2006 - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

Paralēli NATO samitam Rīgā 27. – 29. novembrī norisinājās konference “NATOtransformācija jaunajā globalizācijas laikmetā” un Jauno līderu forums “Ceļot tiltusnākamajām paaudzēm”, kuros jaunieši, akadēmiķi, politiķi un NVO pārstāvji diskutēja parstarptautiskās drošības politikas aktualitātēm.Kopumā Rīgas samits sasniedza un pat pārsniedza uzstādītos mērķus gan saturiskā ziņā,gan no organizatoriskā viedokļa.Samitā dotie signāli Dienvidaustrumeiropas valstīm liecina arī par to, ka Latvijas centieniatbalstīt gan Adrijas valstis (Horvātiju, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas RepublikuMaķedoniju), gan Rietumbalkānu valstis (Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Serbiju) toeiroatlantiskās integrācijas procesā izrādījušies pareizi. Šādā nolūkā arī 2006. gadā būtiskanozīme tika piešķirta Baltijas un Dienvidaustrumeiropas valstu divpusējām, kā arīdaudzpusējām konsultācijām un sadarbībai.Nozīmīgākais sadarbības formāts ir ikgadējā Baltijas-Adrijas-ASV ārlietu un aizsardzībasministru tikšanās, kas notika 2006. gada 24.- 26. aprīlī Brijuni, Horvātijā. Nākamā šādatikšanās, pieaicinot arī Melnkalni, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, ir paredzēta 2007. gadasākumā Tallinā.Cīņa pret terorismuLatvijai kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju - ANO, EDSO unEiropas Padomes - dalībvalstij ir svarīgi iesaistīties un veicināt starptautisko sadarbībustarptautiskā terorisma apkarošanā un tā draudu novēršanā, kā arī stiprināt nacionālāsspējas šajā jomā. 2006. gada 28.-29.novembrī Rīgā notikusī NATO valstu un valdībuvadītāju sanāksme bija spēju pārbaudījums Latvijas atbildīgajām institūcijām un dienestiem,lai nodrošinātu visaugstākā līmeņa drošības pasākumus, kā arī iespēja gūt pieredzipreventīvu pretterorisma pasākumu veikšanā un civilmilitārās sadarbības veidošanā.Starptautiskajā līmenī nozīmīgs solis bija 2006. gada 19. septembrī ANO ģenerālajāasamblejā pieņemtā Globālā stratēģija cīņai pret terorismu un rīcības plāns, kas apliecinājavisu dalībvalstu kopīgu izpratni par nepieciešamību novērst un cīnīties pret visa veidaterorismu un tā atbalstīšanu.Latvija ir ratificējusi un ieviesusi visas 12 ANO konvencijas un protokolus, kas veido pamatustarptautiskajai likumdošanai pretterorisma jautājumos, un 2006. gada jūlijā ratificējusi 13.pretterorisma konvenciju – Konvenciju cīņai pret kodolterorismu -, tā paužot Latvijasapņemšanos cīnīties pret jebkura veida terorismu.Eiropas Savienības ietvaros ES institūcijas un dalībvalstis turpina stiprināt savas spējas unsavstarpējo sadarbību ar mērķi novērst teroristu uzbrukumus Eiropā, kā arī sniedz tehniskopalīdzību pretterorisma spēju veidošanā valstīm ārpus ES.2004. gada 17.-18. jūnija Eiropadomē pieņemtais pārskatītais ES terorisma apkarošanasRīcības plāns tiek pārskatīts reizi pusgadā, un šajā ziņojumā tiek norādīti ES institūciju undalībvalstu paveiktie un nākotnē veicamie pretterorisma pasākumi. Latvija regulāri seko līdziRīcības plāna cīņai pret terorismu izpildei, sniedzot aktuālāko informāciju par plānāparedzēto pasākumu īstenošanu. Tiek ieviesta 2005. gada decembra Eiropadomēapstiprinātā ES Terorisma apkarošanas stratēģija, kurā noteikta darba sistēma, lai novērstuteroristu radikalizāciju un rekrutēšanu, pasargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru,sauktu pie atbildības teroristus, kā arī uzlabotu teroristu uzbrukumu seku likvidēšanasspējas.Viens no lielākajiem apdraudējumiem gan ES valstīs, gan ārpus ES ir teroristu radikalizācijaun jaunu teroristu vervēšana. Latvijas atbildīgās institūcijas veic 2005. gada 15.-16.decembra Eiropadomē apstiprinātajā ES stratēģijā un Rīcības plānā cīņai pret teroristuradikalizāciju un rekrutēšanu ietvertos pasākumus un rekomendācijas.6