Ugunī - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte - Latvijas ...

Rūdolfs Blaumanis- 62 -UgunīAkmentiņš. Kristin... jūs —? Kā lai jums pateicos par savu laimi!Priekškars.PIEKTAIS CĒLIENSMadāmas istaba. Vienā kaktā gulta ar puķainiem priekškariem. Uzgultas noplucis zilszīda dekis. Pie loga vecs gumijas koks un citas puķes, kuru starpā roze ar baltiem ziediem. Piesienas liela bilde: Leonardo da Vinči svētvakara ēdiens. Bez tam vairāk novītušu ozollapuvaiņagu. Bronzas kamīna pulkstens zem stikla vāka. Uz galdiņa iesākts darbs, no dažādāmraibām zīda lupatām: sarkanām, zilām, rozā. Tumša mahagoni kumode ar misiņa apkalumiem.Tāpat citas mēbeles tumšas, elegantas, bet nolietotas. Mazs skapīts ar stikladurvīm, kurām zaļš priekškars aizvilkts priekšā. Uz lielā galda stāv kupla mirte.PIRMAIS SKATSMadāma. Kristīne. Vešeriene.Madāma stāv pie galda un griež mirtei zarus nost. Kristīne baltā, greznā zīda rotā argaru šķidrautu stāv istabas vidū.Vešeriene (sakārto Kristīnes svārku krokas un šķidrautu). Diezgan, madam, nu jaubūs diezgan.Madāma. Kuš! Ļaujat man vaļu! Man patīk kupli brūtes kroņi.Vešeriene. Bet svētdienai tak ari vajadzēs.Madāma. Tās divas dienas šie paši zariņi stāvēs friši. Tupsim tos pagrabā uzledus. (Tuvojas Kristīnei.)Vešeriene (svārkus glaudīdama). Ak, tavu mīkstumu, to gludumiņu!M a d a m a. Tā jau jūs to kleitu pataislsat vecu, vešerien. (Uz Kristīni.) Noliec nu vēldrusku galvu. (Iesprauž kronī vēl pāri zariņu.) Tā. un nu vēl šo pušķīti pie krūts!Kristī n e . Gan to svētdien...Madāma. Nē, nē! Kad uzprovē, tad provē visu. {Piesprauž Kristīnei mirtes pie krūts.)Nu, vešerien, ko nu jūs sakāt? (Atkāpjas un skatās Kristīnē.)Vešeriene.Labi,labi...ļoti...paldies...madam... (Sākpiepeši šņukstēt un piekļaujaspie madāmas pleca.)Madāma. Nu, kas nu?Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte