18. maijs - Ogres novads

OGR‰NIETIS
OGRES NOVADA PAÍVALDÈBAS LAIKRAKSTS
Nr. 10 (357) OTRDIENA, 2010. GADA 18. MAIJS BEZMAKSAS
Ogres novadå ir izveidojusies
jauka tradîcija – ©imeñu kopå sanåkßana
maijå, ©imeñu dienå. Arî ßopavasar
15. maija pécpusdienå
svétku pasåkumå Ogres kultüras centra
Lielajå zålé no Ogres pilsétas un
deviñiem Ogres novada pagastiem
pulcéjås 46 ©imenes – izglîtîbas
ieståΩu pedagogu izraudzîtas.
Sveicot ©imenes, novada domes
priekßsédétåja vietniece Vita Pü˚e
pateicås måmiñåm un tétiem par
bérnu audzinåßanu, sadarbîbu ar
izglîtîbas iestådi, akcentéja ©imenes
lomu sabiedrîbå un valstî – ßî loma
nekad nav zudusi un nezudîs, jo
©imeniskås vértîbas ir müΩîgas. Un,
protams, véléja, lai ©imene katram
cilvékam vienmér bütu vismî¬åkå un
vislabåkå.
Katra ©imenes sañéma domes
pateicîbu un dåvanu, bet kopîga
dåvana visåm ©imeném un izglîtîbas
ieståΩu vadîtåjiem un pedagogiem,
kuri kopå ar savu bérnu vecåkiem
piedalîjås svétku pécpusdienå, bija
brîniß˚îgais Prei¬u rozå kora koncerts.
Svétku programmas vadîtåjs
Artürs Mangulis, kura ©imene arî
bija pasåkuma laureåtu vidü, ne¬åva
garlaikoties nevienam – ne bérniem,
ne viñu vecåkiem un skolotåjiem.
Péc pirmsskolas izglîtîbas ieståΩu
pedagogu ieteikuma tika godinåtas
13 ©imenes: PII “Sprîdîtis” - Andas
Jakimovas un Valda Vegnera ©imene,
PII “Cîrulîtis” – måmiñas Aija
Mikasenoka un Ieva Zandberga, PII
“Strautiñß” – Gintas Volkas un Agra
Piteronoka ©imene un Veronika un
Viktors Martinovi, PII “Zelta sietiñß”
– Iveta un Normunds Norberti un
Lîga un Aldis Martukåni, PII
“Taurenîtis” – Linda un Juris Vingri,
Paßvaldîba godina labåkås ©imenes
Mazozolu pamatskolas direktore Vera Hermane (no labås) ar Vémañu ©imeni
- måmiñu Vitu, téti Ivaru, meitu Agnetu Annu, délu Alvi.
PII “Åbelîte” – Inga un Artis Nag¬i,
PII “Saulîte” – Irinas Bußinskas un
Alkesandra Nazarenko ©imene un
Marinas Si–as un Aleksandra
Tolstika ©imene, PII “Dzîpariñß” –
Marikas Stepånes un Intara Kvanta
©imene un Sanita un Roberts
Zvaigznes.
Novada pamatskolas labåko ©imeñu
godå iecélußas 11 ©imenes:
Ogresgala pamatskola – Sandru un
Jåni Jekoviçus un Baibu Irbi,
SuntaΩu sanatorijas internåtpamatskola
– Kristîni Valteri, Krapes
pamatskola – Ritu un Leo Sandorus,
Mazozolu pamatskola – Vitu un
Ivaru Vémañus, Meñ©eles pamatskola
– Ritu Rudzîti, Lauberes pamatskola
– Ilzi un Aivaru Kirßbaumus,
appleeipenes pamatskola – Mairitu un
Andri Upeniekus, Ogres pamatskola
– Lindu un Artüru Mangu¬us, Sanitu
un Agri Íerpus, Ilzi un Didzi MiΩus.
Savukårt vidusskolu pedagogi
godinåßanai izvirzîjußi 14 ©imenes:
Ogres 1. vidusskola – Zeltîti Kusiñu
un Edgaru Íaraku, Ievu un Valdi
Vîtoliñus, Ivetu un Ainåru Zvej-
niekus, Terézu un Aivaru Preinbergus;
Ogres ©imnåzija – Ûannu un
Dzintaru Kalves, Ilzi un Juri
Rumpjus, Dinu un Raimondu
Bérziñus; Jaunogres vidusskola –
Valériju un Andreju Peßko, Tamåru
un Aleksandru Judickus, Òubovu un
Sergeju Semjonovus; SuntaΩu
vidusskola – Vitu un Imantu
Stepånus, Kristîni Veisbergu un
Ziedoni Elksni; Taurupes vidusskola
– Irinu un Aivaru Freivaldus;
Madlienas vidusskola – Edîti un Juri
Strazdiñus, Anitu un Aini Liepiñus;
Ogres vakara vidusskola – Låsmu
Budovsku, NadeΩdu un Jåni
Sauliténus.
Ogres måkslas skola godinåßanai
bija ieteikusi Daci Berkoldi, Kår¬a
KaΩociña müzikas un måkslas skola
– Ritu un Induli Gråvîßus, Ogres
bérnu un jaunießu centrs – Gunu un
Aldi Sarksñas, Ogres Profesionålå
vidusskola – Mårîti un Alvaru Íteinbergus,
Ogres Amatniecîbas
vidusskola – Ivetu un Mihailu
Leßkeviçus.
Nikolajs SapoΩñikovs
Noslédzies projektu konkurss “Veidojam vidi ap mums”
Nolükå uzlabot dzîves kvalitåti un
sekmét iedzîvotåju iniciatîvu, Ogres
novada paßvaldîba ßå gada februårî
izsludinåja projektu konkursu “Veidojam
vidi ap mums (Ogré,
Ogresgalå, Krapé, Mazozolos un
Taurupé)”, kura ietvaros iedzîvotåju
grupas un sabiedriskås organizåcijas
varéja pretendét uz paßvaldîbas
finanséjumu savu ideju realizåcijai.
Pavisam konkursa ietvaros tika
sañemti 70 projektu pieteikumi (46
no Ogres pilsétas, 10 no Ogresgala
pagasta, 6 no Krapes pagasta un pa 4
no Mazozolu un Taurupes pagastu
iedzîvotåjiem). Iesniegtie projekti
skar daΩådas ar dzîves kvalitåtes
uzlaboßanu saistîtas sféras, kå,
pieméram, daudzdzîvok¬u éku faså-
Ωu un kåpñu telpu sakårtoßana,
pagalmu labiekårtoßana un automaßînu
ståvlaukumu izveide, daΩådu
teritoriju sakårtoßana un pilnveidoßana,
bérnu rota¬u laukumu un
sporta laukumu izveide vai atjaunoßana,
izglîtojoßu un radoßu aktivitåßu
organizéßana, u.c.
Projektu izvértéßanas posms ir
noslédzies. Konkursa ietvaros tika
apstiprinåti 30 projekti par kopéjo
summu Ls 20628.53:
•“Siltåku, droßåku vidi” (“Bérzu alejas
4 iedzîvotåji”, Ogre, Ls 655.72);
•“Kåpñu telpu veco logu nomaiña
(III)” (projekta pieteicéjs - iedzîvotåju
grupa “Grîvas pr. 6a iedzîvotåji”,
Ogre, Ls 700);
•“Logu maiña” (“Iedzîvotåju rîcîbas
grupa”, Ogre, Ls 697.30);
•“Daudzdzîvok¬u måjas Parka ielå
10 logu nomaiña 4. kåpñu telpå”
(“Dzîvo siltåk!”, Ogre, Ls 700);
•“Sapñu ieleja” (“Més ticam sapñiem!”,
Mazozoli, Ls 700);
•“Savai måjai” (“Skolas nams 11”,
Ogre, Ls 700);
•“Jauni logi - måjîgs siltums” (“Aktîvisti”,
Ogre, Ls 699.41);
•“Kåpñu telpu logu maiña” (“Kaimiñi”,
Ogre, Ls 700);
•“Siltums Liepås 3” (“Liepas 3 1.
sekcija”, Ogresgals, Ls 678.29);
•“Taurupes estrådes solu uzstådîßana”
(“Taurupießi”, Taurupe, Ls 700);
•“Kåpñutelpas logu nomaiña”
(“Laiks ˚erties pie darba”, Ogre, Ls
700);
•“Siltinåm måju” (“Optimisti”,
Ogre, Ls 699.16);
•“Gaißums un måjîgums kåpnés un
ap mums” (“Steigas 3”, Ogresgals,
Ls 687.12);
•“Kåpñu telpas grîdas remonts”
(“Måjas "Ciemupes" iedzîvotåji”,
Ogresgals, Ls 687.83);
•“Sporta laukuma atjaunoßana
Krapé” (“Krapes sportiskie jaunießi”,
Krape, Ls 688.20);
•“Mazå paradîze” (“Pirmsskolas
bérniem”, Krape, Ls 655.00);
•“Kvalitatîva grîda - måjîguma
garants” (“Målkalnießi - 38/4”,
Ogre, Ls 699.65);
•“Sausåm kåjåm uz måjåm (jeb
bru©is måjas pievedce¬am)” (“Upes
20 iedzîvotåji”, Ogre, Ls 697.52);
•“Lobei +!” (“Laimîgais piecîtis!”,
Krape, Ls 700);
•“Pavasaris – 2010” (“Målkalnes 19
iedzîvotåji”, Ogre, Ls 698.64);
•“Mazie ozoléni” (“Aktîvås ©imenîtes”,
Mazozoli, Ls 700);
•“Peldésim labiekårtotå peldvietå!”
