Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

More documents

Recommendations

Info

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________materiāls un tās tika saskaņotas ar Rīgas domes Mežu pārvaldi, a/s Latvijas valsts meži, Garkalnespagasta padomi, kā arī Sabiedrības veselības aģentūru, Valsts ģeoloģijas dienestu, Lielrīgas reģionālovides pārvaldi.8.7 VIRSZEMES ŪDEŅIGarkalnes novada teritorija atrodas uz ūdensšķirtnes starp Gauju un Daugavu. Novada teritorijas lielākādaļa pieder Daugavas upju baseinam, tikai neliela daļa novada ziemeļaustrumu daļā ietilpst Gaujas upesbaseinā.Garkalnes novadā saskaņā ar Civillikuma 1102.pantā un 1.pielikumā noteikto četriem ezeriem noteiktspubliska ezera statuss. Novadā nav upes, kurai būtu piešķirts publiskas upes statuss9.tabula Garkalnes novada publiskie ezeriNr.p.k. Nosaukums Administratīvā teritorija Platība174. Langstiņu ezers Garkalnes pag. 35,7175. Lielais Baltezers Ādažu pag., Garkalnes pag. 597,5176. Lielais Jūgezers Garkalnes pag. 35,5178. Mazais Baltezers Ādažu pag., Garkalnes pag. 198,7Saskaņā ar Civillikuma 1115. pantā un II pielikumā noteikto Garkalnes novada divos ezeros zvejastiesības pieder valstij10.tabula Garkalnes novada ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstijNosaukums Administratīvā teritorija Platība192. Sudrabezers Garkalnes pag. 31,4193. Sunīšu ezers Garkalnes pag. 22,2Kopumā upju tīkls nav sazarots, to pārstāv Daugavas baseina upju (Lielā un Mazā Jugla, Tumšupe,Krievupe) posmi, kā arī mazi strauti un novadgrāvji.Krievupe – no kopējā garuma 48 km apmēram trešdaļa atrodas Garkalnes novadā. Pie tās atrodasapdzīvotās vietas – Garkalne un Makstenieki, kuru turpmākā paplašināšanās var ietekmēt gan upes, gangruntsūdeņu kvalitāti. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz nav prognozes, kā pakāpeniskā dīķuaizbēršana ietekmēs Krievupi.Tumšupe – novada teritorijā atrodas tikai neliels posms, kas vienlaikus ir robeža ar Ropažu novadu.Upes ieleja Garkalnes robežās pārsvarā ir apbūvēta, tur atrodas Skuķīšu ciems. Tā kā ciemā navcentralizētās ūdens savākšanas sistēmas, tiek ietekmēta upes ūdens kvalitāte.Lielā Jugla un Mazā Jugla. Novada teritorijā atrodas to lejteces un sateka dienvidaustrumos no Mašēnuezera. Šeit izveidojusies plaša delta ar pļavām, kas pavasaros pārplūst. Pa Mazo Juglu iet robeža arStopiņu pagastu, bet Lielā Jugla līkumo starp uzstādinātajiem dīķiem. Kopumā teritorija starp zivju dīķiemziemeļos un Mazo Juglu dienvidos ir stipri pārveidota, gan agrāk izveidoto dīķu ietekmē, gan pēdējosgados straujās apbūves ietekmē. Upju ūdens kvalitāte – vidēja, to nosaka notekūdeņi no apbūvesteritorijām.Lielie ezeriLielais Baltezers – novada robežās atrodas tikai ezera dienvidu daļa. 1903.gadā tika atklāta Gaujas –Daugavas ūdenssistēma, ko izbūvēja ‘Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība’, lai plosti nebūtu49
Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________jāvelk uz Rīgu pa jūru. Sākumā kanāls bija domāts ne tikai plostiem, bet arī kuģošanai no Rīgas līdzLīgatnes papīrfabrikai, tomēr nodoms netika realizēts. Gaujas – Mazā Baltezera kanāla garums ir 3 km,kanāls cauri abiem ezeriem - 5,9 km, no L.Baltezera uz Ķīšezeru – kanāls 2,45 km, tam pievienojasBukultu strauts, kas iztek no L.Baltezera. Pēc kanālu izrakšanas ezera ūdenslīmenis pazeminājās par 1,8metriem.Līdz ar to sākās cits attīstības process, kas ezeru virza uz paātrinātu novecošanos. Pēc agrāko pētījumuziņām, vēl 19./20. gs. mijā ezers bija oligotrofs. 20. gs. sākumā izdotajā Konversācijas vārdnīcā atrodamaziņa, ka pirms kanāla izrakšanas ūdens ezeros bija tīrs un dzidrs, jo nekas tajos neieplūda. Tagad, pēckanāla izrakšanas ezeros ieplūst ‘neskaidrs, vēl koku plostu bojāts ūdens’.Bukultu muižas zemes sadalīšanas lietā (1920-30-tie gadi) atrodama ziņa, ka pie Salaspīšļu mājām LielāBaltezera krastā izveidojusies 85 m plata zemes josla starp ezeru un zemes īpašuma robežu, un notikusisarakste par to, vai šo joslu pievienot īpašumam, tādējādi to paplašinot.Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir tendence pieaugt. Vēsturiskiezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un meliorācijas pasākumipadomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera barošanā galveno vietu ieņēmavirszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju gados sākās arī ezera piekrastes apbūve,kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs. Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu armājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākieoperatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs unviesnīca), kas 2006. gadā novadīja ~ 18,5 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI,kas 2006. gadā novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītaisnotekūdeņu daudzums ir vairāk kā 13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI.Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera pastiprinātaaizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju resursi, novērojamaūdens "ziedēšana" (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras periodā. Ezerā palikušas tikaidažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tāapkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte. 1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LRVides ministrijas pasūtījuma) parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās.Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti īpatnējiepiekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu piesārņojuma slodze un lokālimainīts hidroloģiskais režīms.Langstiņu ezers – platība 35,7 ha, vidējais dziļums – 3,6 m. Ezers mezoeitrofs. Dienvidu galā iztekneliels strauts, kas caur Langstiņu purvu nonāk līdz Upesciema dīķiem. Apkārtējo ainavu un ezera ūdenskvalitāti ietekmē apbūve krastos. Ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, visi ūdeņinonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas veicina pastiprinātu aizaugšanu, ezera ūdens ziedēšanu. Praktiskiezers nav piemērots peldēšanai. Langstiņu ezers savulaik bija viens no Rīgas apkārtnes ezeriem, kasizcēlās ar izcili labu ūdens kvalitāti un tai atbilstīgu augu valsti, kuras indikātorsugas ir Dortmaņa lobēlijaun ezerenes (Isoetes ). Pašreiz ezers ir degradējies, šis process sācies jau pirms vairāk kā 20 gadiem, unnav apturams.Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera apkārtni. Tākā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi nonāk gruntsūdeņos unezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens „ziedēšanai” vasaras mēnešos.Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā. Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezeraaustrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastuapbūves laikā tiek veikta arī palieņu uzbēršana.Mašēnu ezers – platība 34,9 ha, vidējais dziļums 0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās Juglas un Mazās Juglassanešu atdalīts deltas veidojums netālu no Juglas ezera. Abus ezerus savieno Juglas upe. Ezera gultne irsekla, ieapaļa ar niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers. Ezers un tā apkārtneir piemērota vieta zivīm un putniem. Ezera krasta līniju veido purvaina josla Juglas upes pusē, ziemeļu50
Page 1 and 2: GARKALNES NOVADA PAŠVALDĪBAIEGULD
Page 4 and 5: Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 16: Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 100 and 101:
Vides pārskatsGarkalnes novada att
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
1.PIELIKUMSLatvijas Republikas Vide
Page 114 and 115:
Vides pārraudzības valsts birojs,
Page 116 and 117:
7. Krājumi7A. Izpētītie krājumi
Page 118 and 119:
Rīgas rajons, Garkalnes novads5. A
Page 120 and 121:
3.PIELIKUMSPLĀNOŠANAS DOKUMENTARE
Page 122 and 123:
Plānošanas dokumenta realizācija
Page 124 and 125:
Stratēģiskā ietekmes uz vidi mon
Page 126 and 127:
VIDES (DABAS) FAKTORIPlānošana do
Page 128 and 129:
PeldvietasPlūdu risks· Nodrošin
Page 130 and 131:
Mežsaimniecība· Veicināt ilgtsp
Page 132 and 133:
Izmantojamie politikas plānošanas
Page 134:
Ieteicamā monitoringa ziņojuma fo
show all

Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Vides pÄrskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads