07.04.2014 Views

ekonomika

ekonomika

ekonomika

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>ekonomika</strong>


saqarTveloSi biznesgaremos SesamCnevad gaumjobesebas<br />

opoziciac aRiarebs _ jerjerobiT misi mcire nawili. amis<br />

safuZveli orive mxares qveyanaSi gatarebulma orma reformam<br />

_ privatizaciam da sakanonmdeblo liberalizaciam,<br />

saxelmwifo reketisa da korufciis winaaRmdeg brZolis<br />

Sedegebma misca. opoziciis uaryofiTad ganwyobili nawili<br />

biznesgaremos gaumjobesebis Sesaxeb mosazrebas kvlav subieqturs<br />

uwodebs da obieqturi maCveneblebis _ cifrebisa da<br />

statistikis utyuarobaSic Seaqvs eWvi.<br />

saqarTveloSi biznesisaTvis sasurveli garemos Sesaqmnelad<br />

parlamentma sagazafxulo sesiaze ganixila mTavrobis mier<br />

inicirebuli kanonproeqti _ `Tavisufali industriuli<br />

zonebis Sesaxeb.~ kanonproeqtis Tanaxmad, Tavisufali industriuli<br />

zona amoRebuli iqneba qveynis sabaJo sivrcidan im<br />

kompaniebisaTvis, romlebsac saqarTvelosTan ar akavSirebT<br />

sagadasaxado kodeqsiT dadgenili saqmianoba, imoqmedebs<br />

mogebis gadasaxadis nulovani reJimi. ucxouri saqonlis Setana<br />

da ganxorcielebuli operaciebi dRg-iT ar daibegreba,<br />

ar gavrceldeba adgilobrivi TviTmmarTvelobis iurisdiqcia...<br />

Tavisufal industriul zonas hyavs mowinaaRmdgeebic: opoziciis<br />

erT-erT lideris daviT berZeniSvilis azriT, iq,<br />

sadac liberaluri kanonmdeblobaa da saxelmwifo struqturebi<br />

normalurad funqcionireben, aranairi Tavisufali<br />

zonis Seqmnis aucilebloba ar arsebobs. saparlamento<br />

umravlesobis wevrs, safinanso-sabiujeto komitetis Tavmjdomaris<br />

moadgiles, lado papavas miaCnia: `Caketili teritoriebi<br />

garkveul problemebs Segviqmnis da maincdamainc did<br />

fiskalur efeqts ver moitans, Tu raime saintereso proeqtebi<br />

gvaqvs, SeiZleba ara daxurul zonebSi, aramed mTeli qveynis<br />

masStabiT ganxorcieldes.~ didi saqmis dawyebis win daeWveba-<br />

Si cudi araferia _ es mxolod saqmisadmi seriozul midgomaze<br />

mianiSnebs.


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

irakli kovzanaZe _<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

safinanso-sabiujeto komitetis<br />

Tavmjdomare<br />

fraqcia `nacionaluri<br />

moZraoba _ demokratebi~<br />

mxars vuWerT mTavrobis Zalisxmevas<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis cvlilebebis proeqti, winaswar Sedgenili<br />

grafikis Sesabamisad, parlamentis yvela komitetisa da fraqciis<br />

sxdomaze ganvixileT. safinanso-sabiujeto komitetma ki Semajamebeli sxdoma<br />

gamarTa. Cveni komitetis daskvna saqarTvelos mTavrobas gaegzavna. safinanso-sabiujeto<br />

komitetis damokidebuleba saqarTvelos 2007 wlis<br />

saxelmwifo biujetis warmodgenili cvlilebebis mimarT pozitiuria.<br />

qveynis saxelmwifo biujetis mTliani Semosavlebi da grantebi 598<br />

milioniT izrdeba da 4 miliard 310 milion lars aRwevs. biujetis<br />

xarjviTi nawili izrdeba 607 milioniT, ris Semdegac misi wliuri<br />

moculoba 4 miliard 685 milion lars Seadgens.<br />

saqarTvelos 2007 wlis saxelmwifo biujetis Semosavlebisa da grantebis<br />

aseTi mniSvnelovani (16%-iani) zrda misasalmebelia, miT umetes, rom<br />

igi ganpirobebulia Cveni qveynis ekonomikuri ganviTarebiT. es aisaxeba<br />

sakuTari Semosavlebis, upiratesad sagadasaxado Semosavlebis _ 600 mln.<br />

lariT da arasagadasaxado Semosavlebis _ 103.4 mln. lariT matebaSi.<br />

biujetis sakuTari Semosavlebis zrdis paralelurad mniSvnelovnad _<br />

105 mln. lariT _ mcirdeba ucxoeTidan misaRebi grantebis odenoba.<br />

biujetis gazrdili sagadasaxado Semosavlebis udidesi wili damatebuli<br />

Rirebulebis gadasaxadze modis. kerZod, am gadasaxadiT biujeti<br />

mimdinare wels damatebiT miiRebs 392, socialuri gadasaxadiT _ 110,<br />

mogebis gadasaxadiT _ 88, sabaJo gadasaxadiT _ 10 milion lars.<br />

saxelmwifo biujetis gadasaxdelebi da xarjebi, mTlianobaSi, 15%-<br />

iT izrdeba da 607 milion lars Seadgens. Sesabamisi cvlilebebia mosalodneli<br />

biujetis xarjviTi nawilis yvela ZiriTadi mimarTulebiT.<br />

damatebiT miRebuli finansuri resursebis didi wili qveynis Tavdacvisunarianobis<br />

amaRlebas moxmardeba, am mizniT daixarjeba 441.4 milioni<br />

lari, sazogadoebrivi wesrigis dacvasa da uSiSroebis uzrunvelyofas<br />

115.7 milioni lari moxmardeba, saerTo daniSnulebis momsaxurebas _<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

93


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`nebismieri qveyana, romelic<br />

natoSi Sesasvlelad<br />

emzadeba, imiT iwyebs, rom<br />

SesabamisobaSi mohyavs<br />

Tavdacvis sistemis biujetis<br />

gamWvirvaloba, aseTive<br />

standarti unda iyos CvenTan.~<br />

manana naWyebia<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

wevri<br />

`axali Taoba~<br />

52.3 mln lari, aqedan 15.1 milioniT dafinansdeba saxelmwifo valTan<br />

dakavSirebuli operaciebi, garemos dacvaze daixarjeba 4.8, kulturaze,<br />

sportsa da dasvenebaze _ 5.5 ganaTlebaze _ 20.8, socialur uzrunvelyofaze<br />

_ 17.9, sabinao-komunalur meurneobaze _ 4.6 milioni lari.<br />

kanonproeqti zogierTi mimarTulebiT sabiujeto xarjebis Semcirebas<br />

iTvaliswinebs: janmrTelobis dacvas akldeba 0.6, ekonomikur saqmianobas<br />

_ 55.3 milioni lari. kanonproeqtis saboloo variantSi aisaxa<br />

yofili samxreT oseTis avtonomiuri olqis teritoriaze droebiTi<br />

administraciul-teritoriuli erTeulis administraciis dafinanseba _<br />

12.4 milioni lari.<br />

Semosavlebisa da grantebis gadasaxdelebis aseTi matebis pirobebSi,<br />

kanonproeqti iTvaliswinebs deficitis 8,7 milioni lariT zrdas, sabolood<br />

biujetis deficiti 374 milion lars miaRwevs.<br />

Cven mxars vuWerT biujetis aseT mniSvnelovan zrdas, magram gviCndeba<br />

ukmarisobis gancdac: 2007 wlis saxelmwifo biujetis Tavdapirveli variantis<br />

ganxilvis yvela etapze Cveni komitetis daskvnaSi araerTxel iyo mi-<br />

TiTebuli da dasabuTebuli: mTavroba, sagadasaxado bazis saerTo maxasiaTeblis<br />

zrdis tempTan SedarebiT, saxelmwifo biujetis Semosavlebis,<br />

gansakuTrebiT sagadasaxado Semosavlebis, saprognozo parametrebis<br />

zrdis SedarebiT dabal temps gvTavazobda. daskvnaSi dasabuTebuli gaangariSebac<br />

gvqonda. Tumca mTavrobam Cvens mier SeTavazebuli winadadeba<br />

Tavis droze ar gaiTvaliswina, Sedegi ki warmodgenili cvlilebebia.<br />

komitets miaCnia: sabiujeto parametrebis gansazRvris nebismier etapze<br />

obieqturad unda iyos Sefasebuli da dasabuTebuli biujetis rogorc<br />

saSemosavlo, ise xarjviTi nawilis saproeqto Tu sagegmo parametrebis<br />

odenobebi, maTSi Sesatani cvlilebebis mizanSewoniloba da miznobrioba.<br />

swored amitom minda, yuradReba SevaCero sabiujeto cvlilebebis<br />

ganmartebiT baraTze. arc amJamad warmodgenili kanonproeqtis ganmartebiTi<br />

baraTi Seicavs saamisod sakmaris informacias. amas saqarTvelos<br />

kanonmdeblobac moiTxovs.<br />

parlamentis plenarul sxdomaze finansTa ministris gamosvlisas<br />

dadasturda, rom mTavrobam ZiriTadad gaiTvaliswina Cveni<br />

winadadebebi da SeniSvnebi.<br />

ganmartebiT baraTSi miTiTebulia, rom sagadasaxado Semosavlebis<br />

cvlileba gamowveulia araprognozirebadi erTjeradi CaricxviTa da<br />

administrirebis maCveneblebis zrdis moulodneli, gauTvaliswinebeli<br />

tempiT. vfiqrobT, rom am faqtorebis detaluri analizi ganmartebiT<br />

baraTSi unda yofiliyo. magaliTad: 2007 wlis saxelmwifo biujetis<br />

arasagadasaxado Semosavlebis zrdasTan dakavSirebuli rezervebis<br />

sakiTxi. cvlilebebis kanonproeqtis Tavdapirveli variantiT arasagadasaxado<br />

Semosavlebis mateba 30 milioni lari iyo. Cveni komitetis SeniSvnebisa<br />

da Sesabamisi dasabuTebebis gaTvaliswinebis Semdeg, saboloo<br />

variantSi es maCvenebeli 103.4 milioni lariT gaizarda. dazustda jarimebiTa<br />

da sanqciebiT misaRebi Semosavlebi da mTlianma matebam Svidi,<br />

arasagadasaxado araklasificirebulma Semosavlebma _ 72.4, salicenzio<br />

mosakrebelma _ 37.7 milioni lari Seadgina.<br />

aRsaniSnavia kapitaluri operaciebidan misaRebi Semosavlebi. ker-<br />

94 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

Zod, 2007 wlisaTvis am wyarodan misaRebi Semosavlebis saprognozo<br />

maCvenebeli gansazRvrulia 200 milioni lariT. 2006 wels dagegmili<br />

mniSvnelovani obieqtebis nawilis privatizacia ver ganxorcielda. procesi<br />

wels gagrZelda, ganxorcielebuli privatizaciidan Semosavlebi<br />

dagegmilze gacilebiT metia. darCenilia garkveuli rezervebi, Tumca,<br />

warmodgenil cvlilebebSi aRniSnuli faqti gaTvaliswinebuli ar aris<br />

_ kapitaluri Semosavlebi kvlavac 200 milioni laris farglebSia dagegmili.<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis cvlilebebis kanonproeqtSi gaTvaliswinebulia<br />

finansTa saministros saxelfaso fondis zrdac. es, upirveles<br />

yovlisa, Seexeba Semosavlebis samsaxurs, romlis Seqmnis Semdeg<br />

unda ganxorcielebuliyo optimizacia da, Sesabamisad _ Sromis anazRaurebis<br />

fondis ekonomia. am gadawyvetilebas veTanxmebiT, magram gadasaxedia<br />

sxva saministroebis saxelfaso fondebic. qveyanaSi erTiani saxelfaso<br />

badis SemuSavebis sakiTxi erTxel da samudamod unda gadawydes.<br />

Tumca, vimeoreb, finansTa saministros Semosavlebis samsaxurs, am TvalsazrisiT,<br />

mxardaWera namdvilad sWirdeba.<br />

biujetis cvlilebebis kanonproeqtis Tavdapirvel variantSi sagareo<br />

valebis dasafarad gaTvaliswinebuli iyo 29 milioni lari. gadamuSavebuli<br />

variantiT es Tanxa ganaxevrda. vfiqrob, detaluri informacia iyo<br />

saWiro imis Sesaxeb, darCenili 14 milioni lariT, upirveles yovlisa,<br />

romeli qveynis da ra raodenobis vali unda davfaroT.<br />

biujetis kanoniT wina periodis valdebulebis dasafarad gamoyofilia<br />

10 milioni lari, romelic ucvlelad aris datovebuli. kanonproeqtidan<br />

ar Cans, faqtobrivi davalianeba ar aRemateba 10 milion<br />

lars, Tu jer kidev dasazustebelia misi odenoba. miT umetes, 2006 wlis<br />

saxelmwifo biujetis Sesaxeb kanonSi gaTvaliswinebuli iyo valdebulebebis<br />

dazusteba 2006 wlis 1 agvistomde.<br />

kidev erTi sakiTxi, romelSic parlamentis safinanso-sabiujeto<br />

komiteti ver daeTanxmeba finansTa saministrosa da mTavrobas _ deficitis<br />

zRvruli moculobis zrda. biujetis Semosavlebis aseTi matebis<br />

pirobebSi proeqtis Tavdapirveli variantiT gaTvaliswinebuli iyo<br />

deficitis 17,7 milioni lariT zrda. kanonproeqtis ganmartebiTi baraTis<br />

Tanaxmad, biujetis deficitis zrda sagareo wyaroebidan axali<br />

sesxis aRebis aucileblobam ganapiroba. maSin, rodesac, mimdinare wlis<br />

pirveli aprilis mdgomareobiT, Tavisufali naSTis saxiT, saxazino<br />

samsaxuris angariSze 400 milion larze metia, xolo damtkicebuli biujetis<br />

deficitis dafarvis saSinao wyaroebSi gardamavali sabrunavi saSualebis<br />

saxiT gamosayenebeli saxsrebis odenoba _ 199 milioni lari.<br />

deficitis dasafinanseblad sagareo sesxebis mozidvis mizezi dasabuTebuli<br />

ar aris, magram, Tu sagareo wyaroebidan damatebiTi Tanxebi<br />

Semova, komiteti daafiqsirebs pozicias, adekvaturad Semcirdes deficitis<br />

dafinansebis saSinao wyaroebis gamoyeneba. kanonproeqtis saboloo<br />

variantiT deficitis zrda 17,7 milionidan 8,7 milion laramdea Semcirebuli.<br />

miuxedavad amisa, mxars ar vuWerT deficitis zRvruli moculobis<br />

gazrdas.<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis kanoniT gansazRvrulia, rom sabiujeto<br />

organizaciebSi xelSekrulebiT dasaqmebulTa zRvruli raodeno-<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

95


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

ba ar unda aRematebodes saStato erTeulebis 5%-s. komitetma daskvnaSi<br />

miuTiTa, rom aRniSnuli norma zogierT sabiujeto organizaciaSi, maTi<br />

saqmianobis specifikidan gamomdinare, garkveul problemebs qmnida.<br />

komitets miaCnda, rom am muxlis moqmedeba ar unda gavrcelebuliyo saqarTvelos<br />

parlamentze, vinaidan, moqmedi kanonmdeblobiT parlamentis<br />

fraqciebis aparatebi da maJoritari deputatebis biuroebi mTlianad<br />

mowveuli specialistebiTaa dakompleqtebuli. saboloo redaqciaSi<br />

aRniSnuli muxli detalizebuli da dakonkretebulia, anu srulad aris<br />

gaTvaliswinebuli komitetis SeniSvna.<br />

aRniSnul SeniSvnebsa da mosazrebebTan erTad, finansTa saministrosTvis<br />

gadacemuli gvaqvs mTeli rigi sxva SeniSvnebic. miuxedavad amisa,<br />

komitetis wevrebi da piradad me, veTanxmebiT mTavrobis Zalisxmevas<br />

da mxars vuWerT biujetis proeqtSi cvlilebebs, ris Sedegadac biujetis<br />

xarjviTi nawili 4 miliard 685 milion lars miaRwevs.<br />

k o m e n t a r i<br />

mamuka kacitaZe _<br />

fraqcia `memarjvene opozicia~<br />

biujetis gamWvirvaloba kvlav problemad<br />

rCeba<br />

biujeti sagrZnoblad gaizarda. es administrirebisa da kapitaluri<br />

Semosavlebis, anu privatizaciis xarjze moxda. arada, ukeTesi iqneboda,<br />

ekonomikis ganviTarebis meSveobiT gazrdiliyo. privatizacia TavisTavad<br />

cudi movlena ar aris, piriqiT, Cven, rogorc memarjveneebi,<br />

mxars vuWerT. magram unda arsebobdes garkveuli standartebi: sruli da<br />

damajerebeli argumentacia, Tu ratom vyidiT konkretulad am obieqts,<br />

privatizaciaSi monawile potenciuri myidvelebisaTvis Seiqmnas Tanabari<br />

pirobebi, dadgindes realuri fasi. am sam komponentis dacvis Semdegac,<br />

cxadia, procesi gamWvirvale unda iyos. amis gareSe privatizaciis procesi<br />

dadebiTad ver Sefasdeba. biujetis Sevsebis erT-erTi seriozuli wyaro<br />

96 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

iyo e.w. `prokuraturis fuli~, romelic daWerebis Sedegad Sedioda<br />

saxelmwifo xazinaSi. es pirvel etapze xdeboda, erTi-ori weli. Semdeg<br />

am fulma sagrZnoblad iklo, magram biujetis zrdis erT-erT wyarod<br />

isev administrirebidan Semosuli Tanxebi rCeba. es ori faqtori ki ver<br />

CaiTvleba ekonomikuri zrdis maCveneblad.<br />

Zalze seriozuli problemaa biujetis gaumWvirvaloba. bolo monacemebiT<br />

biujetSi 600-milioniani matebaa. es safuZvliani argumentia cvlilebisaTvis,<br />

magram problemaa is, rom xarjebi ar aris gawerili normalurad<br />

da gamWvirvaled. eqvsasi milioniT gazrdili saxelmwifo<br />

biujetis 15%, Tavdacvisa da Sinagan saqmeTa saministroebis e.w. `saidumlo~<br />

muxlebis gamo, dafarulia ara mxolod sazogadoebisTvis, aramed<br />

politikosebisa da TviT parlamentisTvisac ki. acxadeben: nato-s wevr<br />

qveynebSi aseao, daxuruli muxlebi iqac aris, magram ara am odenobiT. ar<br />

SeiZleba 441 milionidan mxolod 41 iyos Riad gawerili.<br />

`warmodgenili cvlilebebiT,<br />

biujeti 623 milioni lariT<br />

izrdeba da is Sesabamisad<br />

aisaxeba xarjviT nawilze.<br />

bolo sami wlis ganmavlobaSi<br />

qveynis prioritetebi _ maT<br />

Soris: Tavdacva, energetika,<br />

sagzao infrastruqtura,<br />

skolebis reabilitacia, _<br />

ucvlelia. kvlav yvelaze<br />

prioritetulia Tavdacvisa da<br />

Sinagan saqmeTa saministroebis<br />

investireba, raTa maT<br />

upasuxon nato-s moTxovnebs.~<br />

`24 saaTi~<br />

k o m e n t a r i<br />

varlam kilaZEe _<br />

dargobrivi ekonomikisa<br />

da ekonomikuri politikis<br />

komitetis Tavmjdomaris<br />

moadgile<br />

fraqcia `nacionaluri<br />

moZraoba-demokratebi~<br />

progresuli kanonproeqti<br />

saqarTveloSi biznesgaremo gacilebiT ukeTesia, vidre sami wlis win,<br />

rac gamoixateba sagadasaxado tarifebis SemcirebiT, gamartivebuli<br />

procedurebiT, uamravi licenziisa da nebarTvis gauqmebiT.<br />

warmatebul qveynebTan SedarebiT, kidev bevri gvaqvs gasakeTebeli:<br />

xSir SemTxvevaSi finansuri policiis, sagadasaxado da maTgan sruliad<br />

damoukidebeli organoebis, magaliTad, meriis sazedamxedvelo samsaxuris<br />

mier irRveva sakuTrebis, saerTod, biznesmenTa da mewarmeTa uflebebi.<br />

es Sesabamisi sakanonmdeblo bazis uqonlobis gamo ki ara, kanondarRveviT<br />

xdeba. Tanac TviTon mewarmeebma da biznesmenebmac ar ician,<br />

rogor daicvan TavianTi uflebebi da, arcTu iSviaTad, isev Zvelebur,<br />

anu garigebis, gzas amjobineben. Tumca aq Tavs iCens kidev erTi problema<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

97


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`aSS dainteresebulia<br />

samxreT kavkasiaSi regionuli<br />

ganviTarebis, ekonomikuri<br />

integraciisa da demokratiis<br />

xelSewyobiT.~<br />

riCard lugari<br />

amerikeli respublikeli<br />

senatori<br />

`Tu xelisuflebasa da bizness<br />

Soris ormxrivi urTierTobebi<br />

da ormxrivi garantiebi ar<br />

Camoyalibda, ise am qveyanas<br />

araferi eSveleba.~<br />

_ realurad damoukidebeli sasamarTlo ar gvaqvs. me mgoni, yvelaze<br />

mniSvnelovani, romelic umravlesobis wevrebma xelisuflebaSi yofnis<br />

dros SeiZleba gavakeToT, sasamarTlo reformaa. Tu am sferoSi reforma<br />

iseTive warmatebuli iqneba, rogorc policiasa da ganaTlebis<br />

sistemaSi, maSin saqarTveloSi Seiqmneba kargi samewarmeo garemo. sityva<br />

ganaTlebis sistemaze Camovarda da minda davazusto: vgulisxmob zogadad<br />

ganaTlebis sistemas da ara bolo dros mowyobil lototronebs.<br />

rac Seexeba kanons `Tavisufali industriuli zonebis Sesaxeb,~ Cemi azriT,<br />

es sakmaod progresuli kanonproeqtia. industriuli zonebi arsebobs<br />

bevr qveyanaSi _ ukrainaSi, TurqeTSi, bulgareTSi. specialurad<br />

CamovTvale SavizRvispira qveynebi, radgan, upirveles yovlisa, isini<br />

iqnebian Cveni konkurentebi. unda gvaxsovdes, rom Zalian warmatebuli<br />

mxolod TiTo-orola zonaa da es damokidebulia imaze, ramdenad Tavisufali<br />

iqneba saxelmwifos kontrolisgan. kanonproeqtis erT-erTi<br />

punqtiT, rbilad rom vTqvaT, ukmayofilo var _ gamokveTili ar aris,<br />

rogor gaicema Tavisufali industriuli zonis Seqmnis ufleba, roca<br />

gadawyvetilebis miRebis diskreciuli neba mainc mTavrobas rCeba. marTalia,<br />

igi valdebulia, dasabuTebulad upasuxos aplikants _ zonis gaxsnis<br />

msurvels _ magram gadawyvetileba mainc mTavrobis prerogativaa. Cemi azriT,<br />

ukeTesi iqneboda ufro detalurad gagvewera wesebi: ra SemTxvevaSi<br />

miiRebs kerZo piri an kompania uflebas Tu licenzias da ra SemTxvevaSi<br />

_ ara. aq ori varianti gvaqvs: pirveli _ kerZo piri, romelsac aqvs miwa,<br />

industriuli zonis Seqmnis safuZveli da standartis Sesaferisi infrastruqturis<br />

