pedagoģija - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA 

„PEDAGOĢIJA” 

- programmas kods – 4514201 

- programmas īstenošanas ilgums - 

2 studiju gadi (pilna laika studijas), 

2,5 studiju gadi (nepilna laika studijas) 

- programmas apjoms - 80 KP 

- prasības uzsākot studijas - 

bakalaura grāds pedagoģijā vai izglītībā, vai 

skolotāja profesionālā kvalifikācija 

- iegūstamais grāds – pedagoģijas maģistrs (Mg. Paed.) 

- programmas īstenošanas vieta - Daugavpils Universitāte 

- programmas īstenošanas veids – 

pilna laika studijas, 

nepilna laika studijas 

- programmas direktore – asoc.prof. Inga Belousa, PhD 

2005./2006. - izmaiľas 

2006./2007. - izmaiľas 

2007./2008. - izmaiľas 

2008./2009. - izmaiľas 

2009./2010. - izmaiľas 

2010./2011. – izmaiľas 

APSTIPRINĀTS 

2011.gada 26.septembra 

DU senāta sēdē 

Protokols Nr.8 

Senāta priekšsēdētāja: 

Asoc.prof.I.Kokina

SATURS 

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..................................................4 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ..........................................................................4 

1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences.......................... ..............4 

1.3. Studiju procesa organizācija un vadība ...............................................................................6 

1.4. Studiju procesa ilgums ........................................................................................................6 

1.5. Studiju programmas īstenošana ..........................................................................................6 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI ............................................................................................7 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................................8 

3.1. Studiju programmas attīstība ..............................................................................................8 

3.2. Studiju programmas esošā struktūra ...................................................................................9 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS .........................................................................................10 

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas .............................................................10 

4.2. Studiju programmas esošais saturs ...................................................................................11 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE ..................................................................................17 

5.1. Studējošie ..........................................................................................................................17 

5.2. Absolventi .........................................................................................................................18 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS .....................................................................20 

6.1. Akadēmiskais personāls ....................................................................................................20 

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ...................................................................................................26 

6.3. Finansu resursi ..................................................................................................................27 

6.4. Bibliotēka ..........................................................................................................................27 

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...29 

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs .......................................................................29 

7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes .........................................31 

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................................................34 

7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ................................38 

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ......................................................................................39 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM ..............................................................................................................................39 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ....................................................................40 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ................................................................44 

11.1. Sadarbība ar docētājiem ..................................................................................................44 

11.2. Plānotās izmaiľas ............................................................................................................44 

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ...................46 

2

PIELIKUMI: 

1. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju plāni 

2. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursu apraksti 

3. PIELIKUMS. Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2009. - 2011.gads 

4. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” pašizvērtējuma ziľojumi 

5. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju maksas aprēķini 

6. PIELIKUMS. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām maģistra studiju 

programmā “Pedagoģija” 

7. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmā “Pedagoģija” aizstāvēto maģistra darbu tēmas 

2008./2009.; 2009./2010.; 2010./2011.studiju gadi 

8. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanā iesaistīto docētāju CV 

9. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošo atsauksmes par studijām 

maģistra programmā ”Pedagoģija” 

10. PIELIKUMS. Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju 

piedalīšanās DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā pedagogu 

profesionālajā pilnveidē 2006. - 2011.gads 

3

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi 

Pēcakreditācijas periodā pakāpeniski tika pārveidots programmas mērķis un uzdevumi. Tie ir 

saturiski saskaľoti ar jaunajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā, ar MK noteikumos 

Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām, ar akreditācijas 

komisijas ieteikumiem konkretizēt programmas akadēmisko ievirzi, un ar DU Izglītības un vadības 

fakultātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz 

pedagogu akadēmisku izglītošanu, īpaši atbalstot pedagoģijas zinātnes attīstību Latgales reģionā. 

Studiju programmas mērķis: 

Nodrošināt padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi un sagatavošanos patstāvīgai uz ilgtspējīgu 

attīstību orientētai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoģijas jomā, specializējoties vienā no 

piedāvātajām pedagoģijas apakšnozarēm. 

Studiju programmas uzdevumi: 

Nodrošināt kritiski refleksīvu izpratni par pedagoģiju kā zinātľu nozari tās attīstības 

daudzveidībā gan vispārīgi, gan vienā no piedāvātajām pedagoģijas apakšnozarēm; 

Nodrošināt pētniecisko prasmju attīstību un aktivizēt to izmantošanu ar izglītību saistītu 

problēmu risināšanā un izglītības darbības sasaistei ar pedagoģijas teoriju; 

Veicināt kritiski refleksīvu pedagoģiskās domāšanas attīstību, kas paplašina un padziļina 

pedagoga profesionālās darbības atskaites sistēmu un profesionālās identitātes pilnveidi, un to 

orientē uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. 

Studējošie apgūst pedagoga profesijai nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, prasmes, attieksmes 

un pieredzi pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai, izvērtēšanai un pētniecībai. Mainoties 

izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd pedagogiem ir svarīgas 

pētniecības prasmes un kritiski analītiska pieeja pedagoģijas zinātnes tālākai attīstībai, īpaši 

Latgales reģionā. 

2010./2011. – maģistra studiju programmas vispārīgajā raksturojumā ir iekļauts apraksts par 

iegūstamajiem studiju rezultātiem. 

1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences 

Pedagoģijas maģistra programmas mērķi un uzdevumus precizē iegūstamo kompetenču 

deskriptors. Kompetence akadēmiskajā maģistra studiju programmā tiek izprasta šī jēdziena 

plašākajā nozīmē kā studiju rezultātu vispārīgs atspoguļojums uzvedībā. Studiju rezultāti, savukārt, 

norāda, ko studējošais zinās, sapratīs, pratīs vai būs spējīgs demonstrēt pabeidzot studiju 

programmu. Pedagoģijas maģistra kompetence balstās uz izglītības zinātnes bakalaura 

profesionālās kvalifikācijas kompetenci, kas ir padziļināta un paplašināta ar akadēmiskajam 

maģistra grādam atbilstošām zināšanām, izpratni, prasmēm un attieksmēm. 

Pedagoģijas maģistra akadēmisko kompetenci veido trīs savstarpēji saistītas studiju rezultātu 

kopas: (1) akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats, (2) akadēmiskās kompetences 

izpausme praktiskā darbībā, (3) akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā. Lai 

arī šis iedalījums ir nosacīts, tas ir izveidots ar mērķi izprast un veicināt akadēmiskās kompetences 

daudzpusīgu attīstību. Katrā no kompetences kopām ir iekļauti vispārīgie studiju rezultāti, kas 

raksturo visu akadēmiskā maģistra studiju programmu kopumā. Šie studiju rezultāti ir konkretizēti 

maģistra programmu veidojošajos studiju kursus studiju rezultātos, nodrošinot to savstaarpēju 

integrēšanos un visas maģistra studiju programmas viengabalainību. 

4

Akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats: 

Informācijas apstrāde un pielietojums: 

o Prot atrast, iegūt un atlasīt informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim; 

o Analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši izvirzītajam 

mērķim; 

o Prot iegūto informāciju un apgūtās zināšanas skaidri un argumentēti komunicēt pārējiem, 

ievērojot mērķauditorijas īpatnības; 

o Prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunicēšanā balstīties gan uz kognitīvajiem, 

gan uz afektīvajiem procesiem. 

Zināšanas, to izpratne un izvērtējums: 

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības 

tendencēm Latvijā, Eiropā un pasaulē; 

o Demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības un citu saistīto 

zinātľu filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni; 

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas 

attīstības nodrošināšanā. 

Akadēmiskās kompetences izpausme praktiskā darbībā: 

Pedagoģiskā procesa plānošanā un nodrošināšanā, tai skaitā komunikācijā, sadarbībā un 

problēmrisināšanā: 

o Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu 

un to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās 

darbības mērķus, plānojot un īstenojot to sasniegšanu; 

o Demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi par 

mijiedarbību starp bērniem/skolēniem, kolēģiem, bērnu/skolēnu vecākiem, starp atsevišķiem 

cilvēkiem, grupām, nācijām, valstīm; 

o Demonstrē prasmi sadarbojoties pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, un uzľemas 

atbildību par savu ieguldījumu lēmumu pieľemšanā, kopīgo darbību un tās sekām; 

o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem 

problēmjautājumiem izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē 

atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā; 

o Demonstrē kritisku izpratni, pozitīvu attieksmi par cilvēktiesībām, ieskaitot ANO konvenciju 

par bērna tiesībām, un atbildīgu rīcību tās īstenojot savā pedagoģiskajā darbībā, ievērojot 

bērnu tiesības un pienākumus, un rūpējoties par bērnu drošību un veselību. 

Pētniecībā, pārmaiľu apstākļos un inovatīvā darbībā: 

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju izglītības problēmjautājumu risināšanā; 

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju savu un citu pētījumu rezultātu komunicēšanā 

balstīties gan uz kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem; 

o Demonstrē pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties 

iepriekš neparedzētos un mainīgos apstākļos; 

o Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros. 

Pašizglītībā, pašizaugsmē un personīgās pozīcijas nodrošināšanā: 

o Apzinās savu profesionālo identitāti, prot patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo 

pilnveidi, un veikt savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu; 

o Apzinās savu kultūras un garīgo identitāti un piederību valstij, un demonstrē kritisku izpratni 

un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par informētu, aktīvu un atbildīgu pilsoni un profesionālu 

pedagogu. 

Akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā: 

Personīgās labklājības un sabiedrības saskaľotas attīstības nodrošināšanā: 

o Demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni 

izglītības jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā; 

5

o Demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi par izglītības kontekstu daţādību un 

sociālo taisnīgumu kā izglītības ilgtspējīgas attīstības un cilvēku labklājības pamatelementu, 

un demonstrē prasmi to aktualizēt; 

o Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves 

kvalitātes uzturēšanā un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm bez planētas iznīcināšanas; 

o Demonstrē izpratni par konfliktiem un to ietekmi uz izglītības attīstību, pozitīvu attieksmi par 

nepieciešamību konfliktus risināt, un konstruktīvu iesaistīšanos konfliktu risināšanā. 

Studiju programmas deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences raksturo gan studiju 

programmas konkrēto saturu – specifisko studiju kursos apgūstamo kompetenci, gan arī virssaturu, 

kas balstās uz vispārcilvēciskajām attieksmēm un vērtībām. Programmas studiju rezultātos 

iekļautais virssatura aspekts gan raksturo iegūtās kompetences ilgtspējību, gan piešķir studiju 

programmai īpatnību, kas nav salīdzināma ar citās augstskolās nodrošinātajām akadēmiskā 

maģistra studiju programmām pedagoģijas / izglītības jomā. 

Šie studiju programmas mērķi, uzdevumi un deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences 

atbilst gan MK noteikumiem Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (skat. 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off), gan studiju programmas nosaukumam un 

īstenotajam saturam, gan DU izvirzītajiem mērķiem (skat. Daugavpils Universitātes attīstības 

stratēģija 2006.-2016.gadam http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf), 

ir orientēti uz pedagogu profesionālās kompetences tālāku pilnveidi. Mērķi un uzdevumi ir 

sasniedzami un aprakstītās kompetences ir apgūstamas visu triju līmeľu – bakalaura, maģistra un 

doktora – pedagoģijas / izglītības studiju programmu pēctecībā un savstarpējā saskaľotībā. To 

veicina DU IVF īstenotā pedagoģijas / izglītības virziena studiju programmu didaktiskās 

koncepcijas balstīšana uz ilgtspējības aspektu, kas nodrošina šī virziena visu triju līmeľu, ieskaitot 

maģistra, studiju programmu unikalitāti un neatkārtojamību salīdzinot ar citās Latvijas augstskolās 

īstenotajām līdzīgajām studiju programmām. Daugavpils Universitātē šai maģistra studiju 

programmai līdzīgas studiju programmas īstenotas netiek. 

1.3. Studiju procesa organizācija un vadība 

Studiju process maģistra studiju programmā “Pedagoģija” ir organizēts atbilstoši Daugavpils 

Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.2 “Par 

valsts akadēmiskās izglītības standartu” un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā 

Latvijas Republikā, kā arī saskaľā ar DU Senātā pieľemtiem studijas reglamentējošiem 

dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaľā ar DU Uzľemšanas noteikumiem, kurus ik gadu 

apstiprina DU Senāts. 

1.4. Studiju procesa ilgums 

Akadēmiskās maģistra studiju programas “Pedagoģija” apjoms ir 80 kredītpunkti. Pilna laika 

studiju veidā to paredzēts apgūt 2 akadēmiskajos gados un nepilna laika studiju veidā – 2,5 

akadēmiskajos gados. 

1.5. Studiju programmas īstenošana 

Studijas notiek Daugavpils Universitātē pilna laika studiju veidā par valsts budţeta un fizisku vai 

juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna laika studiju veidā par fizisku 

vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem. 

6

Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 80. Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas gan 

lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan individuālais darbs. Daļu no programmas studenti apgūst 

patstāvīgi. Studentu patstāvīgais darbs ir 37,5% no kopējā kursu apjoma. Tas ir: uzstāšanās ar 

ziľojumu vismaz vienā zinātniskajā konferencē vai zinātniskajos lasījumos (4 KP), zinātniskā 

raksta sagatavošana (6 KP) un maģistra darba izstrāde (20 KP). Šo patstāvīgajam darbam atvēlēto 

laiku pārrauga maģistra darba zinātniskais vadītājs. 

Lekcijām ir studiju kursa ievada, konsultējoša, rezumējoša un izvērtējoša funkcija. Docētāji lekciju 

nodrošināšanai izmanto video projektorus, kodoskopus, un TV. Video projektoru izmantošana 

lekcijās tiek uzskatīta par visoptimālāko. Fakultātes pašieľēmumi ir devuši iespējas materiāli 

tehniskās bāzes uzlabošanai, lai katrs docētājs varētu to izmantot atbilstoši sagatavotajiem studiju 

kursa izklāsta materiāliem. 

Praktiskās nodarbības tiek organizētas kā semināri, kur tiek sekmēta studentu sociālo prasmju 

attīstība, pilnveidotas individuālā vai grupu darba prezentācijas un analīzes prasmes, sava viedokļa 

izteikšana. Darbojoties šādā veidā, studenti bagātina viens otra pieredzi, apmainās domām, apzinās 

pastāvošo viedokļu daudzveidību. Tā kā būtisks ir maģistrantu patstāvīgais darbs ar literatūras 

avotiem, izlasītais materiāls tiek analizēts grupu diskusijās. Semināros notiek diskusijas par 

aktuālām pedagoģijas problēmām, kā arī informācijas, ideju un pieredzes apmaiľa. Daţos studiju 

kursos praktiskās nodarbības tiek organizētas arī kā laboratorijas darbi datorklasēs. 

Individuālais darbs ir orientēts uz studentu vajadzībām, viľu interešu virzību studiju kursu prasību 

ietvaros, didaktisko materiālu un metodiku izstrādi konkrētam pedagoģiskam procesam, kā arī 

darbam ar studiju kursam obligāto un papildus literatūru. Individuālais darbs studiju procesa 

nodrošināšanai tiek izmantots zinātnisko publikācijas, konferences prezentāciju un maģistra darba 

izstrādes sekmēšanai. Individuālais darbs atspoguļo studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 

īpatnības. 

Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un 

metodiskos paľēmienus, docētāji apmeklē daţādus seminārus, piedalās pieredzes apmaiľas 

aktivitātēs, kvalifikācijas celšanas kursos un projektos (skatīt akadēmiskā personāla attīstības 

kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskatus 3.pielikumā). 

Studiju procesu balstot uz individuālo pieeju, konstruktīvismu, problēmbalstītu mācīšanos un 

atgriezenisko saiti, programmas saturs un īstenošana nodrošina studiju programmas ilgtspējīgu 

attīstību, personīgo un reģionālo vajadzību aktualizāciju. Ľemot vērā to, ka programmā studējošie 

ir kvalificēti pedagogi, izvēlētās studiju darba formas, pieejas un metodes ir mūsdienīgas, raksturo 

pieaugušo izglītības iezīmes un atspoguļo galvenos augstākās izglītības mērķus: personības, 

demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšanu un darba tirgus prasību 

ievērošanu. 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI 

Daugavpils Universitāte dod iespēju apgūt akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” 

reflektantiem ar akadēmisko bakalaura grādu pedagoģijā vai skolotāja kvalifikāciju un profesionālo 

bakalaura grādu izglītībā vai augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, kurā ir pedagoģijas 

bakalaura studiju programmas standarts. 

Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek pēc rakstiska (referāts par izvēlēto maģistra darba 

tēmu) un mutiska (pārrunas par referātā izklāstīto tēmu) pārbaudījumu veikšanas. 

Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka Izglītības un vadības 

fakultātes Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. Studiju norisi kontrolē DU 

Izglītības un vadības fakultāte, DU Studiju daļa un tās izpildi organizē studiju programmas 

direktors. Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju 

7

daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā. 

Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā. 

2005./2006. – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju programmā 

notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzľemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu dokumenta 

oriģinālu par bakalaura grādu pedagoģijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo kvalifikāciju. 

Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.Šie studējošo atlases 

kritēriji ir pietiekami, lai sasniegtu studiju programmas mērķus, uzdevumus un plānotos studiju 

rezultātus. 

3.1. Studiju programmas attīstība 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA 

Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību 

atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiľas augstākās izglītības likumdošanā - 

MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar 2002.gada 

9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un 

pieredzes apmaiľā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktās rekomendācijas, 

laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju programmas apjoma un 

satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiľas, kas īstenotas vairākos posmos: 

1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maģistra studiju programmas 

“Pedagoģija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli tehniskās bāzes 

uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērķu, uzdevumu, kursu 

satura un metoţu saskaľošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3) personāla akadēmiskā 

izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze. Skatīt pašizvērtējuma 

ziľojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā. 

2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un 

modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziľu 

aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu studiju 

kursiem, kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē. Specifika, kad visām 

piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaļa (28 KP) ir kopīga, bet B un C 

sadaļas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt 

pašizvērtējuma ziľojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā. 

3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā modelētajām 

iespējām, tiek veiktas izmaiľas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziľu aprobācijai 

izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaļai Piedalīšanās zinātnisko semināru darbā 

(15 KP) tiek piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver sekojošas sadaļas: 

“Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu apkopošanas un 

ziņojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maģistra zinātniskajos lasījumos" (3 KP), un 

“Maģistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziľojumu par 2003./2004. studiju gadu 

4.pielikumā. 

4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē un 

programmas sadaļa “Teorētisko atziņu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma 

kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maģistra studiju programmas tālākai un 

ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts 

akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reģionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un 

vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot 

8

jauno 2005./2006. studiju gadu. Tie ir: (1) nepieciešamība studiju kursus gan obligātā satura daļā, 

kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē, gan sadaļā, kas piedāvā studiju 

kursus teorētisko atziľu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā, savstarpēji apvienot 

un integrēt, kas nosaka docētāju sadarbību gan studiju kursa pasniegšanā, gan studentu snieguma 

izvērtēšanā; (2) nepieciešamība identificēt kopējo pamatu īstenojamo apakšprogrammu studiju 

kursu saturā (piemēram, starpkultūru skatījums, vizuālā kultūra, integrācija, u.tml.), to apvienot, 

izveidojot jaunus vai papildinot esošos studiju kursus, ko piedāvāt kā visām apakšprogrammām 

kopīgus; (3) nepieciešamība saglabāt izvēles iespēju studējošajiem specializēties vienā no 

piedāvātajām apakšnozarēm, kas nosaka piedāvājuma ieviešanu pirmajā – obligātajā studiju 

programmas daļā studēt “Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati” (5 KP) otrajā 

daļā – “Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija” (3 KP). Skatīt 

pašizvērtējuma ziľojumu par 2004./2005. studiju gadu 4.pielikumā. 

2005./2006. – 5.posms – no 2005. gada. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē, meklēti 

veiksmīgākie risinājumi un tālākas studiju programmas struktūras attīstības iespējas. 

2006./2007. – Tiek īstenotas un izvērtētas iepriekšējos studiju gados veiktās izmaiľas un tiek 

meklētas iespējas tālākai studiju programmas struktūras attīstībai. Tiek izvērtēti varianti 

specializāciju tālākai modernizācijai un iekļaušanai pēctecības nodrošināšanai starp maģistra 

studiju programmu “Pedagoģija” un doktora studiju programmu “Pedagoģija”, kas arī tiek īstenota 

DU IVF. 

2008./2009. – 6.posms – no 2009.gada. Turpinās programmas pielāgošana Boloľas procesa 

prasībām. Tiek uzsākta programmas studiju kursu elektroniskās versijas izveide DUIS. Studiju 

kursu kredītpunkti tiek pielīdzināti Eiropas kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktiem. 

2010./2011. – studiju plāni piesaistīti informatīvajai sistēmai DUIS. 

3.2. Studiju programmas esošā struktūra 

Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Piedāvātie studiju kursi veido trīs sadaļas: (1) 

teorētisko atziľu izpēte, ko veido teorētiskie studiju kursi pedagoģijas zinātľu nozares teorētisko 

atziľu izpētei 30 KP apjomā, (2) teorētisko atziľu aprobācija, ko veido zinātniskie semināri 

teorētisko atziľu un pētījuma rezultātu aprobācijai gan pedagoģijas zinātľu nozares kopumā, gan 

izvēlētās pedagoģijas apakšnozares aktuālāko problēmu aspektā 30 KP apjomā, un (3) 

pētnieciskais darbs, kas ietver maģistra darba izstrādi 20 KP apjomā (3.2.1.tabula). 

3.2.1.tabula 

Maģistra studiju programmas vispārīgā struktūra 

1. Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (30 KP) 

2. Teorētisko atziľu aprobācija: 

1.1. Zinātniskie semināri (20 KP) 

1.2. Pētījuma rezultātu aprobācija (10 KP) 

3. Pētnieciskais darbs (maģistra darbs – 20 KP) 

9

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS 

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas 

Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām – pedagoģijas 

kā zinātnes un prakses nepārtrauktu attīstību, programmas prasību atbilstību mūsdienu 

akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiľām augstākās izglītības likumdošanā - MK noteikumi 

Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un subjektīvajām izmaiņām – akreditācijas 

komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktajām rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju 

profesionālās kompetences izaugsmi piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un 

domu apmaiľā, programmā piedāvāto studiju kursu saturs ir izmainīts sekojoši: 

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības filosofijas kursu sadaļai; 

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības pētījuma metodoloģijas un organizācijas sadaļai, 

līdzsvarojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamatu samēru un papildinot to ar datu 

datorapstrādes semināru; 

no īstenoto apakšprogrammu studiju kursu satura ir izkristalizētas kopējās tēmas: (1) 

multikulturāla izglītība, kas piedāvāta kā atsevišķs studiju kurss “Izglītība daudzkultūru vidē” 

(3 KP); (2) izglītības saikne ar mākslu un masu mēdijiem, kas piedāvāta kā studiju kurss 

“Vizuālā kultūra izglītībā” (2 KP); (3) pieaugušo izglītība, kas piedāvāta kā studiju kurss 

“Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” (3 KP); 

ir apzināta nepieciešamība akcentēt skolotāja identitāti un misiju, kas piedāvāta kā “Skolotāja 

profesionālās identitātes pilnveide” (2 KP); 

ir apvienoti studiju kursi “Vides pedagoģija”, “Garīguma pedagoģija” un “Holistiskā 

pedagoģija”, tos papildinot ar sadaļu “Integrētā pieeja izglītībai”; 

ir apvienoti studiju kursi “Didaktika” un “Pedagoģiskā psiholoģija”, izveidojot studiju kursu 

“Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi”. 

Izmaiľas studiju plānā konceptuāli atspoguļo izmaiľas studiju programmas mērķa un uzdevumu 

formulējumos. Lai izvairītos no studiju kursu sadrumstalotības, pārstrukturējot studiju programmu, 

tie ir apvienoti un integrēti. Tam sekojošā studiju kursu satura pilnveide, ko veic katrs docētājs, 

nodrošina studējošo padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi, kritiskas izpratnes veidošanos un 

sagatavo studējošos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoģijas jomā. Tas nodrošina 

iedziļināšanos pedagoģiskās problemātikas izpētē gan vispārīgi un no daţādiem aspektiem, gan 

atbilstoši izvēlētai apakšnozarei. Veiktās izmaiľas pilnīgāk nodrošina studiju plāna secīgumu un 

programmas iekšējo integritāti. 

Ir saglabāta ievirze studējošo profesionālās identitātes pilnveidei, kas ir būtiski saistīta ar studējošo 

pētnieciskās kompetences attīstību. Šī izmaiľa veikta, izvērtējot studiju plāna īstenošanu atbilstoši 

apakšnozaru specifikai, kas tika saglabāta kā būtiska programmas realizācijas iezīme. Līdz ar to, 

studiju plānā skaidrāk saskatāmas akadēmiski virzītas studiju programmas iezīmes. Skatīt studiju 

programmas studiju plānu 2004./2005.studiju gadam 1.pielikumā. 

2010./2011. – Atbilstoši 14.07.2011. veiktajiem likuma "Grozījumiem Augstskolu likumā" ("LV", 

117 (4515), 28.07.2011.), kas stājas spēkā 01.08.2011., ir pilnveidoti studiju kursu apraksti – 

tajos iekļauti studiju kursa rezultāti un detalizēts studiju kursa plāns. 

Ir reorganizēts studiju kurss ”Izglītības sistemoloģija” 2 KP apjomā. Līdz ar to, 2 KP ir 

pievienoti studiju kursam „Sadarbības psiholoģija un pedagoģija”. Šie abi studiju kursi ir no 

studiju programmas 2.sadaļas ”Teorētisko atziņu aprobācija”, kas kopā veido 20 KP apjomu. Līdz 

ar to, šī studiju kursa reorganizācija nerada izmaiľas studiju programmas struktūrā. 

10

4.2. Studiju programmas esošais saturs 

4.2.1.tabula 

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi 2004./2005.studiju gadā 

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS 

1.Izglītības filosofija: 

Izglītības filosofijas teorētiskais 

pamats un mūsdienu 

problēmjautājumi 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

Inovāciju un nākotnes izglītības 

tendences 

2. Mācību plānu teorija, izveide 

un izvērtējums 

3. Pedagoģijas teoriju kritisks 

izvērtējums 

4. Mūsdienu didaktiskās pieejas 

un to pedagoģiski psiholoģiskie 

risinājumi 

5. Holistiskā pedagoģija: 

Vides pedagoģija 

Integrētā pieeja izglītībai 

Garīguma pedagoģija 

6. Pētījuma metodoloģija un 

organizācija izglītībā: 

Zinātniskā darba izstrādes 

teorētiskais seminārs 

Kvalitatīvās pētniecības pamati 

Kvantitatīvās pētniecības pamati 

Seminārs datu datorapstrādē 

7. Izvēlētās pedagoģijas 

apakšnozares teorētiskie pamati 

(studējošais izvēlas vienu no 

apakšnozarēm): 

KP 

SKAITS 

VĒRTĒJUMA 

FORMA 

1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP) 

DOCĒTĀJS 

6 Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte, 

Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere 

PhD, doc. Inga Belousa 

Dr.paed., doc.Rudīte Grabovska 

2 Eksāmens Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 

Dr.paed., prof. Ilga Salīte 

PhD, doc. Dzintra Iliško 

PhD, doc. Ilona Mičule 

2 Eksāmens Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča 



Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliľa 

3 Eksāmens Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla 

Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 



Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs 

Mg.paed., Mg.psych., as.Ilga Stikute 

6 

6 

Dr.paed., prof.Jeļena Davidova 

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte 


Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska 


Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte 


Dr.habil.psych., prof. AleksejsVorobjovs 

Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina 



Mag.Paed., lekt. Elita Vanaģele 

Mag.Paed., Alnis Stakle 

Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva 


Eksāmens Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 

docētāju grupa 

Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča 

Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla 

Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina 

Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs 

Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis 

Mg.paed., as. Olga Arhipova 

Sociālā pedagoģija 5 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs 

Speciālā pedagoģija 5 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva 

11

Pirmsskolas un sākumskolas 

pedagoģija 

Mag.Paed., Anna Baumane 

5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 

Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone 

Mag.Paed., Ţenija Bērziľa 

Vides izglītība pamatskolā 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte 

Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis 

Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska 

Mūzikas pedagoģija 5 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš 

Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha 

Vizuālās mākslas mācību 

5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova 

metodika 

Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte 

Informātikas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs 

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova 

Mājturības mācību metodika 5 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis 

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska 

Kopā: 30 KP 

2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA 

A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP) 

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā 

ieskaite 

9.Personības attīstības teorijas un 

iezīmes mūsdienās 

3 Diferencētā 

ieskaite 

10. Izglītības sistemoloģija 2 Diferencētā 

ieskaite 

11. Pieaugušo izglītības 


teorētiskie un praktiskie aspekti 

ieskaite 

12. Sadarbības psiholoģija un 2 Diferencētā 


ieskaite 

13. Skolotāja profesionālās 

identitātes pilnveide 

14. Vizuālā kultūra izglītībā 

15. Izvēlētās pedagoģijas 

apakšnozares teorētisko atziľu 

aprobācija (studējošais izvēlas 

vienu no apakšnozarēm): 


ieskaite 


ieskaite 

Diferencētā 

ieskaite 





Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina 

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis 

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva 

Dr.paed., prof. Andris Broks 




Dr.psych., doc. Tatjana Uzole 





Dr.paed., doc.Indra Odiľa 




Dr.psych., doc. Tatjana Uzole 

Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča 

Mag.Paed., Alnis Stakle 

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 


Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča 

Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla 



Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis 

Mg.paed., as. Olga Arhipova 

Sociālā pedagoģija 3 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs 

Speciālā pedagoģija 3 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva 

Pirmsskolas un sākumskolas 


Mag.Paed., Anna Baumane 

3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 


12

Mag.Paed., Ţenija Bērziľa 

Vides izglītība pamatskolā 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte 


Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska 



Vizuālās mākslas mācību 

3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova 

metodika 


Informātikas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs 

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova 

Mājturības mācību metodika 3 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis 

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska 

Kopā: 20 KP 

16. Zinātniskā raksta 

sagatavošana publicēšanai 

17. Pētījumu rezultātu 

apkopošana un uzstāšanās 

konferencē/maģistra 

zinātniskajos lasījumos 

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP) 

Kopā: 10 KP 

6 Zinātniskais vadītājs 


2. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP) 

18. Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs 

KOPĀ: 80 KP 

Noslēguma pārbaudījumi: 

1. Gala eksāmens pedagoģijā 

2. Maģistra darba aizstāvēšana 

Prasības akadēmiskā maģistra grāda iegūšanai ir sekmīgi apgūta studiju programma, nokārtots gala 

eksāmens pedagoģijā un aizstāvēts maģistra darbs. 

2005./2006. – Ir notikušas izmaiľas, kas saistītas ar izvēlēto pedagoģijas apakšnozaru piedāvājumu 

1.studiju kursa studentiem. Studentu skaita palielināšanās specializācijā “Pirmsskolas un 

sākumskolas pedagoģija” un iespējas padziļināt abu specializācijas kopmpentu teorētisko pamatu 

un teorētisko atziľu aprobācijas studijas, tā ir sadalīta divās atsevišķās specializācijās – “Ģimenes 

un pirmsskolas pedagoģija” un “Pamatskolas pedagoģija” – saturu būtiski nemainot, bet 

padziļinot. Ir precizēti un pašreizējai izglītības situācijai pielāgoti trīs citu specializāciju 

nosaukumi, proti, “Vizuālās mākslas mācību metodika” pārveidota kā “Mākslas pedagoģija“, 

“Mājturības mācību metodika” kā “Profesionālā pedagoģija”, un “Informātikas mācību metodika” 

kā “Informātika un e-studijas”, kā tas tika plānots akreditācijas ziľojumā (skatīt sadaļu 11.3). Šo 

triju specializāciju saturs ir palicis nemainīgs. Ir piedāvāta jauna specializācija “Reliģijas 

izglītība”. Kvalitatīvas nodrošināšanas iespēju trūkuma dēļ netiek piedāvāts izvēlēties 

specializācijas – “Sociālā pedagoģija” un “Speciālā pedagoģija”. 

Kopumā šajā studiju gadā uzľemšanas noteikumos pirmajam studiju kursam tiek piedāvāts 

izvēlēties vienu no 10 specializācijām. Apakšnozaru piedāvājuma salīdzinošo apkopojumu pa 

studiju kursiem skatīt tabulā 4.2.2. 

13

4.2.2.tabula 

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” apakšnozaru piedāvājuma salīdzinājums 2005./2006.studiju 

gadā 

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 1.KURSAM 

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 

2. UN 3. KURSAM 

1. Pedagoģijas teorija un vēsture Pedgoģijas teorija un vēsture 1. 

2. Izglītības darba vadība Izglītības darba vadība 2. 

3. Vides izglītība pamatskolā Vides izglītība pamatskolā 3. 

4. Mūzikas pedagoģija Mūzikas pedagoģija 4. 

5. Pamatskolas pedagoģija Pirmsskolas un sākumskolas 5. 

6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 


7. Mākslas pedagoģija Vizuālās mākslas mācību metodika 6. 

8. Profesionālā pedagoģija Mājturības mācību metodika 7. 

9. Informātika un e-studijas Informātikas mācību metodika 8. 

10. Reliģijas izglītība - 9. 

11. - Sociālā pedagoģija 10. 

12. - Speciālā pedagoģija 11. 

2007./2008. – DU Senāta 2007.gada 29.augusta sēdē nolēma, apstiprināt izmaiľas specializācijas 

nosaukumā “Vides izglītība pamatskolā” uz “Vides un ilgtspējīga izglītība” ka sakarā ar to, ka 

studiju kursu saturs šajā specializācijā ir attiecināms ne tikai uz pamatskolu un ir paplašināts ar 

ilgtspējības aspektu. Līdz ar to, specializāciju piedāvājums 2007./2008.studiju gadā ir sekojošs: 

1. Vides un ilgtspējīga izglītība 

2. Pedagoģijas teorija un vēsture 

3. Izglītības darba vadība 

4. Mūzikas pedagoģija 

5. Pamatskolas pedagoģija 

6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 

7. Mākslas pedagoģija 

8. Profesionālā pedagoģija 

9. Informātika un e-studijas 

10. Reliģijas izglītība 

2010./2011. – Ir notikusi programmas nodrošināšanā iesaistīto docētāju saraksta konkretizēšana, 

kura rezultātā ir atjaunināta kopējā informācija par studiju kursu docēšanu visā studiju programmā 

(skat. 4.2.3.tabulu). Tika ieviestas izmaiľas studiju kursu rezultātu apguves vērtēšanā: noslēdzot 

semestri, katrā studiju kursu ”Izglītības filosofija”, ”Holistiskā pedagoģija”, ”Pētījuma 

metodoloģija un organizācija” apakšpriekšmetā tika ieviests atsevišķs pārbaudes veids – 

eksāmens. 

14

4.2.3.tabula 

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi un to docētāji 

2010./2011.studiju gadā 

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS 

1.Izglītības filosofija: 

Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un 

mūsdienu problēmjautājumi 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

Inovāciju un nākotnes izglītības tendences 

KP 

SKAITS 

VĒRTĒJUMA 

FORMA 

1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP) 

6 Eksāmens 

DOCĒTĀJS 

Dr.paed., prof. Ilga Salīte, 

Dr.psych., prof. Anita Pipere 

Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska 

PhD, asoc.prof. Inga Belousa 

2. Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums 2 Eksāmens PhD, pētn. Ilona Mičule 



PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško 

3. Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums 2 Eksāmens Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa 


4. Mūsdienu didaktiskās pieejas un to 

pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi 

5. Holistiskā pedagoģija: 

Vides pedagoģija 

Integrētā pieeja izglītībai 

Garīguma pedagoģija 

6. Pētījuma metodoloģija un organizācija 

izglītībā: 

Zinātniskā darba izstrādes teorētiskais seminārs 

Kvalitatīvās pētniecības pamati 

Kvantitatīvās pētniecības pamati 

Seminārs datu datorapstrādē 

7. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie 

pamati (studējošais izvēlas vienu no 

apakšnozarēm): 


3 Eksāmens Dr.paed., prof.Jeļena Davidova 




6 

6 

Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs 

Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa 




Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa 


Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle 

Dr.Psych., doc. Aleksejs Ruţa 


Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva 

Eksāmens Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 


Vides un ilgtspējīga izglītība 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte 



Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 




Pamatskolas pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne 

Dr.paed., Ţenija Bērziľa 

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 5 Dr.paed., Ţenija Bērziľa 

Mg.paed., pētn. Elga Drelinga 



Mākslas pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova 


Informātika un e-studijas 5 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova 

Profesionālā pedagoģija 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 

Reliģijas izglītība PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško 

PhD, pētn. Ilona Mičule 


Kopā: 30 KP 

15

2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA 

A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP) 

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā 

ieskaite 

9. Personības attīstības teorijas un iezīmes 3 Diferencētā 

mūsdienās 

ieskaite 

10. Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie 3 Diferencētā 

aspekti 

ieskaite 

11. Sadarbības psiholoģija un pedagoģija 4 Diferencētā 

ieskaite 

12. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide 2 Diferencētā 

ieskaite 

13. Vizuālā kultūra izglītībā 

14. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 

teorētisko atziľu aprobācija (studējošais 

izvēlas vienu no apakšnozarēm): 


ieskaite 

Diferencētā 

ieskaite 




Dr.psych., pētn. Valērijs 

Dombrovskis 


Dr.psych., doc. Svetlana Guseva 







Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale- 

Pauliľa 

Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 



Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 

Dr.paed., pētn. Alnis Stakle 

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 


Vides un ilgtspējīga izglītība 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte 

Dr.Phys., asoc.prof. Antonijs Salītis 


Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale- 

Pauliľa 

Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., asoc.prof. Irēna Kokina 


Pamatskolas pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa 

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne 

Dr.Paed., Ţenija Bērziľa 

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 3 Dr.paed., Ţenija Bērziľa 

Mg.paed., pētn. Elga Drelinga 


Dr.Paed., asoc.prof. Skaidrīte Ērliha 

Mākslas pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova 


Informātika un e-studijas 3 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova 

Profesionālā pedagoģija 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča 

Reliģijas izglītība 3 PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško 

PhD, pētn. Ilona Mičule 


Kopā: 20 KP 

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP) 

15. Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai 6 Zinātniskais vadītājs 

16. Pētījumu rezultātu apkopošana un 

uzstāšanās konferencē/maģistra 

zinātniskajos lasījumos 


Kopā: 10 KP 

17. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP) 

17.Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs 

KOPĀ: 

Noslēguma pārbaudījumi: 

18. Gala eksāmens pedagoģijā 

19. Maģistra darba aizstāvēšana 

80 KP 

16

5.1. Studējoš ie 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE 

5.1. tabula 

Studējošo skaita dinamika 

PILNA LAIKA STUDIJAS 

NEPILNA LAIKA 

STUDIJAS 

KOPĀ 

1. studiju 2. studiju 1. studiju 2. studiju 3. studiju 

gads gads gads gads gads 

1999./2000. 78 9 - 70 - 157 

2000./2001. 156 85 - - - 241 

2001./2002. 38 181 - - - 219 

2002./2003. 119 44 - - - 163 

2003./2004. 159 118 - - - 277 

2004./2005. 15 46 84 111 21 277 

2005./2006. 17 14 32 71 119 253 

2006./2007. 21 17 48 31 63 180 

2007./2008. 16 16 16 50 34 132 

2008./2009. 20 20 10 18 51 119 

2009./2010. 20 13 - 9 11 53 

2010./2011. 16 16 - 3 7 42 

2005./2006.studiju gadā studiju programmā studē pilna laika studijās 31 studenti, nepilna laika 

studijās - 235 studenti. 

2006./2007. – studiju programmā studē pilna laika studijās 38 studenti, nepilna laika studijās - 142 

studenti. Šajā studiju gadā no 17 pirmā studiju gada studējošajiem pilna laika studijās 15 studenti 

studē par budţeta līdzekļiem un 2 studē par maksu. 

2007./2008. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem 27 studenti 

studē par budţeta līdzekļiem un 5 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 100 

studenti. 

2008./2009. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 40 studenti, no kuriem 32 studenti 

studē par budţeta līdzekļiem un 8 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 79 studenti. 

2009./2010. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 33 studenti, no kuriem visi studenti 

studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 20 studenti. 

2010./2011. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem visi studenti 

studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 10 studenti. 

17

5.2. Absolventi 

5.2. tabula 

Absolventu skaita dinamika 

PILNA LAIKA 

STUDIJAS 

NEPILNA LAIKA 

STUDIJAS 

KOPĀ 

1998./1999. 9 50 59 

1999./2000. 7 - 7 

2000./2001. 57 - 57 

2001./2002. 141 - 141 

2002./2003. 31 - 31 

2003./2004. 80 - 80 

2004./2005. 16 8 24 

2005./2006. 6 102 108 

2006./2007. 16 63 79 

2007./2008. 12 25 37 

2008./2009. 16 28 44 

2009./2010. 12 9 21 

2010./2011. 13 5 18 

Studiju programmas diploma pielikums atbilst MK noteikumiem Nr.450. Tas sniedz objektīvu 

informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un profesionālu 

atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziľas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto 

studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. 

2005./2006. – Studiju programmu absolvē 108 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir 

81%. 2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 







2009./2010. – Studiju programmu absolvē 21 students, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir 

87,5%. 2009./2010.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 


78%. Šajā studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

18

6.1. Akadēmiskais personāls 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS 

2005./2006.studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanu 

nodrošina 52 docētāji (6.1.1. tabula). Tajā skaitā 39 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir 

vieslektori. 

N 

R 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

25 

26 

27 

28 

29 

30 

31 

32 

33 

34 

UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS 

Broks Andris 

Davidova Jeļena 

Drozdovs Pāvels 

Jurgena Inese 

Krastiľa Elfrīda 

Maslo Irina 

Pokulis Jānis 

Salīte Ilga 

Samuseviča Alīda 

Šļahova Aleksandra 

Vorobjovs Aleksejs 

Ţogla Irēna 

Briede Baiba 

Daugulis Ēvalds 

Ērliha Skaidrīte 

Kokina Irēna 

Ľikiforovs Oļegs 

Pipere Anita 

Salītis Antonijs 

Strazdiľa Irina 

Līdaka Anita 

Lasmanis Aivars 

Bogdanova Nellija 

Dombrovskis Valērijs 

Guseva Svetlana 

Iliško Dzintra 

Liepa Valentīna 

Makarevičs Valērijs 

Miķelsone Ilze 

Skrīvele Maruta 

Uzole Tatjana 

Znutiľš Edgars 

Belousa Inga 

Oļehnoviča Eridiāna 

6.1.1. tabula 

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2005./2006.studiju gadā 

Dr.Phys., prof. 

Dr.Paed., prof. 




Dr.Habil.Paed., prof. 





Dr.Habil.Psych., 

Dr.Habil.Paed.,prof. 


Dr.Paed., as.prof. 

Dr.Art., as.prof. 


Dr.Psych., as.prof. 



Dr.Phys., as.prof. 




Dr.Paed., doc. 

Dr.Psych., doc. 


Ph.D., doc. 







Ph.D., doc. 


PAMATDARBA VIETA 

LU, Fizikas un matemātikas fakultāte 

DU, MMF, Instr. spēles un mūz. teor. kat. 

DU, DMF, Informātikas katedra 

RPIVA, Vispārīgās pedagoģijas katedra 

DU, IVF, Mācību metodiku katedra 

LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 

DU, IVF, Pedagoģijas katedra 


LPA, Pedagoģijas katedra 

DU, MMF, Mākslu katedra 

DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra 


LLU, Izglītības un mājsaimniecības inst.dir. 

DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat. 

DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra 

DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

RPIVA, Izglītības psiholoģijas katedra 


DU, DMF, Fizikas katedra 

LPA, Psiholoģijas katedra 







DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat 



DU, DMF, Matemātikas katedra 





19

35 

36 

37 

38 

39 

40 

41 

42 

43 

44 

45 

46 

47 

48 

49 

50 

51 

Baumane Anna 

Bērziľa Ţenija 

Geriľa Natālija 

Grabovska Rudīte 

Guseva Vija 

Jurāne Anna 

Kehris Aivars 

Kovaļevskis Arnolds 

Kuľicka Irēna 

Larionova Jeļena 

Lūciľa Zaiga 

Silova Larisa 

Stakle Alnis 

Timinska Irēna 

Vanaģele Elita 

Volonte Ilze 

Zavadska Gaļina 

Mag.Paed. 

Mag.Paed. 

Mag.Paed., lekt. 



Mag.Math., lekt. 



Mag.Biol., lekt. 




Mag.Paed. 





Ogres 1.vsk. un Ogres raj. galvenā logopēde 

Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs 





RPIVA direktors 


DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat. 

DU, MMF 

Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs 


DU, IVF 




DU, MMF 

52 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra 

34 docētāji ir ar doktora grādu un 18 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 13 ir doktora studiju 

programmu studenti. 6.1.1. zīmējumā parādīts studiju programmā 2005./2006.studiju gadā 

strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem. 

17 

12 

1 

12 

profesori 23% 

as.prof. 19% 

docenti 26% 

lektori 30% 

asistenti 10 2% 

6.1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gadā 

2006./2007. – Šajā studiju gadā akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” nodrošina 

37 docētāji (skatīt 6.1.2. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir iekrāsotas. Kopējais 

akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 8%. 

NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

Broks Andris 



Pipere Anita 


Salīte Ilga 



Ţogla Irēna 

6.1.2.tabula 





Dr.Psych., prof. 









DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra 


DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 






20

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

25 

26 

27 

28 

29 

30 

31 

32 

33 

34 

35 

36 


Ērliha Skaidrīte 

Kokina Irēna 

Liepa Valentīna 


Belousa Inga 




Kravale Mārīte 


Mičule Ilona 


Skrīvele Maruta 

Uzole Tatjana 



Guseva Vija 

Jurāne Anna 

Kuľicka Irēna 

Larionova Jeļena 

Stakle Alnis 


Vanaģele Elita 

Volonte Ilze 

Zagorskis Andrejs 

Zavadska Gaļina 






Ph.D., doc. 



Ph.D., doc. 



Ph.D., doc. 







Mag.Math., lekt. 

Mag.Biol., lekt. 


Mag.Paed. 




Mg.Psych., lekt. 





DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat 










DU, DMF, Matemātikas katedra 






DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat. 

DU, MMF 





Preiļu rajona izglītības parvalde 

DU, MMF 

37 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra 

Jauno 2006./2007.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā 

33 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 25 

docētāji ir ar doktora grādu un 12 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 9 ir doktora studiju 

programmu studenti. 6.1.2. zīmējumā parādīts studiju programmā 2006./2007.studiju gadā strādājošā 

akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem. 

11 

1 

11 

12 

profesori 23% 

as.prof. 19% 

docenti 26% 

lektori 30% 



2007./2008. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” 

īstenošanu nodrošina 28 docētāji (skatīt 6.1.3. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir 

iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 14%. 

21


1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

25 

26 

27 

28 



Pipere Anita 


Salīte Ilga 




Kokina Irēna 


Belousa Inga 





Kravale Mārīte 


Mičule Ilona 



Ignatjeva Svetlana 

Odiľa Indra 


Stakle Alnis 


Zariľa Sandra 

Stikute Ilga 

Arhipova Olga 

6.1.3. tabula 













Ph.D., doc. 




Ph.D., doc. 



Ph.D., doc. 



Dr.Phys, doc. 


Mg.Paed., lekt. 




Mg.Psych., as. 

Mg.Paed., as. 












Jauno 2007./2008.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā. 

















Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece 

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes 

interešu izglītības metodiskais centrs 

24 no programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 

22 docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 4 ir doktora studiju 

programmu studenti. 6.1.3. zīmējumā parādīts studiju programmā 2007./2008.studiju gadā 

strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem. 

4 

12 

2 

7 

3 

profesori 23% 

as.prof. 19% 

docenti 26% 

lektori 30% 

asistenti 2% 


22



iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 19 %. 


1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

25 

26 



Pipere Anita 

Salīte Ilga 


Broks Andris 

Kokina Irēna 

Belousa Inga 



Austers Ivars 

Odiľa Indra 




Kravale-Pauliľa Mārīte 


Mičule Ilona 



Stakle Alnis 

Zagorskis Andrejs 

Bērziľa Ţenija 

Vereba Dace 

Stikute Ilga 

Arhipova Olga 

6.1.4. tabula 









Ph.D., asoc.prof. 


Dr.Paed., asoc.prof. 

PhD., asoc.prof. 







Ph.D., doc. 


Dr.Phys., doc. 


Mg.Psych., lekt. 

Mg.paed., lekt. 

Mg.Paed., as. 

Mg.Psych., as. 

Mg.Paed., as. 











LiepU, Pedagoģijas katedra 

LU, Psiholoģijas nodaļa 











Preiļu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs 

Izglītības iniciatīvu centra direktore 


Daugavpils 12. vidusskola, ģeogrāfijas skolotāja, 

Raiľa Daugavpils 6. vidusskola, mājturības 

skolotāja 

Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece 

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes 

interešu izglītības metodiskais centrs 

17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 9 ir vieslektori. 20 docētāji 

ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 2 ir doktora studiju programmu 

studenti. 6.1.4. zīmējumā parādīts studiju programmā 2008./2009.studiju gadā strādājošā 

akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem. 

23

3 

9 

3 7 

profesori 23% 

as.prof. 19% 

docenti 26% 

lektori 30% 





iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 % 


1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 



Pipere Anita 

Salīte Ilga 

Kokina Irēna 

Belousa Inga 






Mičule Ilona 



Jonāne Lolita 

Stakle Alnis 

Elga Drelinga 

6.1.5. tabula 









Dr.Paed., pētn. 




Ph.D., pētn. 




Mg.Paed., pētn. 

Mg.Paed., pētn. 
















DU, DMF, Fizikas katedra 




Visiem 17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 15 docētāji ir ar 

doktora grādu un 2 docētāji ar maģistra grādu, abi ir doktora studiju programmas studenti. 6.1.5. 

zīmējumā parādīts studiju programmā 2009./2010.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla 

sadalījums pa amatiem. 

24

34% 

24% 

24% 

18% 

profesori 24% 

as.prof. 18% 

docenti 24% 

pētnieki 34% 




iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 % 


1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 


Pipere Anita 

Salīte Ilga 

Kokina Irēna 

Belousa Inga 





Mičule Ilona 

Oļehnoviča Eridiana 


Aleksejs Ruţa 

Stakle Alnis 

6.1.6. tabula 









Dr.Psych., vad.pētn.. 


Ph.D., pētn. 

Dr.Paed., vad.pētn. 


Dr.psych., doc. 

















15 Elga Drelinga Mg.Paed., pētn. DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

2010./2011. – Jauno šajā studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā. 

Visiem 15 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 14 docētāji ir ar 

doktora grādu un 1 docētāja ar maģistra grādu, docētāja ir doktora studiju programmas studente. 

6.1.6. zīmējumā parādīts studiju programmā 2010./2011.studiju gadā strādājošā akadēmiskā 

personāla sadalījums pa amatiem. 

25

47% 

13% 

20% 

20% 

profesori 24% 

as.prof. 18% 

docenti 24% 

pētnieki 34% 


Studiju programmas īstenošanas kvalitāti nodrošina arī tehniskais personāls, kas ir 4 cilvēku 

sastāvā: studiju programmas sekretāre Ilga Bidzāne, tulces Ginta Gedţune un Inga Gedţune, 

datortīklu administrators Iļja Piščevs. 

6.2. Materiāli - tehniskā bāze 

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īsteošanai tiek izmantota DU materiāli 

tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek izmantotas 

IVF un citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process tiek 

nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: Mācību metodiku katedras kabineti, 

pedagoģijas kabinets, psiholoģijas kabineti, datorklases un diskusiju telpas. Iekšējo DU pārmaiľu 

rezultātā auditorijās pastāvīgi tiek veikts remonts. 

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 25 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu printerus, 

kopētājus, skenerus, kodoskopus, video projektorus, TV un video iekārtas gan studiju, gan 

pētnieciskajiem darbiem. Ir pieejama arī mācību un metodiskā literatūra gan DU bibliotēkā, gan 

kabinetos un katedrās. Notiek nepārtraukta programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās bāzes 

un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas.Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet 

un lokālā DU tīkla Intranet pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu. 

Studiju programmas nodrošinasanā iesaistītais akadēmiskais personāls ir pieejams gan individuālās 

konsultācijās, gan ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību, ko studējošie plaši 

izmanto. Studiju programmas materiāltehniskais nodrošinājums, tai skaitā pieejamie datori, audio 

un video līdzekļi, telpu aprīkojums un studiju vide, nodrošina veiksmīgu studiju procesu. 

2005./2006. – Studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai ir labiekārtota lielā audotorija (Parādes 

1-115). 

2006./2007. – Studiju procesa nodrošināšanai ir iegādatas licences vairāk kā 10 kvalitatīvo datu 

datorapstrādes (NVivo) un kvantitatīvo datu datorapstrādes (SPSS) programmām. Pētniecības 

vajadzībām studentiem un docētājiem ir pieejami 5 diktafoni. 

2007./2008. – Uz šo studiju gadu studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un semināriem ir vairāk 

kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan klēpja datori, vairāk kā 

10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes struktūrvienībā. Ir pieejamas 

2 interaktīvās tāfeles. 

26

6.3. Finansu resursi 

Studiju programmas finansējums tiek nodrošināts gan no valsts budţeta līdzekļiem, gan paredz 

iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu. 

2005./2006. – Studiju maksas apjoms un kārtība tiek uzrādīta par katru studiju gadu atsevišķi un 

tiek iestrādāta studiju līgumā, ko studējošais par visu studiju laiku maģistra studiju programmā 

slēdz ar DU. 

Maksa par studijām pirmā kursa studentiem ir 400 Ls gadā (skatīt studiju maksas aprēķinu 

2005./2006.studiju gadam 5.pielikumā). 

2006./2007. – Ľemot vērā reflektantu vēlēšanos studēt pilna laika studijās, klāt pie valsts 

finansētajām studiju vietām, kas šajā studiju gadā bija 15, tiek piedāvātas papildus studiju vietas 

pilna laika studijās par maksu. Šis piedāvājums gūst atzinību, jo pilna laika studijās par maksu 

studiju gada sākuma ir 7 studenti. 

Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2006./2007.studiju 

gadā ir 520 Ls un 2007./2008.studiju gadā - 570 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam 

kursam nepilna laika studijām 2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008.studiju gadā – 520 

Ls, un 2008./2009.studiju gadā – 300 Ls (skatīt studiju maksas aprēķinu 2006./2007.studiju gadam 

5.pielikumā). 

2007./2008. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 

2007./2008.studiju gadā ir 850 Ls un 2008./2009.studiju gadā – 980 Ls. Studiju maksa šī studiju 

gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2007./2008.studiju gadā ir 750 Ls, 

2008./2009.studiju gadā – 865 Ls, un 2009./2010.studiju gadā – 495 Ls (skatīt studiju maksas 

aprēķinu 2007./2008.studiju gadam 5.pielikumā). Studiju maksas radikālas izmaiľas ir būtiski 

iespaidojušas studējošo skaitu pirmajā kursā. 

2008./2009. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 

2008./2009.studiju gadā ir 1000 Ls un 2009./2010.studiju gadā – 1120 Ls. Studiju maksa šī studiju 

gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2008./2009.studiju gadā ir 870 Ls, 

2009./2010.studiju gadā – 974 Ls, un 2010./2011.studiju gadā – 546 Ls 

2009./2010. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir 

880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku 

informāciju par 2009.gada 15.jūnija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm 

skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa 

2010./2011. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir 

880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku 

informāciju par 2010.gada 27.maija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm 

skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa 

6.4. Bibliotēka 

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām, 

informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā un 

lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā skaitā 

pedagoģijā – 10532, psiholoģijā – 5307, un periodiskie izdevumi – 29610. 2004. gadā saľemtas 

6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 ţurnāli. 

27

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: Interneta pieslēgums; 

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service) 

(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002. gada 

ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku “Daugavpils reģiona publisko 

bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies 

“Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas 

lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus. 

Ir pieejamas 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO 

Publishing, HeinOnline, RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS; izmēģinājuma 

datu bāzes 2004. – 2005.gadā: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA), 

EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online, 

Source OECD, SpringerLink; daudznozaru datu bāzes: Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford 

Journals Online, OCLC, Trial of Education, Managament, Nursing & Health Sciences, Psyhology, 

Blackwell Publishing. Pateicoties daţādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek 

papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķi un 

uzdevumus. 

Līdz ar to, studiju programmas informatīvais nodrošinājums, tai skaitā bibliotēkas fondi gan valsts, 

gan svešvalodās, to aprīkojums un pakalpojumi, nodrošina veiksmīgu studiju procesu. 

2005./2006. – 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO – 

DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION 

Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO. 

2006./2007. – Kopējā informācija par 2006.gadu - saľemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 105 

ţurnāli. DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga veidošanas 

dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank) 

reģionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir 

iespējams pasūtīt grāmatas, ţurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā. 

2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas 

elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana 

un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana. 

Bibliotēkas kopējais krājums uz šī studiju gada sākumu ir 317499 vienības, tai skaitā: 

286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes: 

LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV, 

Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, 

WESTLAW International. 

2008./2009. – 2009. gadā DU lietotājiem ir pieejama ProQuest datu bāze, kā arī ir pieejamas tādas 

jaunas datubāzes kā Encyclopaedia Britannica Online un Rubricon. DU Bibliotēka kļuvusi par 

Pasaules Bankas reģionālo depozītbibliotēku (World Bank Regional Library). Šādas bibliotēkas 

Latvijā ir trīs: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka un Daugavpils 

Universitātes Bibliotēka. Bibliotēkā ir pieejami Pasaules Bankas iespieddarbi un interneta resursi. 

2009./2010. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām 

datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka 

2010./2011. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām 

datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka. 2010. gadā tika izmēģinātas šādas datubāzes: 

Burgundy, Nature Publishing Group, Oxford University Press Journals, Science Online, Taylor & 

Francis group, Wiley – Blackwel. 

28

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ 

DARBĪBA 

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 

Ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu virzieni, kas 

ievērojami atspoguļo maģistra studiju programmas zinātniski pētniecisko pamatu. Šie galvenie 

virzieni ir sekojoši: 

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību; 

2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā; 

3. Vispārīgās didaktikas un priekšmetu metodiku satura integrācijas likumsakarības izglītības 

ilgtspējīgas attīstības kontekstā; 

4. Daudzkultūru un iekļaujošā izglītība; 

5. Vides izglītība; 

6. Pieaugušo pedagoģija; 

7. Profesionālā orientācija; 

8. Atsevišķu pedagoģisko kategoriju izpēte: garīgums, tolerance, radošums, apdāvinātība. 

Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas sekojošas aktivitātes: 

1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde: kopš 2000. 

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija), kopš 2003. starptautiskā ţurnāla 

“Journal for Teacher Education and Training” konference; 

2. Latvijas Zinātľu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti, Daugavpils 

Universitātes iekšējie granti; 

3. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005. studiju gadā 

doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 3 disertācijas; 

4. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas semināri, jaunākās zinātniskās literatūras 

studijas; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; 

5. Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, sadarbības projektos, informatīvos un 

pieredzes izvērtēšanas semināros, u.c.; 

6. Lietišķie pētījumi – sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru. 

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadiem skatīt 3. pielikumā. 

2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt 3. pielikumā. 

2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības 

institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā. 




institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2008.gadu 

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts. 




2010./2011. – Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji savu pētījumu rezultātus publicē 

DU Ilgtspējīgas izglītības institūta izdotajos starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos, 

29

kas ir ieguviši starptautisku atpazīstamību un ir pieejami elektroniskajās datubāzēs CABI un 

SCOPUS un kopš 2009 elektroniskajā platformā VERSITA: 

Journal of Teacher Education and Training (JTET, 2002-2007) un Journal of Teacher 

Education for Sustainability (JTEFS, kopš 2007) 

Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes (2006 & 2007) 

Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE, kopš 2010). 

Sīkāku informāciju par pārējām akadēmiskā personāla zinātniskajām publikācijām skatīt: 

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/zinatnis 

kas_publikacijas 

Programmas docētāju darbība ekspertu un citās zinātniskajās padomēs: 

Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kuriem ir bijusi pieredze citās augstskolās nodrošināto 

studiju programmu izvērtēšanā: Davidova Jeļena, Pipere Anita, Salīte Ilga, Kokina Irēna, 

Belousa Inga, Iliško Dzintra, Aleksejs Ruţa 

DU Zinātnes padomē darbojas: Salīte Ilga 

DU doktorantūras padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, 

DU profesoru padomē pedagoģijas jomā darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena 

DU, Šauļu Universitātes, Ļubļinas Jāņa Pāvila II Katoliskās universitātes un Lietuvas 

sociālās izpētes centra kopīgi veidotajā Socioloģijas un psiholoģijas profesoru padomē 

darbojas: Pipere Anita, Aleksejs Ruţa 

DU Pedagoģijas promociju padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere Anita, 

Belousa Inga, Iliško Dzintra 

DU Psihologijas promociju padomē darbojas: Pipere Anita, Kokina Irēna 

DU Pedagoģijas doktora programmas padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere 

Anita 

Regulāri notiek studiju programmas nodrošināšanā iesaistīto mācībspēku sadarbība ar iepriekšējās 

pakāpes izglītības iestādēm. Kā viens no izteiktākajiem šīs sadarbības veidiem ir mācībspēku 

piedalīšanās tālākizglītības programmu nodrošināšanā (skat.10.pielikumu), kuru organizē DU 

Profesionālās izaugsmes centrs, kura metodiķe ir saľēmusi LR IZM Atzinības rakstu par 

profesionālu darbu un ieguldījumu Latvijas pedagogu profesijas goda atjaunotnei, īstenojot ESF 

projektu "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos". 

Programmas docētāju dalība tālākizglītības nodrošināšanā ir saistīta ar docētāju zinātniskās 

pētniecības rezultātu dissemination, praktisku un inovatīvu pielietošanu. 

Maģistra studiju programmas konceptuālais pamats veidojas sadarbībā ar doktora studiju 

programmu „Pedagoģija”. Pedagoģijas zinātnes nozarē aizstāvētie promocijas darbi gan iezīmē 

maģistra studiju programmā iesaistīto docētāju zinātnisko aktivitāšu virzienus, gan veido saikni 

starp maģistra un doktora studiju programmu teorētisko un pētniecisko virzību. Ľemot vērā to, ka 

doktora studiju programmas „Pedagoģija” raksturīgākais virziens ir ilgtspējības aspekts, tas tiek 

atspoguļots arī promocijas darbos. Līdz ar to, promocijas darbi, kuros tiek aktualizēts ilgtspējīgas 

izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai konteksts, ir veiksmīgs informācijas un novitāšu avots 

maģistra studiju programmas studējošajiem savu zinātnisko darbu veikšanai. Kopš 2006.gada 

doktora studiju programmā „Pedagoģija” aizstāvētie promocijas darbi: 

2006.gads, Rudīte Grabovska “Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā”, 

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte 

2006.gads, Mārīte Kravale “Jauniešu neformālā izglītība Latvijā”, promocijas darba vadītājs 

prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs 

2008.gads, Astrīda Skrinda “Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas 

apguvē”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla 

30

2009.gads, Lolita Jonāne “Kontekstuālās pieejas īstenošana dabaszinību kompetences 

pilnveidei vispārējā vidējā izglītībā”, promocijas darba vadītājs Dr. habil.phys., emeritētais 

profesors Edvīns Šilters 

2009.gads, Māris Čačka “Studentu radošās darbības attīstība mākslas studiju procesā”, 

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova 

2009.gads, Jeļena Ķipure “Vācu valodas kompetences veidošanās studiju procesā”, 

promocijas darba vadītāja prof., Dr. philol., Ilze Kangro, zin. konsult. prof., Dr. habil. paed., 

Jānis Pokulis 

2010.gads, Aina Strode “Studentu patstāvīgā profesionālā darbība pedagoģiskajā praksē”, 

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova 

2010.gads, Ţenija Bērziľa “Mentorings sadarbības kultūras veicināšanai iekļaujošā skolā”, 

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte 

2011.gads, Inta Ostrovska „Latvijas iedzīvotāju izglītība sociālās audzināšanas kontekstā”, 

promocijas darba vadītājs prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs 

2011.gads, Daiga Zaķe „Multikulturāla pedagoģiska procesa īpatnības čigānu (romu) skolēnu 

iekļaušanai vispārējā izglītībā”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla 

2011.gads, Alnis Stakle „Mediju kompetence ilgtspējīgā skolotāju izglītībā”, promocijas darba 

vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova 

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta 

zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu 

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un 

3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads”. 

7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes 

Studiju programma ir integrēta DU Izglītības un vadības fakultātes struktūrā un tās attīstība ir 

saistīta ar fakultātes docētājiem piešķirtajiem grantiem un starptautiskajām zinātniskajām 

aktivitātēm. 

Līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes (Kanāda) projektā “Reorienting 

Teacher Education to Address Sustainability”; tā ietvaros notiek daţādas starptautiskās 

aktivitātes un izveidoti vairāki sadarbības tīkli: 

o 2001/2002 pētījumu projekts Nr.347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju Latvijā” un sadarbība tā ietvaros ar LPA un LLU; 

o grants Latvijas ZA pētījumu projektam Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis 

holistiskā skatījumā” 

o Starptautiskā ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (JTET) izveide un kopš 

2003. gada ikgadējas starptautiskas JTET konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education” organizēšana (http://www.dau.lv/ise) 

o 2003. gadā – starptautisks sadarbības tīkls (European Regional Sub-Network for 

Reorientation of Teacher Training towards Sustainable Development) 

o 2005. gadā - Baltijas un Melnās jūras Konsorcijs (Baltic and Black Sea Circle Consortium - 

BBCC) 

Klusā okeāna konsorcija (Pacific Circle Consortium - PCC) sadarbības tīkls: 

o demonstrējošo pētījumu projekts 

o ikgadējās konferences 

Starptautiskais universitāšu tīkls “Environmental Management for Sustainable University” 

Programma Nordic plus un Comenius projekti Baltijas Universitāšu programmas (BUP) 

sadarbības tīkla ietvaros 

Projekti un ar tiem saistītās zinātniskās aktivitātes: 

o Projekti “Soli pa solim” 

31

o Izglītības Iniciatīvu centra projekti “Parent Role in Inclusion of Children with Special 

Needs”, “Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!” un Lietišķo pētījumu grupa, kas darbojas pie 

Izglītības Iniciatīvu centra 

o Augstskolu projekts “Pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences 

pilnveide” 

o ESF projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” 

Kopš 2004. gada tiek piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā 

konkursā finansējumu saľēmuši prof. I.Salīte, as.prof. A.Salītis, as.prof. A.Pipere, prof. A. 

Šļahova, doc. I.Belousa. Šie granti ir veicinājuši pieredzes apmaiľu vairākos starptautiskos 

projektos un sadarbības tīklu tālāku attīstību. 

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadam skatīt 3. pielikumā. 


institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005.gadu 3. pielikumā. 











2010./2011. – Akadēmiskā personāla profesionalitātes atbilstību studiju programmas didaktiskajai 

koncepcijai un saturam nosaka akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes un ar tām saistītā 

nepārtrauktā akadēmiskā personāla mobilitāte un kvalifikācijas paaugstināšana. Nozīmīgākie 

nacionāla un starptautiska līmeľa projekti, kurus ir īstenojuši studiju programmas mācībspēki kopā 

ar citu Latvijas un ārvalstu augstākās izglītības iestāţu akadēmisko personālu: 

UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education towards Sustainable 

Development” 2000-2004; UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education 

towards Sustainable Development” second stage 2006-2010 - contribution in creation of 

guidelines and recommendations for reorienting teacher education to address sustainability; 

LIFELONG LEARNING ERASMUS IP projects: “Education for sustainable development: 

exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”(2010-2011), “Educational 

contributions to building cohesion within European social and institutional life” (2007-2010), 

“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for 

inclusion” (2005-2006); 

LIFELONG LEARNING ERASMUS project: “ICT-enabled Education for Sustainable 

Development” (2010 - 2012); 

SOCRATES program COMENIUS 2.1 projects “Education for Change – education for 

sustainable development with focus on local collaboration” (2005-2009), “ICTime - ICT as a 

Tool of Intercultural and Media Education” (2006–2009), “Children as researchers in the 

primary schools in Europe (CARIPSIE)” (2006–2009); 

Pacific Circle Consortium in educational research project: “Teacher Education for the Future: 

Collaborative study of PCC countries on education for sustainable development: Problems 

and perspectives upon beginning the UNO decade” (2005-2014); 

32

Latvian Ministry of Education and Science projects: “Spirituality as Meta-Curricular 

Component of Sustainability Oriented Teacher Education” (2006-2008), “Sustainabilityoriented 

researcher's identity in Master study programmes in psychology and pedagogy” 

(2006), “Creation of environment for development of sustainable education theory and 

research skills in educational action research in teacher education” (2007-2008); 

Latvian Academy of Sciences research projects: “Model of Sustainable Education in Holistic 

Perspective” (2005-2008), “Creating the theory of sustainable education in educational 

action research in a higher education institution” (2009 – 2012). 

Sīkāku informāciju par studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalību starptautiskajos 

tīklojumos un projektos skatīt: 

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/Petnieci 

skie_un_zinatniskie_projekti 

Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības tematika ir aktuāla un atspoguļo studiju 

programmas didaktisko koncepciju, saturu un nākotnes attīstību. Zinātniskās pētniecības tematikas 

sasaisti ar docētāju studiju kursiem nodrošina studiju procesā nodrošinātā studiju procesa un 

pētniecības integrācija, kas tiek veikta kā darbības pētījums (action research). Docētāju pieredze 

par darbības pētījuma izmantošana in researching and implementing the aims of the UN Decade is 

published in a co-publication between Tudor Rose and UNESCO for the UN Decade of Education 

for Sustainable Development 2005-2014 “Tomorrow Today: Learning to build a sustainable 

future”. 

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla sadarbība un impact: 

national level - cooperation with Latvian higher education institutions, the Ministry of 

Education and Science and UNESCO National Commission, schools and the community; 

Coordinating activity for sustaining co-operation in the established Baltic and Black Sea 

Circle Consortium in Educational Research (BBCC) 

Active participation in global cooperation networks (UNESCO/UNITWIN project network for 

reorientation of teacher education to address sustainable development, the global Earth 

Charter network for development of teacher education and lifelong education programmes, 

and collaboration with EU and Pacific region networks). 

Šī sadarbība nodrošina studiju programmas sasaisti ar starptautiskas, nacionālas un reģionālas 

nozīmes pētniecības un citiem centriem, līdz ar to, raksturo gan reģionāla, gan nacionāla, gan 

starptautiska mēroga attīstības uzdevumus. 

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalība zinātnisko izdevumu redkolēģijās: 

Ilga Salīte: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes raksti, Seviļas Universitātes rakstu 

krājums, Journal of Teacher Education for Sustainability, Journal of Research & Reflections 

in Education, Proceedings of the 6th International Conference “Person. Color. Nature. 

Music”, Discourse and Communication for Sustainable Education 

Anita Pipere: Journal of Teacher Education for Sustainability, Discourse and Communication 

for Sustainable Education, International Business: Innovations, Psychology, Economics, 

International Journal of Sustainability in Higher Education (IJSHE), Eurasian Journal of 

Educational Research (EJER), ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA, Psiholoģija Mums, 

Latvijas Universitātes LU Zinātnisko rakstu krājums “Psiholoģija” 

Dzintra Iliško: Journal of Teacher Education for Sustainability, Panorama, , starptautiskās 

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi 

Inga Belousa: Discourse and Communication for Sustainable Education, starptautiskās 

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi, 

Suhumi Valsts universitātes (Gruzija) starptautiskais žurnāls „Education”, Latvijas 

Lauksaimniecības universitātes rakstu krājums 

33

Eridiana Oļehnoviča, Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa: Daugavpils Universitātes 

52. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums 

Ilona Mičule: starptautiskās JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education.” rakstu krajumi 

Alnis Stakle: Vortāls www.foto.lv 

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta 

zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu 

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un 

3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads” 

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā 

Studentu pētniecisko prasmju attīstība ir viena no maģistra studiju programmas prioritātēm. Lai to 

sekmētu, studiju plānā ir iekļauts gan priekšmetu bloks “Pētījuma metodoloģija un organizācija 

izglītībā”, gan sadaļa “Pētījuma rezultātu aprobācija”, kas ietver “Pētījumu rezultātu apkopošana 

un uzstāšanās konferencē/maģistra zinātniskajos lasījumos” un “Zinātniskā raksta sagatavošana 

publicēšanai”. 

Pētniecības veicināšanai visas universitātes līmenī ir nodibināta Daugavpils Universitātes Jauno 

zinātnieku asociācija (DUJZA), kura rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus 

informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Programmā studējošie konferencē uzstājas ar ziľojumu par 

veiktajiem pētījumiem, pēc konferences zinātniskie raksti tiek publicēti konferences materiālu 

krājumā. Ľemot vērā, ka konference parasti notiek pāris mēnešus pirms maģistra darba 

aizstāvēšanas, studējošajiem ir iespēja par savu iesākto pētījumu saľemt citu jauno pētnieku 

viedokli, kas parasti ir arī pozitīvs pavērsiens maģistra darba izstrādē. Studiju programmas studenti 

piedalās arī konferences organizēšanā un zinātnisko krājumu sagatavošanā. Bez tam, studentiem ir 

iespēja uzstāties arī reģionālajās vai starptautiskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan 

tas netiek bieţi izmantots. 

Kopš 2004.g. tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var pieteikt arī 

ikviens DU akadēmiskajā programmā studējošais. Šī iespēja vēl nav pārak plaši izmantota un 

paver plašas iespējas. 

Visplašāk studentu pētnieciskais darbs tiek atspoguļots maģistra darbos. Aizstāvēto maģistra darbu 

tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos pedagoģijas problēmjautājumus: mācību procesa 

sociālais aspekts, daţādu prasmju (valodas, domāšanas, pētniecības, pašvērtējuma, lēmumu 

pieľemšanas, u.c. ), attieksmju, intereses, radošuma un motivācijas attīstība, mācību procesa 

individualizācija, un pedagogu profesionālā pilnveide. (skatīt aizstāvēto maģistra darbu tēmu 

sarakstu 7.pielikumā). Bieţāk izmantotās pieejas maģistra darbos ir: humāna pieeja, kontekstuāla 

pieeja, ekoloģiskā/holistiskā pieeja. Kopumā maģistra darbu tēmas raksturo apakšnozares 

īpatnības. Tēmu izvēle tiek apstiprināta Pedagoģijas katedras sēdē, kas sekmē savlaicīgu tēmas 

izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas īpatnībām. 

Lai izpētītu citu valstu pētījumu pieredzi izglītībā, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un 

patstāvīgo darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angļu 

valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu lietot Internetā specializētos pētniecības ţurnālus un 

jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās. 

2005./2006. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar 7 ES dalībvalstu studentiem piedalījās 

ERASMUS IP projekta “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining 

opportunities for inclusion” (reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3) 

34

intensīvajā programmā, kas notika Tessedik Sámuel Főiskola, Békéscsaba (Ungārija) 2006.g. 18.- 

30.jūnijā. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezetāciju un uzdevumus 

citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai 

iekļaušanai. Izvēlētā gadījuma izpēte un prezentācija bija par čigānu bērnu iekļaušanu Latvijas 

sabiedrībā. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas 

motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par 

starptautisku sadarbību pētniecības jomā. 

Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils 

Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 48.jauno 

zinātnieku konferencē 2006. gada 27. – 28. aprīlī. 

Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos pedagoģijas 

problēmjautājumus: vērtīborientācija, bilingvālā pieeja, mācību sasniegumi, bērncentrēta mācību 

vide, sociālā vide, integrācija, kompetences, attieksmes, priekšstati, vērtības, radošums, u.c. 

2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

2006./2007. – Maģistra studiju programmas studenti piedalījās SOCRATES programmas 

Comenius 2.1 projekta CARIPSIE “Children as researchers in primary schools in Europe” 

(reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21) ietvaros organizētajā studiju vizītē 

un pieredzes apmaiľā par mācību procesa organizēšanu Hogskolen in Bergen, Bergenā, Norvēģijā 

2007.gada 12.- 23.martā. 


Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 49.jauno 

zinātnieku konferencē 2007. gada 3.-2.maijā. 


problēmjautājumus: interešu izglītība, vērtīborientācija, mācību vide, sociālais aspekts, mācīšanās 

motivācija, mācību sasniegumi, mediji izglītībā, integrētā pieeja, radošums, u.c. 2006./2007.studiju 

gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

2007./2008. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar studentiem no Samuel Tessedik 

koledţa (Ungārija), Rietumanglijas Universitāte (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment Ohridski 

Universitāte (Bulgārija), Viļľas Universitāte (Lietuva), Porto Universitāte (Portugāle), Matthew 

Bel Universitāte (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskā Universitāte (Somija) piedalījās 

LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta “Izglītības ieguldījums Eiropas 

sociālās un institucionālās jomas saskaľotas darbības un labklājības veicināšanā” (“Educational 

contributions to cohesion and well-being in European social and institutional life”) (reģistrācijas 

Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1) intensīvajā programmā, kas notika Daugavpils 

Universitātē no 19.jūnija līdz 2.jūlijam. Projekta intensīvās programmas mērķis bija integrēt 

izglītības, sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas 

nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaľotas darbības izpēti. Studentu uzdevums bija 

veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu 

izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekļaušanai. Piedalīšanās intensīvajā 

programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot 

programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību 

pētniecības jomā. 


Universitātes un Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā 

Daugavpils Universitātes 50.starptautiskajā konferencē, kas notika 2008. gada 15.-17.maijā. 

35


problēmjautājumus: starpkultūru izglītība, izglītības virssaturs (attieksmju veidošanās, 

vērtībizglītība, personības attīstība), mācību saturs un mācību metodes, sociālais aspekts, 

mācīšanās motivācija, skolēnu radošā darbība mācību procesā, u.c. 2007./2008.studiju gadā 

aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

2008./2009. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja 

Daugavpils Universitātes un Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) 

rīkotajā Daugavpils Universitātes 51.starptautiskajā konferencē, kas notika 2009.gada 15.- 

18.aprīlī. 


problēmjautājumus: sociālais aspekts, mācību saturs, mācību vide, mācību motivācija, skolotāja 

profesionālā kompetence u.c. 2008./2009.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu 

skatīt 7.pielikumā. 

2009./2010. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja 



17.aprīlī. 


problēmjautājumus: (1) sociāli-emocionālais aspekts gan pirmsskolā, gan skolā, gan bērna 

adaptācijas procesā skolā, gan izglītības iestādes un vecāku mijiedarbībā; (2) daţādu prasmju un 

kompetenču – pētniecisko, pašnovērtēšanas, runas, stāstītājprasmju un dzimuma lomu attīstība 

pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem; (3) daţādu attieksmju – pilsoniskās attieksmes, 

attieksmes pret dabu, pret skolas tradīcijām veidošanās un attīstība pirmsskolas vecuma bērniem 

un skolēniem; (4) ekoloģisko priekšstatu un ekoloģiskās kultūras veidošanās pirmsskolā un skolā; 

(5) daţādu skolotāja profesionālās meistarības aspektu un kompetenču – pētniecības un 

pašizvērtēšanas – attīstība; (6) ilgtspējības aspekts mācību saturā; u.c. 2009./2010.studiju gadā 

aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

2010./2011. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus ir prezentējuši 



15.aprīlī, kā arī Rēzeknes Augstskolas Inţenieru fakultātes rīkotajā 15.starptautiskajā studentu 

zinātniski praktiskajā konferencē „Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas.” 2011.gada 27.aprīlī. 

Maģistra studiju programmā studējošie kopā ar citiem 35 bakalaura, maģistra un doktora studiju 

programmās studējošie no 7 projekta dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm: Daugavpils 

Universitātes Izglītības un vadības fakultāte, Szent István Universitāte (Ungārija), Rietumanglijas 

Universitāte (Lielbritānija), Porto Universitāte (Portugāle), PIRAMK Politehniskā Universitāte 

(Somija), Kipras Universitāte (Kipra), Vasile Goldis Aradas Rietumu Universitāte (Rumānija) un 

Karadenizas Melnās jūras Tehniskā Universitāte (Turcija), piedalījās Lifelong Learning Erasmus 

intensīvās programmas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Pozitīvo iespēju meklējumi vēlamajai 

nākotnei vietējā un globālajā līmenī” (“Education for sustainable development: exploring hopeful 

pathways to preferable local and global futures”) (reģistrācijas Nr. 10/0242-E/4004) intensīvajā 

programmā, kas notika Daugavpils Universitātē no 9.līdz 23.jūnijam. 2010.gadā projekts, kura 

ietvaros tiek organizētas ikgadējās intensīvās programmas, tika nominēts kā viens no sešiem 

Eiropas veiksmīgākajiem projektiem sociālās iekļaušanas jomā. Sīkāku informāciju par projektu 

var atrast http://gfk.tsf.hu/erasmusip/ Šī gada intensīvās programmas mērķis bija integrēt izglītības, 

sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas, pētot ilgtspējīgas 

attīstības piemērus gan savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un globālajā līmenī. Intensīvās 

36

programmas laikā tika veikts ilgtspējības izvērtējums valstiskās un nevalstiskās institūcijās un 

sociālajā vidē, un veidoti personīgie un profesionālie naratīvi. Piedalīšanās intensīvajā programmā 

bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās 

pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā. 

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) 2011.gada 24. martā maģistra studiju 

programmas „Pedagoģija” 1.kursa studentu komanda (studentes Inga Miezīte, Inga Gribuška, 

Linda Casno, Linda Dambrovska, Agnese Gaide) piedalījās Starpaugstskolu pedagoģijas olimpiādē 

„Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru sabiedrībā” un ieguva pirmo vietu. Katrai 

komandai bija jāsagatavo un jāprezentē mājas darbs, kurš atspoguļotu savas augstskolas specifiku 

un kultūrvides piedāvātās integrācijas iespējas. Pārējos uzdevumos bija jāparāda savas zināšanas 

un prasmes terminu skaidrojumos, situāciju analīzē un izspēlē, kā arī jauniešu subkultūru 

atpazīšanā un raksturošanā. Atsevišķs uzdevums tika dots komandu kapteiľiem – atpazīt daţādu 

kultūrgrupu pedagoģisko ţargonu. 

Aizstāvētās maģistra darbu tēmas raksturo daţādus pedagoģijas zinātnes aspektus: (1) mācību 

procesa sociālais aspekts, (2) mācību procesa individualizācija, (3) mācību sasniegumu vērtēšana, 

(4) informācijas tehnoloģijas mācību procesā, (5) izglītības programmu ilgtspējības aspekts, (6) 

skolas kultūrvides ilgtspējība. u.c. Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver daţādus 

pedagoģijas problēmjautājumus: (1) bērnu kreiļu iekļaušanās, (2) sporta komandas saliedētība, (3) 

mācību un profesionālā darba motivācija, (4) pedagoga profesionālā kompetence un profesijas 

izvēles motīvi, (5) ekoloģiskās attieksmes veidošanās, (6) veselīga dzīvesveida pieredze, u.c., kuri 

ir pētīti gan skolas – pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas, gan nozaru – vides un sporta 

pedagoģijas, gan neformālās sporta izglītības, gan informālās izglītības kontekstā. 

2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 

Maģistra darbu tēmas iekļaujas kopējā DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās pētniecības 

virzībā. Studējošo dalība zinātniskās konferencēs un citās aprakstītajās zinātniskajās un radošajās 

aktivitātēs raksturo studiju programmas mērķus un uzdevumus un apliecina studiju programmas 

deskriptoros aprakstītās profesionālās kompetences attīstību. 

7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs 

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies 

veiksmīgi kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība tiek 

īstenota ar docētājiem no līdzīgām studiju programmām sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas 

Universitāte, Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 

Liepājas Pedagoģijas akadēmija, RPIVA, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpauţas kopīgi 

organizējot un piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiľas semināros, uzaicinot docētājus kā 

vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar 

Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišķu skolu 

vadītājiem. 

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no 

vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Anadolu universitāte (Turcija), Berlīnes Brīvā 

universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte (Austrālija), Debrecenes universitāte (Ungārija), 

Dienvidfloridas universitāte (ASV), Dienvidoregonas universitāte (ASV), Edge Hill koledţa 

(Anglija), Edinburgas universitāte (Anglija), Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte 

(ASV), Gavles universitāte (Zviedrija), Gdaľskas universitāte (Polija), Helsinku universitāte 

(Somija), Hercena Pedagoģiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija), Jorkas 

universitāte (Kanāda), Kaļiľingradas valsts universitāte (Krievija) Klaipēdas universitāte 

(Lietuva), Krakovas Pedagoģiskā akadēmija (Polija), Manchester Metropolitan universitāte 

37

(Anglija), Oslo universitātes koledţa (Norvēģija), Oulu universitate (Somija), Paranas Fderālā 

universitāte (Brazīlija), Rhodes universitāte (Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts 

(Zviedrija), Šauļu universitāte (Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloģiskā 

universitāte Pori (Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), Viļľas 

universitāte (Lietuva), Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts universitāte 

(Baltkrievija), West Indies universitāte (Jamaika), Ziemeļkolorado universitāte (ASV). Svarīgākās 

sadarbības formas ir pieredzes apmaiľa, līdzdalība konferencēs, staţēšanās, kopīgu pētījumu 

plānošana un veikšana. 

Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu 

programma (BUP – www.bup.fi). Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā 

“Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, 

izveidots atzīts ţurnāls JTET ar starptautisku redkolēģiju, tiek rīkota ikgadējā starptautiskā 

konference JTET, kas katru gadu notiek kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - Daugavpils 

universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte 

(Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somijā), 2007. gadā - Debrecenes universitāte 

(Ungārija), 2008. gadā – Anadolu universitāte (Turcija). 

Dalība starptautiskās organizācijās, tai skaitā: UNESCO-ACEID, Austrālijas vides izglītotāju 

asociācija (AAEE), Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociācija (EEASA), Starptautiskā Sadarbības 

Izpētes asociācija (International Association for the Study of Co-operation), Eiropas Mūzikas 

Skolotāju asociācija (EAS), National Society for Education in Art and Design (NSEAD), Eiropas 

Skolotāju Izglītības asociācija (ATEE). Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu un 

zinātniskās darbības pārskatu skatīt 3.pielikumā. 

Sadarbības veicināšanai ar ārzemju augstskolām tika izveidots jauns informācijas buklets par 

studiju programmu angļu valodā, kas kopā ar citiem informācijas materiāliem par programmu tiek 

prezentēts apmeklētajos semināros un konferencēs. Reklāmas un informatīo izdevumu sarakstu par 

studiju iespējām skatīt 6.pielikumā. 

2005./2006. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu 

interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām 



interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām 


2007./2008. – Ir noslēgti jauni sadarbības līgumi studējošo un docētāju mobilitātei. Ir atjaunoti un 

pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas 

un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā. 


interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām 


2009./2010. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā 

http://www.du.lv/lv/studijas/programmas 

2010./2011. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā 

http://www.du.lv/lv/studijas/programmas un http://www.du.lv/lv/studentiem 

38

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

Vērtējot akadēmiskās maģistra studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri ir 

norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības 

standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem programmu mērķiem un 

uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem; vērtējuma obligātums; un pārbaudes 

veidu daţādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu skalā. 

Studējošo sasniegumu vērtēšanas standarti katram studiju kursam ir iekļauti studiju kursu 

aprakstos, ar studējošajiem tiek pārrunāti katra studiju kursa pirmajā nodarbībā, kā arī 

studējošajiem tiek nosūtīti elektroniskā formātā. Noslēguma pārbaudījumu (gala eksāmena 

pedagoģijā un maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas) prasības studējošajiem ir pieejamas 

studiju procesa sākumā pirmajā studiju gadā. Lai nodrošinātu maģistra darba izstrādi paredzētajā 

laikā un paaugstinātu studējošo motivāciju, programmā kā starprezultātu vērtējums ir ieviests 

maģistra darba vadītāja nonērtējums par maģistra darba izstrādi katrā eksāmenu sesijā, atbilstoši 

maģistra darba izstrādes 20 kredītpunktiem sadalot tos pa semestriem: 6 KP 1.semestrī, 5 KP 

2.semestrī, 2 KP 3.semestrī un 7 KP 4.semestrī pilna laika studijās un 3 KP 2.semestrī, 3 KP 

3.semestrī, 5 KP 5.semestrī un 9 KP 5.semestrī nepilna laika studijās. 

Apgūto studiju rezultātu novērtēšanas metodes ir objektīvas un balstās uz darba tirgū nepieciešamo 

kompetenču (personīgā viedokļa izteikšana, konstruktīva un kritiska domāšana, pētniecībā balstīta 

praktiskā darbošanās, ilgtspējības principa aktualizācija, elastība daudzveidīgā informācijas 

daudzumā un daudzpusīgā vidē, u.c.) attīstību. 

Studējošo studiju rezultāti tiek analizēti galvenokārt studiju programmas Padomē un IVF Domes 

sēdēs, kad tiek izskatīts jautājums par studējošo rotāciju katra semestra beigās. Studējošo studiju 

rezultātes apguves vērtējums ir pieejams arī visam programmā iesaistītajam akadēmiskajam 

personālam. Īpaši tiek analizēti arī maģistra darbu izstrādes rezultāti. 

Studiju programmas darbības rezultātu iekšējā izvērtēšana notiek noslēguma pārbaudījumos, kad 

studējošie kārto gala eksāmenu pedagoģijā un aizstāv izstrādātos maģistra darbus. Noslēguma 

pārbaudījumu komisijā piedalās akadēmiskais personāls no DU Ilgtspējigas izglītības institūta, kur 

šī maģistra studiju programma ir piesaistīta. Šajos pārbaudījumos studējošo sniegums tiek vērtēts 

studiju programmas deskriptorā iekļauto studiju rezultātu kontekstā. Noslēguma pārbaudījumi ir 

atklāts pārbaudījumu veids, kurā pieredzi smelties kā klausītāji piedalās arī akadēmiskais personāls 

noDU IVF Macību metodiku katedras, kas nodrošina šī paša - pedagoģijas virziena bakalaura 

studiju programmas. Tas tiek organizēts ar mērķi nodrošināt bakalaura un maģistra studiju 

programmu pēctecību, kā arī veicināt bakalaura studiju programmās strādājošo docētāku 

profesionālo kompetenci. 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM 

Pedagoģijas maģistra programma ir klasiska pēcbakalaura studiju programma, kas gan Latvijas 

citās augstskolās, gan citu valstu augstskolās tiek piedāvāta pedagoģisko akadēmisko vai 

profesionālo bakalaura studiju beidzējiem. Klasiskajās Eiropas Savienības valstīs, Amerikas 

Savienotajās valstīs, arī Āzijas, Klusā okeāna valstīs un Austrālijā tiek piedāvāti trīs maģistra 

līmeľa programmu veidi izglītības studijām: (1) Master of Science in Education, (2) Master of Arts 

in Education, (3) Master of Education. Atšķirības starp šiem programmu veidiem galvenokārt 

nosaka kredītpunktu skaits un ievirze (9.1.tabula). Lai gan šīs programmas daţādās valstīs atšķiras 

39

gan laika ziľā, gan arī mācāmo priekšmetu kombinācijās, Master of Education vairāk līdzinās DU 

Izglītības un vadības fakultātē īstenotajai pedagoģijas maģistra programmai. 

Augstskola 

Iegūstamais 

grāds 

KP 

skaits 

Studiju 

ilgums 

Citas 

iezīmes 

Viļľas 

Pedagoģiskā 

Universitāte, 

Lietuva 

www.vpu.lt 

Izglītības 

(edukoloģijas) 

zinātľu 

maģistrs 

Kauľas 

Tehnoloģiskā 


Lietuva 

www.ktu.lt 

Izglītības 

(edukoloģijas) 

zinātľu 

maģistrs 

Tallinas 

Pedagoģiskā 


Igaunija 

www.tpu.ee 

Izglītības 

maģistrs 

(Master of 

Education) 

80 KP 80 KP 80 KP 

(120 ECTS) 

2 gadi 

(4 semestri) 

Vispārīgā daļa 

+ specializācija 

- 51 KP; 

Pētniecība + 

maģistra darba 

rakstīšana - 29 

KP 

2 gadi 

(4 semestri) 


+ specializācija 

- 48 KP; 

Pētniecība + 

maģistra darba 

rakstīšana - 32 

KP 

2 gadi 

(4 semestri) 


+ 

specializācija 

+ pētniecība - 

60 KP; 

Maģistra 

darbs - 20 KP 

9.1.tabula 

Pedagoģijas maģistra programmu salīdzinājums 

Bristol 

University of 

the West of 

England, UK 

www.uwe.ac.uk 

Izglītības 

maģistrs 

(Master of Arts 

in Education) 

Oulu 


Somija 

www.oulu.fi 

Izglītības 

maģistrs 

(Master of 

Education) 

180 kredīti 160 KP 

(240 ECTS) 

Kolumbijas 

Universitātes 

Skolotāju 

Koledţa, ASV 

www.tc. 

columbia.edu 

Izglītības 

maģistrs 

(Master of Arts 

in Education 

un Master of 

Education) 

MA -32 vai 38 

punkti; 

Ed.M – 

60 punkti + 

maģistra darbs 

– 6 punkti 

3 gadi 5 gadi Nav noteikts 

Pētniecības 

modulis – 30 

kredīti; 

Maģistra darbs 

– 60 kredīti 

Maģistra darbs 

– 20 kredīti 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA 

Ed.M 

programmā 

uzľem ar 

pieredzi 

izglītībā vai 

pēc MA 

programmas 

beigšanas; 

30 punktus 

pārskaita no 

MA 

programmas, 

ja tā pabeigta 

Skolotāju 

koledţā; 

Specializācija 

– vismaz 18 

punkti 

Kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti: uzľemot studentus; pieľemot darbā 

akadēmisko un pārējo personālu; sesijās - studējošajiem; vērtējot un pilnveidojot studiju 

programmas; vērtējot struktūrvienības un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem; 

vērtējot daţāda līmeľa DU vadītāju darba efektivitāti un kvalitātes pilnveidošanas uzdevumu 

izpildi. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija 

un neatkarīga eksperta vērtējums; pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma. 

Kvalitātes ārējo kontroli (licencēšana, akreditācija) sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības 

un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Studiju 

darba kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada 

Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Mācību padome. 

40

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, pieľemta, un uzlabota balstoties 

uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un programmas studentu iesaistīšanās 

nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējums un atgriezeniskā saites 

sniegšanas procesā. Katrā studiju gadā tiek plānoti: 

studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt 

iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju 

gadā; 

studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kur tiek diskutēts par 

programmas prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā; 

katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījuma nokārtošanas; 

studiju procesa izvērtēšana studiju gada beigās; 

studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot programmas 

vadībai “Jautājumu un ierosinājumu lapu”; 

studiju programmas pašizvērtējuma ziľojums, ko programmas direktors katra studiju gada 

beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU Izglītības un vadības fakultātes Domē iesniedz 

SKNC un publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php); 

stipendiju komisiju sēde, līdzdalība IVF domē, un Studentu Padomē. 

Lai novērtētu studiju kvalitāti, katra studiju gada noslēgumā tiek veikts studiju programmas 

izvērtējums kopumā. Datu vākšanai tiek iedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa. 

Tiek aptaujāti katra studiju gada pilna un nepilna laika studijās studējošie. Iegūtie dati katra studiju 

gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti gan Pedagoģijas katedras sēdē, gan IVF Domes sēdē. 

Vispārīgās tendences par studentu attieksmi pret izvēlēto studiju programmu ilustrē studējošo 

atbildes uz aptaujas jautājumiem. Studējošo attieksmI par izvēlēto studiju programmu kopumā 

skatīt 10.1.zīmējumā. 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

53 

55 55 

50 

25 

68 

9 

56 

70 

3334 

35 

29 

46 46 46 

28 

13 

11 10 

5 

3 4 

0 0 0 0 0 0 00 0 0 0 0 0 0 00 

pilnībā apmierina daļēji neapmierina pilnībā 

neapmierina 

10.1.zīm. Studentu viedoklis par to, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā 

16 

2002/2003 

2003/2004 

2004/2005 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

2010/2011 

Apkopojot studentu atbildes var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju procesa nodrošinājumu 

ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par datortehnikas un Internet izmantošanu 

studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju procesa nodrošinājumu ar 

vieslektoriem, par sadarbību ar docētājiem, par studiju programmas realizēšanu kopumā ir 

pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas progresē ar katru studiju gadu. 

41

Atsevišķi tiek analizēti studējošo ieteikumi palielināt un samazināt apjomu konkrētiem studiju 

kursiem. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs, lai studiju programmā veiktu izmaiľas 

un to uzlabotu. Apkopotie dati dod pamatu uzskatīt, ka šajā posmā studiju programma tika īstenota 

veiksmīgi, ka ir bijusi zināma attīstība, un iesāktais ceļš, uzturot nepārtrauktu atgriezenisko saiti 

starp studējošajiem un docētājiem, ir jāturpina. 

Tiek aptaujāti programmas absolventi un izglītības iestāţu vadītāji. Iegūtās ziľas palīdz apkopot un 

izanalizēt datus par atbilstoša reģiona skolu iesaistīšanos maģistratūras studiju programmās, 

pētnieciskā darba īstenošanu konkrētajās darba vietās, skolotāju pieejām, jaunāko atziľu ieviešanu 

praksē. Negatīvas atsauksmes par programmu, studējošajiem un programmas beidzējiem nav 

saľemtas. 

Skolu vadītāju aptauja ir devusi ieskatu par to, kā tiek vērtēta šī studiju programma no izglītības 

darbinieku pozīcijām, kā, iesaistoties daţiem skolotājiem studijās, mainās skolas kolektīva darbība. 

Skolu direktori ir snieguši ziľas, ka ir apmierināti ar to, ka skolotāji studē maģistra programmā. 

Aptaujās paustais viedoklis liecina, ka skolu vadītāji, arī skolotāji, kas jau ir vai kādreiz ir bijuši šīs 

studiju programmas studenti, nereti iesaka izvēlēties maģistra studijas šajā programmā. Apkopojot 

skolu vadītāju viedokli, ir vērojama pozitīva attieksme pret programmā studējošo akadēmisko 

izaugsmi, proti, pētniecības prasmēm un prasmi izvērtēt pedagoģijas jomu gan vēsturiskā, gan 

mūsdienu aspektā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka programmas īstenošana dod nozīmīgu 

ieguldījumu pedagoģijas zinātnes un prakses attīstībā. Tas īpaši atzīmējams par pedagoģijas 

zinātnes attīstību Latgales reģionā. 

Sadarbības veicināšanai vietējā mērogā ar pilsētas un reģiona skolām, programma organizē atvērto 

durvju un informācijas pasākumus skolotājiem, kuros notiek tikšanās ar programmas docētājiem. 

2004/2005/ studiju gadā sabiedrības informēšanai un sadarbības veicināšanai Daugavpils 

Universitātē izveidota jauna struktūrvienība – Sabiedrisko attiecību un informācijas daļa 

(5.pielikums “Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām”). 

2006./2007. – Šajā studiju gadā kopā ar DU izstrādāto centralizēto studiju programmas anketu, 

pilna laika studiju programmas beidzēji rakstīja izvērtējuma eseju, kurā atspoguļoja gan maģistra 

studijas vispār, gan studiju kursu efektivitāti, gan maģistra darba izstrādes procesu. Apkopojot 

iegūtos datus, tika iegūts detalizēts studiju programmas izvērtējums. 

Par studijām vispārīgi, studenti atzīmēja, ka studijas ir bijušas pakāpenisks, plānveidīgs 

process, kurā tika nodrošināta sava maģistra pētījuma pietuvināšana studiju kursu saturam. 

Par studiju kursiem – tajos veiksmīgi tika izmantota pieeja „caur praktisko uz sareţģīto”, 

radoša pieeja semināru organizēsanā, pieredzes un viedokļu apmaiľa, savu un kursabiedru 

kļūdu un veiksmes kritēriju analīze, kopīgs darbs un sadarbība, iespēja pacelties pāri jau 

esošajiem domāšanas modeļiem, veicināja prasmju attīstību darboties ar pedagoģiskajām 

teorijām un tās strukturēti analizēt, plašs literatūras klāsts, īpaši angļu valodā. 

Par maģistra darba izstrādi – kā īpaši veiksmīga tika atzīmēta pieeja „caur personīgo 

(vērtībām, uzskatiem, attieksmi, vēlmēm, interesēm, iecerēm) uz maģistra darbu”, līdzīgu 

pētījumu analīze, uzdevumi, kuros pētniecības metodes tika praktiski izmēģinātas, filosofiskā 

pamata meklēšana savam pētījumam, plānošanas svarīgums pētījumā. 

Studentu atzīmētie kritēriji, kas raksturo maģistra studiju programmas stiprās puses, ir sasaistāmi 

ar plānotajiem iegūstamajiem rezultātiem zināšanu, prasmju un attieksmju formā. 

Studiju kvalitātes nodrošināšanai un studentu motivācijai pilna laika valsts budţeta studentiem no 

2006.gada tiek ieviesta studentu rotācija. 

2007./2008. – Apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, tika iegūta 

daudzveidīga informācija. Studenti atzīmēja, ka viens no studiju veiksmes kritērijiem ir veiksmīga 

42

sadarbība ar studiju programmas docētājiem, e-saziľas izmantošana un studiju kursu daudzveidība. 

Tika uzsvērts, ka studiju programma veicina arī studentu pašmotivāciju. 

Kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Programma pilnībā apmierina 50% 

studentu vēlmes un pamatā apmierina 46% studentu vēlmes. 85% no studentiem atzīmē, ka studiju 

procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekošs. 98% no 

studējošajiem studiju procesā izmanto datortehniku un 89% - internetu. 87% no studējošajiem 

norāda, ka studiju programmā ir pietiekams izvēles kursu piedāvājums, un 89% atzīmē, ka ir 

pietiekams programmas nodrošinājums ar vieslektoriem. Sadarbību ar mācībspēkiem kā pozitīvu 

vērtē 100% studējošo. Vairākums studējošo uzskata, ka blokos apvienotie studiju kursi ir 

veiksmīgs studiju programmas satura organizēšanas piemērs. Studenti norāda, ka uzstāšanās 

konferencē un savu tēţu publicēšana, kas ir viena no studiju programmas prasībām, dod 

pedagogam noderīgu un maģistra līmenim atbilstošu pieredzi, tāpēc prasība piedalīties konferencēs 

ir jāsaglabā. Pozitīvi tiek atzīmēta arī iespēja izvēlēties vienu no piedāvātajām specializācijām. 

2008./2009. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka 

kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Studenti atzīmēja ka studiju process 

organizēts veiksmīgi, proti, ir bijusi veiksmīga sadarbība gan ar docētājiem, gan savstarpējā 

komunikācija un ideju, domu apmaiľa, iegūtas vērtīgas zināšanas, kuras studenti varēja pielietot 

arī praktiski. 

Lielākā studentu daļa studiju programmas kvalitāti vērtē kā apmierinošu. Kā viens no ieteikumiem 

kā varētu uzlabot studiju procesa norisi, studentuprāt, būtu bieţāka izdales materiālu izmantošana. 

2009./2010. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka 

kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. 

2010./2011. – Apkopojot ikgadējās studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā 

”Pedagoģija”, viens no bieţāk norādītajiem iemesliem, kāpēc studijām tika izvēlēta šī programma, 

ir cerības, ka šīs būs studijas priekš sevis, ar to domājot sociālo aspektu – sadarbību ar citiem 

studējošajiem pedagogiem, izziľas – daţādu mācīšanās prasmju attīstību, valodas prasmju 

pilnveidi un arī sevis meklējumus. Otrs iemesls ir studijas savas profesionālās (pedagoga) 

kompetences izaugsme. Veiksmīgākā studiju pieredze, ko studenti pieminēja, ir studiju satura 

saikne ar izvēlēto maģistra darba pētījumu, jaunu datorprogrammu apguve, pieredze par izglītību 

ilgtspējīgai attīstībai un holistisko izglītību, studiju forma - darbs grupās, programmā iekļautā 

prasība piedalīties konferencē, praktiski apgūtās pētniecības prasmes, sadarbība ar pasniedzējiem, 

pasniedzēju atsaucība, daţādi pasniegšanas stili, elektroniska pieeja izstrādātajiem studiju 

materiāliem, noslēgumu eksāmenu forma un iespējas kā studentam piedalīties papildus aktivitātēs 

(ERASMUS intensīvajā programmā, daţādās starpaugstskolu olimpiādēs, u.c.). 

Kā īpaši nozīmīgi ieguvumi tika norādīta domāšanas maiľa un attīstība, mācīšanās kritiski un 

ilgtspējīgi domāt, attieksmju pilnveide un maiľa un arī sevis izpratne. Šīs studējošo atsauksmes 

apliecina to, ka studiju programmas rezultāti tiek veiksmīgi sasniegti. Turklāt, kā īpaši nozīmīgie 

ieguvumi tiek uzrādītas izmaiľas domāšanā un attieksmē gan pret dzīvi, gan pret sevi, kas 

viennozīmīgi apliecina maģistra studiju programmas virzību uz ilgtspējīgu attīstību, un arī 

studējošo apgūto studiju rezultātu ilgtspējību. Pielikumā Nr.9 ir pievienotas to studējošo 

atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija”, kuri piekrita tās publiskot pilnā tekstā. 

43

11.1. Sadarbība ar docētājiem 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

Studiju programmas attīstību veicina programmas direktora sadarbība ar docētājiem. Tiek 

organizēts sekojošais: (1) katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas 

zinātniskās atskaites, kuras apstiprina struktūrvienības sēdē; (2) Ilgtspējīgas izglītības institūta 

sēdēs notiek studiju programmas docētāju un studiju programmas direktora apspriedes; (3) 

individuālās tikšanās – slodţu, nodarbību laiku plānošana, neskaidrību un problēmjautājumu 

risināšana; (4) IVF Domes sēdes. 

Studiju programmas pārvaldes sistēma balstās uz individuālu atgriezenisko saiti starp programmas 

direktoru un docētājiem. Problēmrisināšanas mehānismi balstās uz demokrātijas, koleģialitātes un 

konfidencialitātes principiem. Ikgadējie studiju programmas attīstības rezultāti tiek apspriesti un 

izmantoti nākamā studiju gada plānošanā un studiju procesa īstenošanā, nodrošinot to, ka studiju 

programmā iesaistītais akadēmiskais personāls ir iesaistīts studiju programmas kvalitātes 

pilnveidē. 

2006./2007. – Studiju programmas attīstības veicināšanai ir izveidota studiju programmas Padome 

sekojošu docētāju sastāvā: doc., PhD, Inga Belousa, doc., Dr.Paed. Mārīte Kravale, doc. PhD, 

Dzintra Iliško, doc. PhD, Ilona Mičule, doc., Dr.Paed. Rudīte Grabovska. Studiju programmas 

Padomes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku lēmumu pieľemšanas procesu, izskatot 

visus ar studiju programmu saistītos problēmjautājumus pirms to iesniegšanas IVF Domē. 

2010./2011. – Programmas studiju rezultātos iekļautais virssatura aspekts ir virstēma, kas sasaista 

visu studiju kursu saturu. Lai šo aspektu veiksmīgi iekļautu studiju procesā un neatkārtotu katrā 

studiju kursā vienu un to pašu, nozīmīga ir studiju programmas īstenošanu nodrošinošā 

akadēmiskā personāla savstarpējā sadarbība. 

11.2. Plānotās izmaiľas 

Ir izvērtētas pedagoģijas maģistra programmas iestājpārbaudījuma prasības. Tiek plānots 

izsludinot studentu uzľemšanu nākošajā 2006./2007. studiju gadā, prasības uzľemšanai noteikt kā 

pārrunas par izvēlēto maģistra darba tēmu. 

Ir izvērtēta ar maģistra darba tēmas un struktūras izvēli saistītā programmas pieredze. Tiek plānots 

iestrādāt prasību studējošajiem studiju programmas pirmajā gadā, rakstīt projekta pieteikumu 

maģistra darba izstrādei, kurā norādīt izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo 

maģistra darba struktūru un šo projekta pieteikumu aizstāvēt. 

Ir izvērtēti piedāvāto pedagoģijas apakšnozaru nosaukumi. Ľemot vēra maģistra studiju 

programmas attīstību, ir konkretizēti pedagoģijas apakšnozaru nosaukumi un plānots nākošajā 

studiju gadā esošās apakšnozares papildināt ar daţām jaunām apakšnozarēm (skatīt 11.2. tabulu). 

44

11.2. tabula 

Konkretizētie apakšnozaru nosaukumi 

Esošais apakšnozares nosaukums Plānotais apakšnozares nosaukums 

“Vides izglītība pamatskolā” – 

“Pirmsskolas un sākumskolas pedagoģija” – 

“Informātikas mācību metodika” – 

“Vizuālās mākslas mācību metodika” – 

“Mājturības mācību metodika” – 

“Vides un veselības izglītība” 

“Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” 

“Mediju pedagoģija” 

“Mākslas pedagoģija” 

“Profesionālā un tautsaimniecības pedagoģija” 

Jaunās apakšnozares, kas tiks piedāvātas sākot ar 2006./2007. studiju gadu: 

1. “Skolas pedagoģija un didaktika” 

2. “Augstskolas pedagoģija” 

3. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība” 

Līdz ar to, studējošajiem būs iespējams specializēties 13 pedagoģijas apakšnozarēs: 

1. “Pedagoģijas teorija un vēsture” 

2. “Izglītības darba vadība” 

3. “Sociālā pedagoģija” 

4. “Speciālā pedagoģija” 

5. “Vides un veselības izglītība” 

6. “Mūzikas pedagoģija” 

7. “Mākslas pedagoģija” 

8. “Mediju pedagoģija” 

9. “Profesionālā un tautsaimniecības pedagoģija” 

10. “Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” 

11. “Skolas pedagoģija un didaktika” 

12. “Augstskolas pedagoģija” 

13. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība” 

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei: 

o studējošo piedalīšanās starptautiskos zinātniski pētnieciskos projektos un pētījumos, studiju 

iespējas ārzemēs, studentu apmaiľa; 

o programmas docētāju staţēšanās un vieslekciju iespējas līdzīgās ārvalstu maģistra studiju 

programmās; 

o vieslektoru piesaiste no līdzīgām līdzīgās ārvalstu maģistra studiju programmām. 

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas e-studiju formas izmantošanai prorammas īstenošanā. 

2006./2007. – Maģistra studiju programmas pēctecības nodrošināšanai un saskaľošanai ar Doktora 

studiju programmu “Pedagoģija”, tiek plānots nākošajā studiju gadā esošās apakšnozares 

papildināt ar sekojošām jaunām apakšnozarēm: “Izglītības pētniecība” un “Augstskolas 

pedagoģija”. 

Programmas padomē tiek izskatīts jautājums par maģistra darba izstrādes atskaiti studiju procesā. 

Tiek plānots katrā studiju gadā iestrādāt prasību studējošajiem uzrādīt paveikto maģistra darba 

izstrādē, norādot izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo maģistra darba struktūru 

un pētījuma ieceres. 

2007./2008. – Balstoties uz veiksmīgo pieredzi studiju procesa kvalitātes uzlabošanai izmantojot epastu, 

tiek diskutēts par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu. Tā paplašinātu 

studējošo, programmā iesaistīto docētāju un studiju programmas vadības sadarbības iespējas 

izmantojot virtuālās prioritātes. Tiek veiktas pārrunas par speciālista piesaisti platformas izstrādei, 

45

kā arī studējošo, docētāju un programmas vadības prasmju pilnveidei par platformas izmantošanu 

studiju procesā. 

2008./2009. – turpinās diskusijas par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu, tiek 

veidota izmēģinājuma platforma. 

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei: studentu un 

docētāju apmaiľa, studiju iespējas ārzemēs, dalība daţādos projektos u.tml. Docētājiem tiek 

organizēti zinātniskie semināri kvalifikācijas celšanai. 

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM 

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija”attīstības vadlīnijas pēc SVID metodes 

IEKŠĒJIE FAKTORI 

12..tabula. SVID analīzes matrica 

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES 

Studiju programmas mērķis, 

uzdevumi un saturs 

Studiju programmas 

orientācija uz izglītības 

ilgtspējīgu attīstību 

Studiju kursu satura un 

izglītības virssatura integrācija 

Studiju kursos integrētais 

virssaturs raksturo jaunākās 

aktualitātes izglītībā, ko 

nodrošina programmas 

īstenošanā iesaistītie 

Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pētnieki 

Piedāvātie studiju kursi 

raksturo jaunākās aktualitātes 

izglītībā 

Studiju kursu bloks par 

pētniecību integrē kvalitatīvās 

un kvantitatīvās pētniecības 

prasmes un ICT kompetences 

Kvalitatīvās pētniecības 

iekļaušana studiju programmā 

Studiju programmas struktūra 

un īstenošana 

Studiju kursi apvienoti blokos 

Daudzpusīgas specializācijas 

iespējas 

Akadēmiskā un pētnieciskā 

darba integrācija 

Uzstāšanās konferencē un 

publikācija kā programmas 

prasība 

Gala pārbaudījuma norise un 

maģistra darba aizstāvēšana 


mērķis, uzdevumi un saturs 

Satura un virssatura 

integrācija nav vienlīdz 

veiksmīga visos studiju 

kursos 


menedţments 

E-vide studiju procesa 

nodrošināšanai un 

programmas pārvaldīšanai 

Sadarbība un atgriezeniskā 

saikne no absolventiem 

Studējošo mobilitāte 


struktūra un īstenošana 

Nepietiekoša programmas 

orientācija citu valstu 

studējošajiem 


nodrošinājums 

Docētāju aizľemtība un 

pārslodze 

Docētāju nodrošinājums 

specializācijām 

Docētāju angļu valodas 

prasme un ICT 

kompetences 

Sadarbība ar līdzīgām 

studiju programmām 

Latvijā un starptautiski 

Sadarbība ar skolām u.c. 

izglītības iestādēm 

Vieslektoru piesaiste no 

46

ĀRĒJIE FAKTORI 

IESPĒJAS 

ES atbalsts docētāju un 

studējošo mobilitātei 

Starptautiskos projektu, 

asociāciju, tīklojumu pieredze 

LZP, IZM, ZA atbalsts 

pētniecībai 

DU sadarbība ar Daugavpils 

Domi 

Starpaugstskolu bibliotēku 

abonements 


menedţments 

E-komunikācija ar 

studējošajiem 

Studējošo iesaistīšana 

pētniecībā un starptautiskajos 

projektos 



Docētāju zinātniskā 

kvalifikācija, pētnieciskā un 

akadēmiskā pieredze, 

svešvalodu prasmes 

Docētāju dalība starptautiskos 

projektos, asociācijās, 

tīklojumos un docētāju 

mobilitāte 

Docētāju savstarpējā sadarbība 

programmas ietvaros 

Literatūras avoti angļu valodā 

DU un III lasītavās 

Studiju telpas, tehniskie 

mācību līdzekļi 

Studējošie 

Konkurss uz budţeta studijām 

norāda, ka programma ir 

pieprasīta 

Studējošie ne tikai no Latgales 

1. IEPĒJAMĀS 

STRATĒĢIJAS 

Studiju programmas mērķis, 

uzdevumi un saturs 

Turpināt mērķtiecīgu darbu pie 

studiju programmas orientācijas 

uz izglītības ilgtspējīgu attīstību, 

pie studiju kursu satura un 

virssatura tālākas integrācijas un 

pie studiju kursu satura sasaistes 

ar reģionālo un nacionālo sociālo 

un kultūras vidi, tās vajadzībām 

Studiju kursu satura un 

virssatura tālāka integrācija 

Studiju kursu satura sasaiste ar 

reģionālo un nacionālo sociālo 

un kultūras vidi, tās vajadzībām 

Studiju programmas struktūra 

un īstenošana 

Strukturētāka studējošo 

sadarbība ar maģistra darba 

vadītājiem 

ārvalstīm 

Reģionam neatbilstoši 

augsta studiju maksa, tā 

neatbilst studējošo 

maksātspējai 

Birokrātija lietvedībā un 

grāmatvedībā 

Datorklašu tehniskais 

aprīkojums 

Studējošie 

Imatrikulēto studentu 

zināšanas, valsts valodas 

prasme un pedagoģiskās 

kompetences 

Svešvalodu, īpaši angļu 

valodas prasme 

ICT kompetences 

Aktivitāte 

Nepietiekošs budţeta 

stipendijas apjoms, 

studējošie spiesti meklēt 

algotu darbu, tas iespaido 

gan apmeklējumu, gan 

studiju kvalitāti 

Maģistra grāds neietekmē 

skolotāju algas apjomu, 

līdz ar to vāja pedagogu 

motivācija iegūt maģistra 

grādu 

Studējošo skaita 

samazināšanās augstās 

studiju maksas dēļ 


STRATĒĢIJAS 


struktūra un īstenošana 

Sadarbība ar darba vadītāju 

gatavojoties konferencei 

Apzināt iespējas e-vides 

izveidei un izmantošanai 

studiju programmas 

pārvaldīšanā un studiju 

procesa nodrošināšanā 

Priekš studējošajiem 

izstrādāt personīgu virtuālu 

pieeju ieskaišu un 

eksāmenu rezultātu 

noskaidrošanai 


menedţments 

Izstrādāt un īstenot 

strukturētāku studējošo 

sadarbību ar maģistra darba 

vadītājiem gan maģistra 

47

Studiju procesa daţādošana 

Eksāmeni blokos 

apvienotajiem studiju kursiem 

Izstrādāt un īstenot 

starpprogrammu saikni 

bakalaurs-maģistrs-doktors ar 

citām IVF piedāvātajām visu 

triju līmeľu izglītības studiju 

programmām 


menedţments 

Atgriezeniskā saite starp 

studējošajiem un docētājiem 

Strukturētāks studiju 

programmas izvērtējums to 

organizējot kā iesaistīto docētāju 

diskusiju 

Turpināt īstenot stratēģiju, kas 

nodrošina studējošo iesaistīšanu 

integrētā akadēmiskajā un 

pētnieciskajā darbā 



Docētāju mobilitāte un 

vieslektoru piesaiste 

Semināri docētājiem angļu 

valodas un ICT apguvei 

DU un III lasītavā pieejamās 

angļu valodā publicētās 

zinātniskās literatūras 

izmantošana studiju kursos 

Kopējās aizstāvēto maģistra 

darbu datu bāzes izveide visām 

Latvijas augstskolām, kas 

īsteno līdzīgas studiju 

programmas 

darbu izstrādei, gan 

gatavojoties konferencei 

Izstrādāt iespējas studentu 

pašiniciatīvai un 

pašizpausmei gan studiju 

procesa, gan ārpus studiju 

procesa ietvaros 

akadēmisko un pētniecisko 

prasmju attīstībai 

Izstrādāt stratēģiju 

sadarbībai ar absolventiem 

un to īstenot 



Turpināt darbu jaunu 

speciālistu sagatavošanai 

studiju programmas 

īstenošanai 

Organizēt docētāju 

pieredzes apmaiľu par 

studiju procesa daţādošanu 

un citiem ar studiju procesa 

īstenošanu un izvērtēšanu 

saistītiem jautājumiem 

Organizēt docētāju 

apmācību par ICT 

programmas īstenošanā, tai 

skaitā par e-vidi 

Organizēt docētājiem 

seminārus uz 

pedagoģiskajiem 

terminiem balstītai angļu 

valodas prasmju apguvei 

Labiekārtot datorklases un 

tās izmantot studējošo 

individuālajam darbam 

48

DRAUDI 

Augstskolu likuma trūkums 

Zems skolotāja profesijas 

prestiţs sabiedrībā 

Valsts likumdošanas ietekme 

uz ārvalstu vieslektoru 

piesaisti 

Konkurence ar līdzīgām citu 

augstskolu piedāvātajām 

studiju programmām, īpaši 

Latgales reģionā, kā rezultāts 

ir studējošo skaita 

samazināšanās 

Birokrātija lietvedībā un 

grāmatvedībā 

Zinātniskā literatūra latviešu 

valodā (Latvijā netiek plaši 

publicēta) 


STRATĒĢIJAS 

Izstrādāt uz unikālajām iezīmēm 

balstītu studiju programmas 

misiju un vīziju, un to 

mērķtiecīgi popularizēt, tādejādi 

veicinot studiju programmas 

konkurētspēju Latgales reģionā 

un Latvijā 

Izstrādāt un izplatīt studiju 

programmas informatīvos un 

reklāmas materiālus 

Pētīt situāciju un izstrādāt 

stratēģijas sadarbībai ar citām 

izglītības iestādēm skolotāja 

profesijas prestiţa 

paaugstināšanai balstoties uz III 

popularizēto ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju 

Tulkot latviešu valodā un izdot 

zinātnisko literatūru par 

jaunākajām aktualitātēm 

pedagoģijas zinātnē 


STRATĒĢIJAS 

Izstrādāt mehānismu 

studējošo piesaistei 

maģistra studijām 

kompensējot studiju maksu 

vai piedāvājot citus 

saistošus piedāvājumus 

Apzināt iespējas 

programmas pielāgošanai 

ārzemju studentiem 

49

Np.k./ 

Kursa kods 

1.PIELIKUMS 

Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju plāni 

Maģistra studiju programmas 

„Pedagoģija (vides un ilgtspējīga izglītība)“ (programmas kods 45142) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 2 gadi 

pilna laika studijas 

1.studiju gads 

2011./2012. studiju gads 

Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 

Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 

forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējais lekcijas pr. 

darbi 

1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi 

(11 KP) 

1. Pētījuma metodoloģija 

un organizācija 

izglītībā 

1.1. Peda1058 Zinātniskā darba 

izstrāde 

eks. 2 32 12 20 12 20 

2. Peda6004 Pedagoģijas teoriju 

kritisks izvērtējums 

eks. 2 32 12 20 12 20 

3. Peda1056 Izvēlētās pedagoģijas 

apakšnozares 

teorētiskie pamati: 

Vides un ilgtspējīga 

izglītība 

eks. 1 16 4 12 4 12 

4. Filz6006 Izglītības filosofija eks.* 

4.1. Filz5005 Izglītības filosofijas 

teorētiskais pamats un 

mūsdienu 


4.2. Filz5006 Izglītība ilgtspējīgai 

attīstībai 

4.3. Filz5007 Inovāciju un nākotnes 

izglītība 

eks. 2 32 12 20 12 20 

eks. 2 32 12 20 12 20 

eks. 2 32 12 20 12 20 

semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.

Np.k./ 

Kursa kods 

2. Teorētisko atziľu aprobācija 

A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3 

KP) 

5. Peda6007 Izglītība daudzkultūru 

vidē 

3. Pētnieciskais darbs (6 KP) 

6. Peda1055 Maģistra darba izstrāde 

(6 KrP) 

2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi 

(15 KP) 

1. Peda6001 Pētījuma metodoloģija 

un organizācija 

izglītībā 

1.1. Peda5039 Kvalitatīvās pētniecības 

pamati 

1.2. Peda5040 Kvantitatīvās 

pētniecības pamati 

1.3. Peda5041 

(1KP), 

Peda5042 

(1KP) 



Seminārs datu 

datorapstrādē 



darbi 

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30 

iesk. 

eks.* 

2. Peda5043 Holistiskā pedagoģija eks.* 

semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. 

eks. 1 16 6 10 6 10 

eks. 1 16 6 10 6 10 

eks. 2 32 32 32 

2.1. Peda5044 Vides pedagoģija eks. 2 32 12 20 12 20 

2.2. Peda5045 Integrētā pieeja 

izglītībai 

eks. 2 32 12 20 12 20 

2.3. Peda5046 Garīguma pedagoģija eks. 2 32 12 20 12 20 

3. Peda1060 Mūsdienu didaktiskās 

pieejas un to 

pedagoģiski 

psiholoģiskie risinājumi 


apakšnozares 

teorētiskie pamati: 


izglītība 


dif.iesk. 3 48 18 30 18 30 

eks. 2 32 13 19 13 19 

2

Np.k./ 

Kursa kods 


(5 KrP) 

3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi 

(2 KP) 

1. Peda6003 Mācību plānu teorija, 

izveide un izvērtējums 



KP) 

2. Psih6020 Personības attīstības 

teorijas un iezīmes 

mūsdienās 

3. Peda6157 Sadarbības psiholoģija 

un pedagoģija 


(2KP), apakšnozares 

Peda5036 teorētiskie pamati: 

(5KP) 


izglītība 


apakšnozares 

teorētisko atziľu 

aprobācija: Vides un 

ilgtspējīga izglītība 


B – Pētījumu rezultātu aprobācija (3 KP) 

6. Peda2039 Zinātniska raksta 

sagatavošana 

publicēšanai (1 KrP) 

7. Peda2032 Pētījumu rezultātu 

apkopošana un 

ziľojums konferencē/ 

maģistra zinātniskajos 

lasījumos (2 KrP) 



(2 KrP) 

4.sem. 2. Teorētisko atziľu aprobācija 


KP) 



iesk. 



darbi 


eks. 2 32 12 20 12 20 

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30 

dif.iesk. 4 64 24 40 24 40 

eks. 

eks.* 

2 32 13 19 13 19 

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30 

iesk. 

iesk. 

iesk. 

3

Np.k./ 

Kursa kods 





darbi 


1. Peda6009 Pieaugušo izglītības 

teorētiskie un praktiskie 

aspekti 

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30 

2. Peda6011 Skolotāja profesionālās 

identitātes pilnveide 

dif.iesk. 2 32 12 20 12 20 

3. MākZ6015 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 32 12 20 16 20 



4. Peda2040 (5 Zinātniska raksta 

KP), Peda2028 sagatavošana 

(6 KP) publicēšanai (5 KrP) 

5. Peda2033 Pētījumu rezultātu 

(2KP), apkopošana un 

Peda2031 ziľojums konferencē/ 

(4KP) 

maģistra zinātniskajos 

lasījumos (2 KrP) 



(7 KrP) 

Gala pārbaudījumi 

7. Peda2034 Maģistra eksāmens 

pedagoģijā 

8. Peda2035 Maģistra darba 

aizstāvēšana 

KOPĀ KrP : 80 

iesk. 

iesk. 

iesk. 

Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa 

(paraksts, atšifrējums, datums) 

Dekāns _________________ Ilga Salīte 


4

Nr. 

p.k. 

1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (10 KP) 

1. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 

Akadēmiskās studiju programmas 

„Pedagoģija“ (programmas kods 45142) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 2,5 gadi 

nepilna laika studijas 

1.studiju gads 

2011./2012. studiju gads 

Pārbau Kurs 

Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 

- a 

Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 

forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējai 

s 

lekcija 

s 

semināri lekc 

. 

1.1 Zinātniskā darba izstrāde eks. 2 12 4 8 4 8 

2. Peda5009 Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums eks. 2 12 8 4 8 4 

3. Filz5002 Izglītības filosofija eks. 

3.1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu 


eks. 2 12 8 4 8 4 

3.2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai eks. 2 12 4 8 4 8 

3.3. Inovāciju un nākotnes izglītība eks. 2 12 6 6 6 6 


A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3 KP) 

4. Peda6122 Izglītība daudzkultūru vidē dif.iesk. 3 18 10 8 10 8 



5. Peda2029 Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk. 

2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (13 KP) 

2. Peda5007 Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā eks. 

2.1. Kvalitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 2 4 2 4 

2.2. Kvantitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 3 3 3 3 

2.3. Seminārs datu datorapstrādē eks. 2 12 12 12 

3. Peda6002 Holistiskā pedagoģija eks. 

pr. 

darbi 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

sem 

. 

lekc 

. 

se 

m.

Nr. 

p.k. 

Pārbau Kurs 


- a 



kopējai 

s 

lekcija 

s 


. 

pr. 

darbi 

3.1. Vides pedagoģija eks. 2 12 6 6 6 6 

3.2. Integrētā pieeja izglītībai eks. 2 12 6 6 6 6 

3.3. Garīguma pedagoģija eks. 2 12 6 6 6 6 

4. Peda5018 Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski 

psiholoģiskie risinājumi 


4. Peda1061 Maģistra darba izstrāde (3 KrP) iesk. 

3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (4 KP) 

dif.iesk. 3 18 12 6 12 6 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

1. Peda5049 Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums eks. 2 12 6 6 6 6 

2. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 2 12 5 7 5 7 

Pedagoģijas teorija un vēsture 

Izglītības darba vadība 

Sociālā pedagoģija 

Speciālā pedagoģija 

Vides un ilgtspējīga izglītība 

Pamatskolas pedagoģija 

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 

Mūzikas pedagoģija 

Mākslas pedagoģija 

Profesionālā pedagoģija 

Informātika un e-studijas 



4. Psih6034 Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās dif.iesk. 3 18 12 6 12 6 

5. MākZ6032 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 12 6 6 6 6 



7. Peda2032 Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/ 

maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP) 

iesk. 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

sem 

. 

lekc 

. 

2 

se 

m.

Nr. 

p.k. 


Pārbau Kurs 


- a 




kopējai 

s 

lekcija 

s 

pr. 

darbi 


. 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 



1. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 3 18 15 3 15 3 

Peda5011 (5 

KP) 

Peda6006 

(5KP) 

Peda5037 

(5KP) 


Izglītības darba vadība 




Pamatskolas pedagoģija 

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 





2. Peda6124 Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti dif.iesk. 3 18 10 8 10 8 



3. Peda2030(3K 

P), Peda2028 

(6KP) 

Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk. 

4. Peda2033(2K Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/ iesk. 

P), 

Peda2031(4K 

P) 

maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP) 





sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

sem 

. 

lekc 

. 

3 

se 

m.

Nr. 

p.k. 

Pārbau Kurs 


- a 



kopējai 

s 

lekcija 

s 


. 

pr. 

darbi 

1. Peda6157 Sadarbības psiholoģija un pedagoģija dif.iesk. 4 24 8 16 8 16 

2. Peda6126 Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide dif.iesk. 2 12 12 12 

3. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziľu 

aprobācija: 


Peda6012 Izglītības darba vadība 




Peda6127 Pamatskolas pedagoģija 

Peda6149 Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 







Gala pārbaudījumi 

5. Peda2034 Maģistra eksāmens pedagoģijā 

6. Peda2035 Maģistra darba aizstāvēšana 

KOPĀ KrP : 80 

Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa 


Dekāns _________________ Ilga Salīte 


sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

sem 

. 

lekc 

. 

sem. lekc 

. 

dif.iesk. 3 18 9 9 9 9 

sem 

. 

lekc 

. 

4 

se 

m.

2.PIELIKUMS 

Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju kursu apraksti 

Kursa nosaukums IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJA 

Kursa kods Filz6006 (Filoz5002 nepilna laika studiju programmā) 

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi 

Filz5005 

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Filz5006 

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences Filz5007 

Zinātnes nozare Filosofija 

Zinātnes apakšnozare Izglītības filosofija 

Kredītpunkti 6 

ECTS kredītpunkti 9 

Kopējais auditoriju stundu 

skaits 

Lekciju stundu skaits 

Semināru un praktisko 

nodarbību stundu skaits 

96 st. pilna laika studiju programmā 

36 st. nepilna laika studiju programmā 

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi - 

12 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā) 

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 12 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā) 

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 12 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi - 

20 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā) 

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 20 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā) 

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 20 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Nav 

Kursa anotācija: 

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no 

trim daļām: 

1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi; 

2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai; 

3. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences. 

Kurss piedāvā iespēju iepazīt izglītības filozofijas un izglītības ilgtspējīgai attīstībai teorētisko pamatu, inovāciju un 

nākotnes izglītības tendences un diskutēt par mūsdienu izglītības problēmām, kas saistās ar izglītības filosofijas 

pamatjēdzieniem un pamatkoncepcijām. Kurss attīsta prasmes atpazīt daţādo filosofisko pamatu daţādi formulētajās 

izglītības definīcijās, izglītības mērķos, izglītības modeļos, kā arī palīdz formulēt savu argumentētu viedokli daţādu 

izglītības problēmu filosofiskā pamata meklējumos. 

Rezultāti 

Pēc kursa apgūšanas studenti: 

Demonstrēs izpratni par galvenajiem izglītības filosofijas jēdzieniem un to savstarpējo mijiedarbību saistībā ar 

mūsdienu daudzveidīgajām lokālajām un globālajām problēmām; 

Spēs formulēt savas personīgās atbildes uz filosofijas pamatjautājumiem izglītības filosofijas kontekstā 

profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos; 

Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt sava maģistra darba filosofiskā pamata pamatkoncepcijas, meklējot 

empīrisku risinājumu pamatojumu konkrētai pedagoģiskai problēmai. 

Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši Desmitgades izglītība

ilgtspējīgai attīstībai mērķiem un uzdevumiem; 

Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem 

izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu 

risināšanā; 

Demonstrēs padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības 

nodrošināšanā. 

Kursa plāns: 

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi 

1. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums, L2, S6 

2. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības, L4, S2 

3. Filosofijas saturs un izglītības problemātika, L4, S2 

4. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi, L2, S4 

5. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S6 

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

1. Ilgtspējība kā pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība, L4, S2 

2. Nākotnes plānošana, scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīgai attīstībai, L4, S2 

3. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā, L2, S4 

4. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā, L2, S4 

5. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S8 

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences 

1. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa. L6, N4 

2. Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem. N6 

3. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā. L2, N4 

4. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana. L4, N6 

Kursa saturs: 

1.DAĻA. IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJAS TEORĒTISKAIS PAMATS UN MŪSDIENU PROBLĒMJAUTĀJUMI 

1.temats. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums 

Lekcijas – 2 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas 

1.lekcija. Ievads izglītības filosofijas kursā, kursa prasību, konteksta, pamataktivitāšu un literatūras avotu noskaidrošana. 

2.seminārs. Iepazīšanās ar studentu iepriekšējo pieredzi filosofijas apguvē. Diskusija par I.Šuvajeva sarunu ar 

H.G.Hadameru. 

3.praktiskā nodarbība. Izglītības nozīme 21.gadsimtā: globālais, lokālais un individuālais diskurss. 

4.praktiskā nodarbība. Vizualizācijas u.c. uzdevumi sava dzīves mērķa noskaidrošanai un analīzei individuāli un grupā. 

2.temats. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības 


1.lekcija. Kas ir filosofija? Filosofijas definēšanas iespēju noskaidrošana. Filosofijas aspekti: aktivitātes, attieksme, 

saturs. Filosofijas satura aspekti: metafiziskais, epistemoloģiskais, aksioloģiskais aspekts. 

2.seminārs. Kas ir izglītība? Savas personīgās izglītības definīcijas izstrāde un pāru salīdzināšana individuāli un studentu 

grupā, izmantojot 10 gatavas daţādu autoru un savu izglītības definīciju. 

3.lekcija. Ar izglītību saistīti jēdzieni un to attiecības: dzīves pieredze, skola, mācīšanās, gatavošana, izglītība. Kas ir 

izglītības filosofija? Tās definīcija un nozīme. 

3.temats. Filosofijas saturs un izglītības problemātika 


1.lekcija. Metafizikas kosmoloģiskais, teoloģiskais, antropoloģiskais un ontoloģiskais aspekti un to saistība ar mūsdienu 

izglītības jautājumiem. Epistemoloģijas jautājumu par zināšanu dimensijām, avotiem, ticamību saistība ar mūsdienu 

izglītības jautājumiem. 

2.lekcija. Aksioloģija (ētikas un estētikas) un mūsdienu izglītības problēmas. Vērtības un to īstenošana izglītības procesā. 

Definīcijas, klasifikācijas, pētījumi, rakstura izglītības pieejas. 

3.praktiskā nodarbība. Izglītības filosofijas aksioloģiskā aspekta kritiska analīze: vērtību spēle. Vērtību atlase. Galvenās 

labas izglītības vērtības. 

4.temats. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi 


1.lekcija. Ievads filosofijas skolās (ideālismā, reālismā/materiālismā, neotomismā, pragmatismā un eksistenciālismā). 

Filosofijas skolu saistība ar mācību plāna prioritātēm, mācību metodēm, rakstura audzināšanu un gaumes attīstīšanu. 

2

2.seminārs. Seminārs par intervijām ar mūsdienu filosofiem („Rīgas laiks”) R.Sorabdţi, P.Zingeru, P.Rikēru, S.Geršu, 

A.Nehamasu, Dţ. Stenliju, A.Pjatigorski u.c. 

3.seminārs. Interviju materiāla analīze un sintēze mūsdienu izglītības problemātikas kontekstā. 

5.temats. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti 

semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas 

1.praktiskā nodarbība. Lomu spēle „Citplanētiešu vizīte”. Mazo grupu prezentācija citplanētiešiem: Zemes izglītības 

sistēmas apraksts/modelis, kā arī tā galvenās problēmas. Ekspertu vērtējums grupu sniegumam un labākā modeļa 

izvēle. 

2.seminārs. Izglītības mērķa modelēšana, balstoties uz izglītības filosofijas kursā apgūto. Individuālā un globālā 

(sociālā) izglītības mērķa dihotomija. Individuālais darbs un grupas kopīgā viedokļa sintēze visaptveroša izglītības 

mērķa modeļa veidošanai. Galveno ar individuālo un globālo izglītības mērķi saistīto filosofisko problēmu analīze. 

3.praktiskā nodarbība. Diskusija grupās (prezentācija): izglītības filosofiju apguvušu/ neapguvušu indivīdu atšķirības: 

1) pedagoģijas maģistrants, kas raksta savu maģistra darbu, b) jaunais skolotājs savā pirmajā darba gadā, b) skolas 

direktors, c) izglītības inspektors. Izglītības filosofijas (priekšmeta un kursa) nozīmes un iegūtā izvērtējums. 

2.DAĻA. IZGLĪTĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI 

1.temats. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība 

Lekcijas – 4 stundas; praktiskās nodarbības – 2 stundas 

1. lekcija. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība; saturs: vides, sociālais, kultūras un 

ekonomiskais aspekti ilgtspējīgā attīstībā; 

2. lekcija. IA rādītāji: ekoloģiskās pēdas nospiedums, oglekļa pēdas nospiedums; 

3. praktiskā nodarbība. Individuālā ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķināšana, diskusija. 

2. temats. Nākotnes plānošana. Scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīga attīstība 


1. lekcija. Nākotnes plānošana, scenāriju metode, Latvija 2030: nākotnes scenāriji sabiedrībā, izglītībā; 

2. lekcija. Jēdziens izglītība ilgtspējīga attīstība: vēsturiskā attīstība, saturs, principi; 

3. praktiskā nodarbība. Desmitgade „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”: mērķi, uzdevumi, ieviešana. 

3. temats. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā 


1. lekcija. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis, uzdevumi, saturs; 

2. praktiskā nodarbība. Darbs grupās: mācību procesa organizācija, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai, diskusija; 

3. praktiskā nodarbība. Piedāvāto gadījumu, veiksmīgo piemēru izpēte, analīze un diskusija. 

4. temats. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā 


1. lekcija. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, resursi; 

2. praktiskā nodarbība Studiju aplis ka metode, plānošana, organizācija, izvērtēšana, resursi; 

3. praktiskā nodarbība. Stratēģiskā spēle „Zveja”/ „Stratēģija” – ievads, norise, izvērtējums, diskusija. 

5. temats. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti 

praktiskās nodarbības – 8 stundas 

1. praktiskā nodarbība. Studiju apļa tēmas izvēle, plānošana, procesa organizācija; 

2. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas; 

3. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas; 

4. praktiskā nodarbība Prezentācija, diskusija, izvērtējums. 

3.DAĻA. INOVĀCIJU UN NĀKOTNES IZGLĪTĪBAS TENDENCES 

1.temats. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa 


1. lekcija. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai – inovācija un alternatīva 

2. lekcija. Izglītības un pētniecības integrācija 

1. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā I 

2. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā II 

3. lekcija. Multidisciplinārā, interdisciplinārā un transdisciplinarā pieejaizglītībai un pētniecībai 

2.temats.Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem 

Praktiskās nodarbības – 6 stundas 

3. praktiskā nodarbība. Rīcības virzieni un prioritātes 

4. praktiskā nodarbība. Tendencies, izaicinājumi un iespējas 

5. praktiskā nodarbība. Īstermiľa un ilgtermiľa risinājumi 

3

3.temats. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā 


4. lekcija. Radošums un inovatīva domāšana sabiedrības kohēzijas un labklājības nodrošināšanā 

6. praktiskā nodarbība. Ideju definēšana un seku prognozēšana 

7. praktiskā nodarbība. Darbošanās kopā inovāciju veicināšanai 

4.temats. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana 


8. praktiskā nodarbība. Inovatīva pārvaldība un līdzdalība 

9. praktiskā nodarbība. Visu inovāciju sistēmas elementu mijiedarbība 

5. lekcija. Inovatīvai darbībai atvērta izglītības vide 

6. lekcija. Atbalsts inovatīvās darbības pilnveidei un attīstībai 

10. praktiskā nodarbība. Inovatīvās darbības izvērtēšana 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu triju studiju kursa 

sadaļu vērtējumiem. 

Studiju kursa 1.daļai: 

Piedalīšanās visās kursa praktiskajās nodarbībās (10%) 

Starppārbaudījums: rakstisks pārbaudes darbs (atbildes uz “atvērtiem” jautājumiem) (20%) 

Kursa 1.daļas noslēguma pārbaudījums: rakstiskas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar izvēlēto maģistra darba 

tēmu un savu nostāju metafizikas, epistemoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumos izglītības filosofijas 

kontekstā (70%) 

Studiju kursa 2.daļai 

Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (15%) 

Dalība studiju apļa darbā – plānošana, organizācija, prezentācija, darba grupas darbības izvērtējums (80%) 

citas grupas darba izvērtējums (5%) 

Studiju kursa 3. daļai 

Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (30%) 

Rakstisks pārbaudes darbs (70%) 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Alijevs, R. (2005). Izglītības filosofija. 21.gadsimts. Rīga, Latvija: Retorika A. 

2. Grabovska, R. (2006). Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. Daugavpils: DU 

3. Knight, G.R. (1995). Issues & Alternatives in Educational Philosophy (2nd ed.). Andrews Univ. Press, Berrien 

Springs, Michigan. 

4. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas Universitāte jeb 

http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Audi, R. (2003). Epistemology: A Contemporary Introduction to the Theory of Knowledge. London: Routledge. 

2. Brizga, J. (2008). Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. R.:PDF 

3. Būbers, M. (2010). Es un Tu. Mūsdienu domātāji. R.: Zvaigzne ABC. 

4. Burtt, E. (2003). The Metaphysical Foundations of Modern Science. NY: Dover Publications. 

5. Dirāns, V. (2010). Filosofijas stāsts. R.: Zvaigzne ABC. 

6. Grayling, A. (2005). The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: Weidenfeld & 

Nicolson. 

7. Hesle, V. (2011). Tagadnes krīze un filosofijas atbildība. LU Filozofijas un Socioloģijas Institūts. 

8. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010). Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds. 

9. Klemke, E., Cahn, S. M (Eds). (2007). The Meaning of Life: Reader (3 rd ed.) Oxford: Oxford University Press. 

10. Liepiľa, I. (red.) (2008). Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R: 

Gandrs. 

11. McGinn, C. (2002). The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster. 

12. Megi, B. (2008). Filozofijas vēsture. R.: Zvaigzne ABC. 

13. Noddings, N. (1998). Philosophy of Education. Boulder, Colorado: Westview. 

14. Ozmon, H., Craver, S. (1994). Philosophical Foundations of Education. NY. 

15. Popers, K. (2005). Nākotne ir atvērta. R.: Zvaigzne ABC. 

16. RAPML (n.d.) Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv 

17. Rasels, B. (2008). Filosofijas problēmas. R.: Jāľa Rozes apgāds. 

18. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. R.: Friedrich-Stiftung. 

19. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava. 

4

20. Šmids, V. (2001). Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā. R.: Zvaigzne ABC. 

21. Thompson, M. (2003). Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline. 

22. UNESCO (2003). Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai 

http://www.unesco.org/education/desd. 

23. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB 

24. Van Cleve, M., Young Pai (1995). Philosophy and the American School. Illinois University Press. 

25. Van Inwagen, P. (2002). Metaphysics. Colorado, USA: West View. 

26. Whitehead, A. (1985). Process and Reality: An Essay in Cosmology. NY: The Free Press. 

27. Winch, C., Gingell, J. (1999). Key Concepts in the Philosophy of Education. London: Routledge. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de 

2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education 

http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39 

3. Educational Philosophy and Theory Print ISSN: 0013-1857 

4. http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0013-1857 Published by Wiley-Blackwell 

5. Journal of Philosophy of Education Print ISSN: 0309-8249 http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0309-8249 

Published by Wiley-Blackwell. 

6. Journal of Teacher Education for Sustainability. ISSN: 1691-4147 Abstracted in: 

CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa 

http://www.ise-lv.eu 

Piezīmes 

Kurss adresēts Izglītības un vadības fakultātes maģistra studiju programmas pedagoģijas nozarē A daļai 1.kursa 

studentiem 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

Philosophy of Education 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The course is intended for the students of Master study program “Pedagogy”. The course explores three interrelated 

themes: (1) theoretical background and contemporary problems in philosophy of education, (2) education for sustainable 

development, and (3) trends of innovation education and education for the future. The course offers the possibility to 

acquire the theoretical background of the philosophy of education, education for sustainable development and 

innovations in education introducing the main concepts and schools/theories of this field. The course helps to develop 

skills to discern diversity of philosophical underpinnings in the large variety of definitions for education, aims of 

education, and models of education. It also assists to articulate the individual justified view while searching for the 

philosophical foundations to deal with different educational problems. 

5

Kursa nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN IZVĒRTĒJUMS 

Kursa kods Peda 6003 (Peda 5049 nepilna laika studiju programmā) 

Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija 



Kopējais auditoriju stundu skaits 


Semināru un praktisko darbu stundu skaits 

Kursa izstrādātājs (-i) 

PhD, pētn. Ilona Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra 



12 st. pilna laika studijās; 6 st. nepilna laika studijās 



Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa mērķis ir 

veicināt pedagoģiskās domāšanas attīstību metodoloģiskā līmenī, palīdzot atrast jēgu un dziļāku izpratni par 

filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības vēsturiskajā un mūsdienu aspektā. Studiju kursā tiek 

piedāvāts ieskats nozīmīgākajās mācību plāna teorijās. 

Rezultāti: 


- Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības mērķu, mācību plāna un satura 

likumsakarībām; 

- Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības programmu un mācību plānu izveidi, un to filosofisko 

pamatojumu; 

- Izprot mācību plāna veidošanas nosacījumus; 

- Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros, analizējot un izvērtējot mācību 

programmas un mācību plānus; 

- Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves kvalitātes uzturēšanā 

un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm. 

Kursa saturs: 

Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā. 

Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. 

Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību 

plāns. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu veidošanu: fenomenoloģija, 

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms u.c. Mācību plāna un satura akcenti 

mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks pamats, kontekstuālās jēgas, 

praktiska darbošanās. Nozīmīgākie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c. 

Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st. 

Lekciju tēmas: 

1. Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. – 2 st. 

2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā – 2 st. 

3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un Ľūtona pasaules skatījumu ietekme uz 

mācību plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīšanas pieejas, atomisms, vērtību neitrālā loma mācību plāna 

6

īstenošanā. – 2 st. 

4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, līdzsvars un 

nelīdzsvars, pamats mācību plāna veidošanai. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību plāns. – 2 st. 

5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija, 

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 2 st. 

6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks 

pamats, kontekstuālās jēgas, praktiska darbošanās. – 2 st. 

Semināru tēmas: 

1. Mācību plāna un mācību satura attīstība vēsturiskajā skatījumā Latvijā. – 2 st. 

2. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2 st. 

3. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2.st. 

4. Mūsdienu filosofijas, kas paplašina izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija, 

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 4 st. 

5.Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c. – 2 st. 

6. Mācību programmu/plānu izveides nosacījumi un izskaidrojošie jēdzieni. – 2 st. 

7. Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. Mērķi, uzdevumi, praktiskā darbība, 

pašorganizācija, metafizika, epistemoloģija, aksioloģijas izvērtēšana un pašizvērtēšana. – 2 st. 

8. Mācību plānu un programmu analīze, izvērtējums un pašanalīze. – 4 st. 

Studējošo patstāvīgais darbs: patstāvīgi lasa piedavāto literatūru, apkopo atziľas par mācību plānu/ mācību 

programmu veidošanas un izvērtēšanas nosacījumiem. 


Nodarbību apmeklējums – 10 % 

piedalīšanās diskusijās seminārnodarbībās – 30 % 

rakstisks eksāmens – 60 % 

Mācību pamatliteratūra: 

1. Andersone, R. 2007. Izglītības un mācību priekšmetu programmas. R.: Raka, 202 lpp. 

2. Andersone, R. 2007. Mācību programmu izveides pedagoģiskie principi. // Latvijas Universitātes Raksti, 

715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 7.-13.lpp. 

3. Delors, Ţ. 2001. Mācīšanās ir zelts: Ziľojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit pirmajam 

gadsimtam sniegusi UNESCO. Rīga, 255 lpp. 

4. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC. 

5. Lieģeniece, D. 2007. Pedagoga “slēptā programma” viľa darbībā ar pirmsskolas vecuma bērniem. // Latvijas 

Universitātes Raksti, 715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 62.-70.lpp. 

6. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. R.: Zvaigzne ABC. 

7. Valdmane, Z. 2001. Pirmās mācību priekšmetu programmas Latvijā. // Skolotājs Nr. 6, 30.-33.lpp. 

8. Ţogla, I. 2006. Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā.//Latvijas Universitātes Raksti, Pedagoģija un 

skolotāju izglītība, 700.sējums, 32.-42.lpp. 

Papildliteratūra: 

1. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. 1999. Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC. 

2. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC. 

3. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. 2000. R.: Zvaigzne ABC. 

4. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives. Book I. Cognitive Domain. NY, London. 

5. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach. 

Brandon: Holistic Education Press. 

6. Dewey, J.1996. Democracy and Education. NY. 

7. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: The University of Chicago 

Press. 

8. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum. New York and London. 

9. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Foundation for 

Educational Renewal. 

10. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical Curriculum Theory Revised. NY: Longsman. 

11. Jackson, P. (ed.) 1992. Handbook of Research of Curriculum. NY: Macmillan. 

12. Jencks, C. 1986. What is Post-modernism? NY: St.Martin‟s Press. 

13. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as Social Psychoanalysis: The Significance of Place. Albany: SUNY 

Press. 

14. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press. 

7

15. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National Goals, Standards, and 

Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education. 

16. Pinar, W., Reynolds, W., Slattery, P., Taubman, P. 2004. Understanding Curriculum. New York: Peter Lang. 

17. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London. 

18. Squires, J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of Value. London: Lawrence and 

Wishart. 

19. Sterling, S. 2004. Sustainable Education. Re-visioning Learning and Change. UK: Green Books Ltd. 

20. Tyler, R. 1949. Basic Principles of Curriculum and Instruction. Chicago: The University of Chicago Press. 

21. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY. 

22. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press. 

23. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage. 

Periodika un citi informācijas avoti 

Ţurnāli: 

Skolotājs 

Skola un Ģimene 

Psiholoģija Ģimenei un Skola 

Curriculum Journal 

Curriculum Review 

Journal of Curriculum Studies 

Journal of Curriculum and Supervision 

Journal of Teacher Education for Sustainability 

Laikraksti: 

Izglītība un Kultūra 

Citi informācijas avoti: 

http://visc.gov.lv/ 

www.izm.gov.lv 

www.skolotajs.lv 

www.likumi.lv 

www.aiknc.lv 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa 


Curriculum theory and evaluation 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to promote 

students‟ development of pedagogical thinking on methodological level, assist them in finding the meaning and insight 

about philosophical regularities of curriculum development theories from modernistic and postmodernistic 

perspectives. Review of most meaningful curriculum theories is offered for discussion. 

8

Kursa nosaukums PEDAGOĢIJAS TEORIJU KRITISKS IZVĒRTĒJUMS 

Kursa kods Peda6004 (pilna laika studiju programmā) 

Peda5009 (nepilna laika studiju programmā) 










12st. pilna laika studijās; 8 nepilna laika studijās 



Dr. paed., vadošā pētniece Eridiana Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., pētniece Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

PhD, asociētā profesore Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., profesore Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Pedagoģijas vēsture un vispārīgā pedagoģija bakalaura studiju programmas A daļa 


Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu apguvi par izglītības un pedagoģiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā, 

veidot izpratni par pedagoģijas kā zinātnes attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām teorijām, attīstīt prasmi 

saskatīt vēsturiskās analoģijas, kritiski analizēt tās mūsdienu kontekstā. 

Rezultāti: 

Studējošie pilnveido akadēmisko kompetenci: 

informācijas apstrādē un pielietojumā- analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju; prot apgūtās zināšanas 

skaidri un argumentēti izklāstīt; prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunikācijā balstīties gan uz 

kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem; 

zināšanu izpratnē un izvērtējumā-demonstrē kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības tendencēm 

Latvijā, Eiropā un pasaulē. 

