Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, jūlijs - Ogres novads

Nr.7 (231)Trešdiena, 2013. gada 31. jūlijsŠAJĀ NUMURĀ:• Lauberes pamatskolu pārveidospar Suntažu vidusskolas filiāli• “Bērnu un jauniešu žūrija 2013”sākusi lasīšanas maratonu• Aitas un zvaigznes “Kaltiņos”• Zudušais Suntažu Lauksaimniecībasbiedrības nams /turpinājums/• Filmas “Džimlai Rūdi Rallalā” varoņidodas ciemos uz Suntažiem 22.augustāFoto Dzidra SproģeSvētki izskanējuši - lai dzīvo svētki!Ar krāšņiem koncertiem 6. un 7. jūlijā noslēdzās5 gadu garais pašdarbības kolektīvu ceļš uz 25. Dziesmuun 15. Deju svētkiem Rīgā.Bet svētku oficiālais sākums visos pagastosbija 30. jūnijs, kad noteiktā stundā un minūtē - pēcsaules zenītā - tika mastā uzvilkti svētku karogi. Piemūsu kultūras nama karogs mastā uzvijās pulksten13.26, Jāņa Rijnieka komponētās SUNTAŽU DZIESMASierakstam skanot .No mūsu pagasta uz Republikas Dziesmuun Deju svētkiem devās 4 kolektīvi-koris SUNTAŽI, seniorudeju kolektīvs SUNCELE, vidējās paaudzes dejukolektīvs SUNTA un jauniešu deju kolektīvs SPĀRE.Paveikts liels, kolektīvs darbs, apgūstot svētkurepertuāru. Vai jūtamies gandarīti , pozitīvi uzlādēti,emocionāli bagāti? Tas katra paša ziņā. Arī šādamēroga pasākumi var būt vairāk vai mazāk izdevušiesun interesanti. Katram šie svētki bija savādāki, tāpatkā mēs paši. Vairākiem mūsu pašdarbniekiem tie bijamūžā pirmie, citiem - jau kurie...Gribu pateikties visu kolektīvu dalībniekiem unvadītājiem par izturību karstajā saulē, par apzinīgumu,par dzīvesprieku un lielo darbu mēģinājumos 5 gadugarumā, kā arī pašdarbnieku ģimenes locekļiem paratbalstu un sapratni.Es ar Jums ļoti lepojos!Dzidra Sproģe.

2 SuntažnieksLauberes pamatskolu pārveidos par Suntažu vidusskolas filiāliPēc plašām diskusijām18. jūlijā Ogres novada domessēdē pieņemts lēmums ar 2014.gada 1.janvāri pievienot Lauberespamatskolu Suntažu vidusskolai,izveidojot Suntažu vidusskolasteritoriālo struktūrvienību - Lauberesfiliāli.Lēmums stāsies spēkā pēctā saskaņošanas ar Latvijas RepublikasIzglītības un zinātnes ministriju,normatīvajos aktos noteiktajākārtībā.Pamatojoties uz Izglītībaskvalitātes valsts dienesta rīkojumu,laikā no 2013. gada 15. aprīļa līdz19. aprīlim Lauberes pamatskolāstrādāja akreditācijas ekspertukomisija. Komisijas uzdevums– novērtēt izglītības iestādesdarbības un izglītības programmuīstenošanas kvalitāti.Kvalitātes dienests, pamatojotiesuz akreditācijas ekspertukomisijas priekšlikumu, 2013. gada4. jūnijā nolēma atteikt Lauberespamatskolas un tās īstenotoizglītības programmu akreditāciju.Atbilstoši Ministru kabineta14.09. 2010. noteikumiem Nr. 852“Kārtība, kādā akreditē vispārējāsun profesionālās Izglītības programmas,izglītības iestādes uneksaminācijas centrus,” izglītībasiestādes un izglītības programmuakreditācija atsakāma, ja kautviens no kritērijiem iestādē novēr-tēts ar “nepietiekami”.Lauberes skolas gadījumāšāds vērtējums ir kritērijā “Personālresursi”.Tas tāpēc, kavairāki pedagogi pasniedz mācībupriekšmetus bez atbilstošasizglītības vai kvalifikācijas, līdz arto, kā secinājuši eksperti, skolā tikaidaļēji tiek nodrošināts izglītībasprogrammai nepieciešamais personāls.Kvalificētu pedagogu piesaistikavē nelielais stundu skaitsmācību priekšmetos un darbsapvienotajās klasēs.2012./2013. mācību gadāLauberes pamatskolā 1. – 9. klasēsmācījās 53 skolēni, 24 bērni apguvapirmsskolas izglītības programmu.Skolā strādāja 13 pedagogi,no tiem pamatdarbā 8 unblakusdarbā 5 pedagogi. Visi pedagogiir ar augstāko izglītību. Skolasdirektore Juta Krastiņa skaidro,ka 1. – 6. klases visiem skolotājiem iratbilstoša kvalifikācija. Problēmas irar pedagogu piesaisti 7. – 9. klasēs,jo skolotājiem nevar piedāvāt pietiekamilielu stundu skaitu, tāpēcatsevišķus mācību