Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kvartāra ūdens horizonts, kurš satur gruntsūdeņus. Atšķirībā no Latvijas teritorijas lielākās daļasGarkalnes novadā kvartāra horizonta biezums sasniedz 50 m un to veido galvenokārt dažādi graudainassmilts nogulumi ar atsevišķiem aleirītiskas smilts vai mālains smilts starpslānīšiem. Ievērojamais kvartāranogulumu biezums un salīdzinoši viendabīgais sastāvs ir faktori, kas nosaka liela apjoma gruntsūdenskrājumu veidošanos. Gruntsūdens resursus papildina atmosfēras nokrišņu infiltrācija. Humīdais klimatsun visumā vājā teritorijas drenētība sekmē nepārtrauktu nokrišņu infiltrēšanos gruntsūdeņos gandrīz visagada garumā. Aktīvas ūdens apmaiņas zonas pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu nosaka atmosfērasnokrišņu un ūdeni saturošo iežu mijiedarbība gruntsūdens horizontos šādas mijiedarbības laiks ir mazs,tāpēc tajos ūdens mineralizācija ir zemāka, un ūdens ir mīkstāks nekā artēziskā ūdens horizontos.Garkalnes novada gruntsūdeņi ir hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi. Parasti sausnes saturs ūdenīir 0,2 – 0,4g/l, kopējā cietība – 1,5 – 3 mmol/l, dzelzs saturs vidēji 0,2 – 0,4mg/l Tie pilnībā atbilstdzeramā ūdens kvalitātes prasībām. Gruntsūdeņu kvalitāte pazeminās virzienā no austrumiem uzrietumiem. Vislabākās kvalitātes gruntsūdeņi sastopami labi drenētos nogāžu iecirkņos pazemes ūdensatradnes „Zaķumuiža” teritorijā. Garkalnes novada Baltezera, Zaķumuižas un Remberģu atradnēsierīkotās ūdens ņemšanas vietas nodrošina Rīgas pilsētas ūdens apgādi.Gaujas – Amatas ūdens horizontu komplekss Garkalnes novadā ieguļ zem kvartāra nogulumiem.Novada lielākajā daļā to no gruntsūdens horizonta šķir dažus metrus biezs morēnas nogulumu slānis.Horizonta biezums aptuveni 50 -60m. Arī te sastopami hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi, kurukvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, taču salīdzinot ar augstāk iegulošajiemKvartāra ūdens horizonta gruntsūdeņiem, to kvalitāte lielākoties ir sliktāka (augstāka cietība, lielāksdzelzs saturs un augstāka mineralizācija). Laba Gaujas horizonta ūdens kvalitāte ir pazemes ūdensatradnes Zaķumiža apkārtnē, kur tiek iegūti kā Kvartāra ūdens horizonta, tā Gaujas ūdens horizontaūdeņi.Arukilas – Burtnieku ūdens horizonta komplekss Garkalnes novada teritorijā ieguļ zem Gaujas –Amatas ūdens horizontu kompleksa 100-150, dziļumā. Arī te sastopami hidrogenkarbonātu kalcija tipasaldūdeņi, kuru kvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, taču salīdzinot ar augstākiegulošajiem ūdens horizonta gruntsūdeņiem, to kvalitāte lielākoties ir sliktāka (augstāka cietība, lielāksdzelzs saturs un augstāka mineralizācija). Vairākās vietās Arukilas ūdens horizontā ir konstatēta dziļākiegulošo palēninātas ūdens apmaiņas zonas iesāļūdeņu intrūzija, ko visticamāk veicinājusi pagājušajāgadsimtā izveidojies „Lielās Rīgas” depresijas attīstības process.Palēninātās ūdens apmaiņas zonu Garkalnes novada teritorijā veido Pērnavas un Ķemeru svītassmilšakmeņi. Kompleksa biezums var sasniegt 100m, bet ieguluma dziļums ir aptuveni 250 -300m nozemes virsas. Kompleksā raksturīgs samērā augsts pjezometriskais spiediens, daudzviet iespējamaurbumu pašizplūde. Palēninātās ūdens apmaiņas zonu no aktīvās ūdens apmaiņas zonas atdala aptuveni100m biezais Narvas sprostslānis. Kompleksa ūdeņi novada teritorijā ir hlorīdu – nātrija tipa iesāļūdeņiemar mineralizāciju līdz 3 g/l. Mineralizācija pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un palielinotiesieguluma dziļumam. Tektonisko lūzumu zonās iespējams straujš mineralizācijas pieaugums, kasizskaidrojams ar dziļāk iegulošās stagnantās zonas ūdeņu pieplūdi pa tektonisko lūzumu zonām. Šīkompleksa iesāļūdeņus var izmantot balneoloģijā, arī kā dzeramos minerālūdeņus.Stagnanto ūdeņu (sālsūdeņu) zona izplatīta Kembrija un Venda terigēnajos nogulumos. Paaugstinātasplaisainības zonās tie sastopami arī kristāliskā pamatklintāja dēdējuma garozā. Artēziskā baseinapamatnē zem liela spiediena ūdens horizontos pazemes ūdeņu kustība notiek ļoti lēni, pazemes ūdensplūsma praktiski neeksistē. Artēziskā baseina pamatnei ir arī izteikta bloku uzbūve. Atsevišķu blokuvertikālā dislokācija var sasniegt 100m un vairāk, tādējādi veidojas relatīvi izolēti bloki, kas vēl vairāksamazina pazemes ūdens plūsmas iespējas. Pazemes ūdeņiem šajā zonā raksturīgs augstspjezometriskais spiediens, urbumi lielākoties ir pašizplūdes. Venda – Kembrija ūdens horizontukompleksā izplatīti hlorīdu-nātrija tipa iesāļūdeņi un sālsūdeņi. To mineralizācija ir ļoti mainīga dažādosblokos, bet pieaug virzienā no no ziemeļiem uz dienvidiem un palielinoties ieguluma dziļumam. Novadateritorijā to mineralizācija var sasniegt 70mg/l.42