mowyobis saSualebac, _ moiTxovs licenzias. am sakiTxs<br />

ganixilavs mTavroba da garkveul vadaSi aZlevs dadebiT an uaryofiT<br />

pasuxs. meore: saxelmwifo Tavad gadawyvets Tavis miwaze industriuli<br />

zonis mowyobas. am SemTxvevaSi is aucileblad aqveynebs tenderis pirobebs.<br />

mimaCnia, saxelmwifos mier Seqmnil zonebSi ufro naklebi problemebi<br />

iqneba. zogadad kanonproeqts mxars vuWer da, vfiqrob, misi miRebiT<br />

sasikeTo saqme gakeTdeba.<br />

gia xuxaSvili<br />

eqsperti<br />

`axali versia~<br />

Tez _ ekonomikis, axali<br />

teqnologiebis ganviTareba da<br />

investirebisaTvis mimzidveli<br />

garemos Seqmna...<br />

taimSeri _ wilobrivi<br />

monawileobis sistema,<br />

sakurorto zonaSi uZravi<br />

qonebis gamoyenebis uflebis<br />

SesyidviT, romlis drosac<br />

gadamxdels ufleba aqvs<br />

isargeblos uZravi qonebiT<br />

winaswar daTqmuli drois<br />

ganmavlobaSi.<br />

98 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

zurab tyemalaZe _<br />

fraqcia `mrewvelebis~<br />

Tavmjdomare<br />

mewarmeebs Tanabari pirobebi unda hqondeT<br />

kanonproeqti `Tavisufali industriuli zonebis Sesaxeb~ pirveli<br />

mosmeniT ukve ganvixileT da mxaric davuWireT. Tumca, yvelaferi ise<br />

unda mowesrigdes, rom kanondarRvevis SesaZlebloba ar darCes da, arakonkurentunariani<br />

garemo ar Seiqmnas.<br />

dRes moqmedi sabaJo kodeqsic iZleva garkveuli zonis gamoyofisa da<br />

masze warmoebis ganviTarebis saSualebas. aq warmoeba begarisagan Tavisufalia,<br />

produqcia mxolod zonidan gasvlis Semdeg daibegreba. Tavisufalma<br />

ekonomikurma zonebma bevrgan TvalsaCino Sedegi gamoiRo. kargia,<br />

rom Cvens qveyanaSic ganizraxes amgvari ram. kanonproeqtis Tanaxmad,<br />

warmoebis procesze dawesdeba SeRavaTi da mxolod Sida bazarze gasvlisas<br />

daibegreba. industriuli zonis Seqmna SeuZlia imas, vinc flobs<br />

aranakleb 10 000 heqtar miwas.<br />

kanonproeqtis pirveli mosmeniT ganxilvisas iTqva: ganzraxulia mxolod<br />

ramdenime zonis Seqmna. aq Cndeba kiTxva: Tu pirobas akmayofilebs,<br />

vTqvaT, 30 mewarme, ratom unda miiRos Tavisufali industriuli zonis<br />

mowyobis ufleba mxolod xuTma an aTma?! mewarmeTa SerCevis kriteriumis<br />

dasadgenad, albaT, damatebiT normatiul aqtebs SeimuSaveben, magram<br />

aman mewarmeebi araTanabar pirobebSi ar unda Caayenos.<br />

oriode sityviT sainvesticio garemos Sesaxeb: sainvesticio garemo<br />

gaumjobesda, magram arasworia mtkiceba, TiTqos Cven, mezobel qveynebTan<br />

SedarebiT, dabal gadasaxadebs kidev ufro vamcirebT _ gadasaxadebis<br />

sidide marto gadasaxadebis ganakveTTa odenobaze ar aris damokidebuli.<br />

magaliTad: kargia, rom mogebis 20%-iani gadasaxadi 15%-mde mcirdeba,<br />

magram aris meore sakiTxi _ xarjebSi risi gaTvaliswineba SeiZleba da<br />

risi gamoqviTva, anu rogor unda gaviangariSoT sufTa mogebis baza. Tu<br />

mogebis gaangariSebisas ar gamovaklebT sawarmos patronis mier gaweul<br />

yvela xarjs da darCeba dasabegri bazis angariSSi, maSin gadasaxadis procenti,<br />

dabali cifrobrivi maCveneblis miuxedavad, mainc bevri iqneba.<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

99


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

sami tipis ekonomikuri zona:<br />

1. ofSoruli _ bankebi<br />

da sainvesticio firmebis<br />

fondebia registrirebuli<br />

2. savaWro zona _<br />

navsadgurebsa da<br />

gzajvaredinebTan moqmedebs<br />

3. teqnoparki.<br />

`mTavrobam saxelmwifo<br />

ministr kaxa benduqiZis<br />

iniciativiT SeimuSava<br />

kanonproeqti `Tavisufali<br />

industriuli zonebis<br />

Sesaxeb~ _ samrewvelo zona<br />

axali teqnologiebiTa da<br />

gadamamuSavebeli mrewvelobiT.<br />

es zona saqarTvelos sabaJo<br />

teritoriis sivrcidan<br />

amoRebuli iqneba. mewarme<br />

subieqtebi ki ganulebul<br />

sagadasaxdo reJimSi<br />

imoqmedeben.~<br />

`investorebis moTxovna<br />

saqarTvelos mimarT _<br />

politikuri da ekonomikuri<br />

stabiluroba, myari<br />

sakanonmdeblo baza da<br />

aRsrulebis meqanizmebi,<br />

xelsayreli adgilmdebareoba<br />

da ganviTarebuli<br />

satransporto da sxva saxis<br />

infrastruqtura, adgilobrivi<br />

bunebrivi resursebis arseboba<br />

da siiafe, damoukidebeli<br />

sasamarTlo an/da arbitraJi,<br />

iafi da kvalificiuri<br />

muSaxeli, didi adgilobrivi<br />

bazari.~<br />

dasavleTSi mewarmis mier gaweuli absoluturad yvela xarji aRinusxeba<br />

da produqcia maTi gamoqviTvis Semdeg ibegreba. saqarTveloSi ki<br />

sawarmos axali saamqros aSenebaze, biznesis ganviTarebisaTvis axali<br />

manqana-danadgarebis SeZenaze daxarjuli Tanxa xarjebSi ar tardeba, anu<br />

dasabegri bazidan ar gamoiqviTeba, amiT mewarme iCagreba<br />

saSemosavlo gadasaxadTan dakavSirebiTac igive xdeba. igi axla 25%-<br />

mde gaizarda. es miuRebelia. dRemde moqmedi 12% ar iyo maRali, magram<br />

roca Semosavals angariSob da xarjs ara, dasabegri baza gezrdeba<br />

_ fizikurma pirma, ojaxma miiRo Semosavali, magram xarjic gaswia _<br />

mkurnalobis, ganaTlebis da a.S., komunaluri gadasaxadebic gadaixada. es<br />

yvelaferi mas xarjSi ar eTvleba. gamodis aRaraferi rCeba da gadadis<br />

minusebSi. axali sagadasaxado kodeqsis moTxovniT 12%-iani dazRvevis<br />

SemoRebamde, saSemosavlo gadasaxadebi diferencirebuli iyo da 20%-<br />

mde adioda. Zvel kodeqsSi sagadasaxado bazis Semcireba iyo gaTvaliswinebuli.<br />