(biedrîba “Ogres roñi”, Ogre, Ls
700);
•“Måjas komplekså siltinåßana –
årdurvis” (“Lielkrastu” iedzîvotåji
måjas kompleksai siltinåßanai”,
Ogresgals, Ls 698.40);
•“Aktîvs jaunietis” (“Radoßie studenti
no OAVS”, Ogre, Ls 700);
•“Jauni logi siltåkai un skaiståkai
kåpñu telpai” (“Vidzemes ielas 2
iedzîvotåji”, Ogre, Ls 700);
•“Logu nomaiña koplietoßanas telpå
1” (“Turkalnes 9 namam”, Ogre, Ls
511.29);
•“Sportisku garu sakoptå vidé”
(“Taurupes futbolisti”, Taurupe, Ls
700);
•“Atvértås radoßås darbnîcas”
(“Radoßie”, Ogre, Ls 700);
•“Prieks mums, prieks jums!”
(“Aroda meistari”, Ogre, Ls 675);
•“Sakopts bérnu rota¬u laukums
Skolas ielas 16 måjas pagalmå”
(“Skolas ielas 16, Ogré måjas
iedzîvotåji”, Ogre, Ls 700).
Liels paldies visiem projektu
pieteicéjiem par iniciatîvu un vélmi
aktîvi piedalîties dzîves kvalitåtes
pilnveidoßanå!
Sanda Zemîte,
konkursa darba grupas vadîtåja
VAKANTI AMATI PAÍVALDÈBÅ
Ogres novada paßvaldîba izsludina konkursu
uz Ogres novada pirmsskolas izglîtîbas iestådes “Riekstiñß”
vadîtåja amatu
Prasîbas pretendentam:
• augståkå pedago©iskå izglîtîba un nepiecießamå kvalifikåcija (pirmsskolas);
• pedago©iskå darba ståΩs (vismaz 5 gadi);
• vélama pieredze vadoßå amatå un komandas veidoßanå;
• izglîtîbas procesu reglamentéjoßo normatîvo aktu pårzinåßana;
• atbildîbas izjüta, precizitåte;
• labas saskarsmes spéjas;
• prasme strådåt ar datoru (MS Office programmas, internets).
Ogres novada paßvaldîba izsludina konkursu
uz Ogres novada appleeipenes pagasta appleeipenes pamatskolas
direktora amatu
Prasîbas pretendentam:
• augståkå pedago©iskå izglîtîba / augståkå un pedago©iskå izglîtîba;
• pedago©iskå darba ståΩs (vismaz 5 gadi);
• pieredze vadoßå amatå un komandas veidoßanå;
• zinåßanas un iemañas administratîvajå darbå;
• izglîtîbas procesu reglamentéjoßo normatîvo aktu pårzinåßana;
• atbildîbas izjüta, precizitåte;
• labas saskarsmes spéjas;
• prasme strådåt ar datoru (MS Office programmas, internets).
Pieteikumu (pievienojot motivåcijas véstuli, CV, izglîtîbu, profesionålo darbîbu
apliecinoßo dokumentu kopijas) var iesniegt Ogres novada paßvaldîbå,
Brîvîbas ielå 33, Ogré – lîdz 2010. gada 7. jünijam.
Papildu informåcija pa tålrruni 65071166.
Ogres Valsts ©imnåzija
no 1. jünija. – 4. jünijam uzñem audzékñus 2010./2011. m. g. pro©imnåzijas
7. klasé ar padzi¬inåtu latvießu valodas un matemåtikas apguvi.
Dokumentu iesniegßanai iepriekß pierakstîties pa tålruni 65044522.
INFORM‰ “OGRES AUTOBUSS”
Íå gada 29. maijå visos SIA “Ogres Autobuss” marßrutos autobusi
kursés péc sestdienas kustîbas sarakstiem.
INFORM‰ AÌENTËRA “MÅLKALNE”
Lai sagatavotu katlumåjas 2010./2011. gada apkures sezonai, to darbîba tiks
apturéta saskañå ar grafiku. Norådîtåjos datumos siltumneséju (karstå üdens)
padeve tiek pårtraukta:
Upes pr. 19 5. - 9. jülijs, 21. - 22. septembris;
Skolas iela 20 28. jünijs - 1. jülijs, 15. - 16. septembris;
Brîvîbas iela 116a 21. - 23. jülijs, 8. - 9. septembris;
Akmeñu iela 43 13. - 15. jülijs; 1. - 2. septembris;
Doles iela 2a 3. - 5. augusts;
Celtnieku iela 2a 11. - 13. maijs;
Indrånu iela 9 17. - 19. maijs;
Indrånu iela 24 20. - 21. maijs;
SuntaΩu iela 2 24. - 26. maijs;
Zilokalnu 12a 15. - 17. jünijs, 28. - 29. septembris;
Liepas 5 (Ogresgalå) 27. - 28. maijs.
Valsts Akadémiskå kora “Latvija”
koncerts Ogré
Treßdien, 19. maijå pl. 17 Ogres evañ©éliski luteriskajå baznîcå Valsts
Akadémiskais koris “Latvija” koncertés Vasarssvétku noskañås.
Íoreiz kora “Latvija” viesi büs izcilå latvießu ér©elniece Kristîne Adamaite
un igauñu çellists Allars Kåsiks. Programmai izvéléta Ωanriski atß˚irîga müzika,
såkot no latvießu klasi˚iem Pétera Barisona un Jåzepa Vîtola, Baltijas müsdienu
komponistiem Tomasa Jennefelta, Åres Krüsimé, Tenu Korvitsa darbiem,
beidzot ar pasaules müzikas diΩgariem Edvardu. Elgåru, Astoru
Pjacollu, Volfgangu Amadeju Mocartu. Büs dzirdami arî daΩi spiriçueli.
Pie diri©enta pults kora “Latvija” måkslinieciskais vadîtåjs un galvenais
diri©ents Måris Sirmais, kora måkslinieces un kormeistares Anita Bérziña,
Inita Kamarüte un Evita Taranda.
Koncertå ieeja bez maksas.
Interesentiem plaßåka informåcija par Valsts Akadémisko kori “Latvija”
pieejama måjas lapå www.koris.lv vai müzikas sada¬å portålå
www.draugiem.lv. Ieva Vîtiña, kora producente
Aicinåm jüs uz
Ikß˚iles, appleeguma, Lielvårdes, Ogres novadu
skolu jaunatnes Dziesmu un deju svétkiem
NÅC GAVIL‰T PIE DAUGAVAS!
2010. gada 22. maijå Ikß˚iles estrådé
No pl. 11 lîdz 13 pie estrådes darbosies
lietiß˚ås måkslas radoßås darbnîcas
Pl. 15.30 svétku gåjiens no sv. Meinarda ev. lut. baznîcas (Daugavas pr. -
Süniñu iela - Melioråtoru iela - Skolas iela - Lîbießu iela - Ikß˚iles estråde)
Pl. 16 koncerts NÅC GAVIL‰T PIE DAUGAVAS. Ieeja brîva

2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2010. gada 18. maijs
Pagaidåm budΩeta ieñémumi ir stabili
Ogres novada paßvaldîbas budΩeta
ieñémumi no iedzîvotåju ieñémumu
nodok¬a lîdz ßim ir bijußi stabili.
Finanßu-ekonomikas noda¬as vadîtåjas
Silvija Velberga informé, ka ßå
gada pirmajos çetros méneßos valdîba
savas saistîbas ir izpildîjusi un
paßvaldîbas budΩetå ieskaitîjusi solîtos
92% iedzîvotåju ienåkuma
nodok¬a (lîdz ßå gada 1. maijam
novada paßvaldîba sañémusi Ls 3
866 842). Arî maijå ieskaitîjumi ir
regulåri.
Kå zinåms, iedzîvotåju ienåkumu
nodokli administré Valsts kase, paßvaldîbu
budΩetos ieskaitot likumå
paredzéto da¬u. Sakarå ar ekonomisko
krîzi valstî paßvaldîbas ßogad
tåm garantéto da¬u iedzîvotåju
ienåkuma nodok¬a pilnå apjomå
nesañems. Taçu, kå uzskata S.
Velberga, ieskaitîjumi 92% apjomå
ir labs rådîtåjs un paßreizéjie ieñé-
mumi budΩetå ¬auj sekmîgi nodroßinåt
paßvaldîbas funkciju izpildi.
“Veidojot budΩeta plånu ßim gadam,
ré˚inåjåmies ar to, ka pilnå apjomå
no valsts finanséjumu nesañemsim,
tåpéc arî izdevumus jau savlaicîgi
plånojåm atbilstîgi reålajai situåcijai,”
skaidro S. Velberga. Ja paßvaldîbas
sañemtu tåm garantéto
iedzîvotåju ienåkuma nodok¬a da¬u
pilnå apjomå, Ogres novada paßvaldîbas
budΩets ßå gada pirmajos
çetros méneßos bütu papildinåjies
vél par aptuveni 330 tükstoßiem latu.
Saskañå ar domes apstiprinåto
budΩeta plånu ßim gadam ieñémumi
no iedzîvotåju ienåkuma nodok¬a
paredzéti Ls 12 399 839 apmérå,
savukårt budΩeta ieñémumu plånotais
kopapjoms ir Ls 27 659 126.
Nikolajs SapoΩñikovs
Ogrénießi palîdz veidot Latvijas svétvietu
Ogrénießi jau divas
reizes ir talkojußi topßajå
Latvijas svétvietå Koknesé
– Likteñdårzå.
Pagåjußå gada septembrî
grupa ogrénießu devås
turp, atsaucoties atmodas
laika deputåta Aivara
Zundes aicinåjumam, savukårt
12. maijå uz talku
aicinåja Ogres politiski
represéto klubs. Novada
paßvaldîba, atbalstot labo
iniciatîvu, abas reizes
nodroßinåja autobusu.
Ivars Ka¬˚is, politiski
represéto kluba valdes
priekßsédétåjs ir gandarîts
par iedzîvotåju lielo
atsaucîbu – no Ogres novada
uz talku Likteñdarzå
ieradås 52 talcinieki: “No
Ogres devåmies 34 cilvéki,
lielåkoties represétie,
no SuntaΩiem uz talku
atbrauca 16 cilvéki – gan politiski
represétie, gan biedrîbas “Suntalniece”
dalîbnieces, pa ce¬am uz
Koknesi mums pievienojås arî divi
vîri no Krapes - Jånis Bodnieks un
Jånis Kursîtis. Arî divas novada paßvaldîbas
pårståves strådåja kopå ar
mums – domes priekßsédétåja vietniece
Vita Pü˚e un deputåte Dzintra
Mozule. Represéto vårdå saku
visiem paldies par ßådu atsaucîbu un
par çaklo strådåßanu.”
Talcinieki no Ogres novada
saulainåjå maija dienå krietni pastrådåja
– likvidéja lielus un mazus
celmus Daugavas krastå, cirta zarus.
Arî divus piemiñas kociñus
iestådîja: ogrénießi – priedi, suntaΩnieki
– zvîñu baltegli. Lai gan par
kociñu un tiesîbåm to iestådît
Likteñdårzå jåmakså 50 lati, kociñi
tika iegådåti un iestådîti – ar mîlestîbu,
maigumu un cieñu. Jo
Likteñdårzs taçu büs piemiñas vieta
visiem tiem cilvékiem, kas zudußi
Latvijai 20. gadsimtå - tiem, kas
cietußi no totalitårajiem reΩîmiem,
tiem, kas bijußi spiesti doties
trimdå, tiem, kas cietußi savu politisko
uzskatu vai radurakstu dé¬.
Likteñdårzs büs vieta, kur satiekas
pagåtne, tagadne un nåkotne, un
ßîs vietas ierkårtoßanu plånots pilnîbå
pabeigt lîdz Latvijas 100.
dzimßanas dienai.
Ogres novada ¬audis noteikti vél
dosies talkå uz Likteñdårzu, jo
daråmå tur patiesi ir daudz.
Ëdens tarifs samazinås
Ceturtdien, 20. maijå, Ogres novada
domes sédé paredzéts apstiprinåt
paßvaldîbas a©entüras “Målkalne”
iesniegto un novada paßvaldîbas tarifu
komisijå apkceptéto üdensapgådes
tarifa projektu. Tautsaimniecîbas
komitejas deputåti ßo projektu
atbalsta.
Dzeramå üdens tarifs Ogré ar
katru gadu samazinås. Arî tagad ir
paredzéts kårtéjais samazinåjums, un
péc domes lémuma pieñemßanas
patérétåjiem büs jåmakså mazåk.
Turklåt plånots, ka jaunais tarifs
ståsies spékå no ßå gada 1. maija, tas
nozîmé, ka jünija såkumå sañemtajos
ré˚inos maksa par izlietoto üdeni
büs apré˚inåta jau péc jaunå tarifa.
Ëdens tarifa samazinåßana iespéjama
tåpéc, ka tagad paßvaldîbai ir
izbüvétas savas üdens ñemßanas
vietas, piesaistot ES Kohézijas fonda
investîcijas, un tarifå nav iek¬autas ar
Nikolajs SapoΩñikovs
üdensaimniecîbas attîstîbu saistîtås
izmaksas – patérétåjiem par ßiem
ieguldîjumiem nav nekas jåmakså.
Paßlaik iedzîvotåji par vienu
kubikmetru dzeramå üdens makså
Ls 0.41, péc jaunå tarifa apstiprinåßanas
büs jåmakså attiecîgi Ls
0.20, savukårt påréjiem patérétåjiem,
kuri izmanto p/a “Målkalne” üdensapgådes
pakalpojumus, büs jåmakså
Ls 0.34 par vienu kubikmetru üdens
(visos gadîjumos üdens cena norådîta
bez PVN).
“Müsu mér˚is ir nodroßinåt
pakalpojumus par maksimåli zemåku
cenu, turklåt jåñem vérå, ka
iedzîvotåju maksåtspéja ir ievérojami
samazinåjusies. Ëdens tarifs ik
gadu samazinås mér˚tiecîga darba
rezultåtå,” atzîst novada domes
priekßsédétåjs Edvîns Bartkeviçs.
Nikolajs SapoΩñikovs
Ìimenes atbalsta dienas centrs – tagad arî Ogresgalå
Ìimenes atbalsta dienas centrs
MeΩa prospektå 9, Ogré, såka darboties
2005. gada septembrî – to
izveidoja novada paßvaldîba ar
Ìimenes un bérnu lietu ministrijas
finasiålu atbalstu. Ar paßvaldîbas
gådîbu un atbalstu dienas centrs ir
paplaßinåjies - 2008. gada decembrî
jaunas telpas ierîkotas Grîvas
prospektå 4a, 2009. gada rudenî –
Ciemupes tautas namå.
Paplaßinåßanås turpinås – kopß 30.
aprî¬a ©imenes atbalsta dienas centram
gaißas un måjîgas telpas ir arî
Ogresgalå - “Vårnu dzirnavås”, kur
da¬u sava laika varés pavadît bérni
vecumå no 7 lîdz 14 gadiem.
Ìimenes atbalsta dienas centrs
Ogresgalå maijå atvérts katru dienu
no pl. 11 lîdz 19, savukårt no 1. jünija
lîdz 1. septembrim – no pl. 10 lîdz
pl.18.
Jaunås telpas tapußas par novada
paßvaldîbas budΩeta lîdzek¬iem, taçu
to iekårtoßanå atbalstu sniegusi arî
labdarîbas organizåcija “Gain Latvija”,
kas ziedojusi rota¬lietas, spéles
un paklåju, savukårt Bolnesas Lauvu
klubs (Zviedrijå) atvedis centram
mébeles.
“Ogresgalå ir daudz bérnu, te ir
skola, bérnudårzs. Skolå måcås arî
bérni no blakus pagastiem, un
viñiem péc stundåm skolå bieΩi vien
nav kur palikt. Ré˚inåm, ka centru ik
dienu varétu apmeklét ap 50 – 60
bérnu,” centra nepiecießamîbu pamato
vadîtåja. Un skait¬i liecina par
to, ka ßåds centrs ir ¬oti nepiecießams,
jo pagåjußajå gadå centra
pakalpojumi gan pilsétå, gan
Ciemupé izmantoti 12 000 reiΩu,
iepriekßéjos gados – 6 000 – 7 000
reiΩu.
“Man ßeit ¬oti, ¬oti patîk! Te ir
måjîgi – plaßa virtuve ar siltu kamî-
na uguni, kur varésim rîkot téjas un
panküku vakarus, te ir liela istaba,
kur spéles spélét, rota¬u istaba
mazåkiem bérniem, kur izspélét savu
bérnîbu ar maßînåm, lellém, smilßu
kasti un citåm rota¬lietåm, kå arî istaba
psihologam un audzinåtåjai.”
Jaunås telpas ir pietiekami plaßas -
95 kvadråtmetri, centra vajadzîbåm
iekårtotas divu méneßu laikå. Ogresgala
pagasta pårvaldes vadîtåjs
Péteris P¬avnieks atzîst, ka ßåds
centrs Ogresgalå ir ¬oti nepiecießams,
un ir gandarîts, ka tik îså laikå
izdevies to ierîkot.
“Íåda vieta un darbs, ko veic
©imenes atbalsta dienas centra
darbinieki, ir ¬oti nepiecießams,
©imeném un bérniem tas ir nozîmîgs
atbalsts,” paveikto vérté Ogres novada
domes priekßsédétåja vietniece
Vita Pü˚e.
Baiba Trumekalne
Vardarbîba pret bérniem nav mazinåjusies
Ogres novada paßvaldîba ar
©imenes un bérnu lietu ministrijas
atbalstu 2004. gadå izveidoja krîzes
centru vardarbîbå cietußiem bérniem.
Nu jau sesto gadu ßîs novada
paßvaldîbas sociålå dienesta struktürvienîbas
darbinieki palîdz bérniem
un ©imeném.
Krîzes centra “Laipas” vadîtåja
Sarmîte Ozoliña vérß sabiedrîbas
uzmanîbu (skolas, lîdzcilvéku, atbildîgo
speciålistu) uz sekåm, ko rada
pret bérniem arvien pieaugoßå vardarbîba.
Spriedze pastiprinås
S. Ozoliña atklåj, ka, pasliktinoties
sociålekonomiskajai situåcijai
valstî, iedzîvotåji arvien vairåk
saskaras ar finansiålajåm grütîbåm,
kas savukårt rada spriedzi, neapmierinåtîbu,
stresu, un tas viss agresijas
veidå izpauΩas attieksmé pret
bérniem.
Vardarbîbas rezultåtå bérniem
rodas nopietnas psihoemocionålas
un fiziskas traumas. DaΩos gadîjumos
traumu sekas ir tik nopietnas, ka
jåpiesaista psihiatrs un bérnu nåkas
ievietot psihiatriskajå klînikå, tikai
péc årstéßanås var atsåkt rehabilitåciju.
Ar bérniem strådå psihologs
Lai palîdzétu bérniem uzveikt vardarbîbas
rezultåtå radußås traumas,
krîzes centrå ar bérniem strådå arî
psiholo©e, psihoterapeite Inese
Rütiña, kura atzîst – pieaugot
daΩådåm krîzes situåcijåm ©imenés
un sabiedrîbå kopumå, lielåkie
cietéji ir bérni – sabiedrîbas
neaizsargåtåkå da¬a. “Visvairåk cieß
skolas vecuma bérni, pusaudΩi.
Íobrîd arvien bieΩåk pusaudΩiem
Nu jau viss saza¬ojis, teju arî
Vasarsvétki klåt. Ne vésts no sniega,
ledus un plüdiem. Tomér gadalaiki
mainås regulåri, laiks skrien åtri, un,
kå teikt, visam un visiem savlaicîgi
jåbüt gataviem arî nåkamajåm dabas
radîtåm un citåm riska situåcijåm.
Dienesti darbojås saskañoti
“Ogré pavasara plüdi nekådus
nopietnus zaudéjumus nav radîjußi,
visi dienesti rîkojås operatîvi un
prasmîgi, lai novérstu Ogres upes
pårplüßanu,” atzîst Ogres novada
paßvaldîbas policijas priekßnieks
U©is Ulmanis, 12. maijå pie novada
domes priekßsédétåja Edvîna
Bartkeviça civilås aizsardzîbas
sanåksmé tiekoties ar Zemessardzes,
Valsts policijas, Valsts ugunsdzésîbas
un glåbßanas dienesta
pårståvjiem. Arî påréjo dienestu
pårståvji un E. Bartkeviçs atzîst, ka
kopumå visu dienestu darbîba plüdu
draudu laikå ir bijusi labi koordinéta
un mér˚tiecîga. Paßvaldîbas policija
parådås depresîvas iezîmes, kas
liecina par depresîvu situåciju
©imené. Bérni ir nomåkti, nespéj
måcîties, viñus nekas neinteresé, ir
domas par paßnåvîbu. Pédéjå pusgada
laikå vairåk pusaudΩu pie mums
vérsußies ambulatori péc konsultåcijas
– nåk paßi vai viñiem iesaka
atnåkt sociålå dienesta speciålisti.
PusaudΩi cieß no daΩåda veida vardarbîbas
©imené, skolå, årpus skolas,
kas nereti noved pie nopietnåm
veselîbas problémåm. Smagos gadîjumos,
lai palîdzétu, jåiesaistås psihiatram,
nepiecießama årstéßanås
klînikå,” situåciju raksturo I. Rütiña.
Grüti uzveikt pamestîbas sajütu
Krîzes centrå tiek sniegtas ambulatorås
konsultåcijas arî vecåkiem.
“Més nevaram palîdzét visiem cilvékiem,
kuri nonåkußi krîzes situåcijå,
bet gan tikai ©imeném, kur ßî
probléma saistîta ar bérnu,” skaidro
S. Ozoliña.
Vardarbîba pret bérnu nav tikai
seksuåla un fiziska, bet arî emocionåla.
Pieaug gadîjumi, kad abi vai
viens no vecåkiem dodas pe¬ñå uz
årzemém, bérnu atståjot pie vecvecåkiem,
kåda paziñas vai sliktåkajå
gadîjumå vienu paßu. “Íådos gadîjumos
bérniem bieΩi vien ir grüti
uzveikt pamestîbas sajütu un tas ir
viens no faktoriem, kas veicina
depresijas raßanos,” piebilst centra
vadîtåja.
Problémas jåpamana laikus
“To, ka bérnam ir kådas problémas,
vajadzétu atklåt jau såkumskolå.
Ja bérns ilgstoßi cieß no vardarbîbas,
ar savu problému un
cießanåm dzîvo lîdz pamatskolas
beigåm, tad vardarbîbas radîtås psi-
Plüdu draudu laikå dienesti rîkojås operatîvi
¬oti savlaicîgi uzsåka plüdu riska teritorijå
dzîvojoßo cilvéku apzinåßanu
un informéßanu par iespéjamajiem
plüdu draudiem, par rîcbu plüdu
gadîjumå, jo informéßana ir ¬oti
nozîmîgs preventîvs pasåkums.
Savukårt par iespéjamo ledus spridzinåßanu
Ogres upes lejtecé tika
brîdinåti spridzinåßanas joslas
tuvumå dzîvojoßie ogrénießi.
Izrådås, ka nekådi nopietni materiålie
zaudéjumi ne plüdu, ne ledus
spridzinåßanas rezultåtå nav radußies
– vienå majå saplîsis stikls iekßtelpås
un esot saplîsusi arî lustra. Kå informé
Rîgas re©iona pårvaldes Ogres
iecirkña priekßnieks Vilnis Naglis,
îpaßniekam måja bijusi apdroßinåta,
tåpéc ne valstij, ne paßvaldîbai
zaudéjumi nav jåatlîdzina.
Traucé iedzîvotåju ziñkårîba
Analizéjot ßî pavasara situåciju un
dienestu darbîbu, zemessardzes
pårståvis Andrejs Cviguns atzîst, ka
ledus spridzinåßana bija jåveic, lai
hoemocionålås traumas ir ¬oti smagas.
Jåatceras, ka vardarbîbas radîtås
psiholo©iskås traumas skar visus
bérna funkcionéßanas lîmeñus:
izziñas sféru, veselîbu, rodas daΩadi
somatiski traucéjumi, veidojas personîbas
izmaiñas, kuras ir ß˚érslis
bérna turpmåkai paßrealizåcijai,
rodas uzvedîbas izmaiñas, kas noved
pie psihiatriskåm saslimßanåm,” zina
teikt S. Ozoliña. “Domåju, ka bieΩi
vien arî atbildîgie speciålisti negrib
“saredzét” vardarbîbu, kas vérsta
pret bérnu, jo tad nav jåiesaistås, bet
reizém tie ir gadîjumi, kad izß˚iras
bérna droßîba, veselîba un dzîves
kvalitåte.”
Piedåvå îslaicîgu patvérumu
Íobrîd krîzes centrs piedåvå vél
kådu pakalpojumu – îslaicîga
patvéruma sniegßanu bérniem. “Ja
©imené rodas problémas ar bérnu
pieskatîßanu - gadîjumos, kad abiem
vai kådam no vecåkiem ir jådodas
neilgå komandéjumå vai jådodas
årstéties uz slimnîcu, tad més ßajå
laikå varam nodroßinåt bérnam
droßu patvérumu, interesantas
radoßås nodarbîbas un kvalitatîvu
bérna pieskatîßanu vecåku prombütnes
laikå. Protams, més ßo
pakalpojumu varam nodroßinåt tådå
gadîjumå, ja krîzes centrå ir brîvas
vietas,” saka centra vadîtåja un
piebilst, ka bieΩi vien cilvéki domå,
ka krîzes centrs ir saiståms ar kådu
påraudzinåßanas vai tamlîdzîgu
iestådi, bet bütîbå centrs ir rehabilitåcijas
ieståde, kur bérnam palîdz
atgüt fizisko, psiholo©isko un emocionålo
lîdzsvaru.
Baiba Trumekalne
atbrîvotu ce¬u ledus plüsmai uz
Daugavu un novérstu üdens lîmeña
strauju paaugstinåßanos Ogres upé.
A. Cviguns uzskata, ka turpmåk
savlaicîgi ir jåsagådå nepiecießamais
inventårs gan spridzinåßanas, gan
citu pasåkumu veikßanai, lai riska
situåcijå visu dienestu speciålisti
varétu uzmanîbu veltît galvenajiem
darbiem. Zemessardzes pårståvis
nenoliedz, ka ledus spridzinåßanas
laikå ßo procesu traucéjusi iedzîvotåju
ziñkårîba, turklåt zemessargu
lügumi netuvoties upei lielåkoties
netika ñemti vérå, jo iedzîvotåji
zemessargus par sabiedriskås kårtîbas
sargiem neuzskata – tåtad var
arî nepaklausît pat bîstamås situåcijås.
Policistu rîkojumiem iedzîvotåji
tomér esot pak¬åvußies, tåpéc turpmåk
ßådås riska zonås bütu jåbüt
lielåkam policistu skaitam.
U. Ulmanis, par ledus spridzinåßanu
Ogres upes lejtecé runåjot,
Turpinåjums 4. lpp.

Otrdiena, 2010. gada 18. maijs
«OGR‰NIETIS»
Noteküdeñu attîrîßanas iekårtu jautåjums pilsétå
aizvien aktuåls
Ogres novada domes tautsaimniecîbas
komitejå 13. maijå deputåti
sprieda, ko darît ar attîrîßanas
iekårtåm Ogres pilsétå.
Kå zinåms, kanalizåcijas noteküdeñu
attîrîßanas iekårtu komplekss
Ogré ir privåtîpaßums – tas pieder
SIA “KP Tehnolo©ijas”. Paßvaldîbas
a©entüra “Målkalne”, kuras pårziñå
ir komunålo pakalpojumu, t.sk.
kanalizåcijas noteküdeñu savåkßanas,
nodroßinåßana pilsétå, pérk ßo
pakalpojumu no SIA “KP Tehnol©ijas”.
Íå gada aprîlî novada paßvaldîba
sañéma SIA “KP Tehnolo©ijas”
valdes priekßédétåja Maksima
Redkina véstuli ar piedåvåjumu vai
nu sadarboties, veidojot kopuzñémumu
ar mér˚i modernizét un rekonstruét
attîrîßanas iekårtu kompleksu
un péc tam kopîgi veikt tå apsaimniekoßanu,
vai arî iegådåties
attîrîßanas iekårtu kompleksu novada
paßvaldîbas îpaßumå.
Kopuzñémuma izveides gadîjumå
SIA “KP Tehnolo©ijas” piedåvå
savu ieguldîjumu aptuveni 4 miljonu
latu apmérå, novada paßvaldîbai ieguldot
pamatkapitålå attîrîßanas
iekårtu kompleksa rekonstrukcijai
nepiecießamo finanséjumu aptuveni
500 tükstoßu latu apmérå. Savukårt
pirkßanas gadîjumå attîrîßanas iekårtas
paßvaldîbai varétu tikt pårdotas
par aptuveni 4 miljoniem latu.
Nosakot ßådu cenu, SIA “KP
Tehnolo©ijas” izmanto 2008. gada
novembrî veikto novértéjumu.
A©entüras “Målkalne”speciålisti
ir detalizéti izanalizéjußi SIA “KP
Tehnolo©ijas” piedåvåjumu un to,
kådi pozitîvi un negatîvi aspekti
varétu izpausties.
Ja veidotu kopuzñémumu
Kopuzñémuma izveidoßanas gadîjumå
pozitîvie aspekti bütu ßådi:
paßvaldîbai ir iespéjams izvairîties
no valsts sankcijåm par to, ka tås teritorijå
esoßå SIA “KP Tehnolo©ijas”
nav izpildîjusi nosacîjumus
slåpek¬a un fosfora koncentråcijas
samazinåßanai attîrîtajos noteküdeños;
ir iespéjams samérå îså laikå
sakårtot attîrîßanas iekårtas, bet
Kohézijas fonda lîdzek¬us, kas büs
pieejami lîdz 2012. gada 31. decembrim,
investét Ogres üdenssaimniecîbas
attîstîbai; ja kopuzñémuma
dibinåßanas lîgumå tiktu noteikts
pußu paritåtes princips, tad bütu
iespéjama paßvaldîbas kontrole pår
noteküdeñu attîrîßanas tarifu veidoßanu.
Taçu ir virkne negatîvo aspektu,
tostarp tas, ka ir zinåmas tikai aptu-
venas izmaksas attîrîßanas iekårtu 1.
kårtas rekonstrukcijas veikßanai (0,5
miljoni latu), kas büs jåsedz no paßvaldîbas
budΩeta; nav izstrådåts un
saskañots kopuzñémuma pußu dibinåßanas
lîgums, kas paredzétu
skaidru abu pußu atbildîbu un
saistîbas; nav iespéjams investét
iekårtu rekonstrukcijå Kohézijas
fonda lîdzek¬us; ekspluatåcijas
izmaksas büs lielåkas, nekå uzce¬ot
jaunas attîrîßanas iekårtas, jo tehnolo©iskais
üdeñu pårvietoßanas ce¬ß
rekonstruétås iekårtås nevar büt tik
ekonomisks kå jaunås.
Ja paßvaldîba iegådåtos savå
îpaßumå
Gadîjumå, ja paßvaldîba no no
SIA “KP tehnolo©ijas” nopirktu
attîrîßanas iekårtu kompleksu, tad
pozitîvie aspekti bütu ßådi: uzreiz ir
iespéjams uzsåkt noteküdeñu attîrîßanas
iekårtu rekonstrukciju vai
jaunu büvniecîbu uz esoßo attîrîßanas
iekårtu zemes, piesaistot
Kohézijas fonda lîdzek¬us; nav
jåbüvé jauni komunikåciju pievadi;
lai uzsåktu jaunu büvniecîbu, nav
jårîko sabiedriskå apsprießana un
nav vajadzîgs novértéjums par ietekmi
uz vidi; novada paßvaldîba pilnîbå
bütu noteicéja pår tarifu politiku
un noteküdeñu attîrîßanas iekårtu
ilgtspéjîgu attîstîbu.
Pirkßanas gadîjumå negatîvi vértéjamie
aspekti: esoßo noteküdeñu
attîrîßanas iekårtu rekonstrukcija un
büvniecîbas izmaksas büs lielåkas,
nekå büvéjot jaunå vietå, jo papildu
lîdzek¬i büs jåiegulda zemes rekultivåcijå
un esoßo büvju nojaukßanå;
pagaidåm SIA “KP tehnolo©ijas”
pårdoßanas piedåvåjums ir 4 miljoni
latu, kas pårsniedz esoßo büvju un
zemes vértîbu. Pie ßådas büvniecîbas
teritorijas iegådes izmaksas kopéjås
izmaksas aptuveni bütu 8,5 miljoni
latu.
Ja büvétu jaunå vietå
Ja noteküdeñu attîrîßanas iekårtas
tiktu büvétas jaunå vietå, tad par
pozîtiviem speciålisti atzinußi ßådus
aspektus: paßvaldîba ilgstoßam periodam
bütu atrisinåjusi noteküdeñu
attîrîßanas iekårtas problémas; paßvaldîba
bütu noteicéja pår noteküdeñu
attîrîßanas tarifiem; varétu
izmantot visekonomiskåkos tehnolo©iskos
risinåjumus; büvniecîbas
izmaksas bütu mazåkas, nekå
büvéjot esoßo attîrîßanas iekårtu teritorijå
vai pilnîgi rekonstruéjot esoßås
attîrîßanas iekårtas; attîrîßanas iekårtu
büvniecîbai tiktu izmantots
Kohézijas fonda finanséjums.
Kå negatîvi minéti ßådi aspekti:
jånokårto zemes pirkßana gan paßåm
büvém, gan komunikåciju pievadiem
un attîrîtå üdens izvadam Daugavå;
jåsañem Lielrîgas re©ionålås pårvaldes
novértéjums par ietekmi uz
vidi un A kategorijas piesårñojuma
at¬auja; jåorganizé sabiedriskå apsprießana
Ikß˚iles un Ogres novadu
paßvaldîbås; jåorganizé iepirkums
un jåveic büvniecîba; büvdarbi jåveic
îså termiñå - lîdz 2012. gada
beigåm; kopéjås izmaksas, ieskaitot
zemes pirkßanas izdevumus, bütu
aptuveni 6 miljoni latu.
Paßreizéjie îpaßnieki piedåvå
sadarbîbu
SIA “KP Tehno©ijas” pårståvis
Benjamins Kains tautsaimniecîbas
komitejas sédé skaidroja deputåtiem,
ka gadîjumå, ja dome iegådåtos
attîrîßanas iekårtas, paßvaldîbai
pirkuma summa nebütu jåsamakså
uzreiz, bet, pieméram, 5 gados,
savukårt, ja paßvaldîba kopå ar
tagadéjiem attîrîßanas iekårtu
îpaßniekiem veidotu kopuzñémumu,
tiktu garantéta tarifu nepaaugstinåßana.
Èpaßnieku pårståvis arî
skaidroja, ka kanalizåcijas tarifs
Ogré ßobrîd esot viszemåkais
Latvijå. Uz ierosinåjumu pårdot
attîrîßanas iekårtas par 1,5 miljoniem
latu, îpaßnieku pårståvis atbildéja, ka
tad jau varétu arî uzdåvinåt. “Jauna
drébe vienmér ir labåka nekå vecå,
tas pats attiecas arî uz attîrîßanas
iekårtåm,” salîdzinåja Benjamins
Kains, atgådinot, ka uzbüvét tik
komplicétu un specifisku büvi kå
noteküdeñu attîrßanas iekårtas nav
pats kas uzbüvét ß˚üni. Arî par
iespéju paßvaldîbai piesaistît Eiropas
Savienîbas finanséjuma pårståvis
vérté skeptiski.
Novértéjums paråk vecs
Domes priekßsédétåja vietniece
Vita Pü˚e norådîja, ka 2008. gadå
veikto novértéjamu nevar pielietot
paßreizéjos darîjumos, jo pédéjå
laikå îpaßuma tirgü notikußas straujas
izmaiñas, turklåt paßvaldîba nav
tiesîga iegådåties îpaßumu péc tik
veca novértéjuma – lai tålåk risinåtu
attîrîßanas iekårtu iegådes vai
büvniecîbas jautåjumu, noteikti ir
vajadzîgs jauns, paßreizéjai tirgus
situåcijai atbilstîgs novértéjums.
Íåds priekßlikums guva påréjo
deputåtu atbalstu, a©entürai “Målkalne”
ir uzdots organizét SIA “KP
Tehnolo©ijas” noteküdeñu attîrîßanas
iekårtu novértéjumu.
Pie jautåjuma tålåkas izskatîßanas
dome atgriezîsies péc novértéjuma
sañemßanas.
Nikolajs SapoΩñikovs
ESIET UZMANÈGI, P‰RKOT GÅZI BALONOS!
Gåzes baloni vél arvien tiek lietoti
daudzås måjsaimniecîbås, jo ne jau
visur ir nodroßinåtas piesléguma
iespéjas gåzes vadam. Latvijå pédéjo
méneßu laikå vairåkkårt notikußas
balonu eksplozijas, kuru iemesls ir
nepareizi pildîtie, no årvalstîm
ievestie vai nepareizi pievienotie
baloni.
Pieaug nelegålå tirdzniecîba
“Arî Ogres novadå gåzes balonu
lietotåji vairåkkårt griezußies pie
SIA “Latvijas propåna gåzes”
speciålistiem, ar südzîbåm, par
“létåk” nopirktajiem, no årvalstîm
nelegåli ievestajiem gåzes baloniem,”
informé SIA “Latvijas propåna
gåze” pårståvis Aleksandrs
Pankovecs.
Pasliktinoties finansiålajai situåcijai
valstî un mé©inot ietaupît, gåzes
lietotåji aizvien bieΩåk iegådåjas
sadzîves gåzi balonos no nezinåmiem
gåzes tirgotåjiem, kuri ieved
saß˚idrinåto naftas gåzi no Krievijas
un fasé Latvijå vai ieved jau pildîtus
gåzes balonus. Faséßanas process
notiek, neievérojot normatîvås prasîbas
par obligåtu balonu pårbaudi
pirms pildîßanas, un droßîbas
noteikumus, kas attiecas uz balonu
ståvokli, tådéjådi apdraudot gåzes
lietotåju dzîvîbu.
Taupîbas nolükå tomér pårmakså
“Balona pildîßanas proceså
saß˚idrinåto gåzi piepilda 85% no
balona tilpuma. Ja saß˚idrinåtå gåze
ß˚idrå ståvoklî aizpildîs pilnîbå
gåzes balonu, temperatürai paaugstinoties,
gåze iztvaikos un spiediens
balonå pieaugs, kå rezultåtå ir iespéjams
balona vai reduktora plîsums,
kas var novest pie gåzes noplüdes un
pat språdziena. Nereti ir arî gadîjumi,
kad negodîgi tirgotåji balonu
nepiepilda lîdz apjomam, kas noteikt
attiecîgå tilpuma balonam, ievérojot
normatîvos noteiktås pielaides normas,
bet no patérétåja samaksu
sañem kå par pilnu balonu,” skaidro
gåzes uzñémuma pårståvis, atgådinot,
ka uz katra balona ir jåbüt
informåcijai par balona un gåzes
svaru, péc ßiem datiem pircéjs var
noteikt, vai iepildîtås gåzes daudzums
atbilst nominålajam balona
pildîjumam un attiecîgi novértét, vai
pårdevéja pieprasîtå cena ir adekvåta
gåzes daudzumam. “Ja uz balona
nav norådîts iepildîtås gåzes
daudzums, tad paståv liela varbütîba,
ka tas ir neatbilstoßs cenai. Lîdz ar
to, mé©inot ietaupît, pircéji nereti pat
pårmakså negodîgajiem tirgotåjiem,
jo no årpuses baloni izskatås vienådi,
bet iepildîtais daudzums var
atß˚irties,” atzîst A. Pankovecs.
Legålos balonus var atpazît péc
mar˚éjuma
Uzñémuma pårståvis skaidro, ka
visi sadzîves gåzes baloni ir jåuzpilda
ar speciålåm iekårtåm, vadoties
péc gåzes svara. Arî auto gåzes
uzpildes stacijås balonu pildîßana ir
nelikumîgs un bîstams process, kas
ir aizliegts ar normatîvajiem aktiem.
Turpinåjums 4. lpp.
Ogré informés par måjok¬u renovåciju
Íå gada 29. maijå pl. 12.00
Brîvîbas ielå 33, Ogré (Ogres
novada paßvaldîba, Lielå konferençu
zåle) notiks seminårs par
daudzdzîvok¬u dzîvojamo måju
renovåciju. Laipni aicinåti visi
interesenti.
Seminåra laikå interesenti tiks
informéti par Eiropas Re©ionålå
attîstîbas fonda (ERAF) aktivitåti
“Daudzdzîvok¬u måju siltumnoturîbas
uzlaboßanas pasåkumi”, éku
siltinåßanas iespéjåm un ieguvumiem
un to, kas no büvniecîbas
darbu veikßanas aspekta jåñem vérå
projekta îstenoßanas laikå.
Seminåra mér˚is ir aktivizét privåto
un paßvaldîbu apsaimniekoßanas
uzñémumu iesaistîßanos daudzdzîvok¬u
dzîvojamo måju renovåcijas
proceså, informéjot par pieejamo
Eiropas Savienîbas struktürfondu
lîdzfinanséjumu daudzdzîvok¬u dzîvojamo
måju renovåcijai. Pasåkumu
organizé Ekonomikas ministrija,
Latvijas Investîciju un attîstîbas
a©entüra, Latvijas Paßvaldîbu
savienîba, Ogres novada paßvaldîba
sadarbîbå ar Rîgas plånoßanas
re©iona ES struktürfondu informåcijas
centru.
Seminåra mér˚auditorija ir apsaimniekoßanas
uzñémumi, daudzdzîvok¬u
dzîvojamo måju namu
vecåkie, dzîvok¬u îpaßnieku korporatîvås
biedrîbas, dzîvok¬u îpaßnieki
un büvniecîbas uzñémumi.
Péc seminåra büs iespéja uzdot
Laikå posmå no 25. aprî¬a lîdz
14. maijam büvvalde izskatîjusi 12
büvniecîbas iesniegumus projektu
izstrådåßanai:
Ogré - Strélnieku prospekts 13 -
dzîvojamås måjas rekonstrukcijai,
Pu˚u iela 6 – pirts büvniecîba, Èrisu
iela 3, 5, 7, 9, 11, 13, 15, 17, 19, 21,
23, 25, 27 - rindu ékas telefonizåcijai,
Zilokalnu prospekts18-24 - dzîvok¬a
renovåcijai, Daugavas iela 16 -
garåΩas büvniecîbai, Lapu iela 3 -
dzîvojamås måjas rekonstrukcijai,
Blaumaña iela 20, Bérzlapu iela 3 -
dzîvojamås måjas gåzes apgådei,
MeΩa prospekts - dzîvojamås måjas
nojaukßanai, MeΩa prospekts 1 -
kristîgås skolas büvniecîbai;
Ogresgala pagastå - “Laßupes” 894
- dårza måjas un saimniecîba ékas
büvniecîbai, “Laßupes” 121 - dårza
måjas büvniecîbai.
Büvvaldé akceptéti 7 büvprojekti:
Ogré - Målkalnes prospekts 43 -
Jaunogres vidusskolas ékas renovåcijas
tehniskais projekts, Mårtiña
iela 12 - vienkårßotås inΩeniertîklu
pievada (üdensvads, kanalizåcija)
izbüves tehniskå shéma, Draudzîbas
ielå 4-9, TînüΩu 16-12 - dzîvok¬a
vienkårßotå renovåcija, Brîvîbas iela
49 - nedzîvojamås ékas (bijußås
slimnîcas ékas) nojaukßanas projekts,
Ogresgala pagastå - “Rieksti” -
saimniecîbas ékas tehniskais projekts,
Indu¬u iela 1, Ciemupe - dzîvojamås
måjas “CIRI spogulis”
tehniskå projekta (ar izmaiñåm) piesaiste.
Büvalde izsniegusi 17 büvat¬aujas:
Ogré - Ausek¬a prospekts 23 -
vien©imenes dzîvojamå måja
(pårre©istråcija), Vidzemes iela 7 -
divu ©imeñu dzîvojamås måjas
rekonstrukcija, Mednieku ielas
posma no MeΩa prospekta lîdz
Brîvîbas ielai rekonstrukcija, Draudzîbas
iela 2 - dzîvojamå måja
(pårre©istråcija), Uzvaras iela 16 -
dzîvojamås måjas un saimniecîbas
ékas rekonstrukcija - projekta
Ogres büvvaldé
3
jautåjumus par projektu sagatavoßanu,
büvniecîbas procesa organizéßanu
un citiem jautåjumiem
Ekonomikas ministrijas un Latvijas
Investîciju un attîstîbas a©entüras, kå
arî kampañas “Dzîvo siltåk” sadarbîbas
partneriem.
Eiropas Savienîbas aktivitåtes
“Daudzdzîvok¬u måju siltumnoturîbas
uzlaboßanas pasåkumi” aktivitåtes
mér˚is ir paaugstinåt
daudzdzîvok¬u dzîvojamo måju
energoefektivitåti, lai nodroßinåtu
dzîvojamå fonda ilgtspéju un energoresursu
efektîvu izmantoßanu.
Aktivitåtes îstenoßanai pieß˚irtais
finanséjums ir 44, 37 miljoni latu.
Plaßåku informåciju par Aktivitåti
var sañemt Latvijas Investîciju un
attîstîbas a©entürå, Klientu apkalpoßanas
noda¬å (Rîgå, Pérses ielå 2,
tålrunis 67039499 vai interneta
måjas lapå www.liaa.gov.lv vai arî
pa e-pastu jautajumi@liaa.gov.lv.
Detalizétåku informåciju par kampañu
“Dzîvo siltåk” var atrast
http://esfondi.bema.gov.lv.
Jaunumiem par måjok¬u renovåciju
var sekot arî Twitter - twitter.com/
siltinam.
Evita Urpena,
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecîbu noda¬as
vadîtåja
izmaiñas (pårre©istråcija), Jaunå
gatve 78 - dårza måja (pårre©istråcija),
Mednieku iela 1 - rindu ékas
(pårre©istråcija), Pårogres gatve 3 -
dzîvojamås måjas rekonstrukcija,
saimniecîbas éka, TînüΩu iela 7-72 -
nedzîvojamo telpu rekonstrukcijas
par dzîvokli, Mårsila iela 10 - dvîñu
måjas (pårre©istråcija), Gaismas
prospekts 1 - dzîvojamås måjas un
saimniecîbas ékas rekonstrukcija,
Lapu iela 10 - saimniecîbas ékas
rekonstrukcija;
Ogresgala pagastå - “Laßupes” 585
- dårza måja (pårre©istråcija),
“Braki” - dzîvojamå måja, Liepu
gatve 1, Ciemupe - veikala un saimniecîbas
ékas - noliktavas rekonstrukcija
(pårre©istréta), “Araißi” -
dzîvojamå måjas (projekta izmaiñas,
pårre©istråcija), “Laudas” - dzîvojamå
måja (pårre©istråcija).
Ekspluatåcijå pieñemti 4 objekti:
Ogré - Upes prospekts 13 - veterinårås
aptiekas rekonstrukcija,
Vasarnîcu iela 9 - dårza måja;
Ogresgala pagastå - “Laßupes” 472
- dårza måja, “Laßupes” 471 - dårza
måja un saimniecîbas éka.
Büvvaldes pieñemtie lémumi:
• par adreses noteikßanu - pieß˚irtas
jaunas adreses - Amatnieku iela
47A, 40, Ogre, Ogres nov.; par
adreses noteikßanu - pieß˚irtas
adrese - “Stacija Ciemupe”, Ciemupe,
Ogresgala pag., Ogres nov.;
• par zemes ierîcîbas projekta
izstrådåßanu zemes gabalam
Blåzmas iela 1, Ogre, Ogres nov.,
kadastra Nr. 7401-002-0042 un
Ausek¬a prospekts 11A, Ogre, Ogres
nov., kadastra Nr. 7401-002-0633;
• par zemes ierîcîbas projekta
izstrådåßanu zemes gabalam
“Maz˚ipîßi”, Ciemupe, Ogresgala
pag., Ogres nov.;
• par zemes ierîcîbas projekta
apstiprinåßanu zemes gabalam Rîgas
iela 11, Ogre, Ogres nov.;
• par zemes ierîcîbas projekta
izstrådåßanu zemes gabalam
“MeΩvidi”, Ogresgala pag., Ogres
nov., kadastra Nr. 7480-003-0009.

4 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2010. gada 18. maijs
Novada skolu audzékñu panåkumi måcîbu priekßmetu olimpiådés un konkursos
Vairåki Ogres novada skolu
audzékñi guvußi labus rezultåtus
måcîbu priekßmetu olimpiåΩu un
konkursu uzvarétåju re©ionålå un
valsts mérogå.
Atzinîba izteikta Meñ©eles pamatskolas
skolniecei Lîvai Lazdiñai vésturé,
Ogres ©imnåzijas audzéknei
Ievai Arklei krievu valodå un literatürå,
Ogres 1. vidusskolas skolniecém
Sintijai Jurgelånei un Katrînai
Vîksnai un Jaunogres vidusskolas
skolniecei Viktorijai Mjasñikovai
konkurså “Skoléns eksperimenté”,
Jaunogres vidusskolas audzéknim
Aleksandram Go¬enkovam matemåtikå,
Ogres ©imnåzijas audzékñiem
Tomam Zariñam un Karlînai Jansonei
vésturé, Ogres 1. vidusskolas skolniecei
Laurai Mi˚elsonei måjturîbå,
Ogres ©imnåzijas audzéknim Kårlim
Jermacånam biolo©ijå, Ogresgala
pamatskolas skolniecei Lienei Za˚ei
konkurså “Vides spéles”.
Ogres pamatskolas audzéknis
Matîss Lulle ieguvis 2. vietu måjturîbå,
savukårt Ogres 1. vidusskolas
skolniece Ieva Andersone ßajå måcîbu
priekßmetå ieguvusi 3. vietu. Ogres
©imnåzijas audzékne Karîna Jékab-
SIA “Latvijas propåna gåze”
nodarbojas ar gåzes balonu pårbaudi,
uzpildi, tirdzniecîbu, un apmaiñu.
Sadzîves lietoßanai paredzétajos
balonos tiek pildîts propåna - butåna
saß˚idrinåtås gåzes maisîjums.
Iegådåjoties balonu, pircéjam tiek
izsniegta instrukcija, par to, kå
pareizi jåpievieno, jåtransporté gåzes
balons, garantijas talons, un jauna
blîve. Safaséto gåzi daΩåda tilpuma
balonos var iegådåties ikvienå novada
pagastå. Íos balonus var atpazît
péc venti¬a, kuram jåbüt apvilktam
ar termoplévi (za¬å kråså).
Var ietaupît, apmainot balonus
“Visås SIA “Latvijas propåna
gåze” autogåzes uzpildes stacijås
iespéjams sañemt klienta karti, kas
dod iespéju iegådåties gåzes balonus
ßajos tirdzniecîbas punktos ar atlaidi.
Turklåt no ßå gada 1. aprî¬a SIA
“Latvijas propåna gåze” autogåzes
uzpildes stacijås, iedzîvotåjiem ir
iespéja apmainît vienu tukßu 50 litru
gåzes balonu pret vienu pilnu 27 litru
balonu piemaksåjot Ls 10 un apmaksåjot
gåzes cenu 27 litru balonå.
Jåatzîmé, ka 27 litru baloni ir értåki,
pårvadåjot vai lietojot ikdienå, mazo
atzîst, ka iedzîvotåju ziñkårîba
tießåm bijusi milzîga, daudzi bija kå
uz kådu ßovu sanåkußi, iespéjams,
pat neapzinoties situåcijas nopietnîbu.
“Ir noteikti jåiegådåjås påris
mobilo megafonu – tie ßådås reizés
¬oti noder, lai ikviens varétu
sadzirdét rîkojumus un norådîjumus,”
uzskata paßvaldîbas policijas
priekßnieks.
Jå¬auj rîkoties vietéjai varai
E. Bartkeviçs, atzîstot, ka visi
operatîvie dienesti plüdu draudu
novérßanå tießåm darbojås operatîvi,
uzskata, ka vietéjo paßvaldîbu
vadîtåjiem un valsts dienestu
pårståvjiem ir jåbüt lielåkai rîcîbas
brîvîbai, pieñemot konkrétu lémumu
par rîcîbu årkårtas situåcijå konkrétå
vietå, tostarp arî plüdu riska
Minigolfs GRÈVA
uzsåk sezonu!
Tålrunis
informåcijai 26321611
sone izcînîjusi 2. vietu kulturolo©ijå,
bet Ogres 1. vidusskolas skolniece
Anita Zagorska - 2. vietu biolo©ijå un
atzinîbu konkurså fiziolo©ijå.
Ogres ©imnåzijas audzéknis
Mårtiñß Vai߬a ieguvis 3. vietu zinåtniski
pétniecisko darbu konkurså.
Latvijas Republikas 63. skolénu
spartakiådé Ogres 1. vidusskolas
audzéknis Ìirts Betmanis izcînijis 1.
vietu frisbijå, savukårt Ogres ©imnåzijas
frisbija komandas kapteine Dace
Cîrule – 3. vietu.
Panåkumi güti arî re©ionålå méroga
olimpiådés un konkursos.
Veiksmîgi startéjußi Ogres ©imnåzijas
audzékñi Lîga Gutåne, Haralds
Kleinmanis - ang¬u valodå, Dita
Grunte - kulturolo©ijå, Nils Valpuski,
Sabîne Mora, Anna Simkina, Undîne
Jülija Dindune - våcu valodå, Lîga
Ornicåne - biolo©ijå, Zane Lenßa -
måjturîbå, Viktorija Stiråne - krievu
valodå un literatürå, Zane Rasa-
Rasiña - latvießu valodå un literatürå,
Rüta Krauze - ©eogråfijå, ˚îmijå,
Sintija Jakubovska, Zane Rîtere, Zane
Magone - françu valodå, Renårs
Boronovskis - programméßanå;
ESIET UZMANÈGI, P‰RKOT GÅZI BALONOS!
gabarîtu un svara dé¬,” informé A.
Pankovecs, uzsverot, ka
SIA “Latvijas propåna gåze” ir
vienîgais uzñémums Latvijå, kas
nodroßina diennakts bezmaksas
avårijas izsaukumus saviem gåzes
baloniem. Avårijas dienesta tålrunis
- 80000404.
Ogré un tuvåkajå apkårtné veic arî
gåzes balonu piegådi un pieslégßanu
gåzes plîtij. Pasütîjumus pieñem pa
tålruni 67671616, 28234400.
Ogres pilsétå un tuvåkajå apkårtné
SIA “Latvijas propåna gåze” gåzes
balonus var iegådåties ßådås tirdzniecîbas
vietås: Ogre, Stirnu iela 4,
t. 65068216;
Ogre, TînüΩu iela, DUS “Dinaz”,
t. 65046515; Ogre, Daugavpils iela
55, DUS “Latvijas Nafta”,
t. 65071532; Lielvårde, “Åres”,
t. 65053445; Lielvårde, Rembates
11b, SIA “Lielvårde”, t. 6505371;
Rembates pagasts, appleeguma novads,
DUS “Dinaz”, t. 65055550; SuntaΩi,
Ogres novads, DUS “Dinaz”,
t. 65037057;
Birzgale, Nåkotnes iela 3, SIA
“Ozolkalnu nams”, t. 26173954;
Ikß˚ile, Dainu iela 4, t. 29145649;
apståk¬os, un attiecîgi arî paßiem
rîkoties – paßlaik birokråtiskå
saskañoßanas procedüra ir pårlieku
gara, lîdz ar to arî rîcîba daΩkårt var
izrådîties novélota. Arî ßopavasar,
lai ar valsts dienestu augståko
vadîbu saskañotu ledus spridzinåßanu
Ogré, bija krietnu laiku
jånoñemas, atzît novada domes
priekßsédétåjs.
Civilajai aizsardzîbai – lielåku
uzmanîbu
Viss ir labs, kas labi beidzies. Ar
ziemas sagådåtajåm raizém un
plüdiem ogrénießi ir veiksmîgi tikußi
galå, taçu, lai gan nedzîvojam ne
seismiski aktîvå, nedz kå citådi
apdraudoßå joslå, nekad nevar zinåt,
kådus untumus daba var parådît,
tåpéc visiem dienestiem, kuriem
Nåkamais laikraksta numurs iznåks maija ceturtajå nedé¬å.
Turpinåjums no 3. lpp.
Ogresgala pagasts, Ogres novads,
“Dzelmes”, t. 26838605;
autogåzes uzpildes stacija – Salaspils
lauku teritorija “JaunskåbarΩi”,
t. 67980238.
Aicina iedzîvotåjus büt
uzmanîgiem
Uzñémuma pårståvis vérß iedzîvotåju
uzmanîbu uz vairåkiem
svarîgiem aspektiem saistîbå ar
gåzes balonu iegådi un lietoßanu:
nepérciet nezinåmas izcelsmes
gåzes balonus bez garantijas talona,
çeka, lietoßanas instrukcijas un bez
termopléves uz venti¬a un uzlîmes ar
informåciju par pédéjo uzpildi; sekojiet
lîdzi balona derîguma termiñam
– to var pårbaudît balona “apkaklé”;
savlaicîgi veiciet profilaktiskas
apkopes ierîcém, kuråm pievienojat
gåzes balonu, - gåzes plîtij, gåzes
vadam un reduktoram; pareizi pievienojot
un lietojot gåzes balonus.
Pareizi iegådåjoties un lietojot,
gåzes balons var büt ¬oti érts un
droßs ener©ijas avots!
Nikolajs SapoΩñikovs
Plüdu draudu laikå dienesti rîkojås operatîvi Turpinåjums no 2. lpp.
23. maijå pl. 17
Ikß˚iles estrådé
Ogres apriñ˚a deju
kolektîvu svétki
“Ikß˚iles sadancis”
Ogres 1. vidusskolas audzékñi: Ilga
Garosa, Ieva Daukßta – politikå un
tiesîbås, Liåna Nukaßevica – ang¬u
valodå, Karîna Visoveña – konkurså
fiziolo©ijå, Renija Aleksejeva, Lauma
Mi˚elsone – biolo©ijå, Zane Smiltniece,
Reinis Urtåns – måjturîbå;
Jaunogres vidusskolas audzékñi –
Kirils Íubins – matemåtikå, Andrejs
Gladißevs – matemåtikå un programméßanå;
SuntaΩu vidusskolas audzékñi Jånis
Haritonovs – måjturîbå un Kristîne
Bérziña, Salimona Grißåne, Liene
Stiebriña, Vanesa Millere – konkurså
“Vides spéles”;
appleeipenes pamatskolas audzéknes
Elîna Jékabsone, Alise Liepiña -
konkurså “Vides spéles”;
Ogresgala pamatskolas audzékñi
Liene Irbe – publiskås runas konkurså,
Indra Barkåne – konkurså
“Vides spéles”, Reinis Prockåns –
konkurså “Vides projekti”.
Audzékñiem un viñu skolotåjiem
novada paßvaldîba pieß˚îrusi naudas
balvas un braucienu uz Dailes teåtri.
Nikolajs SapoΩñikovs
uzticéta cilvéku droßîba, vienmér ir
jåbüt gataviem rîkoties. Civilås
aizsardzîbas nodroßinåßanai ir
vajadzîgi ne tikai attiecîgo dienestu
speciålisti, bet, kå jau tika minéts, arî
inventårs, kas paståvîgi jåatjauno un
jåuztur pienåcîgå kårtîbå. DiemΩél
arî specializétajiem valsts dienestiem
trükst tåda inventåra kå laivas
un ledus dé¬i, nereti esoßais inventårs
vairåk ir nosaukuma péc un praktiskai
izmantoßanai vairs neder.
U. Ulmanis uzskata, ka arî paßreizéjå
ekonomiskajå situåcijå paßvaldîbas
budΩetå tomér bütu jårod iespéjas
paredzét finanséjumu civilås aizsardzîbas
vajadzîbåm.
Nikolajs SapoΩñikovs
19. jünijå
Pirmsjåñu
gadatirgus Ogré.
Tirgotåjiem pieteikßanås
no 7. lîdz 17. jünijam.
Aizsaulé aizgåjußi (10.04.2010. - 14.05.2010.)
Alberts Andriksons
dz. 06.09.1926.
Nellija Augßpule
dz. 01.05.1925.
Harijs Beikmanis
dz. 08.03.1934.
Rihards Bizuns
dz. 13.08.1947.
Antoñina Brißkena
dz. 14.11.1925.
Vladimirs Budajevs
dz. 01.07.1936.
‰valds Çesnovskis
dz. 12.11.1924.
Mårtiñß Damanis
dz. 15.11. 1935.
Vilis Dirveiks
dz. 27.02.1941.
Andris Eniñß
dz. 01.07.1957.
Anastasija Felkere
dz. 30.03.1950.
Anna Gailîte
dz. 22.05.1915.
Jåzeps Grauzs
dz. 11.08.1942.
Arnolds Gråvîtis
dz. 16.04.1930.
‰valds Gremzde
dz. 04.08.1934.
OGRES KULTËRAS
CENTRÅ
Ogré, Brîvîbas ielå 15.
T.: diennakts deΩurants 65024680,
bi¬eßu kase 65047740.
23. maijå pl. 12 Lielajå zålé
studijas “Svilpastes” koncertuzvedums “Zili za¬i brînumi Pasaku p¬avå”.
Piedalås Ogres “Mazais teåtris”.
------------------------------------------------------------------
23. maijå pl. 18 Mazajå zålé
jauktais koris “Grîva” ielüdz uz savu 20 gadu jubilejas koncertu
“No dziesmotås püra lådes”. Koncertå piedalås draugi un Trio Tango.
Mî¬i gaidîti visi kora “Grîva” bijußie dziedåtåji uz koncertu un
sadziedåßanos.
------------------------------------------------------------------
29. maijå pl. 19 Lielajå zålé
deju kluba “Triumfs” koncerts “Ce¬ojums deju pasaulé”.
Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå Ls 3, pasåkuma dienå Ls 3.50
------------------------------------------------------------------
30. maijå pl. 16 Lielajå zålé
deju studijas “Teixma” koncerts “DaΩådas sejas, daΩådas dejas”.
------------------------------------------------------------------
12. jünijå pl. 18 Lielajå zålé
LNT “O KARTES” akadémijas koncerts. Bi¬eßu cenas Ls 3, 4, 5
OGRES MÅKSLAS SKOLA
2010./2011. MÅCÈBU GADAM AICINA JAUNUS SKOL‰NUS!
Profesionålås ievirzes måkslas izglîtîbas programma
“VIZUÅLI PLASTISKÅ MÅKSLA” -
måcîbu ilgums - 5 gadi, audzékñu uzñemßana - no 10 gadu vecuma (2000.
gadå dzimußie un vecåki). Nepiecießamie dokumenti - vecåku vai aizbildñu
iesniegums (skolas izstrådåta veidlapa), dzimßanas apliecîbas kopija. Iesniegt
skolas kancelejå lîdz 31. maijam.
Noteiktas konsultåcijas: 1. jünijå plkst. 11.00 - 12.30 – zîméßanå, 2. jünijå
plkst. 11.00 - 13.30 – gleznoßanå, kompozîcijå.
Ieståjpårbaudîjumi: 3. jünijå plkst. 11.00 - 12.30 – zîméßanå, 4. jünijå
plkst. 11.00 - 13.30 – gleznoßanå, kompozîcijå.
Programma “VIZUÅLÅ MÅKSLA” -
bérniem no 4 lîdz 9 gadu vecumam - zîméßanas, gleznoßanas, kompozîcijas
pamati, keramika vai trauku apgleznoßana vai tekstila pamati.
Dokumenti - vecåku vai aizbildñu iesniegums (skolas izstrådåta veidlapa),
dzimßanas apliecîbas kopija. Iesniegt skolas kancelejå lîdz 25. augustam.
2009./2010. måcîbu gadå audzékñus lüdzam veikt pårre©istråciju måcîbåm
nåkoßajå gadå.
Programma “DARBS MATERIÅLÅ” -
•gleznoßana uz zîda - no 9 gadu vecuma, •porcelåna apgleznoßana - no 9 gadu
vecuma, •trauku apgleznoßana - no 7 gadu vecuma, •keramika - no 4 gadu
vecuma, •tekstils - no 7 gadu vecuma, •térpu modeléßana - no 10 gadu
vecuma, •kokapstråde - no 9 gadu vecuma, •papîra veidoßana - no 9 gadu
vecuma. Dokumenti - vecåku vai aizbildñu iesniegums (skolas izstrådåta
veidlapa), dzimßanas apliecîbas kopija. Iesniegt skolas kancelejå lîdz
25. augustam.
MÅKSLAS STUDIJA -
jaunießiem un pieaugußajiem - zîméßanas, gleznoßanas, kompozîcijas
pamati, sagatavoßanas kurss ieståjeksåmeniem vidéjås un augståkås måkslas
izglîtîbas iestådés, radoßi darboties savam priekam. Dokumenti - vecåku vai
aizbildñu iesniegums, studijas dalîbnieka iesniegums (skolas izstrådåta veidlapa),
dzimßanas apliecîbas kopija. Iesniegt skolas kancelejå lîdz 25. augustam.
Plaßåka nformåcija pa tålruni 65021459. Kancelejas darba laiks: pirmdiena
12.00- 19.00, otrdiena - ceturtdiena 12.00 - 18.00, piektdiena 10.00- 16.00,
e-pasts omaksla@oic.lv, www.omaksla.lv
Jånis Grînbergs
dz. 06.02.1929.
Erika Austra
Katena
dz. 09.10.1919.
Aleksandrs
Ko¬esñikovs
18.04.1940.
Dainis Årijs Kuriñß
dz. 27.08.1940.
ˆina Libante
dz. 29.08.1939.
Haralds Maus
dz. 28.04.1934.
Mikols Naktins
dz. 14.01.1923.
Jevgénijs Novikovs
dz. 19.09.1942.
Leonards OnuΩåns
dz. 23.12.1937.
Dzintars Ozols
dz. 05.12.1930.
Måris Paeglîtis
dz. 01.05.1969.
Imants Püka
dz. 12.05.1946.
Agnese Rastopçina
dz. 07.06.1926.
Juris Razuvajevs
dz. 18.09.1968.
Årija Rozéna
dz. 09.01.1943.
Veronika Savicka
dz. 26.09.1919.
Rudîte Semjonova
dz. 30.08.1952.
Jåzeps Stalidzåns
dz. 14.03.1939.
Vitauts Ste¬moks
dz. 06.03.1936.
Péteris Stikuts
dz. 21.06.1957.
Emîlija Íñucina
dz. 14.10.1919.
Biruta Reina Íterna
dz. 10.11.1937.
Jånis Laimonis
Upîtis
dz. 02.05.1928.
Tekla Verbicka
dz. 10.11.1914.
Péteris Visockis
dz. 26.05.1938.
Uldis Zariñß
dz. 16.03.1954.
Ogres novada
paßvaldîba izsaka
lîdzjütîbu aizgåjéju
tuviniekiem
REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11150 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 65071164, tålr. 65071100,
e-pasts: domeinfo@oic.lv PASËTÈJUMS Nr. 99. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.