Studējošie pilnveido prasmi izpaust akadēmisko kompetenci praktiskā darbībā: 

demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu; 

demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi mijiedarbībā ar kolēģiem; 

demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi pret vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem 

izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību; 

apzinās savu kultūras un garīgo identitāti, demonstrē kritisku izpratni un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par 

profesionālu pedagogu. 

Studējošie pilnveido prasmi akadēmiskās kompetences pielietot vērtīborientētā rīcībā: 

demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izglītības jomā un 

vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā; 

demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi pret izglītības kontekstu daţādību. 

9

Kursa plāns/saturs/kalendārs: 

Kursa struktūra: lekcijas - 12 st., semināri - 20 st. 


1. Kritiskās domāšanas jēdziena izpratne 20./21. gs. mijā, negatīvās definēšanas pieeja, nekritiskās domāšanas tipi. 

Kritiskās domāšanas saturiskā struktūra, pazīmes, kritēriji, attīstības metodes (2 stundas). 

2. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības 

organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas. 

3. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura 

īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas). 

4. Pedagoģijas klasiskās teorijas (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis, 

Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.), to salīdzinoša analīze (2 stundas). 

5. Etnopedagoģijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoģijas pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons, 

A. Dauge, u.c.) pedagoģisko ideju izvērtējums mūsdienu izglītības prakses kontekstā un pedagoģiskajos 

pētījumos (2 stundas). 

6. Bērna personība pedagoģisko teoriju skatījumā- audzināšanas objekta- subjekta attiecības. Bērncentrētās 

pedagoģiskās teorijas, to kritisks izvērtējums (brīvās audzināšanas teorija; sadarbības pedagoģija; ezotēriskās 

teorijas u.c.). Reformpedagoģijas idejas (M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners u.c. - 2 stundas. 


1. Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju izvērtējums ar 

kritiskās domāšanas INSERT metodi (4 stundas). 

2. 20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju 

(apgalvojums-pierādījumi-secinājums), 2 stundas. 

3. Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľu izvērtējums 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā. 

Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki (2 stundas). 

4. Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides iezīmes (2 

stundas). 

5. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības 

organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas. 

6. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura 

īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas). 

7. Pedagoģijas klasisko teoriju (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis, 

Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.) kritiska analīze (2 stundas). 

8. Latviešu nacionālās pedagoģijas pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons, A. Dauge, u.c.) 

pedagoģisko ideju izvērtējums (2 stundas). 

9. Bērncentrētu pedagoģisko teoriju un reformpedagoģijas ideju kritisks izvērtējums, reformpedagoģijas idejas 

(M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners) - 2 stundas. 

Studējošo patstāvīgais darbs: 48 stundas 

1. seminārs „Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju 

izvērtējums”. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.- 

12.-29. lpp. (ideju apkopojums; jēdzienu skaidrojums), izmantojot kritiskās domāšanas attīstības INSERT 

metodi; papildliteratūra no Руссо Ж. Ж. Эмиль, или о воспитании.- Пед. Соч. в 2 т., М.,1981. 

2. seminārs „20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju” 

(apgalvojums-pierādījumi-secinājums). Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU 

Akadēmiskais apgāds, 2008.-32.-49. lpp. 

3. seminārs „Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľas 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā. 

Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki.” Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.- 

R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-54.-74. lpp.; 97.-101.lpp. (ideju apkopojums un sistematizācija, izmantojot 

kritiskās domāšanas attīstības klāsteru metodi; papildliteratūra no Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.: 

Zvaigzne ABC,1998. 

4. seminārs „Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides 

iezīmes. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-192.- 

10

209. lpp. (izmantojot kritiskās domāšanas attīstības divdaļīgās dienasgrāmatas metodi; papildliteratūra no 

Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

5. seminārs „Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas 

darbības organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.). Shematisks klasifikācijas konspekts no 

Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.-Москва, Народное образование, 2005.; 

http:///www.selevko.net; papildliteratūra no http://www.dictionary.fio.ru (elektroniskā pedagoģijas vārdnīca); 

http://www.ideashistory.org.ru 

6. seminārs „Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības 

satura īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c.” Individuāls darbs pie viena 

autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) kritiska izvērtējuma, autora oriģināldarbu lasīšana, literatūras 

saraksta izveide. 

Eksāmena darba sagatavošana un prezentēšana 7.- 9.seminārā - viena autora pedagoģiskās teorijas kritisks 

izvērtējums pēc SVID metodes; interaktīvās aktivitātes sagatavošana, izmantojot kritiskās domāšanas attīstības 

metodes. 


Studiju kursa apguves pārbaudes forma-eksāmens 

Prasības studiju kursa apguvei: 

1) regulārs nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdalība diskusijās-20%; 

2) semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde -30%; 

3) viena autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) interaktīvs kritisks izvērtējums (prezentācija līdz 8 slaidiem; 

interaktīvā aktivitāte auditorijā, izmantojot kādu no kritiskās domāšanas metodēm- līdz 15 min.) - 50%; 

orientējošā shēma (teorijas klasifikācija pēc G. Selevko; mērķis, uzdevumi; pamatjēdzieni, to definējums; 

pamatprincipi, to saturs; metode/-es, mācību organizācijas forma/-as; līdzekļi, paľēmieni pedagoģiskās 

mijiedarbības nodrošināšanai u.c.; 

izvērtējums pēc SVID metodes, formulējot teorijas stiprās un vājās puses; iespējas un draudus; 

izmantotās literatūras saraksts, kas ietver autora oriģināldarbus. 


1. Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 

2. Ēriksens T. H. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā.-R.: Norden AB, 2005. 

3. Kritiskās domāšanas izmantošana izglītības sistēmā- ietekme un efektivitāte Latvijā.- R.: IAC, 2008. 

4. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

5. Karlgrēns, Fr. Valdorfa pedagoģija. - Rīga: Jumava, 2008 

6. Laikmets un personība: rakstu krājums. Rīga: RaKa, 2008, Nr. 9. Skolotāji - Latvijā. 

7. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt, RaKa, R, 2005. 

8. Critical multicultural conversations / ed. Greg S. Goodman, Karen Carey. - Cresskill: Hampton Press, 

2004. (Critical Education and Ethics). 

9. Moon, J. A Handbook of Reflective and Experiential Learning: Theory and Practice. London: 

RoutledheFalmer, 2004. 

10. Petri G. Kritisches Denken als Bildungsaufgabe und Instrument der Schulentwicklung.- Insbruck, Wien, 

Müľchen: Studien-Verlag, 2003. 

11. A dictionary of sociology / edited by John Scott, Gordon Marshall. - 3rd ed. - Oxford: Oxford University 

Press, 2009. 

12. Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.- Москва, Народное образование, 2005. 

13. Друкер П.Ф. Эпоха разрыва: Ориентиры для нашего меняющегося общества.- М.: Вильямс, 2007. 

14. Дюи Дж. Школа и общество.- Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики.- М.: 

Просвещение,1971. 


1. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

2. Rubene Z. Pašnoteiktās mācīšanās izpratne jauniešu kritiskās domāšanas izpētē studiju procesā.//No zināšanām uz 

kompetentu darbību.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 72.-90. lpp. 

3. Vecgrāve L. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā.//Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5.-R.: 

LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 125.-135. lpp. 

4. Rietumu trimdas latviešu pedagoģiska doma/sast. A.Krūze. R.: RaKa, 2004. 

5. Rubene Z. Kritiskās domāšana postmodernisma situācija, Skolotājs 3/2006; 5-9 lpp. 

6. Angilletta S. P. Individualisierung, Globalisierung un die Folgen für die Pädagogik. - Opladen: Leske+Budrich, 

11

2002. 

7. Ķestere I. Few Aspects of the Soviet School System.//ATEE Spring University. Decade of Reform: Achievment, 

Challenges, Problems.-Vol. III.-R.:2002, pp. 237.-248. 

8. Алексеев, П. В. Философия: учебник.- Москва: Проспект, 2008. 


Datu bāze: Science Direct 

ţ. „Educational Research Review” no www.sciencedirect.com/science/journal 

ţ. „Teaching and Teacher Education” no www.sciencedirect.com/science/journal 

Datu bāze: Springer Link 

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-tehnology; 

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/comparative-education 

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-philosophy 

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/teacher-education 

http://www.selevko.net/1nosnov.php 

Piezīmes: 

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa 


Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa 


Critical evaluation of pedagogical theories 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to facilitate 

development of understanding about the main tendencies of development in history of pedagogy as well as about the 

main theories, to develop skills to identify historical analogies and to analyze them in the contemporary context, and to 

foster creative thinking. 

12

Kursa nosaukums MŪSDIENU DIDAKTISKĀS PIEEJAS UN TO PEDAGOĢISKI 

PSIHOLOĢISKIE RISINĀJUMI 

Kursa kods Peda1060 (Peda5018 nepilna laika studiju programmā) 

Zinātnes nozare PEDAGOĢIJA 



ECTS kredītpunkti 4,5 




Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 





Dr.paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra 


Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 



Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošiem. Kursa mērķis: 

palīdzēt maģistrantiem veidot izpratni par klasiskās un mūsdienu didaktikas un pedagoģiskās psiholoģijas kā 

savstarpēji saistītu nozaru attīstību, par mācību procesa didaktiskajām likumībām, mācību teorijām, modeļiem, 

psiholoģiskajām likumsakarībām un to praktisku izmantošanu pedagoga profesionālajā darbībā. 

Kursa uzdevumi: 

1) piedāvāt maģistrantiem iespēju apgūt teorētiskās zināšanas par didaktisko procesu, palīdzēt izprast didaktikas 

jēdzienus musdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā; 

2) atklāt teorētisko atziľu praktiskās izmantošanas iespējas pedagogiskās kompetences pilveidošanai; 

3) palīdzēt studējošiem veidot izpratni par variatīvu didaktisko teoriju būtību, skolēna un skolotāja individualitāti, 

kā arī kritiski izvērtēt tās konkrētās pieejas kontekstā; 

4) palīdzēt maģistrantiem apzināt mācīšanās un mācīšanas vienotību, noteikt mācību procesa mērķus, pamatot 

līdzekļu izvēli, novērtēšanas kritērijus; 

5) palīdzēt veidot izpratni par psiholoģiskajām likumsakarībām pedagoģiskajā procesā; 

6) veicināt studentu kritisko domāšanas un pedagoģiskās refleksijas attīstību, balstojoties uz pedagoģisko un 

psiholoģisko aspektu integrāciju. 

Studiju kursa rezultāti: 

Studiju kursa rezultātā studējošie demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par: 

- didaktisko procesu un tā likumsakarībām, kā arī par didaktisko pieeju attīstību Latvijā un pasaulē; 

- pedagoģiskā procesa pamatelemetiem un to saistību mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā. 

Studiju kursa rezultātā studējošie prot: 

- identificēt, analizēt un izvērtēt problēmisku situāciju didaktiskajā procesā, izaicinājumus un iespējamos problēmu 

risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā, kā arī raksturot un prognozēt pedagoģiskā procesa 

attīstības tendences un savas profesionālās kompetences attīstības pilnveides iespējas; 

- patstāvīgi integrēt zināšanas didaktisko pieeju jomā un izmatotot tās pedagoģiskajā praksē; 

- formulēt un analītiski izskaidrot didaktikas attīstības tendences mūsdienu pedagoģiskās pradigmas kontekstā; 

- patstāvīgi piedāvāt problēmas pedagoģiski psiholoģisko risinājumu, integrējot savas zināšanas un kompetences 

didaktikā un pētniecībā. 

Kursa apraksts – plāns: 

18 stundas - lekcijas, 30 stundas - semināri 

13

1..Temats - Didaktikas būtība un attīstības tendences 

Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas 

Lekcijas: 

1. Didaktikas priekšmets un pamatkategorijas. 

2. Didaktiskā procesa raksturojums mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā. 

Semināri: 

1. Didaktisko teoriju vēsture un aktuālākās attīstības tendences, to psiholoģiskie un vispārpedagoģiskie 

pamati. 

2. Izglītības un mācību koncepciju sociālie avoti. 

2.Temats - Didaktiskā procesa psiholoģiskie un fiziologiskie pamati 


Lekcijas: 

1. Refleksija kā skolēna un skolotāja mijiedarbības pamats. Refleksīvo prasmju attīstības modeļi. 

2. Smadzeľu darbība mūsdienu fizioloģijā: jauno datu izmantošana pedagoģiskajā procesā. 

Semināri: 

1. Mācības kā izziľas veids un skolēna darbība. 

2. Skolotāja un skolēna sadarbība mācību procesā kā mācību motivācijas attīstības pamati. 

3.Temats - Didaktiko modeļu raksturojums un kritisks izvērtējums 

Semināri – 6 stundas 

Semināri: 

1. Didaktiskā modeļa būtība, didaktisko modeļu salīdzinājuma un izvērtēšanas krtēriji. 

2. Didaktiskie modeļi 20. gadsimta otrajā pusē: kritiski konstruktīvā didaktika (Volfgangs Klafki), mācību 

teorētiskā didaktika (Volfgangs Šulcs), kibernētiskā didaktika (Fēlikss fon Kube), mērķorientētā mācību 

didaktika (Kristīne Millere), kritiski komunikatīvā didaktika (Rainers Vinkels). 

3. Mūsdienu didaktiskie modeļi: kognitīvais, pragmatiskais, konstruktīvs, komunikatīvais, problēmorientētais, 

uzdevumorientētais, procesorientētais. 

4.Temats - Didaktisko modeļu teorētiskie un metodoloģiskie pamati 


Lekcijas: 

1. Biheiviorisma un kognitīvisma attīstība. 

2. Pragmatisma un konstruktīvisma attīstība. 

Semināri: 

1. Tuvākās zonas attīstības teorija, komunikatīvā pieeja u.c. teorijas. 

2. Didaktiskās teorijas un pedagoģiskās prakses mijiedarbības aktuālas problēmas. 

5.Temats - Mācību mērķu evolūcija 


Semināri: 

1. Izglītības un audzināšanas mērķu integrēšanās. Mērķu klasifikācijas. Taksonomija. 

2. Skolotāja un skolēna darbības mērķi mācību procesā. Izglītības mērķu atbilstības parametri. 

6.Temats - Macīšanās mūsdienu didaktikā 


Lekcijas: 

1. Mācīšanās būtība un mehānismi mūsdienu didaktikā. Skolēnu darbības diferencēšana un individualizēšana 

mācību procesā. 

Semināri: 

1. Skolēna mācību izziľas patstāvība, tās veidošanās un attīstības pedagoģiskie un psiholoģiskie nosacījumi 

mācību procesā. Mācīšanās stratēģijas un mācīšanās stili. 

2. Skolēnu mācīšanās prasmju attīstības diagnosticēšanas kritēriji un procedūra. 

7.Temats - Vērtēšanas pieejas mūsdienu didaktikā 


Lekcijas: 

1. Skolēna un skolotāja darbības procesa un rezultāta analīze. Mācību rezultātu vērtēšanas tendences mūsdienu 

Latvijas izglītībā. 

2. Formatīvā un summatīvā vērtēšana. 

Semināri: 

3. Skolēnu pašnovērtēšana kā mācību procesa pilnveidošanas nosacījums. 

4. Vērtēšanas kritēriju izstrādāšanas didaktiskie principi. 

14


Studējošā vērtējumu veido aktīva līdzdarbošanās semināros ar prezentāciju sagatavošanu (80 %), kā arī viens referāts 

un tā prezentācija (20%) par izvelētā didaktiskā modeļa raksturojumu un tā īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē. 


1. Albrehta, Dz. (2001). Didaktika. R.: RaKa. 

2. Brooks, J. G., Brooks M.G. (1994). In Search of Understandings: The case of constructivist classrooms. 

Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development. 

3. Cottrell, S. (1999). The Study Skills Handbook. Macmillan, Basingstoke. 

4. Čehlova, Z. (2002). Izziľas aktivitāte mācībās. R.: RaKa. 

5. Delors, Ţ. (2001). Mācīšanās ir zelts. UNESCO. 

6. Fosnot, C. (1996). Constructivism: Theory, perspectives, and practice. NY: Teachers College Press. 

7. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC. 

8. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne. 

9. Maslo, I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa. 

10. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide. R.: RaKa. 

11. Maslo, I. (red.) (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Zinātnisko rakstu krājums. R.: LU. 

12. Markova, A. (1986). Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem. R.: Zvaigzne. 

13. Nākotnes izglītības meti. Izglītība 21.gs. UNESCO starptautiskās komisijas Izglītība 21.gs. (1998). R.: Vārti. 

14. Osterman, K.F., Kottkamp, R.B. (2004). Reflective Practice for Educators. Thousand Oaks, CA: Corwin Press. 

15. Rimma, Ţ. (1991). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R.: Jumava. 

16. Rogers, C. (1969). Freedom to Learn. NY: Merrill. 

17. Tiļļa, I. (2005). Sociālkultūras mācīšanās organizācijas sistēma. R.: RaKa. 

18. Schunk, D.H. (2000). Learning Theories: An educational perspective. New Jersey: Prentice Hall. 

19. Shandler, D. (2000). Competency and the Learning Organization. CA: Crisp Publications. 

20. Ţogla, I. (1994). Skolēna izziľas attieksme un tās veidošanās. R.: LU. 

21. Ţogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. R.: RaKa. 


1. Aldridge J., Goldman R. (2002). Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon. 

2. Good Th. L., Brophy J.E. (1986). Educational Psychology. NY, London: Longman. 

3. Kolb D.A. (1984). Experiential Learning. Experience as the Source of Learning and Development. Englewood 

Cliffs, New Jersey: Prentice-Hall. 

4. Schmeck R.R. (Ed.) (1988). Learning Strategies and Learning Style. NY, London: Plenum Press. 

5. Thomas R. (Ed.) (1990). Objectives, Education: The Encyclopedia of Human Development and Education 

Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press. 

6. Thomas R. (Ed.) (1990). Philosophy of Education. The Encyclopedia of Human Development and Education 

Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press. 


EBSCO datu bāze 

Ţurnāli: 

1. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice” 

2. “Educational Assessment” 

3. “Educational Psychologist” 

4. “Educational Psychology in Practice” 

5. “Educational Psychology Review” 

6. “Educational Psychology” 

7. “Educational Theory” 

8. “Instructor” 

9. “Journal of Developmental Education” 

10. “Journal of Instructional Psychology” 

11. “Learning and Individual Differences” 

12. “New Directions for Teaching and Learning” 

13. “School Psychology Review” 

14. “Teachers and Teaching” 

15. „Theory into Practice” 


Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa. 


15

Didactic approaches and their psychological solutions 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to help students 

to develop their understanding about development of classical and current didactics and pedagogical psychology as 

interrelated branches of education, about didactic regularities, learning theories, models, psychological regularities 

of education process and their practical implementation in pedagogical activity. The tasks of the course are: 

1. To facilitate acquirement of theoretical knowledge about didactic process and understanding of key terms of 

didactics in the context of contemporary paradigm; 

2. To uncover practical use of theoretical foundations of didactics in development of pedagogical competency; 

3. To facilitate development of understanding about the foundations of variet didactic theories, individuality of a 

learner and a teacher, and their critical evaluation tn the context of the particular approach; 

4. To facilitate the awareness of interrelation of learning and teaching, to definē aims of education process, to 

justify the choice of means and criteria of evaluation and assessment; 

5. To facilitate the development of understanding about psychological regularities of education process; 

6. To faculitate the development of students‟ critical thinking and pedagogical reflectivity based on integration of 

pedagogical and psychological integration. 

16

Kursa nosaukums HOLISTISKĀ PEDAGOĢIJA 

Kursa kods Peda5043 (Peda 6002 nepilna laika studijas) 

1.daļa. Vides pedagoģija Peda5044 

2.daļa. Garīguma pedagoģija Peda5046 

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā Peda5045 


Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģija 







Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits 

Kursa izstrādātāji: 


Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 




Nav 

1.daļa. Vides pedagoģija – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

2.daļa. Garīguma pedagoģija – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 12 st. (6 st. nepilna laika 

studiju programmā) 

1.daļa. Vides pedagoģija – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

2.daļa. Garīguma pedagoģija – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju 

programmā) 

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 20 st. (6 st. nepilna laika 

studiju programmā) 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no 3 daļām: 

(1) vides pedagoģija, (2) garīguma pedagoģija, (3) integrētā pieeja pedagoģijā. 

Studiju kursa mērķis ir nodrošināt praktisku darbošanos izvērtējot garīgumu, ekoloģiskumu un integrāciju kā 

pedagoģiskas kategorijas, to mijsakarības holistiskajā pedagoģijā, izpausmi izglītībā un lomu izglītības pārorientēšanā 

uz ilgtspējību. Studiju rezultātu – ar holistisko pedagoģiju saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve –balstās uz 

sociālā konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos 

studiju procesā. 

Rezultāti 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas, izpratni un 

profesionālu attieksmi par galvenajiem holistiskās pedagoģijas jēdzieniem: ekoloģiskumu, garīgumu un integrāciju 

un to mijsakarībām holistiskās pedagoģijas kontekstā, izpausmi izglītības jomā, un lomu izglītības pārorientēšanai uz 

ilgtspējību. 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj: 

• integrēt idejas no daţādām ar holistisko pedagoģiju saistītām zinātnes nozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni, 

kompetences un attieksmes izmantot problēmsituāciju risināšanā izglītības jomā; 

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par 

ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektiem holistiskās pedagoģijas kontekstā, veikt maģistra līmenim 

atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt sociālu un ētisku atbildību izglītības 

pārorientēšanai uz ilgtspējību; 

• modelēt savu vides pedagoģijas, garīguma pedagoģijas un integrētās pieejas zināšanu, prasmju un kompetenču 

elastīgu pielietojumu gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē; 

17

• saskatīt savas profesionālās darbības ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektu iespējamo ietekmi uz 

izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu. 

• demonstrēt kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem izglītībā, 

to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrēt atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā 

savā profesionālajā un dzīvesdarbībā. 

Kursa saturs: 

VIDES PEDAGOĢIJA 

1. Holistiskā paradigma izglītībā: Holisms un holistiskā paradigma. Holistiskās pedagoģijas pamatprincipi: 

ekoloģiskums, integrēšana un garīgums. Holistiskās pedagoģijas attīstības perspektīvas un pasaules pieredze. 

2. Ekoloģiskums un tā īstenošana vides pedagoģijā un ekopsiholoģijā: Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā 

vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā 

veselums. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. Vides izglītības 

psiholoģiskie avoti. Vides izglītības integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. Vides izglītības 

integrācijas iespējas mācību saturā. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas 

saistības ar dabu apzināšanai. 

3. Ekofilosofija un tās izmantošana pedagoģisko pieeju izstrādāšanā: Vides izglītība laika kontekstā: Pagātnes, 

tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules vides izglītības attīstības vēsturē. Globālais 

konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats. Vides izglītības filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija. 

Gajas teorija. A.Ness, Dž. Meisija, T.Rošaks, Dž. Deiviss u.c. Vides izglītības Latvijas un pasaules izglītībā. Vides 

izglītība skolā. Starptautiskie vides izglītības projekti un programmas Latvijā. 

GARĪGUMA PEDAGOĢIJA 

4. Garīguma aspekta vispārīgs izvērtējums: Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un 

postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika apziņa. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un 

vispārcilvēciskās vērtības. Garīgās un morālās vērtības. Globālais skatījums uz cilvēku. Garīguma aspekts 

sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. 

5. Garīguma izpratnes daudzveidība: Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi. Garīgums kā reliģiska, 

psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti. 

6. Garīgums kā pedagoģiska kategorija: Garīguma aspekts holistiskās pedagoģijas kontekstā. Garīguma dimensija 

izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma. Garīguma modelēšana izglītībā. Garīgā inteliģence un garīgā 

attīstība. Ceļi uz garīgumu. Garīgā inteliģence dažādos vecumposmos. Garīguma pedagoģijas iezīmes, saturs, 

metodes un paņēmieni. Garīgums un skolotāja profesija. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības 

pārorientēšanā iz ilgtspējīgu attīstību. 

INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ 

7. Integrētās pieejas vispārīgs izvērtējums: Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā un izglītības 

pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums. 

8. Integrētā pieeja holistiskās pedagoģijas skatījumā: Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz 

ilgtspējību orientētā izglītībā 

9. Integrētās pieejas didaktiskais pamats: Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā. Integrācijas veidi, 

virzieni, būtiskākās iezīmes, plānošana un ieguvumi. Integrācijas diapazons - dažādas pieejas un konteksti mācību 

satura integrēšanai. 

Kursa plāns: 

KOPĀ: 18 lekcijas, 30 praktiskās nodarbības – 96 stundas – 6 KP 

1.daļa Vides pedagoģija: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP 

2.daļa Garīguma pedagoģija: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP 

3.daļa Integrētā pieeja pedagoģijā: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP 

I.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA 

1.temats. HOLISTISKĀ PARADIGMA IZGLĪTĪBĀ 

2 lekcijas – 4 stundas, 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas 

1. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma I 

2. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma II 

1. praktiskā nodarbība. Pamatprincipi: ekoloģiskums, integrēšana un garīgums. 

2. praktiskā nodarbība. Holistiskās pedagoģijas attīstības perspektīvas un pasaules pieredze. 

2. temats. EKOLOĢISKUMS UN TĀ ĪSTENOŠANA VIDES PEDAGOĢIJĀ UN EKOPSIHOLOĢIJĀ 


3. lekcija. Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un 

izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā veselums. 

4. lekcija. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. VI psiholoģiskie avoti. 

3. praktiskā nodarbība. VI integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. VI integrācijas iespējas 

18

mācību saturā. 

4. praktiskā nodarbība. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas saistības ar 

dabu apzināšanai I 


dabu apzināšanai II 


dabu apzināšanai III 

3. temats. EKOFILOSOFIJA UN TĀS IZMANTOŠANA PEDAGOĢISKO PIEEJU IZSTRĀDĀŠANĀ 


5. lekcija. Vides izglītība laika kontekstā. 

6. lekcija. Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules VI attīstības vēsturē. 

7. praktiskā nodarbība. Globālais konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats. 

8. praktiskā nodarbība. VI filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija. Gajas teorija. A.Ness, Dţ. Meisija, 

T.Rošaks, Dţ. Deiviss u.c. 

9. praktiskā nodarbība. VI Latvijas un pasaules izglītībā. Vides izglītība skolā. 

10. praktiskā nodarbība. Starptautiskie VI projekti un programmas Latvijā. 

2.DAĻA. GARĪGUMA PEDAGOĢIJA 

1. temats. GARĪGUMA ASPEKTA VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS 


1. lekcija. Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika 

apziľa 

1. praktiskā nodarbība. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un vispārcilvēciskās vērtības. 

2. praktiskā nodarbība. Garīgās un morālās vērtības. 

3. praktiskā nodarbība. Globālais skatījums uz cilvēku 

2. lekcija. Garīguma aspekts sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā 

2. temats. GARĪGUMA IZPRATNES DAUDZVEIDĪBA 

2 lekcijas – 4 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 

4. praktiskā nodarbība. Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi. 

3. lekcija. Garīgums kā reliģiska, psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids 

4. lekcija. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti 

3. temats. GARĪGUMS KĀ PEDAGOĢISKA KATEGORIJA 


5. lekcija. Garīguma aspekts holistiskās pedagoģijas kontekstā 

5. praktiskā nodarbība. Garīguma dimensija izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma. 

6. praktiskā nodarbība. Garīguma modelēšana izglītībā 

7. praktiskā nodarbība. Garīgā inteliģence un garīgā attīstība. Ceļi uz garīgumu. 

6. lekcija. Garīgā inteliģence daţādos vecumposmos. 

8. praktiskā nodarbība. Garīguma pedagoģijas iezīmes, saturs, metodes un paľēmieni 

9. praktiskā nodarbība. Garīgums un skolotāja profesija. 

10.praktiskā nodarbība. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību 

3.DAĻA.INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ 

1. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS 

3 lekcijas – 6 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 

1. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā. 

2. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību. 

1. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību. 

3. lekcija. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums. 

2. temats. INTEGRĒTĀ PIEEJA HOLISTISKĀS PEDAGOĢIJAS SKATĪJUMĀ 

1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 

4. lekcija. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā 

2. praktiskā nodarbība. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā 

3. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS DIDAKTISKAIS PAMATS 


3. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā I 

4. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā II 

5. lekcija. Integrācijas veidi un virzieni 

19

6. lekcija. Integrācijas būtiskākās iezīmes 

5. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas plānošana 

6. praktiskā nodarbība. Pedagoģiskie eguvumi no ntegrētās pieejas izmantošanas 

7. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādas pieejas mācību satura integrēšanai. 

8. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai I 

9. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai II 

10. praktiskā nodarbība. Integrētā pieeja Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību 


Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa 


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un noslēguma darbs (70%), kurā 

tiek piedāvāts izvēlēties VIENU no variantiem, parādot gan svarīgākās teorētiskās atziľas no visām studiju kursa daļām, 

gan šo atziľu savstarpēju integrāciju un pielietojumu izglītībā: 

Pamatizglītības/vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarta, programmu un citu ar mācību procesu saistīto 

izglītības normatīvo dokumentu izvērtējums no holistiskās pedagoģijas pozīcijas, ieteikumi to papildināšanai un 

pielietojumam jūsu konkrētajā mācību vidē. 

Teorētisks holistiskās pedagoģijas modelis jūsu konkrētās pedagoģiskās pieredzes skatījumā. 

Izglītības problēmjautājumu izvērtējums no holistiskās pedagoģijas pozīcijas un ieteikumi to risināšanai konkrētā 

mācību vidē. 


1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA 

1. Ness, Ā., Heuklends, P.I. (2001). Dzīves filosofija. R.: Apgāds Norden AB. 

2. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. R: VARAM, “NORDEN AB”. 

3. Appleton, M. (2000). A Free Range Childhood: Self-Regulation at Summerhill School. Brandon, VT: Foundation 

for Educational Renewal. 

4. Berry, Th. (1988). The Dream of the Earth. San Francisco, CA: Serra Club Books. 

5. Bucciarelli, D., Pirtle, S. (2001). Partnership Education in Action. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

6. Capra, F. (2002). The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social Dimension of Life into 

a Science of Sustainability. NY: Doubleday 

7. Field Guide to Educational Renewal. The Vermont Restructuring Collaborative (1994). Brandon, VT: Holistic 

Education Press. 

8. Forbes, S. (2003). Holistic Education: Analysis of Its Ideas and Nature. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

9. Jardine, D. (2000). Under the Though Old Stars: Ecological Essays. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

10. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced 

Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

11. Orr, D. W. (1994). Earth in Mind. On education Environment, and the Human Prospect. Washington, DC: Island 

Press. 


1. Barets, R. (2008). Vērtīborientētas organizācijas izveide. Visas sistēmas kultūras transformācijas koncepcija. 

R.: Domas spēks. 

2. Bouvels, R. (2007). Gara inteliģence. R.: Zvaigzne ABC. 

3. Čopra, D. (2006). Noslēpumu grāmata: Atdarot dzīves slēptās dimensijas. R.: Atēna. 

4. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava. 

5. Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC. 

6. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC. 

7. Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. R.: Jumava. 

8. Vilbers, K. (2011). Īsa visaptverošā vēsture. R.: Jumava. 

9. Амонашвили Ш. А. (1995). Размышления о гуманной педагогике. М.: Издательский Дом Шалвы 

Амонашвили. 

10. Амонашвили Ш. А. (1995). Школа жизни. М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили. 

11. Тейяр де Шарден, П. (2002). Феномен человека. Вселенская месса (Пер. с франц.). М.: Айрис-пресс. 

12. Уолш, Р. (2000). Основания духовности (Пер. с англ.). М.: Академический Проект, ОППЛ; 

Екатеринбург: Деловая книга. 

13. Уилбер, К. (2003). Никаких границ: Восточные и западные пути личностного роста (Пер. с англ.). М.: 

АСТ. 

14. Уилбер, К. (2002). Око духа: Интегральное видение для слегка сдвинущегося мира (Пер. с англ.). М.: 

АСТ. 

15. Coles, R. (1990). The Spiritual Life of Children. Boston, MA: Houghton Mifflin. 

16. Elkins, D.N. (1998). Beyond Religion: A Personal Program for Building a Spiritual Life outside the Walls of 

20

Traditional Religion. Wheaton, IL: Theosophical Publishing House “Quest Books” 

17. Glazer, S. (1999). (Ed.). The Heart of Learning: Spirituality in Education. NY: Tarcher/Putnam. 

18. Griffin, D. (1988). (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: SYNY Press. 

19. Kessler, R. (2000). The Soul of Education: Helping Students Find Connection, Compassion, and Character at 

School. Alexandria, VA: ASCD. 

20. Miller, J. (2000). Education and the Soul: Towards a Spiritual Curriculum. New York, NY: SUNY Press. 

21. Noddings, N. (2003). Happiness and Education. NY: Cambridge University Press. 

22. Palmer, P. (1983/1993). To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. NY: Harper & Row. 

23. Palmer, P. (1998). The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher‟s Life. San Francisco, 

CA: Jossey-Bass. 

24. Tacey, D. (2004). The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. NY: Jossey-Bass. 

25. Tisdell, E. (2003). Exploring Spirituality and Culture in Adult and Higher Education. San Francisco, CA: 

Jossey-Bass. 

26. Whitehead, A.N. (1967). The Aims of Education. NY: Free Press. 

27. Wright, A. (2000). Spirituality and Education. Master Classes in Education Series. London: Falmer Press. 

28. Zohar, D., Marshall, I. (2000). SQ: Connecting with Our Spiritual Intelligence. NY: Bloomsbury Publishing. 

3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ 

1. Beļickis, I. (2000). Vērtīborientēta mācību stunda. R.: Raka. 

2. Salīte, I. (1998). Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais 

nodrošinājums, Valsts pasūtījuma pētījums Nr.: ISEC 9/98. 

3. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC. 

4. Clark Ed. Jr. (1997). Designing and implementing an integrated curriculum: A student-centered approach. 

Brandon, VT: Holistic Education Press. 

5. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT: 

Foundation for Educational Renewal. 

6. Fogarty, R., Pete, B. (2009). How to Integrate the Curricula (3 rd ed.). Thousand Oaks, CA: Corwin Press. 

7. Jacobs, H. H. (ed.) (2004). Interdisciplinary curriculum: design and implementation. Cheltenham, VIC: Hawker 

Brownlow Education. 

8. Jacobs, H. H. (1997). Mapping the Big Picture: Integrating Curriculum and Assessment, K-12. Alexandria, VA: 

ASCD. 


1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA 

1. Hardings, S. (2008). Kas ir dziļā ekoloģija? Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm , skatīts 07.02.2008. 

2. Hardings, S. (2008). Pētot Gaju. Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm, skatīts 07.02.2008. 

3. Steigens, A. (1999). Nākotne sākas šodien. R.: Nordik. 

4. Дерябо, С. Д., Ясвин, В.А. (1997). Методики диагностики и коррекции отношения к природе. Даугавпилс: 

Сауле. 

5. Калмыков А.А. (1999). Введение В Экологическую Психологию. Курс Лекций. М: МНЭПУ. 

6. Berry, T. (1999). The Great Work: our Way into the Future. NY: Bell Tower. 

7. Darryl, R.J. Macer (ed.) (2004). Bioethics for Informed Citizens across Cultures. Christchurch, New Zealand: 

Eubios Ethics Institute. On-line version http://www.biol.tsukuba.ac.jp/~macer/betext.htm 

8. Neill, J., Gray, T., Graham, E.S., Sierra, R., Bocarro, J., Desai, K. (2004). A Psycho-Evolutionary Theory of 

Outdoor Education. International Research Conference, LaTrobe University. 

9. Rosszak, T. (2002) .The Voice of the Earth. NY: Simon & Schuster. 

10. Schreiner, P., Banev, E., Oxley, S. (ed.) (2005). Holistic Education Resource Book: Learning and Teaching in an 

Eucumenical Context. Münster: Waxmannn Verlag GMBH. 


1. Best, R. (1996). (ed.) Education, Spirituality, and the Whole Child. London: Cassel. 

2. Best, R. (2000). (ed.) Education for Spiritual, Moral, Social and Cultural Development. London & NY: 

Continuum. 

3. Clark, E.T. Jr. (1997). Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach. 

Brandon: Holistic Education Press. 

4. Dāle P. (1994). Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru. R.: Uguns. 

5. Dāle P. (1939). Gara problēmas. R.: Valters un Rapa. 

6. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT: 

Foundation for Educational Renewal. 

7. Elahi, B. (1999). Spirituality is a Science: Foundations of Natural Spirituality. Cranbury, NJ: Cornwall Books. 

8. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003). Spirituality of Adult Education and Training. Malabar, FL: Krieger. 

9. Garīgās veselības veicināšanas aspekti. (1998). (Sastād. M.Vidnere.) R.: Mācību apgāds. 

10. Hart, T. (2003). The Secret Spiritual World of Children. Makawao, HI: Inner Ocean. 

21

11. Hay, D. with Nye, R. (1998). The Spirit of the Child. London, UK: Harper Collins. 

12. Helminiak, D.A. (1996). The Human Core of Spirituality: Mind as Psyche and Spirit. Albany, NY: SUNY. 

13. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) (2001). Unfolding Bodymind: Exploring Possibility through Education. 

Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

14. King, U. (2001). (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex Academic Press. 

15. Mauriľa, Z. (1997). Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi. R.: Zvaigzne ABC. 

16. Miller, J. (1994). The Contemplative Practitioner: Meditation in Education and the Professions. Westport, CT: 

Bergin and Garvey. 

17. Moffett, J. (1994). The Universal Schoolhouse: Spiritual Awakening through Education. San Francisco, CA: 

Jossey-Bass. 

18. Moore, M. (1998). Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, PA: Trinity Press 

International. 

19. Nakagawa, Y. (2000). Education for Awakening: An Eastern Approach to Holistic Education. Brandon, VT: 

Foundation for Education Renewal. 

20. Nash, R. (2002). Spirituality, Ethics, Religion, and Teaching: A Professor‟s Journey. NY: Peter Lang. 

21. Nucho, A., Vidnere, M. (2002). Garīgās veselības veicināšana. R.: Raka. 

22. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced 

Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

23. Sinetar, M. (2000). Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening Child. NY: Orbis. 

24. Sloan, D. (1983). Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. Brandon, VT: 

Resource Center for Redesigning Education. 

25. Wuthnow, R. (1998). After Heaven: Spirituality in America since 1950s. Berkeley, CA: University of California 

Press. 

3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ 

1. Erickson, H. L. (2002). Concept-based curriculum and instruction: teaching beyond the facts. Thousand Oaks, CA: 

Corwin Press. 

2. Jacobs, H. H., Johnson, A. (2009). The Curriculum Mapping Planner: Templates, Tools, and Resources for 

Effective Professional Development. Alexandria, VA: ASCD. 


MĀCĪBU GRĀMATAS: 

1. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes 

Reliģiskās izglītības centrs. R.: Zvaigzne ABC. 

2. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna darba burtnīca. (1999). LU Teoloģijas fakultātes 


3. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolotāja grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes 


RAKSTI NO PERIODIKAS: 

Ieskats daţās jaunākajās publikācijās par garīgo attīstību un garīgo izglītību. (2009). Skolotājs. 2:50-54. 

Hejs, D. (2004). Garīgums - attiecību apzināšanās un pretlīdzeklis individuālismam. Skolotājs. 5:20-23. 

Kibls, D. (2004). Hantingtonas skolas darbība garīgās attīstības jomā. Skolotājs. 4:39-41. 

Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39. 

Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39. 

Sīka, Ē. (2002). Sabiedrība un garīgums. Skolotājs. 1:9-11. 

Silkalns, E. (2004). Vēlreiz par garīgumu. Skolotājs. Nr.5:24-25. 

Silkalns, E. (2001). Vai var būt garīgums bez gara? Skolotājs.1:26. 

Stašulāne, A. (1997). Mūsdienās valstīm ir jāľem vērā "jaunā garīguma" sociālais aspekts. Solis. 30.maijs/5.jūn. 

Valbis, J. (2009). Apdāvināto skolēnu garīgās inteliģences izmantošana globālās apzināšanās veidošanā klasē. 

Skolotājs. 1: 54-59. 

Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 6:13-16. 

Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 5:17-21. 

Vidnere, M. (2009). Par garīgo inteliģenci. Skolotājs. 5: 111. 

Vidnere, M. (2006). Garīgums kā personības kreativitātes kvalitāte. Skolotājs. 6:22-29. 

Vidnere, M. (2004). Personības garīguma attīstības psiholoģija. Psiholoģija Mums. 10: 6-10. 11:2-6 

RAKSTI NO PERIODIKAS: 

1. Avotiľa, G., Ose, L., Rocēna, I., Rubana, I.M. (2003). Mācību metodika sociālajās zinībās: Integrētā pieeja: 

Mācību metodiskais materiāls R.: LU (5-23). 

2. Bērziľa, A. (2001). Integrētā mācīšana – aktuāla izglītības problēma. Skolotājs. 6:96-103. 

3. Bojāre, I. (2006). Skolas bibliotēkas integrācija mācību procesā. Skolotājs. 2:79-87. 

22

4. Graikste, G. Integrētās pieejas izmantošana matemātikā: Saistība ar apkārtējo vidi. Skolotājs. 18-19. 

5. Muraškovska, I. (2006). Pamatprincipi mācību satura integrācijai. Skolotājs. 4:17-20. 

6. Ūdre, I. (2006). Vides izglītības integrēšana mācību procesā. Skolotājs. 4:69-72. 

INTERNETRESURSI: 

1. Mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītībā. http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas.shtml 

2. Noteikumi Nr.1027 par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=150407&from=off 

3. Gillard, D. (1987). Whatever happened to the integrated curriculum? 

www.educationengland.org.uk/articles/06integrated.html 

4. Venville, G. (2009). Disciplinary versus Integrated Curriculum. http://www.ias.uwa.edu.au/new-critic/ten/venville 

ZINĀTNISKIE UN POPULĀRZINĀTNISKIE ŢURNĀLI: 




3. GEO 

4. International Electronic Journal of Environmental Education (IEJEE-Green) ISSN: 2146-0329 

http://www.iejeegreen.com/index.php/iejeegreen 

5. International Journal of Children’s Spirituality 

6. International Journal of Environment and Sustainable Development (IJESD) 

http://www.inderscience.com/index.php 

7. International Journal of Environmental and Science Education (IJESE) ISSN 1306-3065 

http://www.ijese.com/index.htm 

8. Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education 

9. Paths of Learning http://www.pathsoflearning.net/articles.php 

10. Religious Education 

11. Encounter Education for Meaning and Social Justice ISSN: 2146-0329 http://www.great-ideas.org/enc.htm 

12. Vides Vēstis. Zaļā dzīves stila žurnāls. http://www.videsvestis.lv/ 

Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss: 



Holistic pedagogy 


The study course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course consists of three interrelated 

parts: (1) environmental pedagogy, (2) spirituality of pedagogy, (3) integrated approach in pedagogy. Its aim is to 

provide interactive learning process evaluating spirituality, ecologism, and integration as pedagogical categories, their 

interrelation in holistic pedagogy, and their role in reorientation of education towards sustainability. The acquirement of 

study results – knowledge, skills and attitudes connected to holistic pedagogy – is based on the approach of social 

constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process. 

23

Kursa nosaukums PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA UN ORGANIZĀCIJA IZGLĪTĪBĀ 


1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde Peda1058 

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati Peda 5039 

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati Peda5040 

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: Peda 5041 un 

Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: Peda 5042 





Kopējais auditoriju 

stundu skaits 



darbu stundu skaits 



1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 12 st. (4 st. nepilna laika studijas) 

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (2 st. nepilna laika studijas) 

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (3 st. nepilna laika studijas) 

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 20 st. (8 st. nepilna laika studijas) 

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (4 st. nepilna laika studijas) 

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (3 st. nepilna laika studijas) 

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna laika 

studijas) un Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna 

laika studijas) 

Kursa izstrādātāji 

PhD, asoc. prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.Psych. doc. Aleksejs Ruţa, SZF Sociālās psiholoģijas katedra 


Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva, DMF Informātikas katedra 


Microsoft Word, Microsoft Excel 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. 

Studiju kursa mērķis ir piedāvāt padziļinātu ieskatu par ilgtspējīgu pētniecību izglītības jomā, izglītības pētniecības 

metodoloģiju un organizāciju, kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma īpatnībām un izstrādi izglītībā, datorprogrammu 

izmantošanu datu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei, kā arī par maģistra darba un zinātnisko publikāciju izstrādes 

pamatiem un noformējuma prasībām. Studiju procesā studenti tiek virzīti uz patstāvīgu zinātniskās informācijas 

meklēšanu, problēmas definēšanu, pētniecisko metoţu izvēli un izmantošanu zinātnisko datu ieguvei, apstrādei, 

analīzei un interpretācijai. Studiju rezultātu – ar izglītības pētniecību saistīto zināšanu, prasmju un kompetenču apguve 

balstās uz sociālā konstruktīvisma pieeju, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju satura apguvē. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par: 

• izglītības pētniecības metodoloģijas un organizācijas īpatnībām un to mijsakarībām ar citu saistīto zinātľu 

filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni un tās izvērtējumu uz ilgtspējīgu 

attīstību balstītā pētniecībā, 

• kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma īpatnībām un to īstenošanu izglītības jomā, 

• pētniecības ieguldījumu izglītības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. 


• patstāvīgi atrast, atlasīt, sistēmiski analizēt un pielietot pētniecībā nepieciešamo zinātnisko, metodisko un 

24

empīrisko informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim, 

• integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātľu saskares jomām un izmantot tās pētniecībā, 

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt ar izglītības jomu saistītas pētnieciskas problēmas, plānot to ilgtspējīgu 

pētniecības stratēģiju to risināšanai, 

• izvēlēties izvirzītajam mērķim atbilstošas datu vākšanas metodes un tās izmantot pētniecībā, 

• patstāvīgi vākt, apstrādāt, analizēt un interpretēt izglītības pētījumam atbilstošus datus, izmantojot kvalitatīvo datu 

datorapstrādes programmas (NVIVO, ATLAS, Xsight) un kvantitatīvo datu datorapstrādes programmas (Microsoft 

Excel, SPSS), 

• izdarīt maģistra darba līmenim atbilstošus secinājumus un argumentēti aizstāvēt savu pētījumu demonstrējot 

oriģinalitāti, zinātnisku pieeju un ētisku atbildību, 

• patstāvīgi virzīt un pilnveidot savu pētniecības kompetenču pilnveidi. 

Kursa saturs: 

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: Ilgtspējīga pētniecība izglītībā. Zinātniskā darba teorētiskās perspektīvas, 

metodoloģiskie pamati, vispārīgā struktūra un prasības izglītībā. Pētniecības metodoloģijas: humanitāro zinātľu 

pētījums (vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā analīze) un sociālo zinātľu pētījums 

(kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums). Pētniecības veidi: fundamentālais un lietišķais pētījums. Pētījuma 

zinātniskās kategorijas (pētījuma problēma, mērķos, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājums vai hipotēze, 

pētījuma metodes, pētījuma bāze), pētījuma teorētiskā un praktiskā novitāte. Maģistra darba noformējums, 

rakstīšanas stils, prasības, plānojums un sastāvdaļas (ievada daļa, teorētiskā daļa, pētījuma daļa, nobeigums un 

secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un pielikumi). Zinātniskās publikācijas noformējums, rakstīšanas stils un 

prasības. 

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti. Zinātniskās 

kategorijas kvalitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze) un svarīgākie 

jēdzieni. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums, 

biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija. Datu vākšana, analizēšana un atspoguļošana. Kvalitatīvā 

pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi. 

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti. 

Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze) 

un svarīgākie jēdzieni. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums. Datu vākšana, analizēšana un 

atspoguļošana. Kvantitatīvā pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi . 

4.1.daļa. Seminārs kvalitatīvo datu datorapstrādē. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu 

faili: Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija. 

Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana. 

Kodi un kodēšana: Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi. Kodēšanas 

pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi). 

Pazīmes: Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem. Pazīmju importēšana. 

Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs. 

Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija: Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean 

meklējumos. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums. 

4.2. daļa. Seminārs kvantitatīvo datu datorapstrādē: Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei. Datu apstrāde 

un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas: Microsoft Excel, SPSS. 

Kursa plāns: 

KURSA STRUKTŪRA KOPĀ: 12 lekcijas - 24 st., 36 semināri - 72 st. 

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: 6 lekcijas -12 st., 10 semināri - 20 st. 

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st. 

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st. 

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē: kvalitatīvie dati: 8 semināri - 16 st.; 

kvantitatīvie dati: 8 semināri - 16 st. 

KURSA KALENDĀRS 

1.DAĻA. ZINĀTNISKĀ DARBA IZSTRĀDE 

6 lekcijas - 12 kontaktstundas, 10 nodarbības - 20 kontaktstundas 

1.temats. Ilgtspējīga pētniecība izglītībā 

2 lekcijas - 4 kontaktstundas 

1. lekcija. Raksturīgākās iezīmes: nozīmes / jēgas dimensija, integrācija, interdisciplinaritāte (starpnozaru saikne), 

25

transdisciplinaritāte (saikne starp akadēmisko vidi un ikdienas dzīvi), induktīvā un deduktīvā pieeja, 

sistēmiskā un sinerģiskā pieeja 

2. lekcija. Raksturīgākā kompetence ilgtspējīgā pētniecībā: starpnozaru un pārnozaru (transdisciplīnu) kompetence 

2.temats. Maģistra darba izstrādes īpatnības 

1 lekcija - 2 kontaktstundas, 3 nodarbības - 6 kontaktstundas 

3. lekcija. Maģistra darba atšķirība no citiem zinātniskajiem darbiem: apjoms, noformējums, zinātniskās kategorijas, 

teorētiskā un pētījuma daļa 

1. nodarbība. Maģistra pētījuma problēmas izvēle, problēmas aktualitāte un novitāte 

2. nodarbība. Maģistra darba temats un nosaukums: definēšana un izvēli ietekmējošie faktori 

3. nodarbība. Maģistra darba izstrāde: motivācija, process un tā plānošana 

3.temats. Zinātniskā konference un publikācija 


4. lekcija. Zinātniskā konference un pētniecība 

4. nodarbība. Pētījuma rezultātu prezentācija: saturs, struktūra, forma 

5. nodarbība. Zinātniskā publikācija: saturs, struktūra, forma 

4. temats. Pētniecības veidi 


5. lekcija. Ievads zinātnisko pētījumu metodoloģijā: paradigmas, klasifikācijas 

6. nodarbība. Fundamentālais un lietišķais pētījums: salīdzinājums un iezīmes 

7. nodarbība. Kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums: salīdzinājums un iezīmes 

5.temats. Pētniecības metodoloģijas vispārīgās iezīmes 


8. lekcija. Ievads pētniecībā: zinātnisks pētījums, to loma un mērķis, objektivitāte/ subjektivitāte, zinātniskā pētījuma 

ētika 

8. nodarbība. Humanitāro zinātľu pētījums: vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā 

analīze 

9. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums 

10. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: jaukta tipa pētījums 

2.DAĻA. KVALITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI 


1. lekcija. Ilgtspējīgs kvalitatīvais pētījums un kvalitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai 

1. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti 

2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvalitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma 

jautājums, hipotēze 

3. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums, 

biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija, u.c. 

4. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu vākšana: novērošana, intervija, aptauja, fokusgrupa, personīgie 

konstrukti, u.c. 

5. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu analizēšana: diskursa analīze, naratīvā analīze, kvalitatīvā 

kontentanalīze, u.c. un atspoguļošana/prezentēšana 

2. lekcija. Datorprogrammas datu kvalitatīvai apstrādei 

3. lekcija. Kvalitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi 

3.DAĻA. KVANTITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI 


1. lekcija. Ilgtspējīgs kvantitatīvais pētījums un kvantitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai 

1. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti 

2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma 

jautājums, hipotēze 

3. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums, aptaujas pētījums, u.c. 

4. nodarbība. Kvantitatīvo datu vākšana 

5. nodarbība. Kvantitatīvo datu analizēšana un atspoguļošana 

2. lekcija. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei 

3. lekcija. Kvantitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi 

4.DAĻA. SEMINĀRS DATU DATORAPSTRĀDĒ 

8 semināri – 16 stundas 

26

4.1. SEMINĀRS KVALITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ 

1. temats. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu faili 


1. seminārs. Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija. 

2. seminārs. Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana. 

2. temats. Kodi un kodēšana 


3. seminārs. Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi. 

4. seminārs. Kodēšanas pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi). 

3. temats. Pazīmes 


5. seminārs. Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem. 

6. seminārs. Pazīmju importēšana. Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs. 

4. temats. Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija 


7. seminārs. Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean meklējumos. 

8. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums. 

4.2. SEMINĀRS KVANTITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ 

8 semināri – 16 stundas 

1. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei 


1. seminārs. Sākotnējo pētījuma rezultātu ievadīšana 

2. seminārs. Aprakstošās statistikas rādītāju aprēķināšana 

2. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei 


3. seminārs. Daţādu statistisku hipotēţu izvirzīšana un pārbaude 

4. seminārs. Secinošās statistikas datu apstrādes metodes 

3. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas 


5. seminārs. Korelācijas analīze. Sakarību pētīšanas metodes 

6. seminārs. Eksploratorā (EFA) un Konfirmatorā (CFA) faktoranalīze 

4. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas 


7. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums 

8. seminārs. Iegūto rezultātu analīze un interpretācijas 


Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa 


Noslēguma darbs sadaļā „Zinātniskā darba izstrāde”: 

o Lekciju un nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (30%) 

o Eseja par U.Eko grāmatu “Kā uzrakstīt diplomdarbu” (R.: J.Rozes apgāds, 2006) (20%) 

o Maģistra darba ieceres apraksts (pētījuma motīvi un mērķis, izvēlētās tēmas konceptuālais konteksts, 

pētījuma jautājumi, metodes, bāze, validitāte/ pamatotība un ticamība) (50%) 

Noslēguma darbs sadaļā ”Kvalitatīvās pētniecības pamati”: 


o Kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma salīdzinājums izglītībā (būtiskākais un personīgi nozīmīgākais, vismaz 8 

literatūras avotu izvērtējums, datu datorapstrādes un vizuālās attēlošanas īpatnības, personīgais viedoklis par 

izmantošanu un lietderību) (70%) 

Noslēguma darbs sadaļā ”Kvantitatīvās pētniecības pamati”: 


o Kvantitatīvā pētījuma terminu vārdnīca ar 20 terminiem (20%) 

o Izveidot un pareizi noformēt kvantitatīvās pētniecības instrumentu: anketu, testu un izrecenzēt divu maģistra 

darbu praktiskās daļas (50%) 

27

Noslēguma darbs sadaļā ”Seminārs datu datorapstrādē”: 

o Semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (40%) 

o Semināros uzdoto uzdevumu veikšana (60%) 


1. Arhipova, I., Bāliľa, S. (1999). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. I daļa. R.: Datorzinību centrs. 

2. Arhipova, I., Bāliľa, S. (2000). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. II daļa. R.: Datorzinību centrs. 

3. Eko. U. (2006). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Humanitārās zinātnes. R.: Jāľa Rozes apgāds. 

4. Geske, A., Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. R.: LU Akadēmiskais apgāds. 

5. Goša, Z. (2007). Statistika: mācību grāmata. R.: Izglītības soļi. 

6. Izmēģinājuma projekts izglītībā (2005). R.: RaKa. 

7. Krieviľš, V. (2005). Informācijas meklēšanas stratēģijas internetā un meklētāja Google efektīvs lietojums: 

Rokasgrāmata-mācību līdzeklis skolām, pašizglītībai, profesionālajai un pieaugušo izglītībai. R.: Multineo. 

8. Kristapsone S. (2008). Zinātniskā pētniecība studiju procesā. R.: Turība. 

9. Kroplijs, A., Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. R.: RaKa. 

10. Lasmanis, A. (1999). Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. R.: Mācību apgāds NT. 

11. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 

1.grāmata. R.: Izglītības soļi. 

12. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. SPSS. 

2.grāmata. R.: Izglītības soļi. 

13. Mārtinsone, K. (sast.) (2011). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. R.: RaKa. 

14. Nucho, A., Vidnere, M. (2003). Intervēšanas prasme. R.: RaKa. 

15. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi. 

16. Боровиков, В.П., Боровиков, И.П. (1997). STATISTICA. Статистический анализ и обработка данных в среде 

Windows. М.: Филин. 

17. Карл берг, К. (1997). Бизнес-анал из с помощью Excel. (Перев. с англ .). К.: Диал ектика. 

18. Никанд ров В. (2003). Неэмпирические метод ы психол огии. Санкт -Петербург: Речь. 

19. Сад мен С. (2005). Как правил ьно задавать вопросы: Введ ение в проектирование массовых 

обсл ед ований/ Пер. с англ . А.А.Виницкой. М.: Институт Фонд а "Общественное мнение". 

20. Bazeley, P. (2000). The Nvivo Qualitative Project Book. Thousand Oaks, CA: Sage. 

21. Bryman, A., Cramer, D. (2005). Quantitative Data Analysis with SPSS 12 and 13: A Guide for Social 

Scientists. London and NY: Routledge. 

22. Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2005). Research Methods in Education. 5 th ed. Oxon, UK: 

RoutledgeFalmer. 

23. Creswell, J. (1998). Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. Thousand 

Oaks, CA: Sage. 

24. Denzin, N.K., Lincoln, Y.S. (Eds.) (1994). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage. 

25. Gahan, C. (1998). Doing Qualitative Research Using NUD*IST. Thousand Oaks, CA: Sage. 

26. Jaeger, M. (ed.) (1988, 1997). Complementary Methods for Research in Education, 2 nd ed. Washington, DC: 

American Educational Research Association. 

27. Johnson, B., Christensen, L. (2004). Educational Research: Quantitative, Qualitative and Mixed 

Approaches. 2 nd ed. Boston, MA: Allyn & Bacon, Pearson Education. 

28. LeCompte, M. & Preissle, J. (1993). Ethnography and Qualitative Design in Educational Research. NY: 

Academic Press. 

29. LeCompte, M., Millroy, W., Preissle, J. (eds.) (1992). The Handbook of Qualitative Research in Education. 

San Diego, CA: Academic Press. 

30. McMillan, J. (2004). Educational Research: Fundamentals for the Consumer. 4 th ed. Boston, MA: Allyn & 

Bacon, Pearson Education. 

31. Merriam, S. & Associates. (2002). Qualitative Research in Practice: Examples for Discussion and Analysis. 

San Francisco, CA: Jossey-Bass. 

32. Merriam, S. (1998). Qualitative Research and Case Study Application in Education. San Francisco, CA: 

Jossey-Bass. 

33. Miles, M. & Huberman, A. (1994). Qualitative data analysis: An Expanded Sourcebook. Thousand Oaks, CA: 

Sage. 

34. Norušis, M.J (2005). SPSS 13.0 Guide to Data Analysis. Englewood Cliffs: Prentice Hall. 

35. Patton, M. (1990). Qualitative Evaluation and Research Methods. 2 nd ed. Newbury Park, CA: Sage. 

36. Wiersma, W. (2000). Research Methods in Education: An Introduction. 2 nd ed. Needham Heights, MA: 

Allyn & Bacon. 


1. Albrehta, Dz. (1998). Pētīš anas metodes pedagoģijā. R.: Mācību grāmata. 

28

2. Baldiņš, A., Raževa, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. R.: Pētergailis. 

3. Geske, A., Grīnfelds, A. (2001). Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. R.: RaKa. 

4. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC. 

5. Mūze, B. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. R.: LU Akadēmiskais apgāds 

(Rēzekne: SIA "Latgales druka"). 

6. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi. 

7. Špona, A., Čehlova, Z. (2004). Pētniecība pedagoģijā. R.: RaKa. 

8. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (2000). R.: Zvaigzne ABC. 

9. Vedins I. Zinātne un patiesība (2008). R.: Avots. 

10. Coffey, A., Atkinson, P. (1996). Making Sense of Qualitative Data: Complementary Research Strategies. 

Thousand Oaks, CA: Sage. 

11. Creswell, J.W. (1994). Research Design: Qualitative and Quantitative Approaches. Thousand Oaks, CA: 

Sage. 

12. Denzin, N. & Lincoln, Y. (2000). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage. 

13. Dey, I. (1999). Grounding Grounded Theory: Guidelines for Qualitative Inquiry. San Diego, CA: 

Academic Press. 

14. Fetterman, D.M. (Ed.) (1988). Qualitative Approaches to Evaluation in Education. NY: Praeger. 

15. Glasser, B., Strauss, A. (1999). The Discovery of Grounded Theory: Strategies for Qualitative Research. 

2nd ed., Hawthorne, NY: Aldine de Gruyter. 

16. Glasser, B.G. (1992). Emergence v Forcing: Basics of Grounded Theory Analysis. Mill Valley, CA: 

Sociology Press. 

17. Moustakas, C. (1994). Phenomenological Research. Thousand Oaks, CA: Sage. 

18. Ragin, C.C. (1987). The Comparative Method: Moving Beyond Qualitative and Quantitative Strategies. Berkeley, 

CA: University of California Press. 

19. Strauss, A., Corbin, (1990). J. Basics of Qualitative Research. Grounded Theory Procedures and Techniques. 

Newbury Park, CA: Sage. 

20. Strauss, A., Corbin, J. (eds.) (1997). Grounded Theory in Practice. Thousand Oaks, CA: Sage. 

21. Strauss, A., Corbin, J. (1998). Basics of Qualitative Research: Techniques and Procedures for Developing 

Grounded Theory. 2 nd ed. Thousand Oaks, CA: Sage. 

22. Yin, R. Case Study Research: Design and Methods. 2 nd ed. (1994). Thousand Oaks, CA: Sage. 


1. Laikraksts ”Izglītība un kultūra” 

2. Ţurnāls ”Skolotājs” 

3. “British Journal of Educational Studies” 

4. “Child Study Journal” 

5. “Educational Research and Evaluation” 

6. “Educational Research Quarterly” 

7. “Educational Research” 

8. “Educational Studies” 

9. “International Journal of Qualitative Studies in Education” 

10. “Journal of Educational Research” 

11. “New Directions for Institutional Research” 

12. “Research for Educational Reform” 

13. “Research in Education” 

14. “Scandinavian Journal of Educational Research” 

15. “Westminster Studies in Education” 

16. http://www.audiencedialogue.org/soft-qual.html 

17. http://academic.csuohio.edu/kneuedorf/content/ 




Methodology and organization of research in education 


The aim of the study course is to provide varied insight into sustainable research in education, education research 

methodology and its implementation, characteristics of qualitative and qualtitative research and their implementation 

in education, the use of software for qualitative and quantitative data analysis, and foundations and requirements for 

29

elaboration of master paper and scientific publications. Students are guided towards independent search of scientific 

information, problem definition, choice of research methods and their use for collection, analysis and interpretation of 

the collected data. The acquirement of study results – research methodology connected knowledge, skills and 

competences – are based on the approach of social constructivism, inductive thinking, and students‟ active 

participation on learning process. 

30

Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKIE PAMATI 

Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda5036 

Specializācija “Izglītības darba vadība” Peda5011 (nepilna laika studijas) 

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” Peda6006 (nepilna laika studijas) 

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” Peda5037 (nepilna laika studijas) 






stundu skaits 






Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 st. 

Specializācija “Izglītības darba vadība” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā) 

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā) 

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 20 st. (nepilna laika studiju 

programmā) 

Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 50 st. 

Specializācija “Izglītības darba vadība” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā) 

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā) 

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 10 st. (nepilna laika studiju 

programmā) 


Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” 



Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra 

Specializācija „Izglītības darba vadība” 

Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 


Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” 

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF 

Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra 


Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” 

Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture” 

Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Specializācija „Mūzikas pedagoģija” 

Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra 

Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra 

Specializācija „Mākslas pedagoģija” 

Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra 

Mag.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra 

Specializācija „Informātika un e-studijas” 

Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra 

Specializācija „Profesionālā pedagoģija” 


Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra 

Specializācija „Reliģijas izglītība” 





Nav 

31


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek 

apskatīti vienas studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba 

vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas pedagoģija”, „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”, 

„Mūzikas pedagoģija”, „Mākslas pedagoģija”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā pedagoģija”, „Reliģijas 

izglītība” – teorētiskie pamati. 

Rezultāti 


Demonstrēs izpratni par galvenajiem apakšnozares jēdzieniem un to atspoguļojumu mūsdienu izglītības vidē, 

izvērtējot to no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību perspektīvas; 

Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas un spēs formulēt savas personīgās atbildes un 

kritisku izpratni izvēlētās apakšnozares kontekstā; 

Demonstrēs padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par apakšnozares un citu saistīto zinātľu 

filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni; 

Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt pamatkoncepciju, meklējot empīrisku risinājumu sava maģistra darba tematam 

profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos; 

Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem 

apakšnozarē un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā sava maģistra darba kontekstā. 

Kursa plāns: 

1. Izglītības apakšnozares izcelsme, attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums. 

2. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām zinātnes nozarēm 

un pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm. 

3. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi. 

4. Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi. 

5. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības, to daudzveidība un 

risinājumi. 

6. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums. 

7. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes 

virzība. 

8. LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku. 

Kursa saturs: 

SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA” 

1.temats. Izglītības apakšnozares attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums 

3 lekcijas – 6 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas 

1.lekcija. Izglītības apakšnozares Vides un ilgtspējīga izglītība attīstības vēsture. 

2.lekcija. Apakšnozares attīstības perspektīvas. 

3.lekcija Apakšnozares atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē. 

1. praktiskā nodarbība. Apakšnozares attīstības izvērtējums no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību 

perspektīvas. 

2. praktiskā nodarbība. Pasaules un Latvijas pieredze 

2.temats. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām 

zinātnes nozarēm un pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm. 

1 lekcija – 2 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas 

4.lekcija. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā. 

3.praktiskā nodarbība Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā: filosofiskais, normatīvais 

un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne. 

4.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām zinātnes nozarēm. 

5.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm: filosofiskais, normatīvais 

un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne. 

6.praktiskā nodarbība. Maģistra darba temats izvēlētās apakšnozares kontekstā un saistība ar citām zinātnes nozarēm 

un citām pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm. 

3.temats. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie 

nosacījumi 


5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas. 

7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas. 

6.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie nosacījumi. 

32

7.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas subjektīvie nosacījumi. 

8.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi. Attīstības 

perspektīvas un pasaules pieredze. 

1. Tēma Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi 


8.lekcija. Izglītības apakšnozares koncepcija un pamatprincipi 

9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares teorētiskā līmeľa likumsakarības. 

10.praktiskā nodarbība. Vietēja mēroga un globālie problēmjautājumi izglītībā un to risinājumi apakšnozares 

kontekstā. 

11.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze. 

12.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze un prezentācija. 

2. Tēma Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības, 

to daudzveidība un risinājumi 


9.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas. 

10.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas. Pamatjēdzieni, mērķis, atslēgas vārdi, nozīmīgākie autori. Vietēja 

mēroga un globālie problēmjautājumi. 

13.praktiskā nodarbība Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas: pamatidejas, īpatnības, raksturojums. 

14.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums I 

15.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums II 

3. Tēma Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums 

2 lekcijas – 4 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas 

11.lekcija. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums. 

12.lekcija. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums. 

16.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums 

17.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums 

4. Tēma Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, 

uzdevumi un nākotnes virzība 


13.lekcija. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības virzieni, to raksturojums. 

18.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības pētījumu mērķis, priekšmets. Zinātniskās 

publikācijas, konferences, ţurnāli, rakstu krājumi. 

19.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izstrāde: kopsavilkums, ievads, galvenā daļa, noslēgums, diskusija, 

secinājumi. Publikāciju noformēšanas prasības. 

20.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izvērtēšanas kritēriji. Rakstu iesniegšanas prasības. 

21.praktiskā nodarbība. Pieteikuma izstrāde un prezentācija. 

22.praktiskā nodarbība. Pētniecības virzieni un specifika izvēlētā maģistra temata kontekstā. Maģistra darba idejas 

prezentācija un zinātniskās diskusijas 

5. Tēma LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku 


14.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR likumi un normatīvie dokumenti. 

15.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku regulējošie ES normatīvie dokumenti. 

23.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR, ES stratēģiskie dokumenti. 

24.praktiskā nodarbība. Programmu, mācību priekšmetu standarta un citu ar mācību procesu saistīto izglītības 

normatīvo dokumentu izvērtējums izglītības apakšnozares kontekstā. 

25.praktiskā nodarbība. Globālie dokumenti un norises izglītības apakšnozares kontekstā. 

SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA” 


1. Izglītības sistēmas mērķi un galvenie attīstības virzieni izglītības reformas kontekstā. Izglītības sistēmas 

salīdzinošais raksturojums Latvijā un citās Eiropas valstīs. 

2. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes 

un inovatīvas skolas koncepts. 

3. Vadīšana kā kompleksās izpētes objekts. Vadīšanas procesa psiholoģiskais raksturojums. Populārākās vadīšanas 

koncepcijas.Personāla vadības evolūcijas īss raksturojums. Spilgtākās vadīšanas teorijas.Vadīšanas pamatfunkcijas. 

Praktiskās psiholoģijas loma vadītāja darbībā. 

4. LR likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku. Ilgtspējīgas izglītības 

būtība, komponenti, principi. ES mērķorientieri izglītības ilgtspējīgai attīstībai. Tipiskākās negācijas sabiedrībā un 

33

izglītībā. Traucējošie faktori izglītības ilgtspējīgai attīstībai un pamatiezīmes krīzei izglītībā. 

5. Izglītības kvalitātes kritēriji un novērtēšanas pieredze Eiropā. Latvijas izglītības iestāžu darbības izvērtēšana 

atbilstoši LR Izglītības likumam. Izglītības iestāžu kvalitātes attīstības nodrošināšanas principi. 

Praktisko nodarbību tēmas: 

1. Latvijā veikto pētījumu izglītībā analīze un nākotnes perspektīva. Nākotnes iespējas pārmaiľām izglītībā. 

2. Izglītības iestādes attīstības programma, tās izstrāde un pilnveide. Izglītības kvalitātes pārraudzība skolā. 

3. Organizācijas darbības kvalitātes nodrošināšana. Ārējā un iekšējā novērtēšana. 

4. Pašvērtēšanas un pašnovērtēšanas jēdzieni, to lietojums. Pašnovērtēšanas procesa loma organizācijas darbības 

kvalitātes nodrošināšana. 

5. Vadītāja personības psiholoģiskie aspekti. Vadītāja rakstura analīze. Vadītāja spējas, prasmes un iemaľas, pieredze. 

Autoritātes būtība. Vadīšanas spēju attīstības psiholoģiskais raksturojums. Pašvērtējums, sevis izvērtējuma 

nepieciešamība vadītāja postenī. Vadīšanas nepieciešamo īpašību attīstīšana. Empātija, tolerance, spējas pārliecināt, 

stratēģiskā domāšana, lēmumu pieľemšana, atbildība, uzmanība utt. 

6. Vadītāja lomas (pēc H.Minsberga). Vadītāju tipi un vadītāju līmeľi. Vadītāju klasifikācija pēc organizatoriskā 

darbības veida un pēc līmeľa organizācijas struktūrā. 

7. Teorētiskās pieejas līderības izpētē (raksturīgo īpašību pieeja, uzvedības raksturojumu pieeja, varas un ietekmes 

izpētes pieeja, situatīvā pieeja, transformāciju pieeja, harizmātiskās līderības teorija, implicētās līderības teorija). 

Līderības kroskulturālie aspekti. 

8. Vadīšanas kultūras psiholoģiskie nosacījumi. Apbalvojumi un sodi. Psiholoģiskais atbalsts, tā būtība vadītāja 

darbībā. 

9. Pozitīva mikroklimata veidošana. Organizācijas kultūras veidošana. Savstarpējo attiecību etiķete. Kā veidot sevī 

pozitīvu dzīves izjūtu. 

10. Komandas un komandas darbs. Komandu tipi. Komandas darba principi. Komandas struktūra. Savstarpējās 

mijiedarbības procesi komandā. Lēmumu pieľemšana komandā. Personāla atlase komandas darbam. 

SPECIALIZĀCIJA „ĢIMENES UN PIRMSSKOLAS PEDAGOĢIJA” 

1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības ģimenes un pirmsskolas pedagoģijā 


1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas pirmsskolā un ģimenes audzināšanā. 

1.praktiskā nodarbība. Situācijas pirmsskolas vidē pasaulē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri pirmsskolas vidē pasaulē. 

2.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums ģimenē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri ģimenes vidē. 

3.praktiskā nodarbība. Situācijas Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze. 

2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas 


2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats. Vispārējās 

likumības. 

4.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process ģimenē un pirmsskolā. 

5.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti. 

6.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā. 

3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un 

praktiskie paľēmieni, risinājumu īpatnības 

1 lekcija – 2 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas 

3.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes. 

7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un 

metodes. 

8.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process pirmsskolā: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni. 

4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos 

1 lekcija – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 

4.lekcija. Pārmaiľas sabiedrībā, pārmaiľas pirmsskolā, pārmaiľas ģimenē. 

9. praktiskā nodarbība. Pirmsskolas un ģimenes ieguldījums personības veidošanā. 

5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē 

1 lekcijas – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 

5.lekcija. Pirmsskolas skolotāja un vecāku kompetence. 

10. praktiskā nodarbība. Personiskās pieredzes izmantošana vērtējot savstarpējo sadarbību. 

34


Eksāmens 

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40% 

patstāvīgo darbu izpilde 60% 



1. Baka, A.., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams. 

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing 

Company. 

3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R: Zvaigzne ABC. 

4. Garleja, R. (2003) Darbs, organizācija un psiholoģija. R:. 

5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & 

London: Duke University Press. 

6. Hadaľonoka, (1999., 2000) Kā raisās valodiľa. 

7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca: Sajūtas un uztvere. D: Saule. 

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 

9. Johnsen, B. H., Skjorten, M..D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag. 

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, 

MA: Allyn & Bacon. 

11. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds. 

12. Lieģeniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R: RaKa. 

13. Liepiľa, S. (2003) Speciālā psiholoģija. R: RaKa. 

14. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R: Izdevniecība AGB. 

15. Pikeringa, P. (2002) Personāla vadība, R: 

16. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem. R: 

17. Reľģe, V. (2003) Organizāciju psiholoģija. R: 

18. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga: Jumava. 

19. Smita, K. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z. 

20. Svence, G. (2003) Pieaugušo psiholoģija. R: 

21. Šmite, A. (1998) Skolas vadītāja darbam. R: Raka. 

22. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa. 

23. UNESCO LNNK (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam 

gadsimtam iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. 

24. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. СПб: Лань. 

25. Назаровa, Н. М. (ред.) (2001) Специальная педагогика. М: Асаdемiа. 

26. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. М: РИПОЛ КЛАССИК. 

27. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа. 


1. Adams J. (2006). Managing people in organizations: contemporary theory and practice.Basingstoke: Palgrave 

Macmillan, 328 p. 

2. Broks A.( 2000). Izglītības sistemoloģija. - Rīga: RaKa, 175 lpp. 

3. Builis, A. (1993). Skolvadības pamati: mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Universitāte,148. 

4. Ešenvalde I. (2003). Personāla praktiskā vadība. – Rīga. 

5. Forands, I. (2000). Stratēģija. Kvalitāte. Analīze. Plānošana. Vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 253. 

6. Goleman, D. (2007). Social Intelligence: The new science of human relationships. New York, N.Y.: Bantam 

Books. 

7. Gurbo, M., Jemeļjanova, I., Mikuda, Sarmis. (2004). Izglītības kvalitāte un efektivitāte Latvijā: pētījuma ziľojumu 

kopsavilkums. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības sistēmas attīstības projekts, 27. 

8. Inne R., Gailīte I., Lūse I., Zīds O. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: Raka, 1995. - 279 lpp. 

9. Karnītis E. (2004). Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. – R.: Pētergailis, - 208 lpp. 

10. Koķe T. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1999. – 102 lpp. 

11. Koķe T. (Sast.) Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. - Rīga: Zvaigzne, 1999. 

12. Kukele, D. (2003). Skolvadība: pedagoģiskā procesa tiesiskie pamati. Rīga: RaKa 

13. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996. 

14. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344. 

15. Lāmanens K, Tominens K. (2007). Procesu vadības izcilības modeļi. Biedrība”Latvijas Biznesa konsultantu 

asociācija” Rīga. 

16. Maslo I. (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, (Red.) – 186 lpp. 

17. McCaffery, P. (2004) The Higher Educattion Manager’s Handbook: Effective leadership and Managament in 

Universities and Colleages. London and New York, RoutledgeFalmer, Taylor & Francis Group. 

18. Mācīšanās ir zelts. (2001). Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam 

35

iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, (255 lpp.) 

19. Reľģe, V. (2007). Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga: Zvaigzne. 

20. Smith, L. (2003). Leadership: The intrapreneurial experience at the University of Oxford and the University of 

Warwick, United Kingdom. Unpublished doctoral dissertation. Florida Atlantic University, Boca Raton, Florida. 

21. Šmite A. (1998). Skolas vadītāja darbam. - R.: Raka,. - 190 lpp. 

22. Кларин, М. Инновации в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. 

(Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995. 

23. Zīds, Oskars (2006). Pārmaiľu paradigmas un līdervadība izglītībā. No: Izglītības vadība: 

24. Latvijas Universitates Raksti, 697. sējums. Rīga: Latvijas Universitāte. 


1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams. 

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing Company. 



5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & 

London: Duke University Press. 


7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule. 

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp. 

9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag. 

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, 

MA: Allyn & Bacon. 





15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R: 





20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa, 



22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань. 


24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК. 

25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа, 



1. Avoliľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne. 

2. Avotiľš, V., Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R: Zvaigzne 

3. Azarovs, J. (1985) Ģimenes pedagoģija. R: Zvaigzne, 186. lpp. 

4. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R: 

Zvaigzne ABC, 2000. 

5. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education 

(Postmodern art education: An approach to curriculum). 

6. Freimanis, I. (1995) Matemātika speciālajā skolā. 

7. Grabovska, R. (2006) Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. Daugavpils: DU 

8. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne 

9. Kravalis, J. (1997) Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). R: Mācību grāmata. 

10. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. 

11. Liepiľa, I. (red.) (2008) Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R: 

Gandrs 

12. Liepiľa, S. (1994) Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski psiholoģiskie raksturojumi. R: IAI. 

13. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R: Izdevniecība AGB. 

14. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R: Zvaigzne ABC. 

15. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne. 

16. Prindule, L. (1992) Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoģiskais institūts. 



36

18. Štrāls, K. (1936) .Mūsu dzīves pabērni. R: Valters un Rapa, 

19. Teivāns, E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: Zvaigzne ABC 

20. Toys for special children. Enabling Devices, 1995. 

21. UNESCO (2003) Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai 

http://www.unesco.org/education/desd 

22. Ungoed-Thomas, J. (1997) Vision of a School. Londin and Washington. 

23. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC. 


1. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: 


2. Brīvība mācīties – Carl Rogers and H.Jerome Freiburg, Freedom to Learn. Macmillan, 1994. 

3. Geidţs N., Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 

4. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 

5. Emanuel, R. (2005). The Case for Fundamentals of Oral Communication. Community College Journal of Research 

and Practice. 29 (2), 153-162. 

6. Fullan, M. (2001). Leading in a Culture of change: being effective in complex times. First edition. San Francisco: 

Jossey-Bass, 176 p 

7. Sarunu un konfliktu risināšana. (2007). Grāmatu sērija ”Idejas, kurās ieklausās”. Rīga: lietišķās informācijas 

dienests, , 184 lpp. 

8. Renģe, V. (2004). Psiholoģija. Savstarpējo attiecību psiholoģija. Rīga: Zvaigzne., 117 lpp. 

9. Vilkaste, A. (2003). Skolas ilgtspējīgas attīstības plānošana. Rīga: RaKa. 

10. Каммероу, Джин М., Баргер, Нэнси Д., Кирби, Линда К. (2001). Ваш психологический тип и стиль работы. 

Москва: Институт Психотерапии. 

11. Кови С. (2008). Лидерство, основанное на принципах. – Москва. 

12. Хэнна Д. (2007). Лидерство на все времена. Результаты сегодня – наследие века. Москва. 

13. Шейн, Эдгар Х. (2002). Организационная культура и лидерство. Санкт-Петербург: Питер. 


1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65 

2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne. 





6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība. 

7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF 

8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv 

9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas. 

http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/pdf/toolkit_lv.pdf 

10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne 



12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības 

pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija. 


14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un 

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2 

15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf 


17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas 

izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. 

Daugavpils: AIIA, 7.-19.lpp. 

18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais 

Punkts. 

19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga: 

Zaļa josta. 

20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne 

21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un 

piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation 

22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html: 

23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu 

24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa, 

37

Latvijas Zaļais punkts. 

25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 

26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 




Gandrs 


31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa, 

32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa 

33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC 

34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC 






40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga: 

REC 



42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung. 

43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju 

izglītības centrs. 

44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga 






49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf 


51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB 

52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/ 

53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG 

http://www.zalajosta.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=68&Itemid=75 

54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html); 

55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/) 

56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf 

57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php 

Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC. 


PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE 

1. “American Journal of Education” 


3. “Comparative Education” 

4. “Education (UK)” 

5. “Education Digest” 

6. “Education Journal” 

7. “Education Review” 

8. “Education USA” 

9. “Education Week” 


11. “Educational Review” 


13. “European Education” 

14. “European Journal of Education” 

15. “Independent School” 


17. “International Review of Education” 

18. “Issues in Education” 

19. “Journal of Education for Teaching” 

20. “Journal of Education” 

38


22. “London Review of Education” 



25. “Teacher Magazine” 


27. “Theory into Practice” 


IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA 

1. “American School Board Journal” 

2. “Educational Leadership” 

3. “International Journal of Leadership in Education” 

4. “International Studies in Educational Administration” 

5. “Journal of Educational Policy” 

6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning” 

7. “Pro Principal” 

8. “School Effectiveness and School Improvement” 

9. “School Leadership and Management” 

SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA 

1. “British Journal of Learning Disabilities” 

2. “Exceptional Children” 

3. “Exceptionality” 

4. “International Journal of Disability, Development and Education” 

5. “International Journal of Inclusive Education” 

6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability” 

7. “Journal of Intellectual Disability Research” 

8. “Journal of Learning Disabilities” 

9. “Journal of Special Education” 

10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal” 

11. “Learning Disability Practice” 

12. “Learning Disability Quarterly” 

13. “Remedial and Special Education” 

14. “Teaching Exceptional Children” 

SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA 

1. “Journal of Positive Behavior Interventions” 

2. “Journal of Social Behavior and Personality” 

3. “Preventing School Failure” 


5. “Sex Education” 

6. “Social Development” 

PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA 

1. “Child Development” 


3. “Child Welfare” 

4. “Children Today” 

5. “Early Childhood Education Journal” 

6. “Education and Treatment of Children” 

7. “Elementary School Journal” 

8. “Family Relations” 

9. “International Journal of Children‟s Spirituality” 

10. “International Journal of Early Years Education” 

11. “Journal of Child and Family Studies” 

12. “New Directions of Child and Adolescent Development” 

13. “Teaching PreK-8” 

14. “Technology and Children” 

VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA 








39



6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com 

7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee 


CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) III mājas lapa http://www.ise-lv.eu 


MŪZIKAS PEDAGOĢIJA 

1. “Journal of Research in Music Education” 

2. “Music Educators Journal” 

3. “Teaching Music” 

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA 

1. “Creativity Research Journal” 

2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija” 

3. “Māksla+” 

4. “Educational Media International” 

5. “Educational Philosophy and Theory” 

INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA 

1. “British Journal of Educational Technology” 

2. “Computer Assisted Language Learning” 

3. “Computer Science Education” 

4. “Education Media International” 

5. “Information Technology for Development” 

6. “Journal of Computer Assisted Learning” 

7. “Journal of Research on Technology in Education” 

8. “Multimedia Schools” 

9. “Online Classroom” 


11. “Technology and Learning” 




Theoretical foundations of the chosen pedagogical sub-branch 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to explore the 

theoretical foundations of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education 

Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental and Sustainable Education”, “Pre-school and 

Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of 

Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”. 

40

Kursa nosaukums IZGLĪTĪBA DAUDZKULTŪRU VIDĒ 

Kursa kods Peda6007 (Peda6122 nepilna laika studijas) 







Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits 

Kursu izstrādāja 





18 st. (10 st. nepilna laika studijas) 



Nav 


Studiju kurss paredzēts maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studentiem. Tā mērķis ir veidot izpratni par 

izglītību daudzkultūru vidē, respektējot šī procesa ilgtspējību un svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās 

vajadzības gan indivīda, gan sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā. 

Studiju kurss piedāvā padziļinātu ieskatu par kultūras un sociālo aspektu indivīda, kultūras grupas un sabiedrības 

ilgtspējīgā attīstībā, par starpkultūru kompetenci pedagoģiskās darbības veikšanai multikulturālā vidē. Studiju 

rezultātu – ar izglītību daudzkultūru vidē saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve – balstās uz sociālā 

konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju 

procesā. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas un izpratni par 

izglītību daudzkultūru vidē, respektējot svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās vajadzības gan indivīda, gan 

sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kas nodrošina iespējas radošai un veiksmīgai pedagoģiskajai darbībai un 

mijiedarbībai multikulturālā vidē. 


• integrēt idejas no daţādām sociālās zinātnes apakšnozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni un kompetences izmantot 

pedagoģiskajā darbībā multikulturālā kontekstā; 

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par kultūras un 

sociālo jomu, veikt maģistra līmenim atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt 

sociālu un ētisku atbildību izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējības principu; 

• modelēt savu starpkultūru un sociālās integrācijas zināšanu, prasmju un kompetenču elastīgu pielietojumu 

pedagoģiskajā darbībā gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē; 

• saskatīt savas pedagoģiskās darbības iespējamo ietekmi uz izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām 

attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu izglītībā. 

Kursa saturs: 

1.Globalizācijas radītie izaicinājumi sabiedrībā, kultūrā un izglītībā: Globalizācijas, postmodernisma un 

migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi. Globalizācija un izglītība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas 

radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības, cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība. 

Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība pasaulē. Kultūras un 

sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi 

2. Kultūras izpratne: Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē. Makrokultūra un mikrokultūra. Kultūras tipi / 

veidi jeb mikrokultūras. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā. Kultūra Kultūras elementi. un 

sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība 

3. Starpkultūru izglītība: Pieľēmumi par starpkultūru izglītību. Starpkultūru izglītības pieejas. Starpkultūru izglītības 

saturs un tā apguve. Starpkultūru izglītības līmeľi. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums. Starpkultūru 

izglītības vide. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi. Starpkultūru izglītības aspekti. Starpkultūru izglītība 

un iekļaujoša izglītība. 

41

4. Pedagoga starpkultūru kompetence: Pētniecības un izglītības integrācija. Iekļaujoša domāšana. Starpkultūru 

dialoga veicināšana. Tolerance, empātija un cieľa. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 18 st., praktiskās nodarbības - 30 st. 

1. temats. GLOBALIZĀCIJAS RADĪTIE IZAICINĀJUMI SABIEDRĪBĀ, KULTŪRĀ UN IZGLĪTĪBĀ 


1.lekcija. Globalizācijas, postmodernisma un migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi. 

1.praktiskā nodarbība. Globalizācija un izglītība. 

2.praktiskā nodarbība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības, 

cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība. 

3.praktiskā nodarbība. Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība 

pasaulē. 

2.lekcija. Kultūras un sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi 

2. temats. KULTŪRAS IZPRATNE 


3.lekcija. Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē. 

4.praktiskā nodarbība. Makrokultūra un mikrokultūra. 

5.praktiskā nodarbība. Kultūras tipi / veidi jeb mikrokultūras. 

4.lekcija. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā. 

6.praktiskā nodarbība. Kultūras elementi. 

7.praktiskā nodarbība. Kultūra un sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība 

3. temats. STARPKULTŪRU IZGLĪTĪBA 


5.lekcija. Pieľēmumi par starpkultūru izglītību. 

6.lekcija. Starpkultūru izglītības pieejas. 

8.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības saturs un tā apguve. 

9.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības līmeľi. 

7.lekcija. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums. 

10.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības vide. 

11.praktiskā nodarbība. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi. 

8.lekcija. Starpkultūru izglītības aspekti. 

12.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītība un iekļaujoša izglītība. 

4. temats. PEDAGOGA STARPKULTŪRU KOMPETENCE 


9.lekcija. Pētniecības un izglītības integrācija. 

13.praktiskā nodarbība. Iekļaujoša domāšana. 

14.praktiskā nodarbība. Starpkultūru dialoga veicināšana. 

15.praktiskā nodarbība. Tolerance, empātija un cieľa. 


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un rakstisks ieskaites darbs 

(70%), kas sastāv no divām daļām: (1) izvēlētās problēmas teorētiskais pamatojums, (2) situācijas izpēte. Otrās daļas 

izstrādei var izvēlēties vai nu pirmo variantu un pētīt izvēlēto problēmu sabiedrībā, vai nu otro variantu un pētīt 

izvēlēto problēmu izglītības iestādē. 


1. Banks, J. A. (2009). Teaching strategies for ethnic studies. Boston, MA: Pearson, Allyn & Bacon. 

2. Banks, J. A. (2008). An Introduction to multicultural education. Seattle, WA: University of Washington. 

3. Banks, J. A., (ed.). (2007). Diversity and citizenship, education: Global perspectives. San Francisco, CA: Jossey- 

Bass. 

4. Banks, J. A. (2006). Race, culture, and education: The selected works of James A. Banks. New York, NY: 

Routledge. 

5. Banks, J., & McGee Banks, C. (ed.) 1997. Multicultural Education. Issues and Perspectives. Boston, London, 

Toronto: Allyn and Bacon. 

6. Bēgļi: Rokasgrāmata skolotājiem. 1999. R.: UNHCR. 

7. Bērziľa, G. (red.) 2009. Es pasaulē, pasaule ap mani: Pedagoģisks materiāls pamatzināšanu apguvei par 

kolonizāciju, rasismu, godīgo tirdzniecību un globālo tirgu. Rīga. 

42

8. Ceļvedis starpkultūru izglītībā. 2004. R.: ĪUMSILS. 

9. Cornwell, G. H. (2000). Global multiculturalism. Lanham, MD: Rowman & Littlefield. 

10. Chambers, D. and Forlin, C. (2010) Initial teacher education and inclusion. In Forlin, C. (ed) (2010) Teacher 

Education for Inclusion. Changing Paradigms and Innovative Approaches. London: Routledge 

11. Daudzveidība mācību grāmatās. 2004. R.: Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. 

12. Deardorff, D., (ed.) (2009). The Sage handbook of intercultural competence. Thousand Oaks, CA: Sage. 

13. Dirba M. Latvijas identitāte: Pedagoģiskais aspekts. R.: RaKa, 2003. 

14. Dirba M. Mijkultūru izglītības daudzveidība. R.: RaKa, 2006. 

15. Druviete I., Gavriļina M. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. R.: Puse Plus, 2003. 

16. Druviete, I., et.al. Divvalodīgi bērni: Vecāku rokasgrāmata. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2002. 

17. Ēriksens, T.H. Saknes un pēdas: Identitāte mainīgā laikā. R.: Zvaigzne ABC, 2010. 

18. Goldmanis J. (red.) 1998. Mazākumtautību vēsture Latvijā. Eksperimentāls metodiskais līdzeklis. R.: Zvaigzne 

ABC. 

19. Gundare I., Batelaan B., Driel B. Holokausts. Mācību materiālu apkopojums. R.: N.I.M.S., 2001. 

20. Hanovs D. (red.) 2008. Dialogs Latvijā: Kultūru daţādība, robeţas un saknes. R.: VA Akadēmisko programmu 

aģentūra. 

21. Interceļvedis. Praktisks ceļvedis interkulturālās izglītības realizācijai skolās. Socrates Comenius 2.1 InterProject, 

No.106223-CP-2002-1-COMENIUS-21. R.: Latvijas Universitāte. 2006. 

22. Krastiľa E., Bērziľa Ţ., Lūciľa Z., Zaķe D. 2005. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. R.: Izglītības iniciatīvu 

centrs. 

23. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokļi. 2003. R.: ĪUMSILS. 

24. Margeviča, I. 2008. Skolotāju starpkultūru izglītība multikulturālā sabiedrībā. Promocijas darbs. R.: LU. 

25. Maslo, I., et.al. Divvalodīgi bērni. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola, 2001. 

26. Mēs visi līdzīgi un atšķirīgi? Starpkultūru izglītības antoloģija.2003. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”. 

27. Nacionālā programma iecietības veicināšanai. 2004. R.: ĪUMSILS. 

28. Pičukāne E., Ķīkule I., & Zemīte S. (2002). Dzimuma lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā. R.: 

Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, www.politika.lv. 

29. Rubene, Z. (2006). Dzimumlīdztiesības meklējumi un kritiskā domāšana. Skolotājs, 6 (60): 9-12. 

30. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001. 

31. Sabiedrības integrācija un iecietība Latvijā: Pētījumos balstīts skatījums. R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts. 

2008. 

32. Starpkultūru saskarsme: Mācību metodiskais materiāls. R.: Izglītības Attīstības centrs. 

33. Stenforda K., Danielsa E.R. Iekļaujošas klases radīšana. 1999. R.: SFL. 

34. Zepa, B., Šūpule, I., Krastiľa, L., Peľķe, I., Krišāne, J.2004. Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija. 

R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts. 


1. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon. 

2. Alper, J. (1993). The Pipeline is Leaking Women All the Way Along, Science, 260: 409 - 411. 

3. Belenky, M., Clinchy, B., Goldberger, N. 1986. Women‟s ways of knowing. The Development of Self, Voice, 

and Mind. NY: Basic Books. 

4. Beyond Access for Girls and Boys: How to Achieve Good-quality, Gender-equitable Education, Education and 

Gender Equality Series, Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford. 

http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu 

5. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības 

principu integrēšana mācību grāmatās. R.: Labklājības ministrija. 

6. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības 

aspekta. R.: Labklājības ministrija. 

7. Bogdzeviča, A., Celmiľa, E., Grigule, L., Ķīkule, I., & Rāta A. (2005). Pieeja un darba paľēmieni vienādu iespēju 

nodrošināšanai zēniem un meitenēm: Dalībnieka burtnīca. Nacionālās programmas projekta „Kapacitātes 

stiprināšana nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām‟. R.: 

Labklājības Ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/dal.burtn.pdf 

8. Campbell, D. 1996. Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education. Merrill Prentice Hall. 

9. Clark, A., & Millard, E. (ed.) 1998. Gender in the Secondary Curriculum: Balancing the Books. NY: Routledge. 

10. Collier, M., & Thomas, M. 1988. Cultural Identity: An Interpretative Approach. In: Y. Kim, & W. Gudykunst 

(eds.) Theories in Intercultural Communication. Newbury Park, CA: SAGE, 99-120. 

11. Curriculum for Gender Equality and Quality Basic Education in School, Education and Gender Equality Series, 

Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford. 


12. Developing Capacity to Achieve Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series, 

Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford. 


13. Dunn R., Griggs Sh. Multiculturalism and Learning Styles. Praeger, 1995. 

43

14. Freire, P. 1971. Pedagogy of the oppressed. NY: Seaview. 

15. Florian, L. (2009) Preparing teachers to work in „schools for all‟. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 533- 

534 

16. Florian, L. and Rouse, M. (2009) The inclusive practice project in Scotland: Teacher education for inclusive 

education. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 594-601 

17. Gardner, A., Cheryl, & Mason Lakes Matyas 1989. Equality, Excellence & Just Plain Good Teaching. The 

American Biology Teacher, 51 (2): 72-77. 

18. Gender Equality in Schools, Education and Gender Equality Series, Programme Insights, 2005. Oxfam GB, 

Oxford. http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu 

19. Gibson, R. 2000. Intercultural Business Communication. Berlin: Cornelsen & Oxford University Press. 

20. Gilligan, C. 1982. In a different voice: Psychological theory and women’s development. Cambridge, MA: 

Harvard University Press. 

21. Grioux, H. 1983. Theory and Resistance in Education: A Pedagogy for the Opposition. MA: Bergin & Garvey. 

22. Hall, R., Sandler, B. 1982. The classroom climate: A chilly one for women? Washington, DC: Project on the 

Status and Education of women, Association of American Colleges. 

23. Hernandez, A. 1997. Pedagogy, Democracy, and Feminism: Rethinking the Public Sphere. SUNY Press. 

24. Hewitt, N. & Seymour, E. 1991. Factors Contributing to High Attrition Rates Among Science, Mathematics, and 

Engineering Undergraduate Majors. Boulder, CO: University of Colorado. 

25. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: jauniešu attieksme pret sabiedrību. UNICEF LR Nacionālā komiteja. 

26. Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1965. http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw 

27. Konvencija par visu diskriminācijas veidu novēršanu, kas vērsti pret sievieti, 1979. 

http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105 

28. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā. 1960. UNESCO, http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105 

29. Kyriakou, C. 1997. Creating inclusive classroom. UK: Cheltenham. 

30. Lather, P. 1984. Critical Theory, Curricular Transformation and Feminist Mainstreaming, Journal of Education, 

166 (1): 49-62. 

31. Lather, P. 1991. Getting Smart: Feminist Research and Pedagogy with / in the Postmodern. London: Rontledge. 

32. Lebeer, J. 2005. Mācīšanās kā mācīties iekļaujošā vidē. Hamsphere: Down Syndrome Educational Trust. 

33. Lee E., Menkart D., Okazawa-Rey M. (eds.) 1998. Beyond Heroes and Holidays: A Practical Guide to K-12 Anti- 

Racist, Multicultural Education and Staff Development. – Washington, DC: Network of Educators on the 

Americas. 

34. Mācību līdzeklis: ICT as a of intercultural and media education. 2009. Izdots SOCRATES programmas 

COMENIUS 2.1 projekta „ICTime-ICT as a Tool of Intercultural and Media Education” ietvaros. 

35. Maher, F., & Thompson Tetreault, M. (2001). The Feminist Classroom: Dynamics of Gender, Race, and 

Privilege. Lanham, Boulder, NY, Oxford: Rowman and Littlefield. 

36. Making It Happen: Political Will for Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series, 

Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford. 


37. Martin, J. R. 1981. Sophie and Emile: A Case study of sex bias in the history of educational thought, Harvard 

Educational Review, 51, 357-372. 

38. McCormick, T., Allen-Sommerville, L. 2000. Multicultural Education: Awareness, Strategies and Activities. 

Dubuque: Kendall Hunt. 

39. Moore, C. W., & Woodrow, P.J. (2010). Handbook of global and multicultural negotiation. San Francisco, CA: 

Jossey-Bass. 

40. National Science Teachers Association (2003). Gender Equity in Science Education: NSTA Position Statement. 

http://www.nsta.org/positionstatement&psid=37 

41. Nieto S. 1998. Affirmation, Solidarity and Critique: Moving Beyond Tolerance in Education. NY: Longman. 

42. Nieto, S. 2000. Affirming Diversity: The Sociopolitical Context of Multicultural Education. NY: Longman. 

43. Nīmante, D. 1998. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas skolotājiem. Privātā pamatskola 

“Patnis,” SFL. 

44. Nordic roads to multilingualism - how to help minority children to become multilingual. 1988. Helsinki: 

Educational Centre for Professional Development. Bergin and Garvey Publishers. 

45. Olson C. L.,Evans, R. & Shoenberg, R.F. (2007). At home in the world: Bridging the gap between 

internationalization and multicultural education. Washington, DC: American Council on Education. 

46. Page, S.E. (2007). The difference: How the power of diversity creates better groups, Firms, Schools, and 

Societies. Princeton, NJ: Princeton University Press. 

47. Powell, R. G., &. Powell, D.L. (2010). Classroom communication and diversity: Enhancing Instructional 

practice. 2nd ed. New York, NY: Routledge. 

48. Preskill, S., & Brookfield, D.S. (2008). Learning as a way of leading: Lessons from the struggle for social justice. 

San Francisco, CA: Jossey - Bass. 

49. Samovar, L. A., Porter, R. E. &. McDaniel, E. (12.eds.). (2008). Intercultural communication: A reader. Belmont, 

CA: Wadsworth. 

50. Roman, L., & Eyre, L., (eds.) (1997). Dangerous Territories: Struggles for Difference and Equality in Education. 

44

NY: Routledge. 

51. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001. 

52. Schuster, M., & Dyne, S. (1998). Placing Women in the Liberal Arts: Strategies of Curriculum Transformation. In 

C. Woyshner and H. Gelford, Minding Women: Reshaping the Eduational Realm. Cambridge, MA: Harvard 

Educational Reviews, 79-96. 

53. Seymour, E. (1992). The Problem Iceberg in Science, Mathematics, and Engineering Education: Student 

Explanations for High Attrition Rates. Journal of College Science Teaching, 230-232. 

54. Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ziľojums (2005). R.: Labklājības 

ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/Zinojums_dz_l_situacija_izglitiba.pdf 

55. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. 2002. R: Skolu Atbalsta Centrs. 

56. Sleeter, C., Grant, C. 1994. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, class, and 

gender. NY: Merrill. 

57. Smith, T., Pollaway, A., Patton, J., Dowdy, C. 1995. Teaching students with special needs in inclusive setting. 

Allyn and Bacon. 

58. Shaules, J. (2007). Deep culture: The hidden challenges of global living. Buffalo, NY: Multilingual Matters. 

59. Storti, C. (2007). (2 nd ed.). The art of crossing cultures. Yarmouth, ME: Intercultural Press. 

60. Sue, D. W. (2007). (5 th ed.).Counseling the culturally diverse: Theory and practice. Hoboken, NJ: Wiley. 

61. Targan, D. (ed.) (1996). Achieving Gender Equity in Science Classrooms: A Guide for Faculty. 

http://www.brown.edu/Administration/Dean_of_the_College/homepginfo/equity/Equity_handbook.html 

62. UNESCO (1991). Guidelines for Curriculum and Textbook Development in International Education. 

http://www.unesco.org/education/pdf/34_71.pdf 

63. Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības aspekta (2005). R.: Labklājības Ministrija. 

64. Vecāku rokasgrāmata. Divvalodīgi bērni./ Red.Ose L. R.: SFL, 2002. 

65. Weiler, K. (1988). Women Teaching for Change: Gender, Class and Power. NY: Bergin & Garvey. 

66. Weiler, K. Women Teaching for Change: Gender, Class & Power. NY: Teacher‟s College. 

67. Woyshner, C., & Gelfond, H. (ed.) (1998). Minding Women: Reshaping the Educational Realm. Cambridge, MA: 

Harvard Educational Review. 

68. Zini savas tiesības, izvēloties valodu. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2000. 

69. Ţurnāls “Tilts”. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 1999. 


PERIODIKA: 

1. “Multicultural Education” 

2. “Multicultural Education Journal” 

3. “MultiCultural Review” 

4. “Multicultural Teaching” 

5. “Multicultural Teaching to Combat Racism in School and Country” 

6. “Multiculturalism” 

7. “Journal of Social Behaviour and Personality” 


INTERNET RESURSI: 

1. UNESCO klubs “Kultūra. Iecietība. Draudzība” – www.kid.lv 

2. Izglītības Attīstības centrs – www.atvertaskola.iac.edu.lv 

3. Valsts Cilvēktiesību birojs – www.vcb.lv 

4. LU Cilvēktiesību institūts – www.humanrights.lv 

5. Sabiedriskās politikas portāls – www.politika.lv 

6. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – www.integracija.gov.lv 

7. UNITED for Intercultural actions – www.unitedagainstracism.org 

8. Taking It Global – www.takingitglobal.org 

9. Electronic Magazine of Multicultural Education -http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html 

10. Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/ 

11. Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources - 

http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm 

12. Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html 

13. Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html 

PROFESIONĀLĀS ASOCIĀCIJAS: 

1. Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html 

2. National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/ 

3. National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/ 


45

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa 


Education in multicultural environment 



The study course is intended for students of master study program “Pedagogy”. Its aim is to shape understanding 

about education in multicultural environment considering sustainability of this process and its core aspects – language, 

religion, and special needs in the context of sustainable development of society and individual. Study course provides 

varied insight into sustainable development of cultural and social aspect of an individual, cultural/social group, and 

society, and into intercultural competency of an educator in multicultural environment. The acquirement of study 

results – culture and social integration connected knowledge, skills and attitudes – are based on the approach of social 

constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process. 

46

Kursa nosaukums PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS TEORIJAS UN IEZĪMES 

MŪSDIENĀS 

Kursa kods Psih6020 (Psih 6034 nepilna laika studijas) 

Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Personības psiholoģija 

Attīstības psiholoģija 






48. st. pilna laika studiju programmā 





Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 


Vispārīgā un attīstības psiholoģija 



iepazīstināt studentus ar personības attīstības virzītājspēkiem, rādītājiem, likumsakarībām un faktoriem, tiek akcentēta 

personības attīstības ontoģenēze daţādos vecumposmos. Studiju kursā tiek aplūkota attīstības problēma un analizētas 

personības attīstības teorijas ilgtspējības aspektā. 

Rezultāti: 

Studējošie, apgūstot kursu: 

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par attīstības fenomenu, tā daudzfunkcionalitāti daţādās 

zinātnēs, atbilstošu faktoru izpratni un attīstības tendenču modelēšanas lomu izglītībā; 

o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par attīstības daudzveidīgām teorijām daţādu autoru skatījumā; 

o Demonstrē jaunu ideju radīšanu apgūto teorētisko zināšanu un savas pieredzes ietvaros; 

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju atsevišku attīstības problēmjautājumu daţādos vecumposmos 

risināšanā; 

o Izprot attīstības gaitu daţādos vecumposmos, pilnveidojuši prasmes izvērtēt daţādu sfēru attīstības rādītājus, 

modelēt un piemērot atbilstošu koriģējosi/attīstošu mācību un/vai audzināšanas darbu tā daudzveidīgajās 

variatīvajās iespējās, demonstrē prasmi pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, uzľemas atbildību par 

savu rīcību un tās sekām. 


Kursa struktūra: lekcijas - 18 stundas, semināri un praktiskie darbi - 30 stundas 


1. Attīstības psiholoģijas priekšmets, tā uzdevumi. Attīstības psiholoģijas kurss, tā struktūra. Attīstības jēdziens. 

Attīstības galvenās problēmas. Attīstības iespējamās tendences. 

2. Mācību un attīstības savstarpējā saistība (E.Torndaiks, Ţ.Piaţē, Ļ.Vigotskis). 

3. Cilvēka attīstības galveno bioloģizatorisko, socioloģizatorisko un persoanalītisko teoriju apskats. Cilvēka 

attīstības bioloģizatoriskās teorijas (St.Holls, K.Gross, E.Krečmers, E.Jenšs, A.Gezells, P.Blonskis, D.Bolduins, 

K.Bīlers u.c.). Cilvēka attīstības socioloģizatoriskās teorijas (Dţ.Votsons, K.Levins u.c.). Cilvēka attīstības 

personalītiskās teorijas (E.Šprangers, Š.Bīlere, P.Uspenskis, A.Menegetti u.c.). Dialektiskās attīstības teorijas 

(Ļ.Vigotskis, A. Ļeontjevs, L.Boţoviča, D. Eļkoľins u.c.) 

4. Psiholoģijas zinātnē plašāk pazīstamās cilvēka attīstības periodizācijas. Vecumposmu periodizācijas jēdziens. 

Periodu izdalīšanas kritēriji. Vecumposmu periodizācijas veidi. Jaunveidojumi psihiskajā attīstībā. Attīstības krīzes 

un senzitīvie periodi. 

5. Z.Freida periodizācija. Cilvēka seksuālās attīstības periodizācija. Personības struktūra pēc Z.Freida (“Id”, “Ego” 

un “Super-ego”). Personības aizsargmehānismi projekcija, identifikācija, trauksmainas informācijas neuztveršana, 

izspiešana, racionalizācija aizvietošana, pieredzes interpretācija u.c.). Seksuālās attīstības stadijas (orālā, anālā, 

fallistiskā, ģenitālā, latentā). “Elektras” “Edipa”, “kastrācijas” kompleksi. “Iestrēgumi” attīstības stadijās un to 

ietekme uz cilvēka uzvedību. Tipiskākās bailes, kas rodas pirmsskolas, jaunākā skolas un pubertātes vecumā 

47

6. E.Ēriksona periodizācija. Psihosociālās attīstības periodizācija, tās attīstības stadijas. Attīstības normāla gaita un 

attīstības anomālijas. Embrionālā attīstība un tās ietekme uz bērna turpmāko dzīvi. Raksturīgākās krīzes cilvēka 

attīstībā pēc E. Ēriksona. Cietsirdīgās attieksmes prêt bērniem daţādās izpausmes un iespējamās sekas. 

Narciscisma attīstība un kritēriji. 

7. Ž.Piažē periodizācija. Ţ.Piaţē intelektuālās attīstības periodizācija. Raksturīgākie periodi intelekta attīstībā 

(sensomotorais, līdzoperacionālais, konkrēto operāciju periods, formālo operāciju periods). Raksturīgākās 

domāšanas īpatnības katrā no periodiem. Iztēle un jaunrade. Domāšana un runa. 

8. D.Elkoņina periodizācija. Vadošā darbība katrā D.Eļkoľina izdalītajā vecumposmā (saskarsme, priekšmetumanipulatīvā, 

rotaļas, mācības, sabiedriski-lietderīgā darbība, mācību-profesionālā). Tuvākās attīstības zonas 

jēdziens pēc Ļ.Vigotska. 

9. L.Kolberga periodizācija. Cilvēka morālās attīstības īpatnības un raksturīgākie posmi (līdzkonvencionālais, 

konvencionālais un pēckonvencionālais). Morālās attīstības pētīšana, ētisko dilemmu risināšana. Garīgās vērtības 

cilvēka dzīvē. Vajāšanas skolā izpausmes un cēloľu analīze. 


1. Attīstības jēdziens filosofijā, psiholoģijā, klasiskajā un alternatīvajā pedagoģijā. Attīstības problēma psiholoģijā, 

attīstības jēdziens, iemesli, virzītājspēki. 

2. Cilvēks kā atvērta un slēgta sistēma. Sistēmiskā pieeja cilvēka attīstības psiholoģija. 

3. Personības teoriju daudzveidīgās pieejas attīstības skaidrojumā – psihoanalīzē, sociāldinamiskajā, 

interakcionistiskajā un humānajā virzienā. 

4. Cilvēka psihiskās attīstības rādītāji, virzītājspēki. Personības attīstības rādītāji, problēmas, krīzes, senzitīvie 

periodi, mehānismi, risinājumi. 

5. Psihiskās attīstības pamatteorijas: etnoloģiskā teorija, psihoanalītiskā teorija, neofreidiskā teorija, pieķeršanās 

teorija, sociālās iemācīšanās teorija, kognitīvā teorija. 

6. Cilvēka attīstības psiholoģijas izpētes metodes. Pētīšanas un diagnostikas metodes attīstības psihologijā. 

Novērošana, introspekcija, Gezella logs. Eksperiments, tā veidi. Pārrunas, intervijas, anketēšana, darbības 

rezultātu analīze, reitings. Testi, to veidi. Specifiskās attīstības psihologijas metodes ( mātes dienasgrāmata, 

dvīľu metode, longitudinālie un šķērsgriezumi). 

7. Psihiskās attīstības likumsakarības un faktori. Psihiskās attīstības likumsakarības (nevienmērīgums, integrācija, 

kompensācija, pāreja no bioloģiskās nosacītības uz sociālo). Psihiskās attīstrības faktori ( bioloģiskais, sociālās 

vides un paša cilvēka aktivitātes faktors). 

8. Socializācijas jēdiens, avoti, mehānismi, faktori. Socializāčijas jēdziens, centrālās problēmas. Socializācijas 

avoti, mehānismi (identifikācija, dzimumu tipizācija, atdarināšana, ietekmēšana, sociālā facilitācija un sociālā 

ingibīcija, konformisms). Socializācijas faktori (makrofaktori, mezofaktori un mikrofaktori). Socializācijas 

procesa realizācijas ceļi. Skola kā socializācijas institūts. 

9. Ģimene kā socializācijas institūts. Ģimenes kā socializācijas sociāli psihologiskie aspekti. Ģimeľu tipi, 

funkcijas. Saskarsmes specifika ģimenēs. Raksturīgākās krīzes ģimenes dzīvē. Bērnības attīstības vēsture, bērnuvecāku 

veidoto attiecību raksturs un stili. Vecāku un bērnu specifiskās attiecību atšķirības atsevišķos 

vecumposmos. 

10. Draugi un bērnu organizācijas kā socializācijas institūts. Formālās un neformālās grupas. Vienaudţu 

sabiedrības ietekmes funkcijas. Kompāniju klasifikācija un to virzība. Ekzistencionālās dihotomijas jēdziens (pēc 

E.Fromma). Grupas attiecību, struktūras, vērtīborientācijas, psiholoģiskā klimata un kompozīcijas pētījumi. 

11. Masu komunikācijas līdzekļi kā socializācijas institūts. Preses. Radio, televīzijas un datoru ietekme uz cilvēka 

psihisko attīstību. Galveno teoriju, kas pievērsušās TV ietekmes pētījumiem pārskats (katarses, inkubatīvā, 

stimulējošā, pierašanas un interakcionistiskā teorija). Datori un bērnu psihiskā veselība. 

12. Pirmsskolas vecuma bērna psiholoģiskās īpatnības. Zīdaiľa perioda, mazbērna un pirmsskolas vecuma 

psiholoģiskais raksturojums. Bērna psiholoģiskā gatavība skolai. Sešgadīgā bērna raksturojums. Bērna “iekšējā 

pozīcija”. Bērna intelektuālā, gribas un personības attīstības raksturojums uzsākot mācības skolā. 

13. Jaunākā skolas vecuma bērnu psiholoģiskās īpatnības. Jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās un psihiskās 

attīstības īpatnības. Mācību darbības īpatnības šajā vecumā. Skolēnu un skolotāju attiecības atbilstošā vecumā. 

Vērtēšanas īpatnības jaunākajā skolas vecumā. Bērna personības attīstības īpatnības jaunākajās klasēs. 

Jaunveidojumi jaunākajā skolas vecumā. 

14. Pusaudža psiholoģiskās īpatnības. Psihiskās attīstības raksturojums pusaudţu vecumā (izziľas procesi, emociju 

attīstība, pašapziľas attīstība, “Es” – koncepcijas attīstība. Saskarsmes īpatnības, vienaudţu sabiedrības loma 

pusaudţu psihiskajā attīstībā. 

15. Jauniešu psiholoģiskās īpatnības. Psihiskā attīstība un personības raksturīgākās iezīmes jauniešu vecumā. 

Jauniešu pašnoteikšanās un profesionālā virzība.Psihoseksualā attīstība. Draudzības un mīlestības loma jauniešu 

vecumā. 


Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaľu apguve, patstāvīga inovatīva pētnieciska darba izstrāde un 

prezentēšana, attīstības rādītāju teorētiska izpēte un analīze, to praktiska diagnosticēšana. 

Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite. 

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%, patstāvīgo darbu izpilde 60%. 

48

Izmantojamās studiju metodes un formas – konsultatīvas lekcijas, semināri, patstāvīgie darbi, prezentācijas, diskusijas, 

argumentācija. 


1. A History of Developmental Psychology in Autobiography. John D. Hogano - editor, Dennis Thompson - editor. 

Westview Press. Place of Publication: Boulder, CO, 1996. 

2. Bandura, A. (1989). Social cognitive theory. In R. Vasta (Ed.), Annals of child development. Greewich, CT: JAI 

Press. 

3. Bowlby, J. (1988). A secure base. NY: Basic Books. 

4. Bronfenbrenner, U. (1979) The ecology of human development:Experiments by nature and design. Cambridge, 

MA: Havard University Press. 

5. Bruner, J.S. (1983). Child‟s talk: Learning to use language. New York: Norton. 

6. Change and Development: Issues of Theory, Method, and Application. Eric Amsel - editor, K. Ann Renninger - 

editor.Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997. 

7. Concepts and Theories of Human Development. Contributors: Richard M. Lerner - author. Publisher: Lawrence 

Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997. 

8. Crain, William C. 2005. Theories of development: concepts and applications. Upper Saddle River, N.J.: Prentice 

Hall. 

9. Culture, Thought and Development. Larry P. Nucci - editor, Geoffrey B. Saxe - editor, Elliot Turiel - editor. 

Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000. 

10. Developmental psychology I: perceptual and Charlie Lewis. L London: Sage Publications, 2005. 

11. Developmental Science and the Holistic Approach. Contributors: Lars R. Bergman - editor, Robert B. Cairns - 

editor, Lars-Goran Nilsson - editor, Lars Nystedt - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000. 

12. Developmental Theories through the Life Cycle. Sonia G. Austrian - editor. Columbia University Press. New 

York. 2002. 

13. Dynamics and Indeterminism in Developmental and Social Processes. Alan Fogel - editor, Maria C. D. P. Lyra - 

editor, Jaan Valsiner - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997. 

14. Human Development across the Life Span: Educational and Psychological Applications. James M. Day - editor, 

Ralph L. Mosher - editor, Deborah J. Youngman - editor. Praeger Publishers. Place of Publication: Westport, CT. 

1999. 

15. Family and Human Development across Cultures: A View from the Other Side. Lawrence Erlbaum Associates. 

Mahwah, NJ, 1996. 

16. Fox, M. 1993. Psychological perspectives in Education. 

17. Karpova, Ā. Personība. Teorijas un to radītāji : mācību līdzeklis / Ārija Karpova ; recenz. I.Plotnieks, I.Krūmiľa. - 

Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. - 223 lpp. 

18. Montada L.(2002). Entwicklunspsychologie. Berlin, Beltz Verlage, Weinheim, Basel. 

19. Paths to Successful Development: Personality in the Life Course. Contributors: Avshalom Caspi - editor, Lea 

Pulkkinen - editor. Publisher: Cambridge University Press. Place of Publication: Cambridge, England. Publication 

Year: 2002. 

20. Personality Development: A Psychoanalytic Perspective. Debbie Hindle - editor, Marta Vaciago Smith - editor. 

Routledge. London. 1999. 

21. Personality Development: Theoretical, Empirical, and Clinical Investigations of Loevinger's Conception of Ego 

Development. Augusto Blasi - editor, Lawrence D. Cohn - editor, P. Michiel Westenberg - editor. Lawrence 

Erlbaum Associates.: Mahwah, NJ, 1998. 

22. Piaget, Vygotsky and beyond: Future Issues for Developmental Psychology and Education. Julie Dockrell - editor, 

Leslie Smith - editor, Peter Tomlinson - editor. Routledge. London. 1997. 

23. Psiholoģijas vārdnīca. G.Breslava redakcijā. (1999).Rīga 

24. Puškarevs, I. Attīstības psiholoģija. R.: 2001 

25. Reľģe, V. Personības psiholoģija R.: 2000 

26. Reľģe, V. Personības psiholoģiskās teorijas. R.: 1999 

27. Schweitzer, F. 2004. The Postmodern Life Cycle. St.Louis, MS: Chalice Press. 

28. Studying Individual Development in an Interindividual Context: A Person-Oriented Approach. Lars R. Bergman - 

author, Bassam M. El Khouri - author, David Magnusson - author. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 

2003. 

29. Svence, G. Attīstības psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

30. Svence, G. Pieaugušo psiholoģija. R.: 2003 

31. The Blackwell handbook of social development / edited by Peter K. Smith and Craig H.Hart.- 2004. 

32. The Essential Other: A Developmental Psychology of the Self. Bertram J. Cohler - author, Robert M. Galatzer- 

Levy - author. Basic Books. New York, 1993. 

33. The Life Cycle Completed. Erik H. Erikson - author, Joan M. Erikson - author. W. W. Norton. New York. 1997. 

34. Баттерворт Д., Харрис М. Принципы психологии развития. Пер. с англ. М.: Когито- Центр, 2000. 

35. Берк Л. Развитие ребенка.- Спб.: Питер, 2006. 

36. Зейгарник Б.В. Теории личности в зарубежной психологии. – М., МГУ, 1982. 

37. Крейг Г. Психология развития. Спб.: Изд. Питер, 2000. 

49

38. Майерс Д. Психология.- Мн.: ООО Попурри, 2001. 

39. Тайсон Ф., Тайсон Р. Психоаналитические теории развития. Пер. с англ. Екатерининбург, Деловая книга, 

1998. 


1. Dobsons Dţ. Zēnu audzināšana. Praktiski padomi un iedrošinājums tiem, kuri audzina jauno vīriešu paaudzi. 

Tulk. no angļu val. R.: Atklāsme, 2003. 

2. Kerols L., Toubere Dţ. Indigo bērni. Nākotnes bērni ir piedzimuši. Tulk. no angļu val. R.: Apgāds ALI S, 2006. 

3. The Developmental Social Psychology of Gender. Thomas B. Eckes - editor, Hanns M. Trautner - editor. 

Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ. 2000. 

4. The development of the social self / edited by Mark Bennett and Fobio Sani 1.ed. Hove: Psychology. 

5. Выготский Л. С. Психология .Изд. ЭКСМО- Пресс, 2000. 

6. Харрис Р. Психология массовых коммуникаций. Спб. ЕВРОЗНАК, 2001. 


1. “British Journal of Psychology” 



4. “Current Psychology” 

5. “Developmental Science” 

6. “European Journal of Personality” 

7. “International Journal of Psychology” 

8. “Journal of Developmental Education” 

9. “Journal of General Psychology” 

10. “Journal of Personality Assessment” 

11. “Journal of Personality” 

12. “Journal of Psychology” 

13. “Journal of Research on Adolescence” 

14. “New Directions for Youth Development” 


16. “Psychology Today” 

17. “School Psychology Review” 




Theories and issues of personality development 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to is to shape 

students‟ understanding about personality development mainsprings, indicators, regularities and factors, and about 

ontogenesis of personality development in different stages of life cycle. The study course provides critical analysis of 

prersonality development issues, problems and theories in the context of sustainability. 

50

Kursa nosaukums PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE 

ASPEKTI 



Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģija 








18 st. (10 st.nepilna laika studijas) 



PhD, asoc.prof., Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

PhD, asoc.prof., Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa saturs 

piedāvā padziļinātu ieskatu par pieaugušo izglītības būtību, modeļiem un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. 

Studiju rezultātu – kritiski domājošs students, kurš/a apzinās savas izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējas un 

savas karjeras attīstību un pilsonisko aktivitāti ilgtpējīgas sabiedrības attīstībai. Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu 

apguvi par ieaugušo izglītības attīstībus tendencēm pasaulē un Latvijā, veidot izpratni par pieagušo pedagoģijas 

attīstības tendencēm un aktualitātēm pētniecībā. 

Studiju kursa rezultāti:. 

Studiju kursa rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par: 

- pieaugušo izglītības būtību, modeļiem, un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. 

Studiju kursa rezultātā studenti prot: 

- Identificēt, analizēt un izvērtēt pieaugušo izglītības modeļus un pieejas, analizēt mūsdienu situāciju, un apzināties 

savas profesionālās attīstības iespējas; 

- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē; 

- Formulēt un analītiski izskaidrot pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā nozīmīgāko starptautisko un 

Latvijas nozīmīgāko dokumetu kontekstā; 

Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi: 

- prasmes izveidot un īstenot mācību nodarbību pieaugušajiem, izvēloties mācību darba organizācijas un 

izvērtēšanas formas, kā arī izvērtēt to atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, 

- prasmes izvēlēties un pielietot efektīvas mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski – 

psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām; 

- patstāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci, apzinot aktuālākas tendences pieaugušo izglītībā un 

pētniecībā. 

Patsāvīgs darbs: patstāvīga un padziļinātas literatūras studijas studiju kursu tēmu kontekstā. 


Lekcijas – 9; praktiskās nodarbības – 15 

1. temats. Pieaugušo izglītības iezīmes 

2 lekcijas – 4 stundas 

1. lekcija. Pieaugušo izglītības raksturojums. Pieaugušo izglītības priekšmets, mērķi, uzdevumi 

2. lekcija. Pieaugušo izglītības principi, organizācijas īpatnības, īstenošanas formas 

2.temats. Pieaugušo izglītības filozofiskais pamatojums 


3. lekcija. Pieaugušo izglītības modeļi un to filozofiskais pamatojums. Pieaugušo izglītības procesa sistemoloģija. 

Pieaugušo izglītības procesa likumsakarības. Andragoģija un tradicionālā pieeja pieaugušo izglītības organizācijā. 

4. lekcija. Pieaugušā pilsoniskā aktivitāte demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas sabiedrības attīstības veicināšanā. 

1. praktiskā nodarbība. Savas pilsoniskās aktivitātes izvērtēšana demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas 

sabiedrības attīstības veicināšanā 

2. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības modernisma/postmodernisma diskursā īpatnības 

51

3.temats. Pieagušo izglītības attīstības tendences un normatīvā bāze 


5. lekcija. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē. Pieaugušo izglītības koncepcija un Latvijas 

ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. Gadam. Pieaugušo izglītība modernisma /postmodernisma diskursā. 

Jaunākie pētījum andragoģijā 

6. lekcija. Mūţizglītības jēdziena izpratne un traktējums Latvijas un straptautiskajos normatīvajos dokumentos. 

3. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē 

4. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības koncepcijas un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijalīdz 2030. gadam 

izvērtējums 

5. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītība Latvijas un starptautiskajos normatīvajos dokumentos. 

4.temats. Pieaugušo izglītības organizācijas īpatnības 

1 lekcija - 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas 

7. lekcija.Pieaugušo izglītība formas: formālā, neformālā, informālā izglītība, interešu izglītība, tālmācība, u.c. 

Svarīgākie nosacījumi mācību procesa organizēšanā pieaugušajiem. 

6. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu izveide, to filozofiskie, un metodoloģiskie aspekti. 

7. praktiskā nodarbība. Pieaugušo mācīšanās īpatnības, stili. 

8. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu , to filozofisko, un metodoloģisko aspektu izvērtēšana savas 

mācīšanās pieredzes kontekstā. 

5. temats. Pieaugušo macīšanās īpatnības 

Lekcijas - 4 stundas 

8. lekcija.Pieauguša cilvēka attīstības periodizācija un īpatnības. Pieaugušo dzīves stili.Pieaugušo vajadzību izzināšana. 

9. lekcija.Cilvēkresursu izpratne. Karjeras attīstība, profesionālā identitāte, tās pilnveide 

6. temats. Aktualitātes pētniecībā pieaugušo izglītības jomā 

2 praktiskās nodarbības – 4 stundas 

9. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, Zinātnisko 

konferenču tēţu krājumi) 

10. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, zinātnisko 

konferenču tēţu krājumi) 

7. temats. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana 

5 praktiskās nodarbības - 10 stundas 

11. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi, 

izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu 

atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem 

12. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem novadīšana pārī ar kolēģi, izvēloties pieugušo auditorijai 

atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem 





15. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi, 

izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu 

atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem 


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi: 

1) Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi, izvēlētoties 

pieaugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas un izvērtēšanas kritērijus, kā arī un efektīvas 

mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski – psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām (60%); 

2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un izgtspējīgas 

sabiedrības attīstības veicināšanā (vismaz sešu literatūras avotu , Latvijas un starptautisko dokumentu izvērtējums 

par pieaugušo izglītību) (20%) 


1. Andersens S. (1993). Saskarsme un sadarbība. Liepāja: LPIA 

2. Baltā grāmata. Mācīšana un mācīšanās ceļā uz izglītotu sabiedrību.- Eiropas Komisija 

3. Fulans, M. (1999). Pāŗmaiņu spēki. Izglītības reformu virzieni.- R: Zvaigzne ABC 

4. Izglītības attīstības koncepcija 2007.– 2013.gadam . 

5. Kjaergaard E., & Martineniene R. (1996). Pieci gaviļu saucieni demokrātijai. Dānija: FREKA 

6. Koķe T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga: SIA “Mācību apgāds NT”. 

52

7. Krieviľš V. (2001). Izglītības socioloģija. R.: RAKA. 

8. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu 

ministrija (R. Ķīļa vadītā darba grupa) Skat.: http://www.nap.lv/upload/lias_1redakcija_pilnv_final.pdf 

9. Lieģeniece, D. (2002). Ievads androgoģijā. R.: RaKa. 

10. Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. R. RaKa. 

11. Liepiľa, S. (1998). Gerantoloģijas psiholoģiskie aspekti. R.: RaKa. 

12. Lonstrupa, B. (1995). Mācīt pieaugušos ar atklātību. R.: RaKa. 

13. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gs. ziņojums.- UNESCO LNK 

14. Mūžizglītības memorands. (Eiropas komisijas darba dokuments), Brisele, 30.10.2000. 

15. Nākotnes izglītības meti (1998). UNESCO Starptautiskās komisijas “Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam” 

ziľojumā, R.: Vārti 

16. Ose G. (1999). Kā mācās pieaugušie, Rīga: LVAVP, UNDP. 

17. Personības attīstība ģimenē, skolā un augstskolā (1999). Zinātnisku rakstu krājums. R.: SIA “Mācību apgāds NT. 

18. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā / zinātn. red. Tatjana Koķe (2005). LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Rīga : 

LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 

19. Pieaugušo izglītība (attīstība, labklājība, demokrātija). (1996). Materiālu krājums, Rīga. 

20. Pieaugušo izglītības gadagrāmata. (1997). Rīga: LPIA, IZM. 

21. Skolotāju skolotājiem. (1995) . E. Vstergaard, J. Kirstains. R.: Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs. 

22. Skolotāju tālākizglītība. Rakstu krājums. (1996). R.: Latvijas Universitāte. 

23. Svence, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija. R.: Raka. 

24. Tālākizglītība un tālmācības stratēģija Latvijas augstākajā izglītībā (1999). LR IZM, R.: Lielvārds 

25. Adbi, A. A. & Kapoor, D. (2009). Global perspectives on adult education. Globalization, Comparative education 

and policy research. Vol. 12. Springer. 

26. Alexadrou, A., Field, K.., & Mitcheland, H. (2005). (Eds.). The continuing professional development of teachers: 

Emerging European issues. Symposium Books, December, UK: Oxford. 

27. Bern, J.P. (2007). Identity, diversity and teaching for social justice. UK:: Peter Lang. 

28. Brookfield, S. D. (1990). Expanding knowledge about how we learn. In Smith R. M. (ed.). Learning to learn across 

the lifespan. California. San Francisco: Jossey Bass. 

29. Cross, KP (1981). Adults as learners: Increasing participation and facilitating learning. San Francisco, California: 

Jossey- Bass Company.. 

30. Elias, J (1993). The foundations and practice of adult religious education. (Ed). Florida: Krieger Publishing 

Company. 

31. Entwistle, N. J. (2009). Teaching for understanding at university: deep approaches and distinctive ways of 

thinking. Basingstoke : Palgrave Macmillan 

32. Field, J., Gallacher, J. & Robert I. (2009). (ed.). Researching transitions in lifelong learning. London, New York : 

Routledge. 

33. Gough, S. & Scott, W. (2007). Higher education and sustainable development: Paradox and possibility. London 

& New York: Routledge 

34. Huddleston, P. & Unwin, L. (2007). (3 rd . ed.). Teaching and learning in further education: diversity and change. 

UK, USA & Canada: Routledge 

35. Jarvis, P. (2004). Adult and continuing education. Theory and practice. London: Routledge Falmer. 

36. Jarvis, P. (1999). The Practitioner – researcher. Developing theory from practice. London: Jossey-Bass Jossey- 

Bass Publishers 

37. Kanchier, C. (2000). Dare to change your job and your life. JIST Works, Inc. 

38. Karen, E (2009). Learning, work, and social responsibility: Challenges for lifelong learning in a global age. The 

Neatherlands: Springer. 

39. Kokosalakis, N. (2001). Lifelong learning in European universities: a preliminary assessment. Editorial // 

European Journal of Education, 2001, vol.35, N 3, pp. 253-255. 

40. Kasworm, C.E., Rose, A.D., & Ross-Gordon, J, (2010). (ed.). Handbook of adult and continuig education. (2010). 

Sage publication, ISBN: 9781412960502 

41. McIntosh, C. & Varoglu, Z. (2005). (Eds.), Perspectives in distance education: Lifelong learning & distance higher 

education. Commonwealth of Learning. Paris and British Columbia: UNESCO Publishing. 

42. Merriam, S., (ed.) (2001). The new update on adult learning theory. New directions for adult and continuing 

education, No.89. San Francisco, CA: Jossey-Bass. 

43. Merriam, S.B. (1993). An update on adult learning theory. New directions for adult and Continuing Education. San 

Francisco: Jossey Bass Publishers. 

44. Mezirow, J. (1991). Transformative dimensions of adult learning. San Francisco:Jossey- Bass. 

45. National action to implement lifelong learning in Europe ( 2001). Belgium: Eurydice. 

46. OECD Publication identifies key competencies for personal, social, and economic well-being (04_aug_20011). 

[retrieved on 4.08.2011.]. Accessible: http://www.oecd.org/ Pieejama: http://www.oecd.org/ 

47. Ramsden P. (2003). Learning to teach in higher education. New York: Routledge Falmer. 

48. Sotto, E. (1994). When teaching becomes learning. A theory and practice of teaching. London, New York 

49. Tight, M. (2000). Key concepts in adult education and training. New York: Routledge Falmer. 

53

50. Tisdell, E. (2003). Exploring spirituality and culture in adult and higher education. San Francisco: Jossey-Bass. 

51. UNESCO (1976). Recommendation on the development of adult education. Paris: UNESCO 

52. West-Burnham, J. (2009). Rethinking educational leadership: from improvement to transformation. London, New 

York : Network Continuum 

53. Wickett, R. (1991). Models of adult religious education practice. Birmingham: RE Press. 

54. Willson, A. L. & Hayes, E. (2000). (ed.). Handbook of adult and continuig education. San Francisco: Joseey-Bass 

Company. 

55. Young, R. (1999). A critical theory of education. Habermas and our children’s future. Vol. NY: Teachers‟ College. 

56. Young, M. (2003).Comparing approaches to the role of qualifications in the promotion of lifelong learning, 

European Journal of Education, Vol.38, N 2, pp. 199-211. 


1. Blūma, D. (2001). Shift of paradigms in the qualification of university lecturers.//Izglītības zinātnes pedagoģija 

mūsdienu pasaulē. Educational sciences and padagogy in the changing world. Latvijas universitātes zinātniskie 

raksti (2001). 635, -R:Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte,- 29-33. 

2. Blūma, D. (1997).Pedagoģisko darbinieku tālākizglītības studiju satura un struktūras izveides koncepcija./ Skolotāju 

tālākizglītība. Rakstu krāj. 2. daļa.- R.: Tempus II, 15.- 27.lpp. 

3. Brookfield, S. D. (1981). Independent adult learning. In Adult Education 13(1): 15-27. 

4. Brookfield, S. D. (1991). The development of critical reflection in adulthood, New Education 13(1): 39-48. 

5. Koķe, T. (2002). Mūţizglītības pedagoģiskie aspekti// Skolotājs, N2, 4-8 lpp. 

6. Koķe, T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstības raksturīgākās iezīmes.- R.: SIA Mācību Apgāds, NT. 

7. Koķe,T. (2001). Zināšanas un dialogs - globalizācijas priekšnoteikums.// Latvijas Vēsture.- 2 .Nr1, -R.: Latvijas 

Univesritāte, 2001- 20-25. 

8. Lieģeniece, D. (2002). Kopveseluma pieeja radošas personības veidošanā// Skolotājs. Nr.3 

9. Zīds,O. (1997). Latvijas pedagoģisko darbinieku tālākizglītības modelis.// Skolotāju Tālākizglītība. Rakstu 

krājums., 2. daļa- R.: Tempus II, - 4 -15.lpp. 


1. “Adult Education Quarterly” 

2. “Adult Learning” 

3. “Adults Learning” 

4. “Adult Education” 

5. „Action Research”‟ 

6. “European journal on Education” 

7. “International Journal of Lifelong Education” 

8. “Journal of Transformative Education‟ 

9. “Journal of Teacher Education for Sustainability” 

10. “Communication and Discourse” 

11. “New Directions for Adult and Continuing Education” 

12. “Research in Higher Education “ 

13. “Sage” 

14. “ The Journal of Higher Education” 

15. “The Review of Higher Education” 

Ar pieaugušo izglītību saistītie nozīmīgākie dokumenti: 

Eiropas Savienības Padomes secinājumi (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem. Eiropas Savienības 

oficiālais vēstnesis, 6.06. 2008. Brisele: Eiropas Savienības padome. 

EU documents “Mūžizglītības memorands” (2000). Lisabona: Eiropas Kopienu komisija (tulkojums) R.: Pieaugušo 

izglītības apvienība. 

EK ziľojums, rīcības plāns pieaugušo izglītībai: “Mūžu dzīvo - mūžu mācies” (2007). Brisele: Eiropas Kopienu komisija, 

27.9.2007 

Izglītības attīstības koncepcija 2007. – 2013.gadam Akceptēta ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu 

Nr.742 

Izglītības Eiropas dimensija: tās raksturs, saturs un perspektīvas. Informatīvs ziľojums, Ekonomikas un sociālā 

komiteja, Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības sekcija, 2000. gada 13. jūnijs (SOC/019 final). 

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 

(R. Ķīļa vadītā darba grupa) 

Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013. (2008). R.: Izglītības un zinātnes ministrija 

Neprofesionālā pieaugušo izglītība. Nacionālo situāciju kopsavilkums no datubāzes Eurybase.(2007). Eyridice 

http://www.aic.lv/rp/gramatas/2008_Ne_profesionala_pieauguso%20izgl_EURYDICE.pdf 

Global Report on Adult Learning and Education (2009) UNESCO Institute for Lifelong Learning , also available 

http://unesdoc.unesco.org/images/0018/001864/186431e.pdf 

Revisiting lifelong education for the 21 st century. (2001) UNESCO Institute for Education. 

http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf 

54




Theoretical and practical aspects of adult learning 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. This course is aimed to foster students‟ 

understanding about the essence of adult education, models and tendencies of development of adult education in 

Latvia and abroad; to develop learners‟ understanding about one‟s possibilities of personal and professional growth in 

the context of the ideals of sustainable society. The course fosters students‟ critical thinking and possibilities of 

developing one‟s career, and well as the competency to analyze critically the latest findings in the research concerning 

adult education. 

55

Kursa nosaukums SADARBĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PEDAGOĢIJA 

Kursa kods Peda6157 (Peda 6157 nepilna laika studijas) 


Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija 

Sociālā psiholoģija 











PhD, as.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr.psych., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 



Nav 



sniegt sadarbības psiholoģisko un pedagoģisko pamatojumu, prikšstatu par sadarbības modeļiem un līmeľiem, 

efektīvas saskarsmes veicināšanas iespējām, mācību metoţu daudzveidīgām izmantošanas iespējām sadarbības 

veicināšanai pedagoģiskajā procesā. Studiju kursā tiek aplūkots saskarsmes psiholoģiskais pamats, tās konceptuālie 

traktējumi, mazo grupu fenomenoloģija, to psiholoģisko likumsakarību norises mehānismi. Tiek sniegts priekšstats par 

lielo grupu īpatnībām, kā arī skarta konfliktsituāciju, analīzes problēma, un daţādu uzvedības stilu apskats. 

Studiju kursa rezultāti: 

Studiju kura rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par: 

- Efektīvas mijiedarbības veidošanās mehānismiem un modeļiem un stratēģijām pedagoģiskajā procesā. 

- Studenti demonstrē prasmes risināt konfliktus un izprast to veidošanās cēloľus pedagoģiskajā procesā 

- Studenti demonstrē prasmes izvēlēties un pielietot sadarbību veicinošas mācību metodes, respektējot izglītojamā 

individuālās pedagoģiski – psiholoģiskās vecuma īpatnības un daudzveidīgos mācīšanās stilus 

Studiju kursa rezultātā studenti prot: 

- Identificēt, analizēt un izvērtēt un īstenot sadarbības un mijiedadbības modeļus un pieejas pedagoģiskajā procesā; 

- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē. 

Kursa saturs: 

Semināru temati: 

1. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību: Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība, 

struktūra 

2. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi 

3. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā. 

4. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā 

5. Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi 

6. Personības vajadzību izzināšana 

7. Sadarbību veicinoša mācību vide 

8. Sadarbību veicinošas metodes un formas 

9. Kooperatīvā mācīšanās. 

10. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, projektu darbs, grupu darbs u.c.). 

Daudzveidīgi mācīšanās stili 

11. Saskarsme pedagoģiskajā procesā: pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra 

12. Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi. 

13. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa. Sliktas klausīšanās iemesli. Nerefleksīvā un 

refleksīvā klausīšanās. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā. Prasme uzdot jautājumus 

14. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi Lomas un pozīcijas saskarsmē. Transakcijas saskarsmē. Dzīves 

56

pozīcijas un saskarsme 

15. Efektīvas saskarsmes pamati: Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi 

16. Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite. 

17. Komunikācijas definīcija. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas. Prasme sniegt informāciju. 

Komunikācijas psiholoģiskāsbarjeras. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana Komunikācijas"sabotieri. 

18. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība. 

Stratēģijas konfliktu situācijā. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode. Dialoga specifika 

konfliktrisinošajā komunikācijā 

Patstāvīgs darbs: zinātniskās un metodikā literatūras padziļināta izpēte studiju kursa jautājumu padziļinātā izpētē. 



1.temats. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību 

4 lekcijas - 8 stundas 

1.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība, struktūra 

2.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi 

3.lekcija. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā. 

4.lekcija. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā 

2. temats.Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi 

3 lekcijas - 6 stundas, 4 praktiskās nodarbības - 8 stundas 

5. lekcija Personības vajadzību izzināšana 

6. lekcija Sadarbību veicinoša mācību vide 

7. lekcija Sadarbību veicinošas metodes un formas 

1.praktiskā nodarbība. Kooperatīvā mācīšanās 

2. praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, u.c.). 

3.praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (projektu darbs, grupu darbs u.c.). 

4.praktiskā nodarbība. Daudzveidīgi mācīšanās stili. 

3.temats.Saskarsme pedagoģiskajā procesā 


8.lekcija Saskarsme pedagoģiskajā procesā, pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra 

9. lekcija Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi. 

5. praktiskā nodarbība. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa. 

6.praktiskā nodarbība. Sliktas klausīšanās iemesli. 

7.praktiskā nodarbība. Nerefleksīvā un refleksīvā klausīšanās. 

8.praktiskā nodarbība. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā. 

9.praktiskā nodarbība. Prasme uzdot jautājumus 

10. praktiskā nodarbība. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi 

11.praktiskā nodarbība. Lomas un pozīcijas saskarsmē. 

12.praktiskā nodarbība. Transakcijas saskarsmē. 

13.praktiskā nodarbība. Dzīves pozīcijas un saskarsme 

4.temats. Efektīvas saskarsmes pamati 


10. lekcija Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi 

11. lekcija Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite. Komunikācijas definīcija. 

14.praktiskā nodarbība. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas. 

12.lekcija. Prasme sniegt informāciju. Komunikācijas psiholoģiskās barjeras. 

15.praktiskā nodarbība. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana. Komunikācijas "sabotieri." 

16. praktiskā nodarbība. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana. 

17.praktiskā nodarbība. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība. 

18.praktiskā nodarbība. Stratēģijas konfliktu situācijā. 

19.praktiskā nodarbība. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode. 

20.praktiskā nodarbība. Dialoga specifika konfliktrisinošajā komunikācijā 


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi: 

1) Novadīt nodarbību, respektējot izglītojamo individuālās attīstības īpatnības un grupas attīstības dinamiku, 

izmantojot sadarbību veicinošas interaktīvās mācību metodes un formas (40%) 

2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un sadarbības 

prasmju pilnveidē humānas, uz demokrātijas ideāliem baltītas sadarbības veicināšanā pedagoģiskajā 

57

procesā(vismaz astoľu literatūras avotu un izvērtējums par efektīvu sadarbību pedagoģiskajā procesā) (20%) 


1 Berns E. (2000). Spēles, ko spēlē cilvēki: cilvēku attiecību psiholoģija. Rīga: Birojs Plus. 

1. Borns, E., & Ruso, N.F. (2001). Psiholoģija : izturēšanās un tās konteksts, 3.daļa. R.:Zvaigzne 

2. Dubkēvičs L. (2006). Saskarsme audzēkņiem. R.: Jumava 

3. Dubkevičs, L., Ķestere, I. (2003). Saskarsme. Lietišķā etiķete. R.: Jumava. 

4. Egidess A. (2007). Saskarsmes labirinti. R.: Jumava 

5. Grigule, L. & Silova, I. (1998). (red.) Mācīsimies sadarbojoties. R.: Mācību grāmata. 

6. Gringers, S. (1995). Geštalts – kontakta māksla. R.: Landmarks. 

7. Karpova, Ā. (1989). Personības aktīvas dzīves pozīcijas veidošanas sociālpsiholoģiskie nosacījumi. R.: Zvaigzne. 

8. Karpova, Ā., Plotnieks, (1984). Personība un saskarsme. R.: Zvaigzne. 

9. Korneliuss, H., Feirs, Š. (1992). Uzvarēt var katrs: Kā risināt konfliktus. M.:. 

10. Kupčs, J. (1997). Saskarsmes būtība. R.: Zvaigzne ABC. 

11. Lapiľa, L. & Rudiľa, V. (1997). Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. 

R.: Zvaigzne ABC. 

12. Milts A. (2004). Saskarsmes ētika. R.: Zvaigzna ABC. 

13. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC. 

14. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. R.: Zvaigzne. 

15. Omārova, S. (1996). Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. R.: Poligrāfists. 

16. Pīzs, A. (1995). Ķermeņa valoda. R.: Jumava. 

17. Plotnieks, I. (1990). Pedagoģiskā saskarsme. .-R: Zvaigzne. 

18. Pļaveniece, M., D. Škuškovnika (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem, R.: RaKA. 

19. Reľģe, V. (2002).Sociālā psiholoģija. R.: Raka. 

20. Reľģe V. (2004). Savstarpējo attiecību psiholoģija. - R.: Zvaigzne ABC. 

21. Rubana, I. M. (2002). Mācīties darot. R.: Raka. 

22. Smits, A. (2000). Paātrināta mācīšanās klasē.- R.: Pētergailis. 

23. Veics V. (1998). Uzvedības kultūra saskarsmē. R.: RaKa. 

24. Vorobjovs, V. (2002). Sociālā psiholoģija. Eksperimentāls mācību līdzeklis sociālajā psiholoģijā. Teorētiskie 

pamati. R.: Zvaigzne 

25. Кларин, М. (1995).Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. 

(Анализ зарубежного опыта). Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”. 

26. Смид, Р. (1999).Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; М.: Генезисб 1999. 

27. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб: Питер. 

28. Введение в практическую социальную психологию. Под ред. Жукова Ю.М., Петровской Л.А., Соловьевой 

О.В., 1997. 

29. Майерс Д.(1998). Социальная психология C:. Питер 

30. Пайнс Э., Маслач К. (2000).Практикум по социальной психологии. С.: П. 

31. Реан А.А. (1999). Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. М. 

32. Робер М. А. (1998). Тильман Ф. Психология индивида и группы. М., 

33. Bennett, B., Rolheiser - Bennett, C. & Stevahn, L. (1991).Cooperative learning: Where heart meets mind. 

Ontario, Canada: Educational Connections. 

34. Bucciarelli, D., & Pirtle, S. (2001). Partnership education in action. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

35. Moskowitz, G.B. & Erlbaum, L (2001).Cognitive social psychology. Mahwah, NJ: The Princeton Symposium on 

the Legacy and Future of Social Cognition. 

36. Cohen, E. (1986). Designing group work: Strategies for heterogeneous classroom. .NY: TC Press 

37. Ellinor, L., Gerard, G. (1998). Dialogue: Rediscovering the transforming power of conversation. New York, NY: 

John Wiley & Sons. 

38. Ellis, S. & Whalen, S. (1990). Cooperative learning: Getting started. Jefferson City, MO: Scholastic. 

39. Saleebey, D. (2001) Human behavior and social environments: A Biopsychosocial approach. New York: 

Columbia University Press. 

40. Hyman, R. (1993). Improving discussion leadership. NY: TC Press. 

41. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E. (1990). Circles of learning. Edina, MN: Interaction Book Company. 

42. Kagan, S. & Kagan, M. (1998). Multiple intelligences: The complete book. San Clemente, CA: Kagan 

Cooperative Learning. 

43. Miller, J. (ed.) (2000). Creating learning communities: Models, resources, and new ways of thinking about 

teaching and learning. Brandon. VT: Foundation for Educational Renewal. 

44. Fein, S., Olson, M.J., Spencer, S.J., Zanna, M.P. (2003). Motivated social perception. Mahwah, NJ. 

45. Brehm, S., Greenberg, J. Rex A. & Wright (2003). (ed). Motivational analyses of social behavior: Building on 

Jack Brehm's contributions to psychology. Lawrence Erlbaum Associates: Mahwah, NJ. 

46. Saari. C. (2002). The Environment: Its role in psychosocial functioning and psychotherapy. Saari. Princeton, NJ: 

Princeton University Press 

47. Tuomela, R. (2002) The philosophy of social practices: A collective acceptance view. Cambridge: Cambridge 

58

University Press. 

48. Roles. Mieg, H.A. & Erlbaum, L (2001). The social psychology of expertise: Case studies in research, 

professional domains, and expert. NJ: Mahwah. 

49. Daniels, H. (2001). Vygotsky and Pedagogy. London: Routledge Falmer. 

50. Vygotsky L. (1978) Mind in society. The development of higher psychological processes. Cambridge: Harward 



1. Amonošvili, Š. (1988). Kā klājas bērni. R.: Zvaigzne. 

2. Andersens, E.(1995). Ietērp vārdos savu pasauli.- R.: Apgāds „Garā pupa.” 

3. Aktīvās mācību metodes: Skolotāja grāmata.//Skolotājs.-1999, Nr. 1, 30-39lpp. 

4. Karule, L. (1993). Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.//Zinātniski metodisko rakstu krājums.- Liepāja: LPA, 

1993. 

5. Adler R.B., Rodman G. (2000). (7th ed.).Understanding human communication. USA: Harcourt College 

Publishers, 429 p 

6. Johnson, D. W. & Johnson, R. (1978). Cooperative, competitive, and individualistic learning. Journal of Research 

and Development in Education, 12, 3-15 

7. Johnson, D. W., Johnson, R., & Holubec, E. (1991). Cooperation in the classroom (5th ed.). Edina, MN: 

Interaction Book Company 

8. Joyce, B. R., Weil, M. & Calhoun, E. Models of teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn & Bacon, 2000. 

9. Kagan, S. (1989). Cooperative learning: Resources for teachers. Laguna Naguel, CA: Resources for Teachers. 

10. Maslo, I. (1998). Mācību metodes izglītības iestādē.// Skolotājs, Nr 5, 6 



2. “Interactive Learning Environments” 






Psychology and pedagogy of cooperation 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to reveals 

psychological and pedagogical foundations of cooperation, models and levels of cooperation, the means of developing 

effective communication, the use of diverse methods for developing cooperation skills. The course reveals the 

psychological bases of cooperation, the psychology of small and big groups , the strategies to solve conflicts, as well 

as the analyses of diverse scenarious of behaviour. 

59

Kursa nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES PILNVEIDE 

Kursa kods Peda6011 (Peda6126 nepilna laika studijas) 


Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģija 











Mārīte Kravale- Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, pētniece, docente 





Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums 


Studiju kursa mērķis ir analizēt pedagoga profesionālās darbības īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot personīgajai 

pieredzei, kā arī izvērtēt teorijas par profesionālo identitāti un tās pilnveides iespējām ilgtspējīgas attīstības kontekstā. 

Rezultāti: 

Apguvuši studiju kursu studenti prot: 

sistematizēt, analizēt, interpretēt un kritiski izvērtēt informāciju par pedagoģisko darbību un profesionālo 

identitāti, 

sadarboties, pieľemt lēmumus un izvērtēt savu profesionālo darbību ilgtspējības kontekstā 

apzinās savas profesionālās identitātes īpatnības, prot plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, kā arī veikt 

savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu 

Kursa plāns: 

1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, vēsturiskais, kritiskais un 

personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē 

2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paľēmieni -pārdomas, vizualizācija, brīvā rakstīšana, 

klausīšanās, vērošana, pašrefleksija; paradoksālais un globālais domāšanas veids skolotāja profesionālajā izaugsmē 

3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums 

Kursa saturs: 

Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st. 

1. lekcija. Pedagoga profesija. Pedagoga profesionālā pilnveide. Pedagoga profesionālās identitātes teorētiskais, 

vēsturiskais un kritiskais aspekts 

2.lekcija. Pedagoga personība un pedagoģiskā procesa īpatnības. Profesionālā darbība/ bezdarbība un izdegšana 

3.lekcija. Veselības kultūra un ilgtspējība 

4.lekcija. Kristiskās domāšanas īpatnības un profesionālās darbības izvērtējums 

5.lekcija. Stratēģiskā plānošana un savas profesionālās identitātes pilnveide 

6.lekcija. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā 

1.seminārs. Profesionālās darbības ētiskums. 

2.seminārs. Akadēmiskā godīguma koncepcija.2007. 

http://www.agc.edu.lv/Akademiska_godiguma_koncepcija_2007.pdf 

3.seminārs. Skolotāja profesijas standarts un tā salīdzinājums vēsturiskā kontekstā; salīdzinājums ar skolotāja 

pienākumiem 1942.g. 

4.seminārs. Tolerance pedagoģiskajā procesā 

60

5.seminārs. Profesionālā izdegšana, veidi, iemesli, sekas. 

6.seminārs. Veselības kultūra un psiholoģija 

7. seminārs. Kritiskā domāšana un profesionālā darbība 

8.seminārs. Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums I 

9.seminārs.Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums II 

10.seminārs. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā 


Eseja par savu profesionālo darbību- 30% 

naratīvais zīmējums- 20% 

līdzdalība diskusijās un semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde- 50% 


1. Brown, R. (2000). Social identity theory: Past achievements, current problems and future challenges. European 

Journal of Social Psychology, 30, 745 – 778. 

2. Eriksons E.H. (1998). Identitāte: Jaunība un krīze. Jumava. 

3. Galinsky, M.D., Fast. I. (1966). “Vocational Choice as a Focus of the Identity Search.” Journal of Counseling 

Psychology. 13 (1): 89-92. 

4. Guerra, A.L., Braungart-Rieker, J.M. (1999). “Predicting career indecision in college students: The roles of 

identity formation and parental relationship factors.” The Career Development Quarterly. 47: 255-266. 

5. Holland, J.L., Daiger, D.C., Power, P.G. (1980). “Some diagnostic scales for research in decision-making and 

personality: Identity, information, and barriers.” Journal of Personality and Social Psychology. 39 (6): 1191- 

1200. 

6. Jakovļeva, J., Pipere, A. (2006). Professional choice of vocational school and university students in Latgale. 

Sociālo zinātņu vēstnesis [Messenger of Social Sciences],39-70. 

7. Jakovļeva, J. (2009). Profesionālā identitāte profesijas apguves sākumposmā: sociālā psiholoģija: promocijas 

darbs. Daugavpils Universitāte 

8. Jordaan, J.P. (1963). “Exploratory behavior: The formation of self and occupational concepts.” In: Super, D.E., 

Starishevsky, R., Matlin, R. & Jordaan, J.P., eds. Career Development: Self-concept Theory. NY: College 

Entrance Board. Pp.42-78. 

9. Karjeras veidošana grūtos laikos (2010) lit.red. R.Janmane.-R.: Lietišķās informācijas dienests 

10. Meeus, W. (1993). “Occupational identity development, school performance, and social support in 

adolescence.” Adolescence. 28 (112)(Winter): 809. 

11. Pipere, A. (2000). Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach: Proceedings of II 

International Conference Person. Color. Nature. Music (pp. 46-53), Daugavpils, Latvia. 

12. Poe, R.E. (1991). “Developmental changes in vocational identity among college students.” Journal of College 

Student Development. 32: 249-252. 

13. Simon, B. (2004). Identity in Modern Society: A Social Psychological Perspective. Blackwell Publishing. 

14. Smits. E.D. (1997). Nacionālā identitāte. AGB 

15. Svense, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija: personības brieduma perioda attīstības akcenti un profesionālā 

motivācija. R.: RaKa. 

16. Vondracek, F.W. (1990). “Current status of the concept of vocational identity.” Man & Work. 3 Dec (1-2): 80-76. 

17. Шнейдер, Л.Б. (2004). Профессиональная идентичность: Теория, эксперимент, тренинг: Учеб. пособие. 

М.: Издательство Московского психолого-социального института; Воронеж: Издательство НПО 

"МОДЭК". 


1. Siliľš, I.(1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga. 

2. Berry, A. (2007). Reconceptualizing teacher educator knowledge as tensions: exploring the tension between 

valuing and reconstructing experience, Studying Teacher Education: A journal of selfstudy of teacher education 

practices, 3(2), 117–134. 

3. Bullock, S. M. (2009). Learning to think like a teacher educator: making the substantive and syntactic structures 

of teaching explicit through self-study, Teachers and Teaching: theory and practice, 15(2), 291–304. 

4. Harrison, J. & McKeon, F. (2008). The formal and situated learning of beginning teacher educators in England: 

identifying characteristics for successful induction in the transition from workplace in schools to workplace in 

higher education, European Journal of Teacher Education,31(2), 151–168. 

5. Loughran, J. (2006). Developing a pedagogy of teacher education: understanding teaching and learningabout 

teaching (London, Routledge). 


1. Australian Journal of Teacher Education 

2. “Encounter” 

61

3. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education” 

4. “Paths of Lerning” 

5. “Organizational behavior” 

6. “Teaching and Teacher Education” 

7. “Journal of Vocational Behavior” 


9. “Curriculum Leadership” 


Development of teacher‟s professional identity 


The aim of the study course is to analyse characteristics of educator‟s professional activity highlighting personal 

experience and evaluating professional identity and its development in the context of sustainable development. 

62

Kursa nosaukums VIZUĀLĀ KULTŪRA IZGLĪTĪBĀ 

Kursa kods MākZ6015 (MākZ6032 nepilna laika studijas) 

Zinātnes nozare Mākslas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Kultūras terorija 






Kursa izstrādātājs 

Dr.paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 






Nav 


Kursa ietvaros paredzēts sniegt ieskatu vizuālās kultūras kā starpdisciplināras zinātnes apakšnozares izcelsmē, saturā 

un metodēs, rodot jēgpilnas saiknes ar aktuālajām izglītības teorijām un praksēm. Kursa mērķis ir analizēt mediju 

teorijas izcelsmi, mediju ziľojumu nozīmi, mediju attīstības un izplatības saiknes ar zinātnes attīstību, politiku un 

patērnieciskumu. Aplūkojot vizuālās kultūras saturu kā ikdienas dzīves un mācību procesa neatraujamu sastāvdaļu, 

kurss raksturo un palīdz izprast izglītības un aktuālās kultūras parādību mijiedarbību. 

Rezultāti: 

Apguvuši studiju kursu studenti: 

1. demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par vizuālās kultūras vēsturisko attīstību un tās 

saturu izglītībā, 

2. kritiski izprot un pauţ personīgu attieksmi par parādībām vizuālajā kultūrā, apzinoties to izcelsmes un 

izvērtēšanas daţādību, 

3. spēj pielietot teorētiskās zināšanas un savu pieredzi par vizuālo kultūru, radot jaunas idejas un pieejas plānojot un 

izvērtējot mācību procesu 

4. prot autonomi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, padziļinot savu izpratni par vizuālo kultūru izglītībā. 

Kursa plāns: 

1. Skatīšanās pieejas: Attēli, spēki un politika, 

2. Skatītājs kā nozīmes radītājs, 

3. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas, 

4. Masu mediji un sabiedriskā telpa, 

5. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana, 

6. Postmodernais un populārā kultūra, 

7. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā, 

8. Vizuālās kultūras globalizācija. 

63

Kursa saturs: 

6 leksijas – 12 stundas; 10 lekcijas – 20 stundas 

1. tēma. Skatīšanās pieejas: attēli, spēki un politika 


1. lekcija. Reprezentācija. Fotogrāfiskās patiesības mīts. Attēli un ideoloģijas. Ikoniskie attēli. 

1. praktiskā nodarbība. Kā izprast attēla nozīmi un vērtību izglītībā? 

2. tēma. Skatītājs kā nozīmes radītājs 


2. lekcija. Attēla producenta iecerētā nozīme. Estētika un gaume. Attēlu ziľojuma kodēšana un atšifrēšana. 

Psihoanalīzes loma attēlu ziľojumu izpratnē vēsturiski un mūsdienās. Skatiena diskurss. 

2. praktiskā nodarbība. Interpretējot attēlus kā ideoloģijas nesošus priekšmetus. 

3. tēma. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas 


3. lekcija. Reālisms un perspektīvas vēsture. Reālisms un vizuālās tehnoloģijas. Attēlu reproducēšana. Digitālie attēli. 

3. praktiskā nodarbība. Reproducētie attēli, virtuālās vides un interaktīvie attēli kultūrā un izglītībā. 

4. tēma. Masu mediji un sabiedriskā telpa 


4. lekcija. Masu mediju kritika. Masu mediji un demokrātija. Televīzijas ziľojumu saturs un sponsorējums. Jaunie 

mediji. 

4. praktiskā nodarbība. Mediji, sabiedriskā telpa un izglītības konteksts. 

5. tēma. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana 


5. lekcija. Patērnieciskuma kultūra, fetišs un globālā sabiedrība. Vēršanās pie patērētāja. Attēli un teksti. Zīmols. 

5. praktiskā nodarbība. Reklāma un zīmoli kā aktuālās kultūras un izglītības saturs. 

6. tēma. Postmodernais un populārā kultūra 


6. lekcija. Modernisms un postmodernisms vizuālajā kultūrā. Institucionālā kritika. Postmodernais patērnieks. 

6. praktiskā nodarbība. Populāra kultūra: parodija, refleksija, patērnieciskums un izglītība. 

7. tēma. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā 


7. praktiskā nodarbība.Attēli kā pierādījumi. Zinātniskais pētījums kā kultūras sastāvdaļa: politika un jurisprudence. 

Ģenētika un virtuālie ķermeľi. Populārā zinātne. 

8. praktiskā nodarbība. Redzamais un patiesība izglītībā 

8. tēma. Vizuālās kultūras globalizācija 


9. praktiskā nodarbība. Kultūras imperiālisma kritika. Kultūrvērtību plūsma no lokālā uz globālo. Trešo pasaules 

valstu tirgus. Internets: globālais ciemats un starptautiskais tirgus. Privātā un publiskā telpa digitālajā 

kultūrā: privātais un cenzūra. 

10. praktiskā nodarbība. Vizuālās kultūras lomā nākotnes izglītībā. 


Diferencēta ieskaite 


1. Apostolos-Cappadona, D. (ed) 1995. Art, Creativity, and the Sacred: An anthology in religion and art. NY: 

Continuum. 

2. Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

3. Burjo, N. (2001). Attiecību estētika. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

4. Freedman, K. (2003) Teaching Visual Culture: Curriculum, Aesthetics and the Social Life of Art. NY: Columbia 

University, Teachers College Press. 

5. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC. 

6. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke 


64

7. Grosenic, U. Riemschneider, B. (ed) (2005) Art Now. Coologne, Germany: Taschen. 

8. Levinson, P. (2001) The Soft Edge: A Natural History and Future of the Information Revolution. NY: Routledge. 

9. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB. 

10. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R.: Izdevniecība AGB. 

11. Rolāns, B (2006). Camera lucida. Piezīme par fotografiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs. 

12. Rush, M. (2005) New Media in Art. London: Thames & Hudson Ltd. 

13. Sturken, M., Cartwright, L. (2004) Practices of looking an introduction to visual culture. Oxford: Oxford 


14. Velšs, V. (2005). Estētikas robežceļi. R.: Laikmetīgās mākslas centrs. 

15. Weintraub, L. (2003) Making Contemporary Art: How Today Artists Think and Work. London: Thames & 

Hudson. 

16. Zontāga, S. (2008). Par fotogrāfiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs. 

17. Liotārs, F. (2008). R.: Laikmetīgās mākslas centrs. 

18. Manovičs, L. (2006). Jauno mediju valoda. R.: Jauno mediju kultūras centrs RIXC. 


1. Arthur Efland (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art 

education: An approach to curriculum). 

2. Brent Wilson (2003) Of diagrams and rhizomes: visual culture, contemporary art, and the impossibility of 

mapping the content of art education. (Studies in Art Education, 44(3), pp.214-229). 

3. F. Graeme Chalmers (2002) Celebrating Pluralism six years later: Visual transculture/s, education, and critical 

multiculturalism (Studies in Art Education, 43(4), pp.293-306). 

4. Kevin Tavin (2003) Wrestling with angels, searching for ghosts: toward a critical pedagogy of visual culture. 

(Studies in Art Education, 44(3), pp.197-213). 

5. Paul Duncum (2002) Visual culture art education: Why, what and how (Journal of Art and Design Education, 

21(2) [JADE veblapa]). 

6. Smith, P (2003). Visual culture studies versus art education. Arts Education Policy Review, 104(4),pp. 3-8 

7. Barett T. (1990). Criticizing Photographs: an introduction to understanding images. California. Mayfield 

Pubishing Company 

8. Cannon D. B. (2001). Photography as Icons: Towards a Theory of Iconicity of Still Images in Photojournalism. 

Unpublished dissertation. Regent University 

9. Cather J. W. (1992). The Photojournalism of the Vjetnamese Conflict as Religious Art. Unpublished dissertation. 

Graduate Theological Uninion. 

10. Dunleavy D. J. (2004). “I the Age of the Instant: The Influence of digital camera on the Photojournalistic routines 

of productivity, empowerment and social interaction between subject and photographer”. Unpublished 

dissertation. University of Oregon. 

11. Flamiano D. (2000). “Larger Than Life: Collective Memory and Gender in Life magazines Photographic Essay, 

Photographic Pin-up, and Commemorative Photojournalism”. Unpubl. dissert. Univ. of North Carolina. 

12. Gosen J. D. (2000). “Digitally Altered News Photographs: How Much Manipulation Will the Public Tolerate 

Before Credibility is Lost”. Unpublished Dissertation. University of Nevada. 

13. Hatami A. (2004). Andreas Gurskys Photography: Envisioning the 21st Century‟s Capitalist World. Unpublished 

dissertation. University of South Carolina. 

14. Lury C. (1998). Prosthetic Culture: Photography, memory and identity. London: Routledge. 

15. Newton, H. J. (2001). The burden of visual truth: The role of photojournalism in mediating reality. London: 

Lawrence Erlbaum Associates. 

16. Pentecost D. (2002). War Photojournalism and Audiences: Making Meaning from Tragic Moments. Unpublished 

dissertation. Simon Fraser University. 

17. Sonesson G. (1989). Semiotics of Photography: on tracing the index. Lund University. 

18. Sonesson G. (1989). Visual signs in the age of digital reproduction. Ensayos Semióticos, Dominios, modelos y 

miradas desde el cruce de la naturaleza y la cultura. Proceedings of the 6th International Congress of the IASS, 

Guadalajara, Mexico, July 13 to 19, Gimate Welsh, Adrián, (ed.), 1073-1084. México: Pourrua. 

19. Sonesson G. 2000. Post-photography and beyond: From mechanical reproduction to digital production. Lund 

Univ. 

20. Walker P. J. (1997). Documentary Photography in the Postmodern Era. Unpublished dissertation. NYU. 

21. Wells L. (ed) (2004). Photography: a critical introduction. London & NY: Routledge. 

1. Weski T. (2000). No Scrawling, Scratching, and Scribbling on the Plate in How You Look At It. pp.19 – 37. NY: 

DAP 


1. Ţurnāls “Studija”, www.studija.lv 

2. Ţurnāls “Rīgas Laiks” 

3. www.satori.lv 

4. www.rixc.lv 

65




Visual culture in education 


The aim of the course is to provide insight into the visual culture as an interdisciplinary science sub-brancha, its 

origins, content and methods, finding a meaningful relationship with contemporary theories and practices of education. 

In the context of the course analysed - media theory, media development, media and science relations to politics and 

consumerism. Looking at the content of the visual culture as a part of the daily life and the learning process, the course 

describes and helps to understand the interaction of the current educational and cultural phenomenon. 

66

Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIĽU 

APROBĀCIJA 

Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda6146 

Specializācija „Izglītības darba vadība” Peda6012 nepilna laika studijas 

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” Peda6127 nepilna laika studijas 

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” Peda6149 nepilna laika studijas 






stundu skaits 






Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 18 stundas 

Specializācija „Izglītības darba vadība” - 9 stundas (nepilna laika studijas) 

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas) 

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas) 

Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 stundas 

Specializācija „Izglītības darba vadība” – 9 stundas (nepilna laika studijas) 

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas) 

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas) 


Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” 


Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra 


Specializācija „Izglītības darba vadība” 

Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 


Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture” 



Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” 

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF 

Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra 


Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” 

Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Specializācija „Mūzikas pedagoģija” 

Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra 

Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra 

Specializācija „Mākslas pedagoģija” 

Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra 

Mg.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra 

Specializācija „Informātika un e-studijas” 

Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra 

Specializācija „Profesionālā pedagoģija” 


Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra 

Specializācija „Reliģijas izglītība” 





Nav 

67


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek 

apskatīta vienas studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba 

vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas pedagoģija”, „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”, 

„Mūzikas pedagoģija”, „Mākslas pedagoģija”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā pedagoģija”, „Reliģijas 

izglītība” – teorētisko atziľu aprobācija izglītības praksē. 

Rezultāti: 


Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās teorētiskās zināšanas izvēlētās pedagoģijas 

apakšnozares kontekstā un spēs formulēt savu personīgo pozīciju un kritisku izpratni pielietojot tās praksē; 

Demonstrēs prasmi saskatīt sakarības starp izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko un normatīvo pamatu un 

to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās darbības mērķus, plānojot 

un īstenojot to sasniegšanu; 

Demonstrēs pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties iepriekš neparedzētos un 

mainīgos apstākļos izvēlētās apakšnozares kontekstā; 

Apzinās savu profesionālo identitāti, pratīs patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, un veikt savas 

profesionālās darbības pašizvērtēšanu; 

Demonstrēs kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izvēlētās 

pedagoģijas apakšnozares jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā 

Kursa plāns: 

1. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē 

2. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas 

3. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni, 

risinājumu īpatnības 

4. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos 

5. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē 

Kursa saturs: 


1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā 

Latvijā un pasaulē 


1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas formālajā un neformālajā izglītībā raksturojums 

1.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē. 

2.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē. 

3.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē. 

4.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē. 

5.praktiskā nodarbība. Situācijas formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze. 

2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas 


2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats. 

3. lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: Vispārējās likumības. 

6.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process. 

7.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti. 

8.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā. 

3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie 

paľēmieni, risinājumu īpatnības 


4.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I 

5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I 

9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un 

metodes. 

10.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni. 

4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos 


6.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I 

68

7.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II 

11.praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I 

12. praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II 

5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē 


8.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I 

9.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II 

13. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I 

14. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II 

15. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē III 


Leksiju tēmas: 

1. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais. 

2. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes un inovatīvas skolas koncepts. 

3. Izglītības darba vadības galvenie darbības veidi, 

4. Izglītības darba vadības galvenās nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni, risinājumu 

īpatnības 

5. Izglītības darba vadības zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes 

virzība. 

6. Izglītības darba vadītāja profesionālās darbības motivācija. 

7. Profesionālās motivācijas teorijas. Vajadzību hierarhijas teorija (A.Maslou). Līdzvērtīguma teorija (Adamss). 

Gaidu teorija (Vrums). 

8. Profesionālās motivācijas teorijas. Pastiprinājuma teorija (Skinners). Mērķu izvirzīšanas teorija (Loks&Letams). 

Pašregulācijas teorija. Darba raksturojuma teorija (Hekmans & Oldheims). 

9. Darbinieku profesionālās motivācijas paaugstināšanas tipiskākie paľēmieni. 

Semināru un praktisko darbu tēmas: 

1. Vadītāja personības integratīvās īpašības: kognitīvie, emocionālie un darbības raksturojumi. 

2. Psiholoģiskais portrets. 

3. Voluntārisma izpausmes. 

4. Vadīšanas prasmes, to raksturojums. 

5. Vadītājs facilitators, ingibitors. 

6. Konformisma loma cilvēku uzvedībā. 

7. Sabiedrības psiholoģiskā ietekme uz cilvēku. 

8. Dzīves pozīciju, nostādľu veidošanās. 

9. Līderība. Līderi un vadītāji, to raksturojums. 

10. Vadītāja un līdera būtiskākās atšķirības. 

11. Līderu svarīgākās īpašības, kas uzlabo vadošo efektivitāti. 

12. Līderības attīstības stadijas. 

13. Vadītāja darbības stili, to raksturojums un analīze. 

14. Personāla atlase komandas darbam. 

15. Lēmumu pieľemšana komandā. 


Diferencētā ieskaite 

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%, 

patstāvīgo darbu izpilde 60%. 



1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams. 

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing 

Company. 



5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke 



7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule. 

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp. 

9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag. 

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn & 

69

Bacon. 





15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R: 





20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa, 



22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань. 


24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК. 

25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа. 



1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65 

2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne. 





6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība. 

7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF 

8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv 

9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas. 

http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/pdf/toolkit_lv.pdf 

10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne 



12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības 

pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija. 


14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un 

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2 

15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf 


17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas 

izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. 

Daugavpils: AIIA, 7.-19.lpp. 

18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais 

Punkts. 

19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga: 

Zaļa josta. 

20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: 

Zvaigzne 

21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un 

piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation 

22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html: 

23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu 

24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa, 

Latvijas Zaļais punkts. 

25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 

26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 




Gandrs 


31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa, 

70

32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa 

33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC 

34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC 






40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga: 

REC 



42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung. 

43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju 

izglītības centrs. 

44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga 






49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf 


51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB 

52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/ 

53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG 

http://www.zalajosta.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=68&Itemid=75 

54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html); 

55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/) 

56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf 

57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php 

58. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC. 


1. Baumanis, Aldis (2000). Svarīgākie virzieni skolas direktora kvalifikācijas paaugstināšanā. 

No: Latvijas izglītības vadītāju forums ’99: inovācijas un reformas Latvijas izglītībā. Rīga: Vārti, 72.-75. 

2. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – 

R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

3. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoģija. R.: 2003. 

4. Garleja, R. (2005). Izglītības produkta mārketings. No: Ekonomika IV, Latvijas Universitātes raksti, 689. sējums. 

Rīga: Latvijas Universitāte, 94.-104. 

5. Klauss, A. (2002). Zinības vadītājiem. Rīga: Preses nams, 560. 

6. Ļihačova, I. (2003). Kvalitatīvas skolas attīstība: Rīgas 96. vidusskolas pieredze. Rīga: RaKa 

7. Lisabonas stratēģijas īstenošana: Kopsavilkuma ziľojums Eiropadomei (2006.gada 23.,24.marts) // 

www.eesc.europa.eu/lisbon_strategy 

8. Šmite, Anita. (2004a) Izglītības iestādes vadība. 1. daļa. Pedagogs. Organizācija. 

Pārmainas. Rīga: RaKa 

9. Šmite, A. (2004b). Izglītības iestādes vadība. 2. daļa. Misija. Funkcijas. 

Koncepcija. Plānošana. Rīga: RaKa. 

10. Šmite, A. (2004c). Izglītības iestādes vadība. 3. daļa. Pedagoģiskā padome. Metodiskais darbs. Pieredze. Rīga: 

RaKa. 

11. Šmite, A. (2006a). Izglītības iestādes vadība. 4. daļa. Vadītājs izglītības sistēmā. Rīga: RaKa. 

12. Šmite, A. (2006b). Izglītības iestādes vadība. 5. daļa. Komanda. Menedţments. Rīga: RaKa. 

13. Upenieks, A. (2002). Izglītības iestādes vadītājam nepieciešamās zināšanas, prasmes un 

vēlamās personiskās īpašības. No: Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie 

raksti. 655. sējums. Zinātniskais redaktors prof. J. Kastiľš. Rīga: Latvijas Universitāte. 

14. Upenieks, A. (2004). Izglītības iestādes vadītājs pārmaiľu procesā. No: Izglītības vadība: 

LU raksti. 675. sējums. Galvenais redaktors prof. A. Kangro. Rīga: Latvijas Universitāte. 

15. Vilāne, Kivriľa, France u.c.(2004). Skolu darbības kvalitātes vērtēšanas metodika. Rīga: Izglītības un zinātnes 

ministrija. 


PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE 

1. “American Journal of Education” 

71


3. “Comparative Education” 

4. “Education (UK)” 

5. “Education Digest” 

6. “Education Journal” 

7. “Education Review” 

8. “Education USA” 

9. “Education Week” 


11. “Educational Review” 


13. “European Education” 

14. “European Journal of Education” 

15. “Independent School” 


17. “International Review of Education” 

18. “Issues in Education” 

19. “Journal of Education for Teaching” 

20. “Journal of Education” 


22. “London Review of Education” 



25. “Teacher Magazine” 


27. “Theory into Practice” 


IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA 

1. “American School Board Journal” 



4. “International Studies in Educational Administration” 

5. “Journal of Educational Policy” 

6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning” 

7. “Pro Principal” 


9. “School Leadership and Management” 

SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA 

1. “British Journal of Learning Disabilities” 

2. “Exceptional Children” 

3. “Exceptionality” 

4. “International Journal of Disability, Development and Education” 

5. “International Journal of Inclusive Education” 

6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability” 

7. “Journal of Intellectual Disability Research” 

8. “Journal of Learning Disabilities” 

9. “Journal of Special Education” 

10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal” 

11. “Learning Disability Practice” 

12. “Learning Disability Quarterly” 

13. “Remedial and Special Education” 

14. “Teaching Exceptional Children” 

SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA 

1. “Journal of Positive Behavior Interventions” 


3. “Preventing School Failure” 


5. “Sex Education” 


PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA 



3. “Child Welfare” 

72

4. “Children Today” 

5. “Early Childhood Education Journal” 

6. “Education and Treatment of Children” 

7. “Elementary School Journal” 

8. “Family Relations” 

9. “International Journal of Children‟s Spirituality” 

10. “International Journal of Early Years Education” 

11. “Journal of Child and Family Studies” 


13. “Teaching PreK-8” 


VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA 










6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com 

7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee 


CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa 

http://www.ise-lv.eu 


MŪZIKAS PEDAGOĢIJA 

1. “Journal of Research in Music Education” 

2. “Music Educators Journal” 

3. “Teaching Music” 

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA 

1. “Creativity Research Journal” 

2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija” 

3. “Māksla+” 

4. “Educational Media International” 

5. “Educational Philosophy and Theory” 

INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA 

1. “British Journal of Educational Technology” 

2. “Computer Assisted Language Learning” 

3. “Computer Science Education” 

4. “Education Media International” 

5. “Information Technology for Development” 

6. “Journal of Computer Assisted Learning” 

7. “Journal of Research on Technology in Education” 

8. “Multimedia Schools” 

9. “Online Classroom” 


11. “Technology and Learning” 




Approbation of theoretical ideas of the chosen pedagogical sub-branch 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore the approbation 

of theoretical ideas of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education 

Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental Education in Elementary School”, “Pre-school 

and Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of 

Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”. 

73

3.PIELIKUMS 

Maģistra studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla 

zinātniskā un radošā darbība 2009.-2011.gads 

1.2.1. Zinātniskās publikācijas (par 2009., 2010., 2011. gadu) 

1.2.1.1. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (Thomson Reuters Web of Science) 

Davidova J. & Kokina I. (2011) Latvian teachers‟ view about gender differences in intellectual giftedness 

development. SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION. Proceedings of the International Scientifical 

Conference. Volume II: School Pedagogy; Lifelong Learning; Overviews, Rēzekne, 2011. pp.91-105. ISSN 

1691-5887, Thomson Reuters Web of Knowledge, ISI Conference Proceedings. 

1.2.1.2. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (SCOPUS) 

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of 

Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian 

Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental). 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2010). Teachers as researchers: Bringing teachers‟ voice to the educational 

landscape. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 51-65 (ISSN 1691-4147). DOI: 

10.2478/v10099-009-0046-x. 

Pipere, A., Grabovska, R., & Jonane, L. (2010). Inspiring teachers for energy education: Illustrative case study in 

Latvian context. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 37-50. (Datu bāzēs SCOPUS, 

CABI). 

1.2.1.3. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos ERIC 

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of 

Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian 

Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental). 

1.2.1.5. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (EBSCO) 

Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2011). Professional identity of first-year university students from Latvia and UK. 

International Business: Innovation, Psychology, Economics, vol. 2, 1(2), 52-70. 

Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2010) Identification of professions: psychological peculiarities of 

acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37. 

2009. ISSN 1822-7864, EBSCO, Copernicus Index. 

1.2.1.6. Zinātniskās publikācijas citos starptautiskajos izdevumos 

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School 

Teachers‟ Understanding. In C. Prachalias (ed.), Proceedings of the 7 th International Conference on 

Education, 2. Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, pp. 438-446 [ISBN: 978-960- 

466-080-3]. 

Belousa, I., Grants, J., Kravalis, I., Zidens, J. (2011). Dual Career in Latvia Higher Education. In M. Banhidi (ed.), 

Rekreologia. Leisure. Science: Dual Career Training and Education, 1. Gyor: WH AF. pp. 21-26. 

Zariľa, S., Belousa, I. (2011). Environment for meaningful development of reading literacy in pre-school. In 

A.Skrinda (ed.), Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (1). Daugavpils: Daugavpils 

University Academic Press „Saule” [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Bolgzda, I., Olehnovica, E.(2011) The relation between the doctoral students’ research freedom and institutional 

responsibility in Latvia: the definition of innovation in research. “EUA-CDE-news”, Brisele, EUA-CDE. 

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011). Компетенции докторантов в использовании интернет-ресурсов в 

исследовательской деятельности в среде сетевого общества. Starptautiskās zinātniskās konferences 

„Сетевое общество-сетевая экономика в центральной и восточной Европе” rakstu krājums, 2. daļa, 

2011. g. 16.-18. maijs, John Paul II Catholic University of Lublin, Nalenčova, Polija, 182.-188. lpp. [ISBN 

978 – 83-7702-221-4] 

Davidova, J., Znutiľš, E. (2011)Practically oriented approach to writing a professional master's thesis in the field of 

music pedagogy. S. Vaitekunas & A. Rauckiene (Ed.) Spring University: Changing education in a changing 

society. Vol.1. Klaipeda: Klaipeda University, 150-160. 

Drelinga, E., Iliško, Dz., & Krastiľa, E. (2011). Primary school learners‟ research activities within the project week. 

In Proceedings of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC 

Mission: BBCC Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable 

Development, 18-21 May 2011 (pp. 150-162). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 

978-609-430-077-6] 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher‟s engagement with the research: A case study. In Proceedings 

of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC Mission: BBCC 

Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development, 18- 

21 May 2011 (pp. 163-170). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-077-6] 

2010.gads 

Belousa, I., Uzulina, S. (2010). Emotional Aspect of Teachers‟ Professional Mastery in Latvia: Theoretical and 

74

Historical Reflections. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (2). 

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 82-94 [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Belousa, I., Stakle, A. (2010). Intercultural and Media Literacy: Global Tendencies in Metacontent of Teacher 

Education in Latvia. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development. Volume 

1, Issue 1. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 109-132. ISBN 978-9984-14- 

487-0 

Davidova, J. & Gončarova, O. (2010) Changes in the contemporary piano playing process. T. Selke, G. Lock & M. 

Moistlik (Eds) Evaluation, Reflectivity and teaching methodologies in the framework of multi-cultural 

understanding. Tallinn: Tallinn University Institute of Fine Arts, 16-27. ISBN 978-9949-463-00-8 

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). Advancing children‟s citizenship skills in the communities of inquiry in 

the primary schools of Latvia. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova / 

Dimensions of Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 259-270). Bratislava, Slovakia: 

KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3). 

Kravale - Pauliľa,M., Kokina, I.(2010) The integration of formal and non-formal education in the context of 

sustainable development: views of Latvian educators. Discourse and Communication for Sustainable 

Education, In A.Skrinda (Ed.) Institute of sustainable education, Daugavpils University, Latvia, Volume 

1/ISSUE I-2010, 66-78. [ISBN 978-9984-14-487-0] 

Pipere, A., Reunamo, J., & Jones, M. (2010). Perceptions of research in Education for Sustainable Development: An 

international perspective. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(2), 5-24. 

Stakle, A. (2010). The Role of Media Literacy in Creating Sustainable Teacher Education. 8 th International 

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, May 17-19, collection of articles. 

Daugavpils: Daugavpils University. 

Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic Science 

and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 69.-80.lpp./raksts krājumā 

Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN 

MATHEMATICS Boţena Maj, Ewa Swoboda, Konstantinos Tatsis red. Poland, Wydawnictwo 

Uniwersytetu Rzeszownictwo [ISBN: 978-83-7338-561-0] 

Zariľa, S., Belousa. (2010). I. Reading acquisition among 5 – 6 –year – old children in the programme of 

compulsory preparation for school. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable 

Development, 1 (1). Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. wwww [ISBN 978- 

9984-14-487-0]. 

2009.gads 

Davidova, J. & Kokina, I. (2009a) Music teacher‟s innovative activity in contemporary conditions: Latvian music 

teachers‟ view. The Changing Face of Music Education: Music and Environment. Tallinn: Tallinn 

University, 58-67. ISBN 978-9985-58-632-7 

Davidova, J. & Kokina I. (2009b).Latvia‟s Teacher‟s Innovative Activity in Contemporary Conditions. Innovations 

and Technologies.Nature sciences, Engineeringand Technologies, Humanities and social sciences, Economy 

and Business, Education, 1(2), 21-36. ISSN 1691-4937. 

Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long 

Abstracts of the 12 th ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging 

Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD). 

Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2009). Identification of professions: psychological peculiarities of 

acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37. 

ISSN 1822-7864 

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Implementing the United Nations Decade on Education for Sustainable 

Development in Latvian higher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11 (1), 18-30. 

ISSN 1691-4147 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Doing research with children: the experience in primary schools in 

Latvia. In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada: 

University of Granada, 169-187.[ISBN: 978-84-338-4907-6]. 

Iliško, Dz. (2009). Challenges of multicultural education in Latvia. Proceedings of International Conference 

“Citizenship-Multiculturalism–Cosmopolitanism” Nicosia: University of Cyprus, Vol.1, 487-502 [ISBN 

978-9963-9442-1-7]. 

Jonāne L. (2009) Didactical fractal as a conceptual model for sustainable science teachers‟ education // Proceedings 

of 7 th International JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. p. 62.-74. 

Institute of Sustainable Education Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-438-2. 

Jonāne L., Salītis A. (2009). Non-formal energy education in the context of sustainability: perspective of Latvian 

educators // Journal of Teacher Education For Sustainability. Volume 11,no1, p.65-74, Institute of 

Sustainable Education Daugavpils University. ISSN 1691 – 4147. 

http://versita.metapress.com/content/2014864460nr5h5p/ 

Макаревич, В. (2009) Личностные корреляты толерантности. (Personality correlates of tolerance). .Tolerance 

and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical 

75

Conference Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2009. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 387-395. 

Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского Интернета. Egospodarka, 

E-społeczeństwo w Europie Środkowej I Wschodniej. Pod redakcją Sławomira Partyckiego. 

Lublin. Widawnictwo KUL. 149-153. 

1.2.1.7. Zinātniskās publikācijas Latvijas izdevumos 

Bolgzda, I.,Oļehnoviča, E. (2011) Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē. 

Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. 

Davidova, J. & Savicka, G. (2011) The Model for the Acquisition of Scales and Arpeggio to Develop Pupils‟ 

Technical Skills during the Piano Teaching/Learning Process. A.Šļahova (Ed.) Arts for Sustainable 

Development: Scientific articles of 7th International Conference “Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils: 

DU Akadēmiskais apgāds “Saule”. 

Davidova, J. & Savicka, G. (2011) Audzēkľu tehnisko iemaľu attīstība klavierspēles mācību procesā: Pašreizējās 

situācijas analīze. J. Davidova (Ed.) Problems in Music Pedagogy: Proceedings of the 7th International 

Scientific Conference. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 

Grabovska, R. (2011). Mācību process ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: gadījuma izpēte Latvijas kontekstā. 

Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2011.g. 13.-15. aprīlis. 

Daugavpils. 

Krastiľa, E., & Drelinga, E.(2011). Evaluation of primary school pupil‟s mental calculation skills: problems and 

perspectices. Proceedings of the 11 thInternational Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and 

Perspectives” Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 54-61. [ISBN 978-9984- 

14-511-2]. 

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011a). Kā skolēnus rosināt pētnieciskajai darbībai projektu darbā? In D. Oļehnovičs, 

sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd 

International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, zzz. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

1. 2010.gads 

Drelinga, E., Iliško Dz. (2010) Pētnieciskās darbības izvērtējums pedagoģiskajā procesā Latvijā un Eironas valstu 

atskaitēs par Nacionālo izglītības sistēmu 216. – 223.lpp.,/ATEE Spring University Teacher of the 21 st 

Century: Quality education for quality teaching. Riga, [ISBN 978 – 9984- 49 – 027-4] 

Krastiľa, E., Drelinga, E. (2010) EVALUATION OF PRIMARY SCHOOL PUPIL‟S MENTAL CALCULATION 

SKILLS; PROBLEMS AND PERSPECTICES. 11 th International Conference „Teaching Mathematics: 

Retrospective and Perspectives”proseedings /ed. Daugulis,P. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds "Saule", p.54-60. [ISBN 978-9984-14-511-2] 

Stakle, A. (2010). Mediju kompetence izglītībā: Būtība un pieejas. 7. starptautiskā zinātniski metodiskā konference 

“Valodu apguve: Problēmas un perspektīva”, 26. marts, 2010. gads, rakstu krājums. Liepāja: Liepājas 

Universitāte. 

2009.gads 

Oļehnoviča, E. (2009). Arvīds Dzērvītis - latviešu lietišķās mākslas tradīciju sargātājs. Zinātnisko rakstu krājums 

„Laikmets un personība” Nr. 11. Rīga: Latvijas Universitāte, RaKa, 114.-161. [ISBN 978-9984-46-033-8]. 

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliľa, M. (2009) Energy topic in non-formal 

education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable 

Development. Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable 

Development. Proceedings. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2]. 

1.2.2. Monogrāfijas (sākot no 2001. gada) 

- 

1.2.3. Mācību grāmatas (sākot no 2001. gada) un metodiskā literatūra (sākot no 2008. gada) 

Mācību grāmatas 

Belousa, I. Mācību līdzekļa „ICT as a tool of intercultural and media education” 2009, līdzautore (izdots 

SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekta “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media 

Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 ietvaros) 

Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I. Zeile L. Dabaszinības 10.klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2009, ISBN 978- 

9984-11-286-2 

Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I., Reinholde A. L. Dabaszinības 11. klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2011, ISBN 

978-9984-11-316-6 

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas, 

mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp., ISBN 978-9984-40-332-8 

Krastiľa E., Volāne, Drelinga E. Praktiskā matemātika 1. klasei. Pielikums –R:Zvaigzne ABC, 2009., ISBN 978- 

9934-0-0201-4 

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas, 

mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp. 

76


9934-0-0201-4 

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., (2008) Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata 

matemātikas, mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC,.-88 lpp; ISBN 978-9984-40-332-8. 


9934-0-0201-4 

Pipere, A. (2005) Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Mācību līdzeklis. Daugavpils: Saule, - 100 lpp. 

Metodiskā literatūra 

Grabovska, R., Belousa, I., (red.) 2010. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. Daugavpils: AIIA, 208 lpp. 

ISBN 978-9984-39-973-7 

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvs pētījums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 89- 

118.lpp. 

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma stratēģijas salīdzinājums. No: Ievads pētniecībā: 

stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 119.- 127.lpp. 

Pipere, A. (2011). Jaukto metoţu pieeja. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 128.- 

130.lpp. 

Pipere, A. (2011). Datu ieguves metodes pētījumā un to raksturojums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, 

metodes. Rīga: RaKa, 157.- 191.lpp. 

Pipere, A. (2011). Datu analīze kvalitatīvā pētījumā. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: 

RaKa, 220.- 242.lpp. 

R.1.2.4. Konferenču tēzes (par 2011. gadu) 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to 

the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. 

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978- 

609-430-068-4] 

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School 

Teachers‟ Understanding. Septītās starptautiskās izglītības konferences tēţu krājums. 2011.g. 7.-9.jūlijs. 

Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, Grieķija. 

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011a). Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē. 

In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / 

Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 130. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E. (2011b). Pētnieciskās darbības kompetences 3. cikla studijās: definīcijas, standarti un 

ekspektācijas ilgtspējīgas izglītības kontekstā. Rīgas Stradiľa universitātes 2011. gada zinātniskās 

konferences tēţu krājums. Aprīlis 14.-15. Rīga, Rīgas Stradiľa universitāte, 430. lpp. [ISBN 978-9984-788- 

85-2] 

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E., & Ignatjeva, S. (2011). Competence structure of doctoral students‟ research in the 

context of sustainability of 3rd cycle study programme. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference 

Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.47). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli 

universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011b). Do students initiate research activity of a project? In D. Oļehnovičs, sast. 

Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes / Abstracts of the 53rd International 

Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds 

„Saule”, 138. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011c). Research Miniprojects in mathematics lessons in primary school, sast. Prof.Dr 

Vidas Lauruška, Šiauliai University, Lithuania The 12 international conference ”Teaching mathematics: 

retrospective and perspective”. Šiauliai University, 26. lpp. [ ISBN 978-609-430-070-7] 

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011d). Competences of teacher-researcher in work with primary school learners in the 

process of learning. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. 

Education, 18-21 May 2011 (p.36). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430- 

068-4] 

Gedţūne, G., Gedţūne, I., Salīte, I., & Iliško, Dz. (2011). Exploring pre-service teachers‟ frames of reference and 

their orientation towards inclusion or exclusion: Educational action research journey. In Abstracts of the 9th 

JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.25). Siauliai, 

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Grabovska, R. (2011a). Neformālā izglītība mācību procesā ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: ilustratīva 

gadījuma izpēte Latvijas kontekstā. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās 

zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of Daugavpils 

University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 128. lpp. [ISBN 978-9984- 

14-522-8] 

Grabovska, R. (2011b). Lessons from Nature: Innovation towards teaching and learning for a sustainable economy 

and society. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 

77

18-21 May 2011 (p.60). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to 

the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. 

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978- 

609-430-068-4] 

Lepik, M. & Pipere, A. (2011). Baltic-Nordic Comparative Study on mathematics teachers‟ beliefs. In the abstract 

book of the 12th International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and perspective”, 5-6 May 

2011 (pp.53–54). Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla [ISBN 978-609-430-070-7] 

Makarevičs, V. (2011). The idea of sustainable development in the Master study programmes of the Latvian higher 

educational establishments. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. 

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.40). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla [ISBN 978- 

609-430-068-4] 

Makarevičs, V. (2011) The problem of personality and Professional identity in Plato‟s Works. Abstract Book. The 

53rd International Scientific Conference of Daugavpils University. April 13-15, 2011 (p.94). Daugavpils, 

Daugavpils University. Akadēmiskais apgāds „Saule” [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Makarevičs, V. (2011). Colour as a Simbol of a Persons Emotional Experience. 7th International Conference 

„Person. Color. Nature. Music.”. Arts Lifelong Learning Program. Abstracts. May 10-15, 2011 (p.20). 

Daugavpils, Daugavpils University. Art Teachers union [ISBN 978-9984-14-529-9] 

Pipere, A. (2011). International perspectives on research in Education for sustainable development: Constructing a 

shared understanding. In Bakutyte, R. & Iliško, Dz. (Eds.) 9th International JTEFS/BBCC Conference 

„Sustainable Development. Culture. Education” Abstract book. Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla 

[ISBN 978-609-430-068-4]. 15.lpp. 

Salīte, I. (2011). Educational action research: Adaptive learning for creation of practical wisdom. In Abstracts of the 

9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.33). Siauliai, 

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Silapētere, R., & Kravale-Paulina, M. (2011). Pedagogical guidance and assistance to pupils who face parents‟ 

continuous absence. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. 

Education, 18-21 May 2011 (p.61). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430- 

068-4] 

2010.gads 

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). A case study of teachers‟ research experience with primary school 

children in Latvia. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable 

Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University 

Academic Press „Saule”, p. 51 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Mičule, I., Iliško, Dz. (Eds.). (2010). 8th International JTEFS/BBCC conferene “Sustainable Development. Culture. 

Education. BBCC Mission - Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable 

Development”.Abstract Book. May 17-19, 2010. Daugavpils University Academic Press ”Saule”[ISBN 978- 

9984-14-485-6]. 

Drelinga, E. (2010). Research activity of primary school children during the project week. 8 th INTERNATIONAL 

JTEFS/BBCC CONFERENCE SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION.Anstract 

book Daugavpils UNIVERSITY Academic Press „Saule”, May 17 – 19, 2010, p.87. [ISBN 978-9984-14- 

485-6]. 

Krastiľa,E., Drelinga,E. (2010) Non –tradicional methods of developing skills of the multiplication at primary 

school. Abstracts of the 11 

th International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and 

Perspectives” Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", May 6-7, 2010, p.34. 

[ISBN 978-9984-14-483-2]. 

Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga, E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic 

Science and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 32.lpp./abstraktu grāmatā 

Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN 

MATHEMATICS Poland, Wydawnictwo Papirus [ISBN: 978-83-91-77-81-2-8]. 

Zariľa, S., Belousa, I. (2010). Virssatura integrēšana skolotāju izglītošanā jēgpilnas lasītmācīšanās procesa 

nodrošināšanai pirmsskolā. Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība” 

anotācijas. Liepāja, 96 - 98 

2009.gads 

Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long 

Abstracts of the 12 th ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging 

Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD). 

Pipere, A., Iliško, Dz., Mičule, I., Gedţūne, G., Gedţūne, I. (Eds). (2009). 7th International JTEFS/BBCC 

conference “Sustainable Development. Culture. Education”: Research and Implementation of Education for 

Sustainable Development. Abstract Book. May 5-8, 2009. Institute of Sustainable Education, Daugavpils 

University. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 126 p. ISBN 978-9984-14-435-1. 

78

Silova, L., Belousa I., (2010) Evaluation of the Content of Latvian General Education in the Intercultural Context. 

8th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable Development. Culture.Education" BBCC Mission – 

Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development. Abstract book. 

May 17-19, Paris, France. Daugavpils, Latvia: Daugavpils University Academic Press “Saule”, p. 39. ISBN 

978-9984-14-485-6. 

Zariľa, S., Belousa, I. (2009).Reading Literacy Development of 5 – 6 Year Old Children. 7 th 

International JTEFS/BBCC Conference „Sustainable Development. Culture. 

Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable Develo pment. 

Conference proceedings. Daugavpils Universitāte: akadēmiskais apgāds „Saule”,59. 

R.1.2.5. . Darbība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās par 2011. gadu 

Belousa, I., 2010.g. 23.decembris – 2011.g. 30.aprīlis, Valsts izglītības satura centra projekts VISC 2010/159 

„Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam 

(II)” sadaļa „Metodisko ieteikumu izstrāde atbilstoši sākumskolas izglītojamo vecumposmam mācību 

priekšmeta „Kristīgā mācība” satura īstenošanai” 

Belousa, I., (nacionālā koordinatore)LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Educational 

contributions to building cohesion within European social and institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC- 

1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 

Belousa, I., 2010.g.-2011.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Education for 

sustainable development: exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”, reģistrācijas 

Nr. 10/0242-E/4004; projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā 

Belousa, I., 2009.g.-2011.g. LSPA koordinētais Eiropas Komisijas Sagatavošanas darbības sporta jomā projekts 

„Dual Career for young athletes in Europe – DC - SPORT”, reģistrācijas Nr. EAC/21/2009/096, (EUR 

253.176,00); līdzdalība īstenošanā 

Belousa, I., Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča 2010. g. - 2013. g.LU koordinētais ESF 

projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr. 

2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 

Drelinga, E. 2009. g. augusts - 2011. g. jūnijs COMENIUS programma “Being European in the language of the arts” 

(Ungārija, Turcija, Latvija) 

Drelinga, E. 2009. g. novembris - 2011. g. novembris „Skolas kā satelīti attīstības izglītībā” ESF, SFL, IAC, GLEN, 

LEEDS DEC (Nr. DCI – NSA ED/2009/202-219) 

Drelinga, E. 2010. g. novembris- 2011. g. marts, ESF projekts "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība," 

vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības programmu un izdales materiālu izstrādei" sadaļā „1.-4. klašu 

skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide” 

Drelinga, E. 2010. g. decembris- 2011. g. aprīlis “Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura 

īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam” Iepirkuma daļa Nr.2010/145 „Metodisko ieteikumu 

izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam” 

Grabovska, R. 2010. g. – 2012. g Field Studies Council projekts „Lessons from Nature: innovation towards teaching 

and learning for a green economy and society” (Nr. 11 510199-LLP-1-2010-1-UK-COMENIUS-CMP) 

Grabovska, R. 2011. gads ESF projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru 

profesionālā pilnveide” (Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001) eksperta darbs programmas un 

materiālu izstrādē 

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” 

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF , 

pedagogu tālākizglītības programma „Izglītības iestāţu vadītāju profesionālo kompetenču pilnveide un 

prasmju atjaunošana”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-130., iekšējais eksperts. 

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” 

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF , 

pedagogu tālākizglītības programma „Pedagogu kompetenču pilnveide darbā ar talantīgiem un apdāvinātiem 

bērniem”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-41., iekšējais eksperts. 

Kokina, I. 2010.-2011. gg. ESF projekts "Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru 

profesionālā pilnveide" Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 , projekta LU reģistrācijas 

Nr.2010/19_B_ESF., iekšējais eksperts. 

Kravale- Pauliľa,M. 2010. -2011.g.ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un 

mentoru profesionālā pilnveide”. Materiālu izstrāde, autore. 

Kravale- Pauliľa,M. 2010.-2011.g. ESF projekts „Profesionālo mācību priekšmetu un prakses vadītāju teorētisko 

zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”. Darba grupā eksperte. 

Paškeviča A. no 01.01.2010. - Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa 

priviliģētām struktūrām. Nr. 2009/0217/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, pētniece 

Pipere, A. (Latvijas grupas koordinatore)Latvijas grupas koordinatore Singapūras Nacionālā izglītības institūta 

starptautiskajā projektā „Nekognitīvās prasmes un Singapūras skolēni – starptautiskais salīdzinājums” [Noncognitive 

skills and Singaporean students – International comparisons] (2010 – 2012) 

Pipere, A. (starptautiskā eksperte – Latvijas pārstāve)Starptautiskais eksperts (Latvijas pārstāvis) NorBa projektā 

“Ziemeļvalstu-Baltijas salīdzinošais pētījums matemātikas izglītībā” [Nordic-Baltic comparative research in 

79

mathematics education/ NorBa-project]. (2010 – 2012) 

Salīte, I. (nacionālā koordinātore) „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto 

jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” (Identifikācijas nr. 1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) 2011. gads 

Salīte, I. koordinatore. Dalībnieki: Dzintra Iliško, Anita Pipere, Ilona Mičule, Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska, 

Stakle, A., Valērijs Makarevičs, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča LZP projekts “Ilgtspējīgas 

izglītības teorijas radīšana izglītības darbības pētījumā augstskolā” (2009 – 2012) 

Silova, L., 2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas 

apstākļos”, reģistrācijas Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001, programma „Integrētās 

rotaļnodarbības sešgadīgo bērnu pēctecīgai attīstībai”, (Daugavpils Universitāte, Latvija), akadēmiskā darba 

veikšana 

Salīte, I. 2010. g. oktobris – 2012. g. oktobris – nacionālā koordinatore Erasmus Lifelong Learning Programme 

projekts “ICT-enabled Education for Sustainable Development” [IKT-sekmēta izglītība ilgtspējīgai attīstībai] 

(2010-2012) 

Salīte, I. – nacionālā korrdinatore2007.-2013.g. Latvijas-Lietuvas pārrobeţu sadarbības programmas 2007.-2013. 

projekts “Synergetic approach with e-learning, TV and mobile technologies to promote new business 

development (eBig3)”, ESF līdzfinansējums 

Salīte, I., Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska, Dzintra Iliško, Elga Drelinga ekspertes2010. g. - 2011. g. Valsts 

izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas 2007. - 2013. gadam „Cilvēkresursi un 

nodarbinātība” 1.2.1.2.3. apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana” 

projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr. 

2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003) 

R.1.2.6. Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas par 2011. gadu 

- 

LZP eksperta darbība (sākot no 2006. gada) 

Belousa, I., 2010.g.-2013.g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē 

Belousa, I., 2008.g. oktobris - 2009.g. februāris., IZM projekts Nr.08/73 “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas 

izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas”, reģ. Nr. 2741000222, projekta eksperta darbības veikšana 

Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, 

UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā starptautiskajā 

konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai'' 

Davidova, J. Kopš 2004. gada – LZP eksperte pedagoģijā. 

Iliško, D. 2010. g. - 2013. g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē 

Pipere, A. 2011. g. novembris LZP eksperta darbība psiholoģijas nozarē pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē 

Pipere, A. 2011. g. oktobris VZKK eksperta darbība psiholoģijas nozarē 

80

Nr 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

Vārds, 

uzvārds 

Aļošina 

Jeļena 

7.PIELIKUMS 

Maģistra studiju programmā “Pedagoģija” 

2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmas 

Maģistra darba 

nosaukums latviešu 

valodā 

Pusaudţu un 

skolotāju sadarbības 

īpatnības mācību 

procesā 

Delvere Zita Skolotāju 

profesionālā 

pilnveide Nacionālo 

Bruľoto spēku 

Valodu skolā 

Solima Iveta 5-7 gadus vecu 

bērnu vecāku un 

pirmsskolas 

pedagogu s darbība 

pedagoģiskajā 

Krasiļľikova 

Diāna 

Gendele 

Alīna 

Valda 

Smilgina 

Olga 

Mikulāne 

procesā 

Ģimenes loma 5-6 

gadus vecu bērnu 

saskarsmes prasmju 

attīstībā 

Sporta pedagogu 

tālākizglītības 

organizācija 

Latgalē: reālijas un 

pretrunas 

Pamatskolas 1.- 

4.klašu skolotāja 

profesijas izvēles 

motīvu veidošanās 

īpatnības 

Bērnu kreiļu 

iekļaušana mācību 

vidē pirmsskolas 

izglītības iestādē 

Meškova Ina Daudzveidīgi 

mācīšanās stili 

mācību procesa 

individualizācijai 

pamatskolas 1.- 

4.klasē 

Apīne Oļesja Ilgtspējīgas 

izglītības attīstības 

īstenošana 

pirmsskolas 

izglītības 

Maģistra darba 

nosaukums angļu 

valodā 

Peculiarities of 

teenager and teacher 

cooperation in 

education process 

Teachers professional 

development in 

National Armed 

Forces language 

school 

Cooperation of 5-7 

years old children‟s 

parents and preschool 

teachers in 

pedagogical process 

Family role in the 

development of 5-6 

years old children‟s 

communication skills 

Organization of sport 

pedagogues‟ further 

education in Latgale 

Region: reality and 

antagonisms 

Formation 

peculiarities of the 

motives regarding 

career choice of 

elementary school 

teacher of grades 1-4 

Inclusion of lefthanded 

children in 

preschool educational 

institution 

Diverse learning 

styles in 

individualization of 

education process at 

primary school 

grades 1.-4. 

The implementation 

of education for a 

sustainable 

development in preschool 

Maģistra 

darba 

vadītājs 

pētn. 

I.Mičule 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

pētn. 

I.Mičule 

pētn. 

I.Mičule 

prof. 

J.Davidova 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

Pētn. 

I.Mičule 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

Vad.pētn. 

E.Oļehnoviča 

Maģistra 

darba 

recenzents 

asoc.prof. 

Dz.Iliško 

pētn. 

A.Stakle 

pētn. 

R.Grabovska 

pētn. 

M.Kravale- 

Pauliľa 

pētn. 

A.Stakle 

Pētn. 

A.Stakle 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

81

10. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15. 

16. 

17. 

18. 

Balašova 

Tatjana 

Bohāne 

Jeļena 

programmā 

Vizualizācija 

jaunāko pusaudţu 

mācību motivācijas 

veicināšanā latviešu 

valodas stundās 

Vides izglītības 

iezīmes 1.-4.klasē 

Egle Kristīne Basketbola 

komandas 

saliedētība 

neformālā sporta 

izglītībā 14-15 

gadus vecām 

Gromova 

Aļona 

Gruznova 

Diāna 

jaunietēm 

Vērtēšana 

logopēdiskās 

internātpamatskolas 

5.-6.klases 

skolēniem sporta 

stundās 

Ekoloģiskās 

attieksmes 

veidošanās īpatnības 

pirmsskolas vecuma 

bērniem 

Ozoliľa Aiva Skolas kultūrvides 

ilgtspējība 

Teirumnieka 

Liāna 

Informācijas 

tehnoloģijas 

matemātikas stundās 

5.klasē 

Čevers Gatis Informālā izglītība 

studējošo jauniešu 

veselīga dzīvesveida 

Frolovs 

Vadims 

nodrošināšanā 

Darba motivācija 

apsardzes inspektoru 

profesionālās 

pilnveides 

programmā 

Visualization as 

means promoting 

development of 

motivation of 

younger 

schoolchildren at 

Latvian Language 

lessons 

The Features of 

Environmental 

Education in Forms 

1-4 

Basketball team 

cohession in informal 

sports education of 

14-15 years old youth 

Evaluation of 

children from grades 

5-6 in sport classes in 

boarding schools 

Formation The 

Features of the 

Ecological Attitude 

of Preschool age 

children 

Sustainability of 

School Cultural 

Environment 

The use of II 

technologies in 

mathematic classes in 

the 5th grade of the 

comprehensive 

school 

Informal education 

ensuring of youth 

healthy lifestyle 

The link between 

developing 

professional program 

and the security 

inspector‟s work 

motivation in the 

adult education 

Pētn. 

A.Stakle 

Pētn. 

I.Mičule 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Asoc.prof. 

I.Belousa 

Pētn. 

A.Stakle 

Vad.pētn. 


Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Pētn. 

A.Stakle 

Pētn. 

I.Mičule 

Pētn. 

I.Mičule 

Asoc.prof. 

Dz.Iliško 

Pētn. 

A.Stakle 

Pētn. 

A.Stakle 

Vad.pētn. 


82

Nr. 

Uzvārds, 

vārds 



Maģistra darba tēma LV Maģistra darba tēma EN 

1. Putāne Inta 1. klases skolēna sociālā 

adaptācija skolā 

2. Kuzika 

Dace 

3. Tatjana 

Kiģitoviča 

4. Māris 

Zāģeris 

5. Kurdjumova 

Jeļena 

6. Vera 

Svečľikova 

7. Zoja 

Sergejeva 

8. Olga 

Vlaskina 

9. Irina 

Bodraja 

10. Šļahota 

Jeļena 

11. Pakere 

Anna 

Bērna sagatavošanas skolai 

kritēriji pirmsskolas 

izglītības iestādē 

Runas attīstība 5-6 gadīgo 

bērnu sagatavošanai skolai 

Jauniešu pašnovērtēšanas 

kompetences vakarskolas 

mācību procesā 

Vidusskolas skolēnu 

zinātniski pētnieciskā 

darbība profesionālās 

pašnoteikšanās kontekstā 

Pirmsskolas izglītības 

iestādes un vecāku 

konstruktīvas mijiedarbības 

īstenošana pedagoģiskajā 

procesā 

Sešgadīgo bērnu emocionālā 

sagatavošana skolai 

rotaļdarbībā 

1. - 4. klašu skolēnu sociālo 

prasmju attīstība 

audzināšanas stundās 

Dzimuma lomu veidošanās 

īpatnības vecākā pirmsskolas 

vecuma bērniem 

1-3 gadus vecu bērnu 

adaptācijas iezīmes 

pirmsskolas izglītības iestādē 

Portfolio klases audzinātāja 

radošās darbības izvērtešanai 

Ist year pupils' social 

adaptation at school 

Child preparing criteria for 

school at preschool educational 

institution 

The speech‟s development of 

5-6 years old children for 

preparation for school 

Youth‟ self-assessment in 

learning process at evening 

schools 

Secondary school students‟ 

research activities in the 

context of professional selfdetermination 

Realization of pre-school 

education institution and 

parents‟ interaction in 

pedagogical process 

Emotional preparation of 6 

years old children for school in 

play activities 

1st – 4th year pupils‟ social 

skills development in upbringing 

classes 

Characteristics of gender role 

formation of older pre-school 

age children 

Adaptation characteristics of 1- 

3 years old children at 

preschool education institution 

Portfolio for the evaluation of 

creative activity of a class 

teacher 

Maģistra 

darba vadītājs 

prof. 

E.Krastiľa 

pētn. 

R.Grabovska 

pētn. 

R.Grabovska 

vad.pētn. 


asoc.prof. 

I.Belousa 

doc. 

V.Dombrovskis 

prof. 

E.Krastiľa 

pētn. 

M.Kravale- 

Pauliľa 

asoc.prof. 

I.Belousa 

Asoc.prof. 

Dzintra Iliško 

Prof. Elfrīda 

Krastiľa 

83

12. Smuļko 

Janīna 

13. Kurloviča 

Edīte 

14. Jaudzema 

Inese 

15. Murāne 

Ilona 

16. Smirnovs 

Sergejs 

Pilsoniskās attieksmes 

veicināšanas iezīmes 

pirmsskolā 

Attieksmes pret dabu 

veidošanas īpatnības 

pirmsskolas vecuma bērniem 

Pusaudţu attieksme pret 

skolas tradīcijām 

Pirmsskolas vecuma bērnu 

ekoloģiskās kultūras 

veidošanās ģimenē 

Skolas un ģimenes sadarbība 

1.-4.klases skolēnu 

pilsoniskajai audzināšanai 

17. Some Ţanna Pētnieciskās prasmes un to 

attīstības nosacījumi 1.- 

4.klasē 

18. Dubovska 

Anţela 

19. Vasiļjeva 

Liene 

20. Morkāne 

Marita 

21. Matvejeva 

Ilona 

22. Muiţniece- 

Meikšāne 

Kristīne 

Ekoloģisko priekšstatu 

veidošanās 5-6 gadus veciem 

bērniem pirmsskolā 

Patstāvīgais darbs mācību 

procesā apvienotajās 1.-4. 

klasēs 

Pirmsskolas skolotāja 

profesionālās meistarības 

emocionālais aspekts 

Ilgtspējīgas attīstības 

jēdziens sociālajās zinībās 

3.-4.klasēs 

Rotaļas saskarsmes un 

stāstītājprasmes attīstībai 

vecākajā pirmsskolas 

izglītības posmā 

Characteristics of promoting 

civic attitude at preschool 

Characteristics of attitude 

formation towards nature of 

preschool age children 

Teenagers‟ attitude towards 

school traditions 

Formation of preschool age 

children‟s ecological culture in 

family 

School and family cooperation 

for civic upbringing in grades 

1-4 

Research skills and their 

development conditions in 

grades 1-4 

Formation of ecological 

notions of 5-6 years old 

children at preschool 

Independent work in education 

process in combined grades 1- 

4 

Emotional aspect of pre-school 

teacher‟ professional mastery 

Concept of sustainable 

development at social science 

in grades 3-4 

Plays for development of 

cooperation and storytelling 

skills in senior preschool 

education stage 

Asoc.prof. 

Dzintra Iliško 

Vad.pētniece 

Eridiāna 

Oļehnoviča 

Vad.pētniece 

Eridiāna 

Oļehnoviča 

Pētniece Ilona 

Mičule 

Pētnieks Alnis 

Stakle 

Prof. Elfrīda 

Krastiľa 

Vad.pētniece 

Eridiāna 

Oļehnoviča 


Mičule 

Asoc.prof. Inga 

Belousa 


Mičule 

Pētniece Mārīte 

Kravale- 

Pauliľa 

84

N.p.k. Vārds, 

uzvārds 

1. Alimova 

Gaļina 

2. Dreija Agija 

3. 

4. 

Lielbārde 

Velga 

Belindţeva 

Vita 

5. Saidāne Aina 

6. 

Ţukovska 

Arina 

7. Bleive Anita 

8. Nagle Sarmīte 

9. Dedele Edīte 

10. Bule Inta 

11. Grase Jeļena 



Maģistra darba nosaukums Vadītājs 

Lomu rotaļas vecākā pirmsskolas vecuma bērnu doc. M.Kravalesocializācijas 

procesā 

Pauliľa 

Jēdziena „disciplīna” izpratne vispārējās izglītības vad.pētniece 

kontekstā 


Labvēlīgas un drošas mācību vides organizēšanas asoc.prof. 

īpatnības, mazinot 5-7 gadus vecu bērnu bailes I.Kokina 

Siţeta – lomu rotaļas 4-5 gadus vecu bērnu iztēles asoc.prof. 

attīstībā 

Dz.Iliško 

Pozitīvas attieksmes pret vidi veidošana 5-7 gadus 

asoc.prof. 

veciem bērniem 

I.Belousa 

Indigo bērns un viľa iekļaušana mūsdienas izglītības asoc.prof. 

sistēmā 

I.Kokina 

Latviešu valodas apguve multilingvālā vidē 5-6 gadu asoc.prof. 

veciem bērniem 

I.Belousa 

Sociālo prasmju attīstība 5 – 6 gadīgiem bērniem leļļu teātra asoc.prof. 

nodarbībās 

I.Belousa 

Veselīga dzīvesveida veicināšanas iespējas asoc.prof. 

pusaudţiem 

Dz.Iliško 

Iecietības veicināšana pusaudţu vidū interešu asoc.prof. 

izglītībā 

Dz.Iliško 

Skolotāja darba īpatnības tolerances audzināšanā 

sākumskolas skolēnos multikultūru vidē 

12. Ščoloka Jeļena Pirmsskolas skolotāju saskarsmes kultūras stāvoklis 

13. 

14. 

Mikuče - 

Vilcāne 

Sandra 

Dembovska 

Iveta 

15. Jansone Anna 

16. Zavale Sandra 

17. 

Marģeviča 

Inese 

Pedagoģiskās saskarsmes īpatnības skaitumkopšanas 

salonā „Kolonna” Rēzeknē 

Iekļaujoša vide bērnu ar īpašām un speciālām 

vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs 

pamatskolā 

Spēle kā angļu valodas apguves interaktīvās metodes 

paveids sākumskolā 

Vides izglītības interešu pulciľu organizācijas 

īpatnības Madonas pilsētas un rajona skolās 

Didaktiskās rotaļas matemātisko priekšstatu attīstībai 

par lielumu pirmsskolas vecumā 

Tolerances veidošana latviešu valodas stundās 

jaunākajā skolas vecumā 

Matemātisko priekšstatu attīstības īpatnības 

izmantojot latviešu folkloru 5 - 6 gadīgiem bērniem 

Āra nodarbības mācību procesā pamatskolas 1.- 

4.klasē 

Metiena tehnikas mācīšana basketbolā 9-12 gadīgus 

skolēnus 

vad.pētnieks 

V.Makarevičs 

vad.pētnieks 

V.Makarevičs 

asoc.prof. 

I.Belousa 

asoc.prof. 

I.Belousa 

doc. S.Guseva 

pētn. I.Mičule 

prof. E.Krastiľa 

18. Dimzule Iveta 

vad.pētniece 


19. Upīte Inese 

asoc.prof. 

Dz.Iliško 

20. Inga Rudzīte 

asoc.prof. 

I.Belousa 

21. 

Gurjančiks 

Igors 

vad.pētnieks 

V.Makarevičs 

22. Kučmenko Mācību motivācijas veidošana jaunākajiem vad.pētn. 

85

Larisa skolniekiem caur pedagogu un vecāku 

kopdarbu 


23. 

Korotkova 

Raisa 

Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu dialoģiskās runas 

attīstības iespējas pirmsskolā 

asoc.prof. 

I.Kokina 

24. Puškina Jeļena 

Korekcijas darbs kā pedagoģiski ielaisto skolēnu 

socializācijas līdzeklis 

doc. S.Guseva 

25. 

Voitāne 

Valentīna 

Logoritmika–bērnu ar vidēji smagiem un smagiem 

garīgās attīstības traucējumiem saskarsmes spēju 

attīstītāja 

asoc.prof. 

I.Kokina 

26. 

Skorobogatova 

Jeļena 

Siţeta-lomu rotaļa kā vidējā pirmsskolas vecuma 

bērnu runas iemaľu attīstības līdzeklis 

asoc.prof. 

I.Kokina 

27. 

Savostjanova 

Tatjana 

Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu tikumisko vērtību 

izpratnes veidošanās ar literāro darbu palīdzību 

prof. J.Davidova 

28. Šaicāne Olita 

Adaptācijas īpatnības 2 - 3 gadus veciem bērniem 

pirmsskolas izglītības iestādē 

asoc.prof. 

I.Belousa 

29. 

Volodko- 

Mitina 

Kristīne 

Tolerantas attieksmes veidošanās 5-7 gadus veciem 

bērniem pirmsskolas izglītības iestādē 

asoc.prof. 

I.Belousa 

30. 

Skoromko 

Ieva 

Studiju aplis procesa orientēšanai uz ilgtspējīgu 

attīstību augstskolā 

asoc.prof. 

I.Belousa 

31. Baško Jana Etniski iekļaujošs mācību process pamatskolā 

asoc.prof. 

I.Belousa 

32. Daina Erte 

Iekļaujošā pieeja bērnu un pusaudţu radošās 

pašizpausmes veicināšanā interešu izglītībā 

asoc.prof. 

I.Belousa 

33. 

Kaminska 

Marina 

Sadarbības prasmju attīstīšana sporta 

sākumskolā, izmantojot kustību rotaļas 

stundās 

pētn. A.Stakle 

34. Folkmanis Ivo 

35. 

Seiliša 

Andţela 

36. Kralika Olga 

Augstākās izglītības mākslas bakalaura studiju 

programmu studentu telpiskās uztveres attīstība 

studiju kursā „plastiskā anatomija” 

Sociālo prasmju veidošanās 2-3 gadus veciem 

bērniem pirmsskolas izglītības iestādē 

Skolotāja un skolēna saskarsme kā vērtīborientācijas 

virzības veicinātāja mūzikas stundās pamatskolā 

37. Juruša Ilze Skolēnu tiesības pamatskolā 

38. 

39. 

Čičinska 

Baiba 

Liepiľa 

Nadeţda 

40. Vaivare Evita 

41. 

Skarbiniece 

Aija 

42. Reveliľa Inga 

43. 

Fominiha 

Marina 

44. Ivanāne Elīna 

Studiju vides īpatnības Daugavpils Universitātē 

Pamatskolas skolotāja profesionālās kompetences 

īpatnības 

Lauku skolas misija pamatizglītības un kultūrvides 

attīstībai 

Pedagogu darba kvalitātes novērtēšana interešu 

izglītības iestādēs 

Skolas apmeklētības sociālais aspekts pamatskolas 

vidējā posmā 

Darbs ar vēsturiskiem avotiem pamatprasmju 

veidošanās vēstures stundās pamatskolā 

Speciālās skolas audzēkľu ar garīgās attīstības 

traucējumiem arodapmācības nozīme integrācijai 

sabiedrībā 

prof. A.Šļahova 

asoc.prof. 

I.Belousa 

doc. 

V.Dombrovskis 

asoc.prof. 

Dz.Iliško 

asoc.prof. 

I.Belousa 

asoc.prof. 

I.Belousa 

prof. E.Krastiľa 

pētn. M.Kravale 

- Pauliľa 

asoc.prof. 

I.Belousa 

prof. J.Davidova 

pētn. I.Mičule 

86

8.PIELIKUMS 

2010./2011.studiju gadā 

maģistra studiju programmas “Pedagoģija” 

īstenošanā iesaistīto docētāju CV 

87

Dzimšanas gads: 

Izglītība: 

1993.-1998. 

1994 - 1998. 

1998.- 2000. 

2000.-2004. 

kopš 1998. 

kopš 2000. 

kopš 2006. 

1976 

Doc., Dr. Psych. ALEKSEJA RUŢAS 

dzīves un darba gājums 

(curriculum vitae) 

Kvalifikācijas iegūšana specialitātē bioloģijas un ķīmijas pamatskolas skolotājs, angļu 

valodas pamatskolas skolotājs 

Bakalaura studijas psiholoģijā 

Maģistrantūra psiholoģijā 

Doktorantūra LU 

Bak. psych. 

Mag. psych. 

Dr.psych. 

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 

2006. Doktora grāds psiholoģijā 

Nodarbošanās: 

1997.-2000. 

2000.-2003. 

2003.-2006. 

2003.-2006. 

kopš 2006. 

kopš 2006. 

DU PPF Psiholoģijas katedras vecākais laborants 

DU PPF Psiholoģijas katedras asistents 

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras lektors 

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītāja pienākumu izpildītājs 

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras docents 

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītājs 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 

Ruţa, I., & Ruţa, A. (2010) Causal Attributions of Infidelity of Latvian Residents with Different Kinds of 

Infidelity Experience. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp.535- 

548. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882.; 

Akopova, I., & Ruţa A. (2010) The Impact of Labour Migration on Social Attitudes of Migrant Workers: 

An Example of Latvia. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp. 

485-498. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882. 

Raksti zinātniskos ţurnālos un rakstu krājumos 10 

Konferenču tēzes 10 

Zinātniski pētnieciskā darbība: 

Valsts pētījuma programma „Nacionālā identitāte. Projekts Nr.4"Reģionālā identitāte", apakšprojekts 

Nr.4.2."Multietniskums un identitāte" Kods: Y3-26464-960. 2010.-2013.g. (dalībnieks). 

Akadēmiskie kursi: 

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, Apjoms, 

Vispārīgā psiholoģija 

Zinātniskā pētījuma metodoloģija 

Statistiskās metodes psiholoģijā 

Sociālā psiholoģija 

B, C) 

A 

A 

A 

A, B 

Zinātniskā darba izstrāde A 2 

Sociālās izziľas psiholoģiskās problēmas A 4 

Mūsdienu psiholoģijas prioritātes un attīstības 

perspektīvas 

A 4 

Saskarsmes psiholoģija A 2 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un 

analīze: zinātniskā darba izstrāde 

A 2 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un 

analīze: kvantitatīvās pētījuma metodes psiholoģijā 

A 2 

Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 

(Kvantitatīvās pētniecības pamati) 

Papildus ziľas par profesionālo darbību: 

Kopš 2011.g. LZP eksperts psiholoģijas nozarē 

A 2 

kredītpunkti 

2011. gada 02.februārī Aleksejs RUŢA 

3 

2 

2 

4, 2 

88

9.PIELIKUMS 

Studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija” 

Ilona 1.kurss: 

„Es nolēmu studēt „Pedagoģijas” maģistratūrā tieši priekš sevis, nevis tāpēc, ka, to 

pieprasīja darbā. Es cerēju atrast jaunus draugus un es tos atradu. Tagad man ir jauni draugi, ar 

kuriem es varu dalīties savā pieredze un kuri arī man sniedz daudz interesantas informācijas, 

dalīties pieredzē. Nolēmu studēt arī tāpēc lai pilnveidotu savas latviešu valodas prasmes. Tās arī 

labi padodas, jo es atrados vidē, kur runā latviski. Galvenais, es nolēmu mācīties lai, pilnveidotu 

savas zināšanas un attīstīties. Šajā studiju gadā es uzzināju daudz noderīgas informācijas, kura 

noderēs man darbā un personīgajā dzīvē. 

Šajā programmā var iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par tēmām saistītam ar 

pedagoģiju. Labāk izprast un izmēģināt pētniecības metodes, izvēlēties piemērotu metodi savām 

maģistra darbam. Iemācīties atrast un analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, ka arī 

informāciju ţurnālos, interneta vidē. Apguvām jaunas datorprogrammas, kuras palīdz vieglāk un 

ātrāk sameklēt un analizēt informāciju, iemācīties apstrādāt iegūto informāciju. Mācību gadā laikā 

mēs strādājām grupās, man liekas, ka mums tas labi padodas, jo skolotājiem jāprot strādāt 

kolektīvā. 

Veiksmīgākais bija tās, ka pilnveidoju savas zināšanas, lasot grāmatas, meklējot 

informāciju. Tas ka piedalījos konferencē. Tas bija mana pirmā pieredze un es domāju, ka man 

izdevās un es jūtos apmierināta par sevi. Mums arī ir ļoti labi kursabiedri, kuri palīdzes un 

paskaidros, kad kaut ko nesaprot, piedāvās savu palīdzību. 

Šajā mācību gadā es ieguvu pieredzi gatavojoties un uzstājoties konferencē, tāpēc nākošgad 

man būs vieglāk tai sagatavoties. Zināšanas par pētniecības metodēm un pedagoģiskajām teorijām 

noderēs maģistra darbā rakstīšanā. Kā arī prasmi meklēt un apstrādāt iegūto informāciju. Bija 

iespēja izmēģināt spēles un strādāt kopā, izdevās labāk saprast savus kursabiedrus. 

Es šajā programmā neko nemainītu, jo man liekas ka tā ir laba. Lekcijas ir daţādas, ir 

daudz jaunas informācijas (piemēram datorprogrammas). Pasniedzēji ir saprotoši un ir ļoti daţādi, 

viľiem ir daţādi pasniegšanas stili.” 

Daina 1.kurss: 

”Mana stāsta sākums ir bakalaura studiju beigas. Biju tik laimīga, kad beidzās bakalaura 

studijas un kad pēc ilgām mācībām saľēmu to, ko tik ilgi pelnīju. Domāju , ka vairāk nemācīšos. 

Tad manā personīgajā dzīvē notika daudz un daţādu pārmaiľu. Mūţīgais sevis meklējums nelika 

man mieru. Un pēc 2 gadu pārtraukuma nolēmu atkal studēt. Nezināju kā spēšu apvienot mācības, 

darbu, personīgo dzīvi. Bet, kad atnācu uz pirmo lekciju, sapratu, ka visus šos divus gadus 

mocījos no tā, ka nestudēju. 

Šajā pārtraukuma posmā no studijām DU es pilnveidojos, mācoties daţādos tālākizglītības 

kursos. Bet visas šīs mācības man nedeva nekādu gandarījumu. Nevaru teikt, ka tālākizglītības 

kursi bija slikti, tie vienkārši nebija tie, ko es pati vēlējos, no kā es gūtu patiesu prieku. 

Man patīk studēt Daugavpils Universitātes maģistratūrā. Man ļoti patīk visas lekcijas, 

(diemţēl ne visas varēju apmeklēt), un pedagogu sniegtie materiāli. Šīs lekcijas maina manu dzīvi, 

domāšanu. Katra gūtā informācija ir zelta vērta, jo šīs mācības, ko saľēmu piepilda mani. Gūtās 

zināšanas paplašina manu redzes loku, ja bakalaura studijas sniedz zināšanas, tad maģistra studijas 

māca šīs zināšanas izvērtēt, analizēt un domāt par jauninājumiem. 

Esmu laimīga par to, ka man ir iespēja studēt tieši Daugavpils Universitātē un tieši 

maģistrantūrā, ja man būs iespēja domāju, ka arī turpināšu mācības Daugavpils Universitātē 

doktorantūrā. 

Lekcijās man arī patīk tas, kā mums tiek pasniegtas jaunas zināšanas, metodes. Bieţi 

jauniegūto pieredzi izmantoju savā darbā. 

89

Domājot par turpmākiem sešiem gadiem, manuprāt, neko mainīt nevajag, jo man šķiet, ka 

šī programma ir izcila. Gribētos vēl pateikties pasniedzējiem, par viľu sniegtajām zināšanām un 

sapratni.” 

Agnese 1.kurss: 

„Maģistra studiju programma bija tas uz ko es tiecos uzsākot studijas bakalaura programmā 

„Pamatizglītības skolotājs”. Manuprāt, augstākās izglītības iegūšanai ir nepieciešams iziet visas 

„kāpnes”, lai pedagogs būtu profesionāls. Bakalaura programma mums vairāk mācīja teoriju- kā 

labāk, kā interesantāk bērniem mācīties, no kā sastāv izglītības saturs, kādas pedagoģiskas pieejas 

izmanto mūsdienās un tamlīdzīgi. Man likās, ka viss, ko studiju laikā bakalaura programmā 

mācīja, ir pietiekoši, lai varētu uzsākt skolotāja darbu. Tomēr, šobrīd es saprotu, ka tas nav viss, 

kas nepieciešams pedagogam. Skolotājam ir jāmāk domāt. Un tas ir galvenais, ko mācāmies šajā 

maģistru studiju programmā. Iepriekš man nebija nojausmas par kritisko domāšanu. Šobrīd es to 

izmantoju katru dienu, ne tikai kā pedagogs, bet arī kā sabiedrības loceklis. Vides izglītības nozīme 

skolēnu dzīvēs ir daudz vērtīgāka nekā tas bija, kad es mācījos skolā, veicot pētījumus, teorijas 

analīzi- visur vajag domāt. Parasti, man draugi un vecāki jautā- ko tu mācies universitātē šobrīd? 

Atbildu vienmēr vienādi- mācos domāt. 

Šīs jauniegūtās prasmes, skatīties uz visu no cita skatu punktu, atvieglo dzīvi, pedagoga 

profesiju, jo ir daudz mazāk konfliktu un nesaprašanos ar apkārtējiem. Studiju kursā „Izglītība 

starpkultūru vidē” rosina domāt un pieľemt pasaules daudzveidību un stāstīt par to skolēniem. Šeit 

neiet runa par daţādām metodēm, bet gan par attieksmēm pret pasauli, vidi, kurā tu atrodies, skolas 

telpu, klasi un galu galā vienam pret otru. 

Lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret starpkultūru jēdzienu, piedalījos arī strarpaugstskolu 

pedagoģijas olimpiādē, kuras nosaukums bija „Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru 

sabiedrībā”. Šī pieredze deva man ļoti daudz pozitīvu emociju, veicināja ciešākas attiecības ar 

komandas biedriem, kā arī nostiprinājām jau iepriekš iegūtās zināšanas, starpkultūru izglītībā, kā 

rezultātā olimpiādē izdevās iegūt pirmo vietu. Šī bija pati pozitīvākā un veiksmīgākā pieredze 

studiju programmā. 

Protams, visas jaunās pieredzes, attieksmes un zināšanas man dod iespēju daudzveidīgāk 

veidot mācību stundas, tā kā es strādāju savā profesijā. Gandrīz ik reizes aizbraucot uz studijām, 

un nākošajā dienā aizejot uz darbu, bērniem pastāstu, ko jaunu esmu iemācījusies, vai izmantoju 

studijās iegūto materiālu savu stundu veidošanai. 

Turpmākos sešus gadus šo studiju programmu iedomājos ar tiem pašiem docētājiem, jo, 

manuprāt, ir lieliska komanda, docētāji papildina viens otru, ir atrasta īstā pieeja pret studentiem, 

vienmēr ir aktuāla sniegtā informācija un studentiem tas patīk. Beidzoties lekcijām, vēl studenti 

ārpus universitātes kādu stundu apsprieţas un diskutē par lekciju saturu. Protams, sešu gadu laikā, 

pasaulē var daudz kas mainīties, un šo docētāju komanda, es nešaubos, būs par to kursā, un 

informāciju pasniegs tik pat korekti, cik tagad. Manuprāt, šī maģistru programma ir ideāla, un 

iesaku to apgūt nākošajiem pedagoģijas nozares pārstāvjiem!” 

Aiva 2.kurss: 

Studiju uzsākšana 2009. gadā maģistra programmā „Pedagoģija” bija vairākus gadus 

atlikts, neizdarīts darbs. Studijas uzsākot bija gan vēlme iegūt personīgajai pilnveidei svarīgus 

impulsus, gan arī profesionālajai izaugsmei svarīgas zināšanas un galvenokārt, jaunāko 

informāciju jomā, par kuru līdz šim bija tikai virspusēja nojauta, proti, ilgtspējīga izglītība. Cerības 

ne tikai attaisnojās, bet piepildījās gandrīz par 100%. Un tam visam papildus bija kolosāli 

kursabiedri, kā arī ne tikai profesionālajā, bet arī cilvēciskajā jomā atsaucīgi un ļoti pozitīvi 

pasniedzēji. 

Visas ne tikai akadēmiskās, bet arī praktiski pielietojamās zināšanas uzskatu par šīs 

programmas unikālo saturu. Kā sev īpašu uzskatu arī savas darbavietas skolēnu un skolotāju 

viedokļu izpēti, kuru veicu maģistra darba rakstīšanas laikā, jo tas sniedza ne tikai informāciju par 

skolā valdošajām attieksmēm, bet arī ļāva man pašai pētot zinātnisko literatūru apzināties skolas 

kultūras sareţģītību, to veidojošās „lietas” jeb vērtības un to apzināšanās svarīgumu. 

90

Ļoti patika arī eksāmenu „formāts”, it īpaši prezentācijas, jo tas deva iedvesmu savā 

pamatdarbā uzdrošināties vairāk tās veidot nevis tikai izmantot jau gatavās. Pirmkārt, prieks, ka 

man izdevās nokārtot visus darbus laicīgi, iegūstot pozitīvu vērtējumu no pasniedzējiem, 

neskatoties uz mana pamatdarba specifiku. Otrkārt, piedalīšanās konferencēs ļāva papildināt savu 

uzstāšanās prasmi svešas auditorijas priekšā. Daţādos studiju kursos apgūtais ir galvenokārt, 

sniedzis informāciju un impulsus pamatdarbam, tā bagātināšanai ar mācību programmās ierakstīto, 

bet iepriekš neizprasto ilgtspējīgo izglītību. Tagad pārzinot šo tēmu un zinot, kur „rakt” ir iespēja 

strādāt ar skolēniem veiksmīgi un būt pārliecinātai, ka izprotu to pareizi. 

Šo studiju programmu turpmākajos sešos gados iedomājos kā programmu, kas ļauj tajā 

studējošiem piepildīt tās cerības, kuras viľi lolo un iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī 

prieku no atkalredzēšanās ar saviem kursabiedriem un pasniedzējiem. Būtu ilgtspējīgi, ja studiju 

programmā un tajā piedāvātajā saturā ienāktu vēl jaunākas idejas. 

Man personīgi svarīgi ir pateikt milzīgu paldies šai programmai, pasniedzējiem, un it īpaši 

programmas direktorei par iedvesmu, virzību, atbalstu, pacietību, zināšanās, idejām, utt. šo divu 

gadu garumā. Tā bija neatkārtojama pieredze, kas bagātināja, ceru, katru no mums. Mani noteikti. 

PALDIES. 

Kristīne 2.kurss: 

„Sākot maģistra studiju programmu, ne uz ko īpaši nebiju cerējusi, vienīgi tikai to, ka 

beidzot šo programmu, spēšu strādāt savā darbā ar bērniem un jauniešiem nedaudz mūsdienīgāk, 

pielietot jaunas idejas, metodiku. Ka būs nedaudz vieglāk strādāt. Beidzot studijas, būs drošāka 

sajūta un mērķtiecīgs ceļš uz mērķa sasniegšanu. Šīs cerības attaisnojās studiju procesā, it īpaši 

holistiskās pedagoģijas lekcijās. Lekcijās esmu ieguvusi informāciju, kuru varu pielietot savā darbā 

un tas ir būtiski, jo es to varu izmantot ne tikai kā teorētiskās zināšanas, bet pielietot praktiski. Un 

galvenais, ka tas man bija kaut kas jauns kā atklājums. Un īstenībā, biju nedaudz šokā par to, ka to 

ne visas skolas izmanto, holistiskās pedagoģijas pieeju, jo domāju, ka daudziem skolēniem mācību 

sasniegumi būtu labāki. Man tas bija ļoti noderīgs sasniegums. 

Ļoti interesanti bija piedalīties lekcijās, kur izpildījām sadarbības veidojošus 

vingrinājumus. Īstenībā pedagoga darbā ir jāprot veidot sadarbību ar saviem kolēģiem, kā arī starp 

skolēniem skolā. Vienu lietu neesmu sapratusi, priekš kam ir nepieciešamas ar vizuālo kultūru 

saistītas lekcijas? No tām lekcijām daudz neesmu ieguvusi, vienīgi bija interesanti sarunāties ar 

nepazīstiem cilvēkiem ielās, lūgt kaut ko izdarīt. Personīgi man tas bija kaut kas jauns un 

nepierasts. Man patika spēlēt spēles, kur mēs pārdevām kuģus, it kā mēģinājām nopelnīt virtuālo 

naudu, kā arī patīk lekcijas, kur tu vari brīvi pārvietoties pa auditoriju, apsēsties aplī, netradicionāli 

nevis sēţot pie galda kā skolā. 

Domāju, ka pēc sešiem gadiem maģistra studiju programma turpinās savu pilnveidošanās 

ceļu, iespējams, ka būs vēl interesanta papildus literatūra latviešu valodā, jo parasti ir grūti lasīt 

zinātnisku literatūru angļu valodā. Gribētos mazāk teorijas, turpmāk vairāk praktiski, izmantot 

darba lapas vai teorija ir īsa un konkrēta, tas, kas ir nepieciešams zināt studentiem. Strādājot 

praktiski tad var saprast jēgu un nozīmi teorijai. Kā arī novēlu turpmāk izturību, pacietību un 

raţīgu sadarbību ar jauniem studentiem. ☺ 

91

10. PIELIKUMS 

Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju 

piedalīšanās 

DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā 

PEDAGOGU PROFESIONĀLAJĀ PILNVEIDĒ 

2006. - 2011.gads 

Laiks Kursu nosaukums Mērķauditorija Dalībnieku 

skaits 

Karjeras izglītības darba organizēšana 

Vispārējās izglītības un 57 

2006 vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības profesionālo izglītības 

iestādēs (E.Oļehnoviča, R.Grabovska) 

iestāţu pedagogi 

Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija Vispārējās izglītības 12 

2006 (I.Kokina) 

iestāţu vadītāji 

Inovācijas augstākās izglītības sistēmā (I.Kokina, Augstskolu docētāji 18 

2006 J.Davidova, I.Salīte, A.Pipere, E.Oļehnoviča, 

V.Makarevičs, Dz.Iliško) 

Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana Vispārējās izglītības 35 

2006 vispārizglītojošajā skolā (E.Drelinga, V.Guseva, 

I.Kokina) 


Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana Vispārējās izglītības 22 

2006 vispārizglītojošajā skolā: korekcijas un 

rehabilitācijas darbs (E.Drelinga, V.Guseva, 

I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča) 


Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās Pamatizglītības fizikas 53 

2006 kompetences pilnveide (L.Jonāne, A.Salītis) skolotāji 

Pirmsskolas izglītības programmas satura un Pirmsskolas izglītības 51 

2006 mācību metodikas aktuālie jautājumi (E.Krastiľa, 

S.Zariľa, L.Antoľeviča) 


Pedagogu darba organizēšana un realizēšana Vispārējās izglītības 136 

2006 korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas 

kontekstā (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča, 

Dz.Iliško) 


2006 Interaktīvo mācību metoţu izmantošana, Mūzikas skolotāji 76 

īstenojot mūziku mācību priekšmeta standartu pskolā 

(J.Davidova) 

pamatizglītībā 

Jaunākās mācību metodes skolēniem ar 

Vispārējās izglītības 56 

speciālajām vajadzībām spec.izglītības un iestāţu pedagogi 

2006 vispārējās izglītības skolās (E.Drelinga, 

V.Guseva, I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča) 

2006 Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija Vispārējās izglītības 202 

(I.Kokina) 

iestāţu vadītāji 

Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie Mājturības skolotāji 177 

2006 aspekti (I.Timinska, E.Olehnoviča) 

2006 

Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības 

programmu īstenošana (I.Salīte, I.Saukāne, 

Dz.Iliško) 

Vispārējās izglītības 


121 

92

2007 

2007 

2007 

Darba organizācija un metodika pedagoģiskās 

korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs 

vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem 

(E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča, Dz.Iliško) 

Darba organizācija un metodika pagarinātās 

darba dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu 

pedagogiem (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča, 

E.Drelinga) 

Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu 

audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, 

bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem, 

īstenojot vispārējās izglītības satura reformu 

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga) 

2007 Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju 

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar 

mācīšanās grūtībām (E.Krastiľa, S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga) 

2007 Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā 

jaunās izglītības paradigmas kontekstā 

(J.Davidova) 

2007 Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana 

vispārizglītojošajā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga) 

2008 Bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana 

vispārizglītojošā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 

2008 Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa 

pārvaldīšana (S.Guseva, I.Kokina) 

2008 Pozitīvās domāšanas veidošana (V.Makarevičs, 

S.Guseva, I.Kokina) 

2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pamatizglītības 1.-4.klasēs (E.Krastiľa, S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 

2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pagarinātās darba dienas grupā (E.Krastiľa, 

S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 



Pagarinātās darba dienas 

grupu pedagogi vispārējās 

izglītības iestādēs 

Internātskolu audzinātāji 

vispārējās izglītības 

iestādēs 


iestāţu pedagogiskolotāju 

palīgi 


iestāţu 

mūzikas skolotāji 













2008 Integrēta mācību satura un valodas mācīšana Vispārējās izglītības 


2008 Klasvadības procesa organizācija Vispārējās izglītības 


2008 Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības Vispārējās izglītības 

veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības 

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 


2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās 

klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem 

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiľa) 

2008.- 

2009. 

Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas 

mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča, 

E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa) 





389 

709 

267 

162 

29 

27 

87 

418 

638 

388 

427 

120 

1066 

254 

57 

174 

93

2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās 

klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem 

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiľa) 

2008.- 

2009. 

Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas 

mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča, 

E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa) 

2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un 

radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana 

apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” (S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiľa) 

2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un 


apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” (S.Zariľa, 

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiľa) 









2009 Klasvadības procesa organizācija un vadība Vispārējās izglītības 


2009 „Skolēnu izziľas aktivitāti, patstāvību un Vispārējās izglītības 


mūzikā vispārējā izglītībā” (J.Davidova) 


57 

174 

156 

172 

62 

172 

94

IZM ISEC konkursa “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveide mūsdienīga 

un kvalitatīva mācību procesa vadīšanai vispārējā izglītībā” 

(Iepirkuma identifikācijas Nr. ISEC 2007/11) ietvaros 

Pakalpojuma raksturojums Attiecīgā 

pakalpojuma 

pasūtītāja 

nosaukums, 

adrese 

Pedagogu profesionālās pilnveides 

programmas„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību 

un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana 

apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” īstenošana 

(identif.nr.VISC 2009/44) 




apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” īstenošana 





mūzikā vispārējā izglītībā” īstenošana 


Pedagogu profesionālās pilnveides programmas 

„Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības 

veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības” 

īstenošana (identif.nr.ISEC 2008/10/2) 


„Integrēta mācību satura un valodas mācīšana” 

īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/27) 


„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu 

veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā 

(svešvaloda) vispārējā izglītībā” īstenošana 

(identif.nr. ISEC 2008/10/15) 


„Klasvadības procesa organizācija” īstenošana 

(identif.nr. ISEC 2008/10/28 un 29) 


„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un 


mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā 

izglītībā” īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/12) 


„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pagarinātās darba dienas grupā” īstenošana 


VISC, Vaļľu 

2, Rīga 

VISC, Vaļľu 

2, Rīga 

VISC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

Apjoms 

(apmācīto 

personu un 

mācību 

stundu 

skaits) 

13 grupas= 

386 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

6grupas= 

191 

klausītājs 

(24 st./gr.) 

7 grupas= 

192 

klausītāji 

(12 st./gr.) 

11 grupas= 

254 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

5 grupas= 

120 

klausītāji 

(36 st./gr.) 

9 grupas= 

223 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

40 grupas= 

1066 

klausītāji 

(12 st./gr.) 

7 grupas= 

164 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

17 grupas= 

427 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

Pakalpojuma 

sniegšanas 

laiks 

(mm/ggggmm/gggg) 

26.10.- 

11.12.2009. 

26.10.- 

27.11.2009. 

15.06.- 

30.06.2009. 

20.09.- 

01.11.2008. 

19.09.- 

08.11.2008. 

04.06.- 

27.08.2008. 

08.09.- 

24.11.2008. 

04.06.- 

27.08.2008. 

02.06.- 

20.08.2008. 

95


„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pamatizglītības 1.-4.klasēs” īstenošana 



„Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa 

pārvaldīšana” īstenošana (identif.nr. ISEC 

2008/07/2) 


„Pozitīvās domāšanas veidošana” īstenošana 



„Darba organizācija un metodika pedagoģiskās 

korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārējās 

izglītības iestāzu pedagogiem” īstenošana 



“Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju metodisko 

komisiju vadītājiem vērtībizglītībā un 

pedagoģiskās sadarbības veicināšanai skolā” 



„Darba organizācija un metodika pagarinātās darba 

dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu 

pedagogiem” īstenošana (identif.nr. ISEC 

2007/11/18) 


„Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu 

audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, 

bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem, 

īstenojot vispārējās izglītības satura reformu” 



„Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju 

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar 

mācīšanās grūtībām” īstenošana (identif.nr. ISEC 

2007/11/21) 


„Krievu (dzimtā) valoda: mācīšanas aktualitātes 

pamatizglītības reformas kontekstā” īstenošana 

(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.12) 


„Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības 

reformas kontekstā” (IZM 2006.g.15.augusta 

līg.nr.36) 


„Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības 

programmu īstenošana”īstenošana (IZM 

2006.g.15.augusta līg.nr.44) 


„Ētikas mācība 1.-3.klasēs pamatizglītības satura 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

16 grupas= 

388 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

19 grupas= 

418 

klausītāji 

(12 st./gr.) 

29 grupas= 

638 

klausītāji 

(24 st./gr.) 

14 grupas= 

389 

klausītāji 

(36 st./gr.) 

12 grupas= 

309 

klausītāji 

(18 st./gr.) 

25 

grupas= 

709 

klausītāji 

(18 st./gr.) 

10 grupas= 

267 

klausītāji 

(18 st./gr.) 

6 grupas= 

162 

klausītāji 

(36 st./gr.) 

5 grupas= 

129 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

10 gr.= 244 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

5 grupas= 

121 

klausītājs 

(36 st/gr.) 

12 gr.=281 

klausītājs 

05.06.- 

22.08.2008. 

13.03.- 

14.06.2008. 

23.04.- 

14.06.2008. 

11.06.- 

24.11.2007. 

19.06.- 

10.11.2007. 

11.06.- 

15.09.2007. 

11.06.- 

15.09.2007. 

11.06.-03.11. 

2007. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

96

eformas kontekstā” īstenošana (IZM 

2006.g.15.augusta līg.nr.9) 


Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija 

īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.47) 


„Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot 

mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” 



„Pamatizglītības standarta informātikā īstenošana 

7.klasē „ īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta 

līg.nr.27) 


Jaunākās mācību metodes skolēniem ar 

speciālajām vajadzībām spec.izglītības un 

vispārējās izglītības skolās īstenošana 



Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un 

līdzekļi pamatizglītības ķīmijas kursā īstenošana 



Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās 

kompetences pilnveide īstenošana 



Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un 

līdzekļi pamatizglītības ģeogrāfijas kursā 



Pedagogu darba organizēšana un realizēšana 

korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas 

kontekstā īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta 

līg.nr.55) 


Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie 

aspekti īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta 

līg.nr.28) 


Angļu valodas mācīšanas pamatskolā aktuālās 

problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana 



Vācu valodas mācīšanas p-skolā aktuālās 

problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana 



Metodisks un praktisks atbalsts pamatskolas 

bioloģijas skolotājiem, uzsākot bioloģijas 

standarta ieviešanu 8.klasē īstenošana 


ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

ISEC, Vaļľu 

2, Rīga 

(24 st./gr.) 

10 gr.=202 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

3 gr.=76 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

17 gr.=395 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

2 gr.=56 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

6 gr.=158 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

5 gr.=136 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

7 gr.=177 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

5 gr.=137 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

3 gr.=73 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

3 gr.=86 

klausītāji 

(20 st/gr.) 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

97


Karjeras izglītības darba organizēšana 

vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības 

iestādēs īstenošana 


Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana 

rokdarbos sākumskolā īstenošana 


Veselības izglītība un veselības veicināšana 

vidusskolā īstenošana 


Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās 

valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana 


Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās 

valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana 


Inovācijas augstākās izglītības sistēmā īstenošana 


Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc 

balsta kustību aparāta traucējumiem. Koriģējošā 

vingrošana īstenošana 


Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās 

kompetences pilnveide īstenošana 


Pirmsskolas izglītības programmas satura un 

mācību metodikas aktuālie jautājumi īstenošana 


Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to 

mācību metodika īstenošana 

Daugavpils 

rajona IP, 

Rīgas 2 


rajona IP, 

Rīgas 2 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 


pils. IP, 

Saules 6 

2 gr.=57 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=22 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=22 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=18 

klausītāji 

(40 st/gr.) 

2 gr.=58 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

2 gr.=51 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

Marts, 2006. 

februāris, 

2005. 

aprīlis, 2005. 

maijs, 2005. 

maijs, 2005. 

Maijs-jūnijs, 

2005. 

Augustsseptembris, 

2005. 

Augustsseptembris, 

2005. 

Septembrisoktobris, 

2005. 

Oktobrisdecembris, 

2005. 

98

Projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas 

optimizācijas apstākļos” vienošanās 

Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 

Projekta 1., 2.aktivitātes mācību pakalpojuma sniedzēja (DU) devuma 

apkopojums: 2009.gada oktobris – 2011.gada novembris 

Kursu programmas nosaukums Īstenošanas laiks Grupu 

skaits 

Lektori 

Bērncentrētas vides veidošana 2010.g.13.03.-19.06. 3 L.Silova, E.Krastiľa, 

pirmsskolas izglītības iestādē 2010.g.11.09.-18.12. E.Drelinga, M.Kravale- 

2011.g.05.03.-18.06. Pauliľa, S.Zariľa 

Integrētās rotaļnodarbības 2011.g.5.03.-18.06. 5 I.Kokina, L.Silova, 

sešgadīgo bērnu pēctecīgai 

attīstībai 

2011.g.7.05.-24.09. 

E.Krastiľa, E.Drelinga 

Darba organizācija un metodika 2009.g.19.12.- 7 E.Drelinga, E.Krastiľa 

apvienotajās klasēs vispārējās 2010.g.27.03. 

izglītības iestāţu pedagogiem 2010.g.23.01.-17.04. 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

Pedagoģiskā procesa 

2010.g.13.03.-19.06. 8 J.Davidova, V.Guseva 

organizēšana un vadīšana 2010.g.11.09.-18.12. 

izglītojamiem ar speciālām 2010.g.05.03.-18.06. 

vajadzībām 

2010.g.07.05.-24.09. 

Projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu 

pedagogu kompetences paaugstināšana” 

(vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003) LU reģistrācijas 

Nr. ESS2009/88 

“Vispārējo aktualitāšu” kursi (36 st.) profesionālo izglītības iestāţu vispārizglītojošo mācību 

priekšmetu pedagogiem: Dz.Iliško, J.Davidova, I.Kokina, u.c.; 

99

pedagoģija - Daugavpils Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?