jrPiC - Jelgavas Vēstnesis

4www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvekonomikaCeturtdiena, 2011. gada 2. jūnijsLatvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) projekta «InnoLaSME – koordinēti inovācijasatbalsta pakalpojumi MVU Latvijā» gaitā izstrādājis metodi, pēc kurasuzņēmumam iespējams veikt inovācijas pašnovērtējumu. «Jelgavas Vēstnesis»piedāvāja vairākiem Jelgavas ražošanas uzņēmumiem novērtēt savu inovācijulīmeni. Lai gan testa rezultāti atšķiras, inovāciju līmenis tajos ir vienāds. Tāpēcpiedāvājam ne tikai testa atšifrējumu, bet arī pašu uzņēmēju viedokli par to,kas tad ir galvenā vērtība uzņēmumā un uzņēmējdarbībā kopumā.Šobrīd inovāciju testu izpildījuši ap 350 Latvijas uzņēmumu, bet lielākoties tasnoticis kāda konkrēta LTC pētījuma laikā. Kopējā aina nav pārāk spoža – lielākādaļa uzņēmumu ir otrajā no četriem attīstības līmeņiem. «Ir, protams, uzņēmumi,kuriem interesē inovācijas, un viņi jau atrodas 3. vai pat 4. līmenī, tomērvairākums ir lejasgalā vai pa vidu,» tā LTC pārstāve Gundega Lapiņa. Viņasprāt,uzņēmumi izvēlas izpildīt šo testu, jo tas ir vienkārši, ātri un uzreiz ir taustāmsrezultāts – var redzēt vājās un stiprās puses.Šo testu var izpildīt ikviens uzņēmums, kam ir tāda vēlēšanās, sazinoties arLTC pārstāvi Agnesi Janovu pa tālruni 67558711 vai e-pastu: agnesej@edi.lv.Rezultāti tiks izsūtīti elektroniski apmēram dienas laikā. Vismaz līdz projektabeigām – 2012. gada jūnijā – testu iespējams izpildīt bez maksas.«Eiropas naudaaiziet birokrātijai»NikolajsD u b o v s ,J e l g a v a sMašīnbūvesrūpnīcasražošanasdirektors:«Uzņēmumānepārtrauktidomājam, kā uzlabot savu produkciju,tomēr tajā pašā laikā nedrīkstaizmirst, ka iekārtām un detaļām, koražojam, jābūt ērtām un vienkāršāmgan pēc uzbūves, gan lietošanā. Tāmjābūt tādām, lai ar tām var nostrādātpēc iespējas ilgāk, maksimāli maz iejaucotiesun remontējot. Strādājam šauraprofila jomā, tāpēc jāapmāca pašiemsavi cilvēki – ne tirgū, ne zinātniski pētnieciskajāsektorā šādi speciālisti navatrodami. Līdz ar to vienīgā sadarbībazinātniskajā jomā, ja to tā var nosaukt,ir ar mūsu pašu klientiem, kuri pasaka,ko grib, kur lietos mūsu izgatavoto produktu,bet mēs domājam, kā to panākt,uzlabot un tamlīdzīgi.Tādos uzņēmumos kā Mašīnbūvesrūpnīca, kas saglabājušies no padomjulaikiem, darbojas naturālās saimniecībasprincips. Tas nozīmē, ka visstiek darīts uz vietas, kaut gan tas navpareizi – ir lietas un pakalpojumi, koizdevīgāk izmantot kā ārpakalpojumu.«Inovatīvas idejas mūžs ir īss»Aiva Freimane,šokolādesapdrukasd a r b n ī c a sSIA «Artende»īpašniece:«Ideja paršokolādes apdrukumumsradās 2008.gadā, taču tājoprojām ir uzskatāma par inovatīvu, jo nesavu ideju, ne tehnoloģijas neesam pārdevuši.Jā, ir bijuši mēģinājumi Latvijā ražotpakaļdarinājumus jeb aizvietotājpreces,bet kvalitātes ziņā tās ne tuvu nestāv tam,ko varam piedāvāt mēs. Tomēr jāatzīst,ka ar inovatīvu ideju vien nepietiek – tādiemuzņēmumiem kā mēs, kas piedāvāluksusa, nevis pirmās nepieciešamībaspreci, ir īss mūžs, kādi gadi divi. Jo katrajauna ideja prasa ne tikai resursus, bet arīpircēju apmācību – neviens tāpat nesākspirkt jauno produktu, viņiem ir jāskaidroun jāieinteresē, jāveido sajūtas par jaunovēlmju nepieciešamību. Arī mēs bijām jauniun ļoti spītīgi attieksmē pret tirgu, betnu esam