priekšmetus –fiziku (2 stundas nedēļā), vēsturi(4 stundas nedēļā), ģeogrāfiju (4stundas nedēļā) māca skolotājibez atbilstošas kvalifikācijas šajosmācību priekšmetos. Angļu valodumāca skolotāja ar tulka – tulkotājakvalifikāciju.J. Krastiņa skaidro, kaskolas vecāku sapulcē vecāki tikaiepazīstināti ar skolas nākotnesredzējumu, ir ticis runāts arī par to,ka skola varētu kļūt par Suntažu vidusskolasfiliāli, vecāki iespējamāspārmaiņas uzņēmuši ar sapratni, jovēlas, lai bērni varētu mācīties uzvietas savā pagastā.Lai nodrošinātu pilnvērtīgumācību procesu, Lauberespamatskola tiek pārveidota parSuntažu vidusskolas filiāli. Mainotiesstatusam, Lauberē skola pastāvēs.“Uzskatu, ka šāds risinājumspatiešām ir vislabākais. Suntažuvidusskolā visus mācību priekšmetuspasniedz pedagogi aratbilstošu kvalifikāciju. Izveidojotvienotu izglītības iestādi, arīLauberē visu mācību priekšmetumācīšanu varēs nodrošinātprasībām atbilstošā kvalitātē.Katrā ziņā Lauberes bērni un viņuvecāki no šādām pārmaiņām būsieguvēji,” atzīst Vita Pūķe, novadadomes priekšsēdētāja vietnieceizglītības, kultūras, veselības unsociālajā jomā.Pret Lauberes skolas statusamaiņu balsoja I. Vecziediņa,E. Dzelzītis, E. Helmanis un Dz. Mozule,balsojumā atturējās M. Siliņš.D. Širovs šī jautājuma izskatīšanaslaikā sēdē nepiedalījās./N. Sapožņikovs,Ogres novada domes sēdē 18. jūlijā,„Ogrēnietis”, 2013. gada 23. jūlijs/Ja gribam izveidot Ogresmūzikas skolas filiāli Suntažos,mums kopā ir jāapliecinavēlēšanās, lai šī doma realizētos.Ko no mums prasa? Neko daudz,tikai jāparāda to, ka spējam unvaram... Tāpēc nemetam to plintikrūmos un saņemamies otrajampiegājienam!Lai sekmīgi izveidotu pirmoklasi, mums ir nepieciešamagrupa, kurā ir vismaz 8 -10 bērni, bet, lai bērni varētu objektīviparādīt savas muzikālās prasmes,ir nepieciešamas konsultācijas.Augusta beigās ir paredzētaotra , papildus uzņemšana, kuraimēs varētu labi sagatavoties.Esam paredzējuši Suntažos četraskonsultācijas:1. 20. augustā pl. 9.002. 22. augustā pl. 9.003. 23. augustā pl. 9.004. 27. augustā pl. 9.00Par mūzikas skoluLūgums šo piedāvātoiespēju izmantot nopietni, ar atbildībassajūtu.Gaidīsim uz konsultācijāmvisus bērnus , kuri vēlas mācītiesmūzikas skolā, noteikti arī tos, kurusOgrē neieskaitīja pirmajā klasē,bet nozīmēja uz sagatavošanu.Nebaidīsimies mēģināt vēlreiz,mums ir visas iespējas!Esam aktīvi un atsaucīgi!Mūsu bērnu muzikālā izglītība irmūsu pašu rokās!Lūgums pieteikties arītelefoniski. Gaidīsim zvanu arīno tiem, kuri jau bija uz pirmoiestājpārbaudījumu, šādi apstiprinotsavu gribu mācīties mūzikasskolā!Inita Andževa 29540448Andris Ābeltiņš 29455671

4 SuntažnieksAitas un zvaigznes „Kaltiņos”„Kaltiņu” mājas pagalmādzīvās vēstures elpa it visur – tajā, kasticis celts, un tajā, kas ticis nopostīts.Saimniekmājas sarkano ķieģeļuēka ar gadskaitli 1929 izturējusivisus laikus, nu tikusi pie jauna jumta unapkures sistēmas, bet pagalmā noliktiesakusušie akmeņi, kurus Arņa vectēvsatnesis no izpostītā ķieģeļcepļa, ir vairstikai apliecinājums tam, kas reiz bija.Atdzimstošā „Kaltiņu” lielā kūts- tas ir īpašs stāsts. Te satiekas praktiskaislatvietis ar zvaigžņu latvieti. Iesipa labi, nonāksi Latvijas tumšgalvainoaitu šķirnes ganāmpulkā, iesi pa kreisi– bijušajā skābbarības tornī atradīsi observatoriju.Saimnieki - Arnis un Anna Ginteri- vienlīdz aizraujoši stāsta gan paraitām, gan zvaigznēm.Par aitāmEsam piebiedrojušies aituaudzētāju pulkam, ieguvuši šķirnesaudzēšanas saimniecības statusuun kļuvuši par pirmo un pagaidāmvienīgo uzņēmumu, kuram šāds statusspiešķirts Ogres novadā.Tāda jau bija mūsu sākotnējāiecere, kad te atnācām dzīvot. Laisaimniecība pati sevi uztur, citādi tālēnām iet postā. Atnācām ar 3 aitāmun 6 vistām. Tagad pamazām kūtspiepildās.Atsevišķā nožogojumā diviteķi – pa vienam uz 50 aitām. Viensno 2009. gada, otrs – 2012. gada aituaudzētāju asociācijas izsolē gūtais.Pašlaik mērķis – palielinātganāmpulka apjomu. 100 mātes irviegli sasniedzams rezultāts, bet, laisāktu atmaksāties, vajag vismaz 200un vairāk. Jānodrošina kvalitātes normas.Lielās aitas dzīvo kūtī, papildustiek piebarotas, atpūšas pirmslecināšanas. Mazie mitinās ārā. Ainavaskopēji. Aitkopība ir pateicīga nozare.Aitas kā labas pļaujmašīnas noēdzāli, dīķa malas noblietē.Cirpējus aicinām vienu reizigadā – pavasaros. Kur likt vilnu, pašlaikrealizējuma nav. „Kā Anglijā,” Arnissmejas. „Divi vīri veļ lielu vilnas kalnu. Uzkurieni? Uz ugunskuru.” Bet – ja nopietni.Apjautājot citus aitu audzētājus -ir pagasti, kur sievas pēc vilnas gandrīzrindā stāvot. Mazgājot, izmīcot arkājām (veselības kūre - tādējādimīkstina cieto ādu uz pēdām), mainotpret dziju, pret segām. „Vai tas būtuiespējams arī Suntažos? ” prāto Anna.„Vilnu varam piedāvāt. Var nākt unņemt. Tikai pašiem jāmazgā.”„Vēl mums te vistas un zosis araitām kopā tusējas,” rāda saimnieki.Aiz kūts iežogojumā draudzīgi sadzīvovisdažādākie mājputni: skrējējpīles,cekulpīles, muskuspīles, pērļu vistiņas,tītari... Tīkls pārvilkts pērļu vistiņu – mazotarkšķu – dēļ, lai nelec pār žogu. Kūtīaug mazie cālēni - Kalsnavā „Gribēnu”zemnieku saim-niecībā iepirktie.Ir savas bišu saimes.Saimniecība plaukst.Par zvaigznēmPavasaros un rudeņosobservatorijā notiek plaši zvaigžņuvērotāju pasākumi. Nākamais –oktobrī. SIA StarSpace viens nogalvenajiem mērķiem ir astronomijaspopularizēšana un sabiedrībasizglītošana astronomijā.Observatorijas 1. stāvā aprīkotalekciju telpa. Tā kā pasākumosapmeklētāju loks plašāks par telpasiespējām, ir tehniskais aprīkojums, lainodrošinātu retranslāciju uz 3. stāvu,kur iespēja ne tikai klausīties lekciju,bet arī līdzdarboties, uzdodotjautājumus mikrofonā. Te notikušas arīattālinātās lekcijas no Vācijas, Latvijas.Nodrošināta pasākumu trans-lācijainternetā.Ar tehnisko aprīkojumupiedalāmies LU ikmēneša Latvijas Astronomijasbiedrības sēdēs.Esam noturējušies un ejamtālāk. 1.stāvā ir īpašs ekrāns, kurālasāmi ziedotāju vārdi, kuri palīdzējaobservatorijai „grūtos laikus izvilkt.”Observatorijas lepnums – lielaisteleskops – nolīmeņots, izveidoti grīdasstiprinājumi, grīdas paaugstinājums.Pielikta jauna elektronika.Elektrības patēriņš liels. KadLatvenergo noteica Starta tarifu,domājām, ka tas ir uz mēnesi. Tadmēs iekļautos. Nācās paaugstinātapmeklējumu maksu.Bijām sākotnēji rēķinājušiesarī ar lielāku apmeklētāju skaitu.Bet ir prieks par tiem, kuriem Visumsinteresē, tie mūs atrod. Starspacekonkursa uzvarē-tājai firmai balvupiešķīrām – brīvbiļetes observatorijasapmeklējumam. Firmas darbiniekiilgi bija maldījušies, līdz mūs atrada.Uzdāvināja mums ceļa norādesuz Kaltiņu observatoriju. Pēc garassaskaņošanas zīmes nu uzliktas.„Veiksmīgi jāprot sabalansētmāju, aitas, observatoriju”, tā savusaimniecību raksturo Arnis un Anna.”Esam par sadarbību. Mūsu mērķisir veicināt bērnos un jauniešos ne tikaiinteresi par zinātni un augstajāmtehnoloģijām, bez kurām vairs naviedomājama ikdiena, bet arī dotiespēju iepazīties ar aitkopības nozariun aitām, kuru skaits pirmāsneatkarīgās Latvijas Republikas laikābija mērāms miljonos.”Benita Trasūne

Suntažnieks 5Tā sola zinātnes, mūzikas unmākslas projekta „Dabas koncertzāle”pasākuma organizatori.Katrai Dabas koncertzāleitiek izraudzīts cits varonis – kāds Latvijasaugs, kukainis, putns, dzīvnieks vaiģeoloģisks objekts.Šī gada varonis - pļavas – jaubijis izraudzīts, mūziķi un zinātnieki jauķērušies klāt šīs tēmas izpētei.Kad organizatori sākuši domātpar potenciālo Dabas koncertzālesnorises vietu, V. Gaile viņus atkārtotiaicinājusi apskatīt Ogres Zilos kalnus.Koncertzāles radošā grupašim aicinājumam atsaukusies, tomēr,kā par brīnumu, ilgi staigājuši, betpļavas Zilajos kalnos tā arī nav atraduši.Komandu pavadījis arī pašvaldībasvides speciālists Aivars Bigačs.„Un tad mēs nonācām vienāvietā Zilajos kalnos ar skatu uz mūsu šīgada varoni – osu, ieraudzījām to visāskaistumā. A. Bigačs tik aizraujoši parto stāstīja – kā tas veidojies, kādas dabasbagātības no šī ģeoloģiskā veidojumair radušās...un mēs padevāmies.Šī ir brīnišķīga tēma, kas mūsvisus ir aizrāvusi! Pasākuma laikā cilvēkivarēs ieraudzīt osa skaistumu Zilajos kalnos,saprast, kāda tā ir bagātība un kāpar to vajadzētu rūpēties. Jāatzīst, kanereti cilvēkiem par to trūkst izpratnes.Tāpēc 3. augustā uz Zilajiem kalniemaicināti visi – bērni, vecāki, vecvecāki.Observatorija Suntažos(tikai iepriekš piesakoties)mob.: 29130472E-pasts: anna.gintere@starspace.lvApmeklējums vienamcilvēkam 10 LVLApmeklējums vienamcilvēkam (grupā vismaz 10 cilvēki) 8LVLBērni (7 līdz 18 g.v. ar pavadoni)6 LVLStudenti (uzrādot apliecību) 6LVLPensionāri, represētie (uzrādotapliecību) 3 LVLĢimenes biļete * 25 LVLPiemaksa ģimenes biļetei parpapildus bērnu vecumā no 7 līdz 18gadiem 3 LVLSkolas, tūristu grupas (vairākkā 20 cilvēki) zvanītObservatorijas rezervēšanapasākumam zvanītEksperimenti (tikai iepriekš piesakoties)Mazais eksperimentu komplekts(aptuveni 1h) 60 LVLLielais eksperimentu komplekts(aptuveni 2h) 90 LVLAstrofotografēšana (zvanīt)1. augustā Ogres Zilajos kalnos notiks brīnumsZilajos kalnos notiks brīnums!” aicina„Dabas koncertzāles” projektuvadītāja, vides zinātņu maģistre SilvijaNora Kalniņš.Oss ir ģeoloģisks veidojums,kas radies sarežģītu procesu rezultātāzem ledājiem – sanestās smiltisun akmentiņi veidojuši kalnu, kas,nokūstot ledum, ir ieraudzījis saulesgaismu, tāpēc arī koncerta nosaukumsir „Osa sirds”.TradicionāliDabaskoncertzāles pasākumu ievadīszinātniskā daļa. Tajā no pl. 19.00 darbosiesvairāk nekā 15 laboratorijasun darbnīcas. Vērojot, klausoties unlīdzdarbojoties, darbnīcu dalībniekiar Dabas aizsardzības pārvaldesspeciālistu palīdzību varēs iepazīt osa– aptuveni divus desmitus tūkstošugadu sena veidojuma – dzīves stāstu.Pasākuma organizatori aicinaapmeklētājus noteikti piedalītiesdarbnīcās, lai varētu saprast vēlākkoncertā notiekošo un izsekot tajāpaustajam stāstam un idejai.Ap pl. 22.20 laboratorijās undarbnīcās izzināto varēs izjust gaismu,attēlu un skaņu priekšnesumā. Koncertsilgs apmēram stundu.Šai daļai vizuālo ietērpu –skatuvisko risinājumu, video projekcijasun izgaismojumu – jau ierasti veidosRoberts Rubīns, Viktors Keino un OskarsTimbars.*Ģimenes biļete tieknodrošināta sekojošos gadījumos:divi pieaugušie + divi bērni vai vienspieaugušais un trīs bērni, ja bērni irvecumā no 7 līdz 18 gadiem.Bērniem līdz 7 gadu vecumam(ar pavadoni) ieeja bez maksas.Ziedotājiem, kas atbalstījaSIA StarSpace observatorijas darbībulīdz 2013. gada 1. janvārim (bankaspārskaitījums) tiek garantēta iespējaapmeklēt observatoriju bez maksasun bez termiņa ierobežojuma, uzrādotpersonu apliecinošu dokumentu.Observatorijas apmeklējums ietver:• aptuveni stundu garupopulārzinātnisku lekciju• observatorijas apskati gidapavadībā• aptuveni stundu garu debesuobjektu novērošanu gida pavadībālabvēlīgos laika apstākļos (navmākoņu, nav nokrišņu, vēja ātrumsnepārsniedz 15 m/s).kartes.Iespējams pasūtīt dāvanuMuzikālo priekšnesumuizspēlēs Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis,Kaspars Tobis, Andris Sējāns, Valdis unRuta Muktupāveli un Anrijs Grinbergs.Pasākuma organizatoriomulībai pēc saules rieta aicinapaņemt piemērotu apģērbu, pretinsektulīdzekli un cienastu, jo pasākumalaikā nenotiks ēdienu un dzērienutirgošana.Noderēs arī savi paklājamievai sēžamie un kabatas lukturītisatpakaļ ceļa izgaismošanai.Pasākuma organizatori lūdzpēc sevis savākt atkritumus.Automašīnu stāvvietu skaitsdabas parkā ir ierobežots, tāpēc Dabaskoncertzāles apmeklētāji lūgtidoties uz pasākumu, apvienojotiesun braucot vairākiem vienā mašīnā,ievērot norādes zīmes un automašīnasneatstāt neatļautās vietās; lainokļūtu uz pasākumu, var izmantotvelosipēdus.Pasākums ir bezmaksas,un tas iespējams, pateicoties Latvijasvides aizsardzības fondam, A/SLatvijas Gāze, Dabas aizsardzībaspārvaldei, Ogres, Ikšķiles, Limbažu unViļķenes pašvaldībai un SIA RBSSKALSBūvsabiedrība.Plašāka informācija par Dabaskoncertzāli lasāma Ogres novadapašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lvBaiba Trumekalne“Ogrēnietis”, 2013. gada 13. jūlijs

6 SuntažnieksZudušais Suntažu lauksaimniecības biedrības namsLauksaimniecības biedrība 1914.gadāTurpinājumsIepriekšējos „Suntažnieka” 2013.gada janvāra, februāra un martanumurā rakstījām par Suntažudraudzes lauksaimniecības biedrībasatklāšanas svētkiem 1913.gada maijā.Svētkos piedalījies arī mans vectēvsKārlis Liepiņa [tā!], kas tolaik dzīvojisar savu ģimeni Suntažu muižas kalpumājā „Miemeniešos”. „Miemenieši”Hānenfeldu īpašumā paliek arī pēcagrārās reformas, tad par tās īpašnieku1929. gadā ir minēts Pauls, bet 1939.gadā – Ote Hānenfelds. Īpašnieksgan dzīvo Vācijā, īpašumu pārvaldarentnieks Jānis Strazdiņš. Mājai irčetras istabas, trijās dzīvo kalpi vai algotilaukstrādnieki, viena rezervētaīpašniekam. Zemes platība – 205,86pūrvietas , t.i., apmēram 76 ha (LatvijasValsts vēstures arhīva materiāli1308.fonds Valsts statistikas pārvalde.Lauksaimniecības skaitīšana 1929.un1939.). Dzīvojamā māja iet bojā Otrajāpasaules karā.Lauksaimniecības biedrībasatklāšanas sarīkojumā vectēvs navjuties iederīgs, jo bijis tikai muižaskalps, kaut gan dzimis saimniekaMārtiņa Lieping ģimenē. Mārtiņškādreiz ir bijis saimnieks Vatrānesmuižas „Circeņos”un Vatrānes pagastavecākais. Tomēr viņš bijis ļotidzīvespriecīgs, vieglprātīgs un azartisks,kas savu amatu un māju nodzērisun nospēlējis kārtīs. „Circeņu” mājasMārtiņš ir bijis spiests pārdot, tas noticisap 1878. gadu, kad mājām ir jaucits īpašnieks – Mārtiņš Bagers. MārtiņšLieping un viņa bērni gājuši strādātpar kalpiem pie muižniekiem. Mansvectēvs Kārlis Mārtiņa dēls (1863–1945),izdienējies cara armijā Pēterburgā,atgriezies un nodibinājis ģimeni. Arsievu Mariju (1870–1945), dzim. Auziņu,viņi dzīvojuši Kastrānes „Ozoliņos”, kur1904. gadā piedzimis viņu jaunākaisdēls Jānis Eduards (1904-1994), manstēvs. Ģimenē ir jau meita Alvīne (1889-1972), dēls Voldemārs (1900-1970) unvēl viena meita Albertīne (1902-1979).Uz Suntažu muižu viņi pārcēlušiesap 1908.gadu, jo te bijis labestīgāksmuižas lielskungs, kas tik ļoti neizdzinisdarbos savus kalpus.Ir 1914.gada pavasaris. Kāklājas jaunajai Suntažu draudzeslauksaimniecības biedrībai? Atbildiatrodam laikrakstā „Līdums”1914.gada 29.numurā, kas iznācis 15.aprīlī.Laikraksts ziņo, ka biedrības pirmāgada darbību var atzīt „par ārkārtīgisekmīgu”. Biedrībai ir plaši statūti,„kuri atļauj bez agronomiskiempasākumiem vēl sarīkot koncertus,teātra izrādes un bazārus.”Suntažu lauksaimniecības biedrībair iestājusies Rīgas Lauksaimniecībascentrālbiedrībā. Tā ir piesaistījusi„vairākumu pagasta inteliģences unlauksaimnieku, jo gada beigās jauskaitījās pāri par 160 biedru. Pirmajāgadā noturētas 7 valdes sēdes un 6biedru sapulces”, kas bijušas ļoti labiapmeklētas.Ar 1913.gada 1.decembripie lauksaimniecības biedrības sākadarboties Suntažu draudzes lopupārraudzības biedrība, tur piedalās 26saimniecības ar 300 govīm. Bez RīgasLauksaimniecības centrālbiedrībaspabalsta biedrība saņem vēl 165rbļ. no lauksaimniecības biedrības.