DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE ...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE
SOCIĀLĀS PSIHOLOĢIJAS KATEDRA
Jeļena JAKOVĻEVA
Profesionālā identitāte profesijas apguves sākumposmā
Sociālā psiholoģija
Promocijas darbs
Daugavpils, 2009
Zinātniskā vadītāja
Dr.psych., prof. Anita Pipere

Saturs
IEVADS ..................................................................................................................................... 3
I. MŪSDIENU JAUNIEŠU PROFESIONĀLĀ IDENTITĀTE .............................................. 14
1.1. Identitātes teorijas un to attīstība mūsdienās ................................................................. 14
1.2. Profesionālās identitātes teorijas ................................................................................... 25
1.3. Profesionālās identitātes attīstības periodizācija .............................................................. 40
1.4. Profesionālo identitāti ietekmējošie faktori ..................................................................... 49
1.5. Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu salīdzinošā analīze ...................................... 55
1.6. Profesionālās identitātes operacionālā analīze ................................................................. 56
II. PIRMĀ KURSA STUDENTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES UN TO
IETEKMĒJOŠO FAKTORU EMPĪRISKAIS PĒTĪJUMS ..................................................... 60
2.1. Metodoloģiskā bāze...................................................................................................... 60
2.1.1. Pētījuma empīriskās daļas struktūras dizains ..................................................... 60
2.1.2. Pētījuma dalībnieki ............................................................................................. 62
2.1.3. Pētījumā izmantotās metodikas .......................................................................... 64
2.2. Pētījuma rezultāti ........................................................................................................... 77
2.2.1. Pētījuma rezultāti Latvijas arodvidusskolu un augstskolu izlasēs ...................... 77
2.2.2. Pētījuma rezultāti Lielbritānijas un Latvijas izlasēs. .......................................... 88
2.2.3. Profesionālo identitāti ietekmējošo pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O,
anketas) analīze............................................................................................................. 98
2.3. Pētījuma rezultātu interpretācija .................................................................................... 102
2.3.1. Latvijas arodvidusskolu un augstskolu 1. kursa studentu profesionālās
identitātes atšķirības .................................................................................................. 102
2.3.2. Latvijas un Lielbritānijas augstskolu studentu 1. kursa studentu
profesionālas identitātes atšķirības ........................................................................... 107
2.3.3. Profesijas izvēli ietekmējošie faktori 1. kursa studentiem ............................... 114
SECINĀJUMI ........................................................................................................................ 119
LITERATŪRAS SARAKSTS ............................................................................................... 122
PIELIKUMI ............................................................................................................................ 133

IEVADS
Identitāte ir viens no psiholoģijas pamatjēdzieniem. Sevis kā noteiktas sociālās grupas
locekļa, konkrēta vecuma, dzimuma, tautības, profesijas apzināšanās ir jebkuras personības
harmoniskas eksistences pamats. Mūsdienu sabiedrībā notiekošās būtiskās izmaiņas aktualizē
identitātes problēmas pētījumus. Identitātes problēma aktualizējas arī profesionālajā darbībā.
Profesionālā identitāte ir cieši saistīta ar tādiem jēdzieniem kā Es-koncepcija,
pašapziņa, profesionālā pašapziņa, profesijas izvēle, profesijas tēls, karjera. Profesionālā
attīstība aptver lielu cilvēka ontoģenēzes daļu, kas sākas ar profesionālo nodomu veidošanos
un beidzas līdz ar profesionālās dzīves beigām.
Profesionālo identitāti var definēt kā noturīgu individuālo pazīmju, profesijas
nosacījumu un satura saskaņotību. Profesionālā identitāte veidojas profesionālās
pašnoteikšanās procesā, kas ietver savu personīgo un profesionālo iespēju izpēti, sava Es tēla
veidošanu, balstoties uz savas personības intelektuālo un personīgo iespēju izpēti, savu
profesionālo mērķu apzināšanos, profesijas pasaules izpēti, profesionālā tēla izveidošanos un
ļauj veikt profesijas izvēli.
Mainīgie ekonomiskie apstākļi un tehnoloģiski attīstīta sabiedrība ar samērā mainīgām
profesiju prioritātēm prasa lielu elastību profesionālās identitātes sasniegšanā, kā arī jauniešu
atvērtību visam jaunajam un gatavību pastāvīgai pašizglītībai un pašattīstībai.
Tāpat kā tas ir norādīts M.Dellasas un L.Džerniganes (1987), V.Meusa (1993),
N.Prjažņikovas (1996), J.Kļimova (2003/2004), L.Šneideres (2004), E.Zejera (2003),
K.Adamsa, P.Sturgisa un J.Klarka (2006) darbos, arī pētījuma autore konstatēja, ka tieši
1.kursā sāk veidoties studentu profesionālās identitātes modelis, kurš palīdz apgūt zināšanas,
prasmes un profesionālās iemaņas, kā arī veidot sevis kā topošā profesionāļa tēlu.
Universitātes un arodvidusskolu 1.kursa studenti atrodas profesionālās identitātes
veidošanās un karjeras attīstības sākumposmā. T.Morgana un D.Ness (2007) uzsver, ka tieši
šajā stadijā studentus interesē šādi jautājumi: kādu karjeru izvēlēties, kādu studiju programmu
izvēlēties. Tas vēlreiz apstiprina, ka jau 1. kursā studentus interesē sava karjera un
profesionālā nākotne.
Savos pētījumos K.Melija (1987), K.Adamss, S.Heans, P.Sturgis un Dž.M. Klarks
(2006) parādīja, ka profesionālās identitātes apgūšana sākas jau pirms studiju uzsākšanas
augstskolā. To apstiprina arī tādi autori kā E.Ginsbergs (1951), D.Sjupers (1956),
R.Heivighersts (1964), R.Lents, S.Brauns un G.Hakets (1994), N.Prjažņikovs (1996),
N.Samoukina (1999/2004), E.Zejers (2003), J.Kļimovs (2003/2004) u.c. Pētījums parādīja, ka
jau 1.kursā studentiem sāk veidoties profesionālā identitāte, kura visbiežāk saistās ar studentu
3

interesēm, vērtībām, prasmēm, personības īpatnībām, dzīves mērķiem. Svarīgi ir izprast
profesijas īpatnības šajā profesionālās identitātes attīstības posmā. Profesionāļa Es-tēls sāk
veidoties jau pašā studiju procesā.
Nepieciešamībai aplūkot 1.kursa studentu profesionālo identitāti ir liela praktiska
nozīme, jo tieši šis ir cilvēka profesionālās attīstības sākumposms. Nepieciešamību palīdzēt
jauniešiem viņu profesionālās pašnoteikšanās procesā apstiprina arī pētījums, ko veica britu
zinātnieku organizācija “Robert Huggins Associates”. Pētījuma rezultāti parādīja, ka studentu
skaita ziņā Latvija ieņem augstu vietu ES. Bet saskaņā ar Eiropas konkurētspējas reitingu
Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām 27 ES valstu vidū. Diemžēl šie pētījumi liecina, ka,
salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijas studentu profesionālās identitātes līmeņa rādītāji nav
pietiekami augstki.
Lai dziļāk izprastu 1.kursa studentu profesionālās identitātes atšķirības, tika veikta
Daugavpils (Latvija) un Liverpūles (Lielbritānija) 1.kursa studentu profesionālās identitātes
salīdzinošā analīze.
Lielbritānijas 1.kursa studentu profesionālās identitātes novērtējuma izvēle bija saistīta
ar to, ka šī valsts ir ar senām tradīcijām gan industrializācijas un jaunu tehnoloģiju rašanās
jomā, gan arī sekmīgā profesionalizācijā. Turklāt Lielbritānijas izglītības sistēma ir viena no
labākajām Eiropā.
Pētījuma aktualitāti nosaka mūsu valstī notiekošie daudzlīmeņu procesi gan izglītības
sfērā, gan darba tirgū. Latvija līdz ar citām valstīm piedalās vienotas Eiropas izglītības telpas
izveides Boloņas procesā (www.aic.lv/rp/Latv/BOLON/DEFAULT.HTM). Tas augstākajai
izglītībai piešķir eiropeisku nozīmi, paaugstina tās pievilcību, konkurētspēju, papildus
izglītības sistēmu attīstību. Notiek nacionālo izglītības programmu harmonizācija Eiropas
valstīs. Mūsdienu pasaulē tiek uzsvērta nepieciešamība aktīvāk strādāt pie abiturientu
motivācijas un profesionālās orientācijas attīstības.
Mūsdienu skolas absolventa profesionālās atlases un adaptācijas process jaunos
apstākļos ir kļuvis sarežģīts, jo tiek ieviestas jaunas informācijas tehnoloģijas visās darbības
un dzīves sfērās, palielinās informācijas plūsma, nozīmīgākas kļūst jauniešu prasmes pareizi
novērtēt sevi un savu rīcību, viņiem jābūt gataviem adekvātai dzīves un profesionālajai
pašnoteikšanai.
Ekonomiskā nestabilitāte, mainīgais darba tirgus, jauniešu neaizsargātība, straujas
vērtību orientieru izmaiņas izvirza augstas sabiedrības prasības mūsdienu skolu absolventiem.
Īpaši jāuzsver profesionālās identitātes izpēti tieši 1.kursā, kad tiek likti pamati profesijas tēla,
4

savu personības īpašību un profesionālo mērķu izpratnei, kā arī nodomiem par savu nākotnes
karjeru.
Šis profesionālās identitātes pētījums būtiski paplašina izpratni par profesionālo
identitāti un tās sociāli psiholoģisko saturu.
Pētījuma gaitā tika adaptētas metodikas profesionālās identitātes izpētei: Mana
profesionālā situācija (Holland, Daiger & Power, 1980); Identitātes aspektu aptauja (IV)
(Cheek, Smith & Tropp, 2002); Dellas Identitātes statusa aptauja – profesija (Dellas &
Jernigan, 1981).
Tika analizētas arī ārzemju autoru, kuri izmantoja šīs metodikas profesionālās
identitātes izpētei, publikācijas. Metodikas izmantoja tādi autori kā M.Dellasa un
L.Džernigane (1987), V.Meeus (1993), V.Mjunsons un M.Vidmers (1997), T.Makojs (2004),
P.Fadjukofs, L.Pulkkinens un K.Kokko (2005), D.Gušē, K.Klārke, K.Pantzere un K.Skanlans
(2006) u.c.
Šis profesionālās identitātes pētījums būtiski paplašinās izpratni par profesionālo
identitāti un tās sociāli psiholoģisko saturu.
Promocijas darba zinātniskā novitāte un teorētiskais nozīmīgums.
• Precizēts profesionālās identitātes jēdziens sociālās psiholoģijas saturā.
• Promocijas darbā analizētās zinātniskās pieejas ļauj izstrādāt 1.kursa profesionālās
identitātes operacionālo analīzi.
• Pētījuma ietvaros tika tulkoti, validizēti un adaptēti vairākās valstīs izmantoti
profesionālās identitātes noteikšanas instrumenti (Profesionālās identitātes izpētes
aptauja (MVS), Profesionālās identitātes statusu izpētes aptauja (DISI-O) un
Identitātes aspektu virzības aptauja (AIQ-IV).
• Tika noskaidroti profesionālās identitātes atšķirību iemesli Lielbritānijas un Latvijas
1.kursu studentiem.
• Lai noskaidrotu iespējamās profesionālās identitātes atšķirības Latvijā un Lielbritānijā,
tika veikta izglītības sistēmu salīdzinošā analīze šajās valstīs.
• Tika noskaidrotas Latvijas augstskolu un arodvidusskolu 1.kursa studentu
profesionālās identitātes atšķirības.
• Promocijas darba iegūtie empīriskie dati ļauj izstrādāt augstskolu un arodvidusskolu
1.kursa studentu profesionālās identitātes shēmas.
• Tika noskaidrots, ka 1.kursa profesionālā identitāte izveidosies, ja studentam ir skaidri
un stabili priekšstati par savām iespējām, mērķiem, interesēm un talantiem. Students ir
5

pārliecināts savas izvēles pareizumā un ir atradis savām personības īpašībām atbilstošu
profesionālo vidi.
• Tika noskaidrots, ka 1.kursa studentam pārdzīvojot krīzi un pieņemot lēmumu par
profesijas izvēli vai arī viņam nozīmīgu cilvēku (vecāki, radinieki) ietekmē, veidosies
profesionālā identitāte.
• Tika noskaidrots, ka identitātes kolektīvā virzība negatīvi ietekmē 1.kursa studentu
profesionālo identitāti.
Pētījuma mērķis. Izpētīt profesionālās identitātes īpatnības profesijas apguves sākumposmā.
Pētījuma objekts. Profesionālā identitāte profesijas apguves sākumposmā.
Pētījuma priekšmets. Pirmā kursa studentu profesionālā identitāte profesijas apguves
sākumposmā (atšķirīgās izglītības pakāpēs un valstīs).
Darbā tika izvirzīti šādi galvenie pētījuma jautājumi.
• Kādas ir atšķirības (kvalitatīvas un kvantitatīvas), Latvijas arodvidusskolu un
augstskolu 1. kursa studentu profesionālajā identitātē?
• Kādas ir atšķirības (kvalitatīvas un kvantitatīvas), Latvijas un Lielbritānijas augstskolu
1. kursa studentu profesionālajā identitātē?
• Kādi faktori ir ietekmējuši 1.kursa studentu profesijas izvēli?
Pētījuma uzdevumi.
1. Analizēt psiholoģisko, sociāli psiholoģisko literatūru par profesionālās identitātes nozīmi,
veidot pamatojumu profesionālās identitātes psiholoģiskās būtības izpratnei 1.kursa
studentu grupās.
2. Pētīt profesionālās identitātes satura atšķirības un profesionālās identitātes izpausmes
dažādās grupās (dažādās apmācības pakāpēs un dažādās valstīs).
3. Pilotāžas pētījuma veikšana, ar mērķi noskaidrot studentu profesionālās identitātes izpētes
nepieciešamību profesijas apguves laikā.
4. Veicot promocijas darbu, savākt un apkopot empīriskos datus, tos statistiski apstrādāt,
interpretēt, analizēt un attiecīgi noformēt, kā arī izstrādāt, iegādāties un adaptēt
metodikas, kas pēta profesionālo identitāti, tās statusu, virzības aspektus.
5. Pamatojoties uz profesionālās identitātes problēmas teorētisko analīzi, izveidot
profesionālās identitātes operacionālo analīzi.
6

6. Pamatojoties uz rezultātu statistisko analīzi, izveidot pirma kursa studentu profesionālās
identitātes shēmas.
Pētījuma metodes un to autori.
• Anketa ”Mana profesionālā izvēle” (Jakovļeva & Pipere, 2006).
• Aptauja Mana profesionālā situācija (My vocational situation), (Holland, Daiger, &
Power, 1980).
• Identitātes aspektu aptauja (IV) (Aspect of Identity Questionnaire), (Cheek, Smith &
Tropp, 2002).
• Dellas Identitātes statusa aptauja – profesija (Dellas Identity Status Inventory-
Occupation), (Dellas & Jernigan, 1981).
Pētījuma izlase.
Pētījumā piedalījās 1336 pirmā kursa studenti.
Pilotāža pētījums. Pilotāžas pētījumā piedalījās 400 respondenti. 200 arodvidusskolu
pirmo kursu audzēkņi vecumā no 15-18 gadiem (М=16,4, SD=0,57) un 200 augstskolas
pirmo kursu studenti Latgalē vecumā no 18-22 gadiem (М= 19,4, SD=0,84).
Arodvidusskolu studentu (71 sieviete, 129 vīrieši) etnisko sastāvu veidoja 53 latviešu,
110 krievu un 37 citu tautību pārstāvji. Augstskolu studentu (131 sieviete, 69 vīrieši) etniskais
sastāvs – 92 latvieši, 84 krievi un 24 citu tautību pārstāvji.
Metodiku adaptācija. Metodikas adaptācijā piedalījās 206 studenti (73% sieviešu
un 27% vīriešu) vecumā no 16 līdz 21 gadiem.
Pētījuma empīriskā daļa. Pētījuma empīriskajā daļā piedalījās 138 pirmā kursa
studenti no Liverpūles Universitātes (Lielbritānija), 259 Latvijas arodvidusskolu pirmā kursa
studenti un 333 Latvijas augstskolu pirmā kursa studenti (no tiem 139 Daugavpils
Universitātes pirmā kursa studenti un 194 studenti no Latvijas reģioniem).
Lielbritānijas izlase. Lielbritānijas izlasi veidoja 138 studenti. Izglītības posms –
pirmā kursa universitātes studenti. Dalībnieku dzimums – 54,3% (75) sievietes un 45,7% (63)
vīrieši. Dalībnieku vecums – 23-38 gadi (vidējais vecums 27,89, standartnovirze 4,08).
Lielbritānijas izlases dalībnieki pēc specialitātes ir skolotāji: Māksla un dizains, Modernās
svešvalodas, Sākumskola, Brīvais laiks un tūrisms, Fiziskā izglītība un Sporta zinātne.
Latvijas izlase. Latvijas izlasi veidoja 139 universitātes pirmā kursa studenti.
Dalībnieku dzimums – 47,5% (66) sievietes un 52,5% (73) vīrieši. Dalībnieku vecums – 20-
23 gadi (vidējais vecums 21,20, standartnovirze 0,64). Tautība: krievi – 42,4% (59), latvieši –
7

44,6% (62), cita tautība – 12,9% (18). Latvijas izlases dalībnieki pēc skolotāja specialitātes:
sākumskolas, sporta un vizuālās mākslas skolotāji. Dalībnieki dzīvo šādos reģionos: Vidzemē
– 7,9 % (11), Latgalē – 92,1 % (128).
Arodvidusskolu izlase. Arodvidusskolu izlasi sastādīja 259 studenti. Izglītības posms
- arodvidusskolas pirmā kursa studenti. Dalībnieku dzimums - 52,9% (137) sievietes un
47,1% (122) vīrieši. Dalībnieku vecums 17-21 gads (vidējais vecums 18,50, standartnovirze
0,84). Tautība: krievi – 28,2 % (73), latvieši – 62,9% (163), cita tautība – 8,9 % (23).
Dalībnieki pārstāvēja inženierzinātnes, pārtikas, pakalpojumu, ekonomikas, būvniecības,
dizaina un transporta jomas. Dalībnieki dzīvo šādos reģionos: Kurzemē 52 (20,1%), Vidzemē
36 (13,9%), Latgalē 60 (23,2%), Rīgā 49 (18,9%), Zemgalē 62 (23,9%).
Augstskolu izlase. Augstskolu studentu izlasi veidoja 333 respondenti. Izglītības
posms – augstskolas pirmā kursa studenti. Dalībnieku dzimums – 56,8% (189) sievietes un
43,2% (144) vīrieši. Dalībnieku vecums 19-39 gadi (vidējais vecums 22,51, standartnovirze
3,74). Tautība: krievi – 26,1 % (87), latvieši – 66,4% (221), cita tautība – 7,5 % (25).
Dalībnieki pārstāvēja inženierzinātnes, pārtikas, pakalpojumu, ekonomikas, būvniecības un
dizaina, loģistikas, jurisprudences, medicīnas, pedagoģijas un psiholoģijas jomas. Dalībnieki
dzīvo šādos reģionos: Kurzemē 69 (20,7%); Vidzemē 35 (10,5%), Latgalē 142 (42,6%), Rīgā
56 (16,8%), Zemgalē 31 (9,3%).
Pētījuma ilgums
Pētījums tika īstenots Latvijā – Rīgā un citās Latvijas pilsētās visos reģionos, un
Lielbritānijā – Liverpūlē laika posmā no 2004. gada septembra, kad tika uzsākta pētījumam
nepieciešamās zinātniskās literatūras atlase, līdz 2009. gada maijam, kad tika pabeigta
rezultātu apkopošana un darba noformēšana.
Pētījuma posmi
• No 2004. gada decembra līdz 2005. gada janvārim tika veikts pilotāžas pētījums
(400 respondenti), kura gaitā tika noskaidrota tēmas aktualitāte, izvirzīta hipotēze,
pētījuma mērķi un precizēti pētījuma uzdevumi.
• No 2005. gada oktobra līdz 2006. gada janvārim tika iegūtas un adaptētas
metodikas (206 respondenti). Latvijas apstākļiem tika adaptētas aptaujas ”Mana
profesionālā situācija”, ”Identitātes aspektu aptauja (IV)” un ”Dellas Identitātes
statusa aptauja – profesija”.
8

• No 2006. gada oktobra līdz 2007.gada septembrim tika realizēta pētījuma
procedūra: veikta respondentu anketēšana Latvijā un Lielbritānijā (730
respondenti).
• No 2007. gada oktobra līdz 2009. gada maijam notika rezultātu apkopošana,
apstrāde, interpretācija, noformēšana un promocijas darba uzrakstīšana.
Pētījuma rezultātu aprobācija
Ar pētījumu saistīto zinātnisko publikāciju saraksts
Professional Identity at the Initial Stage of Professional Training. Psiholoģijas un sabiedrības
sociālās sfēras aktuālās problēmas: teorija un prakse (iespiešanā). 2009/2010.
Latvijas augstskolu un profesionālo skolu pirmo kursu studentu profesionālā identitāte.
Jaunatnes socializācija un dzīves ceļš (iespiešanā). 2008.
Professional identity of the first year-students in universities and professional schools of
Latvian. 51st International Conference of Daugavpils University. Daugavpils Universitātes:
Akadēmiskais apgāds ”Saule”. 2008, ISBN-978-9984-14-426-9. 39.-46. lpp.
Adaptation of instruments for investigation of professional identity. The Fifth International
Conference. Rakstu krājumā ”Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Daugavpils Universitātes:
Akadēmiskais apgāds ”Saule”, 2007, ISBN-978-9984-14-367-5. 91.-100. lpp.
Jakovļeva J., Pipere A. (2006) Professional Choice of Vocational School and University
Students in Latgale. Sociālo zinātņu vēstnesis, 1 (3). ISSN 1691-1881, lpp. 39-70.
Profesionālā ”Es” meklējumi un tapšana jaunības vecumā. Starpaugstskolu Zinātniski
praktiskā un mācību metodiskā konference. TSI. Rīga: 2005. Tēzēs.
Personības pamattipoloģisko raksturojumu pētījums un prezentācija studentu adaptācijai
izvēlētai profesijai. Starpaugstskolu Zinātniski praktiskā un mācību metodiskā konference.
TSI. Rīga: 2004. Tēzes.
Pašnovērtējuma ietekme uz pusaudžu pasaules uztveri. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte.
6. ikgadējā zinātniskā konference. 1998. Tēzes,
Es koncepcijas dinamika skolēna attīstībā. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. 4.ikgadējā
zinātniskā konference. 1996. Tēzes.
9

Piedalīšanās zinātniskajās konferences
Pipere, A., Jakovļeva, J. (2009). Professional identity of first-year university students from
Latvia and UK. 7. - 10.07. Datorprezentācija 11. Eiropas Psiholoģijas kongresā “A rapidly
changing world – challenges for psychology”. 7. - 10.07. Oslo, Norvēģija. Anotācija kongresa
CD.
Professional identity of the first year-students in universities and professional schools of
Latvian. 51st International Conference of Daugavpils University. Daugavpils Universitātes:
Akadēmiskais apgāds ”Saule”. 2008.
Adaptation of instruments for investigation of professional identity. The Fifth International
Conference. Rakstu krājumā ”Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Daugavpils Universitātes:
Akadēmiskais apgāds ”Saule”, 2007 ISBN-978-9984-14-367-5. 91.-100. lpp.
Jakovleva J., A. Pipere. (2006). Professional Choice of Vocational School and University
Students in Latvija. The 26th International Congress of Applied Psychology. Athens,
Greece. Abstract.
Jakovleva J. (2006). Adaptation of instruments for investigation of professional identity
(krievu valodā). VII International Baltic Psychology conference. ISBN 9984-783-91-X.
Latvia, Riga. Abstract.
Promocijas darba struktūra
Promocijas darba struktūru veido ievads, divas daļas, secinājumi, literatūras saraksts
un 6 pielikumi. Teorētisko un praktisko atziņu analīzes rezultāti ir atspoguļoti 15 attēlos un 27
tabulās.
Darba ievadā tiek aplūkota pētāmās tēmas aktualitāte, kā arī tiek iztirzāts pētījuma
mērķis, uzdevumi, pētījuma jautājumi, pētījuma objekts un metodes.
Darba teorētisko daļu veido 168 zinātniskās literatūras analīze par profesionālo
identitāti angļu un krievu valodā, īpaši uzsverot teorētiskos priekšstatus par profesionālo
identitāti dažādu autoru skatījumā. Teorētiskajā daļā aplūkotas identitātes teorijas un to
mūsdienu izpratne (personības un sociālā orientācija).
Aplūkotas profesionālās identitātes attīstības periodizācijas un tās veidošanos
ietekmējošie faktori. Veikta Lielbritānijas un Latvijas izglītības sistēmas salīdzinošā analīze.
Izstrādāta profesionālās identitātes operacionālā analīze .
Darba otrajā daļā aprakstīts profesionālās identitātes, profesionālās identitātes statusu,
identitātes aspektu virzības un profesionālās identitātes veidošanās ietekmējošo faktoru
empīrisks pētījums.
10

Pētījuma empīriskās daļas apakšnodaļās ir atspoguļota empīriskā pētījuma plānošana
(izmantoto metodiku un pētāmo grupu apraksts), pētījuma norise, iegūtie rezultāti un to
statistiskā un kvalitatīvā analīze, kā arī psiholoģiskā interpretācija. Pamatojoties uz teorētisko
analīzi un empīriskajiem rezultātiem, izveidotas 1.kursa studentu profesionālās identitātes
operacionālās shēmas.
Pielikumā tiek pievienotas pētījumu rezultātu pirmdatu tabulas, statistisko rādītāju
tabulas un izmantotā anketa.
Pielikumā tiek pievienoti
A pielikums
Anketa: Mana profesionālā izvēle (Pipere & Jakovļeva, 2004).
B pielikums
1. Profesionālās identitātes galvenie statistiskie rādītāji Liverpūls un Daugavpils izlasēs
(1.tabula).
2. Profesionālās identitātes testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs Liverpūles un
Daugavpils izlasēs. Kolmogorova- Smirnova tests (2.tabula).
3. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti profesionālās identitātes līmeņa
salīdzināšanai Liverpūles un Daugavpils izlasēs (3. tabula).
4. DISI-O skalu testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs Liverpūles un Daugavpils
izlasēs. Kolmogorova- Smirnova tests (4. tabula).
5. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti DISI-O skalu salīdzināšanai Liverpūles
un Daugavpils izlasēs (5. tabula).
6. AIQ-IV skalu testēšanas rezultatu sadalījuma raksturs Liverpūles un Daugavpils
izlasēs. Kolmogorova- Smirnova tests (6. tabula).
7. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti AIQ-IV skalu salīdzināšanai Liverpūles
un Daugavpils izlasēs (7. tabula).
8. Profesionālās identitātes līmeņa rezultāti Liverpūles un Daugavpils izlases.
Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti (8. tabula).
9. Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no Profesijas īpatnību kategorijas analīzes
rezultāti Liverpūles un Daugavpils izlasēs. Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija
rezultāti (9. tabula).
11

10. Profesionālās identitātes līmeņa atkarība no pārliecības, ka ir izvēlēta pareizā profesija
C pielikums
(Liverpūles un Daugavpils izlasēs). Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
(10. tabula).
1. Galvenie profesionālās identitātes statistiskie rādītāji arodvidusskolās un augstskolās
(1.tabula).
2. Profesionālās identitātes testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs arodvidusskolu un
augstskolu izlases. Kolmogorova- Smirnova tests (2.tabula).
3. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti profesionālās identitātes līmeņa
salīdzināšanai arodvidusskolu un augstskolu izlasēs (3.tabula).
4. DISI-O skalu sadalījuma rakstura rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs.
Kolmogorova- Smirnova tests (4.tabula).
5. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti DISI-O skalu salīdzināšanai
arodvidusskolās un augstskolās (5.tabula).
6. AIQ-IV skalu sadalījuma rakstura rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs.
Kolmogorova- Smirnova tests (6.tabula).
7. Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti AIQ-IV skalu salīdzināšanai
arodvidusskolu un augstskolu izlasēs (7.tabula).
8. Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no Skolas kategorijas analīzes rezultāti.
Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti (8.tabula).
9. Profesionālās identitātes līmeņa atkarība no Profesijas īpatnību kategorijas analīzes
rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija
rezultāti (9.tabula).
10. Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no pārliecības, ka ir izvēlēta pareizā
D pielikums
profesija, analīzes rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Krostabulācija un hi-
kvadrāta kritērija rezultāti (11.tabula).
1. Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni Liverpūles izlasē (1.tabula).
2. Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni Daugavpils izlasē (2.tabula).
3. Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni augstskolu izlasē (3.tabula).
4. Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni arodvidusskolu izlasē (4.tabula).
12

E pielikums
1. MVS skalas aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas izlasē (1.tabula).
2. MVS skalu iekšējās saskaņotības rādītāji Latvijas un ASV izlasē (2.tabula).
3. DISI-O skalu aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas izlasē (N=106) (3.tabula).
4. DISI-O skalu iekšējās saskaņotības rādītāji Latvijas un ASV izlasē (4.tabula).
5. AIQ skalu aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas un ASV izlasē (5.tabula).
6. AIQ-IV skalu iekšējās saskaņotības rādītāji Latvijas un ASV izlasē (6.tabula).
F pielikums
Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu salīdzinošā analīze
13

I. MŪSDIENU JAUNIEŠU PROFESIONĀLĀ IDENTITĀTE
1.1. Identitātes teorijas un to attīstība mūsdienās
Mūsdienu teorētiskajos un praktiskajos pētījumos diezgan bieži sastopama pievēršanās
identitātes problēmai. Identitātes fenomenam ir nozīmīga loma socioloģijas, filozofijas un
psiholoģijas pētījumu jomās. Pēc sociālo filozofu domām identitātes jēdziens ir kļuvis par
vienu no galvenajām 20.gadsimta sabiedriskās domas tēmām.
20.gadsimtā un 21.gadsimta sākumā identitātes problēma kļūst par daudzu pētījumu
priekšmetu. Tas saistīts ar strauju tehnoloģiskās un sociālās attīstības paātrināšanos, ko daudzi
pārdzīvo kā sabiedriskās nestabilitātes pieaugumu. No vienas puses zūd vēsturisko un
psihovēsturisko vērtību saikne mūsdienu cilveku apziņā, no otras puses ir radušās jaunas
kultūrvēsturiskās tradīcijas, kas ietekmē personību ar masu mediju starpniecību pārvarot
nacionālās robežas. Kā atzīmē angļu sociologi E.Giddens un Z.Baumans, mūsdienu
sabiedrībai raksturīga nevis vienu ieradumu un tradīciju nomaiņa ar citām tikpat stabilām, bet
gan pastāvīgs šaubu stāvoklis, zināšanu avotu daudzveidība, kas padara identitāti mainīgu,
pieprasot nemitīgu refleksiju. Šajā pasaulē racionālā uzvedība pieprasa pēc iespējas vairāk
pastāvīgi atvērtu izvēles iespēju (Гидденс, 2004; Бауман, 2004).
Pareiza profesijas izvēle, kas turpmāk nosaka profesionālo identitāti, ļauj cilvēkam
kļūt par sociāli produktīvu, pašnodrošinātu, veiksmīgu, apmierinātu, patsāvīgu un veselīgu
indivīdu. Profesija indivīda dzīvei piešķir noturīgu nozīmi, virzību un mērķi. Diemžēl
sabiedrības pārejas stāvoklis un nestabilā apkārtējā vide, kurā mēs dzīvojam, apgrūtina
noturīgas profesionālās identitātes attīstību. Nākotnē personības stabilitāte balstīsies uz
darbinieku subjektīvo pašnovērtējumu, nevis uz sevis objektīvo uztveri pēc profesijas
nosaukuma. “Profesionālā darbība būs veiksmīga tikai tad, kad tā iegūs personīgo nokrāsu, tas
ir, spēs atveidot un iemiesot sevi caur personību.” Kā precīzi izsakās M.Prusts, kad cilvēks
“iegulda sevi dažādās lietās”, viss, ko viņš dara, kļūst par viņa paša iemiesošanos un
turpinājumu, pārvēršas par dzīvu radošuma plūsmu, radot dziļu apmierinātības sajūtu.”
(Буякас, 2000). Karjerai jākļūst daudz personīgākai un ar pašievirzi, lai tā varētu plaukt
postmodernajā informācijas attīstības laikmetā (Savickas, 1999).
Sociālpsiholoģiskās un ekonomiskās izmaiņas Latvijā radījušas jaunu kontekstu
profesionālajai attīstībai, tāpēc nepieciešams pētīt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši,
nokļūstot sarežģītajā profesiju pasaulē, kas pilnībā mainījusies pēdējo 17 gadu laikā. Tāpat
14

šajā pētījumā aplūkoti faktori, kas ietekmē profesijas izvēli, tiek mērīts jauniešu profesionālās
identitātes statuss un struktūra Latvijā un Lielbritānijā.
Pētījuma centrā ir specifiska sociālā grupa – arodvidusskolu un augstskolu pirmo
kursu studenti Latvijā, kā arī augstskolu pirmo kursu studenti Lielbritānijā. Šī grupa ietver
studentus, kuriem, uzsākot profesijas apguvi, ir priekšstats par savu Es – koncepciju un
vismaz neliela informācija par izvēlēto profesiju. Saistībā ar to rodas jautājums par viņu
profesionālās identitātes stāvokli un apmierinātību ar veikto izvēli, kā arī par pirmā kursa
studentu identificēšanos ar izvēlēto profesiju un tās izvēli ietekmējošiem faktoriem. Lai rastu
atbildes uz minētajiem jautājumiem, nepieciešams aplūkot identitātes jēdzienu, kas ļaus labāk
izprast profesionālo identitāti.
ideju.
Identitāte ir daudznozīmīgs, vispārzinātnisks jēdziens, kas pauž patības veseluma
Tulkojumā no latīņu valodas vārds “identificare” nozīmē identificēšana.
Angļu valodā ir sekojošas šī jēdziena lietošanas tradīcijas:
• Jēdziens “identity” nozīmē tāpat kā; identitāte; oriģinalitāte; personība; piederība.
• Jēdziens “identification” tiek tulkots kā identificēšana, pazīšana, sazīmēšana
(psihoanalītiskajā sociālajā psiholoģijā), identifikācija (ar nozīmīgu personu).
• Jēdziena “identical” tulkojums no angļu valodas nozīmē identisks; tas pats
(attiecībā uz vienu un to pašu priekšmetu).
Tulkojumā no vācu valodas vārds “die Identitat” arī nozīmē identisks.
Jēdzieni “personal identity” (personības identitāte), “I-identity” (“Ich-Identitat”) (Es
patība) un “sense of identity” (identitātes izjūta) vairāk vai mazāk cieši saistīti ar tādiem
jēdzieniem kā “self-feeling” (sevis izjūta), “I-feeling” (Es izjūta).
Identitātes problēmas evolūcijai no pirmajām teorētiskajām formām līdz pastāvīgām
teorētiskām zināšanām iespējams izsekot vairākos darbos: filozofu klasiķu darbos,
V.Džeimsa psiholoģijā un socioloģijā, Z.Freida, K.G.Junga, Ž.Piažē, Dž.Mīda, Č.Kūlija
darbos, mūsdienu autoru – Ē.Ēriksona, R.Baumaistera, A.Maslova, R.Meilija, G.Olporta,
K.Rodžersa, H.Salivana, J.Habermasa, V.Hesles, K.Hornijas, E.Šopenhauera, A.Gidensa –
darbos, krievu skolas pētnieku – K.Aļbuhanovas–Slavskas, M.M.Bahtina, Ļ.Vigotska,
A.Guseinova, O.Drobņicka, E.Iļjenkova, I.Kona, A.Ļeontjeva, J.Lotmana, V.Merlina,
B.Poršneva, S.Rubinšteina, L.Sohaņa, A.Spirkina, D.Elkoņina, V.Jadova, kā arī latviešu
skolas pētnieku – Ā.Karpovas, M.Vidneres, A.Piperes, I.Plotkas, I.Kokinas, V.
Dombrovska, S.Gusevas, V.Volkova – darbos.
15

Pētot identitāti, tika secināts, ka identitāti var skaidrot internāli (lielākā mērā tiek
aplūkoti personīgie aspekti), eksternāli (tiek aplūkoti sociālie aspekti) un kombinētā veidā
(tiek ņemti vērā gan personīgas gan sociālās aspektus ietekme). Literatūras analīze liecina,
ka mūsdienu pētījumi atspoguļo saistību starp sociālo un personīgo identitāti nevis identitāti
kā tādu. Tālak tiks izskatīti dažādu autoru viedokļi par eksternālām, internālām un
kombinētām identitātes izpētes pieejām.
Tādi autori kā V.Džeims, Z.Freids, K.Hornija, R.Asadžioli un H.Salivans akcentēja
sevis esamības svarīgumu, tas ir, izdalīja internālo identitātes aspektu.
Identitātes meklējumos V.Džeims pievērsa uzmanību tam, ka reālā pasaule
iedarbojas uz katru no mums atbilstoši mūsu individualitātei. Jau 19.gadsimtā V.Džeims
rakstīja par tā saucamo “personīgās identitātes” fenomenu. Savos darbos viņš izdalīja trīs Es
kategorijas: materiālais Es, sociālais Es, garīgais Es. Šie visi trīs komponenti ietekmē to, kā
cilvēks uztver pats sevi šajā pasaulē. Ja tiek iznīcināts vai modificēts viens no šīs sintēzes
elementiem, tad, kā apgalvo V.Džeims, tiek iegūts patoloģisks stāvoklis (Джеймс, 2003).
Pēc Z.Freida domām identitāte ir cilvēka personīgā, iekšējā pasaule. Vienkārša
identitātes formula ir mīlēt un strādāt. Tomēr Z.Freids par identitāti ir rakstījis salīdzinoši
maz. Identitātes attīstības gaitā viņš izdala divus ekvivalentus procesus: bioloģisko un sociālo
procesu. Patiesie identifikācijas iemesli slēpjas cilvēka bioloģiskajā dabā, un identifikācijas
rezultāts ir vecāku “Super ego” iezīme. Galvenais cilvēka esamības uzdevums – saglabāt Es
bioloģisko līdzsvaru (Фрейд, 1993).
Freidisma virziena pārstāvji identifikāciju pietuvina neapzinātajām struktūrām,
procesa ierobežojumiem bērnībā. Identitāte un identifikācija netiek saistīti ar vēsturiskiem
faktoriem, tāpat nav skaidroti sabiedrības ietekmes mehānismi. K.Hornija postulē tēzi par to,
ka cilvēkam kopš dzimšanas piemīt tieksme uz pašrealizāciju, tiekšanās pārvarēt konfliktus un
noskaidrot savu dzīves uzdevumus (Хорни, 1997). R.Asadžiolli psihosintēzes teorijā
identitāte pašapziņas kategorijās tiek saprasta kā “Es ego būtībā”. Galvenais ir skaidri saskatīt
(kā teorijā, tā praksē) atšķirību starp Es ego būtību - un mūsu ikdienas personību, mūsu
ierobežoto “es”, vai to ego, kuru mēs parasti apzināmies” (Ассаджиоли, 1994). H.Salivans
uzskata, ka patības sistēma ir aizsardzības mehānisms personībai, kura rada personīgās esības
ilūziju apstākļos, kad cilvēks ir zaudējis savu individualitāti (Салливан, 1999).
Tādi autori kā Ē.Froms, H.Tedžfels, Dž.Terners, G.Breikvels, T.Sabrins, V.Allens,
P.Burke, S.Straikers un citi aplūkojuši identitātes eksternālo aspektus. Ē.Froms liek uzsvaru
uz cita, nevis savas esamības svarīgumu, tas ir, runā par eksternālo identitātes stāvokli.
16

Ē.Froms pievērš lielu uzmanību cilvēka piederībai kādai kopībai un atzīmē šī aspekta
nozīmīgumu identifikācijas procesā (Фромм, 1990).
Kognitīvi orientētās psiholoģijas teorijās H.Tedžfels, Dž.Terners, H.Breikvels identitāti
definē kā kognitīvu sistēmu, kura regulē uzvedību un kurai ir divas apakšsistēmas: lingvistiskā
(pašnoteikšanās, kas izteikta fiziskajos, intelektuālajos un tikumiskajos terminos) un sociālā
(piederība rasei, dzimtei, nacionalitātei) (Tajfel & Turner, 1979; Breakwell, 1986).
Turklāt identitātes struktūru nosaka šādi komponenti:
• bioloģiskais organisms (identitātes kodols, tomēr ar laiku tas paliek maznozīmīgs);
• saturiskais komponents (raksturlielumi, kas nosaka personības unikalitāti);
• vērtību komponents (pozitīvi vai negatīvi principu, situāciju un personību vērtējumi);
• hronoloģiskais komponents (identitātes attīstība subjektīvajā laikā) (Breakwell, 1986).
Minētā virziena pārstāvji lielu nozīmi piedēvē sociālajam kontekstam,
objektīvajiem identitātes veidošanās nosacījumiem. Personīgā identifikācija ir sekundāra
attiecībā pret sociālo. Sociālā identitāte nodrošina personības saturiskās un vērtību
struktūras veidošanos. Identitātes struktūra attīstās visas dzīves garumā.
Kognitīvā psiholoģija apkopo psihoanalītiskas un simboliskā interakcionisma
pārstāvju idejas, ievieš ideju par laika aspekta nozīmīgumu identitātes veidošanās procesā,
norāda uz nemainīgu identitātes mainīgumu (tā attīstās visas dzīves garumā un ne vienmēr
ir saistīta ar bioloģisko dzīves ciklu, kā uzskatīja Ē.Ēriksons) (Erikson, 1968).
H.Tedžfels un Dž.Terners runā par divu identitātes aspektu esamību – uz sociālo
vidi orientētais aspekts un uz cilvēka unikālajām izpausmēm orientētais aspekts. Minētajās
teorijās identitāte reprezentēta kā kognitīva sistēma ar uzvedības regulācijas funkciju. Pēc
H.Tedžfela domām personīgā un sociālā identitāte satur divus vienas bipolāras
nepārtrauktības polus. Vienā pola pusē uzvedību pilnībā nosaka personīgā identitāte, otrā
– sociālā identitāte. Daudz tipiskāka gan ir uzvedība, kas atrodas starp abiem šiem poliem.
Sociālā identitāte tiek noteikta kā kategorija, kurā izpaužas cilvēka sociālās pieredzes
saturs (Tajfel & Turner, 1979).
Tādi sociālie psihologi un sociologi kā T.Sabrins, V.Allens un K.Kūlijs identitāti definē
pavisam neparastos sociālajos terminos: “sociāli dotā (socially given), sociāli atslābstošā
(socially relaxed) un sociāli pārveidotā (socially reformed)”. Līdz ar to personīgie un sociālie
aspekti attēlo divus centrālos identitātes struktūras lielumus (Sabrin & Allen, 1968; Cooley,
1902).
Amerikāņu autors P.Burke uzskata, ka indivīda identitāti mēs varam uztvert kā sociālo
lomu gaidu pieņemšanu vai noraidīšanu. P.Burke pieņem, ka identitāte ir ”tas, kas tu esi” un
17

indivīda identitāte bieži tiek saistīta ar sociālo pozīciju vai lomu apzīmējumu. Lomu
apzīmējumi dod tādu uzvedības skaidrojumu, kas radies no neskaitāmām mijiedarbībām starp
cilvēkiem sociālajā sistēmā, piemēram “pirmā kursa doktora programmas students”, “jaunais
pasniedzējs” u.c (Burke, 2003a).
Interesanti ir arī S.Straikeri uzskats par identitāti. Cilvēki dzīvo un strādā daudzveidīgā
sociālajā vidē. Indivīdam piemīt vairākas identitātes – atkarībā no grupu skaita, kurās viņam
ir atšķirīgas lomas (Stryker & Burke, 2000). Saskaņā ar S. Straikeru, indivīdi sakārto
identitātes iespējas ietekmējošā hierarhijā, turklāt katra no tām būs nozīmīga savā situācijā
(Stryker, 1968).
Pastāv uzskats, ka sociālā un personīgā identitāte ir atšķirīgi, pat pretēji jēdzieni. No
vienas puses, cilvēka dzimums, nacionalitāte, politiskie un reliģiskie uzskati bieži tiek uztverti
kā cilvēka personības ”grupas” aspekti, tādējādi kļūstot par sociālās identitātes bāzi. No otras
puses, fiziskās īpašības, psiholoģiskās īpašības, gaume un spējas tiek uztvertas kā individuālas
pēc savas dabas un bieži tiek skatītas kā personības identitātes īstenie elementi (Gergen,
1971; Gordon, 1968; Triandis, 1990).
Var secināt, ka gan eksternālie (sociālie), gan internālie (personības) identitātes aspekti
ir pamats sevis izpratnei dzīvē, kā arī komponenti, kuri papildinot viens otru ļauj izstrādāt
uzvedības taktikas un izveidot savu Es tēlu.
Ē.Ēriksons, Dž.Marsija, A.Vatermans, Dž.Mīds, Č.Kūlijs, I.Hofmans, H.Fogelsons,
E.Sampsons, M. Berzonskis, C. Sets, S.Smits, K.Bukhauts, A.Pipere, D. Čīks un citi savās
teorijās ņem vērā gan internālos, gan eksternālos identitātes komponentus.
Tādējādi ir paredzama pāreja no identitātes jēdziena monoloģiskās pieejas uz
dialoģisko. Turpinājumā tiks izskatītas teorijas, kuru autori izmanto kombinēto pieeju
identitātes izpētē.
Tradicionāli mūsdienu psiholoģijā jēdzienu “identitāte” saista ar Ē.Ēriksona vārdu.
Aplūkojot identitāti kā aktīvu apziņas procesu, kas atspoguļo subjekta priekšstatu pašam par
sevi psihiskajā attīstībā, Ē.Ēriksons atsakās no bioloģisko faktoru prioritātes, un uzskata, ka to
pavada identitātes un veseluma izjūta.
Ē.Ēriksons pirmo reizi rada identitātes modeli ar šādām pazīmēm:
§ Identitātes personīgo komponentu un apkārtējās vides faktoru apvienošana.
§ Trīskārtēja struktūra: somatiskā, personīgā, sociālā identitāte.
§ Vēsturiskums. Ē.Ēriksons ievieš “identitātes krīzes” jēdzienu, parāda konfliktus starp
veidojošos personību un konservatīvo “EGO” (Erikson, 1995).
18

Identitātes veidošanās saskaņā ar Ē.Ēriksona izstrādāto epiģenētisko programmu satur
astoņas dzīves stadijas. Attīstība noris ar refleksijas palīdzību, indivīds par sevi spriež
salīdzinājumā ar “citiem” (Erikson, 1995). Identitātes veidošanās var noritēt trīs veidos: kā
introjekcija, identifikācija un identitātes veidošanās. Tādējādi Ē.Ēriksons identitāti aplūko kā
struktūru, kura tiek pārdzīvota subjektīvi, identitātes izjūtu pavada personīgās dzīves
mērķtiecības un izpratnes izjūta.
Viens no populārākajiem Ē.Ēriksona pētījumu turpinātājiem ir amerikāņu psihologs
Dž.Marsija. Pēc Dž.Marsijas domām, identitāte ir “ego” struktūra, spēju, pārliecību un
individuālās dzīves gaitas dinamiska organizācija. “Ego” struktūra izpaužas caur spēju risināt
problēmas, atrast izeju no krīzes.
Dž. Marsija teorija sīkāk tiks apskatīta promocijas darba profesionālās identitātes daļā, jo
empīriskajā pētījumā tika izmantota M.Dellas metodika, kura balstās uz Dž.Marsijas teoriju
(Dellas Identitātes statusa aptauja – profesija) un apraksta profesionālo sfēru.
Psihoanalītiskās paradigmas pārstāvis, personīgās identitātes pētnieks A.Vatermans
izdala identitātes vērtību aspektus. Pēc A.Vatermana domām identitāte ir cilvēka galveno
elementu – pašnoteikšanās, mērķu izvēles, vērtību un pārliecību, kurām viņš seko dzīvē –
esamība. Identitātes veidošanās, uz kuru indivīds pretendē, nav nošķirama no mijiedarbības
ar vērtību identitāti. Lielākā mērā identitātes attīstībā tiek akcentēts vērtību un gribas
aspekts. Mērķus, vērtības un pārliecības A.Vatermans dēvē par identitātes elementiem. Tie
veidojas kā dažādu alternatīvu variantu izvēles rezultāts identitātes krīzes periodā, un ir
pamats tam, lai noteiktu dzīves virzienu, dzīves jēgu. A.Vatermans identitāti aplūko no
procesuālās un saturiskās puses (Waterman, 1985).
Simboliskā interakcionisma pārstāvis Dž.Mīds ar identitātes jeb Es jēdzienu apzīmē
cilvēka spēju uztvert savu uzvedību un dzīvi kopumā kā saistītu, vienotu veselumu. Dž.Mīds
savos darbos uzmanību pievērš identitātes sociālās determinācijas un personības brīvības
savstarpējo attiecību problēmai, izdalot apzināto un neapzināto identitāti. Ar neapzināto
identitāti saprot cilvēka akceptēto gaidu kompleksu, ko rada viņa sociālā grupa. Apzinātā
identitāte veidojas tad, kad cilvēks sāk domāt par sevi, savu uzvedību. Tiek akcentēts
kognitīvo procesu nozīmīgums, jo pāreja no neapzinātās uz apzināto identitāti ir iespējama
tikai refleksijas gadījumā. Cilvēks apzinās savu identitāti, domājot par sevi, ar valodas
palīdzību, kura apgūta sociālās mijiedarbības ceļā. Apzinātā identitāte nenozīmē personības
neatkarību no sabiedrības: tā valodas ietekmē. Tajā pat laikā, apzinātās identitātes esamība
nozīmē personības brīvību, jo cilvēks pārstāj sekot ritualizētām darbībām un sāk domāt par
mērķi un savas uzvedības taktiku (Mead, 1962).
19

No vienas puses Dž.Mīds cilvēku skaidro kā būtni, kuru determinē sociāli nosacījumi un
ieradumi (“Me”), bet no otras puses kā (“I”) kā būtni, kas ir spējīga reaģēt uz sociālo situāciju
individuālā, neatkārtojamā veidā. Interpretējot cilvēka uzvedību, jāņem vērā abi identitātes
aspekti (Mead, 1962).
Dž.Mīds uzskata, identitāte veidojas sociālās pieredzes rezultātā, mijiedarbībā ar
citiem cilvēkiem. Tādējādi akcents tiek likts uz identitātes sociālo nosacītību: tā rodas pie
nosacījuma, kad cilvēks ir iekļauts sociālajā grupā, saskarsmē ar šīs grupas locekļiem. Šajā
procesā liela nozīme tiek piešķirta simboliskajai komunikācijai – kā verbālajai, tā
neverbālajai (Mead, 1962).
Dž.Mīda sekotājs I.Hofmans sistematizēja viņa idejas un sāka pētīt individuālo
komunikāciju mikrosocioloģijā.
I.Hofmans izdalīja trīs identitātes veidus:
1) sociālā identitāte – citu cilvēku uz atribūtu veiktā personības tipizācija balstoties uz
sociālo grupu, kurai pieder cilvēks;
2) personīgā identitāte – individuālās cilvēka pazīmes: pirmkārt, te tiek iekļautas visas
konkrētā cilvēka unikālās pazīmes (piemēram, pirkstu nospiedumi), otrkārt, unikālā cilvēka
dzīves gaitas faktu un datu kombinācija;
3) Es-identitāte – tas, kā savu dzīves situāciju, savu nepārtrauktību un unikalitāti izjūt
pats indivīds. Tas ir arī sociālais fenomens, to ietekmē cilvēka saskarsmes grupa (Goffman,
1959).
I.Hofmana priekšstatiem ir tuvs H.Fogelsona “identitātes cīņu” (identity struggle)
modelis. H.Fogelsons dotajā modelī izdala četrus identitātes veidus:
redzēt;
1) reālā identitāte – indivīda pašatskaite, viņa priekšstats par sevi kā “ es šodien”;
2) ideālā identitāte – pozitīvā identitāte, uz kuru indivīds tiecas, kādu viņš sevi vēlētos
3) negatīvā, bailes izraisošā identitāte, no kuras indivīds cenšas izvairīties, kādu viņš
sevi nevēlētos redzēt;
4) uzstādītā identitāte – tēlu kopums, kurus indivīds translē apkārtējiem, lai tādējādi
ietekmētu viņu vērtējumu par savu identitāti (Fogelson, 1979).
Cilvēks cenšas tuvināt reālo identitāti ideālajai un maksimizēt attālumu starp reālo un
negatīvo identitāti. Tas tiek panākts, manipulējot ar uzstādīto identitāti sociālajā mijiedarbībā ar
“identitātes darba” (identity work) palīdzību, kas ir I.Hofmana “identitātes politikai” (identity
policy) analogs process.
20

