Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

More documents

Recommendations

Info

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· Teritorijas plānojumos paredzēt riska samazināšanas pasākumus un ierobežojumus vietās,kas var ietekmēt ūdeņus, aizsargājamās teritorijas, aizsargjoslas u.c. MK Nr.532 "Noteikumipar rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas pasākumiem"(19.07.2005.)· Vides aizsardzības speciālajā budžetā (ieskaita 60 % no DRN, kas samaksāts par attiecīgāspašvaldības teritorijā veiktajām darbībām) līdzekļus izmantot tikai tādu pasākumu un projektufinansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, t.sk. ar vides monitoringu, vides un dabasresursu izpēti, novērtēšanu un atjaunošanu, ar ūdeņu aizsardzību, augšņu un gruntsaizsardzību un sanāciju. Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)Viss Garkalnes novads atbilstoši 2002.gada 22.janvāra MK noteikumos Nr.34 „Noteikumi parpiesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteikto, ir atzīts par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecaspaaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai. Minēto noteikumu regulējums attiecas uzvisiem ūdeņiem, tai skaitā virszemes ūdeņiem, pazemes ūdeņiem, notekūdeņiem.Minētajā normatīvajā aktā ietvertas šādas prasības notekūdeņu apsaimniekošanai:(1)Prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajāmvietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvumsun ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētukanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtāmvai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē (turpmāk – aglomerācija). Aglomerācijas robežas nosaka vietējāpašvaldība, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un kanalizācijas jomāizstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu centralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanai saskaņā arnormatīvajiem aktiem par ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecībaskārtību.(2)Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vaivienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.(3)Aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, par centralizētas kanalizācijas sistēmasierīkošanu lemj attiecīgā pašvaldība. Šādās aglomerācijās ierīkotajām centralizētās kanalizācijassistēmām jāatbilst visām šo noteikumu prasībām.(4)Ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti,notekūdeņu savākšanai izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises (turpmāk —decentralizēta kanalizācijas sistēma), kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Šādu lēmumupamato ar tehniski ekonomiskās izpētes un vides izpētes rezultātiem. Ja tiek izveidota decentralizētakanalizācijas sistēma, attiecīgā pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu un ar tiem saistītoutilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktuprasībām. Attiecīgā pašvaldība informē reģionālo vides pārvaldi par lēmumu veidot decentralizētukanalizācijas sistēmu.(5)Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošinadecentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumuregulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.(6)Projektējot, būvējot un ekspluatējot centralizētu kanalizācijas sistēmu, izmanto modernākos tehniskosrisinājumus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, ņemot vērā:· savācamo komunālo notekūdeņu daudzumu un sastāvu;· nepieciešamību novērst noplūdes un nepieciešamību ierobežot virszemes ūdeņu piesārņojumu,kas rodas kanalizācijas sistēmas pārslodzes dēļ vai avāriju gadījumā lietusgāžu laikā, lai tiktuievēroti virszemes ūdeņiem noteiktie kvalitātes mērķi. Pieļaujamo atšķaidījuma pakāpi unpārplūšanas biežumu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem.55
Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________(7)Plānojot jaunas apdzīvotās vietas, jāņem vērā šo noteikumu prasības, tāpat tās jāievēro esošonotekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanas un rekonstrukcijas darbos.Būtiskas prasības virszemes ūdeņu aizsardzībai noteiktas Aizsargjoslu likumā un tam pakārtotajosnormatīvajos aktos.Aizsargjoslu likuma 7.pantā definētas Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiemūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijasprocesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidumraksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstībasinteresēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātupiesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata joslakatrā krastā,g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijasplatumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālāaizsargjoslas platuma;2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos:a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemotgadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju — visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošainorobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst;3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas),kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata joslakatrā krastā;4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvspamatkrasts, - no tā augšējās krants.(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, jacitos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēraaizsargjoslas platumu.Detalizēta metodika virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanai ietverta 1998.gada 4.augusta MKnoteikumos Nr.248 „Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika.56
Page 1 and 2:
GARKALNES NOVADA PAŠVALDĪBAIEGULD
Page 4 and 5:
Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 6 and 7: Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 16: Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
1.PIELIKUMSLatvijas Republikas Vide
Page 114 and 115:
Vides pārraudzības valsts birojs,
Page 116 and 117:
7. Krājumi7A. Izpētītie krājumi
Page 118 and 119:
Rīgas rajons, Garkalnes novads5. A
Page 120 and 121:
3.PIELIKUMSPLĀNOŠANAS DOKUMENTARE
Page 122 and 123:
Plānošanas dokumenta realizācija
Page 124 and 125:
Stratēģiskā ietekmes uz vidi mon
Page 126 and 127:
VIDES (DABAS) FAKTORIPlānošana do
Page 128 and 129:
PeldvietasPlūdu risks· Nodrošin
Page 130 and 131:
Mežsaimniecība· Veicināt ilgtsp
Page 132 and 133:
Izmantojamie politikas plānošanas
Page 134:
Ieteicamā monitoringa ziņojuma fo
show all

Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads