Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

GARKALNES NOVADA PAŠVALDĪBAIEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!Plānošanas dokumentuGarkalnes novada attīstībasprogramma 2013. – 2019.gadamunGarkalnes novada teritorijasplānojums 2013. – 2024.gadamstratēģiskā ietekmes uz vidinovērtējumaVides pārskats1.redakcija2013.

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Plānošanas dokumentuGarkalnes novada attīstības programma2013. – 2019.gadamunGarkalnes novada teritorijas plānojums2013. – 2024.gadamstratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumaVides pārskats1.redakcijaAutors INGA GAVENAAbi plānošanas dokumenti un Vides pārskats izstrādāti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/056 "Garkalnes novada teritorijas plānojuma un attīstības programmasizstrāde" ietvaros.1

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________8.10 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi .................................................................. 639 Antropogēnā slodze................................................................................................................... 679.1 Komunālo pakalpojumu pieejamība ................................................................................................ 689.2 Meliorācijas sistēmas........................................................................................................................ 719.3 Atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................ 729.4 Trokšņa piesārņojums ...................................................................................................................... 739.5 Paaugstināta riska teritorijas un objekti.......................................................................................... 749.6 Teritorijas urbanizācija ..................................................................................................................... 7710 Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots .................................. 8410.1 Garkalnes novada attīstības programma 2013. – 2019.gads ........................................................ 8410.2 Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2024.gads .......................................................... 8411 Teritorijas, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt un arplānošanas dokumentu saistītie vides aspekti .............................................................................. 8412 Plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi novērtējums........... 8812.1 Garkalnes novada attīstības programma 2013. – 2019.gads ........................................................ 8812.2 Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2024.gads .......................................................... 9713 Risinājumi negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai .......................................... 10213.1 Garkalnes novada attīstības programma 2013. – 2019.gads ......................................................10213.2 Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2024.gads ........................................................10314 Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums ............................................................ 10414.1 Garkalnes novada attīstības programma 2013. – 2019.gads ......................................................10414.2 Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2024.gads ........................................................10415 Iespējamie kompensēšanas pasākumi .............................................................................. 10416 Plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā pārrobežu ietekme ............................ 10517 Paredzēties pasākumi monitoringa nodrošināšanai ...................................................... 10618 Izmantotā literatūra ............................................................................................................ 10819 PIELIKUMI ......................................................................................................................... 1103

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2 PAMATINFORMĀCIJA1.attēls Garkalnes novadsPašvaldībaPlānošanas dokumentanosaukumsGarkalnes novada attīstības programma 2013 – 2019.gadamGarkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2024.gadamGarkalnes novada domePašvaldības administratīvaiscentrsIedzīvotāju skaits pašvaldībāTeritorijas lielumsPieguļošās administratīvāsteritorijasApdzīvotās vietasĪpaši aizsargājamās dabasteritorijasBerģi, RīgaGarkalnes novadā uz 2012.gada 1.jūliju pēc Pilsonības unmigrācijas dienesta datiem bija reģistrēti 7644 iedzīvotājiNovads kopā 150,5 km².Rīgas pilsēta un Stopiņu, Ropažu, Inčukalna, Ādažu unCarnikavas novadiGarkalne, Langstiņi, Upesciems, Berģi, Baltezers, Priedkalne,Bukulti, Amatnieki, Suži, Skuķīši, Sunīši, Makstenieki unPriežlejasdabas liegums „Lielā Baltezera salas”dabas liegums „Garkalnes meži”dabas liegums „Buļļezers”4

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Plānošanas dokumentaizstrādātājsPlānošanas dokumenta Videspārskata izstrādē un informācijasiegūšanā iesaistītās institūcijasàààààààààààGarkalnes novada pašvaldībaGarkalnes novada pašvaldībaVAS “Latvijas Valsts ceļi”Lauku atbalsta dienestsValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijaValsts Meža dienestsAS “Latvijas Valsts meži”LR Vides ministrijaDabas aizsardzības pārvaldeValsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldeVSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsInstitūcijas un organizācijas, kamnosūtīts vides pārskata projektsà Dabas aizsardzības pārvaldeà Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldeà Veselības inspekcijas struktūrvienība Sabiedrībasveselības kontroles Rīgas kontroles nodaļaà Rīgas plānošanas reģiona administrācija5

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________3 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2013. – 2019.GADAMPAMATNOSTĀDNESAbi plānošanas dokumenti un Vides pārskats izstrādāti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/056 "Garkalnes novada teritorijas plānojuma un attīstības programmasizstrāde" ietvaros.Kā Garkalnes novada attīstības vīziju plānošanas dokuments definē, ka Garkalnes novads 2030.gadā ir:• Ilgtspējīgas attīstības teritorija ar piepilsētai raksturīgām iezīmēm;• Sociāli vienota, droša un kvalitatīva dzīves un darba vide;• Saimnieciski aktīva, atvērta, ar atbilstošu infrastruktūru nodrošināta vide investīcijām;• Teritorija ar modernu sociālo, komerciālo pakalpojumu saimniecības infrastruktūru;• Spēcīgi uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu balstīto un ari tradicionālo nozaru uzņēmumu attīstība,kas funkcionāli saistīti ar citiem uzņēmumiem ārpus novada teritorijas;• Pilda Rīgas piepilsētas teritorijas funkcijas – ar specializētu saimniecības attīstību, un piesaistotapmeklētājus atpūtai un sportam, kultūras aktivitātēm – valsts un galvaspilsētas piepilsētas sporta /atpūtas centrs.3.1 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IZSTRĀDES GALVENIE MĒRĶIAttīstības programma ir vidēja termiņa (7 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas tiekizstrādāts laika posmam no 2013.-2019.gadam. Tā galvenais mērķis ir noteikt attiecīgās pašvaldībasattīstības prioritātes un izstrādāt konkrētu pasākumu kopumu šo prioritāšu sasniegšanai.Latvijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhijā augstākais vidēja termiņa politikas plānošanasdokuments ir Nacionālais attīstības plāns, kas pakārtots Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Vidējatermiņa plānošanas dokumentus hierarhiski pakārto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai unnacionālajam attīstības plānam un reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju plānojumiem, savstarpējisaskaņojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokumentus.Tādējādi Garkalnes novada Attīstības programmas izstrādes mērķis ir savstarpēji saskaņot valsts,reģionālā un vietējā līmeņa vidēja termiņa attīstības plānus, mērķus un uzdevumus.3.2 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA SATURA IZKLĀSTSAttīstības programma sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir veikta novada pašreizējās situācijasanalīze. Balstoties uz pašreizējās situācijas analīzes rezultātiem, otrajā daļā ir noformulēta novadaattīstības vīzija un stratēģiskie uzstādījumi, kā arī analizēta Attīstības programmas sasaiste ar citiemplānošanas dokumentiem. Pamatojoties uz stratēģiskajiem mērķiem un citiem saistītajiem plānošanasdokumentiem, ir definētas vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi prioritāšu īstenošanai.Otrās sadaļas nobeigumā definēti pasākumi un kārtība, kādā veicama Attīstības programmasīstenošanas uzraudzība. Rīcības plāns 2013. – 2019.gadam ir Attīstības programmas 1.pielikums6

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________I daļa – Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze ietver plašu informāciju par novada teritoriju,iedzīvotājiem, vides stāvokli un dabas resursiem, kas lielā mērā sasaucas un dublējas ar Vides pārskatāietverto informāciju, to tai pat laikā būtiski papildinot. 1.daļa ietver šādas sadaļas:1. Novada teritorijas raksturojums. Šīs sadaļas ietvaros sniegts īss novada teritorijas, tāsatrašanās vietas un izveidošanās vēstures raksturojums, kā arī informācija par novada reljefu,klimatiskajiem apstākļiem, iedzīvotājiem un apdzīvojuma struktūru. Sadaļā raksturota ekonomiskāattīstība, tai skaitā nodarbinātība un bezdarba līmenis, darba samaksa, uzņēmējdarbības vide.Sadaļā ietverta informācija par izglītības un veselības aprūpes un sociālo pakalpojumusaņemšanas iespējām novadā. Sadaļā raksturota novada publiskā pārvalde, tai skaitāpašvaldības struktūra, budžets, sabiedriskā kārtība un drošība. Sadaļā ietverta īsa informācija parnekustamā īpašuma veidiem novadā, kā arī dabas resursiem, tai skaitā zemes dzīļu resursiem,meža resursiem, ūdens resursiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskomantojumu.2. Stratēģiskā daļa. Šajā sadaļā noteikti:Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi: Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti; Vidēja termiņa prioritātes;analizēta Attīstības programmas sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem; Definēta Attīstībasprogrammas īstenošanas uzraudzības kārtība.VīzijaNovads 2030. gadā:• Ilgtspējīgas attīstības teritorija ar piepilsētai raksturīgām iezīmēm;• Sociāli vienota, droša un kvalitatīva dzīves un darba vide;• Saimnieciski aktīva, atvērta, ar atbilstošu infrastruktūru nodrošināta vide investīcijām;• Teritorija ar modernu sociālo, komerciālo pakalpojumu saimniecības infrastrūkturu;• Spēcīgi uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu balstīto un ari tradicionālo nozaru uzņēmumu attīstība,kas funkcionāli saistīti ar citiem uzņēmumiem ārpus novada teritorijas;• Pilda Rīgas piepilsētas teritorijas funkcijas – ar specializētu saimniecības attīstību, un piesaistotapmeklētājus atpūtai un sportam, kultūras aktivitātēm – valsts un galvaspilsētas piepilsētassporta / atpūtas centrs.Vēlamās situācijas sasniegšanai, kas vērsta uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, ir definēti šādistratēģiskie mērķi (SM):SM1: Cilvēkresursu attīstībaSM2: Sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošanaSM3: Saimnieciskā attīstībaSM4: Ilgtspējīga / telpiskā attīstībaStratēģiskie mērķi kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāko veicamo darbību identificēšanai.Vidēja termiņa prioritātes (VP) ir svarīgākie nosacījumi, lai sekmētu stratēģisko mērķu sasniegšanu.Vidēja termiņa prioritātes tika noteiktas, izvērtējot novada resursus, specializāciju, un ņemot vērāstratēģiskos mērķus, SVID analīzi.Ir noteiktas šādas vidēja termiņa prioritātes:• VTP1: Izglītotas, sociāli nodrošinātas un aktīvas sabiedrības veidošana• VTP2: Droša, kopta un pievilcīga dzīves vide7

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________• VTP3: Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana• VTP4: Sakārtota tehniskā un vides infrastruktūraPlānošanas dokumentā ir noteikti Rīcības virzieni (RV) vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai, kas ietverkonkrētu pasākumu kopumu. Rīcības virzienu īstenošanai ir noteikti vidējā termiņā risināmie uzdevumi(U), kas ir iniciatīvu un rīcību kopums, kā arī definēti rezultāti, kas sasniedzami.Analizējot Attīstības programmas sasaisti ar citiem plānošanas dokumentiem, galvenā uzmanībapievērsta tās saistībai un atbilstībai Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija noteiktajiem mērķiem unuzdevumiem, kā arī Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanasdokumentos definētajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī ceļiem definēto mērķu sasniegšanai.Rīcības plāns ir izstrādāts laika periodam no 2012. līdz 2018.gadam. Tas ir pievienots Attīstībasprogrammai kā 1. pielikums. Investīciju plāns ir izstrādāts laika periodam no 2012. līdz 2018. gadam. Tasir pievienots Attīstības programmai kā 2. pielikums.Rīcības plānā katrai VTP definē galvenos uzdevumus un pasākumus, kas veicami uzdevuma īstenošanai,kā arī pasākuma atbildīgo izpildītāju, pasākuma veikšanas termiņu un finanšu avotu.Investīciju plāns izstrādāts kā Rīcības plāna sastāvdaļa, kurā ietvertas plānotās novada pašvaldībasinvestīcijas 7 gadiem – no 2012. līdz 2018.gadam. Novada dome ir tiesīga aktualizēt gan Rīcības plānu,gan Investīciju plānu reizi gadā, ņemot vērā tā izpildes progresu un apstiprināto ikgadējo pašvaldībasbudžetu, nemainot Attīstības programmas Stratēģisko daļu.Investīciju plāns ietver konkrētu projektu sarakstu katrā no vidēja termiņa prioritātēm, kas vērsti uzstratēģisko mērķu sasniegšanu. Katram projektam ir noteikti Projekta plānotie darbības rezultāti un toindikatīvie rādītāji, indikatīvās projekta īstenošanas izmaksas, plānotais projekta īstenošanas laikaposms un atbildīgā institūcija. Paredzēts noteikt arī finanšu avotus, taču vairumam projektu tie navdefinēti. Savukārt, kā atbildīgā institūcija galvenokārt definēta pašvaldība, neprecizējot atbildīgostruktūrvienību.Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība nosaka, ka par attīstības programmasuzraudzību atbildīgi ir Garkalnes novada speciālisti. Šo speciālistu galvenais uzdevums ir vadīt unkoordinēt uzraudzības procesu, identificējot, vai attīstības programmā definēto rādītāju sasniegšananorit kā plānots.Uzraudzības procesā tiek iesaistās visas rīcības plānā norādītās par aktivitāšu izpildi vai projektuīstenošanu atbildīgie pašvaldības speciālisti un struktūrvienības.Garkalnes novada attīstības programmas uzraudzības process paredz:• informācijas sistēmas izveidi;• ikgadējā uzraudzības ziņojuma izstrādi par attīstības programmas ieviešanu;• 3 gadu pārskata ziņojuma izstrādi par attīstības programmas ieviešanu.8

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________3.3 SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEMGarkalnes novada AP izstrādāta saskaņā ar spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem.Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti:· Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.· Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.· Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijaLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotumērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajāmpārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot arvien jaunās iespējās.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz 2030. gadam Latvijaneizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas. Tieši šie globālie procesi un artiem saistītie izaicinājumi kalpoja par izejas punktu stratēģijas izstrādē:• demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās;• globalizācija ekonomikā un inovatīvās/radošās ekonomikas attīstība;• darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;• klimata pārmaiņas;• augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;• bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides apdraudētība;• demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības formu attīstība;• globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;• urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās.Nacionālais attīstības plānsNacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments,kurā analizēta sociālā un ekonomiskā situācija, noteikti reģionālās attīstības mērķi un prioritātes, atbalstapasākumi noteikto mērķu īstenošanai un izpildei nepieciešamie finanšu līdzekļi.Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.gadam ir plānošanas dokuments, kas nosaka Latvija galvenosattīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais mērķis: Ekonomikas izrāviens.Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiRīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti ir galvenā saikne starp nacionāla unpašvaldības līmeņa plānošanas dokumentiem.Izstrādājot Garkalnes novada attīstības programmu, tika izvērtēti Rīgas plānošanas reģionā spēkā esošieplānošanas dokumenti:• Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000.-2020.g.)• Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma (2009.-2013.g.)• Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums(2005.-2025.g.)9

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________4 GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2013. – 2024.GADAMPAMATNOSTĀDNESGarkalnes novada teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz Garkalnes novada domes29.11.2011.lēmumu Nr.13§34. „Par Garkalnes novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu”,saskaņā ar Darba uzdevumu. Teritorijas plānojumu ciešā sadarbībā ar novada speciālistiem izstrādājakonsultāciju uzņēmums „Projekts 3i” ar piesaistītajiem nozaru ekspertiem.4.1 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IZSTRĀDES GALVENIE MĒRĶIGarkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt novadailgtspējīgu attīstību, vienlaikus saglabājot unikālās dabas vērtības. Teritorijas plānojums ir attīstībasplānošanas instruments, kas veido novada turpmākās attīstības ietvaru un definē teritorijas izmantošanasnosacījumus.Bez Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajiem principiem, teritorijas plānojuma izstrādē irievēroti arī vēl šādi principi:• Plānojumu pēctecība, kas nozīmē, ka novada teritorijas plānojumā pamatā tiek saglabāti unpārmantoti iepriekšējā Teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam risinājumi, ciktāl nav mainījies topamatojums un atbilstība nākotnes iecerēm.• Tiesiskā paļāvība, kas nozīmē, ka ikviena iepriekš likumīgi uzsāktā darbība un teritorijasizmantošana var tikt turpināta arī pēc jaunā teritorijas plānojuma stāšanās spēkā. Mainotzonējuma apzīmējumus, ievērots, lai jaunajā plānojumā būtu saglabāti iepriekšējā teritorijasplānojumā noteiktie atļautie teritorijas izmantošanas veidi.• Elastīgums un detalizācijas iespējas, kas nozīmē, ka doti daudz vispārīgāki un elastīgāki teritorijuizmantošanas nosacījumi, paredzot iespēju ar lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrādātkonkrētām teritorijām detalizētākus risinājumus un nosacījumus.Izstrādāt jaunu Garkalnes novada teritorijas plānojumu noteica nepieciešamība izveidot labi uztveramusTeritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumus, izstrādāt tādus zonējuma apzīmējumus, kas atbilstuvalstī ieviešamajiem standartiem. Jauno teritorijas attīstības plānošanas sistēmu veido šādi galvenienormatīvie akti:• Attīstības plānošanas sistēmas likums, stājies spēkā 2009.gada 1.janvārī• Teritorijas attīstības plānošanas likums, stājies spēkā 2011.gada 1.decembrī;• 2012.gada 16.oktobra MK noteikumi Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstībasplānošanas dokumentiem”;• 2013.gada 30.aprīļa MK noteikumi Nr.240, „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas unapbūves noteikumi”;Teritorijas plānojumā sastāvā ir izstrādāta vispārīga zonējuma karte visam novadam un detalizētākaszonējuma kartes ciemiem.Ne mazāk svarīgs aspekts ir elastīgāku un daudzveidīgāku attīstības iespēju radīšana, uz ko vērsti arījaunie attīstības plānošanas normatīvie akti. Tas nozīmē, ka vairs nav nepieciešams izstrādāt visanovada teritorijas plānojumu ļoti augstā detalizācijas pakāpē, šādam mērķim paredzot iespēju izstrādātlokālplānojumus vai detālplānojumus. Tas dod iespēju elastīgāk plānot attīstību, tai pat laikā ļauj izvirzīttādus nosacījumus un prasības, kas atbilst konkrētajai teritorijai un situācijai.10

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Ievērojot pēctecības principu, jaunā Garkalnes novada teritorijas plānojuma risinājumiem par pamatu irņemtas iepriekšējā teritorijas plānojuma pamatnostādnes, taču ir pārskatīta atsevišķu risinājumupamatotība un to atbilstība attīstības prognozēm un reālajai situācijai. Teritorijas plānojuma risinājumibalstīti uz nostādni, ka nepieciešams maksimāli saglabāt esošo telpisko struktūru – apdzīvotās vietas,ceļu tīklu un dabas teritorijas to pašreizējā attiecībā.Teritorijas plānojuma risinājumu pamatā ir Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģijā 2008-2030.gadam izvirzītais vispārīgais mērķis: novada iedzīvotāju labklājība - veselīga, labvēlīga un drošavide dzīvošanai un sociāli un telpiski līdzsvarota attīstība, kas virzīta uz daudzveidīgu, kultūrā unzināšanām balstītu konkurētspējīgu saimniecisko darbību.Novada teritorijas attīstībai izvirzītie šādi galvenie mērķi:1. Līdzsvarota un pievilcīga dzīves telpa;2. Spēcīga kopiena un ieinteresēta, aktīva iedzīvotāju līdzdalība;3. Aktīva un daudzveidīga saimnieciskā darbība un darba vietas;4. Ērta sasniedzamība un pievilcīga uzturēšanās novadā, piepilsētas pakalpojumu mezglu attīstība(transports, apmešanās, informācija);5. Kvalitatīva un efektīva infrastruktūra;6. Attīstīta atpūtas infrastruktūra.4.2 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA SATURA IZKLĀSTSGarkalnes novada teritorijas plānojuma sastāvā ietilpst:I daļa. Paskaidrojuma raksts, kas sastāv no 3 sējumiem:1.sējums.Pašreizējās situācijas raksturojums;2.sējums. Perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma risinājumi;3.sējums PielikumiII daļa. Grafiskā daļa ( kartes);III daļa. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;IV daļa Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādiI daļa. Paskaidrojuma raksts1.sējums ietver 8 sadaļas.1.sadaļa Pašreizējās situācijas raksturojums, attīstības priekšnosacījumi un iespējas. Vispārējainformācija par novadu ietver novada administratīvās teritorijas atrašanās vietas un tās izveidošanās īsuraksturojumu. Sniedz spēkā esošo plānošanas dokumentu apskatu, kā arī raksturo paralēlos un saistītosplānošanas dokumentus.2.sadaļa Teritorijas vispārīgs raksturojums sniedz informāciju par teritorijas dabas apstākļiem, videsstāvokli, esošo teritorijas izmantošanu.3.sadaļa Apdzīvojums detalizē informāciju par ciemu izveidi.4.sadaļa Ainavas sniedz informāciju par ainavu vēsturisko veidošanos un pašreizējo telpisko struktūru5.sadaļa Aizsargājamie dabas un kultūrvēsturiskie objekti ietver informāciju par aizsargājamām dabasteritorijām un objektiem, to aizsardzības režīmu, kā arī kultūrvēsturiskajiem objektiem un to aizsardzīobasrežīmu.11

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________6. sadaļa Pašvaldības attīstības resursi raksturo cilvēkresursus Garkalnes novadā un novada dabasresursus.7.sadaļa Zemes izmantošana un īpašuma struktūra apraksta zemes politiku un zemes reformas gaitunovadā, zemes īpašumu pašreizējo piederības struktūru un pašreizējo teritorijas izmantošanu.8.sadaļa Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes un zemes vērtību ietekmējošie faktori2.sējums ietver 6 sadaļas un pielikumu1.sadaļa Garkalnes novada vispārīgs raksturojums2.sadaļa Garkalnes novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izvērtējums3.sadaļa Pārskats par Garkalnes novada teritorijas attīstību4.sadaļa Garkalnes novada teritorijas plānojuma risinājumi ietver teritorijas ilgtermiņa attīstībasplānošanas koncepciju, detalizē apdzīvojuma attīstību, Publiskās infrastruktūras attīstību, Transportaorganizācijas risinājumus, Ciemu centru telpiskās struktūras organizāciju.5.sadaļa Riska un paaugstinātas bīstamības teritorijas un objekti6.sadaļa Teritorijas ar īpašiem nosacījumiemPielikums ietver Garkalnes novada teritorijas plānojuma (2013.-2025.) zonējuma salīdzinājums ariepriekšējā plānojuma zonējumu.II daļa Grafiskā daļa1. karte Garkalnes novada teritorijas zonējums2. karte Aizsargjoslas3. karte Garkalnes ciema zonējums4. karte Bukultu ciema zonējums5. karte Priedkalnes un Baltezera ciema zonējums6. karte Berģu ciema zonējums7. karte Upesciema, Sunīšu un Amatnieku ciema zonējums8. karte Langstiņu ciema zonējums9. karte Makstenieku ciema zonējums10. karte Sužu ciema zonējums11. karte. Skuķīšu ciema zonējumsIII daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi sastāv no 13 sadaļām1. sadaļa Vispārīgie jautājumi2. sadaļa Lietotie termini3. sadaļa Vispārīgie noteikumi teritoriju izmantošanai nosaka atļautās un aizliegtās izmantošanasprasības jaunu zemes vienību veidošanai, robežu pārkārtošanai, definē piekļūšanas noteikumus,publiskās infrastruktūras nodrošināšanas prasības, ainavu aizsardzības un pārvaldības principus,kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzības prasības, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un toapsaimniekošanas prasības.4.sadaļa Vispārīgas prasības apbūvei nosaka: apbūves parametrus, ēku un būvju augstumu, stāvuskaitu, pagalma noteikumus, būvlaides, prasības apbūves atbilstībai zemes vienības robežām,Redzamības nodrošināšanai pie ielu un ceļu krustojumiem, Attālumus starp ēkām un būvēm, prasībasSaimniecības ēkām un būvēm, Ēkas, būves vai to daļas funkcionalitātes maiņas kārtību, prasībasaizsardzībai pret trokšņiem un piesārņojumu, teritorijas labiekārtojumu un ārtelpas elementus, satiksmesinfrastruktūras izveidi, prasības transporta līdzekļu novietošanai, grāvju, ūdensnoteku un mākslīgoūdenskrātuvju ierīkošanai un uzturēšanai, reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, paaugstinātasbīstamības objektu un teritoriju izveidei un apsaimniekošanai.12

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________5.sadaļa Prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei detalizē prasības ūdensapgādes, notekūdeņusavākšanas, elektroapgādes, alternatīvās energoapgādes, lietus ūdeņu savākšanas sistēmas unatkritumu savākšanas vietas izveidei un apsaimniekošanai.6.sadaļa Aizsargjoslas nosaka Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas, Aizsargjoslas ap purviem,Aizsardzības zonas ap kultūras pieminekļiem, Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, Aizsargjoslasgar autoceļiem, Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem, Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem,Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm u.c. aizsargjoslas.7.sadaļa Novada teritorijas funkcionālais zonējums definē Novada teritorijā noteiktās funkcionālās zonas,tajās atļautās darbības u noteiktos aprobežojumus un prasības izmantošanai.8.sadaļa Nosacījumi ciemu teritoriju apbūvei detalizē apbūves prasības katrā no novada ciemiem.9.sadaļa Vispārīgas prasības lauku teritorijas izmantošanai10.sadaļa Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem (TIN) nosaka lokālplānojumu un detālplānojumu teritorijasu.c teritorijas, kuru izmantošanai noteikti īpaši nosacījumi.11.sadaļa Prasības detālplānojumu īstenošanai12.sadaļa Būvtiesību īstenošanas kārtība13.sadaļa Spēkā esošo detālplānojumu sarakstsIV daļa Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādiIetver ar plānošanas dokumentu izstrādi saistīto dokumentu kopijas, lēmumus, nosacījumus,iesniegumus, atzinumus u.c. Šī daļa tiek papildināta līdz plānošanas dokumentu pieņemšanas brīdim.4.3 SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEMIzstrādājot jaunu novada teritorijas plānojumu, tiek ņemti vērā spēkā esošie novada attīstības plānošanasdokumenti.Garkalnes novadā izstrādāti un ir spēkā šādi teritorijas attīstības plānošanas dokumenti:· Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008-2030.gadam;· Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009-2021.gadam· Garkalnes novada Attīstības programma 2009 – 2021.g;Spēkā esošais Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009-2021.gadam apstiprināts ar Garkalnesnovada domes 16.12.2009. sēdes lēmumu (protokols Nr. 15, 2.§). Tas izstrādāts pašvaldībā, piedalotiesekspertiem Modrītei Lūsei, Aijai Mellumai, Pēterim Šķiņķim, Didzim Zvirbulim. Kartes izstrādājis JānisSkudra un Juris Vucens.Vienlaikus ar Teritorijas plānojumu izstrādāta Garkalnes novada Attīstības programma 2013. -2024.gadam. Garkalnes novada attīstības programma izstrādāta pašvaldībā un cieši saistīta ar Attīstībasstratēģiju un teritorijas plānojumu. Šajos dokumentos izvirzītajiem mērķiem Attīstības programmā irnoteikti uzdevumi un rīcības ar konkrētiem pasākumiem, finansējumu, atbildīgajiem izpildītājiem untermiņiem.Tāpat, izstrādes gaitā tiek analizēti un ņemti vērā nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas attīstībasdokumenti.Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti:13

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.· Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.· Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijaLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotumērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajāmpārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot arvien jaunās iespējās.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz 2030. gadam Latvijaneizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas. Tieši šie globālie procesi un artiem saistītie izaicinājumi kalpoja par izejas punktu stratēģijas izstrādē:• demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās;• globalizācija ekonomikā un inovatīvās/radošās ekonomikas attīstība;• darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;• klimata pārmaiņas;• augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;• bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides apdraudētība;• demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības formu attīstība;• globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;• urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās.Nacionālais attīstības plānsNacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments,kurā analizēta sociālā un ekonomiskā situācija, noteikti reģionālās attīstības mērķi un prioritātes, atbalstapasākumi noteikto mērķu īstenošanai un izpildei nepieciešamie finanšu līdzekļi.Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.gadam ir plānošanas dokuments, kas nosaka Latvija galvenosattīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais mērķis: Ekonomikas izrāviens.Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiRīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti ir galvenā saikne starp nacionāla unpašvaldības līmeņa plānošanas dokumentiem.Izstrādājot Garkalnes novada attīstības programmu, tika izvērtēti Rīgas plānošanas reģionā spēkā esošieplānošanas dokumenti:• Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000.-2020.g.)• Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma (2009.-2013.g.)• Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums(2005.-2025.g.)5 STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIŠajā sadaļā ir analizētas mūsu valstij saistošās starptautiskās konvencijas un starptautiskie normatīvieakti, kā arī nacionālās politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti vides aizsardzības jomā, kurosietvertie mērķi un nostādnes ir saistoši plānošanas dokumentu - Garkalnes novada Attīstības programma2012. – 2019.gadam un Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013. – 2025.gadam izstrādē.14

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________5.1 STARPTAUTISKIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIStarptautiskie vides aizsardzības mērķi ir noteikti starpvalstu konvencijās un Eiropas Savienības (ES)Direktīvās.Bernes konvencija, 1979. g., Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1979.gada BernesKonvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996.). Konvencijasmērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuruaizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uzapdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.Šādas sugas un dzīvotnes Latvijā noteiktas par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Toaizsardzībai Latvijā izveidota virkne īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Garkalnes novadā ietilpstvairākas no tām. Plānošanas dokumentos netiek ietvertas nostādnes, kuru īstenošana varētu radīt tiešusdraudus īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu eksistencei tur, kur tie konstatēti un noteikti paraizsargājamiem. Tai pat laikā jāatzīmē, ka Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos ietverta prasībapirms projektu, kuru īstenošana var radīt būtisku ietekmi uz vidi, īstenošanas veikt to ietekmes uz vidinovērtējumu, tai skaitā šajā procesā tiek veikta papildus izpēte par teritorijas bioloģisko daudzveidību untās dabas vērtībām, tādējādi tiek nodrošināts, ka īpaši aizsargājamas sugas un biotopi tiek konstatēti,saglabāti un aizsargāti.Orhūsas konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1998. gada 25.jūnija Orhūsaskonvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesuiestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (18.04.2002.). Konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldesiestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumupieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs. Konvencijas prasību ievērošana tiek nodrošināta veicotsabiedrības informēšanu par plāniem un projektiem, kuru īstenošana var radīt būtisku ietekmi uz vidi,sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā nodrošina dažādu plānu un projektu sabiedriskāsapspriešanas, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības apstrīdēt valsts institūcijulēmumus. Izstrādājot Garkalnes novada plānošanas dokumentus, tiek pilnībā izpildītas normatīvajosaktos noteiktās prasības sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas jomā, tādējādi ievērojot arī Orhūsaskonvencijas prasības.Ramsāres konvencija, Ramsāre, 1971. g., pieņemta Latvijā ar likumu 29.03.1995., grozījumi13.11.2002. „Par 1971.gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kāūdensputnu dzīves vidi”. Konvencijas mērķis ir saglabāt teritorijas, kas atbilst Ramsāres kritērijiem,nodrošinot raksturīgās floras un faunas, īpaši ūdensputnu dzīves vidi. Izveidojot īpaši aizsargājamasdabas teritorijas un nosakot to aizsardzības statusu, kā arī izstrādājot dabas aizsardzības plānus un īpašiaizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus, tiek ņemti vērā arīRamsāres konvencijas mērķi un kritēriji.Vašingtonas konvencija par Starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augusugām – CITES konvencija (pieņemta 1973. gadā, ratificēta 17.12.1996.) nosaka sugu sarakstu, kurueksporta, importa vai ievešanas no jūras gadījumā jāsaņem atļauja Dabas aizsardzības pārvaldē.Plānošanas dokumenti neparedz aktivitātes šajā jomā.Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972.).Šajā konvencijā ar "dabas mantojumu" tiek saprasts:· dabas pieminekļi, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumugrupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa;· ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētasdzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnesvai saglabāšanas viedokļa;· ievērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universālavērtība no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.15

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Konvenciju ratificējušās valstis apņemas atzīt ainavas par cilvēku dzīves vides būtisku daļu, cilvēkukopīgā kultūras un dabas mantojuma daudzveidības izpausmi un identitātes pamatu un nostiprināt tojuridiski likumdošanā; izstrādāt un īstenot ainavu politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldībaun plānošana, veicot īpašus pasākumus, kas minēti konvencijas 6. Pantā. Izstrādāt kārtību, laisabiedrība, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses varētu piedalītiesainavu politikas izstrādāšanā un īstenošanā; integrēt ainavu politiku savā reģionālajā un pilsētplānošanaspolitikā, kultūras, vides, lauksaimniecības, sociālajā un saimnieciskajā politikā, kā arī jebkurā citā politikā,kas tieši vai netieši var ietekmēt ainavas. Puses apņemas: identificēt ainavas visā tās teritorijā; analizēt toīpašības, un spēkus un ietekmes, kas tās pārveido; dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas; novērtēt šādiidentificētās ainavas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās puses un iedzīvotāji tām irpiešķīruši. Katrai pusei, pēc konsultācijām ar sabiedrību, jānosaka ainavas kvalitātes mērķusidentificētajām un izvērtētajām ainavām. Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviestinstrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.Latvijā šobrīd nav citu spēkā esošo normatīvo aktu, vai cita veida dokumentu, kuros būtu ietvertainformācija par Latvijā identificētajām ainavām, to īpašībā, spēkiem un ietekmēm, kas tās pārveido, kā arīnav noteikti ainavu klasifikācijas un kvalitātes novērtēšanas kritēriji. Latvijā nav izstrādāti un ieviestiinstrumenti ainavu aizsardzībai, plānošanai un pārvaldībai. Garkalnes novads ir viens no tiem, kuraainava būtiski mainās cilvēka darbības ietekmē.Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992) (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas unfloras aizsardzību, kuras mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes,savvaļas faunu un floru dalībvalstu teritorijā. Šī mērķa īstenošanai tiek izveidots vienots EiropasSavienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, kasnodrošina Eiropai nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidu saglabāšanu un atjaunošanu dabiskās izplatībasareālā. Natura 2000 tīkls ietver īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas,ievērojot Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību. Tā kā vairākām Eiropā apdraudētāmputnu sugām Latvijas populācijas veido ievērojumu daļu no kopējā indivīdu skaita, Latvijai ir liela atbildībašo sugu (reģionā, piemēram, melnās klijas, zivju ērgļa, ziemas žubītes, griezes, zaļās vārnas) aizsardzību.Garkalnes novada attīstības plānošanas dokumentos tiek ievērotas NATURA 2000 teritorijas unnodrošināta to aizsardzība.Eiropas Kopienas Direktīva 2000/60/EC (2000) nosaka Kopienas pasākumu ietvaru ūdens politikasjomā (Ūdens struktūrdirektīva). Direktīvas mērķis ir izveidot pasākumu ietvaru iekšzemes virszemesūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzībai, lai novērstu un mazinātupiesārņojumu, veicinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, aizsargātu ūdens vidi, uzlabotu ūdensekosistēmu stāvokli un mazinātu plūdu un sausumu ietekmi. Latvijā normatīvais akts, kas ievieš Ūdenssruktūrdirektīvas noteikto pasākumu ietvaru, ir Ūdens apsaimniekošanas likums. Pamatojoties uz šolikumu ir izstrādāts un 2009.gadā stājies spēkā Ventas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns.Apsaimniekošanas plāns ietver pasākumu programmu, kas jāīsteno, lai sasniegtu izvirzītos mērķus ūdenskvalitātei. Plāns aptver laikposmu līdz 2015. gadam un ir pirmais solis efektīvas un ilgtspējīgas ūdeņuapsaimniekošanas sistēmas izveidē.Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apgabalaapsaimniekošanas plānā ietvertās prasības, mērķi un nostādnes ņemti vērā izstrādājot Garkalnes novadaattīstības plānošanas dokumentus.Eiropas Padomes Direktīva 1975/442/EEK (1975.) par atkritumiem un Eiropas Padomes Direktīva91/689/EEC par bīstamajiem atkritumiem. Latvijā šīs Direktīvas pārņem Atkritumu apsaimniekošanasvalsts plāns 2006.- 2012. gadam, kas paredz valstī veidot reģionālus sadzīves atkritumu poligonus unuzstādīt atbilstošas atkritumu apstrādes iekārtas, kā arī slēgt un rekultivēt normatīviem neatbilstošāsizgāztuves. 2010.gadā stājies spēkā arī Atkritumu apsaimniekošanas likums, kura mērķis ir noteiktatkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot atkritumurašanos, nodrošinot Latvijas teritorijā radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinotdabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Direktīva Latvijāpārņemta ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu spēkā stāšanos.18

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā iratbildīgas pašvaldības, pašvaldības:1. organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanuatbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajāteritorijā;2. izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savāadministratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumuapsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai unuzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu;3. organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā.Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu ir atbildīga valsts.Bīstamo atkritumu pārvaldības funkcijas pilda Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra (BAPA), kasir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. A/v BAPA uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumupārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu, kā arīradioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu. Garkalnes novada attīstības plānošanasdokumentos ietvertas arī prasības atkritumu apsaimniekošanai atbilstoši starptautiskajiem unnacionālajiem tiesību aktiem.Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektuietekmes uz vidi novērtējumu. Šī direktīva paredz izvērtēt projektu ekoloģisko ietekmi, rūpējoties parcilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, kā arī lai nodrošinātu sugudaudzveidības saglabāšanos un saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EC “Par noteiktu plānu unprogrammu ietekmes uz vidi novērtējumu”. Tās mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanasradīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā,kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi. Stratēģiskonovērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiekiesniegts pieņemšanai. Garkalnes novada attīstības plānošanas dokumentiem tiek veikts stratēģiskaisIVN, kura rezultāti apkopoti šajā Vides pārskatā.Lisabonas stratēģija, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2000. gada 23.-24. martā, noteica jaunustratēģisko mērķi ES, lai stiprinātu nodarbinātību, ekonomiskās reformas un sociālo saliedētību kā uzzināšanām balstīta ekonomikas daļu. Gadu vēlāk- 2001. gadā stratēģija tika papildināta GēteborgasEiropas Savienības Padomes sanāksmē par ilgtspējīgo attīstību, pievienojot ekoloģisko aspektuLisabonas procesam. Līdz ar to stratēģija balstās uz 3 pīlāriem- ekonomiskā atjaunotne, sociālāatjaunotne un ekoloģiskā atjaunotne. Garkalnes novada attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, kāviens no galvenajiem principiem ievērots ilgtspējīgas attīstības princips. Ilgtspējīgas attīstībaspamatprincipi tiek iestrādāti Garkalnes novada attīstības plānošanas dokumentos.Eiropas ilgtspējīgas attīstības pilsētu harta (Olborgas harta, 1994). Pieņemtā Olborgas Harta nosakaprioritātes pilsētu attīstībā un politisku atbildību reģiona attīstības procesa dalībniekiem, vadoties noHartā noteiktajiem principiem. Olborgas hartas pamatnostādnes:· ilgtspējīga attīstība ir radošs, lokāls, līdzsvaru meklējošs process,· problēmu risināšana dialoga ceļā,· pilsētas saimniecības līdzsvarota attīstība,· sociālā taisnīguma ievērošana pilsētu attīstībā,· zemes ilgtspējīgas izmantošanas politika,· ilgtspējīgs transporta kustības plānojums,· atbildība par globālā klimata izmaiņām,· ekosistēmu piesārņojuma novēršana,· sabiedrības informēšana un iesaistīšana vides politikas veidošanā.19

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam tika pieņemta 2009. gada 29. – 30. oktobrī Eiropas Padomē.Stratēģijā ir izvirzīti 4 uzdevumi, tostarp arī vides ilgtspējas veicināšana Baltijas jūras reģionā. Stratēģijasīstenošanā būtiska ir sekmīga sadarbība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā.Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības prioritātes koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākasreģiona ES dalībvalstis.5.2 NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIGarkalnes novada Attīstības programmas un teritorijas plānojuma prioritātes, mērķi un rīcības izstrādātasņemot vērā Latvijā definētos nacionālos vides aizsardzības mērķus, tai skaitā Latvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam, kā arīDaugavas un Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānus 2010.- 2015.gadam. Jāatzīmē, kavairāki nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti zaudēs spēku Garkalnes novada plānošanas dokumentudarbības laikā, piemēram, Zemes politikas pamatnostādnes darbojas līdz 2014.gadam, Vides politikaspamatnostādnes līdz 2015.gadam u.c. Izstrādājot novada attīstības plānošanas dokumentus naviespējams paredzēt un prognozēt vai tiks izstrādāti jauni nacionālās politikas plānošanas dokumenti videsjomā un kādas būs tajos noteiktās prioritātes, mērķi un rīcības mērķu sasniegšanai.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (LIAS) iezīmē Latvijas ilgtspējīgas attīstībasmērķus un galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem, kā metodi izmantojot kapitālu – nacionālobagātību jeb vērtību – pieeju. Apzinot globālās attīstības tendences un izaicinājumus, stratēģija nosakaLatvijas ilgtermiņa attīstības prioritātes un iesaka risinājumus efektīvai un ilgtspējīgai mūsu rīcībā esošakultūras, dabas, ekonomikas un sociālā kapitāla izmantošanai, jo īpaši izceļot Latvijas pamatvērtību –cilvēkkapitālu.LIAS ceturtās prioritātes – atjaunojama un droša enerģija – mērķis ir nodrošināt valsts enerģētiskoneatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos.Prioritārie ilgtermiņa rīcības virzieni šajā prioritātē ir šādi:Enerģētiskā drošība un neatkarībaValsts enerģētisko neatkarību iespējams sasniegt, vispirms uzlabojot energoefektivitāti, palielinot vietējoatjaunojamo enerģijas resursu īpatsvaru enerģētika, diversificējot energoresursu un enerģijas piegādesavotus un samazinot enerģijas importu. Latvijas enerģētiskā drošība stiprināma, veidojot Baltijas jūrasreģionu ka vienotu enerģijas tirgu, lai nodrošinātu iespējas iegādāties nepieciešamos stratēģiski svarīgosenergoresursus (dabasgāze, naftas produkti) un elektroenerģiju no vairākiem piegādātājiem par tirguscenām.Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un inovācijaVeiksmīgi izmantojot ES enerģijas tirgus priekšrocības, iespējams palielināt atjaunojamo enerģijasresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā un arī turpmāk saglabāt ES līdera pozīcijas atjaunojamoenergoresursu izmantošanas jomā. Savukārt aktīvi veicinot pētniecību un jaunradi energoefektivitātes unAER jomā, iespējams uzlabot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un ieguldījumu ekoefektīvā, uzzināšanām balstītā ekonomikā, ka arī jaunu darba vietu radīšanā. Apgūstot koksnes koģenerācijas esošopotenciālu, ir iespējams vienlaicīgi palielināt ari elektroenerģijas ražošanu no AER. Jau šobrīd irpietiekams saules un vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, un tas noteikti būtu jāattīsta jau nākamajādesmitgadē, ņemot vērā sagaidāmo uzstādamās jaudas izmaksu kritumu un iespējas izkliedētai enerģijasražošanai. Neizmantotājās lauksaimniecības zemju platībās būtu iespējams audzēt biodegvielasražošanai piemērotas enerģētiskas kultūras. Kā viens no potenciāliem AER būtu jāpēta un jāizmantoģeotermālā un petrotermālā enerģija.Energoefektivitātes pasākumiGalvenais energoefektivitātes pasākumu veiksmes kritērijs ir samazināts siltuma un elektroenerģijaspatēriņš un efektīvāka energoresursu izmantošana gan privātajā, gan valsts sektorā. Īpaši svarīgi ir veikt20

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________daudzdzīvokļu ēku, centralizēto siltumapgādes sistēmu, katlu māju un pārvades līniju renovāciju, laisamazinātu siltumenerģijas patēriņu un zudumus. Vēlams palielināt centralizētās siltumapgādespieslēgumu skaitu, tādejādi uzlabojot centralizēto siltumapgādes sistēmu darbības efektivitāti.Energoefektīva un videi draudzīga transporta politikaLai samazinātos privātā autotransporta izmantošanas īpatsvars, primāri jāuzlabo sabiedriskā transportakvalitāte un pieejamība, kā arī jāpalielina sabiedriskā transporta popularitāte sabiedrībā. Vienlaikus arsabiedriskā transporta plūsmu un pakalpojumu palielināšanos un iespējamiem personīgā transportalietošanas ierobežojumiem ir jāveido gājējiem un velosipēdistiem piemērota vide un infrastruktūra.Jāatbalsta pilotprojekti transporta infrastruktūras pielāgošanai vietēji saražotās biogāzes un biodegvielasizmantošanai.LIAS piektās prioritātes – dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana – mērķis ir Latvijaikļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.Prioritārie ilgtermiņa rīcības virzieni ir šādi:Dabas kapitāla pārvaldībaLīdzšinējie tirgus mehānismi, politikas un atbalsta programmas nav bijušas efektīvas dabas kapitālasaglabāšanā un atjaunošanā. Lai situāciju mainītu, ir jāievieš dabas kapitāla pārvaldības pieejaekosistēmu preču un pakalpojumu vērtības, dabas un antropogēnu radīto risku un zaudējumuidentificēšanai un novērtēšanai. Šī pieeja paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu mazināšanu,ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un ekosistēmu pakalpojumu attīstību. Tā apvieno vides unekonomikas aksiomas, ļaujot kombinēt dabas kapitāla pārvaldību ar ekonomisku lēmumu pieņemšanasun attīstības praksēm.Tirgus instrumentu izveidePasaules pieredze rāda, ka tikai ar valsts pūliņiem vien nav iespējams novērst pieaugošo apdraudējumudabai un tās sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Papildus ir jārada tirgus dabas daudzveidībusaglabājošām aktivitātēm. Valsts institūcijām ir jāievieš tirgus instrumenti, kas radītu ekosistēmupakalpojumu un produktu tirgu un veicinātu tautsaimniecības ekoefektivitātes celšanos. Šie instrumentiļautu attīstīt arī dažādus jaunus pakalpojumus, kas veicinātu uzņēmēju un zemes īpašnieku iesaistidabas daudzveidības atjaunošanā, piesaistot privāto finansējumu dabas kapitāla saglabāšanai unatjaunošanai.Dabas aktīvu kapitalizēšanaŅemot vērā Latvijas salīdzinoši lielo dabas kapitālu ES valstu vidū, jāveido aktīva uzņēmējdarbībasatbalsta politika dabas aktīvu kapitalizēšanai. Ilgtspējīga dabas kapitāla izmantošana var sekmēt Latvijaska „zaļas” valsts tēla veidošanos. Tā ir iespēja veicināt eksporta un daudzu ekonomikas un jaunradesnozaru attīstību, piemēram, pakalpojumu industrijā – videiDraudzīgs tūrisms, atpūta, rekreācija un ārstniecība, veselīgas ēdināšanas pakalpojumi; lauksaimniecība– bioloģiskā lauksaimniecība un akvakultūra; ražošana – enerģijas ražošana no AER, dabīgaskosmētikas un medikamentu ražošana, koka izstrādājumu, māju un mēbeļu ražošana; radošajā industrijā– vides filmu un skaņu radīšana; augsto tehnoloģiju nozarēs – dabai draudzīgu tehnoloģiju radīšana.Latvijas dabas kapitāls paver iespēju attīstīt daudzveidīgu un eksportspējīgu „zaļo ekonomiku”.Ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanaDabas daudzveidības samazināšanos un klimata izmaiņas lielā mērā veicina tieši mājsaimniecības kagala patērētāji. Cilvēku ekonomiskā aktivitāte un pārmērīgais patēriņš rada arvien lielāku siltumnīcasefektu izraisošu gāzu ieplūdi atmosfēra un arvien lielāku dabas resursu noplicināšanu. Dabas kapitālamrodas arvien jauni apdraudējumi, tostarp infrastruktūras un apbūves izplešanās un klimata izmaiņunegatīva ietekme. Lai mazinātu šādus apdraudējumus un saglabātu dabas daudzveidību, jāmobilizē21

