07.04.2014 Views

ekonomika

ekonomika

ekonomika

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>ekonomika</strong>


saqarTveloSi biznesgaremos SesamCnevad gaumjobesebas<br />

opoziciac aRiarebs _ jerjerobiT misi mcire nawili. amis<br />

safuZveli orive mxares qveyanaSi gatarebulma orma reformam<br />

_ privatizaciam da sakanonmdeblo liberalizaciam,<br />

saxelmwifo reketisa da korufciis winaaRmdeg brZolis<br />

Sedegebma misca. opoziciis uaryofiTad ganwyobili nawili<br />

biznesgaremos gaumjobesebis Sesaxeb mosazrebas kvlav subieqturs<br />

uwodebs da obieqturi maCveneblebis _ cifrebisa da<br />

statistikis utyuarobaSic Seaqvs eWvi.<br />

saqarTveloSi biznesisaTvis sasurveli garemos Sesaqmnelad<br />

parlamentma sagazafxulo sesiaze ganixila mTavrobis mier<br />

inicirebuli kanonproeqti _ `Tavisufali industriuli<br />

zonebis Sesaxeb.~ kanonproeqtis Tanaxmad, Tavisufali industriuli<br />

zona amoRebuli iqneba qveynis sabaJo sivrcidan im<br />

kompaniebisaTvis, romlebsac saqarTvelosTan ar akavSirebT<br />

sagadasaxado kodeqsiT dadgenili saqmianoba, imoqmedebs<br />

mogebis gadasaxadis nulovani reJimi. ucxouri saqonlis Setana<br />

da ganxorcielebuli operaciebi dRg-iT ar daibegreba,<br />

ar gavrceldeba adgilobrivi TviTmmarTvelobis iurisdiqcia...<br />

Tavisufal industriul zonas hyavs mowinaaRmdgeebic: opoziciis<br />

erT-erT lideris daviT berZeniSvilis azriT, iq,<br />

sadac liberaluri kanonmdeblobaa da saxelmwifo struqturebi<br />

normalurad funqcionireben, aranairi Tavisufali<br />

zonis Seqmnis aucilebloba ar arsebobs. saparlamento<br />

umravlesobis wevrs, safinanso-sabiujeto komitetis Tavmjdomaris<br />

moadgiles, lado papavas miaCnia: `Caketili teritoriebi<br />

garkveul problemebs Segviqmnis da maincdamainc did<br />

fiskalur efeqts ver moitans, Tu raime saintereso proeqtebi<br />

gvaqvs, SeiZleba ara daxurul zonebSi, aramed mTeli qveynis<br />

masStabiT ganxorcieldes.~ didi saqmis dawyebis win daeWveba-<br />

Si cudi araferia _ es mxolod saqmisadmi seriozul midgomaze<br />

mianiSnebs.


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

irakli kovzanaZe _<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

safinanso-sabiujeto komitetis<br />

Tavmjdomare<br />

fraqcia `nacionaluri<br />

moZraoba _ demokratebi~<br />

mxars vuWerT mTavrobis Zalisxmevas<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis cvlilebebis proeqti, winaswar Sedgenili<br />

grafikis Sesabamisad, parlamentis yvela komitetisa da fraqciis<br />

sxdomaze ganvixileT. safinanso-sabiujeto komitetma ki Semajamebeli sxdoma<br />

gamarTa. Cveni komitetis daskvna saqarTvelos mTavrobas gaegzavna. safinanso-sabiujeto<br />

komitetis damokidebuleba saqarTvelos 2007 wlis<br />

saxelmwifo biujetis warmodgenili cvlilebebis mimarT pozitiuria.<br />

qveynis saxelmwifo biujetis mTliani Semosavlebi da grantebi 598<br />

milioniT izrdeba da 4 miliard 310 milion lars aRwevs. biujetis<br />

xarjviTi nawili izrdeba 607 milioniT, ris Semdegac misi wliuri<br />

moculoba 4 miliard 685 milion lars Seadgens.<br />

saqarTvelos 2007 wlis saxelmwifo biujetis Semosavlebisa da grantebis<br />

aseTi mniSvnelovani (16%-iani) zrda misasalmebelia, miT umetes, rom<br />

igi ganpirobebulia Cveni qveynis ekonomikuri ganviTarebiT. es aisaxeba<br />

sakuTari Semosavlebis, upiratesad sagadasaxado Semosavlebis _ 600 mln.<br />

lariT da arasagadasaxado Semosavlebis _ 103.4 mln. lariT matebaSi.<br />

biujetis sakuTari Semosavlebis zrdis paralelurad mniSvnelovnad _<br />

105 mln. lariT _ mcirdeba ucxoeTidan misaRebi grantebis odenoba.<br />

biujetis gazrdili sagadasaxado Semosavlebis udidesi wili damatebuli<br />

Rirebulebis gadasaxadze modis. kerZod, am gadasaxadiT biujeti<br />

mimdinare wels damatebiT miiRebs 392, socialuri gadasaxadiT _ 110,<br />

mogebis gadasaxadiT _ 88, sabaJo gadasaxadiT _ 10 milion lars.<br />

saxelmwifo biujetis gadasaxdelebi da xarjebi, mTlianobaSi, 15%-<br />

iT izrdeba da 607 milion lars Seadgens. Sesabamisi cvlilebebia mosalodneli<br />

biujetis xarjviTi nawilis yvela ZiriTadi mimarTulebiT.<br />

damatebiT miRebuli finansuri resursebis didi wili qveynis Tavdacvisunarianobis<br />

amaRlebas moxmardeba, am mizniT daixarjeba 441.4 milioni<br />

lari, sazogadoebrivi wesrigis dacvasa da uSiSroebis uzrunvelyofas<br />

115.7 milioni lari moxmardeba, saerTo daniSnulebis momsaxurebas _<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

93


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`nebismieri qveyana, romelic<br />

natoSi Sesasvlelad<br />

emzadeba, imiT iwyebs, rom<br />

SesabamisobaSi mohyavs<br />

Tavdacvis sistemis biujetis<br />

gamWvirvaloba, aseTive<br />

standarti unda iyos CvenTan.~<br />

manana naWyebia<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

wevri<br />

`axali Taoba~<br />

52.3 mln lari, aqedan 15.1 milioniT dafinansdeba saxelmwifo valTan<br />

dakavSirebuli operaciebi, garemos dacvaze daixarjeba 4.8, kulturaze,<br />

sportsa da dasvenebaze _ 5.5 ganaTlebaze _ 20.8, socialur uzrunvelyofaze<br />

_ 17.9, sabinao-komunalur meurneobaze _ 4.6 milioni lari.<br />

kanonproeqti zogierTi mimarTulebiT sabiujeto xarjebis Semcirebas<br />

iTvaliswinebs: janmrTelobis dacvas akldeba 0.6, ekonomikur saqmianobas<br />

_ 55.3 milioni lari. kanonproeqtis saboloo variantSi aisaxa<br />

yofili samxreT oseTis avtonomiuri olqis teritoriaze droebiTi<br />

administraciul-teritoriuli erTeulis administraciis dafinanseba _<br />

12.4 milioni lari.<br />

Semosavlebisa da grantebis gadasaxdelebis aseTi matebis pirobebSi,<br />

kanonproeqti iTvaliswinebs deficitis 8,7 milioni lariT zrdas, sabolood<br />

biujetis deficiti 374 milion lars miaRwevs.<br />

Cven mxars vuWerT biujetis aseT mniSvnelovan zrdas, magram gviCndeba<br />

ukmarisobis gancdac: 2007 wlis saxelmwifo biujetis Tavdapirveli variantis<br />

ganxilvis yvela etapze Cveni komitetis daskvnaSi araerTxel iyo mi-<br />

TiTebuli da dasabuTebuli: mTavroba, sagadasaxado bazis saerTo maxasiaTeblis<br />

zrdis tempTan SedarebiT, saxelmwifo biujetis Semosavlebis,<br />

gansakuTrebiT sagadasaxado Semosavlebis, saprognozo parametrebis<br />

zrdis SedarebiT dabal temps gvTavazobda. daskvnaSi dasabuTebuli gaangariSebac<br />

gvqonda. Tumca mTavrobam Cvens mier SeTavazebuli winadadeba<br />

Tavis droze ar gaiTvaliswina, Sedegi ki warmodgenili cvlilebebia.<br />

komitets miaCnia: sabiujeto parametrebis gansazRvris nebismier etapze<br />

obieqturad unda iyos Sefasebuli da dasabuTebuli biujetis rogorc<br />

saSemosavlo, ise xarjviTi nawilis saproeqto Tu sagegmo parametrebis<br />

odenobebi, maTSi Sesatani cvlilebebis mizanSewoniloba da miznobrioba.<br />

swored amitom minda, yuradReba SevaCero sabiujeto cvlilebebis<br />

ganmartebiT baraTze. arc amJamad warmodgenili kanonproeqtis ganmartebiTi<br />

baraTi Seicavs saamisod sakmaris informacias. amas saqarTvelos<br />

kanonmdeblobac moiTxovs.<br />

parlamentis plenarul sxdomaze finansTa ministris gamosvlisas<br />

dadasturda, rom mTavrobam ZiriTadad gaiTvaliswina Cveni<br />

winadadebebi da SeniSvnebi.<br />

ganmartebiT baraTSi miTiTebulia, rom sagadasaxado Semosavlebis<br />

cvlileba gamowveulia araprognozirebadi erTjeradi CaricxviTa da<br />

administrirebis maCveneblebis zrdis moulodneli, gauTvaliswinebeli<br />

tempiT. vfiqrobT, rom am faqtorebis detaluri analizi ganmartebiT<br />

baraTSi unda yofiliyo. magaliTad: 2007 wlis saxelmwifo biujetis<br />

arasagadasaxado Semosavlebis zrdasTan dakavSirebuli rezervebis<br />

sakiTxi. cvlilebebis kanonproeqtis Tavdapirveli variantiT arasagadasaxado<br />

Semosavlebis mateba 30 milioni lari iyo. Cveni komitetis SeniSvnebisa<br />

da Sesabamisi dasabuTebebis gaTvaliswinebis Semdeg, saboloo<br />

variantSi es maCvenebeli 103.4 milioni lariT gaizarda. dazustda jarimebiTa<br />

da sanqciebiT misaRebi Semosavlebi da mTlianma matebam Svidi,<br />

arasagadasaxado araklasificirebulma Semosavlebma _ 72.4, salicenzio<br />

mosakrebelma _ 37.7 milioni lari Seadgina.<br />

aRsaniSnavia kapitaluri operaciebidan misaRebi Semosavlebi. ker-<br />

94 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

Zod, 2007 wlisaTvis am wyarodan misaRebi Semosavlebis saprognozo<br />

maCvenebeli gansazRvrulia 200 milioni lariT. 2006 wels dagegmili<br />

mniSvnelovani obieqtebis nawilis privatizacia ver ganxorcielda. procesi<br />

wels gagrZelda, ganxorcielebuli privatizaciidan Semosavlebi<br />

dagegmilze gacilebiT metia. darCenilia garkveuli rezervebi, Tumca,<br />

warmodgenil cvlilebebSi aRniSnuli faqti gaTvaliswinebuli ar aris<br />

_ kapitaluri Semosavlebi kvlavac 200 milioni laris farglebSia dagegmili.<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis cvlilebebis kanonproeqtSi gaTvaliswinebulia<br />

finansTa saministros saxelfaso fondis zrdac. es, upirveles<br />

yovlisa, Seexeba Semosavlebis samsaxurs, romlis Seqmnis Semdeg<br />

unda ganxorcielebuliyo optimizacia da, Sesabamisad _ Sromis anazRaurebis<br />

fondis ekonomia. am gadawyvetilebas veTanxmebiT, magram gadasaxedia<br />

sxva saministroebis saxelfaso fondebic. qveyanaSi erTiani saxelfaso<br />

badis SemuSavebis sakiTxi erTxel da samudamod unda gadawydes.<br />

Tumca, vimeoreb, finansTa saministros Semosavlebis samsaxurs, am TvalsazrisiT,<br />

mxardaWera namdvilad sWirdeba.<br />

biujetis cvlilebebis kanonproeqtis Tavdapirvel variantSi sagareo<br />

valebis dasafarad gaTvaliswinebuli iyo 29 milioni lari. gadamuSavebuli<br />

variantiT es Tanxa ganaxevrda. vfiqrob, detaluri informacia iyo<br />

saWiro imis Sesaxeb, darCenili 14 milioni lariT, upirveles yovlisa,<br />

romeli qveynis da ra raodenobis vali unda davfaroT.<br />

biujetis kanoniT wina periodis valdebulebis dasafarad gamoyofilia<br />

10 milioni lari, romelic ucvlelad aris datovebuli. kanonproeqtidan<br />

ar Cans, faqtobrivi davalianeba ar aRemateba 10 milion<br />

lars, Tu jer kidev dasazustebelia misi odenoba. miT umetes, 2006 wlis<br />

saxelmwifo biujetis Sesaxeb kanonSi gaTvaliswinebuli iyo valdebulebebis<br />

dazusteba 2006 wlis 1 agvistomde.<br />

kidev erTi sakiTxi, romelSic parlamentis safinanso-sabiujeto<br />

komiteti ver daeTanxmeba finansTa saministrosa da mTavrobas _ deficitis<br />

zRvruli moculobis zrda. biujetis Semosavlebis aseTi matebis<br />

pirobebSi proeqtis Tavdapirveli variantiT gaTvaliswinebuli iyo<br />

deficitis 17,7 milioni lariT zrda. kanonproeqtis ganmartebiTi baraTis<br />

Tanaxmad, biujetis deficitis zrda sagareo wyaroebidan axali<br />

sesxis aRebis aucileblobam ganapiroba. maSin, rodesac, mimdinare wlis<br />

pirveli aprilis mdgomareobiT, Tavisufali naSTis saxiT, saxazino<br />

samsaxuris angariSze 400 milion larze metia, xolo damtkicebuli biujetis<br />

deficitis dafarvis saSinao wyaroebSi gardamavali sabrunavi saSualebis<br />

saxiT gamosayenebeli saxsrebis odenoba _ 199 milioni lari.<br />

deficitis dasafinanseblad sagareo sesxebis mozidvis mizezi dasabuTebuli<br />

ar aris, magram, Tu sagareo wyaroebidan damatebiTi Tanxebi<br />

Semova, komiteti daafiqsirebs pozicias, adekvaturad Semcirdes deficitis<br />

dafinansebis saSinao wyaroebis gamoyeneba. kanonproeqtis saboloo<br />

variantiT deficitis zrda 17,7 milionidan 8,7 milion laramdea Semcirebuli.<br />

miuxedavad amisa, mxars ar vuWerT deficitis zRvruli moculobis<br />

gazrdas.<br />

2007 wlis saxelmwifo biujetis kanoniT gansazRvrulia, rom sabiujeto<br />

organizaciebSi xelSekrulebiT dasaqmebulTa zRvruli raodeno-<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

95


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

ba ar unda aRematebodes saStato erTeulebis 5%-s. komitetma daskvnaSi<br />

miuTiTa, rom aRniSnuli norma zogierT sabiujeto organizaciaSi, maTi<br />

saqmianobis specifikidan gamomdinare, garkveul problemebs qmnida.<br />

komitets miaCnda, rom am muxlis moqmedeba ar unda gavrcelebuliyo saqarTvelos<br />

parlamentze, vinaidan, moqmedi kanonmdeblobiT parlamentis<br />

fraqciebis aparatebi da maJoritari deputatebis biuroebi mTlianad<br />

mowveuli specialistebiTaa dakompleqtebuli. saboloo redaqciaSi<br />

aRniSnuli muxli detalizebuli da dakonkretebulia, anu srulad aris<br />

gaTvaliswinebuli komitetis SeniSvna.<br />

aRniSnul SeniSvnebsa da mosazrebebTan erTad, finansTa saministrosTvis<br />

gadacemuli gvaqvs mTeli rigi sxva SeniSvnebic. miuxedavad amisa,<br />

komitetis wevrebi da piradad me, veTanxmebiT mTavrobis Zalisxmevas<br />

da mxars vuWerT biujetis proeqtSi cvlilebebs, ris Sedegadac biujetis<br />

xarjviTi nawili 4 miliard 685 milion lars miaRwevs.<br />

k o m e n t a r i<br />

mamuka kacitaZe _<br />

fraqcia `memarjvene opozicia~<br />

biujetis gamWvirvaloba kvlav problemad<br />

rCeba<br />

biujeti sagrZnoblad gaizarda. es administrirebisa da kapitaluri<br />

Semosavlebis, anu privatizaciis xarjze moxda. arada, ukeTesi iqneboda,<br />

ekonomikis ganviTarebis meSveobiT gazrdiliyo. privatizacia TavisTavad<br />

cudi movlena ar aris, piriqiT, Cven, rogorc memarjveneebi,<br />

mxars vuWerT. magram unda arsebobdes garkveuli standartebi: sruli da<br />

damajerebeli argumentacia, Tu ratom vyidiT konkretulad am obieqts,<br />

privatizaciaSi monawile potenciuri myidvelebisaTvis Seiqmnas Tanabari<br />

pirobebi, dadgindes realuri fasi. am sam komponentis dacvis Semdegac,<br />

cxadia, procesi gamWvirvale unda iyos. amis gareSe privatizaciis procesi<br />

dadebiTad ver Sefasdeba. biujetis Sevsebis erT-erTi seriozuli wyaro<br />

96 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

iyo e.w. `prokuraturis fuli~, romelic daWerebis Sedegad Sedioda<br />

saxelmwifo xazinaSi. es pirvel etapze xdeboda, erTi-ori weli. Semdeg<br />

am fulma sagrZnoblad iklo, magram biujetis zrdis erT-erT wyarod<br />

isev administrirebidan Semosuli Tanxebi rCeba. es ori faqtori ki ver<br />

CaiTvleba ekonomikuri zrdis maCveneblad.<br />

Zalze seriozuli problemaa biujetis gaumWvirvaloba. bolo monacemebiT<br />

biujetSi 600-milioniani matebaa. es safuZvliani argumentia cvlilebisaTvis,<br />

magram problemaa is, rom xarjebi ar aris gawerili normalurad<br />

da gamWvirvaled. eqvsasi milioniT gazrdili saxelmwifo<br />

biujetis 15%, Tavdacvisa da Sinagan saqmeTa saministroebis e.w. `saidumlo~<br />

muxlebis gamo, dafarulia ara mxolod sazogadoebisTvis, aramed<br />

politikosebisa da TviT parlamentisTvisac ki. acxadeben: nato-s wevr<br />

qveynebSi aseao, daxuruli muxlebi iqac aris, magram ara am odenobiT. ar<br />

SeiZleba 441 milionidan mxolod 41 iyos Riad gawerili.<br />

`warmodgenili cvlilebebiT,<br />

biujeti 623 milioni lariT<br />

izrdeba da is Sesabamisad<br />

aisaxeba xarjviT nawilze.<br />

bolo sami wlis ganmavlobaSi<br />

qveynis prioritetebi _ maT<br />

Soris: Tavdacva, energetika,<br />

sagzao infrastruqtura,<br />

skolebis reabilitacia, _<br />

ucvlelia. kvlav yvelaze<br />

prioritetulia Tavdacvisa da<br />

Sinagan saqmeTa saministroebis<br />

investireba, raTa maT<br />

upasuxon nato-s moTxovnebs.~<br />

`24 saaTi~<br />

k o m e n t a r i<br />

varlam kilaZEe _<br />

dargobrivi ekonomikisa<br />

da ekonomikuri politikis<br />

komitetis Tavmjdomaris<br />

moadgile<br />

fraqcia `nacionaluri<br />

moZraoba-demokratebi~<br />

progresuli kanonproeqti<br />

saqarTveloSi biznesgaremo gacilebiT ukeTesia, vidre sami wlis win,<br />

rac gamoixateba sagadasaxado tarifebis SemcirebiT, gamartivebuli<br />

procedurebiT, uamravi licenziisa da nebarTvis gauqmebiT.<br />

warmatebul qveynebTan SedarebiT, kidev bevri gvaqvs gasakeTebeli:<br />

xSir SemTxvevaSi finansuri policiis, sagadasaxado da maTgan sruliad<br />

damoukidebeli organoebis, magaliTad, meriis sazedamxedvelo samsaxuris<br />

mier irRveva sakuTrebis, saerTod, biznesmenTa da mewarmeTa uflebebi.<br />

es Sesabamisi sakanonmdeblo bazis uqonlobis gamo ki ara, kanondarRveviT<br />

xdeba. Tanac TviTon mewarmeebma da biznesmenebmac ar ician,<br />

rogor daicvan TavianTi uflebebi da, arcTu iSviaTad, isev Zvelebur,<br />

anu garigebis, gzas amjobineben. Tumca aq Tavs iCens kidev erTi problema<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

97


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`aSS dainteresebulia<br />

samxreT kavkasiaSi regionuli<br />

ganviTarebis, ekonomikuri<br />

integraciisa da demokratiis<br />

xelSewyobiT.~<br />

riCard lugari<br />

amerikeli respublikeli<br />

senatori<br />

`Tu xelisuflebasa da bizness<br />

Soris ormxrivi urTierTobebi<br />

da ormxrivi garantiebi ar<br />

Camoyalibda, ise am qveyanas<br />

araferi eSveleba.~<br />

_ realurad damoukidebeli sasamarTlo ar gvaqvs. me mgoni, yvelaze<br />

mniSvnelovani, romelic umravlesobis wevrebma xelisuflebaSi yofnis<br />

dros SeiZleba gavakeToT, sasamarTlo reformaa. Tu am sferoSi reforma<br />

iseTive warmatebuli iqneba, rogorc policiasa da ganaTlebis<br />

sistemaSi, maSin saqarTveloSi Seiqmneba kargi samewarmeo garemo. sityva<br />

ganaTlebis sistemaze Camovarda da minda davazusto: vgulisxmob zogadad<br />

ganaTlebis sistemas da ara bolo dros mowyobil lototronebs.<br />

rac Seexeba kanons `Tavisufali industriuli zonebis Sesaxeb,~ Cemi azriT,<br />

es sakmaod progresuli kanonproeqtia. industriuli zonebi arsebobs<br />

bevr qveyanaSi _ ukrainaSi, TurqeTSi, bulgareTSi. specialurad<br />

CamovTvale SavizRvispira qveynebi, radgan, upirveles yovlisa, isini<br />

iqnebian Cveni konkurentebi. unda gvaxsovdes, rom Zalian warmatebuli<br />

mxolod TiTo-orola zonaa da es damokidebulia imaze, ramdenad Tavisufali<br />

iqneba saxelmwifos kontrolisgan. kanonproeqtis erT-erTi<br />

punqtiT, rbilad rom vTqvaT, ukmayofilo var _ gamokveTili ar aris,<br />

rogor gaicema Tavisufali industriuli zonis Seqmnis ufleba, roca<br />

gadawyvetilebis miRebis diskreciuli neba mainc mTavrobas rCeba. marTalia,<br />

igi valdebulia, dasabuTebulad upasuxos aplikants _ zonis gaxsnis<br />

msurvels _ magram gadawyvetileba mainc mTavrobis prerogativaa. Cemi azriT,<br />

ukeTesi iqneboda ufro detalurad gagvewera wesebi: ra SemTxvevaSi<br />

miiRebs kerZo piri an kompania uflebas Tu licenzias da ra SemTxvevaSi<br />

_ ara. aq ori varianti gvaqvs: pirveli _ kerZo piri, romelsac aqvs miwa,<br />

industriuli zonis Seqmnis safuZveli da standartis Sesaferisi infrastruqturis<br />

mowyobis saSualebac, _ moiTxovs licenzias. am sakiTxs<br />

ganixilavs mTavroba da garkveul vadaSi aZlevs dadebiT an uaryofiT<br />

pasuxs. meore: saxelmwifo Tavad gadawyvets Tavis miwaze industriuli<br />

zonis mowyobas. am SemTxvevaSi is aucileblad aqveynebs tenderis pirobebs.<br />

mimaCnia, saxelmwifos mier Seqmnil zonebSi ufro naklebi problemebi<br />

iqneba. zogadad kanonproeqts mxars vuWer da, vfiqrob, misi miRebiT<br />

sasikeTo saqme gakeTdeba.<br />

gia xuxaSvili<br />

eqsperti<br />

`axali versia~<br />

Tez _ ekonomikis, axali<br />

teqnologiebis ganviTareba da<br />

investirebisaTvis mimzidveli<br />

garemos Seqmna...<br />

taimSeri _ wilobrivi<br />

monawileobis sistema,<br />

sakurorto zonaSi uZravi<br />

qonebis gamoyenebis uflebis<br />

SesyidviT, romlis drosac<br />

gadamxdels ufleba aqvs<br />

isargeblos uZravi qonebiT<br />

winaswar daTqmuli drois<br />

ganmavlobaSi.<br />

98 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

zurab tyemalaZe _<br />

fraqcia `mrewvelebis~<br />

Tavmjdomare<br />

mewarmeebs Tanabari pirobebi unda hqondeT<br />

kanonproeqti `Tavisufali industriuli zonebis Sesaxeb~ pirveli<br />

mosmeniT ukve ganvixileT da mxaric davuWireT. Tumca, yvelaferi ise<br />

unda mowesrigdes, rom kanondarRvevis SesaZlebloba ar darCes da, arakonkurentunariani<br />

garemo ar Seiqmnas.<br />

dRes moqmedi sabaJo kodeqsic iZleva garkveuli zonis gamoyofisa da<br />

masze warmoebis ganviTarebis saSualebas. aq warmoeba begarisagan Tavisufalia,<br />

produqcia mxolod zonidan gasvlis Semdeg daibegreba. Tavisufalma<br />

ekonomikurma zonebma bevrgan TvalsaCino Sedegi gamoiRo. kargia,<br />

rom Cvens qveyanaSic ganizraxes amgvari ram. kanonproeqtis Tanaxmad,<br />

warmoebis procesze dawesdeba SeRavaTi da mxolod Sida bazarze gasvlisas<br />

daibegreba. industriuli zonis Seqmna SeuZlia imas, vinc flobs<br />

aranakleb 10 000 heqtar miwas.<br />

kanonproeqtis pirveli mosmeniT ganxilvisas iTqva: ganzraxulia mxolod<br />

ramdenime zonis Seqmna. aq Cndeba kiTxva: Tu pirobas akmayofilebs,<br />

vTqvaT, 30 mewarme, ratom unda miiRos Tavisufali industriuli zonis<br />

mowyobis ufleba mxolod xuTma an aTma?! mewarmeTa SerCevis kriteriumis<br />

dasadgenad, albaT, damatebiT normatiul aqtebs SeimuSaveben, magram<br />

aman mewarmeebi araTanabar pirobebSi ar unda Caayenos.<br />

oriode sityviT sainvesticio garemos Sesaxeb: sainvesticio garemo<br />

gaumjobesda, magram arasworia mtkiceba, TiTqos Cven, mezobel qveynebTan<br />

SedarebiT, dabal gadasaxadebs kidev ufro vamcirebT _ gadasaxadebis<br />

sidide marto gadasaxadebis ganakveTTa odenobaze ar aris damokidebuli.<br />

magaliTad: kargia, rom mogebis 20%-iani gadasaxadi 15%-mde mcirdeba,<br />

magram aris meore sakiTxi _ xarjebSi risi gaTvaliswineba SeiZleba da<br />

risi gamoqviTva, anu rogor unda gaviangariSoT sufTa mogebis baza. Tu<br />

mogebis gaangariSebisas ar gamovaklebT sawarmos patronis mier gaweul<br />

yvela xarjs da darCeba dasabegri bazis angariSSi, maSin gadasaxadis procenti,<br />

dabali cifrobrivi maCveneblis miuxedavad, mainc bevri iqneba.<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

99


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

sami tipis ekonomikuri zona:<br />

1. ofSoruli _ bankebi<br />

da sainvesticio firmebis<br />

fondebia registrirebuli<br />

2. savaWro zona _<br />

navsadgurebsa da<br />

gzajvaredinebTan moqmedebs<br />

3. teqnoparki.<br />

`mTavrobam saxelmwifo<br />

ministr kaxa benduqiZis<br />

iniciativiT SeimuSava<br />

kanonproeqti `Tavisufali<br />

industriuli zonebis<br />

Sesaxeb~ _ samrewvelo zona<br />

axali teqnologiebiTa da<br />

gadamamuSavebeli mrewvelobiT.<br />

es zona saqarTvelos sabaJo<br />

teritoriis sivrcidan<br />

amoRebuli iqneba. mewarme<br />

subieqtebi ki ganulebul<br />

sagadasaxdo reJimSi<br />

imoqmedeben.~<br />

`investorebis moTxovna<br />

saqarTvelos mimarT _<br />

politikuri da ekonomikuri<br />

stabiluroba, myari<br />

sakanonmdeblo baza da<br />

aRsrulebis meqanizmebi,<br />

xelsayreli adgilmdebareoba<br />

da ganviTarebuli<br />

satransporto da sxva saxis<br />

infrastruqtura, adgilobrivi<br />

bunebrivi resursebis arseboba<br />

da siiafe, damoukidebeli<br />

sasamarTlo an/da arbitraJi,<br />

iafi da kvalificiuri<br />

muSaxeli, didi adgilobrivi<br />

bazari.~<br />

dasavleTSi mewarmis mier gaweuli absoluturad yvela xarji aRinusxeba<br />

da produqcia maTi gamoqviTvis Semdeg ibegreba. saqarTveloSi ki<br />

sawarmos axali saamqros aSenebaze, biznesis ganviTarebisaTvis axali<br />

manqana-danadgarebis SeZenaze daxarjuli Tanxa xarjebSi ar tardeba, anu<br />

dasabegri bazidan ar gamoiqviTeba, amiT mewarme iCagreba<br />

saSemosavlo gadasaxadTan dakavSirebiTac igive xdeba. igi axla 25%-<br />

mde gaizarda. es miuRebelia. dRemde moqmedi 12% ar iyo maRali, magram<br />

roca Semosavals angariSob da xarjs ara, dasabegri baza gezrdeba<br />

_ fizikurma pirma, ojaxma miiRo Semosavali, magram xarjic gaswia _<br />

mkurnalobis, ganaTlebis da a.S., komunaluri gadasaxadebic gadaixada. es<br />

yvelaferi mas xarjSi ar eTvleba. gamodis aRaraferi rCeba da gadadis<br />

minusebSi. axali sagadasaxado kodeqsis moTxovniT 12%-iani dazRvevis<br />

SemoRebamde, saSemosavlo gadasaxadebi diferencirebuli iyo da 20%-<br />

mde adioda. Zvel kodeqsSi sagadasaxado bazis Semcireba iyo gaTvaliswinebuli.<br />

Tu pirad an TanamSromelTa dazRvevaSi mivmarTavdiT Tanxebs,<br />

SegveZlo 30%-iT Segvemcirebina rogorc fizikur, ise iuridiul<br />

pirTa sagadasaxado baza. amis gauqmebis Semdeg Seiqmna iluzia, rom procentma<br />

daiwia, magram sinamdvileSi _ SenarCunda.<br />

aseTive mdgomareobaa sapensio fondTan dakavSirebiT. Tumca pensia<br />

pirobiTi iyo, sapensio fondSi xom iricxeboda Tanxa, damqiravebeli<br />

ixdida socialur gadasaxads _ 20%-s. axla gaerTianda sapensio da socialuri<br />

gadasaxadi, ufro zustad gauqmda da saSemosavlo gadasaxads _<br />

25%-s ukve daqiravebuli ixdis. mewarmem garkveuli SeRavaTi naxa _ Seumcirda<br />

gadasaxadi. zogierTma keTilsindisierma mewarmem SeiZleba kidec<br />

moumatos xelfasi, zogierTma ki uTxras, saxelmwifom dagiwesa 25%-iani<br />

gadasaxadio da daukavos miRebuli Tanxidan. am SemTxvevaSi damqiravebeli<br />

sagadasaxado agentis rolSi gamodis. is daukavebs daqiravebuls da<br />

gadaricxavs biujetSi, dazaraldeba daqiravebuli. aseTi mravali problema<br />

arsebobs da maTi mogvareba saSuri saqmea.<br />

`saqarTveloSi damatebiTi<br />

safrTxe _ adgilobrivi<br />

muSaxelis dabali<br />

kvalifikacia, resursebis<br />

simwire da gaumarTavi<br />

infrastruqtura, adgilobrivi<br />

bazris simcire, Tavisufali<br />

industriuli zonis<br />

menejmentis praqtikis<br />

100 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

k o m e n t a r i<br />

2007<br />

mamuka kacitaZe _<br />

fraqcia `memarjvene opozicia~<br />

industria ekonomikis msxvili formaa<br />

<strong>ekonomika</strong> qveynis cxovrebis donis, misi progresulobisa da winsvlis,<br />

msoflio TanamegobrobaSi misi adgilis ganmsazRvrelia. faqtobrivad,<br />

saxelmwifos warmatebas ekonomikuri zrdis maCvenebeli gansazRvravs.<br />

es aqsiomaa. bunebrivia, rodesac ama Tu im qveynis progresze<br />

saubroben, upirveles yovlisa, ekonomikur maCveneblebs iSvelieben da<br />

socialur efeqts, anu mosaxleobis cxovrebis dones ise gansazRvraven.<br />

dRes saqarTvelos xelisuflebis mxridan xSirad gvesmis, rom adgili<br />

aqvs ekonomikuri maCveneblebis arnaxul zrdas, msoflio bankma Cven nomer<br />

pirvel reformator qveynad gamogvacxada da a.S.<br />

mokrZalebulad mxolod imas vityvi, rom ramdenime mizezis gamo<br />

ar veTanxmebi saqarTvelos xelisuflebis am gancxadebebs: erTi mxriv,<br />

ekonomikisa da Tavisufali mewarmeobis ganviTarebas unda hqondes Sesabamisi<br />

sakanonmdeblo baza, romelic, sxva rom araferi vTqvaT, daicavs<br />

mewarmes, mesakuTres. saqarTveloSi investiciebis dabandeba rom xdeba,<br />

amis uaryofa ar SeiZleba, magram ra formiTa da ra raodenobiT, esaa<br />

sakiTxavi. qarTuli biznesi zogjer politikur fass ixdis. saqarTvelo-<br />

Si investirebis meore forma _ am bolo periodSi saqarTveloSi Zalian<br />

gaizarda kapitaldabandeba da aRmosavleTis qveynebis investiciaTa<br />

xvedriTi wili, Tundac yazaxeTis. maTi didZali kapitalis dabandeba sakmaod<br />

ukontrolod xdeba. amas davumatebdi Cinur investiciebs, CineTisa<br />

da CinelTa moZalebas. seriozul, ganviTarebul, civilur qveynebSi arsebobs<br />

garkveuli reglamentacia _ e.w. `Caina Taunebi,~ anu Cinuri qalaqebi _<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

101


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

`araviTar SemTxvevaSi ar<br />

SeiZleba mewarmis interesebi<br />

davarRvioT. miT umetes, maSin,<br />

roca maTi interesebisa da<br />

uflebebis dacvaze amdens<br />

vsaubrobT.~<br />

nino burjanaZe<br />

saqarTvelos parlamentis<br />

Tavmjdomare<br />

`alia~<br />

maTi Camodinebis, biznesSi CarTvis, samewarmeo saqmianobis kontrolis<br />

da a.S. anu ganviTarebuli qveynebi am fenomens ki ar ufrTxian, erTgvar<br />

Tadarigs iWeren.<br />

ori sityviT Sevexebi sul axlaxan Tavisufal industriul zonebTan<br />

dakavSirebiT inicirebul kanonproeqts. Cven vamtkicebT, rom <strong>ekonomika</strong><br />

unda iyos Tavisufali, ganviTardes Tavisufali sabazro <strong>ekonomika</strong>,<br />

moxdes misi liberalizacia, rac aisaxeba sagadasaxado da sabaJo politikaze.<br />

politikuri wreebica da sazogadoebac mzad aris, rom saqarTvelos<br />

mTel teritoriaze ganviTardes Tavisufali ekonomikis ganviTarebis<br />

konkretuli politikuri midgomebi. amis sanacvlod gvTavazoben<br />

calkeul prioritetul zonebs. jer ra aris Cveni qveyana Tavisi zomiTa<br />

da masStabebiT, rom kidev raRac aTi aTas heqtriani kunZulebi SevqmnaT?!<br />

Cveni azriT, umjobesia, qveynis mTel teritoriaze gavrceldes is konkretuli<br />

ekonomikuri politika, romelsac mxolod zonis privilegiad<br />

miiCneven.<br />

konkretuli Tavisufali industriuli zonis Seqmnis argumentaciad<br />

ar SeiZleba CaiTvalos mxolod is, rom fizikur Tu iuridiul pirs<br />

SeuZlia ijariT aiRos 10 000 heqtari. jer erTi, tyuilad nu vitanjebiT am<br />

axal-axali terminebiT, industria sxva saqmea, <strong>ekonomika</strong> _ sxva. 10 000 heqtarze<br />

