Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________daļā – mežainas kāpas, savukārt ziemeļaustrumu ezera pusē atrodas apdzīvota vieta – Upesciems, kurezera piekraste ir daļēji apbūvēta. Ezera krastu apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi ezera padziļināšanasun palienes uzbēršanas darbi. Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģiskostāvokli atstāj sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.Sunīšu ezers – platība 22-26 ha, vidējais dziļums 33 m. Ziemeļos – noteka uz Lielo Juglu. Ezers stipripārveidots, krasti apbūvēti, vietām – uzbērti.Sudrabezers - Vidējais dziļums ir 4.1 metri, bet maksimālais dziļums - 9.8 metri. Spoguļa laukuma platībadažādos avotos uzrādīta atšķirīga: 27.5 hektāri Avots: Enciklopēdija Latvijas daba, 31.4 hektāri Avots:Latvijas vides aģentūra. Ezers atrodas Rīgas pilsētas īpašumā. Ezers atrodas mežā, starpkāpu ieplakā.Tas atrodas pazemes ūdens atradnes Baltezers stingra režīma aizsargjoslā, tādēļ piebraukšana un pieejatam ir slēgta. Ezera krasti lēzeni, dienvidu krasts stāvāks. Ezers ir beznoteces.Pēdējā laikā novērojama ezeru kvalitātes pasliktināšanās. Tas attiecas uz Lielo un Mazo Baltezeru, uzLangstiņu ezeru, Mašēnu un Sunīšu ezeru, kuru baseinos un tuvākajā piekrastes joslā pastiprināsantropogēnās slodzes, bet netiek veikti aizsardzības pasākumi.Upesciema zivju dīķi: Izveidoti 1960-tajos gados, Upesciema zivsaimniecība darbojās vēl līdz pat 1993.gadam. Dīķu kopplatība apm. 70 ha. Pašlaik notiek dīķu aizbēršana, to vietā tiek plānota apbūve. Tā kādīķu sistēma veidota kā regulējama sistēma, lai nodrošinātu zivju audzēšanas ciklu, kurā katrs dīķis pildasavu noteiktu uzdevumu, tad arī dīķu aizbēršanai (vai ūdens nolaišanai) vajadzētu notikt, rēķinoties ar šīssistēmas konstruktīvajām īpatnībām. Kā norādīts Meliorprojekta vēstulē Garkalnes novada domei(15.06.2006), pašreiz dīķu sistēma nevar kalpot zivsaimniecības mērķiem, jo tā vairs nav regulējama.Dīķiem vairāk ir ainaviska nozīme. Tomēr vērā ņemami riski saistās ar dīķu aizbēršanu, izmantojot tamnepiemērotus materiālus (iespējams vides piesārņojums), kā arī ar aizbēršanas rezultātā radītajāmnestabilajām gruntīm.Zivju dīķi 1990-to gadu sākumā bija kvalificēti kā putniem nozīmīga vieta, taču pašreiz intensīvāsapbūves dēļ to nozīme samazinās, tādēļ tie ir izslēgti no šādu vietu saraksta. Pavasaros dīķos pulcējasziemeļu gulbji, ligzdošanas laikā novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis.MežezeriMežezeri kopā ar apkārtējiem mežiem un purviņiem Garkalnes novada teritorijā veido savdabīgas mežaainavas. Jaunciema mežos šādas ainavas izdalāmas ap Jūgezeriem, kā arī ap Maku, Vidus un Linezeru(Līņezeru). Baltezera mežos ļoti atraktīva ainava izveidojusies ap Sudrabezeru, Sekšu un Venču ezeriem,bet dienvidos no Garkalnes ciema – ap Dūņezeru, Peldezeru un Tumšezeru.Jāpiezīmē, ka nereti dažādos laikos izdotajās kartēs vienam un tam pašam ezeram ir atšķirīgi nosaukumi.Piemēram (pirmais nosaukums ir pašreiz lietotais): Līņezers – Linezers – Līņu ezers; Dūņezers – Dūņuezers – Raudas ezers; Peldezers – Salas ezers – Sēru ezers; Tumšezers – Līkais ezers – Melnezers;Asaru ezers – Rauduļa ezers. Bet kādreizējais Dūņezers, ziemeļos no Venču ezera redzams 1930-togadu kartē, pašreiz ir pazīstams kā Glāziņpurvs.Daudzu mežezeru ūdenslīmenis pēdējā gadsimta laikā ir pazeminājies, jo apkārtējos mežos veiktameliorācija. Piemēram, vēl 1930-to gadu sākumā tagadējie ezeri – Lielais un Mazais Jūgezers bija viensezers. Vidusezera (Lielā Maku ezera) platība no 12 ha 20.gs. sākumā samazinājusies līdz 5 ha pašreiz.Raksturīgi, ka mežezeru lielākā daļa ir brūnūdens ezeri un pieder pie diseitrofā tipa, tie ir ļoti sekli (līdz 2m) vai sekli (2 līdz 9 m). Ezeri atrodas dažādās aizaugšanas stadijās, gar to krastiem vērojamas slīkšņasun purvi.Mežezeru krastos izveidojušies biotopi, kas atbilst Eiropas nozīmes biotopu grupām. Pie tādiem pieder(iekavās biotopa kods kopējā klasifikācijā): pārejas purvi un slīkšņas (7140), distrofie ezeri (3160),degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120).2002.gada 12.marta MK noteikumu Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”2 1 .pielikumā noteikti prioritārie zivju ūdeņi. Saskaņā ar minētajos MK noteikumos noteikto, prioritārie zivju51