Tu pirad an TanamSromelTa dazRvevaSi mivmarTavdiT Tanxebs,<br />

SegveZlo 30%-iT Segvemcirebina rogorc fizikur, ise iuridiul<br />

pirTa sagadasaxado baza. amis gauqmebis Semdeg Seiqmna iluzia, rom procentma<br />

daiwia, magram sinamdvileSi _ SenarCunda.<br />

aseTive mdgomareobaa sapensio fondTan dakavSirebiT. Tumca pensia<br />

pirobiTi iyo, sapensio fondSi xom iricxeboda Tanxa, damqiravebeli<br />

ixdida socialur gadasaxads _ 20%-s. axla gaerTianda sapensio da socialuri<br />

gadasaxadi, ufro zustad gauqmda da saSemosavlo gadasaxads _<br />

25%-s ukve daqiravebuli ixdis. mewarmem garkveuli SeRavaTi naxa _ Seumcirda<br />

gadasaxadi. zogierTma keTilsindisierma mewarmem SeiZleba kidec<br />

moumatos xelfasi, zogierTma ki uTxras, saxelmwifom dagiwesa 25%-iani<br />

gadasaxadio da daukavos miRebuli Tanxidan. am SemTxvevaSi damqiravebeli<br />

sagadasaxado agentis rolSi gamodis. is daukavebs daqiravebuls da<br />

gadaricxavs biujetSi, dazaraldeba daqiravebuli. aseTi mravali problema<br />

arsebobs da maTi mogvareba saSuri saqmea.<br />

`saqarTveloSi damatebiTi<br />

safrTxe _ adgilobrivi<br />

muSaxelis dabali<br />

kvalifikacia, resursebis<br />

simwire da gaumarTavi<br />

infrastruqtura, adgilobrivi<br />

bazris simcire, Tavisufali<br />

industriuli zonis<br />

menejmentis praqtikis<br />

100 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

k o m e n t a r i<br />

2007<br />

mamuka kacitaZe _<br />

fraqcia `memarjvene opozicia~<br />

industria ekonomikis msxvili formaa<br />

<strong>ekonomika</strong> qveynis cxovrebis donis, misi progresulobisa da winsvlis,<br />

msoflio TanamegobrobaSi misi adgilis ganmsazRvrelia. faqtobrivad,<br />

saxelmwifos warmatebas ekonomikuri zrdis maCvenebeli gansazRvravs.<br />

es aqsiomaa. bunebrivia, rodesac ama Tu im qveynis progresze<br />

saubroben, upirveles yovlisa, ekonomikur maCveneblebs iSvelieben da<br />

socialur efeqts, anu mosaxleobis cxovrebis dones ise gansazRvraven.<br />

dRes saqarTvelos xelisuflebis mxridan xSirad gvesmis, rom adgili<br />

aqvs ekonomikuri maCveneblebis arnaxul zrdas, msoflio bankma Cven nomer<br />

pirvel reformator qveynad gamogvacxada da a.S.<br />

mokrZalebulad mxolod imas vityvi, rom ramdenime mizezis gamo<br />

ar veTanxmebi saqarTvelos xelisuflebis am gancxadebebs: erTi mxriv,<br />

ekonomikisa da Tavisufali mewarmeobis ganviTarebas unda hqondes Sesabamisi<br />

sakanonmdeblo baza, romelic, sxva rom araferi vTqvaT, daicavs<br />

mewarmes, mesakuTres. saqarTveloSi investiciebis dabandeba rom xdeba,<br />

amis uaryofa ar SeiZleba, magram ra formiTa da ra raodenobiT, esaa<br />

sakiTxavi. qarTuli biznesi zogjer politikur fass ixdis. saqarTvelo-<br />

Si investirebis meore forma _ am bolo periodSi saqarTveloSi Zalian<br />

gaizarda kapitaldabandeba da aRmosavleTis qveynebis investiciaTa<br />

xvedriTi wili, Tundac yazaxeTis. maTi didZali kapitalis dabandeba sakmaod<br />

ukontrolod xdeba. amas davumatebdi Cinur investiciebs, CineTisa<br />

da CinelTa moZalebas. seriozul, ganviTarebul, civilur qveynebSi arsebobs<br />

garkveuli reglamentacia _ e.w. `Caina Taunebi,~ anu Cinuri qalaqebi _<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

101


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`araviTar SemTxvevaSi ar<br />

SeiZleba mewarmis interesebi<br />

davarRvioT. miT umetes, maSin,<br />

roca maTi interesebisa da<br />

uflebebis dacvaze amdens<br />

vsaubrobT.~<br />

nino burjanaZe<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

Tavmjdomare<br />

`alia~<br />

maTi Camodinebis, biznesSi CarTvis, samewarmeo saqmianobis kontrolis<br />

da a.S. anu ganviTarebuli qveynebi am fenomens ki ar ufrTxian, erTgvar<br />

Tadarigs iWeren.<br />

ori sityviT Sevexebi sul axlaxan Tavisufal industriul zonebTan<br />

dakavSirebiT inicirebul kanonproeqts. Cven vamtkicebT, rom <strong>ekonomika</strong><br />

unda iyos Tavisufali, ganviTardes Tavisufali sabazro <strong>ekonomika</strong>,<br />

moxdes misi liberalizacia, rac aisaxeba sagadasaxado da sabaJo politikaze.<br />

politikuri wreebica da sazogadoebac mzad aris, rom saqarTvelos<br />

mTel teritoriaze ganviTardes Tavisufali ekonomikis ganviTarebis<br />

konkretuli politikuri midgomebi. amis sanacvlod gvTavazoben<br />

calkeul prioritetul zonebs. jer ra aris Cveni qveyana Tavisi zomiTa<br />

da masStabebiT, rom kidev raRac aTi aTas heqtriani kunZulebi SevqmnaT?!<br />

Cveni azriT, umjobesia, qveynis mTel teritoriaze gavrceldes is konkretuli<br />

ekonomikuri politika, romelsac mxolod zonis privilegiad<br />

miiCneven.<br />

konkretuli Tavisufali industriuli zonis Seqmnis argumentaciad<br />

ar SeiZleba CaiTvalos mxolod is, rom fizikur Tu iuridiul pirs<br />

SeuZlia ijariT aiRos 10 000 heqtari. jer erTi, tyuilad nu vitanjebiT am<br />

axal-axali terminebiT, industria sxva saqmea, <strong>ekonomika</strong> _ sxva. 10 000 heqtarze<br />

ar SeiZleba industriis ganviTareba. igi ekonomikis msxvili formaa,<br />

sakmaod damajerebeli argumentacia sWirdeba ekonomikuri zonis Seqmnas.<br />

SekiTxvebi gvaqvs sabaJo gadasaxadebTan dakavSirebiT, konkretuli<br />

saqoneli, romelic mxolod dRg-Ti ibegreba, am industriul zonaSi<br />

unda iyos nawarmoebi, Tu SesaZlebelia, Sevides garedan, isargeblos am<br />

SeRavaTebiT da Semdeg datovos zona? Tavisufal ekonomikur zonaSi er-<br />

TaderTi sagadasaxado saSualeba lari unda iyos Tu ara? dawvrilebiT<br />

kanonproeqtis muxlobrivi ganxilvis dros visaubrebT.<br />

102 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

dimitri qitoSvili _<br />

prezidentis saparlamento<br />

mdivani<br />

biznesgaremo kidev ufro<br />

mimzidveli gaxdeba<br />

Zneli ar aris imis danaxva, Tu ramdenad Seicvala biznesgaremo.<br />

oponentebma es SeiZleba subieqtur mosazrebad miiCnion. obieqturi<br />

SefasebisaTvis arsebobs konkretuli maCveneblebi da cifrebi.<br />

Cvens qveyanaSi biznesgaremos gaumjobesebis pirveli indikatori ekonomikuri<br />

zrdis tempia. amas xeli Seuwyo orma mniSvnelovanma reformam:<br />

privatizacia-liberalizaciam, romlis Sedegad ekonomikuri zrdis<br />

maCvenebeli orniSna ricxviT gamoisaxeba da dReisaTvis daaxloebiT<br />

12%-ia, da ai ratom: privatizaciis Sedegad sawarmo iZens mesakuTres,<br />

romelic energiulad da mondomebiT iwyebs mis amuSavebas, raTa gadaxdili<br />

Tanxac ainazRauros da mogebac naxos. liberalizacia ki imas niSnavs,<br />

rom saxelmwifo naklebad an sulac ar ereva mewarmis saqmianobaSi, anu<br />

biznesmens ekonomikur zrdasa da biznesis keTebaSi xels ar uSlis.<br />

amisaTvis uamravi ram gakeTda _ licenzirebis maqsimaluri gamartiveba,<br />

procesis gamWvirvaloba, `erTi fanjris~ principis SemoReba, sakmaod<br />

efeqturi da moqnili saxelmwifo aparatis Camoyalibeba da, rac<br />

yvelaze mniSvnelovania, korufciis aRmofxvra. Tumca Cven amas ar vjerdebiT<br />

da kidev ufro win mivdivarT. ver vityvi, rom korufcia sabolood<br />

damarcxda _ brZola grZeldeba. magram is ki aSkaraa, rom biznesma<br />

am mxriv Tavisuflad amoisunTqa. zogierT sferoSi grZeldeba<br />

liberalizaciisTvis sakanonmdeblo bazis Seqmna. mimdinareobs jandacvisa<br />

da socialuri sferos reforma, rac aseve mniSvnelovania.<br />

Tavisufali industriuli zona _ teritoria Cveni qveynis sabaJo<br />

sivrcis gareT. es gulisxmobs: saqarTvelodan produqciis gatana ar<br />

CaiTvleba eqsportad, xolo Semotana _ importad.<br />

saqarTvelos msgavsi qveynisaTvis es aris udidesi stimuli didi<br />

sawyobebis, terminalebis, sxvadasxva lojistikuri centris mosawyobad.<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

103


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

meore mxriv, radganac aseT zonebSi ganTavsebuli sawarmoebi Tavisufldeba<br />

mogebis gadasaxadisagan, mniSvnelovani stimuli Cndeba maRalteqnologiuri<br />

gadamamuSavebeli warmoebebis gasaxsnelad, romlebic moemsaxurebian<br />

am regions. magaliTad: Tuki romelime kompania Tavisfal<br />

industriul zonaSi daafuZnebs kompiuterebis asawyob sawarmos da makompleqteblebs<br />

Camoitans CineTidan, aawyobs da Semdeg gayidis ukraina-<br />

Si, bulgareTSi, TurqeTSi _ Savi zRvis qveynebSi, igi mogebis gadasaxadiT<br />

ar daibegreba da kidev bevr SeRavaTs miiRebs Tavisi biznesis ganviTarebisaTvis.<br />

ras gvaZlevs Tavisufali industriuli zona: ekonomikur zrdasa<br />

da regionuli infrastruqturis ganviTarebas _ vinaidan aseT zoneb-<br />

Si cxovreba da momsaxureba dauSvebelia. aq naSovni fuli ixarjeba zonis<br />

gareT da mesame _ samuSao adgilebi. Cven vfiqrobT, Tavidan aseTi<br />

zonebi Seiqmneba did infrastruqturul centrebTan _ portebTan, aeroportebTan,<br />

Tumca, kanoniT, SesaZlebelia saqarTvelos sxva adgilebSic,<br />

Tuki es eqsperimenti gaamarTlebs.<br />

garda amisa, Cven kidev ufro varbilebT dRes arsebul met-naklebad<br />

moqnil da warmatebul sagadasaxado models, vaerTianebT gadasaxadebs,<br />

dabla vwevT ganakveTebs da, vfiqrob, yvelaferi es xels Seuwyobs biznesgaremos<br />

kidev ufro gaumjobesebas.<br />

104 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

i n t e r v i u<br />

mixeil ToqmazaSvili _<br />

eqsperti _ erovnuli bankis<br />

sabWos wevri<br />

fuls gaflangvis unaric aqvs<br />

_ batono mixeil, zogadad rogor SeafasebT saqarTvelos bolo<br />

eqvsi Tvis ekonomikur mdgomareobas.<br />

_ <strong>ekonomika</strong> sakmaod vrceli sferoa da ekonomistebi cdiloben, im<br />

dargebze isaubron, romlebSic kompetenturni arian. zogadad mainc vityvi:<br />

bolo eqvsi Tve saqarTvelos <strong>ekonomika</strong>Si grZeldeba revoluciis<br />

Semdegdroindeli dadebiTi Tu uaryofiTi tendenciebi. 2004 wlidan<br />

qveyana gamovida uZraobis periodidan da daiwyo reformebi, raTa<br />

daCqarebuliyo ekonomikuri zrdis tempebi, moziduliyo investiciebi,<br />

gaumjobesebuliyo sainvesticio garemo da daZleuliyo siRaribe.<br />

es mmarTveli partiis saarCevno programa iyo da kidevac gaamarTla,<br />

vinaidan Cven sami wlis ganmavlobaSi saxeze gvaqvs mniSvnelovani cvlilebebi.<br />

mowesrigda Tunac iseTi ybadaRebuli movlena, rogoricaa inflacia,<br />

romlis maCvenebeli gasuli wlis zafxulSi sakmaod maRali iyo.<br />

marTalia, misi 70-75% ganapiroba gareganma risk-faqtorebma da aseTi<br />

Sokis Tavidan acileba saqarTvelos <strong>ekonomika</strong>s ar SeeZlo. inflacia<br />

Ria ekonomikis Semadgeneli nawilia, Tumca es etapi gacilebiT uxifaTod<br />

gadavlaxeT da SedarebiT mcire tkivili mivayeneT Cvens mosaxleobas.<br />

roca 3%-iani inflacia iyo da 5%-iani ekonomikuri zrda, laris kursi<br />

sakmaod meryeobda, romelic angrevda Seuqmnel sainvesticio garemos.<br />

dRevandeli monetaruli politikis Sesabamisad, erovnulma bankma<br />

uzrunvelyo dabali inflacia da SeinarCuna investiciisaTvis stabiluri<br />

marTvis kursi. bolo or weliwadSi laris kursi aseTi myari rom ar<br />

yofiliyo, inflacia gacilebiT maRali iqneboda. marTalia, bunebriv<br />

pirobebze bevri ramea damokidebuli, vinaidan soflis meurneobis xvedriTi<br />

wili pirdapir moqmedebs samomxmareblo fasebze. sustad ganviTarebulma<br />

soflis meurneobam didi gavlena moaxdina SarSandel<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