ar SeiZleba industriis ganviTareba. igi ekonomikis msxvili formaa,<br />

sakmaod damajerebeli argumentacia sWirdeba ekonomikuri zonis Seqmnas.<br />

SekiTxvebi gvaqvs sabaJo gadasaxadebTan dakavSirebiT, konkretuli<br />

saqoneli, romelic mxolod dRg-Ti ibegreba, am industriul zonaSi<br />

unda iyos nawarmoebi, Tu SesaZlebelia, Sevides garedan, isargeblos am<br />

SeRavaTebiT da Semdeg datovos zona? Tavisufal ekonomikur zonaSi er-<br />

TaderTi sagadasaxado saSualeba lari unda iyos Tu ara? dawvrilebiT<br />

kanonproeqtis muxlobrivi ganxilvis dros visaubrebT.<br />

102 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

k o m e n t a r i<br />

dimitri qitoSvili _<br />

prezidentis saparlamento<br />

mdivani<br />

biznesgaremo kidev ufro<br />

mimzidveli gaxdeba<br />

Zneli ar aris imis danaxva, Tu ramdenad Seicvala biznesgaremo.<br />

oponentebma es SeiZleba subieqtur mosazrebad miiCnion. obieqturi<br />

SefasebisaTvis arsebobs konkretuli maCveneblebi da cifrebi.<br />

Cvens qveyanaSi biznesgaremos gaumjobesebis pirveli indikatori ekonomikuri<br />

zrdis tempia. amas xeli Seuwyo orma mniSvnelovanma reformam:<br />

privatizacia-liberalizaciam, romlis Sedegad ekonomikuri zrdis<br />

maCvenebeli orniSna ricxviT gamoisaxeba da dReisaTvis daaxloebiT<br />

12%-ia, da ai ratom: privatizaciis Sedegad sawarmo iZens mesakuTres,<br />

romelic energiulad da mondomebiT iwyebs mis amuSavebas, raTa gadaxdili<br />

Tanxac ainazRauros da mogebac naxos. liberalizacia ki imas niSnavs,<br />

rom saxelmwifo naklebad an sulac ar ereva mewarmis saqmianobaSi, anu<br />

biznesmens ekonomikur zrdasa da biznesis keTebaSi xels ar uSlis.<br />

amisaTvis uamravi ram gakeTda _ licenzirebis maqsimaluri gamartiveba,<br />

procesis gamWvirvaloba, `erTi fanjris~ principis SemoReba, sakmaod<br />

efeqturi da moqnili saxelmwifo aparatis Camoyalibeba da, rac<br />

yvelaze mniSvnelovania, korufciis aRmofxvra. Tumca Cven amas ar vjerdebiT<br />

da kidev ufro win mivdivarT. ver vityvi, rom korufcia sabolood<br />

damarcxda _ brZola grZeldeba. magram is ki aSkaraa, rom biznesma<br />

am mxriv Tavisuflad amoisunTqa. zogierT sferoSi grZeldeba<br />

liberalizaciisTvis sakanonmdeblo bazis Seqmna. mimdinareobs jandacvisa<br />

da socialuri sferos reforma, rac aseve mniSvnelovania.<br />

Tavisufali industriuli zona _ teritoria Cveni qveynis sabaJo<br />

sivrcis gareT. es gulisxmobs: saqarTvelodan produqciis gatana ar<br />

CaiTvleba eqsportad, xolo Semotana _ importad.<br />

saqarTvelos msgavsi qveynisaTvis es aris udidesi stimuli didi<br />

sawyobebis, terminalebis, sxvadasxva lojistikuri centris mosawyobad.<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

103


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

meore mxriv, radganac aseT zonebSi ganTavsebuli sawarmoebi Tavisufldeba<br />

mogebis gadasaxadisagan, mniSvnelovani stimuli Cndeba maRalteqnologiuri<br />

gadamamuSavebeli warmoebebis gasaxsnelad, romlebic moemsaxurebian<br />

am regions. magaliTad: Tuki romelime kompania Tavisfal<br />

industriul zonaSi daafuZnebs kompiuterebis asawyob sawarmos da makompleqteblebs<br />

Camoitans CineTidan, aawyobs da Semdeg gayidis ukraina-<br />

Si, bulgareTSi, TurqeTSi _ Savi zRvis qveynebSi, igi mogebis gadasaxadiT<br />

ar daibegreba da kidev bevr SeRavaTs miiRebs Tavisi biznesis ganviTarebisaTvis.<br />

ras gvaZlevs Tavisufali industriuli zona: ekonomikur zrdasa<br />

da regionuli infrastruqturis ganviTarebas _ vinaidan aseT zoneb-<br />

Si cxovreba da momsaxureba dauSvebelia. aq naSovni fuli ixarjeba zonis<br />

gareT da mesame _ samuSao adgilebi. Cven vfiqrobT, Tavidan aseTi<br />

zonebi Seiqmneba did infrastruqturul centrebTan _ portebTan, aeroportebTan,<br />

Tumca, kanoniT, SesaZlebelia saqarTvelos sxva adgilebSic,<br />

Tuki es eqsperimenti gaamarTlebs.<br />

garda amisa, Cven kidev ufro varbilebT dRes arsebul met-naklebad<br />

moqnil da warmatebul sagadasaxado models, vaerTianebT gadasaxadebs,<br />

dabla vwevT ganakveTebs da, vfiqrob, yvelaferi es xels Seuwyobs biznesgaremos<br />

kidev ufro gaumjobesebas.<br />

104 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

i n t e r v i u<br />

mixeil ToqmazaSvili _<br />

eqsperti _ erovnuli bankis<br />

sabWos wevri<br />

fuls gaflangvis unaric aqvs<br />

_ batono mixeil, zogadad rogor SeafasebT saqarTvelos bolo<br />

eqvsi Tvis ekonomikur mdgomareobas.<br />

_ <strong>ekonomika</strong> sakmaod vrceli sferoa da ekonomistebi cdiloben, im<br />

dargebze isaubron, romlebSic kompetenturni arian. zogadad mainc vityvi:<br />

bolo eqvsi Tve saqarTvelos <strong>ekonomika</strong>Si grZeldeba revoluciis<br />

Semdegdroindeli dadebiTi Tu uaryofiTi tendenciebi. 2004 wlidan<br />

qveyana gamovida uZraobis periodidan da daiwyo reformebi, raTa<br />

daCqarebuliyo ekonomikuri zrdis tempebi, moziduliyo investiciebi,<br />

gaumjobesebuliyo sainvesticio garemo da daZleuliyo siRaribe.<br />

es mmarTveli partiis saarCevno programa iyo da kidevac gaamarTla,<br />

vinaidan Cven sami wlis ganmavlobaSi saxeze gvaqvs mniSvnelovani cvlilebebi.<br />

mowesrigda Tunac iseTi ybadaRebuli movlena, rogoricaa inflacia,<br />

romlis maCvenebeli gasuli wlis zafxulSi sakmaod maRali iyo.<br />

marTalia, misi 70-75% ganapiroba gareganma risk-faqtorebma da aseTi<br />

Sokis Tavidan acileba saqarTvelos <strong>ekonomika</strong>s ar SeeZlo. inflacia<br />

Ria ekonomikis Semadgeneli nawilia, Tumca es etapi gacilebiT uxifaTod<br />

gadavlaxeT da SedarebiT mcire tkivili mivayeneT Cvens mosaxleobas.<br />

roca 3%-iani inflacia iyo da 5%-iani ekonomikuri zrda, laris kursi<br />

sakmaod meryeobda, romelic angrevda Seuqmnel sainvesticio garemos.<br />

dRevandeli monetaruli politikis Sesabamisad, erovnulma bankma<br />

uzrunvelyo dabali inflacia da SeinarCuna investiciisaTvis stabiluri<br />

marTvis kursi. bolo or weliwadSi laris kursi aseTi myari rom ar<br />

yofiliyo, inflacia gacilebiT maRali iqneboda. marTalia, bunebriv<br />

pirobebze bevri ramea damokidebuli, vinaidan soflis meurneobis xvedriTi<br />

wili pirdapir moqmedebs samomxmareblo fasebze. sustad ganviTarebulma<br />

soflis meurneobam didi gavlena moaxdina SarSandel<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

105


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

fasebze, romlis Sedegebma Tavi iCina garkveuli periodis Semdeg da ara<br />

imTaviTve. wels gazafxuli umtkivneulod gadavitaneT, Tu zafxulmac<br />

xeli Segviwyo, ukeTesi mdgomareoba iqneba. sezonuri faqtori moqmedebs<br />

_ zafxulSi sxvadasxva produqtze fasebi mcirdeba. sruliad moulodneli<br />

iyo Roris avadmyofoba, ramdeni dro dasWirdeba mis kvlavwarmoebas,<br />

ra Tqma unda, am produqtze maRali fasi iqneba. yvelafris miuxedavad,<br />

dReisaTvis inflacia sakmaod zomieria.<br />

_ TiTqmis TxuTmetwliani SerCeva-gajerebis Semdeg, dRes, rogorc<br />

eqspertebi miiCneven, aqtiurad mimdinareobs ekonomikuri marTvis reformebi.<br />

Tqveni Sexeduleba saxelmwifosa da Tavisufali ekonomikis<br />

urTierToba-regulaciaze.<br />

_ bolo periodSi bevri institucionaluri cvlileba moxda: saqar-<br />

Tvelo daadga liberalur-ekonomikur gzas. <strong>ekonomika</strong> Tavisufali unda<br />

iyos yovelgvari zemoqmedebisa da Carevisagan. reformebi _ egzogenuri<br />

biznesis gamartiveba _ investors, wina wlebisgan gansxvavebiT, aRar eqneba<br />

biurokratiuli barieri. Seiqmneba kargi sainvesticio garemo, Tumca naban<br />

wyals bavSvi ar unda gadavayoloT: Cven davkargeT tarifi Rvinoze, mineralur<br />

wylebze, ris gamoc sakmaod mZime mdgomareobaSi aRmovCndiT.<br />

bunebisagan naboZebi tradiciuli produqciisaTvis axla vawyobT laboratoriebs,<br />

vawesebT axal standartebs, vasxvavebT falsificirebulsa da<br />

arafalsificirebuls. Cemi azriT, unda moxdes xarisxis gradacia _ ma-<br />

Rali, saSualo, dabali...<br />

_ vin unda Seamowmos, dRes romeli uwyeba iRebs TavisTavze am did<br />

pasuxismgeblobas?<br />

_ adrindeli aRar funqcionirebs _ ar iyo qmediTi. mxedvelobaSi<br />

maqvs is samsaxurebi, romelTac evalebodaT xarisxis Semowmeba, sertifikatisa<br />

da pasportis gacema. Sesabamisad advili iyo biurokratiuli<br />

barieris gadalaxvac. Zvelis gauqmebiT axali ar Seqmnila, arada swored<br />

dResaa saSuri misi arseboba, specialuri institucionaluri rgolis<br />

Camoyalibeba. maregulirebeli komisiebi ki Seiqmna, magram maTi muSaobis<br />

efeqtianobaze msjeloba naadrevia. maregulirebel komisiebs jer ara<br />

aqvT aseTi midgoma: saerTaSoriso doneze daafiqsiron vargisianobis<br />

xarisxi da es aRiaron saerTaSoriso institutebma. amis misaRwevad da<br />

gansaxorcieleblad sakmaod didi droa saWiro.<br />

_ 2007 wlis aprilSi msoflio bankma saqarTvelo wlis nomer pirvel<br />

reformator qveynad daasaxela: saukeTeso garemo mewarmeTaTvis, samu-<br />

Sao adgilebis zrda, kerZo seqtoris gaZliereba, sagadasaxado kanonmdeblobis<br />

liberalizacia...<br />

_ saqarTveloSi dRes gansaxelmwifoebriobis procesi mimdinareobs,<br />

sakuTreba <strong>ekonomika</strong>s unda ekuTvnodes da imarTebodes ekonomikuri<br />

subieqtebis mier. Tavisufal bazars eZleva sakuTrebis yidva-gayidvis<br />

106 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

ufleba. aq saxelmwifo ar ereva da kerZo mesakuTris daintereseba<br />

izrdeba. aseTi midgoma Teoriulad marTalia, magram praqtikulad Tu<br />

SevxedavT, 13-15%-iani inflacia mainc rCeba erT-erT mtkivneul sakiTxad<br />

_ privatizacia moxda, magram Sesabamisi dargebi ar viTardeba dasaqmebis<br />

gazrdis proporciulad. arsebobs daculi <strong>ekonomika</strong> _ Tanamedrove<br />

teqnologiebze gaTvlili dargebi, romelTac ar sWirdebaT samuSao<br />

Zala. aqedan gamomdinareobs dasaqmebis problemebic. am mxriv saxelmwifo<br />

rasac akeTebs dasaqmebis sferoSi droebiTi xasiaTis RonisZiebebia<br />

da jer kidev bolomde araa gaazrebuli. samTvian programaze stipendiebis<br />

saxiT 25 milioni daixarja, magram dasaqmebaSi ver gadaizarda.<br />

dasaqmebis meore etapi turizmsa da soflis meurneobazea gaTvlili.<br />

_ misi upiratesoba<br />

_ es naklebinflaciuri procesia (pirveli etapis 25 milioni mTlianad<br />

inflaciuri Tanxa iyo). komerciul bankebs aqvT TavianTi midgomebi _ ra<br />

dafinansdes, ra _ ara. `prokredit banki~ komerciuli struqturaa da amdenad<br />

dainteresebulia Sromis adaptirebisa da Sromis Sida produqciis<br />

zrdiT. Tumca orive sferos sWirdeba xangrZlivi qmedeba. krediti unda<br />

mieces Sromis warmoebidan _ mosavlis aRebamde. turizmic sezonuria<br />

_ jerjerobiT SesaZlebelia moklevadiani ojaxuri turizmis danergva.<br />

magram Semdeg ra iqneba? sanam isini fexze dadgebian, Tu krediti Sewyda,<br />

Tanxebi wyalSi gadaiyreba da pirvel etaps daemsgavseba.<br />

_ bolo dros privatizaciis sapirispiro termini gaCnda _ deprivatizacia.<br />

Tavisufali industriuli zonebis Seqmnac yuradRebis centrSia...<br />

_ deprivatizacia, upirvelesad, dedaqalaqsa da mis ubnebs exeba. mosawonia<br />

mouwyobeli infrastruqtura, usaxuri mSeneblobebi, sacobebi,<br />

mTel qalaqs modebuli avtofarexebi?! moqalaqeebma sxvadasxva instanciaSi<br />

siaruls, nebarTvebis aRebas komerciuli garigebebi amjobines, gaCnda<br />

uamravi ukanono nageboba. maSindelma maregulirebelma normebma ai-<br />

Zula mosaxleoba, am gzas dadgomoda. dRes xdeba obieqtebis gadasinjva.<br />

Tumca yovelgvari deprivatizacia dartymaa investorisTvis. cota ufro<br />

frTxili midgoma iyo saWiro da xelisufleba bevr rames aicdenda.<br />

deprivatizacia ar niSnavs, rom saxelmwifo ukan ibrunebs fuls _ amis<br />

gamtareblebi yovelTvis adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebi<br />

arian. adgilobrivi TviTmmarTveloba xelisuflebas qvemodan _ mosaxleobidan<br />

_ mxardasaWerad sWirdeba. Tumca arCevnebi guSin iyo da dRes<br />

yvelafers idealurad ver gaakeTeb, miT umetes, regionul Tu raionul<br />

doneebze.<br />

Tavisufali industriuli zona da Tavisufali ekonomikuri zona,<br />

Cemi azriT, erTi da igivea. aman sargebelTan erTad didi ziani SeiZleba<br />

moutanos qveyanas. upiratesoba: yvela investorma, keTilsindisiermac da<br />

arakeTilsindisiermac, icis, rom biurokratiuli CarCoebis garSe SeuZ-<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

107


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

lia awarmoos Tavisi biznesi. saqarTvelosTvis riski namdvilad arsebobs<br />

_ ekonomikuri zonis fonzea saubari: rusuli rublis an, romelime<br />

Cveni mezobeli qveynis gamo, dolaris gavlenis zonad iqces. Tu<br />

industriul zonad foTi moiazreba, me ar msurs, afxazeTis mezoblad<br />

rusuli rublis batonobis meore zona gaCndes. abaSiZes surda baTumis<br />

Tavisufal ekonomikur zonad gamocxadeba, cxadia, Tavisi uzarmazari<br />

qonebis gadasarCenad.<br />

_ eqspertTa azriT, Tavisufal industriul zonebSi msgavsi uaryofi-<br />

Ti procesebis acileba Zlier administraciaze iqneba damokidebuli.<br />

_ me vfiqrob, es iqneba adgilobrivi TviTmmarTveloba: sagadasaxado<br />

procesi isedac gamartivda, liberaluri gaxda. Tavisufal zonas ufro<br />

politikiuri datvirTva aqvs, vidre ekonomikuri. dRes ar arsebobs araviTari<br />

SezRudva, romeli qveynis kapitali Semova _ rusuli, somxuri,<br />

Turquli Tu qarTuli. TviT qarTvelebs SeuZliaT, garkveuli SeRavaTebiT<br />

aaSenon sawarmoebi. es araa erTi_ori wlis ambavi. wesieri biznesmeni<br />

fiqrobs, xolo, vinc swrafad Semova, mas eqneba politikuri motivacia<br />

da ara ekonomikuri interesebi.<br />

_ qarTuli ekonomikis mtkivneuli Tema _ energetika. paraleluri<br />

energosamitebi da saqarTvelos perspeqtiva.<br />

_ energetika yvelaze rTuli Temaa. saqarTvelos aqvs iseTive problemebi,<br />

rogorc evropasa da mTel msoflios: energetika da energoresursebis<br />

diversificireba. evropa ixliCeba gazis miwodebis gamo.<br />

mTavari midgoma mainc ori blokis SeqmnaSia: azerbaijani-TurqeTisaqarTvelo<br />

da Sua aziis qveynebi _ ruseTi. es globaluri sakiTxia da,<br />

adre Tu gvian, kompromisi gamoinaxeba, magram saqarTvelo nebismier<br />

SemTxvevaSi darCeba satranzito qveynad da misi problemebic am rakursiT<br />

gadaiWreba. Tumca Sua aziis qveynebi jerjerobiT energomatareblebis<br />

mxolod ruseTis teritoriaze gatarebas gegmaven. saqarTvelom, ra Tqma<br />

unda, alternatiul wyaroebzec unda ifiqros: mcire hesebi da ramdenad<br />

misaRebia saqarTveloSi atomuri reaqtoris aSeneba. baqos navTobi 20-ian<br />

wlebSi amoiwureba. problema daudgeba azerbaijansac da saqarTvelosac.<br />

saWiroa xangrZlivvadiani energopolitikis SemuSaveba, Torem navTobsadeni<br />

Tu gazsadeni Sendeba da kvlavac aSendeba, magram romeli iqneba<br />

datvirTuli, amas politikuri viTareba gadaWris. tranzitidan miRebuli<br />

Semosavlebi aris holandiuri avadmyofoba _ Semosavlebi, romelSic<br />

ar ixarjeba Seni qveynis mosaxleobis Sroma. azerbaijanis Sida produqtis<br />

Semosavali 40%-ia, Cveni _ 9%. azerbaijans SeuZlia arnaxulad ganaviTaros<br />

Tavisi qveyana Tu es Tanxebi ar gaiflangeba, fuls gaflangvis<br />

unaric aqvs. saqarTveloSi daniuri avadmyofobac arsebobs _ grantebi,<br />

privatizaciidan Semosuli fuli _ uSromladaa Seqmnili. dRes ki, magram<br />

xval ra iqneba, Tu es Tanxebi ekonomikis gajansaRebasa da Sromis<br />

nayofierebis amaRlebas ar moxmardeba?!<br />

108 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i


<strong>ekonomika</strong><br />

weli<br />

2007<br />

_ bolo siaxle _ socialuri da saSemosavlo gadasaxadebis gaer-<br />

Tianeba da 25%-ze dayvana _ didi vnebaTaRelva da sxvadasxva interpretacia.<br />

vin igebs _ saxelmwifo Tu gadamxdeli?<br />

_ gadasaxads ramdenime subieqti hyavs. gadasaxadis yoveli Secvla<br />

romeliRacis interesebis amuSavebas niSnavs. saSemosavlo gadasaxadis<br />

SemcirebiT daqiravebeli moigebs, socialuris _ damqiravebeli. am ori<br />

gadasaxadis gaerTianebis SemTxvevaSi, vin gadaixdis an rogor imuSavebs<br />

es cvlileba, CemTvis bundovania. Tanac aqamde saSemosavlo rCeboda municipalitetis<br />

biujetSi, socialuri _ saxelmwifoSi. gaerTianebis Semdeg<br />

TviTmmarTveloba damokidebuli iqneba centralur xelisuflebaze<br />

da transferebiT dafinansdeba. misasalmebelia gadasaxadebis gamartiveba,<br />

Tu mas dadebiTi Sedegebi mohyveba. Tumca me saboloo komentarisagan<br />

Tavs vikaveb. am nabijis marTebuloba, pirvelive wels monitoringis dawyebisTanave<br />

gamoCndeba. Cemi azriT, aseT gaerTianebas aqvs mxolod institucionaluri<br />

datvirTva: vin unda waiRos es Semosavlebi.<br />

_ saqarTvelos biujetis bolo sami wlis tendencia _ permanentuli<br />

zrda da, aqedan gamomdinare, weliwadSi ramdenimejer cvlilebis<br />

aucilebloba<br />

s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i<br />

109


2007<br />

weli<br />

<strong>ekonomika</strong><br />

_ biujetis zrda saxelmwifos Zlierebis erT-erTi wyaroa. sasixaruloa,<br />

rom, sagadasaxado liberalizaciis pirobebSi, aseTi biujeti<br />

gvaqvs. privatizaciidan Semosuli sakmaod didi Tanxebi _ erTbaSad 150-<br />

200 milioni _ biujetSi midis da saxelmwifo Semdeg sxvadasxva daniSnulebiT<br />

anawilebs. es Tanxebi rom ori wlis manZilze ukan dabruneboda<br />

<strong>ekonomika</strong>s, xels Seuwyobda investiciebis mozidvas. sabanko sistemis<br />

msgavsad, unda Seqmniliyo saxelmwifosagan damoukidebeli struqtura _<br />

ekonomikuri stabilizaciis fondi. amas eqneboda gacilebiT meti efeqti,<br />

<strong>ekonomika</strong>sa da inflaciaze zemoqmedebis berketebi. biujetSi cvlilebebis<br />

SetanasTan dakavSirebiT erT rames vityvi: Cven vzrdiT Semosavlebs,<br />

amdenad xarjebsac, magram deficiti igive rCeba. faqtobrivad, uari<br />

vTqviT deficitze da udeficito biujeti unda miviRoT. esec inflaciis<br />

erT-erTi faqtoria. iyo weli, roca biujetSi proficitic gvqonda da<br />

deficitic. erTi sityviT, es problema mosagvarebelia _ optimizacia _<br />

racionalizaciaa saWiro. roca biujetis Sevsebis es wyaro aRar gveqneba,<br />

Cven Tvisobrivad sruliad axal safexurze gadavalT, raTa biujetma da<br />

saxelmwifom Tavisi funqcia Seasrulon. unda gvqondes zomierad gaTvlili<br />

xarjebi, xarjebidan unda amovideT da ara Semosavlebidan.<br />

vfiqrob, momavali weli, mowyobisa da xarjebis gaTvlis TvalsazrisiT,<br />

gadamwyveti reformistuli weli iqneba.<br />

110 s a q a r T v e l o s p a r l a m e n t i

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!