Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2.attēls Garkalnes novada pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (VĢD 1:200 000 mērogaģeoloģiskā karte)Zemkvartāra virsmu visā novada teritorijā veido Augšdevona Gaujas un Amatas svītu nogulumi, pie kamVisā novada teritorijā izplatīti ir Gaujas svītas nogulumi, bet Amatas svītas nogulumi vien nelielā teritorijānovada ziemeļaustrumu daļā. Nogulumus veido dažādi graudains smilšakmens, pie kam Amatas svītasnogulumus pārsvarā veido smalkgraudaini, nereti vāji cementēti smilšakmeņi. Gaujas svītā neretisastopams kvarca smilšakmens. Kopējais Gaujas – Amatas svītu nogulumu biezums samazinās ziemeļu– ziemeļaustrumu virzienā, Novada teritorijā tas ir 100m – 150m.Kvartāra nogulumiKvartārs aptver visjaunāko Zemes attīstības periodu. Tā nogulumi veido nogulumiežu segas virsējo kārtu,pārklājot pamatiežu denudēto virsmu.Kvartāra sistēmas nogulumi izplatīti visā valsts teritorijā, izņemot nelielas platības upju ielejās. Kvartāraperiods sākās aptuveni pirms 1,7 miljonu gadu. Kvartāra perioda sākumā ziemeļu puslodes kontinentospazeminājās temperatūra. Kalnos un ziemeļu zemēs izveidojās plaši apledojumi, kā rezultātā par 200 mpazeminājās Pasaules okeāna līmenis. Viens no apledojumu centriem bija Skandināvija, kur izveidojāsvarens ledus vairogs. Kontinentālais apledojums būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un toveidojušus nogulumus. Aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu no Skandināvijas uz visām pusēm izplūdaledāji, kas pārklāja plašas teritorijas. Latviju šai laikā klāja no 2500 līdz 3000 m bieza ledus sega. Laikaperiodos, ka klimats kļuva siltāks ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam,ledājs atkal uzvirzījās. Latvijas teritoriju pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi.35