„Pirmajā gadā biedrība paspējaapstellēt 2 [minerāl]mēslu sējmašīnas, 3plēsuma arklus un 1 labības sortējamo[šķirojamo] mašīnu. Bez tam asignēja300 rbļ. priekš dekorāciju iegādāšanās,pieņēma kora vadoni un režisoru.Nosprieda atvērt bibliotēku, kuru tābiedri, tā nebiedri varētu izlietot par 25kap. gadā.”Lai veicinātu šķirnes zirguiekopšanu, ar 1914. gada pavasariSuntažos tiek ierīkota „ērzeļu stacija”,bet minerālmēsli biedrības biedriemtiek pārdoti par iepirkšanas cenām.Laikraksts „Līdums” ziņo, kapirmajā gadā biedrība ir sarīkojusi trīspriekšlasījumus par lauksaimniecībuun lopkopību, divas teātra izrādes,vienu vokāli muzikālu vakaru un vienubazāru. Visi šie izrīkojumi devušibiedrībai 2051 rbl. un 95 kap. skaidraatlikuma. Visi pirmās darbības gadaienākumi un izdevumi – 8146 rbļ un09 kap. Valdē paliek līdzšinējie. Tiekatvēlēti 25 rbļ RL centrālbiedrībasSieviešu skolai. Nesen tika noturēti arīlopkopības un piensaimniecības kursi,kurus apmeklējuši 100 cilvēku.Biedrība nolemj sarīkot 1914.gada 6.,7. un 8. septembrī Suntažumuižā pirmo lauksaimniecības izstādi.Rosīgs lauksaimnieku darbsSuntažos un visā Latvijas teritorijā. Paršo laiku rakstījis agronoms J.Mazvērsītisdarbā „Latviešu lauksaimniecībaskultūras vēsture” (1931,310), 19.gs.beigas ir zemnieku atmodas laiks, tasturpinās līdz Pirmajam pasaules karam.Suntažu draudzes lauksaimniecībasbiedrības darbība ir bijusi ļotiaktīva ne tikai lauksaimniecībā, betarī kultūrā, biedrība ir kļuvusi bagāta.Tomēr avīzes rakstā nekur nav minēts,ka biedrībai ir nolēmusi celt pati savunamu, jo līdzekļi taču ir. Kad radusiesdoma celt lauksaimniecības biedrībasnamu,– nav zināms, bet visai drīz, jobiedrības nams, kā atmiņās rakstījisskolotājs Arturs Āķis, uzcelts „īsi pirmsPirmā pasaules kara.” Ir gan izteiktashipotēzes, ka Biedrības nams celtspēc kara 20.gs. divdesmitajos gados(„Kultūras Ziņas”. Ogres Kultūras centrs.2012.gada 12.jūnijā, nr.10., 4.lpp.). Tātomēr nav patiesība, jo jau minētajosLatvijas Valsts vēstures arhīva Valstsstatistikas pārvaldes lauksaimniecībasskaitīšanas dokumentos 1939. gadā irnorādīts, ka divstāvu mūra ēka „Tautasnams” celts pirms 1920. gada. Tassakrīt ar skolotāja A. Āķa atmiņām unprofesionāla arhitektūras speciālistaRīgas Tehniskās universitātes profesoraJ. Krastiņa atzinuma: „Ēka ircelta pirms pirmā pasaules kara. Tonorāda būvmateriāli – sarkanie ķieģeļiun ēkas veidols”. Suntažu draudzeslausaimniecības biedrības namscelts no sarkaniem ķieģeļiem, tādsbūvmateriāls ir vēl tagad redzams„Grunduļu” mājai, kur tagad ir veikali,Suntažu muižas ēkai – „Blaumaņiem”un citām.Suntažu pils kompleksa ēka “Blaumaņi”Sarkanie ķieģeli bija kļuvušipar ērtu būvmateriālu, un Latvijāveidojās ķieģeļu stila ēkas, raksturīgaslaikam no 19.gs. 70. gadiem līdz Pirmajampasaules karam. Ķieģeļu stilaceltniecību aprakstījis arhitekts JānisZilgalvis. Kieģeļi ir ērts arhitektoniskiun mākslinieciski, „..ķieģelis, no kuraceltas ēku ārsienas, neprasīja biežuapkopi un bija izturīgas mūsu klimatiskajosapstākļos. Ķieģeļu ēkas kļuva parlaikmeta praktisko centienu simbolu.Ķieģelis eksponēts ne tikai dzīvojamo,bet arī sabiedrisko (slimnīcu, skolu, tiesasnamu) un rūpniecības ēku fasāžuarhitektūrā.” (J. Zilgalvis. Eklektismaarhitektūra: 3. „Ķieģeļu stils” Latvijasmuižu apbūvē.” LZA „Vēstis, 1993., nr 3,17.lpp.). Aprakstot muižu kungu mājasSkaistkalnē, Dolē, Kartūžos, Jūdažos unSpraugu muižā, autors apkopo ķieģeļustilam raksturīgo: „To apjoma telpiskākompozīcija ir vienkārša un atbilstošavietējām celtniecības tradīcijām:stāvs divslīpu jumts, viens vai divirizalīti, atturīga fasāžu arhitektūra.Dekoratīvās formas izveidotas vienīgiķieģelī un tikai tajās vietās fasādē,kur tām ir elitāri praktiska un tehniskinepieciešama nozīme. .. Šo ēku arhitektoniskimāksliniecisko kompozīcijunosaka ķieģeļu rakstā estētiskinoformētas konstruktīvas detaļas.”(J.Zilgalvis. Turpat, 19.lpp).„Rīgā par interesantu risinātuceltņu ansambli kļuva, piemēram,t.s. sarkano spīķeru komplekssDaugavmalā”(D. Bruģis. Historisma pilisLatvijā.1997., 66).Turpinājums sekos.Dzintra Paegle

Suntažnieks 7SUNTALNIEKI DZIESMU SVĒTKOS RĪGĀFoto Dzidra SproģePublicitātes fotoFoto Dzidra Sproģe Foto Dzidra SproģeFilmas “DŽIMLAI RŪDI RALLALLĀ” varoņi dodas ciemos uz Suntažiem 22.augustā!Gaidot filmas “Džimlai Rūdi Rallallā”pirmizrādi, ir dzimis jauns, muzikāli optimistiskskoncertuzvedums, kurā filmas varoņi - Latvijasteātra vecmeistari - vairākās izrādēs brīvdabāno 28. jūnija līdz 31. augustam atklās filmastapšanas interesantākos stāstus, dziedās tautuvienojošas dziesmas un aicinās saglabāt možugaru.Ja zvaigznes jeb naudas devēji būslabvēlīgi, režisora Māra Putniņa jaunā filma“Džimlai Rūdi Rallallā” pie skatītājiem nonāksjau rudenī, filmas komanda cer - jau septembrī.Atgādinājumam - topošā filma ir traģikomisksstāsts par kāda pansionāta iemītniekiem, kuri,lai palīdzētu Latvijai krīzes situācijā, nolemjrīkoties - viņi atsakās no pensijām un dodasdienēt armijā, bet sirmo armijnieku lomāsiejūtas leģendāri latviešu kino un teātra aktieri.Daļa no viņiem - Jānis Paukštello,Gunārs Placēns, aktrises Velta Skurstene, IrinaTomsone, kā arī ilggadējais operetes solistsun direktors Juris Pučka - šajā vasarā ar filmasveidotāju labvēlību dosies pie skatītājiem arpašu radītu scenāriju, kurā netrūkst nedz viņustāstu par filmas tapšanas notikumiem, nepašu dzīvēs pieredzētu nopietnu un ļoti nenopietnutēmu, vai, kā teica koncertuzvedumaproducente Laila Ilze Purmaliete - stāsts būspar to, kā visiem kopā dzīvi Latvijā padarītlabāku un skaistāku.V. Skurstene, tāpat kā kolēģi, filmādarbojas ar īsto vārdu, dodoties militārādienestā “Senioru rotā”. “Bija jauki, ka armijāsatikāmies vesels pulks aktieru no visiemteātriem - Liepājas, Valmieras, Rīgas, lielākādaļa - visi seniori,” smaida aktrise. Lielākaispārdzīvojums bijis pārvietoties pa Ādažu poligonusmagajā uzkabē, ar šauteni rokā, unpārbaudījums, tērptai bruņu vestē,kopā ar Olgu Dreģi, šaujot ar bazuku.Tas bija pasakains laiks, jo bijāmvisi kopā.” Aktrise atzīst, filmā būstraģikomiska nots, ne velti režisorutās uzņemšanu pamudinājuši arīsociālo lietu ministres izteikumi, cikliels traucēklis un klapata ir mūsupensionāri. “Būs smiekli caur asarām.Uzvedumā par to stāstīsim, runāsim.Tā ir tēma, ko vajag atgādināt arīpašiem sev - mēs vēl esam dzīvi, vēlvaram un darām.”Kopā ar uzveduma radošosastāvu ceļos arī “Džimlai RūdiRallalā” jaunākais dalībnieks - uzve-duma vadītājs un līdzrežisors Mārtiņš Egliens,kuram, starp citu, filmā atvēlēta premjerministraloma. “Mārim Putniņam ideja par filmu dzimakrīzes laikā, domājot, kā viņš kā mākslinieksvar palīdzēt Latvijas valstij tikt ārā no krīzes.Ministru Kabineta zālē pieņēmām attiecīguslēmumus, un tagad skaidri zinu - ministru prezidentakrēsls ir ārkārtīgi ērts un nebrīnos, kacilvēki tajā grib ļoti ilgi palikt,” smaida aktieris.“Vēlamies vieglā un humorpilnā veidāpadalīties ar filmēšanas gaitā piedzīvoto. Visakoncerta laikā kopā ar skatītājiem arī veidosimdziesmu “Džimlai Rūdi Rallalā”, ko beigās visikopā varēsim arī nodziedāt. Turklāt katrs noaktieriem nāk un piedāvā kaut ko savu - koncertsir ļoti dažāds un interesants. Protams, būsļoti dzirdētas dziesmas un arī tādas, par kurāmnodomāju - kā var būt tik skaista dziesma, betes to pat ne reizi neesmu dzirdējis!”Koncertuzveduma muzikālo noformējumuveido Latvijas Nacionālā teātramuzikālās daļas vadītājs un komponists ValdisZilveris, vairākas jaunas dziesmas ar MārasZālītes vārdiem sarakstījusi arī L. I. Purmaliete.“Ir jauki, ka latviešu filmai, kura vēl tikaiiznāks, ir tāda forša reklāma, lai cilvēkiemarī ir interese vispār to skatīties. Mēģinot šo vasarasprojektu, jūtos brīnišķīgi jauki, jo ar katruno šiem aktieriem man, tāpat kā daudziemcilvēkiem, saistās jaukas atmiņas, tāpēc vienbūt kopā ar viņiem ir ārkārtīgi interesanti.”M. Egliens uzsver, uzvedums noteiktinav tikai vecākajai paaudzei adresēts unaicina visu paaudžu skatītājus. “Jaunākiemcilvēkiem šī noteikti ir iespēja kaut kādā veidāieraudzīt dzīvu vēsturi. Tie ir cilvēki, uz kuriemturējās un turas mūsu teātris.”Laila Ilze Purmaliete

