2030.gadam - Aizputes dome

1.redakcija 

Vienošanās Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/092/061 

1. lpp Saturs

Saturs 

SATURS ................................................................................................................................................................................................ 2 

IEVADS ................................................................................................................................................................................................ 3 

VIZĪTKARTE .......................................................................................................................................................................................... 4 

I. ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE............................................................................................................................................................. 5 

1. IDENTITĀTE .......................................................................................................................................................................... 5 

2. PAMATINFORMĀCIJA .............................................................................................................................................................. 5 

3. ZEME UN DABAS RESURSI ........................................................................................................................................................ 6 

4. IEDZĪVOTĀJI .......................................................................................................................................................................... 6 

5. EKONOMIKA ......................................................................................................................................................................... 7 

6. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................................................ 8 

7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .............................................................................................................................. 9 

II. STRATĒĢISKĀ DAĻA ....................................................................................................................................................................... 12 

1. ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS REDZĒJUMS ....................................................................................................................................... 12 

2. IESPĒJAMIE ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJI ........................................................................................................................................... 12 

3. SCENĀRIJU ANALĪZES REZULTĀTI ............................................................................................................................................. 13 

4. EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA ................................................................................................................................................. 14 

5. ILGTERMIŅA MĒRĶI UN PRIORITĀTES ....................................................................................................................................... 15 

III. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA ............................................................................................................................................ 18 

1. FUNKCIONĀLĀS SAITES AR APKĀRTĒJĀM TERITORIJĀM ................................................................................................................. 18 

2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA UN PAKALPOJUMU KLĀSTS ................................................................................................................ 20 

3. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................................................ 27 

4. TELPISKĀ STRUKTŪRA ........................................................................................................................................................... 28 

5. PRIORITĀRI ATTĪSTĀMĀS TERITORIJAS ...................................................................................................................................... 31 

IV. ĪSTENOŠANA UN UZRAUDZĪBA ..................................................................................................................................................... 32 

2. lpp Saturs

Ievads 

Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012. – 2030.gadam (turpmāk – stratēģija) ir ilgtermiņa teritorijas 

attīstības plānošanas dokuments, kurš nosaka Aizputes novada ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķi, prioritātes un 

telpiskās attīstības perspektīvu. 

Šī stratēģija ir hierarhiski augstākais pašvaldības plānošanas dokuments, kas veido ilgtermiņa ietvaru Aizputes novada 

teritorijas plānojumam 2012. – 2023.gadam un Aizputes novada attīstības programmai 2012. – 2018.gadam. 

Stratēģijā ir atainota pašvaldības vēlamā turpmākā izaugsme, kuras pamatā ir savstarpēji saistītu nozaru attīstība, kā arī 

tās ietekme uz apkārtējo teritoriju attīstību. 

Stratēģija ir izstrādāta ES Sociālā fonda projekta „Aizputes novada Attīstības programmas un Teritorijas plānojuma 

dokumentu izstrāde” ar vienošanos Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/092/061 ietvaros. 

Dokumenta izstrādes vadītāja: Aizputes domes Attīstības nodaļas vadītāja Gita Sedola; 

Dokumenta izstrādātājs: SIA „NK Konsultāciju birojs” Stratēģiskās un telpiskās plānošanas departamenta projektu vadītājs 

Gatis Pāvils. 

Stratēģijas daļas 

Stratēģija sastāv no šādām daļām: 

1) Esošās situācijas analīze (analīzes kopsavilkums), kurā aprakstīti Aizputes novadā pieejamie resursi, attīstības 

procesu mijiedarbība un funkcionālās saites. 

2) Stratēģiskā daļa, kurā ietverti ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), iespējamie attīstības scenāriji, novada 

ekonomiskā specializācija, ilgtermiņa attīstības mērķi un prioritātes. 

3) Telpiskās attīstības perspektīva, kuras ietvaros noteiktas un shematiski attēlotas nozīmīgākās Aizputes novada 

telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. 

Citi plānošanas dokumenti 

Stratēģija ir izstrādāta, pamatojoties uz LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajām vadlīnijām 

„Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī” un, 

ņemot vērā šādus plānošanas dokumentus: 

· Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un Latvijas telpiskās attīstības perspektīva; 

· Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam; 

· Kurzemes plānošanas reģiona rīcības plāns 2010. – 2013.gadam; 

· Kurzemes reģiona attīstības stratēģija, 2004.gads; 

· Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2011. – 2018.gadam; 

· Aizputes novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadam; 

· Aizputes novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam; 

· Blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumenti u.c. 

3. lpp Ievads

Vizītkarte 

4. lpp /Vizītkarte

I. Esošās situācijas analīze 

1. Identitāte 

Rādītājs Tendences, skaidrojums 

Vēsture Aizputes novadam ir sena vēsture – jau IX gadsimtā no tagadējās Aizputes teritorijas tika pārvaldīts Aizputes 

pilsnovads, vēl XIX gadsimtā un XX gadsimta pusē Aizpute bija apriņķa centrs un līdz 1962.gadam – rajona centrs. 

Ne tikai Aizputes pilsētai, bet arī novada ciemiem – Apriķiem, Cīravai, Kalvenei, Kazdangai un citiem – ir gadsimtiem 

sena vēsture. 

Novads ir ļoti bagāts ar daudzveidīgiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, šeit atrodas arī vairāki megalītiskie 

pieminekļi, kas ir Austrumbaltijā rets arheoloģisko pieminekļu veids. 

Raksturojums Novadu raksturo daudzveidīga un pievilcīga ainava. Šeit atrodas liels skaits dabas pieminekļu, kā arī liels skaits 

kultūrvēsturiski vērtīgu ēku. Sarūkošā iedzīvotāju skaita un nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas dēļ daļa 

kultūrvēsturisko vērtību ir apdraudētas un tiek zaudētas. 

Tāpat, kā novada kultūrainava, arī kultūras dzīve un uzņēmējdarbība ir daudzveidīga. 

Pēdējos 20 gados iedzīvotāju skaits novadā ir krasi samazinājies un līdz ar to samazinājusies arī saimnieciskā 

aktivitāte. Tomēr Aizputes novadā ir labi priekšnoteikumi veiksmīgai saimnieciskajai attīstībai, šeit var nodrošināt 

augstu dzīves kvalitāti. 

2. Pamatinformācija 


Novada izveide Novads pašreizējās teritoriālajās robežās izveidots 2009.gadā apvienojoties Aizputes pilsētai ar Aizputes, Cīravas, 

Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastiem. Novada administratīvais centrs atrodas Aizputes pilsētā. 

Ģeogrāfiskais 

novietojums 

Aizputes novads atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemes plānošanas reģionā. Attālums pa autoceļiem no novada 

centra līdz Rīgai – 180 km, Liepājai – 54 km un Kuldīgai – 47 km. 

Platība Aizputes novada platība ir 63 966,4 ha un to veido – Aizputes pilsēta (687,7 ha), Aizputes pagasts (8 888,4 ha), 

Cīravas pagasts (13 158,7 ha), Kalvenes pagasts (11 861,7 ha), Kazdangas pagasts (13 396,9 ha) un Lažas pagasts 

(15 973 ha). 

Robežojas ar Skrundas, Kuldīgas, Durbes, Vaiņodes, Priekules un Pāvilostas novadiem. 

Pilsēta un ciemi Aizputes pilsēta (4 894 iedzīvotāji), Aizputes pagastā: Kūdra (155), Rokasbirze (269); Cīravas pagastā: Cīrava (565), 

Dzērvenieki (118); Kalvenes pagastā: Kalvene (282), Kalvenes stacija (43); Kazdangas pagastā: Bojas (37), Kazdanga 

(399), Rokaiži (57), Tebra (76); Lažas pagastā – Apriķi (132), Padure (54) un Štakeldanga (43). 

Citas apdzīvotās 

vietas 

Akmene, Blendiena, Cildi, Dubeņmuiža, Dzērves skola, Dzirkaļi, Grabste, Ievade, Kannenieki, Kapši, Krusāta, 

Lanksēži, Lavīži, Marijas, Mazbojas, Mazdzērves, Mežgaļi, Pērbone, Pūņi, Valāta, Vāģkalns, Vārsberģi, Vecpils, 

Vidusmuiža un Ziemciems. 

Apdzīvojums Pēc iedzīvotāju blīvuma, salīdzinājumā ar blakus esošajām pašvaldībām, Aizputes novads ir visblīvāk (14,3 

iedz./km 2 ) apdzīvotā pašvaldība. 

Iedzīvotāju 

izvietojums 

Lielākās apdzīvotās vietas novadā ir Aizpute un Kazdanga. 

Novadā ir nevienmērīgs iedzīvotāju telpiskais izvietojums (sadalījumā pa pagastiem) – Aizputes pilsētā dzīvo 

aptuveni puse (49,2%) no visiem novada iedzīvotājiem. 

Pārvalde Aizputes novada pašvaldības sniegtie pakalpojumi ir pieejami visās pašvaldības teritoriālajās vienībās – pagastu 

pārvaldēs. 

Starptautiskā 

sadarbība 

Aizputes novada pašvaldības pārziņā atrodas 29 pašvaldības iestādes un 21 struktūrvienība. 

Pašvaldībai ir starptautiski sadarbības projekti ar pašvaldībām Zviedrijā, Norvēģijā un Turcijā. 

5. lpp I. Esošās situācijas analīze

3. Zeme un dabas resursi 

Attēls Nr. 1. Zemes lietošanas veidi un īpašuma statuss Aizputes novadā (%), 2011.gads 


Informācijas avots: Aizputes novada dome 

Zemes Lauksaimniecībā izmantotās zemes aizņem 28 718 ha – 44% no novada platības (Latvijā vidēji – 37,7%), bet 

meži 42% (Latvijā vidēji – 46,7%). Novadā ir raksturīgs augsts fizisko un juridisko personu īpašumā un lietošanā 

esošo zemju īpatsvars (65%), pašvaldības īpašumā un lietošanā ir tikai 4% zemju (sk. attēlu Nr.1.). 

Derīgie izrakteņi Kopīgā derīgo izrakteņu (grants, smilts, sapropelis) atradņu teritorija ir 532,7 ha. Tiek iegūta kūdra, smilts un 

smilts – grants. 

Īpaši aizsargājamās 

dabas teritorijas 

Novadā atrodas vairākas vērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tai skaitā divas „Natura 2000” teritorijas 

– „Tebras ozolu mežs” un „Blažģu ezers”. Novadā atrodas arī 22 mikroliegumi. 

Piesārņotās vietas Aizputes novadā atrodas septiņas potenciāli piesārņotas vietas. 

4. Iedzīvotāji 

Rādītājs Pagātne 

Iedzīvotāju skaits 13 049 

(1990) 

Dabiskais 

pieaugums 

Iedzīvotāji līdz 

darbspējas 

vecumam 

Iedzīvotāji 

darbspējas vecumā 

īpatsvars 

Demogrāfiskās 

slodzes līmenis 

-47 

(2005) 

16,7% 

(2007) 

61,7% 

(2007) 

576 

(2010) 

Esošā 

situācija 

9 137 

(01.01.2012.) 

-58 

(2011) 

14,8% 

(2012) 

63,2% 

(2012) 

664 

(2012) 

Tendences, skaidrojums 

Iedzīvotāju skaita izmaiņu tendence novadā ir līdzīga kā valstī kopumā 

novērojamam procesam: Latvijā iedzīvotāju skaits no 1990.gada līdz 2012.gadam 

samazinājās par 23,5%, bet tagadējā Aizputes novada teritorijā iedzīvotāju skaits ir 

samazinājies par 30%. 

