13.07.2015 Views

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________<strong>Garkalnes</strong> <strong>novads</strong> atrodas teritorijā, kurā izplatīti liela apjoma gruntsūdens resursi ar ļoti labu kvalitāti. Šieūdens resursi nodrošina dzeramā ūdens apgādi Rīgas pilsētai, kā arī <strong>Garkalnes</strong> apdzīvotajām vietām.Tāpat ūdens tiek tarēts un realizēts mazumtirdzniecībā.Praktiski visa <strong>Garkalnes</strong> novada teritorija atrodas pazemes ūdens atradņu Baltezers, Remberģi unZaķumuiža ķīmiskajā aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ķīmiskajāaizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tā kāatradnēs Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu(neaizsargātu) ūdens horizontu, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens krājumu mākslīgaspapildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjosluaizliegts:• veikt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu, izņemot zemeslietošanas kategorijas maiņu esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpusciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvjubūvniecībai,• veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,• ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,• no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanaslokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdens­objektos,• ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.Pazemes ūdens atradnēm Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža ir noteikta stingra režīma aizsargjosla, kassaskaņota ar <strong>Garkalnes</strong> novada pašvaldību. Visās atradnēs ūdens ieguvei tiek izmantots gruntsūdenshorizonts, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens resursu mākslīgās papildināšanas metode. Saskaņāar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu(neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrārežīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdensieguves urbumiem ne mazāku par gadu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskādarbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnēattiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai.<strong>Garkalnes</strong> novada teritorijas plānojumā ir iezīmēta pazemes ūdens atradņu stingra režīma un ķīmiskāaizsargjoslas, taču nav iezīmēta 500m josla ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingra režīma aizsargjoslu, betTeritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav detalizēti saimnieciskās darbības ierobežojumišajās zonās.Ņemot vērā gruntsūdeņu neaizsargātību, to ļoti labo kvalitāti un lielo nozīmi Rīgas pilsētas ūdensapgādes nodrošināšanā, pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumiem jābūt prioritāriem <strong>Garkalnes</strong> novadā.Kā būtiskākais ir nodrošināt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi esošo ciemu teritorijās, kā arī ievērot500m joslā ap stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu saimnieciskās darbības aprobežojumus,maksimāli cenšoties saglabāt šajā joslā esošos meža masīvus.Īpaši izvērtējama derīgo izrakteņu ieguves iespēja. Tā kā galvenais derīgais izraktenis <strong>Garkalnes</strong> novadāir smilts un smilts-grants, kas ir arī gruntsūdens horizontu veidojošais iezis, jebkura smilts – grants ieguvesamazina gruntsūdens resursus un hidrodinamiskos apstākļus, bez tam potenciāli tas var ietekmēt arīgruntsūdeņu kvalitāti.Meža un lauksaimniecības zemju platības samazināšanāsMeži <strong>Garkalnes</strong> novadā aizņem lielāko platību – vairāk kā 70%, taču gandrīz puse no tiem atrodasprivātīpašumā. Otrs lielākais mežu īpašnieks ir Rīgas pilsēta un tikai neliela daļa mežu ir valsts īpašumā.Lielais privātīpašuma apjoms un teritorijas pievilcība savrupmāju apbūvei ir drauds tam, ka iespējamaatmežošana un apbūves paplašināšanās. Atmežošana maksimāli būtu ierobežojama 500m joslā garpazemes ūdens atradņu stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu, kā arī virszemes ūdensobjektu tiešātuvumā.87

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!