1,2,3,4,5,6,7,P

Nosaukums VISPĀRĪGĀ PEDAGOĢIJA 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare PEDAGOĢIJA 

Zinātnes apakšnozare 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

PhD, Dzintra Ilińko 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Nav 

Kursa anotācija: 

Kursā tiek apskatīts kā pedagoģijas zinātnes pamatkategorijas. Kurss sniedz priekństatu par skolotāja 

profesijas būtību un veicina topońo skolotāju izglītības vīzijas veidońanos, kā arī veido studentu izpratni 

par tādiem izglītības jēdzieniem kā zināńanas, vērtības, domāńana, izaugsme, autentiskums. Kurss ietvaros 

studentiem tiek piedāvāts kritiski izanalizēt daņādas izglītības teorijas un noformulēt savu izglītības 

filozofiju. 

Kursa apraksts – plāns: 

16 st. lekcijas, 16 st. semināri 

1. Pedagoģija kā zinātne un māksla 

2. Pedagoģijas priekńmets, kategorijas 

3. Pedagoģijas saikne ar citām zinātnēm, pedagoģijas pamatnozares 

4. Pedagoģiskā procesa būtība, saturs un struktūra 

5. Zinātniski pētnieciskās metodes 

6. Skolotāja profesionālās meistarības rādītāji, uzdevumi 

7. Audzināńanas jēdziens vēsturiskā skatījumā un mūsdienās 

8. Audzināńanas jēdziens, pamatkategorijas, socializācijas process 

9. Audzināńanas mērķa problēma 

10. J. A. Komenska devums pedagoģijā 

11. Dņ. Loka un Ņ.ŅRuso uzskati, devums pedagoģijā 

12. Izglītības sistēma Latvijā un ārzemēs, izglītības normatīvie dokumenti 

13. Izglītības pamatveidi 

14. Pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija 

15. Izglītības alternatīvās teorijas 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Tiek prasīta 50% seminārnodarbību apmeklēńana un eksāmena nokārtońana. 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. R.:RaKa, 1997, 95 lpp. 

Beļickis I. Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma. R.:PIAC , 1995. 

Baldiľń A., Raņeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē.- R.: Pētergailis, 2001, 

75lpp. 

Baldiľń A., Raņeva A. Skolas un ģimenes sadarbība.- R.: Pētergailis, 2001, 81lpp. 

Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995 

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ.- R.: Jumava, 

2001, 462 lpp 

Grejs Dņ. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi.- R.: Jumava, 2001, 333lpp. 

Gudjons H. Kā pārdzīvot Jūsu tīņa gadus. R.: Asja, 1996. 

Hessens, S. Pedagoģijas pamati. R,: O. Bergs, 1929 

Jurgena, I Vispārīgā pedagoģija Rīga: Izglītības Soļi, 2002.

1. 

Korĉaks J. Kā mīlēt bērnu. R.: Zvaigzne, 1986. 

Krieviľń, V. Izglītības socioloģija. R.: RaKa, 1997, 68lpp. 

Lapiľa L. Projektu metode skolā. R.: Zvaigzne, 1999 

Lieģeniece D. Kopveselums pieeja audzināńanā. R.: RaKa, 1999 

Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem.-R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

Mācīsimies sadarboties. R.: Mācību grāmata, 1998, 129 lpp 

Markova A. Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem R.: Zvaigzne, 1986 

Maslo, I. Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa, 1995 

Nākotnes izglītības meti. Izglītība 21.gs. UNESCO starptautiskās komisijas Izglītība 21.gs. R.: Vārti, 

1998. 

Pedagoģijas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 

Prets D. Izglītības programmu pilnveide. Pedagoga Rokasgrāmata. R. Zvaigzne ABC, 2000 

Smita H. Vai tavs bērns laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas.- R.: Kontinents, 2001, 317 lpp. 

Ńpona A. Audzināšanas teorija un prakse.- RaKa, 2001, -162 lpp. 

Ńpona A. Skolas pedagoģiskais process. R.: Latvijas pedagogu biedrība, 1991, 76 lpp. 

Ńteiners R. Vispārēja cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats.- R.: RaKa, 2000, 158 lpp. 

Students, J. A. Vispārīgā pedagoģija. R.: Blaumaľa apgāds, 1922 

Vikofs Dņ. , Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām.- R.: Krauklītis, 1998 

Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. R.: Zvaigzne, 1991 

Zelmenis V. Pedagoģija ģimenē. R.: Zvaigzne, 1992. 

Ņukovs, L. Ievads pedagoģijā. R.: RaKa, 1997 

Ņukovs, L. Pedagoģjjas vēsture. RaKa, 2000 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

Beļickis, I. (1997). Izglītības humānā paradigma un Latvijas Izglītības reforma. R.: PIAC 

Hessens, S. (1992). Pedagoģijas pamati. R: O. Bergs 

Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināńanā (5-7 gadu vecumā). R.: RaKa. 

Likona, T. (2000). Bērna audzināńana no dzimńanas brīņa cauri pusaudņa gadiem. R.: Avots. 

Paiks, G., Selbijs, D. (1988). Pasaule ienāk klasē. R.: LU Ekoloģiskā Centra Apgāds. 

Smita, H. (2001). Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā izprast un saudzēt bērna jūtas. R.: Kontinents. 

Ńteiners, R (1994). Bērna audzināńana.R.: RaKa. 

Ńpona, A. (2001). Audzināńanas teorija un prakse. R.: RaKa. 

Ńtāls, M. (1935). Audzināńanas mācība. R.: Valters un Rapa. 

Svenne, G. (1994). Moderni audzināńanas jautājumi. R.: Zvaigzne. 

Noddings, N. (2000) Philosophy of education. NY: Westview Press 

Martin, J. (1985) Reclaiming a conversation. New Haven: Yale University Press 

Dewey, J. (1916) Democracy and education. New York: Free Press 

Dewey, J. (1933) How we think. Chicago: Henry Regenery 

Freire, P (1970). Pedagogy of the oppressed. New York: Herder & Herder 

Gilligan, C. (1982). In a different voice. Cambridge: Harvard University Press 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A daļa. 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

Introduction into pedagogy 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The aim of the course is to give an overview of the basic categories of pedagogy as well as to help 

studenst to understand the pecularities of teacher’s work. The course offers a theorethical basis of 

pedagogical categories. 

Piezīmes:

Nosaukums Audzināńanas teorija un metodika 




Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Audzināńanas teorija 


Vija Guseva, Pedagoģijas katedra, lektore 


Vispārīgā pedagoģija 

Vispārīgā psiholoģija 

Pedagoģijas vēsture 


Studiju programmas “Sākumskolas skolotājs”, “Pirmsskolas skolotājs”, Mājturības skolotājs”, „Vidējās 

izglītības skolotājs” 

Studiju kursa mērķis un uzdevumi 

Iepazīstināt studentus ar audzināńanas procesa teorētiskajiem, metodoloģiskajiem pamatiem, 

audzināńanas saturu un audzināńanas darba organizācijas formām gan vēsturiskajā, gan mūsdienu 

skatījumā; 

Nodrońināt studentus ar tādas pedagoģiskās mijiedarbības pieredzi, kurā tiek respektēta 

individuālā iesaistīńanās un veikums, kura balstās uz demokrātiskām attiecībām un abpusēju 

cieľu, un kura ir bērncentrēta; 

Veicināt studentu pedagoģiskās kompetences, pedagoģisko prasmju un iemaľu attīstību 

audzināńanas procesa realizēńanai, arī personīgās attieksmes un kritiskās domāńanas attīstību. 

Kursa plāns: 


Lekciju, nodarbību (praktisko, semināru, lab. darbu) skaits un tēma: 

1) kursa struktūra (kontaktstundās): 

1. Audzināńanas pamati : 

1.1. audzināńanas jēdziens, mērķis; 

1.2. audzināńana kā zinātne un māksla; 

1.3. audzināńana vēsturiskā skatījumā, mūsdienās un nākotnē. 

2. Audzināńanas eksistenciālais un sociālais saturs: 

2.1. audzināńanas veidi; 

2.2. faktori, kas iespaido audzināńanu; 

2.3. audzināńanas stili; 

2.4. disciplīna; 

2.5. sadarbība ar vecākiem. 

3. Audzināńanas metodoloģiskais saturs: 

3.1. audzināńanas procesa iezīmes, struktūra un dinamika; 

3.2. audzināńanas līmeľi; 

3.3. audzināńanas darba formas un metodes. 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi). 


Diferencēta ieskaite 


Kursa apguvei nepiecieńamās literatūras saraksts. 

Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. – R.: Lielvārds, 1995.

Baldiľń A., Raņeva A. Klases audzinātāja dzrbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 

2001, 75 lpp. 

Baldiľń A., Raņeva A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp. 

Bońa R. Pirmsskolas audzināńanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991. 

Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. – R.: Zvaigzne ABC, 1998., 396 lpp. 

Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināńanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja.: 1996. vai R.: 

RaKa, 1999. 

Ńpona A. Audzināńanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001., 162 lpp. 

Ńtāls M. Audzināńana un mācīńana agrā bērnībā. – R.: V & R., 1927. 

Ńteiners R. Bērna audzināńana. – R.: RaKa, 1994., 83 lpp. 

Ńteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000., 158 lpp. 

Voterhauzs F. Klasvadība : Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases 

mācīńanu un mācīńanos. – R.: Zvaigzne ABC, 1999., 104 lpp. 

Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991. 

Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000. 


Dobsons Dņ. Zēnu audzināńana. – R.: Atklāsme, 2003. 

Grejs Dņ. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināńanas principi. – R.: Jumava, 2001., 333 

lpp. 

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: 

Jumava, 2001., 462 lpp. 

Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996. 

Likona T. Bērna audzināńana no dzimńanas brīņa cauri pusaudņa gadiem. – R.: Avots, 2000., 524 

lpp. 

Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide, 1988. 197 lpp. 

Smita H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001., 

317 lpp. 

Svenne G. Moderni audzināńanas jautājumi. – R.: 1994. 

Vikofs Dņ., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – Krauklītis, 1998. 



Амонашвилли Ш. А. Размышления о гуманной педагогике. – М.: Издательский Дом 

Шалвы Амонашвили., 1995, -498 с. 

Амонашвилли Ш. А. Школа жизни. – М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили., 2000, - 

142 с. 

Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества. Учебное пособие для 

студентов и учителей. – Р.: 1995, - 220 с. 

Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика. – Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000, - 304 с. 

( Серия «Учебник нового века» ) 


Ņurnāls “Skolotājs” 

Ņurnāls “Mans mazais” 

Ņurnāls “Pirmsskolas izglītība” 

Laikraksts “Kultūra un izglītība” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) 1 ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A daļa.

Nosaukums Mācīńanās stratēģijas un stili 






Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dzintra Ilińko, IVF Pedagoģijas katedra, docente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programma studentiem apgūt teorijas par mācīńanas stiliem un 

to pielietojumu praksē 



1. Mācību procesa filosofiskais pamats. Izglītības paradigmas. Mācīńanās līmeľi. 

2. Mācību procesa antropoloģiskais aspekts. Gārdnera daudzveidīgo inteliģenĉu teorija. Daudzveidīgie 

mācīńanās stili: vispārīgs apskats, klasifikācijas, mācību līdzekļi, salīdzinājums, priekńrocības, trūkumi. 

Danu mācīńanās stilu modelis: globālā un analītiskā mācīńanās; audiālā, vizuālā, taktilā, kinestētiskā 

mācīńanās; sociālās vajadzības mācību procesā. Kolba mācīńanās stilu modelis. Makartijas mācīńanās 

stilu modelis. Mācīńanās stilus respektējońa mācību vide. 

3. Mācību procesa sociāli - metodoloģiskais raksturojums. Mācību metoņu iedalījumi. Efektīva 

mācīńanās. Interaktīva mācīńanās. Mācību modeļi: sociālā kopa (kooperatīvā mācīńanās, lomu spēle, 

diskusija), kognitīvā kopa (induktīvā domāńana, jēdzienu atpazīńana, mnemonika, prāta vētra), 

personiskā kopa (nedirektīvā mācīńanās, pańvērtības veicināńana), bihevioristiskā kopa (tieńā 

instrukcija, asociatīvā mācīńanās, mācīńanās, veidojot nosacījumu refleksus, simulācija). Mācīńanās 

nosacījumi, to saikne ar mācīńanās modeļiem. 




1. Baltuńīte, R. Neirolingvistiskā programmēšana pedagoģijā. – R.: RaKa, 

2. Smits, Paātrinātā mācīšanās klasē. – R.: Pētergailis, 2000 

3. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

4. Lapiľa, L. & Rudiľa, V. (1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās 

mācīšanas metodes. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Rubana, I. M. (2000) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 

6. Buca M., Faltuss R., Koena E. Darbs grupās: Rakstu izlase. – Varńava: Demokrātijas attīstības 

centrs, 1994 

7. Karule L. Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.// Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: 

LPA, 1993 

8. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999 

9. Laiveniece D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30.-39.lpp. 

10. Maslo I. Mācību metodes izglītības iestādē.//Skolotājs. – 1998, Nr.5.,6. 

11. Кларин, М.В. (1995). Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе 

исспедования, игры идискуссии. (Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно 

педагогический центр “Эксперимент”. 

12. Смид, Р. (1999). Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; - М.: 

Генезисб 1999. – 272 с. 

13. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб : Питер –352 с. 

14. Dunn, R. and Dunn, K. (1992) Teaching Elementary Students Through Their Individual 

Learning Styles: Practical Approaches for Grades 3-6, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

15. Dunn, R. and Dunn, K. (1999) The Complete Guide to the Learning Styles Inservice System,

Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

16. Dunn, R., Dunn, K., Perrin, J. (1994) Teaching Young Children Through Their Individual 

Learning Styles: Practical Approaches for Grades K-2, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

17. Ed. by Dunn, R. and DeBello, Th. (1999) Improved Test Scores, Attitudes, and Behaviors in 

America’s Schools, Westport, CT: Bergin & Garvey 

18. Guild, P.B. & Garger, S. (1998) Marching to Different Drummers (2 nd ed.). Alexandria, VA: 

Association for Supervision and Curriculum Development. 

19. Kagan, S. & Kagan, M. (1998) Multiple Intelligences: The Complete MI Book. San Clemente, 

CA: Kagan Cooperative Learning 

20. Tenedero, H. (1998) Breaking the IQ Myth: Learning Styles, Multiple Intelligences, and 

Emotional Learning in the Classroom Environment. – Manila, Philippines: Henyo Publications 

21. Tendy, S.M., Geiser, W.F. (1998-1999) The Research For Style: It All Depends on Where You 

Look. - National FORUM of Teacher Education, 9 th Year Anniversary, Volume 9, Number 1, pp. 

3-15 

22. Saracho, O. (1997) Teachers’ and Students’ Cognitive Styles in Early Childhood Education. – 

Westport, CO: Bergin and Garvey 

23. Tomlinson, C. (1999) The Differentiated Classroom: Responding to the Needs of All 

Learners. – Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development. 

24. Arends, R., I. (2000) Learning to Teach. – 5th ed. New York, NY: McGraw-Hill. 

25. Bennett, B., Rolheiser-Bennett, C. & Stevahn, L. (1991) Cooperative Learning: Where Heart 

Meets Mind. Ontario, Canada: Educational Connections. 

26. Cohen, E.G. (1986) Designing Groupwork: Strategies for Heterogeneous Classroom. NY: TC 

Press. 

27. Ellis, S. & Whalen, S.F. (1990) Cooperative Learning: Getting Started. Jefferson City, MO: 

Scholastic. 

28. Hyman, R. (1993) Improving Discussion Leadership. NY: TC Press. 

29. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E.J. (1990) Circles of Learning. Edina, MN: Interaction 

Book Company. 

30. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham 

Heights, MA: Allyn & Bacon. 


1. Barr, R.,B. & Tagg, J. From teaching to Learning – A New Paradigm for Undergraduate 

Education, Change, November/December 1995 

2. Batelaan, P., (ed.), Towards an Equitable Classroom: Cooperative Learning in Intercultural 

Education in Europe (Final report of the Cooperative Learning in Intercultural Education Project 

(CLIP), International Association for Intercultural Education (IAIE), Hilversum, 1998 

3. Bonwel, Ch., (1997) Active Learning: Creating Excitement in the Classroom, Szeged, Hungary 

4. Wisconsin Department of Public Instruction, (1989) Strategic Learning in the Content Areas. 

Madison: WC 


Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo studiju programma “Vidējās izglītības skolotājs” A.daļa 


Learning styles and methods 


The course is designed for the professional study programm students „ „ about the theories of 

learning styles and their practical imlementation.

Nosaukums Vispārīgā un attīstības psiholoģija 




Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā un attīstības psiholoģija 


Irēna Kokina – IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, asociētā profesore 

Svetlana Guseva – IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docente 


Sekmīgi apgūti studiju kursi: “Psihes bioloģiskie pamati”, “Ievads psiholoģijā”, “Psiholoģijas vēsture”. 


Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar psihes struktūras, satura un funkcionēńanas apgūńanu, ar cilvēka 

attīstības teoriju daudzveidību, palīdzēt izprast cilvēku kā vienotu sistēmu. Kursa uzdevumi ir saistīti ar 

studentu iepazīstināńanu ar psiholoģijas zinātnes atziľām par psihes attīstības likumsakarībām, izprast 

jēdzienuspar psihiskajām parādībām; veidot izpratni par psihisko procesu norisi, stāvokļu un individuālo 

tipoloģisko īpatnību veidońanos. un attīstību. 

Kursa apraksts - plāns: 


1. Ievads Vispārīgajā psiholoģijā. 

Personība, tās jēdziens vispārīgajā psiholoģijā. Personības struktura, tās komponenti (kognitīvais, 

emocionālais, operacionālais uzvedības komponents). Vipārīgās psiholoģijas priekńmets. Psihe un 

apziľa, neapzinātais.. Vispārīgās psiholoģijas principi un metodes. 

2. Personības izziņas darbība. 

Uzmanība. Jēdziens par uzmanību, tās funkcijas. Uzmanības veidi, īpańības. Izklaidība, tās veidi. 

Uzmanības vadība mācību un audzināńanas darbā. 

Sajūtas un uztvere. Vispārīgais sajūtu un uztveres raksturojums. Sajūtu veidi. Sajūtu likumsakarības. 

Sajūtu attīstības problēma. Jēdziens par uztveri. 

Uztveres likumsakarības. Ilūzijas. Uztveres psiholoģiskās atńķirības (priekńmetu pasaules uztvere, 

cilvēks cilvēka uztverē, ekoloģiskā uztvere). Uztveres un vērtīguma attīstība. 

Atmiľa. Jēdziens par atmiľu. Atmiľas veidi, pamatprocesi. Individuāli tipoloģiskās atmiľas 

īpatnības. Atmiľas attīstība. 

Domāńana un runa. Domāńanas vispārīgs raksturojums. Vārda, runa, valoda. Domāńana un jutekliskā 

izziľa. Divas zinātnes par domāńanu. Domāńana kā process. Domāńanas veidi. Domāńanas 

individuālās īpatnības. Domāńana kā darbība. Domāńanas attīstība. 

Iztēle. Iztēles vispārīgs raksturojums. Iztēle kā process. Iztēles veidi. Iztēles nozīme cilvēka radońajā 

darbībā. Bērnu iztēles attīstība. 

3. Personības emocionālā un gribas darbība. 

Jūtas un emocijas. Jēdziens par emocijām un jūtām. Jūtu veidi, to savdabība. Emocionālo 

pārdzīvojumu formas. Personības emocionālā stabilitāte. Jūtu veidońana. 

Griba. Jēdziens par gribu. Gribas funkcijas. Gribas procesa struktūra. Gribas piepūle. Personības 

gribas īpańības. Gribas audzināńanas un pańaudzināńanas iespējas. 

4. Personības individuāltipoloģiskās īpatnības. 

Diferenciālās psiholoģijas vispārējās problēmas. Personības tipoloģijas problēmas (Hipokrāts, I. 

Pavlovs, E. Kreĉmers).Temperaments. Jēdziens par temperamentu. Svarīgākās temperamentu 

teorijas. Temperamenta izpratne mūsdienu zinātnē. 

5. Attīstības psiholoģijas priekšmets, tā uzdevumi. 

Attīstības psiholoģijas kurss, tā struktūra. Attīstības jēdziens. Attīstības galvenās problēmas. 

Attīstības iespējamās tendences. 

6. Cilvēka psihiskās attīstības rādītāji, virzītājspēki. 

Mācību un attīstības savstarpējā saistība (E.Torndaiks, Ņ.Piaņē, Ļ.Vigotskis).

7. Cilvēka attīstības psiholoģijas izpētes metodes. 

Pētīńanas un diagnostikas metodes attīstības psihologijā. Novērońana, introspekcija, Gezella logs. 

Eksperiments, tā veidi. Pārrunas, intervijas, anketēńana, darbības rezultātu analīze, reitings. Testi, to 

veidi. Specifiskās attīstības psihologijas metodes ( mātes dienasgrāmata, dvīľu metode, 

longitudinālie un ńķērsgriezumi). 

8. Psihiskās attīstības likumsakarības un faktori. 

Psihiskās attīstības likumsakarības (nevienmērīgums, integrācija, kompensācija, p’areja no 

bioloģiskās nosacītības uz sociālo). Psihiskās attīstrības faktori ( bioloģiskais, sociālās vides un pańa 

cilvēka aktivitātes faktors). 

9. Psiholoģijas zinātnē plašāk pazīstamās cilvēka attīstības periodizācijas. 

Vecumposmu periodizācijas jēdziens. Periodu izdalīńanas kritēriji. Vecumposmu periodizācijas 

veidi. Jaunveidojumi psihiskajā attīstībā. Attīstības krīzes un senzitīvie periodi. 

10. Socializācijas jēdiens, avoti, mehānismi, faktori. 

Socializāĉijas jēdziens, centrālās problēmas. Socializācijas avoti, mehānismi (identifikācija, 

dzimumu tipizācija, atdarināńana, ietekmēńana, sociālā facilitācija un sociālā ingibīcija, 

konformisms). Socializācijas faktori (makrofaktori, mezofaktori un mikrofaktori). Socializācijas 

procesa realizācijas ceļi. 

11. „Riska grupas” bērnu uzvedības īpatnības. Uzvedības cēloľi. Uzvedības novirņu raksturojums: 

Sociāli ielaistie bērni, pedagoģiski ielaisti bērni, dezadaptēti, bērni ar pazeminātu intelektuālu 

aktivitāti, devianti un delinkventi bērni. 


Eseja par izvēlēto tēmu, esejas prezentācija un aizstāvēńana, 2 kolokviji un diferencēta ieskaite. 


1. Bogoslovska V. Vispārīgā psiholoģija. R. Zvaigzne, 1978; 

2. Boulbijs Dņ. Drońais pamats. Vecāku un bērnu savstarpējā pieķerńanās – cilvēka veselīgas attīstības 

priekńnoteikums. R. Apg. Rasa ABC, 1998.- 198 lpp. 

3. Boņoviĉa L.Personība un tās veidońana skolas gados. R., Zvaigzne. 1979 

4. Holopova G. Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības un saskarsme. Daugavpils, 1994; 

5. Karpova Ā. Personība, teorijas un to radītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

6. Kruteckis V. Skolēnu mācīńanas un audzināńanas psiholoģija. R., Zvaigzne, 1978; 

7. Kulbergs J. Krīze un attīstība.- Liepāja, LPA . Tulk no zviedru val. 1998. 

8. Petrovskis A. Populārās pārrunas par psiholoģiju. R., Zvaigzne, 1979; 

9. Svence G. Attīstības psihologija.- R. Zvaigzne ABC, 1999. 

10. Vilks A. Deviantoloģija. R.: RaKa. 2002. 

11. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati.- Rīga, “Mācību apgāts”, 1996; 

12. Баттерворт Д., Харрис М. Принципы психологии развития. Пер. с англ. М.: Когито- Центр, 

2000.- 350 с. 

13. Годфруа Ж. Что такое психология. М.: Мир, 1992. Часть 1.,II. 

14. Крейг Г. Психология развития. Спб.: Изд. Питер, 2000.- 992 с. 

15. Майерс Д. Психология.- Мн.: ООО Попурри, 2001.- 848 с. 

16. Немов Р. С. Психология – М.: Просвещение, 1994 

17. Петровский А. В. Общая психологтя – М.: Просвещение, 1986. 


1. The Blackwell handbook of social development / edited by Peter K. Smith and Craig H.Hart.- 2004. 

2. Bandura, A. (1989) Social cognitive theory. In R. Vasta (Ed.), Annals of child development. 

Greewich, CT: JAI Press. 

3. Bowlby, J. (1988). A secure base. New York: Basic Books. 

4. Erikson, E.H. (1963) Childhood and society (2.ed.). New Youk: Norton. 

5. Gardner, H. (1983). Frames of mind. New York: Basic Books. 

6. Gilligan, C. (1982) In a different voice: Psychological theory and women’s development. 

Cambridge, MA: Harvard University Press. 

7. Kohlberg, L. (1981). Essays on moral development: Vol.1. The philosophy of moral development. 

New York: Harper&Row. 

8. Kohlberg, L. (1984). Essays on moral development: Vol.2. The psychology of moral development. 

New York: Harper&Row. 

9. Piaget, J. (1950). The psychology of intelligence. (M.Persy&D.E. Berlyne, Trans). New York:

Harcourt Brace. 

10. Adlers A. Psiholoģija un dzīve. R.: IdeA, 1992., 179 lpp. 

11. Адлер А. Практика и теория индивидуальной психологии. М.: 1995. 

12. Бандура А., Уолтерс Р. Подростковая агрессия. Изучение влияния воспитания и семейных 

отношений. Пер. с англ. М.: Апрель – Пресс, Изд. ЭКСМО – Пресс, 1999,- 512 с. 

13. Выготский Л. С. Психология .Изд. ЭКСМО- Пресс, 2000 .– 1008 с. 

14. Годфруа Ж. Что такое психология. М.: Мир, 1992. 

15. Эриксон Э. Детсво и общество. Спб.- 1996. 

16. Эриксон Э. Идентичность.: Юность и кризис. М, 1996. 

17. Флейк-Хобсон К., Робинсон Б. Мир Входящему: Развитие ребенка и его отношения с 

окружающим миром. Пер. с англ. М.: Центр общечеловеческих ценностей, 1992. 

18. Фромм Э. Душа человека. М ,1992. 

19. Харрис Р. Психология массовых коммуникаций. Спб. ЕВРОЗНАК, 2001. 


British Journal of Developmental Psychology 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A. daļa 



Piezīmes:

Nosaukums SASKARSMES PSIHOLOĢIJA 




Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģija 


Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis 


Nav 


.Studiju kursa ietvaros saskarsmes parādība tiek aplūkota kā process. Tiek izprasti saskarsmes veidi, stili 

un struktūras elementi, kā arī procesa norises likumsakarības. Studenti aplūko saskarsmes norises īpatnības 

pedagoģiskā procesā, apgūst un attīsta komunikatīvās pamatprasmes grupveida nodarbību laikā. 



Kursa mērķis: Aplūkot tipiskās saskarsmes problēmas, iepazīstināt studentus ar daņādām saskarsmes 

stratēģijām. 

1. Saskarsmes jēdziens, struktūra un paľēmieni. 

2. Saskarsmes veidi, dimensijas, saturs. Iedarbības mehānismi saskarsmes procesā. 

3. Saskarsmes un kognitīvo procesu saistība. Emocionālo stāvokļu loma saskarsmē. 

4. Saskarsmes sociālpsiholoģiskie mehānismi: psihiskā inficēńanās; suģestija; atdarināńana. 

5. Saskarsmes stili. Rituālā, manipulatīvā, humānistiskā saskarsme. 

6. Profesionālā pedagoģiskā saskarsme: pedagoģiskās saskarsmes stili; pedagoģisko iedarbību struktūra; 

frontālā un diadiskā saskarsme; didaktiskā saskarsme. 

7. Psiholoģiskie ietekmes paľēmieni saskarsmē: “personvārds”, “attiecību spogulis”, “pacietīgais 

klausītājs”, “privātā dzīve”, komplimentu veidońanas kārtulas. 

Komunikatīvo prasmju attīstības paľēmieni. Praktisko grupveida nodarbību bloks: lietińķās pārrunas, 

pārrunu vadīńanas stils, publiskās uzstāńanās īpatnības, klausīńanās prasme u.c. 


Tiek prasīta 50% seminārnodarbību apmeklēńana un eksāmena nokārtońana. 


1. Alekse I. Runātprasme. R., RaKa, 2003. 

2. Denijs R. Prasme sazināties un uzstāties., “Jāľa Rozes apgāds”, 2002. 

3. Kupĉs J., Saskarsmes būtība., Zvaigzne ABC, 1997. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. R., “Kamene”, 1994. 

5. Pīzs A., Ķermeľa valoda. R., Jumava, 1995. 

2. 6. Бороздина Г. В. Психология делового общения: учебное пособие. -М.: ИНФРА-М, 2000. 

3. 7. Парыгин Б.Д. Анатомия общения. – СПб.: Изд-во Михайлова В.А., 1999. 

4. 8. Психология и этика делового общения/ Под ред. Проф. В.Н. Лавриненко.-М.: ЮНИТИ- 

ДАНА, 2003. 

5. 9. Реан А.А., Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. –СПб.: Питер, 1999. 

6. 


1. Dubkēviĉs L. Saskarsme: lietińķā etiķete., R., Jumava, 2003. 

2. Veics V. Uzvedības kultūrai. R., Avots, 1992.

3. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē 1. daļa, -R., RaKa, 1998. 

4. Veics V., Uzvedības kultūra saskarsmē 2. daļa, -R., RaKa, 2000. 

5. Беркли-Ален М. Забытое искусство слушать. – СПб.: Питер Пресс, 1997. 

6. Рюкле Х. Ваше тайное оружие в общении. Мимика, жест, движение. – М.: АО «Интерэксперт», 

1996. 



Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums 




Zinātnes nozare Bioloģija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloģija 


Līga Antoľeviĉa, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente 

Irēna Kuľicka, Anatomijas un fizioloģijas katedra. lektore 


Nav 


Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināńana 

Kursa ietvaros tiek apgūtas zināńanas par bērna organisma morfofunkcionālajām daņādos ontoģenēzes 

periodos, ka arī tiek apgūtas prasmes un iemaľas funkcionālo rādītāju izpētē un novērtēńanā, skolēna 

higiēna, veselības veicināńana. 


Lekciju 16st., praktiskās nodarbības 16 st. 

Teorētiskā daļa 

Bērna augńanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekńējo faktoru ietekme. Kritiskie 

periodi. Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas 

vecumīpatnības. Bērnu un pusaudņu fiziskās darba spējas. Elpońanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. 

Sirds un asinsrites sistēmas vecumīpatnības. Asins sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas 

vecumīpatnības. Gremońanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Vielmaiľas vecumīpatnības. 

Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, nagi to vecumīpatnības un higiēna. Nervu sistēmas 

vecumīpatnības. Darba un atpūtas reņīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības vecumīpatnības. Redzes 

sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloľi, profilakse. Dzirdes sensorās sistēmas 

vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloľi un pazīmes, profilakse. Iekńējo sekrēcijas dziedzeru 

vecumīpatnības. Jaunieńa reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas 

vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

Praktiskā daļa 

Veselības veicināńana un veselības izglītība mācību un audzināńanas iestādēs. Starppriekńmetu saikne, 

veselības tēmu integrācija mācību programmās un ārpusklases pasākumos. Uz problēmu risināńanu un 

dzīvesprasmju attīstīńanu orientētas efektīvas mācību un ārpusklases darba metodes. Sadarbība ar 

pańvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Ārpusskolas aktivitātes. Veselību veicinońās skolas Latvijā, 

VVS projekti. 


Eksāmens 


1. Āboliľa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās 

izglītības iestādēm. MK noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

3. Valtneris A. Bērnu un pusaudņu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: 

Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для 

студ. пед. вузов. – М. Академия, 2002.


1. Mauriľa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar daņādiem veselības 

traucējumiem. – R.: MADRIS, 1999. 

2. Melngaile A. Skolēnu uztura kvalitātes pilnveidońana. R.: 2001 

3. Krūmiľa D., Kokare I. Latvijas bērnu fiziskas attīstības normatīvi R.: Nacionālais apgads,2005 

4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

5. Zariľń Z., Neimane L. Uztura mācība. R.: Rasa ABC, 2002 

6. Ņurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

7. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001. 

8. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001. 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1) 

2. Veselība (DU, P-1) 

3. DOCTUS(DU, P-1) 

4. Latvijas Ārsts (DU, P-1) 

5. Vides Vēstis (DU, P-1) 

6. Mans Mazais 

7. Mans Mazais skolā 


Otrā līmeľa profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A daļa. 


Pupils physiology and health promotion 


Piezīmes:

Nosaukums Bioloģijas mācību metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolu metodika 


Ruta Puida, lektore 

Angelika Pańkeviĉa, lektore 


Zināńanas bioloģijā bakalaura līmenī. 


Kurss ir paredzēts profesionālas studiju programmu “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” un 

“Vidējās izglītības bioloģijas un sociālo zinību skolotājs” studentiem. 

Kurss piedāvā iepazīties ar modernizēta mācību satura realizēńanas iespējām pamatskolā un vidusskolā, ko 

nosaka izglītības standarts (2002.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.2.un bioloģijas 

priekńmeta standarts (pamatskola- MK noteikumi Nr.1027, no 2006.g.23.decembra, vidusskola - 2008.g. 

2.septembra MK noteikumi) Iepazīstina ar bioloģijas didaktikas mūsdienu problēmām skolā, bioloģijas 

mācīńanas un mācīńanās metodēm un paľēmieniem un to nozīmi mācību un audzināńanas procesā. Kurss 

sniedz zināńanas prasmes un iemaľas bioloģijas mācīńanā. Iepazīstina ar bioloģijas saturu pamatskolā un 

vidusskolā tā realizēńanas iespējām, satura apguves vērtēńanas mērķiem, sistēmu un veidiem. 


48 st. lekcijas, 32 st. laboratorijas darbi, 16 st. semināri. 

Dabaszinātniskās izpratības veidońana - bioloģijas mācību mērķis. 

Bioloģijas metodikas mērķi, uzdevumi, pamatnostādnes. Bērncentrēta mācīńana un mācīńanās. Bioloģija 

kā zinātne un mācību priekńmets. Izglītības paradigmu maiľa bioloģijas stundās. Mācību satura 

konceptuālais modelis bioloģijā. Interaktivitāte, sadarbība un bilingvisms - mūsdienu akcenti bioloģijas 

mācīńanā. 

Bioloģijas apguvi nosakońie normatīvie dokumenti: priekńmeta Standarts, programma, tematiskais plāns, 

mācību literatūra (pamatskola un vidusskola). 

Izziľas process, izziľas darbības līmeľi, pētnieciskā darbība. Augstākā līmeľa izziľas prasmes. 

Izziľas procesu veicinońa mācību procesa metodika. Metoņu daudzveidība, klasifikāciju veid, pielietońana. 

Pētnieciskā darbība bioloģijas stundās. Laboratorijas darbi. Zinātniski pētnieciskie darbi bioloģijā. Projekti 

bioloģijas mācīńanā. 

Mācību procesa daņādońanas iespējas: vizuālie uzskates līdzekļi, grafiskie organizatori, audio un 

videomateriāli, IT, enciklopēdijas, uzziľas literatūra, periodiskie izdevumi. Mācību grāmata, tās 

uzdevumi, prasības mācību grāmatu veidońanā.. Mācību grāmatas kvalitātes rādītāji. Mācību grāmatas 

struktūras elementi. 

Bioloģijas skolotāju savstarpējā sadarbība, sadarbība ar citu priekńmetu skolotājiem, pieredzes apmaiľa un 

profesionālā pilnveide. 

Mācību satura apguves līmeľi un vērtēńana. Sasniegumu vērtēńanas mērķi, formas un metodiskie 

paľēmieni. 

Kārtējās vērtēńanas un nobeiguma vērtēńanas darbi, to izveide un izmantońana bioloģijas stundās. 

Diagnosticējońo darbu izveides principi. Valsts pārbaudes darbi.. 


Ieskaitītas lekcijas, laboratorijas darbi un semināri, nokārtota diferencēta ieskaite un eksāmens. 


1. Beļickis I., 1990. Didaktiskā doma Latvijā 1920.-30. gados. Rīga, RSKCI. - 44 lpp.

2. Beļickis I., 2000. Vērtīborientēta mācību stunda. Rīga, RAKA. - 280 lpp. 

3. Fińers R. Mācīsim bērniem mācīties RAKA, 2005.g. 219 lpp. 

4.Hahele R. skolēna zinātniski pētnieciskā darbība, RAKA,2005, 68 lpp. 

5. Praulīte G. Bioloģijas mācību metodika Didaktika RAKA,2008.223.lpp. 

6. Projektu Laiks (informatīvi metodisks materiāls), RAKA, 1998, 128 lpp. 

7. Smits E. Paātrinatā mācīńanās klase , Pētergailis, 2000, 111 lpp. 

8.Metodikas rokasgrāmata skolotājiem LAT2, LVAVP,1999., 197 lpp 

9.Bilingvālā izglītība Metodikas izdevumu sērija, LVAVA, 

10.Eschenhagen D., Kattman U., Rodi D., 1996. Fachdidaktik Biologie. Köln, Aulis Verlag Deubner & 

COKG. - 48 S. 

11.Rubana I.M. Mācies darot, Rīga, RAKA, 162 lpp 

12.Verziļins M.., Korsunska V., 1979. Bioloģijas mācīńnas vispārīgā metodika. Rīga, Zvaigzne. - 341 

lpp. 

13.Willrich L. Food. - Hungtington beach: Teacher Created Materials. Inc., 1993. - 80P. 


1. Bilingvāla izglītība: rokasgrāmata skolotājiem, LVAVP, 2001, 134lpp. 

2. Dabas mācības metodika. Metodiskie norādījumi un materiāli dabas mācības pasniegńanai. 

J.Ģirupnieka redakcijā, Rīga, Valters un Rapa. 1931. - 380 lpp 

3. Davis P.W.,Solomon E.P., Berg L.R., 1990. The World of biology. Philadelphia, Ft.Worth, Chicago, 

San Francisko, Montreal, Toronto, London, Sydney, Tokio Saunders College Publishing. 

4. Dzīvosim dzīvo dzīvi / Ieteikumi vides izglītības ievieńanai skolā 

5. Endrūza Dņ., Naitona K. 100 aizraujońi eksperimenti, zvaigzne ABC, 2006, 96 lpp. 

6. IZM VID Vispārējās izglitības programmu paraugi. Normatīvie dokumenti un ieteikumi pamata un 

vispārējas vidējās izglītības iestadēm. Rīga, 1999. 

7. Jank W., Meyer H.,1994. Didactiche Modelle. Frankfürt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. - 464 S. 

8. Karglēns F. Valdorfa pedagoģija, Jumava, 194 lpp. 

9. Kā mācīt, lai iemācītu, Jelgava, Druka, 1995, 116 lpp. 

10. Kā izaudzinat brīnińķīgus bērnus - rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, Valters un Rapa, 2003., 

300 lpp. 

11. Kleber E.W., Kleber G., 1994. Hanbuch. Schulgarten. Biiotop mit Mensch. Weicheim Basel, 

Belz Verlag. – 318 S. 

12.LR Izglītības likums 

13.Magfords S. Mana lielā eksperimentu grāmata,Pētergailis, 79 lpp. 

14. Maslo E. Mācīńanās spēju pilnveide, RAKA, 2003. 193 lpp. 

15.Mācību satura un valodas apguve bioloģijā, metodiski ieteikumio vidusskolu skolotājiem I daļa, 

LVAVA, 2005., 

60 lpp. 

16.Mācību satura un valodas apguve bioloģijā, metodiski ieteikumio vidusskolu skolotājiem II daļa, 

LVAVA, 2007., 

128 lpp. 

17.Metodika un pieredze III, Rakstu krājums par bilingvālo izglītību, LVAVP, 2004. 190 lpp. 

18. Metodika un pieredze IV, Sabiedrības integrācija, LVAVP, 2004. 148 lpp. 

19.Meyer H., 1994. Unterrichtsmethoden. I Theorieband. Frankfurt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. 

- 273 S. 

20.Meyer H., 1997. Unterrichtsmethoden. I Praxisband. Frankfurt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. - 

464 S. 

21.Ornstein A.C., Levine D.U., 1989. Foundations of Education.I. Boston, Dallas, Geneva, Palo Alto 

Princeton, New Jersey, Hounghton Mifflin Company. – 621 P. 

22.Ornstein A.C., Levine D.U., 1989. Foundations of Education.I. Boston, Dallas, Geneva, Palo Alto 

Princeton, New Jersey, Hounghton Mifflin Company. – 621 P. 

23.Pavlovs S. Dabaszinātnes: darbība, modelēńana, dators, Insight @ (Izzināšanas gadu tūkstoši un 

mācību saturs), Rīga 2004, 286 lpp. 

24.Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.g. Antoloģija. - Rīga, Zvaigzne, 1991. - 230 lpp. 

25.Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890.-1940.g. Antoloģija. – Rīga, Zvaigzne, 1994. - 237 lpp. 

26.Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsdienām.– Rīga, Dizaina un Drukas apgāds PUSE, 

1998. 

27.Process and Attitude. Boston Toronto, Litlle, Brown and Company. – 443 P. 

28.Rubana I.M. Mācies darot, Rīga, RAKA, 162 lpp. 

29.Rubana I.M. Veselības izglītības pamati, Rīga, RAKA, 143 lpp.

30.Skolotāja rokasgrāmata - aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidońana, Rīgas 

skolotaju izglītības centrs, 2003. 136 lpp. 

31.Veits R. Kā organizēt radońo semināru Pedagoģija Latvijā, 1996., Nr.1, 49.-52.lpp. 

32.Veits R. Radońais seminārs/Metodiska izstrādne, Rīga, 1996., 8 lpp. 

33.Wolfinger, Donna M., 1984. Teaching Science in the Elementary School. Contect 

34.Ņukovs L., 2000. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. Rīga, RAKA. – 344 lpp. 

35.Занимательная Ботаника, АСТ-ПРЕСС, 1999,Э 430 стр. 

36.Всесвятский Б.В., 1969. Проблемы дидактики биологии. Москва, Просвещение. - 240 стр. 

37.Мягкова А.Н., Комиссаров Б.Д., 1985. Методика обучения общей биологии. Москва, 

Посвещение. 287 стр. 

38.Кузнецов И. Настольная книга практикующего педагога, Гросс Медиа, Москва, 2008, 542 стр. 

39.Околитенко Н. Биология для увлечѐнных, Ростов-на-Дону, Феникс, 2006, 317 стр. 

40.Хилтунен Е. Практическая монтессори-педагогика, Москва, Юнион-паблик АЛЬТА-ПРИНТ, 

2005, 335 стр. 

41..Хуторской А. Методика личностно- ориентированного обучения, Москва, Владос пресс, 2005, 

383 стр. 

42.Естествознаніе въ школъ. Под ред. В. А.Вагнера и Б. Райкова. Изд. Образование, СПБ, 1914. – 

126 стр. 

1.http://www.education-world.com 

2.http://invention.lza.lv 

3. http://www.innovation.lv 

4. http://www.izm.gov.lv 

5. http://www.google.com 

6. http://www.search.lv 

7. http://www.altavista.com 

8. http://www.picsearch.com 

9. http://www.rambler.ru 

10.http://trendcchart.cordis.lu 

11.http://www.vSCHOOL.ru 


1. Skolotājs. 

2. Биология в школе. 

3. Terra 

4. Ilustrētā zinātne 

5. Dārzs un Drava 

6. Dārzs 

7. Dārza pasaule 

8. Наука и жизнь 


Otrā līmeľa profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums Ekskursiju bioloģijā metodika 






Ruta Puida, lektore 


Zināńanas bioloģijā bakalaura līmenī, nokārtota 1. pedagoģiskā prakse. 


Kurss ir paredzēts profesionālas studiju programmu “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” un 

“Vidējās izglītības bioloģijas un sociālo zinību skolotājs” studentiem. 

Apgūt zināńanas prasmes un iemaľas bioloģijas mācīńanā izmantojot ekskursiju kā mācību darba formu, ko 

nosaka Latvijas Republikas IZM standarti pamatskolām un vidusskolām. 


16 st. lekcijas, 16 st. laboratorijas darbi 

Ekskursija - pētnieciska darba forma. Novērońana kā pētnieciskās darbības pamats bioloģiskajās ekskursijās. 

Ekskursiju organizēńanas didaktiskie mērķi un uzdevumi. 

Daņādu ekskursiju veidu realizācijas universālie nosacījumi. 

Pirmsekskursijas pasākumi. Augu un dzīvnieku grupējumi dabā. Augu un dzīvnieku noteikńanas principi. 

Taksonomisko vienību pazīmes 

Mācību ekskursijas pamatskolas un viduskolas bioloģijas kursā pamatstruktūra, izvirzītās prasības skolēnu 

pamatzināńanām, prasmēm un iemaľām. Mācību ekskursijas - stundas plānońana, modelēńana un tās posmu 

vadīńana. Pēcekskursijas darbu veidońana. 

Ekskursijas dabā: pļava, meņs, dīķis, parks, tīrums, labības lauks, purvs Novērońana kā pētnieciskās darbības 

pamats bioloģiskajās ekskursijās. 

Augu un dzīvnieku grupējumi dabā. Augu un dzīvnieku noteikńanas principi. Taksonomisko vienību pazīmes. 

Ievāktā augu dabīgā materiāla un augu attēlu noformēńana. 

Ekskursijas uz raņońanas uzľēmumiem un valsts iestādēm (Reģionālais vides centrs, botāniskais dārzs, 

zooloģiskais dārzs, medicīnas iestādes, dzīvnieku patversmes, muzeji, meristēmu laboratorija, izglītības 

iestādes) 

Ievāktā augu dabīgā materiāla un augu attēlu noformēńana. 


Ieskaitīti laboratorijas darbi; nokārtota diferencēta ieskaite. 


1. Keirāns L., Švinka E.,1967.Ekskursijas augu un dzīvās dabas novērońanai. Rīga, Zvaigzne. 

2. Keirāns L., Ozoliņa E.,1970.Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā. Rīga, Zvaigzne. 

3. Stola I., 2002 Ekskursijas dabā. Rīga, Izdevnieciba RaKa.. 


1. Groms J., Hammermane A., 1973. Savvaļas ārstniecības augi. Rīga, Zvaigzne. 

2. Lange E.,Heinrich W., 1988. Wir bestimmen Pflanzen. Berlin. L 

3. Pētersone A., Brikmane K., 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, Zvaigzne. 

4. Pētersone A.,1961. Savvaļas ārstniecības augi. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 

5. Pilat A., 1963. Kapesni atlas rostin. Praha. L 

6. Subkow R., 1980. Baume und Straucher. Berlin. L. 

7. Vedīsim skolu laukā - metodisko izstrādņu krājums 

8. http://www.education-world.com/ 

9. http://invention.lza.lv 

10. http://www.innovation.lv

11. http://www.izm.gov.lv 

12. http://www.liis.lv 

13. http://www.search.lv 

14. http://www.skolotajs.lv 

15. http://trendcchart.cordis.lu 

16. http://www.vSCHOOL.ru 


9. Skolotājs. 

10. Биология в школе. 


Profesionālo studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B.daļa 



Piezīmes:

Nosaukums Zinātniski pētniecisko darbu un projektu 

bioloģijā izstrāde un vadība 




Zinātnes nozare 



Ruta Puida - lektore 


Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” studentiem. Studiju 

kurss sniedz priekństatu par skolēnu zinātniski - pētnieciskās darbības (ZPD) mērķiem, uzdevumiem, 

būtību un nepiecieńamību. Teorētiskā līmenī kurss sniedz priekństatu par skolēnu zinātniski - 

pētniecisko projektu izstrādi bioloģijā. Tiek skaidroti tā mērķi, uzdevumi, kā arī bioloģijas skolotāja 

loma un kompetence skolēnu projektu izstrādē. Kursa apguves gaitā studenti iepazīstas ar skolā 

pieejamo un skolēnu kompetencei atbilstońu pētījumu organizēńanas iespējām mācību procesa ietvaros. 


Lekcijas 16 akad. st., projekta praktiskā izstrāde 16 akad. st. 

Skolēnu ZPD jēdziens, saturs un nozīme bioloģisko zināńanu apguves sistēmā. ZPD formas. 

Zinātnisko, metodoloģisko un publicitātes principu ievērońanas nozīmīgums. Bioloģisko pētījumu 

īpatnības, to organizēńanas nepiecieńamība skolēnu vidū. 

Galvenie pedagoģiskie principi, to ievērońanas nozīmīgums, iesaistot skolēnus ZPD. Skolēnu ZPD kā 

profesionālās orientācijas, redzesloka paplańināńanas un zinātniskā potenciāla attīstības metode. 

Skolēnu ZPD un projektu tematikas izvēles iespējas un nozīmīgums. Temata izvēles kritēriji. 

Tematikas sasaiste ar aktuālo problēmu un pētījumu loku. ZPD un projekti kā apkārtnes izpētes darba 

sastāvdaļa. Bioloģijas skolotāja loma skolēnu tematikas izvēlē. 

SAGATAVOŠANAS POSMS 

Pētījujma un projekta plānońana, tās nozīmīgums un saturs. Hipotēzes izvirzīńana. Pētījuma objekta un 

metodikas izvēle. Mērķa un uzdevumu formulējums, to atbilstība pētījuma būtībai. Pieejamās 

informācijas apkopońana, atlase un analīze. Pētījuma kalendārais plānojums. Darbs pie teorētiskās 

daļas, informācijas avotu veidi, informācijas analīze. Skolotāja loma sagatavońanas posmā. 

REALIZĀCIJAS POSMS 

Skolēnu ZPD un projektu bioloģijā realizācija: ilgtermiľa un īstermiľa pētījumi, individuālais un grupu 

darbs. Pētījumu metoņu pareiza un savlaicīga pielietońana. Eksperimenta un/vai novērojuma, apraksta, 

aptaujas, anketas u.c. prasību ievērońana pētījumu rezultātu ieguvē. Matemātisko t.sk. statistisko 

metoņu pielietońana realizācijas posmā. Anketas pilotpētījums. Rezultātu verifikācija. 

ATSKAITES SAGATAVOŠANAS POSMS 

Rezultātu apkopońana un matemātiski - statistiskā apstrāde. ZPD un projekta darba noformēńanas 

noteikumi un obligātās prasības. Secinājumi un kopsavilkums. Anotācija. Prezentācijas sagatavońana 

(MS Power Point prezentācijas, referāti, posteri u.c.). Publiskās uzstāńanās galvenās prasības, to 

ievērońana. Ekspozīcijas izveidońana skolā. Darba aizstāvēńana, prezentēsana. Skolotāja loma atskaites 

sagatavońanas posmā. 

REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANAS POSMS

Darba un rezultātu izvērtēńana, to atbilstības izvērtēńana mērķim un uzdevumiem. Trūkumu un kļūdu 

analīze (SVID). Individuālā vai grupas darba izvērtēńana. Skolotāja loma un funkcijas rezultātu 

izvērtēńanas posmā. 


Sekmīgi apgūts kursa saturs, sagatavots un aizstāvēts ZPD bioloģijā, diferencēta ieskaite 


1. R.Hahele Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība RaKa, 2005, 68 lpp. 

2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā – Baltic 21E Rīga 2002, 27.lpp. 


1.Arhipova I., Bāliľa S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. Datorzinību centrs, 1999, 163 lpp. 

2. Dzīvosim dzīvo dzīvi Ieteikumi vides izglītības ievieńanai skolā, BVS, Rīga, 1996, 65 lpp. 

3. Education of sustainable development Nordic Council of Ministers, Sweden 2003, 99 x 2 lpp. 

4. Izglītība pārmaiľām: Ilgtspējīgas attīstības mācīńanas un mācīńanās rokasgrāmata, Gandrs,Vides 

vēstis,72.lpp. 

2. Oliľa Z. Mana projekta rokasgrāmata BVS Rīga 2001, 35.lpp. 

3.. Oliľa Z. Mana projekta rokasgrāmata BVS Rīga 2001, 22.lpp. 

4. Seminārs Aktuāla metodika vides izglītībā VJIC Rīga 2001.g. 

5. Vides izglītība EcoLogic! Metodes un piemēri Danaburgas grafiska tipogrāfija, Vekńe, Zviedrija, 

2000, 70lpp. 


“Skolotājs” 

“Izglītība un kultūra” 

“Vides vēstis” 

“Биология в школе” 

„Terra” 

„Ilustrētā zinātne” 


Profesionālo studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B.daļa 



Piezīmes:

Nosaukums Ķīmijas mācību metodika 




Zinātnes nozare Ķīmija 

Zinātnes apakšnozare Ķīmijas didaktika 


Mihails Gorskis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. ped., asociētais profesors 

Anastasija Antropa, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., maģ. ped., lektore 


Zināńanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā 


Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs”, 

“Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējońiem. 

Kursa mērķis ir radīt apstākļus un iespējas studentiem apgūt ķīmijas skolotāja profesijai nepiecieńamās zināńanās 

un prasmes. 

Kursa uzdevumi ir noskaidrot skolas ķīmijas kursa mācību merķus un uzdevumus, izprast ķīmijas pamatizglītības 

un vidējas izglītības standarta saturu un virzību, apgūt galvenās ķīmijas mācību metodes; prast patstāvīgi 

papildināt zināńanas ķīmijas didaktikas jomā, strādājot ar daņādiem informācijas avotiem. 

Kursa plāns: 

64 st. lekcijas, 96 st. praktiskās nodarības 

Ķīmijas didaktika kā zinātne. Mūsdienu vispārējās izglītības koncepcija un programma tās realizācijai ķīmijas 

didaktikā. 

Ķīmijas mācīńanas metodes un paľēmieni, organizācijas formas, skolēnu zināńanu, prasmju, iemaľu un 

attieksmes izvērtējums. Formatīvā un sumatīvā vērtēńana. 

Eksperimenta loma ķīmijas apgūńanas procesā. 

Ķīmijas jēdzienu veidońana, stundu struktūra un saturs, metodes un līdzekļi. 

Jēdziena veidońana par vielu daudzveidību. 

Periodiskā likuma un periodiskās tabulas mācīńanas metodika. Jēdzienu veidońana par vielas uzbūvi. Jēdzienu 

veidońana par ķīmisko reakciju daudzveidību un norises likumsakarībām. 

Dispersās sistēmas – mācību metodes un līdzekļi. 

Elementu un to savienojumu mācīńanas metodika. 

Organiskās ķīmijas mācīńanas metodika. 

Ķīmijas tehnoloģijas un vides kvalitātes problēma: skolēnu kritiskas domāńanas attīstība ķīmijas apgūńanas 

procesā. 


Diferencēta ieskaite. Eksāmens. 


1. Ķīmija. Mācību priekńmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par valsts 

standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekńmetu standartiem. – 

http://isec.gov.lv/normdok/mk061027.htm 

2. LR MK Noteikumi Nr. 715 (spēkā no 02. 09. 2008.) 

Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību 

priekńmetu standartiem. - 

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715.pdf 

3. Ķīmija. Mācību saturs un prasības tā apguvei. - 

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabaszinatnes_un_matematika

pdf/kimija_mp.pdf 

4. Ķīmija. Mūsdienīgs mācību process ķīmijā: 10. klase. - 

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabaszinatnes_un_matematika 

/pdf/10/kimija_10_1.1_st.pdf 


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabas 

zinatnes_un_matematika/pdf/11/kimija_11_1.1_st.pdf 


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabas 

zinatnes_un_matematika/pdf/12/kimija_12_1.1_st.pdf 


1. Ķīmija 8.-9. klasei. Mācību priekńmeta programmas paraugs. 

http://isec.gov.lv/pedagogiem/program/pamskol/prog.shtml?kimija8_9 

2. Ķīmija 10.-12. klasei. Mācību priekńmeta programmas paraugs. – 

http://www.dzm.lv/kim/kim_prog_proj.pdf 

3. Rudzītis G., Feldmanis F. Ķīmija pamatskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

4. Ozols S., Liepiľń E. Ķīmija pamatskolai. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

5. Jansons E. Ķīmija 8. un 9. klasei. – R.: Rasa ABC, 2002. 

6. Drille M. Ķīmija 8. un 9. klasei ar ievirzi vides izglītībā. – R.: Rasa ABC, 1999. 

7. Buiva A. Vispārīgā ķīmija vidusskolām. – R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

8. Rudzītis G., Gorskis M. Vispārīgā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

9. Jansons E. Vispārīgā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

10. Rudzītis G., Feldmanis F. Neorganiskā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

11. Bergmanis U. Neorganiskā ķīmija vidusskolām. – Lielvārde: Lielvārds, 1996. 

12. Namsone D. Organiskā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

13. Ķīmija: Rokasgrāmata skolēniem /Jansons E., Bergmanis U., Meirovics I., Vītols P. – R.: Zvaigzne, 1994. 

14. Bartuseviĉa A. Demonstrējumi ķīmijā pamatskolai: Metodiskais līdzeklis. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

15. Rudzītis G., Feldmanis F. Laboratorijas un praktiskie darbi ķīmijā. – R.: Zvaigzne, 1975. 

16. Skrīvelis J., Antropa A. Praktikums vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā. – Daugavpils: Saule, 1999. 

17. Gorskis M., Rudzītis G. Vispārīgā ķīmija vidusskolai: Metodisks līdzeklis. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

18. Ķīmijas mācīńanas metodika vakar, ńodien un rīt: Starptautiskās konferences rakstu krājums. – Daugavpils: 

Saule, 2003. 

19. Konferences «Ķīmijas izglītība skolā – 2005» rakstu krājums. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 




23. Konferences «Ķīmijas izglītība skolā – 2006» rakstu krājums. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2009 

24. Lamanauskas V. Natural Science Education in Contemporary School. – Ńauļai, 2003. 

25. Чернобельская Г.М. Основы методики обучения химии. – М.: Просвещение, 1987. 


1. Journal of Chemical Education 

2. Химия в школе 


Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs”, 

“Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējońiem, B daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums Fizikālā un koloidālā ķīmija 





Zinātnes apakšnozare Fizikālā ķīmija 


Sergejs Osipovs, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., lektors 


Zināńanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. 


Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs” un “Bioloģijas 

un ķīmijas skolotājs” studējońiem. 

Pēc iepazīńanās ar neorganiskās, analītiskās un organiskās ķīmijas kursiem apgūt dziļākas izpratnes līmenī 

svarīgākos ķīmijas teorētiskos jautājumus, labāk izprotot fizikas un ķīmijas saistību ķīmijas vispārīgajās 

likumsakarībās. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 32 laboratorijas darbi 

Gāzu likumi. 

Ķīmiskā termodināmika. 

Ķīmiskā kinētika, katalīze, līdzsvars. 

Heterogēnās sistēmas. 

Ńķīdumu koligatīvās īpańības. 

Optiskās analīzes metodes. 

Virsmas parādības. 

Elektroķīmija. 

Dispersās sistēmas. Koloīdi. 




1. Alksnis U., Kļaviľń Z., Kūka P., Ruplis A.. Fizikālā un koloidālā ķīmija. – R.: Zvaigzne, 1990. 

2. Kļaviľń Z., Breicis V. Fizikālā un koloidālā ķīmija. – R.: Zvaigzne, 1982. 

3. Kļaviľń Z., Kļaviľa B. Fizikālās un koloidālās ķīmijas praktikums: Uzdevumi un vingrinājumi, 

laboratorijas darbi. – R.: Zvaigzne, 1980. 

4. Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. – R., Zinātne: 1996. 

5. Chang R. Chemistry. – Boston, 2007. 


1. Balodis J. Praktiskie darbi fizikālajā ķīmijā (I, II un III daļa). – R.: Zvaigzne, 1980. 



Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs”,

“Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējońiem, B daļa. 


Physical Chemistry 


The course is intended for those who masters the program “the teacher of secondary education" (the teacher 

of biology and chemistry, the teacher of geography and chemistry). This course aims to present to students 

basic knowledge of chemical thermodynamics and kinetics, the basics of thermochemistry, theory of 

solutions, reaction kinetics, phase equilibrium, chemical equilibrium. 

Piezīmes:

Nosaukums Alternatīvās mācību formas ķīmijā 








Juris Kuklis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ped., lektors 


Zināńanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā, ķīmijas mācīńanas metodikā. 


Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas 

skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējońiem. 

Kursa mērķis ir sekmēt individuālo un kolektīvo mācīńanos; ļaut patstāvīgi strādāt ar daņādiem izziľas 

avotiem; iegūt pieredzi noteikta darba plānońanā, noformēńanā, secinājumu veidońanā, darba prezentācijā 

un novērtēńanā; veicināt kritiskās domāńanas spējas, līdzdarbības veidońanos, citādu viedokļu 

uzklausīńanas prasmes un runas spēju attīstību u.t.t. 

Kursa plāns: 

32 semināri 

Zinātniski pētnieciskais darbs. 

Zināńanu skates. 

Projektu nedēļa. 

Ekskursijas ķīmijā. 

Ķīmijas pulciľń. 

Ķīmijas vakars. 

Ķīmijas pēcpusdiena. 

Ķīmijas diskusijas, viktorīnas, krustvārdu mīklas un citas darba formas. 

Ķīmiskās rūpniecības raņońanas procesi, organizācija, tās problēmas. 


Diferencēta ieskaite. 


1. Ķīmija. Mācību priekńmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par 

valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekńmetu standartiem. – 



Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību 


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715.p 

df 

3. Ĉehlova Z. Izziľas aktivitāte mācībās. – R.: RaKa, 2002. 


1. Babanskis J. Mācību metodes mūsdienu vispārizglītojońā skolā.- R.: Zvaigzne, 1989. 

2. Ńpona A. Audzināńanas teorija un prakse - R.: RaKa, 2001. 

3. Kangro A., Geske A. Zināńanas un prasmes dzīvei: Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu

novērtēńanas programmā 1998.-2001. – R.: Mācību grāmata. 2001. 

4. Drinks V. 456 eksperimenti ķīmijā. – R.: Zvaigzne ABC, 2007. 

5. Häusler K., Rampf H. Reichelt R. Experimente für den Chemieunterricht mit einer Einführung in die 

Labortechnik. München: Oldenbourg Schulbuchverlag, 1995. 

6. Гаврусейко Н.П. Дебалтовская В.И. Химические викторины. – Минск: Народная Асвета, 1972. 

7. Куликова Е.Л. Вечера занимательной химии. – Минск: Народная Асвета, 1966. 

8. Методы активного обучения: Книга для учителя. – Вильнюс, 1999. 

9. Предметные недели в школе: Химия. – Волгоград: Учитель, 2005. 

10. Райлене Л. Влияние дидактической игры на обучение учащихся природоведению. // Обучение 

природоведению в общеобразовательной школе: Сборник статей V Республиканской 

конференции. – Вильнюс, 1999. 

11. Янсен Э. Удачное обучение. - Вильнюс, 1999. 






skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējońiem, B daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums Laboratorijas darbu tehnika 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 

semestrī) 




Mihails Gorskis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. ped., docents 

Anastasija Antropa, Ķimijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., maģ. ped., lektore 


Zināńanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. 




Kursa mērķis ir iepazīstināt topońos ķīmijas skolotājus ar laboratorijas traukiem un ierīcēm, ar darbu 

tehnikas paľēmienu daudzveidību, praktiski palīdzēt apgūt iemaľas un prasmes darbu veikńanā. 

Kursa plāns: 

32 praktiskie darbi 

Darba drońības tehnika ķīmijas laboratorijā. 

Ķīmiskie reaģenti un to lietońana. 

Ķīmiskie trauki un piederumi. Darbs ar stiklu. 

Ķīmisko trauku mazgāńana un ņāvēńana. 

Aizbāņľi un to lietońana. 

Karsēńanas ierīces. 

Svari un svērńana. 

Vielu sasmalcināńana un to ńķīdināńana. 

Vielu atdalīńanas paľēmieni. 

Vielu sintēze. 




32 

1. Hivriĉs A., Gorskis M., Kaspars G. Laboratorijas darbu tehnika (2005.). – 

http://www.de.dau.lv/kimija.html 

2. Voskresenskis P. Laboratorija darbu tehnika. – R.: Liesma, 1965. 

3. Bartuseviĉa A. Demonstrājumi ķīmijā pamatskolai. Metodiskais līdzeklis. – R. Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Sherman A., Sherman S., Russikof L. Laboratory Experiments for Basic Chemistry. – Boston, 1984. 


1. Ķīmijas skolotājs. – http://lapas.du.lv/ks 

2. Назарова П.С., Грабецкий А.А., Лавров В.Н. Химический эксперимент в школе. – М.: 


3. Чертков И.А., Жуков П.Н. Химический эксперимент. – М.; Просвещение, 1989. 



2. Химия в школе






Piezīmes:

Nosaukums Stehiometrija 










Zināńanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā, ķīmijas mācīńanas metodikā. 




Kursa mērķis ir radīt topońiem ķīmijas skolotājiem iespēju apgūt aprēķinu veikńanas metodes ķīmijā, 

attīstīt loģisko domāńanu. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas un 16 semināri 

Stehiometriskie likumi. 

Vielu ķīmisko formulu noteikńana. 

Aprēķini pēc ķīmisko reakciju vienādojumiem. 

Ńķīdumi. Vielu ńķīdība. 

Aprēķini, kuros jāizmanto dotas vielas masa vai tilpums, ja viela satur noteiktu daļu piemaisījumu. 

Aprēķini pēc ķīmisko reakciju vienādojumiem, ja viena no reaģējońām vielām dota pārākumā. 

Reakcijas produkta masas daļas vai tilpuma daļas aprēķināńana no teorētiski iespējamā. 

Termoķīmiskie aprēķini. 

Kombinētie uzdevumi. 

Paaugstinātās grūtības pakāpes uzdevumi. 




1. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināńana vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2009. 

2. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināńana. 1. daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

3. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināńana. 2. daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 2006. 

4. Āriľa J., Tomiľa L. Ķīmijas uzdevumu risināńanas tipi. – R.: Rasa ABC, 1999. 


1. Nātra D., Nātra E.. Ķīmijas uzdevumi un vingrinājumi pamatskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 1996. 

2. Liepiľń E., Namsone D. Vingrinājumi un uzdevumi ķīmijā vidusskolām. – R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

3. Rumba G. Ķīmijas olimpiādes uzdevumi. – R.: Zvaigzne, 1979. 

4. Gorskis M. Semināri un ieskaites ķīmijā. – R.: IZM ISEC, 1996. 

5. Цитович И. К. Методика решения расчетных задач по химии. – М.: Просвещение, 1983. 

6. Ерыгин Д.П. Методика решения задач по химии. – М.: Просвещение, 1989.









Piezīmes:

Nosaukums Pētnieciskā darbība ķīmijā 








Juris Kuklis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ped., lektors 


Sekmīgi apgūti studiju kursi «Vispārīgā pedagoģija», «Vispārīgā un attīstības psiholoģija», 

«Audzināńanas teorija un metodika» (A daļa) un «Ķīmijas mācību metodika» (1. sem. B daļa). 


Kurss paredzēts profesionālās studiju programmas «Vidējās izglītības skolotājs» 

(bioloģijas un ķīmijas skolotājs, ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs) apguvējiem. 

Kursa mērķis ir radīt apstākļus un iespējas studentiem iegūt teorētiskās zināńanas, kā arī praktiskas 

iemaľas, kas ir nepiecieńamās, organizējot un vadot skolēnu pētniecisko darbību atbilstońi ķīmijas 

pamatizglītības standarta un ķīmijas vidējas izglītības standarta prasībām. 

Kursa uzdevumi ir noskaidrot skolēnu pētnieciskās darbības nozīmi ķīmijas apgūńanas procesa 

efektivitātes paaugstināńanā, skolēnu motivācijā un attieksmju veidońanā, izprast pētnieciskās darbības 

vietu mācību procesā, kā arī apgūt nepiecieńamas zināńanas un prasmes skolēnu pētnieciskās darbības 

organizēńanā un vadīńanā gan stundās gan ārpusklases darbā. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas, 32 laboratorijas darbi 

Skolēnu pētnieciskā darbība ķīmijas apgūńanā izglītības reformas kontekstā. 

Skolēnu pētnieciskās darbības organizēńana un vadīńana ķīmijas stundās un ārpusklases darbā. 

Vielu iegūńana un īpańību pētīńana ķīmijas stundās un ārpusklases darbā. 

Kvalitatīvās analīzes elementi skolas ķīmijas kursā un ārpusklases darbā. Pieradīńanas reakcijas. 

Katjonu, anjonu un atsevińķu neorganisko vielu kvalitatīvās noteikńanas (pieradīńanas) metodes. 

Organisko savienojumu kvalitatīvā noteikńana (pieradīńana). 

Kvantitatīvas analīzes elementi skolas ķīmijas kursā un ārpusklases darbā. 

Gravimetrija un volumetrija. 

Instrumentālās analīzes metodes. 

Informācijas tehnoloģiju izmantońana pētnieciskajā darbībā: informācijas iegūńana un apstrāde, 

eksperimentu rezultātu apstrāde un prezentācija. 


Diferencēta ieskaite, eksāmens 


1. Ķīmija. Mācību priekńmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par 

valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekńmetu standartiem. – 



Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715.p 

df 


1. Ķīmija 8.-9. klasei. Mācību priekńmeta programmas paraugs. 

http://isec.gov.lv/pedagogiem/program/pamskol/prog.shtml?kimija8_9 

2. Ķīmija 10.-12. klasei. Mācību priekńmeta programmas paraugs. – 

http://www.dzm.lv/kim/kim_prog_proj.pdf 

3. Osipovs S. Kvantitatīvās analīzes praktikums. – Daugavpils: Saule, 2004. 

4. Osipovs S. Ūdens analīzes praktikums. – Daugavpils: Saule, 2006. 

5. Kļaviľń M. Vides ķīmija: Piesārľojońās vielas vidē un to aprite. – R.: LU, 1996. 

6. Meņaraups G. Ūdeľi un to ķīmiskā kontrole. – R.: Mācību grāmata, 1995. 

7. Laboratorijas un praktiskie darbi vides zinībās. – R.: Jumava, 1999. 

8. Муравьев A.Г. Руководство по определению показателей качества воды полевыми методами. – 

Санкт-Петербург: 1998. – 219 стр. 








Research activity in studying chemistry 


The rate is intended for those who masters the program “the teacher of secondary education " (the teacher 

of biology and chemistry, the teacher of geography and chemistry). 

The purpose of a rate is creation of conditions and opportunities for students to receive theoretical 

knowledge and practical skills which are necessary for the teacher of chemistry for the organization of 

research activity of pupils, and also for a management(manual) of such activity according to requirements 

of the standard of the basic school and the standard of high school. 

Problems(Tasks) of studying of a rate is finding-out of what value research activity for education and has 

amplifications(strengthenings) of motivation of schoolboys, and as consequence(investigation) - increases 

of efficiency of educational process; finding-out of a place of research activity in educational process; 

mastering of knowledge and purchase of skills which are necessary for the teacher of chemistry for the 

organization and куководства research activity of schoolboys both at lessons, and in out-of-class work. 

Piezīmes:

Nosaukums Ģeogrāfijas mācību metodika 







Santa Rutkovska, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, lektore 


Fiziskā ģeogrāfija, Cilvēka ģeogrāfija, Ekonomiskā ģeogrāfija 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” studentiem. 

Studiju kurss rada priekństatu par ģeogrāfijas kā zinātľu kompleksa mācīńanas pamatprincipiem, 

metodēm, darba formām pamatskolā un vidusskolā. 


32 lekcijas, 32 praktiskie darbi 

Ievads. Ģeogrāfijas mācīńanas metodikas priekńmets, tās saistība ar citām zinātnēm. Didaktisko 

principu izpausmes ģeogrāfijas mācīńanā. Vispārējās ģeogrāfiskās kultūras veidońana. 

2. Ģeogrāfijas mācīšanas vēsturisks apskats. Ģeogrāfijas mācīńanas pirmsākumi Latvijā. Ģeogrāfijas 

mācīńana 19.gs, 1920. – 1940.gados, PSRS laika posmā un mūsdienu Latvijā. 

3. Skolā mācāmā ģeogrāfijas priekšmeta uzdevumi un saturs. LRIZM reglamentējońā 

dokumentācija ģeogrāfijā. Ģeogrāfijas elementi un saturs sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā. Vides 

izglītība ģeogrāfijas mācīńanā. 

4. Ģeogrāfijas mācīšanas psiholoģiskie un pedagoģiskie aspekti. Ģeogrāfijas mācīńanas process, tā 

specifika un raksturojums. Ģeogrāfiskie priekństati un jēdzieni. Mācību darba paľēmienu, prasmju un 

iemaľu veidońana ģeogrāfijā. Mācību procesa plānońana. Ģeogrāfijas satura apgūńanas metodiskie 

nosacījumi. 

5. Ģeogrāfijas mācību metodes un mācību līdzekļi. Mācību metodes, to specifika un klasifikācija- 

ekspedīcija, ekskursija, novērojumi un mēģinājumi, u.c. ģeogrāfijā. Mācību komplekts ģeogrāfijas 

kursos. 

6. Ģeogrāfijas mācīšanas darba formas. Mācību stunda, diskusijas, zinātniskās konferences, pulciľi, 

fakultatīvi., u.c. 

7. Zināšanu, prasmju un iemanu kontrole. Pārbaudes darbu veidi, to specifika un sastādīńanas 

prasības un pamatprincipi. 

8. Ģeogrāfijas mācīšanas materiālā bāze. Ģeogrāfijas kabinets, ģeogrāfijas laukums, izziľas takas, 

u.c. 


Diferencēta ieskaite un eksāmens. 


1. Bibika A., Gerasimova T., Barinskis A., 1978. Ģeogrāfijas mācīńanas metodika, Rīga, Zvaigzne, 340 

lpp. 

2. Danilāne O. Mācību taku veidońanas metodika, R.: 1980. 

3. Geidņs N.L., Berliners D.C., 1999. Pedagoģiskā psiholoģija 

4. Jansons B., Eniľń G. Aizsargājamo laukakmeľu uzskaites un mērīńanas metodika. R.: LOPAB, 1991. 

5. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība – aktīva vides izglītības darba forma, DPU “Saule”, 1995. 

6. Zelmenis A., 2000. Pedagoģija 

7. Сироткин В. И. Самостоятельные и практические работы по географии, У1- Х .М. 

Просвящение,1991.


1. Alan H. Strahler, Arthur N. Strahler. Modern Physical Geography /Fourth Edition/. John Wiby, 

Sons, INC, New York, 1992. 

2. Guidelines for Geographic Education./Elementary and Secondary schools/ Association of American 

Geographers, Washington, 1993 

3. Ģeogrāfiskā izglītība Latvijā / Ģeogrāfijas skolotāju 6.konf. mat./,LRIZM,LĢB, 1991. 

4. Maslo I., 1995. Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija 

5. Ņogla I., 2001. Didaktikas teorētiskie pamati , RaKa, 275 lpp. 

6. http://nacionalgeographic.com 

7. http://www.whfreeman.com/pressiever 

8. http://www.vcourseware5.calstatela.edu 

9. http://www.zgis.at/herodotnet 

10. http://www.liis.lv 


“Vides vēstis” “National Geographic” 

“Skolotājs” “Izglītība un kultūra” 

“Sākums” 

Normatīvie akti 

LR IZM ISEC izdevumi 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 




Zinātnes nozare Ģeogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Ģeogrāfijas zinātnes vēsture 


Juris Soms, Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors 


Fiziskā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija 



Studiju kurss rada priekństatu par nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kuri noteikuńi Zemes 

izpēti un pasaules politiskās kartes veidońanos, kā arī sniedz pārskatu par strīdīgajiem un mīklainajiem 

notikumiem ģeogrāfisko atklājumu vēsturē Papildus tam tiek apskatīts jautājums par Latvijas teritorijas 

un Baltijas reģiona ģeogrāfisko atklāńanu. 


Lekcijas 20 akad.st., semināri 12 akad.st. 

IEVADS. Cilvēces un civilizāciju vēsturiskā attīstība, tās saistība ar ģeogrāfisko zināńanu un ģeogrāfijas 

attīstību.. Jēdziens "ģeogrāfiskais atklājums”. 

PIRMAIS POSMS. ZEMES VIRSAS IZPĒTE CIVILIZĀCIJAS RĪTAUSMĀ. Ģints kopienu 

sabiedrības cilvēka ģeogrāfisko zināńanu empīriskā uzkrāńana, ńo zināńanu glabāńanas un nodońanas 

problēmas. Ģeogrāfisko zināńanu elementu nozīme pirmatnējā cilvēka izdzīvońanas procesā. 

OTRAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI XXXV - VIII gs. p.m.ē. Ģeogrāfisko zināńanu 

uzkrāńana un ģeogrāfisko zināńanu sistēmas attīstība senajos civilizācijas centros. Ģeogrāfisko zināńanu 

apjoms, priekństati par pasaules izcelńanos un uzbūvi, priekństati par Zemes formu un izmēriem senajās 

vergturu valstīs. 

TREŠAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI SENAJĀ GRIEĶIJĀ UN ROMAS 

IMPĒRIJĀ (VII gs. p.m.ē. - II gs. m.ē.). Ģeogrāfijas attīstība antīkajā periodā. Zinātľu uzplaukuma 

natūrfilozofiskie un kultūras aspekti. Tā laika priekństati par pasauli un tās robeņām. Zemes izmēru 

aprēķināńana. Ievērojamākie antīkā perioda ģeogrāfiskie atklājumi - jūras brauciens apkārt Āfrikai; 

ziemeļu reģionu izpēte un brauciens uz Tuli. 

CETURTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI AGRĀ FEODĀLISMA PERIODĀ (III - 

XII GS.). Arābu etnosa ekspansija, tās kultūras, reliģiskie un ekonomiskie priekńnoteikumi. Islama 

pasaules ievērojamāko zinātnieku ieguldījums ģeogrāfijas attīstībā, al Biruni, Avicenna(Ibn Sina). Ibu 

Batutas, Ibn-Fadlana, al-Masudi u.c. ceļojumi. Normāľi (vikingi, varjagi) Skandināvijā un pasaules 

ceļos. Nozīmīgākie normāľu ceļojumu marńruti. Senās hronikas kā tā laika ģeogrāfisko zināńanu atlanti. 

PIEKTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI FEODĀLISMA UZPLAUKUMA 

PERIODĀ (XIII - XVgs.). Kultūras, zinātnes, tehnikas un ģeogrāfisko priekństatu attīstības līmenis 

viduslaiku Eiropā. Venēcieńa Marko Polo ceļojums uz Ķīnu. Viľa "Grāmatas" nozīme ģeogrāfijas 

attīstībā. A.Ľikitina "Ceļojums pāri trim jūrām". Nikolo Konti ceļojums uz Indiju un Ķīnu 1414. - 1444.g. 

Portugāļu jūrnieku atklājumi Rietum- un Dienvidāfrikā. Viduslaiku ģeogrāfisko zināńanu apkopojums Fra 

Mauro kartē un M. Behaima globusā. 

SESTAIS POSMS. LIELO ĢEOGRĀFISKO ATKLĀJUMU LAIKMETS. Rietumeiropieńu Rietumu 

jūras ceļa meklējumi uz Indiju. K.Kolumba personība, viľa 4 ekspedīcijas un Jaunās pasaules atklāńana.

Amerikas augsti attīstītās civilizācijas, to iekarońana, sagrauńana un iznīcināńanas gaita. Āfrikas 

piekrastes izpēte XV gs. Jūras ceļa atklāńana uz Indiju. Pirmais ceļojums ap Zemeslodi F.Magelāna 

vadībā, tā ģeogrāfiskā nozīme. 

SEPTĪTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI REFORMĀCIJAS PERIODĀ (XVI - XVII 

gs.). Rietumeiropieńi Ziemeļaustrumu un Ziemeļrietumu jūras ceļa meklējumos. Holandieńu virzīńanās uz 

Garńvielu salām. Jaunās Holandes (Austrālijas) atklāńana. Ziemeļamerikas piekrastes otrreizējā atklāńana. 

Krievu atklājumi un iekarojumi Sibīrijā. 

ASTOTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI AGRĪNĀ MODERNISMA PERIODĀ 

(XVII gs. - XX gs. sākums). Rietumeiropas valstu koloniālā ekspansija. Cīľa par izejvielu un noieta 

tirgiem. Pirmo zinātnisko ekspedīciju organizēńana kontinentu un okeānu dabas izpētes nolūkos. 

Ģeogrāfijas strauja attīstība XIX gs. A.Humbolta ceļojumi un darbi. Sistemātisko ekspedīciju sākums. 

Kontinentu iekńējo rajonu izpētes pabeigńana. Polāro apgabalu izpēte. Cīľa par Zemes polu atklāńanu un 

sasniegńanu. 

DEVĪTAIS POSMS. JAUNĀKO LAIKU ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI (XX gs. 30. - 60. gadi). 

Kompleksās zinātniski-pētnieciskās ekspedīcijas ar aviācijas, autotransporta un aerofotografēńanas metoņu 

izmantońanu. Ziemeļu jūras ceļa apgūńana un Arktisko reģionu ģeogrāfiskās izpētes pabeigńana. 

DESMITAIS POSMS. MŪSDIENU ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI. Antarktīdas izpēte XX gs. 

otrajā pusē. Arktikas izpēte XX gs. otrajā pusē. Okeāna dibena reljefa izpēte. Zemeslodes izpēte ar 

distancionālajām jeb aerokosmiskajām metodēm. Mūsdienu lielākie ceļojumi un ceļotāji. Mūsdienu 

ģeogrāfiskie atklājumi. 

LATVIJAS TERITORIJAS ĢEOGRĀFISKĀ IZPĒTE. Latvijas teritorijas izpēte līdz 1917.gadam. 

Krievijas ģeogrāfijas biedrība un Rīgas dabas pētnieku biedrība. Latvijas teritorijas izpēte laikā starp 

abiem pasaules kariem. Latvijas izpēte pēc 1944.gada. 




1. Kršivskijs P., 2000. Ievērojamie jūrasbraucēji. Lielvārds. 63 lpp. 

2. Salentiny F., 2002. Encyclopedia of World Explorers. Edit. Werner Waldmann. – Dumont Monte, - 

419 pp. 

3. Магидович И.П., Магидович В.И., 1982. Очерки по истории географических открытий. В 5-ти 

т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 1-ый. -Москва: Просвещение. –288 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 2-oй. -Москва: Просвещение. –399 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 3-ий. -Москва: Просвещение. –319 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 4-ый. -Москва: Просвещение. –335 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т 5-ый. -Москва: Просвещение. –223 стр. 

8. Магидович И., Магидович В., 2003. Очерки по истории географических открытий. Эпоха 

великих открытий. Москва: ЗАО Центрполиграф. –639 стр. 


1. Arturs Lielais.Konkistodori.Rīga “Liesma” 1979 

2. Birgins Luks. Noklusētie Arheologijas Atklājumi.”Avots”, 2000. 

3. Bixby William., 1961. The Race To The South Pole.- New York: Longmans, Green and Co.- 216 pp. 

4. Dunsdorfs E.,1984. Kurzemes karakartes (17. un 18. gadsimtenī). -Melburna: Kārļa Zariľa fonds. - 

178 lpp. 

5. Dunsdorfs E., 1986. Lielvidzemes kartes (17. un 18. gadsimtenī). -Melburna: Kārļa Zariľa fonds. - 

247 lpp. 

6. Dunsdorfs E., 1991. Skaistā Latgale. Latgales vēsturiskās kartes. Melburna, Kārļa Zariľa fonds. 392

lpp. 

7. Dzērve E., 1961. Ceļojumi un ģeogrāfiskie atklājumi. - Rīgā: LVI, - 212 lpp. 

8. Ganguss A. Zemes katastrofu noslēpumi. Rīga: “Zinātne” 1983 

9. Gorbovskis A. Fakti , minējumi, hipotēzes. Rīga “Zvaigzne”1992 g. 

10. Gimbutiene M., 1994. Balti aizvēsturiskajos laikos. Etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. – 

Rīga: Zinātne, -226 lpp. 

11. Ģeogrāfiskā izglītība Latvijā, 1991. –Rīga: LĢB tēzes, -120.lpp. 

12. Heijerdāls T., 1957. Ceļojums ar “Kon-Tiki”. No norvēģu val. tulk. E.Kliene. -Rīga: LVIzd, - 278 

lpp. 

13. Heijerdāls T., 1959. Aku-aku. Lieldienu salas noslēpums. No norvēģu val. tulk. E.Kliene. -Rīga: 

LVIzd., - 318 lpp. 

14. Kondratovs A. Triju Okeānu Noslēpumi.”Zinātne”,1978 

15. Jakovļevs A. Roalds Amundsens. Latvijas valsts izdevniecība Rīgā 1963 

16. Kūns N., 1985. Zelta aunāda: Sengrieķu mīti un varoľteikas. No kr. val. tulk. G.Lukstiľń. 2.izd. - 

Rīga: Liesma, - 444 lpp. 

17. Langbeins V.J., 1996. Pēdējo 2500 gadu lielās mīklas. - Rīga: Avots, - 215 lpp. 

18. Lange P.V. Kristofors Kolumbs. -Rīga: Sprīdītis, 1992. 

19. Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība., 1982. Atb. red. G.Berklavs. –Rīga, Avots, - 172 lpp. 

20. Lielais A. , 1967. Karavellas iziet okeānā (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, -254 lpp. 

21. Lielais A. Konkistadori (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 1969. 

22. Lielais A. Inku zelts (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 1970, -298 

lpp. 

23. Lielais A. Uz musonu krastiem (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 

1972. 

24. Lielais A., 1976. Lejup pa amazoľu upi (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, - 250 lpp. 

25. Lielais A. Pāri melnajam kontinentam(no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, 1978. 

26. Lielais A. Pie Zambezi un Njasa ezera (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, 1979. 

27. Lielais A. Nīlas izteku meklējot (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 

1981. 

28. Nezināmais par zināmo, 1998. Red S.Ratniece. - Rīga: Seiva. – 346 lpp. 

29. Olivjē Ţ., 1970. Vikingu jūras brauciens. –Rīga: Liesma, - 150 lpp. 

30. Senkevičs J. Uz "Ra" pāri Atlantijas okeānam (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). - 

R., Liesma, 1976. 

31. Stingls M. Zvaigņľu pielūdzēji (no sērijas “Apvārsnis”). -Rīga: Zinātne, 1986. 

32. Sullivan W., 1957. Quest For A Continent.- New York: McGraw-Hill Book Company, Inc.- 373 pp. 

33. The Great Atlas of Discovery, 1993. –London: Dorling Kindersley, - 64 pp. – 7 gab. 

34. Tūrs Heijerdāls. “Tigris” ekspedīcija. “Zinātne”, Rīga: “Zinātne”, 1985 

35. Ţukovskis N. Fregańu komandieri. -R., Liesma, 1977. 

36. Авадяева Е.Н., Зданович Л.И., 1999. 100 великих мореплавателей. -Москва: Вече, -512 стр. 

37. Архенгольц Ф., 1992. История флибустьеров. Пер.с фр. –Минск: Коллегиум, – 160 стр. 

38. Астахова В.Г., Дубровский Е.В., Жерневская И.И. и др., 1983. Мир вокруг нас: Беседы о мире 

и его законах. Cост. Дубровский Е.В. 3-е изд., испр. и доп. -Москва: Политиздат. – 175 стр. 

39. Атлас географических открытий, 1998. Пер. с англ. Пред. Дж. Хеминга, директора Кор. 

Геогр.общ. -Москва: БММ АО, - 248 стр.,илл. 

40. Джеймс П., Торп Н.,1997.Древние изобретения. Чудеса давно минувших дней! Минск, 

Попурри-756.стр. 

41. Вартаньян Э., 1996. История с географией (или имена собственные на карте мира во времени 

и пространстве). Каменск-Уральский Свердловской области: Калан; Самара: Издательский 

дом “Бахрах”, - 224 cтр. 

42. Варшавский А., 1978. Колумбы каменного века. Москва, Знание. – 159 стр. 

43. Горнунг М.Б., Липец Ю.Г ,Олейников И. Н. История открытия и исследования африки.

Издательство «Мысль» Москва 1973 

44. Дубровская.O, 2002. Краткая история географических открытий. Москва, Рипол Классик, 508 

стр. 

45. Джеймс П., Мартин Дж., 1988. Все возможные миры. История географических идей. Пер. с 

англ. Л.Н.Кудряшевой. - Москва: Прогресс, - 672 стр. 

46. Фрейкин З.Г. 1990, Н.Н. Баранский. Замечательные географы и путешественники. Москва. 

Мысль.- 127 стр 

47. Джеймс П., Торп Н., 1997. Древние изобретения. Пер. с англ. -Минск: Поппури. - 768 стр. 

48. Каневский З., 1991. Загадки и трагедии Арктики. Москва, Знание. – 192 стр. – 3 gab 

49. Кузнецов И.В.1962. Люди Русской науки. Очерки о выдающихся деятелях естесвознания и 

техники.Геология география. Москва. Гос. Изд. Физико- математической литературы.-580 стр 

50. Жекулин В.С., 1989. Введение в географию: Учеб. Пособие. -Ленинград: Изд-во 

Ленининградского ун-та. - 272 стр. 

51. Непомнящий Н.Н. , 1990. Так кто же открыл Америку? Серия: “Знак вопроса” №11, 1990 г. - 

Москва: Знание, – 48 cтр. 

52. Скарлато Г., 1996. Занимательная география для детей и взрослых. -Киев: Альтерпрес, - 415 

cтр. 

53. Уингейт Ф., Миллард Э., 1995. Иллюстрированная мировая история. Викинги. Пер. с англ. 

Е.В.Комиссарова. _Москва: Россмэн, - 64 стр. 


“Вокруг Света” www.nationalgeographic.com 

“GEO” 

“National Geographic” 




History of geographic discoveries 


Piezīmes:

Nosaukums Novadpētniecība 




Zinātnes nozare Ģeogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Reģionālā ģeogrāfija 


Juris Soms, DU, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, lektors 

Ivars Matisovs, Rēzeknes Augstskola, Dabas zinātľu katedra, lektors 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs” studentiem. 

Kurss sniedz ieskatu novadpētniecības darba virzienos, padziļināti aplūkojot ģeogrāfiskās novadpētniecības 

galvenās darba formas un metodes. 

Kursa plāns: 

16 stundas- lekcijas, 16 stundas- praktiskie darbi un semināri. 

Lekcijas: 

1. Ievads kursā “Novadpētniecība”. Kursa mērķi un uzdevumi. 

2. Novadpētniecības saikne ar dabas, sociālajām un humanitārajām zinātnēm. 

3. Novadpētniecības vēsturiskā attīstība pasaulē un Latvijā. 

4. DU pieredze novada kompleksajā izpētē un aktuālie novadpētniecības uzdevumi. 

5. Ģeogrāfiskās novadpētnieciskā darba īpatnības izglītības iestādēs. 

6. Novadpētniecības darba formas un metodes. 

7. Ekskursija kā novadpētniecības darba forma. 

8. Novadpētniecības pētījumu objekti un darbā izmantojamie informācijas avoti. 

Praktiskie darbi un semināri: 

1. Iepazīńanās ar novadpētniecībā izmantojamo literatūru un citiem izziľas avotiem. 

2. Mācību ekskursija uz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. 

3. Novadpētnieciska rakstura informācijas ieguve no kartogrāfiskajiem avotiem. 

4. Seminārs “Dzimtā novada ģeogrāfisks un kultūrvēsturisks raksturojums”. 

5. Dabas pieminekļi, to uzskaites un reģistrācijas metodika. 

6. Fenoloģiskie novērojumi kā nozīmīgs novadpētnieciskā darba virziens. 

7. Mācību pārgājiens “Daugavpils pilsētvides ainavas kvalitātes novērtējums”. 

8. Seminārs “Daugavpils pilsētas ielu novadpētnieciskās izpētes rezultāti”. 


Diferencētā ieskaite. 


1. Asasfreja A. Ekskursija- mācību forma. Teorija un prakse.- Rīga: RaKa, 2001. 

2. Izprast, lai iemīlētu. Vides gidu rokasgrāmata.- R.: VARAM, Bērnu Vides skola, 2002. 

3. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība - aktīva vides izglītības darba forma. -D.: DPU izd. Saule, 1995. 

4. Jansons B. Skolotāju sagatavońana novadpētniecības darba organizēńanai skolā. -D.: DPU izd. Saule, 1996. 

5. Jurkons I. Novadpētnieka rokasgrāmata. -R.: Zvaigzne ABC, 1998. 


1. Gruberts D. Aiz Daugavas augsti kalni. Ģeogrāfiskie priekństati Augńzemes folklorā.- Daugavpils: Saule, 

2005. 

2. Jansons B. Augńdaugavas avoti. -D.: DPU izd. Saule, 1987. 

3. Jansons B., Cigle I. Latvijas diņākais. -D.: Saule, 1992. 

4. Jansons B. Novadpētniecība. Metodisks materiāls augstskolu studentiem. -D.: DPU izd. Saule, 1996. 

6. Lagzdiņa Ē. Pētīsim un sargāsim savus avotus. Metodiskie ieteikumi avotu izpētes darba organizēńanai.-

Rīga: Reģionālais Vides centrs, 2004. 

7. Melluma A., Danilāne D. Izziľas takas. -R.: Zinātne, 1986. 

5. Историческое краеведение.- Москва: Просвещение, 1969. 


“Vides vēstis” 

“Dabas un vēstures kalendārs” 

„Tāvu zemes kalendars” 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs” B daļa. 


Regional Studies. 


The course is intended for students of professional study programme “Teacher of Chemistry and Geography”. 

Main courses and ways of regional studies, general forms and methods of investigations. 

Piezīmes:

Nosaukums 







Juris Soms, Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors 


Fiziskā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, matemātiskās metodes dabaszinātnēs 


Zinātniski pētniecisko darbu un projektu ģeogrāfijā 

izstrāde un vadība 


Studiju kurss teorētiskā līmenī sniedz priekństatu par skolēnu zinātniski-pētniecisko darbu (ZPD) un 

projektu izstrādi ģeogrāfijā, ńo darbu nozīmi ģeogrāfiskajā izglītībā, to teorētisko, praktisko un zinātniski - 

metodisko saturu, kā arī skolotāja lomu skolēnu ZPD un projektu vadībā. Kursa sekmīgas apguves gaitā 

studenti praktiski iepazīstas ar skolā pieejamo un skolēnu zināńanu un prasmju līmenim atbilstońu 

ģeogrāfiska un ģeoloģiska rakstura pētījumu organizēńanu mācību procesa ietvaros, kā arī ārpusstundu un 

ārpusklases pasākumu laikā. Kurss sniedz pārskatu arī par ģeoloģijas ekspozīcijas vai (un) ģeogrāfiskās 

novadpētniecības muzeja ierīkońanu skolā. 


Lekcijas 16 akad.st., projekta praktiskā izstrāde 16 akad.st. 

IEVADS. Skolēnu ZPD, tā saturs, būtība un vieta ģeogrāfisko zināńanu apguves sistēmā. ZPD galvenās 

iezīmes un formas, zinātnisko, metodoloģisko un publicitātes principu ievērońanas nozīmīgums. 

Ģeoloģisko un ģeogrāfisko pētījumu organizēńanas skolā nepiecieńamība, vispārizglītojońais un 

valstiskais aspekts. 

SKOLĒNU ZPD PEDAGOĢISKI ASPEKTI. Skolēnu ZPD pedagoģiskie aspekti. Galvenie 

pedagoģiskie principi, iesaistot skolēnus ZPD. Informācijas ieguve, pētījuma plānońana, eksperimentālā 

darbība datu ieguvei, informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze, 

iepazīstināńana ar iegūtajiem rezultātiem un to apsprieńana. Skolēnu ZPD kā profesionālās orientācijas un 

zinātniskā potenciāla attīstīńanas sastāvdaļa. 

ZPD TEMATIKA. Skolēnu ZPD un projektu ģeogrāfijā tematika. Temata izvēles kritēriji, ZPD temata 

sasaite ar aktuālu globālo/reģionālo/lokālo problēmu un/vai pētījumu loku. ZPD kā novadpētnieciskā 

darba un apkārtnes ģeogrāfiskās izpētes darba sastāvdaļa. Ilgtspējīgas attīstības un /vai dabas aizsardzības 

aspekti, rajona (pagasta) dabas pieminekļi, virszemes ūdeľi, pazemes ūdeľi, veģetācija un tml. – pētījumu 

tematiskās grupas. Kompleksuma princips. 

ZPD SAGATAVOŠANĀS POSMS. Skolēnu ZPD sagatavońanās posms, plānońanas nepiecieńamība un 

saturs. Pētījumu objekta un pētījumu metodikas izvēle, zinātniskuma princips. Pieejamās informācijas 

avotu apkopońana, kritiskā izvērtēńana, atlase un kompilēńana. Pētījumu veikńanai nepiecieńamo un 

pieejamo resursu apzināńana. Pētījumu programmas laika (kalendārais) plānojums. Veicamo darbu 

sadalījums starp pētījumu grupas dalībniekiem. 

ZPD REALIZĀCIJAS POSMS. Skolēnu ZPD un projektu ģeogrāfijā realizācija – ilgtermiľa un 

īstermiľa pētījumi, individuālais un grupu darbs. Galveno pētījumu metoņu pielietońanas iespējas 

(novērojums, apraksts, eksperiments, aptauja u.c.). Matemātisko un statistisko prasību ievērońana pētījumu 

rezultātu ieguvē. Iegūto rezultātu verifikācija.

ZPD ATSKAITES SAGATAVOŠANAS POSMS. Pētījumu rezultātu apkopońana, analīze, datu 

matemātiski-statistiskā apstrāde un vizualizācija. ZPD noformēńana, darba struktūra, darba atskaites 

sagatavońana, prasības tehniskajam noformējumam. Informēńana par pētījumu rezultātiem, publicitātes 

princips. Prezentāciju sagatavońana (referāti, posteri jeb plakāti, stendi, MS PowerPoint prezentācijas u.c.). 

Ekspozīcijas izveidońana klasē vai skolas novadpētniecības muzejā. 

ZPD REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANAS POSMS. Paveiktā darba un iegūto pētījumu rezultātu kritiska 

izvērtēńana, sasniegtā salīdzināńana ar plānoto. SVID analīze, iespējamo trūkumu un kļūdu novērńanas 

iespējas. Jaunu pētījumu plānońana. Skolas novadpētniecības muzejs, tā struktūra, vadība, nozīme. 

Ģeoloģijas un ģeogrāfijas ekspozīcijas vieta un nozīme muzeja struktūrā. Muzeja darba specifika, darba 

formas un sabiedriskais aspekts. Muzeja loma mācību procesa pilnveidońanā un skolēnu profesionālajā 

orientācijā. 

ZPD ORGANIZĒŠANAS PRAKTISKĀ PIEREDZE. Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pētījumu 

organizēńana skolā. Tuvākās apkārtnes minerāli un ieņi. Rajona (pagasta, pilsētas) derīgie izrakteľi, to 

ģenēze, atradnes, tautsaimnieciskā nozīme. 

Dabas pieminekļi. Rajona (pagasta) ģeoloģiska un ģeomorfoloģiska rakstura dabas pieminekļi. 

Pieminekļu apzināńanas un pētīńanas metodika. Ieņu atsegumi, diņakmeľi, avoti, reljefa pozitīvās un 

negatīvās formas u.c. 

Pazemes ūdeľi un to nozīme, pazemes ūdeľu klasifikācija. Avoti, avotu ūdens ķīmiskais sastāvs. 

Avotu piesārľojums. Avotu meklēńanas un pētīńanas metodika skolā. Avotu izpētes dabaszinātniskā un 

ekoloģiskā nozīme. 

Mazo upju ģeogrāfiskā izpēte un vides stāvokļa noteikńana. Upes ūdens kvalitātes izvērtēńana, 

izmantojot monitoringa metodiku. Upju ūdens ķīmiskā un bakteoroloģiskā piesārľojuma noteikńana 

laboratorijas apstākļos. Mazās upes - ekskursiju un izpētes objekts skolā. Mazās upes - izziľas taku 

marńrutu sastāvdaļa. 

Skolēnu realizēto ZPD pozitīvā pieredze. Esońie skolu projektu tematiskie tīkli, iespējas tajos 

piedalīties. 




1. Cimdiľń P., Liepa R. Mazās upes. R.: Zinātne, 1983. - 58. lpp. 

2. Daugavpils rajona āru vārdi. R.: LU, 1992. - 91 lpp. 

3. Eniľń G. Tepat Latvijā. R.: Liesma, 1984. -188 lpp. 

4. Eniľń G., Jansons B. .Aizsargājamo laukakmeľu uzskaites un mērīńanas metodika. -R.:1991. -13 lpp. 

5. Jansons B. Augńdaugavas avoti. DPU: ”Saule”, 1993. - 21 lpp. 

6. Jansons B., Cigle I. Latvijas diņākais. Daugavpils, 1993. - 25 lpp. 

7. Jansons B. Skolotāju sagatavońana novadpētniecības darba organizēńanai skolā. DPU, 1994. - 36 lpp. 

8. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība – aktīva vides izglītības darba forma, DPU “Saule”, 1995. 

9. Latvijas upes. Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums. LU, R., 1993, 129 lpp. 

10. Latvijas PSR ģeoloģija. -R. : LZA,1961, - 515 lpp. 

11. Urtāne L., Urtāns A. Ūdens dzīvnieku un augu noteicējs. R.: BVS, 1997. -46 lpp. 

12. Urtāne L., Urtāns A. Kas ir upe? R.: BVS, 1997. - 27 lpp. 

13. Urtāne L., Urtāns A. Kā noteikt upes tīrības pakāpi. R.:BVS, 1997, - 30 lpp. 


54. Географический комплекс средней школы, -М.:Просвещение, 1978, - 143 с. 

55. Платонова В.И. Занимательная география. -Калининградское изд.: 1992, - 252 с. 

56. Сироткин В. И. Самостоятельные и практические работы по географии, VI- Х .М. 

Просвящение,1991. 

57. Современные экзогенные процессы и методы их исследования// Сб. cтатей. ЛГУ -Р.: 1982, - 

160 c. 


“Vides vēstis” „Skolotājs” 

“Sākums” “Izglītība un kultūra”




Organizing and management of research and scientific projects in geography 

Kursa anotācija angļu valodā:

Kursa nosaukums FIZIKAS MĀCĪBU METODIKA 




Zinātnes nozare Fizika 

Zinātnes apakšnozare Fizikas didaktika 


Lolita JONĀNE, Dr. paed. Fizikas katedras docente 

Antonijs Salītis, Dr phys. Asoc. profesors 


Vispārējās fizikas kursa zināńanas 


Fizikas mācību metodikas kursa galvenais mērķis ir nodrońināt topońo fizikas skolotāju zināńanu, 

profesionālo prasmju un metodisku paľēmienu apguvi mūsdienīgai mērķtiecīgai un racionālai fizikas 

mācību procesa organizēńanai skolā. 

Kurss nodrońina iespēju apgūt fizikas mācību metodikas teorētiskos un praktiskos aspektus, lai īstenotu 

LR IZM apstiprināto fizikas standartu prasības pamatizglītībā un vidējās izglītības pakāpē. Plańi tiek 

akcentētas svarīgākās pedagoga profesionālās kompetences: 1)vispārīgās zināńanas par fizikas mācību 

mērķiem, uzdevumiem, saturu, metodēm; 2) attīstītas prasmes mācību procesa organizēńanā, skolēnu 

mācīńanās veicināńanā, ievērojot viľu vecuma īpatnības un pedagoģijas atziľas. Studiju kursā studenti 

apgūst mācību procesa plānońanas prasmes. 

Kursa plāns: 


Vispārīgie jautājumi 

1. Fizikas mācību metodikas mērķi saturs, uzdevumi. Ieskats dabaszinātľu mācīńanas vēsturē. Fizikas 

mācīńana Latvijā. Ievērojamākie fizikas mācību grāmatu autori un metodiķi. 

2. Dabaszinātľu izglītības konceptuālais modelis. Valsts pamatizglītības standarts. Jomas „Tehnoloģiju 

un zinātľu pamati” raksturojums. Izglītońanās aspekti dabaszinātnēs. Pamatizglītības standarts 

fizikā. Fizikas mācību mērķi un uzdevumi. Mācību satura komponenti (zināńanas, prasmes, 

attieksmes) . 

3. Mūsdienīgs mācību process un tā raksturojums. Konstruktīvisma, kognitīvisma un biheiviorisma 

pieejas integrācija fizikas mācību procesa organizēńanā. 

4. Sistēmpieeja mācību procesa plānońanā. Trīslīmeľu plānońana: standarts – programma; programma 

– tematiskais plāns; tematiskais plāns – stundas plāns. Tematiskā plāna struktūra. Tematisko plānu 

izstrāde. 

5. Mācīńanas un mācīńanās stili. H. Gardnera, D.Kolba, B. Makartijas mācīńanās modeļi. Fizikas 

mācību darba formu sistēma. Fizikas mācību metodes, to klasifikācijas. Mācību metožu izvēles 

noteicošie faktori. 

6. Mācību mērķi kognitīvajā jomā (Blūma talsonomija) Daudzveidīgu un sistematizētu jautājumu 

formulēšana fizikālo situāciju analīzei un izvērtēšanai. 

7. „Prāta vētras” metodes izmantošanas nolūks un organizēšana. Priekšzināšanu strukturēšana 

kā metodiskais paņēmiens skolēnu pieredzes apkopošanai („atskaites sistēmas” veidošanai). 

8. Mācību grāmatas izmantošana mācību procesā. Stratēģijas darba ar tekstu organizēšanai. 

Situāciju analīze kā mācību metode fizikā. 

9. Rakstīšana fizikas mācību procesā. LAVT metode. Argumentētas esejas struktūra un 

vērtēšanas kritēriji. 

10. Diskusiju metodes izmantońana komunikatīvo prasmju un skolēnu attieksmes veidońanā. 

11. Pētnieciskā darbība un tās loma izziľas prasmju attīstīńanai. Zinātniskās izziľas ceļń. Laboratorijas 

un pētniecisko darbu plānońana, norise, vērtēńana. Vērtēńanas kritēriju izstrāde. 

12. Vizualizēńana un modelēńana fizikas mācību procesā. Informācijas tehnoloģiju izmantońanas

iespējas. Prasības Power Point prezentāciju veidońanai un izmantońanai mācību procesā. Virtuālie 

eksperimenti un datorsimulācijas. CD un Internet resursi kā informācijas un vizuālo materiālu avots. 

Prezentāciju vērtēńanas kritēriju izstrāde 

13. Vērtēńanas loma mācību procesā. Vērtēńanas formas un metodes. Vērtēńanas mērķi. Formatīvā un 

summatīvā vērtēńana. Vērtēńanas kritēriji. Pańvērtējums. 

14. Mācību stundas plāna izveide. Skolēnam sasniedzamā rezultāta plānońana un izvērtēńana. Atsevińku 

stundu (stundas fragmentu) plānońana un modelēńana. 

Pamatizglītības fizikas kursa saturs un mācību metodika 

15. 8. kl. tēmas „Ko mācās fizikā” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību 

procesa organizēńanas metodes. Izziľas intereses radīńanas paľēmieni. 

16. 8. kl. tēmas „Gaisma un krāsas” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. Izpratnes 

par eksperimenta lomu dabas fizikalo parādību izpētē veidońana. 

17. 8. kl. tēmas „Skaľa” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 

organizēńanas metodes. 

18. 8. kl. tēmas „Siltums” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 


19. 8. kl. tēmas „Kustība” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 


20. 8. kl. tēmas „Mijiedarbība un spēks” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un 

mācību procesa organizēńanas metodes. 

21. 9. kl. tēmas „Elektriskās ķēdes” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un 

mācību procesa organizēńanas metodes. 

22. 9. kl. tēmas „Elektromagnētiskie viļľi” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. 

Vienota priekństata par elektromagnētiskajām parādībām veidońana. 

23. 9. kl. tēmas „Efektīvs un videi draudzīgs enerģijas lietojums” satura galvenie akcenti: izpratnes par 

energoefektivitāti un racionālu enerģijas lietojumu veidońana. 

24. 9. kl. tēmas „Fizika un tehnika” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. 

Konstruēńanas un modelēńanas prasmju apguve. 

25. 9. kl. tēmas „ Novērojamais Visums” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti, 

Darba ar informāciju un tās sistematizācijas prasmju apguve. 

Vidējās izglītības fizikas kursa saturs un mācību metodika 

26. Vidējās izglītības fizikas standarts. Standarta struktūra. Mācību mērķis - dabaszinātniskās izpratības 

pilnveidońana. Dabaszinātniskās izpratības jēdziens. 

27. Vidējās izglītības fizikas mācību priekńmeta paraugprogramma. Ieteicamā mācību satura apguves 

secība. Mācību un metodikie līdzekļi fizikas mācīńanai vidusskolā. 

28. 10. klases fizikas kursa tēmu „Eksperimentālais un pētnieciskais darbs fizikā”, „Ķermeľu kustība”, 

„Mijiedarbība un spēks”, „Gravitācija un kustība gravitācijas laukā”, „Enerģija un impulss” 

„Mehāniskās svārstības un viļľi” saturs, tematiskā plāna izveide, skolēnam sasniedzamajam 

rezultātam atbilstońu mācību metoņu izvēle. Mācību stundu stundu plānu izveide, modelēńana un 

analīze. 

29. 11. klases fizikas kursa tēmu „Gāzu likumi”, „Siltums un darbs”, „Vielu fizikālās īpańības”, 

„Elektriskie lādiľi un elektriskais lauks”, „Elektriskā strāva”, „Elektromagnētisms” saturs, tematiskā 

plāna izveide. Mācību stundu plānu izveide, modelēńana un analīze. Ppt prezentāciju veidońana. 

30. 12 klases tēmu „Elektromagnētiskās svārstības un radioviļľi”, „Apgaismojums un attēli”, Gaismas 

viļľi”, Atoma un atoma kodols”, „Mūsdienu tehnoloģijas”, „Pasaules uzbūve” saturs. Tematisko 

plānu veidońana. Mācību stundu plānu izveide un modelēńana. Internet tīkla datordemonstrējumi un 

datorsimulācijas. 


Apgūtas zināńanas un prasmes mūsdienīgai fizikas mācību procesa nodrońināńanai pamatskolā un 

vidusskolā (ģimnāzijā). Ir dziļa izpratne fizikas mācību mērķiem, uzdevumiem, līdzekļiem, mācību 

procesa plānońanu, skolēnu sasniegumu pārbaudi un vērtēńanu, prasmes izvēlēties mācību saturam 

atbilstońas mācīńanas un mācīńanās metodes un paľēmienus. 

Diferencēta ieskaite, eksāmens


1. Albrehta D. Didaktika. – R.: RaKa, 2001. 

2. Beļickis I. Vērtīborientēta mācību stunda. –R.: RaKa, 2000. 

3. Geidņs N.L., BerlinersD.C. Pedagoģiskā psiholoģija .-R.: Zvaigzne ABC, 1999 

4. Gorbāns I. Dators fizikas laboratorijā skolā. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

5. Hahele R. Pańnovērtējums mācību procesā. RaKa, 2006. 

6. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas 

un tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

7. Krastiľa E., Pipere A. Mācību sasniegumu pańizvērtēńana. Teorija. Pieredze.Prakse- R..: RaKa, 

2004. 

8. Kompetence dabaszinātnēs, matemātikā un lasīńanā – ieguldījums nākotnei. Latvija OECD valstu 

starptautiskajā skolēnu novērtēńanas programmā 2006. (2007). – Rīga: LU PPF IPI. – 140 lpp 

9. Lapiľa L., Rudiľa V. Apgūsim demokrātiju. Interaktīvās mācīńanas metodes; R: Zvaigzne ABC; 

1997.,135.lpp. 

10. Nākotnes izglītības meti UNESCO starptautiskās komisijas „Izglītība divdesmit pirmajam 

gadsimtam” ziņojumā.(2000). Rīga: Vārti.- 105 lpp. 

11. Pamatizglītības un vidējās izglītības standarts fizikā.- http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/info.shtml 

12. Ņogla I. Didaktikas teorētiskie pamati”, RaKa, R.: 2001 

13. Experiential Learning Cycles. 

http://wilderdom.com/experiential/elc/ExperientialLearningCycle.htm#BreakStages 

14. The Experiential Learning Cycle http://www.learningandteaching.info/learning/experience.htm 

15. Lorsbach A. W .The Learning Cycle as a Tool for Planning Science Instruction. 

http://www.coe.ilstu.edu/scienceed/lorsbach/257lrcy.htm 

16. David a. Kolb on experiential learning. http://www.infed.org/biblio/b-explrn.htm 

17. Zoller U. Innovative STES Teaching Towards Scientific and Technological Literacy for All in the 

New Millenium. In: Science and Technology Education in New Millenium: 3 rd IOSTE symposium 

for Central and East European Countries, 2000 

18. Бугаев А.И. Методика преподавания физики в средней школе. Теоретические основы. - 

Мockвa: Просвещение, 1981. 

19. Правила организации урока с использованием проблемности. http://metodf.narod.ru/metod_ur.htm 

20. Bиноградов С. Методика преподавания физики. Методическое пособие. Lielvārde „Lielvārds”, 

2003. 

21. Кукушин В.С. ДИДАКТИКА (теория обученя). Москва: ИКЦ «МарТ», 2003 (368 стр.). 


1. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 8.klasei–Lielvārde:Lielvārds, 1997. 

2. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 9.klasei–Lielvārde:Lielvārds, 2000. 

3. Krūmiľń J., Puķītis P. Fizika 10. klasei. - R.: ZvaigzneABC, 1998. 

4. Krūmiľń J., Puķītis P. Fizikas praktiskie darbi 12. klasei: - R.: Zvaigzne, 1993. 

5. Ńilters E., Fizika 8. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 1998. 

6. Ńilters E. Sakss N. Fizika 9. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2000. 

7. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 10. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2004. 

8. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 2006. 

9. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 12. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 2008. 

10. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei. Skolotāja grāmata. – „Lielvārds”, 2006. 

11. Ńilters E., Gribuste M. Fizikas burtnīca 8.klasei – Lielvārde:Lielvārds, 2000. 

12. Ńilters E., Dzērve U. Fizikas burtnīca 9.klasei – Lielvārde:Lielvārds, 2001. 

13. Vilks I. Fizika 8. klasei. Lielvārds, 2007. 

14. Vilks I. Fizika 9. klasei. Lielvārds, 2008. 

15. Zaķis J. Mācība par vielu: Mācību palīglīdzeklis. - R.: Zvaigzne, 1990. 

16. Малафеев Р.И. Проблемное обучение физике в средней школе. - М.: Просвещение, 1980. 

17. Шодиев Д. Мысленный эксперимент в преподавании физики. - М.: Просвещение. - 1987. 

18. Зверева Н.М. Активизация мышления учащихся на уроках физики. - М.: Просвещение, 1980. 

Усова А.В., Бобров А.А. Формирование учебных умений и навыков учащихся на уроках физики. - 

М.: Просвещение, 1988 

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

22. Electronic Journal of Science Education. http://wolfweb.unr.edu/homepage/jcannon/ejse/ejse.html 

23. Internet TESL Journal. 

24. The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/ 

25. Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 

26. Journal of Baltic Science Education http://www.jbse.webinfo.lt/journal.htm 

19. “Физика в школе”. 


2. līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Vidējās izglītības fizikas un matemātikas 

skolotājs” B.daļa 


Methods of teaching physics 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities for contemporary and effective 

physics teaching and organizing learning process at school. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums FIZIKAS DEMONSTRĒJUMU EKSPERIMENTI 








Valfrīds PAŃKEVIĈS, Dr. Phys., profesors 



Kurss paredz uzskatāmības principa īstenońanas iespējas fizikas mācīńanā, galveno uzmanību veltot 

skolas fizikas demonstrējumu eksperimentu tehnikas un metodikas apguvei. Studenti apgūst prasmes 

rīkoties un organizēt skolēnu darbu ar laboratorijas un sadzīves ierīcēm un mērķtiecīgi analizēt 

eksperimentā novērotās parādības un likumsakarības. 

Kursa plāns: 

32 laboratorijas un praktiskie darbi 

1. Uzskatamības principa īstenońanas iespējas un nepiecieńamība fizikas mācību procesā. 

2. Fizikas kabinets, tā materiāli tehniskais nodrońinājums. Vispārīgās lietońamas ierīces: taisngrieņi, 

mērinstrumenti, projekcijas aparāti. 

3. Komplekts Easy Sense (datu savācējs un sensori). Sensoru un datorprogrammu izmantońana fizikālo 

parādību un procesu novērońanai un pētīńanai. 

4. Didaktiskās prasības demonstrējumu eksperimentam. 

5. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot mehāniskās parādības un likumus. Tehnika un metodika. 

6. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot siltuma parādības un likumus.Tehnika un metodika. 

7. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot elektromagnētiskās parādības un likumus. Tehnika un metodika. 

8. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot optiskās parādības un likumus. Tehnika un metodika. 


Zina, prot izvēlēties nepiecieńamās ierīces un metodiski pareizi demonstrēt skolas fizikas programmā 

ieteicamos demonstrējumu eksperimentus. 

Eksāmens 


1. Demonstrējumi pamatskolas fizikas kursā: Eksperimentāls metodiskais līdzeklis. Sast. Podiľa L. - R.: 

Zvaigzne ABC. 

2. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā. I. daļa. Mehānika un hidromehānika. 

Materialus apkopojuńas L. Jonāne, S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1997. 

3. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā.. 2. daļa. Elektromagnētisms. Materialus 

apkopojuńas L. Jonāne, S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1998. 

4. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā 3. daļa Optika. Materialus apkopojuńas L. Jonāne, 

S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1999. 

5. Dzerviniks J. Demonstrjuma eksperimenta modelis mehānikā skolas fizikas kursā. 

6. Galviľń J. Fizikas eksperimentu demonstrējumi. - R.: Zvaigzne, 1989. - 162 lpp. 

7. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un 

tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

8. Буров В., Зворыкин Б., Покровский А., Румянцев И. Демонстрационный эксперимент по 

физике в старших классах. Часть 1. – Москва.: Просвещение,1967.

9. Буров В., Зворыкин Б., Покровский А., Румянцев И. Демонстрационный эксперимент по 

физике в старших классах. Часть 2. – Москва: Просвещение,1967. 

10. Горев Л. Занимательные опыты по физике: Пособие для учителей. – Москва: Просвещение, 

1988. 

11. Van CleaveJ. 200 Experiments. John Wiley & Sons, Inc., 1993. 


1. Press H. J. No rotaļām uz zināńanām.-R.: Zvaigzne, 1990. 

2. Robinsons, T. Krāj zināńanas. Aizraujońi eksperimenti bērniem. „Kontinents”, 2001. 

3. Усова А.В., Бобров А.А. Формирование учебных умений и навыков учащихся на уроках 

физики. - М.: Просвещение, 1988 

4. http://micro.magnet.fsu.edu/electromag/java/faraday/index.html 

5. http://www.olympusmicro.com/primer/java/solarcell/index.html 

6. http://physics-animations.com/Physics/English/index.htm 

7. http://faraday.physics.utoronto.ca/GeneralInterest/Harrison/Flash/#em 



Otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Vidējās izglītības fizikas un 

matemātikas skolotājs” B.dala 


Physic’s demonstration experiments 


The aim of the course is to acquire technic and methods of school physic’s demonstration experiments and 

give practical abilities to do it. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums 








Valfrīds PAŃKEVIĈS, Dr. fiz. Fizikas katedras profesors 



FIZIKAS UZDEVUMU RISINĀŃANAS 

PRAKTIKUMS 

Galvenais kursa uzdevums ir veicināt studentu izpratni par daņāda veida uzdevumu nozīmi analītisko 

spēju attīstīńanā fizikas mācību procesā un veidot studentiem prasmes mācīt skolēnus risināt daņāda tipa 

fizikas uzdevumus. Tiek aplūkoti tipiskākie skolas fizikas kursa uzdevumi un to risināńanas metodika. 

Studenti vingrinās paaugstinātas grūtības pakāpes(olimpiāņu)uzdevumu risināńanā un sastādīńanā. 

Kursa plāns: 

32 laboratorijas un praktiskie darbi 

1. Fizikas uzdevumi. Uzdevumu klasifikācija (pēc veida, pēc grūtības pakāpes). Uzdevumu veidi. 

2. Trīslīmeľu uzdevumi, to izvēle atbilstońi mācību mērķiem. 

3. Testveida uzdevumu izmantońanas mērķi un sastādīńanas principi. 

4. Analītisko uzdevumu risināńanas metodes: analītiskā un grafiskā. 

5. Paaugstinātas grūtības kompleksu uzdevumu specifika. 

6. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi mehānikā, to analīze un risināńana. 

7. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi siltumfizikā, to analīze un risināńana. 

8. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi elektrodinamikā, to analīze un risināńana. 

9. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi optikā, to analīze un risināńana. 

10. Pārbaudes darbu sastādīńana un vērtēńana. 

11. Eksāmena darba izveides principi un vērtēńana. 


Apgūtas zināńanas, prasmes un iemaľas atbilstońi mācību mērķim izvēlēties un mācīt skolēnus risināt 

daņāda tipa fizikas uzdevumus, tai skaitā paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumus. 



1. Beizīters L. Molekulārfizikas uzdevumi: analize un atrisinājumi.- R.: Zvaigzne ABC 

2. Galviľń J. Fizikas uzdevumu risināńanas metodes un paľēmieni. - R.: Zvaigzne, 1979. 

3. Fizikas uzdevumu risināńana / Valtera A. red. - R.: Zvaigzne, 1982. 

4. Zoller U. Innovative STES Teaching Towards Scientific and Technological Literacy for All in the 

New Millenium. In: Science and Technology Education in New Millenium: 3 rd IOSTE symposium for 

Central and East European Countries, 2000, 14-20 


1. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 8. klasei.- Lielvārde: “ Lielvārds”, 1997. 

2. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 9. klasei.- Lielvārde: “ Lielvārds”, 2001. 

3. Cābelis A., Rodziľa I. Fizika vidusskolā. Testi. – R.: Rīgas 15. arodvidusskola, 1997.

4. Cābelis A. Pārbaudes darbi fizikā vidusskolām. 1.daļa, 2.daļa, 3.daļa – R.: “Pētergailis”, 2002. 

5. Cābelis A., Zariľń G. Individuālie uzdevumi fizikā. Mehānika. –R.: Mācību grāmata, 1996. 

6. Cābelis A., Zariľń G. Individuālie uzdevumi fizikā. Molekulārfizika un elektrodinamikas pamati. 

–R.: Mācību grāmata, 1996. 

7. Cābelis A., Zariľń G. Individuālie uzdevumi fizikā. Optika un kvantu fizika. –R.: 1997. 

8. Gailītis G., Rasmane V., Zeidmanis A. Fizikas uzdevumi 8. klasei: - R.: Zvaigzne, 1992. 

9. Gailītis G., Rasmane V., Zeidmanis A. Fizikas uzdevumu krājums 9. kl.: - R.: Zvaigzne, 1993. 

10. Galviľń J. Kvalitatīvie uzdevumi fizikā. - R.: Zvaigzne, 1984. 

11. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, 

matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

12. Fizikas uzdevumu risināńana / Valtera A. red. - R.: Zvaigzne, 1982. 

13. Krūmiľń J., Puķītis P. Fizikas praktiskie darbi 12. klasei. - R.: Zvaigzne, 1997 



16. Krūmiľń J. Uzdevumi fizikas olimpiādēs. - R.: Zvaigzne, 1982. 

17. Oganisjana K. Fizikas uzdevumi dzīves situācijās. - R.: Zvaigzne, 1995. 

18. Puķītis P., Eksperimentālie uzdevumu fizikā vidusskolai . R.: Zvaigzne ABC., 2003 

19. Puķītis P. Testi fizikā 10. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

20. Puķītis P. Testi fizikā 11. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1999 

21. Puķītis P. Testi fizikā 12. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

22. Puķītis P. Gatavosimies fizikas eksāmenam!. - R.: “Mācību apgāds NT” 1998. 

23. Ńilters E.,Reguts V., , Cābelis A. Fizika 10. klasei. Skalotāja grāmata. – Lielvārde, Lielvārds. 

24. Vinogradovs S. Fizikas uzdevumu krājums 11. un 12. klasei. – Lielvārds, 2006. 

25. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 10. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2004. 

26. Ńilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei.. – Lielvārde „Lielvārds”, 2006. 


http://www.liis.lv/fiz_olimp/ 

http://fn-serv.fmf.lu.lv/moodle/ 





Applied physics problem solving. 


Piezīmes:









Antonijs SALĪTIS, Dr. Phys. Asociētais profesors 

ALTERNATĪVĀS MĀCĪBU DARBA 

FORMAS FIZIKĀ 



Kurss nodrońina iespēju padziļināt izpratni par daudzveidīgu alternatīvu mācību darba formu un 

pielietojumu fizikas mācību procesa organizēńanā, apgūstot alternatīvo mācību darba formu un metoņu 

teorētiskos aspektus un praktiskās izmantońanas iespējas. Alternatīvo mācību darba formu un metoņu 

lietojums līdz ar zināńanu apguvi, veicina skolēnu sociālo prasmju un attieksmju veidońanos. 

Kursa plāns: 


1. Mācīńanas un mācīńanās paradigmu salīdzinājums. Ĉetri mācību modeļi: devēja, izaugsmes, dialoga, 

kritizētāja. Mācību situāciju amalīze no skolēna – skolotāja sadarbības viedokļa. 

2. Mācīńanās sadarbojoties. Grupu darba metodes, to pielietojums fizikas stundās. Grupu darba 

vērtēńanas kritēriji. 

3. Kooperatīvā mācīńanās fizikas zināńanu un prasmju apguvē, tās organizēńanas metodika. 

Kooperatīvās mācīńanās priekńrocības un trūkumi. 

4. Didaktiskās spēles fizikas apguvē. Didaktisko spēļu veidi, to pedagoģiskie aspekti. 

5. Formālās un neformālās izglītības integrācija fizikas apguvē. 

6. Mācību ekskursijas. Tematikas izvēle, sagatavońana, norise, pēcekskursijas darbs. 

7. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba un projektu izstrādes organizēńana. Skolēnu ZPD pedagoģiskie 

aspekti. ZPD izstrādes posmi: Informācijas ieguve, pētījuma plānońana, eksperimentālā darbība datu 

ieguvei, informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze, darba noformēńana, 

iepazīstināńana ar iegūtajiem rezultātiem un to apsprieńana. Skolēnu projektu darba vērtēńanas 

kritēriju izstrāde un pańvērtējums. Skolēnu ZPD kā profesionālās orientācijas un zinātniskā potenciāla 

attīstīńanas sastāvdaļa. Fizikas konferences. 

8. Fizikas vakari. Fizikas pēcpusdienas. To sagatavońana. Radońās spēles, konkursi, to sagatavońanas 

vadīńana. Fizikas izstādes, to sagatavońana un rīkońana. 

9. Fakultatīvās nodarbības fizikā. 


Apgūtas zināńanas un izpratne par daudzveidīgu mācību metoņu un paľēmienu nepiecieńamību un un 

prasmes ńīs metodes un paľēmienus lietot, organizējot fizikas mācību satura – zināńanu un pētnieciskās 

darbības apguves un attieksmju veidońanas procesā skolēniem, atbilstońi pamatizglītības un vidējās 

izglītības standartu prasībām. 



1. Albrehta D. Didaktika. – R.: RaKa, 2001. 

2. Beļickis I. Vērtīborientēta mācību stunda. –R.: RaKa, 2000. 

3. Broks A. Izglītības sistemoloģija. –R.: RaKa, 2001.

4. Geidņs N.L., BerlinersD.C. Pedagoģiskā psiholoģija .-R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

5. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, 

matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

6. Laľina I. Ārpusklases darbs fizikā. - R.: Zvaigzne, 1982. 

7. Lapiľa I. Rudiľa V. Interaktīvās mācīńanas metodes. – R.: Zvaigzne ABC,1997. 

8. Lapiľa L. Projektu metode skolā. R.: Zvaigzne, 1999. 

9. Rubana I.M. Mācīties darot. – R.: RaKa, 2000. 


1. Турдикулов Э.А. Экологическое образование и воспитание учащихся в процессе обучения 

физике. - М.: 1988. 

2. INSPIRE projekta mājas lapa: http://www.inspire-project.eu/rationale.html?l=lv 


1. Electronic Journal of Science Education. 

http://wolfweb.unr.edu/homepage/jcannon/ejse/ejse.html 

2. Internet TESL Journal. 

3. The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/ 

4. Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 

5. Journal of Baltic Science Education http://www.jbse.webinfo.lt/journal.htm 

6. “Физика в школе”. 



matemātikas skolotājs” B.daļa 


Alternative methods and forms of teaching physics 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities about methods for rationale and 

effective physics teaching and organizing learning process at school, according educational standarts. 

Piezīmes:

Nosaukums Fizikālo procesu datormodelēńana 




Zinātnes nozare Starpnozaru 



E. Tamanis, Fizikas katedra, asociētais profesors 


Fizikas pamatkurss, matemātiskās analīzes pamatkurss, programmēńanas pamatkurss. 


Paredzēts specialitātē „Vidējās izglītības skolotājs ” „Fizikas, matemātikas skolotājs” studējońiem 

studentiem. 

Ńajā kursā tiek apskatīti fizikālu procesu datormodelēńanas pamatprincipi, svarīgākie procesu 

vienādojumi, daņu skaitlisko metoņu pielietojumi datormodelēńanā; tiek dots populārāko 

datormodelēńanas datorprogrammu apskats. 

Kursa plāns: 

Lekcijas: 16 st. 

Praktiskie darbi: 16 st. 

1) Datormodelēńana - principi, piemēri. 

2) Datormodelēńanas etapi, svarīgākie procesu vienādojumi. 

3) Skaitliskās metodes – kvadrātvienādojuma, augstāku pakāpju vienādojuma un sistēmas risinājums, 

noteiktā integrāļa risinājums. 

4) Skaitliskās metodes – ekstrēmu atrańana, pirmās kārtas diferenciālā vienādojuma risinājums. 

5) Skaitliskās metodes – otrās kārtas diferenciālā vienādojuma risinājums. 

6) Skaitliskās metodes – Furjē rindas, mērījumu kļūdu apstrāde. 

7) Skaitliskās metodes – kļūdas, algoritmu stabilitātes problēmas 

7) Fizikālo procesu modeļu apskats – ķermeľa kustība gravitācijas laukā + atmosfēra. 

8) Fizikālo procesu modeļu apskats – svārstības, spektrālā analīze. 

9) Fizikālo procesu modeļu apskats – elektriskais un magnētiskais lauks. 

10) Fizikālo procesu modeļu apskats – siltumstarojums, radioaktīvā sabrukńana. 

11) Datorprogrammu apskats – MatLab, Derive, Mathcad, Mathematica. 

12) Datorprogrammu apskats – ANSYS. 




1. Riekstiņš E. Matemātiskās fizikas metodes. Rīga : Zvaigzne, 1969.. 

2. Riekstiņš E. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Rīga : LVI, 1964. 


1. G. Jānis. Elektrisko reņīmu matemātiskā modelēńana . Rīga : RTU Izdevniecība, 2005. 

2. Ю.И. Рыжков. Решение научно-технических задач на персональном компютере. С. 

Петербург. 2000. 






Coputer modelling of physical processe. 


Course is attended for students of professional study program Teacher of Physics and mathematics. 

The course had see over basics of mathematical modeling of physical processes, most important 

mathematical models, some methods of numerical calculating, review of most popular computer programs 

for modeling. 

Piezīmes:








Antonijs SALĪTIS, Fizikas zinātľu doktors, asoc. profesors 

Lolita JONĀNE, Dr.paed. Fizikas katedras docente 



DABAS FUNDAMENTĀLIE LIKUMI UN TO 

LOMA ILGTSPĒJĪGĀ ATTĪSTĪBĀ 

Studiju kurss padziļina topońo fizikas skolotāju dabaszinātnisko, ekonomisko un ekoloģisko kompetenci, 

viedojot dziļāku izpratni par dabaszinātľu un savstarpējo saistību un visu dabaszinātľu mācību priekńmetu 

nozīmi jauno pilsoľu karjeras izvēlei un ikdienas dzīvei. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas 

1. Svarīgākie dabaszinātľu attīstības posmi. Dabaszinātľu loma cilvēces pasaules uzskata veidońanā 

un tehnoloģiju attīstības vēsturē. 

2. Dabas resursi un to racionāla apsaimniekońana Latvijā, Eiropā un pasaulē. 

3. Enerģijas jēdziens fizikā. Izsmeļamie un neizsmeļamie energoresursi. Enerģijas un masas saistības 

likums – pamats alternatīvo enerģijas raņońanas tehnoloģiju izveidei. 

4. Taupīga pieeja resursu izmantońanā un vides saglabāńanā - pamats ilgtspējīgai attīstībai. 

5. Pētījumu virzība dabaszinātnēs. Dabaszinātľu atklājumi – pamats materiālu, inņeniertehnisko 

ierīĉu un raņońanas tehnoloģiju attīstībai. 

6. Dabaszinātniskie pētījumi viedo materiālu un viedo sistēmu izveidē. To izmantońanas iespējas. 

Nanotehnoloģijas. 

7. Atklājumi elektromagnētismā un materiālzinātnē- pamats informācijas tehnoloģiju attīstībai. 

8. Vielu aprite dabā. Vides piesārľojuma problēmas. Rūpnieciskie un sadzīves atkritumi un to 

apsaimniekońana – ilgtspējīgas attīstības nepiecieńamais nosacījums. 

9. Dabaszinātľu sasniegumi bezatkritumu tehnoloģiju izveidē. Reciklēńana. 

10. Mijiedarbības jēdziens fizikā. Cilvēka un vides mijiedarbība. Cilvēka veselības un vides kvalitātes 

kopsaistība. 

11. Intelektuālie resursi un to loma informācijas tehnoloģiju laikmetā. 


Zināńanas un izpratne par dabaszinātľu un civilizācijas attīstības kopsaistību, prasmes , par dabaszinātľu 

mācību priekńmetu nozīmi pamatizglītībā un vidējā. 



1. Raľķis G. Eksaktā zinātne kultūras vēsturē. R.: Liesma 1999 

2. Bergmann – Shaefer. Lerbuch der Experimental physik. Band 1.-8. Walter de Gruyter, Berlin, New 

York,1998. 

3. Diekmann B., Heinloth K. Energie Taubner Studienbuecher, Physik Stuttgart 1997 –456 S. 

4. Physik. Themen, Bedeutung und Perspektiven physikalischer Forschung. Deutsche Physikalische 

Gesellschafte.V.November 2000. 

5. Frey Karl und Lang Manfred. Kognitionspsychologie und naturwissenschaftlicher Unterricht.

Cognitive Processes and Science Instruction. Verlag Hans Huber Bern Stuttgart Wien, 1973. 


1. Cutnell, Johnson. Physics. - 2 nd. ed. John Wiley & Sons, Inc., New York, 1992. - p. 931. 

2. Clugston M.J. The New Penguin Dictionary of Science, Penguin books, 1998 – 845 p 

3. Галузо И. Прикладная физика для школьников.Минск, Универсалпресс, 2005. Стр.344 


1. Elektroniskie ņurnāli „Energy” „Engeneering” „Material Science”, Environmental Science” 

„Earth and Planetary Sciences” saitā http://www.sciencedirect.com/ 

2. http://www.materialstoday.com/ 

3. „Terra” 

4. Electronic Journal of Science Education. 

5. UNESCO mājas lapa: http://www.unesco.org/en/esd/ 

6. DU Ilgtspejīgas izglītības institūta majas lapa: http://www.ise-lv.eu/publications.php?show=39 





Methods of teaching physics 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities for rationale and effective 

physics teaching and organizing learning process at school. 

Piezīmes:

Nosaukums Matemātikas mācību metodika I 




Zinātnes nozare Matemātika 



Alīcija Semjonova, Matemātikas katedra, lektore. 

Valentīna Beinaroviĉa, Matemātikas katedra, lektore. 


Nav. 


Modernā elementārā matemātika un matemātikas 

didaktika 

Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas 

skolotājs” studentiem. 

Kursā apgūst sākotnējas profesionālas skolotāja zināńanas un svarīgāko profesionālo prasmju izveides un 

attīstīńanas pamatus. 


32 lekcijas, 32 semināri. 

Vispārīgā metodika 

Matemātikas mācību metodikas priekńmets (saturs, mērķi, uzdevumi). 

Matemātikas metodikas attīstības vēsture. Metodiskā doma Latvijā. Matemātikas metodikas 

modernās tendences. 

Matemātikas mācību mērķi. Matemātika kā pasaules kultūras sastāvdaļa. Matemātika kā dabas 

izzināńanas instruments. Matemātika kā domāńanas veids. 

Matemātikas skolotāja darbības pamatveidi un metodisko prasmju saturs. 

Skolas matemātikas kursa uzbūve. 5.-12. klańu matemātikas programmas un mācību līdzekļu 

pārskats. Skolas matemātikas kursa galvenās saturlīnijas. 

Mācību vielas apguves procesa loģiski-didaktiskā struktūra. Matemātikas mācību posmi un 

prasības to organizācijai. Matemātikas mācību didaktiskie principi. 

Zinātniski-pētnieciskās metodes matemātikas mācību procesā. Novērojumi, mēģinājumi, 

mērījumi, to izmantońanas iespējas un nosacījumi daņādos mācību posmos (jaunās vielas uztveres 

sagatavońanas posmā, teorētisko zināńanu pielietońanas posmā utt.). Salīdzinājums un analoģija, to būtība. 

Salīdzinājuma un analoģijas izmantońana matemātikas mācībās (jaunās vielas izklāstā, uzdevuma 

risinājumu meklēńanā un atrisinājumā, hipotēzes formulējumā). Vispārinājums un abstrahēńana, to būtība 

un pielietońana matemātikas mācībās. Analīze un sintēze, indukcija un dedukcija, to būtība. Indukcijas 

izmantońana jaunās vielas uztveres posmā, hipotēņu veidońanā. Matemātiskās indukcijas metode. 

Matemātiskie jēdzieni, to definēńana, definīciju veidi. Galvenie definīcijas izveides posmi. 

Uzdevumi, kas nodrońina definīciju apguvi. 

Matemātiskie apgalvojumi un to loģiski matemātiskā analīze. 

Teorēmas un to pierādījuma mācību etapi. Nepiecieńamības un pietiekamības nosacījumi. Pierādījums no 

pretējā. 

Algoritmi un to loģiski matemātiskā analīze. Algoritma izveides etapi. Skolēnu darbība algoritmu 

apguvē. 

Mācību vielas atsevińķu tēmu loģiski matemātiskā analīze. 

Matemātiskie uzdevumi kā matemātikas mācību līdzeklis un skolēnu mācību darbības objekts. 

Analīzes un sintēzes pielietońana uzdevumu risināńanā. Siņetisku uzdevumu atrisinājuma posmi. Siņetisku 

uzdevumu risināńanas prasmju veidońana. Pierādījuma uzdevumu risināńanas posmi. Konstrukcijas 

uzdevumu risināńanas posmi.

Didaktisko uzdevumu sistēmas teorētisko zināńanu (jēdzienu, teorēmu, algoritmu) apguvei un 

pielietońanai, to kopīgās un atńķirīgās īpatnības. Didaktisko uzdevumu sistēmas izveide prasmju un 

iemaľu apgūńanai. Uzdevumu izmantońana mācību vielas apguves kontrolei. Skolēnu matemātiskās 

sagatavotības prasību diferenciācija daņādos mācību posmos. Skolēnu pańkontroles vajadzību veidońana. 

Uzdevumi skolēnu radońās darbības pieredzes izveidei. Eiristiskie uzdevumu atrisinājumu 

meklēńanas paľēmieni. 

Uzdevumi skolēnu vispārizglītojońo prasmju izveidei, to saikne ar matemātiskajiem uzdevumiem. 

Pańizglītońanās nepiecieńamības veidońana mācot matemātiku. 

Matemātikas stundas struktūra. Prasības matemātikas stundai. Vairāku stundu cikls, tā struktūra. 

Stundas plānońana un konspektu sastādīńana. Stundas analīze un pańanalīze. 

Skolēnu patstāvīgā darba organizēńana. Individuālā un diferencētā pieeja. Skolēnu darbības 

organizācijas formas daņādos mācību vielas apguves posmos (individuālā, frontālā, pāros, grupās), to 

izmantońanas nosacījumi, mērķi, tehnika. Mācību vielas apguves kontrole. Kontroles mērķi, veidi, 

līdzekļi, pāľēmieni. Skolēnu mācīńanās rezultātu vērtēńana. 

Matemātikas mācību līdzekļi (mācību grāmatas, didaktiskie materiāli, darba burtnīcas, tabulas, 

kodomateriāli, video), to izmantońana daņādos mācību posmos. Datoru izmantońana matemātikas mācību 

procesā. 

Ārpusklases darba mērķi un saturs. Matemātisko olimpiāņu organizēńanas un vadīńanas formas 

un metodika. 




1. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM ISEC, 1998. 

2. Pamatizglītības standarts matemātikā. Mācību satura departaments. - Rīga, 1992. 

3. Pamatizglītības priekńmetu standarti. - ISEC, 2006. 

4. Vidējās izglītības standarts matemātikā. Latvijas Republikas izglītības ministrija. - Rīga, 1993. 

5. E. Ģingulis. Kā mācīties matemātiku.~- Liepāja, 1997. 

6. E. Ģingulis. Kā saprast un iemācīties matemātiku.~- Rīga: RaKa, 2005. 

7. E. Ģingulis. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes.~- Rīga: RaKa, 2004. 

8. U. Grīnfelds. Skolēnu izziľas darbības aktivizēńana matemātikas stuľdās. – R.: Zvaigzne, 1985. 

9. I. Freinfelds, V. Ūsiľń. Mācību procesa pilnveide skolā. – R.: Zvaigzne, 1985. 

10. J. Mencis. Matemātikas metodika pamatskolā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

11. Vidusskolas didaktika. V. Skatkina redakcijā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

12. I. Ņogle. Didaktikas teorētiskie pamati.~- Rīga: RaKa, 2001. 

13. http:isec.gov.lv 

14. Методика преподавания математики в средней школе. Общая методика. Учеб. пособие для 

студентов пед. институтов. Составители Р.С. Черкасов, А.А. Столяр. - М.: Просвещение, 

1985. 

15. Методика преподавания математики в средней школе. Частная методика. Учеб. пособие 

для студентов пед. институтов по физ.-мат. спец. Составители В.И. Мишин. - М.: 



1. Лабораторные и практические работы по методике преподавания математики. Учебное 

пособие для педагогических институтов. Под ред. В.И. Лященко. - М.: Просвещение, 1988. 

2. И.А. Новик. Практикум по методике преподавания математики. – Минск: Вышэйшая 

школа, 1984. 

3. Н.М. Рогановский. Методика преподавания математики в средней школе. - Минск: 

Вышэйшая школа, 1990. 

4. Skolas mācību grāmatas un mācību līdzekļi. 


1. Ņurnāls “Математика в школе”. 

2. Ņurnāls “Skolotājs” . 

3. Avīze “Izglītība un kultūra”





Piezīmes:

Nosaukums Matemātikas mācību metodika II 










Matemātikas mācību metodika I 



didaktika 



Kursā aplūko pamatskolas un vidusskolas matemātikas kursa galvenās saturlīnijas un to mācību metodiku. 



Konkrētā metodika 

Skaitļu sistēmas mācība skolā. Daņādas pieejas skaitļa jēdziena ievieńanai un paplańināńanai. Parasto 

un decimāldaļu mācību metodika: pamatjēdzieni un to ieveńanas paľēmieni, prasmju izpildīt darbības 

(salīdzināt, saskaitīt, atľemt, reizināt, dalīt) veidońana. Pozitīvo un negatīvo skaitļu un darbību ar tiem 

mācību metodika. Teksta uzdevumu pamatveidi. Reālie skaitļi. Iracionālo skaitļu jēdziena ievieńana. 

Aritmētiskā sakne no skaitļa un tās īpańības. Darbību ar aritmētiskām saknēm lietońana skolas 

matemātikas kursā. Komplekso skaitļu mācību metodika. 

Identiskie pārveidojumi skolas matemātikas kursā: racionālo algebrisko (veselu un daļveida) 

izteiksmju un iracionālo izteiksmju identiskie pārveidojumi. 

Vienādojumu un nevienādību saturlīnijas attīstība skolas matemātikas kursā. Pamatjēdzieni un to 

ievieńanas paľēmieni daņādos mācību posmos. Vienādojumu veidi un to atrisinājumu paľēmieni. 

Vienādojumu un nevienādību sistēmas: pamatjēdzieni, veidi, atrisinājumu paľēmieni. Vienādojumu un 

nevienādību sistēmu lietojumi. 

Funkcijas jēdziens un tās ievieńanas veidi. Elementāras funkcijas pamatskolas algebras kursā, to 

īpańības, izpētes paľēmieni. Tipveida uzdevumi par funkcijas jēdziena pielietońanu. Trigonometriskās 

funkcijas skolas matemātikas kursā. Eksponentfunkcijas un logaritmiskās funkcijas mācību metodika 

skolā. 

Skolas ģeometrijas kursa loģiskā uzbūve. Iespējamās pieejas skolas ģeometrijas kursa izveidei. 

Ģeometrijas elementi un to mācību metodika 5.-6. klasēs. Pirmo teorēmu un pierādījuma uzdevumu 

mācību metodika. 

Trijstūru un daudzstūru mācību metodika. Trijstūru vienādības un līdzības pazīmes. Taisnleľķa 

trijstūru un daņādmalu trijstūru risināńanas tipveida uzdevumi. Regulāri daudzstūri un to īpańības. 

Riľķa līnijas un riľķa mācību metodika skolā: riľķa līnija, riľķis un to elementi, riľķa līnijas pieskare, 

centra leľķis un ievilkts leľķis, riľķa līnijā ievilkts trijstūris un ap riľķa līniju apvilkts trijstūris. 

Apvilkti un ievilkti daudzstūri. 

Ģeometriskie lielumi (garums, laukums, tilpums, loku leľķiskais lielums) un to mācību metodika 

skolā. 

Konstrukcijas uzdevumi skolas ģeometrijas kursā un to mācību metodika. 

Figūru pārveidojumi plaknē un telpā. Figūru pārveidojumu vieta daņādās skolas ģeometrijas mācību 

grāmatās. 

Vektora jēdziena ievieńanas veidi. Operācijas ar vektoriem plaknē un telpā un to mācību metodika. 

Planimetrijas un stereometrijas uzdevumu risināńana ar vektoru metodi.

Koordinātu metode plaknē un telpā: pamatjēdzieni un to izmantońana uzdevumu risināńanā. 

Paralelitātes un perpendikularitātes mācību metodika plaknē un telpā. 

Daudzskaldľi skolas ģeometrijas kursā un to mācību metodika. Daudzskaldľu ńķēlumu konstruēńana. 

Rotācijas ķermeľi, to mācību metodika skolas matemātikas kursā. 

Kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas elementi skolas kursā. 


Eksāmens. 


16. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM ISEC, 1998. 

17. Pamatizglītības standarts matemātikā. Mācību satura departaments. - Rīga, 1992. 

18. Pamatizglītības priekńmetu standarti. - ISEC, 2006. 

19. Vidējās izglītības standarts matemātikā. Latvijas Republikas izglītības ministrija. - Rīga, 1993. 

20. A.Andņāns, P.Zariľń. Matemātiskās indukcijas metode un varbūtību teorijas elementi. -R.: 

Zvaigzne, 1983. 

21. M. Buiķis, J. Carkovs, B. Siliľa. Varbūtību teorijas un statistikas elementi. - R.: Zvaigzne, 1997. 

22. Z. Gońa. Staistika. –Rīga, 2003. 

23. L. Grīnglazs, J. Kopitovs. Matemātiskā statistika ar datoru lietojuma paraugiem uzdevumu 

risināńanā. – Rīga, 2003. 

24. E. Ģingulis. Kā mācīties matemātiku.~- Liepāja, 1997. 

25. E. Ģingulis. Kā saprast un iemācīties matemātiku.~- Rīga: RaKa, 2005. 

26. E. Ģingulis. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes.~- Rīga: RaKa, 2004. 

27. U. Grīnfelds. Skolēnu izziľas darbības aktivizēńana matemātikas stundās. – R.: Zvaigzne, 1985. 

28. J. Mencis. Matemātikas metodika pamatskolā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

29. E. Vasermanis, D. Ńķiltere. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, 2003. - 186 lpp. 

30. Vidusskolas didaktika. V. Skatkina redakcijā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

31. I. Ņogle. Didaktikas teorētiskie pamati.~- Rīga: RaKa, 2001. 

32. http:isec.gov.lv 

33. Методика преподавания математики в средней школе. Общая методика. Учеб. пособие для 

студентов пед. институтов. Составители Р.С. Черкасов, А.А. Столяр. - М.: Просвещение, 

1985. 

34. Методика преподавания математики в средней школе. Частная методика. Учеб. пособие 

для студентов пед. институтов по физ.-мат. спец. Составители В.И. Мишин. - М.: 



1. I. Freinfelds, V. Ūsiľń. Mācību procesa pilnveide skolā. – R.: Zvaigzne, 1985. 

2. Skolas mācību grāmatas un mācību līdzekļi. 

3. Лабораторные и практические работы по методике преподавания математики. Учебное 

пособие для педагогических институтов. Под ред. В.И. Лященко. - М.: Просвещение, 1988. 

4. И.А. Новик. Практикум по методике преподавания математики. – Минск: Вышэйшая 

школа, 1984. 

5. Н.М. Рогановский. Методика преподавания математики в средней школе. - Минск: 

Вышэйшая школа, 1990. 



2. Ņurnāls “Skolotājs”. 

3. Avīze “Izglītība un kultūra” 





Nosaukums Matemātikas uzdevumu risināńanas praktikums I 







Ināra Jermaĉenko, Matemātikas katedra, lektore, 

Alīcija Semjonova, Matemātikas katedra, lektore, 



Nav. 



didaktika 



Kursā aplūko vienādojumu, nevienādību, kā arī to sistēmu risināńanas pamatmetodes. 


32 semināri. 

1. Reālā skaitļa modulis: definīcija, īpańības. Vienādojumi un nevienādības, kas satur moduli. 

2. Kvadrāttrinoms; tā saknes. Kvadrāttrinoma sadalīńana reizinātājos. 

Kvadrātnevienādības. 

3. Augstāku kārtu algebriskie vienādojumi, to risināńanas pamatmetodes: 

a) substitūcijas metode; 

b) sadalīńana reizinātājos, izmantojot grupēńanas paľēmienu un saīsinātās reizināńanas formulas; 

c) sadalīńanas reizinātājos, vispirms nosakot racionālās saknes; 

d) nenoteikto koeficientu metode. 

4. Daļveida racionālie vienādojumi. 

5. Algebrisko un daļveida racionālo nevienādību risināńana, izmantojot intervālu metodi. 

6. Iracionālie vienādojumi un nevienādības, to risināńanas pamatmetodes: 

a) pārieńana pie līdzvērtīgas sistēmas; 

b) substitūcijas metode; 

c) pilna kvadrāta izdalīńana zemsaknes izteiksmē; 

d) reizināńana ar speciāla veida izteiksmi. 

7. Eksponentvienādojumi un eksponentnevienādības; to risināńanas pamatmetodes: 

a) reducēńana uz algebriskiem vienādojumiem vai nevienādībām; 

b) logaritmēńanas metode; 

c) eksponentfunkcijas īpańību izmantońana; 

d) pārieńana pie līdzvērtīgas sistēmas. 

8. Logaritms: definīcija, īpańības. Logaritmisko izteiksmju pārveidońana. Logaritmiskie vienādojumi 

un nevienādības, to risināńanas pamatmetodes: 

a) pārieńana pie līdzvērtīgas sistēmas; 

b) reducēńana uz algebriskiem vienādojumiem vai nevienādībām; 

c) pārieńana pie logaritma ar citu bāzi. 

9. Trigonometrijas formulas. Trigonometrisko izteiksmju pārveidońana. Trigonometrisko 

izteiksmju vērtību aprēķināńana. Trigonometrisko identitāńu pierādīńana. 

10. Trigonometriskie pamatvienādojumi, to vispārīgie atrisinājumi un 

speciālgadījumi. Trigonometrisko vienādojumu risināńanas pamatmetodes: 

a) sadalīńana reizinātājos;

- grupējot; 

- lietojot summas pārveidońanas reizinājumā formulas; 

- lietojot reizinājuma pārveidońanas summā formulas; 

b) substitūcijas metode, 

- reducējot uz algebriskiem vienādojumiem; 

- lietojot universālo substitūciju; 

- lietojot substitūcijas t = sin x cos x, t = tg x ctg x; 

c) palīgargumenta izmantońana; 

d) divu vienāda nosaukuma trigonometrisko funkciju vienādības nosacījumu izmantońana; 

e) trigonometrisko funkciju īpańību izmantońana; 

f) nelīdzvērtīgu pārveidojumu izmantońana. 

11. Vienkārńākās trigonometriskās nevienādības, to risināńana, lietojot vienības riľķa līniju. 

Trigonometrisko nevienādību risināńanas pamatmetodes: 

a) reducēńana uz algebriskām nevienādībām; 

b) intervālu metode; 

c) pārieńana pie līdzvērtīgas nevienādību sistēmas. 

12. Vienādojumi, kas satur ciklometriskās funkcijas, to risināńanas pamatmetodes: 

a) reducēńana uz algebriskiem vienādojumiem; 

b) trigonometrisko operāciju ar ciklometriskajām funkcijām izmantońana. 

c) substitūcijas metode. 

13. Nevienādības, kas satur ciklometriskas funkcijas. 

14. Vienādojumu un nevienādību sistēmas ar diviem mainīgajiem. 




1. A. Andņāns, T. Ziļicka, O. Treilibs. Uzdevumi matemātikas olimpiādēs. - R.: Zvaigzne, 

1977. 

2. Eksponentvienādojumi, logaritmiskie vienādojumi un nevienādības: Metodisks 

palīglīdzeklis skolotājiem /sast. Ē. Pekarēviĉs/. - R.: Zvaigzne, 1979. 

3. D. Kriķis, P. Zariľń, V. Ziobrovskis. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 1. daļa. Algebra 

un analīzes elementi. - R.: Zvaigzne, 1994. 

4. Ē. Pekarēviĉs, A. Gustava, I. Strazdiľń. Trigonometrija vidusskolām. - R.: Zvaigzne, 1995. 

5. M. Skanavi redakcijā. Konkursa uzdevumu krājums matemātikā augstskolu reflektantiem. 

6. Ń. Trupins, A. Andņāns. Nevienādības vidusskolas matemātikas kursā: Materiāli 

fakultatīvajām nodarbībām 9.-11. kl. un augstsk. reflektantiem, II daļa. Iracionālās, 

trigonometriskās un transcendentās nevienādības. - R.: Zvaigzne, 1980. 

7. V. Ziobrovskis. Zināńanu pārbaude un vērtēńana, mācot profilkursu algebrā. - R., 1992. 

8. Бородуля И.Т. Тригонометрические уравнения и неравенства. Книга для учителя. – 

М.: Просвещение, 1989. 

9. Бородуля И.Т. Показательные и логарифмические функции (задачи и упражнения). 

Пособие для учителя. – М.: Просвещение, 1984. 

10. Вересова Е.Е., Денисова Н.С., Полякова Т.Н. Практикум по решению математических 

задач. – М.: Просвещение, 1979. 

11. Галицкий М.Я., Мошкович М.М., Шварцбурд С.И. Углубленное изучение курса 

алгебры и математического анализа. – М.: Просвещение, 1990. 

12. Дорофеев Г.В., Потапов М.К., Розов Н.Х. Математика: для поступающих в вузы. – 

М.: Дрофа, 1996. 

13. Задачи по математике. Уравнения и неравенства. Справочное пособие /Вавилов В. и др./. – 

М.: Наука, 1987. 

14. Зильберберг Н.И. Алгебра-9. Для углубленного изучения математики. – Псков, 1993. 

15. Зильберберг Н.И. Алгебра и начала анализа в 10 классе. Для углубленного изучения 

математики. – Псков, 1993. 

16. Литвиненко В.Н., Мордкович А.Г. Практикум по решению математических задач. 

Алгебра. Тригонометрия. – М.: Просвещение, 1984. 

17. Математика. Задачи вступительных экзаменов с ответами и решениями /Составители: 

Мельников И.И., Олехник С.Н., Сергеев И.Н./. – М., 1995. 

18. Муравей Л.А., Кулакова Р.Д., Миронов А.А., Симонов А.А., Гладышев В.М. Математика. 

Пособие для углубленного изучения математики для учащихся средних школ и

поступающих в технические университеты. – М.: БРИДЖ, 1994. 

19. Олехник С.Н. и др. Нестандартные методы решения уравнений и неравенств. – М.: изд-во 

МГУ, 1991. 

20. Панчишин А.А., Шавгулидзе Е.Т. Тригонометрические функции в задачах. – 

М.: Наука, 1986. 

21. Потапов М.К., Олехник С.Н., Нестеренко Ю.В. Конкурсные задачи по математике. – 

М.: АО ”Столетие”, 1995. 

22. Потапов М.К., Александров В.В., Пасиченко П.И., Вуколова Т.М. Функции. Уравнения. 

Неравенства. – М., 1995. 

23. Суконник Я.Н. Математические задачи повышенной трудности. – Киев: Радянска 

школа, 1985. 

24. Шарыгин И.Ф. Математика для школьников старших классов.- М.: Дрофа, 1995. 

25. Цыпкин А.Г., Пинский А.И. Справочное пособие по методам решения задач по математике 

для средней школы. – М.: Наука, 1983. 

26. http://www.liis.lv/ 


Skolas mācību līdzekļi un uzdevumu krājumi. 


Ņurnāls “Математика в школе”. 





Piezīmes:

Nosaukums Matemātikas uzdevumu risināńanas praktikums II 







Maruta Skrīvele, Matemātikas katedra, docente, 



Nav. 



didaktika 



Kursa mērķis ir sistematizēt zināńanas par elementārās ģeometrijas faktiem un metodēm, apgūt to 

pielietojumu uzdevumu risināńanā, aplūkot kombinatorikas uzdevumu veidus un risināńanu; statistikas 

elementus un statistikas metodes procesu analīzē; varbūtību aprēķināńana. 


64 semināri. 

Planimetrija 

Trijstūris. Sakarības starp trijstūra malām un leľķiem. Trijstūra viduslīnija, augstums, mediāna, 

bisektrise. Vienādi un līdzīgi trijstūri. Trijstūra laukums. 

Ĉetrstūri: paralelograms, rombs, taisnstūris, kvadrāts, trapece. To īpańības un pazīmes. Ĉetrstūra 

elementu un laukuma aprēķināńana. Līdzīgi ĉetrstūri. 

Riľķa līnija. Loks, horda, pieskare; to īpańības. Ar riľķa līniju saistītie leľķi. Krustisku hordu īpańība. 

No viena punkta vilkta sekanńu īpańība. Divu riľķa līniju savstarpējais novietojums. Riľķa līnijas un loka 

garums. riľķa un tā daļu laukums. 

Trijstūrī un ĉetrstūrī ievilktā riľķa līnija. Trijstūrim pievilktās riľķa līnijas. 

Ap trijstūri un ĉetrstūri apvilktā riľķa līnija. 

Stereometrija 

Taińľu, taisnes un plaknes, plakľu paralelitāte (definīcija, īpańības, pazīmes). 

Taisnes un plaknes perpendikularitāte (definīcija, īpańības, pazīmes). Slīpľu salīdzināńana. Attālums 

no punkta līdz plaknei. Triju perpendikulu teorēma. Leľķis starp taisni un plakni. 

Divplakľu kakts, tā mērīńana. Perpendikulāras plaknes. Trijplakľu kakts. 

Ńķērsas taisnes: definīcija, pazīme, īpańības, leľķis starp taisnēm, kopīgais perpendikuls. 

Daudzskaldľi. Piramīdas, to klasifikācija. Nońķelta piramīda. Prizmas, to klasifikācija. 

Paralēlskaldľi. Piramīdas un prizmas elementu, virsmas laukuma un tilpuma aprēķināńana. 

Rotācijas ķermeľi. Cilindrs. Konuss. Lode. Virsmas un tilpuma aprēķināńana. 

Kombinatorika 

Saskaitīńanas un reizināńanas likumi izlańu skaita noteikńanā. Permutāciju, kombināciju, variāciju 

skaitļu aprēķināńana ar formulām. 

Kombināciju īpańības. Paskāla trijstūris. Ľūtona binoma formula. 

Varbūtību aprēķināńana. 

Notikumu veidi. Gadījuma notikumu aprēķināńanas metodes. Varbūtību saskaitīńanas un 

reizināńanas teorēmas. 

Statistikas elementi. 

Datu attēlońana grafiski tabulās, korelācijas diagrammu lasīńanas vidējie lielumi. Moda, mediāna,

aritmētiskais vidējais. Izkliedes mēri: amplitūda, ģenerālkopas dispersija un standartnovirze, izlases 

dispersija un standartnovirze. 

IT lietońana statistisko datu attēlońanā un aprēķināńanā. 




1. A. Andņāns, E. Falkenńteine, A. Grava. Ģeometrija 7.-9. kl. – R.: Zvaigzne ABC, 1994 


1977. 

3. B. Āboltiľa, P. Ĉepuls. Ģeometrija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

4. V. Jegerevs u.c. (Skanavi red.). Konkursa uzdevumu krājums matemātikā augstskolu 

reflektantiem. – R.: Zvaigzne, 1980. 

5. D. Kriķis, P. Zariľń, V. Ziobrovskis. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 1., 2. daļa. – Rīga: 

Zvaigzne, 1997. 

6. V. Ziobrovskis. Pārbaudes darbi ģeometrijā ar uzdevumu risinājuma paraugiem vidusskolas 

profilkursam. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. 


8. Шарыгин И.Ф. Математика для школьников старших классов.- М.: Дрофа, 1995. 

9. K. Podnieks. Varbūtības. Uzdevumu atrisinājumi. - R.: LR IM, 1992. 

10. Вентцель Е.С., Овчаров Л.А. Теория вероятностей. Задачи и упражнения. – М.: Наука, 

1969. 

11. Виленкин Н.Я., Потапов В.Г. Задачник по теории вероятностей с элементами 

комбинаторики и математической статистики. – М.: Просвещение, 1979. 

12. Гмурман В.Е. Руководство к решению задач по теории вероятностей и математической 

статистике. – М.: Высшая школа, 1979. 

13. Данко П.Е., Попов А.Г., Кожевникова Т.Я. Высшая математика в упражнениях и задачах. 

Часть 2. – М.: Мир и образование, 2002. 


Skolas mācību līdzekļi un uzdevumu krājumi. 



2. Ņurnāls “Квант”. 





Piezīmes:

Nosaukums 







Maruta Skrīvele, Matemātikas katedra, docente, 

Ināra Jermaĉenko, Matemātikas katedra, lektore, 



Nav. 


Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā 

vadība 


didaktika 



Kurss iepazīstina ar skolēnu zinātniski pētnieciskā darba organizēńanu skolā un skolēnu gatavońanu 

olimpiādēm. 



Pētīńanas metoņu klasifikācija. Vispārzinātniskās pētīńanas metodes. 

Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības matemātikā nozīme, mērķi, uzdevumi, struktūra, iespējamais 

saturs, plānońana un vadība. 

Skolēnu matemātikas olimpiādes Latvijā un pasaulē: galvenās tendences, saturs. 

Olimpiāņu uzdevumu risināńana. 

IT izmantońana skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbā. 




27. A. Andņāns, I. Boze, P. Vaderlinds. Matemātikas olimpiāņu minimums. – R.: DA Fonds, 1995. 


1977. 

29. R. Hahele. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. – Rīga: RaKa, 2005. – 68 lpp. 

30. A. Vanaga. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10.-12. klasēs. Eksperimentāls metodisks 

līdzeklis. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 38 lpp. 


32. http://www.isec.gov.lv/ 

33. Потаров М.К., Олехник С.Н., Нестеренко Ю.В. Конкурсные задачи по математике.- М.: АО 

«Столетие», 1995. 


1. A. Andņāns, u.c. Vidējās vērtības metode. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

2. A. Andņāns, u.c. Dirihlē princips. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

3. A. Ńpona. Pētniecība pedagoģijā. – Rīga: RaKa, 2004. –204 lpp. 

4. V. Ziobrovskis. Zināńanu pārbaude un vērtēńana, mācot profilkursu algebrā. – Rīga, 1982. 


Ņurnāls “Математика в школе”.





Piezīmes:

Nosaukums Informātikas mācību metodika 




Zinātnes nozare Datorzinības. 

Zinātnes apakšnozare Informātikas mācīńanas metodika. 


Vija Jankoviĉe, DU Informātikas katedra, lektore 


Nav. 




Sniegt interesentiem teorētiskās zināńanas un praktiskās iemaľas, kas sniedz viľiem iespēju mācīt 

informātiku pamatskolā un vidējās izglītības iestādēs kā pamatkursa, tā arī profilkursa līmenī, organizēt un 

vadīt informātikas mācīńanas darbu skolā. 


32 lekcijas, 32 praktiskie darbi 

Informātikas priekńmets, tā mācīńana, mācību grāmatas. Informātikas pamati, pamatizglītības 

jaunais standarta projekts. Informātikas pamatizglītības standarts. Informātika, vidējās izglītības 

standarta projekts. Mācību vielas tematiskie plāni. Stundas plāna izveide, stundas konspekta izveide, 

mācību stundas organizēńana. Skolotāja runa, terminu ievērońana un ar tiem saistītās problēmas un 

risināńanas iespējas Informātikas kabinets, prasības tam. Noteikumi darbam informātikas kabinetā. 

Drońības noteikumi un higiēniskās prasības bērnu darbā ar datoriem. Jaunāko klańu skolēnu 

psiholoģiskās, pedagoģiskās īpatnības un bērnu sagatavotība darbam ar datoriem. Informātikas 

priekńmeta mācīńanas pieredze ārzemju skolās. Informātikas stundas gaitas organizēńana jaunākā 

skolas vecuma bērniem. Zināńanu un iemaľu pārbaude un novērtējums informātikas mācīńanas kursā. 

Kontroles formu izvēle un patstāvīgo, kontroldarbu un ieskaińu darbu izveide. Mācību stundas analīze 

un skolotāja pańanalīze. Datortīklu izmantońanas iespējas skolēnu zināńanu novērtēńanā un mācību 

darba organizēńanā. Informācija apkārt mums. Algoritmiskās etīdes. Algoritma izpildes metodiskie 

aspekti. Algoritmizācijas pamati. Algoritma pierakta formas. To salīdzinońā metodiskā lietderība. 

Nosacījuma un ciklisku algoritmu stādīńanas mācīńanas metodika. Metodiskās rekomendācijas darbam 

LOGO valodā. Populārāko lietotľu metodiskās rekomendācijas. ZPD informātikā, darba organizēńana. 

Fakultatīvu un pulciľu programmu izveide, tēmu izvēle, metodisko materiālu izveides īpatnības. 

Datorklases apkope skolā, specifika, finasējuma iespējas un veidi. 


Diferencēta ieskaite. Eksāmens. 


1. Informātika 5. kl. –http://informatika.liis.lv/ 

2. Informātika 6. kl. . –http://informatika.liis.lv/ 

3. Informātika pamatskolai. 1. daļa. Vēņa V. red. "Mācību grāmata", 2006, Rīga, 168 lpp. 

4. Informātika pamatskolai. 1. daļa. Vilde V. RaKa, 2004, Rīga, 76 lpp. 

5. Apgūsim jauno Excel! Microsoft Office Excel 2003 .Dukulis I. Turība, 2004, Rīga, 176 lpp. 

6. Kārlis Veiss. Lietińķā informātika vidusskolai. Apgāds Zvaigzne ABC. 2000. 

7. Krūĉe, A. Kukuka. Informātika 7. klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. - R.: "Zvaigzne", 

1992. - 70 lpp. 

8. Informātika. Eksperimentāla mācību grāmata. A. Kangro redakcijā. - R.: "Zvaigzne", 1992. - 86

lpp. 

9. Elektroniskās tabulas Microsoft Excel. - Vēzis Viesturs, 1997 

10. Grāmata "Ieskaties datoru pasaulē". - Detlavs Māris, Sataki Katrīna, 1999 

11. Datorzinību apguve pamatskolā 5.-9. klasēs. - Bloka Ilona, 2001 

12. Datorzinību pamati. - Dukulis Ilmārs, Gultniece Iveta, Ivane Aina, Kuriloviĉa Laila, Pārups 

Lauris, Vēzis Viesturs, Ņodziľa Arta, Viļums Raimonds, 2001 

13. Lietińķā Informātika. Profilkurss. Ieteikumi un papildinājumi priekńmeta mācību metodikā. - 

Geske Andrejs, Grīnfelds Andris, 1997 

14. Organizācijas prezentācijas materiālu sagatavońanas pakete Microsoft Powerpoint. - Vēzis 

Viesturs, 1997 

15. Pārskats par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izglītībā. – Geske Andrejs, Grīnfelds 

Andris, 1998 

16. Praktiskie darbi programmā MS Excel pamatskolai. - Miķis Andrejs, 2002 

17. Praktisko darbu uzdevumi un gala pārbaudījuma darbi. - Vēzis Viesturs,1997 

17. Andżāns, Ē. Ikaunieks un citi. Informātika 3. daļa. Programmēńana. Matemātiskie modeļi. 

Eksperimentāla mācību programma. A.Andżāna redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1994. 

18. A. Andżāns, Ē. Ikaunieks un citi. Informātika 2. daļa. Datorika. Ievads algoritmikā. 

Eksperimentāla mācību programma. A.Andżāna redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1994. 


1. Гутман Г. Н., Карпилова О. М. Муравьиные сказки: Книга для учащихся 5-6 кл. сред. шк. - 

М.: Просвещение, 1993. - 95 с.: ил. 

2. Хантер Б. Мои ученики работают на компьютерах: кн. для учителя: Пер. с англ.-М.: 

Просвещение, 1989.-224 с.: ил. 

3. Основы информатики и вычислительной техники / А. Г. Гейн, В. Г. Житомирский, Е. В. 

Линецкий, М. В. Сапир, В. Ф. Шолохович. Свердловск: Изд-во Урал. ун-та, 1989. 272 с: ил. 

4. Первин Ю. А., Дуванов А. А., Зайдельман Я. Н., Гольцман М. А. Роботландия: кн. для 

школьников: - М.: Звезда, 1991. 158 с: ил. 

5. Журналы: Информатика и образование. Издательство "Педагогика" Академии 

педагогических наук СССР. Издается с августа 1986 г. 

6. Informātikas un skaitļońanas tehnikas pamati. 2. daļa. Eksperimentāls mācību līdzeklis. A.Jerńova 

un V. Monahova redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1986. 

7. http://www.liis.lv/mspamati/ 



Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs” B daļa. 



Piezīmes:

Nosaukums 




Zinātnes nozare 1. Datorzinības. 



Olga Perevalova, DU Informātikas katedra, lektore 


Programmēńanas pamati I-II 


Informātikas olimpiāņu uzdevumu 

risināńanas praktikums 

1. Algoritmu izstrādes metodes. 

2. Informātikas mācīńanas metodika. 



Kursa mērķis ir iepazīstināt topońus skolotājus ar skolēnu olimpiādēm informātikā, olimpiāņu uzdevumu 

risināńanas metodēm, kā arī ar skolēnu gatavońanas olimpiādēm metodiku un iespējām. 


16 lekcijas, 16 praktiskās nodarbības. 

1. Vispārīga informācija par informātikas olimpiādēm un konkursiem (2 st.). 

2. Olimpiāņu uzdevumu klasifikācija un to risināńanas metodes (24 st.). 

2.1. Sareņģītie nosacījumi. Daņādu funkciju izmantońana. 

2.2. Simbolu virknes 

2.3. Masīvi 

2.4. Failu izmantońana 

2.5. Rupja spēka algoritmi un variantu skaita samazināńana 

2.6. Rekursija 

2.7. Metode "skaldi un valdi" 

2.8. Dinamiska programmēńana 

2.9. Rijīgie algoritmi 

2.10. Algoritmi ar atgrieńanas 

2.11. Datu struktūras olimpiāņu uzdevumos 

3. Olimpiādes lietińķajā informātikā (4 st.) 

4. Metodiskās un organizācijas problēmas, gatavojot skolēnus olimpiādēm (2 st.) 




1. Andņāns, A.Kalējs, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāņu uzdevumi. - Rīga: LU, 1996.- 

2004. 

2. Oficiāla web-lapa LIO (Latvijas olimpiādes informātikā) 

http://vip.latnet.lv/lio 

3. С.Окулов. Программирование в алгоритмах. - Москва, Бином, 2002. 

4. Решение олимпиадных задач по информатике - ссылки на материалы разных авторов 

(Волков&Котов, Окулов, Шень...) 

http://progs-maker.narod.ru/algor.html


1. Kārtońanas un meklēńanas uzdevumi. - Gailītis Artis, Andņāns Agnis, Kudapa Ieva, Ramāna 

Līga, Johannesons Benedikts, 1999 (ir arī elektroniskā formā: http://www.liis.lv). 

2. Dinamiskās datu struktūras. - Lūse Aija, Lūsis Reinis, 2001 (ir arī elektroniskā formā: 

http://www.liis.lv). 

3. Каррано Ф.М., Причард Дж.Дж. Абстракция данных и решение задач на С++. Стены и 

зеркала. - М.:"Вильямс", 2003. 

4. А.Шень. Программирование: теоремы и задачи. - МЦМНО, Москва, 1995. 

http://www.math.toronto.edu/dkhmelev/shen/ 

5. Задачи и материалы для подготовки к олимпиадам http://comp-science.narod.ru 



Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs” B daļa 



Piezīmes:

Nosaukums Skolas Intranet un Internet serveru administrēńana 




Zinātnes nozare Datorzinības 

Zinātnes apakšnozare Tīklu administrēńana 


V.Vanaģelis, Informātikas katedra, asistents. 




Iepazīstināt studentus ar daņādu serveru iespējām, kurus var izmantot skolas tīklā. Izveidot priekńtatu par FTP, 

Web, Proxy, Mail Serveriem 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 48 st. praktiskie darbi 

1. Serveru klasifikācija 

2. Serveru izvēle 

3. Domēna kontrolieris 

4. PROXY serveru instalacija, konfigurēńana 

5. Web serveru instalacija, konfigurēńana 

6. FTP serveru instalacija, konfigurēńana 

7. MAIL serveru instalacija, konfigurēńana 


Eksāmens 


1) Сервер Apache 2. Библия пользователя: Перевод с английского Кабир М.Дж., "Вильямс" - 

2002, 672 стр. 

2) www.opennet.ru 

3) www.citforum.ru 

4) http://Edu.csd.dau.lv 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs” B daļa 


Internet and Intranet server administration 


Nosaukums LOTUS NOTES 




Zinātnes nozare INFORMĀCIJAS UN ZINĀŃANU VADĪBA 

Zinātnes apakšnozare DATU BĀZES 


Inna Senkeviĉa, Informātikas katedra, lektore 


Datu bāzes, MS Access 


Kurss paredzēts bakalaura studiju programmas „Vidējas izglītības matemātikas un informātikas skolotājs: 

studentiem. 

Lotus Domino/Notes uzstādīńana un iepazīńana. LIIS programmatūras uzstādīńana un iepazīńana. Datu 

bāzes veidońana Lotus Domino/Notes vidē. 

Studenti iegūst praktiskas iemaľas darba optimizācijai, kā arī Notes attālinātai lietońanai. Ńis kurss ir 

bāzēts uz studentu iepriekńējām datu bāzes izmantońanas iemaľām un zināńanām. 

Kursa plāns: 

32 praktiskās nodarbības (16 pāri): 

1. Lotus Domino serveris un Lotus Notes klients. 

2. Būtiskākais Notes R5 versijā. 

3. Lotus Notes palaińana. 

4. Orientēńanās Notes vidē. Grāmatzīmes. 

5. Iekńējais elektroniskais pasts (Lotus Notes serveris un darbavietas). 

6. Personāla uzskaites sistēma (PUS) Lotus Notes vidē. 

7. Lietvedības dokumentu sistēma (LDS) Lotus Notes vidē. 

8. Darbs ar Lotus Domino/Notes datu bāzēm. 

9. Datu bāzu veidi. 

10. Kā izveidot jaunu datu bāzi no ńablona. 

11. Lotus Domino Designer. 

12. Formu un skatu veidońana Lotus Notes vidē. 

13. Kā veidot profesionāla izskata dokumentus. 

14. Skata īpańības. 

15. Bieņāk lietojamās @Formulas un @Funkcijas. 

16. Lotus Notes servera administrēńana un pavadīńana. 




1. Kleitons R. Lotus Notes 5: mācību kurss. – Sankt-Piterburgs: Piter, 2001. Krievu valodā. – 528 lpp. 

2. Dace Gaigala, Inga Zvirbule. Lotus Notes ikvienam. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību centrs, 1999. 

– 200 lpp. 

3. Varis Auziľń. Lotus Notes R5 lietotāja rokasgrāmata. – Rīga: A/s SWH Tehnoloģija, 2000. 

4. Randall Tamura, Lotus Notes and Domino Server 4.6 /MacMillan, 1998 – 490 lpp. 

5. Cate Richards, Special Edition Using Lotus Notes and Domino 4.5/MacMillan, 1999 – 550.lpp.


Internet-resursi: 

http://www.lotus.com/; 

http://www.netwind.com/html/lotus_notes_certification_trai1.html; 

http://www.liis.lv/LIIS/Skolvad/skatu_veidoshana.doc. 



Profesionālās studiju programmas “ Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs ” B daļa. 


Lotus Notes 


Piezīmes:

Nosaukums Programmēńanas praktikums 




Zinātnes nozare Datorzinības 

Zinātnes apakšnozare Programmēńana 


Olga Perevalova, DU Informātikas katedra, lektore. 


Programmēńanas pamati I-II 




Kursa mērķis ir iepazīstināt topońus skolotājus ar standarta uzdevumu programmēńanā risināńanas metodēm, 

kā arī ar programmēńanas pasniegńanas specifiku. 

Atńķirībā no kursa "Programmēńanas pamati", kurā studenti risina galvenokārt nelielus mācību uzdevumus, 

kursā "Programmēńanas praktikums" paredzēta ievērojami apjomīgāku un sareņģītāku programmu sastādīńana. 

Liela uzmanība tiks veltīta katra uzdevuma nosacījuma precizēńanai, programmas algoritma un struktūras 

izstrādei, lietotāja interfeisa veidońanai, kā arī metodiskām un didaktiskām problēmām. 


48 praktiskās nodarbības. 

1. Vidusskolas kursa "programmēńanas pamati" apskats. 

2. Pieńķires operators. Ievades/izvades procedūras. Datu tipi. Kļūdas, saistītas ar nepareizu tipu 

izmantońanu. Standarta aritmētiskās operācijas un matemātiskās funkcijas. Uzdevumu no 

matemātikas un fizikas risināńana. 

3. Sazarońanās un cikli. Loģiskās operācijas. Blokshēmas. Algoritmiskās domāńanas attīstīńanas 

jautājumi. 

4. Simbolu virknes. Funkcijas un procedūras, paredzētas tekstuālo informācijas apstrādei. 

5. Masīvi. Viendimensijas un divdimensiju masīvu izmantońanas iespējas. 

6. Procedūras. Funkcijas. Rekursija. 

7. Faili. 

8. Projekta izstrāde un realizācija, strādājot grupās. 

9. Programmēńanas vides lāgońanas līdzekļi. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens 


5. Spalis G. "Turbo Pascal for Windows ikvienam" Datorzinību centrs, 1998, Rīga. 

6. Andņāns A., Grīnfelds U., Ikaunieks Ē. "Informātika. Mācību palīglīdzeklis 11.kl." . Zvaigzne, 1986, 

Rīga, 85 lpp. 

7. "Latvijas informātikas olimpiādes" (oficiāla LIO web-lapa) 

http://vip.latnet.lv/lio 

8. "Все о Паскале" (programmēńanas valodas Pascal apraksti, lekciju kursi, uzdevumi, standarta 

uzdevumu risinājumu piemēri, padomi programmētājiem-iesācējiem) http://pascal.dax.ru 


1. Geske A, Grīnfelds A. "Jautājumi, uzdevumi, vingrinājumi informātikā". Zvaigzne ABC, 1996, Rīga, 85 

lpp. 

2. Немнюгин С., Перколаб Изучаем Turbo Pascal. - сПб., "Питер", 2004

3. "Лекции по программированию". http://pascal.sources.ru/docs/lecpas.htm 

4. "Паскаль - уроки, учебники". http://www.nullsoft.ru/tv/pascal.htm 

5. "Лекции по программированию".http://www.codenet.ru/progr/other/lpas1.php 



Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs” B daļa. 


Programming practice 


Piezīmes:

Nosaukums Latvieńu valodas mācību metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolu pedagoģija (mācību metodika) 


Irita Saukāne, Latvieńu valodas katedra, asistente. 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras 

skolotājs” 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir sagatavot studentus dzimtās valodas pedagoga 

darbam pamatskolas un vidusskolas klasēs. Kursā ietvertie jautājumi: latvieńu valodas stundu tipi, mācību 

metodes un paľēmieni, valodas prasmes un to attīstīńana, fonētikas, leksikoloģijas, frazeoloģijas, 

morfoloģijas, sintakses, stilistikas, valodniecības jautājumi skolu programmās un to apguves vadīńana, 

pārskats par latvieńu valodas mācību metodikas vēsturi. 

Kursa plāns: 

48 st. – lekcijas 

48 st. – praktiskie darbi un semināri 

1. Ievadjautājumi. Latvieńu valoda kā mācību priekńmets skolā. Mācību grāmatas, to izvērtēńanas aspekti. 

Latvieńu valodas mācību metodika kā zinātne. 

Lingvistiskā un komunikatīvā pieeja valodas mācīńanā. Kompetenĉu pieeja pamatizglītības standartā 

dzimtajai valodai (valodas, komunikatīvā, sociokultūras kompetence). 

2. Latvieńu valodas stundu tipi. 

3. Metodes un paľēmieni latvieńu valodas mācīńanā. Metoņu klasifikācija pēc daņādiem principiem. 

Klasiskās un interaktīvās mācību metodes. Metodes pamatskolas un vidusskolas klasēs. 

4. Uzskates līdzekļi, to izmantońanas un demonstrēńanas metodika. 

5. Mācāmās vielas plānońana. Ilgtermiľa un īstermiľa plānońana. Tematisko plānu daudzveidība. Daņādas 

pieejas stundas plānońanai. 

6. Valodas prasmes, to attīstīńana. Mācību darbības aspekti runas, klausīńanās, rakstīńanas prasmju 

attīstīńanai. Rakstu darbu sistēma. Vingrinājumi, uzdevumi, diktāti, atstāstījumi, skolēnu jaunrades 

darbi. Daņādas pieejas rakstīńanai. 

7. Fonētikas, leksikoloģijas, frazeoloģijas, morfoloģijas, sintakses, stilistikas, valodniecības jautājumu 

mācīńanas metodika. 

8. Didaktiskās spēles. 

9. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēńana. 

11. Pārskats par latvieńu valodas mācību metodikas vēsturi. 


Diferencēta ieskaite un eksāmens 


1. Laiveniece D. Valodas mācības pusaudzim. – R., RaKa – 2003. 

2. Laiveniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. – Mazā pedagoģiskā bibliotēka. – R., 

RaKa – 2002. 

3. Gavriļina M., Vulāne A. Dzimtās valodas standarta koncepcija // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2001., 6.–18. lpp. 

4. Gavriļina M., Vulāne A. Starpkultūru kompetences veidońana // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2002. – 97. – 112. lpp.


1. Apinis M. Latvieńu valodas kursa ekvivalenti vidusskolā // Latviskas izglītības saturu veidojot. – 

R., 1992. – 89. – 98. lpp. 

2. Apinis M. Saskarsmes aspekta spēcināńana dzimtās valodas apguvē // Lvkj, R., 1989. – 25. laid. – 

3. – 10. lpp. 

3. Freidenfelds I. Kā izprotamas mācību metodes? Skola un Ģimene. – 1987. Nr. 1. 

4. Freidenfelds I. Mātes valoda kā latviskās kultūras nesēja nacionālajā izglītības saturā // Latviskas 

izglītības saturu veidojot. – R., 1992. – 55. – 78. lpp. 

5. Greitjāne A. u. c. Latvieńu valodas mācīńanas metodika 5. – 7. klasei. – R., 1960. 

6. Kooperatīvās mācīńanās teorētiskie aspekti // Mācīsimies sadarbojoties. L. Grigules un I. Silovas 

redakcijā. R., 1998. – 9. – 62.lpp. 

7. Laiveniece D. Darbs dara darītāju. – R., RaKa, 2001. u. c. 

8. Laiveniece D. Daņas latvieńu valodas mācības un literatūras sintēzes iespējas pamatskolā // 

Zinātniski metodisku rakstu krājums. – Liepāja, 1994. – 134. – 141. lpp. 

9. Laiveniece D. Lingvokomunikatīvā pieeja: dzimtās valodas mācību satura dominantes un aspekti 

pamatskolā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva. – Liepāja, 2002., 38. – 58. lpp. 

10. Laiveniece D. Pieeja dzimtās valodas mācībām: jautājumi, problēmas, risinājumi // Skolotājs. – 

2002. – Nr. 5. – 13. – 19. lpp. 

11. Laure A. Radońie rakstu darbi latvieńu valodā 4. – 8. klasei. – R., 1975. 

12. Laure A. Problēmiskā mācīńana latvieńu valodas stundās 4.- 8.klasē // Latvieńu valodas un 

literatūras mācīńanas jautājumi. – R., 1974. 

13. Neimane I. Selestēna Frenē “brīvo tekstu” izmantońanas iespējas skolā // Skolotājs. – 1999. – Nr. 

1. – 24. – 29. lpp. 

14. Paegle Dz. Latvieńu valodas mācībgrāmatu paaudzes. – R., 1999. u.c. 

15. Pedagoģijas terminu skaidrojońā vārdnīca. – R., 2000. 

16. Priedīte A., Ńiliľa B. Projekta darbs skolā. – R., 1998. 

17. Rubana I. M. Mācīties darot. Mazā pedagoģiskā bibliotēka. – R., RaKa – 2000. 

18. Saukāne I. Runas prasmes attīstīńana dzimtās valodas stundās pamatskolas klasēs // Metodika un 

pieredze I. – R., LVAVP, 2003. – 96.–109. lpp. 

19. Suhanova G. u. c. 100 spēles un rotaļas latvieńu valodas apguvei. – R., Pētergailis, 2001. 

20. Zaiceva Ā. Situācijuzdevumi latvieńu valodas mācību saturā pamatskolas 8. – 9. klasē kā skolēnu 

komunikatīvās kompetences veidotāji // Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. 624. sēj. – 262. 

– 280. lpp. – R., 2000. 


Ņurnāls Skolotājs 


Profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras skolotājs” B daļa. 


Methodology of Teaching Latvian. 


The course is designed for the 1 st and 2 nd year students in the professional study programme „The 

Latvian Language and Literature Teacher af Secondary Education”. The course is asimed at training 

teachers of the native language for primary and secondary schools. 

The course is concerned with the following issues: types of the Latvian language lessons, teaching 

methods and techniques, language skills and their development, issues on phonetics, lexicology, 

phraseology, morphology, syntax, stylistics and linguistics in school curricula and the management of their 

acquisition, a survey on the history of methodology of teaching the Latvian language. 

Piezīmes:

Nosaukums Latvieńu valodas kā otrās valodas mācību metodika 




semestrī) 




Regīna Rimńa, Latvieńu valodas katedra, lektore. 


Nav. 



skolotājs” 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir sagatavot studentus latvieńu valodas kā otrās 

valodas pedagoga darbam. Kursā tiek aplūkoti otrās valodas apguves lingvistiskie un psiholoģiskie 

aspekti, daņādas pieejas otrās valodas mācīńanā, LAT 2 stundu tipi un mācību metodes un paľēmieni, 

ĉetru valodas prasmju attīstīńana, gramatikas apguves veidi. 

Kursa plāns: 



1. Latvieńu valodas kā otrās valodas mācību metodikas priekńmets un uzdevumi. 

2. LAT 2 mācību metodikas lingvistiskie un psiholoģiskie aspekti. 

3. Latvieńu valodas mācību metodikas didaktiskie principi. LAT 2 apguves specifiskie principi. 

4. Mācību metoņu un paľēmienu jēdziens un iedalījums. 

5. Interaktīvās metodes skolēnu sociālo prasmju un savstarpējās sadarbības 

veidońanai. Skolotāja un skolēnu radońā sadarbība. 

6. Skolēnu radońais darbs un tā nozīme valodas apguvē. 

7. Stundas struktūra, stundas tipi. Mācību darba organizēńanas principi. 

8. Skolēnu prasmju, iemaľu un zināńanu pārbaudes metodes un paľēmieni. Testi. 

9. Pieļauto kļūdu raksturs, iedalījums un darba novērtējums. 

10. Atkārtońanas nozīme, apgūstot citu valodu. 

11. Vingrinājumu un uzdevumu klasifikācija un raksturojums. 

12. Uzskates līdzekļu raksturojums un to izmantońana. 

13. Ĉetru valodas prasmju (klausīńanās, runāńanas, lasīńanas, rakstīńanas) veidońana un nostiprināńana. 

14. Gramatikas saistība ar valodas prasmēm. Gramatikas apguve un lingvistiskās kompetences pilnveide. 

Gramatikas apguves veidi. 

15. Skolēnu LAT 2 zināńanu un prasmju izvērtēńanas un novērtēńanas jautājumi. 

16. Starpvalodas jēdziens. Starpvaloda kā otrās valodas apguves pakāpe. 




1. Ceplīte B., Ceplītis L. Latvieńu valodas praktiskā gramatika. – R., Zvaigzne, 1991. – 240 lpp. 

2. Cesaretti, F. P., (ed.), Report on Counsil of Europe Workshop 13, Frascati (Rome), December, 1985. 

How to relate a systematic knowledge of the language system to communicative learning (teaching of 

the English) French: Workshop for Practising Teacher Trainers. – Strasbourg: Counsil of Europe, 

1986. 

3. Communication in the modern languages classroom by Joe Sheils. – Counsil of Europe Press, 1993. – 

309 p. 

64

4. Grīnberga I. un citi. Latvieńu valodas prasmes līmenis. – Counsil of Europe Publishing, 1997. – 205 

lpp. 

5. Laiveniece D. Valodas mācība pusaudņiem. – R., RaKa – 2003. 

6. Laiveniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. – R., RaKa – 2002. 

7. Language learning of European citizenship curriculum development in modern languages for 

European understanding and cooperation (second education 10-15/16). Report. – Counsil of Europe, 

1993. 

8. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. - R., LVAVP, UNDP, 2001. – 195 lpp. 

9. Lapiľa L., Rudiľa V. Interaktīvās metodes. Apgūsim demokrātiju. – R., Zvaigzne ABC, 1997. -135 

lpp. 

10. Modern Languages: Learning, Teaching, Assessment. Threshold level. – Counsil of Europe, 1996. – 

257 lpp. 

11. Thres hold Level 1990 by J. A. van Ek and I. D. Trim. – Counsil of Europe Press, 1991. 

12. Van Ek, I. A. Objectives for foreign languages learning, Volume I – Strasburg: Counsil of Europe, 

Scope, 1986. 

13. Методика преподавания русского языка в национальной средей школе. Под ред. Н. З. 

Бакеевой и З. П. Даунене. – Ленинград, Просвящение, 1986. – 400 стр. 


1. Gerda Ose (Gerd Aase). Kā mācās pieauguńie. – R., LVAVP, UNDP, 1999. – 91 lpp 

2. Līva Jūruna Bakejūra, Turida Mangerūda. Darbs ar pieauguńajiem. Rokasgrāmata skolotājiem. – R., 

LVAVP, UNDP, 1999. – 79 lpp. 

3. Darbs ar video Palīgā 1. – R., LVAVP, 1998. 

4. Kooperatīvās mācīńanās teorētiskie aspekti // Mācīsimies sadarbojoties. L. Grigules un I. Silovas 

redakcijā. – R., 1998. – 9.–62. lpp. 


Ņurnāli „Skolotājs”, „Tagad” 




Latvian Language as a Second Language Methodology 


The professional programme “The teacher of the Latvian language and literature in secondary school” 

course is meant for students of grades 1 and 1. The aim of the course is to prepare students for teaching 

Latvian as the second language. The course focuses on linguistic and psychological aspects of learning the 

second language as well as different approaches to teaching the second language, LAT 2 – type lessons, 

methods and techniques, development of 4 skill, ways of learning grammar. 

Piezīmes:

Nosaukums Bilingvālas mācības 




semestrī) 




Ingrīda Vanaga, Latvieńu valodas katedra, lektore. 

Regīna Rimńa, Latvieńu valodas katedra, lektore. 


Nav. 



skolotājs” studentiem. Kursā tiek analizēti bilingvisma daņādie modeļi pasaulē, pasaules pieredze 

bilingvālajā izglītībā, arī Latvijas skolu izvēlētie modeļi un pieredze bilingvālās izglītības īstenońanā. Īpańi 

tiek akcentēta komunikatīvās un funkcionālā pieeja bilingvālās mācībās, aktīvo metoņu izmantońana un 

vizualizēńanas loma. Studējońajiem tiek veidota izpratne par vērtēńanas psiholoģiskajiem un 

pedagoģiskajiem aspektiem. 

Kursa plāns: 


12 st. – semināri 

1. Bilingvisma daņādie modeļi. 

2. Pasaules pieredze bilingvālajā izglītībā. 

3. Bilingvālās izglītības tipi, to raksturojums. Latvijas pieredze bilingvālās izglītības īstenońanā. 

4. Komunikatīvā un funkcionālā pieeja bilingvālajās mācībās. Tolerances veidońana. 

5. Valodas un mācību satura integrācija bilingvālās izglītības kontekstā. 

6. Sadarbības loma bilingvālā mācību procesā. 

7. Aktīvās mācību metodes bilingvālajā izglītībā. Kooperatīvā mācīńanās. Vizuāli ilustratīvās metodes 

prioritāte. 

8. Modernās tehnoloģijas bilingvālā mācību procesā. 

9. Vērtēńanas īpatnības bilingvālās mācībās. 


Eksāmens. 


1. Beikers K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības teorētiskie pamati. – R., Nordik, 2001. 

2. Bilingvālā izglītība: rokasgrāmata skolotājiem. – R., Augo, 2001. 

3. Alijevs R., Kaņe N. Bilingvālā izglītība. – R., 2001. 

4. Ńīlss Dņ. Komunikācija sveńvalodu apguvē. – R., Vaga, 1998. 


1. Gavriļina M., Vulāne A. Starpkultūru kompetences veidońana. // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2002. 

2. Samceviĉa A. Pedagoģiskā kompetence bilingvālajā izglītībā // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2002. 

3. Starpkultūru izglītība. – R., 2004. 


32




Bilingual Studies. 


The course is envisaged for the students in the professional study programme „The Latvian Language and 

Literature Teacher af Secondary Education”. The course provides an insight inte the problems of various 

models of bilingualism in the world, world experience in bilingual education, the models selected by 

school of Latvia and their experience in the impamentation of a bilingual education. A special empohaxis 

is laid on communicative and functional approach in bilingual studies, on the role of applying active 

methods and vizualisation. The course also develops students’ understanding of psychological and 

pedagogical aspects of evaluation. 

Piezīmes:

Nosaukums Retorika 




semestrī) 

Zinātnes nozare Filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Valodniecība 


Inguna Teilāne, Latvieńu valodas katedra, asistente. 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras 


Kursā tiks aplūkota retorikas kā zinātnes attīstība, publiskās runas veidi, runu sagatavońanas un uzstāńanās 

svarīgākie nosacījumi, kā arī vingrinājumi publiskās uzstāńanās prasmju un iemaľu izkopńanā. 

Kursa plāns: 



Retorikas kā zinātnes attīstība. Oratora māksla Senajā Grieķijā un Romā, viduslaikos, renesansē, 

klasicismā, 18.-21.gadsimtā. 

Oratora māksla mūsdienu pasaulē. Vara un valoda. Retorika kā pārliecināńanas un prezentēńanas māksla. 

Runas māksla – būtiska pedagoga profesionālās kompetences sastāvdaļa. 

Runas kultūra un tehnika. Pareizas artikulācijas un skaidras dikcijas nozīme. Teksta loģiskā analīze. 

Prasme izvelēties optimālus valodas līdzekļus atbilstońi runas situācijai un mērķim. 

Komunikācija – saskarsmes pamatveids. Saskarsmes barjeras. Verbālā komunikācija. Neverbālā 

komunikācija. 

Publiskas runas veidi. Runas sagatavońana un treniľń. Prasme uzstāties. Prasme risināt daņādas ar 

uzstāńanos saistītas problēmas. 

Pareizas elpońanas un atbrīvońanās vingrinājumi. 




1. A.Apele. Publiskā runa, - R., 1989 

2. A.Apele. Runas māksla, -R., 1983 

3. E.Kramiľń. Runas prasme saziľā, -R., 2005 

4. N.Katlape, L.Ceplītis. Izteiksmīgas runas pamati, - R., 1968 

5. S.Omārova . Cilvēks runā ar cilvēku, -R., 1994 

6. T.Hindls. Prasme uzstāties, -R., 2000 

7. V.Mencels. Retorika, - R., 2004 


1. R.Denijs. Prasme sazināties un uzstāties, - R., 2002 

2. I.Ezera, I.Graudiľa, S.Dreiberga. Lietińķā komunikācija, - R., 2000 

3. A.Rubenis. Senās Grieķijas dzīve un kultūra, - R., 1998 

4. A.Rubenis. Senās Romas dzīve un kultūra, - R., 1995 

32





Rhetoric. 


The course is development for the students in the professional study programme „The Latvian Language 

and Literature Teacher af Secondary Education”. The course is concerned with the issues of the 

development of rhetoric as a science, kinds of public speech, major requirements for preparing and 

presenting speeches, it also includes exercies on the development of skills and abilities necessary for 

speacking in public. 

Piezīmes:

Nosaukums Latvieńu literatūras mācību metodika 







Rudīte Rinkēviĉa, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, lektore 


Nav 


Kursa mērķis ir apgūt jaunākās tendences latvieńu literatūras mācību metodikā, pilnveidojot zināńanas 

par vispārdidaktiskajām un interaktīvajām mācību metodēm un paľēmieniem, apgūt literārā teksta 

analīzes principus pamatskolā un vidusskolā. Kursa ietvaros studenti 1)apgūst literatūrzinātniskās 

pieejas un vispārdidaktiskās, interaktīvās mācību metodes literārā teksta interpretācijā un skolēnu sociālo 

prasmju attīstīńanā; 

2) apgūst folkloras, prozas, lirikas, dramaturģijas analīzes pamatprincipus skolā; 

3)pilnveido zināńanas par skolēnu kreatīvo spēju rosināńanu; 

4)apgūst skolēnu zināńanu novērtēńanas paľēmienus literatūras stundās. 

Kursa plāns: 


1) kursa struktūra (kontaktstundās) – kopā 112 stundas 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Literatūra – mācībpriekńmets un mākslas veids, tās sekmīgas apguves nosacījumi. 

2. Literārās lasīńanas būtība. Literārās lasīńanas apguves vadīńana 5.- 9.klasē. Daiļdarba uztverńanas 

īpatnības. 

3. Literārā teksta analīze literatūras tipu un virzienu kontekstā. Literatūrzinātniskās pieejas daiļliteratūras 

teksta interpretācijā skolā. 

4. Vispārdidaktisko un interaktīvo mācību metoņu izmantońana literārā teksta analīzes gaitā un skolēnu 

sociālo prasmju pilnveidońanā. 

5. Prozas apguves vadīńana pamatskolā un vidusskolā. 

6. Lirikas apguves vadīńana pamatskolā un vidusskolā. 

7. Dramaturģijas apguves vadīńana pamatskolā un vidusskolā. 

8. Tēls, personāņs literārā tekstā, tā analīzes nosacījumi. Dabas tēla apguve un interpretācija. 

9. Skolēnu radońās darbības rosināńana darbā ar tekstu literatūras stundā. 

10. Zināńanu pārbaudes paľēmieni literatūrā. 





14. Lapiņa L., Rudiņa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīńanas metodes. Rīga, Zvaigzne 

ABC 

15. Rudzītis J., 1995., Problēmisks dialogs ar daiļdarbu klasē. Rīga, Pedagogu izglītības atbalsta centrs 

16. Rune M.,2003., Stratēģijas literatūras apguvē pamatskolā. Rīga, RaKa 

17. Talce B., 1999., Tēlainā izpratne literatūrā. Rīga, RaKa 

18. Valeinis V., 2000., Daiļdarba analīze. Rīga, Zvaigzne ABC 


Ieteicamās literatūras saraksts. 

1. Бушко О.,1999, Школьный словарь литературных терминов. Калуга, Золотая алея 

2. Grāpis A.,2001., Literatūrteorija vidusskolai. Rīga, Zvaigzne ABC 

3. Ķikāns V.,1998., Lirika: Tēli, kompozīcija, ņanri. DPU, Saule

4. Lāce R.., 1999., Domraksts? Tas ir vienkārńi! Rīga, Zvaigzne ABC 

5. Liepiņa G., 1998., Pārbaudes darbi latvieńu literatūrā pamatskolai. Rīga, Zvaigzne ABC 

19. Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

20. Milzere M.,2000., Ceļazīmes literatūras apguvē vidusskolā. Rīga, Pētergailis. 

21. Ruberte I.,1997., Ilustrēta folkloras vārdnīca skolai “Vārdu klētiľa”. Rīga, Zvaigzne ABC 

22. Rudzītis J.,1994., 1995., Metodiski materiāli latvieńu literatūras skolotājam. I, II daļa. Rīga, Izglītība 

23. Šķimele S.,Leite E., Rune M., u.c., 2003., Gatavosimies eksāmenam latvieńu valodā un literatūrā 

9.klasē. Rīga, RaKa 

24. Vulfa A., 1998., Uzdevumi latvieńu literatūrā 10. – 12. klasē. Rīga, Pētergailis 

25. Vulfa A., 2001., Zināńanu pārbaudes paľēmieni literatūrā. Rīga, Pētergailis 

26. Urţevica S., 1995., Uzdevumi literatūras radońai apguvei. Rīga, Izglītības attīstības institūts 


Periodikas saraksts. 

Ņurnāli “Skolotājs” “Karogs”, laikraksti “Izglītība un Kultūra”, “Diena”. 




The Methods of Teaching Latvian Literature 


The course „The Methods of Teaching Latvian Literature” is provided for the first year students of 

Professional study program „Teacher of Latvian Literature in the Secondary School”. The course regards 

contemporary tendencies of the teaching methods of latvian literature; students improve their knowledge 

and master basic principles of teaching literature.

Nosaukums Folklora literatūras stundās 







Gatis Ozoliľń, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, docents 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidusskolas latvieńu valodas un literatūras skolotājs” 

studējońajiem. 

Kurs tiek analizēti visi folkloras ņanri, to savdabība. Folklora tiek skatīta saistībā ar gadskārtu ieraņām un 

godiem, ornamentiem, tautastērpiem. Sevińķa uzmanība tiek veltīta folkloras uztveres un apguves īpatnībām 

daņādos vecumposmos. Studējońajos tiek veidota izpratne par folkloru kā daņādu un daudzveidīgu tradicionālo 

priekństatu kopumu, izpratne par interaktīvajām metodēm, to būtību un pielietojuma iespējām apgūstot folkloru. 


10 lekcijas, 22 semināri 

1. Folkloras interpretatīvā daudzveidība. Folkloras uztveres īpatnības. Kāpēc folklora (tradicionālā kultūra) 

mūsdienās vispār vajadzīga? Folkloras mantojums mūsdienu kultūrsituācijā. 

2. Folkloras valodas un teksti. Latvieńu folkloristikas vēstures apguves veidi. 

3. Latvieńu folkloras ņanru savdabība, to būtība un apguves īpatnības. 

4. Latvieńu tautasdziesmu semantiskie slāľi un saistība ar skolēna vecuma īpatnībām (izdziedāt, spēlēties, izlasīt, 

izrunāt, izstāstīt, atńifrēt ...). Ko darīt ar tautasdziesmu? Dziesmu repertuārs, varianti, balsi. Tautasdziesmu 

vizualizācija. 

5. Latvieńu tautasdziesmu dievību un garu sistēma, tās apguve. 

6. Latvieńu tautas pasaku analīzes metodika. Anekdote (cenzūras problēma, trivializācija). 

7. Latvieńu tautas teikas. Etioloģiskais un vēsturiskais konteksts. 

8. Latvieńu tautas mīklu, sakāmvārdu, parunu un anekdońu apguve, interpretācija un analīzes metodika. 

Klasiskās un mūsdienu mīklas/atbildes. Mūsdienu sakāmvārdi un parunas, feiklora. Ticējumi. 

9. Ātrrunas, skaitāmpanti, putnu un dzīvnieku valodas/atdarinājumi. 

10. Folklora kā literatūras un tradicionālās kultūras avots, prakse. 

11. Mūsdienu folklora. Spoku stāsti, sakāmvārdi, tautasdziesmu parodijas u. tml. 

12. Skaľu raksti/muzikālā folklora (deja/danĉi, rotaļa, rotaļspēles). Rotaļas un rituāli. Rotaļu sinkrētums. 

13. Ornaments un krāsu raksti. Latvju raksti. Tautastērps. 

14. Darbs ar interneta resursiem folkloras apguvē. 

15. Ģimenes godi. Krustabas. Vedības. Bedības. 




1. Mellēna M., Muktupāvels V., Spīĉs E., Irbe I. Gadskārtu grāmata. Rīga: Madris, 2004. 

2. Reizniece I. Rokasgrāmata folkloras mācīńanā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.


Barons K., Visendorfs H. Latvju dainas: 6 sēj. – Faksimilizdevums. – Rīga: Zinātne, 1992. 

Biezais H.,1994. Gaismas dievs seno latvieńu reliģijā. Rīga, Minerva. – 285 lpp. 

Biezais H., 1998. Seno latvieńu debesu dievu ģimene. Rīga, Minerva. – 368 lpp. 

Kokare E., 1999. Latvieńu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga, Mācību apgāds NT. – 199 lpp. 

Kursīte J., 1996. Latvieńu folklora mītu spogulī. Rīga, Zinātne. – 434 lpp. 

Kursīte J., 1999. Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā. Rīga, Zinātne. - 525 lpp. 

Rūķe-Draviľa V. Cilvēks un daba latvieńu tautasdziesmās. - Stokholma: Artilett, 1986. - 149 lpp. 

Ńmits P. Latvieńu mītoloģija. - Rīga: a/s Valters un Rapa, 1926. - 152 lpp. 

www.ailab./folklora. lv 


Karogs, Letonica, Skolotājs. 




Folklore at the lessons of Literature 



Literature Teacher of Secondary Education”. The course considers the special nature of the student’s creative 

and research works in the Latvian folklore and literature. Special attention is paid to creative thinking and 

interactive methods. 

Piezīmes:







Kursa autors (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Valentīns Lukańeviĉs, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, lektors 


Nav 


Teksta interpretācijas pieejas literatūras 

apguvē 

Studiju kursa laikā studenti iegūst informāciju par literatūrzinātniskās domas metodiskajiem pamatiem, 

iepazīstas ar galvenajām pētniecības metodēm, iemācās ńo instrumentāriju praktiski pielietot daņāda veida 

tekstu analīzē. 

Kursa plāns: 


1.lekcija. Zinātniskā pasaules aina – specifika, argumentācija, tradīcijas. 

2.lekcija. Humanitāro zinātľu specifika. Traktāts un eseja – divi zinātnes valodas stili. 

3.lekcija. Aristoteļa „Poētika” – literatūrzinātniskas domas piemineklis. 

1.seminārs. Induktīvās un deduktīvās metodes literatūrzinātnē. 

4.lekcija. Biogrāfiskā metode. 

5.lekcija. Kultūrvēsturiskā metode. 

6.lekcija. Pozitīvisms kā metodoloģija. 

7.lekcija. Formālā metode. 

8.lekcija. Psihoanalītiskā metode. 

9.lekcija. K.G.Junga arhetipu metode. 

10.lekcija. Socreālisma kā metodes specifika. 

11.lekcija. Hermeneitika. 

12.lekcija. Strukturālisms. 

13.lekcija. Poststrukturālisms. 

2.seminārs. Literatūrzinātnes metoņu praktisks pielietojums (praktikums). 

14.lekcija. Aktuālas literatūrzinātnes problēmas. 


Piedalīńanās lekcijās un semināros – 50%. Diferencēta ieskaite. 


1.Aristotelis. Poētika. – R.: LVI, 1959. 

2.Bērziľń L. Ievads latvieńu tautas dzejā. – R., 1940. 

3.Bībers G. Drāmas teorijas jautājumi. – R., 1986. 

4.Dziļleja K. Poētika. – Gauja, 1985. 

5.Hirńs H. Prozas poētika. – R.: Zinātne, 1989. 

6.Romantisma revolūcija/sak. V.Ivbulis. – R., 1996. 

7.Tabūns B. Prozas specifika. – R.: Zinātne, 1988. 

8.Uz kurieni, literatūras teorija?/sak. V.Ivbulis. – R., 1995. 

Literatūra (02-papildliteratūra):

1.Valeinis V. Ievads literatūrzinātnē. – R., 1996. 

2.Valeinis V. Literatūras teorija. – R.: Zvaigzne, 1982. 


„Karogs”, „Kultūras Forums”. 


Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” B daļa 



Piezīmes:

Nosaukums 







Ingrīda Kupńāne, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, docente 


Nav. 


Literatūras un kultūras vēstures integrācijas 

iespējas 

Kursā paredzēts nostiprināt literāra teksta analīzes prasmes, literāros darbus skatot kopsakarā ar teātra un 

kinomākslu, uzrādot literatūras un kultūras vēstures saskares aspektus. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra (kontaktstundās): 32 stundas. 

Kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Brāļu Kaudzīńu “Mērnieku laiki” kinomākslā. V. Pūces ekranizējums un V. Braslas filma pēc 

romāna motīviem. 

2. R. Blaumaľa darbu dramatizējumi un ekranizējumi (sākot ar 19. – 20. gs. miju (drāmu 

iestudējumi Rīgas Latvieńu teātrī) līdz mūsdienām. 

3. A. Brigaderes pasaku lugas teātrī un kino (“Sprīdītis”, “Maija un Paija”, “Lolitas brīnumputns”.) 

4. Raiľa dramaturģijas iestudējumi un kinoversijas. Rainis un teātris. 

5. J. Jaunsudrabiľa “Baltā grāmata” un “Aija” kinomākslā. 

6. P. Rozīńa “Cepļa” dramatizējumi un ekranizējums. 

7. V. Lāĉa darbi teātrī un kino (“Zvejnieka dēls”, “Akmeľainais ceļń” u. c.). 

8. H. Gulbja, P. Putniľa L. Stumbres lugu skatuviskais un kinematogrāfiskais risinājums. 

9. Ingas Ābeles dramaturģija latvieńu teātrī. V. Kairińa “Tumńo brieņu” kinoversija. 




1. Latvieńu literatūras vēsture.- 2., 3. sējums.- Rīga, 2001. 

2. Latvijas teātris: 70. gadi.- R., 1993. 

3. Latvijas teātris: 80. gadi.- R., 1995. 

4. Līce S. Latvieńu literatūras klasika kinomākslā.- R., 1977. 

5. Padomju Latvijas kinomāksla.- R.,1989. 


1. 20. gadsimta teātra reņija pasaulē un Latvijā.- R., 2002. 

2. Kundziľń K. Latvieńu teātra vēsture.- 1.sēj.- R., 1968. 

3. Kundziľń K. Latvieńu teātra vēsture.- 2.sēj.- R., 1972. 

4. Runā kinematogrāfisti. - R., 1968, 1973, 1976,1979,1981. 

5. Teātris un kino biogrāfijās.- R., 1999. 


Kultūras Forums 

Māksla Plus 

Teātra Vēstnesis 

Kino Raksti 


Profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras skolotājs” B daļa 


Possibilities of Integrating the History of Literature and Culture 


The course provides knowledge on the interrelationship between the history of literature and culture, 

paying special attention to the dialogic relations of literature and theatre, as well as literature and 

cinematography. 

Piezīmes:

Nosaukums Valodu apguve un vēsturiskais konteksts 





Zinātnes apakšnozare Skolu pedagoģija 


Irita Saukāne, Latvieńu valodas katedra, asistente 

Ingrīda Vanaga, Latvieńu valodas katedra, lektore 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras skolotājs” 

studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar valodu mācīńanas un apguves pieredzi Eiropā un pasaulē 

daņādos aspektos, akcentējot valodas apguvēju vecumposmu īpatnības. Kursā ietverti jautājumi par valodu 

lietojuma lingvistiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, par multilingvismu un multikulturālismu, par 

sociolingvistiskajiem procesiem sabiedrībā un valodu politiku. 


32 st. - lekcijas 


Dzimtās (pirmās) valodas apguve. 

Valodas apguves teorijas. 

Bērna valodas pētījumi. 

N. Ĉomskis, Ņ. Piaņē, Ļ. Vigotskis, V. Ńterns par valodu apguvi. G. Kraiga koncepcija. 

Citu valodu apguves teorijas un modeļi (R. Eliasa shēma, S. Krańena monitora modelis, Dņ. Ńūmana 

akulturācijas modelis, R. C. Gārdnera sociālpedagoģiskais modelis). 

Valodas apguves didaktiskās paradigmas. 

Valodas apguves pieejas un metodes. 

Valodas prasmes līmeľi. Eiropas Valodu portfelis. 

Valodas apguves īpatnības daņādos vecumposmos. 

Valodu lietojuma lingvistiskais un psiholoģiskais aspekts. 

Sociolingvistiskie procesi sabiedrībā, valodas politika (pedagoģiskais aspekts). 

Monolingvisms, multilingvisms, multikulturālisms. 

Valodas politika izglītības sfērā daņādos vēstures posmos. 

Valodu lietojums Latvijas izglītības sistēmā (19. – 21.gs.). Latgalieńu valoda skolā. 




1.Geidņs N. L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija. – R., 1999. – 94. 

2. Ernstsone V., Joma D. u.c. Metodiskie ieteikumi latvieńu valodas apguvei (bez starpniekvalodas). – L., 

2006. 

3.Lika I. Dzimtās valodas attīstības psiholoģiskie aspekti// Valodu apguve: problēmas un perspektīva. – L., 

2001. 

4. Markus D. Bērna valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai. – R., 2003. 

5. Rūķe-Draviľa V. Latvieńu meitene apgūst savu pirmo valodu. – R., 1993. 

6. Rūķe-Draviľa V. No pieciem mēneńiem līdz pieciem gadiem. – R., 1992. 

7. Saukāne I. Latvieńu valoda minoritāńu skolās 20. gs. 20. – 30. gados // Valodu apguve: problēmas un

perspektīva. – L.,2004. 

8. Skutnaba – Kangasa T. Lingvistiskās cilvēktiesības izglītībā // Valodas politika Baltijas valstīs. – R. 

9.Tingbjorns G. Valodas apguve // Aut. kol. Burkevica O., Grigule L., Holmss L. Metodikas rokasgrāmata 

skolotājiem. – R., 1999. 

10. Кларин М.В. Инновации в обучении. Метафары и модели. Анализ зарубежного опыта. – М., 

1997. 


1. Bońa R. Bērna runas aktivizēńana bērnudārzā. – R., 1989. 

2. Djaĉkova S. Latvieńu valodas zināńanas un sabiedrības integrācija. – R., 2003. 

3. Ernstsone V., Joma D. Latviski runājońo Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme un valodu lietojums: 

2004. – R., 2005. 

4. Puńkarevs I., Golubeva A. Bērna attīstība. – R., 1999. 

5. Svence G. Attīstības psiholoģija. – R., 1999. 

6. Vigotskis Ļ. Domāńana un runa. – R., 2002. 

7. Vītola I. Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīńanās, mācīńana un vērtēńana // Tagad. – 2006. 

– Nr. 2. 

8. Московкин Л.В. и др. Методика обучения русскому языку как иностранному. – 

СПб., 2000. 


Ņurnāls „Tagad”. 




Language acquisition and Historical Context 


The course is designed for the students in the professional study programme „The Latvian Language and 

Literature Teacher af Secondary Education”. The course is aimed at introducing students to the European and 

world experience in teaching and acquiring languages in their various aspects by laying the stress on the age 

peculiarities of the students. The course deals with the issues of the linguistic and psychological aspects of 

language use, multilingualism and multiculturalism, sociolinguistic processes in the society and language 

policy. 

Piezīmes:

Nosaukums Skolēnu radońo un pētniecisko darbu metodoloģija. 







Svetlana Polkovľikova, Latvieńu valodas katedra, lektore, 

Gatis Ozoliľń, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, docents. 


Apgūts latvieńu valodas mācību metodikas un literatūras mācību metodikas kurss. 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības latvieńu valodas un literatūras skolotājs” 

studentiem. Kursā tiek aplūkota skolēnu radońo un zinātniski pētniecisko darbu (latvieńu valodā un literatūrā) 

specifika un izstrādes gaita, kā arī zinātniskā teksta veidońanas pamatprincipi un analīzes metodika. Īpańi tiek 

akcentēta radońās domāńanas specifika, kā arī radońās domāńanas veicinońie faktori, metodes, paľēmieni un 

posmi. Studējońajiem tiek veidota izpratne par interaktīvajām metodēm, to būtību, piemēram, pētījums, 

radońās darbnīcas, projekts, eseja, mācību eksperiments, diskusija, debates, vizualizēńana u.c. 




1. Izziľas funkcija un intelekta attīstība jaunībā. Kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiľas. 

2. Domāńanas procesu struktūra. Domāńanas veidi: loģiskā (konverģentā) un radońā (diverģentā) domāńana. 

3. Radońās domāńanas veicinońie faktori: 

– pozitīva domāńana; 

– jaunu zināńanu apgūńana; 

– pańizteikńanās spēja; 

– spēja apzināt alternatīvus risinājumus. 

4. Radońās domāńanas paľēmieni un posmi: 

– akcentētas intereses un pieredze, nenokārtots jautājums, kas prasa risinājumu; 

– informācijas vākńana, zināńanu, viedokļu apkopońana; 

– problēmas būtības noteikńana, problēmas formulēńana; 

– ideju rańanās etaps, ideju atlase; 

– ideju pilnveidońana, risinājumu rańana; 

– risinājumu lietońanas iespējas. 

5. Radońā darbība un intrapersonālās un interpersonālās prasmes. Radońā darbība un sadarbība, tās līmeľi: 

skolotājs – skolēns un skolēns – skolotājs. 

6. Radońā darbība un interaktīvās mācību metodes. 

7. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes gaita. Zinātniski 

pētnieciskā darba rezultātu noformēńana un prezentācija. Pētniecisko darbu vērtēńana. 

8. Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. 

9. Iztēle un tēlainā domāńana. Iztēli veicinońi vingrinājumi: 

– iedomāńanās; 

– iztēlońanās; 

– vārdu maiľa; 

– vizualizēńana. 

10. Valodas funkcionāli stilistiskais raksturojums. Diferenciācija un integrācija. Zinātniskā stila vispārīgās 

problēmas. Zinātniskā teksta uzbūves īpatnības. Skolēnu radońo un pētniecisko darbu analīze.




1. Alijevs R. Skola radońajiem. – Rīga, 1998. 

2. Alijevs R. Vecāko klańu skolēnu radońo spēju attīstības pamattendences mācību procesā // “Alter Ego”, 

1995, № 1 

3. Alijevs R. Vecāko klańu skolēnu spēju attīstība mācību procesā. Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga, 

1998. 

4. Āboliľa Z. Skolēnu pētniecības darbs bioloģijā. Metodisks palīglīdzeklis skolotājiem. – Rīga, 1990. 

5. Baltiľń M. Zinātniskā raksta struktūrelementi // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

6. Birkenbauma D. Ieteikumi pētniecisko darbu vadīńanā // Skolotājs, 2006, № 1. 

7. Fińers R. Mācīsim bērniem domāt. – Rīga, 2005. 

8. Izglītības likums 1998 // www.likumi.lv 

9. Kons I. Vecāko klańu skolēnu psiholoģija. – Rīga, 1984. 

10. Kraukle I. Jaunieńu perioda raksturojums // Izglītība un Kultūra, 1996, № 27 

11. Miķelsone I. Kreativitātes un pieredzes ietekme uz cilvēku mainīgā vidē // Skolotājs, 2004, № 6 

12. Mūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

13. Ozoloľa Nucho A., Vidnere M. Iztēles psiholoģija. – Rīga, 2000. 

14. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – Rīga, 1996. 

15. Pedagoģijas terminu skaidrojońā vārdnīca. – Rīga, 2000. 

16. Projektu laiks. – Rīga, 1998. 

17. Projektu metode mācību darbā. – Rīga, 1996. 

18. Rubana M. Mācīties darot. – Rīga, 2000. 

19. Rumpīte D. Mijiedarbība kā radońs individualitātes attīstību veicinońs faktors // Skolotājs, 2001, № 6 

20. Skujiľa V. Termins zinātnes valodā // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

21. Svence G. Attīstības psiholoģija. – Rīga, 1999. 

22. Ńpona A, Ĉehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – Rīga, 2004. 

23. Tatarinceva A. Vecāko klańu skolēnu mācīńanās stila un sasniegumu sakarība sveńvalodas apguvē. 

Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga, 2005. 

24. Torgāns K. Juridiskā pētījuma rakstīńana. Padomi zinātniskajam darbam. Juridiskā izglītojońā un 

zinātniskā literatūra. – Rīga, 2001. 

25. Uzľēmība un uzdrīkstēńanās. Mācību līdzeklis skolām. – Rīga, 1994. 

26. Veisbergs A. Zinātniskais stils daņādās kultūrās, to ietekme uz latvieńu stilu // 37. Konferences “Zinātnes 

valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

27. Zenkeviĉs H. Ieskats zinātnisko izdevumu un publikāciju kvalitātē // Konferences “Zinātnes valoda” 

materiāli. – Rīga, 2003. 



Ņurnāli „Skolotājs”, „Tagad”. 




Student’s creative and research works in the Latvian language and literature Methodology. 



Literature Teacher of Secondary Education”. The course considers the special nature of the student’s creative 

and research works in the Latvian language and literature. Special attention is paid to creative thinking and 

interactive methods.

Kursa nosaukums Krievu valodas mācību metodika 




Zinātnes nozare Izgītība 

Zinātnes apakšnozare Krievu valodas mācīńanas metodika 


Natālija Trofimova, Slāvu valodniecības katedras docente 

Elvīra Isajeva, Slāvu valodniecības katedras asistente 

Gaļina Pitkeviĉa, Slāvu valodniecības katedras docente 


Mūsdienu krievu literārā valoda 


Kurss paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālas programmas apgūńanas iegūs specialitāti “Krievu 

valodas un literatūras skolotājs”. Kursā ir izklāstīti kā vispārējie jautājumi (dzimtās valodas mācīńanas 

mērķis, metodes un paľēmieni, prasības mūsdienu stundai), tā konkrēti ieteikumi katras valodas nozares 

mācīńanai kā pamatskolas posmā 5.-9. kl. tā arī vidusskolas klasēs 10.-12. kl. 

Kursa plāns: 

40 st. – lekcijas; 56 st. – praktiskas nodarbības. 

I daļa – pamatskola 5.-9. kl.. 

- Krievu valodas mācīńanas vispārējie jautājumi. 

- Daņādu tehnoloģijas izmantońana mācību procesā. 

- Priekńmets “Krievu valoda”, sastāvdaļas un īpatnības, programmas standarti un mācību grāmatas. 

- Mācīńanas principi, metodes un darba formas. 

- Fonētikas mācīńana mūsdienu skolā. 

- Leksikoloģijas mācīńanas īpatnības. 

- Vārddarināńanas mācīńanas jautājumi, gramatikas terminoloģija, jautājumi, morfoloģijas 

mācīńana uz sintakses bāzes, gramatiskas teorijas apgūńana. 

- Vārdńķiras mācīńanas īpatnības. 

- Morfoloģijas analīze. 

- Sintakses mācīńanas īpatnības. Sintaksiskā analīze. 

- Ortogrāfijas un interpunkcijas mācīńanas metodika . 

- Runas attīstības metodika. 

- Dzimtās valodas mācīńanas īpatnības vidusskolā (10. – 12. kl.). 

II daļa – vidusskola 10.-12.kl. 

- Valodas zināńanas pamati metodiskā aspektā. 

- Retorikas kursi vidusskolā. 

- Daiļliteratūras teksta analīzes metodika. 

- Kā mācīt valodas kultūru. 

- Ortogrāfijas grūtākie jautājumi un tās mācīńanas metodika. 


Diferencēta ieskaite un eksāmens 


1. Текучев А.В. Методика русского языка в средней школе. М., 1980 

2. Львов М.Р. Словарь – справочник по методике русского языка. М., 1988 

3. Методика преподавания русского языка. Под ред. М.Т.Баранова., М.: ACADEMA, 2000. 

4. Основы методики русского языка в 4-8 кл. Под ред.А.В.Текучева, М.М.Разумовской,

Т.А.Ладыженской. М., 1983 

5. Капинос В.И., Сергеева Н.Н., Соловейчик М.С. Развитие речи: теория и практика 

обучения. M. 2000 

6. Алгазина Н.Н. Формирование орфографических навыков. М., 1987 

7. Блинов Г.И. Методика изучения пунктуации в школе. М., 1990 

8. Горшков А.И. Русская словесность. М., 1995. 

9. Рождественский Ю.В. Теория риторики. М., 1999. 

10. Михальская А.К. Как учить риторике. М., 1996. 


1. Большой справочник. Русский язык для школьников и пос тупающих в вузы. М.: Дрофа, 

2000. 

2. Хрестоматия по методике русского языка. М., 1992 

3. Mūsdienu mācību grāmatas krievu valodā (5.-9.kl.; 10.-12.kl.) 

4. Standarti, programma dzimtā valodā 


Ņurnāli: «Русский язык в школе». 

«Русский язык за рубежом». 

«Образование». 


Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” B daļa. 


Method of Russian teaching 


This course provides students the professional learning program will benefit the specialty "Russian 

language and literature teacher." The course is presented as general issues (the native language teaching 

aims, methods and techniques, the requirements of today's lesson), it's specific recommendations for each 

sector of language teaching as a primary stage, 5.-9. kl. It also secondary school classes 10.-12. kl. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Krievu valodas kā sveńvalodas mācību metodika 







Natālija Trofimova, Slāvu valodniecības katedras docente 


Gaļina Pitkeviĉa, Slāvu valodniecības katedras docente 

Krievu valodas kā sveńvalodas mācīńanas 

metodika 


Mūsdienu krievu literārā valoda. 

Krievu – latvieńu sastatāmā gramatika. 


Kurss ir profesionālās maģistra studiju programmas “Krievu valodas un literatūras skolotājs” sastāvdaļa. 

Tajā ir izklāstītas sveńvalodas mācīńanas teorētiskās un praktiskās problēmas, valodas īpatnības un 

jaunākās apmācības tehnoloģijas. Īpańa uzmanība vērsta uz klausīńanas, lasīńanas, runāńanas un 

rakstītprasmes metodiku 6.-12. klasē, ka arī kultūras lomu krievu valodas kursā. 

Kursa plāns: 

32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskās nodarbības. 

- Valodas situācija Latvijā XX g. – XXI g. 

- Krievu valoda Latvijas skolās (vēsturiskais apskats). 

- Interference un bilingvisms kā metodiska problēma. 

- Mācību literatūra: standarti, programmas, mācību komplekti. 

- Mūsdienu mācību tehnoloģijas. 

- Klausīńanās, lasīńanas, runāńanas un rakstīńanas vienotība mācīńanās procesā. 

- Krievu gramatikas sareņģītākie jautājumi sveńvalodu mācīńanā. 

- Krievu valodas un pasaules valodas aina. 

- Lingvokulturoloģiskā kompetence. 

- Sociokulturoloģiskā kompetence. 

- Lietińķā krievu valoda. 

- Mācību sasniegumu vērtēńanas formas un metodiskie paľēmieni. 


Eksāmens 


Акишина А.А., Каган О.Е. Учимся учить. Для преподавателя русского языка как иностранного. 

М.:Руссикй язык, 2005 

Верещагин Е.М., Костомаров В.Г. Язык и культура: Лингвострановедение и преподавание русского 

языка как иностранного. Москва, 1990 

Методика преподавания русского языка как иностранного. Под ред. Щукина А.Н. Москва, 1990. 

История преподавания русского языка как иностранного в очерках и извлечениях. М., 2005 

Щукин А.Н. Интенсивные методы обучения иностранным языкам. Москва, 1999. 


Инфантьев Б.Ф. Русский язык и литература в национальной школе Латвии. I и II ч. Рига, 1972; 

1976. 

Семенова М.Ф. Сопоставительная грамматика русского и латышского языков. Рига, 1966.

Mūsdienu krievu valodas kā sveńvalodas mācību komplekti. Rīga, 2000-2006. 


Ņurnāli: «Русский язык в национальной школе»; 

«Русский язык за рубежом»; 

«Русский язык в центре Европы» 


Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras 

skolotājs” B daļa. 


Russian as a foreign language teaching methodology 


The course is a professional masters program "Russian language and literature teacher" component. It sets 

out the foreign language teaching theoretical and practical problems of language features and the latest 

training techniques. Particular attention focuses on listening, reading, speaking and writing methodology 

6th-12. class, as well as the cultural role of the Russian language course. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Krievu literatūras mācību metodika 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Krievu literatūras mācību metodika 


Arkādijs Ľeminusĉijs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. prof.; 

Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents; 

Nadeņda Fjodorova, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis iepazīstināt studentus ar literatūras mācīńanas 

pamatmetodēm un paľēmieniem; aplūkot, analizēt literatūras stundas svarīgākos elementus, stundu 

tipus, skolotāja darba dominantes un paľēmienu sistēmu. 

Kursa plāns: 

48 st. – lekcijas, 48 st. – semināri. 

1. tēma. Krievu literatūras mācību metodikas priekšmets. 

Literatūras mācību metodikas struktūra. Krievu literatūras mācību programmas skolā. Literārās 

izglītības standartu būtība un uzdevums. Galvenie skolas literatūras izglītības posmi un raksturīgākās 

ńo posmu īpatnības. 

2.tēma. Literatūras mācību grāmatas. 

Galvenie mācību grāmatu uzbūves tipi un principi. Krievu literatūras mācību grāmatu specifika 5.-9. 

un 10.-12. klasēm. Programmas un standarti. 

3. tēma. Stundu veidi un tipi. Stunda un literārā teksta pētīšana. 

Teksta pētīšana kā sistēma. Analīzes metodiskie paņēmieni. Teksta pētīńanas mērķi un uzdevumi: 

teorētiskais un praktiskais aspekts. Literatūras stunda kā galvenais literāra darba analīzes veids skolā. 

Stundu veidi un tipi. Ievadnodarbība: cēloľi un realizēńanas metodes. Ievadnodarbību veidi. 

Ievadnodarbības un literatūras teksta analīze. Beigu nodarbības: mērķi un metodes. Noslēguma 

nodarbību nozīme. Noslēguma nodarbības kā teksta analīzes elements. 

4. tēma. Literārā teksta analīzes veidi skolā. 

“Autoram pakaļ” analīzes veids. Problēmu un tematiskais analīzes veids. Kulturoloģiskais analīzes 

veids. 

“Literatūras un realitātes” analīzes veids. 

5. tēma. Literatūras mācības metodes. 

Literatūras mācību metodes skolā. Metoņu klasifikācijas problēma. Reproduktīvā metode un 

radońas lasīńanas metode.Heiristiskā metode. Pētnieciskās metodes specifika. 

Nestandarta stunda specifika un īpatnības, izmantońanas mērķi un metodes. 

6. tēma. Literatūras mācību metodika un mākslinieciskā teksta analīze. 

Literārā teksta veidu analīzes specifika skolā. Uzdevumu veidi un principi. Individuālie un kolektīvie 

uzdevumi. Ar teksta specifiku saistītā klasificēńanas problemātika. Teksta analīzes posmi, ar kuriem 

saistīta uzdevumu izmantońana. 

7. tēma. Episkā teksta analīze. 

Episkā teksta analīzes īpatnības, metodes un paľēmieni. 

8. tēma. Īsās prozas žanru mācīšana. 

Stāsts literatūras mācību metodikā. Stāsta mācīńanas dinamika skolā. Stāsta analīzēs izmantojamie 

96

metodiskie 

paľēmieni. Teksta lasīńanas un komentēńanas nozīme stāsta mācīńanā. Stāsta personāņi kā pētīńanas 

objekts. 

Stāsta siņeta izpētes paľēmieni. Autora pozīcijas izpratnes veidi. Skolas programmā iekļauto stāstu 

tipoloģija. 

Stāsta monogrāfiska analīze apskata veidā. Salīdzināmās metodes izmantońana stāstu analīzē. Citi 

īsie prozas ņanri. Apraksts skolas programmā. Nostāsta stilizācija. Literārās pasakas un folkloras 

stilizācijas analīzes teorētiskie aspekti. Darbs ar teksta elementiem. Skolēnu patstāvīgi daiļrades 

mēģinājumi – viena no darba ar tekstu palīgformām. 

9. tēma. Garstāsta analīze skolā. 

Garstāsts skolas programmā. Garstāsts literatūras stundā 5.-9. klasēs. Garstāsts vidusskolas 

programmā. Garstāsta analīzes formas. Monogrāfiskas analīzes varianti. Analīze apskata veidā. 

Garstāsts un literatūras teorijas jautājumi: ņanra veidi, siņeta nianses, personāņu sistēmas īpatnības. 

Garstāsta analīzē izmantojamie metodiskie 

paľēmieni. 

10. tēma. Romāna analīze. 

Romāna skolas programmā. Romānu analīzes dinamika, raksturīgākās likumsakarības, nozīmīgākie 

teksti. 

Romāna pamatņanri metodikas kontekstā: sociālais, psiholoģiskais, vēsturiskais, fantastiskais, 

satīriskais romāns. 

Romāna analīzes likumsakarības. Analīzes veidi un varianti. Epizoņu izvēle. Mikro- un 

makroanalīze. Analīzes 

secība un raksturīgākie posmi. 

11. tēma. Lirikas analīze. 

Liriskā teksta dzimtes un ņanra īpatnības. Valoda un tēls liriskajā tekstā; reālija un metafora. 

„Autora tēla” kategorija lirikā. „Liriskā varoľa” kategorija poētiskā tekstā. Dzejas formu tipoloģija. 

Pantmērs. Atskaľas. Strofa. Ritms. 

Krievu poētiskās sistēmas struktūra un evolūcija. Liriskā dzeja. Vēstītājdzeja. Dramatiskā dzeja. 

Liriskā teksta analīzes galvenie virzieni un metodes. 

12.tēma. Drāma kā analīzes objekts. 

Drāmas analīzes specifika. 

13. tēma. Literatūras mācību metodikas dažas problēmas. 

Literatūras teorijas jautājumi: vieta, veidi un uzdevumi. Teorijas jēdzienu loks. Rakstnieka biogrāfija 

un literatūras stunda. Tehnisko līdzekļu izmantońana: metodes un paľēmieni. Tehnisko līdzekļu 

tipoloģija. Ārpusklases lasīńana kā process. Ārpusklases lasīńanas problēmas. Mūsdienu metodikas 

raksturojums. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite, eksāmens) 

Literatūra (01 – mācību literatūra): 

1. Богданова О. Ю., Леонов С. А., Чертов В. Ф. Методика преподавания литературы. Москва, 

1999. 

2. Богданова О. Ю. Проблемы анализа художественного произведения в школе. Москва, 

1996. 

3. Беленький Г. И. Теория литературы в средней школе. Москва, 1989. 

4. Браже Т. Г. Целостное изучение эпического произведения (любое издание). 

5. Виноградов В.В. Избранные труды. Язык и стиль русских писателей. От Гоголя до 

Ахматовой. Москва, 2003. 

6. Гуковский Г. А. Изучение литературного произведения в школе (любое издание). 

7. Зотов Ю.Б. Организация современного урока. Москва, 2006. 

8. Каменская Л. Я. Школьное сочинение по литературе. Москва, 1994. 

9. Колокольцева Л.М. Творческая работа учащихся в процессе изучения литературы. 

Москва, 2004. 

10. Калганова Т.А. Сочинения разных жанров в старших классах. Москва, 1997. 

11. Маранцман В. Г., Чирковская Т. В. Проблемное изучение литературного произведения в 

школе. Москва, 1997. 

12. Медведев В. Л. Изучение лирики в школе. Москва, 1994. 

13. Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. Маранцмана. В 2-

х частях. - Москва, 1995. 

14. Прессман Л. П. Технические средства обучения на уроках литературы в школе. Москва, 

1998. 

15. Подрунина И. А. Обзорный анализ художественного текста в старших классах. Москва, 

1994. 

16. Семѐнов А.Н., Семѐнова В.В. Вопросы и задания по методике преподавания литературы. 

Москва 2003 

17. Тодоров Л. В. Работа над стихом. Москва, 2001. 

18. Улин И. И. Уроки словесности. Москва, 2000. 

19. Чирковская Т. В. Принципы изучения драмы в школе. Москва, 1997. 

20. К уроку литкратуры. В сети: http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 

Literatūra (02 – papildliteratūra): 

1. Активные формы преподавания литературы. Москва, 1991. 

2. Айзерман Л. С. Школьник пишет сочинение. Москва, 1987. 

3. Аркин И.И. Уроки литературы в 9 классе: Практическая методика. Москва, 1998. 

4. Богданова О. Ю. Поэтика художественного текста на уроках литературы. Москва,1997. 

5. Голубков В. В. Методика преподавания литературы. Москва, 1991. 

6. Гуревич С. А. В лаборатории учителя. Москва, 1998. 

7. Колокольцева Л.М. Творческая работа учащихся в процессе изучения литературы. 


8. Колокольцев Е. Н. Искусство на уроках литературы. Киев, 1991. 

9. Кудряшов Н. И. Взаимосвязь методов обучения на уроках литературы. Москва, 1991. 

10. Литература. Программа для средней школы с русским языком обучения. Rīga, 1998. 

11. Литература. Программа для 4 - 9 классов. - Rīga, 2001. 

12. Львова С.И. Уроки словесности. 5-9 классы. Пособие для учителя. Москва, 1998. 

13. Методика преподавания литературы. Под ред. З. Я. Рез. Москва, 1985. 

14. Межпредметные связи при изучении литературы в школе. Москва, 2002. 

Internēta: http://www.ekniga.com.ua/; som.fio.ru; e-lingvo.net 

Literatūra (03 – ieteicamā periodika): 

Ņurnāli „Родная речь” (1995.-2006.) „Литература в школе” (1995.-2006.) 

Соболев Н.А. Об изучении литературы в старших классах // Литература в школе, 2000, № 4. 


Profesionāla maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs”, B 

daļa 


Methods of Literature Teaching 


The course is devoted: 

- to the important methodical form; 

- to the greatest methodical conceptions 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Krievu literatūras lasīńanas metodika 


Kredītpinkti 2 


Zinātnes nozare Izglītība 



Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents 


Nav 



literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar literatūras lasīńanas 

metodiku, ar galvenajiem paľēmieniem, metodēm, formām; aplūkot un analizēt literatūras lasīńanas 

vissvarīgākos elementus, izmantojot daņādas tipoloģijas 

Kursa plāns: 


1. tēma. Literatūras lasīšanas metodikas priekšmets. 

Literatūras lasīńanas metodikas struktūra. Literatūras lasīńanas stundas krievu skolā. Literatūras 

lasīńana krievu valodas stundās latvieńu skolā. Literatūras lasīńanas standartu būtība un to uzdevums. 

Literatūras lasīńana un didaktikas jautājumi. Literatūras lasīńanas tipoloģija. 

2. tēma. Literatūras lasīšanas stunda. 

Literatūras lasīńana un literārā teksta pētīńana. 

Literatūras lasīńana kā sistēma. Literatūras lasīńanas metodiskie paľēmieni, mērķi un uzdevumi: 

teorētiskais un praktiskais aspekts. Daiļdarba teksta lasīńana literatūras stundā. Literatūras lasīńanas 

stundu veidi. 

3. tēma. Radošās lasīšanas metode krievu literatūras mācību metodikas sistēmā. 

Radońās lasīńanas metodes saikne ar citām metodēm. Radońā lasīńana skolēnu vecuma kontekstā. 

Metodes varianti. Kolektīvais un individuālais aspekts radońās lasīńanas procesā. Literatūras ņanri un 

radońās lasīńanas nianses. Radońās lasīńanas metodes un tehniskie mācību līdzekļi. Radońā lasīńana 

un teksta analīze. 

4. tēma. Ārpusklases lasīšana – viena no metodikas problēmām. 

Ārpusklases lasīńana kā sistēma. Lasītāju intereses aktivizēńana. Daiļdarbu izvēles problēma. 

Ārpusklases lasīńanas apjoms un programmas prasības. Ārpusklases lasīńanas metodikas dominantes. 

5. tēma. Izteiksmīgas lasīšanas problēmas. 

Lasīńanas izteiksmīguma paaugstināńana: stunda un ārpusstundas darbs. Izteiksmīgā lasīńana un 

teātra formas. Spēļu formu loma. Individuālās pieejas nianses. 

Izteiksmīgā lasīńana un daņādie literatūras ņanri. 

6. tēma. Krievu literatūras lasīšanas saikne ar krievu valodas apguvi latviešu skolā. 

Krievu literatūras daiļdarbu fragmentu lasīńana un komentēńana latvieńu skolā krievu valodas 

leksikas, gramatikas, sintakses un citu aspektu apguves procesā. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (eksāmens) 

Literatūra (01 – mācību literatūra):

1. Активные формы преподавания литературы. Москва, 1991. 

2. Асмус В. Чтение как труд и творчество. // Вопросы теории и истории эстетики. Москва, 

1989. 

Вознесенская А.С. Развитие творческих способностей учащихся на уроках литературы. Саратов, 

2005. 

3. Гуревич С. А. Организация чтения учащихся старших классов. Москва, 1984. 

4. Литература. Программа для средней школы с русским языком обучения. Rīga.,1998. 

5. Литература. Программа для 4-9 классов. Rīga, 2001. 

6. Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. Маранцмана. В 2-х 

частях. Москва, 1995. 

6. Методика преподавания литературы. Под. ред. З. Я. Рез. Москва, 1985 (и любое другое 

издание). 

7. Никифорова О. И. Психология восприятия художественной литературы. Москва, 1992. 

8. Михальская А. И. Педагогическая риторика. Москва, 1998. 

9. Рыбникова М. А. Очерки по методике литературного чтения. Москва, 2003. 

10. Семѐнов А.Н., Семѐнова В.В. Вопросы и задания по методике преподавания литературы. 



1. К уроку литературы. В сети: http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 

Литературная информационно-поисковая система-каталог 

http://www.ekniga.com.ua/ 

2. Методика литературного чтения. В сети: 

http://www.metlitnm.ru/materials/bogdanova/bogd12.html 


Ņurnāls: „Литература в школе”. 

http://window.edu.ru/window_catalog/files/r27647/05110080.pdf 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs”, B 

daļa 


Methods of Literary Reading 



- to the different methods of literary reading; 

- to the system of literary reading . 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Ortogrāfija 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Krievu valoda 


Natālija Trofimova, Slāvu valodniecība katedras docente 

Inga Milēviĉa, Slāvu valodniecība katedras asistente 

Gaļina Sirica, Slāvu valodniecība katedras asoc. profesore 

Gaļina Pitkeviĉa, Slāvu valodniecība katedras docente 

Elvīra Isajeva, Slāvu valodniecība katedras asistente 


Mūsdienu krievu literārā valoda: fonētika, vārddarināńana un gramatika. 


Kurss ir paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālās programmas beigńanas iegūs specialitāti “Krievu 

valodas un literatūras skolotājs” (dzimtā valodā vai otrā sveńvalodā). 

Kursa uzdevums – sistematizēt un padziļināt studentu zināńanas, prasmes un iemaľas ortogrāfijā, 

pilnveidot runas un valodas kultūru. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 16 st. praktiskie darbi 

Lekciju tēmas: “Krievu ortogrāfijas vēsturiskais apskats”; 

“Mūsdienu ortogrāfijas principi”. 

Praktiskās nodarbības: 

- ortogrāfija un fonētika (balsīgie un nebalsīgie līdzskaľi, divkārńie līdzskaľi); 

- ortogrāfija un vārddarināńana (līdzskaľi un piedēkli, neuzsvērta pozīcija; burti Ъ, Ь, Э, Ё; 

priedēkļu pareizrakstība); 

- īpańvārdu pareizrakstībat; 

- ortogrāfija un morfoloģija (lietvārdu locīńana, piedēkļu un galotnes ortogrāfija; lietvārdi ar НЕ и 

НИ);. 

- verba pareizrakstība (celmi un to pamatformas, konjugācijas, darbības vārda formas; divdabji un 

to pareizrakstība); 

- apstākļa vārda un īpańības vārda pareizrakstība;. 

- saikli un prievārdi. 




1. Большой справочник. Русский язык для школьников и пос тупающих в вузы. М.: Дрофа, 

2000. 

2. Граник Г.Г.,Бондаренко С.М.,Концевая Л.А. Секреты орфографии. – М., 1991. 

3. Григорьева Т.М. Три века русской орфографии (XVIII – XX вв.). – М., 2004. 

4. Ефремова Т.Ф. Новый словарь русского языка. Толково-словообразовательный. В 2 т. М.: 

Русский язык, 2001. 

5. Кайдалова А.И., Калинина И.К. Современная русская орфография. М., 1983 

6. Медведева А.А. Словарь трудностей современного русского языка.- 2009 г. 

7. Правила русской орфографии и пунктуации. Полный академический справочник. М.: 

Эксмо, 2007.

8. Розенталь Д.Э.Словарь трудностей русского языка., 9-е изд.-2009 г 

9. Степанова М.И.Орфографический словарь русского языка.-2009 г. 

10. Федоренко Л.П., Лотарев В.К. Практикум по орфографии и пунктуации. М., 1979 


1. Ахраменкова Л.А. К пятѐрке шаг за шагом, или 50 занятий с репетитором. Русский язык. 5 

класс.М.: Просвещение, 2001. 







5. Букчина Б.З. Орфографический словарь русского языка. Слитно? Раздельно? Через дефис? 

М.: АСТ-ПРЕСС, 1998. 

6. Войлова К.А. и др. 1550 тестов и проверочных заданий по русскому языку. М.: Дрофа, 

1999. 

7. Иванова В.Ф. Графика и орфография. М., 1986 

8. Кузьмина С.М. Теория русской орфографии. – М., 1981 

9. Лопатин В.В. и др. Орфографический словарь русского языка. Прописная или строчная? 

М.: АСТ-ПРЕСС, 1999. 

10. Лопатин В.Русская орфография: задачи корректировки.// Новый мир 2001 №5. 

Трофимова Н.П. Повторим орфографию. Рига, 1991 


Ņurnāli: «Русский язык в школе»; 

«Русский язык в национальной школе»; 


Portāli: www.gramota.ru 

www.ruslang.ru 





Orthografy 


The course is designed for students who, after completing the program will receive professional specialty 

"Russian language and literature teacher (native language or foreign language). Course assignment - to 

systematize and deepen students' knowledge, skills and abilities orthography, to develop speech and 

language culture. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Krievu un Rietumeiropas literārā pasaka 




Zinātnes nozare Literatūrzinātne 

Zinātnes apakšnozare Cittautu literatūras vēsture 


A.Stankeviĉa, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. profesore 

Inna Dvorecka, Mg. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības krievu valodas 

un literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķi : 1) iepazīstināt studentus ar Eiropas un 

Amerikas literārās pasakas attīstības likumsakarībām; 2) parādīt pasakas audzinońo funkciju. 

Kursa plāns: 

Lekcijas – 16 st., semināri – 16 st. 

1 .tēma. Literārās pasakas ņanra īpatnības. Ņanra evolūcija. 

2. tēma. Pirmsromantisma literārā pasaka (Ń. Pеrro). 

3. tēma. Romantisma literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( brāļi Grimmi, E.T.A.Hofmans,V.Haufs, H.K.Andersens). 

Krievijas literārā pasaka ( A.Puńkins, V.Odojevskis, P.Jerńovs). 

4. tēma. 19. gs. 2.p. literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( L.Līrs,L.Kerrols). 

Krievijas literārā pasaka (D.Mamins-Sibirjaks, V.Garńins). 

5. tēma. Neoromantisma literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka (R.Kiplings, O.Vailds, S.Lāgerlēva, D.Barijs). 

Krievijas literārā pasaka ( K.Ĉukovskis, A.Tolstojs). 

6. tēma. 20.gs. literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( A.Milns, P.Treversa. A.de Sent-Ekziperī, A.Lindgrēna, Dņ.Rodari, 

T.Jansona). 

Krievijas literārā pasaka ( S.Marńaks, P.Baņovs, J.Oļeńa, V.Nosovs, A.Volkovs, E.Uspenskis). 

7. tēma. Literārā pasaka Latvijā ( K.Skalbe, A.Sakse, I.Ziedonis, S.Kaldupe). 

8. tēma. 20.gs. literārā pasaka un „fantazy” ņanrs. 

Rietumeiropā ( K.Ljuis, R.Tolkijens, D.Roulinga). 

Krievijā (N.Perumovs, A.Lukjanenko). 


Lekciju un semināru apmeklēńana; nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (eksāmens) 


1. И.А. Арзамасцева И.А., Николаева С.Н. Детская литература. Москва, 2001. 

2. Н.В. Будур и др. Зарубежная детская литература. Москва, 2002. 

3. Детская литература: хрестоматия с основами литературоведения. Сост. А. Дановский. 


4. Е. Брандис. От Эзопа до Дж. Родари. Москва, 1999. 

5. Л. Брауде. Скандинавская литературная сказка. С.-Петербург, 2001 

6. Н. Демурова. Льюис Керрол. Очерк жизни и творчества. Москва, 1989.

7. И. Киршентале Анна Саксе. Рига, 1985. 

8. М.Николаева. Пеппи Длинныйчулок и другие. Москва, 2003. 

9. И. Токмакова. Пути литературной сказки. С.-Петербург. 1997. 

10. С. Сивоконь. Чуковский и дети. Москва, 1999. 

11. А. Станкевича. «Книги джунглей» Редьярда Киплинга. Даугавпилс, 1998. 

12. В. Шерер. Дверь в яркий и красочный мир. Москва, 2004. 

13. Stikāne A.Latvieńu bērnu literatūra. Rīga,1987. 

14. O. Vailds - K. Skalbe: dubultportrets. Komparatīvistikas institūta almanahs. 5. sējums. 

Daugavpils, 2006. 

15. С.Гольцер Примерное планирование уроков по литературе (литературная сказка). В 

сети: 

http://www.umka.noolab.ru/programs5.php 


1. Зарубежные писатели. Библиографический словарь. В 2 ч. Под ред. Н.П. Михальской. 

М., 1997. 

2. Писатели нашего детства. 100 имен. В 3 ч. М., 1998-2000. 

3. Проблемы детской литературы. Москва, 1989. 

4. Исаева Ф.. Сказки смешные и добрые. Москва, 1987. 

5. Кружков Г.М. В зазеркалье Алисиных глаз. О некоторых лейтмотивах сказки Льюиса 

Керролла 

// Контрапункт. Книга статей памяти Галины Андреевны Белой. Москва, 2005. 

– С. 218 – 226. 

6. Хрестоматия по детской литературе. Сост. Э. Иванова и др. Москва, 2002 

7. Лернер К. Литературная сказка эпохи романтизма. В сети: 

http://www.ruthenia.ru/annalystxt/Skazka.htm 

8. Быкова Н.И. Детская литература. 2003. Омск. 

http://window.edu.ru/window_catalog/files/r27647/05110080.pdf 


1. Ņurnāls «Детская литература» (1990. -2006.) 

2. В сети: http://www.philolog.ru/filolog/detlit.htm 

http://www.dobrieskazki.ru/suits.htm 


Profesionālās studiju programmas „ Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” B daļa. 



The course is envisaged for the student of professional study programme 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Bērnu literatūra 




semestrī) 

Zinātnes nozare Literatūrzinātne 

Zinātnes apakšnozare Cittautu literatūras vēsture 


Ņans Badins, Dr. philol., KI pētnieks ; 

Nadeņda Fjodorova, Dr.philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju maģistra programmas„Vidējas izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir studentu iepazīstināńana ar bērnu literatūras specifiku 

un problemātiku. Studenti iepazīst svarīgākos bērnu literatūras sasniegumus, saskata atńķirības starp 

daņādām nacionālām bērnu literatūras tradīcijām, analizē daņādu bērnu literatūras ņanru darbus. 

Kursa plāns: 

16 st. – lekcijas, 16 st. - semināri. 

1. tēma. Bērnu literatūras specifika. 

Bērnu literatūras jēdziens. Bērnu literatūras klasifikācija. Kursa „bērnu literatūra” priekńmets. 

Bērnu literatūras vēsture. Bērnu literatūra un pedagoģija. Bērnu literatūras loma bērna personības 

attīstībā, viľa audzināńanā. Rotaļa, spēle bērna ikdienas darbībā un literatūrā. 

2. tēma. Folklora un bērnu literatūra. 

Pāreja no folkloras ņanriem uz literatūras ņanriem. Bērnu folkloras bagātība un daudzveidība, 

vērtības, izmantońanas iespējas skolotāja darbā. Tautas pasaka un mīts. Pagāniskā mīta 

transformācija brīnumpasakās, pasakās par dzīvniekiem un sadzīves pasakās. 

3. tēma. Literārās pasakas žanrs. 

Literārās pasakas ņanra īpatnības. Ņanra evolūcija. Literārā pasaka un folkloras pasaka. Literārās 

pasakas nacionālā specifika. Pasakas stāstītāja evolūcija. Literārā pasaka, balāde un poēma. 

Parodijas un stilizācija. Literārās pasakas un fantāzijas ņanra attīstība latvieńu literatūrā. 

R.Blaumaľa, K.Skalbes, A.Brigaderes, I.Ziedoľa u.c. autoru pasaku un fantāzijas grāmatas. 

4. tēma. Mīts bērnu literatūrā. 

Pagāniskais mīts un bērnu literatūra (antīkais, latvieńu, ģermāľu, slāvu). Kristieńu mīts un bērnu 

literatūra. Bībele bērniem kā specifisks ņanrs. S.Lagerlēvas “Leģendas par Kristu”. Simbols un 

mīts. Mīts un metafora. Mīts un literārais siņets. Kristieńu mīta alūzijas un reminiscence 

„ziemassvētku” stāstā, fantastiskajā garstāstā un romānā (kristietības motīvi K.Ljuisa „Nārnijas 

hronikas”). 

5. tēma. Vēsturiskie žanri bērnu un jaunatnes literatūrā. 

Vēsturisko literāro ņanru tapńana un evolūcija. Tautas teikas. Eposs. Biļina un tautas dziesma. 

Hronikas un annāles. Vēsturiskās prozas stils. Siņeta īpatnības. Personāņa specifika. Vēsturiskā 

patiesība un mākslinieciskā izdoma. A. Dimā romānu mākslinieciskā pasaule. Pasaules vēstures 

„pārstāsti” bērniem un jaunatnei. 

32

6. tēma. Piedzīvojumu un fantastikas literatūra. 

Bērnu piedzīvojumu literatūras ņanriskā specifika. Ceļojums piedzīvojumu literatūrā. Siņeta 

veidońanas īpatnības. Varoľa tēla radīńana. Ideāls un varonis piedzīvojumu literatūrā. Konflikts un 

tikumiskā dominante. Fantastika un „fantazy”. Ņils Verns un viľa sekotāji. Groteska. 

Divpasaulība. Laiks un ahronisms fantastikas ņanros. 

7. tēma. Zinātniskās un mākslinieciskās zināšanas. 

Dabaszinības mākslinieciskajos ņanros. Piedzīvojumu un ceļojumu ņanrs zinātniskajā 

atspoguļojumā. Novadpētniecība un ģeogrāfija mākslinieciskajos un populārzinātniskajos ņanros. 

Zinātne un mākslinieciskā forma daņādu autoru darbos. Enciklopēdiskā grāmata bērniem. Saistońā 

zinātne. 

8. tēma. Nonsensa žanra tradīcijas bērnu literatūrā. 

L. Kerola „Alise Brīnumzemē”. No tulkojuma līdz daudzveidīgam satura risinājumam. A. 

Demurovas, B. Zahodera, V. Nabokova tulkojumi. Edvarda Lira limeriku absurds. K. Ĉukovska 

pasaku nonsenss. „OBERIUti” un nonsenss. D. Harmsa poētika. 

9. tēma. Mākslinieciskā sintēze bērnu literatūrā. 

Gleznieciskums literatūrā. Mūzika literatūrā. Atainojuma veidi. Literārā sintēze – dzejas un prozas 

mijiedarbība. Ņanru sintēze. J. Oļeńas „Trīs resnvēderi” – A. Tolstoja „Zelta atslēdziľa”. 

Mākslinieciskā sintēze K. Ljuisa „Nārnijas hronikās”. Dzejiskā funkcija. Mītiskais un 

simboliskais. 

10. tēma Dzeja bērnu un jauniešu literatūrā. 

“Siņetiskā” dzeja: uzdevumi, siņeta funkcijas, mākslinieciskā satura veidońanas īpatnības. S. 

Marńaks, A. Barto, S. Mihalkovs. Ritma īpatnības. Poētiskā klasika bērnu un jaunieńu literatūrā. 

Vārds un literārais darbs. Vārds un teksts. Mākslinieciskā satura koncentrēńanas veidi dzejā. 

11. tēma. 20.gs. 2. puses un mūsdienu bērnu literatūras problemātika. 

A.de Sent-Ekziperī pasakas „Mazais princis” simboliskā struktūra. Sociālpolitiskās problēmas un 

bērnu literatūra (Dņ. Rodari daiļradē). Mūsdienu krievu bērnu literatūras galvenie virzieni un 

attīstības principi (B.Zahoders, J.Uspenskis, G.Osters). Jaunākā latvieńu dzeja, proza, drāma 

bērniem. J.Baltvilka, M.Cielēnas, M.Runguļa, P.Brūvera, I.Zanderes, J.Jurkāna devums bērnu 

literatūrā. 

12. tēma Periodika un kritika. Pirmie ņurnāli bērniem. Periodika bērniem 19.-20. gadsimtu mijā. 

Bērnu sistemātisko izdevumu evolūcija padomju laikos. „Ideālais” periodikas izdevums bērniem. 

Bērnu drukas produkcijas prasības. Kursa pamatsecinājumi. Bērnu literatūras vēstures zinātniskās 

pētniecības perspektīvie virzieni. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite) 


1. И. Арзамасцева, С.Николаев. Детская литература. Москва, 2001. 

2. А. Губергриц Русская детская литература последних десятилетий ХIХ – начала ХХ 

века.. Таллинн, 1998. 

3. Зарубежная литература для детей и юношества: В 2 ч. /Под ред. Н.К. Мещеряковой, 

И.С. Чернявской. Москва, 1997. 

4. Сказочные повести скандинавских писателей. Москва, 1987. 

5. М. Петровский Книги нашего детства. Москва, 1986. 

6. Зарубежная детская литература. Сост. И. Чернявская. Москва, 1982. 

7. И. Киршентале Анна Саксе. Рига, 1985. 

8. Русские детские писатели XX века: Биобиблиографический словарь /Под ред. Г.А. 

Черной, И.Г. Минераловой и др. М., 1997, 1998, последующие издания. 

9. Сетин Ф.И. История русской детской литературы. Конец Х–1-я половина XIX в. М., 

1990. 

10. Stikāne A.Latvieńu bērnu literatūra.-Rīga,1977.


Brīdaka L. Mūņs kā pasaka. Margarita Stāraste. - Rīga: Annele, 2004. 

Andersens Ē.S. Ietērp vārdos savu pasauli. - Rīga: Garā pupa, 1995. 

Padoms. - R.: Liesma, 1986., 1988. 

Korĉaks J. Kā mīlēt bērnu. - R.: Zvaigzne, 1986. 

Osmanis J. Saules akmens. - R.: Liesma, 1977. 

Penaks D. Kā romāns. - R.: Omnia mea, 1999. 

Е. Брандис От Эзопа до Джанни Родари. Москва, 1980. 

Е. Брандис Рядом с Жюлем Верном.Москва., 1986. 

Детская литература /Под ред. Е.Е. Зубаревой. М., 1989. 

Н. Демурова Льюис Кэролл. Очерк жизни и творчества. Москва, 1979. 

З. Живова, Н. Медведева. Жизнь и творчество Корнея Чуковского.Москва, 1979. 

З. Живова, Н. Медведева. Жизнь и творчество Николая Носова.Москва, 1979. 

В измерении детства. Статьи о детской литературе. Пермь, 2008. 

В сети: http://www.philolog.ru/filolog/detlit.htm 

http://www.dobrieskazki.ru/suits.htm 


Laikraksti un ņurnāli bērniem un pusaudņiem. 

"Karogs" 

"Skolotājs" 

«Детская литература» 

«Литература в школе» 

"Bookbird" 

http://wet.by.ru/kds/ 

http://www.ibby.org/index.php?id=254 


Profesionālā maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” 

B daļa 


The Children’s Literature 



- to the important elements of the children’s literature; 

- to the dynamic aspect of the children’s literature evolution. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Literārā teksta interpretācija skolā 







Nadeņda Fjodorova, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 

Arkādijs Ľeminuńĉijs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asociētais profesors 

Inna Dvorecka, Mg. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 


Krievu literatūras vēstures zināńanas bakalaura studiju programmas apjomā 


Kurss paredz literārā teksta interpretācijas skolā galveno aspektu un principu apguvi. Tajā 

sistematizētas un apkopotas literārā teksta kā kultūras fenomena recepcijas problēmas skolā, kā arī 

teksta izpētes zinātnisko virzienu adaptācijas problēmas skolā. Kā piemērs tiek aplūkota F. 

Dostojevska un A. Ĉehova daiļrades specifika, ka arī stundu plānońanas problēma. 

Kursa plāns: 


1.tēma. Daiļliteratūras teksta interpretācijas paradigmas. 

Teksta un kultūras savstarpējā ietekme; teksta ņanriskā struktūra. Teksta nozīmīgākās vienības, 

kategorijas 

un īpatnības. Filoloģiskās analīzes koncepcija darbam ar tekstu skolā. Literārā teksta 

lingvistiskā, semantiskā, strukturālā un komunikatīvi pragmatiskā organizācija. 

2.tēma. Daiļliteratūras teksta interpretācijas principi un metodoloģijas skolā. 

Daņādi daiļliteratūras teksta skaidrońanas paľēmieni no funkcionāli pragmatiskās teorijas viedokļa. 

Teksta komentārs. Teksta komunikatīvie modeļi. Teksta kultūras modeļi. 

3. tēma. Literārais teksts – filoloģisko pētījumu objekts skolā. 

Teksts kā diskurss. Izpētes līmenis „teksts un realitāte”. Izpētes līmenis „autors un teksts”. 

Izpētes līmenis „lasītājs un teksts”. 

4. tēma. Svarīgākie skolā izmantotie literārā teksta interpretācijas virzieni un metodikas. 

Vēsturiski socioloģiskais virziens. Kultūras un psiholoģiskais virziens. 

Strukturālais virziens. Semiotikas virziens. Lingvistiskais virziens. Mītopoētiskais virziens. 

5. tēma. F.Dostojevska romānu interpretācija skolā un stundu plānošanas problēma. 

Mākslinieciskās pasaules specifika un filozofisko ideju komplekss F. Dostojevska romānos; romānu 

struktūras īpatnības. Stundu struktūra romāna „Noziegums un sods” mācīńanā. F. Dostojevska 

personāņa 

struktūras īpatnības. Romāna „Noziegums un sods” problēmjautājumu mācīńana. 

Stundu struktūra romāna „Brāļi Karamazovi” mācīńanā. Stundas-semināri romāna „Brāļi 

Karamazovi” mācīńanā. 

6. tēma. A. Čehova daiļrades interpretācija skolā un stundu plānošanas problēma. 

Ĉehova prozas poētikas īpatnības (agrīnais, brieduma un vēlīnais periods). 

Personāņu struktūra A. Ĉehova humoristiskajās novelēs un liriskajos stāstos. 

A. Ĉehova stāstu analīzei veltī to stundu struktūra 5.-7. klasē; 8.-9. klasē; 10.-12.klasē 

A. Ĉehova dramaturģijas analīzei veltī to mācīńanas stundu plānońana 10.-12. klasē. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite, eksāmens). 

Literatūra (01 – mācību literatūra):

1. Богданова О. Ю. Проблемы анализа художественного произведения в школе. Москва, 1996. 

2. Белов С. В. Федор Михайлович Достоевский. Книга для учителя. Москва, 1990. 

3. Бурдина И. Ю. Чехов в школе. Москва, 2004. 

3. Виноградов В.В. Избранные труды. Язык и стиль русских писателей. От Гоголя до 

Ахматовой. Москва, 2003. 

4. Гуковский Г. А. Изучение литературного произведения в школе (любое издание). 

5. Гюббенет И.В. Основы филологической интерпретации художественного текста. Москва, 

1991. 

6. Качурин М.Г. Организация исследовательской деятельности учащихся на уроках 

литературы. Москва, 2000. 

7. Катаев В. Б. Сложность простоты. Рассказы и пьесы Чехова. Москва, 1997. 

8. Кубрякова Е.С., .Александрова О.В. Виды пространств текста и дискурса // Категоризация мира: 

пространство и 

время. Москва,1997. 

9. Лотман Ю. Семиотика культуры и понятие текста. // Русская словесность. От теории 

словесности к структуре текста. Антология. Москва, 1997. 

10. Методика преподавания литературы / Под. ред. О.Ю. Богдановой и В.Г. Маранцмана: 

Пособие для студентов и преподавателей. В 2-х частях. Москва, 1999. 

11. Методические приемы творческого изучения литературы: Учебное пособие для студентов 

и преподавателей педагогических вузов, учителей-словесников. Москва, 2001. 

12.Сараскина Л. Художественный мир Достоевского в школьном изучении. // Литература в 

гуманитарных школах и классах. Москва, 1992. 


Белянин В.П. Психолингвистические аспекты художественного текста. Москва, 1988. 

Белов С. В. «Меня спасла каторга…». Санкт-Петербург, 2000. 

Ермакова М. Я. Традиции Достоевского в русской прозе. Москва, 1990. 

Катаев В. Б. Постигая «Вишневый сад». Статьи о русской литературе. Москва, 1996. 

Лотман Ю. Внутри мыслящих миров. Человек – текст – семиосфера – история. Москва, 1996 

Семь музеев Достоевского. Москва, 2000. 

Сухих И. Н. Проблемы поэтики А. П. Чехова. Ленинград, 1989. 

Теплинский М. В. Изучение творчества А. П. Чехова в школе. Киев, 1985. 

Ф. М. Достоевский – наш современник. Москва, 2001 Шишкин О. А. П. Чехов в школьном 

изучении. Москва, 2000. 


Афанасьев Э. Адаптированный Чехов в школьном курсе литературы. Литература в школе, 

2000, № 1. 

Баранова С. В. Учимся понимать друг друга. Литература в школе, 1998, № 4. 

Гусакова Н. Л. Материалы к урокам по роману Ф. М. Достоевского «Преступление и 

наказание». Литература 

в школе, 1996, №4. 

Полищук Н. Что таят в себе сны Раскольникова? Литература в школе, 2006, №6. 

Полоцкая Э. А. О поэтике Чехова. Москва, 2001. 

Свердлов Н. М. В чем преступление и в чем наказание Раскольникова. Литература в школе, 

1991, №1. 

Татауров П. Смотреть или читать Достоевского? Литература в школе, 1998. №4. 

http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 


Profesionālās studiju maģistra programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” 

B daļa 


Intrpretation of the literary text at school

Kursa nosaukums Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba 

organizēńana un projektu izstrādāńana 





Zinātnes apakšnozare Literatūras mācību metodika 


Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents 

Inga Milēviĉa, Slāvu valodniecības katedra, asistente 

Inna Dvorecka, Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 


Nav 



literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar skolēnu zinātniski 

pētnieciskā darba organizēńanas pamatdominantēm, ar projektu izstrādāńanas niansēm; dot praktiskas 

zināńanas par zinātnisko darbu skolā un projektu izstrādāńanu, analizējot tipiskākos piemērus un 

pieejas. 

Kursa plāns: 


1. tēma. Radošā darbība skolā kā sistēma. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba specifika 

Radońā darbība skolā. Radońā darbība un sadarbība, tās līmeľi: skolotājs – skolēns un skolēns – 

skolotājs. 

Radońā darbība un interaktīvās mācību metodes. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes 

gaita. Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu noformēńana un prezentācija. Pētniecisko darbu 

vērtēńana. 

2. tēma. Zinātniski pētnieciskais darbs un krievu literatūras un valodas stunda. 

Pētnieciskā metode kā stundas pamatdaļa. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Pētnieciskās 

metodes dinamika skolēnu vecuma kontekstā. Referāts un stundas struktūra. Skolotāja palīdzība un 

skolēna individualitāte zinātniskajā darbā stundas laikā. Zinātniskā literatūra un stunda. Zinātniskais 

aparāts - skolēna prasmes vadītājs. Zinātniskais darbs stundas laikā. Zinātniskais darbs un 

programmas prasības. Apdāvināts skolēns: zinātniskās attīstības problēma. 

3. tēma. Projektu metode mācību darbā. 

Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. Projekts kā programmas prasība. 

Projektu izstrādāńana skolā. Projektu nedēļa kā darba forma. Projektu izstrādāńana un skolēnu 

vecuma problēma. Projekti un didaktikas jautājumi. Individuālais projekts. Grupas un kolektīva 

projekts. 

Projekti krievu literatūras un valodas skolotāja darbā. Projektu izstrādāńana kā skolas darba forma. 

Projektu prezentācija: pamatformas un nianses. Projektu konkurss kā forma. 

4. tēma. Projektu izstrādāšanas un aizstāvēšanas dinamika. 

Informācijas vākńana, analīze, pētījuma datu apstrāde, strukturēńana. Projektu realizācijas posmi, 

projekta uzraudzība. Projekta budņets. Līdzekļu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāji, 

prioritātes, pieteikumi. 

Prezentācijas metodes, prezentāciju sagatavońana. Projekta izvērtēńana, ilgtspēja, atskaińu 

sagatavońana. 

5. . tēma. Ārpusklases un ārpusskolas zinātniski pētnieciskais darbs. 

Skolas zinātniskās sabiedrības. Zinātnisko sabiedrību struktūra. Ārpusskolas zinātniskā darba 

iespējas un formas. 

Zinātniskā konference skolā: pamatformas un organizēńanas nianses. Zinātniskais konkurss un 

seminārs.

Ārpusskolas zinātniskā darba formas. Pilsētas un republikas iespējas starptautiskajā līmenī. Sakari 

ar augstskolām. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite). 


1. Alijevs R. Skola radońajiem. Rīga, 1998. 

2. Projektu laiks. Rīga, 1998. 

3. Projektu metode mācību darbā. Rīga, 1996. 

4. Oliľa Z. Mana projekta rokasgrāmata, Rīga, 2001. 

5. Lapiľa L., Rubiľa V. Projektu metode skolā. Rīga, 1999. 

6. Ńpona A, Ĉehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. Rīga, 2004. 

7. Вознесенская А.С. Развитие творческих способностей учащихся на уроках литературы. 

Саратов, 2005. 

8. Качурин М.Г. Организация исследовательской деятельности учащихся на уроках литературы. 


9. Методические приемы творческого изучения литературы: Учебное пособие для студентов и 

преподавателей педагогических вузов, учителей-словесников. Москва, 2001. 

10.Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. Маранцмана. 

В 2-х частях. Москва, 1995. 


1. Rubana M. Mācīties darot. Rīga, 2000. 

2. Svence G. Attīstības psiholoģija. Rīga, 1999. 

3. Беленький Г. И. Теория литературы в средней школе. Москва, 1986. 

4. Висленко Л.П., Белокурова С.П. 

Метод проекта при чтении произведений современной литературы. Литература последнею 

пятнадцатилетия. XI класс. // Литература в школе. №11. 2008. 

5. Маранцман В. Г., Чирковская Т. В. Проблемное изучение литературного произведения в 

школе. Ленинград, 1987. 

6. Внеклассная и внешкольная работа по литературе. Москва, 1990. 

7. Кудряшов Н. И. Взаимосвязь методов обучения на уроках литературы. Москва, 1991. 

8. Донцова О.В.Метод проектов как одна из форм ученического исследования на уроках 

литературы. // Литература в школе. №11. 2008. 


Alijevs R. Vecāko klańu skolēnu radońo spēju attīstības pamattendences mācību procesā // “Alter 

Ego”, 1995, № 1. 

Rumpīte D. Mijiedarbība kā radońs individualitātes attīstību veicinońs faktors // Skolotājs, 2001, № 6 

Ņurnāls: „Литература в школе” (2000-2006). 

www.sfl.lv ; www.leif.lv; www.sif.lv ; www.lvaf.gov.lv ; www.esfondi.lv 

www.liis.lv; http://home.parks.lv/laea; www.bvs.parks.lv; www.zb-zeme.lv 

www.vidm.gov.lv, www.fm.fov.lv ; u.c. ministriju mājas lapas 

www.ngo.org.lv; www.nvo.dpunet.lv ; www.lps.lv 

www.un.lv; www.politika.lv; www.likumi.lv; www.mk.gov.lv 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” B 

daļa 


The Schoolboy’s Scientific Work and the Project’s Elaboration 



- to the forms of the schoolboy’s scientific work;

- to the project’s elaboration: the important principles . 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Retorika 




Zinātnes nozare Krievu filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Valodniecība 


Gaļina Sirica, Slāvu valodniecība katedras asoc.profesore 

Anatolijs Kuzľecovs, Slāvu valodniecība katedras asoc.profesors 




Kurss ir paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālās programmas beigńanas iegūs specialitāti “Krievu 

valodas un literatūras skolotājs” (dzimtā valodā vai otrā sveńvalodā). 

Kursā tiek aplūkoti tādi jautājumi kā pedagoģiskā retorika, indivīda verbālā uzvedība un runas darbība, 

publiskās runas specifika, retoriskais kanons, dialogs un tā veidi. 

Kursa plāns (16 st. lekcijas, 16 st. praktiskie darbi): 

1. Kursa mērķi un uzdevumi. Ieskats retorikas izveides vēsturē. Vispārīgā un konkrētā retorika. 

Praktiskā retorika. Mūsdienu retorikas specifika. 

2. Pedagoģiskā retorika un tās īpatnības. Runas mākslas pamati un skolotāja profesionālā kompetence. 

Runas prasmju un komunikatīvās kompetences nozīme pedagoģiskajā darbībā. 

3. Retorika un indivīda verbālā uzvedība. Verbālās uzvedības stratēģijas. 

4. Runas akts un tā komponenti. 

5. Runas darbība un diskursa tipi. Saziľas veidi. Neverbālās saziľas saturs. 

6. Komunikatīvās mijiedarbības principi. 

7. Runas izveide. Runas satura būtība un runas uzbūves loģika. 

Oratora māksla antīkajā pasaulē un mūsdienās. 

8. Retoriskais kanons un tā komponenti. 

9. Publiskās runas sagatavońana. Publiskā monologa plānońana un kompozīcija. Runas priekńnesuma 

īpatnības. 

10. Dialogs, tā veidi. Retorika kā ietekmēńanas un pārliecināńanas māksla. 

11. Teksta retoriskā analīze. 


Dif.ieskaite 


1. Александров Д.Н. Риторика.- Москва. -2000. 

2. Введенская Л.А. Риторика и культура речи.-Москва.- 2005. 

3. Голуб И.Б.Риторика.- Москва.- 2005. 

4. Кохтев Н.Н. Риторика. – Москва. - 1994. 

5. Михайличенко Н.А. Риторика. – Москва.- 1994. 

6. Михальская А.К.Педагогическая риторика. История и теория. Учебное пособие для студентов 

гуманитарных факультетов. М.- 1998. 

7. Мурашов А.А. Педагогическая риторика.- Москва 2001. 

8. Рождественский Ю.В. Теория риторики. – Москва. - 1999. 

9. Русская риторика. Хрестоматия, Автор-составитель Л.К.Граудина. – Москва, - 1996. 

10. Сурин И.А. Риторика. Курс-конспект лекций для студентов вузов. - Рига – 1998. 


1. Аннушкин В.И. История русской риторики. Хрестоматия. Учебное пособие. – Москва.- 1998. 

2. Аристотель. Риторика // Античные риторики. - М.: Изд-во МГУ, 1978. 

3. Вежбицкая А. Сопоставление культур через посредство лексики и грамматики.Языки 

славянской культуры. –Москва, - 2001. 

4. Выготский Л.С. Мышление и речь. – М.: Лабиринт, 1996. 

5. Гущина С.,Игнатьева Л., Курпниеце Р. Школьная риторика. Zvaizgne.- 1996. 

6. Зеленецкий К.П. Исследование о риторике. – Москва. – 1991. 

7. Лотман Ю.М. Риторика // Уч. зап. Тартуского ун-та. Тр.по знаковым системам, вып.515.- 

Тарту.- 1981. 

8. Михальская А.К. Как учить риторике. – Москва. -1996. 

9. Михальская А.К. Основы риторики. Мысль и слово. Учебное пособие для 10-11 классов. - М., 


10. Михальская А.К. Русский Сократ. Лекции по сравнительно-истоической риторике. Уч. пособие 

для студентов гуманитарных факультетов. - М.:Academia, 1996. 

11. Петров О.В.Риторика.-2004. 

12. Ролан Барт Избранные работы. Семиотика. Поэтика. Перев. с франц. Москва. – 1994. 

13. Русская словесность. От теории словесности к структуре текста. Антология. Под общ. Ред. 

В.П.Нерознака. – Москва . – 1997. 

14. Руднев В.Н. Русский язык и культура речи.- Москва.-2009. 

15. Сенека Нравственные письма к Луцилию. М.,1986. 

16. Топоров В.Н. Риторика //Лингвистический энциклопедический словарь. Гл. ред. В.Н.Ярцева. – 

Москва. – 1990. 

17. Федорова Н.В. Основы риторики. Даугавпилс. - 1995. 

18. Фромм Э. Психоанализ и этика. - М.: Республика,1993. 

19. Geikina S. Retorikas pamati.- SIA “Izdevniecība RaKa”, 2003. 

Kramiľń E. Runas prasme saziľā. Monogrāfija par komunikatīvās kompetences vedańanos runas apguves 

procesā. – Biznesa augstskola Turība, SIA, Rīga, 2005. 


«Русский язык в школе»; 






Rhetoric 


The course is designed for students who, after completing the program will receive professional specialty 

"Russian language and literature teacher (native language or foreign language). The course is addressing 

issues such as teaching rhetoric, the individual's verbal behavior and speech activity, the public nature of 

speech, rhetorical canon, dialogue and its uses. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Rakstu valodas kultūra 




semestrī) 

16 

Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Krievu valoda 


Gaļina Sirica, Slāvu valodniecības katedra, asoc.profesore 





Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” 

studentiem. 

Rakstu valodas kultūras aspekti. Rakstu valodas tipiskās kļūdas. Sareņģitākie ortogrāfijas normas. Stils un valodas 

norma. Lietińķo un zinātnisko dokumentu sastādīńanas principi. 

Kursa plāns: 

1.Rakstu valodas kultūras priekńmets un mērķi. Rakstu valodas kultūras mācību līdzekļu, mācību grāmatu un 

vārdnīcu apskats. 

2.Rakstu valodas kultūras problēmas mūsdienās. Internacionālismu un neoloģismu lietońana. Pareizas rakstu 

valodas kritēriji. 

3.Valodas rakstu un mutvārdu formas normas: kopīgais un atńķirīgais. 

Bilingvisms un interference. 

4.Rakstu valodas kultūras aspekti (rakstu valodas precizitāte, skaidrība, pilnība, loģiskums u.c.). 

5. Rakstu valodas normu tipi. Valodas stratifikācija un norma. 

6. Rakstu valodas tipiskās kļūdas, to klasifikācija. 

7. Mūsdienu ortogrāfijas sareņģītākie jautājumi (jaunāko aizguvumu, svētku nosaukumu pareizrakstība, 

abreviatūras delklinācija u.c.) 

8. Stils un valodas norma. 

9.Zinātniskā stila rakstu kultūra. Zinātniskā teksta struktūras elementi. Zinātnisko dokumentu sastādīńanas principi. 

10.Darījuma tekstu valodas īpatnības. Lietińķo dokumentu sastādīńanas principi. Darījumu tekstu interpunkcijas 

specifika. 

11.Tekstu rediģēńāna. Daņādu tekstu rediģēńanas principi. 


1 kontroldarbs un ieskaite 


1. Водина Н.С., Иванова А.Ю. Культура устной и письменной речи делового человека: Справочник, 

Практикум. –М.: Флинта: Наука,2004. 

2. Головин Б.Н. Основы культуры речи. М., 1988 

3. Мучник Б.С. Культура письменной речи. М., 1996. 

4. Русский язык и культура речи /Под ред.В.Д.Черняк.- М.: Высшая школа,1996. 


1. Колтунова М.В. Деловое письмо. Что нкужно знать составителю.М.:Дело, 1998. 

2. Рахманин Л.В. Стилистика деловой речи и редактирование служебных документов.- М.:Высшая школа, 

Инфра,1987. 

3. Русский язык делового общения / Под общей ред. И.А. Стернина.- Воронеж,1995. 

4. Сидоров Е.Г.,Харченко С.Ю. Русский язык. Культура письменной речи.- М.,1996. 

5. 4 Культура письменной речи // www.gramma.ru 


1. С.Друговейко-Должанская Я к вам пишу // Нева,2007, №7. 

2. Благова А.Р.Культура письменной речи. Новейшие орфографические словари.//Теория и практика 

преподавания русского языка иностранным учащимся в вузе. М.:МГИМО-Университет,2008. 


Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” B 

daļa. 


Culture of the Written Language 


The course is designed for students of the professional study programme “Teacher of Russian Language and 

Literature in Secondary School”. Aspects of culture of the written language. Typical mistakes in writing. Most 

important orthographic norms.Style and language norm. Principles of writing literary and scientific texts 

norms.

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodikas vēsture 





Zinātnes apakšnozare Angļu valodas mācību metodika 


Olga Ńostaka, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras docente 

Ludmila Rumjanceva, Humanitārās fakultātes Sveńvalodas centra docente 


Zināńanas pedagoģijā un psiholoģijā 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļas 1. studiju 

gada studentiem. Kurss aptver angļu valodas mācību metodikas vēsturi, sākot ar gramatikas-tulkońanas 

metodi un ieskaitot mūsdienu humānistiskās pieejas. 

Kursa plāns: 

18 st. – lekcijas, 14 st. – semināri 

1. Pieejas, metodes, procedūras un tehnoloģijas. 

2. Gramatikas-tulkońanas metode (Grammar - Translation method). 

3. Tieńā metode. (Direct method). 

4. Audio-lingvistiskā metode. (Audio – Lingual method). 

5. Klusā metode. (Silent Way) 

6. Mācīńanās ar iedvesmu ( Suggestopedia ). 

7. Valodas mācīńanās sabiedrībā. (Community Language Learning). 

8. Vispārēja fiziskās reakcijas metode.(TPR). 

9. Komunikatīvā pieeja. (Communicative Approach). 

10.NLP (Neiro-lingvistiskā programēńana). 

11. Pārdomāńanas pieeja (The Thinking Approach). 

12. Klausītāja autonomija. (Learner Autonomy). 

13. Kooperatīvā mācīńanās. (The Cooperative Learning). 

14. Līdzsvarotu aktivitāńu pieeja. (The Balanced Activities Approach). 

15. Uz uzdevumiem balstītā pieeja. (The Task Based Approach). 


Diferencētā ieskaite 

Literatūra (01-obligātā literatūra): 

1. Harmer J. (2003). The Practise of English Language Teaching. Longman. 

2. Larsen-Freeman D. (1986). Techniques and Principles in Language Teaching. Oxford University 

Press. 

3. Sardiko L. (1998). Teaching English to Young Learners. Daugavpils, Saule. 

4. Richards J.C., Rodgers T.S. (1991). Approaches and Methods in Language Teaching. Cambridge 

University Press. 


1. Wallace J.M. (1991). Training Foreign Language Teachers. Cambridge University Press. 

2. Brumfit, C.J., and Johnson K. (1979). The Communicative Approach to Language Teaching. Oxford 

University Press.

3. Encyclopedia of Language & Linguistics / Editor-in-Chief Keith Brown ; Co-ordinating ed. Anne 

H.Anderson u.c. - 2nd ed. - Amsterdam : Elsevier, 2006. Vol.5, 7, 9, 10, 14. 

Literatūra (03-ieteicamā literatūra): 

1. Journal ”Ļanguage Teaching”. „The International Research Resource for Language 

Professionals”. Cambridge University Press. 

2. Journal „Studies in Second Language Acquisition”. Cambridge University Press. 

3. Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa. 


History of English Language Teaching 


The subject is planned for the first year students of the professional master programme „Secondary School 

Teacher”, part B. The course teaches a brief history of the English Language Teaching Methodology, 

beginning with The Grammar Translation Method and including the present day Humanistic approaches. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodika sākumskolā 





Zinātnes apakšnozare Sveńvalodu mācību metodika 


Larisa Sardiko, Angļu fiolloģijas katedra, docente 



Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu valodas 

skolotājs) 1. gada studentiem. Kursa gaitā studenti arī attīstīs prasmes, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar 

sākumskolas skolēniem, kā arī prasmesintegrēt angļu valodas mācīńanu sākumskolā ar citiem 

priekńmetiem. 

Kursa plāns: 32 stundas lekcijas + 32 stundas praktiskās nodarbības 

1. Holistiskā pieeja valodas apguvē. 

2. Sākumskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

3. Sveńvalodas skolotājs sākumskolā. 

4. Klases darba organizēńana sākumskolā. 

5. Integrēto valodas prasmju attīstīńana. 

6. Spēles un rotaļas - bērnu vispārējās attīstības veicinātājas. 

7. Dziesmu, skaitāmpantiľu un dzejoļu izmantońana valodas mācīńanā. 

8. Attēli un zīmējumi valodas mācīńanā. 

9. Skolēnu radońo spēju un iztēles attīstīńana, izmantojot lelles, lomu rotaļas un drāmu. 

10. Valodas apguves iespējas, izmantojot bērnu oriģinālliteratūru – stāstus un pasakas. 

11. Saturiski integrētā valodas apmācība.Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Sveńvalodas kabinets 

un tā noformēńana. 

12. Kļūdu labońanas stratēģijas. 

13. Testēńana, testu veidi, to sastādīńanas kritēriji un daņādi skolēnu progresa novērtēńanas veidi. 

14. Mācību stundu plānońana. 

15. Valodu portfelis (language portfolio) sākumskolā kā mācīńanas un vērtēńanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 


Eksāmens 

Literatūra (01-obligatā literatūra): 

Cameron, L. Teaching Languages to Young Learners. - Cambridge: Cambridge University Press, 

2001 

Moon, J. Children Learning English. – Macmillan, 2005 

Phillips, S. Young Learners. - Oxford: OUP, 1994 

Scott, R., Wendy A. Teaching English to Children. - Longman, 2000 


1. Cross-Curricular Approach to Teaching English to Young Learners. 

2. Edited by Enever, J. - Rīga, 

3. Curtain, H.A., Pesola, C.A. Languages and Children – Making the Match. - Addison-Wesley 

Publishing Company, 1988 

4. Maley, A. & Duff, A. Drama Techniques in Language Learning. - Cambridge: CUP, 1978 

5. Read, C. 500 Activities for the Primary Classroom. – Macmillan, 2007 

6. Scher, A., Verrall, C. 100 + Ideas for Drama. – Heinemann, 1975 

7. Wright, A. Creating Stories with Children. - OUP, 1997 


Real Book News. Edited by Opal Dunn. 

Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa 


Teaching English to Young Learners 


The course is meant for the first year students of the professional master programme “Secondary 

Education Teacher” (“The English Language Teacher. During the course the students will also develop the 

skills necessary for the work with young learners as well as those of integrating the English language 

teaching with other subjects. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodika pamatskolā 







Larisa Sardiko, Angļu filoloģijas katedra, docente 





Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu valodas skolotājs) 

1. un 2. gada studentiem. Kursa studēńanas rezultatā studenti apgūs zināńanas un attīstīs prasmes, kas ir 

nepiecieńamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursā tiek pievērsta uzmanība pamatskolu skolēnu 

komunikatīvo prasmju veidońanas procesam un viľu patstāvīgās mācīńanās prasmju attīstības veidiem. 

Kursa plāns: 32 stundas lekcijas + 32 stundas praktiskās nodarbības 

1. Pamatskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

2. Afektīvi-humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējońo tipi un stili un to nozīme angļu valodas skolotājiem. 

4. Sveńvalodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēńana pamatskolā. Kooperatīvā mācīńanās. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīńanās, runāńana un sarunāńanās, lasīńana un rakstīńana - un to attīstība. 

7. Komunikatīvās t.sk. sociokulturālās, kompetences, attīstības veidi. 

8. Valodas aspekti: vārdu krājuma apguve, gramatikas un fonētikas mācīńana. 

9. Spēles un rotaļas pamatskolas skolēniem. 

10. Skolēnu radońo spēju un iztēles attīstīńana, izmantojot lomu rotaļas un drāmu. 

11. Mācību vielas plānońana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkńľa plāns, stundas 

plāns. 

12. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Sveńvalodas kabinets un tā noformēńana. 



15. Pamatskolas skolēnu patstāvīgās mācīńanās prasmju attīstības veidi. 

16. Pamatskolas skolēnu pētnieciskā darba prasmju attīstības veidi. Projekta darba vadīńana. 

17. Valodu portfelis (language portfolio) pamatskolā kā mācīńanas un vērtēńanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 


Eksāmens 

Literatūra (01- obligātā literatūra): 

Assessment. Council of Europe. - CUP, 2001 

Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching 

for Curriculum Development and Examination. – COE, 1998. 

Harmer. J. The Practice of English Language Teaching. - Longman, 2001 

National Standards of Compulsory Education. – Rīga, Ministry of Education and Science,2000 

Svešvalodas. Pamatizglītības standarts. – Rīga, 2002.


1. Allright, D. and K.M.Bailey. Focus on the Language Classroom. – CUP, 1991 

2. Brandes, D. & Ginnis, P. A Guide to Learner-Centred Teaching. - Cambridge University Press, 2001 

3. Ellis, R. (1995) Understanding Second Language Acquisition. – OUP, 1995 

4. Ellis, S.S., Whalen, S.F. Cooperative Learning: Getting Started. - Scholastic: New York, USA, 1990 

5. Hadfield, J. Classroom Dynamics. – OUP, 1992. 

6. Klippel, K. Keep Talking. - Cambridge: Cambridge University Press, 1984 

7. Maley, A. & Duff, A. Drama Techniques in Language Learning. - Cambridge: CUP, 1978 

8. Moskowitz, G. (1978) Caring and Sharing in the Foreign Language Class. - Newbury House, 1978 

9. Swan, M. Practical English Usage. – OUP, 1992 

10. Teeler, D. with Gray, P. How to Use Internet in ELT. - London: Longman. Pearson Education Ltd, 2000 

11. Timesaver Cross-Curricular English Activities.Mary Glasgow Magazines. – Scholastic Inc., 2008 


Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 


profesionālā maģistra studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa. 


Teaching English to Basic School Pupils 


The course is meant for the first and the second year students of the professional master programme “Secondary 

Education Teacher” (“The English Language Teacher). By the end of the course the students will have acquired 

the knowledge andwill have developed skills necessary for the work with basic school pupils. The course is 

focused on the process of the basic school pupils’ communicative competence and autonomous learning skills 

development. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodika vidusskolā 





Zinātnes apakšnozare Angļu valodas mācību metodika 


Olga Ńostaka, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras docente 


Marija Fjodorova, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras asistente 




Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļas 1. 2. studiju 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām Kursa rezultatā studenti iegūs 

zināńanas par vidusskolas studentu psiholoģiskajām īpatnībām un saskaľā ar to mācīt studentus un saskaľā 

ar to iemācīsies lietot efektīvākās metodes klausīńanās, runāńanas, lasīńanas un rakstīńanas prasmju 

attīstīńanai. 

Kursa plāns: 

32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskās nodarbības 

1. Vidusskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

2. Studējońo tipi un stili. 

3. Angļu valodas skolotājs vidusskolā. 

4. Klases darba organizēńana. 

5. Valodas aspekti: vārdu krājuma apguve, gramatikas un fonētikas mācīńana. 

6. Valodu prasmes attīstība – klausīńanās, runāńana, lasīńana un rakstīńana. 

7. Skolēnu radońo spēju un iztēles attīstīńana, izmantojot spēles, lomu rotaļas un stāstus. 

7. Vidusskolas skolēnu patstāvīgās mācīńanās prasmju attīstīńana: patstāvīgā darba plānońana, īstenońana, 

kontrole. 

8. Mācību vielas plānońana: studiju programma, studiju plāns, tematiskais plāns, stundu plāns. 

9. Mācību līdzekļi un Angļu valodas kabinets. 

10. Testēńana un novērtēńana. 

11. Efektīvie aspekti angļu valodas mācīńanā. 

12. Vidusskolas skolēnu pētnieciskā darba prasmju attīstības veidi. Projekta darba vadīńana. 

13. Valodu portfelis (language portfolio) vidusskolā kā mācīńanas un vērtēńanas veids. 




1.Harmer J. (2001). The Practise of English Language Teaching. Longman. 

2.Wallace J.M. (1991). Training Foreign Language Teachers. Cambridge University Press. 

3.Richards C. J. Nunan D. (1990).Second Language Teacher Education. Cambridge University 

Press. 


1. Finocchiaro M. (1989). English as a Second/Foreign Language. Prentice – Hall, Inc.


1. Journal ”Ļanguage Teaching”. „The International Research Resource for Language 

Professionals”. Cambridge University Press. 

2. Journal „Studies in Second Language Acquisition”. Cambridge University Press. 

3. Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press. 




Teaching English at a Secondary School 


The course is designed for the first second year students of the professional master programme „Secondary 

School Teacher” part B. The aim of the course is to teach psychological peculiarities of the secondary 

school pupils and, in accordance with them, to provide the students with the most effective ways and 

techniques of pupils’development in listening comprehension, speaking, reading and writing. 

Piezīmes:





semestrī) 

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu vadība 

Skolēnu radońo un pētniecisko darbu metodoloģija 

Zinātnes nozare Zinātnisko pētījumu metodoloģija 

Zinātnes apakšnozare Lingvistisko pētījumu metodoloģija 


Larisa Sardiko, Angļu filoloģijas katedra, docente 



Sveńvalodu mācīńanas mācību metodika 

Bakalaura darba tehnoloģija 


32 

Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu valodas skolotājs) 2. 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas skolēnu 

zinātniski pētnieciskā darba un projektu organizēńanai. Kursa gaitā studenti izmēģinās un attīstīs izmēģināt un 

attīstīt savas organizēńanas spējas praksē. Kursa beigās studenti apgūs zināńanas un attīstīs prasmes, kas ir 

nepiecieńamas skolēnu radońā darba, zinātniski pētnieciskā darba un projektu organizēńanai. Kursa gaitā 

studentiem tiek dota iespēja izmēģināt un attīstīt savas organizēńanas spējas praksē. 

Kursa plāns: 32 stundas: 16 stundas lekcijas un 16 stundas semināri 

1. Pētījumu veikńanas koncepcija skolā un tās motivācija. 

2. Radońās aktivitātes raksturojums un tās attīstīńanas nosacījumi. 

3. Skolotāja loma un funkcijas skolēnuradońās aktivitātes attīstīńanā. 

4. Radońā darba publicēńana un novērtēńana. 

5. Pētījuma plānońana: tēmas izvēle, tēmas sańaurināńana, pētījuma jautājuma un hipotēzes formulēńana, 

mērķu un uzdevumu noteikńana, pētījuma uzmetuma sastādīńana. 

6. Pētījuma metoņu izvēle. 

7. Datu vākńana, dokumentēńana un sistematizēńana. 

8. Zinātniskā darba rakstīńana un noformēńana. 

9. Pētījuma prezentācijas sagatavońana. 

10. Skolēnu zinātniskā darba vērtēńana. 

11. Skolas projektu darba nozīme un veidi. 

12. Projekta sastādīńanas principi. 

13. Projekta grupu darba organizēńana. 

14. Projekta darba rezultāta noformēńana 

15. Projekta darba rezultāta prezentācijas sagatavońana. 

16. Projekta darba vērtēńanas kritēriji. 


Portfolio 

Pētījuma/projekta prezentācija 



De Bono, E. 1997. Serious Creativity. New York: “Harper Collins Publishers” 

Majers, L.M. Writing in English. - St.-Petersburg, 1997. 

Sardiko, L. 2004. Guidelines on Writing a Term Paper, a Bachelor Paper, a Master Paper. Daugavpils, DU, 

Saule 

Sebba, M. 2000. Focussing on Language. Lancaster: Definite Articles Publication

Teacher’s Handbook of Advanced Writing (edited by Laane, M.A.). – Tallinn, 1999. 

Timmer/McCrimmon. Writing with a Purpose. Boston, 1981. 

Wallace, M.J. Action Research for Language Teachers. - Cambridge University Press, 1998. 

Weissberg, R., Buker, S. Writing Up Research. - Prentice Hall, Inc, 1990. 


Teeler, D. with Gray, P. How to Use Internet in ELT. - London: Longman. Pearson Education Ltd, 2000 

Tran, L. CILS Literature Review Project. Bridging the Divide Between Informal Learning and Schools. – 

King’s College, London, 2005. 


English Teaching Professional. University of Cambridge University Press. 

English Teaching Forum. Washington, USA. 

http://www.heinemann.co.uk/secondary/series/component.aspx (on project writing) 




Pupils’ Scientific Research and Project Management 


The course is meant for the second year students of the professional master programme “Secondary Education 

Teacher” (“The English Language Teacher”). During the course the students will have an opportunity to try out 

their organisational abilities and develop their management skills through practice. By the end of the course the 

students will have acquired the knowledge and skills necessary to manage pupils’ research and project work. The 

aim of the course is to provide the students with the knowledge and skills necessary to manage pupils’ research 

and project work. During the course the students will have an opportunity to try out their organisational abilities 

and develop their management skills through practice. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Praktiskā angļu valoda skolotājiem 





Zinātnes apakšnozare Angļu filoloģija 


Diāna Sergejeva, Sveńvalodu centrs, asistente 


Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Angļu valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 

interpretācija 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Vācu valodas skolotājs) 

2. gada studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu angļu valodas (kā otrās sveńvalodas) zināńanas un prasmes, 

kā arī paplańināt viľu vārdu krājumu ar pedagoģisko terminoloģiju. Kursā tiek apspriestas aktuālās izglītības un 

personības attīstīńanas problēmas angļu valodā un atsvaidzinātas daņas gramatikas tēmas, kas izraisa problēmas. 

Kursa plāns: 64 stundas: praktiskas nodarbības 

Ievads: kursa mērķi un uzdevumi, prioritātes, mācību metodes un darba formas. 

I. Sarunvaloda 

1. Jaunākās izmaiľas izglītības sistēmā Latvijā un ārzemēs. 

2. Kultūru atńķirība: skolas darbības organizācija, svētki, utt. 

3. Skolotāja profesijas stiprās un vājās puses. 

4. Skolotāja un skolēnu mijiedarbība mācību procesā. 

5. Skolotāja – skolēnu saskarsmes problēmas un to risināńanas veidi. 

6. Efektīvās saskarsmes stratēģijas. 

7. Mācīńanas un mācīńanās stili un mācību procesa harmonizācija. 

8. Patstāvīgās mācīńanās stratēģijas un atbildības sajūtas attīstība. 

9. Personības būtiskākas vajadzības un attīstības nosacījumi. 

10. Skolēnu mācīńanās motivācijas paaugstināńanas veidi. 

11. Disciplīnas problēma un tās risināńana. 

12. Skolotāja un skolēna runa angļu valodas stundā. 

13. Skolotāja darba pańanalīze un mācīńanās no savas un citu pieredzes. 

14. Skolēnu tipiskās kļūdas un to labońanas stratēģijas. 

II. Gramatika 

1. Sequence of Tenses. 

2. Phrasal Verbs. 

3. Conditional and Subjunctive Mood. 

4. The Verbals. 

5. The Modal Verbs. 

6. Agreement. 


Prezentācija pēc izvēlētās tēmas 



Deller, S. & Jones, R. Vista. – Heinemann,1992 

Vince, M. Advanced Language Practice. – Heinemann, 1994 

Hewings, M. Advanced Grammar in Use. – CUP, 1999 

Swan, M. Practical English Usage. – OUP, 1992


Appel, J. Diary of a Language Teacher. – Heinemann, 1995 

Ellis, R. Understanding Second Language Acquisition. – OUP, 1995 

Jones, L. Working in English. – CUP, 2001 

Oxford, R. Language Learning Strategies: What Every Teacher Should Know. - Boston, Mass: Heinle and 

Heinle, 1990 

Klippel, K. Keep Talking. - Cambridge: Cambridge University Press, 1984 

Moskowitz, G. Caring and Sharing in the Foreign Language Class. - Newbury House, 1978 

Thomson, A. & Martinet, A. A Practical English Grammar. – OUP, 1996 

Doff, A. & Jones, Chr. Language in Use. – CUP, 1997 

Gairns, R. & Redman, S. True to Life. English for Adult Learners. – CUP, 1996 


English Teaching Professional. University of Cambridge. 


Otrā līmeľa profesionālā studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa. 


Practical English for Teachers 


The course is meant for the second year students of the professional programme “Secondary Education Teacher” 

(“The English Language Teacher”). The aim of the course is to develop the students’ knowledge and skills in using 

the English language (as a second foreign language) as well as to enrich their professional vocabulary with the 

pedagogical terminology. During the course the topical problems connected with education and personality 

development will be discussed in the English language and some problematic grammar topics will be refreshed. 

Piezīmes:

Nosaukums Zviedru valodas mācību metodika pamatskolā 





Zinātnes apakšnozare Zviedru valodas mācību metodika 


Ilona Ļaha, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra lektore 

Aija Jakovele, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra asistente 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģijā 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot 

ar pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti tiks iepazīstināti ar zviedru valodas mācību metodikas 

vēsturi. 


32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskie darbi 

1. Ievads metodikas vēsturē. Metodes, pieejas, tehnoloģijas. 

2. Zviedru valodas skolotājs pamatskolā. 

3. Mācību vielas plānońana: studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns. 

4. Mācību līdzekļu apskats un kritēriju izvērtējums. 

5. Valodas prasmju attīstīńana – klausīńanās, runāńana, interaktīvā sarunāńanās, lasīńana un 

rakstīńana. 

6. Fonētikas mācīńana iesācējiem, uzsvari. 

7. Gramatikas mācīńanas iespējas, tās nozīme. 

8. Darbs ar tekstiem. 

9. Spēles un rotaļas pamatskolas skolēniem. 

10. Dziesmu izmantońana un nozīme valodas apguvē. 


12. Valodas portfelis (Sprakportfolio), ES kritēriji. 

13. Testu veidi un to sastādīńanas kritēriji. 

14. Kļūdu labońana, skolēnu zināńanu novērtēńana. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens. 


1. Sveńvalodas. Pamatizglītības standarts. Rīga 2002. 

2. G. Tingbjorn ”Larobok 1”, 1995. 

3. E. Ceru ” Larobok 2”, 1995. 

4. E. Ceru ”Larobok 3”, 1994. 


1. Edlund Lars – Erik, Hene Birgitta „Lånord i svenskan” Om språkförändringar i tid och rum, 

Norstedts Förlag AB, 1996, 182 lpp. 

2. Utrikes namnbok, Svenska myndigheter, organisationer, titlar, EU - och EG – organ, EU – titlar 

och länder på engelska, tyska, franska, spanska, finska och ryska, Stockholm: Elanders Gotab, 

2002, 146 lpp 

3. Allmän svensk fonetik, Glerups, 2000 

4. Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken, 1995, Uppsala, Hallgren o Fallgren



2. Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken, 1995, Uppsala, Hallgren o Fallgren 


Profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļa 


Teaching Swedish to Basic School Pupils 


The course is meant for the 1st and 2nd year students of the Professional programme „Secondary Scholl 

Teacher” (Part B). The aim of the course is to provide the students with the knowledge and skills 

necessary for the work with basic school pupils.During the course the students will be acquainted with the 

History of the Swedish Language Teaching Methodology. 

Piezīmes:

Nosaukums Zviedru valodas mācību metodika vidusskolā 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Zviedru valodas mācību metodika 


Ilona Ļaha, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra lektore 

Aija Jakovele, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra asistente 




96 

Kurss ir paredzēts profesionālās programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar 

vidusskolas skolēniem, īpańu uzmanību pievērńot klausīńanās, runāńanas un sarunāńanās, lasīńanas un 

rakstīńanas prasmju attīstīńanai. 



1. Zviedru valodas skolotājs vidusskolā. 

2. Mācību vielas plānońana: studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns. 

3. Mācību līdzekļu apskats un kritēriju izvērtējums. 

4. Valodas prasmju attīstīńana – klausīńanās, runāńana, interaktīvā sarunāńanās, lasīńana 

un rakstīńana. 

5. Vārdu krājuma apguve, papildināńana. 

5. Fonētikas mācīńana ar priekńzināńanām teikumu uzsvari, intonācija, valodas melodija. 

6. Sareņģītāko gramatisko tēmu apmācīńanas iespējas. 

7. Darbs ar tekstiem. Oriģinālliteratūras izmantońana valodas apguvē. 

8. Lomu spēles nozīme valodas apguvē. 

9. Skolēnu radońo spēju un iztēles attīstīńana. 

10. Patstāvigā darba prasmju attīstīńana. 

12. Valodas portfelis (Sprakportfolio), ES kritēriji. 

13. Testu veidi un to sastādīńanas kritēriji. 

14. Kļūdu labońana, skolēnu zināńanu novērtēńana. 




1. G. Tingbjorn ”Larobok 1”, 1995. 

2. E. Ceru ” Larobok 2”, 1995. 

3. E. Ceru ”Larobok 3”, 1994. 




2. Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken, 1995, Uppsala, Hallgren o Fallgren




Teaching Swedish at Secondary School 


The course is meant for the 1st and 2nd years students of the Professional programme „Secondary Scholl 

Teacher” (Part B). The aim of the course is to provide the students with the knowledge and skills necessary for 

the work with secondary school pupils. The course focuses on the development of the four basic language skills: 

listening comprehension, speaking, reading and writing. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Praktiskā zviedru valoda skolotājiem 





Zinātnes apakšnozare Zviedru filoloģija 


Ilona Ļaha, Sveńvalodu centrs, lektore 

Aija Jakovele, Sveńvalodu centrs, asistente 


Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Zviedru valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 



Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs (Angļu/zviedru valodas skolotājs)” 2. 

gada studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu zviedru valodas (kā otrās sveńvalodas) zināńanas un prasmes, 

kā arī paplańināt viľu vārdu krājumu ar pedagoģisko terminoloģiju. Kursā tiek apspriestas aktuālās izglītības un 

personības attīstīńanas problēmas zviedru valodā un atsvaidzinātas daņas gramatikas tēmas, kas izraisa problēmas. 


Ievads: kursa mērķi un uzdevumi, prioritātes, mācību metodes un darba formas. 

I. Sarunvaloda 

15. Jaunākās izmaiľas izglītības sistēmā Latvijā un Zviedrijā. 


17. Skolotāja profesija Latvijā un Zviedrijā. 




21. Skolotāja ētika. 









30. Skolas iekńējā darba kārtība. 

II. Gramatika 

7. Böjning av substantiv och adjektiv. 

8. Svåra verb. 

9. Partikelverb. 

10. Ordföljd i bisats. 

11. Konjunktioner. 

12. Prepositioner. 



Diferencētā ieskaite, eksāmens


Enström, I., Holmegaard, M. Mål och mening - Skriptor förlag, 1991 

Mathlein, M. Avancera gram – Liber AB, 1999 

Calgren, I., Marton F. Lärare av i morgon - Kristianstads Boktryckeri AB, 2001 


Eklöf, B. Heijdenberg, H. Ordförrådet – Gleerups förlag, 1994 

Danielsson, A., Siljeholm, U. Språket&människan – Natur och kultur, 1997 

Bolander M., Funktionell svensk grammatik – Falköping, 2003 


Hallstöm A., Östberg U. Svår svenska – Studentlitteratur, 1999 

Mathlein, M. Avancera ord – Gotab, Stockholm, 1992 




Practical Swedish for Teachers 



(“The Englsish/Swedish Language Teacher”). The aim of the course is to develop the students’ knowledge and 

skills in using the Swedish language (as a second foreign language) as well as to enrich their professional 

vocabulary with the pedagogical terminology. During the course the topical problems connected with education 

and personality development will be discussed in the Swedish language and some problematic grammar topics will 

be refreshed. 

Piezīmes:

Nosaukums Franĉu valodas mācību metodika pamatskolā 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Franĉu valodas mācību metodika 


Romans Savickis, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra asistents 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija. 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, 

strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti arī tiks iepazīstināti ar franĉu valodas mācību 

metodikas vēsturi. 



Ievads metodikas vēsturē. Metodes un pieejas. 

Franĉu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānońana. 

Mācību līdzekļu analīze un kritēriju izvērtējums. 

4 valodas prasmju attīstīńana – klausīńanās, runāńana, lasīńana un rakstīńana. 

Fonētikas mācīńana iesācējiem. 

Gramatikas mācīńana iesācējiem. 

Autentisku tekstu izmantońana. 

Lomu un interaktīvo spēļu nozīme mācīńanas procesā. 

Audio un video materiālu izmantońana valodas apguvē. 

Kopīgais Eiropas satvars valodu apguvē. 

Valodas portfelis (Portfolio européen des langues). 

Pārbaudījumu veidi. 

Kļūdu labońana un zināńanu novērtēńana. 




- Conseil de l’Europe. Cadre Européen Commun de Référence Pour les Langues: Apprendre, 

enseigner, évaluer. – Paris: Didier, 2001, 191 lpp. 

- Germain C. Evolution de l’enseignement des langues: 5000 ans d’histoire. – Paris: CLE 

international, 1993, 350 lpp. 

- Ńilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 lpp. 

- Tagliante C. L’evaluation. – Paris: CLE International, 1991, 141 lpp. 


64 

- Wioland F. Prononcer les mots du français. - Paris : Hachette, 1991, 127 lpp. 

- Léon M. Exercises systématiques de prononciation française. – Paris : Hachette, 1991, 183 lpp. 

- Moirand S. Une grammaire des textes et des dialogues. Paris : Hachette, 1990, 159 lpp.


- Le Français Dans le Monde. L’intercompréhension : le cas des langues romanes. – Paris: EDICEF, 

1997, 159 lpp. ISSN 0015-9395 

- Le Français Dans le Monde. Oral: variabilité et apprentissage. – Paris: CLE International, 2001, 

191 lpp. ISSN 0015-9395 




Teaching French to Basic School Pupils 


The present course is designed for the 1 st and 2 nd year students within the professional curriculum 

“Secondary School Teacher. Part B”. The course aims at providing the students with the knowledge and 

the skills to be applied working with basic school pupils. The history of the French language teaching 

methodology will also be taught during the course. 

Piezīmes:

Nosaukums Franĉu valodas mācību metodika pamatskolā 





Zinātnes apakšnozare Franĉu valodas mācību metodika 


Sergejs Poļanskis, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra asistents 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija. 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, 

strādājot ar vidusskolas skolēniem, īpańu uzmanību pievērńot 4 valodu prasmēm. 



Franĉu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānońana vidusskolā. 



Fonētikas fonoloģijas mācīńana ar priekńzināńanām. 

Normatīvas gramatikas mācīńana. 



Vārdu krājuma papildināńana. 

Skolēnu iztēles attīstīńana. 



Valodas portfelis (Portfolio européen des langues). 






- Conseil de l’Europe. Cadre Européen Commun de Référence Pour les Langues: Apprendre, 

enseigner, évaluer. – Paris: Didier, 2001, 191 lpp. 

- Moirand S. Enseigner à communiquer en langue étrangère. – Paris : Hachette, 1990, 188 

lpp. 

- Treville M-C. Duquette L. Enseigner le vocabulaire en classe de langue. – Paris: Hachette, 

1996, 191 lpp. 

- Ńilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 

lpp. 

- Tagliante C. L’evaluation. – Paris: CLE International, 1991, 141 lpp. 


- Weiss F. Jeux et activités communicatives dans la classe de langue. – Paris: Hachette, 1983, 127 lpp.

- Le Français Dans le Monde. Actualité de l’enseignement bilingue. – Paris: EDICEF, 200, 192 lpp. 

- Léon M. Exercises systématiques de prononciation française. – Paris : Hachette, 1991, 183 lpp. 

- Moirand S. Une grammaire des textes et des dialogues. Paris : Hachette, 1990, 159 lpp. 


- Le Français Dans le Monde. Une didactique des langues pour demain. – Paris: EDICEF, 200, 179 lpp. 

- Le Français Dans le Monde. Oral: variabilité et apprentissage. – Paris: CLE International, 2001, 191 

lpp. ISSN 0015-9395 




Teaching French to Secondary School Pupils 


The present course is designed for the 1 st and 2 nd year students within the professional study programme 

“Secondary School Teacher. Part B”. The course aims at providing the students with the knowledge and 

the skills to be applied working with secondary school pupils with the focus on the development of the 

four basic language skills. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Praktiskā franĉu valoda skolotājiem 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Franĉu filoloģija 


Sergejs Poļanskis, Sveńvalodu centrs, asistents 


96 

Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Franĉu valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 



Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 2. gada studentiem. Kursa 

mērķis ir nostiprināt iepriekńējos gados iegūtās franĉu valodas zināńanas, paplańināt un pilnveidot studentu franĉu 

valodas leksikas krājumu, īpańu uzmanību pievērńot tekstu leksiskai un stilistiskai izpratnei. Sniegt padziļinātas 

zināńanas gramatikā. Sniegt studentiem zināńanas, lai pareizi un stratēģiski adekvāti lietotu franĉu valodu 

mutvārdos un rakstiski. 


96 stundas: praktiskās nodarbības 

1. Lietvārds un tā artikuli 

2. Īpańības vārds. 

3. Darbības vārds un tā formas. 

4. Teikuma struktūra, vārdu kārtība. 

5. Sintakses un tekstualitāte. 

6. Teksta morfoloģija. 

7. Runas analīze un epistemoloģija. 

8. Teksta praktiskās interpretācijas elementi. 

9. Fonogrāfija. 

10. Teksta semantika. 

11. Eiropa, Eiropas Savienība un frankofonija. 




1. Girardet J. Panorama 4 - Paris : CLE International, 1998, 159 lpp. 

2. Vassal J. Le nouveau sans frontières - perfectionnement – Paris : CLE International, 1994, 159 lpp. 

3. Charaudeau P. Grammaire du sens et de l’expression – Paris : Hachette, 1999, 927 lpp. 

4. Maingueneau D. Syntaxe du Français - Paris : Hachette, 1994, 159 lpp. 


1. Dubois J. Orthographe – Paris : Larousse, 1995, 191 lpp. 

2. Lay, Le Y. Savoir rédiger - Paris : Larousse, 1997, 191 lpp. 

3. Bertocchini P., Costanzo E. Manuel d’autoformation - Paris : Hachette, 1989, 207 lpp. 

4. Abry D., Chalaron M.-L. La grammaire des premiers temps 2 – Grenoble: PUG, 1999, 263 lpp. 


Le Français Dans le Monde. – Paris: CLE International, ISSN 0015-9395




Practical French for Teachers 



(Part B). The aim of the course is to consolidate the earlier acquired attainments in the French language; to enrich 

the vocabulary stock paying special attention to reading comprehension; to provide the students with profound 

knowledge of grammar; to develop the skills and strategies of stylistic analysis when working with linguistic 

material both orally and in writing. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodikas vēsture 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 


Mg. paed. Janīna Sergejeva, Sveńvalodu centrs, lektore 


Vācu valodas mācību metodika (Prof. stud. programma „Vidējās izglītības skolotājs“, B daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ studentiem. Kurss 

sniedz priekństatu par sveńvalodu pasniegńanas metoņu vēsturisko attīstību, to principiem un īpatnībām, 

nodrońina studentus ar prasmēm izvērtēt un izvēlēties efektīvas sveńvalodas mācīńanas metodes, attīsta 

studentu prasmes izvēlēties mācību mērķiem atbilstońu līdzekļi. 

Kursa plāns: 



1. Vācu valodas mācību metoņu vēsturiskais apskats. 

2. Gramatikas un tulkońanas metode. 

3. Tieńā metode. 

4. Audio-linguālā metode. 

5. Audio-vizuālā metode. 

6. Skaidrojońā metode. 

7. Komunikatīvā didaktika. 

8. Interkulturālās pieejas metode. 

9. Alternatīvas metodes (klusēńanas metode, skaidrojońi izprotońā metode u.c.). 




1. Doye, P. (1988): Typologie der Testaufgaben für den Unterricht Deutsch als Fremdsprache. 

Berlin, München: Langenscheidt Verlag. 

2. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Hanbuch Deutsch als Fremdsprache. Abriss 

einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: indicium Verlag. 

3. Huneke, H.; Steinig, W. (1997): Deutsch als Fremdsprache. Eine Einführung. Berlin: Erich 

Schmidt Verlag. 

4. Mordaschowa, J.; Lebedjkowa, M. (1996): Kritische Betrachtung der verbreitetsten Methoden 

des Fremdsprachenunterrichts (1.Teil). Daugavpils: DPU izdevniecība "Saule". 

5. Neuner, G.; Hunfeld, H. (1993): Methoden des fremdsprachlichen Deutschunterrichts. Berlin: 

Langenscheidt Verlag. 

6. Neuner, G. (1991): Übungstypologie im kommunikativen Deutschunterricht. München: 


7. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max Hueber 

Verlag.


1. Bausch, K.-R.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. Tübingen: 

A.Francke Verlag. 

2. Bischof, M.; Kessling, V.; Krechel, R. (1999): Landeskunde und Literaturdidaktik. Berlin: 


3. Bohn, R. (1999): Probleme der Wortschatzarbeit. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

4. Bolton, S. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

5. Dahlhaus, B. (1994): Fertigkeit Hören. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

6. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg / New Jork: Springer Verlag. 

7. Heyd, G. (1991): Deutsch lehren. Grundwissen für den Unterricht in Deutsch als Fremdsprache. 

Frankfurt am Main: Verlag Moritz Diesterweg. 

8. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg, New Jork: Springer Verlag. 



10. Kleppin, K. (1996): Fehler und Fehlerkorrektur. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

11. Macaire, D.; Hosch, W. (1996): Bilder in der Landeskunde. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

12. Müller, B.D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: Langenscheidt 

Verlag. 

13. Schwerdtfeger, I.C. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: Langenscheidt 

Verlag. 

14. Westhoff, G.J. (1987): Didaktik des Leseverstehens. München: Max Hueber Verlag. 






Piezīmes:

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodika 







Mg. paed. Jeļena Ķipure, Vācu filoloģijas katedra, lektore 

V.Ńķesters, Vācu filoloģijas katedra, asociētais profesors 


Bakalaura studiju programma „Filoloģija“ 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ studentiem. Kursa gaitā 

tiek apskatīti vācu valodas mācību metodikas teorētiskie pamati, kā arī to praktiskā pielietońana vācu 

valodas stundās, kas dod studentiem priekństatu par vācu valodas mācīńanu skolās, tās problēmām un 

problēmu novērńanu darbā ar skolēniem. Liela uzmanība tiek veltīta mūsdienu inovācijām vācu valodas 

mācību procesā. 

Kursa plāns: 

48 – lekcijas 

16 – semināri 

32 - praktiskās nodarbības 

1. Mācību metodika kā zinātne, tās mērķi, uzdevumi; metodikas palīgzinātnes. 

2. Attīstības tendences modernajā vācu valodas kā sveńvalodas mācību metodikā. 

3. Didaktiskie principi sveńvalodas stundās. 

4. Mācīńanās stratēģijas. 

5. Komunikatīvā vācu valodas mācīńana. 

6. Skolotāja loma modernajā sveńvalodu mācību procesā. 

7. Vācu valodas kā sveńvalodas iemaľas. 

8. Darbs ar tekstiem. Teksta didaktikas pamati. 

9. Lasīńanas iemaľas vācu valodā. 

10. Audiēńanas iemaľu attīstīńana vācu valodā. 

11. Rakstīńanas iemaľu attīstīńana vācu valodā. 

12. Pareizas izrunas attīstīńana vācu valodas stundās. 

13. Vārdu krājuma paplańināńanas principi. 

14. Gramatikas mācīńana. 

15. Mācību materiāli, to loma un veidi. 

16. Darbs ar video. 

17. Darbs ar attēliem. 

18. Sociālās darba formas vācu valodas stundās. 

19. Valstmācības loma vācu valodas mācību procesā. 

20. Stundu plānońana. 

21. Pārbaudes veikńana, kļūdu statistika. 

22. Alternatīvas metodes vācu valodas mācīńanas procesā. 

23. Skolēnu darbības novērtēńanas principi. 

24. Dzimtās valodas loma vācu valodas mācību procesā. 

25. Vācu valodas nodarbību mērķi un uzdevumi Latvijas skolās. 


Diferencēta ieskaite, eksāmens


1. Aebli, Hans (1991): Zwölf Grundformen des Lehrens. Stuttgart: Klett, Edition. 

2. Bimmel, P.; Krumm, H.-J.; Neuner, G. (2001): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift für die Praxis 

des Deutschunterrichts. Heft 24: Kombinierte Fertigkeiten. Stuttgart: Klett Edition. 

3. Bimmel, P.; Krumm, H.-J.; Neuner, G. (1996): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift für die Praxis 

des Deutschunterrichts. Sondernummer: Autonomes Lernen. München: Klett Edition. 

4. Bischof, M.; Kessling, V.; Krechel, R. (1999): Landeskunde und Literaturdidaktik. Berlin: 

Langenscheidt. 

5. Bohn, R. (1999): Probleme der Wortschatzarbeit. Berlin: Langenscheidt. 

6. Bolton, S. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt. 

7. Dahlhaus, B. (1994): Fertigkeit Hören. Berlin: Langenscheidt. 

8. Doye, P. (1988): Typologie der Testaufgaben für den Unterricht Deutsch als Fremdsprache. 

Berlin/München: Langenscheidt. 

9. Edelhoff, Ch. (Hrsg.) (1985): Authentische Texte im Deutschunterricht. München: Max Hueber 

Verlag. 

10. Funk, H.; Koenig, M. (1991): Grammatik lehren und lernen. Gersthofen: Langenscheidt. 

11. Henrici, G.; Reimer, C. mit Arbeitsgruppe (Hrsg.) (1994): Einführung in die Didaktik des 

Unterrichts DaF mit Videobeispielen. Bielefeld, Jena. 



13. Kleppin, K. (1996): Fehler und Fehlerkorrektur. Berlin: Langenscheidt. 

14. Macaire, D.; Hosch, W. (1996): Bilder in der Landeskunde. Berlin: Langenscheidt. 

15. Müller, B.-D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: Langenscheidt. 

16. Neuner, G. (1991): Übungstypologie im kommunikativen Deutschunterricht. München: 


17. Paaß, D.; Murchel, C.; Neuenburg, U. Rogowski, D. (1993): Lesen, Hören, Schreiben. Ismaning: 

Max Hueber Verlag. 

18. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max Hueber 

Verlag. 

19. Schwerdtfeger, I. (1985): Sozialformen im Fremdsprachenunterricht. München: Goethe-Institut. 

20. Schwerdtfeger, I. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: Langenscheidt. 

21. Westhoff, G. J. (1987): Didaktik des Leseverstehens. München: Max Hueber Verlag. 

22. Westhoff, G. J. (1997): Fertigkeit Lesen. FSE 17. Berlin / München / Wien / Zürich / New York: 



1. Bausch, K.-R.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. 

Tübingen: A.Francke Verlag. 

2. Duszenko, M. (1994): Lehrwerkanalyse. München: Goethe-Institut. 

3. Falschlehner, G. (1997): Vom Abenteuer des Lesens. Salzburg / Wien: Residenz Verlag. 

4. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Handbuch. Deutsch als Fremdsprache. 

Abriss einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: Iudicium Verlag. 

5. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg/New Jork: Springer Verlag. 

6. Krumm, H.-J.; Neuner, G.; Piepho, H.-E. (Hrsg.) (1990): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift 

für die Praxis des Deutschunterrichts. Heft 2: Arbeit mit Texten. München: Klett Edition. 

7. Müller, M.; Wertenschlag, L.; Wolf, J. (Hrsg.) (1993): Autonomes und partnerschaftliches 

Lernen. Modelle und Beispiele aus dem Fremdsprachenunterricht. Berlin: Langenscheidt. 

8. Röhr, G. (1993): Erschließen aus dem Kontext. Lehren, Lernen, Trainieren. 

Berlin/München/Wien/Zürich/New York: Langenscheidt. 

9. Rösler, D. (1992): Lernerbezug und Lehrmaterialien. Heidelberg: Julius Groos Verlag. 

10. Scharb, A. O. (1976): 160+40 Stichworte zum Unterricht. Verlag Ferdinand Kamp Bochum. 

11. Solmecke, G. (1993): Texte hören, lesen und verstehen. Berlin: Langenscheidt. 

INTERNET resursi: http://www.uv.es/anglogermanica/2002-1/willkop.htm 

MULTIMEDIJU resursi: 

1. Beile, Werner und Alice: Modelle für den audiolingualen Unterricht 2. 

2 Compactkassetten. Bonn: Inter Nationes, 1987. Audio-Cassette A1: M47 KCB 15, Audio-

Cassetten A2 M47 KCB 15 

2. Videokassette: Unterrichtsbeobachtung und Lehrverhalten. ISBN 3-468-49634-6, Sequenzen 1- 

10. Universität Kassel. Langenscheidt/ Goethe-Institut. Inter Nationes. 

3. Videokassette: Video im Deutschunterricht. Fernstudieneinheit13. Videsequenzen. ISBN –3-468- 

49665-6. Langenscheidt/Goethe-Institut. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: Iudicium Verlag. 

2. Wierlacher, A. mit der Arbeitsgruppe (Hrsg.): Jahrbuch Deutsch als Fremdsprache. 

München: Iudicium Verlag. 

3. Ńmite, A. (red.): Skolotājs. Pieredze, teorija, prakse. Rīga: RaKa. 





Piezīmes:

Kursa nosaukums Vācu sarunvalodas praktikums 




semestrī) 






Funkcionālā komunikācija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 


64 


tiek attīstīta studentu vācu valodas lingvistiskā un pragmatiskā kompetence. Balstoties uz skolas mācību 

grāmatu vielas analīzi, studentiem tiek piedāvāti autentiskie daņādu veidu teksti lasīńanai un klausīńanai, 

kā arī filmas par mūsdienu aktuālām problēmām. Līdz ar to tiek paplańināts studējońo vārdu krājums, 

papildinātas un nostiprinātas leksiskās un gramatiskās konstrukcijas, attīstītas monoloģiskās un dialoģiskās 

runas formas, kā arī skolas mācību procesā nepiecieńamās profesionālās un komunikatīvās iemaľas. 

Kursa plāns: 

64 st. – praktiskās nodarbības 

1. Mūsdienu mācību grāmatu vācu valodā analīze (struktūra, tematika, pieejas, mācību viela). 

2. Bērnu grāmatu vācu valodā problemātika. 

3. Jaunieńu grāmatu vācu valodā problemātika. 

4. Vācieńi citu tautu skatījumā. 

5. Bērnu un jaunieńu dzīves atspoguļojums. 

6. Pasaules un Vācijas aktualitātes. 

7. Pasaules un Vācijas personības. 

8. Pasaules attīstības tendences. 

9. Mūsdienu globālās problēmas. 

10. Cilvēku attiecības. 




1. Baldiľń, A.; Kanĉa, K. (1994): Leseerlebnis 1. Deutschland. Rīga: Zvaigzne. 


3. Busch, W. (1995): Sämtliche Bilderbogen in einem Band. Zürich: Edition Olms. 

4. Das Lesebuch (2001): 11 starke Schulgeschichten. München: ars Edition. 

5. Härtling, P. (1991): Oma. Weinheim / Basel: Beltz Verlag. 

6. Heutig, H. (Hrsg.) (1998): Deutschland in kleinen Geschichten. München: Deutscher 

Taschenbuch Verlag. 

7. Jelde, E. (Hrsg.) (1956): Märchen der Welt. München: Droemer Knauer. 

8. Reger, H. (1996): Kinderlyrik in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen. Autoren – Themen – Gattungen. Jugend und Medien. 

Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

10. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen II Wirkung – kultureller Kontext – Unterricht. Frankfurt 

am Main: dipa – Verlag.

11. Sahr, M. (1994): 5x Kinderbücher im Unterricht. Möglichkeiten im Umgang mit Kinderliteratur 

in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

12. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Rolltreppe abwärts. Ein Leseprojekt zu dem gleichnamigen 

Roman von H. - G. Noack. Berlin: Cornelsen Verlag. 

13. (1994): Deutsche Erzähler des 20. Jahrhunderts. Zürich: Manese Verlag. 

14. (1997): 50 deutsche Kurzgeschichten der Gegenwart. Stuttgart: Philipp Reclam jun. 


1. Johansen, H. (1996): Die Geschichte von der kleinen Gans, die nicht schnell genug war. 

Ravensburg: Taschenbuchverlag. 

2. Kästner, E. (1991): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Cecilie Dressler Verlag. 

3. Mattenklott, G. (1994): Zauberkreide. Kinderliteratur seit 1945. Frankfurt am Main: Fischer 


4. Muschg, H. (1986): Bruder Bär und Schwester Bär. München: Deutscher Taschenbuch Verlag. 

5. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Verstandtkrokodile. Ein Leseprojekt zu dem Gleichnamigen 

Roman von Max von der Grün. Berlin: Cornelsen Verlag. 

Mediju resursi: 

Audio Kasseten: 

1. Hörtest: Kästner, E. (2000): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Polygram Klassik. 

2. Hörspiel: Ende, M. (1973): Jim Knopf und Lukas der Lokomotivführer. Hamburg: 

Phonogram. 


1. Ņurnāli „Der Spiegel“ 

2. Ņurnāli „Focus“ 

3. Ņurnāli „Juma“ 

4. Ņurnāli „GEO“ 





Piezīmes:

Kursa nosaukums Vācu sarunvalodas praktikums 




semestrī) 






Funkcionālā komunikācija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 


96 


tiek attīstīta studentu vācu valodas lingvistiskā un pragmatiskā kompetence. Balstoties uz skolas mācību 

grāmatu vielas analīzi, studentiem tiek piedāvāti autentiskie daņādu veidu teksti lasīńanai un klausīńanai, 

kā arī filmas par mūsdienu aktuālām problēmām. Līdz ar to tiek paplańināts studējońo vārdu krājums, 

papildinātas un nostiprinātas leksiskās un gramatiskās konstrukcijas, attīstītas monoloģiskās un dialoģiskās 

runas formas, kā arī skolas mācību procesā nepiecieńamās profesionālās un komunikatīvās iemaľas. 

Kursa plāns: 

96 st. – praktiskās nodarbības 

1. Mūsdienu mācību grāmatu vācu valodā analīze (struktūra, tematika, pieejas, mācību viela). 

2. Bērnu grāmatu vācu valodā problemātika. 

3. Jaunieńu grāmatu vācu valodā problemātika. 

4. Vācieńi citu tautu skatījumā. 

5. Bērnu un jaunieńu dzīves atspoguļojums. 

6. Pasaules un Vācijas aktualitātes. 

7. Pasaules un Vācijas personības. 

8. Pasaules attīstības tendences. 

9. Mūsdienu globālās problēmas. 

10. Cilvēku attiecības. 






3. Busch, W. (1995): Sämtliche Bilderbogen in einem Band. Zürich: Edition Olms. 

4. Das Lesebuch (2001): 11 starke Schulgeschichten. München: ars Edition. 

5. Härtling, P. (1991): Oma. Weinheim / Basel: Beltz Verlag. 

6. Heutig, H. (Hrsg.) (1998): Deutschland in kleinen Geschichten. München: Deutscher 


7. Jelde, E. (Hrsg.) (1956): Märchen der Welt. München: Droemer Knauer. 

8. Reger, H. (1996): Kinderlyrik in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen. Autoren – Themen – Gattungen. Jugend und Medien. 

Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

10. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen II Wirkung – kultureller Kontext – Unterricht. Frankfurt 

am Main: dipa – Verlag.

11. Sahr, M. (1994): 5x Kinderbücher im Unterricht. Möglichkeiten im Umgang mit Kinderliteratur 

in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

12. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Rolltreppe abwärts. Ein Leseprojekt zu dem gleichnamigen 

Roman von H. - G. Noack. Berlin: Cornelsen Verlag. 

13. (1994): Deutsche Erzähler des 20. Jahrhunderts. Zürich: Manese Verlag. 

14. (1997): 50 deutsche Kurzgeschichten der Gegenwart. Stuttgart: Philipp Reclam jun. 


1. Johansen, H. (1996): Die Geschichte von der kleinen Gans, die nicht schnell genug war. 

Ravensburg: Taschenbuchverlag. 

2. Kästner, E. (1991): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Cecilie Dressler Verlag. 

3. Mattenklott, G. (1994): Zauberkreide. Kinderliteratur seit 1945. Frankfurt am Main: Fischer 


4. Muschg, H. (1986): Bruder Bär und Schwester Bär. München: Deutscher Taschenbuch Verlag. 

5. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Verstandtkrokodile. Ein Leseprojekt zu dem Gleichnamigen 

Roman von Max von der Grün. Berlin: Cornelsen Verlag. 

Mediju resursi: 

Audio Kasseten: 

3. Hörtest: Kästner, E. (2000): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Polygram Klassik. 

4. Hörspiel: Ende, M. (1973): Jim Knopf und Lukas der Lokomotivführer. Hamburg: 

Phonogram. 


5. Ņurnāli „Der Spiegel“ 

6. Ņurnāli „Focus“ 

7. Ņurnāli „Juma“ 

8. Ņurnāli „GEO“ 





Piezīmes:

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodika daņādos vecumposmos 




semestrī) 





V.Ńķesters, Vācu filoloģijas katedra, asociētais profesors 


32 

1. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības veicināńana (Profesionālā studiju programma „Vidējās 

izglītības skolotājs“, A daļa) 

2. Vācu valodas mācību metodika (Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs“, B 

daļa) 



īpańs uzsvars tiek likts uz sveńvalodu mācību metodikas īpatnībām ar daņādu vecumposmu skolēniem, kā arī 

uz īpatnībām vācu valodas mācīńanā atkarībā no vācu valodas apgūńanas līmeľa (piemēram, kā pirmā, otrā 

vai treńā sveńvaloda). Liela uzmanība tiek veltīta daņādu pieeju izmantońanai vācu valodas kā sveńvalodas 

mācību procesā. 

Kursa plāns: 



1. Vācu valodas mācību situācijas analīze sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā. 

Mācību procesa mērķi un īpatnības. 

Mācību vielas īpatnības. 

Metoņu izvēles specifika atkarībā no skolēnu vecumposma. 

2. Vācu valodas mācīńana sākumskolā. 

3. Vācu valodas mācīńana pamatskolā. 

4. Vācu valodas mācīńana vidusskolā. 

5. Aktuālāko mācību pieeju izmantońana daņādos vecumposmos: 

Kommunikatīvā vācu valodas mācīńana. 

Uz pieredzi balstīts vācu valodas mācību process. 

Uz darbību orientēts vācu valodas mācību process. 

Uz projektiem orientēta vācu valodas mācīńana. 

Radońā pieeja. 

Kontrastīvā pieeja. 

Kopveseluma pieeja. 

6. Vācu valodas kā otrās sveńvalodas apgūńanas procesa īpatnības, mācību metodikas principi. 




1. Apeltauer, E. (Hrsg.) (1987): Gesteuerter Zweitspracherwerb. Voraussetzungen und Konsequenzen 

für den Unterricht. München: Max Hueber Verlag. 

2. Bausch, K.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. Tübingen: A. Franke 

Verlag. 

3. Behme, H. (1992): Miteinander reden lernen. 4. Aufl. München: Iudicium Verlag. 

4. Helbig, G.; Götze, L.; Henrici, G.; Krum H.-J. (Hrsg.) (2001): Deutsch als Fremdsprache. Ein 

internationales Handbuch. 1. Halbband. Berlin / New York: Walter de Gruyter Verlag. 

5. Helbig, G.; Götze, L.; Henrici, G.; Krum H.-J. (Hrsg.) (2001): Deutsch als Fremdsprache. Ein

internationales Handbuch. 2. Halbband. Berlin / New York: Walter de Gruyter Verlag. 

6. Kabisch, E.-M. (1995): Standorte. Umgang mit Texten im DU der Oberstufe. Stuttgart / Düsseldorf / 

Berlin / Leipzig: Ernst Klett Schulbuchverlag. 

7. Kast, B. (1985): Jugendliteratur im kommunikativen Deutschunterricht. Berlin / München: 


8. Knobloch, J.; Dahrendorf, M. (Hrsg.) (1999): Offener Unterricht mit Kinder- und Jugendliteratur. 

Grundlagen, Praxisberichte, Materialien. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Meyer, H. (1994): Unterrichtsmethoden. I. Theorieband. 6. Auflage. Frankfurt am Main: Cornelsen 

Verlag Scriptor. 

10. Michael, S. (1998): Leseförderung durch Kinderliteratur. Märchen, Bilder- und Kinderbücher im 

Unterricht der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

11. Pogoda, G.M. (2000): Kreativ schreiben von der Idee zum Text. Landsberg am Lech: mvg-Verlag. 

12. Rösler, D. (1992): Lernerbezug und Lehrmaterialien. Heidelberg: Julius Groos Verlag. 

13. Scherling, Th.; Schuckall, H.-F. (1996): Mit Bildern lernen. Berlin / München / Wien: Langenscheidt 

Verlag. 

14. Sybelle, B. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

15. Wicke, R.E. (1993): Aktive Schüler lernen besser. 


1. Beisbart, O.; Eisenbeiß, U.; Koß, G.; Marenbach, D. (1993): Leseförderung und Leseerziehung. 

Theorie und Praxis des Umgangs mit Büchern für junge Leser. Donauwörth: Verlag Ludvig Auer. 

2. Eichheim, H. (2001): Der Originaltext als Ausgangspunkt von Lernmaterial für Anfänger. XIII 

Internationale Deutschlehrertagung, 2001. In: http:www-idt.- 2001.ch. 

3. Henrici, G. (1986): Studienbuch: Grundlagen für den Unterricht im Fach Deutsch als Fremd- und 

Zweitsprache. Padeborn / München / Wien / Zürich: Ferdinand Schöningh. 

4. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Berlin / Heidelberg / New York: Springer Verlag. 

5. Sölch, H. (1985): Landeskunde mit der Zeitung. München: Goethe-Institut. 

6. Stalb, H. (1991): Deutsch für Studenten. Text- und Übungsbuch. Ismaning, München: Verlag für 

Deutsch. 

7. Stocker, K. (Hrsg.) (1987): Taschenlexikon der Literatur- und Sprachdidaktik. Frankfurt am Main: 

Scriptor Verlag. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: iudicium Verlag. 


3. Wierlacher, A. mit der Arbeitsgruppe (Hrsg.): Jahrbuch Deutsch als Fremdsprache. München: 

iudicium Verlag. 





Piezīmes:








Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un 

projektu vācu valodā izstrāde un vadība 


Dr. paed. Jāzeps Ńķesters, Rēzeknes Augstskola, Sveńvalodu katedra, asoc.profesors 


Zinātnisko darbu tehnoloģija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“. Kursa gaitā tiek 

aplūkotas skolēnu patstāvīgās izziľas darbības un pētniecisko iemaľu veicināńanas iespējas modernajā 

vācu valodas mācību procesā. Īpańs uzsvars tiek likts uz pētījumu īstenońanas un rezultātu prezentēńanas 

formām kā arī uz konkretām zinātniski-pētniecisko darbu un projektu idejām vācu valodas mācību procesa 

ietvaros. 

Kursa plāns: 



1. Skolēnu patstāvīgās izziľas darbības būtība, mērķi, funkcijas, veidi. 

2. Pētniecisko iemaľu veicināńanas aktualitāte. 

3. Pētnieciskā darba metodes. 

4. Pētnieciskā darba pamatprincipi (plānońana, zinātniskās literatūras avoti, zinātniskā materiāla 

atlase, zinātniskā materiāla strukturēńana u.c.). 

5. Zinātniski-pētnieciskā darba izstrādes principi (darba struktūra, stils, noformēńana u.c.) 

6. Zinātniski-pētnieciskās darbības / projektu realizēńanas iespējas mūsdienu vācu valodas mācību 

procesā. 

7. Projektu veidi (projektu vadība, miniprojekts, interdisciplinārie projekti). 

8. Projektu kritēriji. 

9. Projektu prezentācijas formas. 

10. Projektu izvērtēńana un novērtēńana. 

11. Skolēna un skolotāja loma zinātniski-pētnieciskā darba izstrādē / projektā. 




1. Eiropas Komisija un Akadēmisko programmu agentūra (1996): Baltā grāmata. Mācīńana un 

mācīńanās – ceļń uz izglītību. Rīga: Lielvārds. 

2. Liepiľa, I. (2001): Vai projekts var palīdzēt mācīties? // „Skolotājs“ 5 / 2001, 74.-77. lpp. 

3. Meyer, H. (1994): Unterrichtsmethoden I: Theorieband. Berlin: Cornelsen Verlag. 

4. Ose, I. (2000): Skolēnu zinātniskās pētniecības darbi. // „Skolotājs” 2 (20) / 2000, 102-104. lpp. 

5. Pospiech, U. (2000): Wissenschaftlich schreiben in der Germanistik. Essen: Zentrale 

Vervielfältigung der Universität GH Essen. 

6. Valcis, H. (2002): Izziľas aktivizēńanas iespējas mācību procesā. // „Skolotājs“ 3 (33) / 2002, 

53.-54. lpp.

7. Vanaga, A. (1999): Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Wallrabenstein, W. (1999): Offener Unterricht – Was ist das? In: Knobloch, J; Dahrendorf, H. 

(Hrsg.): Offener Unterricht mit Kinder- und Jugendliteratur. Hohengehren: Schneider Verlag, S. 

9-15. 

9. Wicke, R.E. (1997): Vom Text zum Projekt. Berlin: Cornelsen Verlag. 

10. Wicke, R.E. (1993): Aktive Schüler lernen besser. München: Klett Edition Deutsch. 


1. Antonova, G. (2002): Skolēni ārpusstundu nodarbībās. // „Skolotājs“ 3 (33) / 2002, 92.-97. lpp. 

2. Lonstrupa, B. (1995): Mācīt pieauguńos ar atklātību. Morning: Kreative Center. 

3. Ose, G. (1991): Kā mācās pieauguńie. Rīga: Poligrāfists. 

4. Reimate, L. (2000): Pieredze projektu darbā. // „Skolotājs“ 3 (21) / 2000, 42.-43. lpp. 

5. Zariľń, H. (2000): Skolēnu zinātniskās pētniecības darbi. //“Skolotājs“ 2 (20) / 2000, 104. lpp. 

6. http://www. bvs.parks.lv/upe 

7. http://www.lza.lv/ZV/zv041900.htm 







Piezīmes:

Kursa nosaukums Vēstures mācību metodika 

Kursa līmenis P 




Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodika) 


I. Saleniece, DU HF Vēstures katedra, Dr.hist. asoc. prof. 

I. Ńenberga, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektore 


Apgūta vēstures bakalaura programma. 


Kursā studentiem tiks sniegtas zināńanas par vēstures kā mācību priekńmeta īpatnībām mūsdienās un vēsturiskā skatījumā; 

tiks sekmēta studentu praktisko iemaľu attīstība vēstures stundu plānońanā, daudzveidīgu metoņu un paľēmienu pielietońanā 

un stundu analīzē (tas notiek praktisko nodarbību laikā, kad katram studentam obligāti jāsagatavo stunda un jānovada tā 

grupā); 

Kursa plāns (64 st. lekcijas, 64 st. semināri): 

Vēsture kā skolas mācību priekšmets. 

Vēsture: process, zinātne, mācību priekńmets – kopējais un atńķirīgais. 

Vēsture Latvijas pamatskolā un vidusskolā: reglamentējońie dokumenti, kursa uzbūve, starppriekńmetu saiknes. 

Ieskats vēsturē. 

Vēstures kurss LR izglītības sistēmā 1920.-40. gados un padomju periodā. Latvieńu metodiķu idejas vēstures mācīńanā. 

Vēstures mācīńanas attīstības virzieni Eiropā un Latvijā mūsdienās. 

Vēstures skolotājs. 

Vēstures skolotāja “modelis”. Kvalifikācijas raksturojums. 

Vēstures mācību saturs un plānojums. 

Mērķis un uzdevumi (skolēna personības pilnveidońanas sekmēńana, nodrońinot viľam vēstures zināńanu apguvi, 

vispārīgo un specifiski vēsturisko prasmju un iemaľu attīstību, radońā darba pieredzes iegūńanu). Vēstures apguves 

audzinońā nozīme. 

Mācību standarts, programma vēsturē. 

Mācību vielas apguves un skolēnu prasmju attīstības plānojums (tematiskais plāns). 

Vēstures mācību organizācijas forma. 

Vēstures stunda, tās vieta mācību kursā un patstāvīgā nozīme (temats, mērķis, mērķa sasniegńanas 

ceļi, rezultāts). 

Stundu tipi. Stunda muzejā. Stunda izbraukumā. 

Stundas posmi: atprasīńana un novērtēńana, jaunās vielas izklāsts, nostiprināńana, mājas uzdevums. 

Ārpusklases darba formas. 

Vēstures mācību līdzekļi. 

*Iespiesto un uzskatāmo līdzekļu veidi, to raksturojums un nozīme vēstures apguvē. 

*Modernās tehnoloģijas vēstures stundās. 

*Mācību līdzekļu izmantońanas metodiskie noteikumi. 

*Vēstures kabinets. 

Vēstures mācību metodes. 

Metode un paľēmiens. 

Metoņu un paľēmienu klasifikācijas problēma. 

Metoņu klasifikācija pēc zināńanu avota: vārda metode (stāstījums, lekcija, pārruna; darbs ar mācību grāmatu, vēstures 

avotiem u.c. tekstiem), uzskatāmā metode, praktiskā metode. 

Interaktīvās metodes. 

Paľēmieni un darba formas vēstures stundā. 

“Kritiskās domāńanas” principu izmantońanas iespējas vēstures stundās.

Skolēnu zināšanu pārbaude 

Pārbaudes veidi . 

Metodiskās prasības pārbaudes darbu sastādīńanā, organizēńanā, vērtēńanā. 


Lekcijas- 10% praktiskās nodarbības- 70%, stundas izstrādāńana un vadīńana - 20%. 

Diferencēta ieskaite, eksāmens. 


1. Against bias and prejudice. The Council of Europe’s work on history teaching and history textbooks / 

Recommendations on history teaching and history textbooks adopted at Council of Europe conferences and symposia 

1953-1994. – Strasbourg, 1995. 

2. Bebrs J. Vēstures mācību metodika.- Rīga: Gulbis, 1925. 

3. Dreimanis P. Vēstures metodika.- Rīga: Gulbis, 1923. 

4. Lapiľa L., Rudiľa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīńanas metodes. Rīga Zvaigzne ABC 

5. Melnalksne A. Par mācību programmām un metodēm // Izglītības Ministrijas Mēneńraksts.- 1921.- Nr.8. 

6. Vidējās izglītības standarts.- Rīga: LR Izglītības un Zinātnes ministrija. Izglītības satura un eksāminācijas centrs, 

1999. 

7. History in the national curriculum. Draft proposals.- London, 1994. 

8. Pamatizglītības standarts.- Rīga: LR Izglītības un Zinātnes ministrija. Izglītības satura un Eksāminācijas centrs. 

9. Pagātne un tagadne. Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums. II sēj.- Rīga, 1932. 

10. The Reform of History teaching in European Countries in Democratic Transition.- Strasbourg, 1995. 

11. Гора П. Повышение эффективности обучения истории в средней школе.- Москва, 1988. 

12. Дайри Н. Основное усвоить на уроке.- Москва, 1987. 

13. Лернер И. Развитие мышления учащихся в процессе обучения истории.- Москва, 1982. 

14. Методика обучения истории в средней школе.- Ч. 1, 2.- Москва, 1978. 

15. Методика преподавания истории в средней школе.- Москва, 1986. 


1. Dreimanis P. Ievads vēstures mācībā. Pamatskolas III klasei.- Rīga, 1923. 

2. Ceļā uz pagātnes izpratni. Vēstures skolotāju rokasgrāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 2000 

3. Mēs Latvijā / Metodisks palīglīdzeklis vēstures skolotājam – R.: SIA “N.I.M.S.”, 2004. 

4. Personības demokrātijā/ Metodisks palīglīdzeklis vēstures skolotājam - R.: SIA “N.I.M.S.”, 2005. 


1. Raksti avīzē “Izglītība” (“Izglītība un Kultūra”) un LVSA pielikumos tai 1992. – 2004.g. 

2. Raksti ņurnālā „Преподавание истории в школе” 1990-2006. g. 


Profesionālās studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa. 

“Vēstures un kultūras vēstures skolotājs” B daļa. 


Methodology of teaching History 


The course gives students knowledge about the peculiarities of history as a discipline nowadays and from a historical 

perspective. The development of students’ practical skills in planning history lessons, the use of various methods and 

strategies and the analysis of lessons is promoted (it takes place during practical classes when every student has to prepare a 

lesson and conduct it in a group). 

Piezīmes:


Kursa līmenis P 



Zinātnes nozare Pedagogija 

Skolēnu projektu un radońo darbu organizācijas un 

vadīńanas metodika. 

Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodīka) 


Ilze Ńenberga, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektore 


Apgūta vēstures bakalaura programma. 


Kursā apskatītas skolēnu projektu un radońo darbu organizācijas un vadīńanas metodiskas prasības un to 

realizācijas iespējas skolā. Kursa mērķis – uz iegūto zināńanu pamata veicināt prasmju un iemaľu iegūńanu un to 

nostiprināńanu praktiskajās un laboratorijas nodarbībās. 


Projektu darbs. 

Projektu darba būtība, pamatprincipi, tā vieta un nozīme skolas vēstures mācību kursā. 

Projektu veidi un klasifikācijas iespējas. 

Prasības projekta izstrādē 

Atsevińķo aktivitāńu plānońana: mērķa izvirzīńana, tēmas izvēle, uzdevumu noteikńana, orientācija 

praksei, sagatavońanas posms, izvērtējums. 

Projekta posmi: situācijas noskaidrońana un problēmas izvēle; informācijas vākńana un analīze; labākā 

risinājuma izvēle un īstenońana; galarezultāta prezentācija; izvērtēńana. 

Projektu aktivitāńu īstenońana: darba gaita, darba metodes, vadības komanda, resursi. 

Skolēnu pētnieciskā darba organizēńana un vadīńana. 

Pētnieciskā darba būtība, vieta un nozīme skolas vēstures mācību kursā. 

Skolotāju un skolēnu motivācija. Skolotāja – konsultanta loma. 

Skolēnu sagatavońana pētniecisko darbu rakstīńanai. 

Problēmas un riski. 

Tēmas izvēle. 

Darbības plānońana un plānotā realizācijas soļi. 


Lekcijas- 20% praktiskās nodarbības- 60%, laboratorijas nodarbības- 20%. 

Dif. ieskaite 


1. Berga I. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīńana vēsturē // Vēstures mācību aktualitātes skolā. – 

Daugavpils: Saule, 2004. 

2. Paeglis U. Projektu metode kā pētniecisks darbs // Skolotājs.- 1997. – Nr.6. 

3. Z. Ĉehlova. Izziľas aktivitāte mācībās. – R.: RaKa, 2002. 

4. The Reform of History teaching in European Countries in Democratic Transition. – Strasbourg, 1995. 

5. Гора П. Повышение эффективности обучения истории в средней школе.–М.:Просвещение, 1988. 

6. Лернер И. Развитие мышления учащихся в процессе обучения истории. – М.: Просвещение, 1982.


Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

www.learners.com 

www.skola.vissparvisu.lv 


1. Izdevums „Skolotājs”. 

2. Raksti avīzē „Izglītība”(„Izglītība un kultūra”) 

3. Ņurnāls „Преподавание истории в школе” – 1990.-2006. gg. 


Profesionālās studiju programma „Vēstures un sociālo zinību skolotājs” – B daļa 

“Vēstures un kultūras vēstures skolotājs”- B daļa. 


Methodology of pupils’ projects and organization of creative work. 


The course deals with methodological requirements in the field of organization and conducting pupils’ projects and 

creative work, aswell as with the possibilities of their realization at school. The aim of the course is the acquisition 

of skills and abilities and their strengthening at practical studies on the bases of obtained knowledge. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Sociālo zinību mācību metodika 




Zinātnes nozare Pedagogija 

Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodīka) 


I. Saleniece, DU HF Vēstures katedra, Dr. hist., asoc. prof. 

A. Kupńāns, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektors 


Nav 


Kursa ietvaros studējońie apgūst mūsdienīgas mācību metodes, kas palīdzētu, strādājot skolā, kvalitatīvi organizēt 

patstāvīgo un grupu darbu noteiktu mācību mērķu sasniegńanai; 

Tiek pilnveidota studentu demokrātijas izpratne, gatavojot tos sociālo zinību pasniegńanai skolā. 

Kurss sistematizē studentu teorētiskās zināńanas ētikas, ekonomikas, politoloģijas, tiesību u.c. sociālo zinātľu pamatos; 

palīdz savienot demokrātijas izpratni ar demokrātisko darbības stilu. 

Kursa plāns: 

1. Ievadlekcija. Kursa mērķi un uzdevumi. Mācīńanās stili. Psiholoģiskās saskarsmes metodes. 

2. Iepazīńanās spēles. “Ledus lauńana”, “Vairogs”.” Dzīvais dzejolis” u.c. 

3. Darbs ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un Eksaminācijas centra 

izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām. To analīze un apsprieńana. 

4. Mācīńanās vide klasē ( filozofiskā, psiholoģiskā, praktiskā aspektā). 

5. Stundas plāns. Sagatavońanās stundai. Trīsfāzu stundas gaita. Stundas pańvērtējums. 

6. Interaktīvās mācīńanas metodes, to pielietojums praksē. Daudzveidīgā jautāńana. 

7. Grupu veidońana. Darbs grupās. Diskusija. Diskusiju veidi. 

8. “Kritiskās domāńanas” principu pielietońana stundās. Darbs ar tekstu. INSERT un citas teksta analīzes metodes 

9. Kooperatīvās mācīńanās metodes. 

10. Lomu spēles. Projektu metode. 

11. Metodika cilvēku tirdzniecības novērńanas tēmu apguvei. M./f. “ Mūņīgi Lilja” izmantońana tēmas apguvē. 

12. Skolēnu darba vērtēńana. Pārbaudes darbu veidońanas principi atkarībā no pārbaudes mērķiem Grupu darba 

vērtēńanas problēmas. Pańnovērtējums. 


Lekcijas- 10% praktiskās nodarbības- 60%, stundas izstrādāńana un vadīńana - 30%. 

Diferencēta ieskaite, eksāmens. 


1. The Democracy Reader. Classic and Modern speeches, Essays, poems, Declarations, and Documents on Freedom 

and Human rights worldwide.- New York, 1993. 

2. Apals G., Catlaks G., Rudiľa V., Sarma V., Tūna A. Civilzinības 9.klasei.- Rīga, 1996. 

3. Avotiľa G, Ose L u.c. Mācību metodika sociālajās zinībās. Integrēta pieeja.-Rīga, 2003. 

4. Bēgļi: Rokasgrāmata skolotājiem.- Rīga, 1999. 

5. Catlaks G., Sarma V., Rudiľa V. Mācība par sabiedrību un valsti 9.klasei / Skolotāja rokasgrāmata.- Rīga, 1995. 

6. Cilvēktiesību un tolerances rokasgrāmata.- Rīga, 1996. 

7. Cilvēku tirdzniecības novērńana. Metodiskais materiāls darbam ar jaunieńiem.- Rīga, 2005. 

8. Civilzinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1997. 

9. Civilzinības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

10. Fulans M. Pārmaiľu spēki .- Zvaigzne ABC, 1999.

11. Kopmane P., Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā.- Rīga,1999. 

12. Kuleńa V., Vinĉoreks P. Demokrātija XX gs. nogalē.- Rīga, 1996. 

13. Kristīgā ētika. Sociālās zinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1999. 

14. Lapiľa L., Rudiľa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīńanas metodes.- Rīga, 1997. 

15. “Lasīńana un rakstīńana kritiskās domāńanas attīstīńanai.” Semināru materiāli. 

16. Miķelsone L. Mācību metodes sociālajās zinībās.- Rīga, 2002. 

17. Pabriks A.,Vēbers E., Āboltiľń R. Sabiedrības integrācija: atsveńinātības pārvarēńana. – SIA “ Nipo NT “, 2001. 

18. Pamatizglītības mācību priekńmetu standartu ievieńana. Atbalsta materiāli skolotājiem. IZM, 2004. 

19. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1999. 

20. Politika un tiesības. Profilkursa vadlīnijas.- Rīga, 1999. 

21. Poulsens-Hansens S. Piezīmes par pilsonisko izglītību un demokrātijas apguvi// Veidojot pilsonisko kultūru 

Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Starptautiskās konferences materiāli .- SIA “ARTEKOMS”, 2002. 

22. Prets D., Pedagoga rokasgrāmata. Izglītības programmu pilnveide.-R,2000. 

23. Sociālās zinības. Mācību programma pamatskolām. Projekts 

24. Valsts programma. Sabiedrības integrācija Latvijā.-R.,2001. 

25. Основы демократии / Для общеобразовательных школ и самообразования.- Рига, 1994. 

26. Права человека и судопроизводство / Собрание международных документов. - Warsaw, 1998. 


1. Mākslas filma “ Mūņīgi Lilja”, Zviedrija, 2002. 

2. Politika un tiesības / Atb.red. R.Alhimionoks.- Rīga: RaKa, 2005. 

3. Добреньков В.И., Кравченко А.И. Социология: В 3т.; Т.2: Социальная структура и стратификация. - М., 

2000 

4. Манхейм К. Диагноз нашего времени. – М., 1994. 

5. Мертон Р. Социальная структура и аномия // Социс. - 1992 - №3,4. 

6. Сорокин П.А. Человек. Цивилизация. Общество. – М., 1992. 

7. Социальное расслоение и социальная мобильность /Отв. ред. З.Т. Голенкова. - М., 1999. 


http://www.citapolitika.lv/ 

www.auditorium.ru 

www.cvk.lv 

www.dialogi.lv 

www.isec.gov.lv 

www.learners.com 

www.politika.lv 

www.saeima.lv 

www.skola.vissparvisu.lv 

www.soczin.times.lv 

“Agora”, „Domino”, „Kentaurs”, “Izglītība un kultūra” , „Полис”, “Cоцис” 

Aktuāli raksti Latvijas un pasaules presē. 


Profesionālās studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa 


Teaching methods of social sciences 


The course provides students with the possibility of acquiring modern teaching methods for work at school to 

qualitatively organize the independent and group work for reaching certain teaching goals. 

It improves the students’ understanding of democracy, preparing them for teaching social sciences at school, helping to 

associate the understanding of democracy with the democratic style of action.

Kursa nosaukums Ētika 




semestrī) 

Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 


Baiba Felce, DU SZF Socioloģijas katedra, Mg. paed., lektore 


Nav 


32 

Augstākajai izglītībai atbilstońu sistematizētu priekństatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā 

iegūńana. Uz iegūto zināńanu bāzes veidot un stiprināt pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz 

racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti. Īpańu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju 

daudzveidībā, mazāk moralizēńanai; 


1. Ētika, morāle, tikumība. 

2. Morāles dinamika. Iedzimtība un sociālie apstākļi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. 

Izvēle un brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms. 

3. Cilvēks: pilnība un nepilnība. Cilvēka pańsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloģiskā, filosofiskā, 

dabaszinātniskā izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības. 

4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināńana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un ļaunais. Taisnīgums 

un 

patiesīgums. Pienākums un atbildība. Cieľa un gods. Kauns un sirdsapziľa. Laime. Dzīves jēga. 

5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, cieńanas, mīlestība un ķermenis, darbs, jaunrade, ekoloģija, tehnika ētikas 

skatījumā. 


Noklausīts kurss, piedalīńanās diskusijās, nokārtota diferencēta ieskaite 


1. Augńkalne I. Antoloģija ētikā.- R.: “Izd. RaKa”.-2001. 

2. Ētikas vārdnīca. – R., 1987. 

3. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

4. Jozus A., Krauliľa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: “Izd. RaKa”.- 2000. 

5. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: “Izd. RaKa”.- 2002. 

6. Klīve V.V. Rīcības ceļos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 

1998. 

7. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004. 

8. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998. 

9. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995. 

10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

12. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004. 

13. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

14. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997. 

15. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidońanās.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g.

16. Rubenis A. Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g. 

17. Ńmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001. 

18. Ńmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001. 


1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985. 

2. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R. Zvaigzne.- 1988. 

3. Marks Aurēlijs. Pańam sev. – R. Zvaigzne.- 1991. 

4. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996 

5. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles mieru. 

Par dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001. 


Ņurnāli „Skolotājs”, „Kentaurs XXI” (īp.nr.13., 21., 26., 29.), „Rīgas Laiks” 

Internetresursi: 

www.delfi.lv 

www.satori.lv 

www.filozofija.lv 

www.culture.lv 




Ethics 


In the teaching of ethics, we need to be connect with everyday life. Students in introductory courses can 

be more motivated when ethical problems have personal significance. Our proposal suggests an alternative 

method of teaching ethics systematically in a scholarly and academic way by drawing a meaningful 

connection between studies and real life.

Kursa nosaukums Ekonomika 




Zinātnes nozare Sociālās zinātnes 

Zinātnes apakšnozare Ekonomika 


Ilona Kuľicka, DU SZF Ekonomikas katedra, lektore 


Nav 


Kurss paredzēts HF tālākizglītības studiju programmas “Sociālo zinību skolotājs” studentiem. Radīt studentiem 

vispārīgu priekństatu par ekonomikas teorijas pamatiem. Iemācīt galvenās ekonomiskās kategorijas, kas ir 

sastopamas gan makroekonomikas , gan mikroekonomikas kursos. 

Kursa plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1. Ekonomiskā teorija. Makroekonomika un mikroekonomika. 

2. Ekonomiskie resursi un raņońanas potenciāls. 

3. Ekonomikas sistēmas. Tirgus ekonomika. 

4. Uzľēmējs un sabiedrība 

5. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati. 

6. Patērētāju rīcība tirgū un galējais derīgums 

7. Raņońana un izmaksas 

8. Konkurence, cena un peļľa 

9. Tirgus līdzsvars 

10. Tirgus mehānisma nepilnības un to novērńana 

11. Nauda un naudas sistēma. 

12. Banku sistēma. 

13. Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums. 

14. Ekonomiskās aktivitātes cikli. 

15. Privātsektors un valsts sektors. 

16. Valdības loma. 




1. Ādamsone L. Mikroekonomikas analīze: Tirgus nepilnības un sabiedrības(valsts) iespējas to novērtēńanā – 

Rīga, 2007. 

2. Bikse V. Ekonomika un bankas – Latvijas komercbanku asociācijas konsultāciju mācību centrs, Rīga, 2009. 

3. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi – Rīga, 2007. 

4. Biznesa ekonomikas pamati: Ekonomikas pamatjautājumus palīdz izprast piemēru analīze – Rīga, 2005. 

5. Campbell R., McConnell Stanley L. Brue Economics, 1993. 

6. Darba algas un to ietekmējońie faktori/ Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „darba 

tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”- Rīga, 2006. 

7. David C. Colander Economics, 1993 

8. Dņ. E. Stiglics, Dņ. Drifils. Makroekonomika. – Rīga, 1994. Mikroekonomika. – Rīga, 1995. 

9. E. Kassalis. Makroekonomika. – Rīga, 1993. 

10. E. Kassalis. Mikroekonomika. – Rīga, 1995. 

11. Economic Development of Latvia: Report – Riga, 2006.

12. G. Libermans. Makroekonomiskā analīze un ekonomiskā politika. – Rīga, 1998. 

13. J.A. Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati. – Rīga, 1994. 

14. Joseph E.Stiglitz, Jose Antonio Ocampo, Shari Spiegel u.c. Stability with grow: Macroeconomics, 

Liberalization, and Development – Oxford, 2006. 

15. Libermanis G. Kā latu nomainīs eiro: Jautājumi un atbildes – Rīga, 2006. 

16. Libermanis G. Makroekonomika – Rīga, 2006. 

17. Libermanis G. Makroekonomikas pamatrādītāji- Rīga, 2007. 

18. Libermanis G. Mikroekonomika – Rīga, 2006. 

19. Liepiľń A. Analītiskā makroekonomika – Rīga, 2007. 

20. Mazā biznesa kurss: Mācību līdzeklis – Rīga, 2006. 

21. Nicholson W. Microeconomic Theory: Basc Principles and Extensions- Thomson/South-Western, 2005. 

22. Oļevskis G. Uzľēmējs un tirgus- Rīga, 2007. 

23. Oļevskis G. Uzľēmējs un tirgus –Izdevniecība Jāľa Rozes grāmatnīca, Rīga , 2009. 

24. R. Mekenzie. Macroeconomiks. – Boston. – 1986. 

25. Ragan Christoper T.S. Macroeconomics – Toronto, 2005. 

26. Reģionālais ziľojums: Pētījumu materiāli- Daugavpils, 2006. 

27. Ńenfelde M. Makroekonomika – Rīga, 2009. 

28. Ńenfelde M. Makroekonomika –Rīga, 2005. 

29. Ńkapars R. Mikroekonomika – Rīga, 2007. 

30. U. Gods “Makroekonomika”, Rīga, 2002. 

31. U. Gods. Makroekonomika. Otrais papildinātais izdevums.-Rīga, 2003. 

32. V. Bikse “Makroekonomika”, Rīga, 2003. 

33. V. Bikse, Tirgus ekonomikas pamati – Rīga, 1992. 

34. V.Bikse, Ekonomikas teorijas pamatprincipi –Rīga, 2007. 

35. Vaidere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā – Rīga, 2006. 

36. Warren Carl S. Corporate Financial Accounting- Thomson/South-Western, 2005. 

37. William B. Walstad, Robert G. Bingham Economics Study Guide, 1993. 

38. Zasova A. Latvijas darba tirgus elastības novērtējums-Rīga, 2005. 

39. Г. Менкьэ. Макроекономика, Москва. 1992. 

40. Д.Т. Станлейк. Экономика для начинающих. - Москва, 1994. 

41. К. Макконелл, С. Бре. Экономика, Москва, 1992. 

42. О. Самуельсон. Экономика. Москва. 1993. 

43. С. Фишер, Р. Дорнбуш, Шмалейзи. Экономика. - Москва, 1993. 

44. Учебник по основам экономической теории. - Москва, 1994. 

45. Х. Зайдель. Р. Теммеже. Основы учения об экномике. – Москва. 1994. 

46. Э. Долан. Макроекономика. Санкт – Петербург, 1994. 

Э. Долан. Микрокономика. Санкт – Петербург, 1994. 


1. A. Isaksens, K. Hamiltons, T. Giltasons. Pārejas ekonomika. – Rīga, 1992. 

2. G. Libermans. Ceļvedis ekonomikā. – Rīga, 1992. 

3. G. Libermans. Tirgus, cena, konkurence. – Rīga, 1994. 

4. J.A. Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati. – Rīga, 1994. 

5. О. Хейне. Экономический образ мышления. - Москва, 1992. 

6. Экономика и бизнес. - Москва, 1993. 

7. Экономика для менеджеров. – М., 1998. 


1. Latvijas tautsaimniecība: Makroekonomiskais apskats –Rīga, 2005. 

2. Latvijas tautsaimniecība: Makroekonomiskais apskats/ Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde – 

Rīga, 2005. 


Rīga, 2006. 


Rīga, 2007. 

5. The National Economy of Latvia: A Macroeconomic Review – Rīga, 2006. 

6. Ziľojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija – Rīga, 2005. 

7. Ziľojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija – Rīga, 2006. 

8. Ziľojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija – Rīga, 2007.

9. Latvijas statistikas gadagrāmata. LR Centrālā statistikas pārvālde. – Rīga, 2005. 






Economics 


The aim of this course is to create a general idea of the basics of the economic theory. To teach the principle 

economic categories, which can be found in macroeconomics as well as in microeconomics.

Kursa nosaukums Politoloģija 




Zinātnes nozare Politikas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Politikas teorija 


Aleksandrs Ivanovs, DU HF Vēstures katedra, Vēstures doktors, asoc. profesors 


Nav 


Kursa mērķis - nodrońināt studentu patstāvīgo studiju darbu politoloģijas pamatu (kategoriju, jēdzienu, 

teoriju) apguvē. Iepazīstināt studentus ar politikas zinātni, ar tās teorētiskām problēmām, zinātniski 

pētnieciskām metodēm un metodoloģiskām pieejām, ar politikas zinātnes kategorijām un jēdzieniem 

(politika, valsts, politiskā sistēma, vara u.c.), izveidot prasmes patstāvīgi un adekvātajā zinātniskajā līmenī 

spriest par politiskām aktualitātēm. 

Kursa plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1. Ievads politoloģijā. Politika, politiskās attiecības un politiskās sistēmas kā politoloģijas priekńmets. 

Politoloģijas uzdevumi. Politoloģijas teorētiskās problēmas. Politoloģija un socioloģija. Politikas 

zinātne sociālo zinātľu sistēmā. Kursa mērķis, uzdevumi un struktūra. 

2. Politoloģijas mūsdienu stāvoklis. Politikas zinātnes metodoloģija. Metodoloģiskās pieejas politisko 

problēmu analīzei (politoloģiskās analīzes metodoloģijas). Pētniecības metodes politikas zinātnē. 

Politoloģijas atziľu drońums un ticamība. Skolas politoloģija: “angļu” skola; “amerikāľu” skola; 

“franĉu un itāļu” skola. 

3. Politikas jēdziens. Politikas objekts un subjekts. Politikas objektīvās un subjektīvās robeņas. Politikas 

efektivitāte. Politikas struktūra. Politikas tipoloģija. Politikas veidi un formas. Politikas līdzekļi. 

Politikas cikls. 

4. Politiskā sistēma. Politiskās sistēmas elementi. Daņādas metodoloģiskās pieejas politiskās sistēmas 

analīzei. Struktūras un procesi politiskajā sistēmā. Apakńsistēmas politiskajā sistēmā. Politisko sistēmu 

modeļi. Politisko sistēmu dinamika. 

5. Vara politiskajā sistēmā. Varas fenomens. Politiskā vara. Politiskās varas leģitimitāte. Varas struktūra. 

Politiskās varas resursi (līdzekļi). Politiskās varas tipoloģija. Politiskās varas funkcionēńanas 

plurālistiskie modeļi. Politiskā elite. Valdońā elite. Elites teorijas. Politiskās varas funkcionēńanas 

elitiskie modeļi. 

6. Politiskā sistēma un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskās sabiedrības struktūra. Pilsoniskā sabiedrība un 

valsts. Pilsoniskās sabiedrības un politiskās sistēmas savstarpējo attiecību (korelācijas) modeļi. 

7. Politiskā kultūra. Politiskās kultūras elementi. Politiskā subkultūra. Politiskās kultūras tipoloģija. 

Politiskās kultūras veidońanās (tapńana). Politiskā komunikācija. 


Patstāvīgs darbs uzdoto uzdevumu izpildē. Diferencēta ieskaite. 


1. Apine I. Politoloģija: Ievads etnopsiholoģijā. – Rīga, 2001. 

2. Ańmanis M. Politikas saturs.- Rīga, 1995. 

3. Ańmanis M. Politikas terminu vārdnīca. – Rīga, 1999. 

4. Eitzen D.S., Zinn M.B. In Conflict and Order.- Boston, etc., 1991.

5. Faulks K. Political Sociology: A Critical Introduction. – Edinburgh University Press, 1999. 

6. Ievads politikā / I.Apine, M. Ańmanis, D. Bāra u.c. – Rīga, 1998. 

7. Ikstens J. Politikas pamati.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. 

8. Laķis P. Vara un sabiedrība. – Rīga, 1997. 

9. Mūsdienu politiskā filosofija. – Rīga, 1998. 

10.Nańenieks V. Politoloģija: lekciju kurss. – Rīga, 2003. 

11.Ozolzīle G. Demokrātija: Teorija un prakse. – Rīga, 1998. 

12.Rodins M. Politoloģija: Ievads salīdzināmajā politikā. – Rīga, 2000. 

13.Smelser N.J. Sociology. Alternote edition, 1984. 

14.Tauriľń G. Politika: (Intelekts, kultūra, atbildība). 1. daļa. Politikas pamati. – Rīga, 1999; 2. daļa. 

Politikas filozofija. – Rīga, 2001; 3. daļa. Politiskās domas vēsture. – Rīga, 2002. 


1. Ańmanis M. Politoloģija. Politikas izziľa. Vara. – Rīga, 2001. 

2. Ańmanis M. Politoloģija. Politikas subjekti. – Rīga, 2001. 

3. Catlaks G. Politika un tiesības: Eksperimentāla mācību grāmata. – Rīga, 2003. 

4. Cerps U. Politiskās partijas demokrātiskā sistēmā: Zviedrijas pieredze. – Rīga, 1993. 

5. Chalfant H.P., LaBeff E. Understanding People and Social Life.- N.Y., etc., 1988. 

6. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. – Rīga, 1998. 

7. Hayward J. E. S. Elitism, Populism, and European Politics. - Clarendon Press, 1996. 

8. Integrācija un etnopolitika / E. Vēbera red. – Rīga, 2000. 

9. Īsākais ceļń uz varas olimpu: Vēlēńanu kampaľu metodika. – Rīga, 1998. 

10. Kaneti E. Masa un vara. – Rīga, 1999. 

11. Kuleńa V.T., Vinĉoreks P. Demokrātija: 20. gs. nogalē.- Rīga, 1996. 

12. Lamentoviĉs V. Mūsdienu valsts.- Rīga, 1996. 

13. Lane R. Political Science in Theory and Practice. The Politics’ Model. – N.Y., etc., 1997. 

14. Latvija pasaules politikā: Iespējas un ierobeņojumi. – Rīga, 1995. 

15. Marger M.N. Elites un Masses: An Introduction to Political Sociology. – 2nd ed. – Belmont 

(CA), 1987. 

16. Mūsdienu politiskā filosofija. – Rīga, 1998. 

17. Nacionālā politika Baltijas valstīs / E. Vēbera un R. Kārkliľas red. – Rīga, 1995. 

18. A New Handbook of Political Science / ed. by R. E. Goodin and H.-D. Klingemann. – Oxford 

Univ. Press, 1998. 

19. Ozolzīle G. Demokrātija: Teorija un prakse. – Rīga, 1998. 

20. Philips S.W. Power and Choice An Introduction to Political Science. – N.Y., 1991. 

21. Pilsoniskā apziľa / E. Vēbera red. – Rīga, 1998. 

22. Politikas zinātnes jautājumi: Zin. rakstu krāj. - Rīga, 2002. 2. daļa. – Rīga, 2003. 

23. Ńreters H. J. Eiropas Savienības leksikons: politika, ekonomika, vēsture, kultūra. – Rīga, 2004. 

24. Tauriľń G. Politika: (Intelekts, kultūra, atbildība). 1. daļa. Politikas pamati. – Rīga, 1999; 2. daļa. 

Politikas filozofija. – Rīga, 2001; 3. daļa. Politiskās domas vēsture. – Rīga, 2002. 

25. Vēbers. E. (red.) Etnosituācija Latvijā. – R., 1994. 

26. Vēbers M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. – Rīga, 2002. 

27. Wanden Zenden J.W. The social Expierence. – Random Hause, NY, 1988. 

28. Арон Р. Демократия и тоталитаризм. – Москва, 1993. 

29. Вебер М. Избранное. Образ общества. – М., 1994. 

30. Вебер М. Избранные произведения. – Москва, 1990. 

31. Санистебан Л. Основы политической науки.- Москва, 1992. 


Laikraksti: „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Latvijas Avīze”, 

Ņurnāli: „Sociālo Zinātľu Vēstnesis” (DU SPI ņurnāls), “Latvijas Zinātľu Akadēmijas Vēstnesis” 

www.politika.lv 



http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=909 

www.dialogi.lv 

www.cvk.lv 

www.saeima.lv

http://www.globalaffairs.ru/numbers/ 

www.auditorium.ru 

http://news.bbc.co.uk/2/hi/ 

http://www.mk.gov.lv/ 




Politic 


Students are acquainted with the main spheres of research within the scope of “State – Politics – Society” 

relationship. Lectures and workshops are aimed at developing students’ understanding of the basic 

concepts and categories of political science: state, policy and politics, civic society, political regime, 

political parties, political power, political elite, etc. The course develops students’ skills to substantiate and 

demonstrate the connection existing between an individual and political processes in society, and to 

independently and scientifically analyze politics and state affairs.

Nosaukums Demokrātijas pamati 




Zinātnes nozare Politikas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Politikas teorija 


Irēna Saleniece, HF Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav. 


Kurss iepazīstina studentus ar demokrātiskās iekārtas raksturīgākām iezīmēm, tās teorētisko aptveri un 

praktisko realizāciju; mudina uz demokrātisko vērtību stiprināńanu. Kurss ir paredzēts profesionālo 

studiju programmas “Sociālo zinību skolotājs” studentiem. 

Kursa apraksts – plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1.Demokrātijas jēdziens. Demokrātijas ideju tapńana un demokrātiskā pieredze vēsturē. 

2.Demokrātiskās iekārtas raksturojums mūsdienās; teorētiskās nostādnes un dzīves realitāte. 

3.Demokrātiskās tiesības, to aizsardzība. Tiesības un pienākumi. Pilsoniskuma jēdziens. Pilsoniskuma 

audzināńanas ceļi. 

4.Likums vara. Vienlīdzība likuma priekńā. Konstitūcijas un citi likumi. LR Satversme. 

5.Demokrātija un vara. Demokrātiskās varas principi. Varas dalīńana. 

6.Demokrātijas pilnveidońanas perspektīvas Latvijā. 


Testi – 40% (pa 20% −„Demokrātijas jēdziens un tapńanas vēsture”, „Demokrātijas teorija”), situācijas 

analīze – 50%, diferencētā ieskaite – 10%. 


1. Latvijas Republikas Satversme. 

2. Mūsdienu politiskā filozofija: Hrestomātija. Sast. Jānońs Kiss. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 

3. The Democracy Reader. Ed. D. Ravitch and A. Thernstrom. New York, Harper Collins 

Publisher, 1992. 

4. Demokrātijas pamati.- Rīga: Zinātne, 1993. 

5. Основы демократии.- Рига: Веди, 1994 

6. www.likumi.lv 


1. Latvija 2020: nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij. Zin. red. Ņ. Ozoliľa, I. Ulnicāne- 

Ozoliga.– Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 

2. Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas monitorings. Red. J. Rozenvalds. –Rīga, Zinātne, 

2007. 

3. Cik demokrātiskā ir Latvija: Demokrātijas audīts. Red. J. Rozenvalds. – Rīga, Latvijas 

Universitāte, 2005. 

4. Dińlers K. Demokrātiskās valsts iekārtas pamati. – Rīga, 1931. 

5. Freivalds O. Latviešu politiskās partijas 60.gados.- Stokholma, 1961. 

6. Held D. Models of Democracy. – Oxford, 1990. 

7. Jurciľa A. Valsts loma sabiedrības politiskajā sistēmā.- Rīga, 1991. 

8. Huntington S.P., Nelson M.J. No Easy Choice: Political Participation in Developing 

Countries.- Harward University Press, 1967. 

9. Interest Groups in Politics. Ed. by H.Cigler, A.Burdett.- London, 1986. 

10. Participation in Politics . Ed. by G.Perry.- Manchester University Press, 1972. 

11. Гаджиев К. Концепция гражданского общества: идейные истоки и основные вехи 

формирования. Вопросы философии.- 1991.- №7. 

12. http://www.freedomhouse.org/research

13. http://www.saeima.lv 

14. http://www.gov.lv 

15. http://www.politika.lv 


Latvijas preses izdevumi – “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Latvijas Avīze” u.c. 

www.diena.lv 

www.nra.lv 

www.latvijasavize.lv 


Profesionālo studiju programma “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs” – B daļa 


The Basics of Democracy 


This course introduce students to fundamentals of democracy, it’s theory and practical realization in 

Latvia; call on strengthening of democratic values. Course is intended for students of professional 

study programme “Teacher of Social Sciences”. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Socioloģija 




Zinātnes nozare Socioloģija 

Zinātnes apakšnozare Socioloģijas teorija un vēsture 


Mag. oec., lekt. Viesturs Stūrainis 


Nav 


Kursā tiek aplūkotas galvenās socioloģijas atziľas par sabiedrību, tās pamatstruktūrām un institūtiem, 

sociālām grupām un personību. Tiek analizētas svarīgākās socioloģiskās teorijas un ievērojamāko 

sociologu darbi. Svarīga kursa sastāvdaļa ir informācija par Latvijas socioloģiskās pieredzes atziľām un 

pētījumu rezultātiem. 


1.Socioloģija kā zinātne par sabiedrību un tās pamatteorijas. 

2. Vēsturiski socioloģiskais apskats. 

3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstību 

un futuroloģija 

4. Sociālās pētniecības pamatmetodes. 

5. Dzimuma un vecuma socioloģiskās problēmas. 

6. Ekonomiskās dzīves socioloģija. 

7. Sociālā stratifikācija un mobilitāte. 

8. Sociālās grupas un organizācijas, birokrātija 

9. Pilsētas un lauku socioloģija. 

10. Politiskā socioloģija. 

11. Sociālās politikas socioloģiskās problēmas. 

12. Etnosocioloģija un starpnacionālo attiecību aktuālie 

jautājumi. 

13. Ģimenes un laulības socioloģiskās problēmas. 

14. Kultūras socioloģija. 

15. Dzīves veids un jaunatnes problēmas 

16. Socializācija 

17. Izglītības socioloģija. 

18. Reliģijas socioloģija. 

19. Deviance 

20. Sociālā kontrole 


Diferencēta ieskaite


1.Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996. 

2. Socioloģijas skaidrojońā vārdnīca. - Rīga, 1997. 

3. Sabiedrības pārmaiľas Latvijā. - Rīga, 1998. 

4. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993. 

5. Ievads politikā. - Rīga, 1998. 

6. V.Meľńikovs. Latgale ceļā uz konkurētspējīgu tirgu. – 

Daugavpils: "Saule", 1997. 

7. V.Meľńikovs. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas 

attīstības alternatīvām. - Daugavpils: "Saule", 1993. 

8. V.Meľńikovs. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiem 

un līdzekļiem. - Daugavpils: "Saule", 1994. 

9. N.I.Smelser. Sociology. - New York, 1984. 

10. I.Chanpion, B.Kurth, W.Hastings, K.Henris. Sociology. – 

New York, 1984. 

11. I.W. Vander Zanden. The Social Expierence. An 

Introduction to Sociology. - New York, 1988. 

12. Американская социология.- Москва, 1972. 

13. Новая постиндустриальная волна на Западе. 

Антология.- Москва, 1999. 

14. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994. 

15. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 

1992. 

16. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969 


. Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996. 

Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994. 

Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990. 

Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991. 

Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992. 




http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=909 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa. 


Sociology 


The aim of the course is the development of social thinking, the understanding of social problems, their 

origin and the possible solutions, as well as the summary of the inheritance of classical Sociology and of 

local sociological experience 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Darba drońība 







Andris Kupńāns, Vēstures katedra, lektors 


Nav 


Kurss veido priekństatu par darba aizsardzības organizācijas un kontroles pasākumiem, par darba vides riska faktoriem 

un darba vides iekńēju uzraudzību. Iepazīstina ar normatīviem aktiem darba aizsardzībā un darba aizsardzības 

vispārīgiem principiem, sniedz informāciju par darba devēja un nodarbinātā, kā arī valsts institūciju pienākumiem, 

tiesībām un savstarpējām attiecībām darba aizsardzībā, skaidro nelaimes gadījumu darbā cēloľus un to novērńanu. 


1.Likumdońanas aktu pamati darba aizsardzībā. Darba aizsardzības mērķi un lietojamie termini. Galvenie likumdońanas 

normatīvie akti darba aizsardzībā. 

2. Darba aizsardzības organizēńana un darba likumdońana. Darba aizsardzības vispārējie principi. Darba devēja un 

nodarbinātā pienākumi un tiesības. Valsts institūciju loma darba aizsardzībā. Darba likuma prasības. Darba drońības 

instruktāņas. 

3.Darba vides uzraudzība. Sanitārās prasības un higiēna. Ugunsdrońība un elektrodrońība. Darba vides riska faktori, to 

novērtēńana un novērńana vai samazināńana. Sanitāro prasību ievērońana. Darba vietu uzturēńana ugunsdrońībā. 

Ugunsdzēńamie aparāti. Elektrotraumu novērńana un pirmās palīdzības sniegńana. 

4.Bīstamo iekārtu tehniskā uzraudzība. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēńana un reģistrācija. Bīstamo iekārtu 

klasifikācija, piereģistrācija un uzraudzība. Pasākumi nelaimes gadījumu darbā novērńanai. Nelaimes gadījumu 

izmeklēńana un uzskaite. Nelaimes gadījumos cietuńo tiesības uz sociālajām garantijām. 

5.Rīcība ārkārtējās situācijās. Tehnisko līdzekļu darbības bojājumu pazīmes. dabas stihiskās parādības. Rīcība savas un 

klātesońo dzīvības aizsardzībai un īpańuma saglabāńanai. 




1. Drońība. Metodiskie ieteikumi pamatskolai R.;ISEC, 2004 

2. Kaļka.V., Roja Ņ. Darba vides riska faktori un strādājońo veselības aizsardzība. Elpa, 2001.-500 lpp. 

3. Latvijas Republikas Labklājības ministrija. Vadlīnijas darba aizsardzībā 2002.-2006.Rīga, 2003.-56 lpp 

4.LR Darba aizsardzības likums ( spēkā ar 01.01.2002. ar 20.11.2003. grozījumiem) // Latvijas Vēstnesis. – 2001. – Nr. 

105, Latvijas Vēstnesis. – 2003. – Nr. 175. 

5.LR Darba likums ( spēkā ar 01.06. 2002.) – R.: Firma “AFS”, 2002. – 70.lpp. 

6.LR MK Noteikumi Nr. 379 “ Darba vides iekńējās uzraudzības kārtība”( spēkā ar 01.01.2002.)

7.LR MK Noteikumi Nr. 470 “ Nelaimes gadījumu darbā izmeklēńanas un uzskaites kārtība”( 22.12.1998.) 

8.LR MK 17.06.2003.Noteikumi Nr. 323 “noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos”//LV.-2003.-Nr.94. 

9.LR MK 23.08.2001.Noteikumi Nr. 379 “ Darba vides iekńējās uzraudzības veikńanas kārtība”//LV.- 2001.- 

Nr.123.,LV.-2003.-Nr.60. 

10.LR MK 17.02.2004.Noteikumi Nr. 82 “ Ugunsdrońības noteikumi”//LV.- 2004.-Nr.28. 

11.LR MK 20.11.2001.Noteikumi Nr. 492 “ Kārtība, kādā nodrońināma izglītojamo drońība izglītības iestādēs un to 

organizētajos pasākumos”//LV.- 2001.-Nr.172. 

12.LR MK 09.07.2002.Noteikumi Nr. 293 “ Nelaimes gadījumu darbā izmeklēńanas un uzskaites kārtība”//LV.-2002.- 

Nr.110.,LV 2004.-Nr.12 


www.vdi.lv 

http://osha.lv 





Labour security 


The course forms a notion of organizing and controlling labour security, risk factors of the labour environment, and the 

internal monitoring of the labour environment. It introduces students to the legal acts in labour defence and general 

principles of labour defence, provides information on the obligations, rights, and mutual relations of employer and 

employee in labour defence, accounts for the causes of emergencies at the work place and their elimination.

Kursa nosaukums Integrēta satiksmes drońības mācība pamatskolā 







Andris Kupńāns, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, lektors 


Nav 


Kurss sniedz teorētisku ieskatu un nodrońina praktisku studiju procesu satiksmes drońības mācībai, nosakot mērķi, 

uzdevumus, saturu un metodiku mūsdienu izglītības kontekstā, ļauj apgūt nepiecieńamās zināńanas metodiskajos 

jautājumos, kas nepiecieńamas drońības tēmu risināńanai pamatskolas izglītības procesā. 


1. Mūsdienu teorijas par satiksmes drońības raksturlielumiem: 

1.1. satiksmes dalībnieku izglītība; 

1.2. satiksmes infrastruktūra, tās sakārtotība un atbilstība sabiedrības vajadzībām; 

1.3. satiksmes organizācija, to ietekmējońie faktori; 

1.4. satiksmes negadījumu analīze; 

1.5. profilaktiskie pasākumi (kampaľas, akcijas, utt.) un to vienotību ar sabiedrības visaptverońu 

izglītību. 

2. Indivīda drońību apdraudońie iekńējie un ārējie faktori; 

2.1. apdraudońo faktoru rańanās un veidońanās iespējas; 

2.2. apdraudońo faktoru novērńanas iespējas. 

3. Drońības jautājumu apguves mērķis pamatskolā. 

4. Drońības jautājumu apguves uzdevumi pamatskolā: 

4.1. sekmēt skolēnu izpratni par rīcību ekstremālās situācijās; 

4.2. iemācīt analizēt procesus ceļu satiksmē un ap to; 

4.3. gūt izpratni par pamtvērtībām – rūpes par savu drońību, cieľu pret līdzcilvēkiem; 

4.4. attīstīt pilsoniskās atbildības prasmes, drońības apguves un ievērońanas nepiecieńamību; 

4.5. jāiemāca katrā situācijā, kas saistīta ar bīstamību, pieľemt vispareizāko lēmumu un to arī izpildīt. 

5. Drońības jautājumu apguves satura izvēle pamatskolā: 

5.1. drońības jautājumi gājējiem, to pasniegńanas metodika; 

5.2. drońības jautājumi pasaņieriem, to pasniegńanas metodika; 

5.3. drońības jautājumi velosipēdistiem, to pasniegńanas metodika; 

5.4. drońības jautājumi mopēda (motocikla) vadītājiem, to pasniegńanas metodika. 

6. Drońības jautājumu apguves sasniegumu novērtēńana: 

6.1. vērtēńanas pamatprincipi; 

6.2. pańvērtējuma attīstīńana; 

6.3. iekńējā un ārējā vērtēńana, to iespējas, mijsakarības. 

7. Satiksmes drońības mācību metodes, to izvēle sākumskolā un pamatskolā. 

8. Eiropas valstu satiksmes drońības speciālistu ieteikumi: 

8.1. mācību procesa veidońanā; 

8.2. izglītības procesa organizēńanā sākumskolā un pamatskolā; 

8.3. mācību līdzekļu, uzskates līdzekļu un metoņu izvēle Eiropas valstīs. 

8.4. kā efektīvāk iemācīt skolēnus analizēt situācijas, lai pamatoti izvēlētos rīcības modeli; 

8.5. kā kontrolēt instinktīvu vai emocionāli sakāpinātu rīcību; 

8.6. kā izkopt skolēnos jau no mazotnes satiksmes drońības paradumus, veidot nosacījumu refleksus.


Sekmīgi nokārtota diferencētā ieskaite. 


1. Beloraga G. Drońība uz ielām un ceļiem. Pedagoģiskā bibliotēka. R.: ZvaigzneABC, 2004. 

2. Ceļā ar velosipēdu. Ceļu satiksmes drońība - R.: ZvaigzneABC, 1998. 

3. Ceļu satiksmes drońība. metodiskie ieteikumi sākumskolai. R. :CSDD, ISEC, 1997. 

4. Drońība Metodiskie ieteikumi pamatskolai – Rīga, ISEC, 2004. 

5. Kjaspere V., Lāma D., Metodiskais materiāls ceļu satiksmes drońības jautājumu apguvei pamatizglītībā. R.: 2008. 

6. Tematiskie uzdevumi velosipēdista (mopēda) vadītājiem.R.: CSDD, 1999. 


1. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999. 

2. Antonio Avenso, Jorg Beckman. The Safety of Vulnerable Road Users in the Southern, Eastern and Central 

European Countries (The “SEC Belt”). – ETSC, Brussels 2005, 56 p. 

3. Ādlers A. Psiholoģija un dzīve. – Rīga 1992. 

4. Baltuńīte, R. Neirolingvistiskā programmēńana pedagoģijā. – R.: RaKa, 

5. Buca M., Faltuss R., Koena E. Darbs grupās: Rakstu izlase. – Varńava: Demokrātijas attīstības centrs, 1994. 

6. Smits, Paātrinātā mācīńanās klasē. – R.: Pētergailis, 2000 

7. Geidņs N.L, D.C.Berliners Pedagogiskā psiholoģija - R: „Zvaigzne”, 2004. 

8. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

9. Karpova Ā.Personība. Teorija un to radītāji. – Rīga, Zvaignne ABC, 1998. 

10. Karule L. Kooperatīvā mācīńanās sākumskolā.// Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 1993. 

11. Koķe T, E.Rupmeja K.G.Jungs mūsdienu skolai. - Rīga, Raka, 2001. 

12. Lapiľa, L., Rudiľa, V. Interaktīvās mācīńanas metodes. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 136 lpp. 

13. Laiveniece D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30.-39. lpp. 

14. Lāma A.Drońais ceļń uz skolu. Ceļu satiksmes uzrauga rokasgrāmata. – Rīga 2005, 67 lpp. 

15. Maslo, A. A Theory of Human Motivation. Psychological Review, 1943, jeb internetā 

http://facultyweb.cortland.edu/~ANDERSMD/MASLOW/HIER.HTML 

16. Maslo I. Mācību metodes izglītības iestādē.//Skolotājs. – 1998, Nr. 5.,6. 

17. OECD road safety research: a synthesis. – Report prepared by an OECD scientific experts group. – OECD, 

PARIS 1986, 106 p. 

18. Piaņē Ņ Bērna intelektuālā attīstība. – Rīga, Pētergailis, 2002. 

19. Priorities for Child safety in the European Union: agenda for action. – European Child Safety Alliance 2001, 

26 p. 

20. Puńkarevs I.Attīstības psiholoģija. – Rīga, Raka, 2001. 

21. Rubana, I. M. Mācīties darot. Rīga: RaKa, 2000. 

22. www.isec.gov.lv 

23. www.csdd.lv 

24. Zelmenis V Īss pedagoģijas kurss. – Rīga, Zvaigzne, 1991. 

25. Ņogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. - Rīga: Raka, 2001. 275 lpp. 


1. Ceļu satiksmes negadījumu statistika. – CSDD, 1994.-2005. gadu ikgadējie statistikas krājumi. 

2. Ceļu satiksmes negadījumu statistika.-CSDD, 2006.-2008.gadu ikgadējie statistikas krājumi. 

3. Ceļu satiksmes noteikumi (jaunākais izdevums) 

4. Prets, D. Pedagoga rokasgrāmata. Izglītības programmu pilnveide. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 

5. Selbijs, P. Pasaule ienāk klasē. - Rīga: 1998 




Integrated teaching of traffic security at primary school 


The course provides a theoretical insight and practical study of traffic security determining the goal, tasks, content, and 

methods in the context of contemporary education. It provides the necessary knowledge on methodological issues that 

are necessary for dealing with the topics of security in the education process at primary school. 

Kursa nosaukums Veselības mācība 





Zinātnes apakšnozare Veselības izglītība 


Mg.biol., lekt. Irēna Kuľicka 


Apgūts kurss „Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības veicināńana” 


Kurss sekmē veselības kā vērtības izpratnes veidońanos. Palīdz izprast veselības saglabāńanas un 

veicināńanas principus. 

Palīdz apgūt uz problēmu risināńanu un dzīves prasmju attīstīńanu orientētas veselības mācības mācīńanas 

metodes atbilstońi skolēnu vecumam un sociālpsiholoģiskai videi, veselības integrācijas iespējas mācību 

priekńmetos. 


Latvijas skolēnu veselības stāvoklis, veselības problēmas atsevińķās vecuma grupās. 

Skolēnu zināńanas par veselību, dzīvesveids, veselības saglabāńanas iemaľas un kaitīgie 

ieradumi, neveselīga uzvedība. Lēmumu pieľemńana un atbildības uzľemńanās par savas rīcības 

sekām. 

Veselību veicinońa valsts un pańvaldību politika. Veselības veicināńana mācību un audzināńanas 

iestādēs. 

Veselības izglītības mērķis, uzdevumi, pamatprincipi. 

Veselības mācības standarts, saturs, programmu veidońana. Veselības mācība sociālo zinību 

stundās.Starppriekńmetu saikne, veselības tēmu integrācija mācību programmās un ārpusklases 

pasākumos. Tieńā un netieńā veselības izglītība. 

Uz problēmu risināńanu un dzīvesprasmju attīstīńanu orientētas efektīvas mācību un ārpusklases 

darba metodes. 

Svarīgākās veselības mācības tēmas. Augńana un attīstība. Seksuālā un reproduktīvā veselība. 

Psihiskā veselība. Veselīgs dzīvesveids. Veselīga vide. Personiskā drońība. Atkarību izraisońo 

vielu lietońanas profilakse. Fiziskā aktivitāte. Uzturs. Izvairīńanās no slimībām, t.sk. STS un 

HIV. 

