<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2.attēls <strong>Garkalnes</strong> novada pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (VĢD 1:200 000 mērogaģeoloģiskā karte)Zemkvartāra virsmu visā novada teritorijā veido Augšdevona Gaujas un Amatas svītu nogulumi, pie kamVisā novada teritorijā izplatīti ir Gaujas svītas nogulumi, bet Amatas svītas nogulumi vien nelielā teritorijānovada ziemeļaustrumu daļā. Nogulumus veido dažādi graudains smilšakmens, pie kam Amatas svītasnogulumus pārsvarā veido smalkgraudaini, nereti vāji cementēti smilšakmeņi. Gaujas svītā neretisastopams kvarca smilšakmens. Kopējais Gaujas – Amatas svītu nogulumu biezums samazinās ziemeļu– ziemeļaustrumu virzienā, Novada teritorijā tas ir 100m – 150m.Kvartāra nogulumiKvartārs aptver visjaunāko Zemes attīstības periodu. Tā nogulumi veido nogulumiežu segas virsējo kārtu,pārklājot pamatiežu denudēto virsmu.Kvartāra sistēmas nogulumi izplatīti visā valsts teritorijā, izņemot nelielas platības upju ielejās. Kvartāraperiods sākās aptuveni pirms 1,7 miljonu gadu. Kvartāra perioda sākumā ziemeļu puslodes kontinentospazeminājās temperatūra. Kalnos un ziemeļu zemēs izveidojās plaši apledojumi, kā rezultātā par 200 mpazeminājās Pasaules okeāna līmenis. Viens no apledojumu centriem bija Skandināvija, kur izveidojāsvarens ledus vairogs. Kontinentālais apledojums būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un toveidojušus nogulumus. Aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu no Skandināvijas uz visām pusēm izplūdaledāji, kas pārklāja plašas teritorijas. Latviju šai laikā klāja no 2500 līdz 3000 m bieza ledus sega. Laikaperiodos, ka klimats kļuva siltāks ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam,ledājs atkal uzvirzījās. Latvijas teritoriju pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi.35
<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kvartāra nogulumus iedala pleistocēna, jeb ledus laikmeta nogulumos un holocēnā, jeb pēcleduslaikmetanogulumos. Pleistocēns sākās pirms aptuveni 1,7milj.gadu, holocēns - pirms aptuveni 10 tūkstošiemgadu, kad beidzās ledus laikmets.Vislielākā loma tagadējo ainavu izveidē bijusi pēdējam jeb Latvijas apledojumam (Vislas pēcRietumeiropas klasifikācijas). Latvijas apledojuma uzvirzīšanās sākās aptuveni pirms 75 tūkstošiem gadu,bet atkāpšanās aptuveni pirms 16 tūkstošiem gadu. Ledus segai kūstot, vispirms atbrīvojās augstienes,pēc tam notika vispārīga ledāja malas atkāpšanās uz ziemeļiem.Vietās, kur ledājs kusa veidojās morēnas nogulumi – visas ledū ierautās iežu daļiņas pēc ledus izkušanaspalika šajā vietā. Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski sajaukts smilšmāla, mālsmilts, smiltsmateriāls. Morēnas nogulumi satur oļus un laukakmeņus, kas traucē zemniekiem lauksaimniecības zemjuapstrādē. Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar devonasmilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. Morēnas nogulumi <strong>Garkalnes</strong> novadā neatsedzas zemesvirsū, tos pārklāj biezs Baltijas ledus ezera nogulumu un eolo smilšu nogulumu slānis.Ledājam strauji kūstot, veidojās lieli kušanas ūdeņu daudzumi. Ūdens straumes pirmām kārtām plūdapašā ledājā – pārvietojoties pa ledāja virsu, ar lielu ātrumu un spiedienu tecēja pa ledāja plaisām unkanāliem. Izplūduši no ledāja, ūdeņi varenu upju veidā tecēja pa ledus atstāto teritoriju. Straumes nesasev līdzi iežu daļiņas no ledāja. Ledāja kušanas ūdeņi veidoja divu veidu nogulumus: fluvioglaciālos unlimnoglaciālos.Fluvioglaciālie nogulumi ir ledāju kušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi, kas sastāv no smilts vaigrants. To biezums ir no dažiem līdz pat vairākiem metriem. Latvijā ar tiem saistīti lielākās smilts ungrants atradnes. Parasti uz šiem nogulumiem ir sastopami priežu meži.Limnoglaciālie nogulumi ir ledāju kušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi sprostezeros unledusezeros. Tie sastāv no labi šķirota māla, putekļiežiem vai smalkas smilts. Uz limnoglaciālajiemmālainiem vai putekļainiem iežiem, it sevišķi ja tie ir luvioglaciāl (kā, piemēram, Zemgales līdzenumā) irizveidojušās auglīgas augsnes. Māla nogulumus, ja tie nesatur karbonātus, daudzviet izmanto kā derīgosizrakteņus.Apmēram pirms 11,8 tūkst. gadiem tagadējā <strong>Garkalnes</strong> novada teritoriju (kopā ar apkārtni ārpus tārobežām) pārklāja Baltijas ledus ezers. Tā krasts (19-20 m virs jūras līmeņa) redzams pie Vangažiem.Šajā laikā pie Vangažiem Baltijas ledus ezerā ietecēja senā Gauja, izveidojot plašu deltu. Pēc tam, kadledus ezera krasts atkāpās, sanestos smiltājus pārpūta vējš un izveidojās kāpas un kāpu masīvi, kasredzami arī pašreiz. Vietām kāpu veidošanās notika vēl nesen, pēdējo gadsimtu laikā, kad notika mežuizciršana.Pirms 10000 gadiem sākās kvartāra perioda jaunākais posms – pēcleduslaikmets vai holocēns, kas ilgstlīdz pat mūsdienām. No ģeoloģiskā laika mēroga viedokļa tas ir īss laika sprīdis, taču var teikt, ka Latvijasdaba šajā laikā ir piedzīvojusi lielas izmaiņas. No ledāja atbrīvotajā teritorijā no dienvidiem un austrumiemienāca augi un dzīvnieki. Sākumā ieviesās tundras augi, vēlāk izveidojās meži, attīstījās purvi, sākaaizaugt ledāja atstātie ezeri.Aptuveni pirms 8-4 tūkst. gadiem Baltijas ledus ezeru nomainīja nākamā Baltijas jūras attīstības stadija –Litorīnas jūra. Sarūkot un atkāpjoties tai, Rīgas līča dienvidu krastā veidojās pāržmaugas (nērijas), kas nojūras atdalīja lagūnas. Šajā laikā jūras ūdens piepildīja arī Ķīšezera un Juglas ezeru ieplakas (pašreiz šieezeri ir mazāki, it sevišķi Juglas ezers) un pa Lielās un Mazās Juglas ielejām iesniedzās tālu sauszemē.Pārtrūkstot saiknei ar jūru, sāļūdens ezeros, papildinoties ar atmosfēras nokrišņiem, pakāpeniskipārvērtās par saldūdeni.36