<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Pēdējos 2 -3,5 tūkst. gados, kad Juglas ezers ieguva pašreizējās aprises, sākās Lielās un Mazās Juglaslejteču pagarināšanās un plašo palieņu veidošanās (aluviālie nogulumi). Abu upju ietekas apvidū veidojasplaša delta, tajā pakāpeniski no Juglas ezera atdalījās atsevišķi ūdens iecirkņi, kas pakāpeniski aizauga.Tā veidojies tagadējais Mašēnu ezers (agrāk saukts par Attaku). Minētais process Juglas ezerā turpināsārpus novada teritorijas.3.attēls <strong>Garkalnes</strong> novada kvartāra nogulumu karte (VĢD 1:200 000 mēroga ģeoloģiskā karte)Šī perioda nogulumus veido daudzveidīgie purvu nogulumi, kas plaši izplatīti novadā, kā arī aluviālienogulumi upju gultnēs un sapropeļa un dūņu nogulumi ezeros.Lai gan mūsdienu ģeoloģiskie procesi ir lēni un Latvijā maz pamanāmi, tomēr arī mūsdienās norisināsnogulumu veidošanās. Raksturīgi mūsdienu nogulumi ir purva nogulumi – kūdra, savukārt ezerosveidojas ezeru nogulumi, tai skaitā sapropelis, kā arī aluviālie nogulumi upju ielejās.8.5 DERĪGIE IZRAKTEŅI<strong>Garkalnes</strong> novada teritorijā derīgo izrakteņu resursus veido galvenokārt kvartāra nogulumos sastopamiederīgie izrakteņi - būvmateriālu izejvielas grants un smilts, arī biogēnie nogulumi - kūdra un ezerusapropelis. Nozīmīgs derīgais izraktenis ir dažādas kvalitātes pazemes ūdens, tai skaitā pazemesdzeramie ūdeņi un minerālūdeņi. Par perspektīvu alternatīvās enerģijas avotu var uzskatīt ģeotermālo unpetrotermālo enerģiju.37
<strong>Vides</strong> pārskats<strong>Garkalnes</strong> novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________Derīgo izrakteņu smilts - grants materiāla, smilts, arī kūdras krājumi novadā ir vidēji. Vadoties pēcieguves pēdējos gados, līdz šim pētīto krājumu pietiks vairākiem gadu simtiem.Novada teritorijā nav nacionālās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.<strong>Garkalnes</strong> novada teritorijā sastopamās derīgo izrakteņu - būvmateriālu izejvielu atradnes saistās arkvartāra nogulumu smilts un smilts – grants iegulām, kas ir izplatītas novada teritorijā. Biogēnais derīgaisizraktenis – kūdra izplatīta reljefa pazeminājumos, kur humīdā klimata ietekmē izveidojušies purvi.Derīgo izrakteņu krājumus nosaka pamatojoties uz to izpētes rezultātiem konkrētā atradnē. Normatīvajosaktos noteiktajā kārtībā Latvijas <strong>Vides</strong>, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs akceptē derīgo izrakteņukrājumus un uztur derīgo izrakteņu atradņu kadastru. Derīgo izrakteņu krājumu akceptācijas rezultātātiem tiek noteikta normatīvo aktu prasībām atbilstoša kategorija, kura atkarīga no izpētes detalitātes.Latvijā noteiktas trīs derīgo izrakteņu krājumu kategorijas: A kategorija, N kategorija un P kategorija.A kategorijas jeb izpētītie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:• derīgo izrakteņu krājumu robežas ir noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotāsizstrādnēs iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti,vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajaiinformācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļautlaukumus, pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;· ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī slāņkopas morfoloģijas unuzbūves izmaiņu likumsakarības;· derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka ir iespējams izveidotderīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;· derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā pakāpē,ka ir iespējams izveidot tās izmantošanas projektu.N kategorijas jeb novērtētie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:• derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķāsizstrādnēs, kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus;• derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem unģeofizikālajiem datiem, un derīgais izraktenis ir konstatēts atsevišķās izstrādnēs;• derīgo izrakteņu kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu analīžurezultātiem vai novērtētas pēc analoģijas ar citām izpētītām atradnēm;• hidroģeoloģiskie, inženierģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēcanaloģijas ar tuvākajām izpētītajām to pašu derīgo izrakteņu atradnēm.P kategorijas jeb prognozētie derīgo izrakteņu resursi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādāmprasībām:• derīgo izrakteņu iegulas iespējamie izmēri, forma, krājumu daudzums un kvalitāte novērtēti,pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģiskopētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātosattiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;• derīgo izrakteņu resursi novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēmvai labāk apzinātām teritorijām.A un N kategorijas krājumi pieļauj to ieguvi, lai uzsāktu ieguvi P kategorijas krājumu izplatības teritorijā,veicama papildus izpēte un krājumu pārapstiprināšana.38