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________sabiedrība un jāveicina cilvēku līdzdalība ekosistēmu saglabāšana. Veicinot ilgtspējīgu dzīvesveidu,iespējams radīt dabas kapitālu saudzējošu sabiedrību. 1Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (VPP), kas apstiprinātas ar MK 2009.gada 31.jūlijarīkojumu Nr. 517, veido pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursuilgtspējīgai izmantošanai, vienlaicīgi ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību. Līdz2008.gada beigām vides politikas pamatprincipus un mērķus noteica Nacionālais vides politikas plāns2004.-2008. gadam. Izstrādājot VPP tika izvērtēti iepriekšējā plānā izvirzītie mērķi un uzdevumi, kā arī toīstenošana. VPP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti vides politikas mērķi,risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķusasniegšanai.Vides politikas virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojotilgtspējīgu attīstību, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursuilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par videsstāvokli. VPP ir veidotas piecās tematiskajās sadaļās – GAISS, ŪDENS, ZEME, DABA un KLIMATS.Katrā sadaļā izvirzīts katras jomas politikas mērķis, politikas un darbības rezultāti, rezultatīvie rādītāji, kāarī pasākumi politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.GAISS – politikas mērķis ir nodrošināt gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,iesaistot pašvaldības, komersantus un sabiedrību. Turpmākās rīcības politikas mērķa sasniegšanai, kasattiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:· īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas pašvaldībās, novērtēt un uzlabot jau agrākpašvaldībās īstenoto pasākumu efektivitāti;· nodrošināt jauno ES direktīvu gaisa kvalitātes uzlabošanā (īpaši attiecībā uz daļiņām PM 2,5 )ieviešanu un īstenošanu;· samazināt iedzīvotāju neapmierinātību ar gaisa kvalitāti, sniedzot informāciju par gaisa kvalitātesjautājumiem un individuālām iespējām samazināt gaisa piesārņojumu;· izstrādāt un uzsākt ieviest rīcības plānus trokšņa ietekmes samazināšanai;· nodrošināt sabiedrību ar informāciju par vides troksni un paredzamajiem pasākumiem trokšņasamazināšanai.ŪDENS – politikas mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu ūdens kvalitāti, samazinātiekšējo ūdeņu eitrofikāciju un nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti. Turpmākās rīcībaspolitikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:· integrēt 2007.gada 23.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/60/EK par plūduriska novērtējumu un pārvaldību prasības upju baseinu apsaimniekošanas plānos, izstrādāt plūduriska kartes un veikt pasākumus plūdu apdraudējuma samazināšanai;· turpināt īstenot pasākumus komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņupiesārņojuma samazināšanai, tai skaitā sakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu attiecībā uzapdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 100000 līdz 2011. gada 31. decembrim;attiecībā uz apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu no 1000 līdz 10 000 līdz 2015. gada 31.decembrim;· īstenot barības elementu noplūdes samazināšanas pasākumus īpaši jutīgajās teritorijās, uzkurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskāsdarbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī veicināt labas lauksaimniecības praksesnosacījumu ievērošanu visā Latvija teritorijā;1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, LR Saeima, 201022

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· samazināt slāpekļa, fosfora un citu bīstamo vielu ieplūdi Baltijas jūrā un Rīgas līcī no Latvijasteritorijas;· veikt ekosertifikāta „Zilais karogs” piešķiršanu Latvijas pludmalēm (peldvietām);· sagatavot vispārizglītojošu informāciju par ūdens taupīšanas iespējām;· veicināt komersantus rast tehnoloģiskus risinājumus ūdens taupīšanas nolūkā (piemēram, veicotizlietotā ūdens attīrīšanu un atkārtotu izmantošanu, ieviešot videi draudzīgas tehnoloģijas armazu ūdens resursu patēriņu utt.);· veikt pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzeramo ūdeni, un turpināt novecojušāsūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanu, lai samazinātu zudumus no tīkliem.ZEME – politikas mērķis ir nodrošināt zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, veicinotilgtspējīga patēriņa un ražošanas principa īstenošanu. Turpmākās rīcības politikas mērķa sasniegšanai,kas attiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:· nodrošināt labāku sabiedrības informēšanu par dabas resursiem un to izmantošanas iespējām,kā arī mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem;· aktualizēt piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra struktūru un nodrošināt tāizmantošanu teritorijas plānošanas procesā;· sekmēt sadarbību starp komersantiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kas vērsta uzrūpniecisko avāriju risku samazināšanu un vides un cilvēku drošības palielināšanu;· nodrošināt papīra, plastmasas, metāla, stikla un koksnes reģenerācijas mērķu sasniegšanu;· izveidot sadzīves atkritumu šķirošanas un dalītas savākšanas sistēmas visos atkritumuapsaimniekošanas reģionos un nodrošināt atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamību;· samazināt bioloģiski degradējamo atkritumu apglabāšanas apjomu;· veicināt izlietotā iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, bateriju un akumulatoruapsaimniekošanas mērķu sasniegšanu;· izvērtēt ekonomisko instrumentu nepieciešamību, kas veicinātu notekūdeņu dūņuapsaimniekošanā.DABA – politikas mērķis ir nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību.Turpmākā rīcība politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināma arī uz pašvaldībām, ir nodrošināt ĪADTapsaimniekošanu (veicināt pašvaldību iesaistīšanos ĪADT apsaimniekošanā, veidojot valsts un privātopartnerību, kā arī sekmējot biedrību un nodibinājumu līdzdalību, ĪADT apsaimniekošanā).KLIMATS – politikas mērķis ir nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā,nodrošinot vides aizsardzības un ekonomisko interešu līdzsvarotību. Turpmākā rīcība politikas mērķasasniegšanai, kas attiecināma arī uz pašvaldībām, ir veikt komunikācijas visu sabiedrības grupuinformēšanai par klimata pārmaiņām un sabiedrības līdzdalības palielināšanai, veicināt iniciatīvu lokālālīmenī. 2Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam ir apstiprinātas ar MK 2008.gada 13.oktobrarīkojumu Nr. 613. Pamatnostādnēs no zemes kā resursa viedokļa, tiek apskatītas ne tikai zemes kāražošanas līdzekļa funkcijas, kas sevī ietver zemes izmantošanu un aizsardzību, bet arī zeme kā vieta(telpa) attīstībai, ietverot tās izmantošanu un attīstības plānošanu, apbūvi un ainavas veidošanu.Pamatnostādņu mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējamilabākai izmantošanai un tās ilgtspējībai. Zemes politikas mērķis ir nodrošināt zemes kā unikāla dabasresursa ilgtspējīgu izmantošanu. Politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai tiek izvirzīti mērķi un rīcības2 Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam, Vides ministrija, 200923

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________politika, kas sekmē racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus.Rīcības politika ir vērsta uz to, lai kā vērtību saglabātu Latvijai raksturīgo mozaīkveida kultūrainavu.Neizmantotajās LIZ platībās, kas ir piemērotas lauksaimnieciskai ražošanai, panāktu zemes īpašniekupienākumu izpildi zemju izmantošanā, veiktu labas saimniekošanas prakses popularizēšanu zemesīpašnieku un lietotāju vidū. Nodrošinātu zemes aizsardzību, nepieļaujot jaunu degradēto teritoriju rašanos,veicinātu esošo teritoriju revitalizāciju. Izveidotu ilgtspējīgu apdzīvojuma struktūru, kas veicinātupolicentrisku attīstību un sadarbību. Nepieļautu jaunu ciemu veidošanos, bez atbilstoša infrastruktūras unpakalpojumu nodrošinājuma. Esošās apdzīvotās vietās veicinātu dzīves vides kvalitātes uzlabošanos. 3Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (2000) nosaka šādus stratēģiskos mērķus:• saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;• saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;• saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību;• veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;• nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu 4 .Minētie mērķi nav zaudējuši savu aktualitāti, tādēļ plānojot novada attīstību, tie ņemami vērā6 VIDES PĀRSKATA IZSTRĀDE6.1 STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJASStratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra veikta plānošanas dokumentiem „Garkalnes novadaattīstības programma 2013.–2019.gadam un Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2025.gadam,pamatojoties uz likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta (MK) 2004.gada 23.martanoteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī saskaņāar 2012.gada 11.maija Vides pārraudzības valsts biroja Lēmumu Nr.38 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidinovērtējuma procedūras piemērošanu” Plānošanas dokumentiem Garkalnes novada attīstībasprogramma Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2025.gadam.Vides pārraudzības valsts birojs noteicis, ka plānošanas dokumenta un vides pārskata projekts jānosūtaizskatīšanai šādām institūcijām:· Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei;· Veselības inspekcijas atbilstošai struktūrvienībai;· Rīgas plānošanas reģiona administrācijai;· Dabas aizsardzības pārvaldei.Vēstulē tāpat noteikts, ka plānošanas dokumenta izstrādātājam jānodrošina plānošanas dokumenta unVides pārskata sabiedriskā apspriešana un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizācijanormatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu jānosūta Videspārraudzības valsts birojam ievietošanai Biroja interneta mājas lapā.Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums veikts abu plānošanas dokumentu izstrādes laikā, stratēģiskāietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti apkopoti vienā Vides pārskatā.3 Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam, RAPLM, 20084 Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, VARAM,200024

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Vides pārskats sagatavots balstoties Garkalnes novada attīstības programmas 2013.–2019.gadam unGarkalnes novada teritorijas plānojuma 2013.–2025.gadam informāciju par piedāvātajiem novadaattīstības virzieniem, paredzētajām rīcībām un investīciju plāniem, kā arī noteikto plānoto (atļauto) zemeslietošanas veidu un noteiktajām prasībām un aprobežojumiem būvniecībai un zemes izmantošanai.Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskaisnovērtējums”, izstrādātājs ir informējis Vides pārraudzības valsts biroju par plānošanas dokumentaizstrādes uzsākšanu un konsultējies par Vides pārskatā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi uninstitūcijām, kurām jāiesniedz Vides pārskata projekts komentāru un priekšlikumu saņemšanai, kā arī parsabiedriskās apspriešanas sanāksmes nepieciešamību.Vides pārskata sagatavošanā izmantotas šādas metodes:• informācijas analīze – tika analizēta Garkalnes novada attīstības plānošanas dokumentos unsaistītajos plānošanas dokumentos ietvertā informācija, kā arī visa pašvaldības rīcībā esošā unpubliski pieejamā informācija par vides stāvokli novada teritorijā;• ietekmju analīze – tika analizēta katrā plānošanas dokumentā noteikto attīstības mērķu unplānoto darbību to sasniegšanai īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi, izstrādāti ieteikumiiespējamās negatīvās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.Vides pārskata sagatavošanā izmantota šāda informācija:• Garkalnes novada pašvaldības rīcībā esošā informācija par vides stāvokli novadā;• VSIA Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publiskajās datu bāzēs pieejamāinformācija par vides stāvokli;• VAS Latvijas valsts meži inventarizācijas dati;• Lauku atbalsta dienestā pieejamā informācija;• Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājas lapā pieejamā informācija par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām;• Gaujas upju baseina apgabala Apsaimniekošanas plāns 2010. – 2015.gadam;• Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010. – 2015.gadam;• Citi publiski pieejamie pētījumi un informācija.Izstrādātājam bija grūtības ar vides informācijas ieguvi un datu pieejamību. Šobrīd neeksistē publiskipieejama valsts vides informācijas sistēma. Pārsvarā līdz šim iegūtie un uzkrātie dati par vides kvalitātiatrodas komersanta VSIA LVĢMC rokās, par informācijas sniegšanu tiek prasīta nesamērīgi augstamaksa. Nav pieejama vides monitoringa informācija, kas ļautu detalizēti izvērtēt vides stāvokli un tāizmaiņu tendences novada teritorijā. Izvērtējot pieejamo gaisa kvalitātes, monitoringa posteņu izvietojumujāsecina, ka to ir ļoti maz. Praktiski nav pieejama informācija par gaisa kvalitātes rādītājiem, trokšņalīmeņa rādītājiem, mūsdienu ģeoloģiskos procesus raksturojošiem u,c, rādītājiem novada teritorijā, taiskaitā nav pieejami un dati par virszemes un pazemes ūdens līmeņu un kvalitātes izmaiņām, lai gannovada un tam piegulošajās teritorijās atrodas vairāki valsts monitoringa posteņi. Tāpat nav pieejamasvides valsts monitoringa datu bāzes, DB Urbumi u.c.6.2 SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBASadaļa tiks izstrādāta pēc dokumenta sabiedriskās apspriešanas6.3 SAŅEMTIE PRIEKŠLIKUMI, ATSAUKSMES UN TO ANALĪZESadaļa tiks izstrādāta pēc dokumenta sabiedriskās apspriešanas25

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________6.4 IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJASSadaļa tiks izstrādātā pēc dokumenta sabiedriskās apspriešanas7 GARKALNES NOVADA ĪSS RAKSTUROJUMS7.1 ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJAGarkalnes novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Rīgas pilsētas austrumu robežas.Tagadējā Garkalnes novada teritorija kā vienota administratīva vienība ciema padomes statusā izveidota1946. gadā atdalot zemes galvenokārt no Ādažu pagasta un nelielu daļu no Ropažu pagasta. Parjaunizveidotās vienības centru tika noteikta teritorijā pastāvošā lielākā apdzīvotā vieta Garkalne (tolaiksaukta par Ropažiem). Ciema padomes teritorijas robežas tika grozītas 1977.gadā Garkalnei pievienojotdaļu likvidētā Berģu ciema teritorijas, kā arī daļu no Gaujas kreisā krasta Garkalnes ciema padomesteritorijas pievienojot Ādažu ciema padomes teritorijai. 1990. gadā teritorija ieguva pagasta, bet2006.gadā novada statusu.Garkalnes novads robežojas ar Rīgu un Carnikavas, Ādažu, Stopiņu, Ropažu novadiem un Inčukalnanovada Vangažu pilsētu un Inčukalna pagastu.Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (2008) 9.pantu apdzīvojuma struktūru veido3 apdzīvoto vietu veidi: pilsētas, ciemi un viensētas. Garkalnes novadā nav nevienas pilsētas. Novadānav arī izteikta administratīvā centra. Lielākais centrs ir Garkalnes ciems, kas atrodas teritorijasdienvidaustrumos blakus valsts un Eiropas nozīmes ceļam A2 un reģionālās nozīmes ceļam P3.Administratīvais centrs atrodas 21 km attālumā no Rīgas centra.Garkalnes novads sastāv no 13 apdzīvotām vietām: Garkalne, Langstiņi, Upesciems, Berģi, Baltezers,Priedkalne, Bukulti, Amatnieki, Suži, Skuķīši, Sunīši, Makstenieki un Priežlejas. Apdzīvoto vietuizvietojumu Garkalnes novadā un tuvākajā apkaimē vēsturiski noteicis ceļu tīkls, kas bijis visai stabilsvairāku gadsimtu garumā, un ūdeņi: visas apdzīvotās vietas, izņemot atsevišķas viensētas, ieveidojušāspie upēm vai ezeriem. Dažas no Garkalnes novada apdzīvotajām vietām tikai daļēji pieder šai teritorijai,jo ir saplūdušas ar Rīgu vai izveidojušās, pilsētai izplešoties ārpus administratīvajām robežām. Tie ir Suži,Bukulti un Berģi, kur daļa to teritorijas ietilpst novadā, daļa- Rīgas pilsētā, kā arī Baltezers, kas daļēji irĀdažu novadā.Garkalnes ciemā 2011.gadā dzīvoja 1761 iedzīvotājs, savukārt 2006.gadā Garkalnē bija reģistrējušies1377 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits palielinājies par 31,4%. Garkalnē dzīvo lielākais novada iedzīvotājuskaits, 26% no visiem Garkalnes novada iedzīvotājiem. Lielākā daļa 90% Garkalnes novada iedzīvotājudzīvo 13 ciemos, no kuriem vairāk kā puses izveidošanās/attīstīšanas pamats ir Rīgas iedzīvotājumājokļu pieprasījuma apmierināšana, jeb Rīgas mājokļu tirgus piedāvājuma paplašināšana. Garkalnesnovadā ir izteikta urbanizēta piepilsētai tipiska apdzīvojuma struktūra.Lielākās apdzīvotās vietas ir Garkalne, Langstiņi, Bukulti, Priedkalne, Suži, Berģi, Upesciems. Novadaadministrācija atrodas Rīgas pilsētas robežās Berģos, Brīvības gatvē 455. Garkalnes novada teritorijasplatība – 150,5km 2 . Garkalnes novadā uz 2012.gada 1.jūliju pēc Pilsonības un migrācijas dienesta datiembija reģistrēti 7644 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums Garkalnes novadā uz 2012.gada sākumu ir 49,9cilv./km 2 .26

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Ar Garkalnes novada domes lēmumu novadā noteiktas 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Amatnieki,Baltezers, Berģi, Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži unUpesciems.Garkalnes novadu šķērso 10 valsts nozīmes autoceļi:• Trīs galvenie autoceļi: A1 (E67); A2 (E77); A4 (E67, E77);• Divi 1.šķiras autoceļi: P2 un P3;• Pieci 2.šķiras autoceļi: V31; V46; V49; V50; V54;Novada teritorijā ir 23 pašvaldības autoceļi. Visu autoceļu kopgarums ir 194,83 km. Garkalnes novadāesošie valsts galvenie autoceļi savieno galvaspilsētu ar Vidzemes pilsētām Valmieru, Siguldu, Smilteni,Alūksni, Limbažiem, Saulkrastiem, kā arī lauku ciemiem. Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetonasegumu, tāpat visi 1.un 2.šķiras autoceļi, izņemot 2.šķiras autoceļu V50 kuram ir grants segums. Valstsautoceļu visu posmu kopgarums novada teritorijā ir 48,18 km.7.2 SAIMNIECISKĀ DARBĪBA GARKALNES NOVADĀGarkalnes novadā nav lielu rūpniecības uzņēmumu, pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, kā arīindividuālā darba veicēji.Uzņēmumu reģistrā uz 2012.gadu Garkalnes novadā reģistrēti 909 subjekti. No tiem Biedrību unnodibinājumu reģistrā – 73 biedrības un 4 nodibinājumi, Pārstāvniecību reģistrā – ārvalstu komersantupārstāvniecības 5, ārvalstu organizācijas pārstāvniecības 2, Komercreģistrā - 681 sabiedrības arierobežotu atbildību (SIA), 43 individuālie komersanti (IK), 1 pilnsabiedrība (PS), 1 ārvalstu komersantufiliāle un 1 filiāle. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrētas 2 draudzes. Uzņēmumu reģistrauzskaitē ir 19 individuālie uzņēmumi, 8 kooperatīvās sabiedrības, 1 ģimenes uzņēmums un 19 zemniekusaimniecības.Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Garkalnes novadā uz1000 iedzīvotājiem (t.sk. pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības,zemnieku un zvejnieku saimniecības) ir pieaudzis no 59 uzņēmumiem 2009.gadā (Pierīgas reģionā vidēji48; Latvijā vidēji 57) līdz 63 uzņēmumiem 2010.gadā (Pierīgas reģionā vidēji 53; Latvijā vidēji 61).Pieaugums ir saistīts ar komercsabiedrību skaita pieaugumu par 26 uzņēmumiem, pašnodarbinātopersonu skaita pieaugumu par 18 un zemnieku un zvejnieku saimniecības par 1 uzņēmumu.Garkalnes novadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu struktūrā 2010.gadā dominē komercsabiedrības –59,1% (Pierīgas reģionā vidēji 46,3%; Latvijā vidēji 48,3%), kā arī pašnodarbinātās personas – 36,9%(Pierīgas reģionā vidēji 38,4%; Latvijā vidēji 36,1%). Salīdzinājumā ar Latvijas (6%) un Pierīgas reģiona(6%) vidējiem rādītājiem, Garkalnes novadā ir neliels individuālo komersantu īpatsvars aktīvo uzņēmumustruktūrā – 2,7% un zemnieku un zvejnieku saimniecību īpatsvars 1,3% (Latvijā 9,7%, Pierīgas reģionā9,3%).Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Garkalnes novadā uz1000 iedzīvotājiem (t.sk. pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības,zemnieku un zvejnieku saimniecības) ir pieaudzis no 76 uzņēmumiem 2009.gadā (Pierīgas reģionā vidēji48; Latvijā vidēji 57) līdz 78 uzņēmumiem 2010.gadā (Pierīgas reģionā vidēji 53; Latvijā vidēji 61).Pieaugums ir saistīts ar komercsabiedrību skaita pieaugumu par 6 uzņēmumiem. Taču ir samazinājiespašnodarbināto personu skaits par 2 uzņēmumiem.27

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Vislielāko uzņēmumu īpatsvaru jeb 19% veido vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi (95ekonomiski aktīvās statistikas vienības). Populārākie ekonomiski aktīvā tirgus sektora vienību darbībasveidi arī ir profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi - 18% no kopējā ekonomiski aktīvo vienībuskaita, operācijas ar nekustamo īpašumu – 14,2%, un Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība -6,4%.Garkalnes novadā ir reģistrēti 17 uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu. Pēc apgrozījumalielākie uzņēmumi – SIA „Do It”, kas nodarbojas ar mēbeļu, paklāju un apgaismes ierīčuvairumtirdzniecību, SIA „Jysk Linnen'n Furniture”, kas nodarbojas ar mājsaimniecības piederumumazumtirdzniecību specializētajos veikalos, SIA "DĪLERS METĀLS” nodarbojas ar atkritumu un lūžņuvairumtirdzniecību pakalpojumu sniegšanu, un SIA "Woodaccord" - ar kokmateriālu, būvmateriālu unsanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības pakalpojumiem.Starp TOP 20 Garkalnes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ļoti strauju apgrozījuma pieaugumu (5,52reizes) iezīmējas uzņēmumi SIA "AEZ LV", kas specializējas elektroinstalāciju ierīkošanā, 3,08 reizesapgrozījums pieaudzis SIA "WIRTGEN LATVIA", kas specializējas ieguves rūpniecības, būvniecības uninženierbūvniecības iekārtu vairumtirdzniecībā, un 2,28 reizes ir pieaudzis apgrozījums SIA "XLTRANSPORTS", kas specializējas kravu pārvadājumos pa autoceļiem.Aktīvi attīstās dažādu nozaru vairumtirdzniecības uzņēmumi (SIA „Do it”, SIA "Dīlers metāls”, SIA„Woodaccord”, SIA "Alfis" u.c.). Svarīgi atzīmēt, ka sekmīgi tiek piedāvāts un realizēts tehnoloģiskaisaprīkojums, kas liecina par ražošanas jomas modernizāciju.Finansiālā izteiksmē straujākais apgrozījuma pieaugums ir novērojams SIA „Garkalnes grants” - par 98%,kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi; māla un kaolīna ieguvi.Uzņēmumi, kuru darbības sfēra ir cukura, šokolādes un cukuroto konditorijas izstrādājumuvairumtirdzniecība (SIA "KONDIS"), transporta palīgdarbības (SIA "FORSKIP"), izjūt pieprasījuma kritumuun attiecīgi apgrozījuma samazinājumu.Darba vietas nodrošina arī novada kultūras iestādes – bibliotēkas un kultūras nami, kā arī izglītībasiestādes, novadā ir vairākas ārstu privātprakses, doktorāts.8 ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA UN DABAS RESURSU APRAKSTS8.1 GARKALNES NOVADA RELJEFS UN ĢEOMORFOLOĢISKĀ UZBŪVELatvija tai skaitā Garkalnes novads atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Zemes virsma te veidojusiespēdējā – Latvijas apledojuma laikā. Latvijas reljefa lielformas ir augstienes un zemienes. Tās atšķiras araugstumu virs jūras līmeņa un reljefa saposmojumu. Par zemieņu un augstieņu robežu tiek uzskatīta 90mhorizontāle, zemienes aizņem 60%, bet augstienes — 40% no valsts teritorijas, .Garkalnes novads pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas atrodas Piejūras zemienesRīgavas līdzenumā (aizņem nelielu teritoriju novada ziemeļrietumu daļā) un Viduslatvijas zemienesRopažu līdzenumā (aizņem lielāko novada daļu). Teritorija ir viegli viļņota, līdzena, virs tās paceļas kāpugrēdas un masīvi, kuru augstums parasti mainās no dažiem metriem līdz 10-15 metriem. Reljefa ieplakāsizveidojušies purvi un ezeri. Biežāk sastopamie augsnes tipi ir velēnpodzolētās glejaugsnes un tipiskipodzolētās augsnes. Zemes virsmas absolūtās atzīmes svārstās no apmēram 3,5 – 4,3 metriem virs jūras28

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________līmeņa teritorijas dienvidrietumos (pie Rīgas – Siguldas šosejas) līdz aptuveni 1,7 – 2,0 metriemziemeļdaļā, tāpēc reljefam ir neliels kritums Lielā Baltezera virzienā.Leduslaikmetā Latvijas teritorijai vairākkārt no ziemeļiem uzvirzījās kontinentālais ledājs, bet Garkalnesnovada teritorijā konstatēti tikai pēdējā apledojuma nogulumi. Kūstot un atkāpjoties ledājam, tā priekšāizveidojās lieli sprostezeri, kuros nogulsnējas smilšaini un granšaini nogulumi, bet dziļākajās vietās arīmālaini un putekļaini nogulumi.Apmēram pirms 11,8 tūkst. gadiem tagadējā Garkalnes novada teritoriju (kopā ar apkārtni ārpus tārobežām) pārklāja Baltijas ledus ezers. Tā senkrasts (19-20 m virs jūras līmeņa) redzams pie Vangažiem.Šajā laikā pie Vangažiem Baltijas ledus ezerā ietecēja senā Gauja, izveidojot plašu deltu. Pēc tam, kadledus ezera krasts atkāpās, sanestos smiltājus pārpūta vējš un izveidojās kāpas un kāpu masīvi, kasredzami arī pašreiz. Vietām kāpu veidošanās notika vēl nesen, pēdējo gadsimtu laikā, kad notika mežuizciršana.Aptuveni pirms 8-4 tūkst. gadiem Baltijas ledus ezeru nomainīja nākamā Baltijas jūras attīstības stadija –Litorīnas jūra. Sarūkot un atkāpjoties tai, Rīgas līča dienvidu krastā veidojās pāržmaugas (nērijas), kas nojūras atdalīja lagūnas. Šajā laikā jūras ūdens piepildīja arī Ķīšezera un Juglas ezeru ieplakas (pašreiz šieezeri ir mazāki, it sevišķi Juglas ezers) un pa Lielās un Mazās Juglas ielejām iesniedzās tālu sauszemē.Pārtrūkstot saiknei ar jūru, sāļūdens ezeros pakāpeniski pārvērtās par saldūdeni.Pēdējos 2 -3,5 tūkst. gados, kad Juglas ezers ieguva pašreizējās aprises, sākās Lielās un Mazās Juglaslejteču pagarināšanās un plašo palieņu veidošanās (aluviālie nogulumi). Abu upju ietekas apvidū veidojasplaša delta, tajā pakāpeniski no Juglas ezera atdalījās atsevišķi ūdens iecirkņi, kas pakāpeniski aizauga.Tā veidojies tagadējais Mašēnu ezers (agrāk saukts par Attaku). Minētais process Juglas ezerā turpināsārpus novada teritorijas.Īpatnējs veidojums novadā ir Lielās un Mazās Juglas ielejas ar plašajām palienēm, kas novada teritorijā irpārveidotas pēc zivju dīķu sistēmas izveidošanas.8.2 AINAVAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMSAinavas – tā ir mūsu apkārtne. Ainavas ir gan mantojums no iepriekšējām paaudzēm, gan dzīves undarbības vieta pašreiz novada teritorijā dzīvojošajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka jārunā par katra cilvēka,zemes īpašnieka vai apsaimniekotāja reālu piedalīšanos ainavu dzīvē – to aizsardzībā, kopšanā,veidošanā. Turklāt – ainavas ir nozīmīgs cilvēku dzīves kvalitātes nosacījums. Tās ir arī vērā ņemamsattīstības resurss, ekonomiskās attīstības faktors/dzinulis, kas novadam var piesaistīt cilvēkus, jaunusdarbības veidus.Ainavas nav bezpersonisks veidojums, tā veidojas dabas un sabiedrības mijiedarbībā un tāsneatņemama daļa ir reāls cilvēks, ne tikai bijušās paaudzes, kuru saimnieciskā un dzīves darbībāveidojušās mūsdienu ainavas, bet arī pašreiz tajās mājojošās paaudzes. Var teikt, mēs esam aktīvs,darbīgs ainavas elements, un no mūsu attieksmes un darbības atkarīga ne tikai mūsu dzīve, bet arīainavu attīstība, ainavu nākotne.Tie ir apstākļi, kas mūsu dienās liek pievērsties ainavām, saprast to daudzpusīgo nozīmi cilvēku unsabiedrības dzīvē, kā arī uzņemties rūpes un atbildību par katras vietas ainavām – tajās esošo vērtībusaglabāšanu, turpmāko attīstību un pārvaldību.Tomēr gadījumos, kad runa ir par dažādām prakses jomām, nepieciešams kāds stabilāks pamats, uz kābalstīt ainavas sapratni. Par labu vienošanās pamatu plānošanā un citās prakses jomās var uzskatīt29

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________vārda ainava skaidrojumu Eiropas ainavu konvencijā. Proti - „ainava nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā touztver cilvēki un kas izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā.”Būtiskais šajā formulējumā ir tas, ka vienkopus minētas trīs lietas: (1) ainava kā teritorija/telpa, (2) cilvēkuuztvere šodien, bet tās var būt arī atmiņas, (3) dabas un cilvēka mijiedarbība kā ainavas tapšanas unpastāvēšanas nosacījums.Atzīstot, ka ainavām ir nozīmīga loma mūsdienu sabiedrības pastāvēšanas un attīstības procesos,nepieciešams veidot mērķtiecīgu ainavu politiku. Pašreiz (2013.g.) tiek izstrādāts vienots valsts ainavupolitikas pamatnostādņu dokuments.Vērtējot dabas veidoto ainavu, Garkalnes novadu pārsvarā veido smilšaino līdzenumu mežaine unmežāre, vietām Vangažu tuvumā veidojusies eolo kāpu ainavu mežaine, bet teritoriju šķērsojušās upesveido savdabīgu upju ieleju ainavu. Būtisks ainavas elements Garkalnes novadā ir dažāda lieluma ezeri.Garkalnes novada teritorijā iespējams izdalīt šādas dabas ainavas:• Baltezera – Juglas un Mašēnu ezera ezeraine (to saista līdzīga izcelsme un attīstības vēsture);• Smiltāju līdzenumi• Viļņotie līdzenumi:• sausie;• pārpurvotie, ar purviem (daļa no tiem nosusināti);• kāpu grēdas un kāpu masīvi;• upju ielejas ar palienēm (abas Juglas, Krievupe, Tumšupe).Cilvēka darbības vēsturiskie ainavu veidojušie elementi ir kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, kābaznīcas, kapsētas, muižas u.c. Garkalnes novadā ir viens valsts aizsardzībā esošs vietējas nozīmesarheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta, valsts aizsardzības Nr. 2091. Bet par perspektīvupieminekli var uzskatīt Zaķumuižu, kas atrodas Garkalnes ciemā. Agrāk Zaķumuižā atradusies kādambaronam piederoša Zaķumuižas kungu māja (Valdenrodes pils). Pils ēka nav saglabājusies, jo tā nodegaPirmā Pasaules kara laikā. No barona Frīdriha fon Volfa mantojuma vēl ir saglabājies parks, kā arīmedību taka, saukta par Barondambi.Kultūrvēsturisko mantojumu un novada ainavisko vērtību veido arī bijušā Ādažu mācītājmuižas teritorija,30m un 55m no Ādažu mācītājmājas centrālās ēkas, Baltezera krastā atrodas novada vienīgie dižkoki,kas ir aizsargājami dabas pieminekļi. Tie ir divi ozoli ar 4,86 m un 3,99 m lielu apkārtmēru.Būtisku ainavas pārveidošanas procesu var novērot mūsdienās, kad Garklanes novadā notiek intensīvapārsvarā savrupmāju apbūve. Diemžēl lielākoties tā tiek plānota un veikta neanalizējot ietekmi uz ainavu,tādēļ daudzviet, apbūvējot ezeru krastus, tiek radīta ne īpaši pievilcīga apbūves ainava.Kopumā detalizēts Garkalnes novada ainavu novērtējums līdz šim nav veikts un tas varētu būt turpmākāteritorijas attīstības plānošanas procesa uzdevums. Šī plānojuma ietvaros noteiktas šādas ainaviskipievilcīgas vietas:· gar autoceļu A2- Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene);· Gar autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), kur ceļš šķērso atraktīvās mežaainavas;· vizuāli nozīmīgas publiski pieejamas vietas ciemos pie ūdeņiem - Baltzezerā, Priedkalnē,Upesciemā, Sunīšos, kas veido lokālo dzīves vidi un kalpo novada vizuālā tēla veidošanai;· ainaviski pievilcīgi mazpārveidotas dabas teritoriju areāli gan mežā, gan pie ūdeņiem.;· kultūrainava ar lauku sētām ap kādreizējo Bāliņkrogu;30

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Plānojot saimniecisko darbību un apbūvi vizuāli jutīgajās teritorijās, izstrādājams ainavu dizaina plāns,kurā paredz pasākumus raksturīgās meža ainavas, dabisko biotopu, saudzes kvartālu, mikroliegumu unsavdabīgo meža struktūrelementu (koku, kāpu, lauču, smiltāju) aizsardzībai un saglabāšanai.8.3 KLIMATISKIE APSTĀKĻILatvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgasjūras līča piekrastē. Tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaikumaiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstāsno 574 līdz 691 mm gadā.Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojumsjeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tāsģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas samērā līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgāmgaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulācijuvirs Latvijas teritorijas un laika apstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas(pārsvarā — jūras, retāk — kontinentālās). Bieži vien laika apstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas.Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Atmosfēras frontes biežipavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī — puteņu maksimums, bet jūlijā— vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors — no tā atkarīgs saules radiācijasdaudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskāplatuma. Ziemā saule paceļas 9—10° virs horizonta un dienas garums ir 6—7 stundas. Vasarā Saulepaceļas līdz 55—57° virs horizonta, bet dienas garums ir 17—18 stundas. Šāda atšķirība saulesaugstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgamsadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari — tiešā radiācija, bet arīdaļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Tādējādi katrs Latvijas valstsvirsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā — trešo daļu no Saules radiācijaspieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% — nokrišņu iztvaicēšanai, kaspietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanāsprocess.Garkalnes novadā klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisamasām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras irrelatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā novadā valda jūras gaisa masas. Saules leņķa maksimums ir 22.jūlijā, 56,4°, bet zemākais 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta.Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodiparasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gadosbijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisatemperatūra galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūrasamplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūrapārsniedz +15 grādus nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennaktstemperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi).Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, novadā sākas vidēji 14. aprīlīun ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas.Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākāsrudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisatemperatūra ir +8 °C vai zemāka, parasti sākas oktobra pirmajā dekādē un ilgst vidēji 204 dienas.Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži radaatkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un31

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisastrauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem –30 °C. Tomērparasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreizvasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas valda anticikloni. Tad parasti ir saussun skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam.Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā novadam vidēji pāri iet170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi,krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.Atmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. Atmosfērasspiediens dažkārt mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu ciklonu darbībaslaikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm).Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vēja apstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir Dvēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR)vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no Krievijas Eiropas daļas centrālajiemrajoniem aukstās gaisa masas. Ziemā ar R vējiem no Atlantijas okeāna ieplūst silts gaiss, bet vasarāvēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaissno kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZRvēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/sun vairāk bieži ir rudenī, vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī ziemas beigās,februārī un martā.Relatīvais gaisa mitrums vismazākais ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās unziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, betminimums, gaisam ar vien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. vasarā relatīvais mitrums var samazinātiesdienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvaismitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis Rīgā bija 1965. gada aprīlis, kadvidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, nokrišņu daudzums novadā ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% nokopējiem gada nokrišņiem ir lietus, 16% gadījumu snieg sniegs, pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāknokrišņu ir vasaras mēnešos, no jūnija līdz septembrim izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma.Maksimums ir novērojams jūlijā (13%) un augustā (12%), mazāk ziemā (decembris līdz februāris — 19%)un sevišķi maz pavasara sākumā (marts — 4,8%). Vasarā kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65stundas, bet ziemā 100—180 stundas.Sniega sega novadā parasti izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažosgados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī (1986.gads). Siltā ziemā, piemēram 1951./1952. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās.Visagrāk sniegs nokusis 1910. gada 7. februārī, bet visvēlāk 1927. gada 12. maijā. Bieži mēdz būtatkušņi, tāpēc sniega sega nav bieza: 1—20 cm. Puteņu maksimums ir janvāris un februāris, kad tasvidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas.Augsnes sasalums ir atkarīgs no sniega segas biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un gaisatemperatūras. Zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās.Izveidojoties normālam sniega segas biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums ziemas beigāssasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu, augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika1946./1947. gada ziemā.Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas atkala un sarma.Pērkona negaiss vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots1972. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados,februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss32

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavada spēcīgas lietusgāzes, brāzmainsvējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk krusa, īpaši spēcīgas vēja brāzmas — vētra,triecienvētras, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli virpuļviesuļi.Krusa ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tāaptver tikai nelielu teritoriju.Migla novadā ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu irno oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. Rudenī un ziemā migla iraptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī.8.4 ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVEĢeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi ir būtisks teritorijas attīstības priekšnosacījums. Zemes dzīļuresursus veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamie šķidriederīgie izrakteņi, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.Garkalnes novads, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā, Baltijassineklīzē. Šai ģeoloģiskajai struktūrai raksturīgs liels nogulumiežu segas biezums un subparalēlsnogulumu slāņojums. Sineklīzei raksturīgi trīs galvenie iežu kompleksi:• Augšējais – Kvartāra nogulumi;• Vidējais - Zemkvartāra nogulumiežu, jeb pamatiežu sega;• Apakšējais – Kistāliskais pamatklintājs.Minētie kompleksi ir krasi atšķirīgi gan pēc iežu sastāva, to vecuma, fizikālajām īpašībām un sagulumaapstākļiem.Ģeoloģiskā griezuma apraksts tiek sniegts sākot ar vecākajiem un dziļāk iegulošajiem nogulumiemvirzienā uz zemes virsu. Ģeoloģiskais griezums noteikts aptuveni, pamatojoties uz urbumu Nr.DB 50191(Inčukalns P-48), Urbumu Nr.DB50221 (Ādaži PM-6) un urbumu Nr.DB50194 (Gaiļezers) ierīkošanasgaitā iegūto ģeoloģisko informāciju.Kristāliskais pamatklintājs: Novada teritorijas dziļāko slāņu ģeoloģiskā uzbūve izpētīta vāji. Novadā navizpētes urbumu, kas sasniedz kristālisko pamatklintāju, arī no izmantotajiem tuvākajiem urbumiem tikaiurbums Gaiļezers sasniedzis kristālisko pamatklintāju 1023,0m dziļumā no zemes virsas, urbumā Ādaži982,5m dziļumā no zemes virsas, taču kristāliskā pamatklintāja ieži nav caururbti, tādēļ detalizētuinformāciju par šo ģeoloģiskās uzbūves elementu, tā ieguluma dziļuma kartējumu, litoloģisko sastāvu unuzbūves īpatnībām nav iespējams sniegt.Ar kristāliskā pamatklintāja dēdējuma garozu ir saistīti siltie termālie ūdeņi, kurus iespējams izmantot kāģeotermālās enerģijas avotu. Kristāliskā pamatklintāja dziļākajos slāņos (aptuveni 4-7km dziļumā), kurtemperatūra pārsniedz 100°C iespējams iegūt un izmantot petrotermālo enerģiju.Nogulumiežu sega: Nogulumiežu segu veido divas atšķirīgas sistēmas pirmskvartāra, jeb pamatiežunogulumi un Kvartāra nogulumi.Pamatiežu nogulumu biezums Garkalnes novadā ir aptuveni 800 – 1000m.Pamatiežu segu veido Kembrija, Ordovika, Silūra un Devona nogulumi. Zemkvartāra virsmu visā novadateritorijā veido Devona nogulumi. Zemkvartāra virsmu lielākoties veido Augšdevona Gaujas svītassmilšakmeņi.Visvecākie nogulumieži novadā ir Kembrija sistēmas nogulumieži, kas izplatīti visā novada teritorijā unpārsvarā sastāv no jūras terigēnajiem veidojumiem - smilšakmeņiem un aleirolītiem. Visā novada teritorijā33

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________tie pārklāj kristālisko pamatklintāju. Kopumā kembrija nogulumu virsma atspoguļo pamatklintāja reljefu:virsmas iegulums padziļinās dienvidaustrumu virzienā. Novada teritorijā zemes virsū tie neatsedzas.Kembrija nogulumu biezumu ietekmējušas tektoniskās kustības, kas kembrija perioda sākumā veidojušaskristāliskā pamatklintāja pacēlumus. Nelielais urbumu skaits, kas atsedz Kembrija sistēmas nogulumusneļauj detalizēti izanalizēt to biezuma un ieguluma dziļuma izmaiņas novada teritorijā (novada teritorijāšādu urbumu nav). Urbumā Gaiļezers Kembrija nogulumu biezums ir 70m, virsmas ieguluma dziļums953m no zemes virsas. Kembrija nogulumus veido kvarca smilšakmeņi. Urbumā Ādaži PM-6 Kembrijanogulumu biezums 72,5m, virsmas ieguluma dziļums no zemes virsas – 903m. Kembrija nogulumusveido kvarca smilšakmens ar mālaina aleirolīta starpslāni.Kembrija nogulumus visā novada teritorijā pārklāj Ordovika sistēmas nogulumi, kas pārsvarā ir jūrasterigēni karbonātiskie ieži (kaļķakmeņi, merģeļi, māli). Šie nogulumi ir sastopami visā novada teritorijā. ArīOrdovika nogulumu biezums, analogi kā Kembrija nogulumu biezums ir mainīgs plānā un to ietekmējušastektoniskās kustības. Urbumu, kas atsedz Ordovika sistēmas nogulumus mazais skaits neļauj detalizētiizanalizēt to biezuma un ieguluma dziļuma izmaiņas novada teritorijā. Urbumā Gaiļezers Ordovikanogulumu biezums 206m, virsmas ieguluma dziļums 747m, Urbumā Inčukalns atsegtais biezums 195,3m(urbums nesasniedz Kembrija nogulumus, tādēļ šis biezums ir nepinīgs), virsmas ieguluma dziļums –621,5m, urbumā Ādaži Kembrija nogulumu biezums 191,5m, virsmas ieguluma dziļums – 711,5m.Tādējādi var secināt, ka Ordovika nogulumu biezums pieaug virzienā no ziemeļaustrumiem uzdienvidrietumiem, arī ieguluma dziļums pieaug šajā virzienā.Ordovika nogulumus visā novada teritorijā pārklāj Silūra sistēmas nogulumi. Silūra virsmas iegulumadziļums pakāpeniski pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Silūra nogulumus veido merģeļi, māliun mālaini kaļķakmeņi. Urbumu, kas atsedz Silūra sistēmas nogulumus mazais skaits un neesamībanovada teritorijā neļauj detalizēti izanalizēt tā biezuma un ieguluma dziļuma izmaiņas novada teritorijā.Silūra sistēmas nogulumu vidējais biezums mainās no 100m Inčuklana apkārtne līdz vairāk kā 200mĀdažos un Gaiļezerā. Virsmas ieguluma dziļums ir aptuveni 490m – 540m.Silūra sistēmas nogulumus visā novada teritorijā pārklāj Devona sistēmas nogulumi. To izpētes pakāpeir daudz augstāka tādēļ tiek detalizēts to stratigrāfiskais dalījums.Vecākie un dziļāk iegulošie Devona sistēmas nogulumi ir Apakš Devona Ķemeru un Pērnavas svītas,kas veido vienotu terigēno nogulumu (smilšakmeņu, aleirolītu un mālu) kompleksu. Tā biezums aptuveni120m – 150m, ieguluma dziļums 350 -370m, nenozīmīgi pieaug virzienā no ziemeļaustrumiem uzdienvidrietumiem.Kompleksam raksturīga samērā laba ūdenscaurlaidība. Kompleksa pazemes ūdens novadadienvidaustrumu daļā ir mineralizēts, tas izmantojams kā dzeramie un ārstnieciskie minerālūdeņi, kā arīveikts to novērtējums un rekomendēts tos izmantot zivju mazuļu (lašu, foreļu) audzināšanai, izmantojottiem raksturīgo paaugstināto un nemainīgo temperatūru un labvēlīgo sāļu saturu.Vidusdevona Narvas svīta visā Latvijas teritorijā ir izturēts reģionālais sprostslānis (dolomītmerģelis armāla un aleirolīta starpslāņiem), kas atdala saldūdens horizontus no dziļāk iegulošajiem iesālūdens unsāļūdens horizontiem. Svītu veido domerīti ar māla, dolomīta un ģipša starpslāņiem. Slāņa biezumsaptuveni 100m.Narvas svītas nogulumus visā novada teritorijā pārklāj terigēno iežu komplekss, kas apvieno vidusdevonaArukilas un Burtnieku svītas, Kompleksu veido smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpslāņiem. Kompleksabiezums mainās 100 -150m robežās, un lielā mērā ir atkarīgs no tā denudācijas pakāpes.34

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2.attēls Garkalnes novada pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (VĢD 1:200 000 mērogaģeoloģiskā karte)Zemkvartāra virsmu visā novada teritorijā veido Augšdevona Gaujas un Amatas svītu nogulumi, pie kamVisā novada teritorijā izplatīti ir Gaujas svītas nogulumi, bet Amatas svītas nogulumi vien nelielā teritorijānovada ziemeļaustrumu daļā. Nogulumus veido dažādi graudains smilšakmens, pie kam Amatas svītasnogulumus pārsvarā veido smalkgraudaini, nereti vāji cementēti smilšakmeņi. Gaujas svītā neretisastopams kvarca smilšakmens. Kopējais Gaujas – Amatas svītu nogulumu biezums samazinās ziemeļu– ziemeļaustrumu virzienā, Novada teritorijā tas ir 100m – 150m.Kvartāra nogulumiKvartārs aptver visjaunāko Zemes attīstības periodu. Tā nogulumi veido nogulumiežu segas virsējo kārtu,pārklājot pamatiežu denudēto virsmu.Kvartāra sistēmas nogulumi izplatīti visā valsts teritorijā, izņemot nelielas platības upju ielejās. Kvartāraperiods sākās aptuveni pirms 1,7 miljonu gadu. Kvartāra perioda sākumā ziemeļu puslodes kontinentospazeminājās temperatūra. Kalnos un ziemeļu zemēs izveidojās plaši apledojumi, kā rezultātā par 200 mpazeminājās Pasaules okeāna līmenis. Viens no apledojumu centriem bija Skandināvija, kur izveidojāsvarens ledus vairogs. Kontinentālais apledojums būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un toveidojušus nogulumus. Aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu no Skandināvijas uz visām pusēm izplūdaledāji, kas pārklāja plašas teritorijas. Latviju šai laikā klāja no 2500 līdz 3000 m bieza ledus sega. Laikaperiodos, ka klimats kļuva siltāks ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam,ledājs atkal uzvirzījās. Latvijas teritoriju pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi.35

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kvartāra nogulumus iedala pleistocēna, jeb ledus laikmeta nogulumos un holocēnā, jeb pēcleduslaikmetanogulumos. Pleistocēns sākās pirms aptuveni 1,7milj.gadu, holocēns - pirms aptuveni 10 tūkstošiemgadu, kad beidzās ledus laikmets.Vislielākā loma tagadējo ainavu izveidē bijusi pēdējam jeb Latvijas apledojumam (Vislas pēcRietumeiropas klasifikācijas). Latvijas apledojuma uzvirzīšanās sākās aptuveni pirms 75 tūkstošiem gadu,bet atkāpšanās aptuveni pirms 16 tūkstošiem gadu. Ledus segai kūstot, vispirms atbrīvojās augstienes,pēc tam notika vispārīga ledāja malas atkāpšanās uz ziemeļiem.Vietās, kur ledājs kusa veidojās morēnas nogulumi – visas ledū ierautās iežu daļiņas pēc ledus izkušanaspalika šajā vietā. Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski sajaukts smilšmāla, mālsmilts, smiltsmateriāls. Morēnas nogulumi satur oļus un laukakmeņus, kas traucē zemniekiem lauksaimniecības zemjuapstrādē. Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar devonasmilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. Morēnas nogulumi Garkalnes novadā neatsedzas zemesvirsū, tos pārklāj biezs Baltijas ledus ezera nogulumu un eolo smilšu nogulumu slānis.Ledājam strauji kūstot, veidojās lieli kušanas ūdeņu daudzumi. Ūdens straumes pirmām kārtām plūdapašā ledājā – pārvietojoties pa ledāja virsu, ar lielu ātrumu un spiedienu tecēja pa ledāja plaisām unkanāliem. Izplūduši no ledāja, ūdeņi varenu upju veidā tecēja pa ledus atstāto teritoriju. Straumes nesasev līdzi iežu daļiņas no ledāja. Ledāja kušanas ūdeņi veidoja divu veidu nogulumus: fluvioglaciālos unlimnoglaciālos.Fluvioglaciālie nogulumi ir ledāju kušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi, kas sastāv no smilts vaigrants. To biezums ir no dažiem līdz pat vairākiem metriem. Latvijā ar tiem saistīti lielākās smilts ungrants atradnes. Parasti uz šiem nogulumiem ir sastopami priežu meži.Limnoglaciālie nogulumi ir ledāju kušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi sprostezeros unledusezeros. Tie sastāv no labi šķirota māla, putekļiežiem vai smalkas smilts. Uz limnoglaciālajiemmālainiem vai putekļainiem iežiem, it sevišķi ja tie ir luvioglaciāl (kā, piemēram, Zemgales līdzenumā) irizveidojušās auglīgas augsnes. Māla nogulumus, ja tie nesatur karbonātus, daudzviet izmanto kā derīgosizrakteņus.Apmēram pirms 11,8 tūkst. gadiem tagadējā Garkalnes novada teritoriju (kopā ar apkārtni ārpus tārobežām) pārklāja Baltijas ledus ezers. Tā krasts (19-20 m virs jūras līmeņa) redzams pie Vangažiem.Šajā laikā pie Vangažiem Baltijas ledus ezerā ietecēja senā Gauja, izveidojot plašu deltu. Pēc tam, kadledus ezera krasts atkāpās, sanestos smiltājus pārpūta vējš un izveidojās kāpas un kāpu masīvi, kasredzami arī pašreiz. Vietām kāpu veidošanās notika vēl nesen, pēdējo gadsimtu laikā, kad notika mežuizciršana.Pirms 10000 gadiem sākās kvartāra perioda jaunākais posms – pēcleduslaikmets vai holocēns, kas ilgstlīdz pat mūsdienām. No ģeoloģiskā laika mēroga viedokļa tas ir īss laika sprīdis, taču var teikt, ka Latvijasdaba šajā laikā ir piedzīvojusi lielas izmaiņas. No ledāja atbrīvotajā teritorijā no dienvidiem un austrumiemienāca augi un dzīvnieki. Sākumā ieviesās tundras augi, vēlāk izveidojās meži, attīstījās purvi, sākaaizaugt ledāja atstātie ezeri.Aptuveni pirms 8-4 tūkst. gadiem Baltijas ledus ezeru nomainīja nākamā Baltijas jūras attīstības stadija –Litorīnas jūra. Sarūkot un atkāpjoties tai, Rīgas līča dienvidu krastā veidojās pāržmaugas (nērijas), kas nojūras atdalīja lagūnas. Šajā laikā jūras ūdens piepildīja arī Ķīšezera un Juglas ezeru ieplakas (pašreiz šieezeri ir mazāki, it sevišķi Juglas ezers) un pa Lielās un Mazās Juglas ielejām iesniedzās tālu sauszemē.Pārtrūkstot saiknei ar jūru, sāļūdens ezeros, papildinoties ar atmosfēras nokrišņiem, pakāpeniskipārvērtās par saldūdeni.36

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Pēdējos 2 -3,5 tūkst. gados, kad Juglas ezers ieguva pašreizējās aprises, sākās Lielās un Mazās Juglaslejteču pagarināšanās un plašo palieņu veidošanās (aluviālie nogulumi). Abu upju ietekas apvidū veidojasplaša delta, tajā pakāpeniski no Juglas ezera atdalījās atsevišķi ūdens iecirkņi, kas pakāpeniski aizauga.Tā veidojies tagadējais Mašēnu ezers (agrāk saukts par Attaku). Minētais process Juglas ezerā turpināsārpus novada teritorijas.3.attēls Garkalnes novada kvartāra nogulumu karte (VĢD 1:200 000 mēroga ģeoloģiskā karte)Šī perioda nogulumus veido daudzveidīgie purvu nogulumi, kas plaši izplatīti novadā, kā arī aluviālienogulumi upju gultnēs un sapropeļa un dūņu nogulumi ezeros.Lai gan mūsdienu ģeoloģiskie procesi ir lēni un Latvijā maz pamanāmi, tomēr arī mūsdienās norisināsnogulumu veidošanās. Raksturīgi mūsdienu nogulumi ir purva nogulumi – kūdra, savukārt ezerosveidojas ezeru nogulumi, tai skaitā sapropelis, kā arī aluviālie nogulumi upju ielejās.8.5 DERĪGIE IZRAKTEŅIGarkalnes novada teritorijā derīgo izrakteņu resursus veido galvenokārt kvartāra nogulumos sastopamiederīgie izrakteņi - būvmateriālu izejvielas grants un smilts, arī biogēnie nogulumi - kūdra un ezerusapropelis. Nozīmīgs derīgais izraktenis ir dažādas kvalitātes pazemes ūdens, tai skaitā pazemesdzeramie ūdeņi un minerālūdeņi. Par perspektīvu alternatīvās enerģijas avotu var uzskatīt ģeotermālo unpetrotermālo enerģiju.37

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Derīgo izrakteņu smilts - grants materiāla, smilts, arī kūdras krājumi novadā ir vidēji. Vadoties pēcieguves pēdējos gados, līdz šim pētīto krājumu pietiks vairākiem gadu simtiem.Novada teritorijā nav nacionālās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.Garkalnes novada teritorijā sastopamās derīgo izrakteņu - būvmateriālu izejvielu atradnes saistās arkvartāra nogulumu smilts un smilts – grants iegulām, kas ir izplatītas novada teritorijā. Biogēnais derīgaisizraktenis – kūdra izplatīta reljefa pazeminājumos, kur humīdā klimata ietekmē izveidojušies purvi.Derīgo izrakteņu krājumus nosaka pamatojoties uz to izpētes rezultātiem konkrētā atradnē. Normatīvajosaktos noteiktajā kārtībā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs akceptē derīgo izrakteņukrājumus un uztur derīgo izrakteņu atradņu kadastru. Derīgo izrakteņu krājumu akceptācijas rezultātātiem tiek noteikta normatīvo aktu prasībām atbilstoša kategorija, kura atkarīga no izpētes detalitātes.Latvijā noteiktas trīs derīgo izrakteņu krājumu kategorijas: A kategorija, N kategorija un P kategorija.A kategorijas jeb izpētītie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:• derīgo izrakteņu krājumu robežas ir noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotāsizstrādnēs iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti,vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajaiinformācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļautlaukumus, pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;· ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī slāņkopas morfoloģijas unuzbūves izmaiņu likumsakarības;· derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka ir iespējams izveidotderīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;· derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā pakāpē,ka ir iespējams izveidot tās izmantošanas projektu.N kategorijas jeb novērtētie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:• derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķāsizstrādnēs, kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus;• derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem unģeofizikālajiem datiem, un derīgais izraktenis ir konstatēts atsevišķās izstrādnēs;• derīgo izrakteņu kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu analīžurezultātiem vai novērtētas pēc analoģijas ar citām izpētītām atradnēm;• hidroģeoloģiskie, inženierģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēcanaloģijas ar tuvākajām izpētītajām to pašu derīgo izrakteņu atradnēm.P kategorijas jeb prognozētie derīgo izrakteņu resursi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādāmprasībām:• derīgo izrakteņu iegulas iespējamie izmēri, forma, krājumu daudzums un kvalitāte novērtēti,pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģiskopētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātosattiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;• derīgo izrakteņu resursi novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēmvai labāk apzinātām teritorijām.A un N kategorijas krājumi pieļauj to ieguvi, lai uzsāktu ieguvi P kategorijas krājumu izplatības teritorijā,veicama papildus izpēte un krājumu pārapstiprināšana.38

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Garkalnes novadā sastopamie izpētītie derīgie izrakteņiLatvijā visas derīgo izrakteņu atradnes, kuras ir izpētītas un kurām ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi irreģistrētas vienotā reģistrā, jeb datu bāzē - Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzēDerīgo izrakteņu atradnes. Reģistrs ietver ļoti vispārēju informāciju par katru tajā ietverto derīgo izrakteņuatradni, tai skaitā: atradnes nosaukums, derīgais izraktenis, atradnes statuss un izmantošana uzkalendārā gada 1.janvāri, administratīvā piederība, atradnes koordinātas (no – līdz, kas ir nepietiekamiatradnes platības noteikšanai, vai tās iezīmēšanai kartē), Izpētītie krājumi (A un N kategorijas): jaunākiedati par krājumu atlikumiem katram izraktenim uz attiecīgā gada 1.janvāri, prognozētie krājumi (Pkategorija), kā arī galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji.Vides pārskatā tiek ietverts Garkalnes novada kopējais būvmateriālu izejvielu (smilts un smilts-grants)atradņu saraksts (4.tabula), bet Vides pārskata 4.pielikumā ietvertas derīgo izrakteņu atradņu uzskaiteskartītes, kas ietver detālāku informāciju par katru derīgo izrakteņu atradni.1.tabula Izpētītās Garkalnes novada derīgo izrakteņu atradnesNr. AtradņureģistrāAtradnes nosaukums Administratīvā teritorija Derīgais izraktenis2770 Kalēji - smilts Garkalnes novads Smilts2725 Gredzeni Garkalnes novads Smilts2043 Baltezera mežniecība Garkalnes novads Smilts, smilts - grants1977 Duidas Garkalnes novads Smilts162 Garkalne - smilts-grants,smilts Garkalnes novads Smilts-grants, smilts1025 Krievupe Garkalnes novads Smilts, smilts-grants2.tabula Kūdras atradņu sarakstsNR. Reģistrā Nosaukums Administratīvā teritorija Derīgais izraktenis16708 Nr. 16708 Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16706 Nr. 16706 Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16701 Killensila Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16654 Ķēniņu Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16644 Pīļu ezera Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16643 Nr. 16643 Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16642 Langstiņu Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16641 Killensila Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16640 Miķeļciema Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16639 Laugas-Maltuves Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16638 Kauču Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16632 Liniņu Rīgas rajons, Garkalnes novads Kūdra16630 Jūgu Rīgas rajons, Garkalnes novads KūdraIeguve tiek veikta tikai vienā derīgo izrakteņu atradnē „Garkalne”, kur SIA Garkalnes grants 2012.gadāieguvusi 2600,5 m 3 smilts/grants , bet SIA Nikov – 4073,62 m 3 smilts/grants.39

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Tā kā minētā atradne atrodas pazemes ūdens atradnes Remberģi tiešā tuvumā, tad derīgo izrakteņuieguve samazina pazemes ūdens atradnes Remberģi pazemes ūdens krājumus, jo šajā atradnē iegūstgruntsūdeņus, kas atrodas Kvartāra smilts – grants nogulumos, un kuri tiek iegūti atradnē Garkalne.8.6 PAZEMES ŪDEŅILatvija, tai skaitā Garkalnes novada teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Baseina hidroģeoloģiskogriezumu veido ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija (3.tabula). Ūdens daudzums, kosatur atsevišķi slāņi un ūdens kvalitāte tajos ir visai atšķirīga.Vadoties no ūdens apmaiņas intensitātes un ūdens ķīmiskā sastāva, artēziskā baseina griezumā varizdalīt trīs hidrodinamiskās zonas:· Aktīvas ūdens apmaiņas – saldūdeņu;· Palēninātas ūdens apmaiņas – sāļūdeņu;· Lēnas ūdens apmaiņas, jeb stagnanto ūdeņu – sālsūdeņu.Pazemes ūdeņu veidošanos nosaka un ietekmē virkne visdažādāko faktoru, galvenie no tiem ir:· fizikāli - ģeogrāfiskie - reljefs, hidrogrāfiskais tīkls, klimats, augsne un veģetācija;· ģeoloģiskie - slāņu sagulums, to litoloģiskais sastāvs, porainība un plaisainība, tektoniskieapstākļi un ģeostatiskais spiediens;· vēsturiskie - teritorijas paleoģeoloģija un paleoģeogrāfija;· antropogēnā darbība - derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguve, piesārņojuma avotu radīšana,meliorācija, hidrobūves, pilsētbūvniecība u.c.Minēto faktoru mijiedarbība rada pazemes ūdeņu resursu un to ķīmiskā sastāva daudzveidību plānā ungriezumā. Pie tam, gruntsūdeņus ietekmē galvenokārt vietējie faktori, bet palielinoties ūdens horizontuieguluma dziļumam pieaug reģionālo faktoru nozīmīgums.7.tabula Pazemes ūdeņu klasifikācija atbilstoši ķīmiskajam sastāvam un specifiskajām īpašībām(Avots: Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.696)3.1. Pazemes ūdeņu veids atbilstoši mineralizācijas pakāpei un jonu sastāvamNr.p.k. Pazemes ūdeņu veids Hlorīdi Sulfāti Sausne1.1. Saldūdens< 250 mg/l< 250 mg/l1.2. sulfātu saldūdens > 250 mg/l< 1 g/l1.3. hlorīdu saldūdens > 250 mg/l < 250 mg/l1.4. sulfātu iesāļūdens SO 4 2- (ekv.) > Cl - (ekv.)1.5. hlorīdu iesāļūdens SO 4 2- (ekv.) < Cl - (ekv.)1–3 g/l1.6. Sāļūdens 3–35 g/l1.7. Sālsūdens > 35 g/l3.2.tabula Pazemes ūdeņu paveids atbilstoši to specifiskajām īpašībāmNr.p.k. Pazemes ūdeņu paveidsSpecifiskā īpašība*2.1. mīksts saldūdens ja cietība nepārsniedz 4 mekv/l2.2. saldūdens bez dzelzs ja Fe kop. nepārsniedz 0,2 mg/l2.3. saldūdens ar paaugstinātu mangānasaturuja Mn saturs pārsniedz 0,05 mg/l40

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2.4. saldūdens ar paaugstinātu amonijasaturu2.5. saldūdens ar paaugstinātu organiskovielu saturu2.6. sulfātu iesāļūdens ar augstu sulfīdusaturu2.7. sāļūdens ar paaugstinātu bromīdusaturuja N/NH 4 + saturs pārsniedz 0,39 mg/lja permanganāta indekss pārsniedz 5 mg O 2/l vai kopējā organiskāoglekļa saturs pārsniedz 5 mg/lja H 2S+HS - saturs pārsniedz 10 mg/lja Br - saturs pārsniedz 25 mg/l2.8. sālsūdens ar augstu bromīdu saturu ja Br - saturs pārsniedz 250 mg/l2.9. sālsūdens, karsts ja ūdens temperatūra pārsniedz 37 ºCPiezīme. * Norāda, ja pazemes ūdenim ir šāda specifiska īpašība.Pazemes ūdeņu dabīgos resursus aktīvas ūdens apmaiņas zonā papildina atmosfēras nokrišņuinfiltrācija. Aktīvās ūdens apmaiņas zonā artēzisko ūdeņu resursu papildināšanās galvenokārt notiekaugstieņu rajonos. Par to liecina tajās konstatētie maksimālie artēzisko ūdeņu spiedieni, kā arī pazemesūdeņu spiediena pieaugums griezumā virzienā no apakšas uz augšu. Reģionālas artēzisko ūdeņupapildināšanās teritorijas Latvijā ir Vidzemes, Latgales un Kurzemes augstienes. Kvartāra ūdenshorizonta ūdens resursi papildinās atmosfēras nokrišņu infirltrācijas ceļā.Palēninātās ūdens apmaiņas zonas ūdens resursi papildinās no augstāk iegulošiem horizontiem,galvenokārt, ārpus Latvijas teritorijas. Šīs zonas reģionālais barošanās apgabals atrodas Igaunijā(Otepes un Hanu augstienēs) un Austrumlietuvā. Lokāla resursu papildināšanās vērojama tikai nelielāteritorijā starp Limbažiem un Burtnieku ezeru, kā arī Daugavpils rajonā, t.i. apgabalos, kur iegulumadziļums ir relatīvi neliels un to pārklājošie ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi ir daļēji erodēti un tos šķērsoapraktās ielejas.Stagnantās ūdens apmaiņas zonas resursi papildinās tikai ārpus Latvijas teritorijas, tuvākaispapildināšanās apgabals atrodas Austrumlietuvā un Dienvidigaunijā. Dziļo artēzisko ūdeņu notece notiekrietumu un ziemeļrietumu virzienā un noplūde -Baltijas jūrā. Lokālos iecirkņos tektonisko lūzumu zonāskonstatēta to daļēja pārtece augstāk iegulošos horizontos4.tabula Hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācija Grkalnes novadā (I.Gavena)Galvenie ūdens horizonti, sprostslāņi un vājicaurlaidīgie nogulumiGruntsūdeņi (bezspiediena ūdeņi) QGaujas D 3gjBurtnieku D 2brŪdens horizontu kompleksiQArukilas–AmatasD 2-3ar–amŪdens apmaiņas zonaAktīvasūdensapmaiņaszonaArukilas D 2arNarvas sprostslānis D 2nr 1+2SprostslānisPērnavas D 2prĶemeru D 1kmApakšdevona unvidusdevona D 1-2PalēninātasūdensapmaiņaszonaOrdovika un Silūra sprostslānis O–SSprostslānisApakš un Vidus Kembrijs Є 1+2 Kembrija Є StagnantoArhaja un proterozoja pamatklintājs AR–PRūdeņu zonaPar robežu starp hidrodinamiskajām zonām tiek pieņemti visā Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekami bieziūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi – sprostslāņi, kas praktiski nepieļauj ūdens apmaiņu griezumā.Aktīvas ūdens apmaiņas saldūdens zonu Garkalnes novada teritorijā veido:41

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kvartāra ūdens horizonts, kurš satur gruntsūdeņus. Atšķirībā no Latvijas teritorijas lielākās daļasGarkalnes novadā kvartāra horizonta biezums sasniedz 50 m un to veido galvenokārt dažādi graudainassmilts nogulumi ar atsevišķiem aleirītiskas smilts vai mālains smilts starpslānīšiem. Ievērojamais kvartāranogulumu biezums un salīdzinoši viendabīgais sastāvs ir faktori, kas nosaka liela apjoma gruntsūdenskrājumu veidošanos. Gruntsūdens resursus papildina atmosfēras nokrišņu infiltrācija. Humīdais klimatsun visumā vājā teritorijas drenētība sekmē nepārtrauktu nokrišņu infiltrēšanos gruntsūdeņos gandrīz visagada garumā. Aktīvas ūdens apmaiņas zonas pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu nosaka atmosfērasnokrišņu un ūdeni saturošo iežu mijiedarbība gruntsūdens horizontos šādas mijiedarbības laiks ir mazs,tāpēc tajos ūdens mineralizācija ir zemāka, un ūdens ir mīkstāks nekā artēziskā ūdens horizontos.Garkalnes novada gruntsūdeņi ir hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi. Parasti sausnes saturs ūdenīir 0,2 – 0,4g/l, kopējā cietība – 1,5 – 3 mmol/l, dzelzs saturs vidēji 0,2 – 0,4mg/l Tie pilnībā atbilstdzeramā ūdens kvalitātes prasībām. Gruntsūdeņu kvalitāte pazeminās virzienā no austrumiem uzrietumiem. Vislabākās kvalitātes gruntsūdeņi sastopami labi drenētos nogāžu iecirkņos pazemes ūdensatradnes „Zaķumuiža” teritorijā. Garkalnes novada Baltezera, Zaķumuižas un Remberģu atradnēsierīkotās ūdens ņemšanas vietas nodrošina Rīgas pilsētas ūdens apgādi.Gaujas – Amatas ūdens horizontu komplekss Garkalnes novadā ieguļ zem kvartāra nogulumiem.Novada lielākajā daļā to no gruntsūdens horizonta šķir dažus metrus biezs morēnas nogulumu slānis.Horizonta biezums aptuveni 50 -60m. Arī te sastopami hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi, kurukvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, taču salīdzinot ar augstāk iegulošajiemKvartāra ūdens horizonta gruntsūdeņiem, to kvalitāte lielākoties ir sliktāka (augstāka cietība, lielāksdzelzs saturs un augstāka mineralizācija). Laba Gaujas horizonta ūdens kvalitāte ir pazemes ūdensatradnes Zaķumiža apkārtnē, kur tiek iegūti kā Kvartāra ūdens horizonta, tā Gaujas ūdens horizontaūdeņi.Arukilas – Burtnieku ūdens horizonta komplekss Garkalnes novada teritorijā ieguļ zem Gaujas –Amatas ūdens horizontu kompleksa 100-150, dziļumā. Arī te sastopami hidrogenkarbonātu kalcija tipasaldūdeņi, kuru kvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, taču salīdzinot ar augstākiegulošajiem ūdens horizonta gruntsūdeņiem, to kvalitāte lielākoties ir sliktāka (augstāka cietība, lielāksdzelzs saturs un augstāka mineralizācija). Vairākās vietās Arukilas ūdens horizontā ir konstatēta dziļākiegulošo palēninātas ūdens apmaiņas zonas iesāļūdeņu intrūzija, ko visticamāk veicinājusi pagājušajāgadsimtā izveidojies „Lielās Rīgas” depresijas attīstības process.Palēninātās ūdens apmaiņas zonu Garkalnes novada teritorijā veido Pērnavas un Ķemeru svītassmilšakmeņi. Kompleksa biezums var sasniegt 100m, bet ieguluma dziļums ir aptuveni 250 -300m nozemes virsas. Kompleksā raksturīgs samērā augsts pjezometriskais spiediens, daudzviet iespējamaurbumu pašizplūde. Palēninātās ūdens apmaiņas zonu no aktīvās ūdens apmaiņas zonas atdala aptuveni100m biezais Narvas sprostslānis. Kompleksa ūdeņi novada teritorijā ir hlorīdu – nātrija tipa iesāļūdeņiemar mineralizāciju līdz 3 g/l. Mineralizācija pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un palielinotiesieguluma dziļumam. Tektonisko lūzumu zonās iespējams straujš mineralizācijas pieaugums, kasizskaidrojams ar dziļāk iegulošās stagnantās zonas ūdeņu pieplūdi pa tektonisko lūzumu zonām. Šīkompleksa iesāļūdeņus var izmantot balneoloģijā, arī kā dzeramos minerālūdeņus.Stagnanto ūdeņu (sālsūdeņu) zona izplatīta Kembrija un Venda terigēnajos nogulumos. Paaugstinātasplaisainības zonās tie sastopami arī kristāliskā pamatklintāja dēdējuma garozā. Artēziskā baseinapamatnē zem liela spiediena ūdens horizontos pazemes ūdeņu kustība notiek ļoti lēni, pazemes ūdensplūsma praktiski neeksistē. Artēziskā baseina pamatnei ir arī izteikta bloku uzbūve. Atsevišķu blokuvertikālā dislokācija var sasniegt 100m un vairāk, tādējādi veidojas relatīvi izolēti bloki, kas vēl vairāksamazina pazemes ūdens plūsmas iespējas. Pazemes ūdeņiem šajā zonā raksturīgs augstspjezometriskais spiediens, urbumi lielākoties ir pašizplūdes. Venda – Kembrija ūdens horizontukompleksā izplatīti hlorīdu-nātrija tipa iesāļūdeņi un sālsūdeņi. To mineralizācija ir ļoti mainīga dažādosblokos, bet pieaug virzienā no no ziemeļiem uz dienvidiem un palielinoties ieguluma dziļumam. Novadateritorijā to mineralizācija var sasniegt 70mg/l.42

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Pazemes ūdens aizsardzības prasībasLai nodrošinātu pazemes ūdens resursu aizsardzību un nepieļautu to pārmērīgu koncentrētu ieguvi, kasvar radīt pazemes ūdens resursu izsīkšanas draudus, kā arī ūdens kvalitātes izmaiņas, Latvijānormatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā tiek veikta pazemes ūdens krājumu izpēte unakceptēšana nosakot atbilstošas krājumu kategorijas pazemes ūdens iegūstamo daudzumu konkrētāpazemes ūdens atradnē.A kategorijas jeb izpētītie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:· pazemes ūdens horizontu ieguluma raksturs, uzbūve, produktīvais biezums, litoloģiskais sastāvs,filtrācijas īpašības un ūdens līmeņu režīms, tā izmaiņas un savstarpējā mijiedarbība ģeoloģiskajāgriezumā un vērsumā izpētīta tādā pakāpē, ka ļauj pamatoti novērtēt izmantojamo pazemesūdens horizontu saistību ar virsūdeņiem, kā arī to barošanās avotus un aprēķinos pieņemtoshidroģeoloģiskos robežapstākļus;· pazemes ūdeņu krājumus raksturojošie parametri ir noteikti, pamatojoties uz pazemes ūdeņuatradnes ekspluatācijas vai pietiekami ilgstošas izmēģinājuma atsūknēšanas datiem. Jābūtnovērtētām attiecīgo parametru izmaiņām atradnes laukumā un griezumā;· ir pierādīta pazemes ūdeņu kvalitātes atbilstība ūdens izmantošanas mērķa prasībām, kā arī irpamatota ūdens kvalitātes stabilitāte un pieļaujamās atsevišķu komponentu koncentrācijasizmaiņas atradnes ekspluatācijas laikā;· rūpniecisko un termālo ūdeņu krājumi un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka iespējams izveidotattiecīgo komponentu ieguves tehnoloģisko shēmu;· pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas īpatnības ir izpētītas tādā pakāpē, ka iespējams izveidottās izmantošanas projektu;· pazemes ūdeņu krājumus aprēķina pēc faktiskā un aprēķinātā ekspluatācijas urbumu debita.Vienkāršos hidroģeoloģiskajos apstākļos krājumus papildus var aprēķināt pēc projektējamoekspluatācijas urbumu debita, iegūtos datus ekstrapolējot tādā atradnes laukuma platībā, kopieļauj to pamatojums. Aprēķinot krājumus, jāņem vērā paredzamo ūdensgūtņu izvietojumashēma un ekspluatācijas urbumu konstrukcija. Urbuma konstrukcijai jānodrošina nepieciešamāūdens daudzuma ieguve. Jānosaka, kāda var būt ūdensgūtnes pieļaujamā ietekme uz apkārtējovidi tās ekspluatācijas gaitā. Lai novērstu pārmērīgas koncentrētas pazemes ūdeņu ieguvesnegatīvo ietekmi uz pazemes ūdens resursiem un to izsīkšanas draudus, normatīvajos aktosnoteiktajos gadījumos un kārtībā tiek izpētīti un akceptēti pazemes ūdens krājumi.N kategorijas jeb novērtētie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:· ir vispārīgs ūdens horizontu, to litoloģiskā sastāva, produktīvā slāņa biezuma, filtrācijas īpašībuun hidroģeoloģisko parametru raksturojums, kas iegūts, pamatojoties uz atsevišķu urbumuizpētes datiem vai pēc analoģijas ar tuvumā esošajām detālāk izpētītajām vai izmantojamāmatradnēm;· pazemes ūdeņu kvalitāte un atbilstība izmantošanas mērķim ir noteikta, pamatojoties uz dažosurbumos noņemto paraugu analīzēm;· pazemes ūdeņu krājumi aprēķināti, pamatojoties uz atsevišķu izpētes urbumu datiem vaiekstrapolējot analogos hidroģeoloģiskos apstākļos tuvumā esošajās detāli izpētītajās atradnēs arA kategorijas pazemes ūdeņu krājumiem iegūtos datus.P kategorijas jeb prognozētie pazemes ūdeņu resursi atbilst šādām prasībām:· ūdens horizonta raksturojums sniegts, pamatojoties uz teritorijas vispārējām hidroģeoloģiskajāmlikumsakarībām un teorētiskiem pieņēmumiem, kā arī uz atsevišķu attiecīgās teritorijas robežāsveiktu hidroģeoloģiskās, ģeofizikālās un hidroķīmiskās izpētes darbu rezultātiem;43

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· pazemes ūdeņu resursi novērtēti, izmantojot analogu ūdens horizontu ekspluatācijas pieredziapgūtajās atradnēs.Garkalnes novadā ir izpētītas 7 pazemes ūdens atradnes. Atradnes Baltezers, Baltezers I un Baltezers IIuzskatāmas par kopējas atradnes Baltezers atsevišķiem iecirkņiem.5.tabula Pazemes ūdens atradnes Garkalnes novada teritorijāReģistraNr.NosaukumsAdministratīvā teritorijaŪdensveids613501 Remberģi Garkalnes novads, Rīgas rajons saldūdens611612Zaķumuižas avots(Garkalnes ciems)Garkalnes novads, Rīgas rajonssaldūdens611610 Z water (Garkalnes ciems) Garkalnes novads, Rīgas rajons saldūdens611600Zaķumuiža (Garkalnesnov.)Garkalnes novads, Rīgas rajonssaldūdens610403 Baltezers II Garkalnes novads, Rīgas rajons saldūdens610402 Baltezers I610401 BaltezersGarkalnes novads, Rīgas rajons; Ādažunovads, Rīgas rajonsGarkalnes novads, Rīgas rajons; Ādažunovads, Rīgas rajonssaldūdenssaldūdensSaskaņā ar Daugavas upju baseina apgabalu apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apgabalaapsaimniekošanas plānā ietverto informāciju novada teritorijā atrodas pazemes ūdensobjekti Q un D4.Tā kā publiski pieejamās pazemes ūdensobjektu robežas ir noteiktas ļoti aptuveni un shematiski, tās navuzrādītas kartēs ar noteiktu mērogu un koordināšu tīklu vai administratīvi teritoriālajām robežām, irneiespējami precīzi noteikt to robežas administratīvu teritoriju griezumā.Abos upju baseinu apsaimniekošanas plānos ietverti arī minēto ūdensobjektu vispārēji raksturojumi.Pazemes ūdensobjekts QPŪO Q apvieno ūdensapgādei intensīvi izmantotos līdz 50 m biezos kvartāra nogulumu ūdeņus nozemes virsmas līdz ūdens vāji caurlaidīgiem nogulumiem, kuri atdala šos nogulumus no zemāk iegulošāArukilas – Amatas ūdens horizontu kompleksa PŪO D4. Plānā PŪO Q norobežo kvartāra 10-20 m bieziesmilšainie nogulumi. tabulā sniegti PŪO Q kvartāra nogulumu raksturojoši dati.6.tabula PŪO Q hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācija un raksturojoši datiNogulumi -ģenētiskaistipsLitoloģiskaissastāvsBiezums,MDziļums,m no zemesvirsasNogulumucaurplūdeskoeficients,m 2 /dPurvu –bQ4 Kūdra 0,3-4,0 0,0 - -IzmantošanaEzeru –lQ 4Smiltis, aleirīti,sapropelis0,5-8,5 0 0,0 - -Aluviālie –aQ 3+4Smiltis, grants,olājs,2,0 -10,0 0,0 – 3,0 filtrācijaskoeficientsAtsevišķi sekliurbumi44

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________aleirītiorganikuar17- 79 m/d Gaujas ielejāEolie – v Q3+4 Smiltis Līdz 20, 0 0 - -Litorīnas jūrasmQ4Smilts,smilšmāli,5-15 0,0 – 4,0 - Atsevišķiurbumimālsmiltis undūņas arorganikuBaltijas ledusezera– lgQ3 ltv bLimnoglaciālie- lgQ3 ltvGlacigēnie –gQ3 ltvSmiltis, grants,olājs,aleirīti, māliSmiltis, aleirīti,māliMorēnasmālsmiltis unsmilšmāli8-2010-200- 2220-3026-1428 Rīgas(Baltezera,Remberģu,Zaķumuižas)un Carnikavasūdensgūtnes,kā arī cituratsevišķiurbumi0,2 – 20 10-50 - -Pazemes ūdensobjekts D4Aktīvās ūdens apmaiņas zonas (saldūdeņu zonas) biezums PŪO D4 teritorijā mainās no 190 m ziemeļoslīdz 322 m dienvidos, saldūdeņi izplatīti kvartāra un Devona ūdeni saturošos nogulumos. No zemākiegulošās sāļūdeņu zonas PŪO izolē Narvas svītas vidēji 110 m biezie ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi(merģelis, māls). Galvenie PŪO robežās esošo ūdens horizontu raksturojumi sniegti tabulā.7.tabula PŪO D4 hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācija un raksturojoši datiŪdenshorizonti unsprostslāņiŪdenshorizontukompleksiMaksimālaisbiezums,mVirsmasdziļums,no-līdz,mHorizontacaurplūdeskoeficients,m 2 /dUrbumudebitividēji ,m 3 /dIzmantošanaGruntsūdeņi Kvartāra 40,0 1-5 - 100 Rīgas rajonsSpiedienaūdeņi :20,0 40 -134 - 170 Rīgas un LimbažurajonsStarmorēnu(fQ3ltv,fQ2kr, ltž)Daugavas Pļaviņu - 15

Arukilas+BurtniekuVides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________50-176 Atsevišėi urbumiSaulkrastos, SiguldāunVangažosNarvas sprostslānis D 2 nr 123 190-322 Līdz 532 400Saskaņā ar Apsaimniekošanas plānā noteikto pazemes ūdens objektiem Garkalnes novadā noteikta labaķīmiskā kvalitāte un labs kvantitatīvais stāvoklis. Slikta pazemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte noteikta Rīgaspilsētas teritorijā, kura tieši robežojas ar Garkalnes novadu.Baseinu apsaimniekošanas plānā noteikti šādi pazemes ūdens apsaimniekošanas mērķi:· nepieļaut pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos;· censties līdz 2015. gadam sasniegt labu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli visosūdensobjektos;· rīkoties tā, lai piesārņojošo vielu koncentrāciju palielināšanās pazemes ūdeņos nekļūtu parstabilu tendenci;· izpildīt aizsargājamajam teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus;· novērst vai samazināt piesārņojuma nonākšanu pazemes ūdeņos.4.attēls Pazemes ūdens objektu ķīmiskā kvalitāte46

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Dzeramais ūdensPar dzeramo ūdeni uzskata saldūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc atbilstošas sagatavošanas var tiktlietots cilvēku uzturā, izmantots pārtikas rūpniecībā vai fasēts un realizēts mazumtirdzniecības tīklā.Dzeramā ūdens kvalitātei jāatbilst 2003.gada 9.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.235 „Dzeramāūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” noteiktajāmprasībām.LVĢMC derīgo izrakteņu atradņu kadastrā ir ietverta informācija par septiņām pazemes saldūdensatradnēm Garkalnes novada teritorijā (skat tabulu)Pazemes saldūdeņi uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajiem Garkalnes novada zemes dzīļu resursiem.To izmantošana Rīgas pilsētas ūdens apgādei uzsākta 1904.gadā, kad darbu sāka ūdensgūtne Baltezers.Pēc kvalitātes šie ūdeņi skaitījās par vieniem no labākajiem Eiropā. Pakāpeniski paplašinoties izveidojās3 ūdensgūtnes – Baltezers, Baltezers-1 un Baltezers-2, kas visas atrodas pazemes ūdens atradnesBaltezers teritorijā. Atradne atrodas Garkalnes pagasta ziemeļu daļā un tās aizsargjoslas turpinās Ādažunovada teritorijā. Atradnē iegūst Kvartāra horizonta gruntsūdeņus.1953.gadā Pazemes ūdens atradnē Baltezers izveido pazemes ūdens mākslīgās papildināšanas sistēmu,kas laika gaitā tiek papildināta un pilnveidota. Kopā ierīkoti 17 infiltrācijas baseini, kuros tiek padots ūdensno Mazā Baltezera. Pakāpeniski infiltrējoties ūdens attīrās un papildina gruntsūdens krājumus atradnesteritorijā, taču tikai neliela daļa nonāk ūdens ieguves urbumos pēc vairāku mēnešu filtrācijas, pārējaisinfiltrētais ūdens nodrošina gruntsūdens līmeņa stabilizāciju visā atradnes teritorijā, daļa ūdens filtrācijasceļā nonāk atpakaļ Mazajā Baltezerā. Baseini ir 80 – 400m gari, 20 -30m plati un 2,5 – 3m dziļi.Palielinoties pieprasījumam pēc ūdens, 1936.gadā sākās ūdensgūtnes Zaķumuiža ekspluatācija. ArīZaķumuižā izmanto Kvartāra horizonta gruntsūdeņus, kurus iegūst izmantojot sifona vada metodi.Pazemes ūdens atradne Zaķumuiža atrodas Garkalnes pagasta centrālajā daļā, uz dienvidiem noGarkalnes ciemata, rietumos no Mālpils ceļa. Atradnes teritoriju aizņem meža zemes, galvenokārt priežumeži. Meža zemes pieder Rīgas pilsētai. Kopš 1976.gada atradnē tiek izmantoti arī artēziskie ūdeņiizmantojot Augšdevona Gaujas ūdens horizontu.1937.gadā uzsāka izpēti Remberģu atradnes teritorijā. Ūdens ieguve šājā ūdensgūtnē tika uzsākta1963.gadā. Atradne atrodas Garkalnes novada ziemeļu daļā, pie robežas ar Ādažu novadu, uzaustrumiem no pazemes ūdens atradnes Baltezers. Remberģu pazemes ūdens atradni būtiski ietekmējagrants karjers Remberģi (atradne Garkalne). Tā rezultātā būtiski pazeminājās gruntsūdens līmenisatradnes teritorijā un samazinājās gruntsūdens krājumi.8.tabula Pazemes ūdens atradņu un ūdens ieguves tajās raksturojumsAtradnes (iecirkņa)nosaukums, AdreseŪdenslietotājsŪdenshorizontsģeol.indekssPazemesūdeņuizmantošanaKrājumi2010.g.1.janvārī(A un Nkategorijai)akceptētie līdz2010.g.IzpētesgadsUrbumuskaitsaprēķinashēmāIeguvem 3 /dnn.,2010.gadsBaltezersRīgas rajons, Ādažu novadsRīgas rajons, GarkalnesnovadsDb 610401SIA "Rīgasūdens"m,l,lg Q3 ltv b- Q4 + lg Q3ltvRīgascentralizētajaiūdensapgādei;dzeramāūdensražošanai A 56900 2000 125 30 729.3447

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Baltezers IRīgas rajons, Ādažu novadsRīgas rajons, GarkalnesnovadsDb 610402SIA "Rīgasūdens"m,l,lg Q3 ltv b- Q4 + lg Q3ltvRīgascentralizētajaiūdensapgādei;dzeramāūdensražošanai A 27500 2000 80 30 729.34Baltezers IIRīgas rajons, GarkalnesnovadsDb 610403ZaķumuižaRīgas rajons, GarkalnesnovadsDb 611600RemberģiRīgas rajons, GarkalnesnovadsDb 613501SIA "Rīgasūdens"SIA "Rīgasūdens"SIA "Rīgasūdensm,l,lg Q3 ltv b- Q4D 3 gjlg Q3 ltv blg Q3 ltv + f dQ3 ltv + lg Q3ltv bRīgascentralizētajaiūdensapgādei;dzeramāūdensražošanai A 28600 2000 22 30 729.34Rīgascentralizētajaiūdensapgādei;dzeramāūdensražošanaiA 31925A 2400020002000169016 619.459 697.04Rīgascentralizētajaiūdensapgādei;dzeramāūdensražošanai A 17400 2000 47 1 856.74Pazemes ūdens kvalitātes aizsardzības nodrošināšanas minētajās atradnēs galvenais faktors ir mežu uncitu neapbūvēto teritoriju saglabāšana atradnes un tai piegulošajās teritorijās. Tā kā gruntsūdeņi irneaizsargāti no virszemes piesārņojuma, būtiska ir aprēķināto aizsargjoslu un tajās noteiktosaimnieciskās darbības aprobežojumu ievērošana.Lai nodrošinātu Pazemes ūdeņus no piesārņošanas Aizsargjoslu likuma 9.pantā definētas aizsargjoslasap ūdens ņemšanas vietām:(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursusaglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdensresursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmiskoaizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savāmvajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veiktalabiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdensņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vaipazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lainodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku pargadu.Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika detalizēta 2004.gada 20.janvāra MKnoteikumos Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika.Savukārt Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikti aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām.Minētie aprobežojumi attiecināmi uz visiem ūdens ieguves urbumiem, kuros iegūto ūdeni izmantocentralizētajai ūdens apgādei.2000.gadu sākumā, pēc 2002.gada 21.februāra Grozījumu Aizsargjoslu likumā spēkā stāšanās, Rīgaspilsētas pašvaldības uzņēmums „Rīgas ūdens” atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam organizējastingra režīma aizsargjoslu aprēķināšanu un nospraušanu dabā visām tās apsaimniekošanai nodotajāmpazemes ūdens atradnēm. Aizsargjoslas aprēķināja un to konfigurāciju noteica, izmantojot matemātiskāsmodelēšanas metodi. Turpmākajā aizsargjoslas tika nospraustas dabā, sagatavots atbilstošs karšu48

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________materiāls un tās tika saskaņotas ar Rīgas domes Mežu pārvaldi, a/s Latvijas valsts meži, Garkalnespagasta padomi, kā arī Sabiedrības veselības aģentūru, Valsts ģeoloģijas dienestu, Lielrīgas reģionālovides pārvaldi.8.7 VIRSZEMES ŪDEŅIGarkalnes novada teritorija atrodas uz ūdensšķirtnes starp Gauju un Daugavu. Novada teritorijas lielākādaļa pieder Daugavas upju baseinam, tikai neliela daļa novada ziemeļaustrumu daļā ietilpst Gaujas upesbaseinā.Garkalnes novadā saskaņā ar Civillikuma 1102.pantā un 1.pielikumā noteikto četriem ezeriem noteiktspubliska ezera statuss. Novadā nav upes, kurai būtu piešķirts publiskas upes statuss9.tabula Garkalnes novada publiskie ezeriNr.p.k. Nosaukums Administratīvā teritorija Platība174. Langstiņu ezers Garkalnes pag. 35,7175. Lielais Baltezers Ādažu pag., Garkalnes pag. 597,5176. Lielais Jūgezers Garkalnes pag. 35,5178. Mazais Baltezers Ādažu pag., Garkalnes pag. 198,7Saskaņā ar Civillikuma 1115. pantā un II pielikumā noteikto Garkalnes novada divos ezeros zvejastiesības pieder valstij10.tabula Garkalnes novada ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstijNosaukums Administratīvā teritorija Platība192. Sudrabezers Garkalnes pag. 31,4193. Sunīšu ezers Garkalnes pag. 22,2Kopumā upju tīkls nav sazarots, to pārstāv Daugavas baseina upju (Lielā un Mazā Jugla, Tumšupe,Krievupe) posmi, kā arī mazi strauti un novadgrāvji.Krievupe – no kopējā garuma 48 km apmēram trešdaļa atrodas Garkalnes novadā. Pie tās atrodasapdzīvotās vietas – Garkalne un Makstenieki, kuru turpmākā paplašināšanās var ietekmēt gan upes, gangruntsūdeņu kvalitāti. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz nav prognozes, kā pakāpeniskā dīķuaizbēršana ietekmēs Krievupi.Tumšupe – novada teritorijā atrodas tikai neliels posms, kas vienlaikus ir robeža ar Ropažu novadu.Upes ieleja Garkalnes robežās pārsvarā ir apbūvēta, tur atrodas Skuķīšu ciems. Tā kā ciemā navcentralizētās ūdens savākšanas sistēmas, tiek ietekmēta upes ūdens kvalitāte.Lielā Jugla un Mazā Jugla. Novada teritorijā atrodas to lejteces un sateka dienvidaustrumos no Mašēnuezera. Šeit izveidojusies plaša delta ar pļavām, kas pavasaros pārplūst. Pa Mazo Juglu iet robeža arStopiņu pagastu, bet Lielā Jugla līkumo starp uzstādinātajiem dīķiem. Kopumā teritorija starp zivju dīķiemziemeļos un Mazo Juglu dienvidos ir stipri pārveidota, gan agrāk izveidoto dīķu ietekmē, gan pēdējosgados straujās apbūves ietekmē. Upju ūdens kvalitāte – vidēja, to nosaka notekūdeņi no apbūvesteritorijām.Lielie ezeriLielais Baltezers – novada robežās atrodas tikai ezera dienvidu daļa. 1903.gadā tika atklāta Gaujas –Daugavas ūdenssistēma, ko izbūvēja ‘Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība’, lai plosti nebūtu49

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________jāvelk uz Rīgu pa jūru. Sākumā kanāls bija domāts ne tikai plostiem, bet arī kuģošanai no Rīgas līdzLīgatnes papīrfabrikai, tomēr nodoms netika realizēts. Gaujas – Mazā Baltezera kanāla garums ir 3 km,kanāls cauri abiem ezeriem - 5,9 km, no L.Baltezera uz Ķīšezeru – kanāls 2,45 km, tam pievienojasBukultu strauts, kas iztek no L.Baltezera. Pēc kanālu izrakšanas ezera ūdenslīmenis pazeminājās par 1,8metriem.Līdz ar to sākās cits attīstības process, kas ezeru virza uz paātrinātu novecošanos. Pēc agrāko pētījumuziņām, vēl 19./20. gs. mijā ezers bija oligotrofs. 20. gs. sākumā izdotajā Konversācijas vārdnīcā atrodamaziņa, ka pirms kanāla izrakšanas ūdens ezeros bija tīrs un dzidrs, jo nekas tajos neieplūda. Tagad, pēckanāla izrakšanas ezeros ieplūst ‘neskaidrs, vēl koku plostu bojāts ūdens’.Bukultu muižas zemes sadalīšanas lietā (1920-30-tie gadi) atrodama ziņa, ka pie Salaspīšļu mājām LielāBaltezera krastā izveidojusies 85 m plata zemes josla starp ezeru un zemes īpašuma robežu, un notikusisarakste par to, vai šo joslu pievienot īpašumam, tādējādi to paplašinot.Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir tendence pieaugt. Vēsturiskiezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un meliorācijas pasākumipadomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera barošanā galveno vietu ieņēmavirszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju gados sākās arī ezera piekrastes apbūve,kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs. Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu armājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākieoperatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs unviesnīca), kas 2006. gadā novadīja ~ 18,5 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI,kas 2006. gadā novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītaisnotekūdeņu daudzums ir vairāk kā 13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI.Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera pastiprinātaaizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju resursi, novērojamaūdens "ziedēšana" (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras periodā. Ezerā palikušas tikaidažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tāapkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte. 1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LRVides ministrijas pasūtījuma) parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās.Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti īpatnējiepiekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu piesārņojuma slodze un lokālimainīts hidroloģiskais režīms.Langstiņu ezers – platība 35,7 ha, vidējais dziļums – 3,6 m. Ezers mezoeitrofs. Dienvidu galā iztekneliels strauts, kas caur Langstiņu purvu nonāk līdz Upesciema dīķiem. Apkārtējo ainavu un ezera ūdenskvalitāti ietekmē apbūve krastos. Ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, visi ūdeņinonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas veicina pastiprinātu aizaugšanu, ezera ūdens ziedēšanu. Praktiskiezers nav piemērots peldēšanai. Langstiņu ezers savulaik bija viens no Rīgas apkārtnes ezeriem, kasizcēlās ar izcili labu ūdens kvalitāti un tai atbilstīgu augu valsti, kuras indikātorsugas ir Dortmaņa lobēlijaun ezerenes (Isoetes ). Pašreiz ezers ir degradējies, šis process sācies jau pirms vairāk kā 20 gadiem, unnav apturams.Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera apkārtni. Tākā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi nonāk gruntsūdeņos unezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens „ziedēšanai” vasaras mēnešos.Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā. Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezeraaustrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastuapbūves laikā tiek veikta arī palieņu uzbēršana.Mašēnu ezers – platība 34,9 ha, vidējais dziļums 0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās Juglas un Mazās Juglassanešu atdalīts deltas veidojums netālu no Juglas ezera. Abus ezerus savieno Juglas upe. Ezera gultne irsekla, ieapaļa ar niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers. Ezers un tā apkārtneir piemērota vieta zivīm un putniem. Ezera krasta līniju veido purvaina josla Juglas upes pusē, ziemeļu50

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________daļā – mežainas kāpas, savukārt ziemeļaustrumu ezera pusē atrodas apdzīvota vieta – Upesciems, kurezera piekraste ir daļēji apbūvēta. Ezera krastu apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi ezera padziļināšanasun palienes uzbēršanas darbi. Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģiskostāvokli atstāj sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.Sunīšu ezers – platība 22-26 ha, vidējais dziļums 33 m. Ziemeļos – noteka uz Lielo Juglu. Ezers stipripārveidots, krasti apbūvēti, vietām – uzbērti.Sudrabezers - Vidējais dziļums ir 4.1 metri, bet maksimālais dziļums - 9.8 metri. Spoguļa laukuma platībadažādos avotos uzrādīta atšķirīga: 27.5 hektāri Avots: Enciklopēdija Latvijas daba, 31.4 hektāri Avots:Latvijas vides aģentūra. Ezers atrodas Rīgas pilsētas īpašumā. Ezers atrodas mežā, starpkāpu ieplakā.Tas atrodas pazemes ūdens atradnes Baltezers stingra režīma aizsargjoslā, tādēļ piebraukšana un pieejatam ir slēgta. Ezera krasti lēzeni, dienvidu krasts stāvāks. Ezers ir beznoteces.Pēdējā laikā novērojama ezeru kvalitātes pasliktināšanās. Tas attiecas uz Lielo un Mazo Baltezeru, uzLangstiņu ezeru, Mašēnu un Sunīšu ezeru, kuru baseinos un tuvākajā piekrastes joslā pastiprināsantropogēnās slodzes, bet netiek veikti aizsardzības pasākumi.Upesciema zivju dīķi: Izveidoti 1960-tajos gados, Upesciema zivsaimniecība darbojās vēl līdz pat 1993.gadam. Dīķu kopplatība apm. 70 ha. Pašlaik notiek dīķu aizbēršana, to vietā tiek plānota apbūve. Tā kādīķu sistēma veidota kā regulējama sistēma, lai nodrošinātu zivju audzēšanas ciklu, kurā katrs dīķis pildasavu noteiktu uzdevumu, tad arī dīķu aizbēršanai (vai ūdens nolaišanai) vajadzētu notikt, rēķinoties ar šīssistēmas konstruktīvajām īpatnībām. Kā norādīts Meliorprojekta vēstulē Garkalnes novada domei(15.06.2006), pašreiz dīķu sistēma nevar kalpot zivsaimniecības mērķiem, jo tā vairs nav regulējama.Dīķiem vairāk ir ainaviska nozīme. Tomēr vērā ņemami riski saistās ar dīķu aizbēršanu, izmantojot tamnepiemērotus materiālus (iespējams vides piesārņojums), kā arī ar aizbēršanas rezultātā radītajāmnestabilajām gruntīm.Zivju dīķi 1990-to gadu sākumā bija kvalificēti kā putniem nozīmīga vieta, taču pašreiz intensīvāsapbūves dēļ to nozīme samazinās, tādēļ tie ir izslēgti no šādu vietu saraksta. Pavasaros dīķos pulcējasziemeļu gulbji, ligzdošanas laikā novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis.MežezeriMežezeri kopā ar apkārtējiem mežiem un purviņiem Garkalnes novada teritorijā veido savdabīgas mežaainavas. Jaunciema mežos šādas ainavas izdalāmas ap Jūgezeriem, kā arī ap Maku, Vidus un Linezeru(Līņezeru). Baltezera mežos ļoti atraktīva ainava izveidojusies ap Sudrabezeru, Sekšu un Venču ezeriem,bet dienvidos no Garkalnes ciema – ap Dūņezeru, Peldezeru un Tumšezeru.Jāpiezīmē, ka nereti dažādos laikos izdotajās kartēs vienam un tam pašam ezeram ir atšķirīgi nosaukumi.Piemēram (pirmais nosaukums ir pašreiz lietotais): Līņezers – Linezers – Līņu ezers; Dūņezers – Dūņuezers – Raudas ezers; Peldezers – Salas ezers – Sēru ezers; Tumšezers – Līkais ezers – Melnezers;Asaru ezers – Rauduļa ezers. Bet kādreizējais Dūņezers, ziemeļos no Venču ezera redzams 1930-togadu kartē, pašreiz ir pazīstams kā Glāziņpurvs.Daudzu mežezeru ūdenslīmenis pēdējā gadsimta laikā ir pazeminājies, jo apkārtējos mežos veiktameliorācija. Piemēram, vēl 1930-to gadu sākumā tagadējie ezeri – Lielais un Mazais Jūgezers bija viensezers. Vidusezera (Lielā Maku ezera) platība no 12 ha 20.gs. sākumā samazinājusies līdz 5 ha pašreiz.Raksturīgi, ka mežezeru lielākā daļa ir brūnūdens ezeri un pieder pie diseitrofā tipa, tie ir ļoti sekli (līdz 2m) vai sekli (2 līdz 9 m). Ezeri atrodas dažādās aizaugšanas stadijās, gar to krastiem vērojamas slīkšņasun purvi.Mežezeru krastos izveidojušies biotopi, kas atbilst Eiropas nozīmes biotopu grupām. Pie tādiem pieder(iekavās biotopa kods kopējā klasifikācijā): pārejas purvi un slīkšņas (7140), distrofie ezeri (3160),degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).2002.gada 12.marta MK noteikumu Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”2 1 .pielikumā noteikti prioritārie zivju ūdeņi. Saskaņā ar minētajos MK noteikumos noteikto, prioritārie zivju51

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanaspasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Noteikumi nosaka, ka Videsministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ne retāk kā reizi sešos gados izvērtē prioritāro zivju ūdeņusarakstu. Noteikumos definēts, ka Prioritāros zivju ūdeņus iedala:Lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu unstrauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;Karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju,kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.Garkalnes novadā prioritāro zivju ūdeņu sarakstā ietverta Lielā Jugla no Zaķumuižas līdz Juglas ezeram.Upei šajā posmā noteikts karpveidīgo zivju ūdeņu statuss.Saskaņā ar minēto MK noteikumu 2.pielikumā noteikto, karpveidīgo ūdeņu statuss noteikts Daugavai novalsts robežas līdz grīvai. Kā viena no administratīvajām teritorijām minēta arī Garkalnes novads, lai gantas tieši nerobežojas ar Daugavu un atrodas Lielās Juglas, Tumšupes, kā arī Lielā un Mazā Baltezera unJuglas ezera sateces baseinos.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši MK noteikumu prasībām nodrošina ūdenskvalitātes kontroli šajos ūdeņos. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumuprasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumānoteikto paraugu ņemšanas biežumu. Diemžēl publiski nav pieejami šīs ūdeņu kvalitātes kontrolesietvaros iegūtie dati.Saskaņā ar Daugavas un Gaujas upju baseina apgabala plānā noteikto, Garkalnes novadā ir šādivirszemes ūdensobjekti:10.tabula Virszemes ūdensobjekti Garkalnes novadā (Daugavas un Gaujas upju baseina apgabalaapsaimniekošanas plāns)ŪO kods ŪO nosaukums PagastsD401 Mīlgrāvis - Jugla Garkalnes pagastsRīgas rajonsD406 Lielā Jugla Garkalnes pagastsRīgas rajonsD410 Mazā Jugla Garkalnes pagastsRīgas rajonsPlatība novadateritorijā,km 2Ekoloģiskākvalitāte68,97 Laba 6Ekoloģiskaistips65,41 Laba 41,92 Laba 4G201GaujaGarkalnes pagastsRīgas rajons16,309 Laba 652

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________5.attēls Virszemes ūdensobjekti (Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni)Kā atsevišķs ezera ūdensobjekts noteikts: E043 Lielais Baltezers, kura platība novada teritorijā ir5,34km 2 , ezera ekoloģiskā kvalitāte – slikta.Tādējādi Garkalnes novadā daļēji atrodas 4 upju ūdensobjekti un 1 ezeru ūdensobjekts. Novada teritorijāatrodas tikai attiecīgās upes vai ezera sateces baseina daļa, taču šīs teritorijas apsaimniekošanasprasības nosakāmas saskaņā ar prasībām, kas izvirzītas konkrētajam ūdensobjektam.Novada teritorijā nav ūdensobjektu, kuri būtu atzīti par stipri pārveidotu ūdensobjektu.2011.gada 31.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.418 Noteikumi par riska ūdensobjektiem nosakavirszemes ūdensobjektus, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labuvirszemes ūdeņu stāvokli minētajā likumā paredzētajā termiņā (turpmāk – riska ūdensobjekti), kā arīprasības riska ūdensobjektu aizsardzībai. Riska ūdensobjektu – upju un kanāla – saraksts un informācija,kādi novadi un to teritoriālās vienības (novada pagasti un novada pilsētas) ietilpst šo ūdensobjektusateces baseinā, norādīta šo noteikumu 1.pielikumā. Riska ūdensobjektu – ezeru un ūdenskrātuvju –saraksts un informācija, kādu novadu un to teritoriālo vienību (novada pagastu un novada pilsētu)teritorijā atrodas šie ūdensobjekti, norādīta šo noteikumu 2.pielikumā.Noteikumu 2.pielikuma kā riska ūdensobjekts definēts ūdensobjekts E043 Lielais Baltezers. Noteikumosnav definēti būtiskākie riska cēloņi.Noteikumi nosaka, ka: publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus šonoteikumu 2., 3. un 4.punktā minētajos ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to53

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________sateces baseinā tā, lai novērstu vai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu unpakāpeniski uzlabotu tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības:· par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;· par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma arnitrātiem;· par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;· par ietekmes uz vidi novērtēšanu un par tehniskajiem noteikumiem darbībām, kurām navnepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;· par augu aizsardzības līdzekļiem un par darbībām ar biocīdiem;· par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;· par ūdens resursu lietošanas atļauju;· par meliorāciju un meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu;· par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtību;· par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;· par dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā;· par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas pasākumiem;· par aizsargjoslām;· par piesārņojuma samazināšanu un kontroli un piesārņojošo darbību veikšanas kārtību;· par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunothidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus;· par atkritumu poligonu ierīkošanu, apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju.Tomēr minētajos noteikumos nav ietvertas īpašas prasības pašvaldībām veikt pasākumus pašvaldībasadministratīvajā teritorijā. Noteikumu 7. – 9.punktā ietvertas prasības valsts institūciju plānošanai unpasākumiem piesārņojuma riska mazināšanai.Garkalnes novadā sastopami 4. un 6. ekoloģiskā tipa upju ūdensobjekti4.ekoloģiskais tips – Potamāla tipa vidēja upe. Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2m/s.Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām (D406 Lielā Juglaun D410 Mazā Jugla)6. ekoloģiskais tips – Potamāla tipa liela upe. Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2m/s. Gultnessubstrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām (D401 Mīlgrāvis – Jugla unG201 Gauja).Kopumā Daugavas un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plānos virszemes ūdeņiem noteikti šādiapsaimniekošanas mērķi:· Nepasliktināt virszemes ūdensobjektu stāvokli,· Censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos virszemesūdensobjektos.· Izpildīt aizsargājamajam teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus.· Samazināt piesārņojumu ar prioritārajam vielām un pakāpeniski novērst īpaši bīstamo vielunoplūdi virszemes ūdeņos.Upju baseina apsaimniekošanas plānos noteikti šādi pamatpasākumi, par kuru īstenošanu atbildīga irpašvaldība:· Nodrošināt decentralizētās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistītoatkritumu savākšanu un utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām: MK noteikumi Nr.34"Par piesārņojošo vielu emisiju ūdeni" (30.01.2002.)· Iekļaut teritorijas plānojumos paaugstināta riska objektus. MK Nr.532 "Noteikumi parrūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas pasākumiem"(19.07.2005.)54

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· Teritorijas plānojumos paredzēt riska samazināšanas pasākumus un ierobežojumus vietās,kas var ietekmēt ūdeņus, aizsargājamās teritorijas, aizsargjoslas u.c. MK Nr.532 "Noteikumipar rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas pasākumiem"(19.07.2005.)· Vides aizsardzības speciālajā budžetā (ieskaita 60 % no DRN, kas samaksāts par attiecīgāspašvaldības teritorijā veiktajām darbībām) līdzekļus izmantot tikai tādu pasākumu un projektufinansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, t.sk. ar vides monitoringu, vides un dabasresursu izpēti, novērtēšanu un atjaunošanu, ar ūdeņu aizsardzību, augšņu un gruntsaizsardzību un sanāciju. Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)Viss Garkalnes novads atbilstoši 2002.gada 22.janvāra MK noteikumos Nr.34 „Noteikumi parpiesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteikto, ir atzīts par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecaspaaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai. Minēto noteikumu regulējums attiecas uzvisiem ūdeņiem, tai skaitā virszemes ūdeņiem, pazemes ūdeņiem, notekūdeņiem.Minētajā normatīvajā aktā ietvertas šādas prasības notekūdeņu apsaimniekošanai:(1)Prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajāmvietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvumsun ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētukanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtāmvai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē (turpmāk – aglomerācija). Aglomerācijas robežas nosaka vietējāpašvaldība, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un kanalizācijas jomāizstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu centralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanai saskaņā arnormatīvajiem aktiem par ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecībaskārtību.(2)Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vaivienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.(3)Aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, par centralizētas kanalizācijas sistēmasierīkošanu lemj attiecīgā pašvaldība. Šādās aglomerācijās ierīkotajām centralizētās kanalizācijassistēmām jāatbilst visām šo noteikumu prasībām.(4)Ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti,notekūdeņu savākšanai izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises (turpmāk —decentralizēta kanalizācijas sistēma), kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Šādu lēmumupamato ar tehniski ekonomiskās izpētes un vides izpētes rezultātiem. Ja tiek izveidota decentralizētakanalizācijas sistēma, attiecīgā pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu un ar tiem saistītoutilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktuprasībām. Attiecīgā pašvaldība informē reģionālo vides pārvaldi par lēmumu veidot decentralizētukanalizācijas sistēmu.(5)Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošinadecentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumuregulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.(6)Projektējot, būvējot un ekspluatējot centralizētu kanalizācijas sistēmu, izmanto modernākos tehniskosrisinājumus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, ņemot vērā:· savācamo komunālo notekūdeņu daudzumu un sastāvu;· nepieciešamību novērst noplūdes un nepieciešamību ierobežot virszemes ūdeņu piesārņojumu,kas rodas kanalizācijas sistēmas pārslodzes dēļ vai avāriju gadījumā lietusgāžu laikā, lai tiktuievēroti virszemes ūdeņiem noteiktie kvalitātes mērķi. Pieļaujamo atšķaidījuma pakāpi unpārplūšanas biežumu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem.55

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________(7)Plānojot jaunas apdzīvotās vietas, jāņem vērā šo noteikumu prasības, tāpat tās jāievēro esošonotekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanas un rekonstrukcijas darbos.Būtiskas prasības virszemes ūdeņu aizsardzībai noteiktas Aizsargjoslu likumā un tam pakārtotajosnormatīvajos aktos.Aizsargjoslu likuma 7.pantā definētas Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiemūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijasprocesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidumraksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstībasinteresēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātupiesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata joslakatrā krastā,g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijasplatumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālāaizsargjoslas platuma;2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos:a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemotgadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju — visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošainorobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst;3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas),kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata joslakatrā krastā;4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvspamatkrasts, - no tā augšējās krants.(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, jacitos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēraaizsargjoslas platumu.Detalizēta metodika virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanai ietverta 1998.gada 4.augusta MKnoteikumos Nr.248 „Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika.56

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Savukārt saimnieciskās darbības aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās definētiAizsargjoslu likuma 37.pantā.8.8 ALTERNATĪVIE ENERGORESURSIEnergoresursi ir katras teritorijas attīstībai nozīmīgs faktors. Latvijā ir ierobežoti ar fosilajiemenergoresursiem saistīti energoresursu krājumi, tai pat laikā ir samērā plašas alternatīvo energoresursuizvēles un izmantošanas iespējas.Saules radiācijaGalvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Sauleir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes reakcijas, kas ir enerģijas avots. Saulesizstarotā starojuma intensitāti un spektru nosaka virsmas raksturlielumi. Saules starojuma spektrs atbilstabsolūti melna ķermeņa ar temperatūru 6000 K starojuma spektram. Spektra maksimums atrodas pie 550nm /apt. 2 eV kvanta enerģija/ jeb atbilstoši zaļi-dzeltenajai krāsai, tam pielāgojusies arī dzīvība uzZemes, piem., pēc fotosintēzes vai cilvēka acs jutības maksimuma. Arī lielākās daļas pusvadītājuaizliegtās zonas platums ir robežās 0,5 – 5 eV, tas labi saskaņojas ar Saules starojuma kvantu enerģiju.Pusvadītāju materiāli ļauj realizēt reizē gan ļoti jutīgas, gan augsti efektīvas gaismas starojumauztveršanas ierīces.Saules radiācija jeb Saules starojuma daudzums, kas sasniedz Zemi, ir atkarīgs no attāluma starp Zemiun Sauli un no Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku starojumu daudzumu saņemlaukumu vienība). To ietekmē dienas garums, mākoņainība, atmosfēras dzidrums. Mērenā klimata joslāraksturīgas lielas saules augstuma svārstības attiecībā pret apvārsni gada gaitā, kas izraisa krasasgadalaika maiņas, kā arī nosaka dienas garumu.Decembrī Saules augstums virs horizonta Latvijā ir 9 - 10° un saules radiācijas daudzums nepilna1 kcal/cm² mēnesī, bet jūnijā Saule paceļas virs horizonta 57° un saules radiācijas daudzums sasniedz15 kcal/cm² mēnesī. Latvijā dienas garums decembrī ir 6 - 7 stundas, bet jūnijā 17 - 18 stundas.Saules radiācija, ejot cauri atmosfērai, sastopas ar atmosfēras gāzes molekulām, ūdens pilieniem unputekļiem, kā rezultātā daļa staru tiek atstaroti un izkliedēti atpakaļ kosmosā. Mākoņainība ir viens nofaktoriem, kas ietekmē pieplūstošās saules radiācijas izmaiņas Latvijā gada un teritoriālā griezumā. Tādecembrī, pateicoties biežajiem cikloniem, kas saistās ar augstu mākoņainību pieplūstošā saulesradiācija sastāda aptuveni tika 5 % no iespējamās, bet piekrastē jūnijā, kad mākoņu ir maz – vairāk par60 %. Gadā katrs virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai ap 346 kJ, tas ir trešo daļu no saules radiācijassiltuma pieplūduma.Saules baterijas ļauj Saules starojuma enerģiju tieši pārveidot elektroenerģijā. Saules baterijaspamatelements ir pusvadītāju diode. Apgaismojot p-n pāreju ar īso viļņu garumu gaismu, uz p-n pārejasrodas spriegumu starpība, tā var uzturēt strāvu noslēgtā ķēdē un radīt enerģiju. Daudzveidīgajāsparastajās diodēs p-n pāreju cenšas izveidot pēc iespējas mazu izmēros un ievieto gaismasnecaurlaidīgā korpusā. Toties fotodiodēs, un Saules baterijās kā to paveidā, p-n pārejas izmērusmaksimalizē – pat līdz dažiem metriem, pusvadītāju materiālu pārklāj ar gaismas caurlaidīgu aizsargslāni.Saules baterijas parasti izvieto uz ēku jumtiem, fasādēm utl. arhitektoniskiem elementiem, līdz ar toenerģijas piegādes ceļš līdz lietotājam ir minimāls – secīgi piegāde ir ļoti droša. Ēkā atrodas pārveidotājs(var būt arī sarežģītāka vadības un kontroles iekārta), kas Saules baterijas ražoto līdzstrāvu pārveidomaiņstrāvā pašpatēriņam un enerģijas pārpalikuma ievadīšanai elektrotīklā. Aizvien lielāku nozīmi gūstinformāciju tehnoloģijas, var pat teikt, ka bez interneta, e-mail utl. iespējām vairs nav domājama normālaikdiena. Serveru, pat individuālu datoru, normālas darbības nodrošināšanai raksturīgā tīkla spriegumakvalitāte bieži nav pietiekoša un tiek uzstādīti nepārtrauktas barošanas avoti (UPS). To neatņemamasastāvdaļa ir parastais, ķīmiskais akumulators elektroenerģijas uzkrāšanai. UPS akumulatorus varētuizmantot Saules elektroenerģijas uzkrāšanai dienas gaišajā periodā, lai tā segtu pašpatēriņu naktīs vai57

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________tīkla elektroenerģijas piegādes pārtraukuma brīžos. Izmantot Saules baterijas ir iespējams jebkurā vietāuz Zemes, ikkatrs šodienas individuālais tīkla elektroenerģijas patērētājs tad kļūtu par enerģijas ražotājudienas gaišajā laikā, bet patērētu to no tīkla, ja individuāli vai tuvumā nav uzstādīts akumulators, laikā,kad Saules enerģijas nepietiek.Garkalnes novadā saules enerģijas izmantošana var būt perspektīva kā nelieliem individuālajiemobjektiem, tā arī sabiedriskajiem un ražošanas objektiem.Vēja enerģijaZemes virsmas laukuma vienību sasniegušā Saules starojuma enerģija ir visai atšķirīga – vislielākā tā iruz ekvatora, viszemākā – pie poliem, Saulei pretējā Zemes puse nesaņem nekādu starojuma enerģiju.Zemes virskārta ir ar visai atšķirīgām īpašībām – piem. ūdeņi – okeāni un jūras salīdzinot ar sauszemi.Šo un vēl daudzu citu faktoru dēļ Zemes virsma un tai pieguļošais gaisa slānis sasilst nevienmērīgi.Nevienmērīgi uzsildītajos gaisa slāņos parādās arī spiediena starpības, kas izsauc gigantisku gaisa masupārvietošanos – vēju. Pievirsmas augstumā, līdz dažiem simtiem metru, vēji ir visai nepastāvīgi gan laikā,gan arī pēc virziena. Šie vēji ir arī visai jutīgi pret Zemes virsmas negludumiem un vislielāko ātrumusasniedz virs līdzenajiem ūdens klajumiem. Augstāk sāk dominēt visai pastāvīgie un spēcīgie ģeostrofievēji, kuri saistīti ar gaisa masu kustību Koriolisa spēka iedarbībā no ekvatora uz poliem. Gaisa balonuceļotāji izmanto tieši šos vējus, kuru ātrums reti nokrīt zem 100 km/h /30 m/s – atbilst vētras definīcijai uzZemes virsmas/, bet bieži sasniedz pat 250 km/h /70 m/s/ vērtības. Augstumam pieaugot, neskatoties uzgaisa blīvuma samazināšanos, aizvien pieaug vēju nestā enerģija. Tāpēc arī vēja enerģijas izmantošanuraksturo tendence aizvien kāpināt torņu augstumu, pašlaik sasniegti jau 160 m.6.attēls Latvijas vējukarteVidējais vēja ātrums gadā 10 m augstumā.Enerģijas daudzums, ko var iegūt no vēja, ir proporcionāls vēja plūsmas iedarbības laukumam un vējaātrumam trešajā pakāpē.58

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Ja vēja ātrums pieaug divas reizes, tad enerģijas daudzums palielinās kubiski – astoņas reizes.Vispiemērotākās vietas vēja ģeneratoru uzstādīšanai ir kaili pakalni vai jūras piekraste un šelfs, jo vējaātrums ir visai jutīgs pret virsmas nelīdzenumiem. Nav racionāli vēja ģeneratorus izvietot šķēršļotāapkārtnē, piemēram, mežā, starp ēkām, pat atsevišķu koku tuvumā. Kādreizējās idejas, ka katrssaimnieks uzstādīs savu vēja ģeneratoru, nav attaisnojušās, jo šādas nelielas iekārtas spētu izmantottikai visai nepastāvīgos pievirsmas vējus. Maģistrālā vēja enerģētikas attīstības tendence ir aizvienlielākas iekārtas – šobrīd jau sasniegti 5 MW – un aizvien augstākos torņos, lai izmantotu pastāvīgosģeostrofos vējus, līdz ar to saražotās enerģijas pašizmaksa aizvien samazinās.Aprēķinos jāievēro, ka vēja ātrums mainās pieaugot augstumam. Mūsdienās vēja ģeneratora torņaaugstums h parasti var sasniegt 120-150 m, bet standarta meteoroloģiskajos novērojumos vēja ātrumumēra 10-12 m augstumā.Garkalnes novads daļēji ietilpst vēja enerģijas izmantošanai potenciāli piemērotajās teritorijās. Vēju kartēpārskatāmības dēļ visas vēja režīmu zonas attēlotas ar krāsu intensitāti: jo spilgtāka krāsa, jo augstāksgada vēja vidējais ātrums. (skatīt 7.attēlu).Ģeotermālā enerģijaLatvijas teritorijā, atkarībā no to izmantošanas iespējām varētu tikt izdalīti šādi ģeotermālās enerģijasresursi:· Zemas temperatūras ģeotermālie resursi 30°C; izmantojami nelielu apdzīvotu vietu apsildīšanai un karstā ūdenssagatavošanai pielietojot siltumsūkņus, tiešā veidā izmantojot apsildīšanas vajadzībām, kā arīkoģenerācijas elektrocentrālēs;· Petrotermālie resursi >100°C; izmantojami elektrības ražošanai, apsildīšanai un karstā ūdenssagatavošanai.7.attēls. Petrotermālā stacija59

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Lai aplēstu iespējamos ģeotermālās enerģijas resursus nepieciešami detāli temperatūras režīma pētījumi.Latvijā temperatūras režīms urbumos ir pētīts 30 – 40 gadu ilgā posmā pagājušā gadsimta otrajā pusē,ierīkojot dziļos izpētes urbumus, kuru mērķis bija teritorijas ģeoloģiskās uzbūves precizēšana unogļūdeņražu meklēšana. Temperatūras režīms tika noteikts ar termokarotāžas metodi, izmantojotelektrisko termometru, kā arī veikti atsevišķi temperatūras mērījumi ar elektrotermometru un maksimālotermometru.Darbu rezultāti atspoguļoti daudzos pārskatos par atsevišķu dziļo urbumu ierīkošanu, kā arī dažostematiskajos pārskatos. 2002.gadā pārskatā „Temperatūru pētījumu apkopojuma rezultāti Latvijasdziļurbumos” (VĢF Nr.13312) tika apkopoti un izanalizēti visi termokarotāžu un temperatūras mērījumudati, tie apkopoti un sagatavoti ievadīšanai datu bāzē. Termokarotāžas diagrammas tika digitizētas unanalizēti to veikšanas apstākļi, lai novērtētu datu reprezentativitāti. Tāpat tika sagatavotas vairākas kartes,kurās uzskatāmi vizualizētas temperatūras dažādu slāņu virsmās. Veiktie temperatūras režīma pētījumilielākoties bija tikai papildus programma katra dziļā izpētes urbuma ierīkošanas gaitā. Tikai vēlāk tikanovērtēta šo pētījumu nozīmība, taču tie ļāvuši novērtēt aptuvenu temperatūru sadalījumu plānā ungriezumā, noteikt Zemes siltumplūsmu Latvijas teritorijā un veikt aptuvenu teritorijas rajonēšanu, kā arīaptuveni aplēst iespējamo iegūstamās ģeotermālās enerģijas daudzumu.Tai pat laikā jāatzīmē, ka šie pētījumi attiecināmi galvenokārt uz vidējas un augstas temperatūrasģeotermālajiem resursiem nogulumiežu segā, bet neskar kristālisko pamatklintāju, jeb tā sauktāspetrotermālās enerģijas resursus.Tāpat detālāki pētījumi nav veikti par pieejamajiem zemas temperatūras ģeotermālajiem resursiem kaspārsvarā iegūstami līdz 300m dziļumam, kur temperatūras nepārsniedz 20°C un kurus visbiežāk izmantonelielu objektu un individuālo ēku apsildīšanai, izmantojot siltumsūkņus. Diemžēl līdz šim Latvijā tiekizmantoti tieši šie, praktiski nepētītie zemas temperatūras ģeotermālās enerģijas resursi. Informācijas unpienācīgas izpētes trūkuma dēļ Latvijā zemas temperatūras ģeotermālā enerģija tiek iegūta stihiski, topraktiski neregulē normatīvie akti un netiek veikta kontrole, tādejādi netiek nodrošināta videi draudzīgaieguve un racionāla izmantošana, kas var radīt būtiskus draudus pazemes saldūdens krājumiem.60

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Latvijas teritorijā zemes dzīļu temperatūras sezonālo svārstību ietekme sniedzas līdz 20 – 25m dziļumam,kur temperatūra sasniedz 7°C - 8°C. Virsējos slāņos līdz 20m – 25m dziļumam izpaužas kā saulessiltuma iedarbība, tā arī tos sasniedz Zemes siltums. Tā rezultātā vasarā iežu temperatūra ir augstāka,bet aukstajā gadalaikā iežu temperatūra pakāpeniski samazinās.Pastāvīga iežu temperatūra vidēji 7°C - 8°C tiek novērota 20m – 25m dziļumā, ta\ču atkarībā no teritorijasģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem šis dziļums var būt arī stipri mazāks. Zemāk paršo dziļumu iežu temperatūru pilnībā nosaka Zemes siltumplūsma. Zemes siltumplūsma ir mainīgadažādos Latvijas reģionos.Garkalnes novada teritorijā tāpat kā visā Latvijas teritorijā iespējams iegūt un izmantot zemastemperatūras ģeotermālos resursus 100grādi varētitikt sasniegta 2,7km līdz 3km dziļumā.Petrotermālās enerģijas ieguve ļauj nodrošināt kā siltumapgādi, tā elektroapgādi, praktiski ļaujot atteiktiesno ļoti dārgā fosilā kurināmā. Tā kā petrotermālās enerģijas avots ir zemes dzīles, tas ir praktiskineizsīkstošs resurss. Izmantojot mūsdienīgas urbšanas iekārtas, iespējams ierīkot kā atvērta, tā slēgtacikla petrotermālo staciju. Petrotermālās stacijas jaudu var palielināt, ierīkojot vairākus ieguves urbumus.Tādējādi tiek iegūta videi draudzīga elektroenerģia un siltums, neradot izmešus gaisā vai cita veida videspiesārņojumu.8.9 MEŽA RESURSINozīmīgs dabas resurss ar plašu pielietojumu, un lielu nozīmi teritorijas vides stāvokļa raksturojumam irmeža resursi. Tos veido kā koksne, tā bioloģiskā daudzveidība, medību saimniecība u.c.Dažādi meži savā starpā atšķiras. Šīs atšķirības nosaka gan dažādi mitrums apstākļi, gan augsnesauglīgums, gan cilvēka ietekme un meža vecums. Atkarībā no klimata un augsnes īpatnībām izveidojasmeži, kas ir ļoti atšķirīgi pēc izskata, struktūras un bioloģisko procesu rakstura. Mežsaimnieki mežusiedala trijās mežu ekoloģiskajās rindās: sausieņu, slapjaiņu un purvaiņu mežos. Bez šīm rindām atsevišķiizdala arī vēl divas cilvēka izveidotas augteņu rindas – āreņus (meži nosusinātās minerālaugsnēs) unkūdreņus (nosusinātās kūdras augsnēs). Mežu ekoloģiskās rindas savukārt iedala meža augšanasapstākļu tipos jeb meža tipos. Mežu tipus var noteikt pēc mežā valdošajām koku sugām, to bonitātes, kāarī pēc zemsegas sugām un pēc augsnes.Meža zemes aizņem 11916,4 ha (novada kopplatība – 15053 ha) jeb 73% no novada kopplatības.Garkalnes novada meži atrodas Rīgas-Ogres virsmežniecības Ādažu mežniecības pārraudzībā unaizņem 40% no Ādažu mežniecības teritorijas. Īpašumu struktūra:11.tabula Meža zemju sadalījums pa īpašnieku grupām 2012.gadā, haMežaMeži Purvi LaucesPārplūstošiInfrastruktūrasMežazeme61

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________iedalījums klājumi objekti kopaPrivāti 5125,7 222,8 10,2 3 146,1 5507,8Valsts 1790,2 2 8 7 49,9 1857,1Pašvaldības 4401 32,4 6,2 10,4 101,5 4551,5Kopā 11316,9 257,2 24,4 20,4 297,5 11916,4Novada teritorijas mežos dominē priede – 92% no platības. Pārējās koku sugas –bērzs, egle, melnalksnisu.c. – katra aizņem 1-2% . Purvi aizņem 2% no mežu teritorijas.Pēc augšanas apstākļiem meži sadalās šādi: 74% no platības aizņem sausaiņu meži, 11% - kūdreņi, betslapjaiņi, purvaiņi un āreņi – katrs pa 5%.Pēc mežaudžu vecuma grupām meži sadalās šādi: vidēja vecuma audzes aizņem 36%, pieaugušasaudzes - 28%, briestaudzes – 24%, jaunaudzes un pāraugušas audzes – katra 6%.Garkalnes novada teritorijā izdalās vairāki meža masīvi:1. Jaunciema meži. Masīvs atrodas rietumos no L. Baltezera, tā platība apmēram 2200 ha. Lielākā mežadaļa atrodas Rīgas pilsētas domes pārziņā, privātie meži atrodas gar L.Baltezeru un Klipiņu rajonā.Mežos pārsvarā priežu tīraudzes. Meži ir iecienīta sēņošanas vieta. Ievērojamās platībās meliorētipurvainie meži, bet pašreiz meliorācijas sistēmas ir sliktā stāvoklī. Meža masīvā atrodas 7 mežezeri, nokuriem labi pieejams tikai Līņezers. 2006.g. Bukultu pusē izdeguši 49 ha meža.2. Senču sils. Atrodas starp L.Baltezera dienvidu krastu un dzelzceļu. Pārsvarā priežu audzes. Mežam irmežaparka raksturs.3.Venču masīvs. Atrodas ziemeļos no dzelzceļa līnijas līdz Vangažiem. Lielāko teritorijas daļu aizņemRīgas pilsētas mežos noteiktās aizsargjoslas gar ūdens ņemšanas vietām, kā arī dabas liegums“Garkalnes meži”. Mežā atrodas 3 ezeri, ko apsaimnieko “Rīgas ūdens”. Neraugoties uz apmeklēšanasaizliegumiem, meži ir iecienīta sēņošanas vieta, bet ziemā – slēpošanas vieta. 2006.g.pie Garkalnesizdega 150 ha, un pie Ropažu stacijas – 17 ha meža.4. Langstiņu – Makstenieku masīvs. Mežā dominē priežu audzes, pārsvarā sausieņu meži, kuros atrodasnelieli purviņi. Vizuāli pievilcīgi ir priežu meži uz kāpām. Arī šie meži ir iecienīta sēņošanas vieta.Pārsvarā Rīgas pilsētas meži, taču ir arī privātie meži. Kādreiz mežā bijusi apgaismota slēpošanas trase.2006.g. pie Maksteniekiem izdega 10 ha meža.5. Zaķumuižas ūdensgūtnes jeb Tumšezera masīvs. Atrodas starp Krievupi rietumos un Garkalnes-Mālpils šosejas posmu austrumos. Mežā atrodas ūdensgūtne Zaķumuiža ar savām aizsargjoslām. Mežāir 4 ezeri, starp kuriem kā peldvietas iecienīti Peldezers un Asarezers.6. Bāliņu meža masīvs. Atrodas starp Garkalnes-Mālpils šosejas posmu dienvidos un Krievupes līkumuziemeļos. Priežu meži ar iecienītām sēņu vietām. Masīva daļā atrodas Garkalnes mežu dabas liegums,bet pašos austrumos – Maltuves purvs.7. Buļļukalnu meža masīvs. Masīvs aizņem platību starp Krievupi dienvidos un novada robežu ziemeļos.Daļa mežu ir Rīgas pilsētas pārziņā, bet pārsvarā – VAS Latvijas valsts meži pārziņā esošie meži. Lielākodaļu aizņem dabas liegums Garkalnes meži, kā arī dabas liegums Buļļezers. Pārsvarā sausieņu meži, betMudes rajonā slapjie meži.62

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________8.10 ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN MIKROLIEGUMIGarkalnes novada teritorijā vērojama liela bioloģiskā daudzveidība, augstvērtīgas ainavas, unikāli biotopi.Latvijā likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktas atšķirīgas šo teritoriju kategorijas, aratšķirīgiem izveidošanas mērķiem un saimnieciskās darbības aprobežojumiem tajās.Likums nosaka, ka Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valstsaizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas,aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:· aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamosugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos unģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);· nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;· saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.Garkalnes novadā atrodas trīs dabas liegumi – Lielā Baltezera salas, Buļļezers, Garkalnes mežsAizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti,dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavuapvidi.Garkalnes novadā atrodas divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas iekļautas īpašiaizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā – dabas liegums „Lielā Baltezera salas” un dabas liegums„Garkalnes meži”. Novadā atrodas arī dabas liegums „Buļļezers”.DABAS LIEGUMS „GARKALNES MEŽI”Dabas liegums „Garkalnes meži iekļauts arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklāNATURA 2000. Dabas liegums „Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažupilsētas teritorijā. Teritorijas platība - 1784 ha (no tiem 1726 ha atrodas Garkalnes novadā, bet 58ha –Vangažu pilsētā). Lieguma teritorija sastāv no divām daļām, no kuram viena atrodas uz ziemeļrietumiem(139 ha platībā), bet otra – uz dienvidaustrumiem (1645 ha) no Garkalnes ciema. Praktiski visu dabaslieguma teritoriju aizņem meža zemes. Tikai teritorijas dienvidrietumu daļā nelielās platībās atrodasMaksteniekiem piegulošās pļavas, kuras jau vairākus gadus netiek apstrādātas. Cauri lieguma teritorijaistiepjas valsts nozīmes autoceļš Rīga – Sigulda un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda. Teritorijaziemeļaustrumu malā robežojas ar smilts - grants karjeru „Grantskalni”, teritorijas lieguma robežāsatrodas arī derīgo izrakteņu atradne „Garkalne”.Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu zaļās vārnas ligzdošanas vietu, kas ir Latvijā lielākā sastopamāšo aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta (10-14 ligzdojoši pāri jeb 20-25% no visas nacionālāspopulācijas), kā arī tā ir viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā. Liegumā sastopamasarī daudzas citas retas putnu sugas.No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākie teritorijas biotopi ir vecie priežu mežiun sausais virsājs. Šie biotopi ir ļoti nozīmīgi ne tikai tur sastopamā augāja dēļ, bet arī kā teritorijā esošoputnu sugu dzīvotnes. Teritorijā dominējošie priežu meži no dabas aizsardzības viedokļa ir svarīgi kādzīves videtur sastopamajām augu un dzīvnieku sugām. Nozīmīgākie no sastopamajiem mežu biotopiem iraizsargājami kā dabiskie meža biotopi. Lieguma mežiem ir salīdzinoši liela sociālekonomiskā vērtība, jotie tiek izmantoti mežsaimniecībā, kā arī ogošanai, sēņošanai un rekreācijas vajadzībām.8.attēls Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Dabas aizsardzības pārvaldes dati)63

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Sausais virsājs izveidojies 1992. gada deguma vietā (70 ha) lieguma centrālajā daļā un ir Eiropasnozīmes aizsargājams biotops. Tas un bijušās militārās bāzes teritorija ir nozīmīgi zaļās vārnasbarošanās biotopi. Deguma rietumu daļa, kas atrodas ieplakā, jau ir dabiskās sukcesijas rezultātā stipriaizaugusi, kā rezultātā tā lielā mērā zaudējusi savu sākotnējo nozīmi kā putnu barošanās vieta. Degumaaustrumu daļa, kurā raksturīgas salīdzinoši sausas un neauglīgas augsnes, tikai palēnām ir tikusiapmežota un sākusi aizaugt ar mazām priedītēm. Vēl joprojām šī teritorija ir atklāta un apaugusi ar silaviršiem, kuras ir piemērotas kā putnu barošanās vietas.Bijusī militārā bāze (162 ha) lieguma dienvidu daļā ir salīdzinoši atklāta teritorija. Teritorijai raksturīgieizklaidus izvietotie meža pudurīši un atsevišķi vecie koki (dominējošā koku suga - priede) ir nozīmīgasmelnās dzilnas u.c. dobumos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas vietas. Teritorijā ir arī daudz pamestu,agrāk militārām vajadzībām lietotu, ēku un to gruvešu, kurus kā ligzdošanas vietu nereti izmanto pupuķi.Teritorija lēnām aizaug ar priedēm, tomēr atklātā platība joprojām sastāda tās lielāko daļu, tādēļ tas irnozīmīgs barošanās biotops īpaši aizsargājamām putnu sugām. Teritorijas vērtību palielina bijušieelektrības stabi, kurus kā „medību posteņus” bieži izmanto zaļā vārna.Kopumā dabas liegumā „Garkalnes meži” konstatētas 2 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 13 putnu un vienarāpuļu īpaši aizsargājama suga.Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir ne tikai aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī intensīvassaimnieciskās darbības zonas. Esošo antropogēno slodzi nosaka Rīgas pilsētas, dzelzceļa un autoceļutuvums. Mežsaimniecība ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā. Līdzīgi citām Pierīgas zaļāszonas mežu platībām, pilsētas tuvums un ērtās piekļūšanas dēļ, Garkalnes meži ir iecienīta sēņošanasun ogošanas vieta. Notiek arī citas aktīvās atpūtas un rekreācijas aktivitātes. Šīs iepriekš minētāsantropogēnās darbības rezultātā teritorijā bieži notiek meža ugunsgrēki. Šis faktors ir ļoti pretrunīgs nodažādiem apsaimniekošanas viedokļiem - no bioloģiskās daudzveidības veicināšanas viedokļa pozitīvs,bet no saimnieciskā, īpaši mežsaimnieciskā viedokļa - negatīvs.64

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kā arī individuālie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi, kuros ir izstrādāts funkcionālais zonējums (21.10.2008. MK noteikumi Nr.871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"). Tajā irnoteiktas šādas funkcionālās zonas: regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona,neitrālā zona, kur katrai no tām ir noteikti izmantošanas ierobežojumi. Vispārīgie aprobežojumi visā dabaslieguma teritorijā nosaka, ka tajā aizliegts bez VVD reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas veiktdarbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izsniegt zemesdzīļu izmantošanas atļauju (licenci), visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) aizliegta jaunubūvju būvniecība un esošo ceļu paplašināšana u. c. darbības.DABAS LIEGUMS „LIELĀ BALTEZERA SALAS”Lielā Baltezera salām jau 1924. gadā piešķirts dabas pieminekļa statuss, bet 1977. gadā – botāniskālieguma statuss. Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” izveidots 1999. gadā. Dabas liegums iekļautsEiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. Liegums atrodas Rīgas rajonāĀdažu un Garkalnes novados, un to veido piecas ezera salas. Ādažu novadā atrodas Ropažu un Liepusala, bet Garkalnes novadā – Priežu, Auzu un Mazā sala. Lieguma kopējā platība – 20 ha, no kuriemGarkalnes novada teritorijā esošās salas aizņem 9,4 ha.Salas tiek aizsargātas, lai saglabātu dabiskās biocenozes no pārveidošanās antropogēnās darbībasrezultātā. Lielā Baltezera salu galvenā vērtība ir to dabiskums. Neskatoties uz apdzīvoto vietu tuvumu,salās ir saglabājušies cilvēka maz ietekmēti meži, kas ir piemērota dzīves vieta dažādām augu undzīvnieku sugām, īpaši jāatzīmē ievērojamais vaskulāro augu sugu skaits. Liegums ir arī nozīmīga vietalapu koku praulgrauža aizsardzībai.Salas klāj neskarti, dabiski veidojušies priežu meži, platlapju (bērzu) meži, piekrastē izveidojušies pārmitrimelnalkšņu meži, kas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Veģetācijas izveidošanos uz salām var dēvētpar primāro sukcesiju, jo augu sabiedrības attīstījušās uz jaunatsegta substrāta, pazeminoties ūdenslīmenim. Visās salās ir līdzīga veģetācijas struktūra – augstākajās vietās izveidojušies priežu meži, reljefapazeminājumos arī platlapju meži (galvenokārt liepu) meži, piekrastē lielākas platības aizņem melnalkšņumeži un pelēkā kārkla audzes. Izņēmums ir Mazā sala, kur dominē melnalkšņi.Salu piekrastes josla ir ļoti dinamiska, tā intensīvi aizaug. Apkārt salām izveidojušās niedru un meldruaudzes, kuras īpaši platas ir salu dienvidu pusē. Auzu salā nelielās platībās vērojamas dabiskasneielabotas pļavas fragmenti (0,2 ha). Auzu un Priežu salās gar krastu nelielās platībās izveidojušāsaugsto grīšļu pļavu fragmenti.Kopumā dabas liegumā „Lielā Baltezera salas” konstatētas 3 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 2 putnu undivas zīdītāju īpaši aizsargājamās sugas.Neviena no Lielā Baltezera salām nav apdzīvota, bet tās intensīvi tiek izmantotas rekreācijai. Uz salāmcilvēki atpūšas, kurina ugunskurus un makšķerē. Apmeklētāju skaits ir salīdzinoši liels – vairāk kā 20cilvēki nedēļā vasaras mēnešos. Tomēr, ņemot vērā salu nelielos izmērus, šāda antropogēnā slodzeatstāj negatīvu ietekmi uz salu ekosistēmām. Pavasarī un rudenī apmeklētāju skaits samazinās. Ziemā,ezeram aizsalstot, apmeklētāju skaits atkal būtiski pieaug (līdz vairāk kā 50 cilvēkiem dienā). Salas biežiapmeklē arī zemledus makšķernieki. Ziemā nobradāšana un troksnis salu ekoloģisko līdzsvaru būtiskineietekmē, bet negatīvu ietekmi rada cilvēku atstātie atkritumi.Kā piemēru cilvēka radītai ietekmei uz Auzu salas floru un faunu var minēt 2003. gada pavasaraugunsgrēks, kas, visticamāk radies apmeklētāju neuzmanības dēļ.Dabas liegumam „Lielā Baltezera salas” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi (līdz ar to nav arī funkcionālais zonējums), bet 2005. gadā tika izstrādāts dabas aizsardzībasplāns.Tā kā liegumam vēl nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un zonējums, līdzar to, šajā teritorijā ir spēkā 22.07.2003. MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritorijuvispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.DABAS LIEGUMS „BUĻĻEZERS”Dabas liegums „Buļļezers” kā aizsargājama teritorija noteikta jau 1957. gadā botāniskā lieguma statusā.Liegums dibināts, lai aizsargātu biotopu - dabīgi eitrofs ezers ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu65

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________augāju. 1999. gadā tas noteikts kā dabas liegums, bet teritorija nav iekļauta Natura 2000 īpašiaizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.Dabas liegumu, kas atrodas Garkalnes novada austrumu daļā, veido Buļļezers un tā pieguļošaismežniecības kvartāls. Ezers tiek klasificēts kā beznoteces ezers, kas nozīmē, ka no tā neiztek upes vaipazemes straumes un ūdens ezeru atstāj tikai iztvaikojot. Teritorijā konstatētas daudzas aizsargājamasaugu sugas (parastais plakanstaipeknis, trejvārpu plakanstaipeknis, sarkanā dzeguzene dzeloņsporuezerene, gludsporu ezerene, Dortmana lobēlija, vālīšu staipeknis, palu staipeknītis, meža silpurene).Kopumā dabas liegumā „Buļļezers” konstatētas 10 augu, 1 bezmugurkaulnieku un 1 zīdītāju īpašiaizsargājama suga.Dabas liegumā novērojama ļoti intensīva rekreācijas ietekme: nomīdīšana, peldvietas, ugunskurukurināšana, troksnis, piesārņojums. Tas viss kopā degradē ezeru un tā apkārtni, īpaši šis fakts jāņemvērā tādēļ, ka ezeram nav izteku, tātad ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, līdz ar to ūdens kvalitāti ietekmējebkura antropogēnā slodze tā apkārtnē. 20. gs. 80- os gados vēl bija sastopamas oligotrofu līdzmezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās, bet 2001. gadā šīssugas vairs netika konstatētas. Šobrīd ezers jau ir stipri eitroficējies.Dabas liegumam „Buļļezers” nav izstrādāti ne individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (līdzar to arī funkcionālais zonējums), ne dabas aizsardzības plāns. Darbības liegumā ierobežo 22.07.2003.MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi”.Garkalnes novadā, gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām, jo īpaši ezeru un upjupārplūstošajās palienēs, sastopami 21 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi, tajā skaitāEiropas Savienībā prioritāri īpaši aizsargājami biotopi. Jānorāda, ka lielāka daļa biotopu ir sastopamikompleksu veidā. Liela daļa no uzskaitītajiem biotopiem sastopami nelielās platībās, kā atsevišķifragmenti. Lielākās reto un īpaši aizsargājamo biotopu platības veido upju palieņu pļavas, melnalkšņustaignāji un boreālie meži. Garkalnes novadā reģistrētas 13 atklātas platības 17,5347 ha platībā, kasatzītas par putniem nozīmīgām platībām, piecas pļavas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Īpašivērtīgas ir divas pļavas, kuru veģetācijā konstatēts nozīmīgs daudzums kaļķainām, periodiskipārplūstošām platībām raksturīgas augu sugas, viena pļava atrodas dabas liegumā “Garkalnes meži”.Potenciāli, bioloģiski vērtīgas ir arī visas pašlaik vēl neapsekotās ūdenstilpju un ūdensteču palienes unkrastmalas, kur saglabājušies dabiski un maz ietekmēti biotopi.Garkalnes novadā līdz šim reģistrētas 19 retas un īpaši aizsargājamas augu sugas. No aizsargājamāmputnu sugām jāmin Zaļā vārna Corracias garrulous - 10-14 pāri (apmēram puse no Latvijas populācijas)ligzdo dabas liegumā “Garkalnes meži”. Vēl 3-5 pāri ligzdo ārpus dabas lieguma, tā tuvumā.Dabas pieminekļiDabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi,alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska,kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arīteritorija 10 metru rādiusā ap akmeņiem un teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā aptiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.Saskaņā ar 2001.gada 17.aprīļa MK noteikumos Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiemģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” noteikto Garkalnes novadā navnoteikti dabas pieminekļi.Saskaņā ar 2001.gada 20.marta MK noteikumos Nr.131 „Noteikumi par aizsargājamiemdendroloģiskajiem stādījumiem” noteikto Garkalnes novada teritorijā nav noteikti šādi objekti.Mikroliegumi66

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas tikai īpaši retu sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai.Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kasapdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu.Mikroliegumi parasti platības ziņā ir mazāki kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (0,1-20 ha, putniemlīdz 200 ha) un to izveidošanas procedūra ir vienkāršāka un ātrāka, nekā veidojot īpaši aizsargājamasdabas teritorijas. Tādējādi, nodrošinot operatīvu īpaši reto un apdraudēto sugu aizsardzību.Mikroliegumu veidošanu nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, Meža likums un tiem pakārtotienormatīvie akti. Nozīmīgākie no tiem ir· 2012.gada 18.decembra MK noteikumi Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas kārtību,to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”;· 2012.gada 18.decembra MK noteikumi Nr.936 „Dabas aizsardzības noteikumi mežaapsaimniekošanā. Ministru kabineta noteikumi Nr.421 (05.12.2000 .) „Noteikumi par īpašiaizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.Tā kā mikroliegumos tiek aizsargātas īpaši retas sugas, tad dati par mikroliegumiem un tajossastopamajām sugām glabājas Latvijas Vides aģentūras datu bāzē, kas ir pieejama tikai reģistrētiemlietotājiem.Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnēm drīkst izplatīttikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju!Saskaņā ar Dabas datu bāzē Ozols ietverto informāciju, Garkalnes novada teritorijā ir noteikti 17mikroliegumi. Daļa no tiem atrodas Garkalnes un kaimiņu pašvaldību teritorijā. Lielākā daļa mikroliegumuatrodas Garkalnes novada austrumu daļā. Detalizēta informāciju par mikroliegumiem nav pieejama.Īpaši aizsargājami koki – dižkokiSaskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē ietverto īpaši aizsargājamo un reto koku reģistrā ietvertoinformāciju Garkalnes novadā ir noteikti 2 dižkoki12.tabula Dižkoki Garkalnes novadāID Suga Aizsardzībaskategorija1310 Parastaisozols(Quercusrobur L.)1311 Parastaisozols(Quercusrobur L.)Atrašanās vietaDIŽKOKS Bij. Ādažu mācītājmāja (Senču silā E no 281.gab.), 55m no Ādažu mācītājmājas centrālāsēkas (nodedzināta 1992.g.), Baltezera krastāDIŽKOKS Bij. Ādažu mācītājmāja (Senču silā E no 281.gab.), 30m SE no bij. kungu mājas (25m Wno iepriekšējā)Apkārtmērs Augstums4.86 253.99 279 ANTROPOGĒNĀ SLODZEAntropogēnā slodze ir cilvēka tiešās vai netiešās darbības ietekme gan uz dabu un vides stāvoklikopumā, gan atsevišķiem tās elementiem. Tās ietekmē pasliktinās vides stāvoklis, piemēram, piesārņotsūdens gaiss, augsne, tās ekoloģiskā kvalitāte (virszemes ūdeņi, purvi, mitrzemes nenodrošina savasekoloģiskās funkcijas, samazinās bioloģiskā daudzveidība, izmainās tradicionālā ainava u.c. izmaiņas.Analizējot antropogēno slodzi kādā konkrētā teritorijā, atkarībā no teritorijas jutīguma jāizvēlasantropogēno slodzi raksturojoši elementi:67

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· Antropogēno slodzi lielā mērā raksturo zemes lietošanas veids.· Vides kvalitāti teritorijā būtiski ietekmē komunālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, tai skaitānotekūdeņu apsaimniekošana, ilgtspējīga ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, racionāla unvidei draudzīga siltumapgāde.· Transporta infrastruktūras attīstība un labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieejamība ir būtisksfaktors, kas raksturo draudus gaisa kvalitātei vai tās aizsardzības uzlabošanos.· Urbāno, apbūvēto zemju pieaugums lielā mērā ietekmē bioloģisko daudzveidību un ietekmē arīvides kvalitāti apbūves un tai piegulošajā teritorijā.· Piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju skaita izmaiņas raksturo arī antropogēnā piesārņojumaslodzes izmaiņas.· A un B kategorijas piesārņojošu darbību objektu, kā arī riska objektu skaits, to radīto izmešu gaisāun ūdens vidē apjoms raksturo punktveida slodzi uz gaisa un ūdens vidi.· Intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas teritorijas uzskatāmas par difūzā piesārņojuma slodzesavotiem.Diemžēl ne visos gadījumos pašreiz publiski pieejamā informācija ir pietiekama antropogēnās slodzesfaktoru identifikācijai un tās izmaiņu tendenču izvērtēšanai.9.1 KOMUNĀLO PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBANovadā esošie infrastruktūras objekti – būves un tīkli – pieder gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātāmstruktūrām, līdz ar to atšķiras nozaru un atsevišķu objektu apsaimniekošanas principi un attīstībasiespējas.Garkalnes novadā inženiertīklu pieejamība vērtējama kā apmierinoša. Lielākā daļa inženierkomunikācijuizbūvētas 1960.-1970. gados. To tehniskais stāvoklis un nolietojamība ir dažāds. Jauni inženiertīkli un tomezgli pārsvarā tiek būvēti pēc privāto projektu attīstītāju iniciatīvas. Pēc tīklu izbūves tie tiek nodotipašvaldības apsaimniekošanā, valsts apkalpojošajām organizācijām vai arī privātam apsaimniekotājam.Šobrīd pašvaldība intensīvi strādā pie ielu un publiski pieejamu vietu apgaismojuma ierīkošanas.Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdensgūtnes „Baltezers”, Remberģi un „Zaķumuiža” un tāsapkalpojošās sūkņu stacijas. Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi (Ø800), pa kuriem tiek piegādātsdzeramais ūdens Rīgas pilsētai, šķērso Garkalnes novada teritoriju. Tas nosaka iespēju kāūdensapgādes avotu izmantot SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo tīklu sistēmu, kuras kopgarums Garkalnesnovadā ir ~28 500m.Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek nodrošināta dzeramāūdens piegāde Garkalnes novada apdzīvotajās vietās Pašvaldībai piederošo ūdensvada tīklu kopgarums~6 800m. Citiem piederoši - ~4 900m. Pašvaldībai piederošie ūdensapgādes tīkli pārsvarā izbūvēti 1960.-1970.gados. Tie tehniski nolietojušies un pašlaik ir sliktā stāvoklī. Piegādātā ūdens kvalitāte ir salīdzinošilaba.Patlaban iespēju pieslēgties Rīgas apgādes tīkliem tiek izmantota ierobežoti - tikai daļā novada apdzīvotovietu, visu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai pieslēgto iedzīvotāju daudzumam nepārsniedzot ~20%no visiem Garkalnes novada iedzīvotājiem. Pārējie iedzīvotāji paši nodrošina sevi ar ūdensapgādi nodziļurbumiem vai spicēm. Centralizēta ūdensapgāde pastāv Upesciemā, Berģos un Baltezerā un nelielasistēma no vietēja urbuma Garkalnes ciemā.Pārskatu par „Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi un pazemes ūdeņu izmantošanu” sagatavojusiLatvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.68

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________13.tabula Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadāApdzīvotavietaMājsaimniecībuskaitsArtēziskourbumuskaitsMājsaimniecības,kas pieslēgtascentralizētaiūdensapgādessistēmaiMājsaimniecības, kaspieslēgtas centralizētaikanalizācijas sistēmaiSkaitsProcentosBaltezers 199 2 149207045%Berģi 387 4 174 60 16%Bukulti 610 8 - 61 10%Priedkalne 130 11 71 65 50%Garkalne 581 19 100593716%Langstiņi 284 8 30 - 0%Makstenieki 161 - 19 - 0%Skuķīši 286 1 - - 0%Upesciems 352 3 316 63 18%Amatnieki 67 1 - 65 97%Sunīši 257 14 110 110 43%Suži 403 2 40 40 10%Priežlejas 10 - - - 0%Lauku ter. 230 4 - - 0%KOPĀ: 3727 73 1009 650Avots: Garkalnes novada domes datiKanalizācijaLīdzīgi kā ūdensapgādei pakalpojumus sniedz gan SIA „Rīgas ūdens”, gan SIA „Garkalneskomunālserviss”.SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo kanalizācijas tīklu kopgarums Garkalnes novadā ir ~2 100m. Pašvaldībaipiederošo tīklu kopgarums ~1200m, citiem piederoši ~4900m.Iespēja pieslēgties pie centralizētas kanalizācijas notekūdeņu sistēmas šobrīd pieejama ~25% Garkalnesnovada iedzīvotāju. Garkalnes novadā ir 7 centralizētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI). No tāmpašvaldības īpašumā un apsaimniekošanā ir divas – Upesciemā un Garkalnē.Upesciema NAI ir salīdzinoši normālā stāvoklī, taču tās pastāvīgi tiek pārslogotas straujā apbūvespieauguma dēļ un tāpēc to normāla darbība bez pilnīgas rekonstrukcijas nav iespējama. Nosacīti attīrīto69

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________notekūdeņu izplūde Krievupē. Notekūdeņu apjoms netiek uzskaitīts. Upesciema NAI nolemts likvidēt,pārslēdzot notekūdeņu plūsmu uz SIA „Rīgas ūdens” kanalizācijas tīklu sistēmu.Garkalnes NAI izbūvētas 2001.gadā un nodrošina skolas notekūdeņu attīrīšanu. Attīrītonotekūdeņu izplūde Krievupē. Pārējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises ir privātas. (2.11.tab.)14.tabula NAI un izplūdes vietas Garkalnes novadāApdzīvotavietaNAI operatorsPiesārņojošāsdarbībasatļaujaProjektētājaudam 3 /dnn2006. gadā novadītonotekūdeņudaudzums m 3 /gadāIzplūdesvietaBaltezers SIA „Balt Aliance” B kat. 73 18565 L. BaltezersPriedkalneSIA „Garkalneskomunālserviss”B kat. 60 5200 L. BaltezersGarkalneSIA „Garkalneskomunālserviss”nav 5390PazemesfiltrācijaAS „Māju serviss KSA” B kat. 30 780 KrievupeUpesciemsSIA „Garkalneskomunālserviss”B kat. 100 6150UpesciemadīķiAmatnieki AS „KU LAT Holding” nav datu M. JuglaSunīši AS „Māju serviss KSA” nav datu L. JuglaSuži nav informācijas ĶīšezersGarkalnes novada domes datiVairumā privātīpašumu notekūdeņus novada lokālās attīrīšanas ietaisēs ēkas apbūves gabalā vai uzkrājtvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte praktiski netiek kontrolēta. Uzkrāšanastvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvokli un tāpēc neattīrīti notekūdeņi pastāvīgi piesārņo augsni un apkārtesošās ūdenstilpnes. Ar notekūdeņu atsūknēšanu no uzkrāšanas tvertnēm komunālais dienestsnenodarbojas. Šo funkciju veic privātas firmas, kuru darbība netiek apzināta un kontrolēta. Tāpēc biežitiek konstatētas, ka notekūdeņi no uzkrāšanas tvertnēm nelegāli, bez komunālā dienesta ziņas novadītikopējā kanalizācijas tīklā, vai vēl sliktāk tiek kaut kur nesankcionēti izlieti.Ņemot vērā Garkalnes novada teritorijas īpašos hidroģeoloģiskos apstākļus, kur lielus saldūdenskrājumus veido Kvartāra gruntsūdens horizonts, kas ir neaizsargāts no virszemes piesārņojuma un arlabām filtrācijas īpašībām, šāda prakse nopietni apdraud šos unikālos labas kvalitātes saldūdensresursus.Lietus ūdens savākšanu paredzēts nodrošināt izmantojot meliorācijas grāvju sistēmas. Intensīvāsapbūves un iedzīvotāju bezatbildības dēļ grāvji ir daļēji aizbērti, piesārņoti ar sadzīves atkritumiem unlielākoties aizauguši. Šobrīd tiek apzināts esošo meliorācijas grāvju tehniskais stāvoklis un pamazāmnotiek aizaugušo grāvju tīrīšana un meliorācijas sistēmas atjaunošana.Garkalnes novadam ir izstrādāts ūdenssaimniecības attīstības plāns līdz 2023.gadam, kas aptverot visasnovada apdzīvotās vietas un paredz pieslēgt centralizētai ūdensapgādes sistēmai 80% no visām novada70

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________mājsaimniecībām. Ilgtermiņā plānots novērst visus iespējamos piesārņojuma riskus no lokāla raksturanotekūdeņu iekārtām, kurām ir tieša attīrīto notekūdeņu izplūde atklātās ūdens tilpnēs. Paredzēts, kaUpesciema un Baltezera dzīvojamo areālu teritorijās ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijassistēmas tiks pievienotas Rīgas pilsētas tīkliem.Pašlaik notiek Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda un ERAF līdzfinansēto ūdenssaimniecībaspakalpojumu attīstības projektu realizācija Baltezerā un Upesciemā.Ūdensapgādei plānots paplašināt jau esošos atzarus no maģistrālajiem SIA „Rīgas ūdens” apgādestīkliem no Baltezera un Zaķumuižas ūdens ieguves vietām. Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji atbilst MKnoteikumiem Nr.63 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības”.Ir plānots izbūvēt vienotas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ap Lielo un Mazo BaltezeruGarkalnes un Ādažu novados. Paredzēts Baltezera, Priedkalnes un Bukultu ciema un Ādažu novadāesošo ciemu tīklus savienot vienā sistēmā un pieslēgt SIA „Rīgas ūdens” maģistrālajiem tīkliem Berģos,Rožu prospektā. 1.etapā paredzēta centralizētas kanalizācijas sistēmas izbūve Bukultos un Priedkalnē arpieslēgumu Rīgas pilsētas maģistrālajam kanalizācijas vadam. Tāpat ir panākta vienošanās ar Rīgaspilsētu par notekūdeņu pieņemšanu no Upesciema un Langstiņiem, pieslēdzot Rīgas pilsētaskanalizācijas tīkliem notekūdeņus no Upesciema kanalizācijas attīrīšanas iekārtām.ElektroapgādePakalpojumu nodrošina AS "Sadales tīkls" Centrālie, Juglas un daļēji Carnikavas elektrisko sadales tīklurajoni. Ar elektroenerģiju tiek nodrošināti 100% novada iedzīvotāju. Elektroenerģijas piegādes līnijas irgan gaisa, gan pazemes. Pašvaldības ielu un sabiedrisko vietu apgaismošanu nodrošina pašvaldībanorēķinoties par patērēto elektroenerģiju ar AS "Sadales tīkls" Centrālais reģions.Novadā uz Tumšupes darbojas mazā hidroelektrostacija Skuķīšu dzirnavu HES. Uzstādītā jauda 75 kW.Vienotam elektrotīklam pieslēgta 2004. gadā.SiltumapgādeCentralizētā apkure organizēta Berģos, Garklanē un Upesciemā, tai skaitā novada kultūras nama undomes administratīvajās ēkās. Visas katlu mājas apkalpo SIA ”Garkalnes komunālserviss”. Pavisamdarbojas septiņas katlumājas: trīs ar šķidro kurināmo, divas ar gāzi un vēl divas ar cieto kurināmo (ogles,malka). Visas pārējās ēkas un būves ciemos un citās apdzīvotajās vietās apsilda vietējās apkuresiekārtas (iebūvēti atsevišķi apkures katli, vai krāsns apkure).9.2 MELIORĀCIJAS SISTĒMASGarkalnes novads atrodas Daugavas lielbaseinā, Juglas upes baseinā. Meliorācijas kadastrā novadateritorijā kā meliorēti reģistrēti 107 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Tā visa nosusināta arvaļējiem grāvjiem.LR Zemkopības ministrijas apstiprinātajā valsts nozīmes meliorācijas būvju sarakstā atbilstoši LR„Meliorācijas likuma”(2003) 1.pantam Garkalnes novadā ietverti 3,9 km valsts meliorācijas sistēmu(novadgrāvju) – Krievupe (kods 41234522) 5 .5 Valsts nozīmes ir ūdensnotekas, garākas par 5 km, vai ar baseina platību, lielāku par 10 km 2 , kā arī hidrotehniskāsbūves, kuru avārijas gadījumā tiktu apdraudētas 100 ha un lielākas platības. Avots: MSVP dati.71

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________9.3 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAGarkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura atkritumuapsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam” irizstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu savākšanas poligons „Getliņi”, koapsaimnieko SIA „Getliņi EKO”.Ādažu novada teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā (73.lpp) norādīts, ka saskaņā ar Rīgas rajonaplānojumu Ādažu pagastam kopā ar Carnikavas un Garkalnes pagastiem izveidojama dalīta atkritumusavākšanas sistēma, izbūvējot sadzīves atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijas un atbilstošiorganisko atkritumu un skaidu kompostēšanas vietas, lai samazinātu atkritumu plūsmas uz galvenajāmcieto atkritumu deponēšanas vietām Getliņos, Dalbē u.c.Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta saskaņā ar pašvaldības 2001.gada saistošajiemnoteikumiem Nr.7. „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un noglabāšanu Garkalnesnovada ciematos un apdzīvotajās vietās”, saskaņā ar kuriem atkritumu apsaimniekošanas mērķi unuzdevumi ir sekojoši:· samazināt atkritumu rašanās iespējas un daudzumu to izcelsmes vietās;· pakāpeniski ieviest sašķirotu, otrreiz izmantojamo un pārstrādājamo sadzīves atkritumusavākšanu un pārstrādi, tādējādi samazinot izgāztuvē nogādājamo atkritumu daudzumu;· rūpēties par to, lai atkritumi, kurus vairs nevar pārstrādāt un izmantot, tiktu padarīti videinekaitīgi un noglabāti;· nodrošināt higiēniski un ekoloģiski drošu vidi Garkalnes novada ciematos un apdzīvotāsvietās.Novadā ar atkritumu savākšanu līdz 2007. gadam nodarbojās tikai SIA „Garkalnes komunālserviss” unAS „L&T Hoetika”, bet kopš 2007. gada arī SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”. Tiek plānots izveidotreģionālu atkritumu pārstrādes vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota SIA„Novada EKO”. Uz 2007. gada jūniju par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&THoetika” bija noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 606 līgumi; SIA „EKO Rīga”- ~100līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā līgumi par sadzīves atkritumuizvešanu noslēgti ar aptuveni 1630 mājsaimniecībām, kas ir ap 45 % no kopējā mājsaimniecību skaita.2006. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu. Dati parAS „L&T Hoetika” savākto atkritumu daudzumu 2006. gadā nav pieejami.Saskaņā ar reģionālā plāna datiem viens iedzīvotājs Pierīgas reģionā saražo apmēram 200 kg atkritumugadā. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, novadā vajadzētu savākt ap 1300 t atkritumu gadā. Starpība starpsavākto un aprēķināto (radīto) atkritumu daudzumu liecina par būtiskiem trūkumiem atkritumuapsaimniekošanas sistēmā. Ievērojama daļa atkritumu atrodas ārpus apsaimniekošanas sistēmas unnonāk apkārtējā vidē.Uzņēmumi savus bīstamos atkritumus nodod saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par atkritumu savākšanu.Nav informācijas par atkritumu šķirošanas un mājsaimniecību bīstamo atkritumu savākšanas iespējāmGarkalnes novadā.Garkalnes novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, ir problēmas ar nesankcionētu atkritumu izvešanu, kas radamežu piesārņojumu.72

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________9.4 TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMSViens no dzīves vides kvalitātes rādītājiem ir trokšņu nepiesārņota vide. Trokšņa piesārņojums iestājas, jakādā vidē skaņas skaļums pārsniedz noteiktu, cilvēka dzīves kvalitāti negatīvi neietekmējošu līmeni, t.s.pieļaujamo trokšņa līmeni. Svarīgākie reglamentējošie dokumenti šajā jomā ir LR 15.03.2001. likums „Parpiesārņojumu” un Ministru kabineta 13.07. 2004. noteikumi Nr. 597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”.Atbilstoši šajos dokumentos noteiktajām normām, attiecīgas institūcijas vienlaicīgi veic trokšņa līmeņakontroli kā apdzīvotās vietās, tā trokšņa rašanās vietās, un izskata iespēju veikt vai/ un veic pasākumustā samazināšanai līdz normatīvajos aktos noteiktajiem pieļaujamiem robežlielumiem. Trokšņa līmenikonkrētās vietās noteic atsevišķiem trokšņa avotiem, kā arī vērtējot vairāku avotu radīto trokšņa kopējolīmeni. Ir izstrādāti trokšņa līmeņa rādītāji dažādiem diennakts periodiem, t.s. trokšņa robežlielumiMK noteikumos noteiktās trokšņu robežvērtības neattiecas uz tām teritorijas daļām, kas atrodas dzelzceļanodalījuma joslā vai dzelzceļa aizsargjoslā, ja noteicošais trokšņu emisijas avots ir vilcienu radīta kustība.Lai noteiktu trokšņa līmeni kādā konkrētā vietā vispirms nosaka apkārtējā teritorijā esošos un iespējamos(potenciālos) trokšņa avotus. Parasti ceļi ar intensīvu transporta līdzekļu kustību ir vieni no galvenajiempaaugstināta trokšņa avotiem apdzīvotās vietās. Arī Garkalnes novadā nozīmīgākais trokšņa avots ir autosatiksme pa valsts galvenajiem autoceļiem A1 (Baltezers – Ainaži) un A2 (Rīga – Veclaicene), kā arī paRīgas apvadceļu A4 un dzelzceļa satiksme līnijā Rīga – Valka. Rūpniecības radītie trokšņi nav tik būtiski,jo Garkalnes novada teritorijā nav izvietoti rūpniecības uzņēmumi, kas rada spēcīgu (stipru) troksni. Gaisasatiksmes radītie trokšņi Garkalnes novadu praktiski neietekmē.Samērā lieli dažādu trokšņa avotu radītie trokšņi ir novērojami Berģu ciemā, Upesciemā un Baltezerateritorijas daļā pie automaģistrāles A1. Visvairāk no trokšņa cieš tās mājas, kas izvietotas gar autoceļiem.Autotransporta radītā trokšņa novērtēšanai gar jaunbūvējamajiem autoceļiem ir izstrādātas trokšņu kartesar ilgtermiņa trokšņu rādītāju (Ldiena, Lvakars, Lnakts, Ldvn) vērtībām 1km apkārtnē ap autoceļu,izmantojot EK rekomendēto aprēķinu metodes. Tās noteic, ka rezultāti izmantojami līdz 800m attālumamno autoceļa, jo lielākos attālumos dominējošais var būt ne auto ceļš, bet cits trokšņa avots – dzelzceļš,lidosta, rūpnīca u.t.t. Ilgtermiņa trokšņa rādītāji raksturo trokšņa radīto diskomfortu, izsakot tos decibelos(dB). Ir noteikts, ka ātri braucoša vieglā automašīna 10m attālumā rada 75 dB, smagā mašīna - 85 dBlielu trokšņa līmeni. Par normālu tiek pieņemts trokšņa līmenis līdz 50dB.Lai būtu pieejama informācija par troksni un tā avotiem Rīgā un Pierīgā, ir izstrādāta Rīgas aglomerācijastrokšņa karte. Šie dati izmantojami plānojot pasākumus trokšņa samazināšanai reģionā, izmantojotteritorijas un satiksmes plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, kā arī veicot skaņas izolācijaspasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotos. Trokšņu stratēģiskajās kartes attēlots tikai ceļusatiksmes radītie trokšņi.Pierīgas daļā, kas skar Garkalnes novada teritoriju, tiek plānota Lielā Baltezera apvadceļa un Brīvībasielas dubliera būvniecība, Rīgas apvadceļa A4 posma un autoceļa A2 posma „Rīgas apvadceļš – Sēnīte”rekonstrukcija. Šie autoceļi radīs papildus troksni.Transportlīdzekļu radītā trokšņa prognoze uz 2030. gadu, kas balstīta uz modelēšanā iegūtiem datiemrāda, ka MK noteikumos Nr. 597 noteiktie vides trokšņa robežlielumi mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijāvarētu būt pārsniegti teritorijās ap Lielā Baltezera apvadceļu attālumā līdz 600m. Lai mazinātu unnovērstu trokšņa radīto diskomfortu, Ietekmes uz vidi ziņojumā par Lielā Baltezera apvadceļu tiekparedzēti konkrēti pasākumi trokšņa līmeņa samazināšanai.73

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kur tas nepieciešams, apdzīvotās vietās gar autoceļiem būs jābūvē skaņu izolējošas sienas, jāveic cititrokšņa samazināšanas pasākumi.9.5 PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTIPaaugstināta riska teritorijas ir vietas/teritorijas, kuras biežāk nekā citas apdraud dabas stihijas vai cilvēkudarbības izraisīti negadījumi vai katastrofas, kas rada vides piesārņojumu vai materiālo vērtībuzaudējumus.Paaugstināta riska objekti ir ražotnes, būves, transporta līnijas utt., kurās ir augsta avāriju izcelšanāsiespējamība un/vai kur avāriju sekas ir sevišķi bīstamas cilvēku un vides veselībai un drošībai.Garkalnes novada teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā Garkalnes novadā apzinātas šādu veidupaaugstinātam riskam pakļautas teritorijas: applūšanas, rūpnieciskā, transporta, ekoloģiskā, pazemesūdeņu piesārņojuma, ugunsbīstamības, kā arī virkne atsevišķu riska objektu.Applūšanas risksApplūšanas riskam Garkalnes novadā pakļautas plašas teritorijas ezeru piekrastēs (Lielais un MazaisBaltezers, Ķīšezers, Lielais Jūgezers u.c.), un Daugavas baseina upju palienēs (Lielā Jugla, Mazā Jugla,Tumšupe Krievupe). Vidēja ūdenslīmeņa celšanās var izraisīt gruntsūdens līmeņa celšanos zemākajāsteritorijās, kas var izraisīt pagrabu un pagrabstāvu applūšanu, zināmas ēku pamatu deformācijas, kā arīšādu teritoriju pārpurvošanos.Rūpnieciskais risksRūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu apkārtnē. Garkalnesnovadā atrodas šādi uzņēmumi – riska objekti:SIA „Latvijas propāna gāze” – sašķidrinātās gāzes glabāšanas un uzpildes stacija „Garkalne”, Lielā Zaļāiela 7, Garkalnes ciemā.Stacijas pamatdarbība ir sašķidrinātas naftas gāzes (turpmāk –gāzes) pieņemšana, uzglabāšana unrealizācija. Tā notiek izpildot virkni paaugstinātam riskam pakļautu procesu:• gāzes pieņemšanu pa dzelzceļu;• gāzes uzglabāšanu;• sadzīves gāzes balonu uzpildīšanu un realizāciju;• autocisternu uzpildīšanu.Gāzi stacijai piegādā pa dzelzceļu dzelzceļa cisternās. Vidējais pārkrauta produkta daudzums ir 6000tonnas gadā, vai vidēji 500 tonnas mēnesī. Uzpildes stacijas tvertņu tilpums ir 1000 tonnas. SIA „Latvijaspropāna gāze” ir izveidots glābšanas dienests un izstrādāti rīcības plāni ugunsgrēka un gāzes noplūdesgadījumam.SIA „Master klass” guļbaļķu uzglabāšanas vieta un kokmateriālu ražotne Garkalnes ciemā, Lielā Zaļā ielā10. Ap Gāzes glabāšanas un uzpildes staciju noteikta aizsargjosla saskaņā ar 1998.gada 20.oktobra MKnoteikumiem Nr.413. SIA „Master klass” darbība noris noteiktajā SIA „Latvijas propāna gāze”ekspluatācijas aizsargjoslā. Tas neatbilst minēto MK noteikumu prasībām.Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas:74

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Saskaņā ar 20.11.2001. MK noteikumiem Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanasun reģistrācijas kārtība" vietas, kur tiek vai tikusi veikta piesārņojošā darbība, tiek iedalītas piesārņotās unpotenciāli piesārņotās vietās. Iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņotovietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" 4. pants nosaka, ka 2. kategorijas potenciāli piesārņota vieta irteritorija, kur piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēkaveselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijasnepieciešamību.Izvērtējot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietureģistrā pieejamo informāciju, tika secināts, ka Garkalnes novadā nav piesārņotu vietu, bet ir divas 2.kategorijas potenciāli piesārņotas vietas, kas ir iekļautas piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju datubāzē:1) SIA “Massonyx Ltd” sašķidrinātas gāzes glabāšanas un uzpildes stacija “Garkalne”, Reģ. Nr.:80608/4833, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Atrodas Rīgas rajona Garkalnesnovadā , Lielā zaļā iela - 7. Uzņēmumam ir B kategorijas atļauja Nr. RIT-20-B-0200, izsniegta 2005. gadā.Objektā atrodas gāzes uzglabāšanas iekārtas ar tilpumu 100 m3 un vairāk, darbojas kā gāzes uzpildesstacija;2) Bijusī DUS, Garkalne, Reģ. Nr.: 80608/3673, kas nodarbojās ar automobiļu degvielasmazumtirdzniecību. Atrodas Rīgas rajona Garkalnes novadā, Vidzemes šoseja 6a / 2. Objekts ir slēgtadegvielas uzpildes stacija, tā slēgšanas iemesls ir degvielas glabāšana un uzpilde, neievērojot videsaizsardzības prasības. Kopējais aktīvā laika periods ir 25 gadi. Tuvākā ūdenstilpne atrodas 280 mattālumā. Šībrīža objekta zonējums ir kā vienģimeņu māju apbūve.LVĢMA datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vielu reģistrs” nav sniegtas ziņas par potenciālipiesārņoto vietu (platību, piesārņojuma dziļumu) un esošo piesārņojumu, kas novadīts pazemes ūdeņosun augsnē.2. kategorijas potenciāli piesārņotai vietai, kas pieder SIA “Massonyx Ltd” ir izsniegta B kategorijas atļaujajau esošai piesārņojošai darbībai, kas nosaka uzņēmuma radītās piesārņojošās darbības ierobežojumusun pienākumus, lai samazinātu vai novērstu darbības radīto ietekmi uz vidi.Transporta risksTransporta riskam pakļautas:· teritorijas abpus auto maģistrālēm A1, A2, A4, kur ir augsta kustības intensitāte (skat.2.3.2.) unsamērā bieži tiek transportētas arī bīstamās kravas;· teritorijas abpus dzelzceļa līnijai Rīga – Valga, kura ir stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līnijasMeitene – Jelgava – Rīga – Igaunijas robeža sastāvdaļa. Pa dzelzceļu tiek transportētasbīstamās kravas un pastāv vairāki riski: bīstamo vielu noplūde no dzelzceļa cisternām, putekļi noatklātām platformām, eksplozijas u.c. negadījumi preču vagonos esošos konteineros, u.c.Transporta riskam pakļauto zonu plašums atkarīgs no kravu veida (ķīmiskas, viegli uzliesmojošas,gāzveidīgas, iztvaikojošas vai šķidras, līstošas, beramas – putekļu piesārņojums u.t.t.) un to apjoma.Minētajiem piesārņojuma veidiem pakļautas ne tikai transporta, bet arī rūpnieciska riska apdraudētasteritorijas. To iespējamās sekas var būt:· iztvaikojošo/izlijušo produktu tvaika – gaisa maisījuma ugunsgrēks;75

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· izlijušo produktu peļķes ugunsgrēks;· produktu tvaiku izplatība toksiskā koncentrācijā;· vides (augsnes, ūdens) piesārņojums ar bīstamajiem produktiem.Kaitējuma mazināšanai veicami šādi pasākumi:· pēc iespējas agrīna negadījuma konstatēšana;· operatīva cilvēku apziņošana;· cilvēku evakuācija;· sadarbība ar glābšanas dienestiem;· medicīniskās palīdzības sniegšanas organizēšana cietušajiem.Ekoloģiskie riskiEkoloģisko risku bīstamās sekas var būt ūdeņu piesārņošana ne tikai Garkalnes novadā, bet arī valstsmērogā.Pazemes grunts ūdeņus, kas baro Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtnes, apdraudpiesārņojums, ko var izsaukt šo ūdeņu dabiskās aizsargātības sistēmas traucēšana vai izjaukšana.Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas (LVĢM) aģentūras speciālistu vērtējumu, visāGarkalnes novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veidoūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 2007.gada 5.maija vēstulē uzsver, kaBaltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20.gadsimta sākumā kā noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežumasīvu saglabāšana.Papildus pastāvošai stingra režīma aizsargjoslai, kas noteikta atbilstīgi LR Aizsargjoslu likuma (2000.) 39.panta prasībām un 2004. gada 20. janvāra MK noteikumiem Nr. 43, SIA „Rīgas ūdens” ieteic teritorijasplānojumā vismaz 1000-500m joslā no stingra režīma aizsargjoslas robežas nepieļaut jaunas blīvasapbūves veidošanos, kā arī nepieļaut notekūdeņu novadīšanu virszemes ūdensobjektos vai iesūcināšanugruntī, arī pēc to attīrīšanas lokālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtās.Pazemes artēziskos ūdeņus potenciāli galvenokārt apdraud piesārņojums caur pašiem urbumiem, janetiek ņemti vērā to aizsargātības nosacījumi.Garkalnes novadā uzņēmumu un saimniecību ūdensapgādei ierīkoti 45 urbumi, no tiem 2006.gadāizmantoti 4 urbumi (LVĢMC dati). Taču urbumi, kas seklāki par 20m un domāti individuālajaiūdensapgādei netiek reģistrēti. Tāpat jāapzinās, ka daudzi individuālie urbumi tiek ierīkoti nelegāli. Tai patlaikā daudzviet ir bijušās PSRS laiku objektiem ierīkoti urbumi, kuri pēc objektu likvidācijas netiekapsaimniekoti. Izlemjot turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību,jāņem vērā, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” (1996.) noteikts – pazemes ūdens pieder zemesīpašniekam. Galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī urbumu likvidāciju,jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas.Gruntsūdeņu neaizsargātības dēļ un artēzisko ūdeņu nepietiekamas aizsargātības dēļ visa novadateritorija uzskatāma par pazemes ūdens aizsardzības riska zonu.Virszemes ūdeņu piesārņošana notiek viscaur novada teritorijā, kur ezeru, dīķu un upju krasti tiekapbūvēti pirms atbilstošas notekūdeņu savākšanas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas76

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________iekārtošanas. Garkalnes novadā apbūvesteritoriju notekūdeņi piesārņo Lielo Baltezeru, Langstiņu unSunīšu ezerus.Virszemes ūdeņu piesārņošanu veicina/ierosina arī ūdens tilpņu/teču aizbēršana ar nenoskaidrotasizcelsmes materiāliem. Visvairāk apdraudētā vieta ir Upesciema zivju dīķu platības sistēmas, no kurienesiespējama piesārņojuma nokļūšana Juglas ezerā.Ekoloģisko risku rada ūdenslīmeņa svārstības Skuķīšu dzirnavu HES. Svārstības pazemina zivju nārstaefektivitāti Tumšupē, savukārt turbīnās iet bojā zivju mazuļi („Daugavas baseina apsekošana”).Ekoloģiskā riska objekti Garkalnes novadā ir arī visas attīrīšanas iekārtas Upesciemā, Garkalnē,Priedkalnē, Amatniekos, Sunīšos, Sužos un vietējās nosēdakas, emšeri, sausās atejas bedres u.tml. visānovada teritorijā.Paaugstinātai ugunsbīstamībai pakļautas mežu teritorijas, kurās dominē paaugstinātas (sili) un vidējas(damakšņi) ugunsbīstamības tipa mežaudzes. Rīgas rajona teritorijas plānojums kā paaugstinātasugunsbīstamības teritorijas noteic visus Garkalnes novada mežus.Apbūvei nepiemērotas ir teritorijas kurās grunts nestspēja neatbilst LR Būvnormatīvu prasībām, kā arīteritorijas, kuras nav lietderīgi meliorēt. Garkalnes novadā tādas ir visas purvainās, ar kūdras slāni pildītāsplatības ieplakās ap ezeriem, upju palienēs, kā arī starp kāpu pauguriem. Šādas teritorijas ir, piemēram,ap Lielo un Mazo Jūgezeru, Līņezeru, Lielās un Mazās Juglas sateces rajonā pie Briezēm, vietāmKrievupes un Tumšupes palienēs, kā arī pie Ķīšezera – Sužu apkārtnē, Bukultos pie Tīreļiem.Apbūvei nepiemērota grunts veidojas uzbērtās teritorijās, kur aizbēršana notiek neievērojot pastāvošosnoteikumus. Garkalnes novadā šāda situācija ir Upesciemā, kur bijušie zivju dīķi vietām aizbērti,nerēķinoties ar dīķu ūdenssistēmas komplekso raksturu, lietojot nepiemērotus materiālus (nedrupinātusdzelzsbetona izstrādājumus, būvgružus, sadzīves atkritumus) un pārkāpjot tehnoloģiskās prasības (bezblietēšanas un būvuzraudzības).Dabas katastrofu riski ir grūti prognozējami, it sevišķi – to lokalizācija un intensitāte. Vērā ņemamuapdraudējumu var radīt viesuļvētras ar vēju ātrumu 25 metri sekundē un vairāk. Iespējami sakaru unelektrolīniju pārrāvumi, bojāta ēkas, piemēram, var noraut jumta segumu. Savukārt puteņi un apledojumivar izraisīt elektro un sakaru līniju bojājumus. Tādā gadījumā tiks traucēts iestāžu un ražotņu darbs,komunālo un sociālo pakalpojumu nodrošināšana, kas skars visus iedzīvotājus.9.6 TERITORIJAS URBANIZĀCIJAPēc Valsts zemes dienesta zemes bilances datiem Garkalnes novada teritorijas kopplatība 2012.gadābija 15278,5 ha jeb 152,8 km 2 , kas ir par 9,9 ha mazāk nekā 2011.gada sākumā. Zemes platība maināstāpēc, ka pakāpeniski tiek veikti precīzi instrumentāli uzmērījumi dabā.Garkalnes novada zemju lielāko daļu aizņem meži, kas sastāda 72,8% no visām zemēm.Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) sastāda 3,9%, no tām 57,6% ir pļavas, 24,8% - aramzemes,10% ganības un 7,6% augļu dārzs. 5,7% no visas novada teritorijas aizņem ūdeņi, purvi sastāda 2,2%.2,7% novada zemju sastāda ēkas un pagalmi, 3,6% zemju sastāda ceļi. Savukārt pārējo zemju platībasaizņem 8,2%.Vēsturiski Garkalnes novada teritorijā veidojušies vasarnīcu ciemati pie Lielā Baltezera, kā arī laukuviensētas.77

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________15.tabula Garkalnes novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām2012.gadāNekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Zemes vienībuskaitsKopplatība (ha)Lauksaimniecības zeme 661 1680,0Mežsaimniecības zeme 409 10955,3Ūdens objektu zeme 31 604,5Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 3 52,2Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 204 153,1Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 4898 706,5Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 95 28,3Komercdarbības objektu apbūves zeme 53 37,0Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 50 215,1Ražošanas objektu apbūves zeme 44 97,1Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 537 576,2Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūveszeme127 139,7Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts 19 24,3Kopā: 7131 15269,3Avots: Valsts zemes dienesta dati1970.-1980. gados novada teritorijā veidojas jauna veida sezonas izmantošanas apdzīvotās vietas -dārzkopības sabiedrību ciemati, kurus veido Rīgas iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām. No senajiem„vasarnīcu ciemiem” tās atšķiras ar stingri noteiktiem zemes gabala (ne vairāk par 0.06 ha) un ēkuplatības (ne vairāk par 35 m 2 lietderīgās platības) ierobežojumiem. Garkalnes novada teritorijāizvietojušās sešas sabiedrības:• Skuķīšu ciemā d/s „Vef-Ozoli” - 430 zemes gabali,• Makstenieku ciemā d/s ”Krievupe”- 143 zemes gabali,• Bukultu ciemā d/s „Baltezers” - 300, „Dārznieks 2” – 68 zemes gabali,• Sužu ciemā d/s „Suži” - 480 zemes gabali,• Bukultu ciemā d/s „Dārznieks 2” - 68 zemes gabali,• Garkalnes ciemā d/s „Bērzi” - 20 zemes gabali.Visā padomju periodā teritorijas apdzīvojuma struktūra mainās no dispersas uz jauktu centralizēti –dispersu, trim nozīmīgākajām iepriekšējā perioda apdzīvotām vietām Garkalnei (Ropažiem), Baltezeramun Upesciemam (Berģiem) saglabājot vadošo centru lomu.Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākas intensīva zemes tirgus attīstība. Garkalnes novada teritorijāšīs aktivitātes izpaužas jau tā tapšanas sākumposmā kā paaugstināts individuālās apbūves gabalupieprasījums. 1990. gadu sākumā tiek apgūtas līdz tam neapbūvētas teritorijas pie Baltezera, 1990. gadu78

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________beigās piedāvāti pirmie apbūves gabali mežā pie Sunīšu ezera. 2000. gados dzīvojamo ēku būvniecībarīdzinieku vajadzībām strauji kāpina tempu. Sākas t.s. ciematu būvniecība, sezonas apdzīvotās vietāsnotiek dārza mājiņu rekonstrukcija pastāvīgai dzīvošanai/jaunu māju būvniecība. Šajā procesā raksturīgatikai vienas apdzīvoto vietu funkcijas – dzīvojamās attīstīšana. Netiek attīstīti ciematu inženiertehniskietīkli un pakalpojumu iestādes vai uzņēmumi. Garkalnes novadā ciematu būvniecība koncentrējas apesošajām apdzīvotajām vietām un galvenajiem satiksmes ceļiem. Pie Rīgas apvedceļa apdzīvotās vietasvietām saplūst. 2003. gadā Garkalnes pagasta padome piešķir šīm relatīvi vienlaidus apbūvētajāmteritorijām legālu statusu kā vairākiem savstarpēji nesaistītiem ciemiem (Baltezers, Bukulti, Priedkalne,Berģi, Upesciems, Sunīši). Lēmums par ciemu izdalīšanu un to robežu noteikšanu visā novadā nosaka13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Garkalni, Sužus, Langstiņus, Upesciemu, Sunīšus, Berģus, Baltezeru,Bukultus, Skuķīšus, Priedkalni, Maksteniekus, Amatniekus un Priežlejas (.tab.). Ciemu robežās iekļautasgan apbūvētas, gan neapbūvētas zemes.16.tabula Iedzīvotāju skaita un to izvietojuma attīstība Garkalnes novadāCiema nosaukumsIedzīvotāju skaits17.05.2005. 01.07.2008.Amatnieki 38 110Baltezers 386 122Berģi 723 919Bukulti 387 564Upesciems 725 980Garkalne 1348 1662Langstiņi 531 601Makstenieki 58 69Sunīši 154 410Priedkalne 196 249Priežlejas 32 39Skuķīši 85 126Suži 104 186Lauku teritorijas 262 384t.sk. Remberģi 40 -Kopā 5029 6791Avoti: Nepublicēti Garkalnes novada domes dati.Pēdējā desmitgadē Garkalnes novadā izveidojusies urbanizētai piepilsētai tipiska apdzīvojuma struktūra–90% novada iedzīvotāju dzīvo 13 ciemos no kuriem vairāk kā puses izveidošanas pamats ir Rīgasiedzīvotāju mājokļu pieprasījuma apmierināšana, citiem vārdiem Rīgas mājokļu tirgus piedāvājumapaplašināšana. Visā apskatītajā periodā: teritorijas attīstības galvenais dzinējspēks ir urbanizācija.Apdzīvojuma struktūras attīstības galvenās tendences:· pāreja no dispersas uz centralizētu apdzīvojuma telpisko struktūru,· zemes izmantošanas veida maiņa no lauksaimniecības/mežkopības uz apbūveszemēm,79

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· vēsturiski iedibināto apdzīvojuma centru noturība centra funkciju izpildē.Priežlejas (Zundagi) - Ciema statuss atjaunots ar pašvaldības 2003. gada 6. aprīļa lēmumu, bet tāstatusa atjaunošana nav motivēta, jo apdzīvotās vietas apbūves apjoms un raksturs (Priežlejās2007.gadā pierakstījušies tikai 38 iedzīvotāji), inženiertehniskais nodrošinājums neatbilst ciema statusam.Apbūves paplašināšana, t.i., jaunu apbūves gabalu izdalīšana nav ieteicama.Suži - Ciems sācis attīstīties 1980. gados, kad lauku teritorijā Garkalnes novada (toreiz ciema) robežāsizdalīti 480 zemes gabali dārzkopības kooperatīvam. Garkalnes novada robežās apkārtējā vide ir samērādabiska, otrpus Jaunciema gatvei Rīgas pilsētas robežās tā ir vairāk urbanizēta. Sužu teritorijai ir sliktanotece. Nelabiekārtota un ar pārāk blīvu apbūvi (ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus,un 56 daudzdzīvokļu ēkas). Tālāko attīstību plānojot nepieciešama saskaņošana ar Rīgas pilsētasiecerēm. Visai ciema teritorijai nepieciešamas vienots detālplānojums un tīklu izbūves plāns. Līdz šimneapbūvētās platības ciema robežās ieteicams sadalīt apbūvei pēc meliorācijas, centralizētas ūdenspadeves un kanalizācijas iekārtošanas, ielu tīkla izbūves iecerētās apbūves robežās.Bukulti - 1920. - 1930. gados Bukultos Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu ciema veidaapbūvi pie Juglas – Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve. Šobrīd Bukultos ir ~500 ģimeņu ēkas,ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 daudzdzīvokļu ēkas. Ciema apkārtnes ainava ir vizuāli pievilcīga unlabvēlīga dažādu ārpus telpām īstenojamu atpūtas veidu piekopšanai. Bukultu apbūves paplašināšanaciema tagadējās robežās ir ierobežota. Lai saglabātu Bukultu, kā cilvēkam labvēlīgas dzīves vides,fiziskās kvalitātes un vizuālo tēlu nav pieļaujama Ādažu ceļam piegulošo mežu zemju transformēšanaapbūvei, kā arī vēl neapbūvētās piekrastes apbūve. Ciemā nepieciešams iekārtot centralizētu ūdensapgādi, kā arī rezervēt teritoriju pakalpojumu iestādēm un tirdzniecības, ēdināšanas, izklaides un atpūtasarī sporta ēkām, iespējams arī darba vietu izveidei. Visi inženiertehniskie pasākumi veicami sadarbībā arkaimiņu pašvaldībām – Rīgas domi un Ādažu novada domi. Priekšnosacījumu radīšana cilvēku sociālovajadzību apmierināšanai, ļautu Bukultus izveidot par īpaši pievilcīgu dzīvojamo teritoriju.Priedkalne - Ciems radīts kā savrupmāju ciems, kurā daudzu īpašumu apbūves gabalu un māju lielums,kā arī to arhitektūra, pretendē uz ekskluzīvo māju statusu. Šobrīd Priedkalnē ir vairāk kā 100 vienģimeņuēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 4 daudzdzīvokļu ēkas. Priedkalnes ciema pievilcību lielā mērānoteic izvēlētās novietnes ainavas kvalitāte un piemērotība atpūtai. Dabas vides kvalitāti var apdraudētpiesārņojums, ko rada notekūdeņu izplūde no vietējām kanalizācijas iekārtām. Ciema teritoriālāsattīstības iespējas tā tagadējās robežās ir visai ierobežotas, savukārt apbūves attīstīšana ciemampiegulošajās Rīgas pilsētas mežu teritorijās saistīta ar risku pasliktināt ciema ainavu un vides kvalitāti.Apbūves paplašināšana saasinās arī infrastruktūras problēmas: vajadzību pēc centralizētasūdensapgādes un kanalizācijas savākšanas sistēmas u. c..Baltezers - Intensīva attīstība notikusi 1950. - 1960. gados, izvēloties augstākās, neapplūstošās platības,kad tikuši izdalīti apbūves gabali t.s. individuālajai būvniecībai. 1990. gados apbūve notikusi galvenokārtjau apbūvētajās teritorijās. 2000. gados uzsākta neapbūvēto, tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļasteritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir gandrīz 200 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29daudzdzīvokļu ēkas. Līdz šim attīstot apbūvi, nepietiekami ievēroti dabiskās vides kvalitātes aizsardzībasnosacījumi. Ciemā nav centralizētas kanalizācijas sistēmas, kas nodrošinātu sadzīves notekūdeņuattīrīšanu līdz vajadzīgai pakāpei, atsevišķās vietās notiek piekrastes uzbēršana un apbūve. Auto ceļakļūšana par starptautiskas nozīmes maģistrāli, rada piesārņojumu un troksni. Viens no variantiem varētubūt, dažādot ciema teritorijas funkcionālo izmantošanu: izveidot publiski pieejamas atpūtas vietaspaplašinot esošo SPA viesnīcu/ rehabilitācijas centru, kā arī veidojot publiski pieejamu atpūtas centru(sporta laukumi, inventāra – velosipēdu, nūju, bumbu, iespējams arī slēpju utt. noma, peldētava, ari80

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________fitnesa klubs un kafejnīca) neapbūvētajā, daļēji applūstošajā teritorijā pie robežas ar Priedkalnes ciemu,kā arī saglabāt neapbūvētu applūstošo piekrastes joslu, tā nodrošinot iespēju saglabāt piekrastesdabiskumu un izmantot to atpūtai brīvā dabā. Pārējo ciema teritoriju ieteicams izmantot vienģimenes/dvīņu ēku apbūvei un pēc iespējas saglabāt ar mežu klātās platības.Amatnieki - 2003. gadā ciema statuss noteikts neapbūvētai teritorijai, kurā bija tikai dažas lauku sētas.Ciems atrodas joslā starp Rīgas apvedceļu A4 (maģistrāles Via Baltica posms) un Mazo Juglu. Izteiktsdalījums divās dabas apstākļu joslās – paaugstinātā pamatkrasta un Mazās Juglas palienē. ŠobrīdAmatniekos ir mazāk kā 100 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 daudzdzīvokļu ēkas.Izdalītajā ciema teritorijā pagaidām ciemam atbilstoši apbūvēts ir tikai neliela daļa - t. s. ainavu ciemats.Pārējā daļā apbūve ir haotiska. Kvalitatīva dzīvojamās vide var veidoties, ja tiks izstrādāta vienota unpietiekami profesionāla pamatpriekšlikuma shēma, saprātīgi izmantojot teritorijas ainavas vērtības unnovietnes iespējas, uzlabojot tiešo sasaisti ar Rīgu.Berģi - Apbūves veidošanās lauku ciema daļā sākusies 1960. - 1970. gados. Pirms tam teritorijaizmantota lauksaimniecībā, lielas platības klāja mežs. Patlaban ciema apbūve pilnīgi saplūdusi ar Rīgaspilsētas daļas - Berģi - apbūvi. Ciema robeža dienvidrietumos sakrīt ar Siguldas šoseju, kuras malās irizvietojušies vairāki tirdzniecības uzņēmumi un noliktavu teritorijas. Ciemā atrodas doktorāts, veikali„Depo”, „Toyota centrs”, būvmateriālu veikals u. c. citas iestādes. Berģos atrodas arī daži tirdzniecībasuzņēmumi un asfaltbetona ražotne. Ciemā ir 2 benzīntanki. Šobrīd Berģos ir aptuveni 400 vienģimeņuēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 25 daudzdzīvokļu ēkas. Ciema apkārtnes lielākā pievilcība ir priežumeži. Savukārt tā novietnes lielākās vērtības – laba sasniedzamība no Rīgas, iespēja ērti un ātri sasniegtvisas nozīmīgākās Latvijas automaģistrāles, ūdeņu un mežu bagātība. Pozitīvs faktors arī ir iespējaorganizēt ūdensapgādi un kanalizāciju, izmantojot Rīgas pilsētas centralizētos tīklus. Ciema teritorijā irneapbūvētas platības, tostarp arī meža teritorijas, kuras ar zināmiem ierobežojumiem var izmantotapbūvei.Sunīši - ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar vienģimenes mājām.Arī Sunīšu ciema attīstības gaita bijusi haotiska, kā rezultātā vietā, kur bija iespējams radīt ekskluzīvaskvalitātes dzīvojamo vidi, izveidota apbūve, kura kopumā vērtējama kā viduvēja. Nepieciešams risinātjautājumus par centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, transporta pakalpojumupaplašināšanu, atpūtas iespēju, sociālās sfēras pakalpojumu, kā arī veikalu un sabiedriskās ēdināšanasnodrošināšanu, izbūvētā ielu tīkla sakārtošanu.Upesciems - Teritorijā vēsturiski izvietojusies Berģu muiža un tai piederīgās lauku sētas, kā arī Berģuskola. Šobrīd Upesciemā ir nedaudz mazāk kā 400 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 120daudzdzīvokļu ēkas, izteiktu ražošanas teritoriju platību nav. Ciemā atrodas Berģu pamatskola ar nelielusporta zāli, daži veikali. Dažos dīķos tiek piedāvāta atpūta to krastos un makšķerēšanas iespējas. Ciemāesošo apbūvi ierobežo applūstošās teritorijas. Ja apbūvei nepiemērotās vai maz piemērotās Lielās Juglaspalienes, tagad bijušo zivju dīķu, platības tiks vienlaidus uzbērtas un apbūvētas, iespējama videsekoloģiskā līdzsvara izjaukšana, jo neapšaubāmi tiks iespaidots hidroģeoloģiskais režīms plašākāapkārtnē.Pirms lemt par ciema tālāko apbūvi nepieciešams veikt Lielās Juglas lejteces baseina ģeoloģisko,inženierģeoloģisko, hidroģeoloģisko un hidroloģisko izpēti, tikai pamatojoties uz tās slēdzienu,pieņemams lēmums par palienes apbūves iespējām un lietderību.Langstiņi - Tagadējais Langstiņu ciems sācis veidoties Langstiņu ezera dienvidu un dienvidaustrumukrastā, jau pirms Pirmā pasaules kara, kā vasarnīcu ciems. 1920. - 1930.gados tā veidošanāspaplašinājusies ar apbūvi bijušajās armijas daļas teritorijā. Neapbūvēts palicis būvniecībai nelabvēlīgais81

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________mitrais ziemeļu un ziemeļaustrumu krasts. Šobrīd Langstiņos ir ap 200 vienģimeņu ēkas, ieskaitotsezonas mājokļus, un 11 daudzdzīvokļu ēkas. Langstiņos nav rūpnieciskās ražošanas teritoriju.Langstiņos nav centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, kā rezultātā Langstiņu ezers tiekar vien vairāk piesārņots.Garkalne (agrāk Ropaži) - Ciems veidots kā vasarnīcu ciemats. Izveidojot Garkalnes ciema padomi(kopš 1990.gadu sākuma pagasts, tagad novads) Garkalnes ciems kļuvis par tās centru un tajā tikaattīstītas sociālās infrastruktūras iestādes – skola, bērnu dārzs, ambulance, kultūras iestādes, paplašināsdzīvojamā apbūve. Šobrīd Garkalnē ir vairāk kā 400 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un189 daudzdzīvokļu ēkas. Ciemu šķērso arī automaģistrāle Rīga – Santpēterburga un dzelzceļš Rīga -Valga. Ciemā savu saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzestirdzniecības, autoservisa, u. c. tirdzniecības jomās. Ciemā ir Garkalnes pamatskola ar sporta zāli unsporta laukumu, bērnudārzs, „Dienas centrs”, arī „Garkalnes Komunālserviss” u. c. Ciema apkārtne,dabas vide tā robežās un ārpus tām, publiskās satiksmes piedāvājums sniedz visas iespējas radīt ērtu,veselīgu, iedzīvotājiem labvēlīgu dzīves vidi. Galvenais ārējā riska faktors – ciemu šķērsojošāautomaģistrāle, kas to dala divās daļās. Tādējādi pasliktinās iedzīvotāju dzīves vide (troksnis, izplūdesgāzes, satiksmes negadījumi). Iedzīvotāju dzīves kvalitāti iespējams paaugstināt minimizējot ciemušķērsojošās automaģistrāles negatīvo ietekmi. Negadījumu riska novēršanai jāizbūvē divlīmeņu pārejagājējiem un savācējceļš līdz uzbrauktuvei uz esošā divlīmeņu krustojuma. Troksnim un izplūdes gāzukoncentrācijai pārsniedzot normatīvos noteikto robežvērtību, būs nepieciešami apbūves aizsardzībaspasākumi – ēku attālināšana (aizsargjoslas), īpaši stādījumi, aizsargsienas u.tml.. Ciemā nepieciešamsierīkot centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, sakārtot elektrības sadales tīklu un palielināt tājaudu. Ciemam ir teritoriālās attīstības iespējas – tā robežās ir relatīvi plaša neapbūvēta platība -ziemeļaustrumos, kā arī bijušās armijas teritorijā, kuras būtu iespējams izbūvēt. Daļa šo platību ietilpstaizsargājamā teritorijā dabas liegums „Garkalnes meži”. Pirms projektu uzsākšanas veicams IVN,nosakot grunts nestspēju, noteces apstākļus u. c. vidi ietekmējošus faktorus. Izstrādājama ciemaplānojuma shēma, vēl labāk ciema teritorijas lokālplānojums. Ja platībām bijušās armijas teritorijā netiekmainīts vai mīkstināts dabas aizsardzības objekta statuss, apbūve, iespējams, nav lietderīga.Makstenieki - Ciemu no visām pusēm ietver mežs. Apbūvē ietilpst vairākas pirmspadomju laikaviensētas un uz to zemēm 1980. gados veidojusies dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve unpiemājas dārziņi. Ciema apbūvēto teritoriju šķērso Krievupe. Lielākā daļa bijušās dārzkopībaskooperatīva apbūves izvietojusies neapplūstošā platībā. Ciems atrodas apmēram 2 km no autoceļa A2.Ciemā nav centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, kas rada gruntsūdeņu un Krievupespiesārņojumu.Skuķīši - Ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantotās un neizmantojamāsTumšupes palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīviem „VEF - Ozoli”. Ciema teritorijatieši piegulst Ropažu novadam. Šobrīd Skuķīšos ir gandrīz 300 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonasmājokļus, un 10 daudzdzīvokļu ēkas. Ģeogrāfiskie apstākļi ciema apbūvētajā teritorijā – pievilcīga ainava,ūdens un mežs atbilst atpūtas vajadzībām, bet tie nav labvēlīgi inženiertehniskās infrastruktūras unkapitālu celtņu, tostarp dzīvojamo ēku, būvniecībai. Ciema tagadējais profils – sezonas atpūtas vieta būtujāsaglabā arī nākotnē. Kapitālas dzīvojamās apbūves veidošana tagadējā mazdārziņu kooperatīvateritorijā, izņemot 1.sektoru, kas neatrodas Tumšupes palienē, nav pieļaujama. Iemesli minēti jau iepriekš– augsts gruntsūdens līmenis, applūšanas risks, zema grunts nestspēja. Savukārt ārpus palienes esošopriežu mežu izciršana nav vēlama/pieļaujama, jo samazina Skuķīšu ciema rekreācijas potences, kā arīnegatīvi ietekmēs Rīgas piepilsētas zaļās zonas spēju darboties kā ekoloģiskā līdzsvara nodrošinātājai,tostarp arī ūdenstilpju dabisko ekosistēmu uzturēšanā, un kā Rīgas iedzīvotāju rekreācijas teritorijai.82

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Tā kā vairumā gadījumu ciemu teritorijas attīstījušās bez atbilstošas komunālās infrastruktūras, navnodrošināta centralizētā ūdensapgāde un notekūdeņu apsaimniekošana, tas kompakti apdzīvotāsteritorijās rada draudus virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātei.Turpmāka apbūvēto teritoriju paplašināšanās bez atbilstošas infrastruktūras ir reāls drauds videskvalitātei, it sevišķi virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātei. Ņemot vērā nozīmīgos gruntsūdens resursusGarkalnes novada teritorijā, to aizsardzības nodrošināšanai pievēršama īpaša uzmanība.Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objektiNovadā atrodas potenciāli bīstami objekti, kas saistīti ar degvielas un gāzes tirdzniecību, kā arīrūpniecības uzņēmumi.Berģos, pie autoceļa Rīga – Sigulda, atrodas divas DUS, kurās notiek benzīna un dīzeļdegvielastirdzniecība: SIA „Latvija Statoil” un SIA "East - West Transit". Garkalnes novada Sunīšu ciema„Ziemeros” ar benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību nodarbojas SIA „Ziemeļu nafta” DUS. Savukārtziemeļaustrumos no Garkalnes ciema atrodas SIA „Massonyx Ltd.” sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija(GUS). Gāze tiek uzglabāta virszemes rezervuāros un izmantota sadzīves gāzes balonu uzpildīšanai.Uzņēmumiem ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. Garkalnes novadā esošo DUS un GUSdarbība būtisku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību neatstāj. tabulā minētajiem uzņēmumiem ir izsniegtasB kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas, kurās ir ietvertas prasības uzņēmuma darbības ietekmes uzvidi mazināšanai.SIA „Lemminkainen Latvija”, Berģos nodarbojas ar asfaltbetona ražošanu, tas ir lielākais uzņēmumsnovadā. Uzņēmumam ir izsniegta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.18. tabula Garkalnes novadā esošie uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujaRīgas ūdens SIAĀdažu Ūdens SIAĀdažu nov., LV-2164; „Zaķumuiža”, Garkalnes nov., LV-2137 (Juridiskā adrese: ZigfrīdaAnnas Meirovica bulvāris 1, Rīga, LV-1495)8.9.„Centra” NAI un dūņu lauki, Ādaži; Kadagas NAI un dūņu lauki, Kadaga, Garkalnes NAI,Garkalne, Ādažu nov. (Juridiskā adrese: Gaujas iela 16, Ādaži, Ādažu nov., LV-2164)8.9.Garkalnes ūdens SIA „Priedkalne”, Priedkalne, Garkalnes nov., LV-2137 (Juridiskā adrese: Brīvības gatve 455,Rīga, LV-1024)8.9.Garkalnes inženiertīkli SIAUpesciema BNAI, Upesciems, Garkalnes pag., Garkalnes nov., LV-2137 (Juridiskāadrese: Brīvības gatve 455, Rīga, LV-1024)8.9.Āgenskalna nami SIA BNAI Garkalnē, Sporta iela b/n, Garkalne, Garkalnes nov., LV-2137 (Juridiskā adrese: M.Nometņu iela 31, Rīga, LV-1002)8.9.STONE DEVELOPMENT SIAStatoil Fuel & Retail LatviaSIAciemats „Kodes”, Garkalnes nov.. (Juridiskā adrese: Kartupeļu iela 35, Rīga, LV-1004)Rīgas-Siguldas šoseja 1, Garkalnes novads, LV-1024 (Juridiskā adrese: Duntes iela 6,Rīga, LV-1013)1.4.83

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Lemminkainen Latvija SIA „Bicītes”, Garkalnes pag., Garkalnes nov., LV-1024 (Juridiskā adrese: Brīvības iela 52-1,Rīga, LV-1011) 4.16.SIA „Massonyx Ltd”Lielā zaļā iela 7, Garkalne, Rīgas raj. B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujāNr.RIT-20-B-020010 IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS10.1 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013. – 2019.GADSGarkalnes novada attīstības programma ir vidēja termiņa vietējās pašvaldības attīstības plānošanasdokuments. Tajā ir noteiktas novada attīstības vidēja termiņa prioritātes, turklāt dokuments ietver arīrīcības un investīciju plānu, kā arī indikatīvi nosaka attīstības programmas īstenošanai nepieciešamoresursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību. Šim dokumentam tikspakļauti konkrētu iestāžu darbības plāni, kā arī novada investīciju plāni.Plānošanas dokumentā noteikti galvenie vidēja termiņa rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīto mērķusasniegšanai, nosakot atbildīgos izpildītājus, izpildes termiņus, finansēšanas avotus un rezultatīvosrādītājus. Pamatojoties uz šo plānošanas dokumentu, novadā tiks izstrādāti projekti un piesaistītasinvestīcijas, tai skaitā ES un citu finanšu instrumentu līdzekļi, izvirzīto mērķu sasniegšanai.Ja plānošanas dokuments netiktu apstiprināts un nākotnē īstenots, nodrošināt plānotu, sabalansētu unilgtspējīgu novada attīstību būtu problemātiski, tai skaitā piesaistīt valsts un ES investīciju līdzekļus.Tāpat novada attīstībā ir nozīmīgi attīstības prioritāros virzienus saskaņot ar valsts un reģionaprioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī turpināt iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto novada attīstību,kas būtu neiespējami bez šī dokumenta apstiprināšanas un īstenošanas. Novada saimniecība attīstītoshaotiski, attīstībā ieguldītie līdzekļi, iespējams, tiktu izmantoti nelietderīgi un nemērķtiecīgi, turklāt nebūtupamatojuma attīstības projektu nepieciešamībai, tajā skaitā arī tādu projektu attīstībai, kas uzlabotu videsstāvokli novadā.10.2 GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.GADSGarkalnes novada pašreizējais teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām,kuras šobrīd vairs nav spēkā. Būtiski ir mainījusies likumdošana teritorijas attīstības plānošanas jomā unvecie teritoriju plānojumu neatbilst jaunajām prasībām. Līdz ar to jaunā teritorijas plānojuma izstrādāšanair nepieciešama, lai pilnveidotu teritorijas attīstības plānošanu atbilstoši jaunākajām nostādnēm.Pēc Jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās vecais zaudēs spēku. Tādēļ, lai nodrošinātu teritorijasplānveidīgu attīstību un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto prasību ievērošanu, irbūtiski pilnībā īstenot plānojuma nostādnes.11 TERITORIJAS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKIIETEKMĒT UN AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTIE VIDES ASPEKTIPlānošanas dokumentu Garkalnes novada teritorijas plānojums un Garkalnes novada attīstībasprogramma īstenošanas ietekmju būtiskuma izvērtējums pirmkārt veicams attiecībā uz jūtīgām un nodabas aizsardzības viedokļa vērtīgām teritorijām.84

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kā nozīmīgākie vides aspekti, kuriem pievēršama īpaša uzmanība, izvērtējami:· Teritorijas bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, tai skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopuizplatības teritoriju izmaiņas;· Ainavu daudzveidība un vērtīgas ainavas, ainavu izmaiņas;· Virszemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas;· Pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas;· Meža zemju atmežošana un lauksaimniecības zemju lietošanas veida maiņa un apbūve.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasGarkalnes novadā noteiktas trīs īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Lielā Baltezersalas” un „Garkalnes meži” ir iekļauti arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklāNATURA 2000, kā arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav NATURA 2000 teritorija.Teritorijas plānojumā iezīmētas visas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Saskaņā ar normatīvajosaktos noteikto to aizsardzības statusu, teritorijās netiek plānota apbūves teritoriju attīstība.Būtiskākā ietekme jau pašlaik iespējama uz dabas liegumu „Garkalnes meži”, kuram ir gara robeža arGarkalnes ciemu. Tā kā Garkalnes ciema attīstības iespējas ir ierobežotas, plānojumā paredzētas līdzšim neapbūvētas potenciālās apbūves teritorijas, kas robežojas ar dabas liegumu. Ņemot vērā to, ka jaušobrīd un dabas lieguma izveidošanas laikā tas robežojās ar Garkalnes ciema apbūves teritorijām, varuzskatīt, ka apbūves tuvums nav traucējums īpaši aizsargājamo putnu sugu, tai skaitā zaļās vārnasdzīvei. Savrupmāju apbūve ārpus dabas lieguma teritorijas, nerada draudus dabas liegumaekoloģiskajām funkcijām un integritātei.Pārējie divi dabas liegumi atrodas attālināti no apdzīvotajām teritorijām un nav prognozējams, kateritorijas plānojuma īstenošana varētu ietekmēt to ekoloģiskās funkcijas un integritāti.Virszemes ūdeņu kvalitāteGarkalnes novada teritorija ir bagāta ar virszemes ūdeņiem. Tā kā teritorija ir pārsvarā līdzenums un tāssaposmojums ir vājš, ūdens plūsmas ātrumi ir nelieli, bet mazie ezeri lielākoties ir beznoteces ezeri. Šādidabas apstākļi kopā ar blīvo apdzīvotību un vāji attīstīto komunālo infrastruktūru ir drauds virszemesūdeņu kvalitātei. Problemātiskākās teritorijas ir:1. Langstiņu ezers un Langstiņu ciems, kas būtiski negatīvi ietekmē Langstiņu ezera kvalitāti. Pirmscentralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveides, nebūtu pieļaujama apbūves teritorijupaplašināšana. Pēc centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveides, kā obligātsnosacījums – visu savrupmāju pieslēgšana pie centralizētās kanalizācijas sistēmas.2. Upesciema dīķi un Upesciems. Neveicot detalizētu teritorijas ģeoloģisko, inženierģeoloģisko,hidroģeoloģisko un hidroloģisko izpēti, nav pieļaujama ne daļēja ne pilnīga dīķu aizbēršana unteritorijas apbūvēšana. Īpaši izvērtējama šādu darbību ietekme uz Lielo Juglu un apkārtneshidroloģisko režīmu kopumā. Iespējama ir gruntsūdens līmeņu celšanās.3. Lielais Baltezers, Baltezera, Bukultu un Priedkalnes ciemu attīstība, kas negatīvi ietekmē Lielā unMazā Baltezera ūdens kvalitāti. Pirms centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmasizveides, nebūtu pieļaujama apbūves teritoriju paplašināšana. Pēc centralizētas notekūdeņuapsaimniekošanas sistēmas izveides, kā obligāts nosacījums – visu savrupmāju pieslēgšana piecentralizētās kanalizācijas sistēmas.Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas ir noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uzūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību un ierobežotu saimniecisko darbībuapplūstošajās zonās.19.tabula Minimālie aizsargjoslu platumi ezeriem un mākslīgām ūdenstilpēm:85

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________NosaukumsPlatība(ha)ciemu teritorijā(m)lauku teritorijā(m)Lielais Baltezers 582 50 300Mazais Baltezers 199 50 -Ķīšezers* 1730 - 500Langstiņu ezers 35 20 100Lielais Jūgezers 35 20 100Mašēnu ezers 32 20 100Sudrabezers 32 - 100Sunīšu ezers 23 10 50Sekšu ezers 14 - 50Pārējām ūdenstilpēm 10 10Salām - Auzu, Priežu unMazajai salai –20 m plata josla20.tabula Minimālie aizsargjoslu platumi upēmNosaukumsGarums(km)ciemu teritorijā(m)lauku teritorijā(m)Gauja 452 - 500Mazā Jugla 119 20 300Liela Jugla 63 20 100Tumšupe 52 20 100Krievupe 48 20 100L.Baltezera – Ķīšezera 3 20 -kanālsPārējās ūdensteces 10 10Lokālplānojumā vai detālplānojumā precizējot applūstošās teritorijas, var tikt precizētas Teritorijasplānojuma grafiskajā daļā attēlotās aizsargjoslas, taču tās nedrīkst būt mazākas par šajos noteikumosnoteiktajam. Aizsargjoslu precizēšana nav uzskatāma par Apbūves noteikumu un teritorijas plānojumagrozījumiem.Pazemes ūdens kvalitāte.86

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Garkalnes novads atrodas teritorijā, kurā izplatīti liela apjoma gruntsūdens resursi ar ļoti labu kvalitāti. Šieūdens resursi nodrošina dzeramā ūdens apgādi Rīgas pilsētai, kā arī Garkalnes apdzīvotajām vietām.Tāpat ūdens tiek tarēts un realizēts mazumtirdzniecībā.Praktiski visa Garkalnes novada teritorija atrodas pazemes ūdens atradņu Baltezers, Remberģi unZaķumuiža ķīmiskajā aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ķīmiskajāaizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tā kāatradnēs Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu(neaizsargātu) ūdens horizontu, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens krājumu mākslīgaspapildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjosluaizliegts:• veikt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu, izņemot zemeslietošanas kategorijas maiņu esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpusciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvjubūvniecībai,• veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,• ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,• no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanaslokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdens­objektos,• ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.Pazemes ūdens atradnēm Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža ir noteikta stingra režīma aizsargjosla, kassaskaņota ar Garkalnes novada pašvaldību. Visās atradnēs ūdens ieguvei tiek izmantots gruntsūdenshorizonts, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens resursu mākslīgās papildināšanas metode. Saskaņāar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu(neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrārežīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdensieguves urbumiem ne mazāku par gadu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskādarbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnēattiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai.Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir iezīmēta pazemes ūdens atradņu stingra režīma un ķīmiskāaizsargjoslas, taču nav iezīmēta 500m josla ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingra režīma aizsargjoslu, betTeritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav detalizēti saimnieciskās darbības ierobežojumišajās zonās.Ņemot vērā gruntsūdeņu neaizsargātību, to ļoti labo kvalitāti un lielo nozīmi Rīgas pilsētas ūdensapgādes nodrošināšanā, pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumiem jābūt prioritāriem Garkalnes novadā.Kā būtiskākais ir nodrošināt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi esošo ciemu teritorijās, kā arī ievērot500m joslā ap stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu saimnieciskās darbības aprobežojumus,maksimāli cenšoties saglabāt šajā joslā esošos meža masīvus.Īpaši izvērtējama derīgo izrakteņu ieguves iespēja. Tā kā galvenais derīgais izraktenis Garkalnes novadāir smilts un smilts-grants, kas ir arī gruntsūdens horizontu veidojošais iezis, jebkura smilts – grants ieguvesamazina gruntsūdens resursus un hidrodinamiskos apstākļus, bez tam potenciāli tas var ietekmēt arīgruntsūdeņu kvalitāti.Meža un lauksaimniecības zemju platības samazināšanāsMeži Garkalnes novadā aizņem lielāko platību – vairāk kā 70%, taču gandrīz puse no tiem atrodasprivātīpašumā. Otrs lielākais mežu īpašnieks ir Rīgas pilsēta un tikai neliela daļa mežu ir valsts īpašumā.Lielais privātīpašuma apjoms un teritorijas pievilcība savrupmāju apbūvei ir drauds tam, ka iespējamaatmežošana un apbūves paplašināšanās. Atmežošana maksimāli būtu ierobežojama 500m joslā garpazemes ūdens atradņu stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu, kā arī virszemes ūdensobjektu tiešātuvumā.87

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Lauksaimniecības zemju platības Garkalnes novadā ir nelielas – mazākas nekā dažāda veida apbūvesteritoriju platības. tā kā Zemes auglība nav sevišķi augsta – vidēji 24 balles. Novadā nav attīstītaintensīva lauksaimnieciskā ražošana. Vairāk kā puse lauksaimniecības zemju ir neapstrādātas unnekoptas. Perspektīvā šajās teritorijās varētu tik apsvērta iespēja apbūves teritoriju attīstībai.12 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDINOVĒRTĒJUMSTiešās un netiešās ietekmesTiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram,piesārņojums, emisijas novadot vidē, mežu izciršana u.c.Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā, piemēram, skābolietu veidošanās rūpnieciskos izmešus ievadot atmosfērā.Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta infrastruktūras (ceļu,dzelzceļu) paplašināšana, dažāda veida inženiertehnisko komunikāciju ierīkošana, it sevišķi, ja darbībatiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē.Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, javien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi,troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgopiesārņojumu. Par īslaicīgu ietekmi uz vidi var uzskatīt arī apmeklētāju skaita sezonālās svārstības, kasrodas pateicoties tūrismam un rekreācijai. Katrā noteiktā gadījumā ir jāizvērtē, vai īslaicīgās ietekmesrezultātā netiek iznīcinātas sugas vai biotopi.Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķacitā, ūdensobjektu morfoloģijas izmaiņām (upju taisnošana, dambju ierīkošana).Plānošanas dokumentā ietverto uzdevumu īstenošanā konsekventi jāievēro normatīvo aktu izvirzītonosacījumu ievērošana, pretējā gadījumā īslaicīgās un vidēji ilgās ietekmes var pārvērsties ilglaicīgajāsietekmēs. Tieši ilglaicīgās ietekmes var atstāt būtiskāko ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu,saimnieciskās darbības iespējamību teritorijā.Summārās (kumulatīvās) ietekmesSummārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētāsdarbības visā plānošanas perioda laikā.12.1 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013. – 2019.GADSGarkalnes novada attīstības programmā definētā novada attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi un vidējatermiņa prioritātes ir konceptuālas nostādnes, kas vērstas uz novada ilgtspējīgu attīstību. To detalizācijair pārāk zema, lai detalizēti izvērtētu to īstenošanas gaitā iespējamas ietekmes uz vidi un to būtiskumu.Veicot plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi izvērtējumu, vērtētas Rīcībasprogrammas īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi. Šajā plānošanas stadijā nav iespējams veiktdetalizētu kvantitatīvo paredzētās darbības ietekmi uz vidi, tādēļ dots vispārīgs raksturojums, definējotkādas ietekmes ir prognozējamas, ja tiks attīstīts konkrētais rīcības virziens un tā ietvaros definētieuzdevumi.88

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________21.tabula Rīcības programmas aktivitāšu īstenošanas ietekmes uz vidi izvērtējumsUzdevumi Aktivitātes/pasākumi Prognozējamās ietekmes uz vidiVTP1: Izglītotas, sociāli nodrošinātas un aktīvas sabiedrības veidošanaRV1.1. Izglītības pakalpojumu attīstība un pieejamība mūža garumāU1.1.1. Uzlabotizglītības iestāžumateriāltehnisko bāziPilnveidot PII materiāltehnisko bāzi unmetodiskos materiālusMateriāli tehniskās bāzes papildināšanavispārējās izglītības iestādēsNav prognozējama ietekme uz vidiU1.1.2. Uzlabotizglītības iestāžuinfrastruktūruU1.1.3. Veicinātpedagogu kvalifikācijascelšanu un izglītībasiestāžu sadarbībuU1.1.4. Nodrošinātkvalitatīvu undaudzveidīgu izglītībaspieejamībuU1.1.5. Sekmētinterešu izglītības unjaunatnes attīstībuU1.1.6. Nodrošinātmūžizglītības iespējasIzglītības iestāžu sporta tehniskās bāzesuzlabošanaRekonstruēt un attīstīt PII infrastruktūruIzbūvēt jaunu pašvaldības PIIBerģu mūzikas un mākslas pamatskolastelpu paplašināšanaRenovēt vai būvēt izglītības iestāžu sportazāles un stadionusVispārējo izglītības iestāžu rekonstrukcijaun energoefektivitātes uzlabošanaNovada izglītības iestāžu apkārtneslabiekārtošana (laukumi, celiņi,apzaļumošana)Pedagogu kvalifikācijas nodrošināšanaSadarbības veidošana starp novada,kaimiņu novadu un Rīgas izglītībasiestādēmIzstrādāt kopējo izglītības iestāžuattīstības politikaIzveidot profesionālā virziena izglītībasprogrammuNodrošināt plašu un mūsdienīgu interešuizglītības programmu piedāvājumuvispārējās izglītības iestādēsTematisko jauniešu nometņuorganizēšanaBrīvprātīgā darba aktivitāšupopularizēšanaMūzikas un Mākslas skolasmateriāltehniskās bāzes un infrastruktūrasuzlabošanaInterešu izglītības materiāltehniskāsbāzes uzlabošanaInterešu izglītības piedāvājumapalielināšanaNVO koordinācijas centra izveideAtbalstīt jauniešu iniciatīvasVeicināt starpnozaru sadarbībuNovada Mūžizglītības centra izveide,iedzīvotāju iesaistei mūžizglītībāNegatīvas ietekmes iespējamas būvniecības,rekonstrukcijas darbu laikā (troksnis, putekļi, atkritumi).Pareizi organizējot darbus, izmantojot atbilstošu un darbakārtībā esošu būvniecības tehniku, netransportējotbirstošus un putošus materiālus neapsegtus, kā arīnodrošinot atbilstošu būvniecības atkritumuapsaimniekošanu un teritorijas apzaļumošanu pēcbūvniecības, ietekmes definējamas, kā īslaicīgas unnebūtiskas.Energoefektivitātes paaugstināšana atstāj ilglaicīgupozitīvu ietekmi, samazinot enerģijas patēriņuNav prognozējama ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidiPaplašināt mūžizglītības piedāvājumuRV1.2 Kvalitatīvs kultūras, sporta un atpūtas pakalpojumu nodrošinājums89

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________U1.2.1. Pilnveidot unattīstīt kultūras iestāžuinfrastruktūru unpakalpojumusKultūras iestāžu rekonstrukcija,materiāltehniskā aprīkojuma iegādeJauna tautas nama izbūve Garkalnesciemā?Nodrošināt kultūras pasākumu pieejamībudažādām mērķgrupāmBibliotēku rekonstrukcija un aprīkošanaVeicināt lasīšanu bērnu un jauniešu vidūEsošo kultūras tradīciju bagātināšana unjaunu attīstīšanaNegatīvas ietekmes iespējamas būvniecības,rekonstrukcijas darbu laikā (troksnis, putekļi, atkritumi).Pareizi organizējot darbus, izmantojot atbilstošu un darbakārtībā esošu būvniecības tehniku, netransportējotbirstošus un putošus materiālus neapsegtus, kā arīnodrošinot atbilstošu būvniecības atkritumuapsaimniekošanu un teritorijas apzaļumošanu pēcbūvniecības, ietekmes definējamas, kā īslaicīgas unnebūtiskas.Energoefektivitātes paaugstināšana atstāj ilglaicīgupozitīvu ietekmi, samazinot enerģijas patēriņuNav prognozējama ietekme uz vidiU1.2.1. Uzlabot unattīstīt sporta un brīvālaika infrastruktūru unpakalpojumusNovada vēstures apzināšana,apkopošana -novadpētniecības muzejavai ekspozīcijas izveideMultifunkcionālas attīstības centra izveideSporta un rotaļu laukumu pilnveidošanavisos ciematosStadionu un sporta laukumulabiekārtošana un izveidošana(Garkalne?)Pilnveidot sporta piedāvātospakalpojumus un attīstīt to infrastruktūruNepieciešamās infrastruktūras sportanometņu sekmēšana un izveideNegatīvas ietekmes iespējamas būvniecības,rekonstrukcijas darbu laikā (troksnis, putekļi, atkritumi).Pareizi organizējot darbus, izmantojot atbilstošu un darbakārtībā esošu būvniecības tehniku, netransportējotbirstošus un putošus materiālus neapsegtus, kā arīnodrošinot atbilstošu būvniecības atkritumuapsaimniekošanu un teritorijas apzaļumošanu pēcbūvniecības, ietekmes definējamas, kā īslaicīgas unnebūtiskas.Nav prognozējama ietekme uz vidiSportam un atpūtai nepieciešamāsmateriāltehniskās bāzes uzlabošanaRegulāru vietējās sporta dzīvespasākumu organizēšana, vietējiečempionātiU1.2.3. Atbalstītsasniegumu unprofesionālo sportuSporta infrastruktūras nodrošināšanatreniņiem un sacensībām, augstusasniegumu sporta un profesionālā sportapopularizēšanaBērnu un jauniešu iesaistīšanakvalitatīvās un mērķtiecīgās sportanodarbībās un iespējami labvēlīgunodarbību apstākļu nodrošināšanaRV1.3. Attīstīti un pieejami sociālās aprūpes un veselības pakalpojumiNav prognozējama ietekme uz vidi90

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________U1.3.1. Attīstīt unuzlabot sociālopakalpojumupieejamību undažādībuU1.3.2. Pilnveidotveselības pakalpojumukvalitāti un pieejamībuPilnveidot pašvaldības pabalstupiešķiršanas sistēmuNodrošināt efektīvu pašvaldības sociāloinstitūciju savstarpējo sadarbību unkoordinācijuUzlabot sociālo pakalpojumu unpalīdzības sniegšanai materiāli tehniskonodrošinājumuDienas centru uzturēšana un pakalpojumuuzlabošanaIeviest jaunas darba metodes sociālajādarbā, attīstīt jaunus un alternatīvussociālo pakalpojumu veidusAtbalsta pasākumi medicīnas iestāžu unprivāto medicīnas pakalpojumu izveidei unpieejamībaiMedicīnas pakalpojumu klāstapalielināšanaModernizēts veselības aprūpes telpas unaprīkojumuPopularizēts veselīgs dzīvesveids unfiziskā aktivitātes, veseli un aktīvi novadaiedzīvotāji.RV1.4. Efektīva pārvalde un sadarbībaNav prognozējama ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidiU1.4.1. Stiprinātpašvaldības un toiestāžu kapacitātiU1.4.2. E-pārvaldeattīstībaPašvaldības darbinieku kapacitātespaaugstināšanaProjektu sagatavošana finansējumapiesaistei, projektu īstenošanaProjektu vadības kapacitātespalielināšanaPakalpojumu sniegšanas kvalitātesuzlabošanaUzlabot pašvaldības infrastruktūrasmateriāltehnisko bāziIzveidot vienotu pašvaldības komunikācijuun informācijas sistēmuNav prognozējama ietekme uz vidiIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidi – resursu taupīšanaU1.4.3. Attīstītpašvaldības, valstsinstitūciju, NVO unprivāto sadarbību unpartnerībuAttīstīt e-pakalpojumu pieejamībuBezmaksas bezvadu interneta pieejakonkrētās vietās novadā"Publisko interneta pieejas punktuattīstība"Attīstīt starptautisko sadarbībuAttīstīt sadarbību ar apkārtējāmpašvaldībāmVeicināt NVO sektora aktivitāti un atbalstītto iniciatīvasDalība Latvijas Pašvaldību savienības,Rīgas plānošanas reģiona un citupašvaldības darbību regulējošu institūcijuaktivitātēsIesaistīt novada iedzīvotājus unuzņēmējus pašvaldības domes lēmumuapspriešanā un izvērtēšanāNovada avīzes un interneta mājas lapasNav prognozējama ietekme uz vidi91

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________RV2.1. Sabiedriskās infrastruktūras attīstībapilnveidošana un regulāra aktualizēšanaVP2: Droša, kopta un pievilcīga dzīves telpaU2.1.1.Publiskās Izveidot jaunus un labiekārtot esošosārtelpas labiekārtošana publiskās atpūtas vietas, sporta unun izveiderekreācijas objektusNodrošināt kapsētu pakalpojumupieejamībuDaudzdzīvokļu namu pagalmulabiekārtošana (t.sk. bērnu rotaļu laukumi)novadāSakārtot un veidot daudzveidīgu uninteresantu novada kultūrvēsturisko vidiPašvaldības teritorijā esošo vididegradējošo objektu sakārtošana,nojaukšana vai teritorijas iekultivēšanaPilnveidot informācijas un norāžusistēmasU2.1.2. Attīstīt vides Pludmaļu labiekārtošana un atpūtas vietupieejamībuierīkošana (Peldezers)Novada ainavisko vērtību apzināšana unapsaimniekošanas priekšlikumu izstrādeAttīstīt ievērojamu apskates objektuinfrastruktūruPielāgot sabiedriskās iestādes, ielas unpubliskās vietas pieejamas visiemapmeklētājiemRV2.4. Dzīvojamā fonda attīstība un pieejamības nodrošināšanaU2.4.1. Uzlabot esošādzīvojamā fondatehnisko stāvokli unpaaugstināt toenergoefektivitātiU2.4.2. Veicināt jaunadzīvojamā fondaattīstībuU2.4.3. Attīstīt sociālodzīvojamo fonduRV2.3. Sabiedriskā kārtība un drošībaPašvaldības dzīvojamo ēkuenergoefektivitātes uzlabošanaVeicināt dzīvojamo mājuenergoefektivitātes projektu izveidiUzlabot esošā dzīvojamā fonda tehniskostāvokliDzīvojamās mājas būvniecībainepieciešamo atļauju izdošana(plānošanas un arhitektūras uzdevumi,būvatļaujas), ēku pieņemšanaekspluatācijāPaplašināt esošo sociālo dzīvojamo fonduIespējama īslaicīga negatīva ietekme uz vidi būvniecībaslaikāIlglaicīga pozitīva ietekme – sakārtota un pievilcīgaapkārtējā videIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidiIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidiIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidi, ja administratīvajāprocesā tiek ievērotas un izvērtētas vides aizsardzībasprasības un pasākumi.Iespējama negatīva ietekme uz vidi īslaicīga būvniecībasprocesā, ilglaicīga, ja būvniecība tiek veikta līdz šimneapbūvētā teritorijā.U2.3.1. Sabiedriskāskārtības un drošībasattīstībaIedzīvotāju iesaiste sabiedriskās drošībasun kārtības uzturēšanāUzlabot pašvaldības policijas materiālitehnisko bāziNovērošanas kameru izvietošanapubliskos centrosNav prognozējama ietekme uz vidi92

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Sadarbība ar Sociālo dienestu, skolām,NVO preventīvā darba nodrošināšanaisabiedriskās kārtības un drošībasuzlabošanaiVTP3: Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanaRV3.1. Uzlabot un attīstīt uzņēmējdarbības ekonomisko vidi un sadarbībuU3.1.1. Veidotpievilcīguuzņēmējdarbības vidiVeicināt pakalpojuma nozares uzņēmumuattīstību novadāPilnveidot Garkalnes novada saistošosnoteikumus nodokļu un nodevu atlaižupiemērošanai mazajiem un vidējiemuzņēmumiemNodrošināt pašvaldības telpu nomasiespējas ar atvieglojumiemInformatīvo materiālu izveide par vietējiemuzņēmumiem novadāUzņēmējdarbībai piemērotu pieejamotelpu un teritoriju datu bāzes izveidošana,uzturēšana un aktualizēšanaUzņēmējdarbības attīstība var radīt negatīvu ietekmi uzvidi.Katras jaunas ražotnes vai uzņēmuma izveidošanaizvērtējama atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajaiteritorijai, pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzībasnodrošināšanai, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošanai.Pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā veicamssākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums.U3.1.2. PaaugstinātsuzņēmējdarbībaskonkurētspējuU3.1.3. Piesaistītinvestīcijas ekonomikasattīstībaiInformatīvs atbalsts novada uzņēmējiempar ES struktūrfondu līdzfinansējumaiespējām uzņēmējdarbības attīstībā unkonkurētspējas celšanāSadarbības veicināšana starp pašvaldību,uzņēmējiem un citām institūcijāmAtbalstīt daudzveidīgu nevalstiskoorganizāciju darbību pašvaldības teritorijāVeicināt zinātnes un ražošanas sasaistesuzlabošanu novadāAttīstīt publisko un privāto partnerību(PPP)Sadarbība ar Rīgas domi kopīgo interešuteritoriju attīstības nodrošināšanā novadapierobežāPašvaldības atbalsts novadamnozīmīgāko nozaru attīstībasnodrošināšanaiInovāciju un ražošanas modernizācijaspopularizēšanaInvestīciju piesaiste uzņēmējdarbībasvides uzlabošanaSadarbības uzturēšana ar LatvijasInvestīciju un attīstības aģentūru, biznesainkubatoriem un citām institūcijāminvestīciju piesaistē novadamRV3.2. Uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībaU3.2.1.UzņēmējdarbībasinfrastruktūrasTirgus laukuma izbūve Garkalnes novadaciemosUzņēmējdarbības attīstība var radīt negatīvu ietekmi uzvidi.Katras jaunas ražotnes vai uzņēmuma izveidošanaizvērtējama atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajaiteritorijai, pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzībasnodrošināšanai, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošanai.Pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā veicamssākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējumsUzņēmējdarbības attīstība var radīt negatīvu ietekmi uzvidi.Katras jaunas ražotnes vai uzņēmuma izveidošanaizvērtējama atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajaiteritorijai, pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzībasnodrošināšanai, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošanai.Pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā veicamssākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējumsUzņēmējdarbības attīstība var radīt negatīvu ietekmi uzvidi.Katras jaunas ražotnes vai uzņēmuma izveidošana93

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________nodrošināšanaRV3.3. Tūrisma attīstībaU3.3.1. Tūrismainfrastruktūras izveideun uzlabošanaU3.3.2. Tūrismaproduktu unpakalpojumu izveide unattīstībaPašvaldības atbalsta nodrošināšanainfrastruktūras (ūdensapgāde,kanalizācija, ielas, ceļi, energoapgāde)izveideiTeritoriju rezervācija daudzveidīgassaimnieciskās darbības un nepieciešamāsinfrastruktūras attīstībai, veicot novadateritorijas plānojuma izstrādiInformatīvo norāžu zīmju un informatīvostendu izgatavošana un uzstādīšanaGarkalnes novadāŪdens tūrisma infrastruktūras izveideIzveidot tūrisma informācijas centruVelo taku izbūve, jaunu velo maršrutuizstrāde, pasākumu organizēšanaPilnveidot dabas un kultūrvēsturiskāmantojuma apskates objektus, toslabiekārtojot un nodrošinot to saglabāšanuAtbalsts jaunu tūrisma produktu unuzņēmumu veidošanai un esošo attīstībassekmēšanaiTūrisma, dažādu sporta un aktīvāsatpūtas trašu/taku izveideVeidot sadarbību starp tūrismauzņēmumiem, organizācijām, pašvaldībuNodrošināt aktuālu tūrisma informāciju parvietējo tūrisma piedāvājumuizvērtējama atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajaiteritorijai, pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzībasnodrošināšanai, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošanai.Pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā veicamssākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējumsAttīstot tūrisma infrastruktūru un objektus iespējamanegatīva ietekme uz vidi, palielinoties apmeklētājuskaitam, palielinās antropogēnā slodze, jaunu līnijveidaobjektu (veloceliņu) būvniecība var radīt teritorijasfragmentāciju. Tai pat laikā tūrisma infrastruktūras izveidenodrošina apmeklētāju plūsmas organizāciju, kā arīatkritumu apsaimniekošanu, tādējādi atstājot pozitīvuietekmi uz vidi.Veicināt sadarbību ar kaimiņu novadiempar kopēju tūrisma attīstībuU3.3.3. Mārketinga Veidot, uzturēt un kopt tradīcijām bagātuattīstībaun pievilcīgu novada tēluVeidot informatīvos buklets par novaduRV3.4. Cilvēkresursu nodarbinātība, konkurētspēja un attīstībaNav prognozējama ietekme uz vidiU3.4.1. Attīstītcilvēkresursus unsekmēt nodarbinātībasdažādošanu novadāU3.4.2. VeicinātiedzīvotājuStimulēt un atbalstīt sociālo grupuiedzīvotāju izglītošanu, informēšanu unprasmju apguvi, aktivizējot tos sociālai unekonomiskai darbībaiVeicināt iedzīvotāju tālākizglītības unmūžizglītības iespējasAtbalstīt darbinieku kvalifikācijas celšanaspasākumus novada uzņēmumosVeicināt sadarbību prakšu vietu veidošanānovada uzņēmumos un citās institūcijāsJauniešu iesaistīšana dažādos projektosProjektu piesaistīšanaNav prognozējama ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidi94

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________nodarbinātību unintegrāciju darba tirgūU3.4.3. Atbalstīt un Informēt iedzīvotājus parveicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību novadāiniciatīvuPaaugstināt pašvaldības darbiniekuuzņēmējdarbības profesionālās prasmes un iemaņasuzsākšanaiVeicināt pašvaldības sociālo, izglītības,kultūras un citu pakalpojumu jomukonkurētspējuVTP2: Sakārtota tehniskā un vides infrastruktūraNav prognozējama ietekme uz vidiRV4.1.Sakārtota vides infrastruktūraU4.1.1.Nodrošinātūdenssaimniecībassistēmu attīstībuU4.1.2. Atkritumusaimniecībassakārtošana unattīstībaU4.1.3. Nodrošinātcentralizētāssiltumapgādes sistēmuattīstībuRV4.2. Satiksmes infrastruktūras attīstībaU4.2.1. Uzlabot unatjaunot ielu un ceļuinfrastruktūras tehniskostāvokliŪdenssaimniecību attīstības projektuizstrāde un ieviešana Garkalnes novadāPilnveidot un nodrošināt esošāsūdens/kanalizācijas sistēmu darbībuSunīšu ciema attīrīšanas iekārtuuzlabošanaKomunālās saimniecības pakalpojumuattīstīšana (kanalizācijas notekūdeņusavākšanas paplašināšana un individuālomāju pieslēgšana vienotai sistēmai)Vides aizsardzības prasībām atbilstošasatkritumu apsaimniekošanasinfrastruktūras izveideOtrreizēji izmantojamo atkritumusavākšana, ieviešot dalītās vākšanassistēmuIzveidot atkritumu šķirošanas laukumu unatkritumu dalītās vākšanas laukumusciemosPaaugstināts iedzīvotāju informētībaslīmenis par atkritumu šķirošanuRekonstruēt siltumtrases visā novadateritorijāValsts autoceļu rekonstrukcijasveicināšana un interešu pārstāvēšanavalstiskā līmenīPašvaldības ceļu rekonstrukcijaBūvniecība – īslaicīga negatīva ietekme uz vidi (īpašauzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai)Ekspluatācija – ilglaicīga pozitīva ietekme uz vidiIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidiBūvniecība – īslaicīga negatīva ietekme uz vidi (īpašauzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai)Ekspluatācija – ilglaicīga pozitīva ietekme uz vidiBūvniecība – īslaicīga negatīva ietekme uz vidi (īpašauzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai)Ekspluatācija – ilglaicīga pozitīva ietekme uz vidiIelu tīkla renovācija un attīstībaGājēju celiņu un taku izbūve ciemos unstarp ciemiemNovada tiltu un stāvlaukumu renovācija unatjaunošanaU4.2.2. Veicinātveloceliņu tīkla attīstībunovada teritorijāVeloceliņu maršrutu attīstība un veloceliņuizveide95

U4.2.3. Pilnveidotsatiksmes organizācijuun drošībuVides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Ielu apgaismojuma rekonstrukcija ciemuteritorijāsSatiksmes drošības uzlabojumu ieviešana(guļošie policisti, gājēju pārejas, autobusupieturas u.c.)Izveidot dzelzceļa pāreju gājējiem unvelosipēdistiemSabiedriskā transporta kustībasplānošana sadarbībā ar Rīgas plānošanasreģionu un pasažieru pārvadātājiemIedzīvotāju nodrošinājums ar transportuvisā novadā starp ciemiem un RīguRV4.3. Efektīva vides aizsardzība un ilgtspējīga dabas resursu izmantošanaU4.3.1. Vides kvalitātesuzlabošanaU4.3.2. Sekmētilgtspējīgu un racionāludabas resursu ieguviun izmantošanuU4.3.3. Sekmēt dabasun kultūrvēsturiskāmantojumasaglabāšanu unapsaimniekošanuGaisa piesārņojuma un trokšņu līmeņasamazināšanaMelioratīvo pasākumu realizēšana plūdurisku novēršanai un efektīvu plānošanasprasību ievērošanuVides izglītības un informatīvu pasākumuorganizēšanaVeidot un atbalstīt apkārtējās videssakopšanas un labiekārtošanaspasākumosAlternatīvu elektroenerģijas ieguves veidusekmēšana un alternatīvo pakalpojumuatbalstīšanaVeicināt un atbalstīt meža resursuracionālu izmantošanu unapsaimniekošanuNodrošināt ilgtspējīgu ūdens resursuaizsargāšanu un izmantošanuSakārtot un veidot daudzveidīgu uninteresantu novada kultūrvēsturisko vidiAtjaunot un sakopt kultūrvēsturiskomantojumuNovada ainavisko vērtību apzināšana unapsaimniekošanas priekšlikumu izstrādeĪpaši aizsargājamo teritoriju saglabāšanasun kopšanas pasākumu īstenošanaAttīstīt pašvaldības īpašumā esošo dabasun kultūras mantojumu, veicināt tāizmantošanuNav prognozējama ietekme uz vidiIlglaicīga pozitīva ietekme uz vidiMeliorācijas un plūdu novēršanas pasākumi plānojami tikaipēc detālas teritorijas hidroloģisko un hidroģeoloģiskoapstākļi izpētes, ja nepieciešams veicot kompleksumatemātisko modelēšanu.Ilglaicīga pozitīva ietekme uz vidiNav prognozējama ietekme uz vidiIzvērtējot plānotos rīcības virzienus un uzdevumus, var konstatēt, ka kopumā prognozējama ilglaicīgapozitīva ietekme. Negatīvās ietekmes pārsvarā ir īslaicīgas – dažādu būvniecības un rekonstrukcijasdarbu laikā. Ja šie darbi tiek veikti ievērojot normatīvo aktu un vides aizsardzības prasības, nodrošinotatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu un darbu veikšanā izmantotā būvtehnika ir labā tehniskā kārtībā,ietekmes pārsvarā gadījumu ir īslaicīgas un nebūtiskas. Ilglaicīgas ietekmes šajos gadījumos var tiktprognozētas, ja būvniecību plāno līdz šim neapbūvētās teritorijās, tādējādi neatgriezeniski tiek zaudētateritorijas bioloģiskā daudzveidība un teritorija tiek izslēgta no zaļo teritoriju kopuma. Pirms lielākuteritoriju zemes lietošanas veida maiņas vēlams veikt to bioloģiskās daudzveidības izvērtējumu, laiiespēju robežās novērstu īpaši aizsargājamu sugu vai biotopu iznīcināšanu. Visos gadījumos īpašauzmanība pievēršama gruntsūdens resursu kvalitātes un kvantitātes saglabāšanai. Plānojot būvniecībasdarbus pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā veicams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums.96

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________12.2 GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.GADSGarkalnes novada teritorijas plānojumā ir izvirzīts mērķis, kurā kā prioritātes noteiktas ilgspējīgasattīstības iespējas, saskaņojot saimnieciskās darbības un dabas mijiedarbību, tādējādi radotiedzīvotājiem optimālus dzīves apstākļus un saudzējot novada kultūrvēsturisko mantojumu un ainaviskāsvērtības. Noteiktā mērķa īstenošanai definēti apakšmērķi un uzdevumi, kas sadalīti dažādās jomās, kurasnovada attīstībā ir būtiskas: novada teritorijas attīstība (dzīvojamā fonda attīstība paralēli ievērojot dabasaizsardzības prasības), saimnieciskās darbības attīstība (uzņēmējdarbības veicināšana), transportainfrastruktūras attīstība, kā arī tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstība, kas šobrīd aktuāla ne tikai visāLatvijā, bet arī Garkalnes novadam.SIVN laikā tiek detalizētas problēmsituācijas teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana varietekmēt. Īpaša vērība pievērsta teritorijām ar paaugstinātu antropogēno slodzi (tai skaitā apzinātas īpašiaizsargājamās dabas teritorijas un to aizsardzības noteikumi, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas,piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, pazemes ūdens atradnes un to aizsargjoslas, derīgoizrakteņu atradnes).Apbūves teritorijasApbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem. Neplānotabūvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Apbūvesplatībām ir jābūt koncentrētām, jo atvieglo pašvaldības un valsts iestāžu iespējas nodrošināt iedzīvotājusar nepieciešamajiem pakalpojumiem, ļauj daudz efektīvāk sakārtot un uzlabot attīstītas sabiedrības dzīveinepieciešamo atkritumsaimniecības un ūdenssaimniecības infrastruktūru, nodrošinājumu ar ceļu uninženiertehnisko infrastruktūru u. c.Novērtējumā tika skatītas teritorijas plānojumā esošās kartes, kurās attēlotā informācija norāda ganpatreizējo, gan plānoto izmantošanu, vienlaicīgi skatot arī novada aizsargjoslu karti, kur iezīmētāsaizsargjoslas norāda uz normatīvajos aktos noteiktiem aprobežojumiem dažādām darbībām, kā arīanalizēti TIAN ietvertie atļautie teritorijas izmantošanas veidi un nosacījumi.Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes izmantošanas veidu maiņu unpirmkārt jau ar apbūves teritoriju paplašināšanu. Mazākas vai lielākas iespējamās apbūves teritorijasparedzētas visos pagasta ciemos, tomēr visvairāk jaunu apbūves teritoriju, rēķinot attiecībā pret jauesošajām apbūves zemēm, paredzētas Upesciema, Amatnieku, Sunīšu, Berģu, Bukultu, Priedkalnes,Sužu, kā arī Makstenieku, Skuķīšu un Garkalnes ciemos Tās pārsvarā paredzētas dažāda blīvumaindividuālai apbūvei.Garkalnes novadā savrupmāju blīvas apbūves teritorijas pārsvarā ir esošās apbūves vietās (Garkalnē,Maksteniekos, Baltezerā, Bukultos, Priedkalnē, Skuķīšos, Langstiņos u.c. ciemos). Jaunas blīvasapbūves teritorijas tiek plānotas brīvajās privātajās zemēs esošajās ciemu teritorijās. Šim apbūvesveidam maksimālais apbūves blīvums jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība – 1200 m 2 , dvīņumājām – 600 m 2 ; Maksimālais apbūves blīvums - 30%; Minimālā brīvā zaļā teritorija - 60%; Maksimālaisstāvu skaits - 2 stāvi; Maksimālais apbūves augstums – 10 m. Ļoti plaša jauna savrupmāju apbūvesteritorija plānota Makstenieku ciema rietumu daļā. Tā ir atrauta no esošās ciema teritorijas, atrodas daļējipārmitrā meža masīvā Krievupes kreisajā krastā. Šāds izvietojums apgrūtina vienotas centralizētaskomunālās infrastruktūras izveidi ciemā. Analogs risinājums Upesciemā, kur plaša savrupmāju apbūvesteritorija noteikta ciema dienvidu daļā, Krievupes labajā krastā. Arī šī teritorija ir atrauta no esošā ciemadaļēji pārmitra. Pirms centralizētā ūdensvada un kanalizācijas sistēmu izbūves šajās teritorijās apbūvenebūtu attīstāma. Jebkurā gadījumā jaunu teritoriju apbūve, atmežojot meža teritorijas ir būtiska, negatīvaun neatgriezeniska ietekme uz vidi.Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļunamu un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem. Tādas noteiktas esošajās ciemumazstāvu apbūves teritorijās. Jaunas mazstāvu apbūves teritorijas noteiktas Upesciemā, praktiski dīķusistēmas ietvaros, pārmitrās un iespējams applūstošas teritorijās. Šai teritorijai veicama īpaša97

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________inženiertehniskā sagatavošana un izvērtējami applūšanas draudi. Šādas apbūves īstenošanaiprognozējama būtiska, neatgriezeniska, negatīva ietekme uz vidi, un it īpaši uz Krievupes ūdens kvalitātiun hidroloģisko režīmu.Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļunamu dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem. Tādas noteiktas esošajās ciemu daudzstāvuapbūves teritorijās. Jaunas daudzstāvu apbūves teritorijas noteiktas nelielās teritorijās ciemos, kur jaulīdz šim ir daudzstāvu apbūve. Līdz ar to nav prognozējama būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi, ja šajāsteritorijās tiek nodrošināts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai un nodrošināti citikomunālie pakalpojumi. Tā kā ciemos jau šobrīd ir urbanizēta vide, tad iespējamais iedzīvotāju skaitapieaugums šādas būvniecības rezultātā ir salīdzinoši neliels.Publiskās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir sabiedriska, sociāla un komerciālarakstura iestāžu apbūve. Šādas teritorijas plānotas esošajos ciemos, gan esošās publiskās apbūvesteritorijas, gan jaunas publiskās apbūves teritorijas ciemu infrastruktūras attīstības nodrošināšanai.Lielākās jaunās publiskās apbūves teritorijas plānotas Berģu ciemā, kā arī Upesciemā gar apvedceļu. Tākā ciemos jau šobrīd ir urbanizēta vide, tad atsevišķu publisko objektu būvniecība neradīs ilgtermiņābūtisku negatīvu ietekmi uz ciema vides stāvokli.Jauktās centra apbūves teritorijās paredzēta daudzveidīga izmantošana, kas ietver savstarpējisaderīgas funkcijas – dzīvojamo apbūvi, publiskās iestādes, dažādus pakalpojumus un objektus, kasnepieciešami teritorijas apkalpei un inženiertehniskajam nodrošinājumam. Šādas teritorijas plānotasesošajos ciemos. Teritoriju platība neliela. Ilgtermiņā nav prognozējama būtiska negatīva ietekme uzciema vides stāvokli šādu teritoriju un objektu attīstības rezultātā, ja tiek veikts sākotnējais ietekmes uzvidi izvērtējums, lai izvairītos no kaitējuma gruntsūdens resursiem, virszemes ūdeņiem, kā arī tiekievērota laba būvniecības prakse.Kā apbūves teritorijas tiek minētas arī tehniskās apbūves teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veidsir komunālās saimniecības uzņēmumu un inženiertehniskās apgādes objektu apbūve, rūpnieciskāsapbūves teritorijas, tai skaitā derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Teritorijas plānojumā navparedzēta šo teritoriju paplašināšana vai jaunu veidošana. Tā kā jaunu šāda tipa apbūves teritorijuizveide novadā nav paredzēta, tad plānotās saimnieciskās darbības tiešo ietekmi uz vidi teritorijasplānojums nemaina.Transporta infrastruktūras teritorijas – plānojumā izstrādāta ceļu shēma, kurā attēlots novadaattīstībai nepieciešamais ceļu tīkls, īpaši izcelta Rīgas - Siguldas šoseja (A2), kuru paredzēts pārprojektētun pārbūvēt, izveidojot nākotnē paralēlos ceļus, lai nodrošinātu pieslēgumus apkārtnē esošajiem ciemiemun topošajām apbūves teritorijām. Ir paredzētas arī rezerves zonas, kurās nākotnē veidot jaunusvairāklīmeņu krustojumus. Līdzīgi paredzēts pārveidot Rīgas apvedceļu. Veicot šādu būtisku līnijbūvjurekonstrukciju vai būvniecību, obligāts ir sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums.Dabas un apstādījumu teritoriju galvenais izmantošanas veids ir rekreācija, sports, tūrisms, brīvā laikavai kvalitatīvas dabas un kultūrvides nodrošināšana, ietverot ar atbilstošo funkciju saistītās ēkas un būves.Plānojumā šīs teritorijas izvietotas praktiski visos ciemos. Dabas un apstādījumu teritoriju kategorijāietvertas arī pazemes ūdens ņemšanas vietas stingra režīma aizsargjosla. No vides aizsardzības unvirszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzības viedokļa apsveicama ir dabas un apstādījumu teritorijunoteikšana ciemos, tādējādi būtiski uzlabojot vides kvalitāti šajās teritorijās, īpaši nozīmīga ir šāduteritoriju noteikšana ap ezeriem, kur to krastos veidojas ciemi (piemēram dala Langstiņu ezera).Rekomendējams Langstiņu ezeram šādu teritoriju noteikt arī austrumu daļā, kura līdz šim nav apbūvēta,bet pašreizējā plānojumā līdz ezeram noteikta savrupmāju apbūves teritorija. Analogi Upesciemādažādas apbūves teritorijas noteiktas tieši pie Upesciema dīķiem, arī šeit, teritorijās, kuras līdz šim navapbūvētas, ap dīķiem veidojama zaļā zona. Dabas un apstādījumu teritoriju noteikšana, izveidošana unapsaimniekošana rada būtisku, ilglaicīgu, pozitīvu ietekmi uz vidi.98

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kapsētu teritorija ietver Jaunciema kapsētu. Jaunas kapsētas izveidošana netiek plānota. Esošajaikapsētai ir noteikta sanitārā aizsargjosla. Kapu izmantošana un uzturēšana nerada būtisku negatīvuietekmi uz vidi.Mežu teritorijās ietilpst meži, krūmāji, jaunaudzes, izcirtumi, mežā esošie klajumi un lauces, purvi (līdz10 ha,) nelieli ūdens objekti (līdz 1 ha), kā arī meža infrastruktūra – meliorācijas sistēmas, meža ceļi, armežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un tūrismu saistītie objekti. Normatīvajos aktos noteiktajākārtībā mežu teritorijās var atmežot meža platību ar mežsaimniecību nesaistītam darbībām - būvniecībai,derīgo izrakteņu ieguvei, kapsētu ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai. Mežu teritorijāsjaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, izņemot gadījumus, kas tas nepieciešams mežainfrastruktūras objekta būvniecībai vai robežu pārkārtošanai.Garkalnes novadā meži ir iedalīti sekojošās kategorijās: saimnieciskie meži (M1), aizsargājamie meži(M2), saudzējamie meži (M3). Saimnieciskie meži (M1) ietver mežu teritorijas, kurās nav noteiktiierobežojumi saimnieciskai darbībai. To galvenais izmantošanas veids ir mežsaimniecība. Aizsargājamiemeži (M2) ir meži ar ekoloģiskas nozīmes funkciju, un ietver meža teritorijas, kur saskaņā arnormatīvajiem aktiem noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizliegumi (ĪADT, mikroliegumi,aizsargjoslas ap purviem, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Galvenā izmantošana ir saistīta ar vides,sugu un biotopu aizsardzību, un atbilstošu meža apsaimniekošanu. Saudzējamie meži (M3) ir meži arrekreācijas nozīmes funkciju un ietver ainaviski un kultūrvēsturiski vērtīgas teritorijas. Atļautāizmantošana ir mežsaimniecība, rekreācija, un ar to saistītās infrastruktūras un labiekārtojuma ierīkošana.Tā kā mežu teritoriju saglabāšana ir nozīmīgākais gruntsūdens resursu kvalitātes saglabāšanaspriekšnoteikums, vēlams vismaz saudzējamo mežu kategoriju noteikt pazemes ūdens ņemšanas vietuķīmiskajā aizsargjoslā ne mazākā kā 500m platā joslā gar stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu. Tasattiecināms uz Baltezera – Remberģu atradnes stingra režīma aizsargjoslas robežu ziemeļaustrumu daļā,kā arī uz Zaķumuižas stingra režīma aizsargjoslas austrumu robežu, kur saudzējamo mežu kategorijāvēlams ietvert arī Peldu ezera daļu, kas nav ietverta stingra režīma aizsargjoslā, kā arī apsverot iespējuietvert tajā Melnezeru.Būtiskāko negatīvo ietekmi uz vidi var radīt atmežošana, kā arī liela izmēra kailcirtes. Atmežošanasgadījumi, it īpaši pazemes ūdens ņemšanas vietu ķīmiskajā aizsargjoslā izvērtējami piemērojot sākotnējāietekmes uz vidi izvērtējuma procedūru. Atmežošanas pasākumi un vienlaidus kailciršu izmēri vērtējamiņemot vērā iespējamo eolo procesu attīstību kāpu izplatības teritorijās.Kopumā visas darbības Garkalnes novada mežos rūpīgi izvērtējamas no virszemes un pazemes ūdeņuaizsardzības viedokļa, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, kā arī eolo procesu iespējamāsatjaunošanās aspekta.Novada teritorijas plānojumā ir izdalīti purvi, kuru platība lielāka par 10 ha. Purvu izmantošanas galveniemērķi ir saistīti ar dabas daudzveidības saglabāšanu un kūdras ieguvi. Šobrīd teritorijas plānojumā navparedzētas kūdras ieguves teritorijas. Tikai pēc detalizētas ģeoloģiskās izpētes un ietekmes uz vidinovērtējuma iespējams uzsākt kūdras ieguvi. Ņemot vērā to, ka purvi lielā mērā ir teritorijas hidroloģiskārežīma regulators, katra purva izstrāde vērtējama arī no šī aspekta. Purvu nosusināšana, to izstrāde unteritoriju rekultivācija par meža vai lauksaimniecības zemēm, neatjaunojot sākotnējo ūdens līmeni, varbūtiski ietekmēt apkārtnes teritoriju hidroloģisko režīmu – paaugstinoties pavasara, rudens plūdulīmeņiem un būtiski pazeminoties gruntsūdens un virszemes ūdens līmenim sausajos periodos – tādējādibūtiski palielinās virszemes un pazemes ūdens līmeņu svārstību amplitūda, kas var negatīvi ietekmēt kācilvēku dzīves apstākļus (pagrabu un zemākās vietās esošu teritoriju applūšana), bioloģiskodaudzveidību, jo daudzi augi ir jutīgi pret gruntsūdens līmeņa svārstību amplitūdas būtisku pieaugumu.Ūdeņu teritorijas - šajā kategorijā iekļautas pagasta dabiskās ūdenstilpes - upes un ezeri. Garkalnesnovada kā viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām tiek uzskatīta lielā ezeru un citu ūdenstilpjudaudzveidība tā teritorijā. Tādēļ, plānojot apbūvi novada teritorijā, svarīgi ir skatīt to kontekstā ar minētoūdenstilpju aizsardzības pasākumu ievērošanu. Kā viens no svarīgākajiem likumiem, kas ierobežoplānoto apbūvi ir „Aizsargjoslu likums” (05.02.1997) ar grozījumiem. Tajā noteiktas vides un dabas99

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________resursu aizsardzības aizsargjoslas, kas attiecināmas arī uz Garkalnes novadu. Savukārt "Zvejniecībaslikums" (12.04.1995.) nosaka, ka ūdenstilpēm jānosaka arī tauvas joslas - dabiskās tauvas joslasminimālais platums gar privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m.Plānojumā noteiktais minimālais virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platums Garkalnes novada ciemurobežās ir ne mazāks kā 20 m vai 50 m (Lielā Baltezera krastā) plata josla katrā krastā, kur to neierobežoesoša likumīgi uzbūvēta apbūve. Veicot apbūvi virszemes ūdensobjekta krastā ar applūstošo teritoriju,jāievēro Aizsargjoslu likuma 7. pants, kas nosaka, ka apbūves ierobežojumi ievērojami ne mazāk kā visasapplūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim, kā arī likumā noteiktās vides objektu robežas.Aizsargjoslu likuma 37.pantā noteikts, ka aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot kokuciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arīpalieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirteaizliegta visā aizsargjoslas platumā. Savukārt applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu,būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, likumā noteikta virkne izņēmumu, tai skaitā mazēkas, īslaicīgaslietošanas ēkas un hidrobūves.Lauksaimniecības teritorijas galvenais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir daudzveidīgalauksaimnieciskā darbība - augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, lopkopība, biškopība, dīķsaimniecībaun ar to saistītie pakalpojumi - lauku tūrisms, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde. Šajās teritorijāsnoteikts arī ļoti plašs atļauto darbību un zemes izmantošanas spektrs. Lauksaimniecības teritorijājaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešamskopīpašuma sadalīšanai, transporta infrastruktūras, inženierapgādes tīklu un to objektu izbūvei vaiuzturēšanai, atsevišķu ražošanas, publiska vai komerciāla rakstura objektu būvniecībai unapsaimniekošanai.Lauksaimniecības teritorijā esošo viensētu ar pagalmu atļauts atdalīt no pārējās zemes vienības, javiensētai ir nodrošināta piekļūšana (piebraukšana), ir iespējams atrisināt inženiertehnisko apgāde unzemes vienības platība nav mazāka par 0,3 ha.Tā kā šobrīd lauksaimniecības zemēs nav plānota jaunu apbūves teritoriju veidošana, nav iespējamsizvērtēt šo darbību iespējamo ietekmi uz vidi, ja tādas tiks plānotas. Jebkurā gadījumā, plānojotlauksaimniecības zemes lietojuma veida maiņu, ievērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kāarī pazemes ūdens ņemšanas vietas ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētām darbībām veicams sākotnējaisietekmes uz vidi izvērtējums.Lauku apbūves teritorijās galvenais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir daudzveidīga piemājaslauku saimniecību darbība. Jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība – atkarībā no plānotā objektaspecifikas, bet ne mazāk par 3500 m 2 . Šobrīd lauku apbūves zemēs nav plānota jaunu apbūves teritorijuveidošana, tādēļ nav iespējams izvērtēt šo darbību iespējamo ietekmi uz vidi, ja tādas tiks plānotas.Jebkurā gadījumā plānojot lauku apbūvi, ievērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arīpazemes ūdens ņemšanas vietas ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētām darbībām veicams sākotnējaisietekmes uz vidi izvērtējums.Summārās (kumulatīvās) ietekmesSummārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kas rodas, realizējot plānošanas dokumentā paredzētāsdarbības visā plānošanas periodā.Plānošanas dokumenti kalpos par pamatu turpmākai politisku un saimnieciska rakstura lēmumupieņemšanai. Īstenojot plānošanas dokumentus, kā galvenais mērķis ir novada ilgtspējīga attīstība, kasnozīmē, ka viens no būtiskiem aspektiem, kas visās rīcībās un darbībās tiks ņemts vērā, ir vides aspekts.Veicot plānošanas dokumentu īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi novērtējumu, ir analizētaAttīstības programmas stratēģiskajā daļā noteikto mērķu un uzdevumu iespējamā ietekme uz vidi, kā arīteritorijas plānojumā noteikto plānoto (atļauto) zemes lietojuma veidu īstenošanas prognozējamāsietekmes uz vidi.100

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Investīciju plānā ietvertajiem pasākumiem ir izvērtēts ietekmju būtiskums, definējot pozitīvās un negatīvās,tiešās un netiešās ietekmes, bet tās detāli neanalizējot. Šajā plānošanas periodā nav iespējams detalizētiespējamās ietekmes uz vidi teritoriālo piesaisti, kā arī kvantitatīvo ietekmi, kas nepieciešams, lai izvērtētusummāro ietekmi.Šajā plānošanas stadijā, izvērtējot plānošanas dokumentos ietvertos stratēģiskos mērķus, prioritātes ungalvenos rīcības virzienus, kā arī plānoto (atļauto) zemes lietošanas veidu, kā būtiskākā kumulatīvāietekme konstatēta iespējama negatīva ietekme uz virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitāti, ja tiekveikta apbūve visās plānotajās apbūves teritorijās. Negatīvo ietekmi būtiski pastiprinātu atbilstošaskomunālās infrastruktūras, it sevišķi centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas trūkums.Jebkurā gadījumā, īstenojot atsevišķus projektus, jāievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, taiskaitā likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie normatīvie akti, kas nodrošinaietekmju novērtējumu pirms paredzētās darbības uzsākšanas un nodrošina lēmuma pieņēmējamnepieciešamo informāciju, tādējādi novēršot vai maksimāli samazinot kā katra konkrēta projekta ietekmes,tā summārās ietekmes.101

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________13 RISINĀJUMI NEGATĪVO IETEKMJU NOVĒRŠANAI UN MAZINĀŠANAI13.1 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013. – 2019.GADSVeicot plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēta stratēģiskajā daļānoteikto mērķu un uzdevumu iespējamā ietekme uz vidi. Tā kā plānošanas dokuments tikai norādaprioritātes, virzienus un aptuveni definē pasākumus, tad nav iespējams noteikt iespējamās ietekmes uzvidi teritoriālo piesaisti, kā arī par konkrētiem plānotajiem projektiem, kas ietverti Investīciju plānā,pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izvērtētu katra plānotā projekta specifisko ietekmi uz vidi.Risinājumus negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai un mazināšanai jāizvērtē un jānosaka, veicot ietekmesuz vidi novērtējumu, tai skaitā sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (atbilstoši likumā „Par ietekmes uzvidi novērtējumu” noteiktajam) konkrētām no plānošanas dokumenta izrietošām darbībām (projektiem).Veicot paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu, jāizvērtē arī darbības ietekme uz īpaši jūtīgajāmdabas teritorijām – īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, parkiem, zaļajām zonām, ūdensobjektiem.Lai izvairītos no iespējamām negatīvām ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:1) uzsākot projektu īstenošanu, individuāli jāizvērtē to potenciālā ietekme uz vidi un, kurnepieciešams, jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, tai skaitā pazemes ūdensņemšanas vietu īķmiskajā aizsargjoslā, kur īpaša uzmanība pievēršama gruntsūdeņu kvalitātes unresursu aizsardzībai;2) industriālo objektu un sabiedriski nozīmīgu, plaši apmeklētu objektu projektēšanā uzmanībapievēršama notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un siltumapgādesrisinājumiem, maksimāli nodrošinot pieslēgumu centralizētiem tīkliem vai rūpīgi izvēloties videidraudzīgus individuālos risinājumus;3) visa veida būvniecības, remonta, rekonstrukcijas un renovācijas procesos ievērojama lababūvniecības prakse, darbības atbilstība vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām,būvnormatīviem, kā arī standartiem u.c. normatīvajiem aktiem, nodrošināma būvgružu savākšanaun videi draudzīga apsaimniekošana;4) veicot ielu labiekārtošanu un rekonstrukciju, iespēju robežās nodrošināma lietus ūdeņu kanalizācijaun izstrādājami risinājumi lietus ūdeņu kanalizācijas izplūdes aprīkot ar minimālu attīrīšanu vismazno naftas produktiem;5) jānodrošina plānoto kultūras un sporta infrastruktūras objektu tuvumā esošo transporta plūsmuizvērtējums un optimizācija, jāizvērtē un jānovērš būtiskās ietekmes uz vidi;6) jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūrasattīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatnes platības vai vērtību;7) jāveic monitorings un pētījumi par trokšņa līmeņiem un gaisa kvalitāti satiksmes mezglu tiešātuvumā, plānojot ceļu un infrastruktūras objektu izvietojumu, jāņem vērā pētījumu rezultāti;8) tūrisma attīstība radīs tiešu ietekmes uz vidi, ja nebūs tūrisma attīstībai piemērotas infrastruktūras,atbilstoša labiekārtojuma teritorijās, kuras tūristi apmeklē (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas,ezeri, ainaviski vērtīgās teritorijas, kultūrvēsturiskie objekti);9) jāsekmē videi draudzīgu transporta veidu attīstība, efektīva sabiedriskā transporta attīstība, laimazinātu negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti;10) vides politikas realizācijas pasākumi: sabiedrības izglītošana un informēšana, aktīvas videsaizsardzības pasākumu kampaņas, sabiedrības vides izglītības un apziņas veicināšana;11) jāsamazina vides piesārņošanas iespējas, kur vien iespējams, izvēloties inovatīvus risinājumusun videi draudzīgas tehnoloģijas.Jāatzīmē, ka vairāki no plānošanas dokumenta stratēģiskajā daļā paredzētajiem mērķiem unuzdevumiem tieši sasaucas ar šiem pasākumiem, kas veicami negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai,piemēram, transporta infrastruktūras uzlabošana, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilnveidošana,102

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana un plānotā ēku renovācija, kā arī citi pasākumi, kasvērsti uz novada vides kvalitātes uzlabošanu.13.2 GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.GADSGarkalnes novada teritorijas plānojums, tai skaitā tā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiietver virkni pasākumu un nosacījumu, kas vērsti uz zemes izmantošanas, tai skaitā visa veidabūvniecības negatīvo ietekmju uz vidi novēršanu vai samazināšanu.Tādi definēti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu sadaļās:3.1. Novada teritorijas ainavu aizsardzība un pārvaldība3.5. Aizsargājamie kultūras pieminekļi3.6. Aizsargjoslas3.7.Tauvas joslas7. Vispārīgas prasības teritoriju inženiertehniskai apgādeiKā arī konkrētu teritoriju apbūves noteikumos.Kopumā Garkalnes novada teritorijas plānojums, tai skaitā tā Teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumi vērsti uz novada ilgtspējīgu attīstību un tajos ietvertās vides aizsardzības prasības atbilstnormatīvo aktu prasībām un nodrošina videi draudzīgu un ilgtspējīgu attīstību novada pilsētās, ciemosun apdzīvotajās vietās.1. Rekomendējams izvērtēt nepieciešamību veidot savrupmāju apbūves teritorijas Maksteniekuciema rietumu daļā. Tā ir atrauta no esošās ciema teritorijas, atrodas daļēji pārmitrā meža masīvāKrievupes kreisajā krastā, tajā nav atbilstošas infrastruktūras blīvas apbūves veidošanai unteritorijas dienvidu daļā inženierģeoloģiskie apstākļi var būt nelabvēlīgi būvniecībai. Plānotaisteritorijas izvietojums apgrūtina vienotas centralizētas komunālās infrastruktūras izveidiMakstenieku ciemā. Rekomendējams pārvērtēt arī analogu plānojumu Upesciemā, kur plašasavrupmāju apbūves teritorija noteikta ciema dienvidu daļā, Krievupes labajā krastā. Arī šīteritorija ir atrauta no esošā ciema daļēji pārmitra. Pirms centralizētā ūdensvada un kanalizācijassistēmu izbūves šajās teritorijās apbūve nebūtu attīstāma. Pirms detalizētas ģeoloģiskās,hidroģeoloģiskās un hidroloģiskās izpētes un, nepieciešamības gadījumā, matemātiskāsmodelēšanas nebūtu pieļaujama būvniecība Upesciemā starp Upesciema dīķiem.2. Rekomendējams novadā izvērtēt iespēju ap ezeriem un arī Upesciema dīķiem vismaz 20m -50mjoslā noteikt dabas un apstādījumu teritorijas, kas dotu lielu ieguldījumu ezeru ūdens kvalitātessaglabāšanai. Ieteicams Langstiņu ezeram dabas un apstādījumu teritoriju noteikt arī austrumudaļā, kura līdz šim nav apbūvēta, bet pašreizējā plānojumā līdz ezeram noteikta savrupmājuapbūves teritorija. Analogi Upesciemā dažādas apbūves teritorijas noteiktas tieši pie Upesciemadīķiem, arī šeit, teritorijās, kuras līdz šim nav apbūvētas, ap dīķiem veidojama zaļā zona.3. Plānojot piesārņojošas darbības, pretplūdu pasākumus, būvniecību vai zemes izmantošanasveida maiņu tiešā ūdensobjektu tuvumā, tai skaitā ūdensobjektu aizsargjoslā ieteicams izvērtētparedzēto darbību ietekmi uz visu ūdensobjektu kopumā.4. Vēlams vismaz saudzējamo mežu kategoriju noteikt pazemes ūdens ņemšanas vietu ķīmiskajāaizsargjoslā ne mazākā kā 500m platā joslā gar stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu. Tasattiecināms uz Baltezera – Remberģu pazemes ūdens atradnes stingra režīma aizsargjoslasrobežu ziemeļaustrumu daļā, kā arī uz Zaķumuižas stingra režīma aizsargjoslas austrumu robežu,kur saudzējamo mežu kategorijā vēlams ietvert arī Peldu ezera daļu, kas nav ietverta stingrarežīma aizsargjoslā, kā arī apsverot iespēju ietvert tajā Melnezeru.5. Ieteicams pilnveidot TIAN sadaļu par Ūdeņu teritorijām, precizējot tajās pieļaujamāssaimnieciskās darbības un aprobežojumus atbilstoši Aizsargjoslu likumam, tai skaitā ietverot103

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________nosacījumus, kas liedz turpināt Upesciema dīķu sistēmas aizbēršanu un apbūvi pirms detālasizpētes un projekta izstrādes.6. TIAN noteikts, ka ierīkojot siltumsūkņu zemes kolektorus, ievēro minimālo attālumu 3 m no toārējās kontūras līdz blakus zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja panāktarakstiska vienošanās ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku. Siltumsūkņu kolektoruierīkošana nebūtu pieļaujama pazemes ūdens atradņu ķīmiskajā aizsargjoslā. Šobrīdnormatīvajos aktos nav regulējuma šādu iekārtu ierīkošanai, ekspluatācijai un likvidācijai.Pārsvarā tiek izmantotas iekārtas, kurās cirkulē siltummaiņu nodrošinos šķidrums, biežietilēnglikols un tamlīdzīgi, šo šķidrumu izplūšana gruntsūdens un artēziskā ūdens horizontos varradīt būtiskus draudus pazemes ūdens resursiem un apkārtējai ūdensapgādei. Jebkurā gadījumāšādu iekārtu ierīkošanai veicams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums, darbību saskaņojot arpašvaldības SIA „Rīgas Ūdens” speciālistiem.7. Ņemot vērā Garkalnes novada gruntsūdens resursu lielo nozīmi Rīgas ūdensapgādē, kā arī toizcili labo kvalitāti un neatsveramo vērtību, kā kvalitatīva dzeramā ūdens avotam, visā pazemesūdens ņemšanas vietu ķīmiskajā aizsargjoslā nosakāms aizliegums notekūdeņu infiltrēšanaigruntī arī pēc individuālajām bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Šādu prasību pamato tas, kaindividuālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir ļoti jutīgas pret jebkurām notekūdeņu sastāvaizmaiņām – mājas ģenerāltīrīšana, izmantojot mūsdienu higiēnas līdzekļus, lielāka daudzumaveļas mazgāšana, vai ilgstoša prombūtne (ūdens nelietošana) var pilnībā iznīcināt notekūdeņusattīrošās baktērijas, to atjaunošanai var paiet vairāki mēneši, kuru laikā praktiski neattīrītinotekūdeņi nonāks gruntsūdeņos, kas nav pieļaujams vismaz pazemes ūdens ņemšanas vietasķīmiskajā aizsargjoslā.14 ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS UN IZVĒRTĒJUMS14.1 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013. – 2019.GADSPlānošanas dokumentam netika izstrādāti alternatīvi varianti. Tā izstrādes gaitā tika izvērtēti un izvēlētioptimāli risinājumi, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, pašvaldības nostādnes un teritorijas ilgtspējīgasattīstības nosacījumus.14.2 GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.GADSPlānošanas dokumentam netika izstrādāti alternatīvi varianti. Tā izstrādes gaitā tika izvērtēti un izvēlētioptimāli risinājumi, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, pašvaldības nostādnes un teritorijas ilgtspējīgasattīstības nosacījumus.15 IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMIPlānošanas dokumentu īstenošanas rezultātā netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz īpašiaizsargājamām dabas teritorijām un NATURA 2000 teritorijām, tādēļ kompensācijas pasākumi navnepieciešami. Katrā konkrētā darbībā, kas tiek plānota īpaši aizsargājamā teritorijā un NATURA 2000teritorijā, izvērtējama tās ietekme uz teritorijas ekoloģiskajām funkcijām un bioloģisko daudzveidību.104

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________16 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀ PĀRROBEŽU IETEKMEGarkalnes novada teritorijai nav tiešu Latvijas valsts robežu. Plānošanas dokumenti neparedz tāda veidadarbības, tai skaitā rūpniecisko objektu izvietojumu, kas varētu izraisīt pārrobežu ietekmi.105

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________17 PAREDZĒTIES PASĀKUMI MONITORINGA NODROŠINĀŠANAISIVN monitorings ir sistemātisks vides kvalitātes un tās izmaiņu tendenču novērtējums. Tā mērķis irnovērtēt konkrēta plānošanas dokumenta realizācijas ietekmi uz vidi, kā arī plāna vai programmas izpildisaistībā ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā definētiem vides mērķiem vaiuzdevumiem. SIVN monitorings dod iespēju aktualizēt plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās videsietekmes un salīdzināt tās ar prognozētajām, kā arī nodrošina savlaicīgu problēmu identifikāciju, lainepieciešamības gadījumā veiktu atbilstošu plānošanas dokumenta korekciju.Garkalnes novada Attīstības programmā noteikta arī Attīstības programmas īstenošanas uzraudzībaskārtība, kurā definēts, ka uzraudzības mērķis ir nodrošināt iespēju sekot līdzi attīstības programmasīstenošanas gaitai, sasniegumiem un problēmām, kā arī novērtēt programmas ietvaros īstenoto darbīburadīto tiešo ietekmi uz teritorijas attīstības procesu vidējā un ilgtermiņā. Tā kā plānošanas dokumentā tiekietvertas prioritātes un uzdevumi, kas vērsti uz noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu, tad ieviešanasuzraudzība lielā mērā nodrošina arī plānošanas dokumenta SIVN monitoringu.Plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzību veic pašvaldība, arī plānošanas dokumentu ieviešanasmonitoringu nodrošina pašvaldība, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar speciālistiem no Valstsinstitūcijām. Lai konstatētu Attīstības programmas un teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vainetiešo ietekmi uz vidi, kā arī, lai nepieciešamības gadījumā izdarītu grozījumus plānošanas dokumentos,Garkalnes novada domei, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, jāizstrādāmonitoringa ziņojums un jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojam tā atzinumā minētajos periodos(periodi tiks precizēti pēc VPVB atzinuma saņemšanas).Lai kvalitatīvi veiktu šo uzdevumu, pašvaldības speciālistam būtu jāsaņem atļauja strādāt ar valsts videsmonitoringa datu bāzēm, tādējādi izvērtējot vides kvalitātes stāvokli un tā izmaiņu tendences. Šobrīdšāda pieeja speciālistiem ir liegta.Lai labāk novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmi uz vidi, būtu nepieciešami šādi esošopētījumu vai novērojumu dati:· Virszemes ūdeņu kvalitātes monitorings;· Pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes monitorings;· Bioloģiskās daudzveidības monitorings;· Gaisa kvalitātes monitorings, tai skaitā pētījumi gaisa kvalitātes noteikšanai satiksmes plūsmumezglpunktos;· Pētījumi par iedzīvotāju veselības stāvokli;· Dati par atjaunojamo energoresursu (ģeotermālo, saules enerģijas, biomasas, vēja u.c.)izmantošanu.Plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtēšanai ieteicams izvērtēt šādu rādītāju un to izmaiņuraksturojuma plānošanas dokumentu īstenošanas procesā iekļaušanu uzraudzības indikatoru sarakstā:· iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo pašvaldību un tās darbību;· aizsargājamo dabas teritoriju, zaļo zonu, parku īpatsvars;· publiski pieejamo zaļo zonu īpatsvars;· uzņēmumu, kuriem piešķirti vides sertifikāti, procentuālais īpatsvars no kopējo uzņēmumu skaitau.c.;· gaisa kvalitātes rādītāji;· emisiju daudzums gaisā no stacionārajiem avotiem;· atjaunojamo energoresursu izmantošana;· novadīto notekūdeņu daudzums;· virszemes ūdeņu kvalitātes rādītāji;· dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji;· peldūdeņu kvalitātes rādītāji;· poligonos un atkritumu izgāztuvēs apglabāto sadzīves atkritumu daudzums;106

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· piesārņoto vietu daudzums un platība;· apbūvēto teritoriju platība;· valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits.Lai pieņemtu lēmumu par konkrēta indikatora izmantošanu, izvērtējama informācijas esamība,pieejamība un ticamība, tai skaitā izvērtējot, vai konkrētie dati vai informācija ir pieejama un cik blīviteritorijā ir izvietoti novērojumu punkti, un cik detāli iegūtā informācija raksturo vides stāvokli novadā.Vides pārraudzības valsts birojā ir izstrādātas metodiskās vadlīnijas plānošanas dokumenta īstenošanasmonitoringa veikšanai (5.pielikums), kā arī vienota iesniedzamā monitoringa pārskata forma (6.pielikums).107

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________18 IZMANTOTĀ LITERATŪRAPlānošanas dokumenti· Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013.gadam;· Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013.gadam;· Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.· Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam.· Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.· Lauku Attīstības programma 2007. – 2013.gadam;· Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam;· Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000.-2020.g.)· Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma (2009.-2013.g.)· Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums(2005.-2025.g.)· Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008-2030.gadam;· Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009-2021.gadam· Garkalnes novada Attīstības programma 2009 – 2021.g;Konvencijas un tiesību akti1. Konvencija „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju grieztiestiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, Orhūsa, 2002.2. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību – Helsinku konvencija, 1992.3. Ramsāres konvencija, Ramsāre, 1971.4. UNESCO konvencija, Parīze, 1972.5. Bernes konvencija, Berne, 1979.6. Bonnas konvencija, Bonna, 1979.7. Riodežaneiro konvencija, Riodežaneiro, 1992.8. Eiropas Ainavu konvencija, 2000.9. Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, ANO, 2003.10. Direktīva 92/43/EEK, Eiropas Padome, 1992.11. Direktīva 2000/60/EC, Eiropas Padome, 2000.12. Direktīva 1975/442/EEK, Eiropas Padome, 1975.13. Direktīva 91/689/EEC, Eiropas Padome.14. Direktīva 2001/42/EC, Eiropas Padome, 2001.15. Direktīva 85/337/EEK, Eiropas Padome, 1985.Citi materiāli1. Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:200000 lapa 35, 25 un paskaidrojuma raksts, VĢD2. Latvijas ģeoloģija, VĢD 1998.3. Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu) krājumu bilance par2009.gadu, LVĢMC, 20104. Derīgo izrakteņu atradņu kadastrs, LVĢMC, 20105. Gaisa kvalitātes novērtējums Latvijā (2003.-2007.gads), LVGMA, 20086. Pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti 2009.gadā, Veselības inspekcija, 20107. Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija, Rīga, 2001.8. Valsts statistikas pārskats par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem”Nr.3-A”9. Valsts statistikas pārskats par gaisa aizsardzību „Nr.2-Gaiss”108

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________10. Valsts statistikas pārskats „Nr.2 Ūdens”11. Gaujas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns, 2009, LVĢMCElektroniskie uzziņas avoti1. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs – www.lvgmc.gov.lv.2. Dabas aizsardzības pārvalde – www.daba.gov.lv.3. Valsts vides dienests – www.vvd.gov.lv.4. Vides pārraudzības valsts birojs - www.vpvb.gov.lv5. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – www.varam.gov.lv.6. Veselības inspekcija – www.vi.gov.lv.7. Kultūras karte – www.kulturaskarte.lv.8. Latvijas Vēstneša tiesību aktu vortāls – www.likumi.lv109

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________19 PIELIKUMI1. pielikums VPVB lēmums par stratēģiskā IVN piemērošanu2. pielikums Derīgo izrakteņu atradņu uzskaites kartītes3. pielikums Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma monitoringa metodika4. pielikums Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma monitoringa ziņojuma forma110

1.PIELIKUMSLatvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVIDES PĀRRAUDZĪBAS VALSTS BIROJSReģ.Nr. 90000628077, Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV- 1045Tālrunis: 67321173 ¨ fakss: 67321049 ¨ e-pasts: vpvb@vpvb.gov.lvRīgā,2012.gada 11.maijāAdresāts:Lēmums Nr.38Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūraspiemērošanuGarkalnes novada dome, adrese: Brīvības gatve 455, Rīga, LV-1024.Plānošanas dokumenta nosaukums:Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2024.gadam un Garkalnesnovada attīstības programma.Izvērtētā dokumentācija:Garkalnes novada domes 2012.gada 3.maija vēstule Nr. E-08/279 un taipievienotais iesniegums par Garkalnes novada teritorijas plānojuma un Garkalnesnovada attīstības programmas izstrādes uzsākšanu, Garkalnes novada domes lēmums(protokola Nr.13, 34.§), Darba uzdevums Garkalnes novada attīstības programmasizstrādei, Darba uzdevums Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadamizstrādei.Faktu konstatācija un izvērtējums:1. Garkalnes novada dome 2011.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu (protokolsNr.13, 34. §) par Garkalnes novada Attīstības programmas un Teritorijasplānojuma izstrādes uzsākšanu.2. Iesniegumā norādīts, ka plānošanas dokumenti tiks izstrādāti ņemot vērāGarkalnes novada attīstības stratēģiju 2008.-2030.gadam, Garkalnes novadaattīstības programmu 2009.-2021.gadam un Garkalnes novada teritorijasplānojumu 2009.-2021.gadam.3. Pašvaldības iesniegumā norādīts uz plānošanas dokumentos paredzētajāmdarbībām, kas potenciāli saistāmas ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”2.pielikumu: derīgo izrakteņu ieguve; pilsētvides attīstības projekti (tirdzniecībascentri, jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu būvniecība); dūņuizvietošanas laukumu ierīkošana; rūpniecisko teritoriju plānošana; kapsētu1

ierīkošana; slēpošanas trašu ierīkošana; jahtu un citu mazizmēra kuģošanaslīdzekļu ostu ierīkošana; dažādu ar tūrisma infrastruktūru saistītu projekturealizācija.4. Garkalnes novada teritorijā ietilpst Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas(Natura 2000) teritorijas dabas liegumi “Lielā Baltezera salas” un “Garkalnesmeži”. Dabas lieguma „Lielā Baltezera salas” aizsardzības un izmantošanaskārtību nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministrukabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabasteritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Dabas liegumam„Garkalnes meži” pieņemti Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumiNr.930 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi”. Minētajām Natura 2000 teritorijām izstrādāti dabasaizsardzības plāni.5. Ņemot vērā augstāk minēto, Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2024.gadam un Garkalnes novada attīstības programma attiecas uz likuma „Parietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta trešajā daļā minētajiem plānošanasdokumentiem, kuriem jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.Plānošanas dokumentos paredzētās darbības jāizvērtē atbilstoši likuma „Parietekmes uz vidi novērtējumu” 23. 5 pantā noteiktajam. Vides pārraudzības valstsbirojs vērš Garkalnes novada domes uzmanību uz to, ka stratēģiskais ietekmes uzvidi novērtējums iepriekš veikts Garkalnes novada teritorijas plānojumam (Biroja2009.gada 18.decembra atzinums Nr.34). Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” 23. 5 panta sestajā daļā noteikto Birojs savā atzinumā norādījisplānošanas dokumenta monitoringa ziņojumu iesniegšanas termiņus – 2015. un2021. gadu. Sagatavojot Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam un Garkalnes novada attīstības programmas Vides pārskatu, lūdzamņemt vērā iepriekš minēto, kā arī likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23. 5panta pirmajā daļā noteikto, ka vides pārskatā, lai izvairītos no informācijasdublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanasstadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās,iekļaujot nepieciešamo informāciju atbilstošā detalizācijas pakāpē, kas ļaujnovērtēt plānošanas dokumentos paredzētās darbības.Piemērotās tiesību normas:· Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.pants, 23. 2 pants, 23. 5 pants;· Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādāveicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 5.,6.,7. punkts;· Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”;· Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamodabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;· Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumi Nr.930 „Dabas lieguma„Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;· Teritorijas attīstības plānošanas likums;· Attīstības plānošanas sistēmas likums;· Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējāspašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.Lēmuma pieņemšanas pamatojums:2

Vides pārraudzības valsts birojs, saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” 23. 3 pantā noteikto, izvērtēja Garkalnes novada domes 2012.gada3.maija vēstuli Nr. E-08/279 un tai pievienotos dokumentus par plānošanasdokumentu izstrādes uzsākšanu. Ņemot vērā likuma „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” 23. 2 pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijusun piemērojot citas iepriekš minētās tiesību normas, Vides pārraudzības valsts birojssecināja, ka Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2024.gadam un Garkalnesnovada attīstības programma attiecas uz likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”4.panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuriem jāveic stratēģiskaisietekmes uz vidi novērtējums.Lēmums:· Piemērot stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru Garkalnesnovada teritorijas plānojumam 2013.-2024.gadam un Garkalnes novadaattīstības programmai.DirektorsA.Lukšēvics3

DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADŅU UZSKAITES KARTIŅAS1.ATRADNES NOSAUKUMS: KALĒJI - SMILTS2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts Būvniecībai, ceļu būvei3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)X, m Y, mAtradne,atradnes iecirknisno līdz no līdzKalēji - smilts 6318487 6318738 531079 5317107. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīAtradne,Krājumu sadalījumsDerīgā Derīgā izrakteņa Izpētesatradneskategorijāsizrakteņa veids izmantošana gadsiecirknismērvienība A NVisa atradne Smilts 2012 tūkst. m 3 - -7B. Prognozētie resursi (P kategorija)Krājumu sadalījumsIzpētes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņakategorijāsgads veidsizmantošanamērvienība P8. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsAtradne, atradnesiecirknisDerīgā izrakteņa veids vaiizmantošanaFrakcija(mm)Saturs (%)no līdz vid.Visa atradne Smilts > 5 0.00 - -Visa atradne Smilts Rm - - -1.ATRADNES NOSAUKUMS: GREDZENI2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts Ceļu būvei3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)X, m Y, mAtradne,atradnes iecirknisno līdz no līdzGredzeni 6326267 6326892 533030 5339012.PIELIKUMS4

7. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīAtradne,Krājumu sadalījumsDerīgā Derīgā izrakteņa Izpētesatradneskategorijāsizrakteņa veids izmantošana gadsiecirknismērvienība A NVisa atradne Smilts 2011 tūkst. m 3 - -7B. Prognozētie resursi (P kategorija)Krājumu sadalījumsIzpētes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņakategorijāsgads veidsizmantošanamērvienība P8. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsAtradne, atradnesiecirknis8B. Fizikāli mehāniskās īpašībasAtradne, atradnesiecirknisVisa atradneDerīgā izrakteņa veids vaiizmantošanaDerīgā izrakteņa veids vaiizmantošanaSmiltsĪpašībaFiltrācijaskoeficientsFrakcija(mm)Saturs (%)no līdz vid.VērtībaMērvienībano līdz vid.m/dnn - - -DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNES UZSKAITES LAPA (Pase: 2043)1.Atradnes nosaukums: Baltezera mežniecība2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts-grants Būvniecībai, ceļu būveiVisa atradne Smilts Būvniecībai, ceļu būvei3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)Atradne,atradnes iecirknisX, m Y, mno līdz no līdzBaltezera mežniecība 6326843 6327091 529457 5296107. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīAtradne, atradnesiecirknisDerīgā izrakteņaveidsSmilts-grants,Visa atradnesmilts7B. Prognozētie resursi (P kategorija)IzpētesgadsDerīgā izrakteņaveidsDerīgā izrakteņaizmantošanaDerīgā izrakteņaizmantošanaIzpētesgadsKrājumu sadalījumskategorijāsmērvienība A N1992 tūkst. m 3 - -Krājumu sadalījumskategorijāsmērvienībaP8. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsSaturs (%)Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veids vai izmantošana Frakcija (mm)no līdz vid.Visa atradne Smilts-grants, smilts 70 - 5 - - -Visa atradne Smilts-grants, smilts < 5 - - -Visa atradne atsij. smilts, smilts Rm - - -5

8B. Fizikāli mehāniskās īpašībasAtradne, atradnesiecirknisVisa atradneDerīgā izrakteņa veids vaiizmantošanaatsij. smilts, smiltsĪpašībaFiltrācijaskoeficientsVērtībaMērvienībano līdz vid.m/dnn - - -DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNES UZSKAITES LAPA (Pase: 2043)1.Atradnes nosaukums: Baltezera mežniecība2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts-grants Būvniecībai, ceļu būveiVisa atradne Smilts Būvniecībai, ceļu būvei3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)Atradne,atradnes iecirknisX, m Y, mno līdz no līdzBaltezera mežniecība 6326843 6327091 529457 5296107. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīAtradne, atradnesiecirknisDerīgā izrakteņaveidsSmilts-grants,Visa atradnesmilts7B. Prognozētie resursi (P kategorija)IzpētesgadsDerīgā izrakteņaveidsDerīgā izrakteņaizmantošanaDerīgā izrakteņaizmantošanaIzpētesgadsKrājumu sadalījumskategorijāsmērvienība A N1992 tūkst. m 3 - -Krājumu sadalījumskategorijāsmērvienībaP8. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsSaturs (%)Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veids vai izmantošana Frakcija (mm)no līdz vid.Visa atradne Smilts-grants, smilts 70 - 5 - - -Visa atradne Smilts-grants, smilts < 5 - - -Visa atradne atsij. smilts, smilts Rm - - -DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNES UZSKAITES LAPA (Pase: 1977)1.Atradnes nosaukums: Duidas2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts Būvniecībai3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vieta6

Rīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)Atradne,atradnes iecirknisX, m Y, mno līdz no līdzDuidas 6326525 6326868 532439 5328127. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīKrājumu sadalījumsAtradne, atradnes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņa Izpēteskategorijāsiecirknisveids izmantošana gadsmērvienība A NVisa atradne Smilts 2002 tūkst. m 3 - -7B. Prognozētie resursi (P kategorija)Krājumu sadalījumsIzpētes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņakategorijāsgadsveidsizmantošanamērvienība P8. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsSaturs (%)Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veids vai izmantošana Frakcija (mm)no līdz vid.Visa atradne Smilts > 5 0.00 - -Visa atradne Smilts Rm - - -DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNES UZSKAITES LAPA (Pase: 162)1.Atradnes nosaukums: Garkalne - smilts-grants,smilts2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts-grants BūvniecībaiVisa atradne Smilts BūvniecībaiVisa atradne Smilts Silikātizstrādājumiem3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaVisa atradneIzmanto4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)Atradne,atradnes iecirknisX, m Y, mno līdz no līdzGarkalne - smilts-grants,smilts 6326628 6327412 529657 5311947. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīKrājumu sadalījumsAtradne, atradnes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņa Izpēteskategorijāsiecirknisveids izmantošana gadsmērvienība A NVisa atradne Smilts 2013 tūkst. m 3 - -Visa atradne Smilts-grants 2013 tūkst. m 3 - -7B. Prognozētie resursi (P kategorija)Krājumu sadalījumsIzpētes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņakategorijāsgadsveidsizmantošanamērvienība P1986 Smilts-grants tūkst. m 3 800.008. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsAtradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veids vai izmantošana Frakcija (mm) Saturs (%)7

no līdz vid.Visa atradne Smilts-grants, smilts 70 - 5 0.00 - -Visa atradne atsij. smilts, smilts Rm - - -DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNES UZSKAITES LAPA (Pase: 1025)1.Atradnes nosaukums: Krievupe2. Derīgais izraktenis:Atradne, atradnes iecirknis Derīgā izrakteņa veidsDerīgā izrakteņaizmantošanaVisa atradne Smilts-grants BūvniecībaiVisa atradne Smilts BūvniecībaiVisa atradne Smilts Silikātizstrādājumiem3. Atradnes statuss un izmantošana:Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss: NēAtradne, atradnes iecirknisAtradnes izmantošanaAtradne netiek izmantota.4. Administratīvā piederība:Atradnes numursAtrašanas vietaRīgas rajons, Garkalnes novads5. Akvatorija, upes gultne: Nav6. Atradnes koordinātes (LKS-92)Atradne,atradnes iecirknisX, m Y, mno līdz no līdzKrievupe 6324965 6326714 530672 5329597. Krājumi7A. Izpētītie krājumi: jaunākie dati par krājumu atlikumiem katram izraktenimattiecīgā gada 1. janvārīAtradne, atradnesiecirknisDerīgā izrakteņaveidsDerīgā izrakteņaizmantošanaIzpētesgadsKrājumu sadalījumskategorijāsmērvienība A N7B. Prognozētie resursi (P kategorija)Krājumu sadalījumsIzpētes Derīgā izrakteņa Derīgā izrakteņakategorijāsgadsveidsizmantošanamērvienība P1986 Smilts-grants, smilts tūkst. m 3 19100.008. Galvenie derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji8A. Granulometriskais sastāvsAtradne, atradnes Derīgā izrakteņa veids vai Frakcija Saturs (%)iecirknisizmantošana(mm) no līdz vid.Visa atradne Smilts-grants, smilts 70 - 5 - 28.00 -Visa atradne atsijātā smilts Rm 1.00 - -8

3.PIELIKUMSPLĀNOŠANAS DOKUMENTAREALIZĀCIJAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS(STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA MONITORINGS)IevadsMateriālu izstrādājusi Latvijas Republikas Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk tekstā arī –Birojs) Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma daļa, un tas sagatavots, balstoties uz ANO protokolā par stratēģiskoietekmes uz vidi novērtējumu ietverto skaidrojumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā arī –SIVN) monitoringu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (2001.gada 27.jūnijs) parnoteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu. Materiālā izmantotas arī Eiropas Savienības dalībvalstu(Vācijas Federatīvā Republika, Lielbritānijas Apvienotā Karaliste) izstrādātās vadlīnijas SIVN monitoringa veikšanai.I SIVN monitoringa tiesiskais regulējumsPlānošanas dokumentu realizācijas monitoringa nepieciešamību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva2001/42/EK (2001.gada 27.jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāktekstā arī – Direktīva), kuras 10. pantā ir noteikts, ka- „dalībvalstis pastāvīgi pārrauga plānu un programmu īstenošanas ietekmi uz vidi, lai inter alia agrīnā pakāpēkonstatētu to iepriekš neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi un varētu veikt atbilstīgu koriģējošu darbību”;- „lai novērstu monitoringa dublēšanos, piemērotos gadījumos drīkst izmantot esošos monitoringa pasākumus”.Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā atbilstoši Direktīvas 1.pielikuma (i) punktam „jāietver topasākumu aprakstu, kas paredzēti attiecībā uz monitoringu”.Direktīvas normas ir iestrādātas Latvijas Republikas 1998.gada 13.novembra likumā „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums”.Latvijas Republikas 1998.gada 13.novembra likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23. 5 panta 6.daļānoteikts, ka „kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu ņemot vērāvides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādosizstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu parplānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi”.Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskaisnovērtējums” 8.13.punktā noteikts, ka Vides pārskatā jāietver informāciju arī par paredzētajiem pasākumiemplānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa nodrošināšanai, savukārt šo noteikumu VIII nodaļā „Plānošanasdokumenta īstenošanas monitorings” noteikts:- lai konstatētu plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, vides pārskatā iepriekšneparedzētu ietekmi uz vidi, kā arī, ja nepieciešams, izdarītu grozījumus plānošanas dokumentā, izstrādātājs,ņemot vērā biroja atzinumu par vides pārskatu, veic plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringu;- plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmanto valsts statistikas datus, informāciju, kas iegūta,veicot vides monitoringu, kā arī citu informāciju, kas pieejama izstrādātājam;- izstrādātājs sastāda monitoringa ziņojumu un atzinumā par vides pārskatu noteiktajā termiņā iesniedz tobirojā. Monitoringa ziņojumā apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumentaīstenošanu saistīto vides stāvokļu izmaiņu un to tendenču raksturojumu;- birojs reizi gadā apkopo iesniegtos monitoringa ziņojumus un iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas centrā (1.pielikums).II SIVN monitoringa definīcija un tiesisko aspektu skaidrojumsSIVN monitorings ir sistemātisks vides kvalitātes un tās izmaiņu tendenču novērtējums. Tā mērķis ir novērtēt konkrētaplānošanas dokumenta realizācijas ietekmi uz vidi, kā arī plāna vai programmas izpildi saistībā ar stratēģiskā ietekmesuz vidi novērtējuma vides pārskatā definētiem vides mērķiem vai uzdevumiem. SIVN monitorings dod iespējuaktualizēt plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās vides ietekmes un salīdzināt tās ar prognozētajām, kā arīVides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 1

nodrošina savlaicīgu problēmu identifikāciju, lai nepieciešamības gadījumā veiktu atbilstošu plānošanas dokumentakorekciju.Tā kā Direktīvā nav definētas prasības monitoringa izpildei, tā nesniedz atbildes uz būtiskiem ar monitoringa realizācijusaistītiem jautājumiem, piemēram, kas ir atbildīgs par monitoringa veikšanu, monitoringa izpildes termiņi,izmantojamās metodes, rezultātu dokumentēšana, interpretācija un prezentēšana, konsultāciju nepieciešamība unturpmākās rīcības. Tādejādi Eiropas Savienības dalībvalstīm pašām jālemj par to, kā tiek nodrošināts monitorings, laiizpildītu Direktīvas 10.panta prasības.Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktas prasības monitoringa ziņojuma par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešuvai netiešu ietekmi uz vidi, vides pārskatā neparedzētu ietekmi iesniegšanas termiņu noteikšanai, kā arī noteiktsmonitoringa ziņojumā ietveramās informācijas minimālais apjoms, t.i., „monitoringa ziņojumā apkopo pieejamoinformāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļu izmaiņu un to tendenčuraksturojumu” (Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums” 32.punkts). Monitoringa ziņojumu sagatavo plāna vai programmas izstrādātājs. Tādejādilikumdošana deleģē pašus plānošanas dokumentu izstrādātājus lemt par veicamā monitoringa veidu un apjomu, kas šajāgadījumā ir attaisnojams ar dažādu plānu un programmu specifiskajiem aspektiem.III Vispārēji norādījumiVeids, kādā jāveic plānošanas dokumenta SIVN monitorings, ir atkarīgs no konkrētā plāna vai programmas izstrādesmērķa (zemes izmantošana, atkritumu apsaimniekošana vai citas nozares attīstības plānošana), apjoma (nacionālas,reģionālas vai vietējas nozīmes plānošanas dokuments), plānošanas teritorijas esošās situācijas rakstura un citiemfaktoriem.SIVN monitoringā var izmantot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās novērtējuma metodes, savukārt tā detalizācijaspakāpei jābūt saistītai ar plāna vai programmas detalizācijas pakāpi, kā arī ar prognozētajām plānošanas dokumentaīstenošanas ietekmēm. Monitoringā jāaptver nozīmīgus vides efektus, kuri parasti ir raksturoti SIVN vides pārskatā.Atsevišķos gadījumos monitoringā jāietver arī faktori, kas neatspoguļojās plānošanas dokumenta sagatavošanas stadijā.Lai arī Direktīva nosaka, ka plānošanas dokumentu realizācijas monitoringu jāveic plānošanas dokumenta īstenošanaslaikā, svarīgi, lai monitoringa procesa plānošana būtu uzsākta jau plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā.Plānošanas dokumenta izstrādātājam jānodrošina, lai pēc plāna vai programmas pieņemšanas ieinteresētās puses(iestādes, nevalstiskās organizācijas), kā arī sabiedrība tiktu informēta par pasākumiem, kas saistīti ar SIVNmonitoringu.Lai novērtētu, vai un kā ir sasniegti plānošanas dokumentā izvirzītie mērķi, liela nozīme ir plānošanas dokumentarezultatīvo rādītāju analīzei un SIVN monitoringam. SIVN monitoringā var raksturot galvenās izmaiņu tendences laikāun telpā. Galvenais pamatnosacījums, lai SIVN monitorings dotu priekšstatu par plāna vai programmas realizācijasietekmēm, un lai agrīnā stadijā varētu identificēt iepriekš neparedzētās ietekmes. SIVN monitoringam jābūt skaidram,ekonomiski rentablam un tādam, lai tā veikšana neprasītu lielu laika ieguldījumu. Izstrādātājs nodrošina, lai monitoringāizmantojamā informācija atbilstu plānošanas dokumenta izstrādes mērķiem un uzdevumiem, tā būtu aktuāla un ticama,atbilstoši dokumentēta un publiski pieejama. Monitoringu var integrēt regulārajā plānošanas ciklā, neparedzot atsevišķuprocedūru tā veikšanai, piemēram, to var apvienot ar plānošanas dokumenta rezultatīvo rādītāju atskaiti.Direktīvas 10.pants neaizliedz apvienot vairāku plānošanas dokumentu SIVN monitoringus. Tomēr, lai tiktu izpildītasDirektīvas prasības, jāraugās, lai nepieciešamā informācija, kas saistīta ar vides ietekmēm, aptvertu katru plānu vaiprogrammu. Atsevišķos gadījumos kumulatīvās ietekmes ir vieglāk identificējamas, veicot tieši atsevišķu plānu vaiprogrammu apvienoto monitoringu.SIVN monitorings nodrošina lēmuma pieņēmējus ar informāciju, kas izmantojama precīzāku risinājumu izvēlē unpamatotāku lēmumu pieņemšanā. Monitoringa rezultātus var izmantot arī vides pārskatā ietvertās informācijasapstiprināšanai, t.sk. plānošanas dokumenta un vides pārskata trūkumu apzināšanai, kā arī lai konstatētu, vai ir kādasizmaiņas salīdzinājumā ar plānoto rezultātu. Monitorings dod iespēju uzlabot turpmāko vides pārskatu kvalitāti, īpašigadījumos, ja tiek konstatēts, ka atsevišķi vides kvalitāti raksturojošie parametri tiek sistemātiski pārsniegti vai navietverti atsevišķu plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējumā.IV Ieteikumi SIVN monitoringa programmas izstrādei un realizācijaiSIVN monitoringa programma jāizstrādā, balstoties uz plānošanas dokumenta stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumuun tā ietvaros izvirzītajiem vides kvalitātes mērķiem un uzdevumiem. Lai konstatētu plānošanas dokumenta realizācijasrezultātā radītās izmaiņu tendences, būtisks ir SIVN esošā vides stāvokļa raksturojums. SIVN jābūt apzinātāmiespējamām būtiskām vides ietekmēm, kā arī definētiem un raksturotiem pasākumiem būtisko ietekmju mazināšanai vainovēršanai. Jo reprezentatīvāka būs šī informācija, jo vieglāk būs sagatavot monitoringa programmu un savlaicīgiuzsākt nepieciešamo datu ieguvi.Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 2

Plānošanas dokumenta realizācijas vides ietekmes attiecies uz visu plānošanas dokumentu kopumā, un tāpēcmonitoringā jāietver ne tikai pozitīvo, nelabvēlīgo, paredzēto un neparedzēto, bet arī kumulatīvo, sekundāro un cituietekmju savstarpējais un kopējais izvērtējums. Monitoringā var ietvert gan atsevišķu pasākumu, gan kopējo plānošanasdokumenta konkrētā darbības perioda realizācijas izvērtējumu.Kad ir apzināts veicamā monitoringa veids un apjoms, jāveic atbilstošu rezultātu/indikatoru izvēle. Nepieciešamo videsmonitoringa informācijas veidu (kvalitatīvu vai kvantitatīvu) un to detalizācijas pakāpi nosaka plānošanas dokumentaveids un līmenis, kā arī tā īstenošanas rezultātā prognozētās vides ietekmes. SIVN monitoringam nepieciešamoinformāciju var iegūt no dažādu institūciju (vides, veselības, lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. nozaru) datubāzēm.Sagatavojot monitoringa programmu, ieteicams apzināt (2.pielikums):· Kādi ir esošie monitoringa pasākumi, vai un cik lielā mērā to dati ir izmantojami plānošanas dokumentanovērtēšanā?· Kādus monitoringa pasākumus veic institūcijas saistībā ar citiem plānošanas dokumentiem vai projektiem, unvai ir iespējams šos datus izmantot?· Kāda vēl papildus informācija ir pieejama un izmantojama (vides stāvokļa pamatdati, nozaru atskaites u.c.)?· Kādi organizatoriski paskumi nepieciešami monitoringa īstenošanai?Nosakot monitoringa prioritātes, svarīgi apzināties, ka tām jābūt vērstām uz konkrēto plānu vai programmu mērķusasniegšanu, īpašu vērību pievēršot informācijai, kas būtiska turpmāko lēmumu pieņemšanā. Nav nepieciešamas undažkārt pat iespējams kontrolēt pilnīgi visu, tāpēc jākoncentrējas uz būtiskākajām vides ietekmēm, piemērām, tādām,· kuras noteiktas starptautiskajā vai nacionālajā likumdošanā, vadlīnijās vai standartos,· kuras var izraisīt neatgriezenisku kaitējumu (novērtējums ļaus atklāt tendences pirms kaitējums tiks izraisīts),· kuras var definēt, kā „neskaidra nelabvēlīga ietekme”.SIVN monitoringa struktūru var veidot, balstoties uz stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā identificētajiem videsfaktoriem, kas izriet no plānošanas dokumentā paredzētājām darbībām. Šim nolūkam vispiemērotāk būtu izmantotkvantitatīvus datus. Taču gadījumā, ja nav iespējams sasaistīt plānošanas dokumentā paredzētās darbības unstratēģiskajā novērtējumā identificētās vides ietekmes, var izmantot datus, kas netieši norādītu uz vides stāvokļaizmaiņu tendencēm, tā piemēram, var orientēties uz starpposmu notikumiem, kā arī vairāk fokusēties uz rezultātiem.Monitoringā var pielietot arī indikatoru moduļus, piemēram, sociāli–ekonomiskie faktori – slodzes – stāvoklis –ietekme – atbildes pasākumi (angļu valodā saīs. – DPSIR).Jāņem vērā, ka būtiskas ietekmes var parādīties arī ilgstošākā laika periodā, un ne vienmēr tās var identificēt plānošanasdokumenta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumā. Turklāt SIVN vides pārskata secinājumi bieži tiek balstīti uzskaitļošanas un simulācijas bāzes, kas realitātē sevi var neattaisnot. Šo iemeslu dēļ ieteicams regulāri pārskatītmonitoringam izvēlētos indikatorus.Monitoringā lietderīgi izmantot arī papildus indikatorus, tādejādi dodot iespēju konstatēt iepriekš neidentificētasproblēmas, kā arī noteikt izmaiņu tendences plašākā mērogā. SIVN monitoringā piemērotāki un tendenču raksturošanaiefektīvāk izmantojami ir indikatori, kas raksturo kvalitātes pasliktināšanās tendences kopumā, piemēram, ekoloģiskāsūdens kvalitātes klases un to raksturlielumi.Sagatavojot monitoringa programmu un izvēloties indikatorus, jāņem vērā:· plānošanas dokumenta realizācijas ietekmi var raksturot, izvērtējot indikatorrādītāju izmaiņu virzienu unpakāpi;· indikatoru izmaiņu virziens var būt pretējs stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatāidentificētajai ietekmei;· monitoringā var izmantot salīdzinājuma metodi, t.i., indikatoru izmaiņas salīdzina ar citiem atskaites punktiem;· monitoringā jāizmanto kvantitatīvus datus, taču situācijas raksturošanai var izmantot arī kvalitatīvuinformāciju;· rezultāti jāapkopo monitoringa ziņojumā, dodot skaidrojumu un atbilstošus komentārus.Plānošanas dokumenta izstrādes gaitā lietderīgi izveidot mehānismu, kas ļautu noteikt, vai un kādas koriģējošāsdarbības ir nepieciešamas, gadījumā, ja monitoringa rezultātā konstatētas neparedzētas nelabvēlīgas ietekmes. Šajāgadījumā jāparedz:Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 3

· sliekšņa kritēriji nelabvēlīgas ietekmes identificēšanai (piemērām, kādi aspekti tiek uzskatīti parnepieņemamiem videi);· koriģējošās darbības, kuras veicamas, atklājot būtiskas ietekmes (plānošanas dokumenta grozījumi);· atbildīgie par koriģējošo darbību veikšanu.Jāatzīmē, ka monitoringa rezultātiem jābūt ticamiem un pamatotiem, lai uz tiem balstītā plānošanas dokumentukoriģēšana nodrošinātu plānošanas tiesiskumu.Ja monitorings neuzrāda nepieciešamību veikt tiešu vai nekavējošu plānošanas dokumenta koriģēšanu, iegūtie rezultātiir izmantojami turpmākajā plānošanas procesā vai vides novērtējumā, jo plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringsvar piedāvāt papildus iespējas un arī ierosinājumus turpmākās attīstības plānošanai.Monitoringa programmas izstrādē var izmantot Biroja sagatavotu informatīvu paraugu – tabulu, kur apzināti unapkopoti vides un citu nozaru politikas plānošanas dokumentos izvirzītie mērķi un uzdevumi, kā arī normatīvajos aktosizvirzītās prasības un atsevišķu monitoringa programmu informācija (3.pielikums). Tabulā ietvertā informācija irstrukturēta divās daļās – dabas un sociālekonomiskie faktori. Vides (dabas) faktoru sadaļa ir sagatavota, ņemot vērāVides politikas pamatnostādnēs 2009.–2015.gadam izmantoto nodaļu tematisko sadalījumu – gaiss, ūdens, zeme, daba,klimats.Tabulā ietverti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi indikatorrādītāji, jo dažādiem plānošanas dokumentiem ir atšķirīgsietekmju un būtiskāko problēmu raksturs. Līdz ar to arī prasības nelielas pašvaldības, republikas nozīmes pilsētas unnozares politikas plānošanas dokumentu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma monitoringam atšķirsies. Gadījumā,ja nav konstatēti būtiski vides kvalitāti pasliktinoši aspekti, lietderīga un ekonomiski pamatojama būtu kvalitatīvu datuvai pat tikai informatīva rakstura informācijas izmantošana un izvērtēšana, savukārt gadījumos, ja konstatēta esošāvides stāvokļa kvalitātes pasliktināšanās vai atsevišķu robežlielumu pārsniegšanas gadījumi, kvantitatīvu datuizmantošana monitoringā būtu pat obligāts priekšnoteikums.Atsevišķi tabulā ietvertie mērķi un indikatori dublējas vai pārklājas. Šāda pieeja izvēlēta tāpēc, lai dotu iespējuplānošanas dokumenta izstrādātājiem pašiem izvēlēties piemērotākos indikatorus, kuri attiektos uz katra konkrētaplānošanas dokumenta SIVN monitoringa mērķiem, un visefektīvāk raksturotu vides stāvokli un tā izmaiņas.Jāatzīmē, ka minētajai tabulai ir tikai ieteikuma raksturs, un tā izstrādāta, lai veicinātu plānošanas dokumentuizstrādātāju sapratni par veidu, kā būtu veicams katra konkrētā plānošanas dokumenta SIVN monitorings, un kam būtujāpievērš galvenā uzmanība.V Ieteikumi monitoringa ziņojuma sagatavošanaiPlānošanas dokumenta izstrādātājs var izstrādāt pēc saviem ieskatiem piemērotāko ziņojuma formu, kādā tiks apkopotainformācija par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kā arī vides pārskatā iepriekšneparedzētu ietekmi.4. pielikumā ir ievietots Biroja sagatavots monitoringa ziņojuma formas paraugs/piemērs kā ieteikums plānošanasdokumentu izstrādātājiem monitoringa ziņojuma sagatavošanā. Ja monitoringa ziņojuma sagatavošanai izvēlas minētoparaugu, ieteicams to papildināt ar plānošanas dokumentam specifisku informāciju t.sk., piemēram, realizētiemprojektiem, apbūves teritorijām u.c. Pie tam nav nepieciešams dublēt informāciju vairākās tabulas sadaļās, unizstrādātājs pēc saviem ieskatiem var aizpildīt tikai tās ailes, kuras attiecas uz konkrēto plānošanas dokumentu.Monitoringa izstrādātājiem pašiem jāizvēlas, kāda veida informācija tiks izmantota monitoringā un monitoringaziņojumā, ņemot vērā gan datu pieejamības iespējas, gan arī konkrētu plānošanas dokumentu un tā realizācijas teritorijāesošās problēmas. Būtiski atzīmēt, ka monitoringa ziņojumā būtu iekļaujams nevis pats monitoringa process un visi tajāiegūtie dati, bet gan rezultātu analītisks izvērtējums, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem problēmjautājumiem unaktualitātēm. Konkrētus datus būtu ieteicams uzrādīt robežpārkāpumu vai esošās situācijas pasliktināšanās gadījumā.Vēršam uzmanību uz to, ka Biroja piedāvātā monitoringa ziņojuma forma laikā gaitā var tikt mainīta. Lūdzam sekotlīdzi aktuālai informācijai Biroja mājas lapā internetā http://www.vpvb.gov.lv.Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 4

Stratēģiskā ietekmes uz vidi monitoringa realizācijas shēma1.pielikumsStratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā izvirzītie mērķi unuzdevumi, apzinātās būtiskās vides problēmasApzināt izmantojamos indikatorusApzināt informācijas avotusNoteikt monitoringa veikšanas laiku un biežumuMonitoringa programmas izstrādeMonitoringsIegūto datu apkopošanaMonitoringa rezultātu izvērtējumsTurpmāk veicamie pasākumi, t.sk. arī koriģējošo darbībunepieciešamības izvērtējumsMonitoringa informācijas pasniegšana atbilstoši tā mērķiemun sabiedrības interesēm, t.sk. monitoringa ziņojumanosūtīšana Vides pārraudzības valsts birojamVides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 5

2.pielikumsKontroljautājumus stratēģiskā ietekmes uz vidi monitoringa programmas sagatavošanai unmonitoringa realizācijaiMonitoringa tēma Aktualitāte PiezīmesMonitoringa mērķi, kas, galvenokārt, balstīti uz SIVN, ja iespējams, definējotprioritātes, t.sk. ņemot vērā plānošanas dokumenta realizācijas ietekmes apjomu ganlaika, gan telpas griezumāVai lietderīgi veikt monitoringu kopā ar citiem plāniem un programmāmAtbildīgais par monitoringa veikšanuVai dokumentācija, t.sk. par plāna vai programmas ieviešanas statusu, ir pieejama unpietiekošaVai ir izmantojami dati no citiem monitoringiemVisa informācija un dati ir pieprasīti, pieejami un izmantojamiVai ir pieejamai dati, kuru trūkums bija apzināts SIVNVai ir konstatētas būtiskas novirzes no plānotā vai vides pārskatā identificētāVai ir notikušas būtiskas izmaiņas apstākļos vai noteikumos (tehnoloģiskajos,normatīvajos aktos, sociālajā attīstībā), kas būtu jāņem vērāVai ir izvirzītas/konstatētas jaunas prioritātes/problēmas/vājās vietas plāna vaiprogrammas ieviešanāDefinētie vides kvalitātes mērķi ir aktuāliIndikatori ir atbilstoši un aktuāli (ietekmju un izmaiņu identifikācijai), tieizmantojami cēloņu-seku sakarības noteikšanaiPlānotie vides aizsardzības mērķi ir sasniedzamiPieņēmumi un prognozes ir patiesasSIVN definēto nenozīmīgo ietekmju pārbaudeVai ir konstatētas papildus un/vai neparedzētas būtiskas nelabvēlīgas vides ietekmesIr pārsniegtas normatīvos aktos noteiktās sliekšņu vērtības un jāuzsāk atbilstoša rīcībaIr ieviesti definētie ietekmi samazinošie pasākumi un tie dod gaidītos rezultātusIetekmi samazinošie pasākumi nav ieviesti un turpmāk nav nepieciešamiPlānošanas dokumenta ieviešanā nav izvirzītas jaunas prasības, kas būtu ņemamasvērāIdentificētie aspekti, kas jāņem vērā turpmākajā monitoringā vai plānošanas procesāsaistībā ar vides ietekmiSecinājumi un iegūtie dati, kas izmantojami nākošajā monitoringā, turpmākajosplānošanas procesos vai vides novērtējumos un kas būtu atbilstoši jānoformē unjānodrošina to pieejamībaKomentāri par monitoringa rezultātiemInstitūcijas un organizācijas, kas būtu jāinformē par monitoringa rezultātiemNepieciešamais turpmākais monitorings un tā noriseAktuālie stāvokļi un nepieciešamība tos kontrolēt un veikt korektīvās darbībasTiesiskā bāze korektīvo darbību veikšanaiNoteiktās prasības noteiktu darbību veikšanai atbilstoši monitoringa rezultātiem, t.sk.korektīvo darbību veikšanai, kas atbildīgs par toNepieciešamo mērījumu (korektīvo darbību) veikšanaCita informācija:Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gads 6

VIDES (DABAS) FAKTORIPlānošana dokumenta realizācija ietekmes novērtējumā (SIVN monitoringā) izmantojamie/ieteicamie indikatori3. pielikumsGAISSSIVN priekšmets Plānošanas dokumenta/SIVN mērķis Izmantojamie indikatori (kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)Gaisa kvalitāte· Nodrošināt gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvajos aktosnoteiktajām prasībām· Īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu (t.sk. novērtētun uzlabot agrāk īstenoto pasākumu efektivitāti)· Veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionāluizmantošanu, panākot gaisu piesārņojošo vielu emisijusamazinājumu tautsaimniecības, t.sk. enerģētikas, rūpniecības,transporta un lauksaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās· Labāk pieejamo tehnisko paņēmienu, videi draudzīgutehnoloģiju un tīrākas ražošanas ieviešana tautsaimniecībā· Palielināt energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu· Realizēt energoefektivitātes paaugstināšanas un ēkuenergoefektivitātes uzlabošanas projektus· Veicināt neefektīvu un novecojušu sadedzināšanas iekārtunomaiņa individuālajā apkurē ar vides prasībām atbilstošākāmiekārtām· Īstenot investīciju projektus· Apzināt teritorijas, kurās ir paaugstināts trokšņa līmenis· Īstenot pasākumus trokšņa ietekmes samazināšanai· Piesārņojošo vielu emisijas apjoms (SO 2, kopējais NO x, NH 3, nemetāna gaistošieorganiskie savienojumi)· Cieto daļiņu emisija· Gaisa piesārņojuma dienu skaits· Sasniegtās emisiju limitu vērtības· Galvenie gaisa piesārņotāji un to radītā piesārņojuma emisijas· Pasākumi emisiju samazināšanai· Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo gaisa kvalitātes vadības areālā· Riska teritorijas· Smakas· Pasākumi jaunu tehnoloģiju ieviešanas un resursu racionālas izmantošanasveicināšanai· Gaisu piesārņojošo vielu emisija tautsaimniecības nozarēs (t.sk. enerģētikas,rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs) un mājsaimniecībās· Gaisu piesārņojošo vielu emisija transporta nozarē (t.sk. satiksmes apjoms,pasākumi transporta plūsmas samazināšanai ceļu kvalitāte (grantssegums/asfalts))· Energoresursi (t.sk. atjaunojamie energoresursi) un to izmantošana· Koģenerācijas būves, hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas u.c.· Siltumtīkli un to tehniskais stāvoklis (centralizēta/lokāla/individuālasiltumapgāde)· Siltumapgādes attīstības plāna izstrāde un īstenošana· Energoefektivitātes paaugstināšanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanasprojekti· Investīciju projekti· Izstrādātas trokšņu kartes· Izstrādāts rīcības plāns trokšņa ietekmes samazināšanaiIzmantojamie politikas plānošanas dokumenti:· Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gada· Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadamIzmantojamie tiesību akti· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290

· Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. – 2010.gadam· Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006. – 2013.gadam· u.c.„Noteikumi par gaisa kvalitāti”· Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 „Videstrokšņa novērtēšanas kārtība”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175„Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem”· u.c.ŪDENSSIVN priekšmets Plānošanas dokumenta/SIVN mērķis Izmantojamie indikatori (kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)ŪdensobjektustāvoklisŪdenssaimniecība· Uzlabot un nodrošināt virszemes un pazemes ūdens kvalitāti· Sasniegt upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānosizvirzītos vides kvalitātes mērķus· Novērst ūdensobjektu eitrofikāciju· Veicināt labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošanu· Īstenot barības elementu noplūdes samazināšanas pasākumusīpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātasprasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskāsdarbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem· Veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens izmantošanu· Nodrošināt un uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumus· Uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru, lai samazinātuzudumus no tīkliem· Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitāti· Nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens attīrīšanu· Sagatavot stratēģiju/ koncepciju slodzes samazināšanai, ko radaiedzīvotāji bez centralizētas kanalizācijas sistēmas (t.sk.tūrisma mītnes) un to ieviest· Nodrošināt centralizētas un decentralizētas kanalizācijassistēmas notekūdeņu un ar tiem saistīto atkritumu savākšanu unutilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām· Virszemes ūdensobjektu kvalitāte· Pazemes ūdensobjektu kvalitāte· Stipri pārveidoti ūdensobjekti vai mākslīgi ūdensobjekti un to kvalitāte· Prioritārie zivju ūdeņi (prioritārās zivju ūdeņu upes un to posmi, prioritārie zivjuūdeņu ezeri)· Punktveida piesārņojuma avoti· Kopējā slāpekļa un fosfora izplūde ūdenī no punktveida piesārņojuma avotiem· Difūzā piesārņojuma avoti· Pārrobežu piesārņojums, avoti· Piesārņojošo vielu emisiju limiti un pārsniegumi· Īpaši jutīgās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens unaugsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma arnitrātiem· Pasākumi ūdens kvalitātes uzlabošanai· Īstenotie apsaimniekošanas pasākumi· Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas· Aizsargjoslas· Ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju· Tehnoloģiski risinājumi ūdens taupīšanas nolūkā (piemēram, izlietotā ūdensattīrīšana un atkārtota izmantošana, videi draudzīgas tehnoloģijas ar mazu ūdensresursu patēriņu utt.)· Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošiūdensapgādes pakalpojumi· Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti centralizētas ūdensapgādes sistēmaspakalpojumi· Pazemes un virszemes ūdens ņemšanas apjoms· Artēzisko urbumu skaits (tamponēti/netamponēti/plānotie)· Dzeramā ūdens paraugu īpatsvars, kuros pārsniegti dzeramā ūdens kvalitātes undrošuma ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji

PeldvietasPlūdu risks· Nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti līdz noteiktajamrobežvērtībām· Uzlabot darbojošos NAI efektivitāti· Nodrošināt lietus ūdeņu apsaimniekošanu· Īstenot investīciju projektus· Atdzelžošanas iekārtas· Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti centralizētas kanalizācijas sistēmaspakalpojumi· Centralizētas un decentralizētas kanalizācijas sistēmas nodrošinājums(pilsētās/ciemos/pārējās vietās)· Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošinotekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi· Lietus ūdeņu kanalizācija· Notekūdeņu dūņu izmantošana· Pasākumi komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņupiesārņojuma samazināšanai· Investīciju projekti· Nodrošināt peldvietu labiekārtošanu un uzturēšanu · Peldūdeņi (Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastes peldvietas, iekšzemespeldvietas)· Peldūdeņu ezeri/upes· Peldvietu skaits· Peldvietu labiekārtošanas projekti· Pasākumi piesārņojuma likvidēšanai peldvietas ūdenī· Pludmales (peldvietas) un jahtu ostas, kurām piešķirts ekosertifikāts „Zilaiskarogs”· Samazināt ar plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkuveselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību· Veikt plūdu riska teritoriju izpēti un izstrādāt aizsardzībaspasākumus· Izstrādāt un īstenot pretplūdu pasākumu plānu· Plūdu riska teritorijas· Applūstošās teritorijas· Jūras uzplūdu riska teritorijas· Jūras krastu erozijas draudu teritorijas· Pretplūdu plāna izstrāde· Plūdu riska teritoriju aizsardzības pasākumi· Aizsargdambji, hidrotehniskās būves (rekonstrukcija, pilnveidošana)· Krastu nostiprināšana· Vides projektiIzmantojamie politikas plānošanas dokumenti:· Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni· Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008. – 2015.gadam.· Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņupiesārņojuma samazināšanai· Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai unkvalitātes nodrošināšanai· u.c.Izmantojamie tiesību akti:· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175 „Noteikumipar nacionālajiem vides indikatoriem”· 2002.gada 12.septembra likums „Ūdens apsaimniekošanas likums”· Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1354 „Noteikumipar sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riskapārvaldības plānu”· u.c.

ZEMESIVN priekšmetsZemes resursiAugsnes kvalitāteLauksaimniecībaPlānošanas dokumenta/SIVN mērķis· Veicināt zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu unapsaimniekošanu· Racionāla derīgo izrakteņu ieguve un izmantošana· Nodrošināt augsnes un grunts kvalitātes atbilstību normatīviem· Sakārtot un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu· Nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma samazināšanu,izmantojot labākās atkritumu rašanās novēršanas iespējas,labākos pieejamos tehniskos paņēmienus· Apzināt piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas un veikt tosanāciju· Veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību· Veicināt lauku vides attīstībuIzmantojamie indikatori(kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)· Derīgie izrakteņi (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, pazemes dzeramaisūdens un ārstnieciskie minerālūdeņi, nafta, struktūras gāzes krātuvju ierīkošanai,zemes siltums)· Derīgo izrakteņu ieguves apjomi· Projekti, kuriem veikts ietekmes uz vidi novērtējums· Sadzīves un bīstamo atkritumu daudzums· Kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms· Uzņēmumu radītais sadzīves atkritumu īpatsvars· Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti· Atkritumu dalītās vākšanas punkti (pilsētās/laukos)· Laukumi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem (pilsētās)· Atkritumu šķirošanas stacijas· Kompostēšanas laukumi· Atkritumu pārstrādes centri· Celtniecības atkritumu pārstrādes centri· Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes centri· Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā –iedzīvotāju skaits (pilsētās/laukos)· Sabiedrības informēšanas/izglītošanas kampaņas· Slēgto izgāztuvju rekultivācija· Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas· Sanēto piesārņoto teritoriju platība· Vides projekti· Lauksaimniecībā izmantojamās zemes· Īpaši jutīgās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens unaugsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma arnitrātiem· Notekūdeņu dūņu izmantošana· Lauksaimniecībā neizmantojamas un mazauglīgas zemes· Meliorācijas sistēma· Polderu stāvokļa izpēte· Polderu darbības efektivitātes izpēte· Polderu rekonstrukcija· Latvāņu izplatība (ierobežošana, pasākumi)

Mežsaimniecība· Veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecības attīstību· Veicināt bioloģiskas daudzveidības saglabāšanu· Novērst mežu segumu samazināšanu· Nodrošināt mežainu apvidu produktivitātes vērtībassaglabāšanu un uzlabošanu· Mežsaimniecībā izmantojamās zemes· Apmežotās teritorijas· Mežaudžu ekoloģiskais stāvoklis· Koksnes krāja un ieguves apjomi· Faktiski izcirstās platības· Zemes apauguma izmaiņasIzmantojamie politikas plānošanas dokumenti:· Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam· Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012.gadam· Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006–2013.gadam.· Piejūras reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam· Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam· Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2013.gadam· Zemgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam· Dienvidlatgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam· Ziemeļlatgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam· Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam· Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012. gadam· u.c.Izmantojamie tiesību akti:· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175 „Noteikumi parnacionālajiem vides indikatoriem”· 2000.gada 14.februāra likums „Atkritumu apsaimniekošanas likums”· u.c.DABASIVN priekšmetsĪpaši aizsargājamāsdabas teritorijasSugas un biotopiPlānošanas dokumenta/SIVN mērķis· Nodrošināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, t.sk. Eiropasnozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)aizsardzību un atbilstošu apsaimniekošanu· Saglabāt un veicināt biotopu un vietējo savvaļas sugudaudzveidībuIzmantojamie indikatori(kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)· Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kopējā platība plānošanas teritorijā· Galvenie teritoriju ietekmējošie faktori· Dabas aizsardzības plāni un tajos izvirzīto mērķu sasniegšana· Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi· Dabas taku uzturēšana un jaunu veidošana· Biedrību un nodibinājumu līdzdalība ĪADT apsaimniekošanā· Valsts un privātās partnerības projekti· Aizsargājamās sugas un biotopi· Sugu aizsardzības plāni· Ziņojumu skaits par apdraudētām sugām

Ainavas aizsardzībaSaimnieciskādarbība· Izstrādāt ainavu ekoloģiskos plānus· Saglabāt ainavas daudzveidību· Uzlabot ainavas kvalitāti· Novērtēt un aizsargāt ainavu dažādību un vietējās kultūrainavasīpatnības· Veicināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešulīdzsvarotību· Lauku putnu indekss· Bioloģiski vērtīgie zālāji· Ainavu ekoloģiskie plāni· Ainavas inventarizācijas rezultāti· Publiski pieejamās un zaļās teritorijas· Riskam pakļauto aizsargājamo vēsturisko celtņu un arheoloģisko vietu skaits· Tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstība· Iespēja aktīvai atpūtai, sportam· Lauksaimnieciskā, mežsaimnieciskā darbība, derīgo izrakteņu ieguve, enerģētika· Pašvaldības lēmums par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas aizliegumuIzmantojamie politikas plānošanas dokumenti:· Vides politikas pamatnostādnes 2009. –2015.gadam· Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006. – 2008.gadamIzmantojamie tiesību akti:· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175 „Noteikumi par nacionālajiem videsindikatoriem”· 1993.gada 2.marta likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”· Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējieaizsardzības un izmantošanas noteikumi”· 2000.gada 16.marta likums „Sugu un biotopu aizsardzības likums”KLIMATSSIVN priekšmetsKlimata pārmaiņasPlānošanas dokumenta/SIVN mērķis· Samazināt SEG emisiju· Veicināt patēriņa modeļa maiņu atbilstoši ilgtspējīgas attīstībasuzstādījumiem· Palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursuizmantošanuIzmantojamie indikatori(kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)· SEG emisijas apjoms· CO 2 emisijas apjoms· Iedzīvotāju skaits, kuriem pieejama centralizēta siltumapgāde· Ēku renovācija (atbilstoši energoaudita rezultātiem)· Videi draudzīga siltumapgāde· Elektroenerģijas patēriņš uz māju un iedzīvotāju· Atjaunojamie energoresursi (arī hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas,biomasas un biogāzes stacijas, enerģētiskās kultūras)· Zaļais iepirkums· Investīciju projekti

Izmantojamie politikas plānošanas dokumentus· Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam· Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam· Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam· Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam· u.c.Izmantojamie tiesību akti:· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175 „Noteikumi parnacionālajiem vides indikatoriem”· Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisakvalitāti”· u.c.SOCIĀLEKONOMISKIE FAKTORISIVN priekšmetsIedzīvotājiTautsaimniecībasnozares un toattīstībaPlānošanas dokumenta/SIVN mērķis· Nodrošināt un uzlabot cilvēku dzīves vides kvalitāti· Veicināt cilvēku labklājības celšanos· Popularizēt un veicināt veselīgu dzīvesveiduIzmantojamie indikatori(kvantitatīvie un kvalitatīvie izejas dati)· Iedzīvotāju skaits· Demogrāfiskās izmaiņas· Dzimstība/mirstība (mirstības iemesli)· Apdzīvojuma struktūra· Apdzīvotās vietas (izmaiņas)· Apdzīvotās vietas infrastruktūra· Dzīvojamā fonda labiekārtotība· Mājsaimniecību ienākumi vidēji uz ģimenes locekli· No pabalstiem atkarīgo iedzīvotāju īpatsvars· Nodarbinātība· Atpūtas/rekreācijas iespējas· Izbūvēti veloceliņi· Teritorijas, kurās cilvēki pakļauti paaugstināta trokšņa ietekmei· Piesārņojuma avoti (piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas)· Paaugstināta riska objekti· Veicināt tautsaimniecības attīstību · IKP statistikas dati· Investīciju projekti· Tautsaimniecības nozaru attīstība· Nodarbinātība· Transporta sistēmas, t.sk. infrastruktūras sakārtošana unuzlabošana· Ceļu infrastruktūra un kvalitāte· Inženiertehniskie pasākumi autoceļu un ielu tīklā· Ceļu satiksmes drošības pasākumi· Gājēju/velosipēdu celiņi

· Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana/uzlabošana/sakārtošanaun pieejamības veicināšana· Produktu un pakalpojumu daudzveidības veicināšana atbilstošitūristu interesēm· Satiksmes intensitāte· Gaisa kvalitāte, troksnis· Tūrisma produkti (aktīvā tūrisma produkts, ārstniecības, veselības unskaistumkopšanas tūrisma produkts, konferenču tūrisma produkts, kultūrastūrisma produkts, pilsētas tūrisma produkts)· Brīvprātīgās kvalitātes pārvaldības iniciatīvas tūrisma jomā (piemēram,starptautiskā kustība „Zilie karogi”, Eiropas ekomarķējums „Ekopuķīte” unLatvijas Lauku Tūrisma asociācijas „Lauku Ceļotājs” „Zaļais sertifikāts” laukutūrisma mītnēm)Izmantojamie politikas plānošanas dokumenti:· Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gada· Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam· Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. – 2010.gadam· Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006. – 2013.gadam· Ceļu satiksmes drošības programma 2007. – 2013.g.· Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006. –2008.gadam· u.c.Izmantojamie tiesību akti:· 2006.gada 2.novembra likums „Vides aizsardzības likums”· Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisakvalitāti”· Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanaskārtība”· Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.175 „Noteikumi parnacionālajiem vides indikatoriem”· u.c.

Ieteicamā monitoringa ziņojuma forma4.pielikumsPlānošanas dokumenta .............................................................................................................................................................monitoringa ziņojumsPlānošanas dokumenta un monitoringa ziņojuma izstrādātājs, kontaktinformācija:Monitoringa priekšmetsPlānošanas dokumenta/ SIVN uzdevumi, plānotaisstāvoklis/ normatīvos aktos noteiktsRezultāti, situācijasraksturojumsKomentāriVides (dabas) faktoriSociālie faktoriIedzīvotāji (veselība/drošība, labklājība)Ekonomiskie faktoriTautsaimniecības nozaru attīstībaTeritorijas plānojuma vai attīstībasplānošanas dokumenta rezultatīvierādītāji (piemēram, teritorijas plānojumi –apbūvētās teritorijas, attīstības programmas –realizētie projekti u.c.)Secinājumi (analītisks paplašināts izvērtējums):Nākamais monitoringa ziņojuma iesniegšanas termiņš:Datums:Paraksts: