<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________beigās piedāvāti pirmie apbūves gabali mežā pie Sunīšu ezera. 2000. gados dzīvojamo ēku būvniecībarīdzinieku vajadzībām strauji kāpina tempu. Sākas t.s. ciematu būvniecība, sezonas apdzīvotās vietāsnotiek dārza mājiņu rekonstrukcija pastāvīgai dzīvošanai/jaunu māju būvniecība. Šajā procesā raksturīgatikai vienas apdzīvoto vietu funkcijas – dzīvojamās attīstīšana. Netiek attīstīti ciematu inženiertehniskietīkli un pakalpojumu iestādes vai uzņēmumi. <strong>Garkalnes</strong> novadā ciematu būvniecība koncentrējas apesošajām apdzīvotajām vietām un galvenajiem satiksmes ceļiem. Pie Rīgas apvedceļa apdzīvotās vietasvietām saplūst. 2003. gadā <strong>Garkalnes</strong> pagasta padome piešķir šīm relatīvi vienlaidus apbūvētajāmteritorijām legālu statusu kā vairākiem savstarpēji nesaistītiem ciemiem (Baltezers, Bukulti, Priedkalne,Berģi, Upesciems, Sunīši). Lēmums par ciemu izdalīšanu un to robežu noteikšanu visā novadā nosaka13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Garkalni, Sužus, Langstiņus, Upesciemu, Sunīšus, Berģus, Baltezeru,Bukultus, Skuķīšus, Priedkalni, Maksteniekus, Amatniekus un Priežlejas (.tab.). Ciemu robežās iekļautasgan apbūvētas, gan neapbūvētas zemes.16.tabula Iedzīvotāju skaita un to izvietojuma attīstība <strong>Garkalnes</strong> novadāCiema nosaukumsIedzīvotāju skaits17.05.2005. 01.07.2008.Amatnieki 38 110Baltezers 386 122Berģi 723 919Bukulti 387 564Upesciems 725 980Garkalne 1348 1662Langstiņi 531 601Makstenieki 58 69Sunīši 154 410Priedkalne 196 249Priežlejas 32 39Skuķīši 85 126Suži 104 186Lauku teritorijas 262 384t.sk. Remberģi 40 -Kopā 5029 6791Avoti: Nepublicēti <strong>Garkalnes</strong> novada domes dati.Pēdējā desmitgadē <strong>Garkalnes</strong> novadā izveidojusies urbanizētai piepilsētai tipiska apdzīvojuma struktūra–90% novada iedzīvotāju dzīvo 13 ciemos no kuriem vairāk kā puses izveidošanas pamats ir Rīgasiedzīvotāju mājokļu pieprasījuma apmierināšana, citiem vārdiem Rīgas mājokļu tirgus piedāvājumapaplašināšana. Visā apskatītajā periodā: teritorijas attīstības galvenais dzinējspēks ir urbanizācija.Apdzīvojuma struktūras attīstības galvenās tendences:· pāreja no dispersas uz centralizētu apdzīvojuma telpisko struktūru,· zemes izmantošanas veida maiņa no lauksaimniecības/mežkopības uz apbūveszemēm,79
<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________· vēsturiski iedibināto apdzīvojuma centru noturība centra funkciju izpildē.Priežlejas (Zundagi) - Ciema statuss atjaunots ar pašvaldības 2003. gada 6. aprīļa lēmumu, bet tāstatusa atjaunošana nav motivēta, jo apdzīvotās vietas apbūves apjoms un raksturs (Priežlejās2007.gadā pierakstījušies tikai 38 iedzīvotāji), inženiertehniskais nodrošinājums neatbilst ciema statusam.Apbūves paplašināšana, t.i., jaunu apbūves gabalu izdalīšana nav ieteicama.Suži - Ciems sācis attīstīties 1980. gados, kad lauku teritorijā <strong>Garkalnes</strong> novada (toreiz ciema) robežāsizdalīti 480 zemes gabali dārzkopības kooperatīvam. <strong>Garkalnes</strong> novada robežās apkārtējā vide ir samērādabiska, otrpus Jaunciema gatvei Rīgas pilsētas robežās tā ir vairāk urbanizēta. Sužu teritorijai ir sliktanotece. Nelabiekārtota un ar pārāk blīvu apbūvi (ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus,un 56 daudzdzīvokļu ēkas). Tālāko attīstību plānojot nepieciešama saskaņošana ar Rīgas pilsētasiecerēm. Visai ciema