Pēc Č.Kūlija domām personību faktiski nosaka sociālie apstākļi. Atgriezeniskā saite,
kuru mēs iegūstam no citiem cilvēkiem, ir galvenais avots priekšstatam par personīgo “Es”.
Šī nostāja aprakstīta “spoguļ-Es” teorijā (Cooley, 1902).
Pētnieciskā pieeja, ko izstrādājis E.Sampsons, pievēršas daudz abstraktākam un
globālākam līmenim, novērtējot pakāpi, kurā atšķirīgi indivīdi orientē sevi attiecībā pret viņu
iekšējo un ārējo vidi, lai noteiktu viņu identitāti. E.Sampsons ir izveidojis sarakstu ar 22
identitātes raksturlielumiem. Viņa eksperimentā piedalījās 100 universitātes studenti (50
sievietes un 50 vīrieši). Katru no 22 raksturlielumu punktiem studenti vērtēja pēc 5 baļļu
skalas (0 – pavisam nesvarīgi tam, kas es esmu; 5 – ārkārtīgi svarīgi tam, kas es esmu). Pēc
tam no šīm atbildēm tika izvēlēti pieci nozīmīgākie iekšējie raksturlielumi (piemēram, manas
emocijas un jūtas) un pieci nozīmīgākie ārējie raksturlielumi (mana piederība dažādās
grupās). Dotie identitātes raksturlielumi neattiecas uz kādu specifisku emocionālu vai iekšēju
stāvokli, vai uz kādu piederību vai ārējo lomu, tie norāda uz identitātes īpašību kategorijām,
kuras ir gan ārējos, gan iekšējos stāvokļos (Sampson, 1978).
Kā pamats tēmas empīriskai izpētei šajā darbā tiks izmantota D.Čīka identitātes
koncepcija. Ar identitātes jēdzienu D.Čīks saprata nozīmīgumu, ko indivīdi piedēvē
atšķirīgām identitātes pazīmēm, vai raksturlielumus, veidojot savu pašnoteikšanos (Cheek,
1989). Izmantojot E.Sampsona pieeju, D.Čīks ar līdzautoriem radīja aptauju AIQ III. Minētā
aptauja satur trīs skalas, kuras mēra personīgo, sociālo un kolektīvo identitāti. E.Sampsons
neaprakstīja attiecības starp šīm identitātes orientācijām, savukārt, D.Čīks un S.Brigs
konstatēja, ka iekšējās un ārējās identitātes rādītājiem ir pozitīva savstarpēja korelācija (r =
0,19) (Cheek & Briggs, 1982). R.Hogans un D.Čīks savā 1983.gada pētījumā parādīja, ka
iekšējās un ārējās orientācijas mēru bieži veido divi radniecīgi nesaistīti lielumi, nevis viens
bipolārs lielums. AIQ III pētījuma gaitā D.Čīks saprata, ka aptauja pilnībā neiekļauj
kategoriju, kas orientēta uz personīgām (tuvām) attiecībām (Hogan & Cheek, 1983).
D.Čīks ar līdzautoriem izdala šādus identitātes veidus:
1. Personīgā identitāte (Personal Identity Orientation (PI)) attiecas uz individuālo
un personīgo pašinterpretāciju, piemēram, personīgās vērtības, morāle, tikumiskie principi,
emocijas un zināšanas par sevi utt. (Cheek, Tropp & Chen, 1994).
2. Sociālā identitāte (Social identity (SI)) tiek attiecināta uz indivīda sabiedrisko tēlu,
kurš realizējas attiecībās ar citiem cilvēkiem, un ietver sevī sociālās lomas un intīmās
attiecības. Šis identitātes aspekts tiek attiecināts uz starppersonu attiecībām (Cheek, Tropp &
Chen, 1994).
21

3. Kolektīvā identitāte (Collective identity (CI)) tiek attiecināta uz “sociālajām
kategorijām, kurām mēs piederam”. “D.Čīkam un S.Brigsam (1982) kolektīvā identitāte ir
nozīmīgums tam, ko V.Džeims (1980) nodēvēja par sociālo Es: kādam piemītoša popularitāte
vai sociālā reputācija, reputācija sabiedrībā, kura rodas starppersonu attiecībās.” (Cheek,
Tropp & Chen, 1994).
4. Attiecību identitāte (Relational identity (RI)) attiecas uz to, kā mēs veidojam
attiecības ar “citiem cilvēkiem, ar kuriem mēs nodibinām personīgu kontaktu” (Cheek, Smith
& Tropp, 2002).
M.Berzonska un viņa domubiedru pētījumos tika iegūtas dažas vājas korelācijas starp
personīgās un sociālās identitātes skalām un Ē.Ēriksona identitātes statusiem (Berzonsky,
Trudeau & Brennan, 1988). Personīgā identitāte (r=0,25) korelēja ar brieduma rādītājiem un
ar difūzijas rādītāju (r=0,24). Sociālās identitātes vienīgā statistiski nozīmīgā korelācija bija ar
iepriekšnolemtības rādītāju (r=0,16).
R. Hogans, V. Džons un Dž. Čīka pētījuma galvenā atziņa paredz to, ka cilvēki,
kuriem ir augsti rādītāji sociālās un zemi rādītāji personīgās identitātes skalās, sekos sociālajai
stratēģijai, cenšoties sadzīvot ar līdzcilvēkiem. Cilvēki, kuriem ir augsti rādītāji personīgajā
un zemi rādītāji identitātes sociālajā orientācijā, sekos savai individuālajai stratēģijai, tādējādi
cenšoties virzīties uz priekšu (Hogan, Jones & Cheek,1985).
Sociālā identitāte ir ētiski orientēta tendence pievērsties ārējai videi un rūpēties par to,
lai tiktu atstāts labs iespaids uz apkārtējiem; personīgā apziņa parasti piesaista uzmanību
iekšējiem vai slēptajiem elementiem sevī (Feningstein, Scheier & Buss, 1975). Saskaņā ar
apziņas teoriju cilvēkiem ar augstu personīgo pašapziņu ir jāsaasina uzmanība uz viņu
identitātes personīgajiem aspektiem, taču identitātes sociālajiem aspektiem jābūt īpaši
svarīgiem cilvēkiem ar augstu pašapziņu (Buss, 1980).
Identitātes orientācijām ir jākalpo ne tikai kā personības organizatoriskām struktūrām,
tām tāpat jāvirza uz mērķtiecīgu sociālo uzvedību (Schlenker, 1985). Pētot piederību jauniešu
sociālajām grupām (Johnson, 1987), tika konstatēts, ka personīgās identitātes orientācijas
asociējās ar piederību studentu grupām, kuras sevi dēvēja par gudrīšiem (Brains), ākstiem
(Freaks) un politiķiem (Politicos), kas, pēc Dž.Holanda domām, attiecas uz artistisko un
intelektuālo tipu. Savukārt sociālās identitātes orientācija pieder tām grupas personām, kuras
tajā ieņēma būtisku lomu, kas pēc Dž.Holanda domām atbilst sociālajam tipam (Cheek, 1989).
Tika veikti vairāki pētījumi, kuru mērķis bija noteikt saistību starp identitātes
orientāciju un dažādu nodarbju un izklaižu izvēli (Leary, Wheeler & Jenkins, 1986). Studenti
ar zemu sociālo un augstu personīgo identitāti dod priekšroku radošām nodarbēm un tādām,
22

kas saistītas ar iespēju pašrealizēties. Sociālā identitāte ir saistīta ar nodarbes
raksturlielumiem, kas ietver labas attiecības kolektīvā, augstus ienākumus un prestižu.
Izklaides izvēles jomā personīgā identitāte asociējas ar pašapmierinātību un personīgo
labsajūtu, tāpēc priekšroka tiek dota sportiskām aktivitātēm. Augsti sociālās identitātes
rādītāji sintezē tādu pasākumu kopumu, kas skar apkārtējo pasauli un vēlmi, lai apkārtējie
zinātu par jūsu fizisko aktivitāti.
Sociālās mijiedarbības laikā cilvēkiem ar augstu personīgās identitātes rādītāju, īpaši
tiem, kuri ir sociāli pārliecinātāki, ir jābūt drošiem par savu stabilitāti, iekšējām vērtībām, lai
tiktu realizēta adekvāta sociālā uzvedība. Savukārt sociāli aktivi, bet nedroši cilvēki raizējas
par savu cieņu, ietekmi netiešās sociālās situācijās. Vadoties pēc iepriekšminētā, sociālā
uzvedība ir identitātes iekšējā mijiedarbības procesa radītais produkts (Cheek & Hogan, 1983;
Swann, 1987).
A.Pipere savā pētījumā par Studējošu skolotāju identitāti: izmantojot M.Kuna un
T.Makpartlanda pašnovērtējuma metodikas ”Divdesmit apgalvojumi” modifikāciju, iesaistīja
174 Daugavpils Universitātē studējošus skolotājus. Rezultāti uzrādīja nozīmīgu sociālās
identitātes pārsvaru pār personīgo identitāti. Kontentanalīze noskaidroja, ka skolotāja
personīgā identitāte sastāv no fiziskām, kognitīvām, emocionālām un rakstura iezīmēm,
savukārt sociālā identitāte ietver dzimuma, ģimenes, etniskuma, profesijas, sociālo attiecību,
atpūtas, mācīšanās un ekoloģisko (reliģisko) identitāti (Pipere, 2003).
B. Simon apgalvo, ka cilvēka izdzīvošanas svarīgākais jautājums saistīts ar noteiktas
pozīcijas ieņemšanu kolektīvā un personīgās identitātes esību grupā. Cilvēki nespēj eksistēt kā
izolēti indivīdi, jo izdzīvošana pieprasa koordinētu un kopīgu sadarbību. Viņš uzsver, ka
cilvēki ir atkarīgi viens no otra, tomēr viņiem ir dažādas intereses. Sabiedriskums liek
cilvēkiem sekot dažādajām, dažviet pat pretrunīgajām interesēm caur pozitīvo un negatīvo
savstarpējo saišu tīklu. Savstarpējās saites eksistē dažādos līmeņos: ģimenē, etniskajā un
reliģiskajā piederībā, politiskajos uzskatos (Simon, 2004).
Amerikāņu psihologs D. Rubls skaidro personīgās un sociālās identitātes jēdzienus
šādi: unikālā, individuālā “es izjūta” definē personīgo identitāti, savukārt sociālā identitāte
ietver kolektīvo, grupas līmeņa identifikāciju, kas reprezentē “mēs izjūtu”. Pēc D. Rubla
uzskata, personīgā un sociālā identitāte ir pētāmas savstarpējā saistībā (Ruble, 2004). A. Torns
savā pētījumā uzsver personīgo un kolektīvo uzskatu savstarpējās saistības lomu cilvēka
identitātes tapšanā (Thorne, 2004). M.R. Nario-Redmonda uzsver personīgās un sociālās
identitātes orientāciju savstarpēju saistību nevis to bipolaritāti (Nario-Redmond, 2004).
Apstiprinājums tam ir atrodams arī pētījumos par identitātes aspektu saskaņu (Deschamps &
23

Devos, 1998; Lorenzi-Cioldi, 1995; Reid & Deaux, 1996; Serino, 1998; Simon, 1997).
Lielākā daļa identitātes pētnieku, to skaitā Mc. Adams, H. Hermans un M. Bambergs
pieņem, ka identitāte ir gan psiholoģiska, gan sociāla konstrukcija. Bamberga pieeja uzsver
mijiedarbības lomu starp identitātēm cilvēka dzīves laikā (McAdams, 2001; Hermans, 1996;
Bamberg,1997).
Amerikāņu pētnieki C.Seta, S.Smita un K.Bukhauta veica pētījumu ar mērķi izzināt
sociālās identitātes orientācijas un sociālo lomu atribūcijas. Tajā piedalījās 165 psiholoģijas
ievadkursa studenti no Veikforestas Universitātes. Tika secināts, ka uztvere par citu cilvēku
uzvedības izpausmēm ir līdzīgi daudzos sociālās uzvedības aspektos, tai skaitā,
aizspriedumos, stereotipos un starp grupu aizspriedumos (Hewstone, 1989). Šis pētījums
parāda, ka stereotipi paši par sevi nodrošina pamatu atribūcijai; tas ir solis tajā virzienā, kas
parāda, ka identitātes orientācijai ir nozīmīga loma sociālo kategoriju izmantošanā uzvedības
izskaidrošanai. Tika atklāts, ka savā cēloņu analīzē cilvēki, kuri sociālo sfēru novērtēja ar
īpaši augstu atzīmi (cilvēki ar augstu sociālās identitātes orientāciju), izmantoja sociālās
kategorijas (grupas, status) faktorus vairāk, nekā personības faktorus (temperaments, raksturs)
(Seta, Schmidt & Bookhout, 2006).
Līdzīga parādība bija novērojama citā pētījumā, kas parādīja, ka indivīdi ar augstu
sociālās identitātes orientāciju akcentēja atšķirības starp grupām vairāk, nekā tie, kam šī
orientācija nebija tik izteikta (Seta u.c., 2001). Rezumējot šī pētījuma atziņas, jāsecina, ka šis
pētījums atbalsta viedokli, ka sociālās identitātes orientācija var funkcionēt kā “perceptuāla
lēca”, caur kuru tiek organizēta un novērtēta sociālā pasaule (Seta, Schmidt & Bookhout,
2006).
Apkopojot minēto teorētisko virzienu pārstāvju veikto pētījumu rezultātus saistībā ar
promocijas darba mērķiem, var izdalīt šādas identitātes fenomena interpretācijas tendences.
Identitāti var aprakstīt internāli. Daudzi autori identitāti aplūko tieši šādā kontekstā.
V.Džeims identitāti aplūkoja kā “personīgās identitates” fenomenu, Z.Freids – kā cilvēka
personīgo, iekšējo telpu, K.Hornija – kā cilvēka tieksmi uz pašrealizāciju, R.Asadžioli – kā
iespēju redzēt atšķirības starp Es un tā būtību, H.Salivans identitāti saprata kā patības sistēmu,
kas turklāt kalpo kā aizsargmehānisms.
Vairāki autori identitāti aplūkoja kā eksternālu parādību, tas ir, kā ārējo komponentu
ietekmi uz identitāti. Ē.Froms lielu nozīmi piešķīra cilvēka piederībai kādai kopībai un
atzīmēja šī apstākļa nozīmīgumu identifikācijā. H.Tedžfels, Dž.Terners, H.Breikvels,
T.Sabrins, V.Allens, K,Kūlija, B.Simons akcentē sociālā konteksta nozīmīgumu identitātes
veidošanās procesā.
24

Jāmin arī trešā autoru grupa, kurai ir kombinēta pieeja identitātes jautājuma
skatījumam. Ē.Ēriksons un Dž.Marsija identitāti aplūko kā triju sastāvdaļu vienību: Ego,
sabiedrība un organisms. Savos pētījumos par identitātes veidošanos viņi ņem vērā gan
sociālo, gan personīgo aspektu. A.Vatermans, D. Rubls, A. Torns, M.R. Nario-Redmonds un
citi savos pētījumos tāpat apraksta šos divus komponentus. Dž.Mīds un Č.Kūlijs cilvēku
aplūkoja kā būtni ko determinē sociāli apstākļi, tāpat arī kā būtni, kura spējīga reaģēt uz
sociālajām situācijām savā individuālajā veidā. Pētnieki apgalvo, ka cilvēka uzvedību
jāaplūko, ņemot vērā abus šos komponentus. I.Hofmans izdalīja trīs identitates veidus: sociālā
identitāte, personīgā identitātē, es-identitāte. H.Fogelsons izveidoja ”identitātes cīņu” modeli.
E.Sampsons identitāti definē atkarībā no tā, kā indivīdi orientē sevi attiecībā pret viņu iekšējo
un ārējo vidi. D.Čīks piedāvā četrus identitātes aspektu virzienus: personīgā identitāte, sociālā
identitāte, kolektīvā identitāte un attiecību identitāte.
Šis pētījums par profesionālo identitāti apstiprina viedokli, ka identitātes veidošanās
procesā svarīgs ir personīgais komponents (mērķi, spējas, vajadzības, vēlmes, morālās
vērtības u.c.). Tāpat ne mazāk svarīga ir sociālā vide – sociālais komponents, kas veido
indivīda priekšstatu par sevi. Nevar nepiekrist tam, ka sociālais komponents ir primārais
identitātes veidošanās procesā. Ar refleksijas palīdzību indivīds novērtē savas spējas, apzinās
savu iekšējo pasauli. Identifikācijas process palīdz indivīdam atrast to jomu, kura atbilst viņa
iekšējām vajadzībām un vēlmēm. Tieši sociālā identitāte ir tas posms, ar kura palīdzību
personību tipizē citi cilvēki, pamatojoties uz sociālās grupas, kurai cilvēks pieder, atribūtiem.
1.2. Profesionālās identitātes teorijas
Aplūkojot profesionālās identitātes teorijas, var konstatēt, ka tās visas profesionālās
identitātes jēdzienam piedēvē kā personīgos, tā sociālos aspektus. Lai veidotos profesionāla
identitāte, nepieciešams izprast savas vēlmes, mērķus, tieksmes, spējas, taču ne mazāk svarīga
loma šīs identitātes veidošanās procesā ir sociālajai videi. Visas tālāk minētās teorijas
apstiprina šo faktu. Turpmāk aplūkosim, kā profesionālo identitāti definē Dž.Marsija
(1964/1965), D.Matesons (1977), Dž.Holands (1980), M.Dellasa un L.Džernigane (1987),
V.Meuss (1993), R. Lents, S.Brauns un H.Hakets (1994), V.Mjunsons un M.Vidmers (1997)
D.Vaitlova (2002), L.Šneidere (2004), un citi autori. Tiks aplūkots arī profesionālās
pašnoteikšanās un periodizācijas process saskaņā ar D.Sjupera (1953), R.Heivighersta (1964),
T.Kudrjavceva (1981), V.Bodrova (2001), E.Zejera (2003), J.Kļimova (2003/2004) un citu
autoru teorijām, kurās tiek skatīta profesionālās identitātes veidošanās.
25

Profesionālās identitātes veidošanās ir ilgstošs un nepārtraukts process, kurš aizsākas
bērnībā un turpinās visu dzīvi. Profesionālo identitāti var aplūkot saistībā ar dažādiem
jēdzieniem, kā, piemēram, profesijas izvēle, profesionālā pašapziņa, profesijas veids,
profesionālā Es-koncepcija, profesionālā socializācija, karjera, profesionālā pašnoteikšanās
u.c.
Profesionālā identitāte ir daudzu autoru pētījumu tēma. Tomēr pieejamās literatūras
analīze atklāja, ka teorētisko atziņu par profesionālo identitāti nav tik daudz. Rietumu autori
pētot profesionālo identitāti biežāk atsaucas uz Ē.Ēriksona, Dž. Marsijas, Dž. Hollanda, D.
Sjupera un E. Ginsberga teorijām, savukārt, krievu autori atsaucas uz J. Kļimova, N.
Prjažņikova, N. Samoukinas, E. Zejera un L. Šneideres atziņām.
A. Griffina, H. Coens, M.Greggs, V.Meuss un T.A.Makkojs profesionālo identitāti
skata caur eksternālo, F. Korthagens, S. Dobrovs, M.Higgins, P.Fadjukofs, L.Pulkinens,
K.Kokko caur iekšējo pieeju, E.Ēriksons, Dž. Marsijs, Dž.Hollands, D. Vaidtlova, Dž.
Guše, K.Klārke, K.Pantzere, K Skenlens, C. Dubar caur kombinēto pieeju.
Lielākais vairums autoru skata profesionālo identitāti caur kombinēto pieeju
Ē.Ēriksons (1969), Dž. Marsija (1964/1965), V.Meuss (1993), D.Vaidtlova (2002) un citi
autori. Tāpēc turpinājumā, profesionālo identitāti izskatīsim šajā kontekstā.
Ē.Ēriksons uzsver profesionālās identitātes galveno lomu vispārējās identitātes
izveidē. Turpinot Ē. Ēriksona ideju, Dž.Marsija (1964/1965) izdala četrus identitātes statusus.
Lai veidotu savu modeli, viņš izmantoja divus parametrus: pirmkārt, krīzes kā identitātes
meklējuma stāvokļa esamību vai trūkumu, otrkārt, identitātes vienību – personīgi nozīmīgu
mērķu, vērtību, pārliecību, pienākumu uzņemšanās esamību vai trūkumu. Identitātes statusus
Dž.Marsija, ka Ē.Ēriksons saistīja ar šādām cilvēka dzīves jomām – politiku, reliģiju un
profesiju (Marcia,1964; Erikson, 1995). Savā pētījumā mēs izmantosim M.Delasa un citu
autoru aptauju (DISI- O (occupation – profesija), kura balstās uz Dž.Marsijas teoriju. Minētā
aptauja aplūko profesionālas identitātes statusi (Dellas, 1981). Ar šo metodiku palīdzību
daudz autoru izpētīja profesionālo identitāti V.Meuss (1993), V.Mjunsons un M.Vidmers
(1997), M.Dellasa un L.Dženigane (1981) un citi autori. Tāpēc sīkāk aplūkosim Dž.Marsijas
piedāvātos identitātes statusus pētāmās tēmas kontekstā.
Briedums
Šis statuss piemīt cilvēkam, kurš pārdzīvojis krīzes un pašizpētes periodu, kā arī
izveidojis noteiktu personīgi nozīmīgo mērķu, vērtību un pārliecību kopumu. Tāds cilvēks zina,
kas viņš ir un ko viņš vēlas, un atbilstoši strukturē savu dzīvi. Tādam cilvēkam raksturīga
uzticēšanās, stabilitāte, optimisms, nākotnes perspektīva. Grūtību apzināšanās nemazina tieksmi
26

saglabāt izvēlēto virzienu. Šāds cilvēks savus mērķus, vērtības un pārliecības pārdzīvo kā
personīgi nozīmīgus un dzīves virzību un izpratnes izjūtu nodrošinošus.
Ja šo statusu apraksta profesionālās identitātes ietvaros, tad var teikt, ka šāds cilvēks
ir izpētījis profesiju pasauli, novērtējis savas intelektuālās un personīgās īpašības, kā arī
pieņēmis lēmumu saistībā ar profesijas izvēli un sācis strukturēt savu dzīvi atbilstoši savai
izvēlei.
Moratorijs
Šo jēdzienu Dž.Marsija pēc Ē.Ēriksona parauga izmanto attiecībā uz cilvēku, kurš
atrodas identitātes krīzes stāvoklī un aktīvi cenšas to atrisināt, izmēģinot dažādus variantus.
Šāds cilvēks nemitīgi atrodas informācijas meklējumu stāvoklī, kas būtu derīga krīzes
risinājumam (literatūras studēšana par dažādām iespējām, sarunas ar draugiem, vecākiem,
reāla eksperimentēšana ar dzīves stiliem). Šāda meklējuma agrīnās stadijās cilvēks
pārdzīvo gaidu izjūtu, ziņkāri.
Profesijas jomā tas parādās kā profesijas un tās iespēju izzināšana, iespējamās
izglītības un savu personīgo īpašību izpēte. Problēmas var rasties tad, ja moratorija
stāvoklis ieilgst.
Iepriekšnolemtība
Šo statusu piedēvē cilvēkam, kurš nekad nav pārdzīvojis identitātes krīzes stāvokli,
un tomēr viņam ir noteikts mērķu, vērtību un pārliecību krājums. Šo identitātes elementu
saturs un spēks var būt tāds pats kā brieduma stadijā, atšķiras tikai to veidošanās process.
Cilvēkiem, kuriem raksturīgs iepriekšnolemtības statuss identitātes, elementi veidojas
salīdzinoši agri, nevis patstāvīgu meklējumu un izvēļu rezultātā. Tās galvenokārt ir sekas
identifikācijai ar vecākiem vai citiem nozīmīgiem cilvēkiem. Šādā veidā pieņemtie mērķi,
vērtības un pārliecības var būt līdzīgi vecākiem vai atainot vecāku gaidas.
Profesijas izvēle šādā gadījumā notiek, balstoties uz vecāku un citu nozīmīgo
cilvēku (draugu, radinieku, skolotāju) viedokli. Savā rakstā Dž.Marsija apgalvoja, ka
iepriekšnolemtības stadijā atrodošos cilvēki paredz, ka vecāku un pedagogu vērtības ir
absolūtas un patiesas. Daži jaunieši nekad neiziet no iepriekšnolemtībasstatusa, pieaugot
viņi kļūst tikai nedaudz sarežģītāki, pieredzējušāki nekā bija 10 gadu vecumā. Viņi izaug,
bet ne vienmēr pieaug (Marcia, 2002).
Difūzija
Šāds identitātes stāvoklis raksturīgs tiem cilvēkiem, kuriem nav stabilu mērķu,
vērtību un pārliecību un kuri necenšas tās aktīvi veidot. Viņi nekad nav identitātes krīzes
stāvoklī vai izrādās nespējīgi risināt radušās problēmas. Iztrūkstot skaidrai identitātes
27

izjūtai, cilvēki pārdzīvo virkni negatīvu stāvokļu, ieskaitot pesimismu, apātiju, skumjas,
nemērķtiecīgu ļaunumu, atsvešināšanos, trauksmi, bezpalīdzības un bezcerīguma izjūtu.
Profesijas jomā tas izpaužas kā nespēja pieņemt lēmumu attiecībā uz profesijas
izvēli. Minētais statuss līdzīgs bezmērķīgiem maldiem, nevis mērķtiecīgiem meklējumiem,
lai atrastu savu aicinājumu dzīvē.
Difūzijas skalu savā aptaujā M.Dellasa un L.Džernigane iedalīja šādi:
1. Difūzija (Diffused – Diffused ) – saistību trūkums un virspusēji meklējumi.
2. Veiksme (Diffused – Luck) – saistību trūkums un atkarība no likteņa un
gadījumiem, lai izdarītu izvēli (Dellas & Jernigan, 1981).
Dž.Marsija savās publikācijās uzsvēra, ka identitāte attīstās visu cilvēka dzīvi. Viņš
norāda uz diviem identitātes sasniegšanas ceļiem: 1) pakāpeniska savu personas datu
(vārds, pilsonība, spēju esamība u.tml.) apzināšanās – šis ceļš ved uz iepriekšnolemtības
veidošanos; 2) cilvēka spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz to, kādam viņam
jābūt – šis ceļš ved uz brieduma veidošanos (Marcia, 1966).
Četras minētās stadijas atspoguļo kopējo, loģisko identitātes veidošanās secīgumu,
tomēr tas nenozīmē, ka katra no tām ir nepieciešams nosacījums nākamajām stadijām.
Moratorija stadija ir būtiska nepiecišamība brieduma stadijai (Marcia, 1966).
Savā rakstā “Jaunība, identitāte un Bernardonu ģimene” Marsija norāda, ka sākumā
cilvēki atrodas iepriekšnolemtības statusā, pieaugot var pāriet moratorija stadijā, un tikai pēc
tam ir iespējama brieduma stadijas sasniegšana. Taču tas notiek tajā gadījumā, ja cilvēks pats
vēlas izmainīt savu dzīvi (Marcia, 2002).
Dž.Marsija pieļauj, ka identitātes veidošanās ir specifiska noteiktā sfērā. Tas nozīmē,
ka jaunieši identitātes statusu sasniegs kādā noteiktā jomā: skolā, profesijā, politikā,
ideoloģijā, intīmajās un personīgajās attiecībās (Marcia, 1980).
No augstāk minētā var secināt, ka Dž. Marsija savos pētījos skar kā identitātes
personīgos (pašizpēte, mērķu un vērtību izvirzīšana), tā arī identitātes sociālos (vides ārējā
ietekme, ģimene, nozīmīgi cilvēki, dzīves apstākļi) aspektus. Atkarībā no dzīves apstākļiem,
ģimenes sociāli-ekonomiskā statusa, tuvinieku emocionālā atbalsta, pēc Dž. Marsija domām,
veidojas identitātes statuss, kas atspoguļojas cilvēka profesionālajā sfērā.
Amerikāņu psihologs Dž.Holands 1966.gadā izstrādātajā teorijā apvieno personības
teoriju ar profesijas izvēles teoriju. Personības izpētē par īpaši svarīgu Dž.Holands uzskata tās
virzību. Darbības sekmīgumu nosaka tādas personības īpašības kā vērtību orientācijas,
intereses, nostādnes, attieksmes, motīvi. Dž.Holanda teorija balstās uz tā saucamo modālo
(tādu, kas raksturo attieksmi pret īstenību un pozicionēšanos tajā) personisko orientāciju vai
28

evolūcijas procesu, kas balstās uz pārmantojamību un katrai personībai individuālo reaģēšanas
uz apkārtējās vides prasībām vēsturi. Indivīdus piesaista noteikts profesionālās darbības veids,
kas apmierina viņu personiskās vajadzības un sagādā viņiem gandarījumu (Holland, 1973).
Dž.Holanda teorija balstās uz četriem pieņēmumiem:
1. Uz galveno virzības komponentu – interešu un vērtību orientācijas - noteikšanas pamata
Dž.Holands izdala sešus profesionāli orientētus personības tipus: reālistiskais,
intelektuālais, mākslinieciskais, sociālais, uzņēmīgais, konvencionālais (orientēts uz
vispārpieņemtajām normām un tradīcijām). Katru personības tipu raksturo noteiktas
rakstura iezīmes un prāta spējas; spējas veikt noteiktus darbības veidus; prioritāte noteikta
veida nodarbēm; aizraušanās saturs; profesionālās iespējas.
2. Katrs personības tips ir orientēts uz noteiktu profesionālo vidi: reālistiskais – uz materiālo
lietu radīšanu, tehnoloģisko procesu un tehnisko ierīču apkalpošanu; intelektuālais – uz
garīgo darbu; mākslinieciskais – uz radošumu; sociālais – uz mijiedarbību ar apkārtējo
vidi; konvencionālais – uz precīzi strukturētām darbībām; uzņēmīgais – uz cilvēkvadību
un biznesu.
3. Cilvēki meklē tādu apkārtējo vidi, kura ļauj viņiem vingrināt savas iemaņas un prasmes,
paust savu nostāju un vērtības un uzņemties pieņemamas problēmas un lomas.
4. Uzvedība tiek skatīta kā personības un apkārtējās vides mijiedarbība (Holland, 1973).
Visi šie faktori, bet jo īpaši ceturtais, pasvītro Dž.Holanda teorijas kombinēto raksturu.
Uzmanība tiek veltīta kā personīgajam, tā arī sociālajam personības aspektam.
Dž.Holanda teorijas būtība ir tā, ka panākumi profesionālajā darbībā, apmierinātība ar
darbu galvenokārt ir atkarīga no personības tipa atbilstības profesionālās vides tipam, kuru
veido cilvēki ar līdzīgām nostādnēm, profesionāli nozīmīgām īpašībām un uzvedību. Vienas
profesijas darbinieki nosaka arī noteiktu profesionālo vidi, kas ir adekvāta vienam no sešiem
izdalītajiem personības tipiem.
Šajā pētījumā tika izmantota Dž.Holanda metodika “Mana profesionālā situācija”,
kura novērtē personības profesionālās identitātes izveidošanās pakāpi (Holland, Daiger, &
Power, 1980).
Ar profesionālās identitātes jēdzienu Dž.Holands saprot skaidrus un stabilus
priekšstatus par sevi, par saviem mērķiem, interesēm, individualitāti un talantiem. Šie
raksturojumi norāda uz salīdzinošu satraukumu, pieņemot lēmumu un pārliecību par kādu no
savām spējām, pieņemot pareizo lēmumu, neskatoties uz apkārtējo nenoteiktību.
29

D.Matesons izdalīja četras saturiskās jomas, kurās viņš mēģināja novērtēt jauniešu
meklējumu aktivitāti un personīgo iesaistīšanos: nodošanās veids, morālās vērtības, politiskie
uzskati, piederība dzimumam.
Dž.Marsija identitātes statusus saistīja ar sekojošām dzīves jomām – politiku, reliģiju,
profesiju. Divās jomām, kurās saskaņā ar Dž.Marsijas un D.Matesona uzskatiem realizējas
meklējumu aktivitāte ir novērojama līdzība– nodarbošanās veids (profesija) un politiskie
uzskati (politika) (Marcia, 2002; Matteson, 1977).
M.Dellasa un L.Džernigane, pētot ASV Gaisa spēku akadēmijas pirmā kursa studentu
profesionālo identitāti atklāja, ka profesionālo identitāti ietekmē iekšējie un ārējie faktori.
Tika atklāti tādi iekšējie faktori, kā interese par profesiju jau kopš bērnības, nepieciešamība
redzēt savas karjeras attīstību, dzimums, ārējie faktori - vecāku un ģimenes tradīciju ietekme.
Lai gan ka lēmumam iestāties akadēmijā vajadzētu būt pārdomātam, tomēr, pētījums atklāja,
ka mazāk nekā puse no kadetiem bija identitātes Brieduma statuss, kas bija negaidīti, ņemot
vērā akadēmijas specifiku. Autori pētījumā iegūtos datus saistīja ar dzimuma atšķirībām.
Salīdzinoši mazāk jauno sieviešu nekā vīriešu iepriekšnolemtības statusā pakļāvās vecāku vai
citu nozīmīgo pieaugušo ietekmei, uzsākot karjeru gaisa spēkos, kas parasti ir bijusi vīriešu
darbības sfēra. Tātad gaisa spēki nebija karjeras izvēle, kas šīm sievietēm tiktu veicināta no
agra vecuma. Lielāks sieviešu procents moratorija statusā ir attiecināms uz nenoteiktību
saistībā ar viņu ienākšanu karjerā, kas viņām iepriekš nebija pieejama, un ar neierasto
profesionālās identitātes konstrukciju – salīdzinoši jaunu uzvedību šīm sievietēm, tā kā
normatīvās identitātes pieņemšana ir bijusi sagaidāmā uzvedība.
Vairums kadetu vīriešu (iepriekšnolemtības statusā) izvēlējās profesiju ģimenes
tradīciju ietekmē. Savukārt, kadetes sievietes bija mazāk ar brieduma identitātes statusu un
vairāk ar difūzās identitātes statusu, to var uzskatīt par netipisku sieviešu kadetu karjeras
izvēli un nenoteiktību (Dellas & Jerningan, 1987).
1987.gadā karjeras sociāli kognitīvās teorijas pārstāvji (Social Сognitive Сareer
Тheory) R.Lents, S.Brauns un H.Hakets izveidoja savu teoriju. Karjeras sociāli kognitīvā
teorija ir veidojusies no sociāli kognitīvās teorijas un pievēršas kultūras, dzimuma, ģenētiskā
mantojuma, sociālā konteksta un negaidītu dzīves notikumu jautājumiem, kuri var ietekmēt
lēmumus, kas saistīti ar karjeras izvēli. Šī teorija analizē Es-realitātes, gaidu un personīgo
mērķu rezultāta saistību, kas ietekmē indivīda karjeras izvēli (Lent, Brown & Hackett, 1994).
C. Dubars profesionālo identitāti pētīja, izmantojot kombinēto pieeju, izdalot
profesionālās zināšanas un profesionālo atzinību kā galvenās profesionālās identitātes
sastāvdaļas. Profesionālā identitāte var mainīties cilvēkam sasaistot pašreizējās profesionālās
30

aktivitātes ar savas pagātnes biogrāfijas pārskatīšanu un identificējoties ar nozīmīgiem
cilvēkiem (Dubar, 1995).
Amerikāņu psihologi V.Mjunsons un M.Vidmers veica savstarpējās mijiedarbības
pētījumu starp profesionālo identitāti un brīvā laika pavadīšanu. Viņu pētījumā piedalījās
universitātes un koledžas studenti 18 - 38 gadu vecumā (vidējais vecums 22 gadi). Šī
pētījuma nolūks bija noteikt universitātes studentu brīvā laika uzvedības sistemātisku saistību
ar profesionālo identitāti. Interesants atklājums bija tas, ka studentu domāšana un pārdomas
un ētiska brīvā laika pavadīšanas uzvedība bija saistīta ar profesionālo identitāti. Brīvā laika
pavadīšanas uzvedība galvenokārt tiek raksturota ar intelektuālām un radošām aktivitātēm.
Intelektuālas un radošas aktivitātes patiešām var veicināt vai ievirzīt profesionālo identitāti.
Intelektuālās un radošās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs var palielināt pašizpratni, tai skaitā
arī spēju, interešu un vērtību apzināšanos. Rezumējot – pārdomas par sevi attiecībā uz nākotni
var virzīt uz pašapzināšanos, kas visdrīzāk veicinās profesionālās identitātes sasniegšanu.
Savulaik S.Šavs un viņa līdzautori (1993, 1995) ir norādījuši, ka sports lielā mērā ir saistīts ar
identitātes veidošanos sievietēm, taču sports, iespējams, tiek saistīts ar vispārējo vai globālo
identitāti, bet netiek saistīts ar tādu specifisku mērījumu kā profesionālā identitāte (Rosentha,
Gurney & Moore, 1984). Lai arī šajā pētījumā tika konstatēta visai neliela statistiska sakarība
starp brīvā laika pavadīšanas uzvedību un profesionālo identitāti, balstoties uz S.Šava, viņa
līdzautoru (Shaw, 1993/1995) un A.Vatermana (Waterman, 1993) rezultātiem tas apstiprina
apgalvojumu, ka noteiktas brīvā laika pavadīšanas formas ir saistītas ar profesionālās
identitātes attīstības procesu.
V.Mjunsons un M.Vidmers secināja, ka profesionāla identitāte nosaka sociālo un
personīgo komponentu mijiedarbība. Personīgie komponenti atspoguļo viedokli par karjeras
nākotnes izaugsmi, sevis redzējumu profesionālajā darbībā, cilvēka intelektuālo un radošo
aktivitāti, kura attīstās un izpaužās sociālajā vidē un ietekmē profesionālo identitāti (Munson
& Widmer, 1997).
Arī amerikāņu pētniece D.Vaidlova karjeras attīstības jomā izmantoja kombinēto
pieeju profesionālās identitātes aprakstīšanai. D.Vaidlova uzsvēra, ka “profesionālā identitāte
ietver sevī profesionālās izvēles un tieksmes jēdzienus. Profesionālās identitātes veidošanās ir
nopietnas attieksmes pret virzību uz noteiktu karjeru veidošanās. Tie, kuriem ir izveidojusies
profesionālā identitāte, uzskata, ka viņi ir izvēlējušies darbības veidu, kurš turklāt viņiem der
un sola apmierināt saprātīgas gaidas attiecībā uz darba meklējumiem, atalgojumu un
sasniegumiem profesijā” (Waidtlow, 2002).
31

Krievu pētniece L.Šneidere profesionālo identitāti apraksta kā psiholoģisku kategoriju,
kuru var attiecināt uz savas piederības apzināšanos noteiktai profesijai un noteiktai
profesionālajai sabiedrībai. Profesionālo identitāti determinē arī profesionālā saskarsme un
profesionālā pieredze, kas tiek reprezentēta ar runas palīdzību caur Es-tēlu. Profesionālā
identitāte ir specifisks personīgās un sociālās identitātes integrācijas aspekts profesionālajā
realitātē. Sākumpunkts ir pašapziņa, bet kā izpildmehānismi kalpo identifikācijas un
atsvešināšanās procesi (Шнейдер, 2004).
L.Šneidere apgalvo, ka profesionālās identitātes veidošanās process seko profesionālās
socializācijas procesam. Tā ir objektīva un subjektīva vienotība ar profesionālo grupu, darbu, kas
nosaka personības profesionālo raksturlielumu (normu, lomu un statusu) pēctecību. Tad
atgriezeniskais process, kas saistīts ar objektīvo un subjektīvo šīs vienotības atraidīšanu un
personības profesionālo raksturlielumu nodalīšanu, ir profesionālā atsvešināšanās un/vai
profesionālā nodalīšana. Tēls ir profesionālās identitātes izpausmes veids (Шнейдер, 2004).
Izanalizējot pieejamo literatūru, kas aplūko profesionālo identitāti, tikai L.Šneideres
teorijā tika atklāti profesionālās identitātes struktūras komponenti. Dotā struktūra pamatojas
uz jēdzienu, kas nav ierasts Rietumu autoru teorijās – pašapziņu. L.Šneidere apgalvo, ka
profesionālā identitāte sastāv no profesionālās pašapziņas, kas veidojas no sākotnējām
zināšanām par savu Es-koncepciju un izveidotā profesijas tēla. Šīs sākotnējās zināšanas veido
“prototipu” (tipāžu - stereotipu) – profesijas vai tipiskā profesionāļa personificētu tēlu. Šis
stereotips veido cilvēka Es-tēlu profesionālo attiecību (personalizācijas) mijiedarbības procesā
ar citiem cilvēkiem, kā arī paužot sevi profesionālās situācijās (pašnoteikšanās,
pašorganizācija). Profesionālā identitāte izpaužas profesionālās saskarsmes procesā
(Шнейдер, 2004).
Profesijas tēls ir cilvēka priekšstats par izvēlēto profesiju un viņa attieksme pret to. Šī
jēdziena saturā iekļautas visas tās profesijas puses, kuras V.Bragina apraksta savā definējumā:
subjekta zināšanu kopums par aspektiem, kuri atspoguļo profesijas sociāli ekonomisko un
sabiedrisko nozīmīgumu (statuss, profesionālās perspektīvas un sociālā izaugsme,
specializācija, darba alga), ražošanas un tehnisko (darba dienas garums un atvaļinājums, darba
apstākļi, psiholoģiskās spriedzes raksturs darbā), ražošanas un pedagoģisko (mācību iestādes
veids, studiju ilgums, dienesta pienākumi) un sociāli psiholoģisko (prasību sistēma pret šauri
specializētām, tikumiskām un organizatoriskām īpašībām) profesijas pusi (Шнейдер, 2004).
32

1.attēls. Profesionālās pašapziņas un profesionālās identitātes saistība (Шнейдер, 2004,
148. lpp.)
Kā cilvēka gatavības pazīmes profesionālajai darbībai L.Šneidere aplūko J.Kļimova
piedāvāto galveno cilvēka darbības psihisko regulatoru izveidošanās pakāpi: “objekta tēls”
(subjektīvais profesijas tēls); “subjekta tēls” (Es-pašapziņas tēls); “subjektīvi subjektīvo un
subjektīvi objektīvo attiecību tēls” (profesionālā pašapziņa) (Шнейдер, 2004).
Cilvēka profesionālā identitāte balstās uz viņa personīgo paštēla un pašiedarbības
izpratni attiecībā uz viņa darba vidi (Busher, 2005). Šī identitāte ir galvenā indivīda
pašnoteikšanās izjūtai (Giddens, 1991; Busher, 2005), un tā veidojas mijiedarbojoties ar
citiem cilvēkiem darba vidē, lai konstruētu sociālās sistēmas un struktūras (Giddens, 1984).
Sociālās vides zinātnieki pētījuši iespēju identitātes konstruēšanai indivīdam sociālā vidē
(Ibarra, Kilduff & Tsai, 2005).
Dž.Gušē, K.Klārke, K.Pantzere, un K.Skenlens pētīja latīņamerikāņu skolēnu
profesionālo identitāti. Pētījumā piedalījās 128 dalībnieki vecumā no 15 līdz 18 gadiem (no
tiem 66,4% vīrieši, 33,6% sievietes). Pētījumā tika pārbaudīta saistība starp profesionālo
identitāti, pārliecību karjeras izvēlē un karjeras izpētes aktivitātēm. Rezultāti parāda, ka
skolēnu profesionālā identitāte ir saistīta ar pārliecību karjeras izvēlē un karjeras izpētes
aktivitātēm. Kā tika atklāts citos pētījumos, dažāda veida pārliecība ir saistīta ar
33

latīņamerikāņu skolēnu karjeras attīstību (Bores-Rangel et al., 1990; Church et al., 1992;
Flores & O’Brien, 2002). Šajā pētījumā skolēniem, kuri bija vairāk pašpārliecināti par savās
spējās veikt ar karjeras izvēli saistītos uzdevumus, bija skaidrākas savu mērķu, spēcīgo pušu
un interešu vīzijas. Lielāku barjeru skaita uztvere bija saistīta ar neskaidrāku profesionālo
identitāti šajā pētījumā (Gushue, Clarke, Pantzer & Scanlan, 2006).
Pētījuma autori kā profesionālās identitātes sastāvdaļas minēja sevis izpratni
pašliecinātība par savas izvēles pareizību, profesiju pasaules izpēti, sevis kā profesionāļa
vērtējumu, kas atspoguļo identitātes sociālos un personīgos aspektus.
A.Pipere savā pētījumā par pētnieka identitāti skata šo identitāti kā profesionālās
identitātes dinamisku daļu noteiktā dzīves laika un telpas kontekstā. Pētnieka identitāte ietver
indivīda pieņemtu pašpiedēvēšanu pētnieka sociālajai kategorijai, savstarpējas saistības
apzināšanos starp šo kategoriju un citām sociālās identitātes kategorijām un pastāvīgu
profesionālo attīstību (Pipere, 2007).
F. Kortagens, S. Dobrovs, M.Higgins, P.Fadjukofs, L.Pulkinens, K.Kokko
profesionālo identitāti skata caur internālo pieeju.
F. Kortagens skata profesionālo identitāti kā galveno jautājumu speciālista būtības
meklējumos (viņš pēta skolotāju identitāti). Viņa “sīpola modelī” skolotāja identitāte kā
centrālais līmenis ir cieši saistīts ar Es-konkopcija un ļoti grūti maināms (Korthagen, 2004;
Korthagen & Verkuyl, 2007).
S.Dobrovs un M. Higgins pētīja kā indivīdu atbalsta tīkla attiecības ietekmēja viņu
profesionālās identitātes skaidrību. Viņi atklāja saistību, ka, ja atbalsta tīkla blīvums palielinās
(palielinās sociālās attiecības un vides avotu sniegtā informācija, kas veicina indivīda
profesionālo attīstību), tad samazinās indivīda profesionālās identitātes skaidrība. Šis pētījums
ir pirmais longitudinālais ieskats par to, kā cilvēka profesionāli nozīmīgas attiecības ietekmē
viņa profesionālā identitātes attīstību karjeras kontekstā (Dobrow & Higgins, 2005).
Profesionālās identitātes īpatnības pētījuši P.Fadjukofs, L.Pulkinens un K.Kokko.
Viņu izpētes grupa bija cilvēki 27, 36 un 42 gadu vecumā (100 sievietes, 97 vīrieši ). Šī
pētījuma mērķis bija gūt zināšanās par identitātes statusa sadalījumu pieaugušo vecumā un
analizēt identitātes veidošanās modeļus pieaugušo vecumā 27, 36 un 42 gados longitudinālajā
pētījumā. Rezultāti parādīja, ka brieduma identitātes statuss pieauga līdz ar vecumu. Lai gan
pastāvēja iepriekšnolemtības statusa pieaugums vecumā no 27 līdz 36 gadiem, brieduma
identitātes statusa pieaugums notika vecumā no 36 līdz 42 gadiem. Kā bija sagaidāms,
moratorija statuss līdz ar vecumu kļuva retāk sastopams un bija visbiežāk sastopams visās
sfērās 27 gadu vecumā, jo šajā vecumā daudzi respondenti bija aizņemti ar profesionālo
34

mērķu izpēti; šajā sfērā moratorija statuss procentuāli bija vairākas reizes lielāks, salīdzinot ar
citām sfērām. Lielākajai daļai gan sieviešu, gan vīriešu bija raksturīgs brieduma identitātes
statuss tādās sfērās kā profesionālā identitāte, tuvas attiecības un dzīves stila identitāte 36 un
42 gadu vecumā (Fadjukoff, Pulkkinen & Kokko, 2005).
A. Griffins, H. Cohens, M.Greggs, V.Meuss, T.A.Makkojs profesionālo identitāti
skata caur eksternālo pieeju.
V.Meuss savā pētījumā akcentēja profesionālās identitātes ārējos komponentus -
sekmes mācībās un sociālo atbalstu. Pētījumā piedalījās 300 vidusskolas studenti, kuru
vidējais vecums bija 18 gadi. Tika paredzēta un arī atrasta nozīmīga sakarība starp sekmēm
mācībās un profesionālo identitāti. 91% no respondentiem brieduma stadijā bija teicamas
sekmes mācībās. Labus rezultātus mācībās uzrādīja arī 70% no respondentiem identitātes
iepriekšnolemtības un moratorija stadijā un 6% difūzās identitātes stadijā. Tāpat tika atklāta
saistība starp apmācības tipu un identitātes statusa veidu. Tika pētīta arī saistība starp
profesionālo identitāti un divām citām dzīves sfērām: attiecībām un brīvo laiku. Profesionālā
identitāte nekorelēja ar vientulības izjūtu, labu draugu skaitu vai spēju interesanti pavadīt
brīvo laiku.
V.Meusa konstatēja, ka katra no sfērām (skola, brīvais laiks un attiecības) draugu
sniegtais atbalsts izrādījās svarīgāks vai ne mazāk svarīgs kā vecāku piedāvātais atbalsts. Tika
atklāta saistība starp profesionālo identitāti un draugu atbalstu. Šo saistību izdevās atklāt ar
skolu saistītu draugu gadījumā. Studentiem ar moratorija statusu bija lielāks sociālais atbalsts
no skolas draugiem nekā tiem, kuri atradās identitātes iepriekšnolemtības vai difūzās
identitātes statusā. Tātad var secināt, ka vecāku sociālais atbalsts nebija saistīts ar
profesionālo identitāti nevienā no trim sfērām, kā arī draugu sociālais atbalsts nebija saistīts ar
profesionālo identitāti brīvā laika un attiecību sfērās (Meeus, 1993).
Profesionālās identitātes veidošanos jauniešiem ietekmē ārējā vide. Nesenie
longitudinālie pētījumi par jauniešiem ilustrē attiecību sarežģījumus starp sociālo pasauli un
jaunu cilvēku attīstošos identitāti (Bloomer & Hodkinson, 2000; Ball et al; 2000). Tādus
procesus var skatīt kā profesionalo identitāti ietverošus, t.i. es izjūta ir saistīta ar darba un
karjeras jautājumiem. Profesionālā identitāte veidojas un var tikt patstāvīgi pārveidota tādā
pašā veidā kā citas identitātes daļas (Hodkinson & Sparkles, 1997).
A. Griffina, H. Cohens un M.Greggs profesionālo identitāti uzskata par sociālās
identitātes aspektu. Tā ir tas, ko mēs domājam par sevi profesionālajā lomā un tā ietekmē
mūsu darba veikumu. Tā attīstās laika gaitā kā atbildes reakcija uz nozīmīgiem notikumiem,
kuriem katrs indivīds piešķirs unikālu nozīmi. Profesionālā identitāte ir svarīga, jo tā veido
35

mūsu praktisko darbību un ietekmē mūsu uzvedību, darbojoties kā ārpasaules un indivīda
saskarsmes krustpunkts. Profesionālā identitāte nosaka profesionālo uzvedību un spēcīgi
ietekmē visas cilvēka darbības sfēras (Griffin, 2008). H.Cohens apgalvo, ka mūsu sabiedrība
ļauj pakārtot visas citas svarīgas lomas profesionālajai identitātei. Jo augstāks ir profesijas
statuss, jo vairāk tiks pieļauta citu nozīmīgu dzīves un profesionālās lomu pakļaušana šim
statusam” (Cohen, 1981). Kad cilvēks apgūst citas, atšķirīgas profesionālās identitātes, viņš
reorganizē savas daudzveidīgās identitātes noteiktā hierarhijā, orķestrējot (instrumentējot) tās
vienotajā es, komplektējot identitātes tādējādi, lai gan viena atsevišķa identitāte, gan
daudzveidīgās identitātes var tikt aktualizētas, tādējādi palīdzot cilvēkam būt efektīvam
dažādās vidēs (Gregg, 2001).
T.Makkojs pētīja Kanzasas universitātes 253 apmaiņas studentu profesionālo
identitāti. Statistiskā analīze atklāja, ka transfēra studentēm bija augstāki barjeras skalas
rādītāji, bet transfēra studentiem bija zemāki profesionālās informācijas skalas rādītāji
(McCoy, 2004). Šī pētījuma saturs ir svarīgs transfēra studentu un karjeras attīstības izpratnei.
Pamatojoties uz šiem atklājumiem, var secināt, ka transfēra studentiem ir vairāk grūtību
profesionālās identitātes veidošanās procesā. Transfēra studentiem, atrodoties svešā valstī,
vērojamas lielākas grūtības realizēt sevi profesionālajā vidē un veidot profesionālo identitāti.
Pētījums atspoguļo ārējo faktoru ietekmi uz profesionālo identitāti.
Saprotams, ka šīs vitāli svarīgās problēmas personībai rodas visas dzīves laikā, jo
personība nemitīgi mainās, attīstās. Tātad dažādās personības attīstības stadijās vieni un tie
paši profesionālās pašnoteikšanās uzdevumi tiek risināti atšķirīgā veidā. Nemitīga savas vietas
profesiju pasaulē (vai konkrētas profesijas) precizēšana, savas sociāli profesionālās lomas
izpratne, attieksme pret profesionālo darbu, kolektīvu un sevi pašu kļūst par svarīgām cilvēka
dzīves sastāvdaļām. Dažreiz notiek atsvešināšanās no profesijas, cilvēku tā sāk nomākt, viņš
izjūt neapmierinātību ar savu profesionālo stāvokli. Nereti rodas gadījumi, kad cilvēks ir
spiests mainīt profesiju (specialitāti) un darba vietu.
Profesionālā identitāte veidojas profesionālās pašnoteikšanās procesā, kas noris
pakāpeniski, ko apstiprina J.Kļimova, N.Prjažņikova, E.Zejera, N.Samoukinas pētījumi.
Personībai nemitīgi rodas problēmas, kas pieprasa savas attieksmes pret profesijām
noteikšanu, dažreiz arī savu profesionālo sasniegumu analīzi un refleksiju, lēmuma par
profesijas izvēli vai tās maiņu pieņemšanu, karjeras precizēšanu un korekciju, kā arī citu
ar profesiju saistītu jautājumu risināšanu. Visi šie jautājumi tiek risināti profesionālās
pašnoteikšanās procesā.
Profesionālās identitātes process noris ilgā laika posmā. Profesionālās identitātes
36

attīstība tiks izskatīta ”Profesionālās identitātes veidošanās periodizācija” nodaļā. Esošajā
nodaļā tiks izskatīti profesionālās pašnoteikšanās jēdziens tā kā, tas nosaka profesionālo
identitāti. Profesionālo pašnoteikšanos ir pētījuši krievu autori J.Kļimovs, N.Prjažņikovs,
N.Samoukina un E.Zejers.
J.Kļimovs profesionālo pašnoteikšanos saprot kā vienu no cilvēka psihiskās attīstības
svarīgākajām izpausmēm, kā procesu viņa attīstībai pilnvērtīga profesionāļu sabiedrības
dalībnieka lomā un sociālajā sabiedrībā kopumā. Sociāli nozīmīgas darbības izpilde, kas
vērsta uz sociāli vērtīga produkta ražošanu, ir kritērijs cilvēka nozīmi un motivējošajiem
meklējumiem un lēmumiem. Šajos lēmumos izkristalizēti apzinātie un neapzinātie aspekti, bet
pašā lēmumā integrējas iepriekšējā pieredze un nākotnes mērķi (Климов, 2004).
Svarīgākā profesionālās pašnoteikšanās sastāvdaļa pēc J.Kļimova domām ir
profesionālā pašapziņa, kuras struktūra (savas piederības noteiktai profesionālajai kopībai
apzināšanās) ir sekojoša: “mēs – virpotāji”, “mēs – metālisti”, “mēs – strādnieki”; savas
atbilstības profesionālajam etalonam un savas vietas sabiedrībā atbilstoši sociālo lomu
(“jauniņais”, “viens no labākajiem speciālistiem”) sistēmai apzināšanās un izvērtēšana;
cilvēka informētība par atzīšanas līmeni sociālajā grupā (“mani uzskata par labu speciālistu”);
zināšanas par savām stiprajām un vājajām pusēm, pilnveidošanās ceļu, iespējamo veiksmes un
neveiksmes zonu (“šeit nepieciešama pacietība”), savu individuālo veiksmīgas darbības veidu,
individuālā darbības stila pārzināšana; priekšstats par sevi un savu darbu nākotnē (Климов,
2004). Otra svarīgākā profesionālās pašnoteikšanās sastāvdaļa ir profesionālā piemērotība, tās
veidošanās nosacījumi un virzieni.
J.Kļimovs izdala divus profesionālās pašnoteikšanās līmeņus: a) gnostiskais (apziņas
un pašapziņas izmaiņas); b) praktiskais (cilvēka sociālā statusa reālas izmaiņas) (Климов,
2004/2003).
Savos darbos N.Prjažņikovs pētīja kā profesionālo, tā arī personīgo pašnoteikšanos.
Viņš akcentē nesaraujamo profesionālās pašnoteikšanās saistību ar cilvēka pašrealizāciju citās
nozīmīgās dzīves jomās: “Profesionālās pašnoteikšanās būtība ir patstāvīga un apzināta
veicamā darba un visu aktivitāšu jēgas atrašana konkrētā kultūrvēsturiskā (sociālekonomiskā)
situācijā” (Пряжников, 1996).
aspektus:
Tāpat N.Prjažņikovs piedāvā šādus galvenos personības profesionālās veidošanās
1. Personības profesionālā pašnoteikšanās ir indivīda selektīva attieksme pret profesiju
pasauli kopumā un pret konkrētu izvēlēto profesiju.
37

2. Tās būtība ir apzināta profesijas izvēle, ņemot vērā savas īpatnības un iespējas,
profesionālās darbības prasības un sociālekonomiskos nosacījumus.
3. Tā realizējas visas profesionālās dzīves laikā: personība pastāvīgi refleksē, pārvērtē
savu profesionālo būtību un rod savu apstiprinājumu profesijā.
4. Tās aktualizāciju iniciē dažāda veida pasākumi, piemēram, vispārizglītojošās skolas
vai profesionālās mācību iestādes beigšana, kvalifikācijas paaugstināšana, dzīvesvietas maiņa,
atestācija un atlaišana no darba u.c.
5. Tā ir personības sociālpsiholoģiskā brieduma, tās pašrealizācijas un
pašaktualizācijas vajadzības būtisks raksturlielums.
Analizējot personības potenciālās pašrealizācijas iespējas, N.Prjažņikovs piedāvā
septiņus tās pašnoteikšanās tipus: pašnoteikšanās konkrētās darba funkcijās; pašnoteikšanās
konkrētā darbā; pašnoteikšanās konkrētas specialitātes līmenī; pašnoteikšanās konkrētā
profesijā; pašnoteikšanās dzīvē; personīgā pašnoteikšanās; pašnoteikšanās kultūrā
(Пряжников, 1996).
N.Samoukina detalizētāk izstrādāja profesionālās pašnoteikšanās un profesijas izvēles
jēdzienus. Profesionālo pašnoteikšanos viņa aplūko kā ilgstošu procesu, bet tas ir iekšējs,
subjektīvs atšķirībā no profesijas izvēles, kura tiek attiecināta uz cilvēka uzvedību.
Profesionālā pašnoteikšanās ir cilvēkam “savas” profesijas un “sevis profesijā”, personīgās
profesionālās lomas tajā meklēšana, profesionālo pozīciju un perspektīvu noteikšana, to
sasniegšana (Самоукина, 1999).
Šneidere profesionālo pašnoteikšanos aplūko kā procesu, kas aptver visu personas
profesionālās darbības periodu: no profesionālo nodomu rašanās līdz izstāšanās no darba
tirgus (Шнейдер, 2004).
Profesionālās pašnoteikšanās atbilstība galvenokārt ir atkarīga no tā, kā pašapziņā ir
attīstījies cilvēka “nākotnes profesijas” tēls, kurš noteiktā veidā attiecas uz Es-tēlu (Шнейдер,
2004).
E.Zejers personības profesionālās pašnoteikšanās jautājumus aplūko psiholoģisko
profesiju kontekstā (Зеер, 2003). Attiecīgi tiek paplašināta cilvēka kā profesionāļa attīstības
apspriežamo nosacījumu joma. Kā svarīgākā no tām izvirzās personiskās jēgas problēma
profesionālajā darbībā. Dzīves laikā personība mainās. Dažādās attīstības stadijās (bērnība,
pusaudžu vecums, agrā jaunība u.c.) vieni un tie paši profesionālās pašnoteikšanās uzdevumi
var tikt risināti atšķirīgā veidā. Kopumā pašnoteikšanās ir ne tikai alternatīvo profesiju izvēle,
bet personības attīstības radošais process.
38

E.Zejera galvenie aprakstītie profesionālās pašnoteikšanās procesa momenti ir šādi:
1. Cilvēka attieksmes pret profesiju pasauli selektivitāte;
2. Izvēles realizēšana, ņemot vērā cilvēka individuālās īpatnības, profesijas prasības un
sociālekonomiskos nosacījumus;
3. Pastāvīga pašnoteikšanās visas dzīves garumā, pastāvīga savas profesionālās būtības
refleksija un pašapliecināšanās profesijā;
4. Procesa iniciēšana un aktualizācija citu notikumu iespaidā (studiju beigšana, dzīves
vietas maiņa u.c.);
5. Pašnoteikšanās kā pašrealizācijas un pašaktualizācijas uztvere, kā personības sociālā
brieduma izpausme (Зеер, 2003).
Pēc E.Zejera domām profesionālā pašnoteikšanās ir savas pozīcijas nostiprināšana
problēmsituācijā, ko pavada personības iekšējie konflikti. Faktori, kas nosaka šos konfliktus,
ir:
• personības virzības sastāvdaļu koordinēšana (motīvi, pašvērtējums, vērtību
orientācijas);
• profesionālās darbības rakstura un profesionālās kompetences līmeņa nesakritība;
• personības pretrunas starp panākumu sasniegšanu, materiālo labumu, karjeras
virzību un profesionāli nozīmīgu īpašību attīstības līmeni;
• nesakritība priekšstatos par profesionāli nozīmīgajām īpašībām un reālajām
profesionālajām iespējām;
• pretrunas starp profesionālajām iespējām, potenciālu un sociālajiem
ierobežojumiem, ko nosaka dzimums, vecums, etniskā piederība, ārējais izskats
(Зеер, 2003).
Izpaužoties kā emocionāli spilgtam personības attieksmes procesam pret savu vietu
profesiju pasaulē, profesionālo pašnoteikšanos determinē sociālekonomiskie apstākļi,
starppersonu attiecības kolektīvā, vecuma un citas krīzes. Taču vadošā loma pieder personības
aktivitātei, cilvēka atbildībai par savu attīstību. Profesionālā pašnoteikšanās ir būtisks
personības pašrealizācijas faktors konkrētā profesijā un kultūrā vispār (Зеер, 2003).
Kā “psiholoģiskās telpas profesionālās un personīgās pašnoteikšanās” orientieri var
būt dzīves scenāriji un dzīves stratēģijas (Ē.Berns), sociālā loma (Dž.Mīds), sociālais
stereotips (V.Lipmans), dzīves kā poēmas veidošana (M.Rozins), “arhetipi” (K.G.Jungs),
dzīves tēls, dzīves stils u.c. Paralēli tas var izpausties kā cilvēka principiāli jaunu pieeju
meklējumi vitāli svarīgu problēmu risināšanā (Пряжников, 1997/ 2004).
39

No augstāk minētā, var secināt, ka profesionālo identitāti var izskatīt, internāli, ko
apstiprina F. Korthagens, S. Dobrovs, M.Higgins, P.Fadjukofs, L.Pulkinens, K.Kokko.
Profesionālo identitāti daži autori izskata eksternāli, kā A. Griffins, H. Cohens, M.Greggs,
V.Meuss, T.A.Makkojs. Kombinētā pieeja (ārejās vides un personības īpašību ietekme)
iekļauj sociālo un personīgo identitāti, ko apstiprina Ē.Ēriksons, Dž. Marsijа,
Dž.Hollands, D. Vaidtlova, Dž. Guše, K.Klārke, K.Pantzere, K Skenlens, C. Dubars.
Runājot par profesionālo identitāti, tiek ņemti vērā cilvēka stabilie priekštati par
savām iespējām un ārejās vides ietekme uz tiem (profesionālās identitātes jēdzienus
J.Klimovs, N.Samoukina, N.Prjažnikovs sauc par profesionālo pašnoteikšanos).
Profesionālā identitāte tiks skatīts kā vispārējs cilvēka priekšstats par sevi kā profesionāli
un cilvēka spēju izvēlēties atbilstošo profesionālo vidi.
1.3. Profesionālās identitātes attīstības periodizācija
Kā tika minēts iepriekš, profesionālā identitāte veidojas visas cilvēka dzīves garumā.
Šajā apakšnodaļā analizēsim to, kādā veidā notiek profesionālās identitātes veidošanās. Pirms
pievērsties profesionālās identitātes periodizācijai, jāaplūko, kas ir dzīves periodizācija.
Dzīves periodizācija ir zinātniska un praktiska problēma, kas atspoguļo cilvēka
attīstības fiziskās, psiholoģiskās un garīgās likumsakarības. Vai attīstības procesi ir konkrētu
programmu attīstīšana, cilvēka un sabiedrības dialogs, vai sabiedrības pieredzes apgūšana?
Kāpēc cilvēka dzīves process tiek iedalīts tieši šādos periodos? Kādas iekšējās pretrunas
noved pie šo periodu maiņas? Vai kaut kas mainās šajās likumsakarībās pārredzamā
vēsturiskajā laikā? Visticamāk, ka periodizācijas jautājumi sociālajās zinātnēs vienmēr paliks
“problemātiski”.
Pagājušā gadsimta sākumā psihologu uzmanība galvenokārt tika pievērsta agrīnās un
vēlīnās bērnības periodiem (Асеев, 1983; Блонский, 1997; Выготский, 1982; Леонтьев, 1975;
Рубинштейн, 1999 u.c.). 20.gadsimta vidū aktuāla kļūst cilvēka attīstības problēma visas dzīves
garumā. Vienu no vērienīgākajiem pētījumiem šajā jomā veikusi Š.Bjūlere, kura izzināja mērķu
izvirzīšanas dinamiku cilvēka mūžā (Buller, 1965).
Saskaņā ar D.Levinsona atziņām ik pēc 20 gadiem indivīdi pārskata savu dzīvi
balstoties uz savstarpējām attiecībām ar ārējo pasauli. Šī struktūra veido dzīves tēla pamatu,
vienlaicīgi kalpojot par robežu un saistošo posmu starp personību un sabiedrību. Noteiktos
attīstības posmos cilvēki sāk izjust šaubas un izjauceksistējušo dzīves struktūru. Pēc tam viņi
veido jaunu struktūru, kas atbilst tā brīža vajadzībām (Levinson, 1978).
40

Pēc R.Goulda domām pieaugšana ir process, kad notiek atteikšanās no bērnišķīgām ilūzijām
un melīgiem pieņēmumiem attiecībā uz pārliecību par saviem spēkiem un sevis pieņemšanu.
Uzvedību un indivīda vitāli svarīgos lēmumus nosaka viņa nozīmju sfēra.
Profesionālās identitātes veidošanos mēs aplūkosim ar periodizācijas palīdzību.
Piemēram, T.Kudrjavcevs (1981), V.Bodrovs (2001), E.Zejers (2003), A.Kļimovs
(2004) un L.Šneidere (2004) profesijas apguvi saista ar agriem cilvēka attīstības posmiem
(aptuveni no 17-18 līdz 24-27 gadiem). Karjeras periodizācijā, ko piedāvā E.Ginsbergs,
M.Ginsbergs, S. Akselrads un J.L.Herma (1951), Dž.Sjupers (1953), R.Heivighersts (1964),
profesionālās izglītības ieguve un pozīciju nostiprināšana sabiedrībā tiek saistīta ar daudz
vēlākiem attīstības periodiem (no 25 līdz 44 gadiem). Jāpiebilst, ka ne visas šīs periodizācijas
nepastarpināti attiecas uz profesionālo identitāti. E.Ginsbergs, M.Ginsbergs, S. Akselrads un
J.L.Herma aplūko to, kādi faktori ietekmē profesijas izvēli, Dž.Sjupers apraksta darba dzīves
ciklus, R.Heivigherstu interesēja nostādņu un darba iemaņu apguve, A.Kļimovs, V.Bodrovs,
T.Kudrjavcevs, L.Šneidere piedāvā personības profesionālās attīstības posmus un vienīgi
E.Zejers savā periodizācijā nepastarpināti izmanto profesionālās identitātes terminu.
A.Čikerings (1969), H. Gordons (1988), V.Tinto (1975/1993), A.Astins (1984/1985),
E.Paskarella un P.Terenzīni (1991), S.Guseva, V.Dombrovskis, I.Kokina (2009) apskata
augstskolu un koledžu studentu profesionālo identitāti.
Periodizācijas aplūkosim detalizētāk.
1951.gadā E.Ginsbergs, M.Ginsbergs, S.Akselrads un J.L.Herma izvirzīja teoriju, kurā
pieņēma, ka profesijas izvēli ietekmē četri faktori: realitātes faktors, izglītības process,
emocionālais faktors, personīgās vērtības. Šī teorija paredz, ka uz karjeras izvēli ved attīstības
ceļš. Pētnieki apgalvoja, ka laika posmā līdz agrīnam briedumam cilvēks iziet trīs attīstības
stadijas.
1. Fantāziju stadijā (0-11 gadi) bērns brīvi seko jebkura veida izvēlētajai nodarbei. Šī
procesa laikā tiek noteikti tie darbības veidi, kuriem bērns dod priekšroku un kuri attiecas uz
nākotnes profesijas izvēli.
2. Eksperimentālo stadiju (11-17 gadi) raksturo interese par profesiju, karjeras izvēles
process arvien turpinās. Notiek savu interešu, spēju novērtēšana, vērtību pārvērtēšana.
3. Reālistiskajai stadijai (17-23 gadi), kura aptver periodu no vidējā jauniešu vecuma
līdz agrīnam briedumam, ir trīs apakšstadijas (pētījumi - jaunieši sāk ierobežot savu izvēli,
pamatojoties uz personisko aizraušanos, prasmēm un spējām; kristalizācijas stadijā īstenojas
profesijas izvēle; pēc tās seko detalizācijas process, kad cilvēks seko tai izglītības pieredzei,
41

kura ir nepieciešama, lai sasniegtu savu mērķi – karjeru. Minētās karjeras izvēles stadijas nav
obligāti jāiziet visiem jauniešiem (Ginsberg, Ginsberg, Axelrad & Herma, 1951).
E.Ginsbergs ar līdzautoriem (1951) jēdzienu ”profesionālā izvēle” saprot kā lēmuma
pieņemšanas procesa rezultātu, kas realizējas ilgā laika periodā un kura laikā persona, kas
pieņem lēmumu, apzinās savu identitāti (līdz ar citiem faktoriem) un cenšas to korelēt ar
profesiju, kurai tiek dota priekšroka.
D.Sjupers (1953) attīstīja un precizēja E.Ginsberga argumentāciju. Viņš apgalvo, ka “
izvēloties profesiju, cilvēks profesionālos terminos izklāsta, kādam personības tipam viņš sevi
pieskaita”, un ar to saista Es-koncepcijas kristalizāciju un profesionālā lēmuma pieņemšanas
procesu (Ginsberg, Ginsberg, Axelrad & Herma, 1951).
D.Sjupers darba dzīvi iedalīja piecos karjeras attīstības posmos, vadoties pēc tā, kādu
vietu cilvēka dzīvē darbs ieņem noteiktā dzīves periodā. Profesionālās pašnoteikšanās laikā
cilvēks attīsta un precizē savu profesionālo Es-koncepciju:
1. Augšanas posms (no dzimšanas līdz 14 gadiem): Es-koncepcijas attīstība. Bērni
spēlē dažādas lomas, pēc tam izmēģina savus spēkus dažādās nodarbēs. Viņiem parādās
noteiktas intereses, kuras var atstāt ietekmi uz profesionālo karjeru nākotnē.
2. Izpētes posms (no 15 līdz 24 gadiem): cilvēki cenšas izprast un noteikt savas
vajadzības, spējas, vērtības, noteikt profesionālās karjeras variantus; tiek apgūta profesija.
3. Karjeras nostiprināšanas posms (no 25 līdz 44 gadiem): darbinieki cenšas ieņemt
stabilu stāvokli izvēlētās darbības jomā.
4. Sasniegtā saglabāšanas posms (no 45 līdz 64 gadiem): cilvēki cenšas saglabāt to
stāvokli ražotnē vai dienestā, kuru viņi sasnieguši iepriekšējā posmā.
5. Atslābuma posms ( pēc 65 gadu vecuma) (Super, 1953/1957).
Viens no D.Sjupera būtiskākajiem ieguldījumiem karjeras attīstības teorijā ir viņa atziņa, ka
Es-koncepcija mainās un attīstās cilvēka dzīves laikā kā dzīves pieredzes rezultāts. Cilvēki visu
laiku secīgi pilnveido Es-koncepciju un to izmanto darbā, kas palīdz adaptēties savā profesijā.
Amerikāņu pētnieku R.Heivigherstu (1964) interesēja darba iemaņu attīstības posmi, kas
nepieciešami, lai kļūtu par pilnvērtīgu darbinieku.
1. Identifikācija ar darbinieku (5-10 gadi). Bērni sevi identificē ar strādājošo tēvu un māti,
un nodomi nākotnē strādāt kļūst par viņu Es-koncepcijas daļu.
2. Galveno darba iemaņu iegūšana un darba mīlestības veidošanās (10-15 gadi).
Skolnieki mācās organizēt savu laiku, un centieni izpildīt dažādus uzdevumus
noteiktos apstākļos sāk sekot principam: vispirms darbs, tad rotaļas.
42

3. Konkrētas profesionālās identitātes iegūšana (15-25 gadi). Cilvēks izvēlas profesiju,
gatavojas tai, iegūst darba pieredzi, kas ļauj viņam izvēlēties un uzsākt karjeru.
4. Profesionāļa veidošanās (25-40 gadi). Cilvēks pilnveidojas savas profesionālās
meistarības iespēju robežās un virzās augšup pa karjeras kāpnēm.
5. Darbs sabiedrības labā (40-70 gadi). Pēc profesionālās karjeras virsotnes
sasniegšanas cilvēki pārdomā pilsonisko un sociālo atbildību, ar ko saistīts viņu
darbs, un cenšas atrast laiku, lai izpildītu savus pienākumus sabiedrības priekšā.
6. Pārdomas par profesionālās darbības perioda produktivitāti (pēc 70 gadiem). Pēc
došanās pensijā cilvēki ar gandarījumu atceras savus profesionālos sasniegumus
(Havighurst, 1964).
Atzītākās krievu autoru periodizācijas atrodamas V.Bodrova, J.Kļimova,
T.Kudrjavceva un citu autoru darbos. Tās rezumējot, V.Bodrovs izdala sekojošus personības
profesionālās attīstības posmus (Бодров, 2001; Климов 2003/ 2004).
1. Pirmsprofesionālā attīstība.
1.1. Pirmsrotaļu stadija – līdz 3 gadu vecumam (“agrīnās bērnības laikmets” pēc D.Eļkoņina).
1.2. Rotaļu stadija no 3 līdz 6 gadiem (pirmsskolas vecums).
1.3. Mācību darbības apgūšana – no 6 līdz 11-12 gadu vecumam (jaunākais skolas vecums).
Pirmajās trīs stadijās veidojas bērna kā nākamā darba subjekta personība, uzvedības
regulācijas sistēma, motivācijas un vajadzību, kognitīvā, emocionālā un gribas sfēra.
2. Attīstība profesijas izvēles periodā.
Optācijas stadija (sagatavošanās dzīvei, darbam, profesijas izvēle) – no 11 līdz 14-18
gadiem. Šajā periodā notiek sociāli nozīmīgu vērtību sistēmas, priekšstatu par dzīves
veidošanu un profesionālās virzības apgūšana un aktīva attieksmes pret pasauli.
3. Attīstība profesionālās apmācības periodā un topošā profesionāļa attīstība.
3.1. Profesionālās apmācības stadija – no 15-18 līdz 19-23 gadiem (mērķtiecīgi virzīta
zināšanu sistēmas, praktisko iemaņu un prasmju apguve izvēlētajā profesionālajā darbībā,
vērtējošu priekšstatu veidošanās par doto profesionālo kopību, attīstība un nākamās
profesionālās aktivitātes aizpildīšana ar priekšmetisku saturu, profesionālās piemērotības
veidošanās mācībām un reālajai praksei – attiecībā pret darbu tā veidojas uz profesionāli
orientētu personības struktūru pamata).
3.2. Profesionāļa adaptācijas stadija – no 19-21 līdz 24-27 gadiem (pielāgošanās
sociālām un profesionālām normām, nosacījumiem, darba procesam, tālāka pašnoteikšanās
attīstība izvēlētajā profesijā, apziņa par pareizu izvēli dzīves un profesionālo mērķu un nostāju
43

saskaņotība, speciālo spēju, emocionālo un gribas īpašību, nozīmīgu personības profesionālo
īpašību attīstība).
3.3. Profesionāļa attīstības stadija – no 21-27 līdz 45-50 gadiem (profesionāļa
profesionālo īpatnību, kopējo un specializēto psihisko funkciju, operacionālo īpašību,
pašregulācijas prasmju un iemaņu, pašvērtējuma pilnveidošana, pilnveidošanās kopumā,
darba procesu psiholoģiskā nodrošinājuma paņēmienu veidošanās un attīstība).
3.4. Profesionāļa realizācijas stadija – no 45-50 līdz 60-65 gadiem (operacionālo un
personības struktūru stabilizācija, profesionālā potenciāla pilnīga vai daļēja realizācija. Šajā
stadijā notiek izteikta atsevišķu psihisko funkciju, individuālā darbības stila kompensācija,
samazinās aktivitāte, tiek koriģēti dzīves mērķi).
3.5. Atslābuma stadijai (no 61-66 gadiem) raksturīgs arvien lielāks aktivitātes, interešu
zudums, dzīves nostāju, vērtību orientāciju pārveidošana (Бодров, 2001).
J.Kļimovs uzskata, ka visas dzīves laikā cilvēks atrodas profesijas izvēles,
profesionālās pārorientēšanās situācijā. Tās iemesli ir “darba satura un tehnisko līdzekļu
būtiskas izmaiņas”, kuras var izsaukt “nepieciešamību mācīties papildus, pārkvalificēties un
pat mainīt amatu” (Климов, 2003).
Tieši tāpēc pēc sākotnējās orientācijas un darba uzsākšanas nākamo, trešo periodu arī
var iedalīt četrās daļās:
• Internāļa apakšperiods – darbinieks ir pieredzējis, interesējas par darbu, sekmīgi
tiek galā ar savām profesionālajām funkcijām;
• Meistarības apakšperiods – darbinieks ir spējīgs risināt visu iespējamo diapazonu
uzdevumus normālās un nestandarta situācijās, viņam raksturīgs universālums,
piemīt individuālais stils, piemīt augstas pozīcijas, kategorijas, tituli;
• Autoritātes apakšperiods – darbinieks kļūst par sava amata meistaru, ar kura
viedokli visi rēķinās; tiek iegūta plaša popularitāte profesionālajā sabiedrībā,
nozarē, valstī; tiek iegūti augsti tituli, pakāpes un bagāta pieredze; iespējamo
veselības, spēku, aktivitātes zaudējumu kompensē palīgu piesaiste;
• Darbaudzināšanas periods – profesionāli pavada sekotāji, mācekļi (Климов, 2003).
Darba turpinājumā aplūkosim krievu pētnieka E.Zejera periodizāciju, kurā viņš
apraksta profesionālās identitātes attīstību (Зеер, 2003). Jāmin zināma līdzība starp E.Zejera
periodizāciju un V.Bodrova piedāvāto apkopojumu. Abām periodizācijām ir vienāda jēga,
atšķirības eksistē attīstības stadiju robežās.
44

Profesionālās identitātes attīstību E.Zejers aprakstījis šādi (Зеер, 2003):
Pirmsskolas vecums. Šajā vecumā plaši izplatītas ir lomu un sižeta rotaļas. Daļai no
tām ir profesionāli orientēts raksturs. Būtiska nozīme ir sākotnējiem darba mēģinājumiem.
Pozitīva ietekme uz tālāko profesionālo pašnoteikšanos ir zināšanām par vecāku darbu.
Svarīgi ir novērot pieaugušo darbu, bet pēc tam aprakstīt tā saturu. Profesionālo lomu rotaļu
rezultātā vienkāršāko darbu veidu izpilde, pieaugušo vērošana darbībā kļūst par pirmsskolas
vecuma bērnu pašnoteikšanos, pamatojoties uz dažādu darba veidu atšķiršanu un atšķirīgu
profesiju salīdzināšanu.
Jaunākais skolas vecums. Šī vecuma psiholoģiskā īpatnība ir pieaugušo, īpaši svarīgu
personu – skolotāju, vecāku un radinieku – atdarināšana. Novērota sava veida profesionālā
indukcija. Otra šī vecuma bērnu svarīgākā īpatnība ir sasniegumu motivācija. Tas, ka bērns
apzinās savas spējas, noved pie priekšstata veidošanās par vēlamo profesiju. Mācību un
praktiskā darbība veicina bērnu iztēles attīstību, viņiem parādās profesionāli spilgtas
fantāzijas, kurām nākotnē būs liela ietekme uz personības profesionālo pašnoteikšanos.
Pusaudžu vecums. Šajā vecumā tiek likts pamats tikumiskajai attieksmei pret
dažādiem darba veidiem, notiek personīgo vērtību sistēmas veidošanās, kura nosaka pusaudžu
attieksmes izvēli pret dažādām profesijām. Diferencēta attieksme pret konkrētiem mācību
priekšmetiem un nodarbībām fakultatīvajos pulciņos pusaudžiem veido mācību tehniskos
mērķus un profesionāli orientētus sapņus. Vēlamās nākotnes tēli un profesionālie sapņi kļūst
par sava veida psiholoģiskām ceļa zīmēm, profesionālās pašnoteikšanās iezīmēm.
Agrīnā jaunība (14-15). Svarīgākais šī vecuma uzdevums ir profesijas izvēle. Tas ir
reālistiskās orientācijas periods. Pusaudža profesionālie plāni vēl ir izplūduši. Visbiežāk viņš
sevi iztēlojas dažādās emocionāli pievilcīgās profesionālajās lomās, bet galējo psiholoģiski
pamatoto profesijas izvēli nespēj veikt (Зеер, 2003).
Vidējā jaunība. 16-23 gadu vecumā lielākā daļa jauniešu iegūst profesionālo izglītību
vai profesionālo sagatavotību uzņēmumos vai mācību iestādēs. Tomēr daudzi pārdzīvo
neapmierinātību un vilšanos veiktajā izvēlē. Tiek mēģināts ieviest korekcijas uzsāktajā
profesionālajā virzībā. Daudziem jauniešiem profesionālās apmācības gaitā nostiprinās
pārliecība par veiktās izvēles attaisnojumu. Noris neapzināts personības profesionālās virzības
kristalizācijas process. Pakāpeniska nākotnes sociāli profesionālās lomas apguve veicina sevis
kā noteiktas profesionālās kopas pārstāvja konstruēšanu.
Vēlīnā jaunība (līdz 27 gadu vecumam). Šis ir sociāli profesionālās aktivitātes
vecums. Aktuāla kļūst profesionālā izaugsme, taču daļa jauno cilvēku sāk izjust psiholoģisko
diskomfortu, ko noteikuši nerealizētie, paaugstinātu prasību profesionālie plāni. Reālu
45

profesionālo sasniegumu trūkums, karjeras perspektīvu nenoteiktība aktualizē savas esības
refleksiju, producē pašanalīzi un “Es-koncepcijas” pašvērtējumu. Profesionālās dzīves
pārskatīšana iniciē noteiktus jaunus vitāli svarīgus mērķus:
• profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana un paaugstināšana,
• paaugstinājuma amatā un darba maiņas iniciēšana,
• blakusdarba vai jaunas profesijas izvēle.
Briedums (no 27 un vairāk). Šis ir pats produktīvākais vecums, sevis kā personības,
sava profesionāli psiholoģiskā potenciāla realizēšanā. Tieši šajā vecumā tiek realizēti dzīves
un profesionālie plāni, kā arī attaisnojas paša cilvēka eksistences jēga. Pilnīga atdeve
profesionālajai dzīvei, apmierinātība ar izvēlēto profesiju, apzināta profesionālā nostāja,
nepārtraukta sava profesionālā nozīmīguma, nepieciešamības un derīguma apstiprināšana rada
profesionālo optimismu. Līdzās šīm pozitīvajām psiholoģiskajām izmaiņām notiek arī
destruktīvas izmaiņas. Daļa profesionāļu, kas nav apmierināti ar savu profesionālo izvēli un
amata statusu, atkārtoti pārvērtē savu profesionālo dzīvi. Tomēr, profesionālā pieredze un
sasniegumi mazina personības profesionālo mobilitāti (Зеер, 2003).
Krievu zinātniece L.Šneidere piedāvājusi profesionālās identitātes attīstības posmus
(Шнейдер, 2004):
1. Līdzprofesionālais – bērnībā bērns iegūst fragmentus un nesistemātiskas zināšanas par
profesiju pasauli. Bērna izvēles un prioritātes ir situatīvas un gadījuma rakstura, visbiežāk
viņš vēlas kļūt par tādu profesionālo varoni, kurš atstājis vislielāko iespaidu uz viņa iztēli.
2. Pirmsprofesionālais – uz brīdi, kad tiek pabeigta skola, pusaudzis diezgan labi orientējas
ārējās profesijas diferencējošajās pazīmēs. Pusaudža vecumā sākas profesionālā
pašnoteikšanās, kas noslēdzas kā identifikācija ar savu profesiju un tās nodalīšana no
citiem profesionālās darbības veidiem.
3. Informatīvais – profesionālās apmācības procesā jaunietis detalizēti diferencē
profesionālās grupas un jau ir spējīgs identificēties ar vienu no tām. Šajā periodā notiek
profesionālā periodizācija, ko noslēdz identifikācija ar savu grupu un tās nošķiršana no
pārējām. Sekmīgas attīstības gaitā profesionālā pašnoteikšanās var tikt noslēgta kopīgā
veidā, kad sākas profesionālā pašorganizācija. Tad profesionālā identitāte var veidoties jau
visā pilnībā.
4. Profesionālais – pēc augstākās mācību iestādes beigšanas jaunais cilvēks iesaistās
patstāvīgā profesionālajā darbībā. Daudz dziļāka profesionālo normatīvu un stereotipu
apgūšana diferencē un noregulē “ideālā profesionāļa” tēlu, kuru papildina “sevis kā
profesionāļa” tēls. Šajā periodā transformējas profesionālā pašnoteikšanās (tā tiek
46

piepildīta ar personīgo, teorētisko, situatīvo un instrumentālo saturu), turpinās
profesionālā pašorganizācija.
A.Čikerings, H.Gordons, V.Tinto, E.Paskarella, P.Terenzīni, S.Guseva, V.Dombrovskis
un I.Kokina pētījumos pievērsa uzmanību studentu profesionālās identitātes saturam un attīstībai.
Pētnieku darbi ļauj veikt dziļāku ieskatu studentu profesionālajā identitātē.
A.Čikeringa (1969) izstrādātā studentu identitātes teorija sastāv no septiņiem
lielumiem: kompetences attīstība, emociju vadīšana, autonomijas attīstība, identitātes
noteikšana, starppersonu attiecību atbrīvošana, mērķu attīstība, integritātes attīstība
(Chickering, 1969).
Amerikāņu zinātnieks H.Gordons (1988) ieviesa trīs galvenos vektorus, lai izskaidrotu
studenta identitātes veidošanos: 1) kompetences attīstība ietver intelektuālo kompetenci; 2)
autonomijas attīstība sastāv no emocionālās neatkarības palielināšanās; 3) mērķu attīstība
sastāv no skaidru profesionālo mērķu attīstības, daudzveidīgu mērķu radīšanas pēc personīgo
interešu un aktivitāšu specifikas un stingru starppersonu pienākumu noteikšanas (Gordon,
1988).
Studenti var iziet vektorus vektorus ar dažādu ātrumu, taču vektori mijiedarbojas, un
studenti pārskata savu nostāju, kļūstot komplicētāki, stabilaki un integrētāki. Vektori tiek
skatiti subjektīva (Gordon, 1988).
Amerikāņu pētnieks V.Tinto (1975/1993) norāda, ka studenti stājas koledžā vai
universitātē ar dažādiem personības, ģimenes un izglītības priekšstatiem, ieskaitot sākotnējās
īpašības un nodomus attiecībā uz koledžas apmeklējumu un personīgajiem mērķiem. Šie
nodomi un pienākumi tālāk tiek modificēti un pārformulēti, pamatojoties uz longitūdu
savstarpējo attiecību sēriju turpināšanos starp indivīdu un akadēmijas un institūta sociālo
sistēmu struktūrām un locekļiem. Tiek uzskatīts, ka apmierinošas un vērtīgas attiecības ar
institūta formālām un neformālām akadēmiskām un sociālām sistēmām veicina lielāku
integrāciju šajās sistēmās un tādējādi saglabā studentu skaitu (Tinto, 1975/1993).
E.Paskarella un P.Terenzīni (1991) apskatot 20 gadu ilgā periodā veikto pētījumu rezultātus
spilgtākos jēdzienus nonāca pie secinājuma: jo augstāka ir studentu iesaistīšanās un aizņemtība ar
akadēmisko darbu vai koledžas akadēmiskā pieredze, jo augstāks ir zināšanu apguves un vispārējās
kognitīvās attīstības līmenis. Tas šķita pietiekošs pamats konsultāciju un nepieciešamo metodiku
(tehnoloģiju) attīstībai, kuras varētu novest pie lielākas aizņemtības, zināšanu apguves, garīgās
attīstības un psiholoģiskajām izmaiņām (Pascarella & Terenzini, 1991). A.Astins kā augstākās
izglītības mērķi saskata talantu attīstību. Viņš uzskata, ka studenti mācās, iesaistoties šajā
procesā. Viņš izveidoja piecus iesaistīšanās postulātus: iesaistīšanās prasa psiholoģiskās un
47

fiziskās enerģijas ieguldīšanu; iesaistīšanās ir evolucionējošs jēdziens; iesaistīšanos raksturo
kā kvalitatīvie, tā kvantitatīvie raksturojumi; apmācības vai attīstības apjoms ir tieši
proporcionāls kvalitatīvajai un kvantitatīvajai iesaistīšanās pakāpei; izglītības efektivitāte,
politika un prakse ir saistīta ar spēju iniciēt iesaistīšanos (Astin, 1984/1985).
S.Guseva, V.Dombrovskis, I.Kokina savā pētījumā “Identifikācija ar profesiju:
skolotāja profesionālās identitātes tapšanas psiholoģiskās īpatnības”, izmantojot M.Kuna
metodi un nepabeigto teikumu tehniku, izpētīja 1.- 4. ceturtā kursa Daugavpils Universitātes
studentus. Iegūtie rezultāti parāda, ka pirmā kursa studentiem ir augsts identificēšanās līmenis
ar sociālo lomu “students”. Otrā kursa studenti sāk paust ambivalentu un neitrālu attieksmi
pret profesiju. Interpretējot rezultātus, tika noskaidroti faktori, kas ietekmē un nosaka krīzes
attīstību pirmajos divos studiju gados. Studenta izvēlētās profesijas pārvērtēšana; adaptēšanās
prasmju nepietiekamība vai trūkums; apzināšanās, ka studenti ir savas profesionālās
apmācības sākumā un ka pastāv iespēja izvēlēties citu profesiju. Tajā pašā laikā šķiet, ka otrā
kursa studenti labāk saprot profesionālā darba būtību, viņiem ir iespēja novērot profesionālas
aktivitātes un uzvedības piemērus. Otrā kursa studentiem ir iespēja salīdzināt sevi ar reāliem
profesionāļiem un identificēties ar tiem. Tas norāda, ka šāda situācija ir samērā labvēlīga
profesionālās identitātes attīstībai. Trešā kursa studenti kļūst apmierinātāki ar savu
profesionālo identitāti. Ceturtā kursa studentiem tiek konstatēta krīze, kas izpaužas
neapmierinātībā ar profesionālo izglītību un kā pārslēgšanās no studijām uz profesionālo
darbību. Respondenti apzinās konfliktu starp to, ko viņi ir ieguvuši savas profesionālās
izglītības gaitā un dzīves ikdienas prasībām izvēlētajā profesijā (Guseva, Dombrovskis &
Kokina, 2009).
Daudzos modeļos un teorijās ir pētīta studentu attīstība. Pastāv modeļi atsevišķām
grupām: dzimuma, rases un etniskām grupām, dažādu seksuālo minoritāšu grupām,
studentiem, kuri pāriet no vienas mācību iestādes uz otru, pirmkursniekiem, studentiem, kuri
nav sevi definējuši, atpalicējiem mācībās u.c. grupām. Katrs no uzskaitītajiem modeļiem pēta
specifiskas grupas un identiātes.
Izanalizējot literatūru, kas pēta profesionālās identitātes veidošanās posmus. Krievu autoru
periodizācijas norāda uz agro profesionālās idneitātes veidošanos, savukārt, rietumu autoru
darbos profesionāla identitāte tiek saistīta ar daudz vēlākiem attīstības periodiem. Iespējams,
ka valstīs ar daudz labvēlīgāku sociālekonomisko situāciju un tradicionāli stabilu izglītības
sistēmu, cilvēkam ir vairāk laika, lai apdomātu izvēli, veidotu atbilstošu sociālo situāciju un
izmēģinātu savas spējas dažādos darbības veidos. Šeit izpaužas tas fakts, ka krievu psiholoģijā
48

profesionālās attīstības periodizācija tiek aplūkota kā darba subjekta attīstība, bet rietumu
psiholoģijā – kā karjeras izaugsmes periodizācija.
1.4. Profesionālo identitāti ietekmējošie faktori
Profesijas izvēle, profesionālā pašnoteikšanās, profesionālās identitātes statusu
veidošanās apskata daudzos teorētiskajos un praktiskajos pētījumos (J.Kļimovs, A.Markova,
N.Prjažņikovs, S.Čistjakova, E.Čugunova, V.Šadrikovs, L.Šehovcova, V.Šubkins, I.Kons,
N.Samoukina, Dž.Marsija, E.Ginsbergs, M.Ginsbergs, S.Akselrads, J.Herma, Dž.Sjupers,
R.Lents, S.Brauns, H.Hakets u.c.). No profesijas izvēles daudzējādā ziņā ir atkarīgs profesionālās
darbības sekmīgums un produktivitāte nākotnē, personīgo potenciālu realizācija un cilvēka
apmierinātība ar savu dzīvi.
Pirmkārt, jāuzsver, ka visus profesijas izvēli ietekmējošos faktorus var iedalīt tādos, kuri
saistīti ar personības spējām un psiholoģiskajām tieksmēm (ar apzinātām vēlmēm un pašreizējām
zināšanām vai prasmēm), kā arī saistīti ar izmaiņām un apkārtējās vides ietekmi (darba tirgus,
izglītība sistēma). Šo faktori pieskaitāmi kombinētai pieejai, kas ietver personīgos un sociālos
aspektus.
Vienu no kombinētajām pieejām, kura apraksta profesijas izvēli ietekmējošos faktorus,
piedāvājis J.Kļimovs. Profesijas izvēli ietekmējošos faktorus viņš iedalīja astoņās grupās
(Климов, 2004):
1. Vecāko ģimenes locekļu pozīcija. Ģimene ir svarīgākais sociālais institūts, kurš bērnu jau
no agrīnas bērnības pieradina pie darba. Galvenais ir pašu vecāku piemērs. Tālākajā
dzīves gaitā vecāki ne tikai rada pusaudzim un jaunietim savdabīgu “aizmuguri”
(materiālā un morālā ziņā), bet var arī palīdzēt veikt konkrētu izvēli. Šeit gan jābūt
reāliem un jāsaprot, ka, vēlot labu saviem bērniem, vecāki ne reti ir gatavi sagraut morālās
un juridiskās normas.
2. Draugu pozīcija. Draudzības saites pusaudžu vecumā jau ir ļoti ciešas un var spēcīgi
ietekmēt profesijas izvēli. Skolas vecumā draugu viedoklis ir īpaši svarīgs un ietekmē
cilvēku. Daudzi absolventi noteiktu profesiju izvēlas tikai tāpēc, ka to izvēlas viņu draugi
un klases biedri. Vecāko klašu skolniekiem ir ciešas draudzīgās attiecības un to ietekmi uz
profesijas izvēli nevar noliekt, jo pieaug arī uzmanība pret savu profesionālo nākotni
vienaudžu vidū. Tieši mikrogrupas pozīcijai var būt izšķirošā loma profesionālās
pašnoteikšanās procesā.
49

3. Skolotāju pozīcija. Novērojot skolēnu uzvedību, mācību un ārpusskolas aktivitātes,
pieredzējis pedagogs par pusaudzi zina daudz ko tādu, kas ir slēpts no neprofesionāļa acīm
un pat no sevis paša. Skolai ir iespēja sniegt skolēnam palīdzību daudzveidīgā
profesionālajā orientācijā: pirmkārt, mācību priekšmetu pasniegšanas gaitā, kad
pedagogiem ir iespēja iepazīstināt skolēnus ne tikai ar noteiktām zinātnes nozarēm, bet arī
ar atbilstošajiem ražojumiem (ķīmijas stundās – ar ķīmiskiem ražojumiem, bioloģijas
stundās – ar bioloģiju saistītajām profesijām u.tml.), turklāt skolēniem tas ir ļoti
interesanti; otrkārt, darbmācības stundās, kur skolēniem tiek izstrādātas sākotnējās darba
iemaņas, bet ideālā gadījumā tiek apgūtas dažas profesijas; treškārt, to var veikt skolas
psihologs, kurš var palīdzēt skolēniem tikt skaidrībā ar sevi, ar savām spējām un
trūkumiem, ar savām tieksmēm un vērtību orientāciju, kā arī var iemācīt plānot savas
attīstības perspektīvu.
4. Personīgie profesionālie plāni. Šajā gadījumā ar plānu jēdzienu tiek saprasti personīgie
priekšstati par profesijas apguves posmiem. Bērniem 14-15 gadu vecumā savas nākotnes
profesijas izvēle izsauc daudz vairāk grūtību un šaubu. Pusaudžus, kuriem jau reāli
jāsaskaras ar šo problēmu, vada trīs profesijas izvēles pozīcijas (gribu – tās ir intereses,
bērna tieksmes, vēlme nodarboties ar lietu, kas viņu interesē; varu – sagatavotības līmenis,
zināšanu līmenis, spējas veikt izvēlēto darbību; vajag – pieprasījums pēc profesijas,
sabiedrības nepieciešamība pēc tās). Cilvēka uzvedībā un dzīvē priekšstatiem par tuvo un
tālāko nākotni ir ļoti liela loma. Profesionālais plāns vai tēls, iedomu priekšstats, tā
īpatnības ir atkarīgas no prāta spējām un rakstura, kā arī cilvēka pieredzes. Tas ietver sevī
galveno mērķi un nākotnes mērķus, ceļus un līdzekļus to sasniegšanai. Taču plāni
saturiskā ziņā ir atšķirīgi, un tas, kādi tie ir, ir atkarīgs no cilvēka.
5. Spējas. Par savu spēju savdabību ir jāspriež ne tikai pēc sekmēm mācībās, bet arī pēc
sasniegumiem visdažādākajos darbības veidos. Vecāko klašu skolēnu spējas un talantus
jāsaskata ne tikai mācībās, bet arī visās citās sabiedriski vērtīgās aktivitātēs, jo tieši
nākotnes profesionālā piemērotība ietver sevī spējas.
6. Sabiedriskās atzīšanas pretenziju līmenis. Plānojot savu karjeru, ir svarīgi parūpēties par
savu vēlmju reālumu. Vecāko klašu audzēkņa vēlmju reālums ir pirmais profesionālās
sagatavotības līmenis. Savu iespēju nenovērtēšana vai pārvērtēšana, paaugstinātas vai
pazeminātas pretenzijas ir svarīgi regulatori profesijas izvēlē, adaptācijā profesionālajā
sabiedrībā un savstarpējās attiecībās ar nozīmīgiem cilvēkiem.
7. Informētība. Jāparūpējas par to, lai iegūstamās liecības par vienu vai otru profesiju nebūtu
izkropļotas, nepilnīgas un vienpusējas. Informācija par profesijām un darba tirgu ļoti bieži
50

ir izkropļota, bet absolvents uztver to kā patiesu. Vēlāk tas atspoguļojas kā vēlamā un
patiesā neatbilstība, kā arī nepareizā specialitātes izvēlē.
8. Tieksmes. Tieksmes izpaužas mīļākajās nodarbēs, kurām tiek veltīta lielākā daļa brīvā
laika. Tās ir intereses, kuras pastiprina noteiktas spējas.
Pēc J.Kļimova domām gan ģimene, gan vienaudžu kontaktgrupa un draugi ir slikti
vadāmi profesijas izvēles ietekmes avoti; liela loma profesijas izvēlē var būt skolai, pedagogiem
- autoritātēm, kuras daļēji var izveidot kopienas, bērnu grupas ar vēlamo nodarbošanās ievirzi
(Климов, 2004). Nevar nepiekrist J.Kļimova viedoklim par nozīmīgo sistēmas ietekmi.
Literatūras analīze norāda, ka visus faktorus, kuri ietekmē profesijas izvēli, var iedalīt
ārējos (masu informācijas līdzekļi, ģimene, vienaudži, profesijas prasības u.c.) un iekšējos
(interese par profesiju, pašattīstība, pašvērtējums, kognitīvais elastīgums u.c.).
Apskatīsim autoru, kuri aprakstījuši ārējos faktorus pētījumus:
• Ģimene ir sevišķi svarīgs faktors, kurš nosaka cilvēka identitāti. Labas attiecības un
savstarpējā pieņemšana ģimenē pozitīvi ietekmē personības attīstību. Vecāku palīdzība, lai
apzinātos un pieņemtu savus personīgos, intelektuālos un uzvedības aspektus, kā arī profesiju
pasaules izziņa kopā ar vecākiem ļauj bērnam novērtēt sevi un savas iespējas. J.Prjažņikovs
runā par to, ka profesijas identitāti var ietekmēt ģimene (Пряжников & Пряжникова,
2004). Ģimene ir vide, kurā bērns mācās interpretēt realitāti (Way & Rossmann, 1996).
Vecāki ir būtiski informācijas interpretētāji par pasauli un bērnu iespējām (Hall, Kelly,
Hansen & Gutwein, 1996). Profesijas un karjeras izvēli ietekmē tādi faktori kā vecāku
sociālekonomiskais statuss un izglītība, vecāku sasniegumi profesijā un viņu kultūras
priekšnoteikumi. Minētie faktori ir būtiski arī profesionālās identitātes attīstībā (Kerka,
2000).
• Vēl viens būtisks faktors, kura ietekme vērojama tieši jaunībā, ir vecāku ietekmes
mazināšanās un spēcīgāka orientēšanās uz saviem vienaudžiem.
V. Meuss trīsdesmit gadu laikā pētīja vecāku un vienaudžu ietekmes līmeni uz
jauniešiem, kas vēlāk tika nosaukts par vecāku un vienaudžu konfliktu (parent-peer conflict)
(Meeus, 1989). Šie pētījumi ļāva izvirzīt divus galvenos secinājumus. Pirmkārt, vecāku un
vienaudžu ietekmei ne obligāti ir jākonfliktē savā starpā. Pirmie to konstatēja D.Kandels un
G.Lessers 1969.gadā (Kandel & Lesser, 1969). Otrkārt, tika apstiprināta hipotēze, ka vecāku un
vienaudžu ietekmei ir situatīvs raksturs. Šo hipotēzi 1968.gadā ir formulējis C.Britains, kurš
apgalvoja, ka dažās jomās, kuras skar nākotni (skola, profesija), vecāku ietekme ir lielāka, bet
citās jomās, piemēram, brīvā laika pavadīšana, nozīmīga ir vienaudžu ietekme (Brittain, 1968).
51

Kā būtiski profesionālās identitātes veidošanās aspekti jāatzīmē audzināšana atbilstoši
ģimenē valdošajām tradīcijām un apkārtējās vides prasībām; informācijas ieguve par citu
nozīmīgo cilvēku profesionālo piederību un šīs informācijas pārstrāde (Шнейдер, 2004).
• Vēl viens faktors, kurš ietekmē jauniešu profesionālo izvēli, ir mācību iestāde, kā arī
sekmība skolā.
J.Prjažņikovs runā par to, ka profesijas izvēli var ietekmēt skola, profesionālās iestādes
(Пряжников & Пряжникова, 2004).
M.Berzonskis (1985) demonstrēja to, ka sekmība skolā tiem studentiem, kuri atrodas
identitātes brieduma un moratorija statusā, apsteidz sekmes tiem studentiem, kuri atrodas
iepriekšnolemtības statusā. Papildus pamatojums šim apgalvojumam atrodams A.Vatermana
(1982) pētījumā, kurā parādīts, ka attieksme pret izglītošanos studentu vidū, kuri atrodas
brieduma identitātes statusā, ir pozitīvāka nekā studentiem citos statusos. Arī Dž.Orovskis
(1978), H.Grotevants un V.Fobecke (1982) apstiprināja, ka studentiem ar brieduma un
moratorija identitātēs statusiem ir augstāka sasniegumu motivācija (Orlofsky, 1978; Grotevant &
Thorbecke, 1982).
Acīmredzami svarīgas ir attiecības starp profesionālās identitātes veidošanos un
sasniegumiem izglītībā. Sekmes skolā mazina statusa nedrošību, jo pusaudzis turpmāk var
pamatoti gaidīt sasniegumus sev tīkamā darbā.
• Profesijas īpatnības ir svarīgs profesionālo izvēli ietekmējošs faktors.
D.Demina, V.Jermolajeva, A.Kuharčuks, L.Rožina un G.Rjabokoņs ir atzīmējuši
jauniešu priekšstatu nozīmīgumu par prasībām, kuras konkrēta profesija izvirza cilvēkam. Autori
uzsvēruši, ka būtiskai absolventu daļai nav priekšstatu par šīm prasībām, jo īpaši par tādu faktoru
kā profesijas atbilstība personības īpatnībām (Шнейдер, 2004).
V.Bragina apgalvo, ka priekšstati par profesiju ir būtiski profesionālās pašnoteikšanās
procesā un ietver sekojošus aspektus: profesionālie (subjekta zināšanas par darba saturu, darba
nosacījumiem, prasībām, ko izvirza profesija), personīgie (orientācija uz personīgajām iespējām
un spējām un to pilnveidošana) un sociālie (subjekta informētība par tādiem profesijas aspektiem
kā sabiedriskais nozīmīgums, alga, darba profesionālo un sociālekonomisko nosacījumu
perspektīva, objektīva nepieciešamība pēc izvēlētās profesijas speciālistiem) (Шнейдер, 2004).
N.Isajeva veikusi pētījumu pedagoģiskajās augstākās izglītības mācību iestādēs. Viņa
parādīja, ka bez īpaša darba ar studentiem priekšstats par profesiju neveidojas pat augstskolas
pēdējo kursu studentiem. Šim procesam ir stihisks raksturs, kurš daudzos gadījumos nosaka
vecāko kursu audzēkņu nepilnīgu priekšstatu par sevi kā profesionālās darbības subjektu, ja to
salīdzinātu ar jaunāko kursu studentu priekšstatiem (Исаева, 1988).
52

• Masu saziņas līdzekļu loma profesijas izvēlē.
E.Zejers uzskata, ka profesionālo identitāti ietekmē masu saziņas līdzekļi. Pusaudžu
vecumā mēģinājums atdarināt pieaugušo uzvedības ārējās formas veicina to, ka zēni orientējas
uz “īstu vīru” profesijām, kurām raksturīgs gribasspēks, izturība, drosme, vīrišķība. Līdzīgā
veidā meitenes sāk orientēties uz “īstu sieviešu” profesijām, kuras ir pievilcīgas, valdzinošas un
populāras. Šādu romantisku profesionālo orientāciju veidošanos veicina arī pusaudžu tiekšanās
pēc pašizpausmes un pašapliecināšanās (Зеер, 2005).
Uz iekšējiem faktoriem attiecināma arī profesionāla pašvērtējuma sistēma un savu
profesionālo nostāju definēšana. Savas profesijas pārstāvju raksturīgo īpašību izdalīšana un
apzināšanās ir attieksme pret savu nākotni.
L.Šneidere apgalvo, ka cilvēka darba rezultāti daudzējādā ziņā ir atkarīgi no viņa pozitīvā
pašvērtējuma līmeņa. Personībās efektivitātes fenomens veido cilvēku pārliecību par savām
iespējām paaugstināt motivāciju, intelektuālos resursus, pilnveidot uzvedību profesionālās
darbības īstenošanā (Шнейдер, 2004).
T.Morgana un D.Nessa apgalvo, ka studentiem ar augstu pašvērtējuma līmeni nav
grūtību pieņemt lēmumu par karjeras izvēli. Savukārt tie studenti, kuriem tika novērota
profesionālā nenoteiktība, mainīja savus nodomus, viņiem bija grūtības pieņemt lēmumu un tika
novērots zemāks pašvērtējums (Morgan & Ness, 2007).
K.Adams, S.Hīns un citi autori runā par tādu faktoru kā kognitīvais plastiskums, kurš ļauj
labāk izprast profesionālo identitāti un savu profesionālo lomu (Adams, Hean, Sturgis & Clark,
2006).
E.Zejers apgalvoja, ka būtiskākais kritērijs personības profesionālās attīstības apziņā un
profesionalitātē ir spēja atrast personīgo ieinteresētību savā darbā, patstāvīgi veidot savu
profesionālo dzīvi, atbildīgi pieņemt lēmumu par profesijas izvēli, specialitāti un darba vietu
(Зеер,2003).
Latvijā tika veikti pētījumi par faktoriem, kuri ietekmē profesionālo izvēli.
2004.gadā Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs Latvijā izpētīja faktorus, kuri ietekmē
profesijas izvēli 9. un 12.klašu skolēniem visos Latvijas reģionos. Pētījumā piedalījās 5988
9.klašu skolēni un 1284 12.klašu skolēni (VBO Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs, 2004).
Tika iegūti sekojoši rezultāti. 9.klašu skolēni kā būtiskākos atzīmēja tādus faktorus kā
labi atalgots darbs; iespēja pielietot un attīstīt savas spējas; interesants, radošs darbs; saskarsme
ar cilvēkiem; darba apstākļi; bieži komandējumi, jauni iespaidi; augsts izglītības līmenis; iespēja
kaut ko radīt, veidot pašam savām rokām; profesijas popularitāte; vadošs darbs; mierīgs darbs;
ģimenes tradīcijas (VBO Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs, 2004). Savukārt 12.klašu
53

skolēnu izvēli ietekmēja tādi faktori kā mierīgs darbs; augsts atalgojums; ģimenes tradīcijas;
radošs darbs; sabiedriski nozīmīgs darbs; stabilitāte; sarežģītu problēmu risināšana; risks un
piedzīvojumi; brīvs darba laiks; darbs ar cilvēkiem; profesijas prestižs; intelektuāls darbs;
komandējumi utt (VBO Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs, 2004). Vadoties pēc iegūtajiem
rezultātiem, var secināt, ka gan devītās, gan divpadsmitās klases skolēnu profesijas izvēli
ietekmē kā ārēji, tā iekšēji faktori.
2006.gadā A. Pipere un J.Jakovļeva izpētīja faktorus, kuri ietekmē profesijas izvēli
arodvidusskolu pirmo kursu audzēkņiem un augstāko mācību iestāžu pirmo kursu studentiem
Latgalē. Ar kontentanalīzes palīdzību atbildes tika iedalītas sekojošās kategorijās. Kategorijas
tika izdalīti kā iekšējās un ārējās kategorijas (Jakovleva & Pipere, 2006).
Iekšējas kategorijas:
Respondenta personiskās īpatnības (vēlmes, intereses, motīvi), izvēloties mācību iestādi,
programmu, profesiju (patīk strādāt ar bērniem un jauniešiem; patīk strādāt ar radošiem
jauniešiem; iespēja paaugstināt kvalifikāciju, parādīt savu pieredzi un mācīties no citiem; iespēja
mainīt bērnu priekšstatus par apgūstamā priekšmeta ietekmi; iespēja sasniegt noteiktus mērķus,
veikt pozitīvas izmaiņas sabiedrībā; spējas šajā specialitātē; svarīgi iegūt izglītību; iespēja sevi
saskatīt savādāk; darba pieredze šajā profesijā/jomā; dzīves apstākļi; patīk uzzināt kaut ko jaunu;
patīk lasīt; vēlme nemācīties skolā; saistība ar kādu hobiju).
Ārējas kategorijas:
Apkārtējie cilvēki (māte; tēvs; draugi; brālis; māsa; darba kolēģi; ģimenes tradīcijas;
skolotāju entuziastu ietekme; vecvecāku profesija).
Mācību iestādes īpatnības, kas noteikušas iestāšanos (praktiska apmācība; uzvara
konkursā; studijas par valsts budžeta līdzekļiem; viegli mācīties; specialitāte, kas saistīta ar
konkrētu priekšmetu; vēlme ātrāk iegūt vairākas profesijas ar laika ietaupījumu; 4.kursu beidzot,
tiek iegūta profesionālā un vidējā izglītība; mācību iestāde ir tuvu mājām; liels konkurss, lai
iestātos; spēcīga grupa).
Izvēlētās profesijas īpatnības (labi atalgota profesija; radoša profesija; karjera; sociālais
statuss; laba profesija; vēlme nodibināt ģimeni; ceļojumi un iespēja dzīvot citās valstīs; vērtīga
profesija; darbs, kur redzams rezultāts; nav daudz konkurentu; jauna specialitāte; profesija, kas
nodrošinātu aktīvu sabiedrisko dzīvi; iespēja realizēt sevi zinātņu jomā) (Jakovleva & Pipere,
2006).
Vadoties no augstāk minētā, var secināt, ka respondenta profesionālā izvēle ir saistīta ar
viņa zināšanām par sevi, karjeru (profesijas un mācību iestādes īpatnības) un to ārējiem
resursiem. Kā arodviduskolā, tā arī universitātē lielākā ietekme uz jauniešu profesijas izvēli ir
54

viņu vecākiem. Salīdzinājumā ar universitātes studentiem arodskolu audzēkņi, izvēloties
profesiju, biežāk nosauca instrumentālos iemeslus un retāk interesi izvēlētajā profesijā. Jaunieši
savu izvēli motivē ar augstu atalgojumu, stabilu darbu un prestižu, kas ataino mūsdienu
sabiedrības ekonomiskās un kultūras vērtības Latvijā. J.Jakovļevas un A.Piperes karjeras iespēju
pētījumā tika noskaidros, ka dzimuma faktoram ir daudz lielāka loma, nekā etniskajām
atšķirībām. Vecuma, dzimuma un etniskās piederības mainīgie lielumi nenorādīja uz statistiski
nozīmīgām atšķirībām (Jakovleva & Pipere, 2006).
Rezumējot augstāk minēto, jāsecina, ka profesijas izvēli ietekmē kā ārēji, tā iekšēji
faktori. Primāra ir ārējo faktoru ietekme (ģimene, draugi, skola, profesijas īpatnības). Tieši ārējie
faktori rada pamatu tam, lai sevi izprastu, veidotu savus profesionālos mērķus un nākotnes
plānus.
1.5. Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu salīdzinošā analīze
Šajā nodaļā tiks veikta Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu salīdzinošā analīze.
Nedaudz sīkāk tiks raksturota tieši Lielbritānijas izglītības sistēma, bet tiks piedāvāts ieskats
arī izglītības sistēmā Latvijā (skat. F pielikumu).
Kopumā Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmas ir līdzīgas. Spilgti izteiktas
atšķirības eksistē tikai vecuma ziņā, kad tiek uzsākta apmācība.
Kopumā var secināt, ka abu sistēmu struktūra daudzējādā ziņā saskan. Abās sistēmās
ir tādi līmeņi kā pirmsskolas izglītība, sākumskola, pamatskola, vidusskola, profesionālā
izglītība un augstākā izglītība. Tomēr viena būtiska atšķirība pastāv – Lielbritānijā, lai iestātos
augstākajā mācību iestādē, pēc vidējās izglītības iegūšanas nepieciešams mācīties specializētā
koledžā, kas dod iespēju padziļināti apgūt tādus priekšmetus, kuri tiks aplūkoti arī augstskolā.
Respektīvi, vesela koledža strādā vienā specializācijas virzienā. Tas dod iespēju padziļināti
izprast savu piederību profesijai, savas iemaņas, spējas un veicina profesionālās identitātes
veidošanos. Latvijā, vidusskolā notiek dalīšana pēc virzieniem, kas ļauj skolēnam izvēlēties
profesionāla virziena jomu. Lielbritānijā koledžām ir ļoti šaura specializācija, kas, pēc mūsu
domām, jau šajā apmācību posmā veido apmācāmā profesionālo identitāti. Lielbritānijā ir
daudz programmu, kuras palīdz profesionālās attīstības posmā, kas labvēlīgi ietekmē
profesionālo identitāti. Šī ir būtiskākā abu sistēmu atšķirība.
55

1.6. Profesionālās identitātes operacionālā analīze
Rezumējot iepriekšējās nodaļās izklāstītās teorijas, var secināt:
Profesionālā identitāte ir ilgstošs un nepārtraukts process, kurš aizsākas bērnībā un
turpinās visu dzīvi, ko apstiprina E.Ginsberga, Dž.Sjupera, R.Heivighersta, E.Zejera, A.
Klimova un citu autoru darbi. Profesionālo identitāti var skatīt internāli (tiek ņemti vērā
personības aspekti), ko apstiprina F.Korthagena, S.Dobrova, M.Higgina, P.Fadjukoa,
L.Pulkinena un K.Kokko pētījumi. Profesionālo identitāti var skatīt eksternāli (tiek ņemti
vērā sociālie aspekti), ko apstiprina A.Griffins, H.Cohena, M.Gregga, V.Meusa,
T.A.Makkoja pētījumi. Tādi autori kā Ē.Ēriksons, Dž.Marsijа, Dž.Hollands, D.Vaidtlova,
Dž.Guše, K.Klārke, K.Pantzere, K Skenlens, C.Dubars profesionālo identitātes izpētē
izmanto kombinēto pieeju (tiek ņemti vērā personības un sociālie aspekti).
Pētījums balstās uz Dž.Holanda un Dž.Marsijas teorijām. Dž.Holands un citi
profesionālo identitāti skaidro kā skaidrus un stabilus priekšstatus par sevi, par saviem
mērķiem, interesēm, individualitāti un talantiem. Šīs īpašības palīdz justies pārliecināti vai
nepārliecināti izvēloties profesiju Dž.Marsija izdalīja četrus profesionālās identitātes statusus
(Briedums, Iepriekšnolemtība, Moratorijs, Difūzija). M.Dellasa un L.Dženigane izmantoja
Dž.Marsijas identitātes statusus profesionālās identitātes pētīšanas jomā. Viņas sadalīja
identitātes statusu Difūzija divos profesionālās identitātes statusos Difūzija un Veiksme
(Dellas & Jernigan, 1981).
Pēc Dž.Marsijas domām profesionālā identitāte veidojas, tad, kad cilvēks pārdzīvo
krīzi, kad tiek izvērtētas viņa vēlmes, intelektuālās un personīgās iespējas, tiek formulēti
mērķi un tad, kad tiek veikta profesionāla izvēle. Pēc Dž.Marsijas uzskatiem, profesionālā
identitāte var norisināties arī bez krīzes, to var ietekmēt nozīmīgi cilvēki. Dž.Marsija
uzskatīja, ka profesionālās identitātes statuss neveidojas vienreiz un uz visu mūžu.
Profesionālā identitāte var mainīties ārējās vides ietekmē un cilvēka vajadzību izmaiņu
gadījumos. Dž.Marsija apgalvoja, ka pirms profesionālās identitātes statusa Briedums,
vienmēr ir profesionālās identitātes statuss Moratorijs. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu profesionālo
identitāti, cilvēkam jāiepazīst sevi, jāiepazīst ārējās vides iespējas un to abpusējā
mijiedarbība.
Dž.Marsijas un Dž.Holanda teorijās ir līdzības profesionālās identitātes formulējumā.
Abi autori uzsver kā personīgo, tā arī sociālo profesionālās identitātes aspektu un apgalvo, ka
profesionālā identitāte veidojas šo abu komponentu mijiedarbības rezultātā.
56

Kombinētā pieeja profesionālās identitātes izpētē tika atklāta arī D.Vaidtlovas,
L.Šneideres, M.Dellasas, L. Džerniganes, R.Lenta, S.Brauna, V.Mjunsona, M.Vidmera un
citu autoru darbos.
Dž.Čīka teorija un viņa izstrādātā aptauja ļauj noteikt kāda identitātes virzība (ārējā –
Kolektīvā identitāte, Sociālā identitāte, Attiecību identitāte vai iekšējā – Personīgā identitāte)
un cik lielā mēra ietekmē profesionālo identitāti.
S.Dobrova un M. Higginsa pētījumi parādīja, ka, palielinoties sociālajām attiecībām
un vides sniegtajai informācijai, samazinās indivīda profesionālās identitātes skaidrība
(Dobrow & Higgins, 2005). K. Adams un citi savos pētījumos uzrādīja, sociālās identitātes
negatīvo ietekmi uz profesionālo identitāti (Adams, 2006).
Rezumējot iepriekšējās izklāstītās teorijas un apkopojot pieejamos avotus varam
izveidot profesionālās identitātes izpētes vēsturs tabulu (skat.1.tabulu).
Gads Autori
Profesionālās identitātes izpētes vēsture
Pētījuma
joma
57
Tēma
1.tabula
Pieeja
identitātes
izpētei
Kombinētā
1950 E.Eriksons Sociāli- Uzticības radīšana darba vietā (Trust
emocionālā creates a worker)
1951 E.Ginsbergs,
M.Ginsburgs,
S.Akselrads un
J.L.Herma
Karjera Dzīves pieredze Kombinētā
1953 D.Sjupers Karjera Karjeras attīstības teorija, kas balstās
uz Es-koncepcijas attīstību
Kombinētā
1964/ Dž.Marsija Sociāli- Pienākumi/saistības Kombinētā
1965
emocionālā
1964 R.Heivighersts Karjera Personības attīstības stadijas, lai
”kļūtu par pilnvērtīgu darbinieku”
Kombinētā
1969 A.Čikerings Karjera Studentu identitātes teorija Kombinētā
1975; V.Tinto Karjera Formālās un neformālās akadēmiskās Kombinētā
1993
un sociālas sistēmas ietekme uz
studenta profesionālo identitāti
1977 D.Mattesons Sociāliemocionālā
Daudzfāžu krīze Kombinētā
1980 Dž.Hollands Karjera Personības ievirzes ietekme uz
profesijas izvēli
Kombinētā
1981 H.Kohens Karjera Profesionālās identitātes lomas un
dzīves lomas saistība
Eksternālā
1984/ A.Astins Karjera Izglītības mērķa ietekme uz studenta Kombinētā
1985
talantu attīstību
1987 M.Dellasa un
L.Džernigane
Karjera Profesionālās identitātes statusi Kombinētā
1988 H.Gordons Karjera Studentu profesionālās identitātes Kombinētā

1991 E.Paskarella Karjera
veidošanās
Studentu akadēmiskās dzīves saistība Kombinētā
un P.Terenzīni
ar zināšana apgūves un vispārējo
kognitīvo attīstības līmeni
1993 V.Meuss Karjera Profesionālās identitātes saistība ar
sekmēm mācībās, sociālo atbalstu,
attiecībām un brīvā laika pavadīšanu
Eksternālā
1994 R.Lents, Sociāli- Dzīves pieredze profesijas izvēles Kombinētā
S.Brauns un
H.Hakets
kognitīvā laikā
1995 C.Dubars Karjera Profesionālās identitātes galvenās
sastāvdaļas: profesionālās zināšanas
un profesionālā atzinība
Kombinētā
1996 N.Prjažnikovs Darba
psiholoģija
Profesionālā pašnoteikšanās Kombinētā
1997 V.Mjunsons un Karjera Profesionālās identitātes saistība ar Kombinētā
M.Vidmers
brīvā laika pavadīšanu
1999 N.Samoukina Darba
psiholoģija
Profesionālā pašnoteikšanās Internālā
2001 M.Greggs Karjera Profesionālās identitātes ietekme uz
dažādām cilvēka dzīves jomām.
Eksternālā
2001 V.Bodrovs Darba Personības profesionālās attīstības Kombinētā
psiholoģija posmi
2002 D.Vaidtlova Karjera Personības ievirze un profesijas izvēle Kombinētā
2003 E.Zejers Darba
psiholoģija
Profesionālās identitātes attīstība Kombinētā
2004 L.Šneidere Darba
psiholoģija
Profesionālā identitāte Kombinētā
2004 F.Kortagens Karjera Skolotāja identitātes “sīpola modelis” Internālā
2004 T.Makkojs Karjera Kultūras vides ietekme uz
profesionālās identitātes veidošanos
Eksternālā
2004 J.Klimovs Darba
psiholoģija
Profesionālā pašnoteikšanās Kombinētā
2005 S.Dobrovs un Karjera Negatīva apkārtējās vides ietekme uz Internālā
M.Higgins
profesionālo identitāti
2005 P.Fadjukovs, Karjera Profesionālās identitātes statusu Internālā
L.Pulkinens un
K.Kokko
veidošanās
2006 Dž.Gušē, Karjera Profesionālās identitātes saistība ar Kombinētā
K.Klārke,
pašpārliecinātību karjeras izvēlē un
K.Pantzere un
K.Skenlens
karjeras izpētes aktivitātēm
2007 A.Pipere Karjera Pētnieka profesionālā identitāte Kombinētā
2008 A.Griffins Karjera Profesionālās identitātes lomas
apzināšana veiksmīgai karjerai
Eksternālā
2009 S.Guseva, V.
Dombrovskis
un I.Kokina
Karjera Profesionālās identitātes attīstība Kombinētā
58

Pieejamo pētījumu vēsturiski teorētiskā analīze ļauj secināt, ka profesionālās
identitātes veidošanās gaitā svarīga ir apkārtējā vide. Tās attīstības sākuma posmos liela loma
ir vecākiem, draugiem un pedagogiem. Turpmāk indivīds pats sāk izvērtēt savas iespējas,
vēlmes un intereses. Mācību procesā viņam jau veidojas profesionālā identitāte, kas izpaužas
uzvedībā, runā un interesē par mācībām, identifikācijā ar profesiju. Uzsākot darba gaitas
profesionālā identitāte turpina savu attīstības ciklu. Šo procesu ietekmē profesionālā vide,
profesionālās attieksmes, profesionālās situācijas, kuras ļauj cilvēkam adaptēties un
pašnoteikties profesijā.
Pirmā kursa studenti atrodas profesionālās identitātes attīstības stadijā, kad veidojas
zināšanu sistēma, praktiskās iemaņas un prasmjes izvēlētajā profesionālajā darbībā. Viņu
profesijas apguve ir mērķtiecīgi virzītsprocess, kad veidojas vērtību priekšstati par
profesionālo kopienu, kad viņu profesionālā identitāte attīstās un piepildās ar profesionālās
aktivitātes priekšmetisko saturu. Šajā laikā studentiem sāk veidoties arī profesionālā
piederība. Šajā posmā notiek profesionāļa prototipa veidošanās. Tas notiek balstoties uz savu
Es-koncepciju un priekšstatu par profesijas tēlu. Šie elementi vēl nav iekļauti profesionālajā
vidē un profesionālajās attiecībās, taču informētība par profesijas iespējām un savām
personīgajām īpatnībām, kā arī mācību laikā iegūtās zināšanas, saskarsme ar profesionāļiem
un praktiskās iemaņas ļauj apgalvot, ka pirmais profesionālās identitātes veidošanās posms
aizsākas jau mācoties pirmajā kursā.
Varam izvirzīt pieņēmumus, ka 1. kursa studentu profesionāla identitāte veidojas, ja:
1. Studentam ir skaidri un stabili priekšstati par savām iespējām, mērķiem, interesēm
un talantiem. Students ir pārliecināts savas izvēles pareizumā un ir atradis savām personības
īpašībām atbilstošu profesionālo vidi.
2. Students ir pārdzīvojis krīzi un ir pieņēmis lēmumu attiecībā uz profesionālo
izvēli, vai arī to ir ietekmējuši viņam svarīgi cilvēki (vecāki, radinieki).
3. Pirmā kursa studenta profesionālā identitāte veidojas balstoties uz patstāvīgi
pieņemtu lēmumu nevis uz sociālo vai kolektīva viedokli.
59

II. PIRMĀ KURSA STUDENTU PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES UN
TO IETEKMĒJOŠO FAKTORU EMPĪRISKAIS PĒTĪJUMS
2.1. Metodoloģiskā bāze
2.1.1. Pētījuma empīriskās daļas struktūras dizains
Pētījums par profesionālās identitātes sociāli psiholoģisko saturu profesijas apguves
sākumposmā tika plānots sešos posmos. Pētījuma dizaina shēmu var apskatīt 2.attēlā.
I. pētījuma posmā tika veikts pilotāžas pētījums. Tika izstrādāta un aprobēta anketa
“Mana profesionālā izvēle”, kura iekļauj 3 jautājumus. Tika organizēta Latgales
arodvidusskolu un augstskolu 1.kursa studentu (N=400) anketēšana.
Aptaujā piedalījās 200 arodvidusskolas 1.kursu studenti vecumā no 15-18 gadiem
(М=16,4, SD=0,57) un 200 universitātes 1.kursu studenti vecumā no 18-22 gadiem (М=
19,4, SD=0,84).
Pēc anketēšanas, ar kontentanalīzes kā kvalitatīvās datu analīzes metodes palīdzību,
tika izdalītas 1.kursu studentu profesijas izvēli ietekmējošo faktoru kategorijas.
II. pētījuma posmā tika iegūtas un atbilstoši Latvijas apstākļiem adaptētas metodikas,
kuras pēta profesionālās identitātes statusus un struktūru – “My Vocational Situation” (MVS)
(Holland, Daiger & Power, 1980), “Aspects of Identity Questionnaire” (AIQ-IV) (Cheek &
Tropp, 2002), “Dellas Identity Status Inventory-Occupation” (DISI-O) (Dellas & Jerningan,
1981).
Ar triju tulku palīdzību tika realizēts metodiku dubultais tulkojums. Tika veikta
respondentu anketēšana, kas atkārtoti tika veikta pēc divām nedēļām. Metodiku adaptācijā
piedalījās 206 augstskolu un arodviduskolu 1.kursa studenti.
III. pētījuma posmā tika veikta Latvijas arodviduskolu un augstāko mācību iestāžu
studentu profesionālās identitātes atšķirību analīze. Šajā pētījuma posmā piedalījās Latvijas
augstāko mācību iestāžu 1. kursu studenti (N=333) un arodviduskolu 1. kursu studenti
(N=259).
IV. pētījuma posmā tika veikta profesionālās identitātes atšķirību Latvijā un
Lielbritānijā analīze. Šajā pētījuma posmā piedalījās Liverpūles universitātes (Lielbritānija)
1.kursa studenti (N=138) un Daugavpils universitātes (Latvija) 1.kursa studenti (N=139). Tika
veikta Lielbritānijas un Latvijas studentu datu salīdzinošā analīze. Anketa “Mana profesionālā
izvēle” tika tulkota angļu valodā, lai to varētu izmantot pētījumā Liverpūles izlasē.
60

Pilotāžas pētījums: (N=400).
200 arodviduskolas 1.kursu
audzēkņi un 200 1.kursu
studenti no augstskolas Latvijā
Anketas izveide (3 jautājumi)
Rezultātu apstrāde un
interpretācija
(kontentanalīze un SPSS)
Anketas jautājumu
pārveidošana. Anketas kritēriju
izstrāde tālākajam pētījumam
Metodiku, kas pēta profesionālās
identitātes statusu un struktūru
ieguve un adaptācija Latvijas
apstākļiem. “My Vocational
Situation” (MVS) (J.L.Hollads un
citi), “Aspects of Identity
Questionnaire” (AIQ-IV)
(J.M.Cheeks un citi), “Dellas
Identity Status Inventory-
Occupation” (DISI-O) (M.Dellas
un citi).
Metodiku tulkošana
Respondentu anketēšana.
Atkārtota anketēšana pēc divām
nedēļām.
- “My Vocational Situation”
(MVS), 100 studenti.
- “Aspects of Identity
Questionnaire” (AIQ-IV) ( J.M.
Cheek), 100 studenti.
- “Dellas Identity Status
Inventory-Occupation” (DISI-
O) ( M.Dellas) 106 studenti.
MVS un AIQ-IV adaptācijā
piedalījās augstskolas un
aroviduskolas 1. kursa studenti.
DISI-O adaptācijā piedalījās
tehniskās skolas 1.kursa
studenti
Metodiku skalu statistisko
raksturojumu analīze, aptaujas
ticamības noteikšanai. Grūtības
indeksa, Kronbaha alfas
koeficienta un retesta ticamības
noteikšana
Rezultātu analīze un
interpretācija
Profesionālās identitātes
atšķirību Latvijā un
Lielbritānijā analīze
138 1.kursa studenti Liverpūlē
(Anglija).
139 1. kursa studenti
Daugavpilī (Latvija)
Liverpūles un Daugavpils
studentu anketu datu salīdzinošā
analīze
Rezultātu analīze un
interpretācija
Jauniešu profesionālās identitātes
pētījums
Profesionālās identitātes
Latvijas arodviduskolas un
augstākajās mācību iestādēs
atšķirību analīze
259 Latvijas arodviduskolas un
333 Latvijas augstskolu 1. kursu
studenti
Arodviduskolu un augstāko
mācību iestāžu studentu anketu
rezultātu salīdzinošā analīze
Rezultātu analīze un
interpretācija
MVS, AIQ-IV, DISI-O
metodiku skalu savstarpējās
saistības analīze. Liverpūle
(n=138), Daugavpils (n=139),
arodviduskolas (n=259),
augstskolas (n=333)
Datu ieguve, analīze un
interpretācija
Profesionālās identitātes modeļa
radīšana
2.attēls. Pētījuma empīriskās daļas struktūras dizains
61
MVS, AIQ-IV, DISI-O anketas
pamatfaktoru, kas ietekmējuši
profesionālo identitāti, analīze

Pētījums tika veikts sekojošā veidā. Tika aptaujāti Latvijas un Lielbritānijas pirmo kursu
augstskolu un arodvidusskolu studenti. Latvijā pētījumu veica autore un asistente. Lielbritānijā
pētījumu veica Līverpūles Universitātes profesore Merion Džones. Pētījums tika veikt ar pasniedzēju
atļauju lekciju laikā. Anketas aizpildīšanai, bija nepieciešamas 50 minūtes. Aptauja iekļāva
rakstveida instrukciju. Respondenti tika brīdināti par to, ka ir brīvprātīgie un tika brīdināti par
pētījuma informācijas konfidencialitāti. Izpētes laikā studenti izrādīja interesi par pētījumu, uzdeva
jautājumus par profesionālo identitāti, par to kas ir profesionāla identitāte un kā tā veidojas. Kas ir
karjera un kāda veidā karjeru var attīstīt?
V. pētījuma posmā tika veikta MVS, AIQ-IV, DISI-O metodiku skalu savstarpējās saistības
analīze Liverpūles (N=138), Daugavpils (N=139), arodviduskolu (N=259) un augstāko mācību
iestāžu (N=333) izlasēs. Tika veikta iegūto datu interpretācija, uz kuras pamata tika izveidots
profesionālās identitātes modelis.
VI. pētījuma posmā tika veikta MVS, AIQ-IV, DISI-O un anketas pamatfaktoru, kas
ietekmējuši profesionālo identitāti, analīze. Šajā pētījuma posmā ar “Pamatfaktoru ietekmes analīzes”
datorprogrammas palīdzību tika gūts apstiprinājums pētījuma rezultātiem, kas iegūti ar SPSS
palīdzību. Minētā analīze kā kvalitatīvā metode tika izmantota, lai izveidotu profesionālās identitātes
modeli.
2.1.2. Pētījuma dalībnieki
Kopumā pētījumā piedalījās 1339 dažādu izglītības iestāžu – arodvidusskolu un augstskolu
pirmo kursu studenti. No tiem 400 cilvēki piedalījās pilotāžas pētījumā, 206 cilvēki – metodiku
adaptācijā, bet pamatpētījumā piedalījās 138 Liverpūles (Lielbritānijas) universitātes pirmā kursa
studenti, 259 Latvijas arodvidusskolu pirmo kursu studenti, 333 Latvijas augstāko mācību iestāžu
pirmo kursu studenti (no tiem 139 ir Daugavpils Universitātes pirmo kursu studenti un 194 ir citu
Latvijas reģionu augstskolu studenti).
Detalizētāka pilotāžas pētījuma un metodiku adaptācijas dalībnieku analīze tiks aplūkota tālāk
darbā, aprakstot atbilstošās pētījuma daļas.
Tālāk sniegta informācija par pamatpētījuma dalībniekiem.
Liverpūles izlasi veido 138 studenti vecumā no 23-38 gadiem (M=27,9; SD=4,08). No tiem
75 sievietes (54,3%), 63 vīrieši (45,7%). Lielbritānijas izlases dalībnieki pārstāv sekojošas
specialitātes: māksla un dizains, mūsdienu svešvalodas, sākumskolas pedagogi, atpūta un tūrisms,
psiholoģija, sporta pedagogi.
Atšķirībā no Lielbritānijas izlases, Latvijas izlasi veido 139 augstskolu pirmā kursa studenti
vecumā no 20-23 gadiem (М=21,2; SD=0,64). No tiem 66 sievietes (47.5%) un 73 virieši (52.5%).
62

Izlase sastāv no dažādu tautību pārstāvjiem: latvieši – 44,6% (62 studenti), krievi – 42,4% (59
studenti), citas tautības (lietuvieši, poļi, ukraiņi u.c.) – 12,9% (18 studenti). Latvijas izlases pētījuma
dalībnieki pēc specialitātes ir sākumskolas, sporta un vizuālās mākslas pedagogi, lielākā daļa no tiem
dzīvo Latgalē – 92,1% (128 studenti), bet 7,9% (11 studenti) dzīvo Vidzemes reģionā.
Liverpūles un Daugavpils pilsētas pētījumam tika izraudzītas sakarā ar to, ka tās ir līdzīgas
pēc iedzīvotāju skaita, pilsētas lieluma, statusa valstī un izglītības iestāžu daudzuma un to nozīmes.
Abās pilsētās tika aptaujāti augstākās izglītības iestāžu studenti.
Izlašu būtiskākā atšķirība ir dalībnieku vecuma raksturlielumos. Kā jau tika minēts nodaļā par
Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu salīdzinošo analīzi, pirms doties uz augstāko izglītības
iestādi, pēc vidusskolas absolvēšanas Lielbritānijas skolēniem ir jābeidz koledžas sestā klase, kurā
mācību ilgums ir 2 gadi. Lielbritānijā izglītības sistēma atšķiras arī ar to, ka skolēniem ir iespēja
mācīties specializētās koledžās, pēc kuru absolvēšanas viņiem ir iespēja doties tikai strādāt. Bet, ja
tiek apgūti papildus kursi, specialitātē ir strādāts vairākus gadus, tad pēc noteikta laika viņiem ir
iespēja uzsākt studijas augstākajā mācību iestādē. Savukārt Latvijā pēc vidusskolas absolvēšanas
skolēni uzreiz var iestāties augstskolā. Iemesls tam, kāpēc starp valstu izlasēm ir tāda dalībnieku
vecuma atšķirība, ir atšķirīgās izglītības sistēmas. Liels daudzums Lielbritānijas izlases pirmā kursa
studentu ir vecāki par 30 gadiem (23,9%), kas, iespējams, saistīts ar to, ka viņi sākotnēji bija
izvēlējušies specializētās koledžas, strādāja un tikai pēc tam devās studēt augstskolā.
Līdzās divu valstu izlasēm jāaplūko arī augstskolu un arodvidusskolu izlases, kas attiecināmas
uz pētījuma otro daļu.
Arodvidusskolu izlasi veido 259 studenti. Izlases dalībnieku vecums ir no 17-21 gadiem
(М=18,5; SD=0,84). No tiem 137 sievietes (52,9%) un 122 virieši (47,1%). Izlase sastāv no dažādu
tautību pārstāvjiem: latvieši – 62,9% (163 studenti), krievi – 28,2% (73 studenti), citas tautības
(lietuvieši, poļi, ukraiņi u.c.) – 8,90% (23 studenti). Latvijas izlases pētījuma dalībnieki pēc
specialitātes ir celtnieki, dzelzceļnieki, ekonomisti, dizaineri, pardevēji, pavāri un citi. Viņi dzīvo
Latgalē – 23,2% (60 studenti), Vidzemē – 13,9% (36 studenti), Kurzemē – 20,1% (52 studenti),
Zemgalē 23,9% (49 studenti) un Rīgā 18,9% (49 studenti).
Savukārt augstskolu izlasi veido 333 pirmā kursa studenti, no kuriem 56,8% (N=189) ir
sievietes un 43,2% (N=144) ir vīrieši. Dalībnieku vecums ir no 19-39 gadiem (М=22,5; SD=3,74).
Augstskolu respondenti apgūstsekojošas specialitātes: inženieri, ekonomisti, žurnālisti, psihologi,
loģistiki, juristi, mediķi, pedagogi un citi. Viņi dzīvo Latgalē – 42,6 % (142 studenti), Vidzemē –
10,5 % (35 studenti), Kurzemē – 10,5 % (35 studenti), Zemgalē - 9,30 % (31 studenti) un Rīgā - 16,8
% (56 studenti). Izlase sastāv no dažādu tautību pārstāvjiem: latvieši – 66.4% (221 studenti), krievi –
26.1% (87 studenti), citas tautības (lietuvieši, poļi, ukraiņi u.c.) – 7.50% (25 studenti).
63

Analizējot izlašu sastāvu secināts, ka tajās ir aptuveni vienādsvīriešu un sieviešu daudzums. Var
teikt, ka pētījumā pārstāvēta visa Latvija, jo tika aptaujāti arodvidusskolu un augstskolu pirmo kursu
studenti visos Latvijas reģionos (Kurzemē, Rīgā, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē). Pētījumā atainota
multietniska vide, jo tajā piedalījās dažādu tautību studenti. Tāpat pārstāvētas dažādas specialitātes.
Jāatzīmē, ka ir specialitātes, kas sakrīt gan Liverpūles, gan Daugavpils izlasēs, kā arī augstskolu un
arodvidusskolu izlasēs. Pētījumā netika izskatītas dzimuma un vecuma atšķirības, jo pilotāžas
pētījuma rezultāti uzrādīja, ka esošās kategorijas neietekmē profesionālo identitāti.
2.1.3. Pētījumā izmantotās metodikas
2.1.3.1. Anketas sastādīšana un aprobācija
Strādājot ar studentiem arodvidusskolā, kā arī augstskolās, ir iegūts apstiprinājums tam, ka tieši
pirmajā kursā studenti sāk apzināties savas izvēles pareizību. Nepareizi veikta izvēle veicina to, ka
jau pirmajā kursā studentiem zūd interese par mācībām, ir zemākas sekmes, tāpat viņi aizdomājas par
profesijas maiņu. Sarunās ar studentiem noskaidrots, ka būtisks profesionālās pašnoteikšanās faktors
ir vide, kurā cilvēks dzīvo, kā arī līdzcilvēki. Vadoties pēc tā, veicot pilotāžas pētījumu 2004.gadā, lai
noskaidrotu kādi cilvēki un iemesli ietekmē profesionālo izvēli, tika izveidota anketa, kas sastāvēja
no trim jautājumiem. Šie jautājumi ļāva saprast, kādi faktori ir būtiski profesijas izvēlē un cik pareiza
ir bijusi pašreizējās profesijas izvēle.
respondentu.
Anketa sastāvēja no trim jautājumiem:
1. Kādi faktori ietekmēja Jūsu profesijas izvēli?
2. Kurš cilvēks ir atstājis lielāko ietekmi uz Jūsu profesijas izvēli?
3. Ja būtu iespēja atkal pieņemt lēmumu par profesijas izvēli, vai tā tiktu mainīta?
Uzdodot pirmo jautājumu, tika sagaidītas atbildes, kas saistītas ar vides faktoriem un pašu
Aptaujā, kas notika Latgalē, piedalījās 200 arodvidusskolu pirmo kursu audzēkņi vecumā no
15-18 gadiem (М=16,4, SD=0,57) un 200 augstskolas pirmo kursu studenti vecumā no 18-22 gadiem
(М= 19,4, SD=0,84).
Arodvidusskolu studentu (71 sieviete, 129 vīrieši) etnisko sastāvu veidoja 53 latviešu, 110
krievu un 37 citu tautību pārstāvji. Augstskolu studentu (131 sieviete, 69 vīrieši) etniskais sastāvs –
92 latvieši, 84 krievi un 24 citu tautību pārstāvji.
Uzdodot otro jautājumu, tika sagaidītas atbildes, kas būtu saistītas ar cilvēkiem, kas ietekmē
profesijas izvēli.
Arodvidusskolu studenti pārstāvēja sekojošas specialitātes: sekretāri, programmētāji,
menedžeri, mašīnisti un citi. Augstskolu pirmo kursu studenti pārstāvēja sekojošas nozares: fizika un
matemātika, loģistika, tiesības, psiholoģija, filoloģija un citas.
64

Atbildot uz jautājumiem, studenti sniedza līdzīgas atbildes pirmajos divos anketas jautājumos.
Tāpēc, analizējot datus, pirmie divi anketas jautājumi tika apvienoti, lai ērtāk būtu veikt
kontentanalīzi, kurā piedalījās 3 cilvēki – eksperti, kuri saskaņoja savus viedokļus, izdalot faktorus.
Analizējot atbildes uz anketas pirmiem diviem jautājumiem eksprpti izdalīja 69 faktorus. Faktori –
tāsir atbildes uz pirmā un otrā jautājumus (piemerām, labs atalgojums, gribu palidzēt cilvēkiem,
ģimenes tradicijas, manas spējas). Šos faktorus katrs no trim pētniekiem atsevišķi iedalīja četrās
kategorijās, bet pēc tam visi 69 faktori rezultātu kontentanalīzes gaitā tika izdalīti četrās
pamatkategorijas. Tas ir šādas: Apkārtējie cilvēki, Mācību iestādes īpatnības, Respondenta
personīgās īpatnības, Izvēlētās profesijas īpatnības. Šīs kategorijas atspoguļotas „Profesionālo
identitāti ietekmējošie faktori” nodaļā, 53 lpp.
Tā kā pilotāžas pētījums parādīja, ka etniskajām atšķirībām nav liela loma profesijas izvēlē,
šajā pētījumā profesionālās identitātes etniskās atšķirības netika noteiktas (Jakovleva & Pipere,
2006).
Uz pilotāžas pētījuma pamata tika izstrādāta anketa, lai izzinātu faktorus, kas ietekmējuši
Latvijas arodvidusskolu un augstskolu studentu profesionālo izvēli. Tāpat anketa tika tulkota arī
angļu valodā, un šis variants tika izmantots Lielbritānijas izlases studentu izpētē. Analizējot datus,
tika veikta kontentanalīze, bet datu statistiskā analīze tika veikta ar SPSS palīdzību (anketas tekstu
skat. А pielikumā).
Anketa sastāv no demogrāfiskiem rādītājiem: dzimums, dzimšanas gads, specialitāte, tautība,
ģimenes stāvoklis, respondenta pastāvīgā dzīves vieta (pilsēta, pagasts). Vecuma un dzimuma rādītāji
tiks izmantoti kā papildinājums metodiku apstrādē un analīzē. Pilotāžas pētījumā iegūtās kategorijas
tiks izmantotas turpmākajā pētījumā.
Tāpat anketu veido saturiskā daļa, kurā ietverti sekojoši jautājumi:
1. Nosauciet vismaz 3 iemeslus, kuru dēļ Jūs izvēlējāties tieši šo profesiju?
Jautājums orientēts to iemeslu izzināšanai, kas ietekmējuši respondentu profesijas izvēli.
2. Lūdzu, pasvītrojiet to personu vai personas (vecāki (abi), māte, tēvs, vecvecāki, radinieki,
draugi, paziņas, skolotāji, psihologs, varonis no kinofilmas), kas ir visvairāk ietekmējušas
Jūsu profesijas izvēli.
Šis jautājums ļauj saprast, kas ietekmējis respondenta profesijas izvēli un cik lielā mērā.
Veicot pētījumu, otrā jautājuma atbildes ar kontentanalīzes palīdzību tika iedalītas sekojošās
kategorijās: ģimene-radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, radinieki), draugi-paziņas, skolotāji-
psihologi, pats.
3. Ja pastāvētu iespēja atgriezties pagātnē un vēlreiz izvēlēties savu nākamo profesiju, vai
Jūs atkal izvēlētos to pašu profesiju? Pasvītrojiet sev atbilstošo atbildi (Jā, Nē, Nezinu,
Cita atbilde).
65

Atbilde uz šo jautājumu dod vēl vienu iespēju pārliecināties par profesionālās izvēles
pareizību vai nepareizību. Tas palīdz atkārtoti pārliecināties par respondenta profesionālās identitātes
izveidošanos.
2.1.3.2. Pētījuma metodiku (MVS, AIQ-IV un DISI-O) raksturojums
• Mana profesionālā situācija (MVS)
Minēto metodiku 1980.gadā izstrādājuši Dž.Holands (Holland), D.Daigere (Daiger) un
P.Pouvers (Power), tā domāta praktizējošiem speciālistiem (sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem,
psihologiem, profesionāliem konsultantiem). MVS metodiku var izmantot kā konsultēšanā, tā darbā
ar grupu.
Dž.Holands ar līdzautoriem atzīmē, ka dotā diagnostikas shēma izveidojusies uz triju
pētniecisko virzienu bāzes: uz profesionālās konsultēšanas iepriekšējām diagnostikas shēmām, uz
neizlēmības/šaubu līmeņa bāzes un eksperimentālo pētījumu bāzes, iedarbojoties uz klientu, interešu
testiem, praktiskajām nodarbībām un karjeras programmām (Holland, Daiger & Power, 1980).
Šīs shēmas ir līdzīgas daudzām shēmām, ko agrāk piedāvājuši A.Berezins (1957),
E.Bordins (1946), R.Birns (1958), H.Pepinskis (1948), F.Robinsons (1963) un E.Viljamsons
(1939), lai konsultētu personīgas un profesionālas dabas jautājumos. L.Kraits (1969) veicis vērtīgu
kritisku visu šo pieeju apkopojumu un piedāvājis savu diagnostikas shēmu (Holland, Daiger &
Power, 1980).
Piedāvātā diagnostikas shēma izstrādāta ar mērķi, lai mazinātu specifiku, kas raksturīga
iepriekšējām pieejām. Galvenā konceptuālā atšķirība starp iepriekšējām un doto shēmu ir tajā, ka
Dž.Holands intrapsiholoģiskās problēmas (intra-psychic problems) attiecināja uz vienotu
profesionālās identitātes kategoriju. Nostāja, uz kuru balstījās iepriekšējās shēmas, priekšstats par
to, ka konsultanti var atšķirt dažādus veidus un pakāpes, kāpēc personība nav/ir adaptējusies videi.
Pēc Dž.Holanda domām, neizrādījās pilnīgi pamatota. Ar vienu izņēmumu (Berezins, 1957)
iepriekšējo shēmu pārbaude parādīja, ka šāda veida atšķirībām ir zems ticamības līmenis. Pārējās
tagadējās shēmas pietiekoši skaidri sasaucas ar iepriekšējo pētnieku kategorijām (Holland, Daiger
& Power, 1980).
Dž.Holands (1977) ir aplūkojis neizlēmības un šaubu faktorus, veidojoties profesionālajai
identitātei, piedāvājot divu skalu rašanos, lai novērtētu grūtības personības profesionālās
identitātes veidošanās gaitā un atbilstoša lēmuma pieņemšanas procesā. Šo skalu attīstība un
pārskatīšana bija iemesls trim skalām dotajā diagnostikas shēmā MVS metodikā. Detalizētāks
skalu izstrādes apraksts atrodams autora darbā (Holland, Daiger & Power, 1980).
66

Minētā pieeja balstīta uz to, ka vairums grūtību, pieņemot lēmumu par profesiju, balstās uz
vienu no sekojošām kategorijām:
1) profesionālās identitātes problēmas;
2) nepietiekoša informācija par darbu, apmācību;
3) iekšējās un ārējās barjeras.
Vadoties pēc šīm kategorijām, tika izdalītas sekojošas skalas:
Profesionālā identitāte – skaidra un stabila priekšstata esamība ar vienotu mērķi,
interesēm, individualitāti un talantiem. Šie raksturojumi norāda uz relatīvu nemieru (mieru)
lēmuma pieņemšanā un pārliecību par kādu no savām spējām, pieņemot pareizo lēmumu,
neskatoties uz apkārtesošo nenoteiktību.
Profesionālā informācija – klienta informētība par profesiju veidiem un studiju iespējām.
Barjeras – tā ļauj klientam apzināties iekšējās un ārējās pretrunas, izvēloties profesiju.
Apstiprinoša atbilde uz vienu vai vairākiem jautājumiem dod iespēju konsultantam uzreiz
sakoncentrēties uz konsultējamajam svarīgo problēmu jomām (Holland, Daiger & Power, 1980).
Instrukcijas saturs: Izvērtējiet sekojošos apgalvojumus, izvēloties atbilžu variantus
“lielākoties PIEKRĪTU” (P) vai ”lielākoties NEPIEKRĪTU” (N). Apvelciet ar aplīti to atbildi, kas
vislabāk attēlo jūsu patreizējo viedokli.
Metodiku var aizpildīt ar roku, un tas notiek 10 vai mazāk minūšu laikā. To var izmantot gan
grupā, gan individuāli.
Rezultātu saskaitīšanu ar paraugveidlapu palīdzību var veikt aptuveni 10 sekunžu laikā.
Profesionālās identitātes skala sastāv no 18 jautājumiem, uz kuriem jāatbild ar “piekrītu –
nepiekrītu”. Skaita tikai noliedzošās atbildes.
“nē”.
Profesionālās informācijas skala sastāv no 4 jautājumiem. Rezultātos ieskaita tikai atbildes
Arī barjeru skala sastāv no 4 jautājumiem un vērā ņemamas ir tikai “nē” atbildes.
Šī pētījuma ietvaros tika izmantota tikai profesionālās identitātes skala. Profesionālās
informācijas un barjeru skala netika izmantotas, jo konkrētu grūtību izzināšana profesijas izvēlē nav
šī darba mērķis (Holland, Daiger & Power, 1980).
• Dellas identitātes statusa aptauja – profesija (DISI -O)
Šo metodiku 1981. gadā izstrādājuši Marija Dellasa (Dellas) un Luiza Džernigana (Jernigan)
(Austrummičiganas Universitāte). Tā paredzēta praktizējošiem speciālistiem (sociālajiem
darbiniekiem, pedagogiem, psihologiem, profesionāliem konsultantiem). DISI-O var izmantot gan
konsultēšanā, gan darbā ar grupu.
67

M.Dellasa atzīmējusi, ka dotās metodikas izstrāde balstās uz Ē.Ēriksona sociālpsiholoģisko
teoriju (1963/1968), jo viņa teorijai ir saistība ar Ego identitātes attīstību vēlīnās jaunības laikā
(Erikson, 1963/1968; Dellas & Jerningan,1981).
Pamatojoties uz Ē.Ēriksona identitātes koncepciju, Dž.Marsija (1964) radīja daļēji strukturēto
interviju, lai novērtētu četrus iespējamos identitātes statusus identitātes difūzijas ietvaros (Marcija,
1964; Erikson, 1964).
Viņš izmantoja divus kritērijus, lai dotu statusam definīciju – krīze un pienākums, kuri, pēc
Dž.Marsija domām, ir procesi, kas iekļaujas identitātes veidošanā.
Šie procesi tika izmantoti cilveka profesionālās darbības, reliģijas un politiskās ideoloģijas
sfērās. To izpētei M.Dellasa ar līdzautoriem izstrādāja metodikas DISI-R (Reliģija), DISI-P
(Politika), DISI-O (Profesija). Šajā pētījumā tiks izmantota DISI-O metodika, jo darbā pētīta
nodarbinātības sfēra (Dellas & Jerningan,1981).
M.Dellasas mērķis, attīstot “objektīvu instrumentu”, bija radīt viegli apstrādājamas skalas, kas
atbilstu Dž.Marsija intervijai, lai klasificētu personību identitātes statusa terminos. Tas tika veikts
tāpēc, ka Dž.Marsija intervijā bija divas problēmas: instrumenta individuāla izmantošana prasa daudz
laika un intervijas protokolu apstrāde ir ļoti atkarīga no subjektīvajiem spriedumiem (Dellas &
Jerningan,1981).
Dž.Marsijas intervijas terminoloģijā, indivīdam tiek piedēvēts kopējais identitātes statuss, kas
izdalīts no saturisko sfēru trim atsevišķiem rangiem – nodarbinātība, reliģija un politiskā ideoloģija.
Tomēr indivīdi vienlaicīgi var atklāt dažādus identitātes statusus katrā sfērā (Marcia, 1964;
Waterman, Waterman & Geary, 1974), jo krīzes nav sastopamas un pienākumi neveidojas vienlaicīgi
katrā sfērā.
Tāpēc statusa vērtējuma augstāku ticamību varētu sasniegt atsevišķās identitātes skalās katrā
sfērā, kas ir iztrūkstošs nosacījums citu pētnieku izstrādātajos instrumentos un vērtējumos.
Rezultātā “objektīvā skala”, tas ir DISI-O, atbilst Dž.Marsija intervijai un fokusējas tikai uz
vienu sfēru – profesionālo sfēru.
Skalas jautājumi bija apgalvojumi, kas balstīti uz statusa iezīmju kritērijiem, kurus aprakstījis
Dž.Marsija (1964/1966).
Tas nodrošināja faktoru analīzes loģisko struktūru un sekmēja lēmumu pārskatīt punktus trijās
sākotnējās instrumenta versijās, kuras attiecīgi pildīja 129, 86 un 130 koledžas studenti.
katrā statusā.
komplektā.
Apgalvojumi tika sastādīti grupās, kurām bija kopēja tēma un kurām bija viens apgalvojums
Pirmajās trīs versijās bija 64, 36 un 32 jautājumi, attiecīgi patvaļīgi izvēlēti 4 jautājumi katrā
68

Ceturtā versija sastāvēja no 40 jautājumiem, astoņi komplekti pa 5 jautājumiem, jo agrīno
versiju faktoru analīze pamatoja divus unikālus difūzo jautājumu klāsterus.
Šie divi klāsteri ir - Difūzija, kas attēlo pienākumu trūkumu un virspusējus meklējumus, un
Veiksme, kas atspoguļo pienākumu trūkumu un atkarību no likteņa vai gadījuma, lai tiktu veikta
izvēle. Ceturtās DISI-O versijas jautājumu piemēri visiem 5 statusiem: Moratorijs (“Es patlaban pētu
informāciju par vairākām profesijām, tāpēc būšu apmierināts ar to profesiju, kuru beidzot
izvēlēšos”), Briedums (“Es esmu pētījis dažāda veida nodarbošanās, esmu izvēlējies savu profesiju
un esmu apmierināts ar savu izvēli”), Difūzija (“Es vēl esmu atvērts dažādām iespējām attiecībā uz
profesiju, jo domāju, ka man ir par agru izdarīt izvēli”), Iepriekšnolemtība (“Es jau sen esmu zinājis,
kāda būs mana profesija, tāpēc man nav bijis jātērē laiks, lai pārbaudītu, kāda profesija man ir
vispiemērotākā”), Veiksme (“Es pašlaik nogaidu un skatos, kas notiks tālāk, jo vēl neesmu
pārliecināts par to, kādu darbu es vēlētos strādāt”) (Dellas & Jerningan, 1981).
Pirmajos trīs variantos punktu skaitīšanai tika izmantota Likerta 4 punktu skala, kura
saglabāta arī ceturtajā variantā. Šī obligātās izvēles procedūra tika izmainīta sekojošā veidā. Tā vietā,
lai atzīmētu vienu apgalvojumu katrā sarakstā, kas “man atbilst visvairāk” un vienu, kas “man
neatbilst”, vajadzēja atzīmēt tikai vienu apgalvojumu katrā apgalvojumā, kurš cilvēkam visvairāk
atbilda, neatzīmējot citus apgalvojumus sarakstā. Šī procedūra vienkāršoja individuālā statusa izvēli.
Metodikas autori, pamatojoties uz Ē.Ēriksona un Dž.Marsija pētījumu par to, ka cilvēka
profesijas izvēle balstīta uz diviem procesiem – krīzi un saistībām, izdalīja piecus profesionālās
identitātes statusus:
1. Briedums (Achieved) – tajā personībai ir krīzes pieredze (pārdzīvota krīze) un izveidots
noteikts priekšstats par vēlamo profesiju (uzņemas saistības).
2. Moratorijs (Moratorium) – tajā personība atrodas krīzes stāvoklī, bet saistības ir
izplūdušas vai to vispār nav.
3. Iepriekšnolemtība (Foreclosed) – tajā personība nav piedzīvojusi nevienu krīzi, bet
izstrādājusi saistības, kas atspoguļo personībai nozīmīgo cilvēku (vecāki, vecvecāki, draugi) velmes.
procesā.
4. Difūzija (Diffused – Diffused) – saistību trūkums un virspusēji meklējumi pašnoteikšanās
5. Veiksme (Diffused – Luck) –saistību trūkums un atkarība no likteņa un gadījumiem, veicot
profesijas izvēli (Dellas & Jerningan, 1981).
Instrukcija nosaka, ka respondentam ir jāizvēlas tas izteikums, kurš viņam visvairāk atbilst, un
nav ne pareizu, ne nepareizu atbilžu.
Metodikas aizpildīšanu var veikt rakstiski, tas aizņem 20 minūtes vai pat mazāk. Metodiku var
izmantot grupā vai individuāli.
Rezultātu saskaitīšanu var veikt aptuveni 5 minūšu laikā, izmantojot paraugveidlapu.
69

Metodikā iekļautie 35 izteikumi iedalīti blokos, kur katrā no tiem ir 5 izteikumi. Katrs bloka
izteikums ir attiecināts noteiktam statusam.
• Identitātes aspektu aptauja (IV), (AIQ IV)
Pēdējo šīs metodikas variantu 2002.gadā izstrādāja Dž.Čīks un L.Tropa (Jonathan M. Cheek
and Linda R. Tropp, 1st edition: April 1994; 2nd online edition: June, 2002).
Dž.Čiks piedāvā savu identitātes jēdziena skaidrojumu, ar to saprotot nozīmīgumu, ko indivīdi
piedēvē atšķirīgām identitātes pazīmēm, vai raksturlielumiem, veidojot savu pašnoteikšanos (Cheek,
1989).
Identitātes aspektu aptaujas attīstība aizsākās ar elementu izdalīšanu no Sampsona (1978)
identitātes raksturojumu saraksta, lai izdalītu identitātes personīgo un sociālo jomu (Sampson, 1978;
Cheek & Briggs, 1981/1982).
Gala rezultātā daži pantitika pārdēvēti, citi atcelti, bet jaunie panti tika izveidoti, lai nodrošinātu
mērījumu ticamību un validitāti (Cheek, 1982/83; Cheek & Hogan, 1981; Hogan & Cheek, 1983).
Psihometriskā analīze parādīja, ka daži no pantiem sākotnēji ir tuvāki sociālās identitātes
kategorijai (piemēram, “Tas, ka es esmu daudzu manas ģimenes paaudžu daļa” vai “Mana rase un
etniskā piederība”) un tie tiecās grupēties trešā faktora veidā, kas pārstāv kolektīvo identitāti (Cheek
& Tropp, 2002).
Tā laika gaitā tika izdalīta trešā skala – Kolektīvā identitāte (Cheek, Underwood & Cutler,
1985), un pēc tam arī izstrādāta aptauja – Aspects of Identity Questionnaire III (Cheek, Tropp, Chen &
Underwood, 1994).
Ne sociālās, ne kolektīvās skalas nav orientētas uz tuvām attiecībām ar draugiem vai
romantiskiem partneriem, kā tas ir ceturtajā attiecību identitātes skalā (“Esmu labs draugs tam, par ko
es patiesi rūpējos”). Tātad 2002.gadā tika pievienota attiecību identitātes skala un izveidota aptauja –
Aspects of Identity Questionnaire IV (Cheek, Smith & Tropp, 2002).
Kopumā AIQ satur 4 atsevišķas skalas, ar kuru palīdzību tiek novērtēti tādi faktori, kas svarīgi
cilvēka pašnoteikšanās procesā, kā personīgais, sociālais, kolektīvais un attiecību faktors – tas, kas
saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem.
Personīgās identitātes skala (Personal Identity Orientation (PI)) saistīta ar individuālo un
personīgo pašinterpretāciju, piemēram, ar personīgām vērtībām, morālajiem, tikumiskajiem principiem,
emocijām un zināšanām par sevi utt. Šī skala fiksē atsevišķas personības intīmos aspektus.
Sociālās identitātes skala (Social identity (SI)) attiecas uz indivīda sabiedrisko tēlu, kas rodas
attiecībās ar citiem cilvēkiem, un ietver sevī sociālās lomas un intīmās attiecības. Šis identitātes aspekts
attiecas uz starppersonu attiecībām, neatkarīgi no tādas personības kultūras identitātes kā etniskā
piederība.
70

Kolektīvās identitātes skala (Collective identity (CI)) attiecas uz “sociālajām kategorijām,
kurām mēs piederam”. “Čīkam un Brigsam (1982) kolektīvā identitāte ir tā svarīgums, ko V.Džeims
(1980) nosauca par sociālo Es: kāda popularitāte vai sociālā reputācija, reputācija sabiedrībā, kas rodas
starppersonu attiecībās” (Cheek, Tropp & Chen, 1994).
Attiecību identitātes skala (Relational identity (RI)) attiecas uz “citiem cilvēkiem, ar kuriem
mēs veidojam personīgus kontaktus” (Cheek, Smith & Tropp, 2002).
Instrukcija nosaka, ka respondentam jānovērtē katrs izteikums no “Nav svarīgi manai izjūtai
attiecībā uz to, kas es esmu” līdz “Ārkārtīgi svarīgi manai izjūtai attiecībā uz to, kas es esmu”.
Metodiku var pildīt rakstiski, aizpildīšana aizņem 20 minūtes vai pat mazāk. Metodiku var
izmantot gan grupā, gan individuāli.
Rezultātu saskaitīšanu ar paraugveidlapu palīdzību var veikt aptuveni 15 minūšu laikā.
AIQ-IV satur 45 izteikumus, kas sastāda no četras skalas: Personīgā identitāte (PI),
Attiecību identitāte (RI), Sociālā identitāte (SI), Kolektīvā identitāte (CI) (Cheek, Smith & Tropp,
2002).
2.1.3.3. Pētījuma metodiku (MVS, AIQ-IV un DISI-O) adaptācija
Metodikas “Mana profesionālā situācija” (MVS) (My Vocational Situation), “Dellas
identitātes statusa aptauja – profesija” (DISI-O) (Dellas Identity Status Inventory-Occupation),
“Identitātes aspektu aptauja” (“Aspects of Identity Questionnaire”) (AIQ-IV) adaptācijā piedalījās
divu Latgales reģiona augstskolu un divu arodvidusskolu pirmā kursa studenti. Viņi aizpildīja MVS
metodikas gatavās veidlapas. Studenti atbildēja individuāli, laiks nebija ierobežots. Atkārtots tests
(re-tests) tika veikts pēc divām nedēļām ar šo pašu studentu grupu (Holland, Daiger & Power, 1980;
Dellas & Jerningan, 1981; Cheek, Smith & Tropp, 2002).
MVS, DISI-O, AIQ IV metodikas lingvistiskā adaptācija tika veikta sekojošā veidā. Pirmo
angļu-latviešu tulkojuma variantu veica divi neatkarīgi tulki. Saskaņojot abus tulkotos variantus, tika
izveidots darba variants, kuru trešais tulks tulkoja angļu valodā. Tulkoto darba variantu angļu valodā
salīdzināja ar oriģinālu. Konstatētās atšķirības tika izanalizētas un apgalvojumi pārveidoti. Lai arī
apgalvojumi oriģinālmetodikā ir gari, tulkiem izdevās pārveidot tulkojumu tā, lai visi apgalvojumi
empīriskajā pētījumā atbilstu testa adaptācijas normām.
• MVS adaptācija
Adaptācijas izlase
Metodikas adaptācijā piedalījās 100 studenti (71% sieviešu un 29% vīriešu), vecumā no 19
līdz 21 gadam. Pēc 2 nedēļām re-tests tika veikts ar tiem pašiem 100 respondentiem. Pētījuma
71

dalībnieki tika atlasīti pēc trim profesionālās darbības virzieniem: tehniskā virziena, humanitārā virziena
un sociāli-praktiskā virziena profesijas. Dalība pētījumā bija brīvprātīga.
Testa skalu un jautājumu analīze
Jautājumu grūtības indeksu analīze parāda, ka visi jautājumi iekļaujas 20-80% robežās un
M = 49,2, kas liecina, ka jautājumu rādītāji atbilst labu aptauju psihometriskajiem kritērijiem.
Testos jautajuma grūtību indekss ir attiecība starp respondentu skaitu, kas pareizi atbildējuši uz
jautājumu un kopējo respondentu skaitu (Raščevska, 2005).
Skalu grūtības indeksu analīze parāda, ka visas skalas iekļaujas 20-80% robežās, kas
liecina, ka rādītāji atbilst labu aptauju psihometriskajiem kritērijiem (skat. E pielikuma 1. tabulu).
Skalu grūtības indeksu aprēķina kā jautājumu vidējo aritmētisko vērtību (Raščevska, 2005).
Testos jāiekļauj jautājumi ar dažādu grūtības (vai reakcijas) indeksa lielumu, lai iegūtu testa
kopējai skalai normālu sadalījumu (Raščevska, 2005). Pastāv uzskats, ka visinformatīvākie testa
jautajumi ir ar grūtības indeksu robežās no 0,3 līdz 0,7 (Kaplan & Saccuzzo, 1997).
Mūsu aptaujā jautajumu un skalu grūtības indekss atrodas šajās robežās, kas liecina par
normālu sadalījumu respondentu atbildēs.
• Iekšējās saskaņotības rādītāji
Adaptācijas nolūkos Dz.Holanda un līdzautoru MVS metodikas adaptācijas dati tika salīdzināti
ar instrumenta adaptācijas datiem Latvijā. Dž. Holanda dati tika iegūti abu dzimumu koledžas
studentu un strādnieku izlasē. Dž. Holands aprēķinos izmanto K-R20 (Kjūdera-Ričardsona ticamības
koeficientu) (Holland, Daiger & Power, 1980). Adaptācijai Latvijā tika izmantota SPSS programmas
formula, kas piemērota gan kārtas, gan dihotomiskajai skalai.
Iekšējās saskaņotības ticamību pēc Kronbaha alfa pieejas var interpretēt arī kā visu jautajumu
atbilžu saskaņotības rādītāju. Visos rādītājos, izņemot vīriešu datus par profesionālām barjerām,
Kronbaha alfa Latvijas adaptācijas datos ir mazāka nekā Dž.Holanda datos, ko var izskaidrot ar to, ka
Dž.Holanda izlasē piedalījās arī strādnieki, un adaptācijas izlase Latvijā ir daudz mazāka nekā
Dž.Holanda izlase.
Zems Kronbaha alfas rādītājs barjeru skalā var tikt izskaidrots arī ar ļoti mazu jautajumu
skaitu šajā skalā.
Kopējais SPSS programmā aprēķinātais Kronbaha alfas koeficients adaptācijas datiem Latvijā
šim instrumentam ir 0,78, kas ir samērā augsts iekšējās saskaņotības rādītājs (skat. E pielikuma 2.
tabulu).
• Retesta ticamība
Retesta ticamība nepieciešama, lai noteiktu iespēju iegūt vienadus rezultātus testējamiem
72

dažādas situācijās. Mērījumus veic vairākkārt (intervāls – no nedēļas līdz gadam) ar vienu un to pašu
testu. Ja korelācija dažādu mērījumu rezultātiem būs augsta, tests ir uzskatāms par ticamu. Retesta
ticamības mazākā vērība ir 0.7.
Dž. Holands savā oriģinālajā instrumenta aprakstā (Holland, Daiger & Power, 1980) nesniedz
retesta ticamību. Adaptācijas nolūkiem Latvijā retesta ticamība tomēr tika aprēķināta. Visam
instrumentam tā bija 0,83 (p

• Iekšējās saskaņotības rādītāji
M. Dellasa savos aprēķinos izmanto Kronbaha alfas koeficientu. Adaptācijā Latvijā tika
izmantota SPSS programmas formula, kas piemērota gan kārtas, gan dihotomiskajai skalai.
Latvijas izlases Kronbaha alfas koeficienti Iepriekšnolemtības skalai – 0,81, Brieduma skalai –
0,81, Moratorija skalai – 0,80, ir pietiekami augsti, kaut arī nesasniedz oriģinālā testa izlases rādītājus
attiecīgajā līmenī. To lielā mērā varētu skaidrot ar mazāku Latvijas izlasi. Kronbaha alfas koeficienti
jautājumiem, no kuriem sastāv attiecīgās skalas, ir pietiekami augsti. Tāpēc skalās Iepriekšnolemtība,
Briedums un Moratorijs iekšējā saskaņotība ir pietiekami augsta (skat. E pielikuma 4. tabulu).
Latvijas izlases Kronbaha alfa koeficienti Difūzijas un Veiksmes skalai ir 0,81. Tie ir pietiekami
augsti, pat augstāki nekā oriģinālās adaptācijas izlases rādītāji attiecīgajā līmenī. To varētu izskaidrot ar
vecuma specifiku un mācību grupas specifiku (skat. E pielikuma 4. tabulu).
• Retesta ticamība
M.Dellasa savā oriģinālajā instrumenta aprakstā nesniedz retesta ticamības rādītājus.
Adaptācijas nolūkiem retesta ticamība tika aprēķināta.
Re-testa ticamība visam instrumentam bija 0,81 (p

• Testa skalu un jautājumu analīze
Jautajumu grūtības indeksu analīze parāda, ka visi jautajumi iekļaujas 20-80% robežās,
M=59,3, izņemot piecusjautajumus, kur augstāks grūtības indekss liecina par to, ka uz jautājumiem
respondenti sniedza daudz vienādu pozitīvu atbilžu (skat. 8.tabulu). Augstāku grūtības indeksu šiem
jautājumiem var izskaidrot ar to, ka aptaujātajiem ir 20-21 gads, kad attiecībām ar tuviem cilvēkiem
un nākotnes plāniem ir ārkārtīgi svarīga nozīme jebkura jaunieša dzīvē.
2.tabulā aplūkojami tie izteikumi, kuriem raksturīgs augsts grūtības indeksa rādītājs. Tas
saistīts ar attīstības īpatnībām, jo pētījuma dalībnieku vecums ir no 20 līdz 21 gadam. Šim attīstības
posmam raksturīga tieksme tikt skaidrībā un noskaidrot savas vajadzības, intereses, spējas, vērtības,
noteikt profesionālās karjeras variantus, apgūt profesiju (Super, 1953/1957). Tāpat šajā vecumā
svarīgas ir attiecības ar draugiem un tuviem cilvēkiem.
75
2.tabula
AIQ pantu aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas izlasē ar augstākajiem grūtības indeksiem
N Pants Skala Jautājuma saturs Grūtības indekss
1. 8 PI Mani personīgie mērķi un nākotnes cerības 84,3
2. 22 RI Manas attiecības ar tuviem cilvēkiem 84,9
3. 26 RI Būt par labu draugu tiem, kuri man patiešām rūp 85,8
4. 36 SP Mana profesionāla izvēle un karjeras plāni 85,3
5. 43 RI Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem 81,7
Skalu grūtības indeksu analīze parāda, ka visas instrumenta skalas iekļaujas 20-80% robežās,
kas liecina, ka rādītāji atbilst labiem aptauju psihometriskajiem kritērijiem, kas liecina par normālu
ballu sadalījumu respondentu atbildēs (skat. E pielikuma 5.tabulu).
Oriģinālā instrumenta adaptācijas: pirmo izlasi veido 65 eiropiešu un amerikāņu izcelsmes
sievietes. Otro izlasi veido 103 eiropiešu un amerikāņu izcelsmes sievietes un vīrieši. Informācija par
pētījuma dalībnieku izglītību un vecumu nav norādīta. Uz šo izlašu bāzes Dž.Čīks veica aptaujas
AIQ-III adaptāciju, kas satur trīs skalas: Personīgā identitāte, Sociālā identitāte, Kolektīvā identitāte
(Cheek, Tropp & Chen, 1994). Salīdzinājumam tabulā uzrādīti arī tie dati, kas iegūti autora darba
izstrādes gaitā (izlase sastāvēja no 100 sievietēm un vīriešiem, kas ir augstskolu pirmo kursu studenti)
(skat. E pielikuma 5.tabulu).
Ja salīdzina Latvijas izlases vidējos rezultātus ar oriģinālajiem instrumenta adaptācijas
rezultātiem, tad Kolektīvās identitātes skalas un Sociālās identitātes skalas rezultāti ir praktiski
vienādi. Nelielas atšķirības Personīgās identitātes skalā varētu būt saistītas ar vecuma īpatnībām
Latvijas izlasē (skat. E pielikuma 5.tabulu).

• Iekšējās saskaņotības rādītāji
Savos aprēķinos iekšējās saskaņotības rādītāju noteikšanai tika izmantots Kronbaha alfas
koeficients. Adaptācijas procesā Latvijā tika izmantota SPSS programmas formula, kas piemērota gan
kārtas, gan dihotomiskajai skalai.
6.tabulu).
Latvijas izlases Kronbaha alfas koeficienti visās skalās ir pietiekami augsti (skat. E pielikuma
Ja salīdzina Latvijas izlases rezultātus ar oriģinālā instrumenta adaptācijas rezultātiem,
Attiecību identitātes un Sociālās identitātes skalās tie nesasniedz oriģinālās izlases rezultātus
attiecīgajā rādītāja līmenī. To lielā mērā varētu skaidrot ar nelielo Latvijas izlasi. Kronbaha alfas
koeficienti pantiem, no kuriem sastāv attiecīgās skalas, ir pietiekami augsti. Tāpēc Attiecību
identitātes un Sociālās identitātes skalu iekšējā saskaņotība ir pietiekami augsta. Gan oriģinālajā, gan
Latvijas adaptācijā Attiecību identitātes skalā Kronbaha alfas koeficients ir augstāks nekā citām
skalām. Tika aplūkoti AIQ-IV metodikas skalu iekšējās saskaņotības rādītāji starp divām izlasēm –
amerikāņu, kura sastāv no 199 sievietēm, kuras mācās koledžā) un latviešu, kas sastāv no 100
studentiem (vīriešiem un sievietēm) (Cheek, Smith & Tropp, 2002).
Latvijas izlases Kronbaha alfas pantu koeficienti arī ir pietiekami augsti. Vidējais Kronbaha
alfas rādītājs visiem pantiem ir 0,87.
• Retesta ticamība
Dž.Čiks savā oriģinālajā instrumenta aprakstā nesniedz retesta ticamības rādītājus.
Adaptācijas nolūkiem retesta ticamība tomēr tika aprēķināta, un visam instrumentam tā bija 0,73**
(p

2.2. Pētījuma rezultāti
2.2.1. Pētījuma rezultāti Latvijas arodvidusskolu un augstskolu izlasēs
2.2.2.1. MVS, AIQ-IV, DISI-O rezultātu salīdzinošā analīze
Šajā darba daļā tiks veikta profesionālās identitātes, profesionālās identitātes statusu un
identitātes aspektu virzības rādītāju salīdzinošā analīze starp arodvidusskolu un augstskolu 1.kursa
studentiem.
• Profesionālās identitātes salīdzinošā analīze (Mana profesionālā situācija)
Šis darba posms veltīts profesionālās identitātes statistisko rādītāju salīdzinošai analīzei starp
arodvidusskolu un augstskolu izlasēm.
Profesionālās identitātes aprakstošās statistikas rādītāji
77
3. tabula
Aprakstošās statistiskas rādītāji
Arodvidusskolas
(N=259)
Augstskolas
(N=333)
Vidējas aritmētiskais 9,8 10,5
Mediāna 10 11
Asimetrijas rādītājs 0,00 -0,42
Asimetrijas rādītāja reprezentācijas kļūda 0,15 0,13
Ekscess -0,40 -0,09
Ekscesa rādītāja reprezentācijas kļūda 0,30 0,27
Rangs 16 18
Mazākā paraugkopas variante 2 0
Lielākā paraugkopas variante 18 18
Saskaņā ar Kolmagorova-Smirnova kritēriju, Profesionālās identitātes pazīmes sadalījums kā
arodvidusskolu, tā augstskolu izlasē būtiski atšķiras no normālsadalījuma (skat. C pielikuma 2.
tabula).

3.attēls. Arodvidusskolu augstskolu pirmā kursa studentu profesionālās identitātes sadalījuma
struktūra
Šāda sadalījuma gadījumā Profesionālās identitātes līmeņa salīdzinošo analīzi arodvidusskolu
un augstskolu izlasēs iespējams veikt, izmantojot neparametriskos kritērijus. Manna-Vitnija kritērija
(p=0,00) pielietošana ļauj secināt, ka atšķirības starp izlasēm pastāv un tās ir statistiski nozīmīgas.
Augstskolu izlasē profesionālās identitātes rādītāji ir augstāki, nekā tas ir arodvidusskolu izlasē (skat.
С pielikuma 3. tabulu).
• Profesionālās identitātes statusu salīdzinošā analīze (Dellas identitātes statusa
aptauja – profesija)
Šajā darba posmā tiks veikta profesionālās identitātes statusu statistisko rādītāju salīdzinošā
analīze starp arodvidusskolu un augstskolu studentu izlasēm.
78

79
4. tabula
Profesionālās identitātes statusa aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas arodvidusskolu un
augstskolu izlasēs
Aprakstošās Briedums Moratorijs Iepriekšnolemtība Difūzija Veiksme
statistikas rādītāji Ar A Ar A Ar A Ar A Ar A
Vidējas aritmētiskais 19,7 18,7 18,7 18,0 17,8 16,3 18,1 17,2 17,8 17,1
Mediāna 20 19 19 18 18 16 18 18 18 17
Asimetrijas
-0,18 -0,38 -0,21 -0,38 -0,04 0,17 0,22 -0,39 0,25 -0,18
rādītājs
Ekscess -0,05 0,22 0,35 0,18 -0,04 0,13 -0,18 0,13 0,22 0,13
Rangs 21,0 21 21 20 21 21 21 21 20 20
Mazākā paraugkopas
variante
7 7 7 7 7 7 7 7 7 7
Lielākā paraugkopas
variante
28 28 28 27 28 28 28 28 27 27
Ar – Arodvidusskolas (N=259); A – Augstskolas (N=333)
Saskaņā ar Kolmagorova-Smirnova kritēriju, tikai Brieduma skalas radītājs arodvidusskolu
izlasē un Iepriekšnolemtības un Veiksmes skalu rādītāji augstskolu izlasē būtiski neatšķiras no
normālsadalījuma. Tā kā pārējās skalās abām izlasēm novērojamas būtiskas atšķirības no
normālsadalījuma, skalu atšķirību analīze izlasēs tiks veikta pielietojot neparametrisko kritēriju (skat.
C pielikuma 4. tabulu).
Lai noteiktu atšķirības profesionālās identitātes statusos starp skalām, tiek izmantots Manna-
Vitnija kritērijs. Starp arodvidusskolu un augstskolu izlasēm eksistē statistiski nozīmīgas atšķirības
skalu Briedums (p=0,01), Moratorijs (p=0,04) un Iepriekšnolemtība (p=0,00) rādītājos. Skalās
Difūzija (p=0,13) un Veiksme (p=0,12) būtisku atšķirību nav. Skalu Briedums, Moratorijs un
Iepriekšnolemtība rādītāji arodvidusskolu izlasē ir augstāki, nekā tie ir augstskolu izlasē (skat. C
pielikuma 5. tabulu).

4.attēls. Arodvidusskolu un augstskolu pirmā kursa studentu profesionālās identitātes statusa
diapozoni
Tālāk darbā tiks veikta DISI-O skalu savstarpējo korelāciju matricu analīze augstskolu un
arodvidusskolu izlasēs.
DISI-O skalu savstarpējās korelācijas matrica Latvijas arodvidusskolu izlasē (N=259)
80
5.tabula
Skalas Moratorijs Iepriekšnolemtība Difūzija Veiksme
Briedums 0,34** 0,39** 0,13 0,07
Moratorijs 0,04 0,54** 0,42**
Iepriekšnolemtība 0,24** 0,34**
Difūzija 0,64**
**p

Korelāciju tabulu analīze ļāva secināt, ka pastāv cieša saistība starp DISI-O skalām
arodvidusskolu izlasē, kur starp visām skalām novērojamas statistiski nozīmīgas pozitīvas
korelācijas. Īpaši spēcīgi savā starpā korelē tādas skalas kā Moratorijs-Difūzija, kā arī Difūzija-
Veiksme. Tāpat novērotas pozitīvas korelācijas starp skalām Briedums-Moratorijs, Briedums-
Iepriekšnolemtība, Moratorijs-Veiksme, Iepriekšnolemtība-Difūzija, kā arī starp skalām
Ieprieksnolemtība-Veiksme.
Augstskolu izlasē novērotas kā pozitīvas korelācijas, kā tas ir, piemēram, starp skalām
Briedums-Moratorijs un Briedums-Iepriekšnolemtība, tā statistiski nozīmīgas negatīvas korelācijas,
kā tas ir starp skalām Briedums-Difūzija. 6.tabulā aplūkojamas statistiski nozīmīgās sakarības starp
skalām Moratorijs-Difūzija, Moratorijs-Veiksme un Difūzija-Veiksme augstskolu izlasē.
• Identitātes aspektu virzības salīdzinošā analīze (Identitātes aspektu aptauja (IV))
Šajā darba posmā tiks veikta identitātes virzības aspektu statistisko rādītāju salīdzinošā analīze
arodvidusskolu un augstskolu izlasēs.
Identitātes aspektu virzības aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas arodvidusskolu un
augstskolu izlasēs
81
7.tabula
Aprakstošās statistikas
rādītāji
Personīgā
identitāte
Ar A
Attiecību
identitāte
Ar A
Sociālā
identitāte
Ar A
Kolektīvā
identitāte
Ar A
Vidējas aritmētiskais 3,47 3,71 3,70 3,91 3,24 3,27 2,80 2,90
Mediāna 3,50 3,70 3,70 4,00 3,29 3,14 2,75 2,88
Asimetrijas rādītājs -0,36 -0,16 -0,25 -0,56 -0,27 0,16 0,26 -0,03
Ekscess 1,13 -0,05 0,09 0,48 0,71 -0,06 0,08 -0,24
Rangs 4,00 3,00 3,40 3,40 4,00 3,57 4,00 3,63
Mazākā paraugkopas
variante
1,00 2,00 1,60 1,60 1,00 1,43 1,00 1,00
Lielākā paraugkopas
variante
5,00 5,00 5,00 5,00 5,00 5,00 5,00 4,63
Ar - Arodvidusskolas (N=259); A - Augstskolas (N=333)
Saskaņā ar Kolmagorova-Smirnova kritēriju, tikai Kolektīvās identitātes skalā arodvidusskolu
izlasē un Sociālās identitātes skalā augstskolu izlasē sadalījums būtiski neatšķiras no
normālsadalījuma. Ņemot vērā to, ka pārējās skalās abās izlasēs novērojamas būtiskas atšķirības no
normālsadalījuma, atšķirību analīze pa skalām abās izlasēs tiks veikta, izmantojot neparametrisko
kritēriju (skat. C pielikuma 6. tabulu).
Lai noteiktu atšķirības profesionālās identitātes statusos abu skolu izlasēs, tiek izmantots
Manna-Vitnija kritērijs. Starp arodvidusskolu un augstskolu izlasēm pastāv statistiski nozīmīgas

atšķirības skalās Personīgā identitāte (p=0,00), Attiecību identitāte (p=0,00) un Kolektīva identitāte
(p=0,04). Turklāt skalu Personīgā identitāte, Attiecību identitāte un Kolektīva identitāte rādītāji ir
augstāki augstskolu izlasē, nekā tie ir arodvidusskolu izlasē (skat. C pielikuma 7. tabulu).
5.attēls. Arodvidusskolu un augstskolu pirmā kursa studentu identitātes aspektu virzību
diapazoni
Tālāk darbā tiks veikta arodvidusskolu un augstskolu izlašu AIQ-IV skalu savstarpējo
korelāciju matricu analīze.
AIQ-IV skalu savstarpējās korelācijas matrica Latvijas arodvidusskolu izlasē (N=259)
8.tabula
Skalas Attiecību identitāte Sociālā identitāte Kolektīvā identitāte
Personīgā identitāte 0,62** 0,48** 0,47**
Attiecību identitāte 0,47** 0,37**
Sociālā identitāte 0,49**
**p

Korelāciju analīze ļauj secināt, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība starp visām
AIQ-IV skalām abās izlasēs. Augstākie korelāciju koeficienti abās izlasēs novērojami starp
Personīgās identitātes un Attiecību identitātes skalām, kā arī starp Sociālās identitātes un Kolektīvās
identitātes skalām. Zemāki korelāciju koeficienti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs novērojami
starp Attiecību identitātes un Kolektīvās identitātes skalām.
Nobeigumā var secināt, ka profesionālās identitātes rādītāji metodikā “Mana profesionālā
situācija” augstāki ir augstskolu izlasē, turklāt tie ir arī statistiski nozīmīgi.
Arī metodikas “Dellasas Identitātes statusu aptauja – profesija” Brieduma, Moratorija un
Iepriekšnolemtības skalās rādītāji augstāki ir augstskolu izlasē un tie ir statistiski nozīmīgi. Atšķirības
Difūzijas un Veiksmes skalu rādītājos starp arodvidusskolu un augstskolu izlasēm nav statistiski
nozīmīgas.
Atšķirības starp skolām pastāv arī metodikas “Identitātes aspektu aptauja” Personīgās
identitātes, Attiecību identitātes un Kolektīvās identitātes skalās, turklāt tās ir statistiski nozīmīgas.
Minētajās skalās rādītāji augstāki ir augstskolu izlasē.
2.2.2.2. MVS, AIQ-IV un DISI-O skalu savstarpējā saistība
Visu metodiku skalu savstarpējo saistību analīze tika veikta ar mērķi noteikt metodiku
saskaņotības līmeni savā starpā. Saskaņotības līmenis norāda uz vienvirzības līmeni profesionālās
identitātes izzināšanā MVS, DISI-O un AIQ IV metodikās, kā arī savstarpēji pozitīvu vai negatīvu
saistību starp rādītājiem, kuri tika mērīti ar minēto metodiku palīdzību.
• Profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu skalu savstarpējā
saistība (Mana profesionālā situācija un Dellas identitātes statusa aptauja –
profesija skalu savstarpējā saistība)
Šajā darba posmā tiks veikta profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu
skalu salīdzinošā analīze.
10.tabula
Profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu skalu korelāciju koeficienti (MVS
un DISI-O)
Profesionālā identitāte (MVS)
DISI – O skalas
Arodvidusskolu izlase (N=259)
Augstskolu izlase
(N=333)
Briedums 0,06 0,23**
Moratorijs -0,13* -0,25**
Ieprikšnolemtība 0,06 0,30**
Difūzija -0,26** -0,42**
Veiksme
**p

Abās izlasēs konstatētas statistiski nozīmīgas negatīvas sakarības starp skalām Profesionālā
identitātei un Moratorijs, Difūzija, Veiksme. Arodvidusskolu izlasē šīs sakarības ir ciešākas. Turklāt
šajā izlasē konstatētas statistiski nozīmīgas pozitīvas sakarības starp Profesionālo identitāti un
Brieduma un Iepriekšnolemtības skalām. Augstskolu izlasē šīs sakarības nav statistiski nozīmīgas.
• Profesionālās identitātes un identitātes aspektu skalu savstarpējā saistība (Mana
profesionālā situācija un Identitātes aspektu aptauja (IV) skalu savstarpējā saistība)
Šajā darba posmā tiks veikta profesionālās identitātes skalu un AIQ-IV metodikas skalu, kuras
novērtē identitātes aspektus, savstarpējās saistības analīze.
Profesionālās identitātes un AIQ-IV skalu korelāciju koeficienti
84
11.tabula
Profesionālā identitāte (MVS)
AIQ – IV skalas
Arodvidusskolu izlase Augstskolu izlase
(N=259)
(N=333)
Personīgā identitāte 0,01 -0,05
Attiecību identitāte 0,03 -0,04
Sociālā identitāte -0,05 -0,15**
Kolektīvā identitāte
**p

DISI – O skalas
DISI-O un AIQ IV skalu korelācijas koeficienti
Personīgā
identitāte
Attiecību
identitāte
85
AIQ – IV skalas
Sociālā
identitāte
12.tabula
Kolektīvā
identitāte
Arodvidusskolas (N=259)
Briedums 0,02 0,13* 0,18** 0,09
Moratorijs 0,10 0,12 0,11 0,12*
Iepriekšnolemtība -0,04 -0,08 -0,02 0,05
Difūzija -0,02 0,05 0,08 0,14*
Veiksme -0,02 0,08 0,07 0,14*
Augstskolas (N=333)
Briedums 0,06 0,02 0,01 0,03
Moratorijs 0,09 0,05 0,10 0,13*
Iepriekšnolemtība -0,06 -0,09 0,02 0,14*
Difūzija 0,02 -0,06 0,07 0,13*
Veiksme -0,01 -0,01 0,11** 0,15**
**p

2.2.2.3. Anketas datu salīdzinošā analīze
Pētījuma dalībnieku – pirmā kursa studentu aptaujas laikā tika iegūtas sekojošas atbildes uz
anketas jautājumiem.
Pirmā jautājuma “Nosauciet vismaz 3 iemeslus, kuru dēļ Jūs izvēlējāties tieši šo profesiju?”
atbildes ar kontentanalīzes palīdzību tika iedalītas sekojošās kategorijās: 1. Apkārtējie cilvēki (māte,
tēvs, draugi, brālis, māsa, darba kolēģi, ģimenes tradīcijas, skolotāju entuziastu ietekme, vecvecāku
profesija); 2. Mācību iestādes īpatnības (uzvara konkursā, studijas par valsts budžeta līdzekļiem,
specialitāte, kas saistīta ar konkrētu priekšmetu); 3. Respondenta īpatnības (patīk strādāt ar bērniem
un jauniešiem, patīk strādāt ar radošiem jauniešiem, iespēja paaugstināt kvalifikāciju, parādīt savu
pieredzi un mācīties no citiem, iespēja mainīt bērnu priekšstatus par apgūstamā priekšmeta ietekmi,
iespēja sasniegt noteikti mērķi, veikt pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, spējas šajā specialitātē); 4.
Profesijas īpatnības (labi atalgota profesija, radoša profesija, karjera, sociālais statuss, darbs, kur
redzams rezultāts, jauna specialitāte, profesija, kas nodrošinātu aktīvu sabiedrisko dzīvi, iespēja
realizēt sevi zinātņu jomā) (Jakovleva & Pipere, 2006).
Otrā jautājuma “Lūdzu, pasvītrojiet to personu vai personas, kas ir visvairāk ietekmējušas
Jūsu profesijas izvēli” atbildes ar kontentanalīzes palīdzību tika iedalītas sekojošās kategorijās:
ģimene-radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, radinieki), draugi-paziņas, skolotāji-psihologi, pats.
Iegūtās kategorijas ietekmē augstskolas un arodvidusskolas 1. kurus studentu izlašu
profesionālo izvēli. Tie tika sadalīti uz iekšējiem un ārējiem ietekmes faktoriem.
Arodvidusskolu un augstskolu izlašu studentu profesijas izvēli ietekmējošo iemeslu un
ietekmējošo personu salīdzinājums
Kategorija Augstskolas (n=333)
Atbildes nosaukums
Iekšējie faktori
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas respondenta
īpatnības
86
Cilvēku
skaits
Procenti
13.tabula
Arodvidusskolas
(n=259)
Cilvēku
Procenti
skaits
194 58,3 195 75,3
Pats
Ārējie faktori
119 35,7 61 23,6
Ģimene-radinieki (1 cilvēks vai vairāki) 202 60,7 180 69,5
Draugi, paziņas (1 cilvēks vai vairāki) 115 34,5 86 33,2
Skolotāji,psihologi (1 cilvēks vai vairāki) 45 13,5 14 5,4
Izvēli ietekmēja viens vai vairāki apkārtējie
cilvēki
19 5,7 43 16,6
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas mācību
42 12,6 64 24,7
iestādes īpatnības
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas profesijas
īpatnības
258 77,5 140 54,1

Aplūkojot 13.tabulu var konstatēt, ka cilvēku summa pa kategorijām ir augstāka, nekā
kopējais cilvēku skaits arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. To var skaidrot tādejādi, ka pētījuma
dalībniekiem bija iespēja sniegt vairākas atbildes, piemēram, izvēlēties vairākas profesijas īpatnības,
kas ietekmējušas profesijas izvēli.
13.tabulā redzams, ka kategorijās Apkārtējie cilvēki, Mācību iestādes īpatnības un
Respondenta īpatnības rādītāji augstāki ir arodvidusskolas izlasē, bet Profesiju īpatnību, Skolotāji-
psihologi, Draugi-paziņas, Ģimene-radinieki un Pats kategoriju rāditāji augstāki ir augstskolas
izlasē.
Profesijas izvēli ietekmējošo faktoru analīze, kā tas redzams 13.tabulā, parādīja, ka kategoriju
Ģimene-radinieki, Pats, Draugi-paziņas un Skolotāji-psihologi rādītāji augstāki ir augstskolu izlasē.
Hī-kvadrāta kritērija izmantošana ļāva secināt, ka augstskolu izlasē nepastāv statistiski
nozīmīga sakarība starp profesionālo identitāti un anketas atbildēm.
Savukārt arodvidusskolu izlasē statistiski nozīmīga pozitīva sakarība pastāv starp profesionālo
identitāti un jautājumu Respondenta īpatnības un Profesijas īpatnības atbildēm (skat. C pielikuma
8.,9. tabulu).
Trešā jautājuma “Ja pastāvētu iespēja atgriezties pagātnē un vēlreiz izvēlēties savu nākamo
profesiju, vai Jūs atkal izvēlētos to pašu profesiju?” atbildes attēlotas 14.tabulā.
Arodvidusskolu un augstskolu izlašu atkārtotās profesijas izvēles rādītāji
Atbildes
Augstskolas (N=333) Arodvidusskolās (N=259)
kategorijas Cilvēku skaits Procenti Cilvēku skaits Procenti
Jā 174 52,3 132 51,0
Nē 50 15,0 32 12,4
Nezinu 109 32,7 95 36,7
87
14.tabula
Ar Hī-kvadrāta kritērija palīdzību tika noskaidrots, ka ne augstskolu, ne arodvidusskolu
izlasēs nav statistiski nozīmīgu sakarību starp izglītības iestādi un jautājumu par atkārtotu profesijas
izvēli, lai arī pozitīvu atbilžu šajā jautājumā vairāk ir augstskolu izlases studentiem (skat. C
pieliekuma 10. tabulu).
Nobeigumā var secināt, ka augstskolu izlasē profesionālās identitātes veidošanos ietekmē kā
ārējie (apkārtējie cilvēki, mācību iestādes īpatnības, respondenta īpatnības, profesijas īpatnības,
ģimene-radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, radinieki), draugi-paziņas, skolotāji-psihologi), tā
iekšējie identitātes faktori (Pats).
Tāpat būtiski atzīmēt, ka Hī-kvadrāta kritērija izmantošana ļāva konstatēt, ka augstskolu izlasē
statistiski nozīmīga sakarība starp profesionālo identitāti un anketas atbildēm nepastāv.

Savukārt arodvidusskolu izlasē statistiski nozīmīga pozitīva sakarība pastāv starp profesionālo
identitāti un jautājumu Respondenta īpatnības un Profesijas īpatnības atbildēm (skat. C pielikuma
8.,9. tabulu).
2.2.2. Pētījuma rezultāti Lielbritānijas un Latvijas izlasēs.
2.2.1.1. MVS, AIQ-IV, DISI-O rezultātu salīdzinoša analīze
Šajā darba praktiskajā daļā tiks veikta Liverpūles un Daugavpils izlašu salīdzinoša analīze
tādos virzienos kā profesionālā identitāte, profesionālās identitātes statusi un identitātes aspektu
virzība.
• Profesionālās identitātes salīdzinošā analīze (Mana profesionālā situācija)
Šis darba posms veltīts profesionālās identitātes statistisko rādītāju salīdzinošai analīzei starp
Liverpūles un Daugavpils izlasēm.
Profesionālās identitātes aprakstošās statistikas rādītāji
Aprakstošās statistikas rādītāji
Liverpūle
(N= 138)
Daugavpils
(N=139)
Vidējais aritmētiskais 11,9 10,2
Mediāna 13 11
Asimetrijas rādītājs -0,59 -0,57
Asimetrijas rādītāja reprezentācijas kļūda 0,21 0,21
Ekscess -0,2 0,27
Ekscesa rādītāja reprezentācijas kļūda 0,41 0,41
Rangs 17 17
Mazākā paraugkopas variante 1 0
Lielākā paraugkopas variante 18 17
88
15.tabula
Saskaņā ar Kolmagorova-Smirnova kritēriju, Profesionālās identitātes pazīmes sadalījums kā
Daugavpils, tā Liverpūles izlasē būtiski atšķiras no normālsadalījuma (skat. B pielikuma 2. tabulu).
Šāda sadalījuma gadījumā Profesionālās identitātes pazīmes salīdzinošo analīzi Daugavpils
un Liverpūles izlasēs iespējams veikt tikai izmantojot neparametrisko kritēriju. Manna-Vitnija
kritērija (r=0,00) izmantošana ļauj secināt to, ka eksistē statistiski nozīmīgas atšķirības minētajā
pazīmē starp abu valstu izlasēm. Profesionālās identitātes rādītāji Liverpūles izlasē ir augstāki nekā
Daugavpils izlasē (skat. B pielikuma 3. tabulu).

6.attels. Liverpūles un Daugavpils pirmā kursa studentu profesionālās identitātes sadalījuma
struktūra
• Profesionālās identitātes statusu salīdzinošā analīze (Dellas identitātes statusa
aptauja – profesija)
Šajā darba posmā tiks veikta profesionālās identitātes statusu statistisko rādītāju salīdzinošā
analīze starp Liverpūles un Daugavpils izlasēm.
89
16. tabula
Profesionālās identitātes statusu aprakstošās statistikas rādītāji Liverpūles un Daugavpils
izlasēs
Aprakstošās Briedums Moratorijs Iepriekšnolemtība Difūzija Veiksme
statistikas
rādītājs
L D L D L D L D L D
Vidējais
aritmētiskais
20,4 18,8 16,1 17,4 15,9 16,5 14,3 17,2 14,6 16,7
Mediāna 20 19 16 17 16 17 14 18 14 17
Asimetrijas
-0,24 -0,19 -0,12 -0,26 0,09 0,13 0 -0,33 0,46 -0,26
rādītājs
Ekscess 0,06 0,31 -1,07 0,04 -0,53 -0,28 -1,23 -0,5 -0,73 -0,14
Rangs
Mazākā
21 21 17 20 21 21 17 19 19 19
paraugkopas 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7
variante
Lielākā
paraugkopas
variante
28 28 24 27 28 28 24 26 26 26
L – Liverpūle (N=138); D – Daugavpils (N=139)

Saskaņā ar Kolmogorova-Smirnova kritēriju, Brieduma un Iepriekšnolemtības skalu
sadalījums Liverpūles izlasē būtiski atšķiras no normālsadalījuma (skat. B pielikuma 4. tabulu), tāpēc
atšķirību analīze pa skalām izlasēs veicama izmantojot neparametrisko kritēriju.
Brieduma skalas rādītājs augstāks ir Liverpūles izlasē, bet Moratorija un Difūzijas skalu
rādītāji augstāki ir Daugavpils izlasē. Manna-Vitnija kritērijs parāda, ka Liverpūles un Daugavpils
izlasēs ir būtiskas atšķirības Brieduma (r=0,00), Moratorija (r=0,04), Difūzijas (r=0,00) un Veiksmes
(r=0,00) skalu rādītājos. Iepriekšnolemtības skalas rādītājā nozīmīgu atšķirību nav (r=0,30) (skat. B
pielikuma 5. tabulu).
7.attēls. Liverpūles un Daugavpils augstskolu pirmā kursa studentu profesionālās identitātes
statusa diapozoni
Tālāk tiks veikta DISI-O skalu savstarpējās korelācijas matricu analīze Liverpūles un
Daugavpils izlasēs.
90

DISI-O skalu savstarpējās korelācijas matrica Liverpūles izlasē (N=138)
91
7.tabula
Skalas Moratorijs Iepriekšnolemtība Difūzija Veiksme
Briedums -0,19* -0,03 -0,32** -0,40**
Moratorijs -0,08 0,81** 0,63**
Iepriekšnolemtība 0,02 0,12
Difūzija 0,75**
**p

Kolmagorova-Smirnova tests parādīja, ka Personīgās identitātes skalas sadalījums Liverpūles
izlasē būtiski atšķiras no normālsadalījuma, bet Attiecību identitātes, Sociālās identitātes un
Kolektīvās identitātes skalām ir normālsadalījums (skat. B pielikuma 6. tabulu).
Saskaņā ar Manna-Vitnija kritēriju, statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv Personīgās
identitātes skalā (r=0,00). Personīgās identitātes skalas rādītāji turklāt ir augstāki Liverpūles izlasē.
Attiecību identitātes (r=0,09), Kolektīvās identitātes (r=0,65) un Sociālās identitātes (r=0,69) skalās
statistiski nozīmīgu atšķirību Liverpūles un Daugavpils izlasēs nav (skat. B pielikuma 7.tabulu).
8.attēls. Liverpūles un Daugavpils augstskolu pirmā kursa studentu identitātes aspektu virzību
diapazoni
Tālāk darbā tiks veikta AIQ-IV skalu savstarpējās korelācijas matricas analīze Liverpūles un
Daugavpils izlasēs.
AIQ –IV skalu savstarpējās korelācijas matrica Liverpūles izlasē (N=138)
92
20.tabula
Skalas Attiecību identitāte Sociālā identitāte Kolektīvā identitāte
Personīgā identitāte 0,66** 0,31** 0,28**
Attiecību identitāte 0,29** 0,32**
Sociālā identitāte 0,38**
**p

AIQ –IV skalu savstarpējās korelācijas matrica Daugavpils izlasē (N=139)
93
21.tabula
Skalas Attiecību identitāte Sociālā identitāte Kolektīvā identitāte
Personīgā identitāte 0,57** 0,45** 0,30**
Attiecību identitāte 0,42** 0,19**
Sociālā identitāte 0,53**
**p

• Profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu skalu savstarpējā
saistība (Mana profesionāla situācija un Dellas identitātes statusa aptauja –
profesija)
Šajā pētījuma etapā tiks veikta profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu
skalu salīdzinošā analīze.
94
22.tabula
Profesionālās identitātes un profesionālās identitātes statusu skalu korelācijas koeficienti
DISI-O skalas
Profesionālā identitāte (MVS)
Liverpūle (N=138) Daugavpils (N=139)
Briedums 0,18* 0,15
Moratorijs -0,33** -0,38**
Iepriekšnolemtība 0,22** 0,20*
Difūzija -0,35** -0,42**
Veiksme
**p

Sakarības starp MVS un AIQ-IV ir mazāk izteiktas, nekā starp MVS un DISI-O. To var
skaidrot tādejādi, ka ar MVS un DISI-O tiek pētīta Profesionālā identitāte un Profesionālās
identitātes statusi, bet ar AIQ-IV metodikas palīdzību tiek pētīti Identitātes virzības aspekti.
Vadoties pēc 23.tabulā izvietotās informācijas var secināt, ka Liverpūles izlasē statistiski
nozīmīgu sakarību starp profesionālo identitāti un AIQ-IV skalām nav.
Daugavpils izlasē starp Sociālās identitātes, Kolektīvās identitātes skalām un Profesionālo
identitāti sakarība pastāv, turklāt tā ir negatīva.
• Profesionālās identitātes skalu un identitātes aspektu savstarpējā saistība (Identitātes
aspektu aptauja (IV) un Dellas identitātes statusa aptauja – profesija skalu
savstarpējā saistība)
Šajā pētījuma posmā tiks veikta profesionālās identitātes statusu skalu un identitātes aspektu
savstarpējās saistības analīze.
Analizējot datus secināts, ka sakarība starp DISI-O metodikas skalām pastāv tikai ar AIQ-IV
Kolektīvās identitātes skalu. Ar Personīgās identitātes, Attiecību identitātes un Sociālās identitātes
skalām statistiski nozīmīgu sakarību nav.
Profesionālās identitātes statusu skalu un identitātes aspektu korelāciju koeficienti
95
24.tabula
AIQ – IV skalas
DISI – O skalas Personīgā
identitāte
Attiecību
identitāte
Sociālā
identitāte
Kolektīvā identitāte
Briedums 0,16
Liverpūle (N=138)
0,09 -0,06 0,07
Moratorijs 0,00 -0,05 0,02 0,12
Iepriekšnolemtība -0,15 -0,08 0,00 0,00
Difūzija -0,06 -0,07 0,04 0,12
Veiksme -0,01 0,02 0,12 0,22*
Briedums 0,10
Daugavpils (N=139)
0,05 -0,07 -0,06
Moratorijs 0,03 0,04 0,04 0,15
Iepriekšnolemtība -0,01 -0,08 -0,01 0,11
Difūzija 0,03 -0,04 0,11 0,23**
Veiksme
**p

Nobeigumā var secināt, ka Liverpūles izlasē profesionālās identitātes veidošanos ietekmē
Brieduma un Iepriekšnolemtības identitātes statusi, kā arī pastāv negatīvas korelācijas ar Moratorija,
Difūzijas un Veiksmes identitātes statusiem.
Daugavpils izlasē novērojama Brieduma identitātes statusa ietekme uz profesionālo identitāti
(lai arī sakarība pastāv, tā nav statistiski nozīmīga) un Iepriekšnolemtības statusa ietekme, kā arī
novērojama Moratorija, Difūzijas un Veiksmes identitātes statusu negatīvās korelācijas ietekme.
Liverpūles izlasē netika konstatēta AIQ-IV metodikas skalu, kas novērtē identitātes virzības
aspektus, ietekme uz profesionālo identitāti. Tomēr konstatēta statistiski nozīmīga negatīva sakarība
starp profesionālās identitātes skalu un Sociālās identitātes un Kolektīvās identitātes skalām.
Liverpūles izlasē DISI-O un AIQ-IV metodiku savstarpējās saistības analīze parādīja tikai
vienu statistiski nozīmīgu, pozitīvu korelāciju starp Kolektīvās identitātes un Veiksmes skalām.
Savukārt Daugavpils izlasē konstatētas divas pozitīvas, statistiski nozīmīgas korelācijas starp
Kolektīvās identitātes un Difūzijas un Veiksmes skalām.
Detalizētāka iegūto datu interpretācija tiks veikta datu interpretācijas daļā.
2.2.1.3. Anketas datu salīdzinošā analīze
Aptaujājot pirmā kursa studentus, kuri piedalījās pētījumā, tika iegūtas sekojošas atbildes uz
anketas jautājumiem.
Pirmā jautājuma “Nosauciet vismaz 3 iemeslus, kuru dēļ Jūs izvēlējāties tieši šo profesiju?”
atbildes, veicot kontentanalīzi, tika iedalītas sekojošās kategorijās: Apkārtējie cilvēki, Mācību
iestādes īpatnības, Respondenta īpatnības, Profesijas īpatnības. Esošās kategorijas var apskatīt
”Profesionālo identitāti ietekmējošie faktori”nodaļā, 53. lpp.
Otrā jautājuma “Lūdzu, pasvītrojiet to personu vai personas, kas ir visvairāk ietekmējušas
Jūsu profesijas izvēli” atbildes, izmantojot kontentanalīzi, tika iedalītas sekojošās kategorijās:
Ģimene-radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, radinieki), Draugi–paziņas, Skolotāji-psihologi,
Pats. (skat. 53. lpp)
Iegūtās kategorijas ietekmē Lielbritānijas un Latvijas pirmo kurus studentu izlašu profesionālo
izvēli. Tie tika sadalīti uz iekšējiem un ārējiem ietekmes faktoriem.
96

97
25.tabula
Liverpūles un Daugavpils izlašu studentu profesijas izvēli ietekmējošo iemeslu un ietekmējošo
personu salīdzinājums
Kategorija Daugavpils (N=139) Liverpūle (N=138)
Atbildes nosaukums
Cilvēku
skaits
Iekšējie faktori
Procenti
Cilvēku
skaits
Procenti
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas
respondenta īpatnības
56 81,9 113 40,3
Pats 67
Ārējie faktori
48,2 27 19,6
Ģimene-radinieki (1 cilvēks vai vairāki) 113 81,3 84 60,9
Draugi, paziņas (1 cilvēks vai vairāki) 45 32,4 68 49,3
Skolotāji,psihologi (1 cilvēks vai vairāki) 19 13,7 80 58,0
Izvēli ietekmēja viens vai vairāki
apkārtējie cilvēki
1 0,70 8 5,80
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas mācību
iestādes īpatnības
8 5,80 13 9,40
Izvēli ietekmēja viena vai vairākas
profesijas īpatnības
116 54,3 75 83,5
Aplūkojot 25.tabulu var redzēt, ka atbilžu skaita summa pa kategorijām ir lielāka, nekā
cilvēku skaits Daugavpils un Liverpūles izlasēs. Tas skaidrojams ar to, ka pētījuma dalībniekiem bija
iespēja sniegt vairākas atbildes, piemēram, izvēlēties vairākas profesijas īpašības, kas ietekmējušas
viņu profesijas izvēli.
25.tabulā norādītā kategorija “1 cilvēks vai vairāki” norāda uz to, ka viens ģimenes loceklis
vai vairāki ietekmē profesijas izvēli, vai viens draugs vai vairāki ietekmē profesijas izvēli.
Respondenti vienā kategorijā veic vairākas izvēles. Tāpēc atbilžu uz jautājumiem summa ir lielāka,
nekā pētījuma dalībnieku skaits izlasēs. Piemēram, Daugavpils izlasē visās kategorijās cilvēku skaita
summa sastāda 244, tai laikā, kad Daugavpils izlasē ir 139 dalībnieki.
25.tabulā redzams, ka kategorijās Apkārtējie cilvēki, Mācību iestādes īpatnības un
Respondenta īpatnības, Draugi-paziņas un Skolotāji-psihologi rādītāji augstāki ir Liverpūles izlasē,
bet Profesiju īpatnību, Ģimene-radinieki un Pats kategoriju rāditāji augstāki ir Daugavpils izlasē.
Hī-kvadrāta kritērija izmantošana ļāva secināt, ka Liverpūles izlasē eksistē statistiski nozīmīga
tieša saistība starp profesionālo identitāti un anketas atbilžu kategoriju Draugi-paziņas (r=0,02), kā
arī saistība starp profesionālo identitāti un kategoriju Profesijas īpatnības (r=0,00) (skat. B pielikuma
8.,9.tabulu). Daugavpils izlasē statistiski nozīmīga sakarība starp anketas kategorijām un profesionālo
identitāti nav konstatēta.

Trešā jautājuma “Ja pastāvētu iespēja atgriezties pagātnē un vēlreiz izvēlēties savu nākamo
profesiju, vai Jūs atkal izvēlētos to pašu profesiju?” atbildes attēlotas 26.tabulā.
Liverpūles un Daugavpils izlašu atkārtotās profesijas izvēles rādītāji
Atbildes
kategorijas
Daugavpils (N=139)
Liverpūle (N=138)
Cilvēku skaits Procenti Cilvēku skaits Procenti
Jā 72 51,8 105 76,1
Nē 21 15,1 5 3,6
Nezinu 46 33,1 21 20,3
98
26.tabula
Saskaņā ar Hī-kvadrāta kritēriju, pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp dzīvesvietu un
atbildi uz jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli (r=0,00). Liverpūles izlasē pozitīvu atbilžu uz šo
jautājumu ir vairāk, nekā Daugavpils izlasē (skat. B pielikuma 10.tabulu).
Nobeigumā var secināt, ka profesionālās identitātes veidošanos augstskolās ietekmē kā ārējie
(apkārtejie cilvēki, mācību iestādes īpatnības, respondenta īpatnības, profesijas īpatnības, ģimene-
radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, radinieki), draugi–paziņas, skolotaji-psihologi), tā iekšējie
identitātes faktori (Pats).
Būtiski atzīmēt, ka Hī-kvadrāta kritērija izmantošana ļāva secināt, ka Liverpūles izlasē eksistē
statstiski nozīmīga tieša sakarība starp profesionālo identitāti un anketas atbilžu kategoriju Draugi-
paziņas (r=0,17), kā arī saistība starp profesionālo identitāti un kategoriju Profesijas īpatnības
(r=0,00) (skat. B pielikuma 8.,9.tabulu). Daugavpils izlasē statistiski nozīmīga sakarība starp anketas
kategorijām un profesionālo identitāti nav konstatēta.
Tāpat būtiski pieminēt, ka pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp dzīvesvietu un atbildēm
par atkārtotu profesijas izvēli (r=0,00). Atkārtoti to pašu profesiju vairāk izvēlētos Liverpūles izlases
dalībnieki (skat. B pielikuma 10.tabulu).
2.2.3. Profesionālo identitāti ietekmējošo pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas)
analīze
Lai detalizētāk analizētu faktorus, kas saistīti ar profesionālo identitāti, tika izmantota
Microsoft SQL Server 2005 Data Mining Add-ins for Microsoft Office 2007 datu intelektuālās
analīzes uzbūve.
Pamatfaktoru ietekmes analīzes (Analyze Key Influencers) metodika ļauj izvēlēties
mērķtiecīgas nozīmes (profesionālā identitāte), bet pēc tam analizēt, kuri faktori datu kopumā
visvairāk ietekmē rezultātu.

Pamatfaktoru analīze Liverpūles, Daugavpils, augstskolu un arodvidusskolu izlasēs daļēji
apstiprināja secinājumus, kas iegūti ar SPSS statistiskās analīzes palīdzību.
Dati, kas iegūti ar pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas) analīzes palīdzību, tiks
salīdzināti ar tiem statistiskajiem rādītājiem, kas iegūti ar SPSS programmas palīdzību.
Ar profesionālo identitāti saistīto pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas) analīze
Liverpūles izlasē
Liverpūles izlasē augsts profesionālās identitātes līmenis galvenokārt raksturīgs DISI-O
metodikas un dažos anketas rādītājos.
Uz augstu profesionālās identitātes līmeni atstāj ietekmi augsti identitātes statusu Briedums
(>=24) un Iepriekšnolemtība (maksimālais rādītājs) rādītāji un zemi identitātes statusu Veiksme,
Difūzija (=21), Difūzija (maksimālais
rādītājs) (skat. D pielikuma 2. tabulu).
Ar SPSS programmu iegūtie vidējie aritmētiskie rādītāji skalās Liverpūles izlasē ir sekojoši:
Briedums (20,4), Moratorijs (16,1), Difūzija (14,3), Veiksme (14,6). (skat. B pielikuma 4. tabulu).
Vadoties no iepriekšminētā var secināt, ka zemu profesionālās identitātes līmeni raksturo
zemāki par vidējo aritmētisko rādītāji skalā Briedums un augstāki par vidējo aritmētisko rādītāji
skalās Moratorijs, Difūzija un Veiksme.
Zems profesionālās identitātes līmenis Liverpūles izlasē novērojams studentiem, kas vecāki
par 26-29 gadiem. Tāpat dati liecina par dzimumatšķirībām – zems līmenis raksturīgs tieši vīriešiem.
99

Konstatēts, ka studentiem ar zemu profesionālās identitātes līmeni profesijas izvēli ietekmē draugi-
paziņas un profesijas īpatnības. Secināts, ka minētā studentu grupa profesijas atkārtotas izvēles
gadījumā sniegtu atbildes vai nu “nezinu”, vai “ja man tiktu dota vēl viena iespēja, es šo profesiju
neizvēlētos” (skat. D pielikuma 2. tabulu).
Profesionālās identitātes vidējais līmenis novērots studentiem jaunākiem par 26 gadiem. Šīs
grupas studenti nezina, vai viņi atkārtoti izvēlētos šo profesiju (skat. D pielikuma 2.tabulu).
Ar profesionālo identitāti saistīto pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas) analīze
Daugavpils izlasē
Daugavpils izlasē augsts profesionālās identitātes līmenis galvenokārt raksturīgs DISI-O
metodikā. Augstu profesionālās identitātes līmeni ietekmē sekojošas identitātes statusu (DISI-O)
skalas: augsti rādītāji identitātes skalā Briedums (maksimālais rādītājs) un Iepriekšnolemtība
(maksimālais rādītājs), kā arī zemi rādītāji identitātes skalās Veiksme (=21), Difūzija (maksimālais rādītājs), Moratorijs (>=22), Moratorijs (maksimālais
rādītājs), Veiksme (18-21), Difūzija (19-21) rādītāji (skat. D pielikuma 1. tabulu).
No tā var secināt, ka zems profesionālās identitātes rādītājs raksturīgs augstākiem par vidējo
aritmētisko rādītājiem skalās Moratorijs, Difūzija un Veiksme.
Ar profesionālo identitāti saistīto pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas) analīze
augstskolu izlasē
Uz augstu profesionālās identitātes līmeni ietekmi atstāj augsti Iepriekšnolemtības statusa
(Iepriekšnolemtība >=23, Iepriekšnolemtība 19-23) un Brieduma statusa (maksimālais rezultāts)
rādītāji, kā arī zemi Difūzijas statusa (Difūzija 12-16, Difūzija

Vadoties no augstāk minētā var secināt, ka augsts profesionālās identitātes līmenis raksturīgs
augstākiem par vidējo aritmētisko rādītājiem skalās Briedums un Iepriekšnolemtība un zemākiem par
vidējo aritmētisko rādītājiem skalās Moratorijs, Difūzija un Veiksme (skat. B pielikuma 4.tabulu).
Uz zemu profesionālās identitātes līmeni atstāj ietekmi zems identitātes statusa
Iepriekšnolemtība (12-16) rādītājs, kā arī augsti identitātes statusu Difūzija (Difūzija 19-22,
Difūzija>=22) un Veiksme (Veiksme 19-22, Veiksme >+22) rādītāji (skat. D pielikuma 1. tabulu).
No tā var secināt, ka zems profesionālās identitātes līmenis raksturīgs zemākam par vidējo
aritmētisko vai vienādam ar vidējo aritmētisko rādītāju skalā Iepriekšnolemtība, kā arī augstākiem par
vidējo aritmētisko rādītājiem skalās Moratorijs, Difūzija un Veiksme (skat. B pielikuma 4. tabulu).
Šajā grupā profesijas izvēli ietekmējuši draugi-paziņas (skat. D pielekuma 4. tabulu).
Ar profesionālo identitāti saistīto pamatfaktoru (MVS, AIQ-IV, DISI-O, anketas) analīze
arodvidusskolu izlasē
Svarīgi atzīmēt, ka uz augstu profesionālās identitātes līmeni arodvidusskolu izlasē ietekmi
atstāj Profesijas īpatnības. Šī grupa pozitīvi atbildēja uz jautājumu par profesijas atkārtotu izvēli
(skat. D pielikuma 3. tabulu).
Uz studentu grupu, kuriem raksturīgs zems profesionālās identitātes līmenis, ietekmi atstāja
Apkārtējie cilvēki. Atbildes uz jautājumu par profesijas atkārtotu izvēli bija “nezinu” vai “nē” (skat.
D pielikuma 3. tabulu).
Nobeigumā var secināt, ka “Pamatfaktoru ietekmes analīze” daļēji apstiprināja secinājumus,
kas iegūti ar SPSS programmas palīdzību.
Liverpūles izlasē “Pamatfaktoru ietekmes analīze” atklāja studentu patstāvību (anketas
kategorija Pats) un apstiprināja draugu-paziņu un profesijas īpatnību ietekmi. Ar “Pamatfaktoru
ietekmes analīzes” palīdzību iegūtie dati apstiprināja tādu identitātes statusu kā Briedums,
Iepriekšnolemtība, Difūzija, Veiksme un Moratorijs ietekmi uz profesionālo identitāti. Ar minētās
analīzes palīdzību tika noteiktas vecumgrupas, kas atbilst dažādiem profesionālās identitātes
līmeņiem. Tāpat tika izdalīta atbilžu uz jautājumu par profesijas atkārtotu izvēli ietekme uz
profesionālās identitātes veidošanās līmeņiem.
Daugavpils izlasē “Pamatfaktoru ietekmes analīze” apstiprināja Brieduma,
Iepriekšnolemtības, Difūzijas, Veiksmes un Moratorija identitātes statusu ietekmi.
Augstskolu izlasē “Pamatfaktoru ietekmes analīze” apstiprināja Brieduma,
Iepriekšnolemtības, Difūzijas un Veiksmes identitātes statusu ietekmi, kā arī papildus apstiprināja
anketas kategorijas “draugi-paziņas” ietekmi (kas netika konstatēta SPSS programmas analīzē).
101

Arodvidusskolu izlasē ar “Pamatfaktoru ietekmes analīzes” palīdzību papildus tika atklāta
kategorijas Apkārtējie cilvēki ietekme un apstiprinājumu guva anketas kategorija Profesijas īpatnības.
Tāpat tika konstatēta atbildes par profesijas atkārtotu izvēli ietekme.
2.3. Pētījuma rezultātu interpretācija
Interpretējot rezultātus, tiks aplūkotas profesionālās identitātes līmeņa atšķirības Latvijas
arodvidusskolu un augstskolu 1.kursa studentiem, kā arī Daugavpils Universitātes (Latvija) un
Liverpūles Universitātes (Lielbritānija) 1.kursa studentiem.
Interpretācijas procesā tiks veikta profesionālās identitātes līmeņa (MVS), (Holland, Daiger
& Power, 1980), profesionālās identitātes statusu (DISI-O), (Dellas & Jerningan, 1981) un
identitātes virzības aspektu (AIQ-IV), (Cheek, Smith & Tropp, 2002) atšķirību analīze.
Datu analīzes gaitā parādīsim, kādā veidā mijiedarbojas metodiku skalas. Analīzes procesā
aplūkosim arī profesionālās identitāti ietekmējošos faktorus.
2.3.1. Latvijas arodvidusskolu un augstskolu 1. kursa studentu profesionālās identitātes
atšķirības
• Izanalizējot pētījuma rezultātus, tika konstatēts, ka starp arodvidusskolu un augstskolu
izlasēm pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības profesionālās identitātes skalā (MVS).
Profesionālās identitātes rādītāji augstskolās ir augstāki nekā arodvidusskolās. Rezultāti
parādīja, ka augstskolu studenti izvēli veic apzinātāk nekā arodvidusskolu studenti. Pēc Dž.Holanda
normatīvajiem datiem universitāšu studentiem profesionālās identitātes līmenis ir augstāks nekā
vidusskolas skolēniem – attiecīgi 1,25 un 9,57. Šos datus apstiprina arī dotā pētījuma rezultāti.
Arodvidusskolu respondentu vecums ir no 17 līdz 21 gadam (M=18,5, SD=0,84), augstskolu
respondentu vecums – no 19 līdz 39 gadiem (M=22,5, SD=3,74). Ja arodvidusskolu un augstskolu
studentu vecumu skatapēc vidējiem rādītājiem, tad var apgalvot, ka šie jauniešiatrodas vienā vecuma
periodā (Ginsbergs u.c., 1951; Sjupers, 1953/1957, Heivighersts, 1964, Bodrovs, 2001). E.Ginsbergs,
M.Ginsbergs, S.Akselrads un Dž.Herma šo vecuma periodu sauc par detalizācijas procesu.
Dž.Sjupers šo periodu raksturo kā vecumu, kad cilvēki mēģina tikt skaidrībā par savām vajadzībām,
interesēm, spējām, vērtībām; noteikt profesionālās karjeras variantus (Super, 1953/1957).
R.Heivighersts (1964) šo vecumu apraksta kā konkrētas profesionālās identitātes iegūšanu (15-25
gadi). Cilvēks izvēlas profesiju, gatavojas tai, gūst darba pieredzi, kas palīdz izvēlēties un sākt veidot
karjeru (Havighurst, 1964). V.Bodrovs šo vecuma periodu sauc par profesionālās apmācības stadiju, kad
notiek mērķtiecīga zināšanu, praktisko prasmju un iemaņu sistēmas apgūšana izvēlētajā profesionālajā
darbībā, vērtību priekšstatu veidošanās par profesionālo grupu, nākotnes profesionālās aktivitātes attīstība
102

un piepildīšana ar priekšmetisko saturu, profesionālās piederības veidošanās mācībās un reālajā praksē –
darbā, pamatojoties uz profesionāli orientētām personības struktūrām (Бодров, 2001).
Jāņem vērā tas, ka augstskolu izlasē 11,1% (37) studentu ir 25-39 gadu vecumā. A.Bodrovs šo
vecumu sauc par profesionālās attīstības stadiju (Бодров, 2001). R.Heivighersts (1964) šo vecumu
saista ar profesionāļa veidošanos (Havighurst, 1964). Dž.Sjupers to apraksta kā karjeras
nostiprināšanas posmu (Super, 1953/1957). Augsts profesionālas identitātes līmenis augstskolās,
salīdzinoši ar arodvidusskolām, tiek izskaidrots ar to, ka šī vecuma studenti augstskolās spēj regulēt savas
spējas, prasmes un ietekmēt profesionālo meistarību.
Starp arodvidusskolām un augstskolām vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības skalās
Briedums, Moratorijs, Iepriekšnolemtība (DISI-O). Rādītāji šajās skalās ir augstāki arodvidusskolas.
Tas vēlreiz apstiprina augstskolu studentu profesionālās identitātes attīstības augstāku līmeni, ko
raksturo patstāvīga profesijas izvēle vai nozīmīgu cilvēku ietekme uz šo izvēli.
• Analizējot korelāciju starp identitātes statusa skalām (DISI-O) augstskolās un
arodvidusskolās vērojama rezultātu līdzība. Abās izlasēs konstatēta pozitīva statistiski nozīmīga
saikne starp identitātes skalām Briedums un Moratorijs, Briedums un Iepriekšnolemtība.
Kā norāda A.Vatermans un Dž.Marsija, pirms identitātes stadijas Briedums vienmēr ir
identitātes stadija Moratorijs. Pēc šo autoru domām un dotā pētījuma datiem izglītības un
profesionālo iespēju meklējumi, sevis, Es-koncepcijas, savu spēju un profesionālo vēlmju izpēte,
profesijas tēla veidošana un piemērošana savai Es koncepcijai noved pie identitātes statusa Briedums.
Augstskolās vērojama negatīva nozīmīga skalas Briedums un Difūzija saistība, kā arī pozitīva
statistiski nozīmīga saistība starp identitātes skalām Moratorijs un Difūzija, Moratorijs un Veiksme.
Vērojama pozitīva nozīmīga korelācija starp skalām Difūzija un Veiksme. Arodvidusskolu izlasē
pastāv pozitīva statistiski nozīmīga saistība starp identitātes skalām Moratorijs un Difūzija,
Moratorijs un Veiksme, Iepriekšnolemtība un Difūzija, Iepriekšnolemtība un Veiksme, kā arī
Difūzija un Veiksme. Savā publikācijā Dž.Marsija apgalvoja, ka cilvēki, kuri atrodas
Iepriekšnolemtības statusā, uzņemas lomas, kuras raksturīgas viņiem nozīmīgiem cilvēkiem
(publikācijā tika minēti vecāki). Viņi šajā statusā var nodzīvot visu dzīvi un, esot jau pieaugušiem,
tomēr palikt kā desmitgadīgi bērni. Taču, ja viņi sāk apzināties, ka pieņemtās lomas neatbilst viņu
personības īpatnībām, viņi var pāriet uz kādu citu identitātes statusu – Difūziju, Veiksmi vai
Moratoriju. Un tikai pēc Moratorija stadijas viņi var iegūt identitātes statusu Briedums, kaut arī
visbiežāk viņi tā arī dzīvo identitātes statusā Iepriekšnolemtība (Marcia, 2002). Statusu
Iepriekšnolemtība, Difūzija un Veiksme saistība liecina par to, ka arodvidusskolu studenti ir
pieņēmuši lēmumu par profesijas izvēli apkārtējo cilvēku ietekmē, bet šī izvēle nav viņu
profesionālās identitātes attīstības beigu posms. Saskaņā ar A.Vatermana modeli identitātes attīstība
nav lineārs process, tas var mainīties, tas ir, atgriezties zemākā līmenī. Pat sasniedzot identitātes
103

statusu Briedums, cilvēks var no jauna izjust krīzi un ieslīgt difūzā stāvoklī. Noteiktības izjūta un
identitātes sasniegšana tiek sagrauta, ja mērķi, vērtības un pārliecība zaudē savu dzīvotspēju un vairs
neatbilst mainīgās dzīves prasībām. Ja šajā gadījumā sāk darboties krīzes atrisināšanas process,
cilvēkam ir iespēja no jauna sasniegt identitāti. Bet, ja cilvēks negrib ievērot notiekošās izmaiņas un
tērēt spēkus personiskiem meklējumiem, rodas draudi ieslīgt difūzā stāvoklī (Waterman, 1985).
• ”Galveno faktoru analīzes” rezultāti studentus sadalīja profesionālās identitātes
līmeņos – zemā un augstā. Rezultātu analīze ļauj secināt, ka augstam profesionālās identitātes
līmenim raksturīga patstāvīga profesijas izvēle vai nozīmīgu cilvēku ietekme.
”Galveno faktoru analīzes” dati parādīja, ka augstskolās augstu profesionālās identitātes līmeni
nosāka augsti rādītāji identitātes statusos Iepriekšnolemtība un Briedums un zemi rādītāji identitātes
statusos Difūzija un Veiksme.
Grupai ar zemu identitātes līmeni profesijas izvēli ietekmēja draugu un paziņu loks. Šie
rezultāti līdzinās Liverpūles izlases rezultātiem, kur profesijas izvēli grupā ar zemu profesionālās
identitātes līmeni arī ietekmēja draugi un paziņas (ārējais ietekmes faktors).
Augsto profesionālās identitātes līmeni arodvidusskolās ietekmēja vinu izvēlētās profesijas
īpatnības (ārējais faktors). Pārrunās ar arodvidusskolas audzēkņiem mēs noskaidrojām, ka profesiju
viņi izvēlas ģimenes tradīciju ietekmē, profesija bieži vien tiek aplūkota kā naudas nopelnīšanas veids
vai kā starts tālākām studijām augstskolā.
faktors).
Studentu grupu ar zemu profesionālās identitātes līmeni ietekmēja apkārtējie cilvēki (ārējais
Kā augstskolās, tā arī arodvidusskolās studenti ar augstu profesionālās identitātes līmeni ir
pārliecināti par izvēles pareizību, bet studenti ar zemu profesionālās identitātes līmeni bieži šaubās
par savas izvēles pareizību.
• Arodvidusskolu un augstskolu studentu identitātes datu salīdzinošā analīze ar AIQ-IV
palīdzību parādīja, ka starp arodvidusskolu un augstskolu izlašu rezultātiem pastāv statistiski
nozīmīgas atšķirības skalās Personīgā identitāte, Attiecību identitāte un Kolektīvā identitāte. Rādītāji
skalās Personīgā identitāte, Attiecību identitāte un Kolektīvā identitāte augstskolās ir augstāki nekā
arodvidusskolās.
• Korelāciju analīze ļauj izdarīt secinājumu par nozīmīgu pozitīvu sakarību starp visām
AIQ-IV skalām abās izlasēs. Visaugstākās korelācijas abās izlasēs vērojamas starp skalām Personīgā
identitāte un Attiecību identitāte, kā arī starp skalām Sociālā identitāte un Kolektīvā identitāte. Zemi
korelācijas rādītāji arodvidusskolās un augstskolās vērojami starp skalām Attiecību identitāte un
Kolektīvā identitāte. Abu izlašu rezultāti uzrada to, jo augstāka ir cilvēka personības identitātes
virzība, jo nozīmīgākas ir attiecības ar tuviem cilvēkiem. Jo augstāka ir sociālā identitātes virzība
104

(starppersonu) jo augstāk ir kolektīvā identitātes virzība (sabiedriska). Ir vērojama tendence, ka, jo
svarīgākas personīgās attiecības, jo mazāk svarīga kolektīvā identitātes virzība.
• MVS un DISI-O radītāju korelācijas analīze parādīja, ka augstskolās profesionālo
identitāti (MVS) ietekmē identitātes statuss Briedums (DISI-O) (kad cilvēks pašnoteikšanās procesā
izdarījis izvēli atbilstoši savām spējām un izraudzījies sev piemērotu profesionālo darbību) un
Iepriekšnolemtība (kad profesijas izvēli ir ietekmējuši nozīmīgi cilvēki). Tika konstatēta negatīva
nozīmīga korelācija starp skalām Moratorijs, Difūzija, Veiksme.
Jāuzsver identitātes statusu Moratorijs un Difūzija ietekmi uz profesionālo identitāti caur
negatīvu saistību. Tas vēlreiz apstiprina to, ka 1.kursu augstskolu studentu profesijas izvēle tiek
veikta mērķtiecīgi un apdomīgi.
• MVS un AIQ-IV skalu rādītāju saistības analīze parādīja, ka augstskolās Sociālā
identitāte negatīvi ietekmē profesionālās identitātes veidošanos. Arodvidusskolās Kolektīvā identitāte
negatīvi ietekmē profesionālās identitātes veidošanos.
Var secināt, ka identitātes Sociālo un Kolektīvo aspektu ietekme uz 1. kursa studentu
profesionālās identitātes veidošanos ir negatīva – viņi atrodas detalizācijas, pašnoteikšanās un
profesijas izpētes stadijā. Sociālais un Kognitīvais komponents rada nepatstāvīgas izvēles situāciju –
izvēle tiek izdarīta citu cilvēku ietekmē. Šos rezultātus apstiprina arī K.Adamsa un līdzautoru
pētījums (Adams, 2006).
• AIQ-IV un DISI-O skalu rādītāju saistības analīze vēlreiz apstiprināja, ka Kolektīvā
identitāte un Sociālā identitāte neveicina patstāvīgu profesijas izvēli, studenti nonāk grupas ietekmē,
kurā viņi atrodas, vai apkārtējo cilvēku ietekmē. Augstskolās pastāv nozīmīga pozitīva korelācija
starp Moratorija statusu un Kolektīvo identitāti. Pastāv arī statistiski pozitīva nozīmīga saistība starp
Kolektīvo identitāti un Iepriekšnolemtību, Kolektīvo identitāti un Difūziju, Kolektīvo identitāti un
Veiksmi. Starp skalām Veiksme un Sociālā identitāte arī vērojama pozitīva statistiski nozīmīga
saistība.
Arodvidusskolās pastāv pozitīva nozīmīga korelācija starp skalām Briedums un Attiecību
identitāte, kā arī starp skalām Briedums un Sociālā identitāte. T.Morgana (Morgan, 2007) pētījums
parādīja, ka 1.kursa augstskolu studentiem (56 sievietes un 93 vīrieši, vecumā no 18 līdz 25 gadiem)
ar augstu sociālās identitātes attīstības līmeni lēmuma pieņemšana par karjeras izvēli neradīja lielas
grūtības. Mūsu rezultāti parāda, ka profesionālās identitātes sasniegšanai arodvidusskolu studentiem
ir svarīga Sociālā identitāte un Attiecību identitāte. Arodvidusskolās pozitīva statistiski nozīmīga
saistība pastāv arī starp skalām Moratorijs un Kolektīvā identitāte. Pastāv pozitīva korelācija starp
skalām Difūzija un Kolektīvā identitāte, Veiksme un Kolektīvā identitāte. Arodvidusskolu
105

audzēkņiem svarīgs ir tuvo cilvēku atbalsts, kā arī viņu sociālais statuss, popularitāte citu cilvēku
vidū, lai veidotos identitātes statuss Briedums (patstāvīga lēmuma pieņemšana par profesijas izvēli).
9.attēlā mēs redzam skalu DISI-O un AIQ-IV ietekmi uz augstskolu 1. kursa studentu
profesionālās identitātes veidošanos.
Personīgā
identitāte
Veiksme
9.attēls. MVS, DISI-O, AIQ-IV skalu saistības analīze Latvijas augstskolās (N=333) (pārtrauktās
līnijas parāda saikni, kura nav statistiski nozīmīga)
Shēmā attēlotais ļauj secināt, ka Profesionālo identitāti (MVS) pozitīvi ietekmē skalas
Briedums un Iepriekšnolemtība (DISI-O), bet negatīvi – skalas Moratorijs, Difūzija, Veiksme (DISI-
O). Sociālā identitāte (AIQ-IV) negatīvi korelē ar profesionālo identitāti. Starp Profesionālās
identitātes un Kolektīvas identitātes skalām pastāv negatīva, nenozīmīga saikne. Shēmā atspoguļota
pozitīva sakarība starp skalām Kolektīvā identitāte (AIQ-IV) un Difūzija, Iepriekšnolemtība,
Moratorijs un Veiksme (DISI-O). Starp citām metodiku AIQ-IV un DISI-O skalām pastāv statistiski
nenozīmīga saikne. Augstskolu studenti profesijas izvēli veic patstāvīgi vai nozīmīgu cilvēku
ietekmē. Netika konstatēta profesijas popularitātes un prestiža ietekme uz profesijas izvēli. Tāpat,
netika konstatēta kolektīva viedokļa ietekme uz profesijas izvēli. Studenti nepaļaujas uz likteni vai
gadījumu izvēloties profesiju, izvēli veic mērķtiecīgi un apdomīgi.
10.attēls atspoguļo DISI-O un AIQ-IV skalu ietekmi uz arodvidusskolu studentu profesionālās
identitātes veidošanos.
.15**
Sociālā
identitāte
-.05
-.39**
-.42**
Difūzija
.13*
-.15**
Profesionālā
identitāte
-.04
Kolektīvā
identitāte
106
Attiecību
identitāte
-.04
.30**
.14*
.23**
-.25**
Iepriekšnolemtība
.13*
Briedums
Moratorijs

Personīgā
identitāte
Veiksme
.14*
10.attēls. MVS, DISI-O, AIQ-IV skalu saistības analīze Latvijas arodvidusskolās (N=259).
(pārtrauktās līnijas parāda saikni, kura nav statistiski nozīmīga)
Arodvidusskolās ietekme uz profesionālo identitāti norit galvenokārt caur negatīvu sakarību
starp skalām Profesionālā identitāte (MVS) un Difūzija (DISI-O), Kolektīvā identitāte (AIQ-IV),
Moratorijs (DISI-O), Iepriekšnolemtība (DISI-O). Starp skalām Profesionālā identitāte (MVS) un
Briedums (DISI-O) un Iepriekšnolemtība (DISI-O) pastāv statistiski nenozīmīga saikne. Jāatzīmē
skalu Attiecību identitāte un Sociālā identitāte (AIQ-IV) ietekme uz skalu Briedums (DISI-O). Starp
citām skalām saistība pastāv, bet tā nav statistiski nozīmīga. 1.kursa arodvidusskolu studentu
profesijas izvēli ietekmē profesijas popularitāte un prestižs, kā arī - tuvie cilvēki. Nejauša profesijas
izvēle netika konstatēta.
Sociālā
identitāte
-.15*
.01
-.26**
Difūzija
.14*
-.18**
-.19**
2.3.2. Latvijas un Lielbritānijas augstskolu studentu 1. kursa studentu profesionālas
identitātes atšķirības
• Izanalizējot pētījuma rezultātus, tika konstatēts, ka starp Liverpūles un Daugavpils
izlasēm pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības profesionālās identitātes skalā (MVS).
-.05
Profesionālā
identitāte
Kolektīvā
identitāte
Liverpūlē 1.kursa studentiem profesionālās identitātes rādītāji ir augstāki nekā Daugavpilī.
107
.06
.06
Briedums
.03
-.13*
Iepriekšnolemtība
.13*
Attiecību
identitāte
.12*
Moratorijs

Šādi rezultāti vispirms varētu būt skaidrojami ar Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu
atšķirībām. Izglītības iegūšanas apstākļi, kurus Lielbritānija rada saviem pilsoņiem, palīdz plānveidīgi
attīstīt profesionālo identitāti (skat. Pielikumu E). Lielbritānija ir valsts, kurai ir sen izveidojušās
izglītības tradīcijas un izstrādātas programmas profesionālo iespēju apgūšanai. Tāpēc Liverpūles
izlases 1.kursa studentu profesionālās identitātes augstākie rādītāji, salīdzinot ar Daugavpils izlasi
apstiprina Liverpūles jauniešu lielākās iespējas profesionālās identitātes attīstībā.
Ir svarīgi uzsvērt arī vecuma atšķirību Liverpūles un Daugavpils izlasēs.
Vidējais vecums Liverpūles izlasē ir 27,9 gadi, bet Daugavpils izlasē - 21,2 gadi. Abas izlases
pārstāv pilna laika 1.kursa studenti. Latvijā augstskolās pilna laika 1.kursā mācās 20-23 gadus veci
studenti – tas atbilst Latvijas izglītības sistēmas shēmai.
Mūsu pētījumā iegūtie Lielbritānijas studentu vecuma rādītāji ļauj secināt, ka 1.kursā mācās
studenti no 23 līdz 28 gadiem. Tas ir saistīts ar Lielbritānijas izglītības sistēmas īpatnībām.
Apstiprinājumu mūsu pētījuma rezultātiem mēs atradām K.Adamsa, S.Heana, P.Sturgisa,
K.Makleoda darbos, kur tiek apstiprināts pieņēmums, ka iepriekšējā darbības pieredze ir nozīmīgs
profesionālo identitāti ietekmējošs faktors (Adams, Hean, Sturgis & Clark, 2006). Pēc V.Bodrovas
periodizācijas Liverpūles izlases studenti atrodas profesionāļa attīstības stadijā (Бодров, 2001).
R.Heivighersts (1964) šo vecumu saista ar profesionāļa veidošanos (Havighurst, 1964). Dž.Sjupers to
apraksta kā karjeras nostiprināšanas posmu (Super, 1953/1957). Mūsu pētījumā šie procesi norisinās
nevis uz darbības fona, bet uz profesionālās sagatavotības – studiju – fona.
Vecums no 20 līdz 23 gadiem, kurā atrodas Latvijas izlase, tiek aprakstīts kā profesionālās
apmācības periods (Бодров, 2001), kā detalizācijas process (Ginsberg, Ginsberg, Axelrad & Herma,
1951), kā profesionālo mērķu precizēšanas periods (Super, 1953/1957).
Var secināt, ka profesionālās identitātes skalā iegūtie rādītāji (augstāki rādītāji bija Liverpūlē)
ir iespējams, saistīti ne tikai ar Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmas īpatnībām, bet arī ar
vecuma īpatnībām, ko raksturo noteiktas profesionālās iespējas. Daugavpils izlases vecumposmam
raksturīga detalizācija, mēģinājums tikt skaidrībā ar savām profesionālajām iespējām. Liverpūles
izlases vecumposma īpatnībām raksturīga profesionāļa personības īpatnību pilnveidošana, jo daļai šīs
izlases studentu jau ir darba pieredze.
• DISI-O rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp identitātes
statusiem Liverpūlē un Daugavpilī. Rādītāji skalā Briedums ir augstāki Liverpūlē, skalā Moratorijs,
Difūzija un Veiksme augstāki rādītāji ir Daugavpilī. Ar DISI-O palīdzību iegūtie rezultāti apstiprināja
MVS rezultātus par to, ka Liverpūles studentu profesionālā identitāte ir izteiktāka nekā Daugavpils
studentiem.
P.Fadjukofa, L.Pulkkinena un K.Kokko (Fadjukof, Pulkkinen & Кokko, 2005) pētījumos tika
konstatēts, ka identitātes statuss Briedums atbilst 36-42 gadu vecumam. 27-36 gadu vecumam atbilst
108

identitātes statuss Iepriekšnolemtība, bet līdz 27 gadiem atbilst statuss Moratorijs, kad respondenti ir
vairāk nodarbinati ar savu profesionālo mērķu izpēti. M.Dellasas un L.Džerniganes ASV gaisa spēku
1.kursa kadetu izpēte parādīja, ka tikai pusei studentu ir identitātes statuss Briedums, neskatoties uz
akadēmisko specifiku (gaisa spēki), kur izvēle tiek izdarīta pārdomāti. Mūsu pētījumā statuss
Briedums gan Liverpūles, gan Daugavpils izlasē bija mazākajai daļai studentu: Liverpūlē – 68
studentiem (49,3%), Daugavpilī – 43 studentiem (30,9%).
• DISI-O skalu korelāciju analīze ļauj secināt par daudz ciešāku saikni starp DISI-O
skalām Liverpūles izlasē. Abās izlasēs savstarpēji pozitīvi korelē tādas skalas kā Moratorijs –
Veiksme, Moratorijs – Difūzija, Veiksme – Difūzija. Liverpūles izlasē vērojama negatīva korelācija
starp skalu Briedums un Moratorijs un Briedums un Veiksme.
Šie rezultāti apstiprina, ka cilvēks nevar atrasties divos dažādos identitātes statusos,
piemēram, Briedums un Moratorijs, kā arī Briedums un Veiksme. Ja cilvēks ir pārdzīvojis krīzi un
izveidojis profesionālo identitāti, viņš neatradīsies identitātes statusā, kuru raksturo tādas īpatnības kā
”peldēšana pa straumi”, paļaušanās uz likteni. Tai pat laikā pastāv saiknes iespēja starp identitātes
statusu Moratorijs – Veiksme, Moratorijs – Difūzija, Veiksme – Difūzija. To apstiprina arī
A.Vatermana pētījumi, kas identitātes attīstības modelī parādīja, ka pēc Moratorija stadijas var sekot
identitātes stadija Veiksme un Difūzija, bet pēc identitātes stadijas Difūzija var veidoties identitātes
stadija Moratorijs, Iepriekšnolemtība un Difūzija (Waterman, 1985). Apstiprinājums šiem
secinājumiem tika atrasts arī Dž.Marsijas un D.Matesona pētījumos (Marcia, 2002; Matteson,
1977).
• „Galveno faktoru analīzes” rezultātā tika konstatēts, ka augstam profesionālās
identitātes līmenim Liverpūlē raksturīgi augsti rādītāji identitātes statusa skalā Briedums un
Iepriekšnolemtība un zemi rādītāji identitātes statusa skalā Difūzija un Moratorijs. Augsts
profesionālās identitātes līmenis Liverpūlē vērojams studentiem, kuri ir vecāki par 35 gadiem.
Liverpūles izlases studenti, uzrādīja, ka, vēlreiz izvēlētos savu profesiju. Profesijas izvēli šajā grupā
ietekmē studentu patstāvīga izvēle, ko atspoguļo anketas kategorija Pats. Šie rezultāti vēlreiz
apliecina, ka attīstītai profesionālai identitātei raksturīga patstāvīga lēmumu pieņemšana attiecībā pret
profesijas izvēli un cieša pārliecība par savas izvēles pareizību. Izveidojusies profesionālā identitāte
Liverpūles izlasē raksturīga 35 gadus veciem studentiem. Šī tendence ir vērojama arī P.Fadjukofa,
L.Pulkkinena un K.Kokko (Fadjukof, Pulkkinen & Кokko, 2005) pētījumos, kur statuss Briedums
atbilst 36-42 gadu vecumam.
Zemu profesionālās identitātes līmeni ietekmēja šādas identitātes statusa skalas (DISI-O):
zemi skalas Briedums rādītāji un augsti skalas Veiksme, Moratorijs, Difūzija rādītāji. Zems
profesionālās identitātes līmenis Liverpūlē vērojams studentiem, kuri ir vecāki par 26-29 gadiem.
Rezultāti parādīja arī dzimuma atšķirības – zems līmenis raksturīgs vīriešiem. P.Fadjukofa,
109

L.Pulkkinena un K.Kokko (Fadjukof, Pulkkinen & Кokko, 2005) pētījumā 27-36 gadu vecumam
raksturīgs identitātes statuss Iepriekšnolemtība.
Konstatēts, ka profesijas izvēli studentiem ar zemu profesionālās identitātes līmeni Liverpūles
izlasē ietekmē draugi vai paziņas un profesijas īpatnības. Tika atklāts, ka šī studentu grupa uz
jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli sniedza atbildi ”nezinu” vai ”neizvēlēšos šo profesiju, ja man
radīsies vēl viena iespēja”. V.Meusa pētījumsnorāda uz draugu nozīmīgo ietekmi uz profesijas izvēli.
Studentiem identitātes statusā Briedums un Moratorijs skolas draugu atbalsts lielāks bija nekā tiem,
kuri atradās statusā Iepriekšnolemtība un Difūzija (Meeus, 1993). Neskatoties uz to, ka šīs grupas
studentu izvēli ietekmēja profesijas īpatnību kategorija, viņiem nav raksturīga cieša pārliecība par
savas izvēles pareizību. Iespējams, izvēloties profesiju, šīs grupas studenti lielāku uzmanību veltīja
tādiem profesijas faktoriem kā prestižs, profesijas perspektīva, jaunas iespējas, kuras sniedz profesija
(ārējie faktori). Profesijas izvēli ietekmēja arī draugi un paziņas. Šīs kategorijas ietekme, iespējams,
atklājās tāpēc, ka šī studentu grupa atrodas identitātes statusos Veiksme, Moratorijs, Difūzija, kad
raksturīgi virspusēji meklējumi, pienākumu trūkums, atkarība no liktenis un gadījuma.
Profesionālās identitātes zemajam līmenim raksturīgs meklējumu stāvoklis profesionālajā
sfērā vai arī, cilvēki šajā laika posmā negrib pieņemt ar profesijas izvēli saistītus lēmumus.
Augstu profesionālās identitātes līmeni Daugavpils izlasē galvenokārt raksturo DISI-O
rādītāji. Augstu profesionālās identitātes līmeni ietekmē šāds identitātes statusa skalas (DISI-O):
augsti rādītāji identitātes skalās Briedums un Iepriekšnolemtība un zemi rādītāji identitātes skalās
Veiksme, Moratorijs, Difūzija.
Zemu profesionālās identitātes līmeni ietekmē augsti rādītāji identitātes statusos Difūzija,
Veiksme, Moratorijs. Šie rezultāti ļauj saprast, ka zemu profesionālās identitātes līmeni raksturo tas,
ka cilvēks neuzņemas pienākumus, viņam raksturīgi virspusēji meklējumi, atkarība no gadījuma un
liktenis.
• Daugavpils un Liverpūles izlases rezultātu salīdzinošā analīze ar AIQ-IV palīdzību
parādīja, ka starp tiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības skalā Personīgā identitāte. Rādītāji skalā
Personīgā identitāte ir augstāki Liverpūlē, kas liecina par to, ka Liverpūles studentiem vairāk
akcentēta pašizpausme.
• Korelāciju analīze parādīja, ka starp AIQ-IV skalām pastāv statistiski nozīmīga
pozitīva saistība abās izlasēs. Visaugstākā korelācija abās izlasēs vērojama starp skalām Personīgā
identitāte un Attiecību identitāte, kā arī starp skalām Sociālā identitāte un Kolektīvā identitāte. Zemi
korelācijas rādītāji Liverpūlē vērojami starp skalām Personīgā identitāte un Kolektīvā identitāte.
Daugavpilī viszemākā korelācija vērojama starp skalām Attiecību identitāte un Kolektīvā identitāte.
110

• Metodiku sakarības analīze parādīja, ka Liverpūlē profesionālo identitāti ietekmē
identitātes statuss Briedums (kad cilvēks pašnoteikšanās procesā izdarījis izvēli atbilstoši savām
spējām un atradis sev piemērotu darbību) un identitātes statuss Iepriekšnolemtība (kad profesijas
izvēli ietekmēja nozīmīgi cilvēki).
Daugavpilī pastāv nozīmīga saistība starp profesionālo identitāti un skalu Iepriekšnolemtība,
tas ir, profesijas izvēli ietekmē nozīmīgi cilvēki. Jāpiebilst, ka netika atklata statistiski nozīmīga
saistība starp atbildēm uz anketas jautājumiem un profesionālo identitāti, tāpēc mēs nevaram
konstatēt, kas tieši ietekmēja profesionālās identitātes stāvokli. M.Dellasa un L.Džernigane savā
pētījumā identitātes statusu Iepriekšnolemtība apzīmēja tā: cilvēki identitātes statusā
Iepriekšnolemtība profesiju izvēlas ģimenes tradīciju ietekmē vai uztver to kā skaistu karjeru. Pēc
viņu domām lēmums vairāk tiek pieņemts emocionālā nekā kognitīvā līmenī (Dellas & Jerningan,
1987). V.Meuss savā pētījumā labas sekmes saistīja ar profesionālo identitāti. Statuss
Iepriekšnolemtība biežāk bija sastopams starpposma arodapmācības un augstākās profesionālās
apmācības (uz profesijas orientētu programmu) studentu vidū. Tādu programmu izvēle ir saistīta ar
profesionālo orientāciju, kura veidojas samērā agri un bez īpašas refleksijas (Meeus, 1993).
Liverpūles izlasē iegūtos secinājumus uzskatāmi var attēlot shēmā (skat. 11.attēlu).
Personīgā
identitāte
Veiksme
.22*
Sociālā
identitāte
-.08
-.31**
-.10
Kolektīvā
identitāte
-.04
Profesionālā
identitāte
-.35**
11.attēls. Saistība starp MVS, DISI-O, AIQ-IV skalām Liverpūles augstskolas izlasē (N=138)
(pārtrauktās līnijas parāda saikni, kura nav statistiski nozīmīga)
Attēlā atspoguļota pozitīva nozīmīga sakarība starp Profesionālās identitātes skalām (MVS)
un Brieduma un Iepriekšnolemtības skalām (DISI-O). Nozīmīga pozitīva sakarība vērojama starp
111
Attiecību
identitāte
-.10
Difūzija
.22**
.18*
-.33**
Briedums
Iepriekšnolemtība
Moratorijs

profesionālās identitātes skalām (MVS) un skalām Difūzija, Veiksme un Moratorijs (DISI-O).
Jāatzīmē pozitīvu nozīmīgu sakarību starp skalām Kolektīvā identitāte (AIQ-IV) un Veiksme (DISI-
O). Kolektīvā identitāte pozitīvi korelē ar skalu Veiksme, bet Veiksme savukārt negatīvi korelē ar
Profesionālo identitāti, kas liecina par to, ka tieši 1. kursā uz kolektīvu virzītā identitāte traucē
profesionālās identitātes attīstībai. Liverpūles izlasē 1. kursa studentiem ir vairāk raksturīga
personiskā virzība savas profesionālās identitātes noteikšanā.
12.attēlā parādīta MVS, AIQ-IV, DISI-O skalu saistības shēma Daugavpils izlasē.
Personīgā
identitāte
Veiksme
.20**
Sociālā
identitāte
.02
-.44**
-.42**
Difūzija
.23**
-.20*
Profesionālā
identitāte
12.attēls. Saistība starp MVS, DISI-O, AIQ-IV skalām Daugavpils augstskolas izlasē (N=139)
(pārtrauktās līnijas parāda saikni, kura nav statistiski nozīmīga)
Gan Daugavpils, gan Liverpūles augstskolas izlasē mēs konstatējām Profesionālās identitātes
(MVS) skalas saistību ar skalu Briedums un Iepriekšnolemtība (DISI-O). Daugavpils izlasē arī
vērojama negatīva saistība starp skalu Profesionālā identitāte (MVS) un skalu Difūzija, Veiksme,
Moratorijs (DISI-O). Shēmā redzama negatīva nozīmīga saistība starp Kolektīvās identitātes (AIQ-
IV) un Profesionālās identitātes (MVS) skalām un negatīva nozīmīga saistība starp Sociālās
identitātes (AIQ-IV) un Profesionālās identitātes skalām (MVS). Konstatēta arī pozitīva nozīmīga
saistība starp skalām Kolektīvā identitāte (AIQ-IV) un skalām Difūzija un Veiksme (DISI-O). Var
secināt, ka gan Liverpūlē, gan Daugavpilī izveidojušos profesionālo identitāti raksturo patstāvīga
112
-.23**
Kolektīvā
identitāte
Attiecību
identitāte
-.01
.20*
.15
-.38**
Iepriekšnolemtība
Briedums
Moratorijs

profesijas izvēle vai profesijas izvēli ietekmē nozīmīgi cilvēki. Jāpiebilst, ka negatīva ietekme uz
Profesionālās identitātes skalu ir Kolektīvajai identitātei un Sociālajai identitātei.
Analizējot DISI-O un AIQ-IV skalu saistību Liverpūles un Daugavpils augstskolas izlasēs,
vērojama rezultātu līdzība. Liverpūlē vērojama pozitīva nozīmīga saistība starp identitātes statusu
skalām Veiksme un Kolektīvā identitāte. Daugavpilī pastāv pozitīva nozīmīga saistība starp skalām
Difūzija un Kolektīvā identitāte, Veiksme un Kolektīvā identitāte.
Personiskās un sociālās identitātes koncepciju izpēte liek secināt, ka jāaplūko identitātes
struktūru, nevis tās veiksmīgu sasniegšanu. M.Berzonska un līdzautoru pētījumi parādīja dažas vājas
korelācijas starp Personiskās un Sociālās identitātes skalām un Ē.Ēriksona identitātes statusiem
(Berzonsky, Trudeau & Brennan, 1988). Personiskā identitāte korelēja ar statusu Briedums (0,25) un
Difūzija (0,24). Vienīgā statistiski nozīmīga korelācija sociālajai identitātei bija ar identitātes statusu
Iepriekšnolemtība (0,16).
R.Hogans, V. Džouns un J. Čīks (Hogan, Jones & Cheek, 1985) savā pētījumā atspoguļo to,
ka cilvēki, kuriem ir augsti rādītāji sociālās identitātes skalā un zemi rādītāji personiskās identitātes
skalā, sekos sociālajai stratēģijai, mēģinot sadzīvot ar citiem. Cilvēki, kuriem ir augsti rādītāji
personiskajā un zemi rādītāji sociālajā identitātes orientācijā, sekos individuālai stratēģijai, cenšoties
pilnveidoties. Mūsu gadījumā tas nozīmē mērķtiecīgu sevis, savas nākotnes profesijas izzināšanu un
identifikāciju ar to.
Tieši 1. kursā jāizstrādā savu individuālo profesionālo stratēģiju, sevis un savu profesionālo
īpašību izpratni un apzināšanos profesijā.
Sabiedriskā pašapziņa ir tikumiska tendence veltīt uzmanību ārējam izskatam un rūpēties par
to, lai atstātu labu iespaidu uz citiem; personiskā pašapziņa parasti piesaista uzmanību iekšējiem vai
slēptiem sevis elementiem (Feningstein, Scheier & Buss, 1975). Saskaņā ar pašapziņas teoriju (Buss,
1980) cilvēkiem ar augstu personisko pašapziņu būtu uzmanība jāvelta identitātes personiskiem
aspektiem, kamēr identitātes sociālajiem aspektiem jābūt īpaši svarīgiem cilvēkiem ar augstu
sabiedrisko pašapziņu. Tas palīdz izprast, kāpēc Sociālā identitāte un Kolektīvā identitāte ir
kategorijas, kuras 1.kursā neveicina profesionālās identitātes veidošanos, bet personiskā identitāte
pozitīvi ietekmē patstāvīgu un apzinātu profesijas izvēli.
Identitātes orientācijām jākalpo ne tikai par personības organizējošām struktūrām, bet arī
mērķtiecīgi jāvirza sociālo uzvedību (Schlenker, 1985).
Sociālās mijiedarbības laikā cilvēkiem ar izteiktu personisko identitāti un īpaši tiem, kuri ir
sociāli pārliecināti, jābūt pārliecinātiem par savu iekšējo vērtību stabilitāti aktīvā sociālā uzvedībā.
Cilvēkiem ar augstu sociālo aktivitāti un īpaši tiem, kuri ir sociāli norūpējušies, jābūt jutīgiem pret
prestižu tiešās sociālās situācijās. Vadoties no minētā, sociālā uzvedība ir identitātes iekšējā dialoga
produkts (Cheek & Hogan, 1983; Swann, 1987).
113

Var secināt, ka 1. kursa studentu personiskais aspekts (Personiskā identitāte Liverpūlē ir
augstāka nekā Daugavpilī) ir vēl viens apstiprinājums tam, kāpēc Profesionālās identitātes rādītāji
Liverpūlē ir augstāki. Pirmajā kursā nepieciešama personiskā ieinteresētība, sevis un profesijas
izpēte, lai izprastu profesionālo piederību, kādā veidā realizēt sevi profesijā, kura sniedz
gandarījumu.
2.3.3. Profesijas izvēli ietekmējošie faktori 1. kursa studentiem
Iekšējo un ārējo faktoru ietekmes pārbaude uz profesionālo identitāti izpete tika veikta
balstoties uz anketu ”Mana profesionālā izvēle” (Jakovļeva & Pipere, 2006). Identitātes aspektu
aptauja (IV) (Aspect of Identity Questionnaire) noskaidroja identitates virzību profesijas izvēles laikā
(Cheek, Smith & Tropp, 2002).
Anketēšanas rezultātu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus. Ar kontentanalīzes palīdzību tika
noteiktas profesionālo identitāti ietekmējošo faktoru kategorijas.
Profesijas izvēli ietekmējošos faktorus var iedalīt:
• ārējie – apkārtējie cilvēki, mācību iestādes īpatnības, profesijas īpatnības, ģimene un
radinieki (māte, tēvs, vecāki, vecvecāki, citi radinieki), draugi un paziņas, skolotāji un
psihologi;
• iekšējie - pats, respondenta īpatnības.
• ar AIQ-IV palīdzību iegūtos datus var iedalīt ārējos un iekšējos identitates virzības
faktoros, izvēloties profesiju:
• ārējie - Kolektīvā identitāte, Sociālā identitāte, Attiecību identitāte,
• iekšējie - Personīgā identitāte.
3.3.1. Profesijas izvēli ietekmējošo faktoru analīze augstskolās un arodvidusskolās Latvijā
Faktoru analīze, kura ietekmē Latvijas augstskolu un arodvidusskolu 1. kursu studentu
profesijas izvēli, uzrāda sekojošus rezultātus: augstskolu studentu profesijas izvēli vairāk ietekmēja
ārējie faktori (ģimene, radinieki, skolotāji, psihologi, draugi, paziņas) un iekšējie faktori (patstāvīga
profesijas izvēle) nekā arodvidusskolu studentiem. Arodvidusskolu studentu profesionālo izvēli
ietekmēja ārējie faktori (apkārtējie cilvēki, mācību iestādes īpatnības) un iekšējie faktori (respondenta
īpatnības).
Arodvidusskolās pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp profesionālo identitāti un
Respondenta īpatnības un Profesijas īpatnības. Var secināt, ka šīs grupas profesijas izvēli ietekmēja
zināšanas, priekšstati par profesiju un savu personības īpatnību izpratne.
114

Augstskolās identitātes aspektu virzības analīze parādīja, ka Sociālajai un Kolektīvajai
identitātei ir negatīva ietekme uz profesionālās identitātes veidošanos. Šos aspektu ietekme izraisa
stāvokli, kurā cilvēks paļaujas uz likteni, ar profesijas izvēli saistīto lēmumu nepieņem patstāvīgi.
Arodvidusskolās tiek novērota negatīva Kolektīvās identitātes ietekme uz profesionālās
identitātes veidošanos un pozitīva Sociālās identitātes ietekme uz profesionālās identiātes statusu
Briedums. Arodvidusskolā iegūtie aptaujas rezultāti uzrāda neizveidojušos izpratni par profesionālo
identitāti šajā vecumā.
3.3.2. Profesijas izvēli ietekmējošo faktoru analīze Liverpūlē un Daugavpilī
Faktoru analīze, kuri ietekmē Latvijas un Lielbritānijas augstskolu un arodvidusskolu 1.kursu
studentu profesijas izvēli, uzrāda sekojošus rezultātus: Liverpūles izlasē biežāk nekā Daugavpils
izlasē profesijas izvēli ietekmē tādi ārējie faktori kā – draugi, paziņas, skolotāji, psihologi, apkārtējie
cilvēki, mācību iestādes īpatnības un iekšējie faktori – respondenta īpatnības. Daugavpils augstskolu
studentu izlasi vairāk nekā Liverpūles studentu izlasi ietekmēja ārējie faktori – profesijas īpatnības,
ģimene, radinieki un iekšējie faktori – respondenta īpatnības.
Liverpūles izlasē konstatēta statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp profesionālo identitāti,
draugu, paziņu ietekmi uz profesijas izvēli, kā arī gadījumiem, kad profesijas izvēli ir ietekmējušas
profesijas īpatnības. Mūsu rezultāti parādīja, ka tieši šīs kategorijas ietekmē Liverpūles izlases
1.kursa studentu profesijas izvēli. Galveno faktoru analīze parādīja, ka šie faktori ietekmē 1.kursa
studentus ar zemu profesionālās identitātes līmeni.
J.Kļimovs uzsvēra draugu un paziņu ietekmi uz profesijas izvēli. Viņš apgalvoja, ka tieši
mikrogrupas pozīcija var kļūt par izšķirošo profesionālajā pašnoteikšanā (Климов, 2004). Meuss
(Meeus, 1989) norādīja uz to, ka vecāku ietekmei ir liela nozīme skolas un profesijas jomā, bet brīvā
laika organizēšanā svarīga loma ir vienaudžiem. Var secināt, ka profesijas izvēle studentiem ar zemu
profesionālās identitātes līmeni, iespējams, notiek situatīvā draugu un paziņu ietekmē. Izvēles
situativitāte arī izskaidro profesijas īpatnību ietekmi uz 1.kursa studentiem ar zemu profesionālās
identitātes līmeni.
Profesijas prestižs ne vienmēr ir tā īpašība, ar kuras palīdzību var izvēlēties profesiju. Daļa
Liverpūles izlases respondentu ar zemu profesionālās identitātes līmeni izvēlējās profesiju, kura
neatbilst viņu personības īpašībām.
”Ietekmes galveno faktoru analīze” Liverpūlē atklāja, ka augsto profesionālās identitātes
līmeni ietekmē patstāvīga izvēle (Pats). Augsts profesionālās identitātes līmenis raksturīgs vecumam
virs 35 gadiem.
Rezultāti apstiprina patstāvīgas profesijas izvēles svarīgumu. J.Kļimovs uzsvēra priekšstata
par tuvāko un tālāko nākotni svarīgumu cilvēka uzvedībā un dzīvē. Profesionālais plāns vai tēls,
115

domu priekšstats un īpatnības ir atkarīgas no prāta un rakstura veidojuma, cilvēka pieredzes. Tas
iever sevī galveno mērķi un nākotnes mērķus, ceļus un līdzekļus to sasniegšanai (Климов, 2004).
Vēlreiz savā pētījumā atrodam apstiprinājumu Dž.Sjupera, R.Heivighersta, V.Bodrova,
P.Fadjukofa, L.Pulkkinena, K.Kokko un citu autoru teorijām par to, ka tieši pēc 30 gadu vecuma
profesionālajai identitātei ir jābūt pilnībā izveidotai.
Identitātes virzības profesijas izvēli ietekmējošo aspektu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka
profesionālās identitātes Kolektīvā virzība noved pie stāvokļa veidošanās, kad cilvēks pakļaujas
apkārtējo ietekmei un kolektīva viedoklim, nevis patstāvīgi pieņem lēmumu par profesijas izvēli.
V.Džeimss (1980) Kolektīvo virzību nosauca par sociālo Es: tā ietver popularitāti un sociālo
reputāciju, reputāciju sabiedrībā, kas rodas savstarpējo attiecību rezultātā. Identitātes sociālā virzība
attiecas uz indivīda sabiedrisko tēlu, kurš veidojas attiecībās ar cilvēkiem un ietver sociālās lomas
(Cheek, 1994).
Var secināt, ka Sociālajai un Kolektīvajai identitātei ir negatīva ietekme uz pirmā kursa
studentu profesionālās identitātes veidošanos, jo tieši pirmajā kursā ir svarīga sevis apzināšanās
profesijā, profesijas atbilstības personības īpašībām un cilvēka tikumiskiem principiem izpratne.
Svarīgi, kā viņš vērtē savas iespējas izvēlētajā profesijā.
3.3.3. Pirmā kursa studentu profesionālās identitātes sakarības
Pētījuma rezultāti Latvijas un Liverpūles augstskolu un arodvidusskolu 1.kursos ļāva izveidot
1.kursu profesionālās identitātes vispārīgas shēmas. Shēma tika izveidota balstoties MVS, DISI-O,
AIQ-IV skalu sakarību rezultātiem.
Turpinājumā tiks aplūkotas empīriskā pētījuma rezultātā izkristalizējušās shēmas. Šīs shēmas
izveidotas, balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem un to analīzi. Ar to palīdzību tiks aprakstīti
elementi, kuri veido pirmā kursa studentu, kuri atrodas profesijas apguves sākumposmā, profesionālo
identitāti.
116

Sociālā
identitāte
Veiksme
13.attēls. Sakarība starp MVS, DISI-O, AIQ-IV skalām
(Pelēkās bultiņas parāda negatīvu saikni; baltās bultiņas parāda pozitīvu saikni)
Attēlā atspoguļotas skalas Sociālā identitāte, Kolektīvā identitāte (AIQ-IV) un arī skalas
Briedums, Iepriekšnolemtība, Moratorijs, Difūzija un Veiksme (DISI-O), kuru ietekme uz
profesionālo identitāti noteikta pētījuma gaitā. Ar balto krāsu parādīta skalu Briedums un
Iepriekšnolemtība (DISI-O) pozitīvā ietekme uz profesionālo identitāti. Ar pelēko krāsu atspoguļota
skalu Moratorijs, Difūzija un Veiksme (DISI-O) un skalu Sociālā identitāte un Kolektīvā identitāte
(AIQ-IV) negatīvā ietekme uz profesionālo identitāti. Līdz ar to mēs varam konstatēt, ka
profesionālās identitātes veidošanos pozitīvi ietekmē profesionālās identitātes statuss Briedums un
Iepriekšnolemtība. Var secināt, ka 1.kursa studentu profesionālās identitātes attīstībai nepieciešama
patstāvīga profesijas izvēle vai nozīmīgu cilvēku ietekmē izdarīta izvēle. Visās četrās grupās
vērojama Kolektīvās identitātes negatīvas ietekmes tendence. Sociālajai identitātei arī ir negatīva
ietekme augstskolu izlasē.
−
−
Difūzija
−
Briedums
Negatīva ietekme ir identitātes statusam Veiksme un Difūzija, kam ir raksturīgi virspusēji
meklējumi un atkarība no gadījuma un likteņa. Identitātes stadijā Moratorijs sākas krīze. Cilvēks
atrodas meklējumos, mēģina atrast pareizo lēmumu profesionālās pašnoteikšanās procesā.
Visās grupās vērojama Kolektīvās identitātes negatīvā ietekme uz profesionālo identitāti.
Attēlā mēs redzam skalas Kolektīvā identitāte pozitīvu sakarību ar identitātes statusu skalu Veiksme,
Iepriekšnolemtība, Difūzija un Moratorijs. Šī saistība vēlreiz pierāda, ka cilvēku ietekmē kolektīva
domas, kad ir svarīgi, kā viņš izskatās citu cilvēku acīs, viņa reputācija sabiedrībā, viņš sekos
sociālajai stratēģijai, mēģinot sadzīvot ar citiem, rūpēsies par to, lai atstātu labu iespaidu uz citiem,
117
+
Profesionālā
identitāte
−
−
+
Kolektīvā
identitāte
Moratorijs
Iepriekšnolemtība

et nerūpēsies par savu patieso profesionālo izvēli, kas saskan ar savām personīgajām interesēm un
vērtībām. Mūsu saņemto rezultātu par Kolektīvu identitāti apstiprinā S.Dobrova un M. Higgina
pētījums. Ja palielinās sociālās attiecības un vides avotu sniegtā informācija, kas veicina indivīda
profesionālo attīstību, tad samazinās indivīda profesionālās identitātes skaidrība (Dobrow & Higgins,
2005).
Veiksme
Briedums
−
+
Kolektīvā
identitāte
14.attēls. Sakarība starp MVS un DISI-O skalām
(Pelēkās bultiņas parāda negatīvu saikni; baltās bultiņas parāda pozitīvu saikni)
Jāpiebilst, ka 1.kursā Kolektīvās un Sociālās identitātes ietekme nav vadošā profesionālās
identitātes veidošanā, kaut arī turpmāk šie aspekti kļūst svarīgi karjeras veidošanā, kad cilvēks
identificējas ar profesiju, apzinās savas iespējas profesijā un ir izveidojis savu profesionāļa tēlu.
+
Difūzija
118
+
+
Iepriekšnolemtība
Moratorijs

SECINĀJUMI
Promocijas darba ietvaros nevar atklāt un izpētīt visus profesionālās identitātes detalizētos
aspektus. Pamatojoties uz eksistējošajām profesionālās identitātes teorijām tika izstrādāta 1.kursa
profesionālā identitātes operacionālā analīze. Empīriska pētījumā, izmantojot četrus dažādus
pētīšanas instrumentus, tika atklāti daži profesionālās identitātes aspekti, kuri deva iespēju izstrādāt
pirmā kursa studentu profesionālās identitātes shēmas, kā arī noteikt faktorus, kuri ietekmē studentu
grupu profesionālās identitātes attīstību. Teorētiskā analīze un empīriskā pētījuma dati ļāva ne tikai
konstatēt izlasēs eksistējošās atšķirības, bet arī diva iespeju izvirzīt hipotēzes par šo atsķirību
cēloņiem. Tādējādi tika iegūtas atbildes uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem:
1. Atbildot uz pētījuma 1.jautājumu – kādas ir atšķirības (kvalitatīvas un kvantitatīvas),
Latvijas arodvidusskolu un augstskolu 1.kursa studentu profesionālajā identitātē – ar teorētisko un
empīrisko pamatojumu palīdzību var secināt, ka pastāv atšķirības starp arodvidusskolas un
augstskolas 1.kursa studentu izlašu profesionālo identitāti. Ir likumsakarīgi, ka augstskolās 1.kursa
studentu profesionālā identitātes rādītāji ir augstāki nekā arodvidusskolas 1.kursa studentiem.
Teorijas un empīriskā pētījuma analīze parādīja, ka tas ir saistīts ar izglītības līmeņa atšķirībām un
vecuma īpatnībām.
Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka augstskolu studentiem ir daudz stabilāki un skaidrāki
priekšstati par profesionālajām un personīgajām iespējām profesijas realizācijā. Profesijas izvēle tika
veikta patstāvīgi un mērķtiecīgi. Tāpat, studentu izvēli ietekmēja nozīmīgi cilvēki (vecāki, radinieki).
Studenti ir pārliecināti par savas izvēles pareizību.
Arodvidusskolu studentu profesionālā identitātei nav skaidras struktūras. Empīriskā pētījuma
rezultāti neatklāja 1.kursa arodvidusskolas studentu profesionālās identitātes sastāvdaļu
komponentus, tomēr, atklāja, ka studentu izvēli vairāk ietekmē draugi, tuvie cilvēki, profesijas
prestižs un popularitāte, kā arī respondenta īpatnības. Šādas profesionālās identitātes īpatnības var
saistīt ar vecuma īpatnībām. Šajā vecumā notiek savas profesionālās identitātes meklējumi.
Gan augstskolās, gan arodvidusskolās empīriskā pētījuma rezultātā tika noskaidrota negatīva
Kolektīva ietekmes virzība uz profesionālo identitāti.
2. Atbildot uz pētījuma otro jautājumu – kādas ir atšķirības (kvalitatīvas un
kvantitatīvas), Latvijas un Lielbritānijas augstskolu 1. kursa studentu profesionālajā identitātē – ar
teorētisko un empīrisko pamatojumu palīdzību var secināt, ka Liverpūles 1.kursa studentiem
profesionālās rādītāji ir augstāki nekā Daugavpils 1.kursa studentiem. Teorijas, informācijas par
izglītības sistēmām un empīriskā pētījuma analīze parādīja, ka tas varētu būt saistīts ar Lielbritānijas
119

un Latvijas izglītības sistēmu atšķirību un izlašu vecumu. Profesionālā identitāte Liverpūles un
Daugavpils 1.kursu studentiem izveidojusies pateicoties savu personīgo un profesionālo iespēju
izpētei, kas ļāva veikt profesijas izvēli. 1.kursa studentu profesionālās identitātes veidošanos ietekmē
nozīmīgi cilvēki (vecāki, tuvie cilvēki). Kā Liverpūles, tā Daugavpils izlasē tika konstatēta negatīva
Kolektīvās identitātes virzības ietekme uz profesionālo identitāti.
3. Atbildot uz trešo pētījuma jautājumu – kādi faktori ir ietekmējuši 1.kursa studentu
profesijas izvēli – var konstatēt:
• Liverpūlē atklāta ārējo un iekšējo faktoru ietekme uz profesionālās identitātes veidošanos.
Pirmā kursa studentus ar augstu profesionālās identitātes līmeni ietekmē iekšējais faktors, ko
raksturo patstāvīga lēmuma pieņemšana par profesijas izvēli (Pats), bet studentus ar zemu
profesionālās identitātes līmeni bieži vien ietekmē ārējās iedarbības faktori – draugi, paziņas
un profesijas īpatnības. Kolektīvajai un sociālajai identitātes virzībai (ārējas identitātes
virzības) ir negatīva ietekme uz Liverpūles izlases 1.kursa studentu profesionālās identitātes
veidošanos.
• Daugavpilī netika konstatēta iekšējo faktoru ietekme uz profesijas izvēli, bet konstatēta
Kolektīvās identitātes virzības negatīva ietekme.
• Augstskolās konstatēta sociālās un kolektīvās identitātes virzības (ārējia identitātes virzība)
negatīva ietekme uz profesionālās identitātes veidošanos. Iekšējie ietekmes faktori netika
konstatēti.
• Arodvidusskolās bija konstatēti gan iekšējie ietekmes faktori – pirmā kursa studentu
personības īpatnības (Respondenta īpatnības), – gan arī ārējie ietekmes faktori (Profesijas
īpatnības). Konstatēta sociālās identitātes virzības un attiecību identitātes ārējo faktoru
pozitīva ietekme. Tika atklāta arī kolektīvās identitātes virzības negatīva ietekme uz
arodvidusskolas pirmā kursa studentu profesionālās identitātes veidošanos.
Var secināt, ka visās izlasēs spilgti izteikta kolektīvās identitātes virzības negatīva ietekme.
Augstskolās (Liverpūles izlases, Daugavpils izlase un Latvijas augstskolu izlase) 1.kursa studenti
profesijas izvēli veica patstāvīgi bez ārējo faktoru ietekmes, raksturīga personiska sevis uztvere
profesijā. Arodvidusskolas studentiem svarīgas gan personības īpašības (iekšējais faktors), gan
profesijas īpatnības (ārējais faktors). Šai vecuma grupai profesionālās identitātes statusa attīstībai
nepieciešams tuvinieku atbalsts, apkārtējo cilvēku atzīšana un profesijas popularitāte.
Izpētes rezultāti ļauj secināt, ka:
• Pirmo kursu augstskolu studentiem gan Latvijā, gan Lielbritānijā profesionālā identitāte
veidojas profesionālās pašnoteikšanās procesā, kuras laikā notiek pašizpēte, personībai
120

nozīmīgu mērķu, vērtību un pārliecību veidošanās. Jau 1.kursa laikā studenti veic profesijas
iespēju un īpatnību izpēti, kura laikā veidojas noteikts profesionāļa Es tēls. Tāpat,
Profesionālās identitātes veidošanos ietekmē personībai nozīmīgi cilvēki: ģimene, draugu
loks.
Profesionālā identitāte arodvidusskolu studentiem veidojas nozīmīgu cilvēku un profesijas
prestiža ietekmē.
• Neatkarīgi no valstīm un izglītības pakāpēm, visās četrās 1. kursa studentu grupās, tiek
novērota Kolektīvās identitātes negatīva ietekme uz Profesionālo identitāti. Pētījuma rezultāti
uzrāda, ka 1.kursa studentu Profesionālo identitāti nenosaka kolektīva vai sociālās grupas
ietekme.
Empīriskā pētījuma rezultāti apstiprina operacionālās teorijas domu, ka 1.kursa studentu
profesionālā identitāte veidojas balstoties uz patstāvīgi pieņemto lēmumu profesijas izvēlē,
nepaļaujoties uz kolektīva viedokli (draugi, paziņas).
Esošais pētījums uzrāda nepieciešamību veikt profesionālās identitātes izpēti, lai ekonomiskās
krīzes apstākļos, nestabilajā politiskajā un sociālajā situācijā, palīdzētu jauniešiem Latvijā noteikt un
saglabāt savu profesionālo identitāti. Teorētiskais un empīriskais darba apskats ļauj izprast
profesionālās identitātes jēdzienu un faktorus kas to ietekmē.
Esošo materiālu var izmantot karjeras mācību programmu izstrādē, individuālajās un grupu
konsultācijās, kur nepieciešams noteikt profesionālo ievirzi vai karjeras plānošanu, kā arī
profesionālās identitātes un identitātes pētījumos.
Operacionālā teorija un empīriskais pētījums uzrādīja nozīmīgu cilvēku lomu profesijas
izvēlē. Pētījuma laikā netika noskaidroti tie cilvēki, kuriem ir nozīmīga loma profesijas izvēlē. Tas
varētu būs nākošais pētījuma posms profesionālās identitātesizpetes jomā.
Pētījuma gaitā tika atklāta kolektīvās identitātes negatīva ietekme uz profesionālo identitāti
visu respondentu grupu vidū. Tas ļauj secināt, ka 1.kursā profesionālā identitātei ir personīga nevis
sociāla virzība. Turpmākais autora darbs būs saistīts ar 2., 3., 4.kursu studentu identitātes virzības
noteikšanu un tās saistību ar profesionālo identitāti.
121

LITERATŪRAS SARAKSTS
1. Adams K., Hean S., Sturgis P., Macleod C.J. (2006) Investigating the factors influencing
professional identity of first year health and social care students. Learning in Health and Social
Care, Professional Identity Paper. Journal compilation. Blackwell Publishing Ltd., vol.5, No.2,
p.55-68.
2. Astin A.W. (1984) Student involment: A developmental theory for higher education. Journal of
College Student Personnel, vol.25, p.297-308.
3. Astin A.W. (1985) Achieving educational excellence. San Francisco: Jossey-Bass.
4. Ball S.J., Marguire M., Macrae S. (2000). Choice, Pathways and Transitions Post-16: New
Youth, New Economies in the Global City. London: Routledge Falmer.
5. Bamberg M.G.W. (1997). Positioning between structure and performance. Journal of Narrative
and Life History, 71, 335-342.
6. Beck U. (1992). Risk Society: Towards a New Modernity. London: Sage.
7. Berzonsky M.D., Trudeau J.V., Brennan F.X. (1988) Social-cognitive correlates of identity
status. Paper presented at the meeting of the Society for Research on Adolescence, Alexandria,
VA. (Unpublished manuscript).
8. Berzonsky, M. (1985). Diffusion within Marcia’s identity-status paradigm: Does it foreshadow
academic problems? Journal of Youth and Adolescence, vol.14, No.6, p.527-538.
9. Bloomer M. Hodkinson P. (2000). Learning Careers: Continuity and Change in Young People’s
Dispositions to Learning. British Educational Research journal, 26:5.
10. Breakwell, G.M. (1986). Coping with threatened identities. London: Methuen.
11. Brittain C. (1968) An exploration of the bases of peer-compliance and parent compliance in
adolescence. Adolescence, vol.13, p.445-458.
12. Buller Ch. (1965) Meaningful in the nature years. Aging and leisure. New York.
13. Burke P. J. “Introduction.” In P.J.Burke, T.J.Owens, R.T.Serpe and P.A.Thoits (eds.), Advances
in Identity Theory and Research. New York: Kluwer Academic/Plenum, 2003a.
14. Busher H. (2005). Being a middle leader: exploring professional identities, School Leadership
and management, 25 (2), 137-153.
15. Buss A.H. (1980) Self-counciouness and social anxiety. San Francisco: Freeman.
16. Cheek J.M. (1982/83). The Aspects of Identity Questionnaire: Revised scales assessing personal
and social identity. Unpublished manuscript, Wellesley college.
17. Cheek J.M., Hogan R. (1981, August) The structure of identity. Personal and social aspects.
Paper presented at the annual meeting of the American Psychological Association, los Angeles,
122

CA. (Unpublished manuscript). (Published in the section „Some Evidence” (pages 351-356) of
Hogan&Cheek, 1983).
18. Cheek J.M., Briggs S.R. (1982) Self-consciouness and aspects of identity. Journal of Research in
Personaliry, vol.16, p.401-408.
19. Cheek J.M., Hogan (1983). Self-concepts, self-presentations, and moral judgments. In: Suls J.,
Greenwald A.G.(Eds.) Psychological perspectives on the self. Vol. 2, p. 249-273.
20. Cheek J.M., Smith S.M., Tropp L.R. (2002, February). Relational Identity Orientation: A Fourth
Scale for the AIQ [tiešsaiste]. Paper presented at the meeting of the Society for Personality and
Social Psychology, Savannah, GA. www.welleslev.edu/Psychology/Cheek/jcheek.html. Skatīts
2008.g.12.aprīlis
21. Cheek J.M., Tropp L.R., Chen L.C. (1994). Identity Orientation: Personal, Social, and
Collective. Aspects of Identity. Department of Psychology. Wellesley College. Wellesley, MA
02481 and Marion K. Underwood. Reed College.
http://www.wellesley.edu/Psychology/Cheek/identity.html. Skatīts 2008.g.12.aprīlis –
22. Cheek, J.M. (1989), Identity Orientations and Self-Interpretation. In:. Personality Psychology.
Recent Trends and Emerging Directions. D.M.Buss, N.Cantor (Eds.). New York, Berlin: Springer
Verlag, p. 275-285. (Table 1 presents the Personal and Social identity items, but not the collective
Identity items, of the AIQ-III).
23. Chickering A.W. (1969) Educational and identity. San Francisco: Jossey-Bass.
24. Cohen H.A. (1981). The Nurse’s Quest for A Professional Identity. Addison-Wesley, Menlo
Park, California.
25. Cooley C.H. (1902) Human nature and the social order. New York: Charles Scribner’s sons.
26. Dellas M., Jerningan L.P. (1981) Development of an objective instrument to measure identity
status in terms of occupation crisis and commitment. Educational and Psychological
Measurement, vol.41, p.1039-1050.
27. Dellas M., Jerningan L.P. (1987) Occupational identity status development, gender comparisons,
and internal-external control in first-year air force cadets. Journal of Youth and Adolescence,
vol.16, No. 6, 587-600.
28. Deschamps J.C., Devos T. (1998). Regarding the relationship between social identity and
personal identity. In S. Worchel, J.F.Morales, D.Paez, J.C. Deshamps (Eds.), Social identity:
International perspectives (pp. 1-12). Thousand Oaks, CA: Sage.
29. Dobrow S.R., Higgins M.C. (2005). Developmental networks and professional identity: A
longitudinal study. Career Development International, 10(6/7/), 567-583.
30. Dubar C. (1995). La socialization: construction des identities socials& professionnelles.
(Socialization: Construction of social and professional identitities). Paris: Armand Colin.
123

31. Education System (UK) [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.fit-for-
europe.info/webcom/show_page_ffee.php?wc_c=16291&wc_id=1&wc_lkm=68095). Skatīts
2008.g. 30.martā.
32. Educational and Training in Britain (1996). Education Statistics for the United kingdom. DfEE
Departmental Report.
33. Erikson E.H. (1963) The Challenge of youth. Garden City (NY): Anchor Books: Doubleday &
Company, 1965. Originally publ. as: Youth: change and challenge (Basic Books, 1963).
34. Erikson E.H. (1968) Life cycle. In: International Encyclopedia of the Social Sciences. Vol. 9.
New York: Crowell Collier&Macmillan, p. 286-292.
35. Erikson Erik H. (1995) Childhood and society. London: Vintage. 397 p.
36. Fadjukoff P., Pulkkinen L., Kokko K. (2005) Identity Processes in Adulthood: Diverging
Domains. Identity: an International Journal of Theory and Research, Vol.5, No1, p.1-20.
37. Feningstein A., Scheier M.F., Buss A.H. (1975) Public and private self-consciousness.
Assessment and theory. Journal of Consulting and Clinical Psychology, vol.43, p.522-527.
38. Fogelson R.D. (1979). Person, self and identity. Some anthropological retrospect, circuspects and
prospect// Psychological theories of the self: process of a conflict on new approaches to the self,
held. March 29 – Apr. 1.
39. Frantz R.P. (1985) Self-actualization and social interest. Unpublished B.A. Honors Thesis,
Wellesley College.
40. Furlong A., Carrtmel F. (1997). Young People and Social Change: Individualization and Risk in
Late Modernity. Buckingham: Open University Press.
41. Gergen K.J. (1971). The concept of self. New York: Holt, Rinehart and Winston, Inc.
42. Giddens A. (1984). Constitution of society: outline of the theory of structuration (Cambridge,
Polity Press).
43. Giddens A. (1991). Modernity and self-idenity: self and society in the late modern age
(Cambridge, Polity press).
44. Ginsberg E., Ginsberg S.W., Axelrad S., Herma J.L. (1951) Occupational Choice: An Approach
to a General Theory. New York: Columbia University Press.
45. Goffman E. (1959). The presentation of self in everyday life. New York: Doubleday.
46. Gordon C. (1968). Self-conceptions: configurations of content. In: The self in social interaction.
C.Gordon, K.Gergen (Eds.), New York: Wiley, p. 115-136.
47. Gordon H. (1988). Specialized cognitive function and school achievement. Developmental
Neuropsychology, 4(3). 239-257.
48. Gould R.L. (1978) Transformations, growth and change in adult life. New York:
Simon&Schuster.
124

49. Gregg S.,Magilvy J. (2001). Professional ientity of Japanese nurses: bonding into nursing.
Nursing and Health Sciences 3: 47-55.
50. Griffin A. (2008). “Designer doctors”: professional identity and a portfolio career as a general
practice aducator. Education for Primary Care 19: 355-9.
51. Grotevant, H., Thorbecke, W. (1982) Occupational identity formation. Developmental
Psychology, vol.18, p.396-405.
52. Guseva S., Dombrovskis V., Kokina I. Identification of Professions: Psychological Peculiarities
of Acquiring a Professional Identity of Teachers [tiešsaiste]. Pieejams:
http://journals.indexcopernicus.com/abstracted.php?level=5&icid=876703. Skatīts 2009.g. 5.janv.
53. Gushue G.V., Clarke C.P., Pantzer K.M., Scanlan K.R.L. (2006) Self-Efficacy, Perceptions of
Barriers, Vocational Identity, and the career Exploration Behavior of Latino/a High School
Students. The Career Development Quarterly, vol. 54 June.
54. Hall A.S., Kelly K.R., Hansen K, Gutwein A.K. (1996) Sources of elf-Perceptions of Career-
Related Abilities. Journal of Career Assessment, vol.4, No.3 (Summer), p.331-343. (EJ 528957).
55. Havighurst R.J. (1964) Stages of vocational development. In: H. Man in a world at work. Borow
(Ed.). Boston: Houghton Mifflin.
56. Hazler R.J., Roberts G. (1984) Decision Making in Vocational Theory: Evolution and
Implications. The Personnel and Guidance Journal, vol.34, p.408-410.
57. Hermans H. J. M. (1996). Voicing the self: From information processing to dialogical
interchange. Psychological Bulletin, 119, 31-50.
58. Hewstone M. (1989). Causal attribution: From cognitive processes to collective beliefs.
Cambridge, MA: Basil Blackwell, Inc.
59. Hodkinson P., Sparkes A. (1997). Careership: A Sociological Theory of career decision Making.
British Journal of Sociology of Education, 18:1.
60. Hogan R., Cheek J.M. (1983) Identity, authencity, and maturity. In: Studies in social identity.
T.R. Sabrin, K.E. Sheibe (Eds.). New York: Praeger, p. 339-357.
61. Hogan R., Jones W.H., Cheek J.M. (1985) Socioanalytic theory. An alternative to armadillo
psychology. In: The Self and Social Life. B.R.Schlenker (ed.). New York: Mc Graw-Hill, p. 175-
198.
62. Holland J.L. (1973). Making vocational choices: A theory of careers. Englewood Cliffs N.J.
63. Holland J.L., Daiger D.C., Power P.G. (1980a) My Vocational Situation: Description of an
Experimental Diagnostic Form for the Selection of Vocational Assistance. Counselling Palo Alto,
CA: Psychologists Press, Inc.
125

64. Holland J.L., Daiger D.C., Power P.G. (1980b) Some diagnostic scales for research in decision-
making and personality: Identity, information, and barriers. Journal of Personality and Social
Psychology, vol.39, No.6, p.1191-1200.
65. Ibarra H., Kilduff M, Tsai W. (2005). Zooming in and out: Connecting individuals and
collectivities at the frontiers of organizational network research. Organization Science, 16 (4),
359-371.
66. Jakovļeva J., Pipere A. (2006) Professional choice of professional school and university students
in Latgale.No: Sociālo zinātņu vēstnesis == Social Sciences Bulletin, Nr.1, 39.-70.lpp.
67. Johnson J.A. (1987) Influence of adolescent social crowds on the development of vocational
identity. Journal of Vocational Behavior, vol.31, p.182-199.
68. Kandel D., Lesser G. (1969) Parental and peer influences on educational plans of adolescent.
American Sociological Review, vol.34, p.213-223.
69. Kaplan R.M., Saccuzzo D.P. (1997) Psychological testing: Principles, applications, and issues. 4
ed. Albany, NY: Brooks/Cole Publishing Company.
70. Kerka S. (2000) Parenting and Career Development [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.calpro-
online.org/ERIC/docs/dig214.pdf. Skatīts 9.12.2008.
71. Korthagen f.A. (2004). In search of essence of a good teacher: towards a more holistic approach
in teacher education. Teaching and Teacher education, 20, 77-97.
72. Korthagen F., Verkuyl H.S. (2007). Do you encounter your students or yourself? The search for
inspiration as an essential component of teacher education. In T Rassel, J.Loughran (Eds.),
Enacting a Pedagogy of Teacher Education. Values, relationships and practices (pp. 106-123).
London: Routledge.
73. Kreutz H. (1974) Soziologie der Jugend. Munich: Juventa. 224 S.
74. Kuzmic J. (1994). A Beginning Teacher’s Search for Meaning: Teacher Socialization,
Organizational Literacy, and Empowermant. Teaching and Teacher Education, 10: 15-27.
75. Latvijas izglītības sistēma. Profesionālās izglītības attīstības aģentūra. Profesionālās orientācijas
informācijas centrs. [b.g.]
76. Leary M.R., Wheeler D.S., Jenkins T.B. (1986) Aspects of identity and behavioral preference:
Studies of occupational and recreational choice. Social Psychology Quarterly, vol.49, p.11-18.
77. Lent R. W., Brown S.D., Hackett G. (1994) Toward a unified social cognitive theory of career
academic interest, choice and performance. Journal of Vocational Behavior, vol.45, p.79-122.
78. Lorenzi-Cioldi F. (1995). The self in collection and aggregate groups. In I.Lubek, R.
vanHezewijk, G.Pheterson, C.Tolman (Eds.), Trends and issues in theoretical psychology. (pp.46-
52). New York: Springer Publishing.
126

79. Marcia J.E. (1964) Determination and construct validity of ego identity status (Doctoral
dissertetion, Ohio State University). Dissertation Abstracts, vol.25, No.6763. (University
Microfilms No. 65-5606).
80. Marcia J.E. (1966) Development and validation of ego-identity status. Journal of Personality and
Social Psychology, vol.5, p.551-558.
81. Marcia J.E. (1980). Identity in adolescence. In: Handbook of adolescent psychology J. Adelson
(Ed.). New York: JohnWiley & Sons, p. 159-187.
82. Marcia J.E. (2002) Adolescence, Identity and the Bernardone Family. Identity: an international
journal of theory and research, vol.2, No.3, p.199-209.
83. Matteson D.R. (1977) Exploration and commitment. Journal of Youth and Adolescence, vol.6,
p.353-374.
84. McAdams D.P. (2001). The psychology of life stories. Review of General Psychology, 5, 100-
122.
85. McCoy T.A. (2004). Vocational identity among transfer students: a descriptive study the using
my vocational situation instrument. Thesis submitted to the faculty of the Graduate School of the
University of Maryland, College Park in partial fulfillment of the requirements for the degree of
Master of Arts [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.lib.umd.edu/drum/bitstream/1903/1851/1/umi-
umd-1846.pdf. Skatīts 2007.g. 10.dec.
86. Mead G.H. (1962) Mind, self and society: from the standpoint of a social behaviorist. Chicago;
London: University of Chicago press. 401 p.
87. Meeus W. (1989) Parental and peer support in adolescence. In: The Social World of Adolescents.
Ed’s K.Hurrelmann, U.Engel. New York: De Gruyter, p.167-185.
88. Meeus W. (1993) Occupational identity development, school performance, and social support in
adolescence. Adolescence, vol. 28, No.112 (Winter), p. 809.
89. Melia K.M. (1987) Learning and Working: the Occupational Socialization of Nurses. London:
Tavistock Publications Ltd.
90. Miller M.L., Thayer J.F. (1988) On the nature of self-monitoring: Relation-ships with adjustment
and identity. Personality and Social Psychology Bulletin, vol.14, p.544-553.
91. Morgan T., Ness D. (2007). Career Decision-Making Difficulties of First-Year Students
[tiešsaiste]. Pieejams:http://www.contactpoint.ca/cjcd/v2-n1/article4.pdf. Skatīts 2007.g. 12.aug.
92. Munson W.W., Widmer M.A. (1997) Leasure Behavior and Occupational Identity in University
Students. The Career Development Quarterly, December, vol. 46.
93. Nario-Redmond M.R. (2004). The Social and Personal identities Scale: A Measure of the
Differential Importance Ascribed to Social and personal self-Categorizations. Self and Identity, 3:
143-175.
127

94. Orlofsky J. (1978) Identity formation, achievement, and fear of success in college men and
women. Journal of Youth and Adolescence, vol.7, p.49-62.
95. Pascarella E.T., Terenzini P.T. (1991) How college affects students: findings and insights from
twenty years of research. San Francisco: Jossey-Bass.
96. Pipere A. (2003) Identity of learning teacher: Examining structural variations and interactive
“Self”. The Irish Journal of Psychology, vol.24, No.3-4, p.143-160.
97. Pipere A. (2007) Becoming a researcher: Interplay of identity and sustainability. In: Education
and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of
ISE/BBCC. Pipere, A. (ed.), vol.2, p.241-262.
98. Pipere A. (2008) Mapping the researcher's identity in the university context: Dimensions of
personal constructs. Baltic Journal of Psychology, vol.8, No.1,2, p.21-36.
99. Raščevska M. (2005) Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija. Rīga: RAKA.
281 lpp.
100. Reid A., Deaux K. (1996). Relationship between social and personal identities: Segregatio or
integration? Journal of personality and Social Psychology, 71, 1084-1091.
101. Rosenbloom S. (1992). The Development of the Work Ego in the Beginning Analyst: Thoughts
on Identity Formation of the Psychoanalyst. International Journal Of Psycho-Analysis, 73: 117-
126.
102. Rosenthal D.A., Gurney R.M., Moore S.M. (1984). From trust to intimacy. A new inventory for
ezamining Erikson’s stages of psychosocial development. Journal of Youth and Adolescence.
10, 525-527.
103. Ruble D., Alvarez J., Bachman M., Cameron J., Fuligna Z., Garcia Coll c. (2004). The
development of a sense of “we”: The emergence and implications of children’s collective
identity. In M.Bennett& F. Sani (Eds.), The development of the social self (pp. 29-76). New
York: Psychology Press.
104. Sabrin T.R., Allen,V.L. (1968) Role theory. In: The handbook of social psychology. G.Lindzey
and E.Aronson (Eds.). Reading, MA Addison-Wesley.
105. Sampson E.E. (1978) Personality and location of identity. Journal of Personality, vol.46, p.552-
568.
106. Savickas M.L. (1999) Career Development and Public Policy: The Role of Values, Theory and
Research. Paper presented at the International Symposium on Career Development and Public
Policy: International Collaboration for National Action, Ottawa, Canada, May 1999.
107. Schlenker B.R. (1985) Identity and self-identification. In: The self and social life. B.R. Schlenker
ed. New York: McGraw-Hill, p. 65-99.
128

108. Schmidt S., Bookhout M (2006) Social Identity Orientation and Social Role Attributions:
Explaining Behavior Through the Lens of the Self. Self and Identity, N5, p.355-364.
109. Serino C. (1998). The personal-social interplay: Social-cognitive prospects on identity and self-
others comparison. In S.Worchel, J.F.Morales, D. Peaz, J.C.Deschamps (Eds.), Social identity:
International perspectives (pp. 24-43). Thousand Oaks, CA: Sage.
110. Seta C. E., Schmidt S., Bookhout C.M. (2006) Social Identity Orientation and Social Role
Attributions: Explaining Behavior Through the Lens of the Self. Self and Identity. vol.5, No.4,
p.355-364.
111. Shaw S.M., Kleiber D.A., Caldwell L.L. (1993). The role of leasure activities in the identity
formation process of male and female adolescents. Proceedings of the Canadian Congress on
Leasure Research.
112. Shaw S.M., Kleiber D.A., Caldwell L.L. (1995). Leasure and identity formation in male and
female adolescents: A preliminary examination. Journal of Leasure Research, 27, 245-263.
113. Simon B. (2004) Identity in Modern Society: a Social Psychological Perspective. Malden [etc.] :
Blackwell Publishing. 222 p.
114. Simon B. (1997). Self and group in modern society: Ten theses on the individual self and the
collective self. In R. Spears, P.J. Oakes, N. Ellemers, S.A.Haslam (Eds.). The social psychology
of stereotyping and group life (pp. 318-335). Oxford: Basil Blackwell.
115. Stryker S. „Identity Salience and Role Performance.” Journal of Marriage and the Family, 1968,
4, 558-564.
116. Stryker S., and Burke P.J. „The Past, Present, and Future of an Identity Theory.” Social
Psychology Quarterly, 2000, 63, 284-297.
117. Super D.E. (1953) Theory of Vocational development. American Psychologist, vol.8, No.5,
p.185-190.
118. Super D.E. (1956) Vocational development: The process of compromise or synthesis. Journal of
Counseling Psychology,vol.3, p.249-253.
119. Super D.E. (1957) The psychology of careers. New York: Harper&Brothers.
120. Swann W.B. (1987) Identity negotiation: Where two roads meet. Journal of Personality and
Social psychology, vol.53, no.6, p. 1038-1051.
121. Tajfel H., Turner J.C. (1979). An integrative theory of intergroup conflict. In
W.G.Austin&S.Worchel (Eds.), The social psychology of intergroup relations (pp. 33-47).
Monterey, CA: Brooks/Cole.
122. Tinto V. (1975) Dropout from higher education: A theoretical synthesis of recent research.
Review of Educational Research, vol.45, p.89-125.
129

123. Tinto V. (1993) Leaving college: Rethinking the causes and cures of student attrition. 2nd ed.
Chicago: University of Chicago Press.
124. Thorne A. (2004). Putting the person into social identity. Human Development, 47, 361-365.
125. Triandis H.C. (1990). Cross-cultural studies of individualism and collectivism. In J.Berman
(Ed.), Nebraska Symposium on Motivation (1989, pp. 41-133). Lincoln, NE: University of
Nebraska Press.
126. VBO Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs. 2004. gada 1. janvāris – 2004. gada 31.jūlijs darba
pārskats [tiešsaiste] (2004). Rīga, 2004.gada aprīlis [National non-profit association “Center of
professional career choice”]. Pieejams: http://www.lsa.org.lv/. Skatīts 2005.g. 25.jūl.
127. Vondracek F.W. (1990). Current Status of the Concept of Vocational Identity. Man and Work, 3
Dec., (1-2): 80-76.
128. Waidtlow D. Early Employment Experiences and Vocational Identity among Lower Income
Young Adults [tiešsaiste] (UC Davis, Education). Pieejams:
http://www.iir.ucla.edu/research/grad_conf/2002/waitdlow.pdf. Skatīts 2002.g. 27.jūl.
129. Waterman A. (1993). Developmental perspectives on identity formation. From adolescence to
adulthood. In J.E.Marcia, A.S.Waterman, D.R. Matteson, S.L. Archer, J.L. Orlofsky. Ego
identity: A handbook for psychosocial research (pp. 42-68). New York: Springer Verlag.
130. Waterman A. (1982) Identity development from adolescence to adulthood: An extension of
theory and a review of research. Developmental Psychology, vol.18, p.341-358.
131. Waterman, A.S. (1985). Indentity in the context of adolescent psychology. In A.S. Waterman
(Ed.), Indentity in adolescence:Progress and contents: (New directions for child development,
No.30). SanFrancisco: Jossey-Bass.
132. Waterman A.S., Geary P.S., Waterman C.K. (1974) Longitudinal study of changes in ego
identity status from the freshman to the senior year at college. Developmental Psychology,
vol.10, no.3, p.387-392.
133. Way W.L., Rossmann M.M. (1996) Lessons from Life’s First Teacher: The Role of the Family in
Adolescent and Adult Readiness for School-to-Work Transition. Berkeley, CA: National Center
for Research in Vocational Education. (ED 396113).
134. Асеев В.Г., Рыжов А.В. (1983) Мотивационные особенности использования поощрания и
наказания в производственном коллективе. В кн: Социально-психологические особенности
производственного коллектива. Москва: Наука.
135. Ассаджоли Р. (1994) Психосинтез: теория и практика: От душевного кризиса к высшему
"Я". Москва : REFL-book. 311 с.
136. Бауман З. (2004) Глобализация: последствия для человека и общества. Москва: Весь Мир.
185 с.
130

137. Бернс Р. (1986) Развитие Я-концепции и воспитание. Москва: Прогресс. 420 c.
138. Блонский П.П. (1997) Психология младшего школьника. Москва; Воронеж: Ин-т
практической психологии. 574 с.
139. Бодров В.А. (2001) Психология профессиональной пригодности. Москва: Pер Se. 511 c.
140. Буякас Т.М. (2000) О проблемах становления чувства самоидентичности у студентов-
психологов. Вестник Московского университета, N 1, c.56-63. Серия 14, психология.
141. Выготский Л.С. (1982) Исторический смысл психологического кризиса: Собр. соч.: В 6 т.
Т.1. Москва: Педагогика.
142. Высшее образование в Великобритании [tiešsaiste]. Pieejams:
http:/www.imcl.ru/education/070817_britain.php. Skatīts 2008.g.11.okt.
143. Гидденс Э. (2004) Ускользающий мир:kак глобализация меняет нашу жизнь. Москва: Весь
Мир. 116 с.
144. Джеймс У. (2003) Научные основы психологии. Минск: Харвест. 528 c.
145. Заковоротная М.В. (1999) Идентичность человека. Социально –философские аспекты.
Ред. Е.Я.Режабек. Ростов-на-Дону, Издательство СКНЦ ВШ. Книга.
146. Зеер Э.Ф. (2003) Психология профессий. Москва: Академический проект; Екатеринбург:
Деловая книга. 330 с.
147. Зеер Э.Ф., Павлова А.М., Садовникова Н.О. (2005). Основы профориентологии. Москва:
Высшая школа. 159 с.
148. Исаева Н.А. (1988) Профессиональные интересы и представления студентов как
компоненты педагогической деятельности. B kн: Формирование компонентов
педагогической деятельности будущего учителя в курсах педагогики и психологии: сб.
науч. тр. Тула.
149. Климов Е.А. (2003) Психология профессионала. Воронеж: Феникс.
150. Климов Е.А. (2004) Психология профессионального самоопределения. Москва:Академия.
151. Кон И. С. (1978) Открытие «Я». Москва: Политиздат. 367 с.
152. Кудрявцев Т.В. (1981) Психолого-педагогические проблемы высшей школы. Вопросы
психологии, N 2.
153. Леонтьев А.Н. (1975) Деятельность. Сознание. Личность. Москва: Политздат. 303 c.
154. Пряжников Н.С. (1996) Профессиональное и личностное самоопределение. Москва;
Воронеж.
155. Пряжников Н.С. (1997) Психологический смысл труда. Москва: ИПП.
156. Пряжников Н.С., Пряжникова Е.Ю. (2004) Психология труда и человеческого
достоинства: учебное пособие для студентов высших учебных заведений. Москва:
Издательский центр «Академия». 476 с.
131

157. Психология самосознания: xрестоматия (2003). Ред.–сост. Д.Я.Райгородский. Самара:
Издательский Дом «БАХРАХ-М. 671 с.
158. Рубинштейн С.Л. (1999) Основы обшей психологии. Санкт- Петербург: Питер.
159. Салливан Г.С. (1999). Интерперсональная теория в психиатрии. Москва: КСП+; Санкт-
Петербург : Ювента. 345 с.
160. Самоукина Н.В. (1999) Психология и педагогика профессиональной деятельности.
Москва.
161. Самоукина Н.В. (2004) Психология профессиональной деятельности. 2-изд. Санкт-
Петербург: Питер. Серия «Учебное пособие».
162. Толочек В.А. (2008) Современная психология труда. Санкт- Петербург: Питер.
163. Тоффлер Э. (1991) Смещение власти: знание, богатство и принуждение на пороге 21
века. Москва: Логос.
164. Тоффлер Э. (2004). Третья волна. Москва: АСТ. 781 с.
165. Фрейд З. (1993) Психология Я и защитные механизмы. Москва.
166. Хорни К. (1997) Собрания сочинений. В 3 т. Москва: Издательство «Смысл». Т.2. Новые
пути в психоанализе; Самоанализ. 543 с.
167. Шнейдер Л.Б. (2004) Профессиональная идентичность: теория, эксперимент, тренинг:
учебное пособие. М: Издательство Московского психолого-социального института. 600 с.
168. Эриксон Э. (1969) Идентичность: юность и кризис. 2-е изд. М: Прогресс. 340
132

Cienījamo student!
PIELIKUMI
APTAUJA: MANA PROFESIONĀLĀ IZVĒLE
133
Pielikums A
Jūs pašlaik sākat apgūt savu izvēlēto specialitāti (profesiju) un Jums, iespējams, jau ir radušās
pārdomas par savas profesionālās izvēles iemesliem, sekām un perspektīvām. Zinātnieku grupa veic pētījumu
par Latvijas jauniešu profesionālo izvēli un tāpēc vēlamies aptaujāt arī Jūs.
Piedāvātā aptauja ir pētījuma sākuma posms, kuram sekos Jūsu darbs ar diviem citiem pētnieciskajiem
instrumentiem (testiem). Aptaujas mērķis ir noskaidrot Jūsu profesionālās izvēles iekšējos un ārējos faktorus,
Jūsu vecāku vērtējumu par Jūsu izvēli un Jūsu pārliecību par izdarītās izvēles pareizību. Aptaujas anketas
aizpildīšanai vajadzīgais laiks ir aptuveni 20 minūtes.
Piedaloties šajā pētījumā jūs varat paplašināt savas zināšanas, labāk izprast un apzināties savu
profesionālo identitāti. Vispārējais paredzamais sabiedriskais guvums būs saistīts ar to, ka apgūtās zināšanas
palīdzēs psihologiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem ar profesionālo izvēli saistītiem
speciālistiem sniegt jauniešiem efektīvāku palīdzību sev visatbilstošākās profesijas izvēlē.
Attiecībā uz jūsu personību un pētījuma datiem tiks saglabāta konfidencialitāte. Šī pētījuma dati var
tikt publicēti. Tomēr jūsu personīgie dati šajā publikācijā tiks kombinēti ar citu dalībnieku datiem. Publicētie
rezultāti nesaturēs jūsu vārdu vai kādu citu informāciju, kas jebkādā veidā ļautu jūs identificēt. Visas atsauces
uz jums tiks kodificētas vai arī tiks izmantots pseidonīms. Visi dati tiks turēti drošībā noslēgtā failā un dati būs
pieejami tikai pētniekiem.
Aptaujas demogrāfisko rādītāju daļa
Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem par sevi (no vairākām izvēlēm pasvītrojiet atbilstošo variantu):
Dzimums: sieviete/vīrietis Dzimšanas gads, datums, mēnesis:
Specialitāte:_________________Tautība:_______________
Ģimenes stāvoklis: Neprecējies Precējies Šķīries
Jūsu pastāvīgā dzīves vieta (pilsēta, pagasts) ______________________
Aptaujas saturiskā daļa
Piemēram: 1978 24 04
1. Nosauciet vismaz 3 iemeslus, kuru dēļ Jūs izvēlējāties tieši šo profesiju?

2. Lūdzu, pasvītrojiet to personu vai personas, kas ir visvairāk ietekmējušas Jūsu profesijas izvēli.
Vecāki (abi)
Māte
Tēvs
Vecvecāki
Radinieki
Draugi
Paziņas
Skolotāji
Psihologs
Varonis no kinofilmas
Cita šeit nenosaukta persona (kāda?) ________________________
3. Ja pastāvētu iespēja atgriezties pagātnē un vēlreiz izvēlēties savu nākamo profesiju, vai Jūs atkal
izvēlētos to pašu profesiju? Pasvītrojiet sev atbilstošo atbildi.
Jā
Nē
Nezinu
Cita atbilde___________________________________________________
Paldies par darbu, pozitīvu attieksmi un vēlam veiksmīgu atlikušo dienas daļu!
134

Profesionālās identitātes galvenie statistiskie rādītāji Liverpūls un Daugavpils izlasēs
Profesionālā identitāte
Reģions
Liverpūle Daugavpils
N Valid 138 139
Missing 0 0
Mean 11,86 10,24
Std. Error of Mean ,315 ,275
Median 13,00 11,00
Mode 13 a 12
Std. Deviation 3,700 3,237
Variance 13,687 10,476
Skewness -,594 -,570
Std. Error of Skewness ,206 ,206
Kurtosis -,202 ,270
Std. Error of Kurtosis ,410 ,408
Range 17 17
Minimum 1 0
Maximum 18 17
a. Pastāv multiplās modas. Tiek parādīta mazākā vērtība.
135
Pielikums B
1. tabula
2. tabula
Profesionālās identitātes testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs Liverpūles un Daugavpils izlasēs.
(Kolmogorova- Smirnova tests)
Reģions Profesionālā identitāte
Liverpūle N 138
Normal Parameters a,b Mean 11,86
Std. Deviation 3,700
Most Extreme Absolute ,143
Differences Positive ,061
Negative -,143
Kolmogorov-Smirnov Z 1,683
Asymp. Sig. (2-tailed) ,007
Daugavpils N 139
Normal Parameters a,b Mean 10,24
Std. Deviation 3,237
Most Extreme Absolute ,117
Differences Positive ,068
Negative -,117
Kolmogorov-Smirnov Z 1,384
Asymp. Sig. (2-tailed) ,043
a. Testa sadalījums ir normāls.
b. Izskaitļots no datiem.

Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti profesionālās identitātes līmeņa
salīdzināšanai Liverpūles un Daugavpils izlasēs
Profesionālā identitāte Liverpūle
Daugavpils
Total
Reģions N Mean Rank Sum of Ranks
Mann-Whitney U
Wilcoxon W
Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
136
138
139
277
158,55
119,59
Profesionālā identitāte
a. Grupēšanas mainīgais: Reģioni.
6893,500
16623,500
-4,062
,000
21879,50
16623,50
Pielikums B
3. tabula
4. tabula
DISI-O skalu testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs Liverpūles un Daugavpils
izlasēs. Kolmogorova- Smirnova tests
Reģions Moratorijs Briedums Difūzija Iepriekšnolemtība Veiksme
Liverpūle N 138 138 138 138 138
Normal Parameters a,b Mean 16,14 20,44 14,33 15,93 14,64
Std. Deviation 4,583 4,236 4,951 5,138 4,627
Most Extreme Absolute ,114 ,076 ,120 ,064 ,125
Differences Positive ,087 ,075 ,120 ,062 ,125
Negative -,114 -,076 -,111 -,064 -,066
Kolmogorov-Smirnov Z 1,336 ,898 1,412 ,747 1,470
Asymp. Sig. (2-tailed) ,056 ,396 ,037 ,632 ,027
Daugavpils N 139 139 139 139 139
Normal Parameters a,b Mean 17,40 18,78 17,14 16,50 16,68
Std. Deviation 4,094 3,816 4,340 4,457 3,942
Most Extreme Absolute ,095 ,077 ,111 ,087 ,108
Differences Positive ,067 ,077 ,082 ,087 ,062
a. Testa sadalījums ir normāls.
b. Izskaitļots no datiem.
Negative -,095 -,073 -,111 -,077 -,108
Kolmogorov-Smirnov Z 1,115 ,912 1,304 1,030 1,276
Asymp. Sig. (2-tailed) ,166 ,376 ,067 ,240 ,077

137
Pielikums B
5. tabula
Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti DISI-O skalu salīdzināšanai Liverpūles un
Moratorijs Liverpūle
Daugavpils
Daugavpils izlasēs
Reģions N Mean Rank Sum of Ranks
Kopā
Briedums Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Difūzija Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Iepriekšnolemtība Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Veiksme Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Mann-Whitney U
Wilcoxon W
Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
138
139
277
138
139
277
138
139
277
138
139
277
138
139
277
128,92
149,01
154,49
123,63
117,07
160,77
134,24
143,73
119,53
158,33
17790,50
20712,50
21319,00
17184,00
16156,00
22347,00
18525,00
19978,00
16495,00
22008,00
Moratorijs Briedums Difūzija Iepriekšnolemtība Veiksme
8199,500
17790,500
-2,092
,036
a. Grupēšanas mainīgais: Reģioni.
7454,000
17184,000
-3,216
,001
6565,000
16156,000
-4,550
,000
8934,000
18525,000
-,988
,323
6904,000
16495,000
-4,040
,000

Reģions
138
Pielikums B
6. tabula
AIQ-IV skalu testēšanas rezultatu sadalījuma raksturs Liverpūles un Daugavpils izlasēs.
Kolmogorova- Smirnova tests
Liverpūle N
Normal Parameters a,b Mean
Std. Deviation
Most Extreme Absolute
Differences Positive
Negative
Kolmogorov-Smirnov Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
Daugavpils N
Normal Parameters a,b Mean
Std. Deviation
Most Extreme Absolute
Differences Positive
Negative
Kolmogorov-Smirnov Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
a. Testa sadalījums ir normāls.
b. Izskaitļots no dat
Personīgā
identitāte
138
3,8993
,51055
,119
,062
-,119
1,393
,041
139
3,5935
,56699
,060
,056
-,060
,712
,691
Attiecību
identitāte
138
4,0275
,61309
,077
,056
-,077
,910
,380
139
3,9094
,59489
,076
,055
-,076
,894
,401
Kolektīvā
identitāte
138
2,7917
,67193
,076
,076
-,064
,895
,399
139
2,8327
,69182
,070
,070
-,065
,821
,510
Sociālā
identitāte
138
3,2360
,55117
,101
,054
-,101
1,188
,119
139
3,3001
,68798
,079
,079
-,050
,928
,355

139
Pielikums B
7. tabula.
Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti AIQ-IV skalu salīdzināšanai Liverpūles un
Daugavpils izlasēs
Personīgā identitāte Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Attiecību identitāte Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Kolektīvā identitāte Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Sociālā identitāte Liverpūle
Daugavpils
Kopā
Reģions N Mean Rank Sum of Ranks
138
139
277
138
139
277
138
139
277
138
139
277
162,51
115,66
147,30
130,76
136,80
141,18
137,05
140,93
22426,50
16076,50
20327,00
18176,00
18879,00
19624,00
18913,50
19589,50
Personīgā Attiecību Kolektīvā Sociālā
identitāte identitāte identitāte identitāte
Mann-Whitney U 6346,500 8446,000 9288,000 9322,500
Wolcoxon W 16076,500 18176,000 18879,000 18913,500
Z -4,875 -1,720 -,455 -,404
Asymp. Sig. (2tailed)
,000 ,085 ,649 ,686
a. Grupēšanas mainīgais: Reģioni.

140
Pielikums B
8. tabula
Profesionālās identitātes līmeņa rezultāti Liverpūles un Daugavpils izlases. Krostabulācija un
hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Reģions
Liverpūle Draugi - 0
Paziņas 1
Kopā
Daugavpils Draugi - 0
Paziņas 1
Kopā
Profesionālās identitātes līmenis
Zems Vidējs Augsts
8
21
29
23
16
39
30
25
55
59
23
82
Reģions Value df
Liverpūle Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Daugavpils Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
8,107 a
8,329
6,485
138
2,042 b
2,008
,863
139
2
2
1
32
22
54
12
6
18
a. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 14,29.
b. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 5,83.
2
2
1
Kopā
70
68
138
94
45
139
Asymp. Sig.
(2-sided)
,017
,016
,011
,360
,366
,353

141
Pielikums B
9. tabula
Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no Profesijas īpatnību kategorijas analīzes rezultāti
Liverpūles un Daugavpils izlasēs. Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Reģions Profesionālās identitātes līmenis
Liverpūle Profesijas īpatnības 0 Count
1 Count
Kopā Count
Daugavpils Profesijas īpatnības 0 Count
Kopā
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
1 Count
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
Reģions Value df
Liverpūle Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Daugavpils Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
9,530 a
9,859
9,413
138
3,007 b
3,421
,037
139
Zems Vidējs Augsts
7
11,1%
24,1%
22
29,3%
75,9%
29
21,0%
100,0%
5
21,7%
12,8%
34
29,3%
87,2%
39
28,1%
100,0%
a. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 13,24.
b. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 2,98.
2
2
1
2
2
1
24
38,1%
43,6%
31
41,3%
56,4%
55
39,9%
100,0%
17
73,9%
20,7%
65
56,0%
79,3%
82
59,0%
100,0%
Asymp. Sig.
(2-sided)
,009
,007
,002
,222
,181
,848
32
50,8%
59,3%
22
29,3%
40,7%
54
39,1%
100,0%
1
4,3%
5,6%
17
14,7%
94,4%
18
12,9%
100,0%
Kopā
63
100,0%
45,7%
75
100,0%
54,3%
138
100,0%
100,0%
23
100,0%
16,5%
116
100,0%
83,5%
139
100,0%
100,0%

Pielikums B
10. tabula
Profesionālās identitātes līmeņa atkarība no pārliecības, ka ir izvēlēta pareizā profesija (Liverpūles un
Daugavpils izlasēs). Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Atkārtota izvēle 1 Count
% within Atkārtota izvēle
% within Reģions
2 Count
% within Atkārtota izvēle
% within Reģions
3 Count
% within Atkārtota izvēle
% within Reģions
Kopā Count
% within Atkārtota izvēle
% within Reģions
Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Value df
20,374 a
21,195
12,363
277
142
Reģions
Liverpūle Daugavpils
105
59,3%
76,1%
5
19,2%
3,6%
28
37,8%
20,3%
138
49,8%
100,0%
a. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits māzāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 12,95.
2
2
1
72
40,7%
51,8%
21
80,8%
15,1%
46
62,2%
33,1%
139
50,2%
100,0%
Asymp. Sig.
(2-sided)
,000
,000
,000
Kopā
177
100,0%
63,9%
26
100,0%
9,4%
74
100,0%
26,7%
277
100,0%
100,0%

143
Pielikums C
1.tabula
Galvenie profesionālās identitātes statistiskie rādītāji arodvidusskolās un augstskolās Latvijā
Profesionālā identitāte
Skolas
Arodvidusskolas Augstskolas
N Valid 259 333
Missing 0 0
Mean 9,82 10,54
Std. Error of Mean ,198 ,184
Median 10,00 11,00
Mode 12 12
Std. Deviation 3,187 3,352
Variance 10,157 11,237
Skewness ,002 -,420
Std. Error of Skewness ,151 ,134
Kurtosis -,395 -,088
Std. Error of Kurtosis ,302 ,266
Range 16 18
Minimum 2 0
Maximum 18 18
a. Pastāv multiplās modas. Tiek parādīta mazākā vērtība
2.tabula
Profesionālās identitātes testēšanas rezultātu sadalījuma raksturs arodvidusskolu un augstskolu
izlases. Kolmogorova- Smirnova tests
Skolas Profesionālā identitāte
Arodvidusskolas N 259
Normal Parameters a,b
Mean 9,82
Std. Deviation 3,187
Most Extreme Absolute ,085
Differences Positive ,079
Negative -,085
Kolmogorov-Smirnov Z 1,371
Asymp. Sig. (2-tailed) ,046
Augstskolas N 333
Normal Parameters a,b
Mean 10,54
Std. Deviation 3,352
Most Extreme Absolute ,101
Differences Positive ,048
Negative -,101
Kolmogorov-Smirnov Z 1,845
Asymp. Sig. (2-tailed) ,002
4. Testa sadalījums ir normals.
Izskaitļots no datiem.

144
Pielikums C
3.tabula
Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti profesionālās identitātes līmeņa salīdzināšanai
arodvidusskolu un augstskolu izlasēs
Profesionālā identitāte Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Skolas N Mean Rank Sum of Ranks
259
333
592
Mann-Whitney U 36989,000
Wilcoxon W
70659,000
Z
-2,984
Asymp. Sig. (2-tailed) ,003
a. Grupēšanas mainīgais: Skolas.
Profesionālā identitāte
272,81
314,92
70659,00
104869,00
4.tabula
DISI-O skalu sadalījuma rakstura rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Kolmogorova-
Smirnova tests
Skolas Moratorijs Briedums Difūzija Iepriekšnolemtība Veiksme
Arodvidusskolas N
Normal Parameters a,b Mean
Std. Deviation
Most Extreme Absolute
Differences Positive
Negative
Kolmogorov-Smirnov Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
Augstskolas N
Normal Parameters a,b Mean
Std. Deviation
Most Extreme Absolute
Differences Positive
Kolmogorov-Smirnov Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
Negative
1. Testa sadalījums ir normāls
2. Izskaitļots no datiem.
259
18,72
3,848
,084
,080
-,084
1,358
,050
333
17,98
3,959
,093
,062
-,093
1,698
,006
259
19,65
4,165
,060
,057 -
,060
,958
,318
333
18,68
4,141
,081
,055
-,081
1,470
,027
259
18,11
4,372
,083
,083
-,050
1,340
,055
333
17,25
4,197
,101
,048
-,101
1,847
,002
259
17,78
4,454
,086
,061
-,086
1,379
,045
333
16,26
5,003
,065
,058
-,065
1,188
,119
259
17,84
3,874
,089
,089
-,072
1,427
,034
333
17,12
4,161
,070
,043
-,070
1,276
,077

145
Pielikums C
5.tabula
Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti DISI-O skalu salīdzināšanai arodvidusskolu un
augstskolu izlasēs.
Mann-Whitney U
Wilcoxon W
Z
Asymp. Sig. (2-tailed)
Moratorijs Arodvidusskolas
Augstskolas
Skolas N Mean Rank Sum of Ranks
Kopā
Moratorijs Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Moratorijs Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Moratorijs Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Moratorijs Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
259
333
592
259
333
592
259
333
592
259
333
592
259
333
592
312,68
283,92
316,32
281,08
308,67
287,04
327,10
272,70
308,90
286,85
80983,50
94544,50
81928,00
93600,00
79945,00
95583,00
84720,00
90808,00
80006,00
95522,00
Moratorijs Briedums Difūzija Iepriekšnolemtība Veiksme
38933,500
94544,500
-2,037
,042
a. Grupēšanas mainīgais: Skolas.
37989,000
93600,000
-2,494
,013
39972,000
95583,000
-1,531
,126
35197,000
90808,000
-3,848
,000
39911,000
95522,000
-1,561
,119
6.tabula
AIQ-IV skalu sadalījuma rakstura rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Kolmogorova-
Smirnova tests
Skolas Personīgā Attiecību Kolektīvā Sociālā
identitāte identitāte identitāte identitāte
Arodvidusskolas N 259 259 259 259
Normal Parameters a,b Mean 3,4695 3,6965 2,8031 3,2377
Std. Deviation ,59912 ,59581 ,68471 ,65874
Most Extreme Absolute ,060 ,060 ,098 ,081
Differences Positive ,047 ,037 ,098 ,048
Negative -,060 -,060 -,054 -,081
Kolmogorov-Smirnov Z ,969 ,961 1,585 1,303
Asymp. Sig. (2-tailed) ,305 ,314 ,013 ,067
Augstskolas N 333 333 333 333
Normal Parameters a,b Mean 3,7081 3,9096 2,9009 3,2711
Std. Deviation ,56836 ,58250 ,65704 ,64532
Most Extreme Absolute ,057 ,073 ,056 ,089
Differences Positive ,050 ,034 ,056 ,089
Negative -,057 -,073 -,054 -,053
Kolmogorov-Smirnov Z 1,037 1,324 1,027 1,629
Asymp. Sig. (2-tailed) ,232 ,060 ,242 ,010
2. Testa sadalījums ir normāls.
Iżskaitļots no datiem.

146
Pielikums C
7.tabula
Manna-Vitnija kritērija pielietojuma rezultāti AIQ-IV skalu salīdzināšanai arodvidusskolu un
augstskolu izlasēs
Skolas N Mean Rank Sum of Ranks
Personīgā identitāte Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Attiecību identitāte Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Kolektīvā identitāte Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Sociālā identitāte Arodvidusskolas
Augstskolas
Kopā
Personīgā
identitāte
259
333
592
259
333
592
259
333
592
259
333
592
Attiecību
identitāte
258,07
326,39
260,78
324,28
280,23
309,16
295,12
297,57
Kolektīvā
identitāte
66839,00
108689,00
67543,00
107985,00
72579,00
102949,00
Sociālā
identitāte
Mann-Whitney U 33169,000 33873,000 38909,000 42766,500
Wilcoxon W 66839,000 67543,000 72579,000 76436,500
Z -4,829 -4,487 -2,045 -,173
Asymp. Sig. (2-tailed) ,000 ,000 ,041 ,862
a. Grupēšanas mainīgais: Skolas.
76436,50
99091,50
8.tabula
Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no Skolas kategorijas analīzes rezultāti. Krostabulācija
un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Skolas
Arodvidusskolas Respondenta īpatnības 0 Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
1 Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
Kopā Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
Augstskolas Respondenta īpatnības 0 Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
1 Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
Kopā Count
% within Respondenta īpatnības
% within Profesionālās identitātes līmenis
Profesionālās identitātes
līmenis Kopā
Zems Vidējs Augsts
32
50,0%
34,0%
62
31,8%
66,0%
94
36,3%
100,0%
40
28,8%
46,0%
47
24,2%
54,0%
87
26,1%
100,0%
26
40,6%
19,7%
106
54,4%
80,3%
132
51,0%
100,0%
79
56,8%
42,7%
106
54,6%
57,3%
185
55,6%
100,0%
6
9,4%
18,2%
27
13,8%
81,8%
33
12,7%
100,0%
20
14,4%
32,8%
41
21,1%
67,2%
61
18,3%
100,0%
64
100,0%
24,7%
195
100,0%
75,3%
259
100,0%
100,0%
139
100,0%
41,7%
194
100,0%
58,3%
333
100,0%
100,0%

Skolas
Arodvidusskolas Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Augstskolas Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
147
Value df
6,940 a
6,780
5,676
259
2,723 b
2,772
2,350
333
1. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 8,15.
2. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 25,46.
2
2
1
2
2
1
Asymp. Sig.
(2-sided)
,031
,034
,017
,256
,250
,125
Pielikums C
9.tabula
Profesionālās identitātes līmeņa atkarība no Profesijas īpatnību kategorijas analīzes rezultāti
arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Skolas Profesionālās identitates līmenis
Arodvidusskolas Profesijas īpatnības 0 Count
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
1 Count
Kopa Count
Augstskolas Profesijas īpatnības 0 Count
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
1 Count
Kopā Count
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
% within Profesijas īpatnības
% within Profesionālas identitātes līmenis
Zems Vidējs Augsts
51
42,9%
54,3%
43
30,7%
45,7%
94
36,3%
100,0%
18
24,0%
20,7%
69
26,7%
79,3%
87
26,1%
100,0%
58
48,7%
43,9%
74
52,9%
56,1%
132
51,0%
100,0%
45
60,0%
24,3%
140
54,3%
75,7%
185
55,6%
100,0%
10
8,4%
30,3%
23
16,4%
69,7%
33
12,7%
100,0%
12
16,0%
19,7%
49
19,0%
80,3%
61
18,3%
100,0%
Kopā
119
100,0%
45,9%
140
100,0%
54,1%
259 100,0%
100,0%
75
100,0%
22,5%
258
100,0%
77,5%
333 100,0%
100,0%

Skolas Value df
Arodvidusskolas Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Augstskolas Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
148
6,079 a
6,184
5,993
259
,796 b
,802
,001
333
3. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 15,16.
4. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 13,74.
2
2
1
2
2
1
Asymp. Sig. (2sided)
,048
,045
,014
,672
,670
,977
Pielikums C
10.tabula
Profesionālās identitātes līmeņa atkarības no pārliecības, ka ir izveleta pareizā profesija, analīzes
rezultāti arodvidusskolu un augstskolu izlasēs. Krostabulācija un hi-kvadrāta kritērija rezultāti
Atkārtota izvēle 1 Count
% within
% within Skolas
2 Count
% within
% within Skolas
3 Count
% within
% within Skolas
Kopā Count
% within
% within Skolas
Pearson Chi-Square
Likelihood Ratio
Linear-by-Linear
Association
N of Valid Cases
Skolas
Arodvidusskolas Augstskolas
Kopā
132
174 306
43,1% 56,9% 100,0%
51,0% 52,3% 51,7%
32
50 82
39,0% 61,0% 100,0%
12,4% 15,0% 13,9%
95
109 204
46,6% 53,4% 100,0%
36,7% 32,7% 34,5%
259
333 592
43,8% 56,3% 100,0%
100,0% 100,0% 100,0%
Value df
1,449 a
1,454
,479
592
2
2
1
Asymp. Sig.
(2-sided)
,484
,483
,489
1. 0 šūnām (0%) tiek sagaidīts skaits mazāk par 5.
Minimālais sagaidāmais skaits ir 35,88.

Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni Liverpūles izlasē
Key Influencers Report for 'Prof_id_lim'
Key Influencers and their impact over the values of 'Prof_id_lim'
Filter by 'Column' or 'Favors' to see how various columns influence 'Prof_id_lim'
Column Value Favors Relative Impact
Vecums < 26 2
ank3 3 2
ank3 1 3
Tips_DISI 3 3
Vecums >= 35 3
Moratorium < 11 3
DifDiffused < 9 3
profipatn 0 3
DifDiffused 9 - 14 3
Vecums 26 - 29 1
Druzjaznakom 1 1
profipatn 1 1
ank3 2 1
Achieved < 13 1
Tips_DISI 5 1
ank3 3 1
DifDiffused 14 - 17 1
pats 0 1
gender 2 1
Moratorium 17 - 21 1
Tips_DISI 2 1
Discrimination between factors leading to '1' and '3'
Filter by 'Column' to see how different values favor '1' or '3'
Column Value Favors 1 Favors 3
ank3 1
ank3 3
profipatn 1
profipatn 0
DifDiffused < 9
Tips_DISI 2
Achieved >= 24
Druzjaznakom 0
Druzjaznakom 1
DifDiffused 9 - 14
Tips_DISI 3
Tips_DISI 5
DifDiffused 14 - 17
Vecums >= 35
Moratorium 17 - 21
Moratorium 11 - 14
Vecums 26 - 29
DifDiffused >= 20
Moratorium < 11
Moratorium >= 21
Tips_DISI 4
Achieved < 13
pats 1
pats 0
Ank3/1 - atbilde uz anketas jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli: Jā
149
Pielikums D
1.tabula
Ank3/2 - atbilde uz anketas
jautājumu par atkārtotu
profesijas izvēli: Nē
Ank3/3 - atbilde uz anketas
jautājumu par atkārtotu
profesijas izvēli: Nezinu
Tips DISI 2 – maksimālais
Moratorija skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 3 – maksimālais
Iepriekšnolemtības skalas
(DISI-O) rādītājs
Tips DISI 5 – maksimālais
Veiksmes skalas (DISI-O)
rādītājs
Moratorium – DISI-O skala
Moratorijs
Dif.Difused – DISI-O skala
Difūzija.
Druzjaznakom – Anketas
kategorija Draugi/paziņas.
Profipatn – Anketas kategorija
Profesijas īpatnības
Achieved – DISI-O skala
Briedums
Pats – Anketas kategorija Pats
Gender – dzimums: vīrieši.

Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni Daugavpils izlasē
Key Influencers Report for 'Prof_id_lim'
Key Influencers and their impact over the values of 'Prof_id_lim'
Filter by 'Column' or 'Favors' to see how various columns influence 'Prof_id_lim'
Column Value Favors Relative Impact
DifLukc < 12 3
DifDiffused < 12 3
Moratorium 12 - 16 3
DifDiffused 12 - 15 3
Moratorium < 12 3
Tips_DISI 1 3
Tips_DISI 3 3
Moratorium >= 22 1
Tips_DISI 5 1
DifLukc >= 21 1
DifDiffused >= 21 1
Discrimination between factors leading to '1' and '3'
Filter by 'Column' to see how different values favor '1' or '3'
Column Value Favors 1 Favors 3
DifLukc < 12
Tips_DISI 3
Moratorium 12 - 16
DifDiffused 12 - 15
DifDiffused < 12
DifDiffused >= 21
DifLukc >= 21
Moratorium < 12
Tips_DISI 4
Moratorium >= 22
Tips_DISI 2
Tips_DISI 1
DifLukc 12 - 15
DifLukc 18 - 21
Tips_DISI 5
DifDiffused 19 - 21
150
Pielikums D
2.tabula
Moratorium – DISI-O skala
Moratorijs
DifLuck – DISI-O skala
Veiksme
Tips DISI 1 – maksimālais
Brieduma skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 2 – maksimālais
Moratorija skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 3 – maksimālais
Iepriekšnolemtības skalas
(DISI-O) rādītājs
Tips DISI 4 – maksimālais
Difūzijas skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 5 – maksimālais
Veiksmes skalas (DISI-O)
rādītājs

Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni augstskolu izlasē
Key Influencers Report for 'Prof_id_lim'
Key Influencers and their impact over the values of 'Prof_id_lim'
Filter by 'Column' or 'Favors' to see how various columns influence 'Prof_id_lim'
Column Value Favors Relative Impact
DifDiffused 12 - 16 2
DifLukc < 12 3
DifDiffused < 12 3
Foreclosed >= 23 3
Tips_DISI 3 3
Foreclosed 19 - 23 3
DifDiffused 12 - 16 3
Tips_DISI 1 3
Tips_DISI 5 1
DifLukc >= 22 1
Foreclosed 12 - 16 1
DifDiffused 19 - 22 1
DifDiffused >= 22 1
Discrimination between factors leading to '1' and '3'
Filter by 'Column' to see how different values favor '1' or '3'
Column Value Favors 1 Favors 3
DifDiffused 12 - 16
DifDiffused < 12
DifLukc < 12
Tips_DISI 3
Foreclosed >= 23
DifDiffused 19 - 22
Tips_DISI 5
Foreclosed 12 - 16
DifLukc 12 - 16
DifDiffused >= 22
DifLukc 19 - 22
Tips_DISI 1
DifLukc >= 22
Foreclosed 19 - 23
Tips_DISI 4
Druzjaznakom 0
Druzjaznakom 1
151
Pielikums D
3.tabula.
Foreclosed – DISI-O skala
Iepriekšnolemtība
Dif.Difused – DISI-O skala
Difūzija.
Tips DISI 1 – maksimālais
Brieduma skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 3 – maksimālais
Iepriekšnolemtības skalas
(DISI-O) rādītājs
Tips DISI 4 – maksimālais
Difūzijas skalas (DISI-O)
rādītājs
Tips DISI 5 – maksimālais
Veiksmes skalas (DISI-O)
rādītājs
Druzjaznakom – Anketas
kategorija Drauģi – paziņas.
DifLukc – DISI-O skala
Veiksme

Pielikums D
4.tabula.
Faktori, kuri ietekmē profesionālās identitātes līmeni arodvidusskolu izlasē
Key Influencers Report for 'Prof_id_lim'
Key Influencers and their impact over the values of 'Prof_id_lim'
Filter by 'Column' or 'Favors' to see how various columns influence 'Prof_id_lim'
Column Value Favors Relative Impact
ank3 1 3
resppers 0 1
ank3 2 1
gender 1 1
Discrimination between factors leading to '1' and '3'
Filter by 'Column' to see how different values favor '1' or '3'
Column Value Favors 1 Favors 3
ank3 1
profipatn 1
profipatn 0
kasmud 0
kasmud 1
ank3 3
ank3 2
Resppers – Anketas kategorija Respondenta īpatnības.
Ank3/1 - Atbilde uz anketas jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli: Ja.
Ank3/2 - Atbilde uz anketas jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli: Ne.
Ank3/3 - Atbilde uz anketas jautājumu par atkārtotu profesijas izvēli: Nezinu.
Gender- dzimums: sivietes.
Profipatn- Anketas kategorija Profesijas īpatnības.
Kasmud – Anketas kategorija Apkārtejie cilvēki.
152

Skalas
Profesionālā
identitāte
Profesionālā
informācija
MVS skalas aprakstošās statistikas radītāji Latvijas izlasē
Skalas
153
Grūtības indekss
Vidējais rezultāts
Metodikas kopējais rādītājs 0,49
Profesionālā identitāte 0,48
Profesionālā informācija 0,57
Barjeras 0,46
MVS skalu iekšējās saskaņotības radītāji Latvijas un ASV izlasē
Dž.Holanda dati
(ASV)
Vīrieši Sievietes
Latvijas adaptācijas
dati
Dž.Holanda dati
(ASV)
Pielikums E
1.tabula
2. tabula
Latvijas adaptācijas
dati
K-R20 N
Kronbaha
alfa
N K-R20 N
Kronbaha
alfa
N
0,89 291 0,80 29 0,88 301 0,80 71
0,79 289 0,60 29 0,77 300 0,70 71
Barjeras 0,45 288 0,54 29 0,65 300 0,60 71
DISI-O skalu aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas izlasē (N=106)
Skalas
Grūtības indekss
Vidējais rezultāts (%)
Metodikas kopējais
rādītājs
73,3
Iepriekšnolemtība 67,9
Briedums 67,5
Moratorijs 71,1
Difūzija 60,9
Veiksme 68,3
3.tabula

DISI-O skalu iekšējās saskaņotības rādītāji Latvijas un ASV izlasē
Skalas
Kronbaha alfas koeficienti DISI-O skalām
Latvijas izlase (N-106) ASV izlase (N=354)
Iepriekšnolemtība 0,81 0,92
Briedums 0,81 0,91
Moratorijs 0,80 0,84
Difūzija 0,81 0,73
Veiksme 0,81 0,64
Skalas
Personīgā
identitāte
Socialā
identitāte
Kolektīva
identitāte
Attiecību
identitāte
Skalas
AIQ skalu aprakstošās statistikas radītāji Latvijas un ASV izlasē
AIQ-III oriģinālā testa
rezultāti (1994)
N=65 (sievietes) (Eiropas-
Amerikas Velleslejas
koledža)
AIQ-III oriģinālā testa
rezultāti (1994)
N=103 (vīrieši un
sievietes) (eiropieši un
amerikāņi)
154
Pielikums E
4.tabula
5.tabula
AIQ-IV Latvijas izlases rezultāti
(2005)
N=100 (sievietes un vīrieši)
(Latvija)
M SD M SD M SD
42,8 4,54 41,2 5,67 36,2 6,20
22,6 4,66 23,8 4,67 23,2 4,70
29,1 5,83 22,9 5,55 22,0 4,96
- - - - 38,5 5,44
AIQ-IV skalu iekšējās saskaņotības rādītāji Latvijas un ASV izlasē
AIQ-IV ASV oriģinālās adaptācijas
rezultāti (2002)
N=199 (sievietes, kuras mācās
koledžā)
6.tabula
AIQ-IV Latvijas testa rezultāti (2005)
N=100 (studenti – sievietes un vīrieši)
Personīgā identitāte 0,73 0,71
Attiecību identitāte 0,92 0,80
Socialā identitāte 0,84 0,70
Kolektīvā identitāte 0,72 0,72

Latvijas un Lielbritanijas izglītības sistēmu salīdzinoša analīze
155
Pielikums F
Pirmsskolas izglītība
Pirmsskolas izglītības pamatmērķis gan Latvijā, gan Lielbritānijā ir sekmēt bērna vispārējo attīstību
un gatavību uzsākt mācības sākumskolā. Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apgūst 5-6 gadu
vecumā, Lielbritānijā 3-4 gadu vecumā.
Šis posms ir līdzīgs abu valstu izglītības sistēmās, atšķirības eksistē tikai vecuma ziņā.
Pamatizglītība
Pamatizglītība Latvijā ir obligāta.
Pamatskolas programmas ilgums ir deviņi mācību
gadi. Šīs programmas apguvi parasti uzsāk septiņu
gadu vecumā un pabeidz 16 gadu vecumā.
Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts
pamatizglītības standarts. Pilnu pamatizglītības
programmu īsteno pamatskolas un vidusskolas. Pirmo
četru klašu izglītības programmas realizē
sākumskolas.
Pamatskolu beidzot, skolēni kārto
centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka
Izglītības un Zinātnes ministrija. Beidzot 9.klasi,
skolēni saņem apliecību par pamatizglītību un
sekmju izrakstu. Centralizētā eksāmena vērtējumu
apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie
pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības
turpināt izglītību jebkurā vidējās pakāpes izglītības
programmā.
Ja skolēns nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību
priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem,
viņam izsniedz liecību, kas dod tiesības turpināt
izglītību profesionālās pamatizglītības vai
arodizglītības programmās.
Latvija Lielbritānija
Arī Lielbritānijā pamatizglītība ir obligāta.
Šīs programmas apguvi parasti uzsāk 5 gadu vecumā
un pabeidz 16 gadu vecumā. Pamatizglītības obligāto
saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.
Pilnu pamatizglītības programmu īsteno pamatskolas
un vidusskolas.
Mācību sasniegumu novērtēšana notiek uz
skolas iekšējo testu pamata. Daudzi vecāki sūta savus
bērnus valsts skolās, bet visbiežāk vecāki tomēr izvēlas
privātās maksas skolas, kuras nav atkarīgas no valsts
sistēmas (Harvey & Jones, 1996).
Arī šajā posmā atšķirības ir tieši
vecumposmā, kad mācības tiek uzsāktas. Latvijā
tie ir septiņi gadi, bet Anglijā mācības tiek
uzsāktas piecu gadu vecumā. Kopumā
pamatizglītības sistēma abās valstīs neatšķiras.
Atšķirības sāk parādīties pēc 16 gadu vecuma.
Izglītība pēc pamatskolas / vidusskolas Latvijā un Lielbritānijā
Izglītība pēc pamatskolas Latvijā ( pēc 16 gadu
vecuma)
Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu
programmas: pirmā – vispārējās vidējās (16-19
gadi) un otrā – profesionālās vidējās izglītības
programma (16-21 gads). Pirmās programmas
apguvi parasti uzsāk 16 gadu vecumā un pabeidz 19
gadu vecumā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu
obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts. Ir četri vispārējās vidējās
izglītības programmu virzieni – vispārizglītojošais
virziens, humanitārais un sociālais virziens,
matemātikas, dabas zinātņu un tehnikas virziens,
profesionālais virziens.
Vispārizglītojošās programmas īsteno
vidusskolās, ģimnāzijās un vakara (maiņu)
vidusskolās.
Beidzot vispārējās vidējās izglītības
Izglītība pēc vidusskolas Lielbritānijā (pēc 16
gadu vecuma)
Pēc 16 gadu sasniegšanas skolēnus var iedalīt
sekojošās grupās:
1. Skolēni, kuri vēlas mācīties augstākajā
mācību iestādē vai vēlas iegūt augstāko
profesionālo izglītību, turpina mācības
vidusskolas 6.klasē (in the six form of
secondary school) vai atsevišķas
(seperate) koledžas 6.klasē, kādu Latvijā
nav. Lai skolēns tiktu uzņemts augstākajā
mācību iestādē, ir jānokārto eksāmeni A
līmenī 2-3 mācību priekšmetos. Tas prasa
vēl divus mācību gadus pēc sertifikāta par
vidējo izglītību saņemšanas (GCSE).
2. Citiem ir iespēja izvēlēties profesionāla
rakstura priekšmetus – tūrismu, sekretāra
darba iemaņas, celtniecību, sociālā darba
iemaņas. Subsidētie kursi šajos priekšmetos

programmu, ir obligāti jākārto piecus centralizētos
eksāmenus, no kuriem vienu priekšmetu nosaka
Izglītības un Zinātnes ministrija, otru eksāmenu
priekšmetu definē atbilstoši izvēlētajam izglītības
programmas virzienam, trešo priekšmetu nosaka pati
skola, divus priekšmetus izvēlas pats skolēns.
Beidzot šo izglītības posmu, skolēni saņem
atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju
izrakstu, kā arī vispārējās vidējās izglītības
sertifikātus. Šie vispārējo vidējo izglītību
apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību
jebkurā augstākās pakāpes izglītības programmā. Ja
nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem
vai valsts pārbaudījumiem, absolvents saņem
liecību.
Profesionālās vidējās izglītības uzdevums ir
radīt iespējas izglītības turpināšanai pēc pamatskolas
vai vidusskolas beigšanas. Profesionālās vidējās
izglītības programmas saturu nosaka valsts
profesionālās vidējās izglītības standarts un
profesijas standarts.
Profesionālo vidējo izglītību var apgūt
arodskolās un arodvidusskolās.
Arodskolas īsteno profesionālās
pamatizglītības programmas ar mācību ilgumu līdz
trīs gadiem un arodizglītības programmas ar mācību
ilgumu no diviem līdz trīs gadiem. Atšķirība starp
abām programmām ir tāda, ka profesionālās
pamatizglītības programmas ir orientētas uz tādu
profesionālo sagatavotību, kas dod iespēju veikt ļoti
vienkāršus, pirmajam profesionālās kvalifikācijas
līmenim atbilstošus darba uzdevumus (prasmes un
zināšanas apgūtas izglītības iestādē vai
praktiskajā darbā). Šāda teorētiskā un praktiskā
sagatavotība dod iespēju citu uzraudzībā veikt ļoti
vienkāršus darba uzdevumus noteiktā praktiskā
darba sfērā. Savukārt arodizglītības programmas ir
orientētas uz otrajam profesionālās kvalifikācijas
līmenim nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi
(teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod
iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu
izpildītāja/strādnieka darbu. Audzēknis atbild par
savu darbu, kuru veic pēc instrukcijas, ir spējīgs
strādāt grupā). Arodizglītības programmu apguve
dod tiesības turpināt izglītību profesionālās vidējās
izglītības programmās vai turpināt izglītību
izlīdzinošajā vispārējās vidējās izglītības kursā
(ilgums 1 gads), tādējādi iegūstot tiesības studēt
augstākās pakāpes izglītības programmās.
Arodvidusskola (dažkārt lietots arī nosaukums
arodģimnāzija vai tehnikums) īsteno profesionālās
vidējās izglītības programmas, kurās mācību ilgums
pēc obligātās pamatizglītības ieguves ir četri gadi pēc
pamatskolas beigšanas vai viens vai divi gadi pēc
arodizglītības ieguves. Profesionālās vidējās izglītības
programmas orientētas uz trešajam profesionālās
tiek organizēti tālākizglītības koledžās (kurās
tiek piedāvāti kvalifikācijas celšanas kursi).
Šādu studējošo vidū ir strādājoši cilvēki, un
tādā gadījumā viņi var mācīties, apmeklējot
nodarbības vienu dienu nedēļā, kad viņi ir
atbrīvoti no darba. Tie absolventi, kuriem
nav darba, nesaņem arī stipendiju, kamēr
vien neiesaistās jauniešu izglītības sistēmā,
kura ilgst divus gadus, kamēr tiek iegūta
darba pieredze.
Lielbritānijā veiktajā pētījumā secināts, ka 4-
6% bērnu mācās privātajās maksas skolās
(Independent school – Privite school (Iton,
Harrou)), 25% apmeklē valsts skolas, kurās
skolēni iedalīti apakšgrupās – vidusskolas 6.klase
(tajā pašā skolā), kurā skolēnus sagatavo
augstākajai izglītībai, vai 6.klase atsevišķā
koledžā (ar humanitāro, matemātikas novirzienu),
12% kļūst par bezdarbniekiem, 14% apmeklē
tālākizglītības koledžu (gatavojas augstākajai
profesionālajai izglītībai) (Future Education),
27% iesaistās jauniešu sagatavošanas shēmā, 10%
strādā pilnu slodzi, bet 5% gan mācās, gan strādā
(Harvey & Jones, 1996).
Tālākizglītība piedāvā dažādus kursus
atšķirīgos līmeņos to standartu sasniegšanai, kuri
ir nepieciešami, lai iestātos augstākajā mācību
iestādē. Kursi tiek piedāvāti vairāk kā 500
tālākizglītības koledžās, daudzās no tām pēc tam
var iegūt arī augstāko izglītību. Tās uztur
Nacionālās finansēšanas padomes.
Daudzi tālākizglītības kursi tiek
profesionāli aranžēti no zemāko tehnisko un
biznesa kursu līmeņa līdz daudz augstākiem
kursiem, kuri virzīti uz augstāka līmeņa amatiem
biznesa, administrācijas jomā un dažādās
profesijās. Daudzas koledžas piedāvā arī
profesionālos kursus, lai iegūtu sertifikātus
(GSES) un A līmeni (GSE). Daudzi
tālākizglītības studenti apmeklē mācības nevis
dienas kursos, bet daļējos kursos (vienu reizi
nedēļā vai pa noteiktām daļām – mēnesi strādā,
mēnesi mācās). Īpaša tālākizglītības iezīme ir tās
saistība ar biznesu un ražošanu. Liela daļa mācību
priekšmetu veltīta tieši darba jautājumiem. Tāpat
ir koledžas, kurām ir cieša saistība ar
universitātēm un citām augstākās izglītības
mācību iestādēm, kas ļauj studentiem
universitātēs turpināt izglītošanos augstākajā
līmenī. Hartu par tālākizglītību valdība izdevusi
1993.gadā. Tajā teikts, ka koledžām jāatbilst
studentu, darba devēju un sabiedrības prasībām.
Šī harta nosaka nacionālos noteikumus, kuros
teikts, ka koledžām ir jāatbilst šīm prasībām
(Educatonal and Training in Britain, 1996).
1990.gadā tika izdots likums, lai paaugstinātu
156

kvalifikācijas līmenim nepieciešamo zināšanu un lasīt un rakstīt prasmi un galvenās iemaņas
prasmju apguvi (paaugstināta teorētiskā pieaugušajiem cilvēkiem.
sagatavotība un Galvenā likuma prasība ir konsultācijas,
profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt kadru sagatavošanas finansēšana, ražošana un
noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī mācību materiālu publicēšana. Pētījumus šajā
izpildāmā darba plānošana un organizēšana. sfērā rosina un attīstību vada divas specifiskas
Iegūstot praktiskā darba pieredzi, var uzņemties iniciatīvas. Pirmā iniciatīva ir pamatiemaņas
atbildību par resursu sadali un citu izpildītāju darba programmā, kas virzīta uz tehnisko
darbu). Absolventiem ir tiesības studēt augstākās personālu un strādājošajiem, lai pilnveidotu
pakāpes izglītības programmās.
galvenās iemaņas darbā. Otrā ir ģimenes
izglītotības iniciatīva, kad tiek strādāts ar skolām
un karjeras centriem, lai palīdzētu vecākiem un
viņu bērniem pilnveidot lasīt un rakstīt prasmes
iemaņas un mazinātu lūzumu paaudžu ciklā.
Tālākizglītības ietvaros ir divi virzieni –
viens tālākajai augstākajai izglītībai, cits darbam
specialitātē.
Atšķirības izglītības sistēmā slēpjas tajā, ka
Latvijā vidusskolas posmā tiek veikts dalījums
virzienos (humanitārais, matemātiskais utt.).
Lielbritānijā vienā virzienā strādā vesela koledža
(tās ir vai nu the Independent (public) schools, vai
a sixth form of a secondery school, vai arī a
separate Sixth Form College), kurā skolēni divu
gadu laikā apgūst vienu virzienu. Lielbritānijā pēc
profesionālās izglītības (Colleges of Futher
Education) iegūšanas skolēns var iet tikai strādāt.
Bet, ja pēc tam tiek apgūti papildus kursi, tiek
iegūta darba pieredze, tad ir iespēja studēt
augstākajā mācību iestādē. Savukārt Latvijā pēc
vidējās profesionālās izglītības iegūšanas
skolēnam ir iespēja vai nu strādāt, vai iegūt
augstāko izglītību.
Augstākā izglītība
Latvija Lielbritānija
Latvijā augstāko izglītību iegūst no 19-24 gadu
vecuma un vēlāk.
Augstākās izglītības mācību iestādes atbilstoši
Augstskolu likumam dala sekojošās grupās.
Universitātes tipa augstskolas –
augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie
pētījumi tiek veikti vairākās zinātņu nozarēs vai
mākslas jomās, ir promocijas padomes galvenajos
zinātniskās darbības virzienos un darbojas
doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā
personāla ir zinātniskie grādi.
Neuniversitātes tipa augstskolas –
augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie
pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu,
tautsaimniecības, mākslas nozarēs; studijas
galvenokārt notiek profesionālajās studiju
programmās.
Koledžas – augstākās pakāpes izglītības
iestāde, tās pastāv gan kā patstāvīgas izglītības
iestādes (valsts vai privātās), gan augstskolās kā
patstāvīgas struktūrvienības.
Lielbritānijā augstākā izglītība tiek iegūta
no 18-20 gadu vecuma un vēlāk. Augstākās
izglītības kursi paredz trīs pilnvērtīgu studiju
gadus, lai arī tādi priekšmeti kā medicīna,
arhitektūra un svešvaloda ir ceturtajā gadā. Pēc
šiem kursiem tiek iegūts bakalaura līmenis
(Bachelor of Arts (BA) vai B of Science (BS)).
Savukārt maģistra grādu piešķir pašas
mācību iestādes vai izglītības pakāpju
piešķiršanas padome. Jurisprudences un
arhitektūras studenti profesionālajās asociācijās
var iegūt kvalifikāciju zinātniskā grāda vietā.
Studenti no vietējās valdības iegūst
grantu, ar kuru tiek segti studiju kursi,
mitināšanās izdevumi, grāmatas un ceļojumi.
Tomēr, ja ģimene ir turīga, šī summa ir jāsedz
pašiem vecākiem. Sākot ar 1990. Gadu, studijās
iztērētā nauda valstij ir jāatmaksā, ja pēc
augstskolas beigšanas saņemtā alga ir vairāk kā
15 tūkstoši mārciņu gadā. Ja students nestrādā,
nauda nav jāatmaksā.
157

Studiju programmas dala sekojoši:
- Akadēmiskās augstākās izglītības programmas;
- Profesionālās augstākās izglītības programmas.
Uzņemšana studiju programmās notiek
konkursa kārtībā, pamatojieties uz centralizēto
eksāmenu rezultātiem. Augstskola var noteikt arī
papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo
izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību. Par
to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst
konkrētajai studiju programmai, kādi centralizētie
eksāmeni jākārto, kā arī par papildus prasībām
augstskola informē vismaz piecus mēnešus pirms
uzņemšanas uzsākšanas. Ja vidējās izglītības
atestāts/diploms iegūts ārvalstīs, saskaņā ar
Augstskolu likumu šis dokuments ir jāiesniedz
ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centram
(Latvijas izglītības sistēma).
Akadēmiskās augstākās izglītības programmas
Šīs programmas ir balstītas uz
zinātniskajiem pētījumiem un katras akadēmiskās
programmas noslēgumā parasti ir jāaizstāv
zinātnisks pētījuma darbs (bakalaura darbs,
maģistra darbs) noteiktā zinātnes nozarē. Pastāv
astoņas zinātņu nozaru grupas: izglītības zinātnes,
humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, dabas
zinātnes, inženierzinātnes, lauksaimniecības
zinātnes, vides zinātnes.
Profesionālās augstākās izglītības programmas
tiek realizētas vismaz četros gados.
Šīs programmas ir praktiskas, orientētas
uz augsta līmeņa profesijas apguvi, taču nav
orientētas uz pētījumu veikšanu. Šīs programmas
ir attiecināmas uz „neuniversitātes tipa" augstāko
izglītību.
Daļā profesiju šīs programmas ir iespējams
organizēt divās stadijās. Pēc pirmās stadijas (2-3
gadi) tiek iegūts pirmā līmeņa (koledžas)
diploms. Koledžas diploms atbilst arī ceturtajam
profesionālās kvalifikācijas līmenim. Pēc vēl 2-3
gadu studijām otrā līmeņa studiju programmā var
iegūt augstskolas diplomu un profesionālo
kvalifikāciju, kas atbilst visaugstākajam –
piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Universitātes uzņem studentus, balstoties
uz viņu A līmeņa rezultātiem. Tomēr ar
studentiem var tikt veiktas arī pārrunas.
Ir arī tā saucamo nošķirto universitāšu
sistēma (kurām nav A līmeņa), taču šāda veida
universitātes nedod zinātnisko līmeni, bet tikai
kvalifikāciju (Educatonal and Training in Britain,
1996).
Saskaņā ar 1992. gada Tālākizglītības un
augstākās izglītības aktu Anglijā augstākās
izglītības institūcijas nodrošina pirmsgrāda
kursus, pirmā grāda kursus, kursus skolotāju
izglītošanai un apmācībai, pēcdiploma studiju
kursus maģistra un doktora līmeņos un augstākā
līmeņa kursus, sagatavojoties kvalifikācijai no
profesionālas organizācijas. Augstākas izglītības
institūcijas veic arī pētījumus.
Visi universitātes studenti, kuri vēlas
iegūt akadēmisko grādu, pabeidz pirmā grāda
studiju kursu trīs vai četru gadu laikā. Šis kurss
ļauj iegūt humanitāro zinātņu bakalauru vai
eksakto zinātņu bakalauru. Šīs studijas var būt
vērstas uz specifiskas profesijas kvalifikāciju vai
ietvert dažādu priekšmetu kombinācijas plašā
mērogā. Tam var sekot nākošo zinātnisko grādu
iegūšana – maģistra grāds divu gadu laikā vai
doktora grāds trīs gadu laikā. Šie kursi pamatā ir
zinātniskāki un teorētiskāki. Dažas institūcijas
piešķir kvalifikācijas ar citiem nosaukumiem –
pirmais profesionālais grāds juridiskajās studijās
vai izglītības bakalaurs (Educatonal and Training in
Britain, 1996).
158