<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________<strong>Garkalnes</strong> <strong>novads</strong> atrodas teritorijā, kurā izplatīti liela apjoma gruntsūdens resursi ar ļoti labu kvalitāti. Šieūdens resursi nodrošina dzeramā ūdens apgādi Rīgas pilsētai, kā arī <strong>Garkalnes</strong> apdzīvotajām vietām.Tāpat ūdens tiek tarēts un realizēts mazumtirdzniecībā.Praktiski visa <strong>Garkalnes</strong> novada teritorija atrodas pazemes ūdens atradņu Baltezers, Remberģi unZaķumuiža ķīmiskajā aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ķīmiskajāaizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tā kāatradnēs Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu(neaizsargātu) ūdens horizontu, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens krājumu mākslīgaspapildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjosluaizliegts:• veikt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu, izņemot zemeslietošanas kategorijas maiņu esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpusciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvjubūvniecībai,• veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,• ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,• no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanaslokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,• ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.Pazemes ūdens atradnēm Baltezers, Remberģi un Zaķumuiža ir noteikta stingra režīma aizsargjosla, kassaskaņota ar <strong>Garkalnes</strong> novada pašvaldību. Visās atradnēs ūdens ieguvei tiek izmantots gruntsūdenshorizonts, bet atradnē Baltezers arī pazemes ūdens resursu mākslīgās papildināšanas metode. Saskaņāar Aizsargjoslu likuma 39.pantā noteikto, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu(neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrārežīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdensieguves urbumiem ne mazāku par gadu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskādarbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnēattiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai.<strong>Garkalnes</strong> novada teritorijas plānojumā ir iezīmēta pazemes ūdens atradņu stingra režīma un ķīmiskāaizsargjoslas, taču nav iezīmēta 500m josla ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingra režīma aizsargjoslu, betTeritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav detalizēti saimnieciskās darbības ierobežojumišajās zonās.Ņemot vērā gruntsūdeņu neaizsargātību, to ļoti labo kvalitāti un lielo nozīmi Rīgas pilsētas ūdensapgādes nodrošināšanā, pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumiem jābūt prioritāriem <strong>Garkalnes</strong> novadā.Kā būtiskākais ir nodrošināt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi esošo ciemu teritorijās, kā arī ievērot500m joslā ap stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu saimnieciskās darbības aprobežojumus,maksimāli cenšoties saglabāt šajā joslā esošos meža masīvus.Īpaši izvērtējama derīgo izrakteņu ieguves iespēja. Tā kā galvenais derīgais izraktenis <strong>Garkalnes</strong> novadāir smilts un smilts-grants, kas ir arī gruntsūdens horizontu veidojošais iezis, jebkura smilts – grants ieguvesamazina gruntsūdens resursus un hidrodinamiskos apstākļus, bez tam potenciāli tas var ietekmēt arīgruntsūdeņu kvalitāti.Meža un lauksaimniecības zemju platības samazināšanāsMeži <strong>Garkalnes</strong> novadā aizņem lielāko platību – vairāk kā 70%, taču gandrīz puse no tiem atrodasprivātīpašumā. Otrs lielākais mežu īpašnieks ir Rīgas pilsēta un tikai neliela daļa mežu ir valsts īpašumā.Lielais privātīpašuma apjoms un teritorijas pievilcība savrupmāju apbūvei ir drauds tam, ka iespējamaatmežošana un apbūves paplašināšanās. Atmežošana maksimāli būtu ierobežojama 500m joslā garpazemes ūdens atradņu stingra režīma aizsargjoslas ārējo robežu, kā arī virszemes ūdensobjektu tiešātuvumā.87
<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Lauksaimniecības zemju platības <strong>Garkalnes</strong> novadā ir nelielas – mazākas nekā dažāda veida apbūvesteritoriju platības. tā kā Zemes auglība nav sevišķi augsta – vidēji 24 balles. Novadā nav attīstītaintensīva lauksaimnieciskā ražošana. Vairāk kā puse lauksaimniecības zemju ir neapstrādātas unnekoptas. Perspektīvā šajās teritorijās varētu tik apsvērta iespēja apbūves teritoriju attīstībai.12 PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDINOVĒRTĒJUMSTiešās un netiešās ietekmesTiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram,piesārņojums, emisijas novadot vidē, mežu izciršana u.c.Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā, piemēram, skābolietu veidošanās rūpnieciskos izmešus ievadot atmosfērā.Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta infrastruktūras (ceļu,dzelzceļu) paplašināšana, dažāda veida inženiertehnisko komunikāciju ierīkošana, it sevišķi, ja darbībatiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē.Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, javien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi,troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgopiesārņojumu. Par īslaicīgu ietekmi uz vidi var uzskatīt arī apmeklētāju skaita sezonālās svārstības, kasrodas pateicoties tūrismam un rekreācijai. Katrā noteiktā gadījumā ir jāizvērtē, vai īslaicīgās ietekmesrezultātā netiek iznīcinātas sugas vai biotopi.Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķacitā, ūdensobjektu morfoloģijas izmaiņām (upju taisnošana, dambju ierīkošana).Plānošanas dokumentā ietverto uzdevumu īstenošanā konsekventi jāievēro normatīvo aktu izvirzītonosacījumu ievērošana, pretējā gadījumā īslaicīgās un vidēji ilgās ietekmes var pārvērsties ilglaicīgajāsietekmēs. Tieši ilglaicīgās ietekmes var atstāt būtiskāko ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu,saimnieciskās darbības iespējamību teritorijā.Summārās (kumulatīvās) ietekmesSummārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētāsdarbības visā plānošanas perioda laikā.12.1 GARKALNES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA <strong>2013.</strong> – 2019.GADS<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības programmā definētā novada attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi un vidējatermiņa prioritātes ir konceptuālas nostādnes, kas vērstas uz novada ilgtspējīgu attīstību. To detalizācijair pārāk zema, lai detalizēti izvērtētu to īstenošanas gaitā iespējamas ietekmes uz vidi un to būtiskumu.Veicot plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi izvērtējumu, vērtētas Rīcībasprogrammas īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi. Šajā plānošanas stadijā nav iespējams veiktdetalizētu kvantitatīvo paredzētās darbības ietekmi uz vidi, tādēļ dots vispārīgs raksturojums, definējotkādas ietekmes ir prognozējamas, ja tiks attīstīts konkrētais rīcības virziens un tā ietvaros definētieuzdevumi.88