7 nana xazaraZe nana baxsoliani qubaba (D KUBABA ...
7 nana xazaraZe nana baxsoliani qubaba (D KUBABA ...
7 nana xazaraZe nana baxsoliani qubaba (D KUBABA ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
<strong>qubaba</strong> ( D <strong>KUBABA</strong>) – gvianxeTuri xanis aRmosavleT mcire aziis<br />
samefo-samTavroTa qalRmerTi<br />
uzenaes RvTaeba TarxunTTan erTad ieroglifur-luviur warwerebSi<br />
araerTgzis RvTaeba <strong>qubaba</strong>c ixsenieba, romelsac xSirad antikur samyaroSi<br />
kargad cnobil kibele-kibelas winamorbed ZvelaRmosavlur qalRvTaebad<br />
miiCneven [1, 122;125, 127, 136; 23].<br />
1981 wels j. hovkinsma specialuri statia miuZRvna am RvTaebas, Tavi<br />
mouyara ra TiTqmis yvela ieroglifur-luviur teqsts, sadac igi ixsenieba<br />
[2,113-28; 147176]. irkveva, rom <strong>qubaba</strong>s saxelwodeba yvelaze xSirad gvianxeTuri<br />
xanis qarxemiSis (CrdiloeT siria) mefeTa warwerebSi mowmdeba,<br />
Tumca mas sxva gvianxeTuri samefo-samTavroebic icnoben (alepos, kaiseris,<br />
anqozis, babilonis, boibeipinaris, bulRar-madenis, Cifliqis, yaraburunis,<br />
kululus, malatiis, sulTanxanis, Tel-axmaris ieroglifur-luviuri warwerebi)<br />
[3,48, 53, 55, 100, 115].<br />
qalRvTaeba <strong>qubaba</strong>s, iseve rogorc TarxunTs, ieroglifur-luviuri<br />
warwerebis avtorebi (mefeebi, maTi qveSevrdomebi) or sxvadasxva konteqstSi<br />
moixsenieben: warwerebis Sesaval nawilSi, titulatura-genealogiasTan<br />
mWidro kavSirSi da daskvniT nawilSi, e. w. krulvis formulis<br />
warmoTqmisas. amjerad, yuradRebas im teqstebze gavamaxvilebT, sadac<br />
<strong>qubaba</strong>s gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba. am TvalsazrisiT, qarxemiSis<br />
mefeTa, mmarTvelTa da maT qveSevrdomTa warwerebi gansakuTrebul yurad-<br />
Rebas imsaxurebs.<br />
<strong>qubaba</strong>, iseve rogorc TarxunTi, gavrcelebuli rwmena-warmodgenebis<br />
Tanaxmad, yovelmxriv icavda gabatonebuli wris, warwerebis avtorebis<br />
namoRvawarsa da maT uflebebs (Karkamiš 31/32, 11a, 2-3, 6; 14в, 4-5; 40-12 3; 25-в2,<br />
1-2 da sxva).<br />
qalRmerT <strong>qubaba</strong>s Tayvaniscemis gavrcelebis areals Tabalic warmoadgenda.<br />
bulRar-madenis erT-erT warweraSi Tuvanas mefe varpalavas vasali<br />
Tarxunazi warweris potenciuri damzianeblis dasasjelad, sxva<br />
RvTaebebTan erTad, qalRmerT <strong>qubaba</strong>sac mouxmobs. sulTanxanis warwera<br />
gvamcnobs, rom qalRmerTi <strong>qubaba</strong> borotmoqmedebs xaranis mTvaris<br />
7
RvTaebisa da RvTaeba Ataha-s msgavsad `wyevlis da sjis~. kaiseris<br />
warweraSi ki naTqvamia, rom Tabalis mefe vasurmes CvenTvis ucnob vasals<br />
romeliRac RvTaebisaTvis `tatala aumaRlebia’’, magram amave dros RvTaeba<br />
TarxunTis qandakeba mniSvnelovnad dauzianebia (warweris mowmobiT, mas<br />
RvTaebis Tavi kiserTan najaxiT daumsxvrevia). amgvari moqmedebisaTvis<br />
RvTaeba Maruwa-s da qalRmerT <strong>qubaba</strong>s borotmoqmedi `Zirs daunarcxebiaT”<br />
[3,#67].<br />
CvenTvis saintereso qalRmerTis Zlierebaze anqozSi aRmoCenili<br />
ieroglifur-luviuri warwerac miuTiTebs. teqstis mowmobiT, RvTaeba ruva,<br />
rogorc mxsneli, <strong>qubaba</strong>s msgavsi yofila. boibeipinarSi qvis lodze<br />
SemorCenil ieroglifur-luviur warweraSi kategoriuladaa aRniSnuli:<br />
`Tu vinme panamuvaTis saxels gadaSlis, eSinodes, radgan..., dedofals<br />
<strong>qubaba</strong>saviT Zlieri ganrisxeba SeuZlia~ [3, #124,128, 131].<br />
yaraburnas kldeze Sesrulebul warweraSi qalRmerTi <strong>qubaba</strong> xaranis<br />
mTvaris RvTaebasTan erTad, mefe Sipis-ssa da Sipis Nis vaJs Soris dadebuli<br />
xelSekrulebis garantad warmogvidgeba. warweris daskvniT nawilSi igive<br />
RvTaebebi am xelSekrulebis amsaxveli epigrafikuli Zeglis Seuracxmyofelis<br />
damsjelebad gvevlinebian [3, #26].<br />
qalRmerTi <strong>qubaba</strong> ara mxolod xelSekrulebis dacvis garanti, mxsneli<br />
da damcvelia, aramed gekes warweris mixedviT, is nayofierebis momtanicaa.<br />
<strong>qubaba</strong> qarxemiSisa da aRmosavleT anatoliis sxva mefe-mTavarTa<br />
warwerebSi xSirad TarxunTTan, qarxuxasTan, sanTasTan, easTan da runTasTan<br />
erTad moixsenieba. qaTuvasi, qarxemiSis mbrZanebeli, karis saketis<br />
() erT-erT warweraSi gvamcnobs, rom igi `qarxuxas da <strong>qubaba</strong>s procesiis<br />
TviTmxilveli gamxdara * .<br />
sainteresoa Cifliqisa da kululus warwerebi, sadac RvTaebebi<br />
meuRleebiTurT arian warmodgenili. CvenTvis saintereso qalRmerTi easTanaa<br />
* ieroglifur-luviur teqstSi moxseniebuli ori RvTaebis procesiasTan dakavSirebiT metad mniSvnelovania<br />
lukreciusis mier aRwerili, romSi gamarTuli procesia, idis dedas (anu kibelas) rom eZ-<br />
Rvneboda, romelic qalaqebis damcvelad da miwis nayofTa mimcemis qalRmerTad moiazreboda (Luc II<br />
600-643).<br />
8
dakavSirebuli, Tarxunazi-xefaTTan, xaraneli mTvaris RvTaeba-mzesTan,<br />
xaraneli Saruma-alasuvasTan da a. S. [4, 169, 172]<br />
yvela ukve naxsenebi gvianxeTuri xanis mefe-mTavari da maTi qve-<br />
Sevrdomi erTxmad miuTiTebs maTdami <strong>qubaba</strong>s siyvarulze da am qal-<br />
RvTaebisgan miRebul mxardaWeraze. ase, magaliTad, qaTuvasi araerTgzis<br />
aRniSnavs, rom `mis batonebs _ TarxunTs, qarxuxas da <strong>qubaba</strong>s igi<br />
samarTlianobis gamo uyvarT da mxars uWeren (Karkamiš, A11 в3-c4, Sdr. iqve,<br />
A12, 2). igives aRniSnavs sosturas vaJi (`me [var]..., gmiri, qarxemiSis qveynis<br />
mbrZanebeli... iaririsi, mbrZanebeli, ufliswuli, TarxunTis, <strong>qubaba</strong>s,<br />
qarxuxas da mzis RvTaebaTa mier Seyvarebuli...~ (Karkamiš A 15вб 1-2).<br />
samwuxarod, arc qarxemiSsa da arc mis farglebs gareT qalRmerTis<br />
saxelze agebuli taZrebis naSTebma Cvenamde ver moaRwia. magram ieroglifur-luviuri<br />
warwerebi araerTgzis gvamcnobs qarxemiSSi <strong>qubaba</strong>s<br />
saxelze taZrebis agebis Sesaxeb. igive qaTuvasi acxadebs, rom man<br />
qarxemiSSi <strong>qubaba</strong>s saxeli `aRadgina”, aago misi saxelobis taZari da<br />
uzrunvelhyo igi SesawiraviT. daaxloebiT igivea naTqvami qaTuvasis sxva<br />
warwerebSi. mefe acxadebs: `me (var) qaTuvasi, qarxemiSis qveynis meufe,<br />
RvTaebaTa mier Seyvarebuli... [me] Cemma qalbatonma <strong>qubaba</strong>m, qarxemiSis dedofalma,<br />
qveynis mier amaRlebulma () (ganmadida). yovelTvis mexmareboda<br />
xelSi Camegdo mtrebi, magram mtrebTan ar gamcemda. es (Senobebi) fufunebiT<br />
(aRvavse) da misTvis avage, aRvadgine <strong>qubaba</strong>, qarxemiSis dedofali” [4, 151-<br />
152].<br />
qarxemiSis mefe iaririsic loculobs <strong>qubaba</strong>s saxelze da mas Tavis<br />
`siyvaruls uZRvnis” [4,154-155]. iaririsis qveSevrdoms (vasals) qamanas<br />
<strong>qubaba</strong>s gamosaxulebiTa da misdami miZRvnili warweriT damSvenebuli<br />
stela aRumarTavs. warweraSi naTqvamia: `<strong>qubaba</strong>s taZari avage... <strong>qubaba</strong>saTvis,<br />
qarxemiSis dedoflisaTvis, me qamanasma, mbrZanebelma, [taZarTan] miwis<br />
nakveTi gamovyavi”. [4, 155-156]. isic irkveva, rom sosturas stelaze <strong>qubaba</strong>s<br />
gamosaxuleba gaukeTebia [4, 157-158] da a. S.<br />
malatiaSi aRmoCenili qvis mcire zomis stelaze <strong>qubaba</strong>s saxeli kvlav<br />
RvTaeba runTasTan erTadaa moxseniebuli, rac aRniSnul teritoriaze<br />
9
qalRmerT <strong>qubaba</strong>s popularobaze unda miuTiTebdes. Cvenamde moRweuli<br />
qalRmerT <strong>qubaba</strong>s gamosaxuleba gvianxeTuri xanis panTeonis wamyvan<br />
RvTaebebTan erTad swored malatiaSia napovni. stelaze, marcxena mxares,<br />
amindis RvTaeba lomze dgas, iqvea maRalzurgian skamze mjdari qalRmerTis<br />
gamosaxuleba. mas fexebi taburetze aqvs Sedgmuli, tabureti xarze dgas.<br />
qalRmerTs marjvena xelSi sarke uWiravs, marcxena mkerdTan axlos aqvs<br />
midebuli. misi samosi msgavsebas iaziliqaias qalRmerTTan da qarxemiSis<br />
<strong>qubaba</strong>sTan amJRavnebs. amindis RvTaebasTan Weqa-quxilis niSania gamosaxuli.<br />
figuraTa zemoT frTiani mzis disko moCans. stelis orive mxares warweris<br />
kvalia SemorCenili: qalRmerTis mxares <strong>KUBABA</strong> ikiTxeba. m. vieirma RvTaebis<br />
meore mxares saxeli RUTA amoikiTxa [5, 65; 58].<br />
Cvenamde bazaltis erTma stelamac moaRwia. igi niRdes muzeumSi<br />
inaxeba. stelaze taxtze mjdomi <strong>qubaba</strong>s da mis gverdiT qalRmerTis wminda<br />
cxovelis – wamowolili lomis gamosaxulebebia aRbeWdili. [6,470] stela<br />
Zv. w. VIII saukuniT TariRdeba. irkveva, rom qalRmerTis atributad ZaRlsac<br />
miiCnevdnen. kululus warweraSi aRniSnulia: `<strong>qubaba</strong>s ZaRli HASAMI,<br />
TuvaTis AMURA-s gamoekidos da SeWamos kidec” [4,172].<br />
qalRmerTi <strong>qubaba</strong> anqozSi aRmoCenil reliefzecaa gamosaxuli. is<br />
taxtze zis da profilSia warmodgenili. welze eqvsi foCiT damSvenebuli<br />
qamari ukeTia. samajurze medalioni moCans. marcxena xelSi TiTistari<br />
uWiravs. figura msgavsebas qarxemiSisa da malatiis reliefebTan amJRavnebs<br />
[7, 64]. SesaZloa, aRniSnuli TiTistari rogorc qalRvTaebis atributi,<br />
sakraluri mniSvnelobis iyos, an qalRvTaebis saojaxo saqmianobis –<br />
rTvisa da qsovis mfarvelobis funqciaze migvaniSnebdes.<br />
qarxemiSis ieroglifur-luviuri warwerebis avtorebi <strong>qubaba</strong>s `qalbatons”<br />
da `qarxemiSis dedofals” uwodeben. e. poradas mier Zv.w. VIII s-iT<br />
daTariRebul erT-erT sabeWdavze <strong>qubaba</strong> nawaralis-is epiTetiT moixsenieba * .<br />
* ieroglifur-luviurSi warali “sakuTars” niSnavs, xolo niwarali misi uaryofiTi formaa da Sesabamisad<br />
“arasakuTars” aRniSnavs. nawarali, am SemTxvevaSi niwarali-s fonetikuri an orTografiuli variantia. j.<br />
hovkinsi nawarali-s Targmnis rogorc – foreign (ucxo, ucxoeli).<br />
10
j. hovkinsis varaudiT, <strong>qubaba</strong> qarxemiSis gareT, xeTuri samyaros mier ucxo<br />
RvTaebis saxiT iyo SeTvisebuli [8, #1102;167].<br />
rogorc ieroglifur-luviuri warwerebidan da monumentur qandakebebze<br />
datanili gamosaxulebebidan irkveva, <strong>qubaba</strong>s ZRvenis saxiT “wminda<br />
saCuqrebs” miarTmevdnen, romelTac samsxverplo tablaze aTavsebdnen.<br />
<strong>qubaba</strong>s yovelwliurad TiTo xarsa da cxvars, maTTan erTad pursac<br />
swiravdnen. qarxemiSis mefe qaTuvasis mowmobiT: `qarxuxas (swiraven) erT<br />
xars da erT cxvars, <strong>qubaba</strong>s erT xars da erT cxvars, Sarkus-s erT xars da<br />
KUTUPI-is, mamakac RvTaebebs erT cxvars da qalRvTaebebs [erT cxvars]” [4,<br />
150, 151, 163, 169].<br />
<strong>qubaba</strong>saTvis Sesawiravze qumuxis erT-erTi dedoflis ieroglifurluviuri<br />
warwerebic mogviTxrobs, sadac aRniSnulia panamuvaTisis, mefe<br />
sufiluliumas (Zv.w. 803-773 ww.) meuRlis mier <strong>qubaba</strong>saTvis taxtrevanisa da<br />
SewirulebisaTvis gankuTvnili magidis miZRvnis Sesaxeb [9,73-84].<br />
<strong>qubaba</strong>s da kibelas gamosaxulebebi did urTierTmsgavsebas avlens:<br />
orive es RvTaeba taxtrevanze zis or loms Soris. v. ivanovis Tvalsazrisis<br />
Tanaxmad, <strong>qubaba</strong> (da mogvianebiT – kibela) nayofierebis kultis<br />
Zvel mcireaziur im tradiciebs agrZeleben, romlebic saTaves CaTalhuiuqis<br />
(Zv. w. VI aTaswleuli) kulturaSi iReben [10,77].<br />
malatia (Zv w.VIIIs.) RvTaeba runTa da qalRvTaeba <strong>qubaba</strong><br />
gamoyenebuli wyaroebi da literatura<br />
11
1. Meriggi P., Hieroglyphisch-Hethitisches Glossar, p. 122; Houwink Ten Cate, The Luwian<br />
Population Groups of Licia and Cilicia Aspera during the Hellenistic Period, 1963, p. 125,<br />
127, 136; <strong>xazaraZe</strong> n., aRmosavleT mcire aziis eTnikuri da politikuri<br />
gaerTianebebi Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi, Tbilisi, 1978, gv.<br />
23.<br />
2. E. Larroche, Qubaba dèsse anatolienne, el la problem des origins de Cybele, Elements<br />
orientaux dous la religion greeque ancienne, Paris, 1960, p. 113-128; J. D. Hawkins, Kubaba<br />
at Karkamiš and Elsewhere, AnSt., 1981, Vol. XXXI, p.147-176.<br />
3. Meriggi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, ParteII: Testi 1a Serie, Roma, 1967, p. 48, 53, 55,<br />
100, 115.<br />
4. J. D. Hawkins, Kubaba at Karkamiš and Elsewhere, p. 169, 172.<br />
5. M. Vieyra, Hittite Art, 1955, p.65; P. Meriggi, Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Testi<br />
1a Serie, p.58.<br />
6. American Journal of Archaeology, Vol. 85, #4, 1981, p. 470.<br />
7. M. J. Mellink, Archaeology of Asia Minor, AJA, Vol. 64, #1, 1960, p. 64.<br />
8. E. Porada, Corpus of Ancient Near Eastern Seals, Washington, 1948, #1102;see J. D.<br />
Hawkins, ibidem, p. 167.<br />
9. P. Meriggi, Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Tavole 2a E3a Serie, Roma, 1975, p. 73-<br />
84.<br />
10. В. В. Иванов, Кубаба, Мифологический словарь, Москва, 1990.<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
D <strong>KUBABA</strong> THE GODDESS OF THE LATE HITTITE PERIOD<br />
IN THE EASTERN ASIA MINOR KINGDOMS<br />
The goddess Kubaba is mentioned several times in the hieroglyphic Luwian inscriptions<br />
together with the god Tarhunzas. She is often identified with the well-known predecessor goddess<br />
Cybele-Cybela of the ancient Near East.<br />
The name Kubaba is mostly attested in the inscriptions of kings in Karkamish (north Syria)<br />
of the late Hittite period. However She is also known in the Late Hittite kingdoms such as Aleppo,<br />
Ancoz, Babylon, Boybaypinari, Bulğarmaden, Çiftlik, Karaburun, Kayseri, Kululu, Malatya,<br />
Sultanhan, Tel Ahmar in the Hieroglyphic-Luwian inscriptions.<br />
12
The authors of Hieroglyphic-Luwian inscriptions mention the goddess Kubaba in two<br />
different contexts: together with the entitelment and genealogy in the introduction of the inscriptions<br />
and the conclusion i. e. together with the articulation of the cursing formulae. The goddess Kubaba<br />
is considered to be the protector, rescuer and fertility giving deity for the authors of inscriptions.<br />
The saved imprinted images of the goddess Kubaba on the stone relieves of Malatya and<br />
Ancoz show great likeliness with the goddess of Cybele: the both goddesses are seated on the<br />
throne between lions. It is Kubaba (later Cybele) that continued the traditions of the fertility cults of<br />
the Asia Minor, which originated in the culture of Çatal-Hüyük.<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
Zveli sparsuli lursmuli warwerebis Katpatuka<br />
mcire aziis msxvili regionis aRmniSvneli saxelwodeba Katpatuka<br />
(katpatuka), romelsac Zv. w. V saukunidan amave terminidan momdinare<br />
ZvelberZnuli Καππαδόκια (kapadokia) Caenacvla, pirvelad aqemeniduri iranis<br />
mefe darios I-is (Zv. w. 522-486 ww.) brZanebiT, behistunis kldeze amokveTil<br />
Zvelsparsul lursmul warweraSi (DBI, 15-16) mowmdeba[1, 117]. Zvelsparsul<br />
Katpatuka-s elamuri qa-at-ba-du-qa da aqaduri ka-at-pa-tuk-ka Seesatyviseba[1, 178].<br />
Katpatuka-s (katpatukas) darios I-is sxva Zvelsparsul lursmul warwerebSi<br />
da misi memkvidris, qserqses (Zv. w. 485-465 ww.) saxeliT Sedgenil<br />
epigrafikul ZeglebSic vadasturebT (DPe, 12; DNa, 28; DSe, 27; DSm, 8; XPh, 26) [1,<br />
136, 137, 141, 145, 151]. persepolisSi aRmoCenil Zvelsparsul lursmul erTerT<br />
warweraSi (A P, 21) katpatukelsac (iyam: Katpatuka) vxvdebiT. am warweris<br />
avtoris vinaoba didi xnis manZilze identificirebuli ar iyo. mas<br />
artaqserqse II-es (Zv. w. 405-359 ww.) an artaqserqse III-es (Zv. w. 359-338 ww.)<br />
akuTvnebdnen. amJamad, igi artaqserqse II-is warweris saxeliTaa cnobili [1,<br />
114, 155; 2, 399].<br />
bunebrivia, rom Katpatuka (katpatuka) aqemenidebis imperiis<br />
qveSevrdomobaSi myofi sxva qveynebis saxelwodebis msgavsad, behistunis<br />
warweris samenovan, Tixaze Sesrulebul dublikatebSic moixsenieba,<br />
romelTac iranis provinciebSi centridan mravlad agzavnidnen [3, 270].<br />
13
amitom, SemTxveviTi araa, rom Katpatuka-s (katpatukas) arameizirebuli j<br />
daboloebiT, gdpdkj (Katpatukj) formiT, darios I-is mefobis xaniT<br />
daTariRebul, erT-erT egviptur ieroglifur warweraSic vxvdebiT [4, 40,<br />
185].<br />
Katpatuka (katpatuka), rogorc wesi, aqemeniduri iranis SemadgenlobaSi<br />
myofi qveynebisa da mxareebis sakmaod vrcel CamonaTvalSi figurirebs, rac<br />
qvemoT moyvanili Zvelsparsuli lursmuli dawerilobiT Sesrulebuli<br />
teqstebis qarTuli Targmanebidan sakmaod kargad Cans.<br />
DB I, 11-24:<br />
`ambobs dariosi (Dārayavauš) mefe: ahuramazdas (Auramazdāha) wyalobiT<br />
me mefe var. ahuramazdam (Auramazdāha) samefo miboZa. ambobs dariosi<br />
(Dārayavauš) mefe: ai is qveynebi, romlebic ahuramazdas (Auramazdāha)<br />
wyalobiT mergo, romelTa zedac mefe viyavi: sparseTi (Pārsa), elami (Ūvja),<br />
babiloni (Bābiruš), asureTi (Aθurā), arabeTi (Arabāya), egvipte (Mudrāya), (isini)<br />
zRvasTan rom arian (tyaiy: drayahya), sarde-lidia (Sparda), ionia (Yauna), midia<br />
(Māda), armenia-urartu (Armina) , katpatuka-kapadokia (Katpatuka), parTia<br />
(Parθava), drangiana (Zraka), aria (Haraiva), xorezmi (Uvārazmiy), baqtria (Bāxtriš),<br />
soRdi (Suguda), gandara (Gādara), skviTia (Saka), satagidia (θataguš), araxozia<br />
(Harauvatiš), meqrani (Maka). sul 23 qveyana (fraharavam: dahyāva XXIII). ambobs<br />
dariosi (Dārayavauš) mefe: es qveynebi, wilad rom mxvda ahuramazdas<br />
(Auramazdāha) wyalobiT, me mmonebdnen, CemTvis xarki mohqondaT, da rasac<br />
vubrZanebdi RamiTa Tu dRisiT, imas asrulebdnen. ambobs dariosi<br />
(Dārayavauš): vinc ki am qveynebSi Rirseuli vinme iyo, Sesafer pativs vcemdi,<br />
xolo avismqnels misagebels mivagebdi. ahuramazdas (Auramazdāha) wyalobiT<br />
es qveynebi Cems kanons misdevdnen da rasac vubrZanebdi, imas<br />
aRasrulebdnen" [1, 117, 119; 5 298, 309].<br />
persepolisis sasaxlis samxreT kedelze amokveTili darios I-is 24<br />
striqoniani Zvelsparsuli lursmuli warwera ara mxolod adasturebs<br />
<br />
darios I-sa da qserqses samenovan (sparsul, elamur da aqadur) uklebliv yvela<br />
warweraSi Zvelsparsul Armina-s da elamur har-mi-nu-ia-s aqadur versiaSi U-ra-aš-tu (urartu)<br />
Seesatyviseba. ix. Kent R. G., Old Persian, Grammar, Texts, Lexikon, New Haven, Connecticut, 1953, p. 171.<br />
14
ehistunis warweris ZiriTad Cvenebebs, aramed garkveulwilad maT axali<br />
informaciiTac avsebs. siaxle aqemeniduri iranis moxarke qveynebis<br />
nusxaSicaa (raodenobaSi) da maTi CamoTvlis TanmimdevrobaSic.<br />
DPe, 1-18: `me var dariosi (Dārayavauš) didi mefe, mefeTa mefe, mravali<br />
qveynis mefe, histaspis (Vištāspahyā) Ze, aqemenidi (Haxāmanišiya). ambobs dariosi<br />
(Dārayavauš) mefe: ahuramazdas (Auramazdāha) wyalobiT es is qveynebia,<br />
romlebic me Cems mflobelobaSi sparselebTan erTad miviRe, romelTac<br />
Cemi eSinodaT (da) xarks mixdidnen: elami (Ūvija), midia (Māda), babiloni<br />
(Bābiruš), arabeTi (Arabāya), asureTi (Aθurā), egvipte (Mudrāyaš), armenia-urartu<br />
(Armina), katpatuka-kapadokia (Katpatuka), sarde-lidia (Sparda), ionelebi,<br />
romlebic kontinentze arian da (isini), romlebic zRvispireTSi arian<br />
(Yaunā: tyaiy: uškahyā: utā:drayahyā: utā: tyaiy:dahyāva: utā: dahyāva:tyā: para:draya), sagartia<br />
(Asagarta), parTia (Parθava), drangiana (Zraka), aria (Haraiva), baqtria (Bāxtriš),<br />
soRdi (Sug u da), xorezmi (Uvārazmiy), satagidia (θataguš), araxozia (Harauvatiš),<br />
sindi (Hiduš), gandara (Gadāra), skviTia (Saka), meqrani (Maka)" [1, 136].<br />
rogorc vxedavT, persepolisis sasaxlis dariosiseul Zvelsparsul<br />
lursmul warweraSi imave avtoris behistunis warweridan gansxvavebiT,<br />
CvenTvis saintereso Katpatuka (katpatuka) ara armenia-urartusa da parTias<br />
Sorisaa warmodgenili, rac geografiuli TvalsazrisiT Znelad asaxsnelia,<br />
aramed armenia-urartusa da sarde-lidias Soris, rac, rogorc amas qvemoT<br />
davinaxavT, savsebiT adekvaturad asaxavs kapadokiis lokalizaciis<br />
amsaxvel antikuri xanis werilobiTi wyaroebis Cvenebebs.<br />
niSandoblivia, rom imave darios I-is warweraSi naxS-i rustamidan,<br />
romlis geografiul nomenklaturaSi cvlilebebi kvlav SeiniSneba,<br />
Katpatuka-s (katpatukas) persepolisis warweris msgavsad, armenia-urartusa<br />
da sarde-lidias Soris vxvdebiT.<br />
DNa, 15-30: `ambobs dariosi (Dārayavauš), mefe: ahuramazdas (Auramazdāhā)<br />
wyalobiT es is qveynebia, romlebic me sparseTis gareT davipyari. maT<br />
CemTan xarki mohqondaT. rasac vubrZanebdi, imas aRasrulebdnen, Cems kanons<br />
emorCilebodnen: midia (Māda), elami (Ūvijā), parTia (Parθava), aria (Haraiva),<br />
baqtria (Bāxtriš), soRdi (Suguda), xorezmi (Uvārazmiš), drangiana (Zraka),<br />
15
araxozia (Harauvatiš), satagidia (θataguš), gandara (Gadāra), sindi (Hiduš),<br />
umismWameli skviTebi (Sakā: haumavargā), qudwvetiani skviTebi (Sakā: tigraxauda),<br />
babiloni (Bābiruš), asureTi (Aθurā), arabeTi (Arabāya), egvipte (Mudrāya),<br />
armenia-urartu (Armina), katpatuka-kapadokia (Katpatuka), sarde-lidia (Sparda),<br />
ionia (Yauna), zRvisiqiTeli skviTebi (Sakā: tyaiyradrayia), Trakia-makedonia<br />
(Skudra), farismpyrobeli ionelebi (Yaunā: takabarā), libielebi (Putāyā),<br />
eTiopelebi (Kūšiya), meqranelebi (Maciyā), karielebi (Karkā)" [1, 137-138; 5, 315-<br />
316].<br />
aqemenidebis zamTris rezidenciaSi, susaSi, aRmoCenil darios I-is<br />
erT-erT warweraSi (DSe, 27) iranis qveSevrdomTa sia, faqtobrivad, naxS-i<br />
rustamiseuls imeorebs. am warweraSi CvenTvis saintereso Katpatuka-s<br />
(katpatukas) kvlav armenia-urartusa da sarde-lidias Soris vadasturebT:<br />
`...armenia-urartu (Armina), katpatuka-kapadokia (Katpatuka), sarde-lidia<br />
(Sparda)" [1, 141-142]. imave susaSi mikvleul darios I-is kidev erT<br />
Zvelsparsul samenovan lursmul warweraSi, romelic damorCilebuli<br />
qveynebis CamoTvlisas garkveulwilad behistunis warweraSi warmodgenil<br />
Tanmimdevrobas icavs, Katpatuka (katpatuka) armenia-urartusa da parTias<br />
Sorisaa moxseniebuli.<br />
DSm, 6-8: `...sparseTi (Pārsa), elami (Ūja), babiloni (Bābiruš), asureTi<br />
(Aθurā), arabeTi (Arabāya), egvipte (Mudrāya), sarde-lidia (Sparda), ionia (Yauna),<br />
midia (Māda), armenia-urartu (Armina), katpatuka-kapadokia (Katpatuka), parTia<br />
(Parθava), drangiana (Zraka), aria (Aria), da a. S" [1, 145].<br />
rogorc aRiniSna, Katpatuka-s (katpatuka) saxelwodebas darios I-is<br />
memkvidris, qserqses saxeliT Sedgenil, e. w. devTsawinaaRmdego samenovan<br />
(sparsul, elamur, aqadur) warweraSic vxvdebiT. miuxedavad imisa, rom am<br />
warweras aqemeniduri iranis istoriisa da kulturis Sesaswavlad sruliad<br />
gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba, Katpatuka-s (katpatuka) istoriuli<br />
geografiisaTvis igi, faqtobrivad, arafers gvamcnobs. saqme isaa, rom am<br />
warweraSi aqemeniduri iranis qveSevrdomobaSi myofi qveynebis CamoTvlis<br />
kriteriumebi sakmaod Znelad dasadgenia. da mainc, qserqses<br />
devTsawinaaRmdego warwera Katpatuka-s (katpatukas) istoriis erT-erT<br />
16
werilobiT sayuradRebo pirvelwyaros warmoadgens. igi erTmniSvnelovnad<br />
adasturebs darios I-is mravalricxovani Zvelsparsuli lursmuli<br />
warwerebis Cvenebebs imis Taobaze, rom Katpatuka (katpatuka) Zv. w. VI<br />
saukuneSi aqemeniduri iranis qveSevrdomobaSi myofi qveyana iyo.<br />
XPh, 19-28: `...midia (Māda), elami (Ūja), araxozia (Harauvatiš), armeniaurartu<br />
(Armina), drangiana (Zraka), parTia (Parθava), aria (Haraiva), baqtria<br />
(Bāxtriš), soRdi (Sugda), xorezmi (Uvārazmiš), babiloni (Bābiruš), asureTi (Aθurā),<br />
satagidia (θataguš), sarde-lidia (Sparda), egvipte (Mudrāya), ionelebi, isini<br />
romlebic zRvasTan cxovroben (da) isini, romlebic zRvisiqiTelni arian<br />
(Yaunā: tya: drayahiyā: dārayatiy: utā: tyaiy: paradraya: darayatiyā), meqranelni (Maciyā),<br />
arabeTi (Arabāya), gandara (Gadara) sindi (Hiduš), katpatuka-kapadokia (Katpatuka),<br />
dahebi (Dahā), umismWameli skviTebi (Saka:haumavargā), qudwvetiani skviTebi<br />
(Saka:tigraxaudā), Trakia-makedonia (Skūdrā), mTielni (Ākaufaciyā), libielebi<br />
(Putāya), karia (Karkā), eTiopelebi (Kūšiya)" [1, 151; 5, 315, 316]<br />
da bolos, persepolisSi aRmoCenil kidev erT Zvelsparsul lursmul<br />
warweraze gavamxavilebT yuradRebas. rogorc zemoTac aRiniSna, igi<br />
artaqserqse II-es (Zv. w. 405-359 ww.) ekuTvnis. garda imisa, rom es warwera<br />
Katpatuka-s (katpatukas) istoriuli geografiisa da politikuri istoriis<br />
TvalsazrisiTaa saintereso, igi jer-jerobiT erTaderTia Zvelsparsul<br />
lursmul epigrafikul Zeglebs Soris, romelic termin `katpatukas" [6, 54-<br />
55, tabula I] ixseniebs.<br />
AP 1-30: `es sparselia (iyam: Pārsa), es midielia (iyam: Māda), es elamelia<br />
(iyam: Ūvja), es parTelia (iyam: Parθava), es xorezmelia (iyam: Uvārazmiya), es<br />
drangianelia (iyam: Zraka), es araxozielia (iyam: Harauvatiya), es satagidelia<br />
(iyam: θataguiya), es gandarelia (iyam: Gadāraya), es sindelia (iyam: Hiduya), es<br />
umismWameli skviTia (iyam: Saka:haumavargā), es qudwvetiani skviTia (iyam:<br />
Saka:tigraxaudā), es babilonelia (iyam: Bābiruš), es asurelia (iyam: Aθuriya), es<br />
arabia (iyam: Arabāya), es egviptelia (iyam: Mudrāya), es armenielia-urartelia<br />
(iyam: Arminiya), es katpatukelia-kapadokielia (iyam: Katpatuka), es sardelialidielia<br />
(iyam: Spardiya), es ionelia (iyam: Yaunā), es zRvisiqiTeli skviTia<br />
(iyam: Sakā: paradrayia), es Trakieli-makedonelia (iyam: Skudra), es<br />
17
farismpyrobeli ionelia (iyam: Yaunā: takabarā), es libielia (iyam: Putāya), es<br />
eTiopelia (iyam: Kūšaya), es makaelia (iyam: Maciya), es karielia (iyam:Karka)" [1,<br />
155-156].<br />
Katpatuka-s (katpatukas) saxelwodebis Semcveli Zvelsparsuli<br />
lursmuli warwerebi, romlebic zemoT mTeli sisruliT warmovadgineT,<br />
ramdenime aspeqtiTaa sayuradRebo: upirveles yovlisa, sagulisxmoa, rom<br />
isini ZvelaRmosavluri werilobiTi Zeglebidan gansxvavebiT, pirvelad<br />
gvacnoben mcire aziis sakmaod msxvili regionis aRmniSvnel zogad<br />
geografiul saxelwodeba Katpatuka-s (katpatukas), romelsac Zv. w. V<br />
saukunidan amave terminidan momdinare ZvelberZnuli Καππαδόκια (kapadokia)<br />
Caenacvla. Tu im garemoebasac gaviTvaliswinebT, rom darios I-is behistunis<br />
warweris Zvelsparsuli lursmuli warweris Katpatuka (katpatuka) elamur da<br />
aqadur versiebSi fonetikurad masTan identuri qa-at-ba-du-qa da ka-at-pa-tuk-ka –<br />
Tia warmodgenili da imasac gavixsenebT, rom behistunis kldeze darios I-<br />
is samenovani warwerebi Zv. w. 521-518 wlebSi iqna amokveTili [7, 100], im<br />
marTebul daskvnamde mivalT, rom mcire aziis msxvili regionis aRmniSvnel<br />
termins Katpatuka-s (katpatukas) Zv. w. VI saukuneze ufro gviandeli xaniT<br />
ver davaTariRebT.<br />
is, rom Katpatuka (katpatuka) maincadamainc sparsuli geografiuli<br />
nomenklaturidan momdinare terminia (miuxedavad imisa, rom mas, rogorc es<br />
Tavis droze r. j. kentma aCvena, iranul enobriv samyaros ver mivakuTvnebT)<br />
[1, 32], herodotes (Zv. w. V s.) TxzulebaSi daculi cnobebiTac mowmdeba.<br />
herodote, romelic pirvelia ZvelberZen avtorTa Soris, terminebs<br />
Καππαδόκια (kapadokia) da Καππαδόκαι (kapadokielebs) rom moixseniebs,<br />
gvamcnobs: `am sirielebs (am SemTxvevaSi pontospireli, e. w.<br />
levkosirielebi, kapadokieli sirielebi igulisxmeba – n. x., n. b.) [8, 23-26]<br />
sparselebi kapadokielebs uwodeben" (Herodotus, VII, 72) [9, 434]. igive avtori<br />
dedamiwis aRwerilobis Semcveli, spilenZis dafiT xeldamSvenebul<br />
miletidan spartaSi Casul aristogoress Semdeg sityvebs aTqmevinebs:<br />
`xolo lidielebis aRmosavleTiT frigielebi arian, romlebic CvenTvis<br />
cnobil yvela xalxTan SedarebiT saqonelmravalni da mosavliT mdidarni<br />
18
arian. frigielebis mezoblad kapadokielebi arian, romelTac Cven (e. i.<br />
ioneli berZnebi – n. x., n. b.) sirielebs vuwodebT" (Herodotus, V, 49) [10, 330].<br />
angariSgasawevi isicaa, rom herodote kapadokias da kapadokielebs<br />
ramdenimegzis im konteqstebSi ixseniebs, sadac lidia-iranis im<br />
urTierTobebzea saubari, romelTac adgili kroÁsosa (Zv. w. 560-546 ww.) da<br />
kiros II-is (Zv. w. 556-530ww.) mefobis xanaSi (e. i. Zv. w. VI saukuneSi) hqonda<br />
(Herodotus, I, 71, 72, 73) [10, 61-62].<br />
aqve Semdegic unda davZinoT: rogorc zemoTac iTqva, Katpatuka termins<br />
Zvelsparsul enobriv samyaros ver davukavSirebT. rasakvirvelia, varaudis<br />
saxiT SegveZlo dagveSva, rom igi ZvelsparsulSi elamuridan an aqaduridan<br />
yofiliyo SeRweuli, miTumetes, rom jer kidev gasuli saukunis 60-ian<br />
wlebSi dasavleTgermanuli arqeologiuri eqspediciis mier behistunis<br />
warwerisa da kldeze amokveTili reliefebis gamowvlilviTi analizis<br />
safuZvelze l. triumpelmanma damajereblad aCvena, rom behistunis kldeze<br />
warwerebis amokveTa ramdenime etapad mimdinareobda. am epigrafikuli<br />
Zeglis Zvelsparsuli varianti elamurisa da aqaduris Semdeg Sesrulda [11,<br />
281-298]. magram amgvari varaudis sawinaaRmdegod sakmaod angariSgasawevi<br />
argumentebi arsebobs. behistunis warweris elamuri da aqaduri versiebis<br />
enobrivi (leqsika, sintaqsi...) analizidan naTlad gamoCnda, rom isini<br />
Zvelsparsulidanaa naTargmni da ara piriqiT. samecniero literaturaSi<br />
sakmaod sagulisxmo Tvalsazrisi gamoiTqva imis Taobazec, rom<br />
Zvelsparsul teqsts SesaZloa, elamur da aqadur enebze saTargmnelad<br />
sparsulenovani piri an Tavad darios I karnaxobda [5, 270-271]. isicaa<br />
gasaTvaliswinebeli, rom Katpatuka-s (katpatukas) verc elamur onomastikons<br />
mivakuTvnebT da verc – aqadurs.<br />
zemoaRniSnulidan gamomdinare, Katpatuka-s (katpatukas) etimologiisa<br />
da enobrivi warmomavlobis sakiTxi kvlav momavali kvleva-Ziebis sagnad<br />
rCeba. <br />
<br />
aqve unda SevniSnoT, rom somexi avtorebi (movses xorenaci, favstos buzandi, stefanos<br />
taroneli da sxvebi) did kapadokias (Zvelsparsul Katpatuka-s) da mis erT-erT centralur<br />
KUR<br />
punqts – kesaria-mazakas (dRev. kaiseris) Ga-mir-ra (`gamirTa qveyana", `kimerielebis<br />
qveyana") da LU Ga-a-me-ra-a-dan (`gamerelebi", `kimerielebi") momdinare `gamirqs" da `gamirqebis<br />
19
zemomoyvanil Zvelsparsul werilobiT ZeglebSi daculi informacia<br />
Katpatuka-s (katpatukas) istoriuli geografiis TvalsazrisiTacaa<br />
saintereso. am mxriv sayuradRebo isaa, rom Katpatuka-s (katpatukas)<br />
saxelwodebis Semcveli 7 Zvelsparsuli lursmuli warweridan, 6-Si (DBI 15-<br />
16, DPe 12, DNa 27-28, DSe 27, DSm 8, AP 20-22) igi Armina-s (armenia-urartus)<br />
gverdiTaa moxseniebuli, xolo 4-Si Armina-sa (armenia-urartus) da Sparda-s<br />
(sarde-lidias) Soris (DPe8, DNa 27-28; DSe 27; AP 20-22), rac savsebiT<br />
esadageba kapadokiis lokalizaciis amsaxvel ZvelberZen da romael<br />
avtorTa TxzulebebSi dacul cnobebs. maT Suqze kapadokiis mosazRvre<br />
qveynebi armenia, kilikia, lidia da frigia iyo. CrdiloeTis mimarTulebiT<br />
igi evqsinis pontomde (Sav zRvamde) vrceldeboda (herodote, qsenofonti,<br />
poseidonios animeli, diodore sicilieli, straboni, plutarqe, ariane,<br />
dion kasiosi, epifane, zosime, kvintus rufusi, markus ciceroni...) [12, 25-32].<br />
strabonis (Zv. w. I- ax. w. I ss.) cnobiT, makedonelebma sparselebisgan<br />
kapadokia or satrapiad gayofili miiRes. makedonelebis mmarTvelobis<br />
epoqaSi sparselTa yofili satrapiebi damoukidebel samefo-samTavroebad<br />
Camoyalibdnen. erT-erT am samefo-samTavroTagan sakuTriv `kapadokia",<br />
`tavrosTan mdebare kapadokia" anu `didi kapadokia" ewoda, xolo meores -<br />
`ponto" anu `pontos kapadokia" (Strabo, XII, 1, 4) [13, 502-503].<br />
zemomoyvanili Zvelsparsuli lursmuli teqstebi im aspeqtiTacaa<br />
sagulisxmo, rom isini, faqtobrivad, pirvelad adastureben gvianxeTuri<br />
xanis (Zv. w. IX-VII ss.) aRmosavleT mcire aziis politikur rukaze Zv. w. VI<br />
dedaqalaqs" uwodebdnen. winamdebare statiis erT-erTi avtori aqaduri lursmuli<br />
warwerebis, bibliis sxvadasxva wignebis, bibliis genealogiuri siebis gviandeli<br />
komentatorebis – ioseb flaviosis, evstaTi antioqelis, leon gramatikosis, ioane zonaras,<br />
Liber generationis Chronicon a334-is, giorgi singelozisa da sxvebis monacemTa analizisa da<br />
urTierTSejerebis gziT im daskvnamde mivida, rom somxuri werilobiTi tradicia am<br />
sakiTxSi Liber generationis-is im interpretacias efuZneba, romlis Tanaxmadac, kapadokielebis<br />
eTnarqosi, bibliuri iafetis STamomavali, gameri (kimerieli) iyo (iafetis Zeni arian<br />
gameri, romlisganac arian kapadokielebi, madae, romlisganac arian midielebi, iuani,<br />
romlisganac arian berZnebi da ionelebi, Tobeli, saidanac arian etTalielebi, Tirasi,<br />
saidanac arian Trakielebi, Togorma, saidanac arian armenielebi". ufro dawvrilebiT ix.<br />
<strong>xazaraZe</strong> n., Tabalis qveynis adgilmdebareobisaTvis, krebulSi: Zveli istoriis sakiTxebi,<br />
II, Tbilisi, 1970, gv. 64-84; misive, aRmosavleT mcire aziis eTnikuri da politikuri<br />
gaerTianebebi Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi, Tbilisi, 1978, gv. 87-88; misive,<br />
kimerielebi werilobiTi wyaroebis monacemTa konteqstSi, krebulSi: javaxeTi. istoria da<br />
Tanamedroveoba, I, axalcixe, 2002, gv. 15-23.<br />
20
saukunisaTvis momxdar arsebiTi xasiaTis cvlilebebs. kerZod ki, am<br />
regionSi gvianxeTur xanaSi ganlagebul samefo-samTavroTa (Tabali, Tuna,<br />
Tuxani, SinuxTu, xilaqu, kamanu-melidu, gurgumi, kumuxi) kuTvnil<br />
teritoriaze [14, 38-58; 15, 9-18] axali msxvili politikuri erTeulis<br />
Katpatuka-s (katpatukas) arsebobas, romelic aqemeniduri iranis<br />
qveSevrdomobaSi imyofeboda.<br />
da bolos, zemoT moyvanili da ganxiluli Zvelsparsuli lursmuli<br />
warwerebi, bunebrivia, aqemeniduri iranisa da mis mier damorCilebuli<br />
qveynebis istoriisa da kulturis rekonstruqciisaTvisacaa Rirebuli.<br />
magram, raki es epigrafikuli Zeglebi dRemde Zvelsparsuli lursmuli<br />
damwerlobis, enisa da aqemeniduri iranis istoriis TvalsaCino<br />
specialistTa kvleva-Ziebis arealSia moqceuli [3, 352-379], Cven mxolod<br />
Katpatuka-sTan (katpatukasTan) dakavSirebuli cnobebis warmoCeniTa da<br />
SeswavliT SemovifargleT, miTumetes, rom amgvari samuSao specialurad<br />
jerjerobiT aravis Cautarebia.<br />
aqve imasac SevniSnavT: rom saqarTvelos Zveli da adreSua<br />
saukuneebis istoriisaTvis Katpatuka-Καππαδόκια-s (katpatuka-kapadokias)<br />
sruliad gansakuTrebuli mniSvneloba gaaCnia. sakmarisia gavixsenoT, rom<br />
ioseb flaviosi (ax. w. I s.) da misi koncefciis mimdevrebi (evstaTi<br />
antioqeli, leon gramatikosi, ioane zonara...) kapadokielebis eTnarqosad<br />
maincadamainc mesxoss (mosox-mosoqs) warmogvidgenen [16, 10-14; 17, 271-273; 18,<br />
34-35; 19, 4; 20, 182], romelsac mkvlevarTa didi nawili XIX saukunidan<br />
moyolebuli dRemde, mesxebis winaprad miiCnevs [16, 10-14].<br />
CvenTvis aranakleb mniSvnelovania isic, rom kapadokia qarTvelTa<br />
ganmanaTleblis, wm. ninosa da saqarTveloSi yvelaze popularuli<br />
wmindanis, wm. giorgis saxelebs ukavSirdeba.<br />
2009.<br />
gamoyenebuli wyaroebi da literatura<br />
1. Kent R. G., Old Persian, Grammar, Texts, Lexikon, New Haven, Connecticut, 1953.<br />
2. Schmitt, Kappadoker, Reallexikon der Assyriolgie und Archäologie, Berlin-New<br />
York, 1980.<br />
21
3. Дандамаев М. А., Луконин В. Т., Культура и экономика древнего Ирана,<br />
Москва, 1980.<br />
4. Posener G., La première domination Perse en Ègypte, Caire, 1936.<br />
5. andronikaSvili m., Zveli irani. aqemenidebis Zveli sparsuli<br />
lursmuli warwerebi, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa<br />
istoriis qrestomaTia, Tbilisi, 1990.<br />
6. Walser G., Die Völkerschafter auf den Reliefs von Persepolis, Berlin, 1966.<br />
7. Дандамаев М. А., Политическая история Ахеменидской державы, Москва,<br />
1985.<br />
8. Хазарадзе Н. В., К вопросу о локализации матиенов в свете древнегреческих<br />
письменных источников VI-V вв. до н. э.; krebulSi: <strong>xazaraZe</strong> n., samxreT<br />
kavkasia da axlo aRmosavleTi, Tbilisi, 2005.<br />
9. herodote, istoria, II, Tbilisi, 1976. berZnulidan Targmna,<br />
winasityvaoba da saZiebeli daurTo T. yauxCiSvilma.<br />
10. herodote, istoria, I, Tbilisi, 1975. berZnulidan Targmna,<br />
winasityvaoba da saZiebeli daurTo T. yauxCiSvilma.<br />
11. Trűmpelmann l., Zur Enstehungsgeschiehte des Monumentes Darios` I von Bisutun<br />
und Zur datierung der Einfűhrung der altpersischen Schrift, Archäologischer<br />
Anzeiger, III, Berlin, 1967.<br />
12. <strong>baxsoliani</strong> n., termini `kapadokia" ZvelaRmosavlur da antikuri<br />
xanis werilobiT wyaroebSi, istoriul-eTnografiuli Studiebi,<br />
V, Tbilisi, 2002.<br />
13. Страбон, География в 17 книгах, перевод, статья и коментарии Г. А.<br />
Стратановского, Москва, 1964.<br />
14. <strong>xazaraZe</strong> n., aRmosavleT mcire aziis eTnikuri da politikuri<br />
gaerTianebebi Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi, Tbilisi,<br />
1978.<br />
15. <strong>xazaraZe</strong> n., samxreT-aRmosavleT mcire aziis istoriuli<br />
geografiidan, krebulSi: n. <strong>xazaraZe</strong>, samxreT kavkasia da axlo<br />
aRmosavleTi, Tbilisi, 2005.<br />
16. <strong>xazaraZe</strong> n., biblia da mesxebis Zveli istoria, krebulSi:<br />
mesxeTi. istoria da Tanamedroveoba, axalcixe, 2000.<br />
22
17. berZeni mwerlebis cnobebi saqarTvelos Sesaxeb V, Zveli<br />
berZnulidan Targmna, gamokvleva da saZieblebi daurTo T.<br />
yauxCiSvilma, Tbilisi, 1983.<br />
18. georgika I, bizantieli mwerlebis cnobebi saqarTvelos Sesaxeb,<br />
teqsti qarTuli TargmaniTurT gamosces da ganmartebebi<br />
daurTes al. gamyreliZem da s. yauxCiSvilma, Tbilisi, 1961.<br />
19. georgika V, bizantieli mwerlebis cnobebi saqarTvelos Sesaxeb,<br />
teqstebi qarTuli TargmaniTurT gamosca da ganmartebebi<br />
daurTo s. yauxCiSvilma, Tbilisi, 1963.<br />
20. georgika V, bizantieli mwerlebis cnobebi saqarTvelos Sesaxeb,<br />
teqstebi qarTuli TargmaniTurT gamosca da ganmartebebi<br />
daurTo s. yauxCiSvilma, Tbilisi, 1966.<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
KATPATUKA OF OLD PERSIAN CUNEIFORM INSCRIPTIONS<br />
According to the authors, old Persian inscriptions (DBI, 15-16; DPe, 12; DNa, 28; DSe, 27;<br />
DSm, 8; XPh, 26; A P, 21) of Darius I (621-586 BC), Xerxes (55-565 BC) and Artaxerxes II (405-<br />
359 BC) denoting the designation Katpatuka, which are represented in the article fully, are<br />
noteworthy for several aspects. In particular, unlike old oriental written monuments, in these<br />
inscriptions the general geographical designation Katpatuka denoting a quite large area of Asia<br />
Minor is recorded for the first time. From the 5 th century the term is replaced by Καππαδόκια,<br />
having the same etymology.<br />
In the authors’ opinion, the information preserved in the old Persian written monuments is<br />
important from the viewpoint of historical geography of Katpatuka as well. Out of the 7 old Persian<br />
cuneiform inscriptions containing the designation Katpatuka, in 6 (DBI, 15-16, DPe, 12, DNa, 27-<br />
28, DSe, 27, DSm, 8, XPh, 26, A P, 20-22) it is mentioned next to Armina (Armenia-Urartu), and<br />
in 4 – between Armina (Armenia-Urartu) and Sparda (Sparda-Lydia) (DPe 8, DNa 27-28, DSe 27,<br />
AP 20-22). This, in the authors’ view, fully correspond to the evidence preserved in the works of<br />
ancient Greek and Roman authors reflecting the localization of Cappadocia, according to which, the<br />
bordering countries of Cappadocia were Armenia, Cilicia, Lydia and Phrygia and Cappadocia<br />
extended to the Pontus Euxin (the Black Sea) to the North.<br />
23
The article shows that old Persian cuneiform texts are also significant because actually for<br />
the first time they confirm the essential changes that had occurred by the 6 th century BC on the<br />
political map of Eastern Asia Minor of the Late Hittite period (the 9 th -7 th cc. BC). Namely, this is the<br />
existence of a new large political unit Katpatuka, being under the subordination of Achaemenid Iran,<br />
on the territory belonging to the kingdoms and principalities (Tabal, Tuna, Tukhan, Šinukhtu,<br />
Khilaku, Kammanu-Melidu, Gurgum, Kumukh) located in this area in the Late Hittite period.<br />
24
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
ricxviTi saxelebis aRmniSvneli<br />
luviuri ieroglifebi<br />
Zv. w. XVI saukuneSi mcire aziaSi mcxovrebma, xeTebis monaTesave<br />
luvielebma originaluri damwerloba Seqmnes, romlis amokiTxvas<br />
mecnierebma aTwleulebi moandomes. luviuri ieroglifebis semantikuri<br />
kodebis amoxsnasTan dakavSirebiT Catarebulma mravalwlianma kvleva-<br />
Ziebebma im mniSvnelovan daskvnamde migviyvana, rom ara mxolod am<br />
damwerlobiT Sesrulebuli Zv. w. II-I aTaswleulebiT daTariRebuli epigrafikuli<br />
Zeglebi, aramed Tavad luviuri ieroglifuri niSnebi Zveli<br />
anatoliis xalxebis istoriisa da kulturis istoriis rekonstruqciisaTvis<br />
Zvirfas sainformacio wyaros warmoadgens. am originaluri<br />
damwerlobis Semqmnelebi amomwurav informacias flobdnen mcire aziis<br />
xalxebis istoriisa da kulturis Sesaxeb [1, 11 da Smd.].<br />
sadReisod 500-mde luviuri ieroglifia cnobili. specialur<br />
samecniero literaturaSi gamoTqmuli Tvalsazrisis Tanaxmad, es damwerloba<br />
Tavdapirvelad sakulto daniSnulebis iyo. sakancelario xeTuri<br />
lursmulisagan ganxsvavebiT, luviur-ieroglifuri religiur monumentur<br />
damwerlobas asaxierebda. gvianxeTur xanaSi (Zv. w. I aTaswleulis pirveli<br />
meoTxedi) igi sekularizacias ganicdis. mkvidrdeba samSeneblo da<br />
miZRvniTi xasiaTis warwerebis Seqmnis tradicia. yizil-daRis, yara-daRis,<br />
burunqaias mTianeTSi, yara-Tefeze (kilikia), qarxemiSSi (CrdiloeTi siria,<br />
dRev. jerablusi) mefe-mTavrebi (xarTafu, aziTavada, iaririsi, qaTuvasi...)<br />
analebis tipis werilobiT Zeglebs qmnian. dRevandeli kululus binadarni<br />
tyviis firfitebze sameurneo-sagadasaxado daniSnulebis dokumentebs<br />
adgenen [2, 8-9, 31-32...; 3, 33-37].<br />
ieroglifur-luviuri epigrafikuli Zeglebis gavrcelebis CrdiloeTi<br />
sazRvari alaja-huiuqTan gadis, aRmosavleTi hinesTan, zemo mesopotamiaSi,<br />
xolo samxreTi – hamaTze, siriaSi. Tumca, am damwerlobiT Sesrulebuli<br />
qvaze amokveTili calkeuli warwerebi sipilosSi, yarabelSi, kviprosze,<br />
babilonSi, iranSi da sxva punqtebSia aRmoCenili. am warwerebis raodenoba<br />
300-ze metia, 800-s aRemateba sabeWdavebze moTavsebuli ieroglifur-luviuri<br />
25
warwerebis raodenoba. xeTebis droindeli sabeWdavebi, romlebmac<br />
umTavresad anabeWdebis saxiT moaRwies Cvenamde, xSirad orenovania. isini,<br />
ZirTadad, xeTi mefeebis saxelebs, titulaturebsa da genealogiebs<br />
gvacnoben (boRazqoi, tarsusi, ugariTi). xeTuri xanis ieroglifur-luviuri<br />
warwerebi xeTi mefeebis kldeSi nakveT reliefebzedacaa dadasturebuli,<br />
sadac mefeebis gamosaxulebebi da msxverplSewirvis scenebia aRbeWdili.<br />
zogjer ieroglifur-luviuri warwerebi RvTaebaTa saxelebs gvacnobs,<br />
zogjer ritualuri xasiaTis teqstebs [4, 17].<br />
ieroglifur-luviuri ena lursmuli luviuris monaTesavea. Zveli<br />
anatoliis es ori ena A da B likiurTan, pisidiurTan, likaonurTan,<br />
sideturTan erTad Zveli indoevropuli enebis anatoliur (xeTur-luviuri)<br />
jgufis luviur qvejgufadaa miCneuli [5, 14]. rogorc wesi, luviuri<br />
ieroglifi Ria marcvlis saxiTaa warmodgenili - xmovani an Tanxmovanixmovani<br />
(Tumca gvxvdeba gamonaklisebic, rodesac ieroglifuri niSani<br />
romelime aso-bgeras Seesabameba. ieroglifur-luviur logogramebsa da<br />
determinativebs zogjer fonetikuri komplementebi axlavs, romlebic<br />
sityvis fuZis bgeriT Semadgenlobas da fleqsias gvacnobs [6, 9].<br />
arsebobs luviuri ieroglifebis klasifikaciis ramdenime versia. em.<br />
laroSis mier SemuSavebuli sakmaod argumentirebuli klasifikaciis<br />
mixedviT, luviuri ieroglifebi funqciis gaTvaliswinebiT, SesaZloa aT<br />
jgufad daiyos. ieroglifuri niSnebis pirveli jgufi adamianebTan, mis<br />
sxeulTan, socialur statusTan, sxvadasxva qmedebebTan dakavSirebul<br />
cnebebs asaxierebs (me, adamiani, Tavi, xeli, fexi, terfi, qali (saSos saxiT),<br />
deda, qalbatoni, dedofali, mefe, didi mefe, bavSvi, vaJi, ufliswuli (qali,<br />
vaJi), Zma, gmiri, Zlieri, mrisxaneba, saubari, aReba, dadeba, mitana,<br />
Tayvaniscema, ritualis aRsruleba da a. S.), meore – cxovelebs (ZaRli,<br />
cxeni, saxedari, iremi, xari, cxvari, kurdReli, lomi...), mesame – mcenareebs<br />
(puris TavTavi, broweuli, yurZnis mtevani, maradmwvane xe ea...), meoTxe –<br />
mnaTobebs, bunebis movlenebs, landSafts (ca, mze, mTvare, eqvsqimiani da<br />
mravalsxiviani varskvlavebi, elva, miwa, dablobi, mTa, mdinare, wyali,<br />
wyaros saTave, aRmosavleTi, dasavleTi...), meSvide – WurWels, merve –<br />
26
simboloebs (RvTaebis, qalRvTaebis, mefis, qurumis, mosamarTlis<br />
aRmniSvneli simboloebi...), mecxre – ricxvebs, geometriul figurebs (erTi,<br />
ori, sami, oTxi, xuTi, eqvsi, Svidi, rva, cxra, aTi, asi...), meaTe jgufSi jerjerobiT<br />
daudgeneli semantikis ieroglifebs aerTianeben.<br />
rogorc vxedavT, am originaluri damwerlobis Semqmnelebi amomwurav<br />
informacias flobdnen mcire aziis florasa da faunaze, bunebriv<br />
simdidreebze, meurneobaze da yofaze, samxedro saqmeze, arqiteqturaze,<br />
sazogadoebis socialur struqturaze, xaTebis, luvielebis, xeTebis<br />
kosmogoniur da kosmologiur rwmena-warmodgenebze.<br />
amjerad, Cveni kvlevis obieqti em. laroSis mier mecxre jgufad<br />
gamoyofili (ix. zemoT) ieroglifur-luviuri ricxviTi saxelebia, radgan<br />
isinic damatebiT sayuradRebo informacias gvawvdian im ZvelaRmosavluri<br />
sazogadoebis codnis donis Sesaxeb, romelic am damwerlobiT<br />
sargeblobda. aqve davZenT, rom arcerT sadReisod cnobil ieroglifurluviur<br />
epigrafikul ZeglSi ricxviTi saxeli ar mowmdeba, garda<br />
kululuSi gasuli saukunis meore naxevarSi aRmoCenili warweriani tyviis<br />
firfitebisa, romlebic sameurneo-sagadasaxado aRricxvis mizniT iyo<br />
Sedgenili [3, 33-37].<br />
gansxvavebiT Sumeruli, aqaduri, xeTuri ricxviTi saxelebis<br />
sistemebidan, sadac ricxviTi saxelebi raodenobiTi, rigobiTi, jerobiTi,<br />
gamanawilebeli da wilobiTi jgufebis saxiTaa warmodgenili, [7, 41-45; 8, 59-<br />
64...] kululus tyviis firfitebze mxolod raodenobiT ricxviT saxelebs<br />
vxvdebiT. magram es garemoeba sruliad ar gamoricxavs varauds, rom sxva<br />
analogiur werilobiT ZeglebSi, romlebmac rigi garemoebis gamo Cvenamde<br />
ver moaRwia, ricxviTi saxelebis sistema iseTive srulyofili iyo, rogorc<br />
es zemoxsenebul lursmul damwerlobebSia. SesaZloa, CvenTvis saintereso<br />
informaciis nakleboba imiTac iyos ganpirobebuli, rom, rogorc<br />
varaudoben, ieroglifur-luviuri damwerlobiT Sesrulebuli dokumentebi<br />
xeze funjiTa da Savi saRebaviT iwereboda da am mizeziT saukuneebs ver<br />
gauZlo.<br />
kululuSi arqeologiuri gaTxrebis dros aRmoCenil tyviis<br />
firfitebze, rogorc ukve aRvniSneT, mxolod raodenobiTi ricxviTi<br />
27
saxelebi dasturdeba. 1-dan 9-mde aRmniSvneli ricxviTi saxelebi<br />
vertikaluri xazebiTaa gadmocemuli, aTeulebi – horizontaluriT. rac<br />
Seexeba aseulebs, romelsac firfitebze mravalgzis vxvdebiT, maT<br />
cecxlsaCxreki formis figurebi ganasaxierebs. ieroglifur-luviuri<br />
ricxviTi saxelebis gadmocemisas, am damwerlobisaTvis damaxasiaTebel erT<br />
Taviseburebasac vadasturebT. asze meti mrgvali ricxvebi asis aRmniSvneli<br />
ieroglifis ganmeorebiT xorcieldeba (200, 300, 400), xolo im SemTxvevaSi,<br />
rodesac dokumentis avtors esaWiroeba iseTi raodenobrivi ricxvis<br />
warmoCena, rogoricaa 141, 232 da a. S. igi aseulis aRmniSvnel figuras<br />
qvemoT jer aTeulebis (horizontalur) da bolos erTeulebis<br />
(vertikalur) xazebs umatebs. igive meordeba iseTi ricxviTi saxelebis<br />
dawerilobisas, rogoricaa: 15, 32, 68...<br />
ieroglifur-luviuri ricxviTi saxelebis fonetikuri amokiTxva jerjerobiT<br />
ar xerxdeba. am TvalsazrisiT, gamonakliss oTxisa da cxris (mi,<br />
nu) aRmniSvneli luviuri ieroglifebi warmoadgens. xeTuri da luviuri<br />
lursmulis, A da B likiuris msgavsad 4-isa da 9-is aRmniSvneli fonetikuri<br />
wakiTxva akrofonul principzea damyarebuli.<br />
zemoaRniSnulis sailustraciod, gvianxeTuri xanis aRmosavleT mcire<br />
aziaSi mdebare Tabalis teritoriaze , dRevandel kululuSi aRmoCenil<br />
tyviis firfitebze Sesrulebuli dokumenturi Canawerebidan fragments<br />
moviyvanT. dokumentSi saubaria Tabalis qalaqebis (Tivarali, zemo Tuna,<br />
qvemo Tuna da Tuna, asahaialara, sunavara, muraTi, sunaqaTa, ahaTikukurai,<br />
arusalisi) mcxovrebTaTvis gaweuli Sromis anazRaurebis mizniT gacemuli<br />
cxvrebis raodenobis Sesaxeb. (aqve davZenT, rom kululus warweris sxva<br />
fragmentebSi xarebisa da qeris raodenobacaa miTiTebuli).<br />
ieroglifur-luviuri teqsti [10, 148] ase gamoiyureba:<br />
<br />
Tabali asuruli lursmuli da ieroglifur-luviuri werilobiTi Zeglebis monacemTa<br />
konteqtsSi didi kapadokiis samxreT-dasavleT seqtorSi, dRevandeli gurun-Sahripozandidan<br />
(mdinare sei-hanis zemo dinebidan) dasavleTiT, dRevandeli pozandi-zeive-bori-<br />
Cifliqis xazidan CrdiloeTiTa da Crdilo-dasavleTiT, dRevandeli sulTanxani-kaiserisuvasa-topadadan<br />
aRmosavleTiT (mdinare halisidan, dRevandeli yizil-irmakidan<br />
aRmosavleTiT) mdebareobda. [9, 25-61]<br />
28
teqstis qarTuli Targmani:<br />
32 cxvari muvahisma nis misca. 68 cxvari lalisma parasaTas () misca<br />
kukisTvis. 140 cxvari 7 qandakebas miveciT qalaq asahaialaraSi 40 cxvari<br />
nunus. 30 cxvari 3 nacvals. 30 cxvari miveciT kulis, Tumisis, TuTus,<br />
(mamakacebi) qalaq sunavaraSi. 20 cxvari saTanus. 40 cxvari...() 4. 20<br />
cxvari...() 2. 100 cxvari 5 qandakebas qalaq muraTSi. 20 cxvari kvisais,<br />
paluss, qalaq sunaqaTaSi. 100 cxvari 5 qandakebas qalaq TivaralSi. 20<br />
cxvari 2 monadires. 141 cxvari 3 qandakebas, qalaq ahaTikukuraiSi. 15 cxvari<br />
maT misces qalaq arusalisis...(). 200 cxvari aTivararss. 20 cxvari...(). 14<br />
cxvari qalaq asailaraidan ... () brZanebiT moitanes.<br />
ieroglifur-luviuri ricxviTi saxelebis istoriis rekonstruqcia,<br />
masalis simwiris miuxedavad, kidev erTxel gviCvenebs, rom luviuri<br />
ieroglifebis semantikuri kodebis Seswavla perspeqtiulicaa da<br />
aucilebelic.<br />
2010.<br />
damowmebuli wyaroebi da literatura<br />
1. n. <strong>xazaraZe</strong>, wyaroTmcodneobiTi da istoriografiuli Ziebani,<br />
Tbilisi, 2009.<br />
2. n. <strong>xazaraZe</strong>, luviuri ieroglifebis samyaroSi Tbilisi, 2006.<br />
3. n. <strong>baxsoliani</strong>, tyviis firfitebi kululudan, istoriisa da<br />
eTnologiis institutis Sromebi, VIII, Tbilisi, 2008.<br />
4. Laroche E., Les Hieroglyphes Hittites, Paris, 1960.<br />
5. Языки Азии и Африки, I, Москва, 1976.<br />
29
6. Meriggi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte I: Grammatica, Roma, 1966.<br />
7. j. SaraSeniZe, Sumeruli enis gramatika, Tbilisi, 2005.<br />
8. i. tatiSvili, aqaduri ena, Tbilisi, 2009.<br />
9. n. <strong>xazaraZe</strong>, ZvelaRmosavluri da qarTvelologiuri Ziebani,<br />
Tbilisi, 2001.<br />
10. J. D. Hawkins, The Kululu lead strips economic documents in Hierogliphic Luwian,<br />
AnSt, vol. XXXVII, London-Ankara, 1987.<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
LUWIAN HIEROGLYPHS DENOTING NUMERALS<br />
Results of our labour-intensive research of many years conducted for the purpose of study of<br />
the given hieroglyphic Luwian written monuments and reconstruction of semantic codes of separate<br />
hieroglyphic signs (hieroglyphs representing animals, plants, interiors and exteriors of ancient<br />
Anatolian architectural monuments, heavenly bodies, etc.) unequivocally demonstrate that not only<br />
hieroglyphic Luwian inscriptions, but also separate hieroglyphic signs should be considered as a<br />
source of information of primary importance. The results of study of the hieroglyphic Luwian<br />
system of numerals lead to the same conclusion.<br />
30
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
istoriis gakveTilebi<br />
(gvianxeTuri xanis mcire aziis politikuri istoriisaTvis)<br />
Zv. w. IX-VII saukuneebis ZvelaRmosavluri (asuruli, urartuli<br />
lursmuli, ieroglifur-luviuri) werilobiTi Zeglebis Seswavla<br />
cxadhyofs, rom e. w. `bneli xanis” (Dark age) dasasrulisaTvis (Zv. w. X-IX<br />
saukuneebis mijna) aRmosavleT kapadokiasa da kilikiaSi araerTi<br />
eTnopolitikuri erTeuli (e. w. `mcire qveyana”) aRmocenda, romelsac<br />
saTaveSi mefe (šarru, LUGAL) qveynis meufe, ganmgebeli (KUR.NA), mmarTveli,<br />
suvereni (tarwanas) edga. es erTeulebia: muSqebis/musqebis/musqas qveyana,<br />
Tabali, xilaqu, Tuna, kamanu-melidu, gurgumi, kumuxi, que [1, 3-7;2,72-125; 3, 26-<br />
74].<br />
werilobiTi pirvelwyaroebis monacemTa konteqstSi irkveva, rom am<br />
eTnopolitikuri erTeulebis pirvel pirTa ZiriTad sazrunavs imperiuli<br />
ambiciebiT aRsavse asureTis saxelmwifos klanWebidan Tavis daRweva<br />
warmoadgenda. damoukideblobis SesanarCuneblad isini sxvadasxva saSualebebs<br />
mimarTavdnen: umZimesi xarkis gadaxdis pirobiT, moCvenebiT morCilebas,<br />
asureTis mefeTa haramxanaSi Zvirfasi mziTviT xeldamSvenebuli sakuTari<br />
qaliSvilebisa da mZevlebad didebulTa ojaxebis wevrebis gagzavnas,<br />
dampyrobelTan samxedro dapirispirebas…... [1,97-101; 3,32; 4, 49-68].<br />
aRniSnulis sailustraciod, gvianxeTuri xanis erT-erTi `mcire<br />
qveynis” Tabalis (bibliuri Tubal-Tobelis) Sesaxeb Zv. w. IX-VII ss-is<br />
asurul lursmul werilobiT ZeglebSi damowmebul ramdenime cnobas<br />
movixmobT.<br />
Tabali didi kapadokiis samxreT-dasavleT seqtorSi, dRevandeli<br />
gurun-Sahri-pozandidan (mdinare sei-hanis zemo dinebidan) dasavleTiT,<br />
dRevandeli pozandi-zeive-bori-Cifliqis xazidan CrdiloeTiTa da CrdilodasavleTiT,<br />
dRevandeli sulTanxani-kaiseri-suvasa-topadadan aRmosavleTiT<br />
(mdinare halisidan, dRevandeli yizil-irmakidan aRmosavleTiT)<br />
mdebareobda [1,38-58; 5,2561; 3,26]. asurelebma am qveyanas yuradReba jer kidev<br />
salmanasar III-is (Zv. w. 859-824 ww) mefobis xanaSi miaqcies.Ee. w. `Savi<br />
obeliskis” mowmobiT, Zv. w. 837 wels salmanasar III-s ocdameored<br />
31
gadaulaxavs md. evfrati da Tabalis qveynisaken daZrula, sadac Tabalis 24<br />
mefisagan ZRveni miuRia. Semdgom wels asureTis mefes md. evfratis<br />
mimarTulebiT samxedro operacia kvlav ganuxorcielebia. igi melidis<br />
mefis, lalas samefo qalaq ueTaSi dabanakebula. amjerad, xarkiT<br />
xeldamSvenebuli Tabalis mefeebi asureTis mbrZanebelTan `nebayoflobiT”<br />
gamocxadebulan [6, 62, str. 104, 107; 7, I, #579]. imave salmanasr III-is sxva<br />
warweraSi (samefo taxtze amokveTili warwera) Tabali asurelTa moxarke<br />
qveynebs Sorisaa moxseniebuli [7, I, #674], rac srulad eTanxmeba `Savi<br />
obeliskis” cnobebs asurelTa mier Tabalis dalaSqvrisa da<br />
Tabalelebisagan xarkis miRebis Sesaxeb. gansakuTrebul interess am `mcire<br />
qveynisadmi”, erTi mxriT, misi strategiuli mdebareoba apirobebda da meore<br />
mxriT, oqro-vercxliTa da saukeTeso jiSis cxenebiT simdidre.<br />
TiglaTfileser III-is droindeli (Zv. w. 745-727 ww.) werilobiTi Zeglebidan<br />
naTlad Cans, rom Zv. w. VIII s-is meore naxevarSi Tabali ukve asurelTa<br />
qveSevrdomobaSi myofi qveyanaa. TiglaTfileser III-is `analebSi” igi im<br />
`qveynebs” Soris moixsenieba, romlebic asureTs xarks uxdidnen (gurgumi,<br />
melidi, Tuna, qasqu...) [8, I, 802]. isic irkveva, rom Tabalis mefeebi<br />
damoukideblobis dakargvas Znelad eguebodnen. nimrudSi aRmoCenili erTerTi<br />
asuruli lursmuli warweris mixedviT, daaxloebiT Zv. w. 728 wels<br />
Tabalis mefe uasurmes (ieroglifur-luviuri warwerebis vasusarumas)<br />
asurelTa qveSevrdomobisagan ganTavisufleba ganuzraxavs. werilobiTi<br />
wyaros cnobiT, am mcdelobas TabalisaTvis sasurveli Sedegi Aar<br />
mohyolia. asurelebs urCi mefe uasurmes nacvlad samefo taxtze huli<br />
(varianti: hulu), `aravis Svili” (anu piri, romelic Tabalis Zvel samefo<br />
dinastias ar ekuTvnoda) dausvamT. TabalisaTvis sakmaod sabediswero am<br />
faqts isic daemata, rom Tabalelebi iZulebuli gaxdnen asureli<br />
moxelisaTvis 10 talanti oqro, 1000 talanti vercxli da 200 (varianti<br />
2000) Tabaluri cxeni `ZRvnad” miurTmeviaT.<br />
sargon II-is (Zv. w. 722-705 ww.) mefobis xanaSi asurelebi yovel Rones<br />
xmarobdnen, raTa Tabali morCilebaSi hyolodaT. Zv. w. VIII s-is bolo<br />
meoTxediT daTariRebuli sargon II-is `analebis”, e. w. `sagamofeno warweris”,<br />
samefo sasaxlis WiSkris kompleqsis iatakze amokveTili asuruli<br />
32
lursmuli teqstebis da sxva werilobiTi Zeglebis mowmobiT, TabalTan<br />
`megobruli urTierTobebis” ganmtkicebis mizniT sargon II-es Tavisi<br />
qaliSvili, axatabiSa hulis (varianti: hulus) memkvidre ambaridusaTvis<br />
(varianti: ambarisisaTvis) miuTxovebia da misTvis Tabalis mezobeli xilaqu<br />
saCuqrad uboZebia. asureTis mxridan amgvari `wyalobis” miuxedavad,<br />
Tabalis mefes damoukideblobisaTvis brZola ar Seuwyvetia. amjerad, mas<br />
mokavSiris Zebna dauwyia da aseTad muSqebis qveyana (didi frigia) miuCnevia<br />
[7, #11, 25, 55; 8,#46, 165...].<br />
sargon II-is memkvidre sinaqeribis (Zv. w. 705-681 ww.) droindeli asuruli<br />
lursmuli warwerebis gacnobisas iseTi STabeWdileba rCeba, TiTqos<br />
Tabalma droebiT mainc damoukidebloba moipova, rasac, erTi SexedviT,<br />
SamaSis orakulisadmi asarqadonis (Zv. w. 681-668 ww.) mier dasmuli cnobili<br />
`SekiTxvebic” adastureben. am `SekiTxvebidan” irkveva, rom Tabalis mefe<br />
iSgalu da melidis mefe mugalu asurelTaTvis saSiS mowinaaRmdegeebs<br />
warmoadgendnen. erT-erT `SekiTxvaSi” asarqadoni SesTxovs SamaSs auwyos<br />
mas iSgalu Tabalelisa da mugalu melidelis momavali gegmebis Sesaxeb.<br />
imave mefis meore SekiTxvis mizania gaarkvios, xom ar daesxmian Tavs<br />
asurel sardals iSgalu da mugalu [9,54,56a,57,59, 60, 61; 8, #68g].<br />
asurbanifalis mefobis epoqaSi (Zv. w. VII s.) situacia kvlav asurelTa<br />
sasargeblod icvleba. am mefis saxeliT Sedgenili asuruli lursmuli<br />
warwerebis mowmobiT, asurelTa ZlierebiT SeSinebul TabalelebisaTvis,<br />
romlebic ara Tu ar emorCilebodnen asurbanifalis winapar mefeebs,<br />
aramed `iaraRiTac ki ibrZodnen” maT winaaRmdeg, xarkis saxiT didi<br />
cxenebis moyvana da asureTis mefis haramxanaSi Tabalis mefis qaliSvilis<br />
gagzavna daukisrebiaT [7, II, 516, 531; 8, #65].<br />
pirvelwyaroebis analizi gviCvenebs, rom Tabali, iseve rogorc zemoT<br />
dasaxelebuli uklebliv yvela e. w. `mcire qveyana” damoukideblobis<br />
SenarCunebisaTvis kidev erT, erTi SexedviT TiTqos efeqtur gzas<br />
mimarTavda, rac e. w. `mcire qveynebis” antiasuruli koaliciebis Seqmnasa da<br />
am koaliciebSi mcire aziaze gabatonobis pretenziis mqone asureTis metoqe<br />
nairi-urartusa da centralur mcire aziaSi Zv. w. VIII s-is bolo meoTxedSi<br />
(didi xnis manZilze naxevradlegendaruli, magram dRes ukve<br />
33
ealobadqceuli) midasis mier daarsebuli frigiis samefos (asuruli<br />
werilobiTi wyaroebis muSqebis qveynis) monawileobas gulisxmobda [7, II, 5,<br />
11, 18, 80,82, 92...].<br />
marTalia, werilobiTma wyaroebma amgvari koaliciebis arsebobis<br />
istoriis Sesaxeb sakmaod Zunwi cnobebi Semogvinaxa, magram mainc naTelia,<br />
rom nairi-urartuc da didi frigiac antiasurul samxedro koaliciebSi<br />
monawileobaze didi xalisiT Tanxmdebian. Tumca aqve davZenT, rom<br />
antiasurul koaliciebs e. w. `mcire qveynebisaTvis” sasurveli Sedegi<br />
yovelTvis ar mohqonda. ufro metic, asuruli erTi dokumenturi wyarodan<br />
(nimrudSi aRmoCenili brZanebulebidan, romelic sargon II-is saxeliTaa<br />
Sedgenili) imasac vgebulobT, rom muSqebis qveynis (didi frigiis) mefe<br />
miTam (ZvelberZnuli werilobiTi tradiciis midasma) antiasuruli wina<br />
koaliciis erT-erTma aqtiurma wevrma, urartuSi wargzavnili Tavis yofili<br />
mokavSiris – Tabalis uSualo mezobeli qveynis – ques (kilikia) 14 kaciani<br />
antiasuruli delegacia daaatyveva da `megobrobis” niSnad asureTs gadasca<br />
[10,205]. ase rom, e. w. `mcire qveynebs” antiasuruli koaliciebis Seqmnisas,<br />
mokavSireebis SerCevisas didi sifrTxile da windaxeduleba marTebdaT!<br />
avtorebis TvalsazrisiT, didi imperiebis winaaRmdeg politikuri<br />
erTeulebis (e. w. `mcire qveynebis”) brZolis gamocdilebas ara mxolod<br />
mecnieruli, aramed praqtikuli Rirebuleba gaaCnia, gansakuTrebiT,<br />
zesaxelmwifoebis mezoblad ganlagebuli im qveynebisaTvis, romelTac didi<br />
Zalisxmevis Sedegad mopovebuli Tavisuflebisa da damoukideblobis<br />
SenarCunebisaTvis brZola XXI saukuneSic uxdebaT.<br />
savsebiT kanonzomieria, rom mxedvelobaSi, upirveles yovlisa,<br />
saqarTvelo gvyavs, romlis mravalsaukunovani istoria, faqtobrivad,<br />
gadarCenisaTvis Tavdadebuli brZolis istoriaa. marTalia, dRevandeli<br />
msoflio arsebiTad gansxvavdeba Zv. w. I aTaswleulis msofliosagan (da,<br />
kerZod, aRmosavleT mcire aziisagan), rac savsebiT bunebrivia, magram e. w.<br />
`mcire qveynebisaTvis” riskfaqtorebis Semcveli epoqa, samwuxarod,<br />
jerjerobiT ar damTavrebula. dResac mecnierul obieqtur analizze<br />
dafuZnebuli TviTgadarCenis strategiisa da taqtikis SemuSavebas, imperiuli<br />
ambiciebiT Sepyrobili pirispir myofi qveynebisaTvis sruliad<br />
34
gansakuTrebuli mniSvneloba aqvs. am TvalsazrisiT, istoriis gakveTilebis<br />
Rrma codna, did politikaSi gaTvaliswineba, XXI s-is ZiriTad moTxovnad<br />
rCeba.<br />
warmodgenili mcire narkvevi, romelic kvlevisaTvis sakmaod rTuli<br />
asuruli lursmuli pirvelwyaroebis Cvenebebs emyareba, swored am mizniTaa<br />
SemoTavazebuli.<br />
2011.<br />
gamoyenebuli wyaroebi da samecniero literatura<br />
1. <strong>xazaraZe</strong> n., aRmosavleT mcire aziis eTnikuri da politikuri<br />
gaerTianebebi Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi, Tbilisi,<br />
1978.<br />
2. <strong>xazaraZe</strong> n., saqarTvelos Zveli istoriis eTno-politikuri<br />
gaerTianebebi, Tbilisi, 1984.<br />
3. <strong>baxsoliani</strong> n., didi kapadokia Zv. w. I aTaswleulis pirvel<br />
naxevarSi, Tbilisi, 2008.<br />
4. <strong>xazaraZe</strong> n., samxreT kavkasia da axlo aRmosavleTi, Tbilisi, 2005.<br />
5. <strong>xazaraZe</strong> n., ZvelaRmosavlri da qarTvelologiuri Ziebani,<br />
Tbilisi, 2001.<br />
6. Amiaud A., Sheil V., Les Inscriptions de Salmanasar IIIdi Assyrie, Paris, 1890.<br />
7. Luckenbill D., Ancient Records of Assyria and Babylonia, I-II, Chicago, 1926-1927.<br />
8. Дьяконов И. М., Ассиро-вавилонские источники по истории Урарту, Вестник<br />
древней истории, Москва, 1951, №2, 3, 4.<br />
9. Knudtzon J. A., Assyriche Gebete an den Sonnengot, Leipzig, 1893.<br />
10. Saggs H. W., The Nimrud Letter. The Urartian Frontier, 1952, IV, ``Iraq”, XX, 2, 1958.<br />
35
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
HISTORY LESSONS<br />
(ON POLITICAL HISTORY OF ASIA MINOR IN THE LATE HITTITE PERIOD)<br />
In the context of the evidence of the 9 th -7 th cc. BC Assyrian written monuments, on the<br />
example of one of the political units – Tabal, the basic directions of the struggle against the Assyrian<br />
Empire of the so-called ”minor countries”, formed at the turn of the 10 th -9 th cc. BC in eastern Asia<br />
Minor, are reconstructed as fully as possible. In the authors` view, in spite of the fact that the<br />
present-day world fundamentally differs from the world of the 1 st millennium BC (which is quite<br />
regular), for “minor countries”, which achieved independence and freedom in the 20 th c. by great<br />
efforts, the period containing risk factors has not ended yet. Nowdays, for countries (including<br />
Georgia) located in the neighbourhood of states that are obsessed with imperial ambitions, special<br />
significance attaches to working out of a strategy and tactics of selfpreservation, based on scientific<br />
analysis. In this respect, awareness of lessons of history and their consideration in great politics<br />
remain for them a major challenge in the 21 st c.<br />
36
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
saxelmwifos usafrTxoebis dacvis ZvelaxloaRmosavluri<br />
modelis rekonstruqciisaTvis<br />
xelisufalTa mier saxelmwifos usafrTxoebis dacvaze zrunva drosa<br />
da sivrceSi universaluria. am TvalsazrisiT, pirvel magaliTebs Zvel<br />
axlo aRmosavleTSi vxvdebiT. saxelmwifos mesveurebi sxvadasxva<br />
strategias mimarTavdnen.<br />
Zv. w. II-I aTaswleulis ZvelaxloaRmosavluri (xeTuri, xurituli,<br />
asurul-babilonuri, ieroglifur-luviuri, urartuli da ZvelberZnuli)<br />
werilobiTi Zeglebis da Zveli axloaRmosavleTis qveynebis teritoriaze<br />
Catarebuli arqeologiuri kvleva-Ziebis Sedegad mopovebuli masalis<br />
urTierTSejereba da analizi gviCvenebs, rom am TvalsazrisiT Catarebuli<br />
RonisZiebani stereotipulia. upirveles yovlisa, yuradReba eqceoda<br />
saxelmwifoebis, dedaqalaqebis, msxvili dasaxlebuli punqtebis, sakulto<br />
centrebis sazRvrebis dacvas. am mizniT, xelisufleba uzrunvelyofda<br />
strategiuli mniSvnelobis cixe-simagreebis aRmSeneblobas. samxedro<br />
daniSnulebis am nagebobebs, rogorc wesi, qveynis dominanti eTnosis<br />
warmomadgenlebi emsaxurebodnen. am aspeqtiT, yuradRebas, ZvelaxloaRmosavluri<br />
qveynebis arqeologiuri kvleva-Ziebebis Seswavlis Sedegebi<br />
imsaxurebs. ase, magaliTad, dRes ukve kargadaa cnobili, rom qalaq suzas<br />
masiuri galavani hqonda garSemortymuli da iqve mdinaris piras agebuli<br />
citadelic e. w. `xalcuc” Tavdamsxmelebisagan sagangebod icavda.<br />
ciklopuri tipis nagebobebiT iyo daculi ZvelaxloaRmosavluri meore<br />
mniSvnelovani centri – nuzi [1, 52].<br />
xeTuri cixe-simagreebic, did kldovan borcvebze iyo ganlagebuli.<br />
dResac sanimuSod iTvleba buiuq-kales cixe-simagre taZrebiT, mefisa da<br />
dedoflis rezidenciebiT, farTo galavniTa da mZlavri alayafis karebiT,<br />
romelic erT mTlian arqiteqturul ansambls qmnida[4, 156].<br />
urartusU cixe-simagreebi sxvadasxva daniSnulebisa iyo: xSir<br />
SemTxvevaSi es iyo TavdacviTi, administraciuli centri, zogic didi<br />
laSqrobis mosamzadebel bazas warmoadgenda.<br />
37
TavdacviTi nagebobani Znelad misadgom adgilebSi, maRal borcvebze<br />
an cicabo kldeebze iyo agebuli. argiSTiuna sargon II-is warweraSi<br />
`Zlier” cixe-simagred moixsenieba, romelic `varskvlavis msgavsad<br />
elvarebda” da misi simaRle 120 metrs aRwevda.<br />
arqeologiuri monacemebis Tanaxmad, cixe-simagris kedlis sisqe 3<br />
metrs Seadgenda. TeiSebainis cixe-simagre 120-dan 150-mde nagebobas moicavda.<br />
simagres ori Sesasvleli hqonda samxreTidan da Crdilo-dasavleTidan.<br />
Cveni azriT, am mxareebs upiratesoba mosalodneli politikuri<br />
saSiSroebis gamo eniWebodaT. WiSkrebi rogorc fexiT mosiaruleTaTvis,<br />
aseve oTxTvala etlisaTvis iyo gaTvlili. kedlebi aliziT, yovelgvari<br />
duRabis gareSe iyo naSeni. cixe-simagris ganuyofel nawils kontrforsebi<br />
da masiuri koSkebi Seadgendnen. kedlebis simaRle sxvadasxva adgilas 6-dan<br />
12 metramde meryeobda[2, 34].<br />
aranaklebi mniSvneloba eniWeboda sadazvervo samsaxurs, romelTa<br />
warmomadgenlebi sasazRvro zolSi aqtiur moRvaweobas eweodnen: mezobeli<br />
qveynebis teritoriaze agrovebdnen informacias da specialuri arxebiT<br />
operatiulad gadascemdnen centrs. am mxriv, Zalzed sayuradRebo<br />
monacemebs gvawvdian Zv. w. VIII-VI ss-iT daTariRebuli asuruli teqstebi,<br />
sadac skrupulozuradaa aRwerili urartu-asureTis sazRvarze ganlagebuli<br />
asureTis sadazvervo aparatis mier moZiebuli monacemebi. aranakleb<br />
mniSvnelovani albaT isicaa, rom am sadazvervo samsaxuris saTaveSi<br />
sxvadasxva dros asureTis mefeebis uSualo memkvidreebi (sinaqeribi,<br />
asarqadoni, aSurbanifali...) idgnen. `me movaTavse Seni maJordormi [Cems]<br />
saxlSi. aseTia aSuricuas Setyobineba. Sulmubeli, damxmare saxelmwifo<br />
uwyebaSi CemTan movida da miTxra: urzanam momwera: rodesac urartus mefe<br />
movida gamirSi, misi jari mowyda. olqis mmarTveli uasi mokles. Cven jer<br />
kidev ar gvaqvs informacia, rogorc ki miviRebT, maSinve gamovgzavni<br />
Setyobinebas”; `dae mefes hqondes keTildReoba, keTildReoba asureTs,<br />
keTildReoba taZrebs, keTildReoba mefis yvela cixe-simagres. ukiecma<br />
momwera: roca urartus mefe gamirSi gaemarTa, misi jari mTlianad mowyda.<br />
misi 11 olqis mmarTveli TavianTi jariT ukugdebulia. misi [turtani] da<br />
ori olqis marTveli tyved Cavarda...aseTia ukiecis Setyobineba. aSuricuam<br />
38
momwera: urartus Sesaxeb rom mogwere...axla maTi qveyana wynaradaa, misi<br />
yvela didebuli wavida Tavis olqSi. kakadanu, misi turtani tyved<br />
Cavarda...nabuleim, birates olqis mmarTvelma momwera: cixe-simagreebis<br />
garnizonTa ufrosebs, romlebic sazRvarzea urartus mefis Taobaze<br />
Setyobineba davwere. roca is gaemarTa gamirSi, misi jari damarcxda, misi 3<br />
didebuli TavianTi jariT damarcxda. TviTon is gaiqca da mivida Tavis<br />
qveyanaSi. misi laSqari jer kidev ar misula. aseTia nabuleis Setyobineba”;<br />
[16, 167,171]. sinaqeribis garda, sargon II-s sadazvervo xasiaTis informacias<br />
sxva pirebic awvdidnen. ase, magaliTad, aSuricuas, romelic kummes olqis<br />
mmarTveli iyo, sargon II-s Semdegs amcnobs: `...dae keTildReoba hqondes Cems<br />
mefes, batons. guriana urartusa da gamirs Soris mdebare olqi. igi<br />
urartus xarks uxdis. roca urartu gamiris winaaRmdeg gaemarTa, aman<br />
urartus marcxi moutana. yvela brZola, romelic aqedan [gaiqcnen]<br />
gurianSi... roca [urartus mefem] Tavisi mtrisgan [gaiqca...] 8 aTasi [meomari]<br />
Tovli [olqis mmarTvelebi] urartelebi, romlebic […] ase Tu ise (an<br />
winaaRmdeg) urartus mefis […] es olqis mmarTvelebi […] mefis TvalebSi […]<br />
cixe-simagreebi [..] mefem, Cemma batonma [Tqva...] movida […] Sikrikebi movlen<br />
maT winaaRmdeg [zurgamde] cnoba mefeze: igi tuSfaSia” [16, 177-178]. aseTive<br />
xasiaTisaa asureTis mefe asarqadonisadmi mowodebuli sadazvervo<br />
werilobiTi informacia, romelic asaxulia asarqadonis saxeliT Sedgenil<br />
`prizmebze”, `cilindrebze”, Til-barsifis stelaze, babilonur `qronikaSi”,<br />
aSuris orakulisadmi dasmul SekiTxvebSi da a. S.. analogiur viTarebas<br />
vadasturebT asarqadonis mefobis drosac.<br />
zemoaRniSnulTan erTad, qveynis usafrTxoebis dacvis mizniT, sxva,<br />
kargad mofiqrebuli da gaTvlili strategiac xorcieldeboda.<br />
mxedvelobaSi gvaqvs samxedro operaciebis dros tyvedCavardnilTa (qalebi,<br />
mamakacebi, yrmebi) qveynis centralur raionebSi gadmosaxlebis<br />
tradiciadqceuli praqtika. rogorc xeTur, aseve asurul da urartul<br />
wyaroebSi, ZiriTadad, `analebis” tipis werilobiT ZeglebSi ama Tu im<br />
samxedro operaciis aRwerisadmi miZRvnil konteqstebis daskvniT nawilebSi<br />
tyved CavardnilTa raodenobasTan erTad xSiradaa xazgasmuli sakuTari<br />
qveynidan maTi ayrisa da gamarjvebuli qveynis dedaqalaqSi, centralur<br />
39
Sida raionebSi maTi gadasaxlebis Sesaxeb [11, 86]. ase, magaliTad,<br />
deportirebuli mosaxleobis qveynis centrSi gadasaxlebis Sesaxeb cnobebs<br />
pirvelad adreuli xaniT daTariRebul xeTur lursmul teqstebSi<br />
vxvdebiT. `aniTas teqstis” mixedviT, `fiusTi, me[fe] q. xaTisa Semdeg meored<br />
mo[vida... (TviTon fiusTi)] da damxmareni misi, romlebic man moiyvana, isini [<br />
salamfaSi] davamarcxe. q. salaTivarasken saxe mivab[rune] ... da q.<br />
salaTivaras winaaRmdeg sa[omari etlebi] da razmebi Seikriba da isini q.<br />
nes[as amoviyvane] [9, 105-106]. sakvlev sakiTxTan dakavSirebiT umniSvnelovanesia<br />
xeTebis Zveli samefos istoriis amsaxveli Telifinus teqstic: `igi<br />
(mursili) xalfas gaemarTa da xalfa daangria, xolo xalfas namra<br />
(=deportirebulebi) da misi avla-dideba xaTusaSi Camoitana. Semdgomad<br />
amisa ki igi babilons gaemarTa da babiloni daangria. babilonis namra da<br />
avla-dideba xaTusaSi Camoitana” [5, 179]. analogiuri viTareba dasturdeba<br />
TuTxalia I/II-is `analebSi”: `CamoTvlili qveynebi, romlebic [mtru]lad<br />
iyvnen ganwyobili, RvTaebebma me gadmomces. yvela es qveyana xelT vigde da<br />
gamoZevebuli mosaxleoba, msxvilfexa da wvrilfexa saqoneli, qveynebis<br />
qoneba xaTusaSi wavasxi”. aseTive monacemebi ramdenimegzis mowmdeba<br />
`sufiluliumas saqmeni”-s fragmentebSi: `qvemo qalaqidan man wamoiyvana<br />
mosaxle[oba], vercxli, oqro da brinjaos nivTebi da waasxa qalaq<br />
xaTusaSi. wartyvevnilebis ricxvi, romelic man sasaxleSi moiyvana, sami<br />
aTas samasocdaaTi iyo. [maSin roca] isini, romlebic xe[Tebma] moiyvanes<br />
(saxlSi), [uricxvi iyo]”. amgvari qmedeba intensiur xasiaTs xeTebis axali<br />
samefos drosac iZens. mursili II-is aTwlian `analebSi” Semdegs<br />
vadasturebT: `qasqebis qveynis qalaqma TurmiTam omi gamomicxada da ... me<br />
Semdeg qasqebis qalaqi kvlav movida da dausrulebeli TavdasxmebiT<br />
mawuxebda maSin, Cemma mzem, gavilaSqre mis winaaRmdeg. qasqebis mTavar<br />
qalaqebs, xalilasa da dudusqas Tavs davesxi. xelT vigde wartyvevnili<br />
mosaxleoba, msxvilfexa da wvrilfexa saqoneli da isini qalaq xaTusasken<br />
wamovasxi”; `mTeli arcavas mosaxleoba gaiqca. ...yvela RvTaeba gverdSi<br />
medga da me ...davamarcxe. im wartyvevnili mosaxleobis ricxvi, romelic me<br />
wamovasxi 15 500 iyo, xolo fexosani da cxenosani laSqari iyo uTvleli.<br />
maSin gavgzavne wartyvevnili mosaxleoba qalaq xaTusaSi da isini adgilze<br />
40
miiyvanes”; `wartyvevnili mosaxleoba, romlebic mdinare sexas qveyanaSi<br />
iyvnen 4000. isini qalaq xaTusaSi gavgzavne.” `...figainaresas qveyana<br />
[gada]vawvevine. wartyvevnili mosaxleoba, msxvilfexa da wvrilfexa<br />
saqoneli ki xelT vigde da q. xaTusaSi wamovasxi”; `...xelT vigde qalaqi<br />
arifsa da duqama brZoliT. im wartyvevnili mosaxleobis ricxvi, romelic<br />
samefo sasaxleSi wamovasxi, 3000 iyo”. [10, 20, 44, 73, 88, 90, 92, 95, 96]. aseTive<br />
viTareba mowmdeba Zv. w. II-I aTaswleulis asurel mefeTa cxovrebisa da<br />
moRvaweobisadmi miZRvnil lursmul teqstebSi. ase, magaliTad, sargon II e.<br />
w. `sadResaswaulo warweraSi” gvamcnobs: `SinuxTuelma kiakim, romelmac<br />
gadaigdo uReli RvTaeba aSurisa da SeaCera Tavisi Sesawiri, [sargonma]<br />
tyved igdo misi 30 etlosani 7350 meomari ... me waviyvane asureTSi”. sargon<br />
II `analebSi” xazgasmiT miuTiTebs: `...ambarisi, biT-burutaSis mefe Tavis<br />
naTesavebsa da amalasTan erTad 100 orTvaliT wamoviyvane aSurSi”;<br />
`...Tarxunazi da maTi mefe Tavis mebrZolebTan erTad rkinis jaWvebiT<br />
davabi, xolo misi coli, vaJiSvilebi da qaliSvilebi 5000 tyve meomarTan<br />
erTad Cems qalaq aSurSi moviyvane” [11, 43, 45]; igives vadasturebT urartus<br />
mefeTa warwerebSic. menuas warwera pirdapir miuTiTebs dapyrobili<br />
qveynebidan mosaxleobis dedaqalaqSi gadasaxlebaze: `...me gavilaSqre<br />
qveyana luxiunis – qveyana (tomi) erekuaxis, ... (romelic jer aravis<br />
daupyria) momca RvTaeba xaldim ... zogi cocxali waviyvane 1700 ... tuSfa<br />
qalaqSi”; `...gavemarTe qveyana erekuaxis winaaRmdeg, zogi davxoce, zogic<br />
cocxali wamoviyvane...”[15. 76, 77]. argiSTi I-is matiane umniSvnelovanes<br />
statistikur monacemebs gvawvdis: `...sami qveyana (kada, SaSilu da aSkalaSi<br />
– n. x., n. b.) me movglije, (maTi) mosaxleoba Cems qveyanas mivumate: 15 aTas<br />
181 yrma, 2734 mamakaci, 10 aTas 604 dedakaci”; `...gavemarTe me salaSqrod<br />
arTamuris qveyanaze ... 11 aTas qali, sul 20279 kaci zogi gavJlite, zogi<br />
waviyvane”; `...me gavemarTe manas winaaRmdeg, brZoliT davipyari, mivedi ...<br />
18243 adamiani zogi gavJlite, zogic cocxali waviyvane”. sardur II aseve<br />
agrZelebs samaxsovro warwerebSi `sagmiro saqmenis” aRniSnvas: `...qveyana ...<br />
me iqidan wamoviyvane kacebi da qalebi, davdgi iq warwera. 12610 yrma me<br />
waviyvane, 1829 cocxali mamakaci, 7751 dedakaci”; `...gavemarTe me salaSqrod<br />
arkukinis qveynis winaaRmdeg...calke kacebi da qalebi meomrebs miveci. ai,<br />
41
ogori vaJkacoba Cavidine me iq: 10000 yrma wamoviyvane, 4600 mamakaci<br />
cocxlad wamoviyvane…”[8. 275, 276, 277, 278, 280, 282, 287-8, 290, 294]. argiSTi II<br />
tanaatis warweraSi siamayiT aRniSnavs: `gamocxadda Cems winaSe... eTiunis<br />
qveynis mefe, momca xarki, Tavisi qveynis. ... aqedan mamakacebi, qalebi me<br />
waviyvane, qalaqi gadavwvi”. rusa II-is saxeliT Sedgenil warweraSic igives<br />
vadasturebT: `...ganvdevne qalebi mtruli qveynebidan... “ [15. 325, 336].<br />
Cveni azriT, deportirebulTa gansaxlebis aRniSnuli praqtika<br />
ramdenime mizans emsaxureboda: upirveles yovlisa, igi saxelmwifos<br />
saSualebas aZlevda dapyrobili mosaxleoba mudmivi kontrolis qveS<br />
hyoloda. amasTanave, gamoeyenebina igi muSaxelis da momsaxure personalis<br />
saxiT. da rac mTavaria, daeCqarebina maTi deeTnizaciis procesi.<br />
yuradRebas saxelmwifos usafrTxoebis dacvis kidev erT meqanizmze<br />
gavamaxvilebT. esaa naklebad daculi erTi sasazRvro zolidan ukve<br />
aTvisebul meore sasazRvro regionSi adgilobrivi mosaxleobis<br />
deportacia an qveynidan saerTod gaZeveba. sainteresoa, vanis kldeze<br />
argiSTi I-is saxeliT Sesrulebuli warwera, sadac igi aRniSnavs: `miwa<br />
ukacrieli iyo () (da) araferi ar iyo winaT iq agebuli. Zlevamosili<br />
saqmeni movimoqmede me iq xaTesa (da) cufanis 6 () aTas 600 meomari me iq<br />
davasaxle”. msgavs situaciasTan gvaqvs saqme, rodesac urartus mefe rusa II<br />
urartus samxreT-dasavleTiT mdebare muSqebis, xaTes da xalitus<br />
qveynebidan iZulebiT ayril mosaxleobas `RvTaeba ziukunis qveyanaSi”<br />
asaxlebs: `rusa argiSTis Ze ambobs: (me) ganvdevne qalebi mtruli<br />
qveynebidan... (qveyana) muSqebis, xaTis (qveynidan), xalitus (qveynidan)...” da<br />
savaraudod, isini aqve daasaqma [3, 45]. analogiur viTarebas vadasturebT<br />
aziTavaTas orenovan (ieroglifur-luviuri, finikiuri) cnobil warweraSi<br />
yaraTefedan, sadac vkiTxulobT: `vZlie cixe-simagreebi dasavleTSi...me,<br />
aziTavaTam, davangrie isini da aRvgave pirisagan miwisa. iq mcxovrebni (Cemi<br />
qveynis) aRmosavleT sazRvarTan davasaxle” [12, 110].<br />
msgavs situacias vadasturebT babilonis mefe nabuqodonosoris (Zv. w.<br />
604-562 ww.) mefobis wlebSi, rodesac man jer Zv. w. 597 wels iudeis mefe<br />
ioakimi ojaxiT da warCinebulebiTurT daatyveva da babilonSi waiyvana,<br />
42
xolo Zv. w. 587 wels ierusalimi, faqtobrivad, udabnod aqcia da iudeis<br />
mosaxleobis 20% (ZiriTadad xelosnebi) babilonSi gadaasaxla.<br />
qveynis usafrToxebis dacvas emsaxureboda, aseve, mezobel qveynebTan<br />
dadebuli xelSekrulebebis calkeuli muxlebic. am TvalsazrisiT,<br />
gansakuTrebul yuradRebas imsaxurebs xeTebsa da qasqebs/qaSqebs Soris<br />
oficialurad gaformebuli xelSekrulebebi, sadac punqtobrivadaa asaxuli<br />
xeTebis imperiis moTxovnebi da maTi Seusruleblobis SemTxvevaSi<br />
mosalodneli mkacri sanqciebi. xelSekruleba qasqebs avaldebulebda<br />
Semdegi pirobebi SeesrulebinaT: Tuki romelime `mteri” (igulisxmebodnen<br />
xeTebisadmi mtrulad ganwyobili qasqebi) miuaxlovdebodnen xeTebis<br />
teritorias, qasqebs maTTvis winaaRmdegoba unda gaewiaT da amave dros,<br />
yovelive `mzisTvis” (mefe – n. x., n. b.) SeetyobinebinaT; mokavSire qasqas<br />
teritoriaze xeTebis laSqris gavlisas qasqebs misTvis winaaRmdegoba ar<br />
unda gaewiaT; mas xeTebis mtrisTvis neba ar unda daerTo qasqebis<br />
dasaxlebaSi Semosuliyo da misTvis puri da wyali miewodebinaT; xeTebis<br />
romelime dasaxlebis winaaRmdeg wamosuli mtrisTvis qasqebs brZola unda<br />
gaemarTaT, Tu isini mters ver moereodnen, xeTebisaTvis macne unda<br />
gaegzavnaT; mokavSire qasqebTan dadebul zogierT xelSekrulebaSi<br />
garkveuli adgili ekava sakiTxs ltolvilTa (gaqceulTa) Sesaxeb. Tuki<br />
vinme xeTebis mefes Seuracxyofda, xolo Semdeg mokavSire qasqas qveyanaSi<br />
rogorc ltolvili gaiqceoda, qasqebs igi unda SeepyroT da ukan<br />
daebrunebinaT. saintereso cnobebs Seicavs arnuvanda III-is mier qasqebTan<br />
dadebuli xelSekrulebac, sadac saubaria qasqebis mier damxmare razmebis<br />
raodenobis Sesaxeb: `qanu[...] da masTan erTad 190 meomari, kacebi<br />
[romeliRac dasaxlebisa] sausqa […]da masTan erTad 216 meomari, kacebi;<br />
<strong>nana</strong>ciTi, (romelic aris) fiquriali(), kaci isxufiTadan da masTan erTad 5<br />
kaci”. rac Seexeba mkacr sanqciebs, es naTlad Cans xaTusili III-is<br />
xelSekrulebidan: SeiaraRebuli qveiTi an etlosani qasqeli q. TiliuraSi<br />
ar unda Sesuliyo, Tu qasqeli TiliuraSi qals iTxovda, maT qalaqi unda<br />
daetovebinaT, Tuki am qalaqSi qasqeli Rames gaaTevda da es cnobili<br />
gaxdeboda, igi dilegSi unda CaegdoT, Semdeg ki daejarimebinaT xarebiTa<br />
da cxvrebiT, Tu igi raime danaSauls Caidenda an borot sityvas<br />
43
warmoTqvamda, aseTi qasqeli unda moespoT. Tiliuras mezobel qasqebSi,<br />
savaraudod, gavrcelebuli unda yofiliyo raRac avadmyofoba, risganac<br />
Tavi unda daecvaT Tiliurelebs [7, 73-88]. kidev erTi mniSvnelovani<br />
dokumentia mursili II-is mier amurus mmarTvel dufi-TeSubTan dadebuli<br />
xelSekruleba, romelic miznad CrdiloeT siriaSi xeTebis poziciebis<br />
ganmtkicebas isaxavda. igi e. w. `vasalur” xelSekrulebaTa kategorias<br />
ganekuTvneba da pirdapir miuTiTebs deportirebulebTan dakavaSirebuli<br />
problemuri sakiTxebis mogvarebis iq arsebul sistemaze: `Tuki romelime<br />
qveynis mcxovrebi anda ltolvili adgeba da xaTis qveynisaken gamoiwevs da<br />
Sens qveyanaze gamoivlis, igi Sen uvneblad swor gzaze daayene, xaTis<br />
qveynisken gza uCvene da mas kargi sityvebi uTxari. sxvagan ki arsad ar<br />
gagzavno. magram Tuki Sen maT (swor) gzaze ar daayeneb da maT xaTis qveynis<br />
gzas ar miuTiTeb, Sen (amiT) fics daarRvev... SemdgomSi Tuki ltolvili<br />
[Sens qveyanaSi] mova, Tuki Sen moisurveb, raime mas waarTva, (amis Sesaxeb)<br />
xaTis mefes daekiTxe... SemdgomSi Tuki ltolvili [Sens qveyanaSi] mova,<br />
Seipyre igi...” momdevno teqsti dazianebulia da xelSekruleba mTavrdeba<br />
`aTasi RvTaebis” moxmobiT da krulvis tradiciuli formuliT: `RvTaeba<br />
quliTa, xaTis zababa, mTani, mdinareni, didi zRva, ca, da dedamiwa, qari<br />
Rrublebi... iyvnen am ficis mowmeni. dae dufi-TeSubi Tavisi TaviTurT,<br />
meuRliTurT, SviliTurT... am ficma gaanadguros!” [6, 201]<br />
saxelmwifos usafrTxoebis dacvis erT-erT meTods, qveynidan<br />
arasando elementebis gaZevebac warmoadgenda. zemoT moxseniebuli<br />
aziTavaTas warweraSi xazgasmiTaa aRniSnuli, rom man daamxo<br />
`TviTdajerebulni da borotni, qveyanaSi rom iyvnen. gavaZeve isini<br />
qveynidan...” [12, 110].<br />
Zveli axloaRmosavleTis qveynebis mefeebs srulad hqondaT<br />
gacnobierebuli, Tu ra safrTxis Semcveli iyo qveyanaSi gavrcelebuli<br />
sxvadasxva saxis epidemia. aRniSnulis konteqstSi gansakuTrebul<br />
yuradRebas imsaxurebs xeTebis mefe mursili II-is (Zv. w. 1318-1290 ww.)<br />
sakmaod kargad cnobili himni da locva arinas mzis RvTaebisadmi,<br />
romelic, rogorc varaudoben, xeTebis samefoze Tavsdatexili ubedurebis<br />
– Savi Wirisagan `dacvis” mizniTaa Sedgenili. sakmaod STambeWdavia am<br />
44
teqstis calkeuli pasaJebi. mursili II muq ferebSi gvixatavs qveyanaSi Savi<br />
Wiris Sedegad Seqmnil situacias: `RvTaebebo, es ra CaidineT Savi Wiri<br />
gaavrceleT da mTeli xaTis qveyana amowyda! amis Sedegad aRaravis SeuZlia<br />
TqvenTvis Sesawiri purisa da Rvinis morTmeva. glexebi, romlebic<br />
RvTaebaTa mindvrebsa da yanebs amuSavebdnen, amowydnen. veRaravin iRebs<br />
mosavals. mewisqvile qalebi, romlebic RvTaebebisaTvis `sqel” purebs<br />
acxobdnen xolme, isinic amowydnen. ... xarebis da cxvrebis mwyemsebic<br />
amowydnen, maT miatoves boslebi (da) gomurebi” [9, 86]. locvisa da himnis<br />
daskvniT nawilSi mefe arinas mzis RvTaebas vedrebis sityvebiT mimarTavs:<br />
`arinas mzis qalRmerTo, Sen amisTvis mogixmobT!... gaWirvebulma [dae kvlav<br />
icocxlos!] [mursili – mefes da] xaTis qveyanas [sikeTe] mouvline!...<br />
sicocxle, janmrTe[loba, Zala], momavalSi [sixaruli] da [dRegrZe]loba<br />
uboZe!” [9, 88]. gansakuTrebiT saintereso isaa, rom amave locvaSi mursili II<br />
arinas mzis RvTaebas ara mxolod Tavisi qveynis gadarCenas SesTxovs Savi<br />
Wirisagan, aramed mis samefosTan dapirispirebul qveynebSi analogiuri<br />
ubedurebis datrialebas: `Tqven, RvTaebebo, kvlav SeiwyaleT xaTis qveyana,<br />
romelsac, erTis mxriv, Savi Wiri daeufla da, meores mxriv, mterma<br />
Seaviwrova. garSemo Tanaswori qveynebi – maT Soris miTani da arcava... isini<br />
RvTaebebs aRar emsaxurebian da fics arRveven. isini taZrebis gaZarcvas<br />
cdiloben. ukve es unda gaxdes RvTaebaTaTvis Surisgebis (mizezi). Savi<br />
Wiri, SuRli, SimSili da damRupveli gvalva gaavrceleT miTanis da<br />
arcavas qveynebSi, dovlaTian da SfoTisTav qveynebSi! xaTis qveyana ki<br />
jangaclilia. ixseniT es jangaclili (qveyana), ayvavebul (qveyanas) ki qedi<br />
moaxrevineT! xaTis qveynis kuTvnilma qveynebma – qasqam, Rorebis mwyemsebi<br />
da mTelavebi rom iyvnen, aravanam, qalasmam, lukam (da) fiTasam, xarkis<br />
gadaxdaze uari Tqves da xaTis qveyanaze Tavdasxma kvlav daapires. ... dae,<br />
es arinas mzis qalRmerTis SurisZiebis (mizezi) gaxdes! [9, 87].<br />
kvleva-Ziebis procesSi isic gairkva, rom Zveli axloaRmosavleTis<br />
qveynebis usafrTxoebis dacvis mizniT provinciebadqceul dapyrobil<br />
qveynebSi pirvel pirebad ara dominanti eTnosis warmomadgenels, aramed<br />
iranis mefesTan axlo naTesaur urTierTobaSi myof pirebs niSnavdnen. am<br />
45
aspeqtiT sayuradRebo cnobebi herodotes (Zv. w. V s.) da ZvelberZen sxva<br />
avtorTa Txzulebebmac Semogvinaxa.<br />
iranSi aqemeniduri dinastiis damfuZneblis darios I-is behistunis<br />
cnobili warwerisgan gansxvavebiT, sadac mis mier dapyrobili 23 qveynis<br />
CamonaTvals vxvdebiT, magram am qveynebis pirvel pirTa Sesaxeb informacia<br />
ar saxeldeba [13,358-363], herodotes `istoriis” mowmobiT, yvela dapyrobil<br />
qveyanaSi pirvel pirebad qveynis centridan gamogzavnili, mefesTan<br />
daaxloebuli, warmoSobiT sparseli moxeleebi idgnen. Aase magaliTad,<br />
`sparselebi... moiyvana maTma gamgebelma otanesma, romelic qserqsesis<br />
meuRlis, amestrisis mama iyo... midielebs gamgeblad hyavdaT tigranesi,<br />
aqaÁmenidi... kisielebs ganagebda anafesi, otanesis Ze, xolo winamZRolad<br />
hyavdaT megapanosi, Semdeg babilonis meurve... qaldeebi, ganagebda maT<br />
otaspesi artaqaÁesis Ze... baqtriebsa da sakebs ganagebda histaspesi, Svili<br />
dariosisa da kirosis asulis atosasi... indoelebs ufrosad farnaZaTres<br />
artabatesis Ze iyo dayenebuli... parTebsa da xorasmiebs artabaZosi,<br />
farnakesis Ze, sogdebs – aZanesi, artaÁosis Ze, gandariebsa da dadikebs –<br />
artifiosi, artabanesis Ze ganagebdnen... kaspiebs winamZRolad hyavdaT<br />
ariomardosi, artifiosis Zma. sarangebs ganagebda ferendates megabaZosis<br />
Ze. Paqtiebs gamgeblad hyavdaT artaintes iTamitresis Ze. utiebsa da mikebs<br />
– arsamenesi, dariosis Ze, xolo parikaniebs – siromitres oÁobaZosis Ze.<br />
arabebsa da eTiopebs ganagebda arsamesi, dariosisa da artistones (kirosis<br />
asulis) Svili... libielebs gamgeblad hyavdaT masages oariZosis Ze...<br />
paflagonelebsa da matienebs dotosi ganagebda, megasidrosis Ze, xolo<br />
mariandinebs, ligiebsa da sirielebs – gobriesi, dariosisa da artistones<br />
Svili... frigielebs marTavda artoqmesi, romelsac dariosis asuli hyavda<br />
colad... lidielebsa da misielebs ganagebda artafrenesi, Svili im<br />
artafrenesisa, romelic maraTonSi SeiWra datisTan erTad. aziel<br />
Trakielebs ganagebda basakesi, artabanosis Ze... xalibebs... kabel-meÁonebs,<br />
miliebs... yvela amaT ganagebda badresi, histanesis Ze... mosxebsa da<br />
tibarenebs – ariomardosi, romelic dariosis da parmisis Svili iyo,<br />
makronebsa da mosinoÁkebs ganagebda artaiktesi, marebsa da kolxebs<br />
46
ganagebda farandates teaspisis Ze... alarodielebsa da saspeÁrebs ganagebda<br />
masistiosi siromitresis Ze” (Herodotus, VII,61-80) [14,431-435].<br />
Cvens mier moZiebuli ZvelaxloaRmosavluri, sxvadasxvaenovan<br />
werilobiT ZeglebSi damowmebuli monacemebi, romelTac sisrulis<br />
pretenzia ar gaaCnia, saSualebas gvaZlevs qarTul istoriografiaSi,<br />
faqtobrivad, pirvelad dasmuli problemis ZvelaxloaRmosavluri<br />
saxelmwifoebis usafrTxoebis dacvis modelis rekonstruqciaSi garkveuli<br />
wvlili Seitanos.<br />
migvaCnia, rom sakvleevi problema aqtualuri da mniSvnelovani ara<br />
mxolod ZvelaxloaRmosavluri saxelmwifoebis istoriis, aramed msoflioSi<br />
dRes mimdinare politikuri procesebis TvalsazrisiTacaa.<br />
2012.<br />
wyaroebi da literatura<br />
1. astaxiSvili e., saqalaqo dasaxlebaTa tipebi Zvel wina aziaSi,<br />
bibliuri da arqeologiuri kvlevis amerikul-qarTuli institutis<br />
biuleteni, #4-5, kornuelis universiteti, iv. javaxiSvilis saxelobis<br />
Tbilisis saexelmwifo universiteti, 2006-7.<br />
2. <strong>baxsoliani</strong> n., urartus qalaqebi, samxreT-dasavleT saqarTvelos<br />
istoriis sakiTxebi IV, baTumi, 2009.<br />
3. <strong>baxsoliani</strong> n., didi kapadokia Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi,<br />
Tbilisi, 2008.<br />
4. giorgaZe gr., aTasi RvTaebis qveyana, Tbilisi, 1988.<br />
5. giorgaZe gr., Telifinus teqsti, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa<br />
istoriis qrestomaTia, Tbilisi, 1990.<br />
6. giorgaZe gr.,mursili II-is xelSekruleba amurus mmarTvel dufi-<br />
TeSufTan, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa istoriis qrestomaTia,<br />
Tbilisi, 1990.<br />
7. giorgaZe gr., xeTuri da asuruli lursmuli teqstebis qasqebis<br />
(qaSqebis) da abeSlaelebis eTnikuri warmomavlobisaTvis, axalcixe,<br />
2000.<br />
47
8. meliqiSvili g. urartuli wyaroebi, wignSi: Zveli aRmosavleTis<br />
xalxTa istoriis qrestomaTia, Tbilisi, 1990.<br />
9. tatiSvili i., xeTuri religia, Tbilisi, 2001.<br />
10. RambaSiZe m., xeTuri analistika (samefo dRiurebi), nawili I, Tbilisi,<br />
2006.<br />
11. <strong>xazaraZe</strong> n., aRmosavleT mcire aziis eTnikuri da politikuri<br />
gaerTianebebi Zv. w. I aTaswleulis pirvel naxevarSi, Tbilisi, 1978.<br />
12. <strong>xazaraZe</strong> n., luviuri ieroglifebis samyaroSi, Tbilisi, 2006.<br />
13. <strong>xazaraZe</strong> n., <strong>baxsoliani</strong> n., Zveli sparsuli lursmuli warwerebis<br />
Katpatuka, krebulSi: daviT kacitaZe 80, kavkasiisa da aRmosavleTis<br />
kvlevis centri, Tbilisi, 2009, gv. 358-370, 424-425; agreTve, Kent R. G., Old<br />
Persian, Grammar, Texts, Lexikon, New Haven, Connecticut, 1953.<br />
14. herodote, istoria, II, Tbilisi, 1976. berZnulidan Targmna, winasityvaoba<br />
da saZiebeli daurTo T. yauxCiSvilma.<br />
15. Арутюнян Н. В. Корпус Урартских Клинообразных Надписей, Ереван, 2001.<br />
16. Иванчик А. И. Киммерийцы, Москва, 1996.<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
ON THE RECONSTRUCTION OF THE MODEL OF PROTECTION OF STATE<br />
SECURITY OF THE ANCIENT NEAR EAST<br />
The care for the protection of state security by authorities is universal in time and space.<br />
Comparison and analysis of written monuments of the Ancient Near East of the 2 nd -1 st millennia BC<br />
(Hittite, Hurrian, Assyrian-Babylonian, Hieroglyphic-Luwian, Urartian, Greek) show that the<br />
measures taken in this regard are stereotyped. First of all, attention was paid to the protection of the<br />
borders of states, capitals, major settlements and religious centres. For this purpose, the authorities<br />
constructed fortresses of strategic importance. As a rule, representatives of the dominant ethnic<br />
group of the country served these constructions of military purpose.<br />
The authors attach no less importance to the reconnaissance service, the representatives of<br />
which worked actively on the border line: on the territory of neighboring countries they collected<br />
information and promptly passed it to the centre through special channels.<br />
48
In order to protect the country security, traditional practice of resettling persons (women,<br />
men, children) taken prisoner during military operations to central regions of the country took place.<br />
This allowed the state to keep the conquered population under constant control, in addition, to use it<br />
as workforce and servants as well, and, what is the most important, to accelerate the process of its<br />
de-ethnization.<br />
The authors paid attention to one more aspect of protection of the state security, in particular,<br />
deportation of the local population from one less protected border zone to another already developed<br />
border region, or its expulsion from the country altogether.<br />
In the context of the materials obtained by the authors it has become clear that diplomatic<br />
treaties concluded with neighbouring countries also facilitated protection of the security of the<br />
country. These treaties regulated rules of movement of refugees from a foreign country.<br />
The results of the conducted research lead the authors to the conclusion that the problem<br />
under study is relevant and important not only from the viewpoint of the history of states of the<br />
Ancient Near East, but the political processes going on in the world at present as well.<br />
49
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
mzis RvTaeba da mefe<br />
xeTur lursmul teqstebSi mravalgzis moxseniebuli mzis RvTaeba<br />
( D UTU), romelic mzis aRmniSvneli xaTuri Eštan-idan momdinare Ištanu-d<br />
iwodeba [1, 684; 2, 116], sxvadasxva epiTetebiTaa Semkuli: cisa (nepišaš/AN-<br />
ŠAME), miwisa (taknaš/KI-/ER-SETIM), wylisa (ME/wetene)... xeTebisaTvis lokaluri<br />
sakulto centrebis mzis RvTaebis iseTi zedwodebebicaa cnobili,<br />
rogoricaa: qalaq arinas mzis RvTaeba ( D UTU URU Arina), qaTafas mzis RvTaeba<br />
( D UTU URU Katapa), Samuxas mzis RvTaeba ( D UTU URU Šamuha), cifalanTas mzis RvTaeba<br />
( D UTU URU Zipalanta) da a. S. xeTur lursmul teqstebSi mze umTavresad xeTebis<br />
panTeonis uzenaes qalRvTaebadaa warmodgenili. misi epiTetebia: deda (AMA,<br />
anna-), qalbatoni (GAŠAN), dedofali (MUNUS.LUGAL), RmerTebis mze<br />
(DINGIRmeš-nan D UTU). mze araerTgzis mamri RvTaebis rangSic gvevlineba. am<br />
SemTxvevaSi mas mamis (atta-), batonis (EN/BEL/išha-), mefis (LUGAL/haššu-), mwyemsis<br />
(LUSIPA(UDU)/weštara-), Zis (DUMU) terminebiT moixsenieben. xeTur teqstebSi<br />
mzis mamri RvTaeba casTanaa dakavSirebuli, xolo miwa mdedr RvTaebasTan.<br />
sazogadoebis social-ekonomikuri da kulturuli ganviTarebis garkveul<br />
etapze, iseve rogorc sxva araerT religiaSi, xeTurSic, miwis qalRvTaebis<br />
– RmerTebis dedis, dedamiwis, didi dedis – astralizaciis Sedegad igi<br />
mzesTan asocirebuli aRmoCnda da `personificirebul iqna amomaval da<br />
miwaSi Camaval mzesTan". miwisa da cis RvTaebaTa ipostasebis gaerTianebam<br />
mzis qalRvTaebas samyaros kosmosis uzenaesi manaToblis saxeli<br />
daumkvidra [3, 123-9; 4, 109-120; 5, 160 da Smd].<br />
zemoaRniSnulis sailustraciod xeTuri lursmuli teqstebidan<br />
ramdenime amonaridis moxmobiT SemovifarglebiT .<br />
xeTebis panTeonSi mzis, rogorc mamri, aseve mdedri RvTaebis<br />
gansakuTrebiT gamorCeul statusze miTiTebebs, araerT xeTur lursmul<br />
teqstSi vadasturebT.<br />
sakvlevi sakiTxisaTvis sayuradRebo teqstebis citirebisas g. giorgaZis, n. benduqiZis, i.<br />
tatiSvilis da m. RambaSiZis mier Sesrulebuli xeTuri lursmuli werilobiTi Zeglebis<br />
qarTuli Targmanebi gamoviyeneT.<br />
50
mzis erT-erT sagalobelSi, romelic qanTucilis (Zv. w. XIVs.)<br />
saxeliTaa Sedgenili, vkiTxulobT: `RvTaebaTa Soris mxolod Sen xar<br />
taxtis Rirsi gmiri, mze saxiero! Sen aweseb RmerTTaTvis wesebs. gadasul<br />
RmerTTac mxolod Sen erTi ganusazRvrav wils... Tu sityvas etyvi, hoi,<br />
mzeo, RmerTni muxlmodrekiT loculoben Senze". kidev ufro STambeWdavia<br />
q. arinas mzis qalRvTaebisadmi aRvlenili mursili II-is (Zv. w. XIVs.) locva<br />
da himni. mefe brZanebs: `Sen, arinas mzis qalRmerTo, dafasebuli RvTaeba<br />
xar. // mxolod xaTis qveyanaSi gaqvs taZrebi, (qvisagan) mkvidrad nagebi...<br />
mxolod xaTis qveyanaSi gaqvs wminda taZrebi, vercxliTa da oqroTi //<br />
Semkuli. arc erT sxva qvey<strong>nana</strong>Si // (aseTi taZrebi) ar gagaCnia. vercxlis,<br />
oqrosa (da) Zvirfasi qvebisagan (damzadebuli) Tasebi, ritonebi mxolod<br />
xaTis qveyanaSi (gaqvs). // dResaswaulebs – yovelTviurs, yovelwliurs, //<br />
zamTris, Semodgomis, gazafxulis dResaswaulebs, // sisxlian moxmobis<br />
ritualebs mxolod xaTis qveyanaSi gisruleben. // Seni – mzis qalRmerTis,<br />
RvTaebrioba mxolod xaTis qveyanaSi(a) dafasebuli... RvTaebebs Soris //<br />
mxolod Sen (xar), arinas mzis qalRmerTo dafasebuli (da) didi. // arinas<br />
mzis qalRmerTo, sxva RvTaeba Senze // ufro dafasebuli da didi ar<br />
arsebobs..." erT-erTi xaTur-xeTuri bilingva (CTH 733,Nr. 112 II 10-13; 113 II 20-<br />
23) gvamcnobs: `...qurumi ase ambobs: `Segviwyale, mzis RvTaebav! mokvdavT<br />
Soris Sen mzis RvTaeba xar, RmerTebs Soris ki – brwyinvale / sinaTle<br />
(xar), RvTaeba (da) dedofali (xar) Sen". daaxloebiT igive Sinaarsisaa<br />
xeTuri sxva teqstis (CTH 733,Nr.III 21-24) Semdegi pasaJic: `rodesac adamiani<br />
qaSqaTSi xuvasi-stelasTan mzis RvTaebas Tayvans scems, qurumi ambobs:<br />
`Segviwyale qaSqaTis mzis RvTaebav, mokvdavTa Soris Sen qaSqaTis mzis<br />
RvTaeba xar, RmerTebs Soris Sen qaSqaTis mzis RvTaeba xar, RmerTebs<br />
Soris ki – leliyah – (xar), RvTaeba da dedofali (xar) Sen" da a. S.<br />
rogorc aRiniSna, xeTur lursmul teqstebSi mzis RvTaeba xSirad<br />
casTan, miwasTan, zRvasTan, mdinaresTan, mTasTan organul kavSirSia<br />
warmoCenili. qanTucilis, zemoT ukve moxseniebul sagalobelSi uzenaesi<br />
mnaTobis adgilsamyofeli cazea lokalizebuli. sagaloblis avtoris<br />
TvalsazrisiT, ciuri koSkis kari mxolod mzis RvTaebisTvisaa Ria. caze<br />
51
da qveynis (samyaros) oTx mxareSi oTxcxenSebmuli etliT igi, solaruli<br />
sxva RvTaebebis (magaliTad, ZvelberZnuli heliosis, an indoariuli<br />
RvTaebebis – varunas, indras, vatas...) msgavsad, gadaadgildeba. iqve<br />
naTqvamia: `...iq, sadac miwa da caa, sxivnielo, mzeo, Sen xar mxolod…<br />
gamodixar cis simravlidan, brwyinvalev, martooden Sen! caTa meufeni Sens<br />
winaSe Tavebs idreken da miwis RmerTnic Sen gmoneben..." amave teqstSi iscaa<br />
xazgasmuli, rom mzis RvTaeba `bneli qveynis" (qvesknelis) mamamTavaricaa.<br />
gamTenias igi cad amaRldeba da zemo da qvemo qveynebs srulad<br />
gaaciskrovnebs". qalaq arinas mzis qalRmerTisadmi miZRvnil mursili II-is<br />
himnSic aseT sityvebs vxvdebiT: `...cis WiSkars mxolod SenTvis xsnian<br />
xolme // da WiSkrebSi mxolod Sen, (RvTaebaTa Soris) damkvidrebulo //<br />
[qalaq arinas mzis qalRmerTo,] gaivli". amindis RvTaeba fixasasisadmi<br />
locvisas, muvaTali (Zv. w. XIIIs.) mzes Semdegi sityvebiT mimarTavs: `...Sen,<br />
cis mzis RvTaebav, zRvidan amodixar, da cad // amaRldebi. cis mzis<br />
RvTaebav, Cemo ufalo, dRes // RvTaebebi gaaCere. RvTaebebs, romlebsac Cemi<br />
eniT movuxmob // dRes, da Tavis gasamarTleblad mivmarTav, (mimarTe Senc)<br />
da mouxme maT, cis mzis RvTaebav, cidan (da) miwidan, // mTebidan (da)<br />
mdinareebidan, maTi taZrebidan da maTi taxtrevnebidan..." da iqve: `cis mzis<br />
RvTaebav, arinas mzis RvTaeba, arinas amindis RvTaeba, mecula, // xula,<br />
cinduxia, mamri RvTaebebi, qalRmerTebi, mTebi // (da) mdinareebi arinasi,<br />
amindis RvTaeba xsnisa, amindis RvTaeba sicocxlisa". CTH 376 E. 14-7-Si mzis<br />
RvTaebaze naTqvamia: `sadac ar unda (imyofebodes) saTayvanebi arinas mzis<br />
qalRmerTi – caSi, (sxva) RvTaebebs Soris, zRvaSi, mTebSi an [qvesknelSi],<br />
saidanac is brundeba xolme". xeTur lursmul teqstebSi Semdegi<br />
striqonebic mowmdeba: `...arinas mzis qalRmerTo ... cisa da miwis samefos<br />
mxolod Sen swyalob"...… `cisa da miwis garemomcveli // sinaTle mxolod<br />
Sen (xar), arinas mzis qalRmerTo", `miwa-qaliSvili mzisa" an `dedamiwis<br />
qaliSvili –mze" ( MUNUS Daganzipaš DUMU. MUNUS D UTU).<br />
xeTur lursmul, xeTur da gvianxeTur ieroglifur-luviuri<br />
werilobiTi wyaroebis monacemTa konteqstSi mzis RvTaeba ara mxolod<br />
casa da miwas (zesknelsa da qvesknels) ganagebs da awesrigebs, aramed im<br />
52
sivrcesac (Suasknels), romelic `adamianTa modgmisa da mcenare-cxovelTa<br />
mieraa aTvisebuli".<br />
xeTur lursmul werilobiT ZeglebSi aRniSnulia, rom mzis RvTaeba<br />
adamianze zrunavs (`borotis mqnelsa da RvarZlians Rirs sasjels miuzRvi,<br />
mzeo! mzeo, pursa da luds Sens samsxverploze marad Semogwiravs is, mzeo,<br />
Seni morCili mona-adamiani daicav Sen!", an `locvas mxolod Sen Seismen. //<br />
mxolod Sen (xar), arinas mzis qalRmerTo, keTilmosurne RvTaeba //<br />
mxolod Sen (xar) mowyale. marTali adamiani mxolod SenTvis, arinas mzis<br />
qalRmerTisaTvis (aris) sayvareli. // mas mxolod Sen, arinas mzis<br />
qalRmerTo, ganadideb), oblebs mfarvelobs (`mfarvelob oblebs, rogorc<br />
RviZli da misagebels Sen erTi miageb obolT, tvirTmZimeT!"), qveynis faunas<br />
ufrTxildeba (`Sen Cvens zemoT xar, mzeo, samarTals qmni ZaRlsa da<br />
Rorze, tyis nadirze"). niSandoblivia, rom xeTebis samefoSi Savi Wiris<br />
mZvinvarebis dros ganadgurebuli da gaveranebuli mindvrebis, baRebis,<br />
mdeloebis aRorZinebas mursili II maincadamainc arinas mzis RvTaebas<br />
SesTxovs. xeTebis samefosaTvis movlenili am didi ubedurebis<br />
iniciatorebis dasjasac mefe arinas mzis qalRvTaebisagan elis.<br />
adamianTa samyarosTan (Sua sknelTan) mzis RvTaebis mimarTebis<br />
sakiTxis TvalsazrisiT, gansakuTrebiT sayuradRebo mainc isaa, rom jer<br />
kidev xeTebis samefomdel xanaSi mzis RvTaeba mefesTan, mefis institutTan,<br />
qveynis politikur cxovrebasTan sakmaod mWidrod dakavSirebuli aRmoCnda<br />
[10, 32-33]. am mxriv, sagulisxmoa, rom Zv. w. XVIII saukunis Sua wlebis<br />
anatoliis istoriis amsaxveli e. w. `aniTas teqstis" avtori, qalaq nesasTan<br />
dapirispirebuli qusaras mefe aniTa, qalaq nesaze da amboxebul sxva<br />
qveynebze gamarjvebas cis RvTaeba tarosTan erTad mzis qalRvTaebasac<br />
umadlis (`[xolo fiT]xanas, mamaCemis Semdeg, imave wels amboxeba davamxe:<br />
mzis qalRmerTis (SemweobiT), qvemoT CamoTvlili qveynebi, romlebic<br />
aRdgnen, swored isini [yvela davamxe]".<br />
xeTebis samefos arsebobis mTel manZilze, werilobiT wyaroebSi<br />
araerTgzisaa miTiTebuli, rom samefo uzenaesi RvTaebis mieraa boZebuli.<br />
xSiradaa xazgasmuli is garemoeba, rom mefes win mzis RvTaeba miuZRvis,<br />
mefe mzis karnaxiT moqmedebs: marTavs qveyanas da xalxs, ibrZvis samefos<br />
53
sazRvrebis gasavrcobad an dasacavad, urCi mezoblebis dasasjelad, iRwvis<br />
sxva qveynebTan diplomatiuri urTierTobebis dasamyareblad, eweva farTo<br />
aRmSeneblobiT da saqvelmoqmedo moRvaweobas da a. S.<br />
xeTebis Zveli samefos pirveli mefe xaTusili I (Zv. w.1650-1620 ww.)<br />
Tavis `analebSi" siamayiT aRniSnavs, rom qalaq arinas qalRvTaeba misi<br />
qalbatonia, xolo Tavad mefe mzis qalRvTaebis rCeuli. mefis monaTxrobiT,<br />
mzis qalRvTaeba brZolebSi mas win miuZRoda. am RvTaebis `xelis<br />
awevis" wyalobiT mefes q. alxa gaunadgurebia. sxvadasxva qveyanaze<br />
gamarjvebisaTvis madlobis niSnad, xeTebis mefes q. arinas mzis<br />
qalRvTaebisaTvis omis dros nadavlis saxiT mopovebuli mdidari<br />
Sesawiravebi miurTmevia (magaliTad, `...oqros erTi tabla, vercxlis sami<br />
tabla [...] vercxlisa, oqros erTi savarZeli, kargi oqrosi, oqros erTi<br />
madnanu-etli, ori [...] mooqrovili, (es yvelaferi) q. xasudan q. arinas mzis<br />
RvTaebas mivutane", an `q. cifasna gavanadgure, misi RvTaebani xelT vigde<br />
da q. arinas mzis RvTaebas mivutane", an `erTi madnanu-etli, erTi vercxlis<br />
iremi, erTi oqros tabla, erTi vercxlis tabla, xaxas RvTaebani, erTi<br />
vercxlis xari, erTi mooqrovili gemi. me, didma mefem, Tabarnam, xelT<br />
vigde. maT mona-qalebs xelebi dolabis qvidan avaRebine da isini saxanisa<br />
da lucisagan gavaTavisufle. gavuxseni jaWvebi da isini q. arinas<br />
qalRvTaebas, Cems qalbatons davubrune..."). q. arinas mzis RvTaebasTan<br />
gansakuTrebuli siaxlovis sailustraciod mefes sakuTari qandakeba q.<br />
arinas mzis qalRvTaebis maxloblad ganuTavsebia: `maSin oqrosgan Cemi<br />
qandakeba Camovasxmevine da Cemi qalbatonis q. arinas RvTaebis axlos<br />
davadgmevine, xolo galavani mTlianad vercxliT movarayebine" – acxadebs<br />
mefe [11, 187].<br />
TuTxalia I/II (Zv. w. 1460-1420 ww.) misi samefos mtrebze (mcire aziis<br />
qalaqebis antixeTur koaliciaze, qasqebze) gamarjvebebs sxvadasxva<br />
RvTaebebs da, pirvel rigSi, q. arinas mzis qalRvTaebas miawers. mefe<br />
gvamcnobs: `(mtrebma – n. x.) ... Tav[ian]Ti laSqari gaaerTianes da maTma [...]<br />
Cemi laSqris winaaRmdeg daiZrnen. magram [me], TuTxaliam RamiT waviyvane<br />
Cemi laSqari da mtris banaks gars Semovertyi da RvTaebebma gadmomces me<br />
isini (qalaqebi): q. arinas mzis qalRvTaebam, amindis RvTaebam, lelvanim da<br />
54
me davamarcxe mtris laSqari". da iqve: `qasqebis mTeli qveyana aR[midga] da<br />
q. TivaraSi banaki dasca (da) banakis ukan tye daikava, mas win mdina[rec<br />
Camoudis]. xolo me, TuTxalia, didi mefe, [wavedi] SevebrZole maT da<br />
RvTaebebma momces igi, q. ari[nas] mzis qalRvTaebam, xaTis mfarvelma<br />
RvTaebam, zababam, iSTarma, mTvaris RvTaebam, lelvanim, da davamarcxe qasqas<br />
laSqari".<br />
mursili II-is mier Sedgenili sufiluliuma I-is (Zv. w. 1365-1340ww.)<br />
`saqmenis" fragmentebis Tanaxmad, am mefis mravalricxovani laSqrobis<br />
dros mas Tan `RvTaebebi axldnen", romlebic qveynebisa da qalaqebis<br />
damorCilebaSi `did daxmarebas uwevdnen". RvTaebaTa CamonaTvalSi, pirvel<br />
adgilze kvlav q. arinas qalRvTaebaa moxseniebuli.<br />
mursili II-is (Zv. w. XIVs.) `aTwlian analebSi" aSkaradaa xazgasmuli q.<br />
arinas mzis qalRvTaebasTan da sxva RvTaebebTan mefis mWidro kavSiri,<br />
mefis namoRvawarSi RvTaebaTa mier Setanili wvlili. am werilobiT<br />
wyaroSi sxvadasxva samxedro operaciis aRwerisas sul cota 14-jer<br />
vxvdebiT gamoTqmas: `q. arinas mzis qalRvTaeba, Cemi qalbatoni, amindis<br />
RvTaeba, Cemi batoni, mecula da yvela RvTaeba mxarSi (an gverdSi – n. x.)<br />
medgnen". magram amjerad, CvenTvis gansakuTrebiT saintereso mainc uSualod<br />
q. arinas mzis qalRvTaebisadmi mursili II-is mimarTvis is striqonebia,<br />
sadac mefisa da q. arinas mzis qalRvTaebis urTierTmimarTeba sakmaod<br />
damajereblad da STambeWdavadaa warmoCenili. mefe acxadebs: `xolo,<br />
rodesac me, mze, mamaCemis taxtze davjeqi, sanam im garSemo myofi qveynebis<br />
winaaRmdeg, romlebmac omi gamomicxades, sabrZolvelad gavwevdi, Cemi<br />
qalbatonis, qalaq arinas mzis qalRvTaebis dadgenil dResaswaulebze<br />
vizrune da vizeime isini. Cems qalbatons, qalaq arinas mzis qalRvTaebas<br />
xeli aRvupyari da Semdegnairad mivmarTe: `qalaq arinas mzis qalRvTaebav,<br />
Cemo qalbatono! is garSemomyofi qveynebi, romlebmac Seuracxyofa<br />
momayenes da pativi ar mces, Seni, Cemi qalbatonis, qalaq arinas mzis<br />
qalRvTaebis miwebs itacebdnen da kvlav igives apirebdnen. maS modi, Cemo<br />
qalbatono, qalaq arinas mzis qalRvTaebav CemTan da es garSemomyofi<br />
mtruli qveynebi Cems win daamarcxe!" xolo qalaq arinas mzis qalRvTaebam<br />
Seismina Cemi da movida CemTan. maSin davamarcxe, rogorc ki mamaCemis<br />
55
taxtze avedi, garSemo myofi mtruli qveynebi 10 weliwadSi gavanadgure<br />
isini". q. arinas mzis qalRvTaebas mursili II Tavis momaval moRvaweobasac<br />
organulad ukavSirebs, rodesac `aTwliani analebis" daskvniT nawilSi<br />
acxadebs: `rasac me qalaq arinas qalRvTaeba, Cemi qalbatoni SemdgomSi<br />
damiwesebs, imas daviweseb da Sevasruleb".<br />
qveynis politikur cxovrebaSi mzis qalRvTaebis aqtiuri<br />
monawileobis magaliTs xaiasas momaval mmarTvelTan, xukanasTan da<br />
`xaiasas kacebTan" sufiluliuma I-is mier dadebul xelSekrulebis<br />
teqstSic vxvdebiT (KBo 19, 44). sayuradReboa, rom am oficialuri<br />
dokumentis uflebamosilebis mowmeebad maincadamainc RvTaebebi saxeldebian.<br />
`mowme" RvTaebaTa sakmaod vrcel nusxaSi ki, pirveloba `mzis RvTaeba<br />
cisa, q. arinas qalRvTaeba mzisa"-s ekuTvnis.<br />
mzis RvTaebasTan mefis institutis damokidebulebis xeTuri<br />
Tvalsazrisis rekonstruqciisaTvis saintereso monacemebs mefis<br />
xelisuflebis ganaxlebis ritualisadmi miZRvnil xeTur teqstebSic<br />
vpoulobT (romelsac mkvlevarTa azriT, `sasaxlis samSeneblo rituali"<br />
mxolod pirobiTad SeiZleba vuwodoT) [12, 40-49]. am werilobiT ZeglSi<br />
pirdapiraa gacxadebuli, rom qveyana samarTavad mefes RvTaebebma Caabares:<br />
`me ki, mefes RmerTebma – mzis da amindis RvTaebebma qveyana Camabares da me,<br />
mefe, Cems qveyanas da Cems saxls vicav"). igive RvTaebebia moxseniebuli<br />
Semdeg pasaJebSic: `mzisa da amindis RvTaebebma kvlav izrunes mefeze,<br />
ganuaxles Zala, misi (sicocxlis) wlebi usazRvro gaxades". imave teqstSi<br />
mefis winaaRmdeg borotebis potenciur CamdenT imave RvTaebebis saxeliT<br />
emuqrebian. xorbalsa da qers fqvaven da Tan amboben: `(is), vinc mefis<br />
winaaRmdeg borotebas ganizraxavs, dae, RvTaebebma (mzis da amindis<br />
RvTaebebma – n. x.) masac boroteba mouvlinon da isic (aseve) dafqvan".<br />
q. arinas mzis qalRvTaebas gamorCeuli adgili amindis RvTaeba<br />
fixasasisadmi aRvlenil zemoT ukve moxseniebul muvaTalis locvaSic<br />
ukavia, miuxedavad imisa, rom mefisave mowmobiT, igi q. arinas mzis<br />
56
RvTaebisa da xaTis yvela RvTaebis qurumad fixasasim dasva <br />
[3, 76] da ufro<br />
metic, xaTis qveyanaSi mefobisTvisac ganamwesa. sxva RvTaebebTan SedarebiT<br />
q. arinas mzis RvTaebis upiratesoba locvis Sesaval nawilSivea<br />
aqcentirebuli. mefe, romelsac RvTaebaTa winaSe Tavis marTleba (codvebis<br />
monanieba) ganuzraxavs, Sesabamiss rituals aRasrulebs. saxuravze, mzis<br />
pirispir lerwmisagan mownul or magidas dgams, romelzedac<br />
ritualisaTvis gamiznul `35 sqel purs (gamomcxvars erTi) Tarna axali<br />
fqvilisagan, // Txelkedlian (gamWvirvale) Tass TafliT, romelSic wminda<br />
zeTia (Sereuli), qoTans, savses cximiani puriT, burRuliT // Txelkedlian<br />
(gamWvirvale) Tass da 30 doq Rvinos" aTavseben. sayuradRebo isaa, rom am<br />
ori magididan, erTi sakuTriv arinas mzis qalRvTaebas ekuTvnis, xolo<br />
meore ara romelime erT mamr RvTaebas, aramed, zogadad – mamr RvTaebebs.<br />
niSandoblivi isicaa, rom saxuravze asuli mefe ara yvela RvTaebis, aramed<br />
maincadamainc cis mzis RvTaebis winaSe iCoqebs (CTH 381,§1, 1-9).<br />
da bolos, xeTuri sazogadoebis ierarqiuli kibis umaRles<br />
safexurze mzis RvTaebis gansakuTrebul statusze, zemoaRniSnulTan<br />
erTad, isic metyvelebs, rom Zv. w. XIV saukunidan xeTi mefeebis<br />
titulaturaSi terminebma: `mze", `Cemi mze", `me, mzem" centraluri adgili<br />
daimkvidra. xeTebis axali samefos droindel xeTur lursmul teqstebSi<br />
xSirad vxvdebiT frazebs: `ase (ambobs) mze sufiluliuma, xaTis qveynis<br />
mefe"; `me, mzem, Sen, xukana [warCinebuli] gagxade"; `da Sen, xukana, mxolod<br />
mze daicavi saimedod da mxolod mzes mxarSi amoudeqi"; `ase (ambobs) Cemi<br />
mze mursili, didi mefe, mefe xaTis qveynisa..."; `xolo, rodesac me, mze,<br />
mamaCemis taxtze davjeqi"; `...me ki, mze dagicav Sen, dufi-TeSuf"; `me, mzem<br />
mis winaaRmdeg gavilaSqre" da a. S.<br />
rac Seexeba mzis RvTaebis dasaxelebis Semcvel xeTuri da<br />
gvianxeTuri xanis ieroglifur-luviur werilobiT Zeglebs, isini<br />
raodenobrivadac da informaciulobis TvalsazrisiTac xeTur lursmul<br />
teqstebs tols ver udebs, miTumetes, rom gvianxeTuri xanis samefosamTavroebis<br />
(muSqebis qveyana, Tabali, Tuna, Tuxani, xilaqu, que, qamanu-<br />
<br />
ufro dawvrilebiT ix. tatiSvili i., zogierTi mosazreba mefe muvaTali II-is sabeWdavebis<br />
Sesaxeb, kavkasiur-axloaRmosavluri krebuli XI, Tbilisi, 2004, gv. 40-49.<br />
57
melidu, gurgumi, qumuxi, qargamiSi...) panTeonSi uzenaesi RvTaebis adgili<br />
ara mzis mamr an mdedr RvTaebebs ukaviaT, aramed amindis RvTaeba<br />
TarxunTass (DEUS TONITRUS), romelic Sumeruli iSquris, semituri adadis,<br />
xuriuli TeSubis msgavsad, casTan, siuxvis momtan wylebTan da<br />
nayofierebasTanaa dakavSirebuli [13, 197-209].<br />
mzis RvTaeba xeTuri da gvianxeTuri xaniT daTariRebul ieroglifur-luviur<br />
warwerebSi, iseve rogorc xeTur lursmul teqstebSic,<br />
casTanaa asocirebuli. adreuli (xeTuri) xanis ieroglifur-luviur<br />
werilobiT ZeglebSi, mzis RvTaebas, rogorc wesi, `mzis RvTaeba cisa"<br />
(DEUS SOL CAELUM) [14,52] ewodeba, xolo gviandelSi (gvianxeTur xanaSi) -<br />
`cis RvTaeba mze" (CAELUM DEUS SOL) [15,24]. ieroglifur-luviuri damwerlobiT<br />
Sesrulebul samefo warwerebSi, iseve rogorc xeTur lursmul<br />
teqstebSic, xazi mzis RvTaebis sxivebis naTebasa da brwyinvalebas esmeba.<br />
mzis frTosan diskos (ornamentur motivs, samefo kartuSs)<br />
ieroglifur-luviuri damwerlobiT Sesrulebul rogorc xeTur, aseve<br />
gvianxeTuri xanis werilobiT Zeglebze (sabeWdavebi, qvaze amokveTili<br />
reliefebi, samefo warwerebi) vxvdebiT. magram Zalze niSandoblivi isaa,<br />
rom yaradaRisa da yizildaRis mTianeTSi aRmoCenili, Cvens mier Zv. w. X-IX<br />
saukuneebis mijniT daTariRebuli ieroglifur-luviuri 5 warweridan,<br />
romelic musqas (musqebis, muSqebis) qveynis mefe xarTafus ekuTvnis, oTxs<br />
frTosani disko (samefo kartuSi) amSvenebs, magram, aqedan or ieroglifurluviur<br />
warweraze, mzis frTosani diskos zemoT, gvianxeTuri samefosamTvaroTa<br />
panTeonis uzenaesi RvTaebis – TarxunTasis aRmniSvneli<br />
luviuri ieroglifia ganTavsebuli [16, 33-37].<br />
samefo titulaturaSi mzis RvTaebis moxseniebas gvianxeTuri xanis<br />
mxolod msxvili politikuri gaerTianebebis pirveli pirebis (mefeebis,<br />
Tarvanasebis) saxeliT Sedgenil ieroglifur-luviur warwerebSi vxvdebiT.<br />
ramdenimegzis mzis RvTaeba sxva RvTaebebis gverdiT e. w. krulvis Semcvel<br />
konteqstebSic Cndeba. miuxedavad amisa, gvianxeTuri xanis samefosamTavroTa<br />
pirveli pirebis (mefeebis, Tarvanasebis, mbrZaneblebis)<br />
ieroglifur-luviuri warwerebis mTavari moqmedi pirebi mefe da RvTaeba<br />
58
TarxunTasia. ase, magaliTad, yara-Tefeze aRmoCenili, Zv. w. IX saukunis<br />
bolo meoTxediT daTariRebul, aziTavaTas cnobil bilingvaSi<br />
vkiTxulobT: `me aziTavaTa var, mziT kurTxeuli kaci, TarxunTasis<br />
msaxuri, (is), romelic avarqum, danunelTa mefem, daawinaura. TarxunTasma<br />
danunelTa dedam da mamam momavlina. da me ganvavrce adanas velis miwebi<br />
aRmosavleTsa da dasavleTis (mimarTulebiT). da Cemi yofnis Jams<br />
danunelTa qveyanaSi sufevda yovelgvari keTildReoba, baraqa da dovlaTi.<br />
da gavavse danunelTa beRlebi da mivumate cxens cxeni. da mivumate<br />
laSqars laSqari. da mivumate fars fari. yovelive es TarxunTasisa da sxva<br />
RvTaebaTa wyalobiT gavakeTe" [17, 110]. daaxloebiT aseTive statusi aqvs<br />
miniWebuli mzis qalRvTaebas qargamiSis mefe iaririsis (Zv. w. VIII saukunis<br />
60-40-iani wlebi) warwerebSic: `me var iaririsi, mbrZanebeli, mze kaci...<br />
dasavleTsa da aRmosavleTSi gandidebuli, kaci RvTaebaTa mier<br />
Seyvarebuli. Cemi samarTlianobis (ambavi) TarxunTasma da mzis RvTaebam cas<br />
amcnes..." [17, 109], an `me var iaririsi, mmarTveli, ufliswuli, sayvareli<br />
TarxunTasisa, <strong>qubaba</strong>si, qarxuxasi da mzis RvTaebisa. Cemi gamosaxuleba<br />
gavakeTe da <strong>qubaba</strong>s fexebTan davdgi", an `[me (var), gmiri, qveynis batoni<br />
qalaq qargamiSisa... <strong>qubaba</strong>s sayvareli. me ganmadida mamaCemma sasturasma,<br />
mzisgan dalocvilma. <strong>qubaba</strong>m mamiseul taxtze damsva..." [18, 150-163] da a. S.<br />
miuxedavad imisa, rom zemoT ukve moxseniebuli aziTavaTas warweris<br />
daskvniT nawilSi mzis RvTaeba kvlavaa moxseniebuli, iqac pirveloba<br />
RvTaeba TarxunTass ekuTvnis. igive viTarebaa asaxuli Semdeg<br />
konteqstebSic: `dae, damnaSaves, RvTaebebi TarxunTasi, qarxuxa (da) <strong>qubaba</strong>,<br />
mTvarisa da mzis RvTaebebi... ganurisxdnen (da) dae, mas Tavi daagdebinon",<br />
an `dae, mis winaaRmdeg gamovidnen RvTebebi: TarxunTasi, qarxuxa da <strong>qubaba</strong>,<br />
ea, mTvare (da) mze WALA da man (damnaSavem - n. x.) verc cis baraqa dainaxos,<br />
verc miwisa da verc <strong>qubaba</strong>si [18, 150-163] da a. S.<br />
amgvarad, zemomoyvanil monacemTa konteqstSi kargad Cans, rom iseve<br />
rogorc sxva ZvelaRmosavlur sazogadoebebSi, xeTurSic, adreve (Zv. w. XVII<br />
s.) Camoyalibda Tvalsazrisi samefo xelisuflebis RvTaebrivi<br />
warmomavlobis Sesaxeb. xeTebis panTeonis uzenaesi RvTaeba – mze<br />
organulad daukavSirda mefes da mefis instituts. rogorc davinaxeT,<br />
59
werilobiT wyaroebSi xSiradaa xazgasmuli, rom mefes win mzis RvTaeba<br />
miuZRvis, mefe mzis RvTaebis karnaxiT da miTiTebiT moqmedebs: marTavs<br />
qveyanas da xalxs, ibrZvis samefo sazRvrebis gasavrcobad, an dasacavad,<br />
urCi mezoblebis dasasjelad, iRwvis sxva qveynebTan diplomatiuri<br />
urTierTobebis dasamyareblad, eweva farTo aRmSeneblobiT da saqvelmoqmedo<br />
moRvaweobas. xeTebis axali samefos droidan (Zv. w. XIV s.) xeTebis<br />
mefe `mzis” epiTetiT moixsenieba. xeTi mefeebis titulaturaSi terminebi:<br />
`mze”, `Cemi mze”, `me mzem” centralur adgils imkvidrebs. gvianxeTur xanaSi<br />
samefo xelisuflebis RvTaebrivi warmomavlobis koncefcia kvlav<br />
funqcionirebs, im gansxvavebiT, rom amjerad, mzis RvTaebis adgils<br />
gvianxeTuri xanis panTeonis uzenaesi RvTaeba – amindis RvTaeba TarxunTasi<br />
ikavebs.<br />
2009.<br />
damowmebuli pirvelwyaroebi da literatura<br />
1. Гамкрелидзе Т. В., Иванов В. В., Индоевропейский язык и индоевропейцы.<br />
Реконструкция и историко-типологический анализ праязыка и протокультуры, II,<br />
Тбилиси, 1984, с. 684.<br />
2. tatiSvili i., xeTur-qarTuli leqsikoni, nakv. II, Tbilisi, 2007, gv.<br />
116.<br />
3. tatiSvili i., xeTuri religia, Tbilisi, 2001, gv. 123-129.<br />
4. tatiSvili i., ramdeni mze hyavdaT xeTebs kavkasiuraxloaRmosavluri<br />
krebuli X, Tbilisi, 2001, gv. 109-120.<br />
5. kikviZe i., miwaTmoqmedeba da samiwaTmoqmedo kulti Zvel<br />
saqarTveloSi. Tbilisi, 1976, gv. 160 da Smd.<br />
6. giorgaZe g., sufiluliumas xelSekruleba xukanasTan da `xaiasas<br />
kacebTan", wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa istoriis<br />
qrestomaTia, Tbilisi, 1990, gv. 193 da Smd.;<br />
7. giorgaZe g., mursili II-is xelSekruleba amurus mmarTvel dufi-<br />
TeSubTan, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa istoriis<br />
qrestomaTia, gv. 199 da Smd.<br />
60
8. benduqiZe n., mzis sagalobeli, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa<br />
istoriis qrestomaTia, gv. 232-233.<br />
9. RambaSiZe m., xeTuri analistika (samefo dRiurebi), nawili I,<br />
Tbilisi, 2006, gv. 19, 28, 30-31, 62, 65, 76, 79, 87, 90, 96.<br />
10. haizinga i., Homo Ludens, kaci moTamaSe, Tbilisi, 2004, gv. 32-33.<br />
11. giorgaZe g., xaTusili I-is analebi, wignSi: Zveli aRmosavleTis<br />
xalxTa istoriis qrestomaTia, gv. 187.<br />
12. tatiSvili i., zogierTi mosazreba mefe muvaTali II-is sabeWdavebis<br />
Sesaxeb, kavkasiur-axloaRmosavluri krebuli XI, Tbilisi, 2004.<br />
13. <strong>xazaraZe</strong> n., D TRH-(TarxunTi) – gvianxeTuri panTeonis uzenaesi<br />
RvTaeba, wignSi: <strong>xazaraZe</strong> n., ZvelaRmosavluri da qarTvelologiuri<br />
Ziebani, Tbilisi, 2001, gv. 197-209.<br />
14. Meriggi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Tavole 2a E3a Serie, Roma, 1975,<br />
Yazilikya, #52, naxati #34.<br />
15. Meriggi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Testi-1a Serie, Roma, 1967, Karatepe,<br />
#24, LXIX.<br />
16. Khazaradze N., ``Great King Hartapus, Great King", Bulletin of the AGIBAS, American-<br />
Georgian Institute of Biblical and Archaeological Studies, #2-3, Tbilisi, 2004-5, p. 33-37.<br />
17. <strong>xazaraZe</strong> n., luviuri ieroglifebis samyaroSi, Tbilisi, 2006, gv. 110.<br />
18. Hawkins J. D., Kubaba at Karkamiš and Elsewhere, AnSt, XXXI, 1981, p. 150-163.<br />
Nana Khazaradze<br />
THE SUN DEITY AND THE KING<br />
In the context of the evidence of the Hittite period cuneiform and Late Hittite Hieroglyphic<br />
Luwian written sources offered in the present paper, the author arrives at the conclusion that in the<br />
Hittite society, as in other ancient oriental ones, the opinion on the divine origin of the royal power<br />
took shape at an early time (17 th c. BC).The supreme deity of the Hittite pantheon – the Sun –<br />
became organically linked with the king and the institution of the king. It is often stressed in written<br />
sources that the Sun deity leads the king, he acts at the dictation and instruction of the Sun deity:<br />
rules the country and the people, fights to extend or defend the borders of the kingdom or to punish<br />
unruly neighbours, strives for the establishment of diplomatic contacts with other countries, is<br />
61
engaged in extensive construction and charitable activity. From the period of the New Hittite<br />
Kingdom (14 th c. BC) the King of the Hittites is referred to by the epithet of the “Sun”. The terms<br />
“Sun”, “My Sun”, “I the Sun” occupy the central place in the titles of the Hittite kings. It is also<br />
demonstrated in the paper that the conception of the divine origin of the royal power is still viable in<br />
the Late Hittite period, with the difference that this time the Sun deity is replaced by the supreme<br />
deity of the Late Hittite pantheon – Weather-god Tarhunt.<br />
62
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
mzis RvTaebis aRmniSvneli uZvelesi luviuri ori ieroglifis (Yazilikaya 34,<br />
Kűltepe 86) interpretaciisaTvis<br />
mzis RvTaebis moxseniebis Semcveli xeTuri lursmuli, xeTuri da<br />
gvianxeTuri xaniT daTariRebuli ieroglifur-luviuri damwerlobiT<br />
Sesrulebuli werilobiTi Zeglebis da mzis RvTaebis (DEUS SOL)<br />
aRmniSvneli, sxvadasxva dawerilobiT Sesrulebuli luviuri<br />
ieroglifebis: [Laroche E., 1960, 190, 191; Meriggi P.,1962, 155,<br />
156, 268, 268a] Seswavlis safuZvelze, 2008 wels gamoqveynebul erT-erT Cems<br />
naSromSi (<strong>xazaraZe</strong> n., 2008, 44-65) im daskvnamde mivedi, rom mzis aRmniSvnel<br />
luviur zemomiTiTebul ieroglifebSi xaTur-xeTur-luviur kulturul<br />
tradiciebSi arsebuli mzis RvTaebasTan dakavSirebuli koncefciebi<br />
srulyofiladaa asaxuli. iqve SevniSnavdi, rom mzis RvTaebis aRmniSvneli<br />
luviuri ieroglifebi, vertikalur xazze, rogorc Cans, kosmiur RerZze, an<br />
aseve vertikalur, sigrZeze Suaze gayofil, geometriuli figuris msgavs<br />
konstruqciaze agebul ori an sami sivrcis (sknelis) gamosaxulebebiTaa<br />
warmodgenili, rac savsebiT adekvaturad asaxavs werilobiTi wyaroebis im<br />
Cvenebebs, romelTa Tanaxmadac, mzis RvTaeba ara mxolod kosmiuri RerZis<br />
Tavsa da boloSi funqcionirebs (`mzis RvTaeba cisa" nepišaš/AN-/ŠAME, `mzis<br />
RvTaeba miwisa taknaš/KI-/ER-SETIM", aramed SuaSic (`mzis RvTaeba qveynisa,<br />
adamianebisa, sociumisa, mefisa, cxovelTa, mcenareebisa..."). zemomoyvanili<br />
sami luviuri ieroglifis gamosaxulebaSi Cemi yuradReba imanac<br />
daimsaxura, rom maT kompoziciur sqemaSi vertikaluri xazis (kosmiuri<br />
RerZis) horizontalurad gadamkveTi xazis saSualebiT jvris<br />
gamosaxulebaa Seqmnili. iseTi STabeWdileba Semeqmna, rom jvari luviuri<br />
ieroglifebis konstruqciul safuZvladaa gaazrebuli. igi kosmosis<br />
simbolocaa da mzis RvTaebisac, miTumetes, rom xeTur werilobiT<br />
wyaroebSi mzis RvTaeba samyaros oTxi mxaris uzenaes manaTobladaa<br />
warmodgenili.<br />
mzis RvTaebis aRmniSvneli zemomoyvanili luviuri ieroglifebis<br />
Seswavlisas imasac mivaqcie yuradReba, rom luviuri ieroglifebis erTi<br />
63
jgufisaTvis mzis RvTaebis moqmedebis arealis – ori an sami sivrcis<br />
(zeskneli–qveskneli, zeskneli-Suaskneli-qveskneli) gamosaxatavad maincadamainc<br />
RvTaebis aRmniSvneli gaormagebuli da gasammagebuli luviuri<br />
ieroglifebia gamoyenebuli, rac sxva araferia, Tu ara RvTiuri Tvali<br />
(DEUS ). gansxvavebuli ikonografiis matareblad miviCnie zemomoyvanili<br />
mesame luviuri ieroglifi, sadac mzis RvTaebis aRsaniSnavad ara RvTaebis<br />
aRmniSvnel luviur ieroglifs vxvdebiT, aramed jvarSi Casmul iseTive<br />
mzis diskoebs, romlebic Cveulebriv frTosani mzis diskos Semcvel<br />
ornamentebsa da samefo kartuSebSia damowmebuli, im gansxvavebiT, rom am<br />
SemTxvevaSi jvari mzis diskoebs or sferod hyofs.<br />
rac Seexeba mzis RvTaebis aRmniSvneli zemoganxiluli, pirveli oTxi<br />
luviuri ieroglifisagan sruliad gansxvavebul, (magram sxva epigrafikul<br />
Zeglebze mravalgzis gameorebul) mexuTe ieroglifis semantikur kods,<br />
Semdegi SeiZleba aRiniSnos: 2008 wels gamoqveynebul, ukve moxseniebul Cems<br />
naSromSi, mzis RvTaebis aRmniSvnel am luviur ieroglifSi damowmebuli<br />
geometriuli figuris msgavsi gamosaxuleba, iseve rogorc RerZi (xazi),<br />
jvari mzis RvTaebis aRmniSvnel luviur sxva zemomoyvanil ieroglifebSi,<br />
luviuri ieroglifis am versiis konstruqciis safuZvlad gaviazre da<br />
varaudis saxiT davuSvi, rom igi, iseve rogorc jvari, RerZi (xazi) Zveli<br />
anatolielebis kosmogoniuri warmodgenebiT iyo nasazrdoebi. kosmosuri<br />
RerZisa da jvris msgavsad, igi qveynierebis, kosmosisa da aqedan<br />
gamomdinare, mzis RvTaebis samyaros gamoxatavs.<br />
amjerad, msoflio xalxTa uZvelesi, sadReisod cnobili,<br />
kosmogoniuri koncefciebis gaTvaliswinebiT, ver gamovricxav varauds, rom<br />
aRniSnuli geometriuli figuris msgavsi gamosaxuleba maincadamainc<br />
`kosmiur (msoflio) kvercxs” ganasaxierebdes, romelic ara mxolod<br />
samyaros (kosmosis), oTxi stiqiis, sicocxlis, nayofierebis, aramed mzisa<br />
da sxva pirvel RmerTTa SesaqmesTanacaa organulad dakavSirebuli [Erman,<br />
1905, 62; Sethe, 1976,$157,160; Бауер, Дюмотц, Головин, 2000, 22-23; Шейнин, 2003, 40.<br />
Энциклопедия: Символы, знаки, Эмблемы, 2004, 551-552; Рошаль, 2006,918-919...].<br />
64
mzis RvTaebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebis, pirobiTad, mexuTe<br />
versias, sxva ganmasxvavebeli niSanic axasiaTebs. am konstruqciiT<br />
Sesrulebul mzis RvTaebis aRmniSvnel luviur ieroglifebSi sami sivrcis<br />
(sami sknelis) Sesabamiss gasammagebul RvTaebis aRmniSvnel luviur<br />
ieroglifebs cis (CAELUM ) aRmniSvneli, aseve samgzis<br />
gameorebuli luviuri ieroglifebi enacvleba, romlebic kvercxis<br />
gamosaxulebis msgavsi figuris (kosmosis, qveynierebis) TavSi, SuaSi da<br />
boloSia ganlagebuli, im gansxvavebiT, rom cis aRmniSvneli pirveli ori<br />
luviuri ieroglifi zemoT – ciskenaa orientirebuli, xolo mesame –<br />
qvemoT, miwisken, qvesknelisken da, rogorc Cans, `damxobil cas"<br />
warmogvidgens. xeTuri lursmuli, xeTuri da gvianxeTuri ieroglifurluviuri<br />
werilobiTi wyaroebis monacemTa konteqstSi mzis RvTaebis<br />
aRmniSvnel luviur ieroglifSi cis aRmniSvneli ieroglifis gamoCena<br />
savsebiT bunebrivia. Cemi azriT, werilobiT wyaroebTan erTad, am<br />
SemTxvevaSi, isicaa angariSgasawevi, rom luviur da falaur enebSi mzis<br />
RvTaeba Tiuat-Tijat terminebiT aRiniSneba, romelTac T. gamyreliZe da v.<br />
ivanovi saerToindoevropul t`ieu-dan (`cis RvTaeba") momdinared miiCneven<br />
[Гамкрелидзе, Иванов, 1984,684; ix. agreTve, surgulaZe, 2003, 73].<br />
axla mzis RvTaebis aRmniSvnel kidev or luviur ieroglifze<br />
gavamaxvileb yuradRebas. orive xeTuri xaniT (Zv. w. II aTaswleuli)<br />
TariRdeba. erTi iaziliqaiaSia damowmebuli, meore – qiulTefeSi [Meriggi,<br />
1975, Tavole IX; Börker-Kläbn, 1983, 95]. iaziliqaias da qiulTefes Zeglebze<br />
damowmebuli mzis RvTaebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebi im mxrivaa<br />
saintereso, rom orive SemTxvevaSi casTan mzis RvTaebis organuli kavSiri<br />
xazgasmiTaa naCvenebi. mzis RvTaebis epiTeti `mze cisa” (nepišaš/AN-/ŠAME)<br />
sruladaa realizirebuli. adekvaturadaa asaxuli xaTur-xeTur-luviur<br />
samyaroSi arsebuli Tvalsazrisi mzeze, rogorc cis RvTaebaze, rac mzis<br />
RvTaebisadmi miZRvnil teqstebSi TvalnaTlivaa warmoCenili. magaliTad,<br />
qanTucilis (Zv. w. XIVs.) mzis sagalobelSi uzenaesi mnaTobis (mzis)<br />
65
adgilsamyofeli cazea lokalizebuli. sagaloblis avtoris TvalsazrisiT,<br />
ciuri koSkis kari mxolod mzis RvTaebisTvisaa Ria. igi casa da<br />
qveynis (samyaros) oTx mxareSi, solaruli sxva RvTaebebis msgavsad,<br />
oTxcxenSebmuli etliT, gadaadgildeba. iqve naTqvamia: `...iq, sadac miwa da<br />
caa, sxivnielo, mzeo, Sen xar mxolod.… gamodixar cis simravlidan,<br />
brwyinvalev, martooden Sen! caTa meufeni Sens winaSe Tavebs idreken da<br />
miwis RmerTnic Sen gmoneben...” [benduqiZe, 1990, 232-233]. qalaq arinas mzis<br />
qalRvTaebisadmi miZRvnil mursili II-is himnSic aseT sityvebs vxvdebiT:<br />
`...cis WiSkars mxolod SenTvis xsnian xolme // da WiSkrebSi mxolod Sen,<br />
(RvTaebaTa Soris) damkvidrebulo // [qalaq arinas mzis qalRmerTo,]<br />
gaivli". amindis RvTaeba fixasasisadmi locvisas, muvaTali (Zv. w. XIIIs.)<br />
mzes Semdegi sityvebiT mimarTavs: `...Sen, cis mzis RvTaebav, zRvidan<br />
amodixar, da cad // amaRldebi. cis mzis RvTaebav, Cemo ufalo, dRes //<br />
RvTaebebi gaaCere. RvTaebebs, romlebsac Cemi eniT movuxmob // dRes, da<br />
Tavis gasamarTleblad mivmarTav, (mimarTe Senc) da mouxme maT, cis mzis<br />
RvTaebav, cidan (da) miwidan, // mTebidan (da) mdinareebidan, maTi taZrebidan<br />
da maTi taxtrevnebidan..." da iqve: `cis mzis RvTaebav, arinas mzis RvTaeba,<br />
arinas amindis RvTaeba, mecula, // xula, cinduxia, mamri RvTaebebi,<br />
qalRmerTebi, mTebi // (da) mdinareebi arinasi, amindis RvTaeba xsnisa,<br />
amindis RvTaeba sicocxlisa". CTH 376 E. 14-7-Si mzis RvTaebaze naTqvamia:<br />
`sadac ar unda (imyofebodes) saTayvanebi arinas mzis qalRmerTi – caSi,<br />
(sxva) RvTaebebs Soris, zRvaSi, mTebSi an [qvesknelSi], saidanac is<br />
brundeba xolme" [tatiSvili, 2001, 88-101].<br />
casTan mzis RvTaebis organuli kavSiri xeTuri da gvianxeTuri xanis<br />
ieroglifur-luviur warwerebSic mowmdeba. xeTuri adreuli xanis<br />
ieroglifur-luviur werilobiT ZeglebSi, mzis RvTaebas, rogorc wesi,<br />
`mzis RvTaeba cisa" (DEUS SOL CAELUM) ewodeba, xolo gviandelSi<br />
(gvianxeTur xanaSi) - `cis RvTaeba mze" (CAELUM DEUS SOL).<br />
xaTebis, xeTebis, luvielebis kosmogoniuri rwmena-warmodgenebis<br />
istoriis TvalsazrisiT, aranakleb sainteresoa gansaxilvel luviur<br />
ieroglifebSi cis aRmniSvneli luviuri ieroglifis SuagulTan<br />
66
vertikalurad aRmarTuli sxvadasxva zomis horizontaluri sami SveriliT<br />
warmodgenili niSanic, romelsac ieroglifur-luviur damwerlobaSi<br />
analogi jerjerobiT ar moepoveba. savaraudoa, rom CvenTvis saintereso am<br />
or SemTxvevaSi mzis RvTaebis aRmniSvnel sxva luviur ieroglifebSi<br />
kosmiur RerZze, kosmiur kvercxze ganlagebul RvTaebis sami wyvili<br />
Tvalis, sami cis aRmniSvnel luviur ieroglifebs vertikalurad<br />
aRmarTul figuraze ganlagebuli, sxvadasxva zomis horizontaluri<br />
Sverilebi Seesatyviseba, xolo kosmosis (samyaros) ganmasaxierebel jvars,<br />
RerZs, kvercxs – kosmiuri xis sqematuri gamosaxuleba, romelic amasTanave,<br />
kosmosis sami sivrciT, sami skneliTaa gadmocemuli.<br />
mzis RvTaebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebis zemoganxiluli<br />
yvela varianti ara mxolod xaTebis, xeTebis da luvielebis kosmogoniuri<br />
warmodgenebis istoriis TvalsazrisiTaa saintereso, aramed qarTvelTa<br />
analogiuri warmodgenebis rekonstruqciisaTvisac, miTumetes, rom<br />
tipologiurad isini did urTierTmsgavsebas avlens.<br />
2010.<br />
gamoyenebuli pirvelwyaroebi da literatura<br />
1. Laroche E., Les hiéroglyphes hittites, I, Paris, 1960, #190, 191.<br />
2. Meriggi P., Hieroglyphisch-Hethitisches Glossar, Wiesbaden, 1962, #155, 156, 268, 268a.<br />
3. <strong>xazaraZe</strong> n., mzis RvTaebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebi, analebi,<br />
#3, Tbilisi, 2008, gv. 44-65, reziume inglisur enaze.<br />
4. Erman A., Die ägyptische Religion, Berlin, S. 1905, 62.<br />