sapratuši, ka tā rīkoties nedrīkst.Tāpēc pagaidām esam ieņēmuši nogaidošupozīciju un sekojam līdzi izmaiņām Latvijasekonomikā un uzņēmējdarbības vidē,bet, ja labāk nekļūs, iespējams, brauksimprom paši un līdzi ņemsim arī savu ideju...Jau tagad analizējam citus tirgus un cituvalstu politiku attiecībā uz uzņēmējdarbību,un varu teikt, ka, piemēram, Īrijā,Dānijā, Lielbritānijā, dotē mazos uzņēmumus,kam ir inovatīvas idejas. Citās valstīsjaunajiem uzņēmumiem pirmajā gadā navBet šie vecie, pamatīgie uzņēmumi navtam gatavi, nav gatavi mainīt organizācijasražošanas kultūru, tehnoloģijas.Tomēr viss jau mainās. Piemēram,pirms trim gadiem likvidējām galvanizācijasnodaļu, kura bija nerentabla.Vajadzēja turēt un apmācīt cilvēkus,savulaik pat desmit, bet pēdējā laikāvienu speciālistu un palīgus, bet piemūsu apjomiem tas neatmaksājās.Šodien sadarbojamies ar Lietuvas firmu,un tas ir gan lēti, gan ātri – viņipasūtījumu var izpildīt nedēļas laikā,un mūs tas apmierina. Domāju, arī tovar uzskatīt par inovāciju, kas vērstauz ražošanas attīstību.Liels mīnuss ir pārlieku birokratizētāEiropas fondu apguve. Pirms desmitgadiem izmantojām šo iespēju un piesaistījāmlīdzekļus, lai modernizētu gāzesmetāla griežamo iekārtu. Toreiz tas bijaviegli un ātri, turklāt pati projekta izstrādepraktiski neko nemaksāja. Pirmsdiviem gadiem gribējām turpināt iesāktotehnikas modernizāciju. Parēķinot visasar projekta izstrādi un sagatavošanusaistītās izmaksas, secinājām, ka tas izmaksātikpat, cik paņemt bankā kredītuun atdot to kopā ar procentiem. Tiesa,kredīts mums tobrīd nebija pa kabatai,toties sapratām, ka Eiropas līdzekļi principānekādu reālu atbalstu uzņēmējamnedod, jo klapatu ir vairāk nekā reālaisieguvums.»jāmaksā nodokļi, tiek piedāvātas apmācībuprogrammas un bezmaksas mentoringapakalpojumi. Tas nozīmē, ka jaunajamuzņēmumam tiek piesaistīta valsts atbalstaprogramma un pirmos divus darbībasgadus palīdz: pārbauda bilanci, grāmatvedību,palīdz ar analītiskajām sistēmām,reklāmas jomas atrašanu un tamlīdzīgi.Tas ir abpusēji izdevīgi, jo uzņēmumam,kura pārstāvis ir mentors, tiek piešķirtinodokļu atvieglojumi. Latvijā mentoringsir izkliedēts, nav sistēmisks, nav arī līdz galamdefinēti abu pušu ieguvumi un loma.Jā, pastāv biznesa inkubatori, kas kāatbalsts jaunajiem uzņēmumiem vērtējamipozitīvi. Jēga tam visam ir, jo šajosinkubatoros jaunais uzņēmums iegūstiespēju īrēt telpas par zemāku nomupirmos gadus un ne tikai. Tas ir reālsatbalsts uzņēmumam no ekonomiskāspuses, arī papildu ieguvumi ir ne mazāksvarīgi – infrastruktūra, reprezentablastelpas, kanceleja, speciālistu konsultācijasun to pakalpojumi, informācijas pieejamībasaistībā ar noteikto nozari. Mēsizmantojām tikai biroja telpas un ar tosaistīto infrastruktūru, kā arī reklāmaspakalpojumus, bet ražošanu inkubatorāierīkot nevarējām specifisko noteikumudēļ, jo Latvijā pārtikas nozarē prasības irkrietni augstākas nekā citās valstīs – tasnav slikti, bet jaunam uzņēmumam tasir pārlieku liels finansiālais slogs, kastraucē normālu attīstību, pat gremdē.