Buklets_diabets_A5_2020_web

KAS IR DIABĒTS?
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes)
daudzums asinīs.
Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai.
Cukura diabētu iedala divos tipos, un tie principiāli atšķiras.
I tipa cukura diabēts – (insulinējamais diabēts) rodas, ja aizkuņģa dziedzera ß (beta) šūnas
nera žo insulīnu pietiekamā daudzumā – rodas insulīna deficīts. Tāpēc insulīns ir ievadāms
mākslīgi. Parasti ar I tipa cukura diabētu slimo gados jauni, kā arī kalsni cilvēki.
Šādu slimnieku diētai ir jānodrošina stabils insulīna daudzums asinīs. Vienlaikus ir svarīgi
uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Uzturs ir jāizvēlas tāds, lai pēc iespējas sama zinātu
vai attālinātu diabēta komplikācijas rašanās iespējas.
II tipa cukura diabēts – (neinsulinējamais diabēts) rodas, ja šūnu jutība pret insulīnu ir samazināta.
Visvairāk tas ietekmē muskuļu un taukaudu šūnas, jo glikoze tajās nevar iekļūt bez
insulīna. Slimībai progresējot, šūnu nejutība progresē vai arī izsīkst aizkuņģa dziedzera spēja
insulīnu ražot. Ar II tipa cukura diabētu biežāk slimo vecāki cilvēki un cilvēki ar lieko ķermeņa
svaru. Ārstēšanā lieto preparātus, kas šūnu jutību pret insulīnu palielina un pastip rina tā sintēzi
aizkuņģa dziedzerī. Šāda tipa diabēta slimnieku diētas mērķis ir normalizēt glikozes vielmaiņu
un uzturs ir vērsts uz slimības komplikāciju novēršanu.
Pastāv vēl citi diabēta veidi, ņemot vērā slimības izcelsmes mehānismus, piemēram, gestācijas
diabēts, kas var rasties sievietēm grūtniecības laikā.
Pie jebkura cukura diabēta tipa ir svarīgi normalizēt ķermeņa masu: ieteicams ēst bieži – 5–6
reizes dienā – nelielām porcijām un uzņemt šķiedrvielām bagātu uzturu. Diabēta slimnieku
stāvokļa un pašsajūtas uzlabošanai var lietot arī dažādus augus – tēju vai ekstraktu veidā,
tomēr vislabāk par savu veselības stāvokli konsultēties ar ārstu.
4