4 problēmaCeturtdiena, <strong>2008.</strong> <strong>gada</strong> 18. decembrisNoteikumu pārkāpšanāvainojama smaga kravaPseidoinvalīduJelgavā kļuvismazāk• Zane Auziņa«Pēdējo mēnešu laikāir samazinājies tošoferu skaits Jelgavā,kas bez atbilstošaiemesla atļaujas izmantotinvalīdiemparedzētās autostāvvietas,»secina <strong>Jelgavas</strong>Pašvaldībaspolicijas Satiksmesuzraudzības nodaļaspriekšniece Inga Stepane.Pirms pāris nedēļām nepamatotiinvalīdu stāvvietā pie boulingacentra «Crash» nobildēta1999. gadā ražota gaiši pelēkaautomašīna «Citroen Jumper»ar valsts reģistrācijas numurazīmi DT 8728, kas pieder Rīgāreģistrētam uzņēmumam SIA«Balbiino». Uzņēmums nodarbojasar saldējamo iekārtupiegādi un, kā noskaidroja«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis», apmēram200 kilogramu smagā saldējamāiekārta mašīnas šoferimAndrejam Bezuhaņičam likusipārkāpt noteikumus.F i r m a s v a d ī b a a t r o d a sIgaunijā, un ar to sazināties«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesim» neizdevās.Taču firmas darbinieksRaimonds Reinholds atzīst,ka SIA «Balbiino» nestrādāVainu neatzīstInvalīdiem paredzētā stāvvietāpie <strong>Jelgavas</strong> domes ēkaskāds lasītājs pamanīja unnofotografēja automašīnu«Audi A8» ar valsts reģistrācijasnumura zīmi ES 8228.«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis» noskaidroja,ka 2000. <strong>gada</strong> izlaidumatumši zilā automašīna piederRīgā, Slokas ielā <strong>83</strong>, dzīvojošaiOksanai Šalajevai. Mums neizdevāssazināties ar mašīnasīpašnieci, toties saruna izvērtāsar viņas vīru VladimiruŠalajevu.– Labdien, jums zvana žurnālisteZane Auziņa no laikraksta«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis»saistībā ar jūsu sievai piederošoautomašīnu «AudiA8» ar valsts reģistrācijasnumuru ES 8228. Mašīna bezinvaliditāti apliecinoša dokumentair nobildēta invalīdiemparedzētā stāvvietā. Vai varatpateikt, kas ikdienā brauc aršo mašīnu?– Kādā sakarā jūs man toneviens šoferis ar invaliditāti.«Mums jāstaipa smagas saldējamāskastes, protams, ka turir vajadzīgas abas rokas unabas kājas, invalīds šādā darbāneder. Arī Andrejs, kurš,visticamāk, veda saldējamāsiekārtas uz <strong>Jelgavas</strong> boulingacentru, nav invalīds,»sacīja Raimonds, piebilstot,ka parasti, piegādājot kravu,šoferi gan cenšas mašīnu piebrauktiespējami tuvu durvīm,taču invalīdu stāvvietas esottabu. «Mēs visi varam brīvipārvietoties un parasti, savāstarpā runājoties par šikajāmun dārgajām mašīnām, kasnovietotas šādās stāvvietās,tās nosodām. Patiesi nezinu,kāpēc šajā reizē Andrejs patsmašīnu nolika invalīdu stāv-jautājat? Vai kādreiz esatlasījusi Personas datu aizsardzībaslikumu?– Jā, esmu. Vēlos noskaidrot,vai tas, ka invalīdu stāvvietānovietotajai mašīnai logā navinvalīdu kartītes, ir aizmāršībaun jūsu sievai tomēr irinvaliditāte, kas atļauj mašīnunovietot speciālajās stāvvietās,vai tas tomēr ir noteikumupārkāpums?– Pagaidiet, jūs gribat, lai esjums tagad stāstu sensitīvusdatus par savas ģimenes locekļuveselības stāvokli, atklāju,kas brauc ar šo mašīnu?! Varbūtjūs vēl man personas kodupaprasiet! Tā ir nedzirdētanekaunība, vai esat dzirdējusivārdu «korekts»?– Esmu gan dzirdējusi unzinu, ko nozīmē šis vārds.Taču šobrīd vēlos tikai noskaidrot,vai mašīna invalīdustāvvietā novietota pamatotivai nepamatoti.– Tas uz jums neattiecas! Šā-vietā,» tā Raimonds. Savukārtpēc kāda laika, kad «<strong>Jelgavas</strong>Vēstnesim» izdodas sazinātiesarī ar mašīnas šoferi AndrejuBezuhaņiču, viņš apgalvo,ka invalīdu stāvvietu neesotpamanījis. «Tās saldējamās iekārtaspatiesi ir smagas, tāpēccenšamies piebraukt iespējamituvu durvīm. Pret invalīdustāvvietām gan mums ir respekts,tādēļ esmu pārsteigtspar jūsu zvanu. Acīmredzot esstāvvietu vienkārši nemanīju.Taču, ja jums ir fotogrāfija,kur pārkāpums ir redzams,savu vainu arī nenoliedzu– skriešanā, kas šodien valda,viss var gadīties. Atzīstusavu vainu un patiesi centīšosbūt uzmanīgāks,» tā mašīnasšoferis.dām izmeklēšanām ir speciālidienesti, kas tiesīgi sastādītprotokolus un noteikumu pārkāpējussaukt pie atbildības.Jūsu rakņāšanās manā privātajādzīvē un manu piederīgodzīvē ir absolūti amorāla!– Mūsu laikrakstam rūp tas,lai cilvēkiem, kuriem ir reālainvaliditāte, būtu iespējamsizmantot viņiem paredzētāsstāvvietas un lai tās neaizņemtunekaunīgi autovadītāji.Acīmredzot šajā gadījumāruna ir par nekaunīgu unnepamatotu mašīnas novietošanuinvalīdu stāvvietā. Vaivarat to apliecināt?– Es atkārtoju pēdējo reizi –tas uz jums neattiecas. Ja mēskādreiz par kādu noteikumupārkāpumu esam saņēmušisodu, tad tas atbilstoši likumamtiek arī nomaksāts. Betjūsu jaukšanās mūsu privātajādzīvē, šķiet, pārkāpj jebkādaslikumības robežas!– Vai nekorekts būs arī manslūgums jums atklāt savupozīciju attiecībā pret personām,kas nepamatotiizmanto invalīdiem paredzētāsstāvvietas?– Nē, tas ir mazāk nekorekts.Es, protams, uzskatu,ka tas nav labi.Cilvēkam, kas bez problēmāmspēj pārvietoties, nevajadzētuizmantot šādasstāvvietas. Taču jūs zināt,ka situācijas mēdz būt dažādas.Iespējams, mašīnanepamatoti invalīdu stāvvietāatradās īsu brīdi. Bet,kā jau sacīju, man jumsnav jāsniedz paskaidrojumi.Uzredzēšanos!Kopš oktobra «<strong>Jelgavas</strong>Vēstnesis» īsteno kampaņu,kuras laikā esam pieķērušine vienu vien autovadītāju,kas nepamatoti izmantoinvalīdiem paredzētās stāvvietas.Tiesa, pēdējo nedēļunovērojumi liecina, ka pilsētāšādu nekauņu kļuvis aizvienmazāk. To, ka uzlabojums šajājomā patiešām ir vērojams,secina arī Pašvaldības policija.Satiksmes uzraudzības nodaļaspriekšniece I.Stepane ganneņemas spriest, kas ir šī uzlabojumaiemesls. ««<strong>Jelgavas</strong>Vēstneša» kampaņa ir laba unveicina kārtības ievērošanu.Taču pieļauju, ka šajā reizēgalvenais situācijas uzlabošanāsavots varētu būt arī palielinātaisadministratīvais sods.Kopš augusta cilvēkiem, kasnepamatoti izmanto invalīdiemar kustību traucējumiemparedzētās stāvvietas, nākasšķirties no 40 latiem, kaspašreizējos ekonomiskajosapstākļos varētu būt visaijūtams iztrūkums naudasmakā,» spriež I.Stepane. Viņagan uzsver, ka situācija navarī tik laba, lai pseidoinvalīdistāvvietās vispār vairs nebūtuatrodami. Tā kopumā šajāgadā līdz 15. decembrim partransportlīdzekļu novietošanuVainīgs,bet nosacītiDecembra sākumā invalīdustāvvietā pie būvmateriāluveikala «Pilsēta» bez invaliditātiapliecinošas apliecībasfiksēta arī 2003. <strong>gada</strong> izlaidumaautomašīna «PorscheCayenne», kas pieder Jelgavā,Rūpniecības ielā, dzīvojošamMuhamedam Kokovam. Sazinotiesar mašīnas īpašnieku,atklājās, ka viņam tomēr esottiesības izmantot invalīdustāvvietas, tiesa, ne vienmērlīdzi tiekot ņemta karte, kasšīs stāvvietas ļauj izmantot.«Es esmu invalīds. Man sāpkāja un ir grūti paiet, tāpēcarī izmantoju invalīdiem paredzētāsstāvvietas,» jau sarunassākumā teic M.Kokovs.Viņš gan atzīst, ka ne vienmērlīdzi ņemot CSDD izsniegtoinvalīdu stāvvietu izmantošanaskarti. «Tā mašīna manir salīdzinoši nesen, laikamtāpēc arī neesmu tajā ielicisvisas nepieciešamās atļaujasun citas lietas. Centīšos tonākamajā reizē neaizmirst,»tā «Porsche» īpašnieks.invalīdiem paredzētās stāvvietāssastādīti 233 administratīvāpārkāpuma protokolipaziņojumi. Tostarp laikā no1. septembra līdz decembravidum – 46 administratīvāpārkāpuma protokoli paziņojumi.Taču joprojām būtisku daļuno sodītajiem veido personas,kas izmanto nu jau divusgadus nederīgās dzeltenāsinvalīdu kartītes. Šie ir arī nepatīkamākiegadījumi. «Galvenokārttā saucamās dzeltenāskartītes izmanto cilvēki, kuriemir invaliditāte, taču varuvien kārtējo reizi atgādināt,ka specializētās stāvvietas irparedzētas tikai personāmar kustību traucējumiem.Cilvēkam invaliditāte var būtnoteikta arī redzes, dzirdesvai citu veselības traucējumudēļ, taču invalīdu transportamparedzētās stāvvietas, kas irPrecizējumsplatākas un parasti atrodastuvu pie ieejas iestādē, domātasvienīgi tiem, kuri pārvietojasratiņkrēslā, ar kruķiem vaicitiem palīglīdzekļiem. ViņiemCeļu satiksmes drošības direkcijaarī izsniedz speciālāskartes, kas ļauj izmantot invalīdustāvvietas,» atgādinaI.Stepane.Ar to «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis»vismaz uz laiku pārtraucpseidoinvalīdu tvarstīšanaskampaņu un cer, ka arī turpmāknekauņu invalīdu stāvvietāskļūs aizvien mazāk.Tiesa, ja būs vērojama straujasituācijas pasliktināšanāsun redakcija saņems daudzasfotogrāfijas ar invalīdu stāvvietāsnepamatoti novietotāmautomašīnām, mēs esam gatavikampaņu atsākt. Bet nu– šā <strong>gada</strong> kampaņas pēdējieinvalīdiem paredzētajās stāvvietāsfiksētie autovadītāji.Iepriekšējā publikācijā parcilvēkiem, kas nepamatotiizmanto invalīdu stāvvietas,«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis» rakstījaarī par automašīnu «Audi A6»,kuru, «noparkojamies» invalīdustāvvietā Rūpniecības ielā,pie būvmateriālu veikala «Pilsēta»,fiksēja jelgavnieks Arvils.Toreiz mums neizdevāssazināties ar mašīnas īpašniekuIvo Zandelu – vairākkārtdevāmies pie viņa uz mājām,bet – nesekmīgi. Tādēļ nolēmāmpublicēt Arvila sniegtoaprakstu par personām, kasbrauca ar mašīnu. Vēlāk mašīnasīpašnieks pats uzmeklējaredakciju, lai sniegtu savuspaskaidrojumus. Lūk, kādi tieir: «Es nenoliedzu, ka mašīnasnovietošana invalīdu stāvvietāir pārkāpums. Es pats nosodušādus cilvēkus un cenšos nenonāktviņu vidū. Taču toreiz– es precīzi atceros reizi, kadmanu mašīnu nobildēja, – uzveikalu biju atbraucis tikaiuz piecām minūtēm. Tas navattaisnojums, bet tāda bija situācija.Mēs manījām, ka mašīnatiek nobildēta, un dzirdējām,ka acīmredzot šis patsArvils kaut ko par to runā arsaviem līdzbraucējiem. Tačugribu uzsvērt, ka pretēji tam,kas tiek apgalvots publikācijā,nedz šis vīrietis, nedz arī kādscits mums netika aizrādījis,nemaz nerunājot par to, kaes kādam būtu draudējis arfizisku izrēķināšanos. Tāpatnepiekrītu aprakstam, kādspublikācijā sniegts par maniun manu sievu.» Savukārtviņa sieva Sanita piebilst,ka aizskarošas bijušas arīrakstā minētās piezīmes parto, ka viņa esot apkārusies arzeltlietām. «Esmu sieviete,un man patīk rotaslietas. Tāsvisas ir godīgā ceļā un smagādarbā nopelnītas. Man navpar ko kaunēties, turklātneuzskatu, ka lietotu tāsnesamērīgi daudz. Šajā gadījumāman vienkārši šķiet, kafotogrāfijas iesūtītājam skaužtas, kas mums ir,» teic Sanita,piebilstot, ka ne mirklinenoliedz faktu, ka mašīnapatiesi nepamatoti bija novietotainvalīdiem paredzētāstāvvietā.
Ceturtdiena, <strong>2008.</strong> <strong>gada</strong> 18. decembrisreportāža 5Pārlielupes cietuma vairs nav• Sintija Čepanone«Ceru, ka šis man bijapēdējais cietums. Tagadsākšu jaunu dzīvi,» pēckopumā septiņpadsmitaiz restēm pavadītiemgadiem teic nu jaubijušais cietumnieksViktors Buse, kuramieslodzījuma termiņabeigas – <strong>2008.</strong> <strong>gada</strong>12. decembris – sakritaar mūsu pilsētai un valstijnozīmīgu datumu– Pārlielupes cietumaslēgšanu. Nu Jelgavāpalikusi tikai viena ieslodzījumavieta.12. decembra rītā uz citiemLatvijas cietumiem tika konvojētivienpadsmit ieslodzītie, savukārtčetri, kuri savu laiku jau«atsēdējuši», – palaisti brīvībā.Tikko cietuma durvis aiz viņiemtika aizvērtas, trīs puiši, rupjilamājoties, taču neminstinoties,devās uz Garozas ielas pusi,savukārt ceturtais – Viktors– piekrita dalīties iespaidos parnu jau bijušo cietumu. «Varbūtjau būs tāds sentiments, kad iešupa šo ielu – te tomēr pavadītspietiekami ilgs laiks –, taču parto, ka