13.07.2015 Views

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________tīkla elektroenerģijas piegādes pārtraukuma brīžos. Izmantot Saules baterijas ir iespējams jebkurā vietāuz Zemes, ikkatrs šodienas individuālais tīkla elektroenerģijas patērētājs tad kļūtu par enerģijas ražotājudienas gaišajā laikā, bet patērētu to no tīkla, ja individuāli vai tuvumā nav uzstādīts akumulators, laikā,kad Saules enerģijas nepietiek.<strong>Garkalnes</strong> novadā saules enerģijas izmantošana var būt perspektīva kā nelieliem individuālajiemobjektiem, tā arī sabiedriskajiem un ražošanas objektiem.Vēja enerģijaZemes virsmas laukuma vienību sasniegušā Saules starojuma enerģija ir visai atšķirīga – vislielākā tā iruz ekvatora, viszemākā – pie poliem, Saulei pretējā Zemes puse nesaņem nekādu starojuma enerģiju.Zemes virskārta ir ar visai atšķirīgām īpašībām – piem. ūdeņi – okeāni un jūras salīdzinot ar sauszemi.Šo un vēl daudzu citu faktoru dēļ Zemes virsma un tai pieguļošais gaisa slānis sasilst nevienmērīgi.Nevienmērīgi uzsildītajos gaisa slāņos parādās arī spiediena starpības, kas izsauc gigantisku gaisa masupārvietošanos – vēju. Pievirsmas augstumā, līdz dažiem simtiem metru, vēji ir visai nepastāvīgi gan laikā,gan arī pēc virziena. Šie vēji ir arī visai jutīgi pret Zemes virsmas negludumiem un vislielāko ātrumusasniedz virs līdzenajiem ūdens klajumiem. Augstāk sāk dominēt visai pastāvīgie un spēcīgie ģeostrofievēji, kuri saistīti ar gaisa masu kustību Koriolisa spēka iedarbībā no ekvatora uz poliem. Gaisa balonuceļotāji izmanto tieši šos vējus, kuru ātrums reti nokrīt zem 100 km/h /30 m/s – atbilst vētras definīcijai uzZemes virsmas/, bet bieži sasniedz pat 250 km/h /70 m/s/ vērtības. Augstumam pieaugot, neskatoties uzgaisa blīvuma samazināšanos, aizvien pieaug vēju nestā enerģija. Tāpēc arī vēja enerģijas izmantošanuraksturo tendence aizvien kāpināt torņu augstumu, pašlaik sasniegti jau 160 m.6.attēls Latvijas vējukarteVidējais vēja ātrums gadā 10 m augstumā.Enerģijas daudzums, ko var iegūt no vēja, ir proporcionāls vēja plūsmas iedarbības laukumam un vējaātrumam trešajā pakāpē.58

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!