Vides pārskats 1.redakcija 2013. - Garkalnes novads

Vides pārskatsGarkalnes novada attīstības plānošanas dokumentustratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums_____________________________________________________________2.4. saldūdens ar paaugstinātu amonijasaturu2.5. saldūdens ar paaugstinātu organiskovielu saturu2.6. sulfātu iesāļūdens ar augstu sulfīdusaturu2.7. sāļūdens ar paaugstinātu bromīdusaturuja N/NH 4 + saturs pārsniedz 0,39 mg/lja permanganāta indekss pārsniedz 5 mg O 2/l vai kopējā organiskāoglekļa saturs pārsniedz 5 mg/lja H 2S+HS - saturs pārsniedz 10 mg/lja Br - saturs pārsniedz 25 mg/l2.8. sālsūdens ar augstu bromīdu saturu ja Br - saturs pārsniedz 250 mg/l2.9. sālsūdens, karsts ja ūdens temperatūra pārsniedz 37 ºCPiezīme. * Norāda, ja pazemes ūdenim ir šāda specifiska īpašība.Pazemes ūdeņu dabīgos resursus aktīvas ūdens apmaiņas zonā papildina atmosfēras nokrišņuinfiltrācija. Aktīvās ūdens apmaiņas zonā artēzisko ūdeņu resursu papildināšanās galvenokārt notiekaugstieņu rajonos. Par to liecina tajās konstatētie maksimālie artēzisko ūdeņu spiedieni, kā arī pazemesūdeņu spiediena pieaugums griezumā virzienā no apakšas uz augšu. Reģionālas artēzisko ūdeņupapildināšanās teritorijas Latvijā ir Vidzemes, Latgales un Kurzemes augstienes. Kvartāra ūdenshorizonta ūdens resursi papildinās atmosfēras nokrišņu infirltrācijas ceļā.Palēninātās ūdens apmaiņas zonas ūdens resursi papildinās no augstāk iegulošiem horizontiem,galvenokārt, ārpus Latvijas teritorijas. Šīs zonas reģionālais barošanās apgabals atrodas Igaunijā(Otepes un Hanu augstienēs) un Austrumlietuvā. Lokāla resursu papildināšanās vērojama tikai nelielāteritorijā starp Limbažiem un Burtnieku ezeru, kā arī Daugavpils rajonā, t.i. apgabalos, kur iegulumadziļums ir relatīvi neliels un to pārklājošie ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi ir daļēji erodēti un tos šķērsoapraktās ielejas.Stagnantās ūdens apmaiņas zonas resursi papildinās tikai ārpus Latvijas teritorijas, tuvākaispapildināšanās apgabals atrodas Austrumlietuvā un Dienvidigaunijā. Dziļo artēzisko ūdeņu notece notiekrietumu un ziemeļrietumu virzienā un noplūde -Baltijas jūrā. Lokālos iecirkņos tektonisko lūzumu zonāskonstatēta to daļēja pārtece augstāk iegulošos horizontos4.tabula Hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācija Grkalnes novadā (I.Gavena)Galvenie ūdens horizonti, sprostslāņi un vājicaurlaidīgie nogulumiGruntsūdeņi (bezspiediena ūdeņi) QGaujas D 3gjBurtnieku D 2brŪdens horizontu kompleksiQArukilas–AmatasD 2-3ar–amŪdens apmaiņas zonaAktīvasūdensapmaiņaszonaArukilas D 2arNarvas sprostslānis D 2nr 1+2SprostslānisPērnavas D 2prĶemeru D 1kmApakšdevona unvidusdevona D 1-2PalēninātasūdensapmaiņaszonaOrdovika un Silūra sprostslānis O–SSprostslānisApakš un Vidus Kembrijs Є 1+2 Kembrija Є StagnantoArhaja un proterozoja pamatklintājs AR–PRūdeņu zonaPar robežu starp hidrodinamiskajām zonām tiek pieņemti visā Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekami bieziūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi – sprostslāņi, kas praktiski nepieļauj ūdens apmaiņu griezumā.Aktīvas ūdens apmaiņas saldūdens zonu Garkalnes novada teritorijā veido:41