Pēc iedzīvotāju skaita, salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām, Aizputes novads ir 

otrs lielākais aiz Kuldīgas novada (24 529). 

Galvenais iemesls iedzīvotāju skaita samazinājumam ir negatīvs dabiskais 

pieaugums. 

Novadā samazinās iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaita īpatsvars, jo 

samazinās dzimstība. 

Aizputes novadā pieaug iedzīvotāju darbspējas vecumā skaita īpatsvars, bet tas ir 

mazāks nekā vidēji valstī (01.01.2012.: novadā – 63,2%, Latvijā – 65,4%). 

Demogrāfiskās slodzes līmenis novadā (664) 2012.gadā bija augstāks nekā vidēji 

Latvijā, Kurzemes reģionā un blakus esošajās pašvaldībās (izņemot tikai Vaiņodes 

novadu, kur tas bija 713). 


5. Ekonomika 


Uzņēmumu 

skaits uz 1 000 

iedzīvotājiem 

2010.gadā Aizputes novadā uz 1 000 iedzīvotājiem bija 72 uzņēmumi. Salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām, 

augstāks rādītājs bija tikai Durbes (108), Priekules (88) un Pāvilostas (83) novados. 

Galvenās nozares Galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība (graudkopība, lopkopība, rapšu un kartupeļu audzēšana, 

bioloģiskā lauksaimniecība), mežsaimniecība un mazumtirdzniecība. 

Lielākie 

uzņēmumi pēc 

apgrozījuma 

Uzņēmumu 

skaits 

Ārvalstu tiešās 

investīcijas 

Novadā attīstās ekoloģiskā lauksaimniecība – šeit atrodas 23 sertificētas bioloģiskās saimniecības, tiek veidotas vēl 

četras šādas saimniecības. 

Lielākie novada uzņēmumi 2011.gadā bija SIA „ELPA” (piena produktu ražošana, apgrozījums – 2,9 mil.LVL), 

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Nadziņi 1” (lauksaimniecība, pārstrāde, tirdzniecība, pārvadājumi; 2,8 

milj.LVL), SIA „EGLAT” (graudaugu audzēšana, apstrāde, uzglabāšana; 1,7 milj.LVL) un SIA „Kurzemes atslēga 1” 

(metālizstrādājumu, slēdzeņu ražošana, 1,6 milj.LVL). 

2010.gadā Aizputes novadā 96,4% (723) no visām ekonomiski aktīvajām tirgus sektora vienībām (750) bija 

mikrouzņēmumi, 3,1% (23) mazie uzņēmumi un 0,5% (4) vidējie. 

Aizputes novads ar 2 955 914 LVL ir 34.vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ārvalstu tiešo investīciju 1 kopapjoma 

(01.01.1991. līdz 24.07.2012.). Salīdzinājumā ar blakus esošajām pašvaldībām, vairāk ārvalstu tiešās investīcijas ir 

piesaistījuši tikai Kuldīgas novada uzņēmumi (67 280 479 LVL) 2 . 

Nodarbinātība 2009.gadā vislielākais nodarbināto skaits sabiedriskajā un privātajā sektorā Aizputes novadā bija 

vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā (17%) un apstrādes rūpniecībā 

(16,9%). 

Mēneša vidējā 

darba samaksa 

(bruto) 3 

Mēneša vidējā darba samaksa novadā (370 LVL) bija augstāka nekā kaimiņu pašvaldībās. Arī darba samaksa 

sabiedriskajā sektorā (367 LVL) ir viena no augstākajām (izņemot Kuldīgas novadu – 391 LVL). 

Bezdarba līmenis Bezdarba līmenis novadā 2012.gada jūnijā (9,3%) bija augstāks nekā vidēji Latvijā (8%) un Kurzemes statistiskajā 

reģionā (8%) (sk. attēlu Nr.2.). 2012.gadā gandrīz trešdaļa (32,9%) no visiem bezdarbniekiem (607) novadā bez 

darba bija no viena līdz trīs gadiem. 

Attēls Nr. 2. Bezdarba līmenis (%) Aizputes novadā un kaimiņu pašvaldībās, 2009. – 2012.gads 

17 

15 

13 

11 

9 

7 

5 

Pašvaldības 

īpašumi 

14 

12,9 

31.12.2009 31.12.2010 31.12.2011 30.06.2012 

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra 

Novadā atrodas pašvaldībai piederošas būves, kuras potenciāli varētu izmantot uzņēmējdarbības attīstībai. 

Pašvaldības 2011.gadā Aizputes novada pamatbudžeta ieņēmumi bija 5 948 038 LVL, bet izdevumi 6 117 395 LVL. Laikā no 

1 

Ieguldījumi uzņēmumu pašu kapitālā, reinvestētā peļņa u.c. 

2 

Lursoft datu bāze. 

3 

Bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu

pamatbudžets 2006.gada līdz 2011.gadam Aizputes novada pamatbudžeta ieņēmumi kopumā ir palielinājušies par 88,7%. 

2011.gadā Aizputes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veidoja nodokļu ieņēmumi (37,8% no visiem 

ieņēmumiem), valsts un pašvaldību budžetu transferti (56,6%) un nenodokļu ieņēmumi (5,6%). 

Nozaru griezumā (pa funkcionālajām kategorijām) lielākie izdevumi no pašvaldības pamatbudžeta 2011.gadā tika 

veikti izglītībai (43,7%), ekonomiskajai darbībai (19,4%) kā arī atpūtai un kultūrai (9,6%). 

Attēls Nr. 3. Aizputes novada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi (latos), 2006. – 2011.gads 

7 000 000 

6 000 000 

5 000 000 

4 000 000 

3 000 000 

2 000 000 

1 000 000 

Pašvaldības 

saistības 

Īstenotie 

projekti 

Teritorijas 

attīstības 

indekss 

0 

-1 000 000 

Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati 

2011.gada decembrī kopējās Aizputes novada saistības (7,9%) veidoja 28 aizņēmumu līgumi un seši galvojuma līgumi 

kopsummā par 1 968 367 LVL ar atmaksas termiņu līdz pat 2033.gadam. Ja pašvaldība neuzņemsies jaunas 

kredītsaistības un nesamazināsies pamatbudžeta ieņēmumi, turpmākajos gados (pēc 2012.gada) Aizputes novada 

pašvaldības ikgadējo saistību apmērs samazināsies. 

Aizņēmumi tika ņemti, galvenokārt, kultūras, izglītības, sabiedrisko un sporta iestāžu rekonstrukcijai, kā arī citu 

projektu (novada ceļu uzlabošanai, u.c.) īstenošanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības 

līdzfinansētajiem projektiem. 

Laikā no 2006. līdz 2011.gadam pašvaldība ir īstenojusi 64 investīciju projektus piesaistot ES un citu finanšu 

instrumentu līdzfinansējumu un izmantojot pašvaldības budžeta finansējumu. 

Investīciju projekti tika īstenoti izglītības, kultūras, sporta, komunālo pakalpojumu un citās nozarēs. Projektu ietvaros 

tika veikti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi pašvaldības izglītības, kultūras un sabiedriskajās ēkās, sakārtoti 

pašvaldības ceļi un komunālā saimniecība, iegādāts inventārs sportam, kultūras pasākumu organizēšanai, u.c. 

2011.gadā Aizputes novads atradās 88.vietā starp Latvijas novadiem pēc teritorijas attīstības indeksa (-0,757). 

Salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām, augstāks teritorijas attīstības indekss bija tikai Durbes (-0,164), Pāvilostas (- 

0,312) un Kuldīgas (-0,347) novadiem. 

Visiem pieciem Aizputes novada pagastiem ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss. 

6. Transporta infrastruktūra 


Valsts autoceļi Aizputes novadu šķērso vairāki nozīmīgi autoceļi: valsts galvenais autoceļš A9 Rīga (Skulte) – Liepāja un vairāki 

reģionālie autoceļi (P112, P115 un P117) ar nelielu diennakts vidējo satiksmes intensitāti (sk. attēlu Nr.10.). 

Plānotie valsts 

autoceļi 

Pašvaldības 

autoceļi un ielas 

Ceļu, ielu un tiltu 

tehniskais 

3 152 068 

3 208 316 

4 407 073 4 360 096 4 516 774 

3 427 236 

979 837 

5 089 712 

5 635 873 

4 706 123 

5 948 038 

5 525 421 

110 452 

6 117 395 

2006 -56 248 2007 2008 

-729 616 

2009 -189 349 2010 2011 -169 357 

Ieņēmumi 

Izdevumi 

Deficīts (-), 

pārpalikums (+) 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ietvaros Aizputes novads laika posmā līdz 2030.gadam piedāvā pilnveidot valsts 

autoceļu tīklu, izveidojot Aizputes apvedceļu P112 ceļam un P115 ceļa satiksmes pārvadu pāri dzelzceļam, lai 

nodrošinātu netraucētu un drošu dzelzceļa satiksmi Kalvenes dzelzceļa stacijā. 

Aizputes novada pašvaldības pārziņā ir 338,77 km ceļu (asfaltēti ir tikai 2,4%) un 56,73 km ielu (60,4% asfaltētas), 

kā arī 21 tilts. 

Pašvaldības ceļu, ielu un tiltu stāvoklis kopumā nav apmierinošs, un tas pasliktinās. To tehnisko stāvokli negatīvi 

ietekmējis arī autoceļu fonda līdzekļu samazinājums 2009. un 2010.gadā – strauji ir samazinājušies pašvaldībai 



stāvoklis pieejamie finanšu līdzekļi ielu, ceļu un tiltu remontiem un izbūvei. 

Sabiedriskais 

transports 

Galvenie sabiedriskā transporta satiksmes virzieni ir uz Liepāju, Talsiem un Kuldīgu, retāk uz Rīgu. Sabiedriskais 

transports nenodrošina ērtu satiksmi ar Rīgu un Kuldīgu. Novada centrā – Aizputē – nav autoostas. 

Dzelzceļš Dzelzceļa transportam novada attīstībā un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanā ir neliela loma. Tuvākā dzelzceļa 

stacija atrodas Kalvenē, taču pasažieru pārvadājumi pa Rīgas – Liepājas dzelzceļu ar pieturvietu Kalvenes stacijā 

nenotiek. 

Lidlauks Cīravas lidlauks tiek izmantots dažādām ar brīvā laika pavadīšanu un tūrismu saistītām aktivitātēm. 

Ūdensapgāde Novadā ir 24 ūdensapgādes sistēmas ar 712 pieslēgumiem, ko izmanto 55% novada iedzīvotāju un 12 kanalizācijas 

sistēmas ar 728 pieslēgumiem, ko izmanto 52% novada iedzīvotāju. Šīs sistēmas ir būvētas padomju laikos, daļa no 

tām ir rekonstruētas, bet daļa ir sliktā stāvoklī. 

Samazinoties iedzīvotāju skaitam un ražošanas aktivitātēm, novadā ir samazinājies ūdens patēriņš un savākto 

notekūdeņu apjoms. 

Siltumapgāde Centralizētās siltumapgādes sistēmas ar katlu mājām ir Aizputes pilsētā un visos pagastos (izņemot Lažas pagastu). 

Apkurei, galvenokārt, tiek izmantota malka un šķelda. 