cietuma šeit vairs nebūs,nebēdāšu,» nosaka Viktors, kuršseptiņpadsmit gadus pavadījis<strong>Jelgavas</strong>, Šķirotavas un Pārlielupescietumos.Jāatgādina, ka lēmumu parPārlielupes cietuma slēgšanuTieslietu ministrija pieņēma,izvērtējot apstākli, ka tas ir katastrofālāstāvoklī, neatbilstnepieciešamajām cilvēktiesībunormām un apdraud sabiedrībasdrošību. Turklāt tieši no Pārlielupescietuma visbiežāk notikušiarī bēgšanas mēģinājumi, kā arībijis liels nelegālo pienesumuskaits, pārmetot tos cietumniekiempāri sētai. Taujāts parsadzīves apstākļiem Pārlielupescietumā, Viktors vien nosaka:«Nesūdzēšos – nu nebija jautie sadzīves apstākļi tik slikti.Vienkārši pa televizoru mēdzarādīt tās katastrofālākās vietas,tāpēc jau cilvēkiem radās tādspriekšstats. Protams, citi cietumipiedzīvoja šādus tādus remontdarbus,bet Pārlielupes cietums– ne.» Līdzīgu viedokli pauž arī«<strong>Jelgavas</strong> Vēstneša» uzrunātiecietuma darbinieki, norādot,ka, viņuprāt, cietuma slēgšanabijis sasteigts solis. «Varēja jaucietuma ēkas rekonstruēt. Kopšpar priekšnieci iecēla LudmiluZaporožecu, apstākļi tikai uzlabojās,»teic cietumā strādājošie,izmantojot iespēju nofotografētiesnu jau tukšajās cietumakamerās. Jāpiebilst, ka daudzino viņiem piekrituši strādāt citāsieslodzījuma vietās, savukārt citidevušies pensijā vai reģistrējušiesNodarbinātības valsts aģentūrā.«Es reģistrēšos bezdarbniekos– man piedāvāja strādāt Šķirotavascietumā, taču braukāt nebūtuizdevīgi,» teic Dmitrijs, kuršPārlielupes cietumā nostrādājissešus gadus. Savukārt cietumapriekšniece L.Zaporožeca piekritusikļūt par Olaines cietumapriekšnieka vietnieci.Pagājušajā nedēļā tieslietuministrs Gaidis Bērziņš un <strong>Jelgavas</strong>domes priekšsēdētājs AndrisRāviņš parakstīja nodomu protokolupar īpašumu maiņu Garozasielā 31, kur atrodas Pārlielupescietums, un Dambja ielā 12, kuratrodas <strong>Jelgavas</strong> tiesa. Saskaņā arto agrākā Pārlielupes cietuma teritorijanu ir pašvaldības īpašums.A.Rāviņš norāda, ka tas pilsētai irbūtisks ieguvums un perspektīvācietuma vietā noteikti sliesieskāds Jelgavai nozīmīgs objekts.«Pagaidām vēl pāragri spriest,kas taps cietuma vietā, taču,visticamāk, visas ēkas nemaznevajadzēs nojaukt, jo viena otrair pat ļoti labā stāvoklī,» vērtēA.Rāviņš, pieļaujot, ka līdz tamlaikam tur varētu organizēt ekskursijasskolēniem, lai viņi gūtupriekšstatu par dzīvi cietumā.«Tas viņiem varētu būt ne tikaiinteresanti, bet arī pamācoši,»teic A.Rāviņš.Slēdzot cietumu, netika pārtrauktasadarbība ar SIA «Sakta»,kas ieslodzītajiem nodrošinājadarbu un papildus ienākumus.Šūšanas cehs pārvietots uz <strong>Jelgavas</strong>cietumu. Tur pārcelta arīAmatniecības vidusskolas filiāle,kas ieslodzītajiem piedāvā iespējuapgūt metinātāja un elektromontieraprofesiju iemaņas.Savukārt Pārlielupes cietumamuzejs apvienots ar RīgasCentrālcietuma muzeju. «Visasvēsturiskās liecības, tostarp fotogrāfijas,dokumenti, savulaikcietumā ražotie izstrādājumiun citas atmiņas nesen pārvestasuz Rīgu. Protams, bija jaumazliet skumji, bet vismaz tagadtās neaizies nebūtībā,» teicL.Zaporožeca.Nu jau tukšā Pārlielupes cietuma apsardzi nodrošina <strong>Jelgavas</strong> cietuma darbinieki – viņiemjāgādā, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas.Foto: Ivars VeiliņšTieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (no labās) un <strong>Jelgavas</strong> mērs AndrisRāviņš paraksta un apzīmogo nodomu protokolu. Saskaņā ar toapmaiņā pret īpašumu Dambja ielā 12, kur atrodas <strong>Jelgavas</strong> tiesa,par pašvaldības īpašumu kļūst Pārlielupes cietuma teritorija.Pārlielupes cietums Jelgavāpastāvēja 51 gadu. «Tikai tagadte daudzas ēkas izskatāspamestas – pirms gadiem piecpadsmittajās bija ražotnes,»par pamestajām ēkām viņpusmūriem teic nu jau bijusīcietuma priekšniece LudmilaZaporožeca, norādot, ka kopumācietuma teritorija aizņem53 000 kvadrātmetrus.Viktoram Busem, kurš vairākos cietumos kopumā pavadījisseptiņpadsmit gadus, ieslodzījuma termiņa beigas sakrita ardienu, kad tiek slēgts Pārlielupes cietums. Viņš cer, ka beidzotizdosies sākt jaunu dzīvi.Ieslodzīto ikdiena ritēja stingri pēc grafika – celšanās ap pulkstensešiem, gulēt jāiet – ap pulksten 22. Bet dienā ieslodzītie gan strādāja,gan mācījās, gan iepirkās veikalā, gan saņēma sūtījumus notuviniekiem un paši rakstīja vēstules. Protams, netrūka arī tādu,kas nīka bezdarbībā. Bet trīs reizes dienā pārskaitīti tika visi.Ieslodzītajiem Pārlielupes cietumā bija nodrošināti normālisadzīves apstākļi – viņiem bija sava ēdnīca, sporta zāle, apavudarbnīca, frizētava, medpunkts...Brīvībā tika palaisti četri cilvēki, kam beidzies ieslodzījuma termiņš.Puiši, tikko aiz viņiem tika aiztaisītas cietuma durvis, arvisu savu iedzīvi devās Garozas ielas virzienā. Tiesa gan – īpašipozitīvi viņi nebija noskaņoti...Cietums slēgts– to apliecina arīaizzīmogotās unaizplombētāsdurvis. Pavisamnesen aiz tāmsavu ikdienuvadīja vairākisimti ieslodzīto,galvenokārt parzādzībām sodīti.Cik gultasvietu, tik ieslodzītomitinājās kamerā. Par komfortabliemdzīves apstākļiemtos vis nenosauksi. Smalkādrātiņa, kas stiepjas no vienaskameras sienas līdz otrai,uzlaboja saikni ar ārpasauli– tā kalpoja par antenuradioaparātam. Un tādas,lūk, Pārlielupes cietumā bijalabierīcības. Lieki piebilst, katualete atradās tā jau nelielāskameras vienā stūrī.Pārlielupes cietumā demontētās iekārtas – virtuves aprīkojums,apkures un siltummezgla iekārtas, apsardzes inženiertehniskāsiekārtas un cita tehnika – turpmāk tiks izmantotas Centrālcietumā,Šķirotavas, <strong>Jelgavas</strong> un Olaines cietumā. Savukārt mēbeles,kas savu laiku sen kā nokalpojušas, – iznīcinātas.
Change language