teritorijai nepieciešamas vienots detālplānojums un tīklu izbūves plāns. Līdz šimneapbūvētās platības ciema robežās ieteicams sadalīt apbūvei pēc meliorācijas, centralizētas ūdenspadeves un kanalizācijas iekārtošanas, ielu tīkla izbūves iecerētās apbūves robežās.Bukulti - 1920. - 1930. gados Bukultos Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu ciema veidaapbūvi pie Juglas – Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve. Šobrīd Bukultos ir ~500 ģimeņu ēkas,ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 daudzdzīvokļu ēkas. Ciema apkārtnes ainava ir vizuāli pievilcīga unlabvēlīga dažādu ārpus telpām īstenojamu atpūtas veidu piekopšanai. Bukultu apbūves paplašināšanaciema tagadējās robežās ir ierobežota. Lai saglabātu Bukultu, kā cilvēkam labvēlīgas dzīves vides,fiziskās kvalitātes un vizuālo tēlu nav pieļaujama Ādažu ceļam piegulošo mežu zemju transformēšanaapbūvei, kā arī vēl neapbūvētās piekrastes apbūve. Ciemā nepieciešams iekārtot centralizētu ūdensapgādi, kā arī rezervēt teritoriju pakalpojumu iestādēm un tirdzniecības, ēdināšanas, izklaides un atpūtasarī sporta ēkām, iespējams arī darba vietu izveidei. Visi inženiertehniskie pasākumi veicami sadarbībā arkaimiņu pašvaldībām – Rīgas domi un Ādažu novada domi. Priekšnosacījumu radīšana cilvēku sociālovajadzību apmierināšanai, ļautu Bukultus izveidot par īpaši pievilcīgu dzīvojamo teritoriju.Priedkalne - Ciems radīts kā savrupmāju ciems, kurā daudzu īpašumu apbūves gabalu un māju lielums,kā arī to arhitektūra, pretendē uz ekskluzīvo māju statusu. Šobrīd Priedkalnē ir vairāk kā 100 vienģimeņuēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 4 daudzdzīvokļu ēkas. Priedkalnes ciema pievilcību lielā mērānoteic izvēlētās novietnes ainavas kvalitāte un piemērotība atpūtai. Dabas vides kvalitāti var apdraudētpiesārņojums, ko rada notekūdeņu izplūde no vietējām kanalizācijas iekārtām. Ciema teritoriālāsattīstības iespējas tā tagadējās robežās ir visai ierobežotas, savukārt apbūves attīstīšana ciemampiegulošajās Rīgas pilsētas mežu teritorijās saistīta ar risku pasliktināt ciema ainavu un vides kvalitāti.Apbūves paplašināšana saasinās arī infrastruktūras problēmas: vajadzību pēc centralizētasūdensapgādes un kanalizācijas savākšanas sistēmas u. c..Baltezers - Intensīva attīstība notikusi 1950. - 1960. gados, izvēloties augstākās, neapplūstošās platības,kad tikuši izdalīti apbūves gabali t.s. individuālajai būvniecībai. 1990. gados apbūve notikusi galvenokārtjau apbūvētajās teritorijās. 2000. gados uzsākta neapbūvēto, tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļasteritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir gandrīz 200 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29daudzdzīvokļu ēkas. Līdz šim attīstot apbūvi, nepietiekami ievēroti dabiskās vides kvalitātes aizsardzībasnosacījumi. Ciemā nav centralizētas kanalizācijas sistēmas, kas nodrošinātu sadzīves notekūdeņuattīrīšanu līdz vajadzīgai pakāpei, atsevišķās vietās notiek piekrastes uzbēršana un apbūve. Auto ceļakļūšana par starptautiskas nozīmes maģistrāli, rada piesārņojumu un troksni. Viens no variantiem varētubūt, dažādot ciema teritorijas funkcionālo izmantošanu: izveidot publiski pieejamas atpūtas vietaspaplašinot esošo SPA viesnīcu/ rehabilitācijas centru, kā arī veidojot publiski pieejamu atpūtas centru(sporta laukumi, inventāra – velosipēdu, nūju, bumbu, iespējams arī slēpju utt. noma, peldētava, ari80