Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________mitrais ziemeļu un ziemeļaustrumu krasts. Šobrīd Langstiņos ir ap 200 vienģimeņu ēkas, ieskaitotsezonas mājokļus, un 11 daudzdzīvokļu ēkas. Langstiņos nav rūpnieciskās ražošanas teritoriju.Langstiņos nav centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, kā rezultātā Langstiņu ezers tiekar vien vairāk piesārņots.Garkalne (agrāk Ropaži) - Ciems veidots kā vasarnīcu ciemats. Izveidojot Garkalnes ciema padomi(kopš 1990.gadu sākuma pagasts, tagad novads) Garkalnes ciems kļuvis par tās centru un tajā tikaattīstītas sociālās infrastruktūras iestādes – skola, bērnu dārzs, ambulance, kultūras iestādes, paplašināsdzīvojamā apbūve. Šobrīd Garkalnē ir vairāk kā 400 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un189 daudzdzīvokļu ēkas. Ciemu šķērso arī automaģistrāle Rīga – Santpēterburga un dzelzceļš Rīga -Valga. Ciemā savu saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzestirdzniecības, autoservisa, u. c. tirdzniecības jomās. Ciemā ir Garkalnes pamatskola ar sporta zāli unsporta laukumu, bērnudārzs, „Dienas centrs”, arī „Garkalnes Komunālserviss” u. c. Ciema apkārtne,dabas vide tā robežās un ārpus tām, publiskās satiksmes piedāvājums sniedz visas iespējas radīt ērtu,veselīgu, iedzīvotājiem labvēlīgu dzīves vidi. Galvenais ārējā riska faktors – ciemu šķērsojošāautomaģistrāle, kas to dala divās daļās. Tādējādi pasliktinās iedzīvotāju dzīves vide (troksnis, izplūdesgāzes, satiksmes negadījumi). Iedzīvotāju dzīves kvalitāti iespējams paaugstināt minimizējot ciemušķērsojošās automaģistrāles negatīvo ietekmi. Negadījumu riska novēršanai jāizbūvē divlīmeņu pārejagājējiem un savācējceļš līdz uzbrauktuvei uz esošā divlīmeņu krustojuma. Troksnim un izplūdes gāzukoncentrācijai pārsniedzot normatīvos noteikto robežvērtību, būs nepieciešami apbūves aizsardzībaspasākumi – ēku attālināšana (aizsargjoslas), īpaši stādījumi, aizsargsienas u.tml.. Ciemā nepieciešamsierīkot centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, sakārtot elektrības sadales tīklu un palielināt tājaudu. Ciemam ir teritoriālās attīstības iespējas – tā robežās ir relatīvi plaša neapbūvēta platība -ziemeļaustrumos, kā arī bijušās armijas teritorijā, kuras būtu iespējams izbūvēt. Daļa šo platību ietilpstaizsargājamā teritorijā dabas liegums „Garkalnes meži”. Pirms projektu uzsākšanas veicams IVN,nosakot grunts nestspēju, noteces apstākļus u. c. vidi ietekmējošus faktorus. Izstrādājama ciemaplānojuma shēma, vēl labāk ciema teritorijas lokālplānojums. Ja platībām bijušās armijas teritorijā netiekmainīts vai mīkstināts dabas aizsardzības objekta statuss, apbūve, iespējams, nav lietderīga.Makstenieki - Ciemu no visām pusēm ietver mežs. Apbūvē ietilpst vairākas pirmspadomju laikaviensētas un uz to zemēm 1980. gados veidojusies dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve unpiemājas dārziņi. Ciema apbūvēto teritoriju šķērso Krievupe. Lielākā daļa bijušās dārzkopībaskooperatīva apbūves izvietojusies neapplūstošā platībā. Ciems atrodas apmēram 2 km no autoceļa A2.Ciemā nav centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, kas rada gruntsūdeņu un Krievupespiesārņojumu.Skuķīši - Ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantotās un neizmantojamāsTumšupes palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīviem „VEF - Ozoli”. Ciema teritorijatieši piegulst Ropažu novadam. Šobrīd Skuķīšos ir gandrīz 300 vienģimeņu ēkas, ieskaitot sezonasmājokļus, un 10 daudzdzīvokļu ēkas. Ģeogrāfiskie apstākļi ciema apbūvētajā teritorijā – pievilcīga ainava,ūdens un mežs atbilst atpūtas vajadzībām, bet tie nav labvēlīgi inženiertehniskās infrastruktūras unkapitālu celtņu, tostarp dzīvojamo ēku, būvniecībai. Ciema tagadējais profils – sezonas atpūtas vieta būtujāsaglabā arī nākotnē. Kapitālas dzīvojamās apbūves veidošana tagadējā mazdārziņu kooperatīvateritorijā, izņemot 1.sektoru, kas neatrodas Tumšupes palienē, nav pieļaujama. Iemesli minēti jau iepriekš– augsts gruntsūdens līmenis, applūšanas risks, zema grunts nestspēja. Savukārt ārpus palienes esošopriežu mežu izciršana nav vēlama/pieļaujama, jo samazina Skuķīšu ciema rekreācijas potences, kā arīnegatīvi ietekmēs Rīgas piepilsētas zaļās zonas spēju darboties kā ekoloģiskā līdzsvara nodrošinātājai,tostarp arī ūdenstilpju dabisko ekosistēmu uzturēšanā, un kā Rīgas iedzīvotāju rekreācijas teritorijai.82