Šeit ir arī vēl viena nianse – no jaunāuzņēmēja pieprasa izpildīt šīs normas,bet nesniedz konsultācijas par to, kotik tiešām būtu nepieciešams ievērot, jovarbūt sākumposmā var nodrošināt tikaiminimālus apstākļus.»Uzņēmēju pašvērtējumsKā liecina iegūtie rezultāti, visi trīs uzņēmumi– mēbeļu un matraču ražotājs SIA«OAK» (67 punkti), metālapstrādes uzņēmums«Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» (70punkti) un šokolādes apdrukas uzņēmumsSIA «Artende» (64 punkti) – ir C līmeņauzņēmumi. Tajos ir labi attīstīta nepieciešamībasizjūta pēc tehnoloģijas pārmaiņām.Šādi uzņēmumi ir spējīgi ieviest jaunusprojektus un pieņemt stratēģisku pieejunepārtrauktās inovācijas procesā. Viņiemir skaidras prioritātes – kas ir jāizdara, kadun kurš to darīs –, ir stipras iekšējās spējasgan tehniskajā, gan vadības jomā unizmaiņas tiek īstenotas prasmīgi un ātri.Šie uzņēmumi ir ieguvēji, jo tiem apzinātiattīstīts stratēģiskais pamats attiecībā uztehnoloģiju pētniecību, iegādi, ieviešanuun uzlabošanu. Tomēr viņiem trūkst spējupārskatīt tirgu, izmantojot jaunās tehnoloģijas,vai radīt jaunas tirgus iespējas. Viņisacenšas esošās rūpniecības ietvaros unvar «aizķerties» lēnas attīstības sektorā, neskatotiesuz efektīvo tehnoloģiju ieviešanukonkrētajā rūpniecības nozarē. Dažkārt viņinav pārliecināti, kur un kā iegādāties jaunāstehnoloģijas, ja tās neietilpst viņu darbībasvidē. Šiem uzņēmumiem piemīt stipras iekšējāsiespējas un stratēģiskā domāšana partehnoloģijām, domājot gan par vidēji ilgu,gan ilgāku laika posmu. Dažās jomās šieuzņēmumi var atpalikt no starptautiskiemnozares līderiem, taču viņiem ir spēcīgsattīstības potenciāls.«80% koksnes eksportē kā izejvielu»Juris Griķis,«Naktsmēbeļu» unmatraču ražotājaSIA«OAK» direktors:«Vissāpīgākiejautājumimūsu nozarēir sadarbība ar zinātniekiem, ekspertiemun valsts atbalsts. Kāpēc tā? Tāpēc, kaman nav ne jausmas, ar ko nodarbojas, koir izdomājuši, ko pēta Latvijas zinātnieki,kuru darbs ir ļoti atrauts no ražošanas. Nespējusaprast, kas viņiem dod pasūtījumusun finansējumu... Jā, ar vietējo Meža unkoksnes produktu pētniecības un attīstībasinstitūtu sadarbojamies, bet tur iespējamsnotestēt tikai matračus – to esam darījušiun saņēmuši atzinumu, ka mūsu produktsatbilst visiem Eiropas standartiem. Bet,kas attiecas uz mēbelēm, Latvijā neredzuzinātnes un ražošanas sadarbības iespējas,jo zinātne galvenokārt ir tendēta uz kokapirmapstrādes, dēļu, pētniecību. Tas,protams, ir likumsakarīgi, jo apmēram 80procenti no visas Latvijā saražotās koksnesaiziet eksportā kā pirmapstrādāts materiāls1 – 100% nepiekrītu2 – vairāk nepiekrītu nekā piekrītuvai granulas un tikai 20 procenti koksnespadziļināti pārstrādā, radot produktus araugstu pievienoto vērtību. Par kādu sadarbībuvar runāt, ja, piemēram, mūsu šobrīdinovatīvākā produkta – «Pils matraču»– ražošanā no Latvijas iepērkam tikai kokurāmjiem? Viena matrača izgatavošanainepieciešamas ap 30 komponentes, betLatvijā pieejama tikai viena – mums navne stiepļu, ko vedam no Anglijas, ne diegu,ko pērkam Vācijā, ne putu materiālu, nedrānu, ne laku un krāsu.Būsim godīgi – Latvija Eiropā kotējasvidēji zemu un Eiropas tirgi no mumsnegaida neko ar augstu pievienoto vērtību,tikai izejvielas. Nesen pie manis viesojāssomu iepircējs – viņam interesē vai nu zemacena, vai kaut kas unikāls. Jā, unikālu varupiedāvāt, un tas viņu ieinteresēja. Pārsvarāvietējie uzņēmumi ražo pēc ārzemju pasūtījuma– pēc viņu rasējumiem, tehnoloģijāmun par viņu noteikto cenu. Tur nevajagpielietot zinātni.Paši ražotāji ir aizņemti, nepārtraukticīnoties tirgos un ražošanas frontēs, tāpēcviņiem neatliek ne laika, ne naudas, koieguldīt pētniecībā, jaunu tehnoloģiju attīstībā,investīcijās. Arī valsts mūs presingoar nodokļiem, tādējādi palielinot resursuInovācijas testsSIA «OAK»Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca«Artende»Vidējais tehnoloģiskiorientēto uzņēmumu rādītājs3 – vairāk piekrītu nekā nepiekrītu4 – 100% piekrītuApgalvojums JMR «Artende» «OAK»Jaunām tehnoloģijām ir atvēlēta liela loma uzņēmuma biznesa stratēģijā 3 3 3Uzņēmums ir labi informēts par jaunām tehnoloģijām Eiropā un pasaulē 3 3 3Ar esošajām tehnoloģijām uzņēmums ir konkurētspējīgs ES, Latvijas, NVS tirgū 3 3 3Tehnoloģiju attīstība pasaulē nevar pārsteigt uzņēmumu nesagatavotu vai ietekmēt 3 3 4tā darbuJaunas tehnoloģijas ir uzņēmuma stiprā puse 4 2 3Uzņēmumam ir skaidri zināms, kuras tehnoloģijas jāiegādājas pašiem 3 4 4Uzņēmuma vadība ir pietiekami kompetenta uzņēmuma mērķu sasniegšanai 4 3 4Ir skaidri zināmas uzņēmuma galveno tehnoloģiju prioritātes 3 3 4Ir izstrādāta/noteikta uzņēmuma tehnoloģiju vīzija 3 4 3Uzņēmums zina, kā izvēlēties tam nepieciešamās tehnoloģijas 3 4 4Uzņēmums zina, kur var atrast tam nepieciešamās tehnoloģijas 3 3 4Uzņēmums vienmēr efektīvi iepērk tehnoloģijas 3 2 2Uzņēmumam ir labi kontakti ar tehnoloģiju piegādātājiem 3 4 3Uzņēmumā efektīvi strādā pētniecības un attīstības departaments un/vai inženieri 2 2 3Uzņēmumā ir skaidri zināms, kā notiek un kā jāvada jaunu tehnoloģiju projekti 3 3 3Ir izstrādāta efektīva sistēma, kā izvērtēt un izvēlēties jaunu tehnoloģiju projektus 2 2 2Pēc katra tehnoloģiju projekta noslēguma notiek rūpīga analīze 3 3 3Uzņēmuma darbinieki prot mācīties no katra tehnoloģiju projekta 3 4 3Valsts politika iedrošina uzņēmumu investēt jaunās tehnoloģijās 2 1 1Uzņēmums izmanto ārējos ekspertus tehnoloģiju audita veikšanā 3 1 1Uzņēmums izmanto ārējos ekspertus jaunu tehnoloģiju attīstības jautājumu 3 2 1risināšanāUzņēmums izmanto ārējo ekspertu palīdzību tehnoloģiju iekārtu ekspluatācijas 4 3 4jautājumu risināšanāUzņēmums sadarbojas ar LR un/vai ES universitātēm vai inženieriem tehnoloģiju 3 1 1attīstības jomāUzņēmums sadarbojas ar LR un/vai ES pētniecības institūtiem tehnoloģiju 1 1 1attīstības jomā– darbaspēka, elektrības, izejmateriālu– izmaksas. Taču valsts varētu mums palīdzētfrontēs, kurās cīnāmies. Pirmkārt,valstij ir jāsekmē vietējā ražošana ar dažādiematvieglojumiem nodokļos. Otrkārt,valdība varētu samazināt resursu cenas,piemēram, izstrādājot nodokļu politiku,kas dotu priekšrocības vietējiem ražotājiem.Treškārt, valsts ar savām neskaitāmajāminstitūcijām un ierēdņu pūļiemvarētu palīdzēt vest ārā mūsu produktus,atbalstot dalību dažādās izstādēs. Šobrīduzņēmēji tajās nepiedalās, jo tas ir dārgi– bez 50 tūkstošiem nemaz nav ko iesākt.Labi, piemēram, pēdējā «World Expo»Ķīnā bija ļoti laba platforma, lai sekmētuLatvijas ārējo tirdzniecību, taču tās visasnejēdzības, kas tur un ap to notika, vēlreizapliecināja mūsu valstsvīru nespēju domātun rīkoties tautsaimnieciski. AdministrētEiropas pabalstus taču ir daudz vienkāršāknekā sekmēt ieņēmumus no Latvijas prečueksporta. Tā ir uz īstermiņa patēriņu balstīta,tuvredzīga politika, kas rezultātā veduz vietējās tautsaimniecības noplicināšanuun ražošanas iznīcināšanu. Žēl, bet taisnība.Tā tālāk nevar.»Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica