6 SuntažnieksZudušais Suntažu lauksaimniecības biedrības namsLauksaimniecības biedrība 1914.gadāTurpinājumsIepriekšējos „Suntažnieka” 2013.gada janvāra, februāra un martanumurā rakstījām par Suntažudraudzes lauksaimniecības biedrībasatklāšanas svētkiem 1913.gada maijā.Svētkos piedalījies arī mans vectēvsKārlis Liepiņa [tā!], kas tolaik dzīvojisar savu ģimeni Suntažu muižas kalpumājā „Miemeniešos”. „Miemenieši”Hānenfeldu īpašumā paliek arī pēcagrārās reformas, tad par tās īpašnieku1929. gadā ir minēts Pauls, bet 1939.gadā – Ote Hānenfelds. Īpašnieksgan dzīvo Vācijā, īpašumu pārvaldarentnieks Jānis Strazdiņš. Mājai irčetras istabas, trijās dzīvo kalpi vai algotilaukstrādnieki, viena rezervētaīpašniekam. Zemes platība – 205,86pūrvietas , t.i., apmēram 76 ha (LatvijasValsts vēstures arhīva materiāli1308.fonds Valsts statistikas pārvalde.Lauksaimniecības skaitīšana 1929.un1939.). Dzīvojamā māja iet bojā Otrajāpasaules karā.Lauksaimniecības biedrībasatklāšanas sarīkojumā vectēvs navjuties iederīgs, jo bijis tikai muižaskalps, kaut gan dzimis saimniekaMārtiņa Lieping ģimenē. Mārtiņškādreiz ir bijis saimnieks Vatrānesmuižas „Circeņos”un Vatrānes <strong>pagasta</strong>vecākais. Tomēr viņš bijis ļotidzīvespriecīgs, vieglprātīgs un azartisks,kas savu amatu un māju nodzērisun nospēlējis kārtīs. „Circeņu” mājasMārtiņš ir bijis spiests pārdot, tas noticisap 1878. gadu, kad mājām ir jaucits īpašnieks – Mārtiņš Bagers. MārtiņšLieping un viņa bērni gājuši strādātpar kalpiem pie muižniekiem. Mansvectēvs Kārlis Mārtiņa dēls (1863–1945),izdienējies cara armijā Pēterburgā,atgriezies un nodibinājis ģimeni. Arsievu Mariju (1870–1945), dzim. Auziņu,viņi dzīvojuši Kastrānes „Ozoliņos”, kur1904. gadā piedzimis viņu jaunākaisdēls Jānis Eduards (1904-1994), manstēvs. Ģimenē ir jau meita Alvīne (1889-1972), dēls Voldemārs (1900-1970) unvēl viena meita Albertīne (1902-1979).Uz Suntažu muižu viņi pārcēlušiesap 1908.gadu, jo te bijis labestīgāksmuižas lielskungs, kas tik ļoti neizdzinisdarbos savus kalpus.Ir 1914.gada pavasaris. Kāklājas jaunajai Suntažu draudzeslauksaimniecības biedrībai? Atbildiatrodam laikrakstā „Līdums”1914.gada 29.numurā, kas iznācis 15.aprīlī.Laikraksts ziņo, ka biedrības pirmāgada darbību var atzīt „par ārkārtīgisekmīgu”. Biedrībai ir plaši statūti,„kuri atļauj bez agronomiskiempasākumiem vēl sarīkot koncertus,teātra izrādes un bazārus.”Suntažu lauksaimniecības biedrībair iestājusies Rīgas Lauksaimniecībascentrālbiedrībā. Tā ir piesaistījusi„vairākumu <strong>pagasta</strong> inteliģences unlauksaimnieku, jo gada beigās jauskaitījās pāri par 160 biedru. Pirmajāgadā noturētas 7 valdes sēdes un 6biedru sapulces”, kas bijušas ļoti labiapmeklētas.Ar 1913.gada 1.decembripie lauksaimniecības biedrības sākadarboties Suntažu draudzes lopupārraudzības biedrība, tur piedalās 26saimniecības ar 300 govīm. Bez RīgasLauksaimniecības centrālbiedrībaspabalsta biedrība saņem vēl 165rbļ. no lauksaimniecības biedrības.