Atkritumu 

savākšana 

Visā novada teritorijā ir tikai viens pakalpojumu sniedzējs – SIA „Eko-Kurzeme” ar kuru pašvaldībai, uzņēmumiem 

un iedzīvotājiem ir noslēgti līgumi par savākto atkritumu un konteineru izvešanu. Novada teritorijā nav atkritumu 

šķirošanas iespēju un atsevišķu šķirošanas laukumu. 

Elektroapgāde Novadā atrodas elektrisko tīklu apakšstacija ar 110/20kW jaudu, plānota elektroapgādes tīklu savienojuma 

„Kurzemes loks” rekonstrukcija no 110kW uz 330 kW. 

Novadā darbojas piecas mazās hidroelektrostacijas. 

Dabas gāze Novadu šķērso gāzes vads Iecava – Liepāja, bet Aizputes novadā tam nav pieslēguma. 

Nekustamais 

īpašums 

2009.gada beigās Aizputes novadā bija 2 013 dzīvojamās mājas ar kopējo dzīvojamo platību 446,1 tūkstotis m 2 . 

Pašvaldībai pieder vairāk nekā 210 dzīvojamās mājas, to tehniskais stāvoklis ir slikts. 

7. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi 


Izglītība Novadā ir konkurētspējīgs pamata un vidējās vispārējās izglītības piedāvājums, speciālās izglītības un profesionālās 

ievirzes izglītības piedāvājums, kā arī mūžizglītības piedāvājums, bet nav pieejami augstākās izglītības pakalpojumi. 

Pašvaldības 

izglītības 

iestāžu skaits 

Citas izglītības 

iestādes 

Pieaugušo 

apmācība, 

tālākizglītība 

Izglītojamo 

skaits PII un VII 

Izglītības iestāžu infrastruktūra nav apmierinošā stāvoklī, nepietiekama ir arī iestāžu materiāltehniskā bāze. Lai 

nodrošinātu stabilu novada saimniecisko attīstību, nepieciešams pilnveidot un attīstīt profesionālās izglītības un 

mūžizglītības piedāvājumu. 

Novadā ir 13 pašvaldības izglītības iestādes: trīs pirmsskolas izglītības iestādes, piecas pamatskolas, vidusskola, 

neklātienes vidusskola, Aizputes Mūzikas skola, Aizputes Mākslas skola un Skolēnu jaunrades centrs. 

Novadā atrodas Cīravas profesionālā vidusskola, kurā iespējams iegūt pavāra, automehāniķa, galdnieka, sekretāra, 

lauksaimniecības tehnikas mehāniķa un galdnieka palīga kvalifikāciju. 2011./2012.m.g. skolā mācījās 296 izglītojamie. 

Mūžizglītību novadā nodrošina Kazdangas kultūras, tūrisma informācijas un pieaugušo izglītības centrs (kopš 

2007.gada) un Kazdangas Saieta nams (kopš 2010.gada). 

Cīravas profesionālajā vidusskolā darbojas Aizputes novada Neklātienes vidusskolas filiāle un Invalīdu konsultāciju 

centrs. 

Izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs samazinās (sk. attēlu Nr.4.). 


Attēls Nr. 4. Izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, 

2006./2007.m.g. – 2010./2011.m.g. 


Informācijas avots: Aizputes novada izglītības iestādes 

Sports Novadā darbojas Liepājas rajona Sporta skolas treniņgrupas volejbolā, šaušanā, vieglatlētikā un galda tenisā. 

Sporta 

infrastruktūra 

Fiziskajām aktivitātēm novadā ir pieejama skolu sporta infrastruktūra (sporta zāles, laukumi), kā arī 

privātpersonu/uzņēmumu īpašumā esoša sporta infrastruktūra (šautuve, mototrases, lidlauks u.c.). 

Esošā sporta infrastruktūra ir dažādā tehniskā stāvoklī, tā neapmierina novada iedzīvotāju vajadzības. 

Veselības aprūpe Aizputes novadā ir pieejama primārā veselības aprūpe un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sekundārās un 

terciārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana ir iespējama Kuldīgā un Liepājā. 

Sociālie 

pakalpojumi 

Kultūras 


Kultūras iestāžu 

apmeklētāju 

skaits 

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušām personām pašvaldībā sniedz 

pašvaldības SIA „Pansionāts Rokaiži”. 

Novadā atrodas 18 kultūras iestādes: sešas bibliotēkas, astoņi kultūras/tautas/saieta nami un divi akreditēti muzeji 

un divas krātuves. Kultūras iestāžu infrastruktūra ir neapmierinošā stāvoklī, nepietiekama ir arī iestāžu 

materiāltehniskā bāze. 

Kopumā apmeklētāju skaits novada kultūras iestādēs (kultūras/tautas/saieta namos, bibliotēkās un muzejos) ir 

palielinājies 1,6 reizes (sk. attēlu Nr. 5.), ko sekmējis plašais kultūras piedāvājums un aktīvā amatierkolektīvu 

darbība. 

Attēls Nr. 5. Novada kultūras iestāžu apmeklētāju skaits, 2006. – 2010.gads 

100 000 

75 000 

50 000 

25 000 


Informācijas avots: Aizputes novada kultūras iestādes 

Citas iestādes Bērnu rotaļu un attīstības centrs „Gaismiņas”, jauniešu centrs „Draugi” un bērnu un jauniešu centrs (Aizputes 

pagasts), bērnu dienas centrs „Rūķīšu namiņš” un jauniešu māja „IDEA House”, kuros bērni un jaunieši var palikt un 

pavadīt brīvo laiku pēc mācībām skolā. 

Kultūrvēsturiskie 

objekti 

0 

2 000 

1 500 

1 000 

500 

0 

1 878 

2005./ 

2006.m.g. 

4 334 

36 016 

1 777 

2006./ 

2007.m.g. 

4 798 

36 732 

1 718 

2007./ 

2008.m.g. 

5 280 

42 066 

1 634 

2008./ 

2009.m.g. 

7 290 

16 353 20 978 26 095 23 918 

1 744 1 741 

2009./ 

2010.m.g. 

67 767 52 540 

31 291 

2010./ 

2011.m.g. 

Aizputes novads, jo īpaši Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs un Kazdangas muižas centrs, ir bagāti ar 

kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. 

7 512 

2006 2007 2008 2009 2010 

Muzeji 

Bibliotēkas 

Kultūras/ saieta/ 

tautas nami 



Tūrisms un 

aktīvā atpūta 

Iedzīvotājiem 

pieejamie 

pakalpojumi 

Tūrisma piedāvājums Aizputes novadā vērsts uz izglītojošo (izziņas) tūrismu un kultūrvēsturiskiem objektiem, kā arī 

aktīvo atpūtu. Tūrisma nozares iespējas novadā netiek pilnībā izmantotas. 

Aizputes novadā tikai daļēji ir pieejami iedzīvotājiem nepieciešami sadzīves pakalpojumi (sk. tabulu Nr.1.). 

Tabula Nr. 1. Iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi, 2012.gads 

Pārtikas veikals 

Sabiedriskais 

transports 

Bankas nodaļa 

Bankomāts 

Izglītība 

Bibliotēka 

Medicīniskā 

aprūpe 

Aptieka 

Sociālā aprūpe 

Centralizētie 

komunālie 

pakalpojumi 

Aizpute � � - � � � � � � � 4 654 

Aizputes pagasts - � - - � � - - � � 880 

Cīravas pagasts � � - - � � � � � � 1 265 

Kalvenes pagasts � � - - � � � - � � 807 

Kazdangas pagasts � � - - � � � - � � 1 424 

Lažas pagasts � � - - � � � - � daļēji 633 

Iedzīvotāju 

skaits 

Informācijas avots: Aizputes novada pašvaldība 


II. Stratēģiskā daļa 

1. Ilgtermiņa attīstības redzējums 

Aizputes novads ir vieta, kur, balstoties uz sabiedrības, tai skaitā novada pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju, 

aktīvu un kompetentu sadarbību, tiek veidota un uzturēta pievilcīga dzīves vide un kvalitatīva infrastruktūra un ir attīstīta 

lauku reģioniem un mazpilsētām raksturīga ekonomika. 

2. Iespējamie attīstības scenāriji 

Aizputes novada rīcībā nav, un, prognozējams, turpmākajos gados nebūs pietiekamu finanšu resursu, cilvēkresursu un 

laika resursu, lai realizētu visas novada attīstībai nepieciešamās rīcības. Šādā situācijā ir nepieciešams izvēlēties prioritāros 

mērķus un rīcības, kuru īstenošanai novadam būs pietiekami daudz resursu un kuru īstenošana sniegs vislielāko atdevi un 

jaunus resursus citu rīcību realizācijai. 

Aizputes novadam ir iespēja izvēlēties vairākus ceļus – attīstības scenārijus, un katrs no tiem sniegtu novadam savas 

priekšrocības un katram būtu arī savi trūkumi. Reālajā dzīvē neviens no šiem scenārijiem nav realizējams individuāli. 

Tomēr, izstrādājot Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir nepieciešams analizēt katru no tiem atsevišķi kā 

vienkāršotu iespējamo rīcību un to seku modeli. 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes ietvaros tika analizēti trīs Aizputes novada attīstības scenāriji: 

(1) „Uzņēmējdarbība”; 

(2) „Centru attīstība”; 

(3) „Inerce”. 

2.1. „Uzņēmējdarbība” 

Mērķis: Panākt, ka novadā ir pēc iespējas vairāk un, vēlams, pašiem novadniekiem piederošu veiksmīgu uzņēmumu. 

Potenciāls: Lauksaimniecības un mežu resursi, derīgie izrakteņi, esošas ražotnes, telpas, tradīcijas. 

Attīstāmā teritorija: Viss novads, galvenokārt vietās, kur ir uzņēmējdarbības iniciatīva. 

Ieguldījumi: Uzņēmējdarbībai nepieciešamā infrastruktūra atbilstoši novada specializācijai (ceļi, meliorācijas sistēmas, 

mārketings). Skolu un kultūras iestāžu darbības profila papildināšana, veidojot tajos uzņēmējdarbības un kompetences 

centrus. 

Konkurenti: Novadi ar līdzīgu ekonomisko specializāciju. 

Ieguvumi: Stabila attīstība, vairāk darba vietu novadā, augstāka pašapziņa, ekonomiskā rosība. 

Trūkumi: Pašlaik pašvaldībām ir ierobežotas iespējas tiešā veidā atbalstīt uzņēmējdarbību. Salīdzinoši lēna attīstība, vēl 

kādu laiku turpina samazināties iedzīvotāju skaits.. 

2.2. „Centru attīstība” 

Mērķis: Attīstīt Aizputi, kā arī Cīravu un Kazdangu kā pievilcīgas vietas dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. 

Potenciāls: Lielākas apdzīvotas vietas rada daudzveidīgākas nodarbinātības iespējas, Liepāja 50 minūšu braucienu 

attālumā no Aizputes, pievilcīgi vēsturiskie centri, humāna vide. 

Vieta: Aizpute, Cīrava, Kazdanga. 

Ieguldījumi: Pilsēta un ciemu infrastruktūra, t.sk. sociālā infrastruktūra, vēsturiskās būves. 

Konkurenti: Liepāja, citas Kurzemes pilsētas, Rīga. 

Ieguvumi: Trīs pievilcīgi attīstības centri novadā, nelielu investīciju ģeogrāfiska koncentrēšana, labākas izredzes saglabāt 

iedzīvotājus trijos novada centros. 

Trūkumi: Nevienmērīga novada attīstība, mazo ciemu izzušana. Neradot jaunas darba vietas, iedzīvotāju skaits turpina 

samazināties. 

12. lpp II. Stratēģiskā daļa

2.3. „Inerce” 

Mērķis: Turpināt iesākto attīstību bez īpašām izmaiņām, cenšoties saglabāt un pilnveidot visu pašvaldības infrastruktūru. 

Potenciāls: Vēsturiskās tradīcijas, esoša infrastruktūra. 

Vieta: Viss novads. 

Ieguldījumi: Esošās infrastruktūras uzturēšana un pilnveidošana. 

Konkurenti: Kaimiņu novadi, ja to attīstība ir veiksmīgāka, Liepāja, Rīga, ārvalstis. 

Ieguvumi: Nav nepieciešamas izmaiņas, turpinās ierastā dzīve. 

Trūkumi: Novada attīstībai nav noteiktas virzības. Atkarība no ekonomikas attīstības ārpus novada. Jaunā paaudze nav 

motivēta palikt novadā, maz jaunienācēju, iedzīvotāju skaita samazināšanās, esošās infrastruktūras uzturēšana kļūst 

ekonomiski nepamatota. 

3. Scenāriju analīzes rezultāti 

Trīs notikušajās diskusijās ar novada iedzīvotājiem „Inerces” scenārijs neguva atbalstu, jo šī scenārija realizācijas rezultātā 

novadu atstātu aizvien vairāk cilvēku, jo īpaši jaunākā paaudze. Esošās infrastruktūras un būvju uzturēšana kļūtu 

nerentabla, pakāpeniski tiktu zaudēts kultūrvēsturiskais mantojums, novadā aizvien vairāk padziļinātos sociālā un 

ekonomiskā depresija. 

„Uzņēmējdarbības” un „Centru attīstības” scenāriji guva vienādu atbalstu – katrs ieguva 17 balsis. Būtiskākās diskusiju 

atziņas: 

· „Uzņēmējdarbības” un „Centru attīstības” scenāriji papildina viens otru, un tajos ir vērtīgas iezīmes, kuras jāietver 

novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. 

· „Centru attīstības” scenārijam ir jāietver nevis trīs centri (Aizpute, Cīrava un Kazdanga) bet gan pieci specializēti centri 

– Aizpute, Apriķi, Cīrava, Kalvene un Kazdanga. Šāds scenārijs nodrošinās līdzsvarotu visa novada attīstību, tai skaitā 

palīdzēs saglabāt katra apdzīvojuma centra kultūrvēsturiskās vērtības. 

· Visos piecos centros ir jāsaglabā un jāattīsta izglītības iestādes, vienlaikus vērtējot iespēju apvienot to 

administrācijas; 

· Apriķi ir attīstāmi kā vietējo dabas un tūrisma resursu apsaimniekošanas centrs. 

· Cīrava ir attīstāma kā profesionālās izglītības un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta centrs. 

· Kalvene kopīgi ar Kalvenes staciju ir attīstāma kā transporta mezgls, vietēja mēroga loģistikas centrs, vieta 

ražotnēm. 

· Kazdangā līdztekus ražošanai ir jāattīsta arī mūžizglītības pakalpojumi, tiecoties piedāvāt šos pakalpojumus 

plašākam reģionam. 

· Aizputē jāattīsta pārvaldes, kultūras un rekreācijas, izglītības, pakalpojumu sniegšanas, ražošanas un dzīves vietas 

funkcijas, jākalpo par sabiedriskā transporta mezgla punktu. 

· „Uzņēmējdarbības” scenārijs guva atbalstu, jo tas sniedz daudz priekšrocību – nodrošina visa novada attīstību, rada 

daudzveidīgas un stabilas nodarbinātības iespējas, samazina Aizputes novada atkarību no ekonomikas norisēm ārpus 

novada, atslogo sociālo budžetu, veicina novada iedzīvotāju pašapziņas celšanos. Tomēr uzņēmējdarbība jāattīsta tā, 

lai: 

· Saglabātu tīru vidi, tai skaitā tīro augsni; 

· Pārmērīgs atbalsts uzņēmējdarbībai nenovestu pie krasas atbalsta samazināšanās novada kultūras dzīvei; 

· Pēc iespējas izmantotu vietējās izejvielas, šādi veicinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un pēc iespējas 

zemākas produkcijas pašizmaksas; 

· Pēc iespējas apvienotu novada uzņēmēju un kaimiņu novadu uzņēmēju spēkus. 

· Gan „Centru attīstības”, gan „Uzņēmējdarbības” scenārija veiksmīgai attīstībai pirmkārt ir nepieciešams sakārtot ēku 

un zemes īpašumtiesības novada attīstības centros. 

· Tā kā Aizputes novadā pieaug iedzīvotāju vidējais vecums, ir jāveicina un jāatbalsta jebkura vecuma iedzīvotāju 

iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. 


4. Ekonomiskā specializācija 

Lai sasniegtu ilgtermiņa attīstības redzējumā aprakstīto ainu, Aizputes novadā turpinās veidoties spēcīga ekonomiskā 

bāze. Attīstoties ekonomikai, pielāgojoties laikmeta prasībām un, aizvien racionālāk izmantojot pieejamos resursus, esošā 

novada ekonomiskā specializācija nākotnē tiks papildināta ar jauniem akcentiem un virzieniem. 

4.1. Esošās specializācijas attīstība 

Aizputes novadā īpaši tiks atbalstīti uzņēmējdarbības veidi, kas sevi jau pierādījuši kā Aizputes novada apstākļos veiksmīgi 

virzieni. Šie uzņēmējdarbības virzieni ir: 

· Lauksaimnieciskā ražošana, jo īpaši: 

· Graudaugu audzēšana; 

· Lopkopība, jo īpaši piensaimniecība un cūkkopība; 

· Rapšu un, potenciāli, citu eļļas kultūru audzēšana; 

· Kartupeļu audzēšana; 

· Bioloģiskā lauksaimniecība. 

· Rūpnieciskā ražošana, jo īpaši: 

· Metālapstrāde; 

· Piensaimniecības produktu ražošana; 

· Kokapstrāde, mēbeļu un citu augstas pievienotās vērtības koka izstrādājumu ražošana; 

· Būvmateriālu ražošana. 

· Būvniecības pakalpojumi. 

Aizputes novads ir kvalitatīva dzīves vieta, tomēr novada iespējas piesaistīt svārstmigrantus, kas ikdienā dzīvotu Aizputes 

novadā un strādātu tuvākajā lielpilsētā – Liepājā, ir ierobežotas salīdzinoši lielā attāluma un citu, ne mazāk pievilcīgu 

Liepājas apkārtnē esošu dzīves vietu konkurences dēļ. Aizputes novads attīstīsies kā pašpietiekams lauku novads ar 

mazpilsētu, kura teritorijā ir nodrošināta kvalitatīva dzīves vide un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas. 

4.2. Potenciāli attīstāmās nozares 

Aizputes novadā pieejamie resursi ļauj attīstīt arī citas nozares, tai skaitā: 

· Augļu koku un ogu audzēšana. 

Veiksmes faktori: Novadā ir attīstīts un pieejams unikāls resurss – selekcionāra Gunvalža Vēsmiņa izaudzētās, Latvijas 

apstākļiem īpaši piemērotas valriekstu, vīnogu un kizila šķirnes. Katra no šī kultūrām paver iespēju ražot 

eksportspējīgu, pasaules tirgū pieprasītu pārtikas produkciju; 

Galvenie uzdevumi: Aizputes novada pašvaldībai sadarbībā ar selekcionāru ir jānodrošina šīs uzņēmējdarbības 

nozares popularizēšana un interesentu meklēšana. Aizputes novada un kaimiņu novadu lauksaimniecības zemes 

īpašniekiem jākooperējas šo kultūru attīstībai, pārstrādes organizēšanai un produkcijas mārketingam. 

· Tūrisma un rekreācijas pakalpojumi. 

Veiksmes faktori: Novadā un tā tiešā tuvumā atrodas nacionālas un starptautiskas nozīmes (jūras piekraste, Liepāja, 

Kuldīga) tūrisma resursi, kuru iepazīšanai nepieciešams ilgāks laiks. Aizputes novads var kļūt par ērtu bāzes vietu šo 

resursu izzināšanai. Novadā atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas – bijušo muižu pilis un citas būves, kurās 

iespējams attīstīt tūrisma pakalpojumus. 

Galvenie uzdevumi: Aizputes novadā ir jāveicina esošo tūrisma resursu (tai skaitā Rīgas zoodārza filiāle „Cīruļi”, 

Aizputes vēsturiskais centrs, ordeņa pils, vēsturiskie muižu centri) attīstība, kā arī valsts autoceļu attīstība atbilstoši šīs 

stratēģijas nostādnēm. Jāvērtē iespēja atjaunot Aizputes ordeņa pili ā reģionālas nozīmes kultūras tūrisma objektu. 

Jāizvērtē un jāizstrādā atbilstošs tūrisma piedāvājums perspektīvākajām mērķauditorijām un, sadarbībā ar kaimiņu 

novadiem un iesaistītajiem uzņēmumiem, jāīsteno mārketinga aktivitātes izvēlētajai mērķauditorijai. 


· Mūžizglītības pakalpojumi. 

Veiksmes faktori: Latvijā vienlaikus ar privātās iniciatīvas un uzņēmējdarbības attīstības procesiem vērojama 

iedzīvotāju novecošanās. Šādā situācijā aizvien pieprasītāki un nozīmīgāki kļūst mūžizglītības pakalpojumi. Novadā, jo 

īpaši Kazdangā, ir nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā telpas un pedagogu resursi), lai nodrošinātu kvalitatīvu 

mūžizglītības pakalpojumu sniegšanu plašāka reģiona iedzīvotājiem. 

Galvenie uzdevumi: Aizputes novada pašvaldībai jāveicina atbildīgo valsts institūciju interese par mūžizglītības 

procesa attīstību, attīstot reģionāla mūžizglītības centra pilotprojektu Kazdangā. Jāveic izpēte, izzinot darba tirgū 

nepieciešamākās mūžizglītības programmas, jāattīsta šo programmu piedāvājums topošajā mūžizglītības centrā. 

· Uzņēmumu attīstība atbilstoši Cīravas Profesionālās vidusskolas profilam. 

Veiksmes faktori: Novadā atrodas profesionālās izglītības iestāde, kurā tiek sagatavoti automehāniķi, 

lauksaimniecības tehnikas mehāniķi, pavāri, sekretāri un galdnieki. Profesionālās izglītības iestādē atrodas gan 

jaunieši, kas apgūst savu nākamo profesiju, gan arī pedagogi, kam ir ievērojamas zināšanas savā specialitātē. 

Galvenie uzdevumi: Jāveicina uzņēmējdarbības attīstība Cīravā un tās tuvākajā apkaimē, papildinot profesionālās 

vidusskolas audzēkņu zināšanas ar pamatzināšanām uzņēmumu vadībā un grāmatvedībā, motivējot audzēkņus un 

pedagogus veidot savus uzņēmumus un atbalstot šos uzņēmumus to sākotnējā attīstības stadijā. 

· Derīgo izrakteņu ieguve un pārstrāde. 

Veiksmes faktori: Novadā atrodas kūdras, grants-smilts, smilts, māla un sapropeļa atradnes. Šie resursi un no tiem 

gatavota produkcija ir tirgū pieprasīta. 

Galvenie uzdevumi: Aizputes novadā ir jāveicina atradņu īpašumtiesību statusa sakārtošana un investoru piesaiste, lai 

veicinātu pēc iespējas augstu iegūtās produkcijas pievienoto vērtību videi draudzīgu ieguves procesu un izstrādāto 

atradņu rekultivāciju. 

5. Ilgtermiņa mērķi un prioritātes 

Lai sasniegtu Aizputes novada ilgtermiņa attīstības redzējumu, novadā ir jāīsteno trīs ilgtermiņa attīstības mērķi: 

5.1. Ilgtermiņa mērķis Nr.1.: „Pleca sajūta” 

Izaicinājums: Novadā vērojama demogrāfiskā krīze – pieaug demogrāfiskā slodze, iedzīvotāji atstāj novadu. 

Demogrāfiskās krīzes pamatā ir iedzīvotāju neticība sabiedrības un tās pārvaldes institūciju spējai risināt sociālās un 

ekonomiskās problēmas. Šādā situācijā priekšplānā izvirzās nepieciešamība veidot pilsonisku sabiedrību – sabiedrību, kura 

realizē nospraustos mērķus, balstoties uz kopīgām interesēm un mērķiem. 

Risinājums: Labi pārvaldīta pašvaldība veicina iedzīvotāju uzticēšanos pārvaldes institūcijām, efektīvas pārvaldības 

rezultātā ietaupītos finanšu resursus iespējams novirzīt novada attīstībai. 

Izglītota, sabiedriski aktīva un sociāli nodrošināta sabiedrība veido pievilcīgu, saistošu dzīves vidi, kurā cilvēki spēj 

veiksmīgi realizēt savu potenciālu. Attīstīti veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi uzlabo sociālās drošības līmeni. 

Aktīvas nevalstiskās organizācijas uzlabo pārvaldes institūciju saikni ar iedzīvotājiem un samazina sociālās atstumtības 

risku. 

Īstenojot šo mērķi, Aizputes novadā būs uzlaboti priekšnoteikumi pilsoniskas sabiedrības attīstībai un novads iegūs 

būtiskas priekšrocības kā kvalitatīva dzīves un darba vieta. 

Šī mērķa sasniegšanai ir nospraustas trīs prioritātes: 

Prioritāte 1.1.: Pārvaldes efektivitāte un sabiedrības līdzdalība 

Novada iedzīvotāji var būt pārliecināti par veiksmīgu sava novada nākotnes attīstību tikai tad, ja viņi ir pārliecināti par 

novada pārvaldības efektivitāti un savām iespējām piedalīties labāko iespējamo lēmumu pieņemšanā. 

Aizputes novada pārvaldības efektivitāte tiks nodrošināta, novada pārvaldes institūcijām kopīgi ar novada iedzīvotājiem 

izstrādājot novada plānošanas dokumentus un nozaru stratēģijas un atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas grupas un 

nevalstiskās organizācijas. Par drošību novadā rūpēsies pašvaldības policija. 


Prioritāte 1.2.: Izglītība un kultūra 

Aizputes novada lielākā vērtība ir izglītoti, iniciatīvas bagāti un radoši cilvēki. Novadā tiks nodrošināti augstas kvalitātes 

izglītības pakalpojumi visa mūža garumā, tai skaitā specializēti profesionālās ievirzes, profesionālās un mūžizglītības 

pakalpojumi. Novada iedzīvotājiem un viesiem tiks nodrošināta iespēja iesaistīties kvalitatīvās un saistošās kultūras 

aktivitātēs, kas tos iedvesmos citām radošām aktivitātēm. 

Prioritāte 1.3.: Veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi 

Turpinoties demogrāfiskajai krīzei un palielinoties iedzīvotāju vidējam vecumam, aizvien lielāku nozīmi iegūst veselīgs un 

harmonisks dzīvesveids, kas nodrošina ilgu darba mūžu. Tomēr Aizputes novada iedzīvotāji būs pārliecināti, ka viņi saņems 

nepieciešamo atbalstu arī sirmā vecumā, kā arī situācijās, kas viņus piemeklējusi slimība vai cita nelaime. 

Tabula Nr. 2. Ilgtermiņa mērķa Nr.1. sasniedzamie rezultāti 

Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators 4 Sasniedzamais 

rezultāts 

No pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto 

2011 450 no 10 313 = 

< 4,5 

darbinieku skaita attiecība pret novada iedzīvotāju 

skaitu 

4,36% 

Novadā darbojošos nevalstisko organizāciju skaits 2011 53 > 70 

Izglītojamo skaits novada vispārējās pamata un 

vidējās izglītības iestādēs 

2010./2011.m.g. 1 382 > 1 300 

Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs 2010./2011.m.g. 324 > 300 

Valsts olimpiādēs piedalījušos Aizputes novada 2010./2011.m.g. 4 > 7 

skolēnu skaits 

Novada kultūras iestāžu (kultūras nami, bibliotēkas, 

muzeji) apmeklētāju skaits 

2010 91 343 > 120 000 

Ar sociālās palīdzības pieejamību apmierinātu novada 

iedzīvotāju skaits 

2011 54,4% > 60% 

5.2. Ilgtermiņa mērķis Nr.2.: Vide un infrastruktūra 

Izaicinājums: Infrastruktūras kvalitāte Aizputes novadā vairākās jomās ir neapmierinoša un pazemina dzīves kvalitāti un 

saimnieciskās darbības efektivitāti. Lai novads saglabātu konkurētspēju kā dzīves un uzņēmējdarbības vieta, ir 

nepieciešams būtiski uzlabot novadā esošās infrastruktūras stāvokli. 

Risinājums: Kvalitatīva un racionāla infrastruktūra un augsta dabas vides kvalitāte kalpo par pievilcīgas dzīves telpas 

pamatu un būtiski paaugstina saimnieciskās darbības efektivitāti. 

Īstenojot šo mērķi, Aizputes novads kļūs pievilcīgāks gan dzīvošanai, gan arī saimnieciskajām aktivitātēm. 

Šī mērķa sasniegšanai ir nospraustas trīs prioritātes: 

Prioritāte 2.1.: Sociālā infrastruktūra 

Iegūstot savu izglītību un prasmes, socializējoties un sportojot, Aizputes novada iedzīvotāji izmanto pašvaldības sociālo 

infrastruktūru – skolas, kultūras un sociālās iestādes, sporta infrastruktūru. 

Aizputes novada sociālās infrastruktūras kvalitāte ir būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa, kas lielā mērā nosaka izglītības, 

kultūras un sporta dzīves, sociālo pakalpojumu kvalitāti. 

Prioritāte 2.2: Tehniskā infrastruktūra 

Tehniskās infrastruktūras – ceļu, ūdensapgādes un kanalizācijas, energoapgādes, siltumapgādes un citu sistēmu kvalitāte 

lielā mērā nosaka gan novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti un izmaksas, gan arī Aizputes novada uzņēmējdarbības 

perspektīvas un konkurētspēju. 

4 Dati iegūti no Aizputes novada attīstības programmas 2012. – 2018.gadam. 


Prioritāte 2.3: Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums 

Aizputes novada pievilcību lielā mērā nosaka gan novada kultūrvēstures mantojums, gan daudzveidīgās dabas un ainavas 

vērtības. Šī bagātā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm ir nopietns izaicinājums, bet vienlaikus – laba iespēja 

radīt jaunas darba vietas un īpašu, tikai Aizputes novadam piemītošu identitāti. 


Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators 5 Sasniedzamais rezultāts 

Pašvaldības izglītības un kultūras iestādes un sporta 

infrastruktūras objekti, kuros pēdējo 10 gadu laikā nav 

veikti remonti un/ vai rekonstrukcija 

2011 9 < 5 

Pašvaldības ceļi ar melno segumu, km 2011 8,25 > 24 

Pašvaldības ielas ar melno segumu, km 2011 34,27 > 40 

Novada iedzīvotāji (% no kopskaita), kuru dzīvesvietām 

pieslēgta centralizētā ūdensapgāde 

2011 55 > 65 

Vēsturisko muižu pilis (Apriķi, Bojas, Cīrava, Kalvene, 2011 3 (Apriķi, Bojas, 

5 

Kazdanga), kuru telpas tiek pilnvērtīgi izmantotas 

Kalvene) 

5.3. Ilgtermiņa mērķis Nr.3.: Uzņēmējdarbība 

Izaicinājums: Nelielais, sarūkošais iedzīvotāju skaits nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības aktivitāti Aizputes novadā. 

Rezultātā novada iedzīvotāji saņem zemu atalgojumu vai tiem vispār nav darba, un iedzīvotāji ir spiesti meklēt iztiku ārpus 

novada. Tas noved pie tā, ka novada budžets nesaņem nodokļu ieņēmumus un novads ne vien nevar attīstīt jaunu 

infrastruktūru bet pat nespēj uzturēt jau esošo, šādi aizvien pasliktinot novada pievilcību potenciālo investoru acīs. 

Risinājums: Rūpīgi plānotas un labi koordinētas uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes iedrošina un stimulē iedzīvotājus 

veidot jaunus uzņēmumus un palielina iespēju piesaistīt ārējās investīcijas jaunu uzņēmumu attīstībai un esošo 

uzņēmumu paplašināšanai. 

Īstenojot šo mērķi, Aizputes novads daudz sekmīgāk spēs apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc labi apmaksātām darba 

vietām, palielināsies iedzīvotāju un pašvaldības ieņēmumi. 

Šī mērķa sasniegšanai ir nospraustas divas prioritātes: 

Prioritāte 3.1.: Uzņēmējdarbības attīstība 

Aizputes novadā ir labs potenciāls uzsākt un veiksmīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību – novadā ir labas izglītības iespējas, 

vietējās tradīcijas un inovācijas, dabas resursi, jau esošas daudzveidīgas nodarbinātības iespējas, pietiekami kvalitatīva 

infrastruktūra. Novada labklājība nākotnē balstīsies uz daudzu veiksmīgu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kurās tiks 

nodrošināts aizvien lielāks skaits labi apmaksātu darba vietu. 

Prioritāte 3.2.: Tūrisma un rekreācijas pakalpojumu attīstība 

Bagātais kultūrvēsturiskais un dabas mantojums, vairāki jau esoši tūristu piesaistes objekti, kā arī atrašanās uz tūrisma 

tranzīta ceļiem starp starptautiskas nozīmes tūrisma objektiem (Kuldīga, Liepāja, jūras piekraste) rada labus 

priekšnoteikumus tūrisma un rekreācijas pakalpojumu attīstībai Aizputes novadā. Šī sektora attīstība nodrošinās ne vien 

jaunas, labi apmaksātas darba vietas, bet lielāku kultūras daudzveidību un daudzveidīgāku sadzīves pakalpojumu attīstību. 


Rādītājs Bāzes gads Bāzes 

indikators 6 

Sasniedzamais 

rezultāts 

Uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem 2010 72 > 95 

Bezdarba līmenis 30.06.2012. 9,3% < 5,6% 

Kopš 1991.gada piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms 24.07.2012. 2 955 914 > 5 000 000 

Novadā esošo naktsmītņu skaits 2010 15 25 

Apmeklētāju skaits novada tūrisma informācijas centrā un muzejos 2010 7 145 40 000 

5 Aizputes novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam 

6 Aizputes novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam 


III. Telpiskās attīstības perspektīva 

Attīstot sava novada teritoriju, Aizputes novads balstīsies uz agrāk izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos 

iekļautajiem nosacījumiem, pielāgojoties izmaiņām un izmantojot iespējas, ko sniegs jaunas attīstības tendences. 

1. Funkcionālās saites ar apkārtējām 

teritorijām 

Aizputes novada attīstība notiek aktīvā mijiedarbībā ar kaimiņu pašvaldībām un Liepājas pilsētu. Starp Aizputes novadu un 

tā kaimiņu novadiem ir izveidojušās funkcionālās saites, kuras ir jāstiprina un jāattīsta tālāk (sk. tabulu Nr.5. un attēlus 

Nr.7. un Nr.8.). 

Funkcionālā 

ietekme 

Sadarbības 

teritorijas 

Izglītība Kurzemes reģiona 

dienvidu daļas 

pašvaldības 

Infrastruktūra Kuldīgas novads, 

Durbes novads, 

Liepāja, Kuldīga, 

Rīga, Grobiņas 

novads 

Kultūra, sports 

un tūrisms 

Darba tirgus, 

uzņēmējdarbība 

Kuldīgas novads, 


Skrundas novads, 

Vaiņodes novads, 

Priekules novads, 

Pāvilostas novads, 

Liepāja, Saldus 

novads 

Kuldīgas novads, 


Skrundas novads, 

Vaiņodes novads, 

Priekules novads, 

Pāvilostas novads, 

Tabula Nr. 5. Aizputes novada funkcionālās saites 

Sadarbības 

tēmas 

Profesionālās 

ievirzes 

izglītība 

Profesionālā 

izglītība 

Vispārējā 

izglītība 

Ceļi, dzelzceļš 

Sabiedriskais 

transports 

Atkritumu 

saimniecība 

Kopīgi veidoti 

atraktīvi 

tūrisma 

pakalpojumi 

Sporta 


Skaidrojums, slīprakstā – vadlīnijas turpmākajai sadarbībai 

Novadā atrodas Lažas speciālā internātpamatskola, kuru izmanto 

izglītojamie no Kurzemes dienvidu daļas. 

Aizputes novadā bāzētajai Neklātienes vidusskolai ir konsultāciju punkti 

ārpus novada – Grobiņā un Nīcā. 

Novadā atrodas Cīravas profesionālā vidusskola, kur profesionālo izglītību 

gūst izglītojamie no Kurzemes dienvidu daļas. Vidusskolas attīstība ir 

jākoordinē ar citu reģiona arodskolu (tai skaitā Kuldīgas Tehnoloģiju un 

tūrisma profesionālā vidusskola, Skrundas profesionālā vidusskola, 

Liepājas profesionālā vidusskola) attīstību. 

Aizputes novada jaunieši vidējo un profesionālo izglītību bieži izvēlas iegūt 

ārpus novada. 

Novadu šķērso valsts autoceļš A9 un dzelzceļš, kas savieno novadu ar 

Liepāju, Saldu, Rīgu. Bez tam novadu šķērso nozīmīgi autoceļi P112, P115, 

P117 un citi. Nākotnē, lai veicinātu tūrisma tranzītu no Skrundas un 

Kuldīgas caur Aizputi uz Liepāju un jūras piekrasti, sadarbībā ar kaimiņu 

pašvaldībām ir jāveicina valsts autoceļu P112, P117, V1194 un V1199 

attīstība (sk. attēlu Nr.7.) 

Novadu virzienā no Kuldīgas novada uz Durbes novadu (Dunalkas pagastu) 

šķērso velomaršruts, kas dabā nav iezīmēts un nav popularizēts. 

Velomaršrutu izveidei un popularizācijai nepieciešama sadarbība ar citām 

tā maršrutā esošajām pašvaldībām. 

Sabiedriskā transporta – autobusu – līnijas savieno Aizputes novada 

apdzīvotās vietas ar Liepāju, Kuldīgu un Rīgu. Nepieciešams pilnveidot 

sabiedriskā transporta kustību uz Kuldīgu un Rīgu, kā arī attīstīt jaunus 

sabiedriskā transporta maršrutus. 

Novadā savāktie atkritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu „Ķīvītes” 

Grobiņas novadā. 

Aizputē jāattīsta radoša vide, kurā notiek reģionālas un nacionālas 

nozīmes kultūras un mākslas pasākumi. 

Sadarbībā ar citām pašvaldībām nepieciešams attīstīt atraktīvu 

piedāvājumu tūrismam. Īpaši perspektīva ir tūrisma maršrutu attīstība gar 

P112 ceļu cauri Aizputei, gar P117 ceļu cauri Kazdangai un Aizputei, kā arī 

V1194 cauri Cīravai un V1199 attīstība cauri Apriķiem. 

Aizputes novada iedzīvotāji izmanto Liepājā un Brocēnos esošo sporta 

infrastruktūru. Citu novadu iedzīvotāji izmanto Aizputes novadā esošo 

sporta infrastruktūru. 

Nodarbinātība Novads atrodas pietiekami tuvu Liepājai, lai varētu apvienot dzīvošanu 

Aizputes novadā ar darbu Liepājā. Papildus motivācija šādai izvēlei ir drošā 

un pievilcīgā dzīves vide Aizputes novadā. Novadā dzīvojošie speciālisti 

strādā arī citās kaimiņu pašvaldībās. 

Attīstot industriālās zonas Aizputē, citos novada centros un pie Kalvenes 

stacijas, iespējams radīt jaunas nodarbinātības iespējas Aizputes novadā, 

18. lpp III. Telpiskās attīstības perspektīva

Funkcionālā 

ietekme 

Sadarbības 

teritorijas 

Veselības aprūpe Kuldīgas novads, 

Liepāja, Rīga 

Sadarbības 

tēmas 

Skaidrojums, slīprakstā – vadlīnijas turpmākajai sadarbībai 

Liepāja kas var piesaistīt darba spēku no kaimiņu novadiem. 

Aizputes novada lauksaimnieku kooperācija ar kaimiņu novados 

strādājošiem lauksaimniekiem ļautu nodrošināt efektīvāku ražošanu un 

Veselības 

aprūpes 

pakalpojumu 

pieejamība 

labāku konkurētspēju reģionā un starptautiski. 

Aizputes novada iedzīvotāji sekundāros un terciāros veselības 

pakalpojumus saņem Kuldīgā, Liepājā un Rīgā. 

Pateicoties bagātajam kultūrvēsturiskajam mantojumam, jūras tuvumam un interesantiem tūrisma objektiem kaimiņu 

novados, Aizputes novadam ir labs potenciāls piesaistīt lielu skaitu tūristu. Sekmīgai tūristu piesaistei nepieciešams attīstīt 

tranzīta ceļus (sk. attēlu Nr.6.), tai skaitā: 

· Asfaltēt valsts autoceļus V1194 un V1199, šādi uzlabojot iespējas piesaistīt tūristus, kas vēlas apmeklēt jūras krastu 

posmā starp Liepāju un Jūrkalni. Rezultātā palielinātos tūristu pieplūdums arī Aizputes novadā, jo īpaši Aizputē, 

Apriķos un Cīravā. Valsts investīciju piesaisti šo ceļu asfaltēšanai Aizputes novads veicinās sadarbībā ar Pāvilostas 

novadu. 

· Uzlabot un labā kvalitātē uzturēt valsts autoceļus P112 un P117, šādi veicinot tūrisma maršrutu attīstību starp 

Kuldīgu un Liepāju, 

Attēls Nr. 6. Potenciālā tranzīta ceļu attīstība Aizputes novadā 

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs” 

Aizputes novads ir ieinteresēts veiksmīgā kaimiņu novadu attīstībā un aktīvi sadarbosies ar tiem, lai veicinātu racionālu 

katrā pašvaldībā esošo resursu un infrastruktūras izmantošanu, lai uzlabotu transporta infrastruktūru un satiksmi uz 

kaimiņu novadiem. Sadarbībā ar katru pašvaldību Aizputes novadam būs šādas prioritātes (sk. attēlu Nr.7.): 


Attēls Nr. 7. Aizputes novada sadarbības virzieni ar citām pašvaldībām 


2. Apdzīvojuma struktūra un pakalpojumu 

klāsts 

2.1. Pašreizējā situācija 

Aizputes novadā pašlaik ir viena pilsēta (Aizpute) un 13 ciemi: Apriķi, Bojas, Cīrava, Dzērvenieki, Kalvene, Kalvenes stacija, 

Kazdanga, Kūdra, Padure, Rokaiži, Rokasbirze, Štakeldanga, Tebra (sk. attēlu Nr.8.). 

Novads ir monocentrisks – Aizputē dzīvo aptuveni puse novada iedzīvotāju. Aizpute atrodas novada centrālajā daļā, 

savukārt pārējās nozīmīgākās novada apdzīvotās vietas (Apriķi, Cīrava, Kalvene un Kazdanga) novada teritorijā ir izvietotas 

vienmērīgi – attiecīgi ziemeļos, rietumos, dienvidos un austrumos no Aizputes. 

Septiņi ciemi – Bojas, Kūdra, Padure, Rokaiži, Rokasbirze, Štakeldanga un Tebra – atrodas Aizputes pilsētas tiešā tuvumā. 


2.2. Apdzīvoto vietu funkcijas 

Attēls Nr. 8. Aizputes novada apdzīvotās vietas 


Tā kā novadā nav gaidāma būtiska iedzīvotāju skaita palielināšanās, ciemu skaits novadā netiks mainīts un tiks veicināta 

esošo ciemu un pilsētas attīstība. Gadījumā, ja novadā tomēr palielināsies iedzīvotāju skaits, tiks veicināta iedzīvotāju 

skaita un blīvuma palielināšana esošajās apdzīvotajās vietās, lai veicinātu komfortablu, resursus taupošu un racionālu 

dzīves vidi. 

Izvērtējot vēsturiski izveidojušos apdzīvojuma telpisko struktūru, iedzīvotāju skaitu, apbūves struktūru, sociālās 

infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinājumu, kā arī iedzīvotāju skaita, pakalpojumu un saimnieciskās darbības 

prognožu perspektīvas, Aizputes novadā tiek izdalīti trīs līmeņu attīstības centri (sk. 10.attēlu): 

· Novada centrs – Aizpute; 

· Vietējas nozīmes centri – Apriķi, Cīrava, Kalvene un Kazdanga; 

· Pārējie ciemi – Bojas, Dzērvenieki, Kalvenes stacija, Kūdra, Padure, Rokaiži, Rokasbirze, Štakeldanga un Tebra; 

Katrā apdzīvotajā centrā atbilstoši tā līmenim tiks attīstītas noteiktas funkcijas (sk. attēlu Nr.9. un tabulu Nr.6.). Pirms šo 

funkciju attīstības tiks vērtēts, vai pēc tām ir pietiekami liels pieprasījums. 


Attēls Nr. 9. Aizputes novada apdzīvoto vietu perspektīvā struktūra un funkcijas 

Tabula Nr. 6. Aizputes novada apdzīvoto vietu funkcijas 

Perspektīvais statuss: novada centrs, pilsēta 

Apdzīvotā 

vieta 

Aizpute, 

4894 

iedzīvotāji 

Statuss un pakalpojumi 2012.gadā Attīstība un pakalpojumi ilgtermiņā 

· Pakalpojumu sniegšanas centrs 

(centrālā administrācija); 

· Tūrisma informācijas centrs; 

· Uzņēmumi, pakalpojumi, 

veikali; 

· Pirmsskolas, pamata un vidējā 

izglītība un profesionālās 

ievirzes izglītība; 

· Skolēnu jaunrades centrs, 

kultūras nams, estrāde, muzejs 

un bibliotēka; 

· Publiskā sporta infrastruktūra; 

· Veselības un sociālās aprūpes 

centrs, zobārsts, ģimenes ārsts, 

aptiekas u.c.; 


· Izstrādāta un tiek īstenota vēsturiskā centra attīstības koncepcija; 

· Reģionālas nozīmes pakalpojumu un rūpniecības centrs; 

· Tūrisma centrs, nacionālas nozīmes tūrisma piesaistes objekti 

(Aizputes vecpilsēta, ordeņa pilsdrupas), tūrisma pakalpojumu 

sniedzēji; 

· Pakalpojumu sniegšanas centrs (centrālā administrācija); 

· Uzņēmējdarbības atbalsta centrs; 

· Industriālās zonas (zonu) attīstība atbilstoši novada ekonomiskajai 

specializācijai; 

· Attīstīts Aizputes tirgus un citi tirdzniecības uzņēmumi; 

· Pirmsskolas, pamata un vidējā izglītība un profesionālās ievirzes 

izglītība. 

· Profesionālās izglītības attīstības iespēju izpēte atbilstoši novada 

ekonomiskajai specializācijai; 

· Jaunrades centrs, amatu nams, kultūras nams, estrāde, kultūras 


Apdzīvotā 

vieta 


· Sociālais dienests; 

· Centralizētas 

inženierkomunikācijas 

(ūdensapgāde, kanalizācija, 

četras siltumapgādes sistēmas); 

· Ielu tīkls; 

· Pašvaldības dežūrdienests, 

policija, VUGD postenis; 

· Pasts; 

· Sabiedriskais transports. 

Perspektīvais statuss: Vietējas nozīmes centrs, ciems 

Apdzīvotā 

vieta 

Apriķi, 132 

iedzīvotāji 

Cīrava, 

565 

iedzīvotāji 

un atpūtas parki ar peldvietām, muzejs, bibliotēka; 

· Publiskā sporta infrastruktūra, bērnu pilsētiņa; 

· Veselības un sociālās aprūpes centrs, daudzveidīgi ārstniecības 

pakalpojumi, ģimenes ārsts, aptieka; 

· Sociālais dienests; 

· Pašvaldības policija, Valsts policija, VUGD postenis; 

· Pasts; 

· Centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, 

siltumapgāde); 

· Ielu (t.sk. apgaismotu ietvju un veloceliņu) tīkls; 

· Izbūvēts P112 autoceļa Aizputes apvedceļš; 

· Sabiedriskā transporta mezgla punkts, sabiedriskā transporta un 

taksometru stāvvietas / pieturvietas ar kustības sarakstiem un 

pārskata kartēm. 


· Pakalpojumu sniegšanas 

centrs (pagasta pārvalde); 

· Veikals, zemnieku 

saimniecības; 

· Pirmsskolas un pamatizglītība; 

· Tautas nams, muzejs, 

bibliotēka; 


· Pasts; 

· Ielas; 

· Centralizēta ūdensapgāde; 




· Veikali, uzņēmumi, 

pakalpojumi; 

· Cīravas lidlauks; 

· Ģimenes ārsts; 

· Pirmsskolas un pamatizglītība 

(3 km no Cīravas – Dzērves 

pamatskola); 

· Profesionālā vidējā izglītība; 

· Profesionālā rehabilitācija; 

· Kultūras nams, bibliotēka; 


· Ģimenes ārsts, aptieka; 

· Pasts; 

· Ielas; 




· Pakalpojumu sniegšanas centrs (pagasta pārvalde); 

· Tūrisma atbalsta centrs, tūrisma pakalpojumu sniedzēji; 

· Uzņēmējdarbības atbalsta punkts; 

· Veikali, sezonāls tirgus, zemnieku saimniecības; 

· Pirmsskolas un pamatizglītība (izvērtējot iespēju apvienot skolas 

administrāciju ar Aizputes vidusskolas administrāciju); 

· Telpas kultūras pasākumiem, muzejs, bibliotēka; 

· Publiskā sporta infrastruktūra, bērnu spēļu laukumi, parks; 


· Pašvaldības policijas postenis; 

· Pasts; 


· Centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija, jāvērtē iespēja veidot 

centralizētu siltumapgādi; 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Cīravu un Pāvilostu), 

sabiedriskā transporta stāvvietas / pieturvietas ar kustības 

sarakstiem un pārskata kartēm. 



· Tūrisma atbalsta centrs, tūrisma pakalpojumu sniedzēji; 


· Veikali, sezonāls tirgus, zemnieku saimniecības; 

· Tūrisma pakalpojumu sniedzēji; 

· Cīravas lidlauks un pilotu skola; 


· Pirmsskolas un pamatizglītība (3 km no Cīravas – Dzērves 

pamatskola); 

· Profesionālā vidējā izglītība; 

· Profesionālā rehabilitācija; 

· Kultūras nams, bibliotēka, muzejs; 




· Pasts; 



Apdzīvotā 

vieta 

Kalvene, 

282 

iedzīvotāji 

Kazdanga, 

399 

iedzīvotāji 








veikali; 


· Kultūras nams, bibliotēka; 


· Doktorāts, ģimenes ārsts, 

aptieka; 

· Pasts; 

· Ielas; 









veikali; 

· Pirmsskolas un pamatizglītība 

(pēdējā – Valātā); 


· Kultūras centrs, saieta nams, 

muzejs, bibliotēka; 

· Ambulance, ģimenes ārsts; 

· Pasts; 

· Ielas; 






Perspektīvais statuss: Ciems 

Apdzīvotā 

vieta 

Bojas, 37 

iedzīvotāji 

Statuss un pakalpojumi 

2012.gadā 

· Dienvidkurzemes 

mežsaimniecība; 



(ūdensapgāde). 



· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Apriķiem un Liepāju), 






· Tūrisma atbalsta centrs, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, 

nacionālas nozīmes tūrisma piesaistes objekts (Rīgas zoodārza 

filiāle „Cīruļi”); 

· Uzņēmumi, sezonāls tirgus, veikali; 


· Telpas kultūras pasākumiem, bibliotēka; 


· Doktorāts, ģimenes ārsts, aptieka; 


· Pasts; 




· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Liepāju un Skrundu), 






· Industriālās teritorijas attīstība; 

· Tūrisma atbalsta centrs, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, 

nacionālas nozīmes tūrisma piesaistes objekts (Kazdangas pils un 

parks); 

· Uzņēmumi, sezonāls tirgus, veikali; 

· Kultūras centrs, saieta nams, muzejs, bibliotēka; 

· Reģionālas nozīmes mūžizglītības centrs; 

· Pirmsskolas un pamata (Valātā) izglītība; 


· Ambulance, ģimenes ārsts, aptieka; 


· Pasts; 




· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi un Skrundu), sabiedriskā 

transporta stāvvietas / pieturvietas ar kustības sarakstiem un 

pārskata kartēm. 

Attīstība un pakalpojumi ilgtermiņā 

· Dienvidkurzemes mežsaimniecība; 

· Uzņēmumi; 

· Parks, bērnu spēļu laukums; 

· Ielu (t.sk. apgaismotu ietvju) tīkls; 

· Centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde); 


Apdzīvotā 

vieta 

Dzērvenieki, 

118 

iedzīvotāji 

Kalvenes 

stacija, 43 

iedzīvotāji 

Kūdra, 155 

iedzīvotāji 

Padure, 54 

iedzīvotāji 

Rokasbirze, 

269 

iedzīvotāji 

Rokaiži, 57 

iedzīvotāji 

Štakeldanga, 

43 iedzīvotāji 


2012.gadā 

· Uzņēmums, z/s; 



(ūdensapgāde); 


· Dzelzceļa stacija „Kalvene” 

(atrodas 15 km no 

Aizputes). 



(ūdensapgāde, 

kanalizācija, 

siltumapgāde). 

· Uzņēmums; 

· Feldšeru punkts; 

· Internātpamatskola; 







· Pirmsskolas un 

pamatizglītība; 

· Saieta nams, bibliotēka; 




kanalizācija, 



· Pansionāts „Rokaiži”; 




· Uzņēmums, 

veterinārārsts; 


· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi), pieturvieta ar kustības 

sarakstu un pārskata karti. 

· Uzņēmums, z/s; 

· Veikals; 

· Bērnu spēļu laukums; 


· Centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde); 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Apriķiem, Cīravu). 

· Uzņēmumi, t.sk. kravu loģistikas uzņēmumi; 

· Veikals; 



· Dzelzceļa stacija „Kalvene” (atrodas 15 km no Aizputes); 

· Izbūvēts autoceļa P115 divlīmeņu satiksmes pārvads, lai sekmētu 

Kalvenes stacijas attīstību, veicinātu satiksmes drošību un atvirzītu 

kravu transportu no ciema dzīvojamās zonas; 

· Centralizētas inženierkomunikācijas atbilstoši ražošanas un kravu 

loģistikas uzņēmumu nepieciešamībām; 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Kalveni). 


· Veikals; 




siltumapgāde). 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi). 

· Uzņēmums; 

· Veikals; 


· Feldšeru punkts; 

· Internātpamatskola; 


· Centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde). 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Apriķiem). 


· Veikals, aptieka; 


· Pirmsskolas un pamatizglītība (izvērtējot iespēju apvienot skolas 

administrāciju ar Aizputes vidusskolas administrāciju); 

· Telpas kultūras pasākumiem, bibliotēka; 




· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Cīravu, Liepāju). 


· Veikals; 


· Pansionāts „Rokaiži”; 



· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi). 

· Uzņēmumi, veterinārārsts; 

· Veikals; 


Apdzīvotā 

vieta 

Tebra, 76 

iedzīvotāji 


2012.gadā 







kanalizācija). 






· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Kuldīgu). 

· Uzņēmumi, veterinārārsts; 

· Veikals; 


· Centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija). 

· Sabiedriskais transports (t.sk. uz Aizputi, Kalveni). 


3. Satiksmes infrastruktūra 

3.1. Autoceļi 

Attēls Nr.10. Esošie un plānotie valsts autoceļi Aizputes novadā 


Nozīmīgākos autoceļus Aizputes novadā apsaimnieko valsts un to tālākā attīstība ir atkarīga no veiksmīgas Aizputes 

novada un valsts ceļu apsaimniekotāja sadarbības. Būtiskākie virzieni autoceļu attīstībā ir: 

· Valsts galvenā un reģionālo autoceļu uzturēšana un tālākā attīstība, uzlabojot satiksmes drošību, veidojot 

apgaismojumu un ietves apdzīvotās vietās, apdzīvotās vietās izbūvējot ietves un veloceliņus. Aizputes novada 

attīstībai būtiskākā ir reģionālo autoceļu P112, P117 un P115 attīstība, kā arī galvenā autoceļa A9 attīstība. 

· Vietējo autoceļu attīstība: 

· Cīravas un Apriķu ciemu attīstībai prioritāra ir autoceļu V1194 un V1199 asfaltēšana, kā arī satiksmes drošības 

pasākumu ieviešana uz šiem ceļiem, apdzīvotās vietās veidojot gājēju ietves, apgaismojumu un veloceliņus. 

· Nepieciešama arī autoceļa V1192 starp Apriķiem un Cīravu asfaltēšana, autoceļa V1265 asfaltēšana, kā arī 

autoceļa V1195 uzturēšana un attīstība. 

· Jaunu autoceļu posmu būvniecība: 

· Perspektīvā, lai no Aizputes vecpilsētas novirzītu Kuldīgas – Liepājas virziena kravu tranzīta kustību, ir 

nepieciešams izbūvēt P112 Aizputes apvedceļu. 


· Attīstoties kravu loģistikas un rūpniecības uzņēmumiem Kalvenes stacijā, netraucētai dzelzceļa un autoceļa 

satiksmei perspektīvā būs nepieciešams izbūvēt autoceļa P115 satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa līnijai. 

· Pašvaldības autoceļu attīstība: 

· Prioritāra nozīme ir ielu tīkla uzlabošanai un rekonstrukcijai Aizputē un pārējās apdzīvotajās vietās, kā arī 

autoceļa asfaltēšanai uz Rīgas zoodārza filiāli „Cīruļi”. 

3.2. Dzelzceļš 

Aizputes novadu šķērso stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija „Jelgava – Liepāja”, novada teritorijā atrodas stacija 

„Kalvene” ar tai līdzās esošu ciematu – Kalvenes staciju. Pašlaik stacijā pasažieru vilciens nepiestāj, tā tiek izmantota tikai 

kravu transportam. 

Aizputes novadā esošajiem uzņēmumiem dzelzceļa stacija „Kalvene” ir potenciāli nozīmīga to kravu transportam, kas tiek 

transportētas uz / no austrumu (piemēram, Āzijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas) puses, kā arī, ja Latvijā tiek attīstīta 

dzelzceļa līnija „Rail Baltica”, – to kravu transportam, kas tiek transportētas uz / no Eiropas dienvidu virzienu (piemēram, 

Centrāleiropas valstis). Kravu transports Liepājas ostas virzienā pa dzelzceļu ir izdevīgs gadījumā, ja ražotnes tiek izvietotas 

tiešā stacijas „Kalvene” tuvumā. 

Attīstoties Aizputes novadā esošajām ražotnēm, dzelzceļa stacijas „Kalvene” nozīme pieaugs, tāpēc Aizputes novads 

atbalsta un veicina ražošanas un kravu loģistikas uzņēmumu attīstību, satiksmes un komunālās infrastruktūras attīstību 

Kalvenes stacijas ciema teritorijā un šī ciema tiešā tuvumā. Tiks saglabāta Kalvenes stacijas ēka. 

3.3. Velotransports 

Nelielie attālumi starp Aizputi un pārējiem novada ciemiem, kā arī elektrovelosipēdu attīstība padara velotransportu par 

pievilcīgu, lētu, veselīgu un videi draudzīgu transporta alternatīvu Aizputes novada robežās. Velotransporta attīstība 

novadā tiks aktīvi veicināta, attīstot veloceliņus Aizputes novada apdzīvotajās vietās, kā arī veidojot drošas, uzraudzītas 

velotransporta novietnes pie novada sabiedriskajām iestādēm un sabiedriskā transporta pieturvietām. Uz potenciālajiem 

tūrisma tranzīta ceļiem (tai skaitā P117, P112, V1199, V1195, V1194) tiks atbalstīta velotūristiem draudzīgas ceļu 

infrastruktūras (marķējums, informācijas zīmes) attīstība. 

3.4. Sabiedriskais transports 

Līdzsvarota Aizputes novada attīstība tiks veicināta, attīstot sabiedriskā transporta pakalpojumus starp Aizputi, un 

pārējām novada apdzīvotajām vietām, kā arī veicinot sabiedriskā transporta attīstību no Aizputes uz Rīgu, Liepāju, Kuldīgu 

un Pāvilostu. Tiks nodrošināta racionālu sabiedriskā transporta līdzekļu izvēle un reisu laika plānošana atbilstoši 

iedzīvotāju nepieciešamībām. Novada apdzīvotajās vietās tiks veidotas ērtas autobusu un taksometru stāvvietas / 

pieturvietas ar transporta kustības sarakstiem un maršrutu pārskata kartēm. 

3.5. Elektrotransports 

Aizputes novadā tiks aktīvi attīstīta infrastruktūra elektrotransporta, tai skaitā elektrovelosipēdu un elektromobiļu, 

apkalpei. Tiks aktīvi popularizēts elektrotransports, veicināta ātrās uzlādes staciju attīstība, elektrotransporta līdzekļu 

nomas un tehniskās apkopes pakalpojumu attīstība. 

4. Telpiskā struktūra 

Aizputes novada telpiskās struktūras attīstību nosaka vairāki faktori, tai skaitā novada attīstības procesi un ieceres 

nākotnes attīstībai, dabas pamatne (mežu un purvu teritorijas, lauksaimniecības zemju teritorijas, upes un ezeri, 

pārplūstošās teritorijas), transporta koridori, jau izveidojusies apdzīvojuma struktūra un saimniecisko aktivitāšu norises, 

un novada vēsturiskās attīstības īpatnības. Šo faktoru ietekme saglabāsies arī nākotnē. 


Aizputes novada teritorijā tiek izdalītas šādas prioritārās funkcionālās telpas (sk. attēlu Nr.11.): 

· Dzīvojamās apbūves teritorijas; 

· Publiskās apbūves, pakalpojumu sniegšanas institūciju teritorijas; 

· Ražošanas objektu apbūves teritorijas; 

· Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas; 

· Mežsaimniecības teritorijas; 

· Rekreācijas teritorijas. 

Attēls Nr. 11. Nozīmīgākās funkcionālās telpas Aizputes novadā 


Šajās teritorijās noteiktās galvenās funkcijas būs prioritāras un citas pakārtotās funkcijas nedrīkstēs konfliktēt vai 

apdraudēt galveno funkciju, bet vienlaikus katrā funkcionālajā telpā tiks nodrošināta dabas un kultūrvēsturiskā 

mantojuma un vides kvalitātes saglabāšana un aizsardzība. 

Aizputes novada funkcionālās telpas kopumā atbilst pašreizējam nekustamā īpašuma izmantojumam, tomēr, saistībā ar 

sociālo un transporta infrastruktūras attīstību, tiek plānotas šādas būtiskākās izmaiņas (sk. attēlu Nr.12.): 


· Tiks veicināts kompakts esošo apdzīvoto centru apdzīvojums. Ja Aizputē un tās apkaimē pieaugs iedzīvotāju 

skaits, pēc P112 apvedceļa izbūves dzīvojamā apbūve tiks attīstīta teritorijā starp Aizputi un Rokasbirzi; 

· Tiks veicināta publiskās apbūves un pakalpojumu teritorijas attīstība Aizputes vēsturiskajā centrā un katras 

apdzīvotās vietas specifikai atbilstošas publiskās apbūves teritoriju attīstība pārējos vietējas nozīmes centros; 

· Aizputē un katrā no vietējas nozīmes centriem tiks attīstītas ražošanas teritorijas. Jaunu ražošanas teritoriju 

attīstība tiks veicināta pie P112 apvedceļa (pēc ceļa izbūves), dienvidos no Aizputes un Kalvenes stacijā; 

· Aizputē tiks attīstītas divas rekreācijas teritorijas – Misiņkalna parks un rekreācijas teritorija ar peldvietām pie 

Lažas ūdenskrātuves. Peldvietas tiks attīstītas arī pie Dzēkaiņa ezera. 

· Kazdangas bijušā muižas centra vēsturiskie parki tiks attīstīti kā saistoši nacionālas nozīmes rekreācijas un dabas 

izziņas objekti; 

· Aizputes novads veicinās Rīgas zoodārza filiāles „Cīruļi” attīstību, atbalstos un veicinot tūristu piesaistes un 

pakalpojumu uzņēmumu attīstību un veicinot citas tūrisma infrastruktūras attīstību šajā ainaviskajā novada daļā; 

Tā kā novadu šķērsojošie ceļi un dzelzceļš kalpo par novada vizītkarti, īpaša uzmanība tiks piešķirta ainavas kvalitātei gar 

šiem satiksmes koridoriem. 

Attēls Nr. 12. Aizputes novada dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi un rekreācijas teritorijas 



5. Prioritāri attīstāmās teritorijas 

Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka, ka ir veicināma visas novada teritorijas attīstība atbilstoši katras 

funkcionālās telpas specifikai un prioritātēm. 

Nozīmīgākais novada attīstības centrs ir Aizpute, kurā jāveicina dzīvojamās un pakalpojumu sniegšanas funkciju attīstība, 

kā arī ražošanas objektu teritorijas (industriālās zonas) attīstība dienvidos no pilsētas, kā arī pie plānotā P112 apvedceļa. 

Ar attīstības procesiem Aizputē cieši saistīta būs pilsētas tiešā tuvumā esošo ciemu – Boju, Kūdras, Padures, Rokaižu, 

Rokasbirzes, Štakeldangas un Tebras attīstība. 

Citi nozīmīgākie novada attīstības centri ir Kazdanga, Cīrava (ar Dzērveniekiem), Kalvene (ar Kalvenes staciju) un Apriķi. 

Kazdangas attīstība balstīsies uz pārtikas pārstrādes uzņēmumu un varbūtēju citu ražotņu, mūžizglītības pakalpojumu un 

tūrisma pakalpojumu attīstību. Kazdangas vēsturiskā apbūve tiks pielāgota mūžizglītības un tūrisma pakalpojumu 

sniegšanai. 

Cīravā tiks attīstīta arodizglītība, tiks veicināta profesionālās vidusskolas audzēkņu, pasniedzēju un pārējo iedzīvotāju 

iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, tiks attīstīti Cīravas lidlauka pakalpojumi. Cīravas vēsturiskā apbūve tiks pielāgota 

pakalpojumu, t.sk. tūrisma nodrošināšanai. 

Kalvenes attīstība balstīsies uz ražošanas un kravu loģistikas pakalpojumu attīstību, t.sk. Kalvenes stacijā, kā arī uz 

pakalpojumu nodrošināšanu pie autoceļa A6 un Rīgas zoodārza filiāles „Cīruļi” apmeklētājiem. 

Apriķu attīstība balstīsies uz pakalpojumu, t.sk. tūrisma pakalpojumu sniegšanu un vietējo uzņēmumu attīstību. Apriķu 

vēsturiskā apbūve tiks pielāgota sociālo (skola, kultūras funkcija, uzņēmējdarbības atbalsts, pārvaldība) un tūrisma / 

konferenču pakalpojumu sniegšanai. 


IV. Īstenošana un uzraudzība 

Lai īstenotu Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un sekotu tās ieviešanai, Aizputes novada pašvaldība regulāri, 

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izstrādās ilgtspējīgas attīstības stratēģijai pakārtotus vidēja termiņa plānošanas 

dokumentus – Aizputes novada attīstības programmu un Aizputes novada teritorijas plānojumu. 

Aizputes novada attīstības programmā nospraustie vidēja termiņa mērķi un rezultatīvie rādītāji tiks saskaņoti ar Aizputes 

novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem, lai nodrošinātu 

to, ka: 

· attīstības programma ir vērsta uz ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ieviešanu; 

· novērtējot attīstības programmas ieviešanu, vienlaikus tiku novērtēta arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 

ieviešana. 

Informācija par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas rezultatīvajiem rādītājiem tiks iekļauta novada publiskajā gada pārskatā. 

Reizi trīs gados publiskie gada pārskati tiks papildināti ar pārskatu par Aizputes novada telpiskās attīstības perspektīvas 

īstenošanu. 

Rezultatīvo rādītāju sarakstu un sasniedzamos rezultātus var pārskatīt, informāciju un veikto saraksta un rezultātu izmaiņu 

pamatojumu iekļaujot attīstības programmas uzraudzības ziņojumos. 

32. lpp IV. Īstenošana un uzraudzība

2030.gadam - Aizputes dome

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?