Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· izlijušo produktu peļķes ugunsgrēks;· produktu tvaiku izplatība toksiskā koncentrācijā;· vides (augsnes, ūdens) piesārņojums ar bīstamajiem produktiem.Kaitējuma mazināšanai veicami šādi pasākumi:· pēc iespējas agrīna negadījuma konstatēšana;· operatīva cilvēku apziņošana;· cilvēku evakuācija;· sadarbība ar glābšanas dienestiem;· medicīniskās palīdzības sniegšanas organizēšana cietušajiem.Ekoloģiskie riskiEkoloģisko risku bīstamās sekas var būt ūdeņu piesārņošana ne tikai Garkalnes novadā, bet arī valstsmērogā.Pazemes grunts ūdeņus, kas baro Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtnes, apdraudpiesārņojums, ko var izsaukt šo ūdeņu dabiskās aizsargātības sistēmas traucēšana vai izjaukšana.Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas (LVĢM) aģentūras speciālistu vērtējumu, visāGarkalnes novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veidoūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 2007.gada 5.maija vēstulē uzsver, kaBaltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20.gadsimta sākumā kā noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežumasīvu saglabāšana.Papildus pastāvošai stingra režīma aizsargjoslai, kas noteikta atbilstīgi LR Aizsargjoslu likuma (2000.) 39.panta prasībām un 2004. gada 20. janvāra MK noteikumiem Nr. 43, SIA „Rīgas ūdens” ieteic teritorijasplānojumā vismaz 1000-500m joslā no stingra režīma aizsargjoslas robežas nepieļaut jaunas blīvasapbūves veidošanos, kā arī nepieļaut notekūdeņu novadīšanu virszemes ūdensobjektos vai iesūcināšanugruntī, arī pēc to attīrīšanas lokālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtās.Pazemes artēziskos ūdeņus potenciāli galvenokārt apdraud piesārņojums caur pašiem urbumiem, janetiek ņemti vērā to aizsargātības nosacījumi.Garkalnes novadā uzņēmumu un saimniecību ūdensapgādei ierīkoti 45 urbumi, no tiem 2006.gadāizmantoti 4 urbumi (LVĢMC dati). Taču urbumi, kas seklāki par 20m un domāti individuālajaiūdensapgādei netiek reģistrēti. Tāpat jāapzinās, ka daudzi individuālie urbumi tiek ierīkoti nelegāli. Tai patlaikā daudzviet ir bijušās PSRS laiku objektiem ierīkoti urbumi, kuri pēc objektu likvidācijas netiekapsaimniekoti. Izlemjot turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību,jāņem vērā, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” (1996.) noteikts – pazemes ūdens pieder zemesīpašniekam. Galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī urbumu likvidāciju,jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas.Gruntsūdeņu neaizsargātības dēļ un artēzisko ūdeņu nepietiekamas aizsargātības dēļ visa novadateritorija uzskatāma par pazemes ūdens aizsardzības riska zonu.Virszemes ūdeņu piesārņošana notiek viscaur novada teritorijā, kur ezeru, dīķu un upju krasti tiekapbūvēti pirms atbilstošas notekūdeņu savākšanas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas76