<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Kā nozīmīgākie vides aspekti, kuriem pievēršama īpaša uzmanība, izvērtējami:· Teritorijas bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, tai skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopuizplatības teritoriju izmaiņas;· Ainavu daudzveidība un vērtīgas ainavas, ainavu izmaiņas;· Virszemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas;· Pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas;· Meža zemju atmežošana un lauksaimniecības zemju lietošanas veida maiņa un apbūve.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas<strong>Garkalnes</strong> novadā noteiktas trīs īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Lielā Baltezersalas” un „<strong>Garkalnes</strong> meži” ir iekļauti arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklāNATURA 2000, kā arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav NATURA 2000 teritorija.Teritorijas plānojumā iezīmētas visas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Saskaņā ar normatīvajosaktos noteikto to aizsardzības statusu, teritorijās netiek plānota apbūves teritoriju attīstība.Būtiskākā ietekme jau pašlaik iespējama uz dabas liegumu „<strong>Garkalnes</strong> meži”, kuram ir gara robeža ar<strong>Garkalnes</strong> ciemu. Tā kā <strong>Garkalnes</strong> ciema attīstības iespējas ir ierobežotas, plānojumā paredzētas līdzšim neapbūvētas potenciālās apbūves teritorijas, kas robežojas ar dabas liegumu. Ņemot vērā to, ka jaušobrīd un dabas lieguma izveidošanas laikā tas robežojās ar <strong>Garkalnes</strong> ciema apbūves teritorijām, varuzskatīt, ka apbūves tuvums nav traucējums īpaši aizsargājamo putnu sugu, tai skaitā zaļās vārnasdzīvei. Savrupmāju apbūve ārpus dabas lieguma teritorijas, nerada draudus dabas liegumaekoloģiskajām funkcijām un integritātei.Pārējie divi dabas liegumi atrodas attālināti no apdzīvotajām teritorijām un nav prognozējams, kateritorijas plānojuma īstenošana varētu ietekmēt to ekoloģiskās funkcijas un integritāti.Virszemes ūdeņu kvalitāte<strong>Garkalnes</strong> novada teritorija ir bagāta ar virszemes ūdeņiem. Tā kā teritorija ir pārsvarā līdzenums un tāssaposmojums ir vājš, ūdens plūsmas ātrumi ir nelieli, bet mazie ezeri lielākoties ir beznoteces ezeri. Šādidabas apstākļi kopā ar blīvo apdzīvotību un vāji attīstīto komunālo infrastruktūru ir drauds virszemesūdeņu kvalitātei. Problemātiskākās teritorijas ir:1. Langstiņu ezers un Langstiņu ciems, kas būtiski negatīvi ietekmē Langstiņu ezera kvalitāti. Pirmscentralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveides, nebūtu pieļaujama apbūves teritorijupaplašināšana. Pēc centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveides, kā obligātsnosacījums – visu savrupmāju pieslēgšana pie centralizētās kanalizācijas sistēmas.2. Upesciema dīķi un Upesciems. Neveicot detalizētu teritorijas ģeoloģisko, inženierģeoloģisko,hidroģeoloģisko un hidroloģisko izpēti, nav pieļaujama ne daļēja ne pilnīga dīķu aizbēršana unteritorijas apbūvēšana. Īpaši izvērtējama šādu darbību ietekme uz Lielo Juglu un apkārtneshidroloģisko režīmu kopumā. Iespējama ir gruntsūdens līmeņu celšanās.3. Lielais Baltezers, Baltezera, Bukultu un Priedkalnes ciemu attīstība, kas negatīvi ietekmē Lielā unMazā Baltezera ūdens kvalitāti. Pirms centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmasizveides, nebūtu pieļaujama apbūves teritoriju paplašināšana. Pēc centralizētas notekūdeņuapsaimniekošanas sistēmas izveides, kā obligāts nosacījums – visu savrupmāju pieslēgšana piecentralizētās kanalizācijas sistēmas.Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas ir noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uzūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību un ierobežotu saimniecisko darbībuapplūstošajās zonās.19.tabula Minimālie aizsargjoslu platumi ezeriem un mākslīgām ūdenstilpēm:85
<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________NosaukumsPlatība(ha)ciemu teritorijā(m)lauku teritorijā(m)Lielais Baltezers 582 50 300Mazais Baltezers 199 50 -Ķīšezers* 1730 - 500Langstiņu ezers 35 20 100Lielais Jūgezers 35 20 100Mašēnu ezers 32 20 100Sudrabezers 32 - 100Sunīšu ezers 23 10 50Sekšu ezers 14 - 50Pārējām ūdenstilpēm 10 10Salām - Auzu, Priežu unMazajai salai –20 m plata josla20.tabula Minimālie aizsargjoslu platumi upēmNosaukumsGarums(km)ciemu teritorijā(m)lauku teritorijā(m)Gauja 452 - 500Mazā Jugla 119 20 300Liela Jugla 63 20 100Tumšupe 52 20 100Krievupe 48 20 100L.Baltezera – Ķīšezera 3 20 -kanālsPārējās ūdensteces 10 10Lokālplānojumā vai detālplānojumā precizējot applūstošās teritorijas, var tikt precizētas Teritorijasplānojuma grafiskajā daļā attēlotās aizsargjoslas, taču tās nedrīkst būt mazākas par šajos noteikumosnoteiktajam. Aizsargjoslu precizēšana nav uzskatāma par Apbūves noteikumu un teritorijas plānojumagrozījumiem.Pazemes ūdens kvalitāte.86