8 SuntažnieksKULTŪRAS NAMĀ AUGUSTĀ10.08. plkst. 22.00 DISKOTĒKA DJ ANSS un ARTEO no Lielvārdes.Ieeja no 22.00 - 23.00 Ls 1,50, vēlāk Ls 2,-22.08. ceturtdienā plkst.19.00 Viens no šīs vasarasinteresantākajiem pasākumiem - Optimistiski muzikāls koncertuzvedumsDŽIMLAI RŪDI RALLALLĀ!Piedalās: Jānis Paukštello, Gunārs Placēns, aktrises Velta Skurstene,Irina Tomsone, kā arī ilggadējais operetes solists un direktors JurisPučka.Biļešu iepriekšpārdošana internetā - Biļešu paradīzē vai kultūrasnamā no 19.augusta plkst.9.00 - 15.00, cena Ls 4.-, biļetes koncertadienā Ls 5,- un Ls 6,-.Informācija 29217856 Dzidra.Izmantojiet un esiet atsaucīgi!31.08 Vasaras noslēguma diskotēka ar DJ EDGARU. Ieeja Ls1,50un Ls 2,00.Vēl to dienu vesela jūra,Kas kā pīlādži debesīs zied,Pie tā zeltainā mākoņa turies,Kurā vasara nenoriet.Pārdomas pēc Baumaņu ģimenes koncerta estrādē.Šajā vasaras sezonā ir bijuši vairāki lieli koncerti un tikšanās(Brāļi Auzāni, A. Robežnieks, Rozes kaislības, Jātnieki), plānots arīkoncertuzvedums ar profesionāliem aktieriem - vecmeistariem(Džimlairūdi...). Kāda ir bijusi Jūsu atsaucība un interese par šiempasākumiem?Varbūt labāk neorganizēt neko, tādējādi ietaupot samērālielus līdzekļus?Vai tas ir slinkums, intereses trūkums vai vienaldzība?Palīdziet man saprast! Kādas ir mūsu dzīves vērtības? Kas ir tas, kasliedz interesanti atpūsties skaistā vasaras vakarā jaunajā estrādē?Tas nav apvainojums nevienam, tikai skumjas pārdomastukšā estrādē.Ar cieņu Dzidra.Cien. suntažnieki!Viena no Suntažu sakoptākajām vietām ir SUNTAŽU KAPSĒTA.Taču Laika zobs ir stipri sabojājis kapsētas lepnumu - ieejas mūri. Apstiprinātāprojekta ietvaros radusies iespēja kaut elementāri to pielabot , sakopt unpaglābt no tālākas sagrūšanas.Augusta mēnesī ir plānots uzsākt darbu.Ļoti lūdzu un aicinu Jūs piedalīties talku veidā mūra atjaunošanas darbos.Pirmā talka 2.augustā plkst.18.00.Līdzi jāņem attiecīgi darbarīki un darba cimdi.Cerot uz Jūsu sapratni un atsaucību, Dzidra Sproģe.Informācija tiem, kas pieteikušies pie Ilonas ekskursijā 15.augustā.Autobuss gaidīs pie kultūras nama. Izbraukšana plkst. 8:00.Galvenais apskates objekts Jaunkalsnavas arborētums, pa ceļamiegriezīsimies Likteņdārzā. Ap plkst. 15:00 kādā zemnieku saimniecībāieturēsim viņu piedāvātās pusdienas. Apskatīsim Mārcienas muižu, Madonu,Vestienu. Par apmeklējumu objektiem un pusdienām būs jāmaksā, vēlamspaņemt līdzi pensionāru apliecības.Ja kāds, kas pieteicies ekskursijā, nevar tikt, piezvaniet pa tālruni26466339, lai jūsu vietā var braukt kāds cits.Uz tikšanos ceturtdien, 15.augustā!Ilona Gisiča.SVEICAMVISUS JŪLIJA JUBILĀRUS!ĪPAŠI70 gadosAustru KrastiņuKirijakiju Muravjovu80 gadosMiervaldi ĶīsītiImantu MietuliMuzikants (balss, sintezators) spēlēlatviešu mūziku kāzās, jubilejāsu.c. privātos un publiskos pasākumos,diskotēka, karaoke, apskaņošana, gaismas.Tel.25985566.Pļauj zāli ar trimmeripie mājas, dārzā un citās nelielāsplatībās.Samaksa pēc vienošanās.Tel.25985566.Iespiests SIA “Tipogrāfija Ogrē”, 5001, Ogrē, Brīvības ielā 31.Suntažu pagasta laikraksts. Tirāža 500 eks. Reģistrācijas apliecība Nr. 1364.Atbildīgā par izdevumu - Benita Trasūne. Tālrunis 65037998, 26113751, e - pasts: benita.trasune@apollo.lvAvīzē ievietoto fotogrāfiju autors un maketētājs - Andris Linde.