105


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

fasebze, romlis Sedegebma Tavi iCina garkveuli periodis Semdeg da ara<br />

imTaviTve. wels gazafxuli umtkivneulod gadavitaneT, Tu zafxulmac<br />

xeli Segviwyo, ukeTesi mdgomareoba iqneba. sezonuri faqtori moqmedebs<br />

_ zafxulSi sxvadasxva produqtze fasebi mcirdeba. sruliad moulodneli<br />

iyo Roris avadmyofoba, ramdeni dro dasWirdeba mis kvlavwarmoebas,<br />

ra Tqma unda, am produqtze maRali fasi iqneba. yvelafris miuxedavad,<br />

dReisaTvis inflacia sakmaod zomieria.<br />

_ TiTqmis TxuTmetwliani SerCeva-gajerebis Semdeg, dRes, rogorc<br />

eqspertebi miiCneven, aqtiurad mimdinareobs ekonomikuri marTvis reformebi.<br />

Tqveni Sexeduleba saxelmwifosa da Tavisufali ekonomikis<br />

urTierToba-regulaciaze.<br />

_ bolo periodSi bevri institucionaluri cvlileba moxda: saqar-<br />

Tvelo daadga liberalur-ekonomikur gzas. <strong>ekonomika</strong> Tavisufali unda<br />

iyos yovelgvari zemoqmedebisa da Carevisagan. reformebi _ egzogenuri<br />

biznesis gamartiveba _ investors, wina wlebisgan gansxvavebiT, aRar eqneba<br />

biurokratiuli barieri. Seiqmneba kargi sainvesticio garemo, Tumca naban<br />

wyals bavSvi ar unda gadavayoloT: Cven davkargeT tarifi Rvinoze, mineralur<br />

wylebze, ris gamoc sakmaod mZime mdgomareobaSi aRmovCndiT.<br />

bunebisagan naboZebi tradiciuli produqciisaTvis axla vawyobT laboratoriebs,<br />

vawesebT axal standartebs, vasxvavebT falsificirebulsa da<br />

arafalsificirebuls. Cemi azriT, unda moxdes xarisxis gradacia _ ma-<br />

Rali, saSualo, dabali...<br />

_ vin unda Seamowmos, dRes romeli uwyeba iRebs TavisTavze am did<br />

pasuxismgeblobas?<br />

_ adrindeli aRar funqcionirebs _ ar iyo qmediTi. mxedvelobaSi<br />

maqvs is samsaxurebi, romelTac evalebodaT xarisxis Semowmeba, sertifikatisa<br />

da pasportis gacema. Sesabamisad advili iyo biurokratiuli<br />

barieris gadalaxvac. Zvelis gauqmebiT axali ar Seqmnila, arada swored<br />

dResaa saSuri misi arseboba, specialuri institucionaluri rgolis<br />

Camoyalibeba. maregulirebeli komisiebi ki Seiqmna, magram maTi muSaobis<br />

efeqtianobaze msjeloba naadrevia. maregulirebel komisiebs jer ara<br />

aqvT aseTi midgoma: saerTaSoriso doneze daafiqsiron vargisianobis<br />

xarisxi da es aRiaron saerTaSoriso institutebma. amis misaRwevad da<br />

gansaxorcieleblad sakmaod didi droa saWiro.<br />

_ 2007 wlis aprilSi msoflio bankma saqarTvelo wlis nomer pirvel<br />

reformator qveynad daasaxela: saukeTeso garemo mewarmeTaTvis, samu-<br />

Sao adgilebis zrda, kerZo seqtoris gaZliereba, sagadasaxado kanonmdeblobis<br />

liberalizacia...<br />

_ saqarTveloSi dRes gansaxelmwifoebriobis procesi mimdinareobs,<br />

sakuTreba <strong>ekonomika</strong>s unda ekuTvnodes da imarTebodes ekonomikuri<br />

subieqtebis mier. Tavisufal bazars eZleva sakuTrebis yidva-gayidvis<br />

106 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

ufleba. aq saxelmwifo ar ereva da kerZo mesakuTris daintereseba<br />

izrdeba. aseTi midgoma Teoriulad marTalia, magram praqtikulad Tu<br />

SevxedavT, 13-15%-iani inflacia mainc rCeba erT-erT mtkivneul sakiTxad<br />

_ privatizacia moxda, magram Sesabamisi dargebi ar viTardeba dasaqmebis<br />

gazrdis proporciulad. arsebobs daculi <strong>ekonomika</strong> _ Tanamedrove<br />

teqnologiebze gaTvlili dargebi, romelTac ar sWirdebaT samuSao<br />

Zala. aqedan gamomdinareobs dasaqmebis problemebic. am mxriv saxelmwifo<br />

rasac akeTebs dasaqmebis sferoSi droebiTi xasiaTis RonisZiebebia<br />

da jer kidev bolomde araa gaazrebuli. samTvian programaze stipendiebis<br />

saxiT 25 milioni daixarja, magram dasaqmebaSi ver gadaizarda.<br />

dasaqmebis meore etapi turizmsa da soflis meurneobazea gaTvlili.<br />

_ misi upiratesoba<br />

_ es naklebinflaciuri procesia (pirveli etapis 25 milioni mTlianad<br />

inflaciuri Tanxa iyo). komerciul bankebs aqvT TavianTi midgomebi _ ra<br />

dafinansdes, ra _ ara. `prokredit banki~ komerciuli struqturaa da amdenad<br />

dainteresebulia Sromis adaptirebisa da Sromis Sida produqciis<br />

zrdiT. Tumca orive sferos sWirdeba xangrZlivi qmedeba. krediti unda<br />

mieces Sromis warmoebidan _ mosavlis aRebamde. turizmic sezonuria<br />

_ jerjerobiT SesaZlebelia moklevadiani ojaxuri turizmis danergva.<br />

magram Semdeg ra iqneba? sanam isini fexze dadgebian, Tu krediti Sewyda,<br />

Tanxebi wyalSi gadaiyreba da pirvel etaps daemsgavseba.<br />

_ bolo dros privatizaciis sapirispiro termini gaCnda _ deprivatizacia.<br />

Tavisufali industriuli zonebis Seqmnac yuradRebis centrSia...<br />

_ deprivatizacia, upirvelesad, dedaqalaqsa da mis ubnebs exeba. mosawonia<br />

mouwyobeli infrastruqtura, usaxuri mSeneblobebi, sacobebi,<br />

mTel qalaqs modebuli avtofarexebi?! moqalaqeebma sxvadasxva instanciaSi<br />

siaruls, nebarTvebis aRebas komerciuli garigebebi amjobines, gaCnda<br />

uamravi ukanono nageboba. maSindelma maregulirebelma normebma ai-<br />

Zula mosaxleoba, am gzas dadgomoda. dRes xdeba obieqtebis gadasinjva.<br />

Tumca yovelgvari deprivatizacia dartymaa investorisTvis. cota ufro<br />

frTxili midgoma iyo saWiro da xelisufleba bevr rames aicdenda.<br />

deprivatizacia ar niSnavs, rom saxelmwifo ukan ibrunebs fuls _ amis<br />

gamtareblebi yovelTvis adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebi<br />

arian. adgilobrivi TviTmmarTveloba xelisuflebas qvemodan _ mosaxleobidan<br />

_ mxardasaWerad sWirdeba. Tumca arCevnebi guSin iyo da dRes<br />

yvelafers idealurad ver gaakeTeb, miT umetes, regionul Tu raionul<br />

doneebze.<br />

Tavisufali industriuli zona da Tavisufali ekonomikuri zona,<br />

Cemi azriT, erTi da igivea. aman sargebelTan erTad didi ziani SeiZleba<br />

moutanos qveyanas. upiratesoba: yvela investorma, keTilsindisiermac da<br />

arakeTilsindisiermac, icis, rom biurokratiuli CarCoebis garSe SeuZ-<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

107


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

lia awarmoos Tavisi biznesi. saqarTvelosTvis riski namdvilad arsebobs<br />

_ ekonomikuri zonis fonzea saubari: rusuli rublis an, romelime<br />

Cveni mezobeli qveynis gamo, dolaris gavlenis zonad iqces. Tu<br />

industriul zonad foTi moiazreba, me ar msurs, afxazeTis mezoblad<br />

rusuli rublis batonobis meore zona gaCndes. abaSiZes surda baTumis<br />

Tavisufal ekonomikur zonad gamocxadeba, cxadia, Tavisi uzarmazari<br />

qonebis gadasarCenad.<br />

_ eqspertTa azriT, Tavisufal industriul zonebSi msgavsi uaryofi-<br />

Ti procesebis acileba Zlier administraciaze iqneba damokidebuli.<br />

_ me vfiqrob, es iqneba adgilobrivi TviTmmarTveloba: sagadasaxado<br />

procesi isedac gamartivda, liberaluri gaxda. Tavisufal zonas ufro<br />

politikiuri datvirTva aqvs, vidre ekonomikuri. dRes ar arsebobs araviTari<br />

SezRudva, romeli qveynis kapitali Semova _ rusuli, somxuri,<br />

Turquli Tu qarTuli. TviT qarTvelebs SeuZliaT, garkveuli SeRavaTebiT<br />

aaSenon sawarmoebi. es araa erTi_ori wlis ambavi. wesieri biznesmeni<br />

fiqrobs, xolo, vinc swrafad Semova, mas eqneba politikuri motivacia<br />

da ara ekonomikuri interesebi.<br />

_ qarTuli ekonomikis mtkivneuli Tema _ energetika. paraleluri<br />

energosamitebi da saqarTvelos perspeqtiva.<br />

_ energetika yvelaze rTuli Temaa. saqarTvelos aqvs iseTive problemebi,<br />

rogorc evropasa da mTel msoflios: energetika da energoresursebis<br />

diversificireba. evropa ixliCeba gazis miwodebis gamo.<br />

mTavari midgoma mainc ori blokis SeqmnaSia: azerbaijani-TurqeTisaqarTvelo<br />

da Sua aziis qveynebi _ ruseTi. es globaluri sakiTxia da,<br />

adre Tu gvian, kompromisi gamoinaxeba, magram saqarTvelo nebismier<br />

SemTxvevaSi darCeba satranzito qveynad da misi problemebic am rakursiT<br />

gadaiWreba. Tumca Sua aziis qveynebi jerjerobiT energomatareblebis<br />

mxolod ruseTis teritoriaze gatarebas gegmaven. saqarTvelom, ra Tqma<br />

unda, alternatiul wyaroebzec unda ifiqros: mcire hesebi da ramdenad<br />

misaRebia saqarTveloSi atomuri reaqtoris aSeneba. baqos navTobi 20-ian<br />

wlebSi amoiwureba. problema daudgeba azerbaijansac da saqarTvelosac.<br />

saWiroa xangrZlivvadiani energopolitikis SemuSaveba, Torem navTobsadeni<br />

Tu gazsadeni Sendeba da kvlavac aSendeba, magram romeli iqneba<br />

datvirTuli, amas politikuri viTareba gadaWris. tranzitidan miRebuli<br />

Semosavlebi aris holandiuri avadmyofoba _ Semosavlebi, romelSic<br />

ar ixarjeba Seni qveynis mosaxleobis Sroma. azerbaijanis Sida produqtis<br />

Semosavali 40%-ia, Cveni _ 9%. azerbaijans SeuZlia arnaxulad ganaviTaros<br />

Tavisi qveyana Tu es Tanxebi ar gaiflangeba, fuls gaflangvis<br />

unaric aqvs. saqarTveloSi daniuri avadmyofobac arsebobs _ grantebi,<br />

privatizaciidan Semosuli fuli _ uSromladaa Seqmnili. dRes ki, magram<br />

xval ra iqneba, Tu es Tanxebi ekonomikis gajansaRebasa da Sromis<br />

nayofierebis amaRlebas ar moxmardeba?!<br />

108 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

_ bolo siaxle _ socialuri da saSemosavlo gadasaxadebis gaer-<br />

Tianeba da 25%-ze dayvana _ didi vnebaTaRelva da sxvadasxva interpretacia.<br />

vin igebs _ saxelmwifo Tu gadamxdeli?<br />

_ gadasaxads ramdenime subieqti hyavs. gadasaxadis yoveli Secvla<br />

romeliRacis interesebis amuSavebas niSnavs. saSemosavlo gadasaxadis<br />

SemcirebiT daqiravebeli moigebs, socialuris _ damqiravebeli. am ori<br />

gadasaxadis gaerTianebis SemTxvevaSi, vin gadaixdis an rogor imuSavebs<br />

es cvlileba, CemTvis bundovania. Tanac aqamde saSemosavlo rCeboda municipalitetis<br />

biujetSi, socialuri _ saxelmwifoSi. gaerTianebis Semdeg<br />

TviTmmarTveloba damokidebuli iqneba centralur xelisuflebaze<br />

da transferebiT dafinansdeba. misasalmebelia gadasaxadebis gamartiveba,<br />

Tu mas dadebiTi Sedegebi mohyveba. Tumca me saboloo komentarisagan<br />

Tavs vikaveb. am nabijis marTebuloba, pirvelive wels monitoringis dawyebisTanave<br />

gamoCndeba. Cemi azriT, aseT gaerTianebas aqvs mxolod institucionaluri<br />

datvirTva: vin unda waiRos es Semosavlebi.<br />

_ saqarTvelos biujetis bolo sami wlis tendencia _ permanentuli<br />

zrda da, aqedan gamomdinare, weliwadSi ramdenimejer cvlilebis<br />

aucilebloba<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

109


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

_ biujetis zrda saxelmwifos Zlierebis erT-erTi wyaroa. sasixaruloa,<br />

rom, sagadasaxado liberalizaciis pirobebSi, aseTi biujeti<br />

gvaqvs. privatizaciidan Semosuli sakmaod didi Tanxebi _ erTbaSad 150-<br />

200 milioni _ biujetSi midis da saxelmwifo Semdeg sxvadasxva daniSnulebiT<br />

anawilebs. es Tanxebi rom ori wlis manZilze ukan dabruneboda<br />

<strong>ekonomika</strong>s, xels Seuwyobda investiciebis mozidvas. sabanko sistemis<br />

msgavsad, unda Seqmniliyo saxelmwifosagan damoukidebeli struqtura _<br />

ekonomikuri stabilizaciis fondi. amas eqneboda gacilebiT meti efeqti,<br />

<strong>ekonomika</strong>sa da inflaciaze zemoqmedebis berketebi. biujetSi cvlilebebis<br />

SetanasTan dakavSirebiT erT rames vityvi: Cven vzrdiT Semosavlebs,<br />

amdenad xarjebsac, magram deficiti igive rCeba. faqtobrivad, uari<br />

vTqviT deficitze da udeficito biujeti unda miviRoT. esec inflaciis<br />

erT-erTi faqtoria. iyo weli, roca biujetSi proficitic gvqonda da<br />

deficitic. erTi sityviT, es problema mosagvarebelia _ optimizacia _<br />

racionalizaciaa saWiro. roca biujetis Sevsebis es wyaro aRar gveqneba,<br />

Cven Tvisobrivad sruliad axal safexurze gadavalT, raTa biujetma da<br />

saxelmwifom Tavisi funqcia Seasrulon. unda gvqondes zomierad gaTvlili<br />

xarjebi, xarjebidan unda amovideT da ara Semosavlebidan.<br />

vfiqrob, momavali weli, mowyobisa da xarjebis gaTvlis TvalsazrisiT,<br />

gadamwyveti reformistuli weli iqneba.<br />

110 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!