5. Sethe K., Amun und die acht Urgötter von Hermopolis, in: Opuscula, Leipzig, 1976, $157, 160.<br />
6. Бауер В., Дюмотц И., Головин С.,Древнейшие символы, Энциклопедия символов, Москва,<br />
2000, с. 22-23.<br />
7. Шейнин Е.Я.,Яйцо, Энциклопедия символов, Москва, 2003, с.40.<br />
8. Энциклопедия: Символы, знаки, эмблемы, Москва, 2004, с. 551-552.<br />
9. Рошаль В. М., Энциклопедия символов, Москва-Санкт-Петербург, 2006, с.917-919.<br />
67
10. Гамкрелидзе Т. В., Иванов В. В., Индоевропейский язык и индоевропейцы. Реконструкция<br />
и историко-типологический анализ праязыка и протокультуры, II, Тбилиси, 1984, с. 684.<br />
ix. agreTve, surgulaZe i., miTosi, rituali saqarTveloSi, Tbilisi, 2003,<br />
gv. 73 da Smd.<br />
11. Meriggi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Tavole 2aE3a Serie, Roma 1975, Tavole IX.<br />
12. Börker-Kläbn J., Hattušas Stadttore und ihre Benennung, Beiträge zur Altertumskunde<br />
Kleinasiens, Band 1: Text, Mainz-Rhein, 1983, S. 95.<br />
13. benduqiZe n., mzis sagalobeli, wignSi: Zveli aRmosavleTis xalxTa<br />
istoriis qrestomaTia, Tbilisi, 1990, gv. 232-233.<br />
14. tatiSvili i., xeTuri religia, Tbilisi, 2001, gv. 88-101.<br />
Nana Khazaradze<br />
FOR INTERPRETATION OF TWO ANCIENT LUWIAN HIEROGLYPHS<br />
(YAZILIKAYA 34, KÜLTEPE 86) DENOTING DEITY OF THE SUN<br />
The analysis of the Hittite cuneiform, Hittite and Late Hittite hieroglyphic Luwian written<br />
monuments and of the iconography Luwian hieroglyphs denoting the solar deity (DEUS SOL) has<br />
led the author to the conclusion that in Luwian hieroglyphs denoting the solar deity, executed in<br />
different variants, the Hittite-Luwian conception is reflected fully. In Luwian hieroglyphs denoting<br />
the solar deity in one case Luwian hieroglyphs are placed at the beginning and the end of the cosmic<br />
axis and in this way the solar deity is represented as the deity illuminating the opposite domains– the<br />
heavens and the earth, and in another – at the beginning, the middle and the end of the same cosmic<br />
axis. In this case, the solar deity is interpreted not only as illuminating the heavens and the earth, but<br />
also the domain of human beings, plants and animals. In order to express the hypostases and<br />
functions of the solar deity, the Luwian hieroglyph denoting “deity” (DEUS) is used in the first case,<br />
whereas the hieroglyph denoting “the heavens” (CAELUM) is found in the other.<br />
Epigraphic monuments of Yazikaya, 34, Kűltepe, 86 are dated back to 2000B.C. once more<br />
confirm my opinion that for creators of Luwial hieroglyphs Deity of the Sun was associated with<br />
sky and luminary of upper space, lower space and intermediate space.<br />
68
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
Zvelanatoliur-kavkasiuri kosmologiis<br />
istoriis erTi aspeqtisaTvis<br />
RvTaebaTa samyofelis rangSi cis warmoCenis koncefcia drosa da<br />
sivrceSi universaluria. igi sxvadasxva variantiT araerTi xalxis<br />
kulturul tradiciaSi mowmdeba. rogorc wesi, cas da caze myof RvTaebebs<br />
bunebis movlenebis genezissac ukavSireben.<br />
luviuri ieroglifebis em. laroSiseuli siis #182-s da analogiuri<br />
siis p. merijiseuli #340-s ori mniSvneloba aqvs. isini casac<br />
aRniSnavs (fonetikuri wakiTxva: tapas-, tepas-, tipas-) da Tassac (fonetikuri<br />
wakiTxva: tepas-). Sumerul enaSi cis aRmniSnvel ieroglifur-luviur<br />
logogramas an (j. SaraSeniZe), xolo xeTurSi nepiš-, iSviaTad nepiša-<br />
Seesatyviseba (ir. tatiSvili). Zv. w. II-I aTaswleulebiT daTariRebul<br />
ieroglifur-luviur werilobiT ZeglebSi (emirgazi, iaziliqaia, alajahuiuqi,<br />
yara-huiuqi, elbistani, CaRdini, ivrizi, bori, Cifliqi, Calafverdi...)<br />
logograma `ca”, rogorc wesi, RvTaeba TarxunTis saxelwodebis<br />
komplementad gvevlineba. Tarxuni Sumeruli iSquris, semituri adadis,<br />
xuriuli TeSubis, kilikiuri Trokos, likiuri trqq-s, etruskuli Tarxonis,<br />
Zvelsomxuri torqis, qarTuli tarosis msgavsad, amindis RvTaebas<br />
warmoadgenda, dakavSirebuli iyo ra siuxvis momtan wylebTan da<br />
nayofierebasTan. Zv. w. II aTaswleulis ieroglifur-luviur werilobiT<br />
ZeglebSi am RvTaebas `cis RvTaeba TarxunTi” ewodeba, xolo gvianxeTuri<br />
xanis (Zv. w. IX-VIII ss.) werilobiT wyaroebSi - `RvTaeba TarxunTi cisa”.<br />
xeTur werilobiT ZeglebSi `ca” xSirad mzis RvTaebis saxelwodebis<br />
epiTetis saxiTac dasturdeba. xeTuri teqstebis Tanaxmad, mzis RvTaebis<br />
samyofeli cazea, cis koSki, cis WiSkari mxolod misTvisaa Ria, cis oTx<br />
mxareSi oTxcxenSebmuli etliT mxolod mzis RvTaeba gadaadgildeba da a.<br />
S. Catarebul kvleva-Ziebas im daskvnamde mivyavarT, rom ieroglifurluviur<br />
damwerlobaSi mzis RvTaebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebis<br />
erT-erT mTavar komponents, samyaros RerZTan, samyaros kvercxTan erTad,<br />
rogorc adrindel (Zv. w. II aTaswleuli) (iaziliqaia, qiulTefe), aseve<br />
69
gviandel (Zv. w. IX-VIII ss.) werilobiT Zeglebze swored cis (Tasis)<br />
ieroglifi warmoadgenda<br />
. mzis RvTaebis aRmniSvnel luviur<br />
ieroglifebSi cis ieroglifi xSirad RmerTis aRmniSvnel luviur<br />
ieroglifs ( ) enacvleba( ). Zvelanatoliuri eTnosebis<br />
kosmologiuri Sexedulebebis rekonstruqciisaTvis gansakuTrebul<br />
mniSvnelobas xeTebis mzis RvTaebis (savaraudod, arinas) mcire zomis, Zv. w.<br />
XV-XIII ss-iT daTariRebuli, metropoliten muzeumSi ganTavsebuli, oqros<br />
qandakeba iZens (SaravandediT, sayureebiT, yelsabamiT Semkuli mzis RvTaeba<br />
savarZelSia CabrZanebuli. kalTaSi mas amindis yrma RvTaeba uzis, xolo<br />
xelT, mkerdze mikruli, sakmaod didi zomis ori WurWeli upyria).<br />
sxvadasxva kulturuli tradiciebis monacemTa konteqstSi ieroglifur-luviur<br />
damwerlobaSi Tasis saxiT warmodgenili cis aRmniSvneli<br />
ieroglifis Seswavlas im daskvnamde mivyavarT, rom am ieroglifis<br />
semantikuri kodis gasaRebi amindis RvTaebasTan dakavSirebul rwmenawarmodgenebSi,<br />
kerZod ki, wvimis gamosaTxovnel locvebsa da ritualebSia<br />
saZiebeli.<br />
am TvalsazrisiT, gansakuTrebul interess saqarTveloSi moZiebuli<br />
eTnografiuli artefaqtebi da qarTuli enis leqsika imsaxurebs. irkveva,<br />
rom: qarTvelTa uZvelesi warmodgenebiT, romelic gadmonaSTebis saxiT<br />
bolo dromdea SemorCenili, ca wvimis WurWelia. igi dedamiwaze darsa da<br />
avdars ganagebs (T. saxokia). qarTul enaSi wvimasTan organuladaa<br />
dakavSirebuli WurWlis iseTi saxeobani, rogoricaa: `koka” da `saceri”<br />
(`kokispiruli wvima”, `cris”). wvimis gamoTxovnis qarTul erT-erT<br />
ritualSi (lazaroba) monawile TeTr samosSi gamowyobili gasaTxovari<br />
gogonebi, Sesawiris Segrovebis mizniT kardakar Semovlas ritualis<br />
Sesabamisi simReriT, Tavze Tasdadgmuli asrulebdnen, xolo maTi<br />
maspinZlebi Sesawiravis gaRebasTan erTad, gogonebs wylis SesxurebiT<br />
egebebodnen. wyali Tavze Sedgmul TasSic unda moxvedriliyo (T.<br />
ivelaSvili). didebis ritualis aRsrulebisas gogonebs win CixtiTmosili<br />
70
`gvalvis patarZali” miuZRveboda. CixtaSi mas sagangebod damagrebuli<br />
spilenZis jami (faxiri Tasi) hqonda Cadgmuli (g. jalabaZe, ir. surgulaZe).<br />
2011.<br />
Nana Khazaradze<br />
ONE ASPECT OF ANCIENT ANATOLIAN-CAUCASIAN COSMOLOGY<br />
№182 of E. Laroche’s list of Luwian hieroglyphs and №340 of P.Meriggi’s<br />
similar list have two meanings. They denote the sky (tapas-, tepas-, tipas-) as well as a cup (tepas-).<br />
The analysis and comparison of artifacts of the cosmological beliefs of the ancient Anatolians and<br />
the ancient Caucasians (resp., the Georgians) leads the author to the conclusion that the origins of<br />
the interpretation of the concept of the sky in the hieroglyphic-Luwian script in the form of a cup in<br />
old Anatolian as well as old Georgian cultural world must be linked with the weather deity, or more<br />
exactly, with the ancient rituals of asking for rain.<br />
N<br />
71
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
Lborblis semantikuri kodisaTvis<br />
ieroglifur luviur damwerlobaSi<br />
Zv. w. XVI s-Si Seqmnil ieroglifur-luviur damwerlobaSi `wris”,<br />
`borblis” da `etlis” aRmniSvneli ieroglifebi araerTgzis mowmdeba. kvlevis<br />
Sedegad irkveva, rom gvianxeTuri xanis samefo-samTavroebSi arsebuli<br />
rwmena-warmodgenebisa da mravalplaniani informaciis gadmocema swored am<br />
damwerlobis saSualebiT xdeboda. amdenad, ieroglifur-luviuri damwerloba<br />
Zveli anatoliis istoriis Seswavlis umniSvnelovanes pirvelwyaros<br />
warmoadgens. ieroglifur-luviuri damwerlobiT Sedgenil politikuri,<br />
ekonomikuri, religiuri Sinaarsis teqstebSi amasTanave, SeiZleba davinaxoT<br />
Zveli anatoliis sxvadasxva xalxTa xangrZlivi kulturuli urTierTobis<br />
safuZvelze SemuSavebuli kosmogoniisa da religiuri rwmena-warmodgenebis<br />
anarekli, romelic gadmocemulia specifikuri simbolikis saSualebiT.<br />
Cemi kvlevis sagans #267 luviuri ieroglifi da qvis stelaze daculi<br />
simboluri niSnis Sinaarsis dadgena warmoadgens.<br />
werilobiTi pirvelwyaroebis monacemTa konteqstSi irkveva, rom<br />
qarxemiSis stelaze gamosaxuli #267 ieroglifi teqstSi etlis,<br />
gadaadgilebis Sinaarsis matarebelia [9,115-117]. ieroglifi fonetikurad<br />
Semdegnairad ikiTxeba: warīna da (meore varianti j. hovkinsiseuli wakiTxva)<br />
wa/i+ra/i-za-ni-na niSnavs oTxTvalas, etls [8,103]. malatia II reliefze [9,52-53]<br />
gamosaxul nadimisa da nadirobis scenaSi erT-erT centralur figuras<br />
borbali da daxrili jvari warmoadgens, romelic, vfiqrob, simbolur<br />
semantikur kods Seicavs.<br />
malatia II reliefis detali<br />
72
YuZvelesi rwmena-warmodgenebiT wre-gavrcobili wertili Zaldautanebel<br />
moZraobas ukavSirdeba. igi kontinualurobisa (mdori, ritmuli moZraoba)<br />
da erTianobis aRmniSvnelia da drois maradiulad ganmeorebadi<br />
ciklis aRsaniSnavad gamoiyeneboda. wrebrunva, triali, rac wris dinamikur<br />
gansazRvrebas warmoadgens ritualsa da xelovnebaSi, warmoSobs magiur<br />
Zalas, radganac qmnis xelSeuxebel teritorias – wres. wre erTianobis,<br />
usasrulobis, srulyofilebis ideas gamoxatavda. wre rogorc figura,<br />
romelic iqmneba swori mrudiT dasawyisis da dasasrulis gareSe, Tavis<br />
nebismier wertilSi orientirebulia uxilav centrze. wre SemosazRvravs<br />
Sida, sazRvrul sivrces, magram wriuli moZraoba, romelic am sivrces<br />
qmnis, potenciurad usasruloa. araerT tradiciaSi kosmosi warmodgenilia<br />
sferos, grafikulad wris saxiT, romelsac gars akravs araorganizebuli<br />
qaosi. wre aris kosmiuri zecis simbolo miwasTan mimarTebaSi. borbali<br />
ciklebis – dasawyisisa da ganaxlebis simboloa.Nnikoloz kuzanelis<br />
Tanaxmad, samyaro aris borbali borbalSi. Bborbali gadaadgilebis<br />
simbolocaa da solarulic. SeiZleba iyos zafxulis buniobis gamomxatveli<br />
[1,191].<br />
yvela Zvel religiaSi wre, borbali mzesTan iyo dakavSirebuli. e.<br />
hainis Teoriis Tanaxmad, borbali kviristavidan unda warmoSobiliyo.<br />
kviristavebis RerZiT SeerTebis wyalobiT unda aRmoeCinaT ekipaJis agebis<br />
principi. Ff. foreric Tvlida, rom borbali miRebul iqna mzis emblemis,<br />
diskos gaxvretisa da RerZze wamogebis gziT [3,77].<br />
indoevropuli Ziris semantikur jgufSi wre, oTxTvala, borbali Huert<br />
[h] -Huer-ĝ [h] Ziridanaa nawarmoebi: Zvel induri vartali –brunva, veduri vartani –<br />
gagoreba, miTanuri uartanna –wre (masze cxenebs avarjiSebdnen), soRdiuri<br />
wrtn – oTxTvala, osuri wærdan –uremi, latvuri uertō – mobruneba, goTuri<br />
wairpan dadgoma, Zvelslavuri – vrĭtěti sę – triali, Zvel islandiuri varger –<br />
damnaSave, mgeli, vargtre – damnaSavis xe, mglis xe, xeTuri hurki –borbali<br />
[7,719], Sdr. qarTuli urika [6, 269].<br />
Zvel indoevropul tradiciaSi borbals ritualuri da miTologiuri<br />
mniSvneloba aqvs, mas aRmerTeben rogorc mzis simbolos da Tayvanscemen.<br />
73
ase magaliTad, Zvel indur miTologiaSi borbali RvTaeba indras<br />
ukavSirdeba. igi mzis RvTaeba suris borbals mougebs. osur narTaul<br />
eposSi `ciuri borbali” momakvdinebeli iaraRia. `gagorebuli” borbali<br />
narTebis mtrebs fexebs muxlebamde kveTda [7,720].<br />
sxvadasxva xalxi simbolos sxvadasxva Sinaarss aZlevda. ase<br />
magaliTad, xeTur tradiciaSi borbali ara marto ritualuri simbolikis<br />
matarebelia, rogorc es kargad Cans erT xeTur kanonSi warmodgenili<br />
Semdegi formuliT: `da borbals Tayvanscems”, aramed mas, imave xeTur<br />
kanonebSi Sinaarsobrivad sxva saxiTac vadasturebT: terminebi hurkin haliya<br />
gansasjelis borbalTan/borblis winaSe daCoqeba an Sewyalebis Txovna<br />
samefo sasamarTlosaTvis, an gansasjelis dakiTxva wamebiT; hurkin halai<br />
msajulTa mier borblis amoZraveba (anu samefo sasamarTlos CarTva<br />
saqmeSi) iTargmneba [4,83-84]. sayuradRebo informaciis Semcvelia xaTusili<br />
III-is (Zv.w. 1400-1200ww.) avtobiografiaSi daculi cnoba: `radganac iSTari,<br />
Cemi qalbatoni mwyalobda da Cemi Zma muvaTalic keTilad mepyroboda,<br />
adamianebs, rodesac maT iSTaris, Cemi qalbatonis, wyaloba da Cemi Zmis<br />
keTilganwyoba dainaxes, SeSurdaT Cemi, arma-daTas cidas Zem da Semdeg sxva<br />
adamianebmac gansacdelSi Cagdeba damipires, isini me borotad momeqcnen da<br />
me Zalian gamiWirda. Cemma Zmam muvaTalim borbalTan mixmo”. xaTusili I (Zv.<br />
w. 1600w) 3 saomar etls wiravs arinas mzis qalRvTaebas [5,185].<br />
pindarosi (Zv. w. 532/518-443ww.) `piTiur odebSi” argonavtebis laSqrobis<br />
aRwerisas CvenTvis saintereso sakiTxTan dakavSirebiT Semdegs gvamcnobs:<br />
`...mividnen fasisSi, sadac isini SeebrZolnen muqsaxian kolxebs Tavad<br />
aietis winaSe. Yyvelaze basri isrebis mpyrobelma, kvipross Sobilma ki<br />
miaba isini uZlieres borbals, romelSic oTxi palo iyo gaCrili” [2, 60].<br />
sagulisxmoa, rom simbolur niSanTa Sinaarsi aramxolod Zvel<br />
samyaroSi, aramed Sua saukuneebis saqarTveloSic kargad hqondaT<br />
gaazrebuli, romelsac erTdroulad kosmogoniuri da kosmologiuri<br />
aspeqtebi gaaCnda. sakvlev sakiTxTan dakavSirebiT sayuradRebo informaciis<br />
Semcvelia herodotes (Zv. w. 485-424ww.) Txzuleba `istoria”, sadac kroisosi<br />
Tavsgadaxdenili ubedurebebis Semdeg wres, borbals aseT gansazRvrebas<br />
74
aZlevs: `kacTa saqmianobas wre sazRvravs, es wre brunavs da ar dauSvebs,<br />
rom erTni da igiveni iyvnen bednierni [2,87,I,207]. aranakleb mniSvnelovania<br />
SoTa rusTavelis `vefxistyaosnis” Semdegi striqonic, romelsac qajTa<br />
tyveobaSi myofi nestan-darejani warmoTqvams: `risxviT mobrunda borbali<br />
Cvenzeda cisa Svidisa”<br />
zemomoyvanili cnobis safuZvelze vfiqrob, rom malatia II reliefze<br />
RvTaebasTan borblis gamoCena SemTxveviTobiT ver aixsneba. sakvlev<br />
reliefze swored RvTaeba iyo is mamoZravebeli Zala, romelsac bedisa da<br />
cxovrebis waRma svlas SesTxovdnen, is awesrigebda adamianisa da samyaros<br />
harmoniulobas.<br />
arsebuli informaciis safuZvelze SeiZleba iTqvas, rom `borblis”<br />
aRmniSvneli ieroglifiT maradiuli wrebrunvis idea unda yofiliyo<br />
gadmocemuli. grafikuli TvalsazrisiT martivad Sesrulebuli daxrili<br />
jvari qveynierebis oTx mxares aRniSnavda da usasrulobis, srulyofilebis<br />
ideas gamoxatavda, borbali ki ciklebs - dasawyissa da ganaxlebas.<br />
2011.<br />
wyaroebi da literatura<br />
1. alaverdaSvili q., sakraluri geometria, Tbilisi, 2008.<br />
2. antikuri kavkasia, enciklopedia I, Tbilisi, 2010.<br />
3. surgulaZe i., qarTuli xalxuri ornamentis simbolika, Tbilisi,<br />
1986.<br />
4. tatiSvili i., xeTur-qarTuli leqsikoni, nakveTi 2, Tbilisi, 2007.<br />
5. Zveli aRmosavleTis xalxTa istoriis qrestomaTia, Tbilisi, 1990.<br />
6. <strong>xazaraZe</strong> n., k. Tofuria, ZvelaRmosavluri warmomavlobis qarTuli<br />
teqnikuri terminologiis istoriisaTvis, samxreT kavkasia da<br />
axlo aRmosavleTi, Tbilisi, 2005.<br />
7. Гамкрелидзе Т. В., Иванов В. В., Индоевропейский язык и индоевропейцы, II,<br />
Тбилиси, 1984.<br />
8. Hawkins J. D., Corpus of Hieroglyphic Luwian Inscriptions, Vol. I, Berlin-New York,<br />
2000.<br />
9. Merrigi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Testi – 2aE3a SERIE, Roma, 1975.<br />
N<br />
75
Nana Bakhsoliani<br />
ON THE SEMANTIC CODE OF THE WEEL IN THE<br />
HIEROGLYPHIC LUWIAN SCRIPT<br />
The article deals with the analysis of P. Meriggi’s manuscript №267 of Luwian hieroglyphs,<br />
one of the elements of which is attested on the relief Malatya II. As a result of the study the author<br />
arrives at the conclusion that the existence of the hieroglyph linked with the deity cannot be<br />
accidental. It embodied the idea of eternal recurrence, whereas the wheel symbolized cycles – the<br />
beginning and renewal.<br />
76
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
ieroglifur-luviuri asatara da qarTuli `Ãeli”<br />
1986 wels parizSi gamarTul asiriologTa XXXIII saerTaSoriso<br />
Sexvedraze qalbatonma n. <strong>xazaraZe</strong>m xelis Semcveli ieroglifis<br />
interpretacias specialuri moxseneba miuZRvna. ieroglifi xelisa da mefis<br />
aRmniSvneli gamosaxulebis ligaturas warmoadgens da ikiTxeba Filia namuwai<br />
(Svili, vaJi, qaliSvili). mkvlevris azriT, aRniSnul luviur ieroglifs<br />
samarTlebriv-uflebrivi datvirTva unda hqonoda. naSromi gamouqveynebeli<br />
darCa.<br />
amjerad, Cemi mizania ganvagrZo xelis gamosaxulebiani sxva<br />
ieroglifebis Seswavla da luviuri ieroglifebis mTlian sistemaSi maT<br />
saTanado adgili mivuCino.<br />
cnobilia rom xeli moqmedebis ideas da amave dros, Zalauflebasa da<br />
mflobelobasac gamoxatavs. istoriis filosofiis fuZemdeblis, jambatista<br />
vikos savsebiT marTebuli dakvirvebiT, `Ãeli” yvela xalxSi `uflebas”<br />
aRniSnavda: `ambobdnen `Ãeli” `Zalis” magivrad, radgan Zala abstraqtulia,<br />
xeli ki uSualod SeigrZnoba” [mamulia, 1979, 172].<br />
T. gamyreliZisa da v. ivanovis Tanaxmad, saerToindoevropuli<br />
uflebrivi terminologia sawes-Cveulebo terminologias Tan mosdevs, rac<br />
SesaZleblobas iZleva Zveli indoevropelebis uflebrivi normebi<br />
dadgindes: indoevropuli mHr/n(t [h] ) –xeli, xelisufleba, marTva: xeTurad<br />
maniiahh - xelisuflebis gadacema, marTva, maniiahhai - mmarTveloba, xelisufleba,<br />
laTinurad manus - xeli, xelisufleba [Гамкрелидзе, Иванов, 1984, 807].<br />
yvela civilizacia met-naklebi sixSiriT iyenebs xelis da<br />
Jestikulaciis enas. zog aRmosavlur enaSi iseTi gamoTqmebi, rogoricaa<br />
`xelis dadeba” da `xelis axsna”, raime saqmis dawyebis da damTavrebis azrs<br />
gadmoscems. RvTis xelis daWera adamianSi misi sulis miRebas aRniSnavs.<br />
magaliTad, rodesac iahvem xeli Seaxo ieremias pirs, mas winaswarmetyvelebis<br />
unari mianiWa; elia winaswarmetyvelma zRvidan amosuli Rrubeli<br />
dainaxa da iahves xeli SeigrZno; rodesac sodomis mefe abraams uxv<br />
wyalobas sTavazobda, man xelebi cisken aRmarTa, rac ara mxolod dacvas<br />
77
niSnavda, aramed, imasac, rom RmerTi ganagebs cas da qveyanas.<br />
mniSvnelovania, rom marjvena da marcxena erTmaneTisagan ganvasxvavoT.<br />
RvTis marjvena xeli, romelic xSirad Rrublidan gamoyofili saxiTaa<br />
gamosaxuli, wyalobas aRniSnavs, xolo marcxena - samarTlis qmedebasTanaa<br />
dakavSirebuli. xeli samefo emblemaa, igi mbrZaneblobis da dominaciis<br />
simbolos gamoxatavs. magaliTad, gamoTqma `samarTlis xeli” Sua<br />
saukuneebis epoqaSi safrangeTis monarqiis insignias Seadgenda [Chevalier,<br />
Gheerbrant, 1982, 599-603].<br />
Zvelindur tradiciaSi `marcxena” da `marjvena” erTmaneTs miTologiur<br />
fratriebs upirispirebda. magaliTad, kauravebis fratria iTvleboda<br />
`marcxenad”, `qveda”, `mTvaris” gavlenis qveS myofad, rac uaryofiTi<br />
simboluri datvirTvis matarebelia, pandebis fratria - `marjvenad”, `zeda”,<br />
`mzis” gavlenis qveS myofad da dadebiTi datvirTva aqvs.<br />
ZvelberZnul tradiciaSi `marjvena” da `marcxena” `mamrobiT” da<br />
`mdedrobiT” sawyisebs ukavSirdeba. msgavsi semantikuri asociacia aqvs<br />
adamianis `marjvena” da `marcxena” xelsac, romelic sxvadasxva fiziologiuri<br />
SesaZleblobiT xasiaTdeba. marjvena xeli aris ZiriTadi, aqtiuri,<br />
dadebiTi, sasikeTo, gansxvavebiT marcxena xelisagan, romelic pasiuria<br />
[Гамкрелидзе, Иванов, 785].<br />
`marjvena xeli” rogorc mTavari, ZiriTadi, Zvel indoevropul<br />
kulturaSi konkretul gamoxatulebas poulobs. Seadare xeTuri keššar xeli,<br />
TaTi [tatiSvili, 2009, 45], luviuri iššari – xeli, likiuri izre, Toxaruli A tsar<br />
- xeli, berZnuli χείρ- xeli, somxuri jern, Zvelinduri hasta, avesturi - zasta,<br />
Zvelsparsuli - dasta… homerosis eposSi `marjvena xeli” agresiulia,<br />
mimarTulia SubiT, `marcxena” ki aRwerilia rogorc damcveli, faris<br />
mpyrobeli. xeTebTanac, marjvena xeli, aseve, dadebiTi semantikuri<br />
mniSvnelobiT xasiaTdeba [Гамкрелидзе, Иванов, 1984,785].<br />
Zv. w. XVI s-Si Seqmnil ieroglifur-luviur damwerlobaSi, Cvenamde<br />
moRweuli `xelis” gamosaxulebiani 25 ieroglifi dasturdeba [Дунаевская,<br />
1969, 92]. Ee. laroSiseuli klasifikaciis Tanaxmad, #27 ieroglifi mTliani<br />
mklaviTaa gamosaxuli da niSnavs `zedaSes Sewirvas”, fonetikuri wakiTxva<br />
78
– sarla; #28 `Zalauflebas”, `Zliers”. fonetikuri wakiTxva – muwa, fonetikuri<br />
wakiTxva muwatalla/i; #39 ieroglific, romlis fonetikuri wakiTxva ucnobia,<br />
aseve aRniSnavs `Zliers”. maTi msgavseba imiT gamoixateba, rom orive<br />
ieroglifi gamoisaxeba magrad mokumul xelSi raRac sagniT (kverTxi – n.<br />
b.); #41 `aRebas”, fonetikuri wakiTxva – ta-; #45 –ligaturaa, niSnavs `xels”<br />
da ramdenime mniSvneloba aqvs: `Svili” - fonetikuri wakiTxva (-)<strong>nana</strong>,<br />
`vaJi”fonetikuri wakiTxva (-)namuwai, `Zma” - fonetikuri wakiTxva atila-; #46<br />
ligaturaa da niSnavs `ufliswuls” `mefis asuls”, fonetikuri wakiTxva<br />
ucnobia; #49 `Sig”, `SigniT” – logograma; #59 - `xels”, logogramaa,<br />
fonetikuri wakiTxva asatara; #62 niSnavs `grZels”, `xangrZlivs”, logograma<br />
da determinativi, fonetikuri wakiTxva ara-; #65 logogramaa, niSnavs<br />
`dadebas”, `xelis SeSlas”, fonetikuri wakiTxva – tuwa-. danarCeni luviuri<br />
ieroglifebis Sinaarsi da fonetikuri wakiTxva ucnobia.<br />
zemoCemoTvlili ieroglifebidan Cemi interesi #59 niSanma gamoiwvia.<br />
ieroglifur-luviuri asatara, Cemi dakvirvebiT, marcxena xeli unda iyos,<br />
romlis analogiur gamosaxulebas ukve ara rogorc damwerlobis niSans,<br />
aramed rogorc dekoratiul motivs, qarxemiSis samSeneblo warweris grZel<br />
kedelze vxvdebiT [Hawkins, 1972, 87-94]. eWvgareSea, rom warweris qvemoT<br />
gamosaxuli 16 erTeuli, dabla daSvebuli marcxena xeli im movlenasTan<br />
iyo kavSirSi, romlis Sesaxebac warweraSia saubari da stelaze gamosaxvac<br />
swored aman ganapiroba. amdenad, asatara-s qarxemiSis samSeneblo warweraSi<br />
SeiZleba simboluri mniSvneloba mivaniWoT.<br />
warweris avtoria qarxemiSis mefe Suhis I, romelsac gaulaSqravs<br />
`amboxebuli qalaqebis” winaaRmdeg, RvTaebaTa ZaliT dausjia, daungrevia,<br />
amis Semdeg TarxunTasi aRumarTavs, Weqa-quxilis RvTaebisaTvis<br />
Sesawiravebi uxvad gauRia, mis win CvenTvis gaugebari sagani da, aseve,<br />
Tavisi gamosaxulebac daudgams. warwera wyevlis tradiciul formulasac<br />
Seicavs im SemTxvevisaTvis, Tuki vinme daazianebda, xolo RvTaebebisa da<br />
misi gamosaxulebis pativismcemelTaTvis - locvisac. warweridan Cans, rom<br />
Suhis RvTaebebis keTilganwyoba gansakuTrebiT im moqmedebisaTvis<br />
79
daumsaxurebia, rom igi vinme Hatamanas-s, romelsac `am RvTaebebis”<br />
winaaRmdeg `mtruli qmedeba” Caudenia, sastikad daumarcxebia.<br />
ra kavSirSia zemoxsenebuli `xelebi” warweraSi monaTxrob ambavTan<br />
xom ar niSnavs reliefis qvemoT gamosaxuli marcxena `xelebi”<br />
amboxebulebis uflebis moSlas qalaqebzeAan, Tu TiTebiT Tvlis arqaul<br />
indoevropul sistemas gavixsenebT, xom ar niSnavs mtris 16-jerad<br />
moqmedebasAan, xom ar SeiZleba igi `damcvelis” simbolur datvirTvas<br />
atarebdes, im SemTxvevaSi, Tu homerosis eposSi farismpyrobeli marcxena<br />
xelis rogorc mfarvelis rols gaviTvaliswinebT<br />
`Ãeli” rogorc samamulo uflebis materialuri niSani saqarTveloSi<br />
uZvelesi droidan momdinareobs. qristianobis xanaSi aseT Zeglebze xelis<br />
gamosaxulebas TandaTan cvlis jvari. saqarTvelos teritoriaze daculia<br />
araerTi qva, romelzec adamianis xelia gamosaxuli. magaliTad, qvajvara<br />
(monoliTi) faravnis tbis midamoebSi, romelzec gamosaxulia disko, mis<br />
qveS meore emblemaa, romelic Tamarisa da daviT soslanis dros moWril<br />
monetebze dasturdeba, CxikvTis samebis kalTaze, gzis piras mdebare<br />
RvTismSoblis monastris ezoSi qva-fiqalze gamoxatulia jvari, xeli da<br />
emblema [meliqseT-begi, 1938,110-111].…<br />
`Ãeli” an aRmarTuli iyo, an dadebuli [berZeniSvili, 1966, 158].<br />
`Ãelis dadebiT” da `Ãelis aRmarTviT” `uflebis” aqtis gancxadeba<br />
sruldeboda, rac genetikurad dapyrobidan momdinareobs [mamulia, 172-173].<br />
`Ãelis amarTva” xdeboda mamulze, venaxze, saxelosa da ymaze, glexze,<br />
sawisqvilosa da wisqvilze, sofelze.<br />
`Ãelis amarTva” sasamarTlos dadgenilebiT da xelisuflis brZanebis<br />
Tanaxmad xdeba da niSnavs ama Tu im piris uflebis uaryofas an aseTi<br />
uflebis damtkicebas. visi uflebac mtkicdeboda (visac xels aumarTavdnen),<br />
is mamulze `Ãels daidebda”, xolo visi uflebac uaryofili iyo, is<br />
mamulze `Ãels aiRebda”. n. berZeniSvilis dakvirvebiT, `Ãelis amarTvis”<br />
wesi imave xnisaa, rac miwis kerZo sakuTrebis damcveli politikuri<br />
organizacia (saxelmwifo). igi mamulis saxelmwifo sakuTrebad gamocxadebas<br />
ki ar niSnavda, aramed kerZo piris uflebis dadgena-dacvas<br />
iTvaliswinebda [berZeniSvili, 138-158].<br />
80
Tu zemoTqmuls gaviazrebT, SeiZleba Semdegi hipoTezis wamoyeneba:<br />
qarxemiSis reliefze gamosaxuli 16 erTeuli marcxena xeli SeiZleba<br />
niSnavdes imave raodenobis qalaqebis amboxebulTa uflebis amave<br />
dasaxlebebze moSlas. aseve, ver gamovricxav, rom aRniSnuli xelebi am<br />
skulpturuli Zeglis Seqmnis monawileebsac ekuTvnodeT.<br />
2011.<br />
wyaroebi da literatura<br />
1. berZeniSvili n., miwaTmflobelobis formebisaTvis feodalur<br />
saqarTveloSi, saqarTvelos istoriis sakiTxebi, III, Tbilisi,<br />
1966.<br />
2. mamulia g., klasobrivi sazogadoebisa da saxelmwifos<br />
Camoyalibeba Zvel qarTlSi, Tbilisi, 1979.<br />
3. meliqseT-begi, megaliTuri kultura saqarTveloSi, Tbilisi,<br />
1938.<br />
4. tatiSvili i.,xeTur-qarTuli leqsikoni, nakveTi 3:K, Tbilisi,<br />
2009.<br />
5. Дунаевская И. М. Язык Хеттских Иероглифов, Москва, 1969.<br />
6. Гамкрелидзе Т. В., Иванов В. В., Индоевропейский язык и индоевропейцы, II,<br />
Тбилиси, 1984.<br />
7. Hawkins J. D., Building Inscriptions of Carchemish, AS, vol. XXII, 1972.<br />
8. Chevalier J. Gheerbrant A., Dictionaire des Symboles Mythes, Rêves, Coutumes,<br />
Gestes, Formes, Figures, Couleurs, Nombres, Paris, 1982.<br />
Nana Bakhsoliani<br />
HIEROGLYPHIC LUWIAN ASATARA AND GEORGIAN `Ãeli”<br />
Taking into consideration the ancient cultural traditions linked with “hand”, in which diverse<br />
semantic codes are assigned to it, the author arrives at the conclusion that asatara, hieroglyph №59<br />
from E.Laroche’s table, denoting “hand”, recorded in the Hieroglyphic-Luwian inscription of Suhis<br />
I, King of Carchemish, may be explained by the symbolism of victory of the king over the 16<br />
defeated cities. This assumption is supported to a certain extent by the evidence of remains of<br />
Georgian legislation, in which “raising one’s hand” and “laying one’s hands on<br />
somebody/something” entailed performance of quite serious functions.<br />
81
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
gvianxeTuri xanis kilikiis istoriisaTvis<br />
kilikia (xeTuri xanis qicuvaTna, asuruli warwerebis que)<br />
centraluri anatoliis platos samxreTiT mdebare sanapiro msxvili<br />
regioni iyo. Zv. w. II-I aTaswleulebSi mas sakmaod mniSvnelovani adgili<br />
ekava Zveli aRmosavleTis xalxTa istoriaSi. gvianxeTur xanaSi kilikiis<br />
teritoriaze politikuri gaerTianebebi arsebobda, romelTa Sesaxeb<br />
cnobebi werilobiT ZeglebSi dasturdeba (ieroglifur-luviuri danuna [1,<br />
#24] da sxva, CvenTvis ucnobi samTavroebi, asuruli lursmuli warwerebis<br />
que, Kundu, Sissu, Pirindu) [2, 153-167].<br />
samecniero literaturaSi gavrcelebuli azris Tanaxmad,<br />
ieroglifur-luviuri damwerloba luviuri tomebiT dasaxlebul<br />
teritoriaze unda Camoyalibebuliyo [3, 18]. arcavasTan erTad xeTuri xanis<br />
qicuvaTna swored am damwerlobis `samSoblod” moiazreba. kilikiis<br />
teritoriaze aRmoCenili ieroglifur-luviuri warwerebi mniSvnelovan<br />
wyaros warmoadgens Zv. w. I aTaswleulis pirveli naxevris kilikiis<br />
istoriis Sesaswavlad.<br />
jerjerobiT, Cvenamde ramdenime warweraa moRweuli. esenia: lamasis<br />
WiSkris warwera, romelzec mxolod qveynis aRmniSvneli determinativi KUR<br />
ikiTxeba da masTan erTad xuTi niSani, romelic paleografiuli<br />
TvalsazrisiT, maT siZveleze miuTiTebs; sirkelis mokle, fragmentuli<br />
warwera kldis reliefze [4, 283, 324] da yaraTefes bilingva. orenovani<br />
warwera TurqeTis eqspediciam 1946 w. aRmoaCina, romelsac h. boserti<br />
xelmZRvanelobda. warwerebi ieroglifur-luviur da finikiur enebzea<br />
Sedgenili. isini yaraTefeze arsebuli sasaxlis nangrevebSia aRmoCenili.<br />
warwera gvamcnobs: `me aziTavaTa var, mziT kurTxeuli kaci, TarxunTis<br />
msaxuri, (is), romelic avarqum, danunelTa mefem, daawinura. TarxunTma<br />
danunelTa dedad da mamad momavlina da me ganvavrce adanas velis miwebi<br />
aRmosavleTisa da dasavleTis (mimarTulebiT). da Cemi aq yofnis Jams<br />
danunelTa qveyanaSi sufevda yovelgvari keTildReoba, baraqa da dovlaTi.<br />
da gavavse danunelTa beRlebi. da mivumate cxens cxeni. da mivumate<br />
82
laSqars laSqari. da mivumate fars fari. yovelive es TarxunTisa da sxva<br />
RvTaebaTa wyalobiT gavakeTe. da davamxe TviTdajerebulni borotni,<br />
qveyanaSi rom iyvnen. gavaZeve isini qveynidan da saxli Cemi mbrZaneblobisa<br />
sikeTisaTvis davaarse... Cemi samarTlianobis, sibrZnisa da sikeTis gamo<br />
yovelma mefem Tavis mamad maRiara. da avaSene Seuvali cixe-simagreebi<br />
(qveynis) sazRvrebze. kacni borotni, yaCaRni, romlebc ar msaxurobdnen<br />
mofsosis saxls, me, aziTavaTam Cems ferxT qveS movaqcie. da avaSene im<br />
mxareebSi cixe-simagreebi, raTa danunelebs mSvidobianad ecxovraT d vZlie<br />
cixe-simagreebi dasavleTSi, romlebic ar emorCilebodnen Cems winapar<br />
mefeebs. da me, aziTavaTam, davangrie isini da aRvgave pirisagan miwisa. iq<br />
mcxovrebni (Cemi qveynis) aRmosavleT sazRvrebTan davasaxle, xolo maTi<br />
adgilebi danunelebs mivuCine sacxovreblad. da ganvavrce danunas qveynis<br />
sazRvrebi mzis amosvlis mxridan mzis Casvlis mxaremde. da is adgilebi,<br />
romlebic winaT SiSs gvridnen (mgzavrebs), sadac mamakacic ki erideboda<br />
siaruls, qalisTvisac aRar warmoadgenda raime safrTxes. Cems dros aq<br />
keTildReoba, siuxve da fufuneba sufevda. da mSvidobianad cxovrobda<br />
danunelTa qveyana da adanis veli.Ada avaSene me es qalaqi. da davarqvi mas<br />
`aziTavaTas qalaqi”... da davuwese maT (RvTaebaTa) pativsacemad<br />
msxverplSewirva: yovelwliurad xaris Sewirva. da puris mosavlis aRebis<br />
Jams – cxvrisa. da yurZnis mosavlis aRebis Jams – (kvlav) cxvrisa. ...da Tu<br />
vinme mefeTagan, an kacTagan... Semdegs ganacxadebs: `me WiSkrebs Cems<br />
sakuTrebad vacxadeb da zed Cems saxels davawer”, an Tu WiSkrebis<br />
TaRebidan lods amoiRebs, an mavneblobas Caidens da boroti ganzraxviT<br />
daangrevs am WiSkrebs, TarxunTi cisa da mze cisa da yvela RvTaeba<br />
daamxobs mas, mefe iqneba igi, Tu kaci. aziTavaTas saxeli, msgavsad mzisa da<br />
mTvaris saxelebisa, maradiulia ukuniTi ukunisamde” [5, 109].<br />
werilobiTi Zegli mdidar informacias gvawvdis kilikiis<br />
teritoriaze mdebare erT-erTi msxvili politikuri gaerTianebis adanis<br />
istoriis Sesaxeb. ieroglifur-luviuri warwera ramdenime nawilisagan<br />
Sedgeba: SesavalSi warmoCenilia warweris avtori, momdevno nawili misi<br />
moRvaweobisa da avtoritetis Sesaxeb mogviTxrobs da bolo nawili,<br />
romelic wyevliT mTavrdeba. Zeglidan cnobili xdeba, rom misi avtori<br />
83
vinme aziTavaTaa, romelic, rogorc warweridan Cans, araa samefo dinastiis<br />
warmomadgeneli, radgan teqsti araa agebuli aramarto gvianxeTur xanaSi<br />
tradiciadqceuli trafaretis mixedviT – mis genealogiaze araferia<br />
naTqvami. bunebrivia, es pasaJi bevr kiTxvas badebs: Tu gavixsenebT<br />
qarxemiSis mefis – iaririsis ieroglifur-luviur warweras [6, 46], sadac<br />
is, savaraudod, uzurpatorad, an regentad Cans, vinaidan teqstSi arc misi<br />
mamis saxelia moxseniebuli, xom ar SeiZleba vifiqroT, rom am SemTxvevaSi<br />
aziTavaTac uzurpaciis gziTaa mosuli xelisuflebaSi; an Tabalis samefos<br />
magaliTi rom gavixsenoT, sadac TiglaTfileser III-m qveynis saTaveSi<br />
Tavisi ndobiT aRWurvili piri – arasamefo warmoSobis mefe daayena [7, 29].<br />
warweraSi naTlad ikveTeba aziTavaTas titulatura. esaa religiuri<br />
Sinaarsis matarebeli `mziT ganaTebuli kaci”. j. hovkinsis dakvirvebiT,<br />
Tavad saxeli aziTavaTa etimologiurad SeiZleba niSnavdes aza+tiwat<br />
`sayvareli mzis”. Teoforuli saxeli mzis RvTaebis saxels Seicavs da ara<br />
TarxunTisas, rac aseve damafiqrebelia da Zalzed saintereso. aqedan<br />
gamomdinare, xom ar SeiZleba vifiqroT, didi Znelbedobis Jams avariqums<br />
daeSva samefos saTaveSi swored religiis konkretuli msaxuris dayeneba<br />
marTalia warweraSi igi cxadad ambobs, rom Tavad adanas mefis avariqumis<br />
mier iyo dawinaurebuli, magram momdevno nawilSi ukve aRar figurirebs<br />
misi suvereni avariqumi. piriqiT, igi kvexniT ambobs, rom mas sxva mefeebic<br />
ki `mamad” aRiareben, rac mis avtoritarulobaze miuTiTebs. is, rom<br />
aziTavaTa araa mefuri warmomavlobis, Tavad warwerac metyvelebs:<br />
warweraSi igi arc samefo titulaturiT warmosdgeba. Tumca xazs usvams<br />
adgilobrivi dinastiiis – mofsosis saxlis gansakuTrebul mniSvnelobas.<br />
igi Tavisi wina mefeebis samyofeli iyo. warweraSi araferia naTqvami, Tu<br />
rogor `Sevida” am saxlSi da gaxda misi wevri. Aam gziT, igi Tavis Tavs<br />
ukve ufliswulad warmoadgens. mizani amiT miRweulia. igi legitimuria.<br />
aziTavaTa eweva aRmSeneblobiT saqmianobas, agebs cixe-simagreebs, aSenebs<br />
qalaqs, romelsac Tavisi saxeli uwoda. igi ieroglifur-luviur teqstSi<br />
madlobas swiravs gvianxeTuri xanis panTeonis mTavar RvTaebebs –<br />
TarxunTsa da ruvas. finikiur variantSi luviuri RvTaebebi finikiuri<br />
baaliT da raSafiTaa Canacvlebuli.<br />
84
am warweriT SeiZleba vifiqroT, rom qveynis mosaxleoba, yovel<br />
SemTxvevaSi umravlesoba mainc, luviuria. sakiTxavia, ra damsaxurebisaTvis<br />
aqvs Zegls Tan darTuli finikiuri varianti xom ar niSnavs es imas, rom<br />
qveynis mosaxleobaSi dinamiuri cvlilebebia da dasavleT semituri<br />
elementebiT uxvadaa gajerebuli qveynis mosaxleoba amasTan dakavSirebiT,<br />
SeiZleba davuSvaT is mosazreba, rom finikia kilikiasTan teritoriulad<br />
axlomdebare qveyana iyo da maT gacxovelebuli sazRvao da savaWro<br />
urTierToba hqondaT. amasTan, Tu im faqtsac miviRebT mxedevelobaSi, rom<br />
gvianxeTur xanaSi asureTis Zlieri imperia masStabur dapyrobiT da<br />
sadamsjelo eqspediciebs atarebda regionSi, SeiZleba vivaraudoT, rom<br />
kilikiis teritoriaze arsebuli samefo da finikia erToblivad<br />
gamodiodnen asureTis eqspansiis winaaRmdeg. Aamis sasargeblod is faqti<br />
metyvelebs, rom samecniero literaturaSi danunas mefe avariqumi asurul<br />
lursmul warwerebSi moxseniebul ques mefe uriqTanaa identificirebuli.<br />
uriqi TiglaTfileser III-is Zv. w. 738-32 da sargonis mier Zv. w. 710-709<br />
wlebSi Sedgenil warwerebSi moixsenieba [2, 153-167]. magram Tu avariqumi<br />
uriqi araa, an misi winamorbedis saxelia, mas SeiZleba emefa an salmanasar<br />
III-mde, an salmanasar III da TiglaTfileser III mefobis Soris xanaSi. am<br />
periodis queze informacia Zalzed mwiria.<br />
asurelTa intensiuri urTierToba quesTan Zv. w. 745 wlidan<br />
dasturdeba [8, 311-312]. uriqi figurirebs rogorc ques mefe Zv. w. 738-732 da<br />
710-709 wlebSi aRweril ambebSi. Zv. w. 710 w. queSi asureli moxele Cans.<br />
magram gaxda Tu ara asureTis provincia, bundovania. sargonis daRupvis<br />
Semdeg, que ajanyebul TabalTan, xilaqusTan da melidTan erTadaa<br />
moxseniebuli. sinaqeribis eponimSi queSi asureli moxelis daniSvnaze<br />
cnoba mowmdeba Zv. w. 685 wels [9, 213]. asureTma am TariRisaTvis ukve<br />
daamyara queSi kontroli. asarqadonis Zv. w. 679 wels Tabalis winaaRmdeg<br />
laSqrobaSi nagulisxmevi Cans queSi gadasvla. amave asuruli lursmuli<br />
warweris Zv. w. 676 wlis monacemebiT, kilikiis dablobze mdebare kundus<br />
(klasikuri xanis Cyinda) da Sissu (klasikuri xanis Sisium) samefoebi<br />
antiasurul aliansSi sidonTan erTad gamodian [2, 165]. Tumca, ajanyebulebi<br />
damarcxdnen. que kvlav asureTis xelSia imperiis aRsasrulamde.<br />
85
zemomoyvanilidan naTlad gamoikveTa sagulisxmo informacia kilikiafinikiis<br />
mWidro urTierTobebze da vfiqrob, yaraTefes bilingva erT-erT<br />
aseT mniSvnelovan urTierTobas unda exmaurebodes.<br />
yaraTefes bilingvis daTariRebasTan dakavSirebiT sxvadasxva<br />
mosazreba arsebobs. Tavdapirvelad Zegli Zv. w. IX saukunis dasasruliT<br />
TariRdeboda [5, 110]. j. hovkinsis mosazrebiT, bilingva paleografiulad<br />
ufro gviandelia (sargon II-is Semdgomi xanis), rasac igi ieroglifebis<br />
iSviaTi siuxviTa da niSanTa Wirveuli formebiT da RirebulebiT xsnis [2,<br />
153-167]. misive varaudiT, aziTavaTa xelisuflebaSi modis sargonis<br />
sikvdilamde an mas Semdeg, mefobs sinaqeribis dros da aqtiurad<br />
TanamSromlobs asureTTan, misi avtoriteti vrceldeba adana-queSi, agebs<br />
yaraTefes da dgams samaxsovro warweras. rogorc Cans, asureTis<br />
mmarTvelTa dasustebiT aziTavaTac sargeblobs da uerTdeba sidonis<br />
antiasurul alians.<br />
TavisTavad cxadia, warwera subieqturad aSuqebs im movlenebs, rasac<br />
sinamdvileSi hqonda adgili. miuxedavad amisa, ieroglifur-luviuri da<br />
finikiuri orenovani warwera mravalmniSvnelovan informacias gvawvdis Zv.<br />
w. I aTaswleulis pirveli naxevris kilikiis socialuri, sameurneo da<br />
politikuri istoriis Sesaswavlad.<br />
A2012.<br />
wyaroebi da literatura<br />
1. Meriggi P. Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Testi-1a Serie, Roma, 1967.<br />
2. Hawkins J. D., Some Historical Problems of the Hieroglyphic Luwian Inscriptions, AnSt, 29,<br />
1979, London-Ankara.<br />
3. Дунаевская И. М. Язык Хеттских Иероглифов, Москва, 1969.<br />
4. Merrigi P., Manuale Di Eteo Geroglifico, Parte II: Testi – 2aE3a SERIE, Roma, 1975.<br />
5. <strong>xazaraZe</strong> n., luviuri ieroglifebis samyaroSi, Tbilisi, 2006.<br />
6. <strong>baxsoliani</strong> n., gvianxeTuri xanis qarxemiSis monumentis erTi siuJetis<br />
interpretaciisaTvis, kavkasiur-axloaRmosavluri krebuli XIII,<br />
Tbilisi, 2009.<br />
86
7. <strong>baxsoliani</strong> n., didi kapadokia Zv. w. I aTaswlulis pirvel naxevarSi,<br />
Tbilisi, 2008.<br />
8. Дъяконов И. М., Ассиро-вавилонские источники по истории Урарту (Далее АВИИУ),<br />
ВДИ, Москва, 1(35), 1951.<br />
9. Дъяконов И. М., АВИИУ, ВДИ, 3(37), Москва, 1951.<br />
Nana Bakhsoliani<br />
ON THE HISTORY OF CILICIA OF THE LATE HITTITE PERIOD<br />
Information on Cilicia of the Late Hittite period is quite scarce in Georgian as well as foreign<br />
scholarly literature. In the article the history of Cilicia of the above-mentioned period is<br />
reconstructed mostly in the context of evidence of the hieroglyphic Luwian inscription discovered in<br />
Karatepe. The author shares the view of J.D.Hawkins that the hieroglyphic Luwian inscription from<br />
Karatepe, written on behalf of King Azitiwada of Adana, must reflect the processes occurring in<br />
Cilicia at the end of the 8 th c. and the beginning of the 7 th c. BC. The author does not rule out the<br />
assumption that at that period an ally of Cilicia against Assyrian aggression was Phoenicia (Sidon).<br />
87
S i n a a r s i<br />
winaTqma........................................................................................................................................................................<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
<strong>qubaba</strong> ( D <strong>KUBABA</strong>) – gvianxeTuri xanis aRmosavleT mcire aziis samefosamTavroTa<br />
qalRmerTi.....................................................................................................................................<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
D <strong>KUBABA</strong> THE GODDESS OF THE LATE HITTITE PERIOD IN THE EASTERN ASIA<br />
MINOR KINGDOMS…………………………………………………………………………………<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
Zveli sparsuli lursmuli warwerebis Katpatuka………………………......<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
KATPATUKA OF OLD PERSIAN CUNEIFORM INSCRIPTIONS………………………<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
ricxviTi saxelebis aRmniSvneli luviuri ieroglifebi.............................................<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
LUWIAN HIEROGLYPHS DENOTING NUMERALS………………………………………<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
istoriis gakveTilebi (gvianxeTuri xanis mcire aziis<br />
politikuri istoriisaTvis)................................................................................................................................<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
HISTORY LESSONS (ON POLITICAL HISTORY OF ASIA MINOR IN THE LATE<br />
HITTITE PERIOD)......................................................................................................................<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong> <strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
saxelmwifos usafrTxoebis dacvis ZvelaxloaRmosavluri<br />
modelis rekonstruqciisaTvis...............................................................................................................<br />
Nana Khazaradze Nana Bakhsoliani<br />
ON THE RECONSTRUCTION OF THE MODEL OF PROTECTION OF STATE SECURITY<br />
OF THE ANCIENT NEAR EAST………………………………………………………………<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
mzis RvTaeba da mefe.........................................................................................................................................<br />
Nana Khazaradze<br />
THE SUN DEITY AND THE KING……………………………………………………………..<br />
88
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
mzis RvTaebis aRmniSvneli uZvelesi luviuri ori ieroglifis<br />
(Yazilikaya 34, Kűltepe 86) interpretaciisaTvis...................................................................................<br />
Nana Khazaradze<br />
FOR INTERPRETATION OF TWO ANCIENT LUWIAN HIEROGLYPHS<br />
(YAZILIKAYA 34, KÜLTEPE 86) DENOTING DEITY OF THE SUN. ………………………….<br />
<strong>nana</strong> <strong>xazaraZe</strong><br />
Zvelanatoliur-kavkasiuri kosmologiis istoriis erTi aspeqtisaTvis..............<br />
Nana Khazaradze<br />
ONE ASPECT OF ANCIENT ANATOLIAN-CAUCASIAN COSMOLOGY……………………...<br />
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
borblis semantikuri kodisaTvis ieroglifur luviur damwerlobaSi...............<br />
Nana Bakhsoliani<br />
ON THE SEMANTIC CODE OF THE WEEL IN THE HIEROGLYPHIC LUWIAN SCRIPT…….<br />
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
ieroglifur-luviuri asatara da qarTuli `Ãeli”.........................................................................<br />
Nana Bakhsoliani<br />
HIEROGLYPHIC LUWIAN ASATARA AND GEORGIAN `Ãeli”.....................................................<br />
<strong>nana</strong> <strong>baxsoliani</strong><br />
gvianxeTuri xanis kilikiis istoriisaTvis......................................................................................<br />
Nana Bakhsoliani<br />
ON THE HISTORY OF CILICIA OF THE LATE HITTITE PERIOD……………………………..<br />
89