„Pirmajā gadā biedrība paspējaapstellēt 2 [minerāl]mēslu sējmašīnas, 3plēsuma arklus un 1 labības sortējamo[šķirojamo] mašīnu. Bez tam asignēja300 rbļ. priekš dekorāciju iegādāšanās,pieņēma kora vadoni un režisoru.Nosprieda atvērt bibliotēku, kuru tābiedri, tā nebiedri varētu izlietot par 25kap. gadā.”Lai veicinātu šķirnes zirguiekopšanu, ar 1914. gada pavasariSuntažos tiek ierīkota „ērzeļu stacija”,bet minerālmēsli biedrības biedriemtiek pārdoti par iepirkšanas cenām.Laikraksts „Līdums” ziņo, kapirmajā gadā biedrība ir sarīkojusi trīspriekšlasījumus par lauksaimniecībuun lopkopību, divas teātra izrādes,vienu vokāli muzikālu vakaru un vienubazāru. Visi šie izrīkojumi devušibiedrībai 2051 rbl. un 95 kap. skaidraatlikuma. Visi pirmās darbības gadaienākumi un izdevumi – 8146 rbļ un09 kap. Valdē paliek līdzšinējie. Tiekatvēlēti 25 rbļ RL centrālbiedrībasSieviešu skolai. Nesen tika noturēti arīlopkopības un piensaimniecības kursi,kurus apmeklējuši 100 cilvēku.Biedrība nolemj sarīkot 1914.gada 6.,7. un 8. septembrī Suntažumuižā pirmo lauksaimniecības izstādi.Rosīgs lauksaimnieku darbsSuntažos un visā Latvijas teritorijā. Paršo laiku rakstījis agronoms J.Mazvērsītisdarbā „Latviešu lauksaimniecībaskultūras vēsture” (1931,310), 19.gs.beigas ir zemnieku atmodas laiks, tasturpinās līdz Pirmajam pasaules karam.Suntažu draudzes lauksaimniecībasbiedrības darbība ir bijusi ļotiaktīva ne tikai lauksaimniecībā, betarī kultūrā, biedrība ir kļuvusi bagāta.Tomēr avīzes rakstā nekur nav minēts,ka biedrībai ir nolēmusi celt pati savunamu, jo līdzekļi taču ir. Kad radusiesdoma celt lauksaimniecības biedrībasnamu,– nav zināms, bet visai drīz, jobiedrības nams, kā atmiņās rakstījisskolotājs Arturs Āķis, uzcelts „īsi pirmsPirmā pasaules kara.” Ir gan izteiktashipotēzes, ka Biedrības nams celtspēc kara 20.gs. divdesmitajos gados(„Kultūras Ziņas”. <strong>Ogres</strong> Kultūras centrs.2012.gada 12.jūnijā, nr.10., 4.lpp.). Tātomēr nav patiesība, jo jau minētajosLatvijas Valsts vēstures arhīva Valstsstatistikas pārvaldes lauksaimniecībasskaitīšanas dokumentos 1939. gadā irnorādīts, ka divstāvu mūra ēka „Tautasnams” celts pirms 1920. gada. Tassakrīt ar skolotāja A. Āķa atmiņām unprofesionāla arhitektūras speciālistaRīgas Tehniskās universitātes profesoraJ. Krastiņa atzinuma: „Ēka ircelta pirms pirmā pasaules kara. Tonorāda būvmateriāli – sarkanie ķieģeļiun ēkas veidols”. Suntažu draudzeslausaimniecības biedrības namscelts no sarkaniem ķieģeļiem, tādsbūvmateriāls ir vēl tagad redzams„Grunduļu” mājai, kur tagad ir veikali,Suntažu muižas ēkai – „Blaumaņiem”un citām.Suntažu pils kompleksa ēka “Blaumaņi”Sarkanie ķieģeli bija kļuvušipar ērtu būvmateriālu, un Latvijāveidojās ķieģeļu stila ēkas, raksturīgaslaikam no 19.gs. 70. gadiem līdz Pirmajampasaules karam. Ķieģeļu stilaceltniecību aprakstījis arhitekts JānisZilgalvis. Kieģeļi ir ērts arhitektoniskiun mākslinieciski, „..ķieģelis, no kuraceltas ēku ārsienas, neprasīja biežuapkopi un bija izturīgas mūsu klimatiskajosapstākļos. Ķieģeļu ēkas kļuva parlaikmeta praktisko centienu simbolu.Ķieģelis eksponēts ne tikai dzīvojamo,bet arī sabiedrisko (slimnīcu, skolu, tiesasnamu) un rūpniecības ēku fasāžuarhitektūrā.” (J. Zilgalvis. Eklektismaarhitektūra: 3. „Ķieģeļu stils” Latvijasmuižu apbūvē.” LZA „Vēstis, 1993., nr 3,17.lpp.). Aprakstot muižu kungu mājasSkaistkalnē, Dolē, Kartūžos, Jūdažos unSpraugu muižā, autors apkopo ķieģeļustilam raksturīgo: „To apjoma telpiskākompozīcija ir vienkārša un atbilstošavietējām celtniecības tradīcijām:stāvs divslīpu jumts, viens vai divirizalīti, atturīga fasāžu arhitektūra.Dekoratīvās formas izveidotas vienīgiķieģelī un tikai tajās vietās fasādē,kur tām ir elitāri praktiska un tehniskinepieciešama nozīme. .. Šo ēku arhitektoniskimāksliniecisko kompozīcijunosaka ķieģeļu rakstā estētiskinoformētas konstruktīvas detaļas.”(J.Zilgalvis. Turpat, 19.lpp).„Rīgā par interesantu risinātuceltņu ansambli kļuva, piemēram,t.s. sarkano spīķeru komplekssDaugavmalā”(D. Bruģis. Historisma pilisLatvijā.1997., 66).Turpinājums sekos.Dzintra Paegle
Suntažnieks 7SUNTALNIEKI DZIESMU SVĒTKOS RĪGĀFoto Dzidra SproģePublicitātes fotoFoto Dzidra Sproģe Foto Dzidra SproģeFilmas “DŽIMLAI RŪDI RALLALLĀ” varoņi dodas ciemos uz Suntažiem 22.augustā!Gaidot filmas “Džimlai Rūdi Rallallā”pirmizrādi, ir dzimis jauns, muzikāli optimistiskskoncertuzvedums, kurā filmas varoņi - Latvijasteātra vecmeistari - vairākās izrādēs brīvdabāno 28. jūnija līdz 31. augustam atklās filmastapšanas interesantākos stāstus, dziedās tautuvienojošas dziesmas un aicinās saglabāt možugaru.Ja zvaigznes jeb naudas devēji būslabvēlīgi, režisora Māra Putniņa jaunā filma“Džimlai Rūdi Rallallā” pie skatītājiem nonāksjau rudenī, filmas komanda cer - jau septembrī.Atgādinājumam - topošā filma ir traģikomisksstāsts par kāda pansionāta iemītniekiem, kuri,lai palīdzētu Latvijai krīzes situācijā, nolemjrīkoties - viņi atsakās no pensijām un dodasdienēt armijā, bet sirmo armijnieku lomāsiejūtas leģendāri latviešu kino un teātra aktieri.Daļa no viņiem - Jānis Paukštello,Gunārs Placēns, aktrises Velta Skurstene, IrinaTomsone, kā arī ilggadējais operetes solistsun direktors Juris Pučka - šajā vasarā ar filmasveidotāju labvēlību dosies pie skatītājiem arpašu radītu scenāriju, kurā netrūkst nedz viņustāstu par filmas tapšanas notikumiem, nepašu dzīvēs pieredzētu nopietnu un ļoti nenopietnutēmu, vai, kā teica koncertuzvedumaproducente Laila Ilze Purmaliete - stāsts būspar to, kā visiem kopā dzīvi Latvijā padarītlabāku un skaistāku.V. Skurstene, tāpat kā kolēģi, filmādarbojas ar īsto vārdu, dodoties militārādienestā “Senioru rotā”. “Bija jauki, ka armijāsatikāmies vesels pulks aktieru no visiemteātriem - Liepājas, Valmieras, Rīgas, lielākādaļa - visi seniori,” smaida aktrise. Lielākaispārdzīvojums bijis pārvietoties pa Ādažu poligonusmagajā uzkabē, ar šauteni rokā, unpārbaudījums, tērptai bruņu vestē,kopā ar Olgu Dreģi, šaujot ar bazuku.Tas bija pasakains laiks, jo bijāmvisi kopā.” Aktrise atzīst, filmā būstraģikomiska nots, ne velti režisorutās uzņemšanu pamudinājuši arīsociālo lietu ministres izteikumi, cikliels traucēklis un klapata ir mūsupensionāri. “Būs smiekli caur asarām.Uzvedumā par to stāstīsim, runāsim.Tā ir tēma, ko vajag atgādināt arīpašiem sev - mēs vēl esam dzīvi, vēlvaram un darām.”Kopā ar uzveduma radošosastāvu ceļos arī “Džimlai RūdiRallalā” jaunākais dalībnieks - uzve-duma vadītājs un līdzrežisors Mārtiņš Egliens,kuram, starp citu, filmā atvēlēta premjerministraloma. “Mārim Putniņam ideja par filmu dzimakrīzes laikā, domājot, kā viņš kā mākslinieksvar palīdzēt Latvijas valstij tikt ārā no krīzes.Ministru Kabineta zālē pieņēmām attiecīguslēmumus, un tagad skaidri zinu - ministru prezidentakrēsls ir ārkārtīgi ērts un nebrīnos, kacilvēki tajā grib ļoti ilgi palikt,” smaida aktieris.“Vēlamies vieglā un humorpilnā veidāpadalīties ar filmēšanas gaitā piedzīvoto. Visakoncerta laikā kopā ar skatītājiem arī veidosimdziesmu “Džimlai Rūdi Rallalā”, ko beigās visikopā varēsim arī nodziedāt. Turklāt katrs noaktieriem nāk un piedāvā kaut ko savu - koncertsir ļoti dažāds un interesants. Protams, būsļoti dzirdētas dziesmas un arī tādas, par kurāmnodomāju - kā var būt tik skaista dziesma, betes to pat ne reizi neesmu dzirdējis!”Koncertuzveduma muzikālo noformējumuveido Latvijas Nacionālā teātramuzikālās daļas vadītājs un komponists ValdisZilveris, vairākas jaunas dziesmas ar MārasZālītes vārdiem sarakstījusi arī L. I. Purmaliete.“Ir jauki, ka latviešu filmai, kura vēl tikaiiznāks, ir tāda forša reklāma, lai cilvēkiemarī ir interese vispār to skatīties. Mēģinot šo vasarasprojektu, jūtos brīnišķīgi jauki, jo ar katruno šiem aktieriem man, tāpat kā daudziemcilvēkiem, saistās jaukas atmiņas, tāpēc vienbūt kopā ar viņiem ir ārkārtīgi interesanti.”M. Egliens uzsver, uzvedums noteiktinav tikai vecākajai paaudzei adresēts unaicina visu paaudžu skatītājus. “Jaunākiemcilvēkiem šī noteikti ir iespēja kaut kādā veidāieraudzīt dzīvu vēsturi. Tie ir cilvēki, uz kuriemturējās un turas mūsu teātris.”Laila Ilze Purmaliete