Grēksūdzes noslēpums* - Latvijas Universitāte

4
mācības. Pamatā atšķirība ir grēksūdzes “svētdarīšanas izraisītājcēlonī” (Causa
Efficiens Sanctificationis), jo protestanti uzskata, ka nav pareizi piedot grēkus uz
zemes, svarīgi ir cilvēkam ar labiem darbiem izraisīt Dievā grēku piedošanu. 15
Vēl cita problēma, kas saistās ar diskusijām par Romas katoļu Baznīcas
sakramentu, ir indulgenču sistēma. Tā ir īpaša problēma, jo priesteriem piemītošā jau
minētā “grēku atslēgu vara” deva papildu tiesības nomainīt vienu gandarījuma formu
(atkarībā no izdarītā grēka) ar otru, vieglāku, vai vispār atbrīvot no gandarīšanas.
Indulgenču sistēma tika pamatota ar apgalvojumu, ka baznīcas īpašumā ir dažādu
nopelnu pārpilnība, ko tai ir sagādājuši Kristus un svētie. Sākotnēji indulgences varēja
tikt izsniegtas vienīgi saistībā ar grēksūdzi un to obligāts priekšnosacījums bija
sirsnīga grēku nožēla. Taču ar laiku tās tika nodalītas no patiesas grēku nožēlas, un
tieši tas bija pamatā bēdīgi slavenajam indulgenču sistēmas traktējumam, kas
vēlīnajos viduslaikos izraisīja spēcīgu opozīciju. 16
Minētie paskaidrojumi, manuprāt, bija nepieciešami, lai lasītājos nerastos
maldīga ilūzija par to, ka visām kristīgām ticībām ir nepieciešama tiesiskā aizsardzībā
sakarā ar grēksūdzes noslēpumu. Tā ir tikai dažu kristīgo konfesiju prioritāte.
Tridentas koncils arī izlēma, ka grēksūdzi var dot tikai priesteris, kam šādas
pilnvaras ir izsniegtas saskaņā ar Romas katoļu Baznīcas kanoniskajiem noteikumiem.
Romas katoļu Baznīcas Codex juris canonici nosaka, ka grēksūdze (960.kan.) ir
individuāla, * tai jābūt patiesai grēku atzīšanai, jo pretējā gadījumā tā nav derīga. 17 Lai
grēcinieks grēkus nebaidītos sūdzēt, baznīca garīdzniekus – biktstēvus izrauga īpašā
kārtībā (970.kan.), pasludinot, ka ikvienam priesterim, kas uzklausa grēksūdzi
dzirdētais ir obligāti jātur noslēpumā. 18 Garīdznieka lūpas ir slēgtas ar “grēksūdzes
zīmogu”, jo sakramenta noslēpums (983.kan.1.§) ir neaizskarams. 19 Pilnīgi
nepieļaujami ir biktstēvam jebkādā veidā nodot savu grēku nožēlotāju, neskatoties uz
iemeslu, ar vārdu vai kā citādi. Noteikums dzirdēto turēt noslēpumā un aizliegums
grēksūdzē uzzināto nodot tālāk attiecināms arī uz tulku (983.kan. 2.§), ja tāds ir bijis
pieaicināts, tāpat kā uz jebkuru citu, kas jebkādā veidā uzzinājis par grēksūdzē teikto.
Turklāt biktstēvam ir aizliegts izmantot grēksūdzē dzirdēto (984.kan.1.§) pat tādā
gadījumā, ja grēksūdzes atklāšana nekaitē grēku nožēlotājam. Biktstēvs nedrīkst
(984.kan. 2.§) par labu laicīgiem valdniekiem izmantot savas zināšanas par grēkiem,
kas jebkad nākuši zināšanā pēc grēksūdzes uzklausīšanas. Par “grēksūdzes zīmoga”
laušanu vainīgajiem draud smagas baznīcas sankcijas. 20 Grēksūdzes noslēpuma
izpaušana ir iekļauta to septiņu grēku skaitā, par kuriem draud (1388.kan. 1. un 2.§)
automātiska ekskomunikācija (latae sententiae). 21 Saskaņā ar kanoniskajām tiesībām
pēc pārkāpuma smaguma izvērtēšanas Svētais Krēsls var pieņemt lēmumu
(1388.kan.3.§) 22 par ekskomunikāciju arī uz nenoteiktu laiku. Kanonisko tiesību
apkopotājs un kodificētājs Graciāns 1151.gadā publicēja valdnieku ediktu un baznīcas
tiesību aktu kopojumu Decretum, kurā par grēksūdzes noslēpumu ir teikts, ka
garīdznieks, kurš uzdrošinājies sabiedrībai padarīt zināmus grēku nožēlotāja grēkus, ir
atceļams.
Rezumējot minēto, varam secināt, ka grēksūdze iedalās šādos posmos:
1) grēku izklāstīšanā biktstēvam;
2) grēku nožēlošanā;
3) grēku atlaišana jeb piedošana, ko veic biktstēvs Dieva pilnvarojumā;
* Lat. Can. 960 – Individualis et integra confessio atque absolutio unicum constituunt modum
ordinarium, quo fidelis peccati gravis sibi conscius cum Deo et Ecclesia reconciliatur; solummodo
impossibilitas physica vel moralis ab huiusmodi confessione excusat, quo in casu aliis quoque modis
reconciliatio haberi potest.