pedagoģija - Daugavpils Universitāte

daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā.
Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.
2005./2006. – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju programmā
notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzľemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu dokumenta
oriģinālu par bakalaura grādu pedagoģijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo kvalifikāciju.
Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.Šie studējošo atlases
kritēriji ir pietiekami, lai sasniegtu studiju programmas mērķus, uzdevumus un plānotos studiju
rezultātus.
3.1. Studiju programmas attīstība
3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA
Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību
atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiľas augstākās izglītības likumdošanā -
MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar 2002.gada
9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un
pieredzes apmaiľā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktās rekomendācijas,
laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju programmas apjoma un
satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiľas, kas īstenotas vairākos posmos:
1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maģistra studiju programmas
“Pedagoģija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli tehniskās bāzes
uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērķu, uzdevumu, kursu
satura un metoţu saskaľošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3) personāla akadēmiskā
izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze. Skatīt pašizvērtējuma
ziľojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā.
2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un
modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziľu
aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu studiju
kursiem, kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē. Specifika, kad visām
piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaļa (28 KP) ir kopīga, bet B un C
sadaļas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt
pašizvērtējuma ziľojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā.
3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā modelētajām
iespējām, tiek veiktas izmaiľas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziľu aprobācijai
izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaļai Piedalīšanās zinātnisko semināru darbā
(15 KP) tiek piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver sekojošas sadaļas:
“Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu apkopošanas un
ziņojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maģistra zinātniskajos lasījumos" (3 KP), un
“Maģistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziľojumu par 2003./2004. studiju gadu
4.pielikumā.
4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē un
programmas sadaļa “Teorētisko atziņu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma
kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maģistra studiju programmas tālākai un
ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts
akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reģionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un
vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot
8