Grēksūdzes noslēpums* - Latvijas Universitāte

14
ja nepastāv šāda garantija no valsts puses, tad tas var būtiski iedragāt ticīgo uzticību
šim sakramentam, tādējādi ierobežojot konfesijai realizēt savu mācību. Acīmredzot
Vatikāns izprot, ka PSRS okupācija nevarēja neatstāt sekas tiesu darbībā, īpaši ņemot
vērā, ka Latvijas Republikā viss, kas saistās ar reliģijas brīvību un baznīcu dzīvi
(īpaši kanoniem) vēl nav izmainīts. Nav samērīgs arī baznīcas un valsts sods, jo
baznīcai par grēksūdzes noslēpuma izpaušanu ir ekskomunikācija, savukārt
kriminālsods par grēksūdzes ievērošanu ir vieglākais no pārkāpumiem
krimināltiesībās.
Jāatzīmē, ka citās Baltijas valstīs jau ir noslēgti valsts līgumi ar Svēto Krēslu
un stājušies spēkā (Igaunijā 1999.gadā un Lietuvā 2000.gadā). 35 Igaunijas līgumā ar
Svēto Krēslu grēksūdzes noslēpums nav atrunāts, Lietuvas līgumā ir noteikts, ka tiek
respektēts grēksūdzes sakramenta noslēpums un garantēts priestera pratināšanas
aizliegums.
Nodaļas noslēgumā vēlos teikt, ka, neskatoties uz savu ilggadējo praksi valsts
un baznīcas attiecību jomā, arī es visai maz esmu saskāries ar grēksūdzes noslēpuma
jautājumu un gribu atgādināt vācu profesora R.Cipeliusa teikto: “Tiesiskas prasības
un aizliegumi nosaka cilvēka uzvedību, izveidojot iedarbīgu mehānismu (“struktūru”),
sakārtotu mijiedarbību kompleksu (“interakciju sistēmu”).” 36 Ievērojot
konstitucionālos principus reliģijas brīvību un baznīcas šķirtību no valsts, valstij
visiem līdzekļiem ir jācenšas nenonākt reliģiski - juridiskā konfliktā ar reliģiskajām
organizācijām. Baznīcas tiesību grēksūdzes noslēpuma principa attīstība Latvijā lielā
mērā ir atkarīga ne tikai no likumdevēja vai izpildvaras, tā ir atkarīga no mūsu tiesu
varas kvalitātes, jo tiesu prakse ieņem vidējo posmu starp tradīciju un likumu. Tai ir
daudz kopīga ar tradīciju, tomēr citos aspektos tā tuvinās likumam. Līdzīgi likumam,
tā veidojas samērā apzināti. 37 Tiesa vienmēr tieksies atbalstīt to sākumu, kas jau ir
pieņemts, pamatojoties uz iepriekšējo praksi. Vajag visai nopietnus un pamatīgus
pamatojumus, lai noskaņotu tiesu mainīt pastāvošo praksi. 38 Optimus interpres rerum
usus. * Kā veidoties tiesu praksei un galvenais tiesu attieksmei, tas ir sabiedrības,
baznīcas un likumdevēja kopīgais uzdevums. 39
1
The sacrament of Penance. – http:/ www.medugorje.com/catolic/confession.html.- 27.04.2001.-P.1.
2
CIN – Reconciliatio et Paenitentia – On Reconciliation and Penace. Pope John Paul II. –
http:/www.cin.org/jp2ency/reconcil.html.-27.04.2001.-P.30.
3
Turpat.
4
Ideju vārdnīca. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. – 183.lpp.
5
Ринекер Ф. u Майер Г. Библейская Энциклопедия Брокауза. Christliche Verlagsbuchhsndlung
Paderborn. - Brockhaus Verlag Wuppertal, 1999. -C.424.
6
Heglunds B. Teoloģijas vēsture. - R.:Augsburgas apliecības Institūts, 1997. -159.lpp.
7
Turpat.
8
Meikališa Ā. Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: RaKa, 1998. – 137.lpp.
9
Heglunds B. Teoloģijas vēsture.- R.: Augsburgas apliecības Institūts, 1997. -161.lpp.
10
Škapars A. Romas katoļu Baznīcas priesteris Grēksūdzes sakraments – Dieva žēlsirdības izpausme
grēciniekā // Katōļu Dzeive. – 1998. - Nr.5. -9.lpp.
11
Turpat.
* Optimus interpres rerum usus (lat) - labākais paraduma interpretētājs ir likums.