Sadarbība ar pańvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Ārpusskolas aktivitātes. Veselību 

veicinońās skolas Latvijā, PVO kritēriji, VVS projekti. 


Lekciju un nodarbību apmeklējums vismaz 60%. Teorētiskā kursa apguve, piedalīńanās semināros 

Diferencēta ieskaite (pēc I daļas, 32 st.), eksāmens (pēc II daļas, 32 st.) 


1. Kondrāte I., Kuľicka I u.c. Pusaudņiem par intīmo. Rokasgrāmata skolotājiem..-UNDP, 2003. 

2. Kondrāte I., Kuľicka I u.c. Pusaudņiem par intīmo. Aktivitātes darbam klasē.-UNDP, 2003. 

3. Mācīsimies sadarbojoties.- R: Mācību grāmata, 1998.

4. Puńkarevs I. Higiēniskā audzināńana un dzimumaudzināńana skolā.- R.: Zvaigzne ABC, 1991. 

5. Puńkarevs I. Ievads veselības mācībā skolotājiem.- R.:Zvaigzne ABC, 1994. 

6. Puńkarevs I., Golubeva A. Bērnu veselīgas attīstības veicināńana skolā.- R.: LU, 1997. 

7. Puńkarevs I., Golubeva A. Veselības veicināńana skolā.- R.: Mācību grāmata, 1995. 

8. Rubana I.M. Veselības izglītības pamati.- RaKa, 1997. 

9. Rubana I.M. Mācīties darot.- RaKa, 2000. 

10. Rubana I.M., Bluka I. Dzivesprasmju mācīńana skolā. R. 2002. 

11. Sociālo zinību standarts. LR IZM, 2003. 

12. Skolēni un narkotikas. Rokasgrāmata skolotUNDCP, 2002. 


1.Стальков Е., Панин В. Валеология.- ФГУИПП Янтарный сказ, 2001 

2.Veselību visiem jaunieńiem Latvijā: PVO aptaujas rezultati Latvijā.1992., 1995., 1999.,2002 





Health Education. 


Principles of Health Promotion and Health Education. Problem based and life-skills oriented methods of 

health education. Content of health education adequate to student’s age and social-psyhological 

surroundings. Direct and nondirect health education. Healthy lifestyle. Responsibility for health. Important 

health themes appropriate standard of social sciences.

Kursa nosaukums Demogrāfijas pamati 




semestrī) 

Zinātnes nozare Demogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Teorētiskā demogrāfija 


Olga Peipiľa DU, SZF Socioloģijas katedra, asoc. prof., Dr.sc.soc. 


Nav 


16 

Teorētiski apgūt iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības likumsakarības, saistītas ar iedzīvotāju demogrāfiskā 

raksturojuma specifiku. 

Apgūt praktiskās iemaľas, veikt daņu demogrāfiskās attīstības aspektu konkrēto analīzi, izmantojot esońos 

statistikas avotus. 


1. Demogrāfija kā zinātne par iedzīvotājiem. 

2. Iedzīvotāju skaits un dinamika. 

3. Ziľu avoti par iedzīvotājiem. 

4. Iedzīvotāju struktūra. 

5. Iedzīvotāju dabiskā kustība. 

6. Iedzīvotāju mehāniskā kustība. 

7. Iedzīvotāju atraņońanās. 

8. Pasaules iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums. 


Piedalīńanās nodarbībās, semināros, nokārtota diferencēta ieskaite 


1. Demogrāfisko terminu skaidrojońā vārdnīca. (zin. red. P.Zvidriľń). – R., LU, 2004. 

2. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1991.gads.(u.c. gadi) – R., LR CSP, 1992. 

3. Gońa Z. Sociālo procesu statistiskie rādītāji un analīze. – R., LU, 1993. 

4. Zvidriľń P. Demogrāfija. I daļa. – R., LU, 2000. 

5. Валентей Д. Кваша А. Основы демографии. – М., 1989. 

6. Демографический энциклопедический словарь. – М., 1995. 

7. Медведков В. Демография: учебник. – М. 2009. 

8. Народонаселение. Энциклопедический словарь. – М., 1994. 

9. Статистика населения с основами демографии. – М., 1990. 


1. Demographic Statistics in the Baltic Countries 1996. – Lithuanian Department of Statistics. 

Statistical Office of Estonia. Central Statistical Bureau of Latvia: Tallinn, Riga, Vilnius, 1996. 

2. International Enciklopedia of Marrige and Family. Editor in Chief James J.Ponzetti, Jr.2nd Edition. 

University of British Columbia. Vol 1-4, 2003 

3. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1995. – 2025.gadiem//Latvijas Vēstnesis. – R., 1999. 

08.-24.dec.

4. Latvijas statistikas ikmēneńa biļetens. – R., LR CSP, 1990 u.c. gadi 

5. Population Developments in Latvia on the Eve of 20th Century. – 3(24), 1999. 

6. Zvidriľń P. Depopulācija//Sociāli ekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. – 

2002.gadiem. – Ventspils, 2002. 

7. 2000.gada tautas skaitīńanas rezultāti. Statistikas datu krājums. – R., LR CSP, 2002. 


1. Apcērējumi par Latvijas iedzīvotājiem. Nr.1.-9. – R.: LZA Ekonomikas institūts, 1997.-2002.g. 

2. LZA Vēstis 

3. Latvijas Vēstnesis 




Basics of Demography 


To acquire the theory of regularities of demographic development of the population, which are connected 

with the specifics of the population’s demographic description. 

To acquire practical skills to carry out the analysis of some aspects of demographic development using the 

existing statistical data.

Nosaukums Kultūras vēstures mācību metodika 




semestrī) 

96 




Rudīte Rinkēviĉa, DU Humanitārās fakultātes Latvieńu literatūras un kultūras katedra, lektore 


Nav 


Kursa ietvaros tiek apgūtas jaunākās tendences kultūras vēstures mācību metodikā, pilnveidojot 

zināńanas par vispārdidaktiskajām un interaktīvajām mācību metodēm un paľēmieniem, kā arī tiek apgūti 

kultūras vēstures mācīńanas pamatprincipi. Kursa uzdevumi: 

1)iepazīstināt ar kultūras vēstures mācību saturu vidusskolā un tā sekmīgas apguves iespējām; 

2)pilnveidot zināńanas par vispārdidaktisko un interaktīvo mācību metoņu izmantońanu kultūras vēstures 

apguvē un skolēnu sociālo prasmju attīstīńanā; 

3)apgūt metodiskos paľēmienus skolēnu kreatīvo spēju rosināńanai kultūras vēstures stundās; 

4)sekmēt skolēnu zināńanu novērtēńanas efektivitāti kultūras vēstures stundās. 

Kursa plāns: 


kursa struktūra (kontaktstundās) –kopā – 96 stundas 

kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Kultūras vēstures kā mācībpriekńmeta mērķis un uzdevumi. Metodiskie ieteikumi un mācību 

programma kultūras vēstures stundās. 

2. Kultūras vēstures mācību satura raksturojums, tā sekmīgas apguves vadīńanas priekńnoteikumi. 

3. Vispardidaktisko metoņu izmantońana kultūras vēstures stundās. 

4. Interaktīvo mācību metoņu izmantońana kultūras vēstures apguvē un skolēnu sociālo prasmju 

pilnveidońanā. 

5. Pārskata temata veidońana kultūras vēstures stundās. 

6. Zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādes principi kultūras vēsturē. 

7. Mākslas darba analīze kultūras vēstures stundās. 

8. Skolēnu radońās darbības rosināńana kultūras vēstures stundās. 

9. Zināńanu pārbaudes paľēmieni kultūras vēstures stundās 





1. Andersone Z., 2001., 2003., Kulturoloģija.(2 daļas). Rīga, RaKa 

2. Blūma D., 2003., Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa 

3. Lapiņa L., Rudiņa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīńanas metodes. Rīga Zvaigzne 

ABC 

4. Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

5. Priedītis A., 2003., Kultūras teorija un kultūras vēsture. Rīga, A.K.A. 



1. Ambote A., 1998., Senā Grieķija. Rīga, Zvaigzne ABC 

2. Avotiņa A.,1999., Renesanse (māc. līdz. “Konsultants kultūras vēsturē”). Rīga, Zvaigzne ABC 

3. Avotiņa A., Blūma D., Grauzdiņa I.,2000., Viduslaiki (māc. līdz.). Rīga, Zvaigzne ABC 

4. Avotiņa A.,Blūma D., Līdaka A., Ņefedova I.. Šmite E,. 2003., Latvijas kultūras vēsture. Rīga,

Zvaigzne ABC 

5. Gorkins N., Blūma D.,2002., Latvijas kultūras vēsture (īskurss). Rīga, Pētergailis 

6. Jermolajeva J., Jermolajevs V., Mūrnieks A., 2002., Kultūras vēsture XX gadsimts. Rīga, RaKa 

7. Kavacs V., 2000., Kultūras vēsture 1118 jautājumos un atbildēs. Rīga, Zvaigzne ABC 

8. Kultūras vēsture. Mācību programma un metodiskie ieteikumi., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

9. Lapiņa M Blūma D., Zitāne L..,1999., Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga, RaKa 

10. Lapiņa M. u.c.,2003., Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga, RaKa 

11. Lapiņa M. u.c., 2003., Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40.-80.gadi. Rīga, RaKa 

12. Mūrnieks A., 2003., Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē.1daļa - Senie laiki. 2.d. – Eiropas kultūras 

saknes. Rīga, RaKa 

13. Rubenis A., 1993., Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga, Zvaigzne 

14. Rubenis A., 1996., Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā. Rīga, Zvaigzne 

ABC 

15. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā. Rīga, Zvaigzne ABC 

16. Vulfa A., 2001., Zināńanu pārbaudes paľēmieni literatūrā. Rīga, Pētergailis 

17. Zitāne L., 1997., Kultūras vēsture. Kultūras jēdziens un senie laiki. Rīga, RaKa 

18. Zitāne L., 2003., Kultūras vēsture. Senie laiki. (3 daļas) (Skolotājiem). Rīga, RaKa 

19. Zitāne L.,2003., Kultūras vēsture 4.daļa. Viduslaiki un renesanse. Rīga, RaKa 



Ņurnāls “Skolotājs”, laikraksti “Izglītība un Kultūra”, “Diena”. 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs”- B daļa. 


The Methods of Teaching Culture History 


The course „The Methods of Teaching Culture History” is provided for the first year students of 

Professional study program „Teacher of History and Culture History”. The course regards contemporary 

tendencies of the teaching methods of culture history; students improve their knowledge and master 

basic principles of teaching culture history. 

Piezīmes:








Kaspars Kļaviľń, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, asociētais profesors 

Henrihs Soms, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Modernās tehnoloģijas vēstures un kultūras vēstures 

mācīńanās procesā 

Kursa mērķis ir studentus iepazīstināt ar kultūras un tehnoloģiju vēsturisko mijiedarbību.. Nodarbībās 

studenti gūst priekństatu par pozitīviem un negatīviem momentiem ńajā mijiedarbībā. 


1. Tehnoloģijas jēdziens no tā ģenēzes 17. gs. līdz mūsdienām. 

2. Daņādu mitoloģiju atńķirīgā izpratne tehnoloģiju pielietońanā. 

3. Eiropas viduslaiku nozīme Rietumu moderno tehnoloģiju ģenēzē. 

4. Ieskats moderno tehnoloģiju vēsturē. 

5. Zinātnes un kultūras savstarpējās nońķirńanās un izolācijas problemātika mūsdienu sabiedrības 

kontekstā. 

6. Voldemārs Matvejs un Sergejs Eizenńteins. Latvijas vieta pasaules moderno tehnoloģiju un kultūras 

dialogā. 

7. Kultūras un tehnoloģiju mijiedarbība noteiktu mākslas ņanru evolūcijā. 

8. Modernās tehnoloģijas un modernisms. 

9. Modernās tehnoloģijas un kultūras marģinalizācija. 

10. Moderno tehnoloģiju konstruktīvi izmantońanas ceļi arhitektūras un mākslas mantojuma saglabāńanā 

un popularizācijā. 

11. Tehnoloģiju izmantońana humanitāro zināńanu apguvē. 


Piedalīńanās lekcijās un semināros – 50 %, rakstisks mājas darbs par tēmu „Tehnoloģiju izmantońana 

vēstures pasniegńanā” - 50%. Diferencēta ieskaite 


1. Bergan, Ronald. Sergei Eisenstein. A Life in Conflict. – London, 1999. 

2. Boas, M. The Scientific Renaissance. - London and Glasgow, 1970. 

3. Bohm-Duchen, Monica; Cook, Janet. Understanding modern art. – London, 1991. 

4. Briggs, A. Victorian Things. – New York, 1990. 

5. Cardwell, D. The Fontana History of Technology. - London, 1994. 

6. Ekńteins, Modris. Rites of spring: the Great War and the birth of the Modern Age. - Toronto, 1990. 

7. Gimpel, J. The Medieval Machine. - London, 1979. 

8. Harouel, J.-L. Culture et contre-cultures. - Paris, 1994. 

9. Kovtuns, J. Vladimirs Markovs (Voldemārs Matvejs) un afrikāľu mākslas atklāńana // Grāmata N 5. – 

Rīga, 1990. (5. – 7. lpp.) 

10. Lévy-Leblond, J.-M. La science en mal de culture. - Paris, 2004. 

11. McAllister, Alec. Computing with Medieval Characters: Standardisation and Encoding // Bulletin of

International Medieval Research, 11 (2005), pp. 46-55. 

12. Petracca, M., Sorapure, M. Common Culture. Reading and Writing about American Popular Culture. - 

Chicago, 1998. 

13. Porcher, L. Télévision, culture, éducation. - Paris, 1994. 

14. Priedītis, A. Kultūras teorija un kultūras vēsture. - Daugavpils, 2003. 

15. Soms, Henrihs. Starptautiskās asociācijas „Vēsture un datorapstrāde” materiāli vēstures studijās // IX 

Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. 3. krājums. Atb. Red. V. Ńalda – Daugavpils, 2000. 

(66.- 68. lpp.) 

16. Zaķis, Juris. Ceļi uz virsotnēm. – Rīga, 2004. 


1. Chartier, Roger; Martin, Henri-Jean. Histoire de l’édition française. – Paris, 1989. 

2. Earley, Steven C. – An Introduction to American movies. – New York, 1979. 

3. Headline news, science views / David Jarumal (ed.). – Washington, D.C., 1991. 

4. Hobsbawm, E.J. The Age of Capital 1848-1875. - New York, 1984. 

5. Hunter, Sam. Modern American Painting and Sculpture. – New York, 1960. 

6. Lutter, Ch.; Reisenleitner M. Cultural Studies. Eine Einführung. - Wien, 2002. 

7. Miller, Robert K. The Informed Argument. – Philadelphia, 1992. 

8. Smith, Pamela H.; Findlen, Paula. Merchants and marvels: commerce, science and art in early modern 

Europe. – New York, 2002. 

9. Stradiľń, Jānis. Etīdes par Latvijas zinātľu pagātni. – Rīga, 1982. 


1. IMEROS - An annual journal for Culture and Technology. 

2. Latvijas ZA Vēstis. 


Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītība vēstures un kultūras vēstures skolotājs” Bdaļa 


Culture and modern technologies 


The aim of the course is to acquaint the students with the historical interaction of culture and technologies. 

At the classes students acquire understanding of the positive and negative moments of this interaction. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Vēsturiskā novadpētniecība 




Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Latvijas vēsture 


Henrihs Soms, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 

Irēna Saleniece, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Kursa uzmanības centrā – ierobeņotas telpas pētījuma saturs. Tiek pievērsta uzmanība lokāla pētījuma 

īpatnībām, noskaidrota specifika vēstures avotu un literatūras izmantońanā. Atsevińķi tiek raksturotas 

mutvārdu vēstures avotu izmantońanas iespējas. Kursa ietvaros analizēta Eiropas valstu un ASV pētnieku 

pieredze lokālas vēstures pētniecībā. 


1. tēma 

Vēsturiskās novadpētniecības saturs. Reģionālā vēsture. Lokālā vēsture. 

2. tēma. 

Robeņas un administratīvā iekārta novadpētnieciskā pētījumā. 

3. tēma. 

Hronoloģiskie ietvari novadpētnieciskā pētījumā 

4. tēma 

Novadpētniecisks pētījums un vēstures speciālās disciplīnas. 

5. tēma. 

Novadpētniecisks pētījums un mutvārdu vēstures avoti. 

6. tēma. 

Eiropas valstu un ASV pētnieku pieredze reģionālās vēstures jomā. 


Lekciju apmeklējums (20%); seminārnodarbības ( 30%); pētnieciskas programmas „Novada zinātniska 

izpēte” izstrādāńana un prezentēńana (50%). Diferencēta ieskaite. 


1. Ivanovs A. (2002) “Mutvārdu vēstures avoti – iemiesotā atmiľa”, Atmiņa kultūrvēsturiskā 

kontekstā: Starptautiskās konferences materiāli. Daugavpils: DU izdevniecība “Saule”, 2002. 2. 

daļa: 75-84. 

2. Ivanovs, A. (2000) “Reģionālisma problēma Latgales vēstures kompleksajā izpētē”, IX 

Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. Daugavpils: DPU izdevniecība: “Saule”. 3.krāj.: 

9 – 15. 

3. Ivanovs A. un H. Soms (2001) ”Izpētes programma “Kompleksā avotu mācība un Latgales 

vēstures datorizētā avotu bāze “Latgales Dati””: saturs, metodoloģiskais pamatojums un 

historiogrāfiski komentāri”, Acta Latgalica: Zinōtniski roksti, dokumenti, apceris. Daugavpils: 

Latgolas Pētnīceibas instituta izdevnīceiba, 2001. 11. [laid.]: 132 – 160. 

4. Ivanovs A. un H. Soms (2002) “Kultūras un vēstures pieminekļi Latgales novada vēsturē”,

Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums. Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas izdevniecība 

“LiePA”, 2002. IV: 36-42. 

5. Ivanovs, A. un H. Soms (1999) “Latgales vēstures izpētes kompleksā programma: 

historiogrāfisks aspekts, metodoloģija, saturs”, Latvijas Vēsture, 1(33): 96-110. 

6. Ivanovs, A. un J. Ńteimans (1999) Latgales vēstures historiogrāfija (1946-1999). Rēzekne: 

Latgales Kultūras centra izdevniecība. 

7. Kurzeme, Vidzeme, Latgale: Reģions un identitāte vēsturē. Konferences materiāli (1999) Rīga: 

N.I.M.S. 

8. Poĉs, K. un I. Poĉa (1993) Ieskats Latgales vēstures historiogrāfijā (līdz 1945. gadam). Rēzekne: 

Latgales Kultūras centra izdevniecība. 

9. Soms, H. (1992) Latgales vēstures mācību programma, pamatfakti, avoti un literatūra. Rēzekne: 

Latgales kultūras centra izdevniecība. 

10. Zeile, P. (1996) Latgales kultūras vēsture: Programma - konspekts. Rēzekne: Latgales Kultūras 

centra izdevniecība. 

11. Иванов А.С. (2002) “База данных как динамическая модель истории региона”, 

Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер». Москва. № 30: 170- 

172. 

12. Иванов А. (1993) “Выживание этнической идентичности в инонациональной среде: 

(Теоретический подход и частный пример ситуации в Даугавпилсе)”, Latvijas Zinātņu 

Akadēmijas Vēstis. A daļa. 5 (550): 43-46. 

13. Иванов А. (2001) “Источнико-ориентированные базы данных в изучении локальной 

истории”, XI Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. Daugavpils: DPU izdevniecība 

“Saule”. 5. krājums: 37 – 42. 

14. Иванов А. (1998) “Комплексное источниковедение региональной истории”, Научные 

труды Рижского института мировой экономики. Рига: Варты. Вып. 2: 71-75. 

15. Иванов А. (2001) “Компьютерные базы данных в исследованиях по региональной 

истории”, Научные труды Рижского института мировой экономики. Рига. Вып. 5: 77-82. 

16. Иванов А.С. (2000) “Методологические проблемы создания базы данных для 

региональных исследований: (Пример Латгальского края)”, Новые информационные 

ресурсы и технологии в исторических исследованиях и образовании. Москва: 71-72. 


1. Apine, I. (1996) “Multikulturālisma tradīcijas Latgalē”, Latgale un Daugavpils: Vēsture un 

kultūra. Daugavpils: A.K.A., 7-21. 

2. Zeile, P. (1997) “Latgalieńu etnomentalitāte un kultūra”, Acta Latgalica. 9. Daugavpils: Latgales 

Pētniecības institūta izdevniecība: 273-299. 

3. Markausa, I. (1991) “Iedzīvotāju skaita, izvietojuma un sastāva izmaiľas Latgalē”, Latvijas 

Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1(522): 15-20. 

4. Meņgailis, B., V.Trostina un I.Katkovska (1992) “Latgales iedzīvotāji: demogrāfiskās pārvērtības 

57 gadu laikā (1935-1991)”, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A, 2(535): 18-26. 

5. Milts A. (1996) “Latgalieńu raksturs”, Tāvu zemes kalendars, 1997. Rēzekne: Latgales Kultūras 

centra izdevniecība: 114 – 116. 

6. Strods,H. (1989) Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs 1772.-1959.g. Rīga: Latvijas Valsts 

universitāte. 


Drywa, 1908. - 1917. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Drywa/index.htm 

Dzeive, 1946 - 1983 

Gaisma, 1905. - 1906. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Gaisma1/index.htm 

Jaunas Zinias, 1912. - 1914. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/JaunasZinias/index.htm 

Katōļu Dzeive, kopń 1989 

Latgolas Words, 1919. - 1940. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/LatgolasWords/index.htm 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs” B. daļa.


Historical study of local lore 


In the focus of the course – study of the limited space. The attention is drawn to the peculiarities of the 

local study, the usage specificity of historic sources and literature is explained. Possibilities of using oral 

historic sources are characterized. Within the framework of the course the experience of the European and 

American scientists in the field of local history study is analyzed. 

Piezīmes:

Nosaukums Sakrālā teksta analīze 




Zinātnes nozare Reliģiju zinātnes 

Zinātnes apakšnozare Reliģijas vēsturiskā fenomenoloģija 


Anita Stańulāne, DU Humanitārā fakultāte, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, asoc. prof. 


Nav. 


Salīdzinot daņādu pasaules reliģiju sakrālos tekstus, studiju kursa gaitā tiks noskaidrots, ar ko sakrālie 

teksti atńķiras no citiem literatūras veidiem. Kurss nodrońinās iepazīńanos ar jaunākajiem zinātnieku 

atklājumiem par sakrālo tekstu veidońanos, nodońanu tālākajām paaudzēm un interpretāciju. 


1. Ievads 

Jēdziens „sakrālais teksts”. Komparatīvā metode. Hierofānijas reliģiju vēsturē. Kanons. Sakrālo tekstu 

paveidi un ņanri. 

2. Hinduistu sakrālie teksti 

Pārskats par hinduisma sakrālajiem tekstiem: Vēdas, Upanišadas, Mahābharāta, Bhagavad-gīta. Jauns 

skatījums uz mokńu Bhagavad-gītā. 

3. Budistu sakrālie teksti 

Pārskats par budisma sakrālajiem tekstiem (Tripitaka): Vinaja pitaka, Suttra pitaka, Abhidhamma pitaka. 

Mahājānas budisms un Lotosa sūtra. 

4. Jūdaistu sakrālie teksti 

Pārskats par jūdaisma sakrālajiem tekstiem: Torah, Targum, Midrash, Mishnah, Gemarah, Talmud, 

Tosefta. Rakstītās Torah īpatnības. 

5. Kristiešu sakrālie teksti 

Pārskats par kristietības sakrālajiem tekstiem: Vecā derība, Jaunā derība. Marka evaņģēlija īpatnības. 

6. Musulmaņu sakrālie teksti 

Pārskats par islāma sakrālo tekstu: Korāns. Atklāsmes vēsture musulmaľu izpratnē. Sūru īpatnības. 




Kursa apguvei nepiecieńamās literatūras saraksts ir pieejams, kontaktējoties ar kursa docētāju. 




Periodikas saraksts.


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs” B. daļa. 


Analysis of Scriptures 


A very inviting course for anyone wanting to study Bhagavad-gītā, Lotus Sūtra, Bible and Koran. This 

course brings together examples from variety of world religions to explore the question what is the nature 

of the Scripture? It provides up-to-date information concerning the making, transmission, and 

interpretation of the Scripture. 

Piezīmes:

Nosaukums Teātra izrādes un filmas analīzes metodika 




Zinātnes nozare Māksla 

Zinātnes apakšnozare Teātra un kino vēsture un teorija 


Ingrīda Kupńāne, Latvieńu literatūras un kultūras katedra, Dr.filol., docente 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas “Vidusskolas vēstures un kultūras vēstures skolotājs” 

studentiem. Kursa ietvaros tiek sniegtas zināńanas par teātra un kinomākslas darbu analīzes specifiku un 

metodiku, kā arī nostiprināta prasme analizēt teātra izrādes un filmas. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra (kontaktstundās): 32 stundas. 

Kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Teātra un kinomākslas specifika, izteiksmes līdzekļu sistēma. 

2. Teātra izrādes analīzes metodika. 

3. Skatuviskās darbības dramaturģiskais pamats. 

4. Izrādes stilistiskais un ņanriskais risinājums. 

5. Aktierspēle. 

6. Skatuviskās darbības norise laikā (ritms, temps, darbības emocionālās spriedzes kāpums un 

kritums). 

7. Skatuviskās darbības organizācija telpā (mizanscēnu izveide, skatuviskā laukuma izmantońana, 

dekoratīvais ietērps). 

8. Audiālais noformējums. Apgaismojuma funkcijas. 

9. Kinofilmas analīze: kino veidi un ņanri. 

10. Metodiskie paľēmieni spēlfilmas analīzē. 

11. Dokumentālās filmas analīzes principi. 

12. Animācijas filmas analīzes īpatnības. 




1. Eglītis V. ... gribu uzľemt filmu.- R., 2003. 

2. Ľeĉaja O., Ratľikovs G. Kinomākslas pamati.- R., 1983. 

3. Вайсфельд И. Кино как вид искусства.- М., 1983. 

4. Лотман Ю. Об искусстве.- С.-Пб., 1998. 

5. Ремез О. Мастерство режиссера. Пространство и время спектакля.- М., 1983. 

6. Строение фильма: Некоторые проблемы анализа произведений экрана.- М., 1984. 


1. Epners A. Anńa ceļa grāmata.- R., 2003. 

2. Strautmanis A. Skatuves ABC: Terminu glosārijs.- R., 1997. 

3. Zaļaiskalns M. Izrādes ritmiskā struktūra.- Rēzekne, 2000. 

4. Абров Д. Спектакль и зритель.- М., 1985.

5. Базанов В. Техника и технология сцены.- М., 1976. 

6. Втречи с музой. Беседы о киноискусстве.- М., 1981. 

7. Гинзбург С. Очерки теории кино.- М., 1974. 

8. Ждан В. Эстетика фильма.- М., 1982. 

9. Захава Б. Мастерство актера и режиссера.- М., 1978. 

10. Мочалов Ю. Композиция сценического пространства: Поэтика мизансцены.- М., 1981. 

11. Театральная энциклопедия.- 5 т.- М., 1961 – 1967. 



Kultūras Forums 

Māksla Plus 

Teātra Vēstnesis 

Kino Raksti 


Profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotāja” B. daļa 


Methodology of Theatre Performance and Film Analysis 


The course provides knowledge on the particularity and methods of the analysis of theatre performances 

and feature films. It consolidates the skills of analyzing theatre performances and films. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 









Nav 


Kurss sniedz studentiem informāciju par reģionālās vēstures pētniecību pagātnē, tās patreizējo situāciju un 

nākotnes perspektīvām. Lekcijās un praktiskajos darbos tiek analizēti daņādi faktori kultūrvēsturisko 

reģionu ģenēzē Eiropā un pasaulē. 


1. „Reģiona” un „reģionālisma” jēdzieni vēstures izpētē. 

2. Etniskais, reliģiskais un sociāli-politiskais faktors Eiropas kultūrvēsturisko reģionu izveidē. 

3. Centralizēto valstu veidońanās un modernā reģionālisma dzimńana. 

4. Reģionālisma daņādie vērtējumi 19. un 20. gs. Eiropas vēsturē. Ģeopolitika. 

5. Vēsturiskā un lingvistiskā ģeogrāfija. Latvieńu senvēstures, etnogrāfijas un filoloģijas pētnieks 

Augusts Bīlenńteins kā lingvistiskās ģeogrāfijas pamatlicējs pasaules vēsturē. 

7. Minoritātes starp reģionu kulturālas bagātināńanas un politiskas manipulācijas izvēli 20. gs. vēsturē. 

8. Kultūrvēsturiskais reģionālisms Amerikā un Austrālijā. 

9. Unifikācija un atomizācija kā globalizācijas procesa galējības. 

10. Jaunas reģionālisma interpretācijas Eiropas kopienas vēstures izpēte projektos. Kultūru daņādība kā 

vērtība. 

11.Vēsturiskais reģionālisms Baltijā un Latvijā. 

12. Baltijas identitāte: vēlamais un iespējamais. 

13. Diasporas nozīme Eiropas un pasaules reģionālismā. 

14. Emigrācijas un trimdas problemātika pasaules vēsturē. 

15. Insulārais reģionālisms: Lielbritānijas un Islandes piemēri. 


Piedalīńanās lekcijās un praktiskajos darbos – 60%, referāts – 40% 



1. Baltija – jauns skatījums. - Rīga, 2002. 

2. Bartlett, Robert. The Making of Europe. - London, 1994. 

3. Bradshaw, M. Regions and regionalism in the United States. - Basingstoke, 1988. 

4. Higounet, Charles. Die deutsche Ostsiedlung im Mittelalter. - Berlin, 1986. 

5. Klemenĉiĉ, M. Religious and Ethnic Diversity in the Second Half of the 20th Century: War and 

Political Changes in the Territories of Former Yugoslavia // „Clioh’s Workshop” II 8 (2003). 

6. Kurzeme, Vidzeme, Latgale. Reģions un identitāte vēsturē. Konference materiāli. - Rīga, 1999. 

7. Laseron, Ch. F. The Face of Australia: The Shaping of a Continent. - Sydney, 1953. 

8. Lorot, P. Histoire de la Géopolitique. - Paris, 1995. 

9. Maciejewski, Witold. The Baltic Sea Region – Cultures, Politics, Societies. - Uppsala, 2002.

10. Schulz, V. (Hg.). Region und Regionalismus. - Cloppenburg, 1994. 


10. Bielenstein, August. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der 

Gegenwart und im 13. Jahrhundert. - St. Petersburg,1892; Nachdruck: Hannover-Döhren,1973. 

11. Halecki, Oskar; Simon, Andrew L. Borderlands of Western Civilization: A History of East Central 

Europe. - Simon Publications, 2001. 

12. Mumford, L. - The City in History. - London, 1979. 

13. Pomian, Krzysztof. Europa und seine Nationen. - Berlin, 1990. 

14. Regional identity under Soviet rule/ Ed. D.A. Loeber, V.S.Vardys, L.P.A. Kitching. -Hackettstown, 

N.J., 1990. 

15. Zanders, Ojārs. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. – 17. gs.). Rīga, 

2000. 

16. Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. – Rīga, 2006. 


3. findit.library.miami.edu/ejournals/geography.php 

Electronic Journals – Geography & Regional Studies 


Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītība vēstures un kultūras vēstures skolotājs” Bdaļa 


Problems of regionalism in the research of history 


The course provides the students with information about investigation of regional history in the past, its 

present situations and future prospects. At lectures and seminars, various factors of origins of culturehistorical 

regions in Europe and the world are analyzed. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Arheoloģiskais materiāls kultūras vēstures apguvē 




semestrī) 






Nav 


32 

Kurss iepazīstina studentus ar arheoloģijas nozīmi kultūras mantojuma izpētē, popularizācijā un 

saglabāńanā. Tiek iztirzāta arheoloģiskā materiāla funkcijas daņādu kultūru raksturojumā, salīdzinājumā 

un evolūcijas fiksācijā. Vienlaikus studentiem tiek attīstīta spēja interpretēt kultūras mantojumu, balstoties 

uz arheoloģisko materiālu (ja nav pieejami rakstītie avoti). 


1. Arheoloģijas jēdziens. Arheoloģijas kā zinātnes ģenēze. 

2. Arheoloģisko izrakumu nozīme Antīkās pasaules un Tuvo Austrumu seno kultūru izpētē un 

popularizācijā. Latvijas arheologu nozīme Ēģiptes kultūras mantojuma izpētē. 

3. Vēsturisko mītu atspēkojums arheoloģiskās izpētes rezultātā. Objektīvas kultūru salīdzināńanas 

iespējas. 

4. Simbolu nozīme daņādās kultūrās, to interpretācijas arheoloģiskajā materiālā. Arheoloģija kā seno 

cilvēku pasaules uzskata tulkotāja. 

5. Kultūras slānis arheoloģijā un kultūru evolūcijas problemātika. 

6. Konfliktu arheoloģija. Kultūra un katastrofas. 

7. Arheoloģija un kultūras mantojuma jautājums. 

8. Cilvēces ideju un zināńanu jeb „garīgā arheoloģija”. 

9. Arheoloģijas termini. Svarīgākās arheoloģijas interneta saites. 

10. Arheoloģijas loma Baltijas reģiona un Latvijas senākās kultūras apzināńanā. 


Piedalīńanās lekcijās un semināros – 50%, Referāts par tēmu: „Manas dzimtās vietas arheoloģijas 

pieminekļi” – 50%. Diferencēta ieskaite 


1. Apals, J. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā.- Rīga, 1986. 

2. Derums, V. Baltijas sencilvēku slimības un tautas dziedniecība. – Rīga, 1988. 

3. Foucault, M. Archäologie des Wissens. – Frankfurt am Main, 1990. 

4. Graudonis, J. Aheoloģijas terminu vārdnīca. – Rīga, 1994. 

5. Rubulis, Aleksis. Rokasgrāmata: teoloģija + vēsture + arheoloģija. – Rīga, 1996. 

6. Ńnē, Andris. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās.- Rīga, 2002. 

7. Urtāns, Juris. Latvijas senās svētnīcas.- Rīga, 1993. 

8. Urtāns, Juris. Pēdakmeľi, robeņakmeľi, muldakmeľi.- Rīga, 1990. 

9. Urtāns, Juris. Skudra pie kalna.- Rīga, 2004. 

10. Zemītis, Guntis. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē.- Rīga, 2004.


1. Trigger, Bruce.A History of Archaeological Thought.- Cambridge,1990. 


1. Oxford Journal of Archaeology 

2. Stanford journal of archaeology 

3. The Journal of Conflict Archaeology 


Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs” Bdaļa 


Archeological Material in Studying the History of Culture 


The course introduces students to the significance of archeology in studying, promotion and preservation 

of the cultural heritage. The functions of archeological material are discussed in relation to 

characterization and comparing of different cultures and in ascertaining evolution. Concurrently, the skills 

of students are developed to interpret the cultural heritage on the basis of the archeological material (if no 

written sources are available). 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Vēstures metodoloģijas 









Nav 


Kurss iepazīstina studentus ar vēstures pētniecības metodoloģijām to daņādajos evolūcijas posmos. 

Lekcijās un semināros studenti iemācās ar metodoloģiju palīdzību analizēt un interpretēt vēstures avotus, 

iegūstot no tiem pēc iespējas vairāk informācijas. 


1. Metode un metodoloģija. Tradicionālās pētniecības metodes vēsturnieka 

darbā. 

2. Izziľas teorija un vēstures uztvere. Interpretācijas nozīme vēstures 

traktējumā. 

3. Vēstures palīgzinātnes un cik tās var palīdzēt. 

4. Anglosakńu un franĉu skolu atńķirīgās pieejas vēstures pētniecībai. 

5. Vācu klasiskā vēstures pētniecība un avotu mācība. 

6. Faktoloģiskā pieeja vēstures pētīńanai. Pozitīvais un negatīvais tajā. 

7. Propagandas metodes un vēstures materiāla izmantońana. 

8. Semiotikas un tekstu analīzes izmantońana vēstures pētniecībā. 

9. Ekonomiskās vēstures metodes un to politiskā ierobeņotība. 

10. „Annāļu skola” un sintezējońās metodoloģijas radīńana. 

11.Daņādu zinātľu pārstāvju sadarbība vēstures izpētē mūsdienās. 


Piedalīńanās lekcijās un semināros – 50%, praktiskais darbs (vēsturisku tekstu analīze) – 50% 



1. Bloch, Marc. The Historian’s Craft. - New York, 1953. 

2. Brandt, Ahasver v. Werkzeug des Historikers. - Stuttgat, 1998. 

3. Grotefend, Hermann. Taschenbuch der Zeitrechnung. - Hannover, 1982. 

4. Howell, Martha C. From Reliable Sources: An Introduction to Historical Methodology. - Ithaca, 

2001. 

5. Newman, Fred D. Explanation by description. An essay on historical methodology. - Paris, 1968. 

6. Lexikon der Geschichtswissenschaft / Hg. Von S. Jordan. - Stuttgart, 2003. 

7. Raulff, U. (Hg.). Mentalitäten-Geschichte. - Berlin, 1989. 

8. Schmid, G. Die Geschichtsfalle: Über Bilder, Einbildungen und Geschichtsbilder. – Wien; Köln; 

Weimar, 2000. 

9. Skaffari, J. et al. Opening windows on texts and discourses of the past. - Philadelphia, PA, 2005. 

10. Thomson, O. Easily led. A History of Propaganda. - London, 1999. 

11. Trevelyan, G.M. English Social History. - London, 1986.

12. Varslavāns, Alberts. Ievads vēstures zinātnē. - Rīga, 2001. 

13. Veyne, Paul. Comment on écrit l’histoire. - Paris, 1971. 

14. Nietzsche, Friedrich. Vom Nutzen und Nachteil der Historie für das Leben. - Stuttgart, 1988. 


17. Carr, E.H.. What Is History ? – New York, 1961. 

18. Eckermann, Walther u.a. Einführung in das Studium der Geschichte. – Berlin, 1979. 

19. Parīzes intervijas. – Rīga, 1993. 

20. Veyne, Paul. Aus der Geschichte.– Berlin,1986. 

21. Вспомогательные исторические дисциплины. – Ленинград. – 1976. 


4. Journal of Modern History. 

5. History Workshop Journal. 

6. Radical History Review. 


Profesionālā studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs” B. daļa 


Methodologies of history 


The course acquaints the students with methodologies of historical studies at their various stages of 

evolution. At lectures and seminars the students learn how to analyze and interpret the historical sources 

by means of various methodologies, thus eventually acquiring more information from them. 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Latvijas vēstures historiogrāfija 




Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes 


Aleksandrs Ivanovs, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Kursā tiek piedāvāts konceptuāls ieskats Latvijas un Latgales historiogrāfijā; tiek speciāli raksturotas 

nozīmīgākās skolas Latvijas vēstures izpētē 20. gadsimtā – 21. gadsimta sākumā. Sevińķi tiek akcentētas 

Latvijas jaunākās vēstures problēmas un to risināńanas ceļi Latvijas vēstures jaunākajā historiogrāfijā. 

Paredzētas lekcijas un seminārnodarbības. 


Lekciju kurss: 

1. Historiogrāfija kā zinātne. Jēdziena “historiogrāfija” skaidrojumi. Historiogrāfijas priekńmets. 

Historiogrāfijas uzdevumi. Historiogrāfijas izpētes objekti. Historiogrāfijas galvenie jēdzieni un 

termini. Historiogrāfija un citas vēstures zinātnes 

2. Latvijas vēstures historiogrāfija (īss konceptuāls pārskats). Galvenās skolas un virzieni Latvijas 

vēstures izpētē (prioritātes, pieejas, teorētiskie pamati, politiskā ievirze). 

a) baltvācu historiogrāfija; 

b) krievu (pirmspadomju) historiogrāfija; 

c) poļu historiogrāfija; 

d) marksistiskā (padomju) historiogrāfija; latvieńu marksistiskā historiogrāfija; 

e) Latvijas vēsture Rietumeiropas un ASV historiogrāfija; 

f) Latvijas nacionālā historiogrāfija (Latvijas Pirmās Republikas historiogrāfija, latvieńu trimdas 

historiogrāfija (20. gadsimta 40. – 90. gados), Latvijas jaunākās historiogrāfijas tapńana 20. 

gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā. 

3. Aktuālās problēmas un to risināńanas ceļi Latvijas jaunākajā historiogrāfijā (kopń 20. gs. 90. gadiem): 

a) Latvijas okupācijas vēstures historiogrāfija; 

b) Latvijas sovetizācija Latvijas jaunākajā historiogrāfijā; 

c) nacionālās pretestības Latvijā izpēte Latvijas jaunākajā historiogrāfijā; 

d) Latvijas Valsts neatkarības atgūńanas problēma Latvijas vēsturnieku darbos. 

4. Latvijas vēstures zinātnes infrastruktūra: mācību un zinātniskās pētniecības iestādes (LU, DU, Latvijas 

vēstures institūts, Latvijas Vēsturnieku komisija, valsts arhīvi un bibliotēkas u.tml.), vēstures 

periodika. 

Seminārnodarbības: 

1. Aktuālās problēmas jaunākajā Latvijas historiogrāfijā: nozīmīgākie pētījumi, kas pauņ 

jaunākās pieejas problēmu risināńanā. 


Piedalīńanās lekcijās un semināros – 40%, referātu sagatavońana, prezentācija un aizstāvēńana – 60%. 



1. Encyclopedia of Historians and Historical Writing. Chicago: Fitzroy Dearborn, 1999. 

2. Himmelfarb, G. The New History and the Old. Cambridge, 1987. 

3. Iggers, G. Historiography in the 20 th Century: From Scientific Objectivity to Postmodern 

Challenge. Hannover; London, 1997. 

4. Ivanovs, A. “Latvijas sovetizācija 1944. – 1956. gadā Latvijas padomju historiogrāfijā.” Grām.:

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums. Rīga, 2004. 

5. Ivanovs A. “Okupācijas varu maiľa Latvijā 1940. – 1945. gadā Latvijas historiogrāfijā.” Grām.: 

Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. 

Rīga, 2005. 11.-72.lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 16. sēj.). 

6. Ivanovs, A. “Sovietization of Latvian Historiography 1944 – 1959: Overview.” In: The Hidden 

and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940 – 1991. Rīga, 2005. 

Pp. 256-270, 349-356. 

7. Ivanovs, A. “Vēstures zinātne kā padomju politikas instruments: historiogrāfijas konceptuālais 

līmenis.” Grām.: Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 9. sējums. Rīga, 2003. 

8. Ivanovs, A. et al. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945. gadam. Rēzekne, 

2003. 

9. Ivanovs, A. “Latvijas PSR historiogrāfija (konceptuāls pārskats).” Latvijas Vēsture, 2003, Nr.2, 

3. 

10. Ivanovs A. un H. Soms. “Latgales vēstures izpētes kompleksā programma: historiogrāfisks 

aspekts, metodoloģija, saturs.” Latvijas Vēsture, 1999, Nr. 1. 

11. Ivanovs A. un J. Ńteimans. Latgales vēstures historiogrāfija (1946 – 1999). Rēzekne, 1999. 

12. Mīti Latvijas vēsturē: Rakstu krājums. Rīga, 2006. 146 lpp. 

13. Rampolla, M. L. A Pocket Guide to Writing in History, 3rd ed. Boston; New York, 2001. 

14. Strods, H. “Latvijas vēstures zinātne, (1945. – 1990.).” Latvijas Vēsture, 1991, Nr.1. 

15. Vipers, R. Vēstures lielās problēmas. Rīga, 1990. 

16. Зевелев А.И. Историографическое исследование. Москва, 1987. 


17. Appleby, J., Hunt, L. and M. Jacob. Telling Truth about History. New York; London, 1994. 

18. Bīrons, A. un V. Dorońenko. Vēstures zinātnes attīstība Padomju Latvijā. Rīga, 1966. Sk. arī: 

Бирон А.К., Дорошенко В.В. Советская историография Латвии. Рига, 1970. 

19. Ĉervonnaja, S. “Pētījums par Baltiju mūsdienu Krievijas zinātnes skatījumā.” Grām.: Latvijas 

Okupācijas muzeja gadagrāmata.2001. Nācija gūstā. Rīga, 2002. 

20. Ivanovs, A. “Latvijas disidentu problēmas apskats ārzemju historiogrāfijā.” Latvijas Vēsture, 

1992, Nr. 4. 

21. Ivanovs A. “Latgales novadpētniecība vēstures zinātnes kontekstā.” Grām.: Teiksmainā Ludzas 

senatne. Ludza, 2006. 13.-24.lpp. 

22. Ivanovs, A. un H. Soms. “Izpētes programma “Kompleksā avotu mācība un Latgales vēstures 

datorizētā avotu bāze “Latgales Dati””: saturs, metodoloģiskais pamatojums un historiogrāfiski 

komentāri.” Grām.: Acta Latgalica: Zinōtniski roksti, dokumenti, apceris. 11. [laid.]. 

Daugavpils, 2001. 

23. Ludtke, A., ed. The History of Everyday Life: Reconstructing Historical Experience and Ways of 

Life. Princeton, 1995. 

24. Milts A. “Mūņīgais laicīgajā: Vēsture cilvēkā un tautā.” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A, 

1993, Nr.6. 

25. Иванов А. “Зарубежная историография о праве Балтийских наций на самоопределение, 

возможности и путях его осуществления.” В кн.: Demokratizācija un nacionālās tiesības. 

Rīga, 1990. 


1. Latvijas Vēstures Institūta Ņurnāls. 

2. Latvijas Vēsture. 

3. Latvijas Zinātľu Akadēmijas Vēstis. A. 

4. Latvijas Vēsturnieku Komisijas Raksti, 1. – 14. sēj. 

5. The American Historical Review. 

6. The English Historical review. 

7. The Journal of Modern History. 

8. Вопросы истории. 

9. Новая и новейшая история. 


Profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotāja” B. daļa


Historiography of the History of Latvia 


The course dwells upon the theoretical and practical problems of historiography (historiography as a 

special historical discipline, historiographic facts and historiographic sources, basic research methods in 

historiography, research papers in historiography, etc.). The course also provides information on the 

history of historical research in Latvia. The newest trends in the modern Latvian historiography are 

emphasised. The practical part of the course is devoted to the problems of a historian’s practical activities 

in the field of historiographic research: the quest for historical literature and its selection, the bibliography 

of Latvian history, the writing of a historiography review.

Nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN 

IZVĒRTĒJUMS 


Kredītpunkti 2 KP 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 24 st. nepilna laika studiju programmā 

semestrī) 

32 st. pilna laika studiju programmā 


Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija 


Dr. paed., prof. Jeļena Davidova 

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra 


Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss 

paredz veicināt pedagoģiskās domāńanas attīstību metodoloģiskā līmenī, palīdzot atrast jēgas un 

dziļāku izpratni par filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības vēsturiskajā un 

mūsdienu aspektā. 


1. Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. 

2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā. 

3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un Ľūtona pasaules 

skatījumu ietekme uz mācību plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīńanas pieejas, atomisms, 

vērtību neitrālā loma mācību plāna īstenońanā. 

4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, līdzsvars 

un nelīdzsvars, pamats mācību plāna veidońanai. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību 

plāns. 

5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplańināt izpratni par mācību plānu veidońanu: fenomenoloģija, 

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāńana, pragmatisms. 

6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāńanas un saprańanas refleksija, paaugstināts 

jūtīgums, vēsturisks pamats, kontekstuālās jēgas, praktiska darbońanās. 

7. Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaņē, Bruners, Vaitheds u. c. 

8. Mācību plāna matricas konstruēńana: mācību plāna izskaidrojońie jēdzieni. Mērķi, uzdevumi, 

praktiskā darbība, pańorganizācija, metafizika, epistemoloģija, aksioloģijas izvērtēńana un 

pańizvērtēńana. 


Eksāmens 


1. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: a Student – Centered 

Approach. Brandon: Holistic Education Press. 

2. Dewey, J.1996. Democracy and Education. New York. 

3. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: The 

University of Chicago Press. 

4. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum New York and London. 

5. Miller, R. (ed.) 1995. Educational Freedom for Democratic Society. Brandon, VT: Foundation for 

Educational Renewal. 

6. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: 

Foundation for Educational Renewal. 

7. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC. 

8. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical curriculum theory revised. NY: Longsman. 

9. Jachson, Ph. (ed.) 1992. Handbook of research o curriculum. NY: Macmillan. 

10. Jencks, C. 1986. What is post – modernism? NY: St.Martin’s Press. 

11. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as social psychoanalysis: The significance of place.

Albany: SUNY Press. 

12. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press. 

13. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National 

Goals, Standards, and Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education. 

14. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC. 

15. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London. 

16. Squires. J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of Value, 

London: Lawrence and Wishart. 

17. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives Book I. Cognitive Domain. NY and 

London. 

18. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY. 

19. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press. 

20. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage. 



1. “Curriculum Journal” 

2. “Curriculum Review” 

3. “Journal of Curriculum Studies” 

4. “Journal of Curriculum and Supervision” 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Curriculum theory and evaluation 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers an insight 

into theories of curriculum development and evaluation from modernistic and postmodernistic 

perspectives.

Nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES 

PILNVEIDE 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 

Kredītpunkti 2 KP 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 24 st. nepilna laika studiju programmā 

skaits semestrī) 



Zinātnes apakšnozare Pieauguńo pedagoģija 


PhD, doc. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., Mag. Mārīte Kravale, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas studentiem. Studiju kurss piedāvā 

apskatīt pedagoga profesionālo pilnveidi tās kopveselumā, profesionālās pilnveides īpatnības un 

piedāvā pilnveidot savu profesionālo identitāti, izmantojot daņādus paľēmienus. 


1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, 

vēsturiskais, kritiskais un personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē 

2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paľēmieni -pārdomas, vizualizācija, 

brīvā rakstīńana, klausīńanās, vērońana, pańrefleksija; paradoksālais un globālais domāńanas 

veids skolotāja profesionālajā izaugsmē 

3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināńanās, pilnveide un 

izvērtējums 




1. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003) Spirituality of Adult Education and Training. 

Malabar, FL: Krieger. 

2. Eriksons E.H. (1998)Identitāte: Jaunība un krīze. Jumava. 

3. Griffin, David Ray (1988) (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: 

SYNY Press. 

4. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) 2001. Unfolding Bodymind: Exploring Possibility 

through Education. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

5. King, U. (2001) (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex 

Academic Press. 

6. Kuzmic, J. (1994). A beginning teacher's search for meaning: Teacher socialization, 

organizational literacy, and empowerment. Teaching and Teacher Education, 10, 15-27. 

7. Lipka, R. & Brinthaupt, Th. (eds.) (1999) The Role of Self in Teacher Development. Albany, 

NY: SUNY. 

8. McGowen, K.R. & Hart, L.E. (1990) “Still different after all these years: Gender differences 

in professional identity formation.” Professional Psychology: Research and Practice. 21: 118- 

123. 

9. Meeus, W. (1993) “Occupational identity development, school performance, and social support in 

adolescence.” Adolescence. 28 (112)(Winter): 809. 

10. Nucho, A., Vidnere, M. (2002) Garīgās veselības veicināńana. – R.: Raka, - 104 lpp. 

11. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. 2002. The Primal, the Modern, and the Vital Center: A 

Theory of Balanced Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

12. Palmer, P. (1983/1993) To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. New

York, NY: Harper & Row. 

13. Palmer, P. (1998) The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher’s Life. 

San Francisco, CA: Jossey-Bass Publishers. 

14. Pipere, A. (2000). Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach: 

Proceedings of II International Conference Person. Color. Nature. Music (pp. 46-53), 

Daugavpils, Latvia. 

15. Poe, R.E. (1991) “Developmental changes in vocational identity among college students.” 

Journal of College Student Development. 32: 249-252. 

16. Simon, B. (2004) Identity in Modern Society: A Social Psychological Perspective. Blackwell 

Publishing. 

17. Sinetar, M. (2000) Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening 

Child. New York, NY: Orbis. 

18. Sloan, D. 1983. Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. 

Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education. 

19. Smits E.D.(1997) Nacionālā identitāte. AGB. 

20. Tacey, D. (2004) The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. 

NY: Jossey-Bass. 

21. Vondracek, F.W. (1990) “Current status of the concept of vocational identity.” Man & Work. 

3 Dec (1-2): 80-76. 

22. Vondracek, F.W. (1995) “Vocational identity across the life-span: A developmentalcontextual 

perspective on achieving self-realization through vocational careers.” Man & Work. 

6 (May) (1-2): 93-85. 

23. Waidtlow, D. “Early employment experiences and vocational identity among lower income 

young adults” (UC Davis, Education). 

http://www.iir.ucla.edu/research/grad_conf/2002/waitdlow.pdf (2005.27.07) 

24. Л.Б. Шнейдер.(2004) Профессиональная идентичность: Теория, эксперимент, 

тренинг: Учеб. пособие. -М.:Издательство Московского психолого-социального 

института; Воронеж: Издательство НПО "МОДЭК", 600с. - (Серия "Библиотека 

психолога"). 


1. Capra F (2002) The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social 

Dimension of Life into a Science of Sustainability. NY: Doubleday 

2. Moore, M. (1998) Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, 

PA: Trinity Press International. 

3. Siliľń, I. 1999. Lielo patiesību meklējumi. Rīga. 

4. Ńvarcs, A., Ńvepe, R. 1999. Par garīgo labklājību. Rīga. 

5. Ungoed-Thomas J. Vision of a School. Londin and Washington. 1997. 


1. “Encounter” 

2. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education” 

3. “Paths of Lerning” 

4. “Organizational behavior” 

5. “Teaching and Teacher Education” 

6. “Journal of Vocational Behavior” 

7. “International Journal of Leadership in Education” 

8. “Curriculum Leadership” 


Profesionālo maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Development of teacher’s professional identity 


The course is intended for students of Master study program. The course observes teacher’s 

professional identity as holistic category, examines particularities of teacher’s professional 

development, and offers to develop own professional identity using different strategies.

Nosaukums Izglītība daudzkultūru vidē 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 32 st. nepilna laika studiju programmā 

semestrī) 





PhD I. Belousa 

PhD Dz. Ilińko 



Kurss ir paredzēts akadēmiskās maģistra programmas „Pedagoģija” studentiem. 

Kurs piedāvā iespēju iepazīties ar teorētiskajām, filozofiskajām un metodoloģiskajām pieejām 

multikulturālai daudzveidībai mācību procesam mūsdienās. 

Kurss sniedz priekństatu par Eiropas valstu modeļiem un koncepcijām multikulturālas izglītības 

veikńanā. Kritiski izvērtēt Latvijas izglītības patreizējo situāciju multikulturālās vides veidońanā. 

Kursa apraksts – plāns 

1. Multikulturālisma konceptuālais pamats: kultūra, nācija, etniskums un sabiedrība, nacionālā, 

reliģiskā, dzimuidentitāte, piemērońanās citai kultūrai. 

2. Multikulturālās izglītības būtība. Vēsturisks ieskats multikulturālas izglītības koncepcijas 

izveidē. Daņādu valstu pieredze multikulturālas izglītības veicināńanā. 

3. Kultūru daņādība un sociālā dinamika: varas hierarhija, pārākums un subordinācija daņādu 

kultūru grupās, aizspriedumi, stereotipi, attieksmes, tolerance. 

4. Multikulturālā situācija Latvijā: etniskās grupas un minoritāńu kultūras, to simboli, tradīcijas, 

vērtības- kopīgais atńķirīgais. 

5. Strapkultūru izglītība: mērķis, iezīmes, modeļi, plurālistiska izglītība, kultūrai atbilstońas 

pieejas izglītībai, ietverońs strapkultūru mācību plāns 

6. Starpkultūru mācību process skolēnu ilgtspējīgai attīstībai: starpkultūru dialogs mācību 

procesā, skolēnu kultūras piederības un identitātes izpēte un veicināńana 

7. Iekļaujońās izglītības daņādie aspekti (rase, dzimums, soc. grupas, cilvēki ar īpańām 

vajadzībām). Dzimumu līdztiesības jautājumi: dzimumu stereotipi, lomas, aizspriedumi. 

Dzimuma apzināńanās un dzimumsocializācijas agenti 




1. Aldridge, J. Goldman, R.,(2002). Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn 

and Bacon, 2002 

2. Banks, J.A., McGee, C.A. (1997). Multicultural Education. Issues nd perspectives. (3rd 

ed.)Boston, London, Toronto: A Viacom company 

3. Belenky, M. F., Clinchy, B.M, Goldberger, N.R. (1986). Women’s ways of knowing. The 

Development of Self, Voice, and Mind. NY: Basic Books. 

4. Campbell, D. (1996). Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education.- 

Merrill Prentice Hall, 1996. 

5. Ceļvedis Starpkultūru izglītībā.(2004). - R.: Īumsils 

6. Freire, P.(1970). Pedagogy of Oppressed. NY: Sea view 

7. Gilligan, C.(1982). In a different voice: Psychological theory and women’s development. 

Cambridge, MA: Harvard University Press 

8. Hill, R., Sandlier, B. R. The Classroom Climate: A chilly one for women’s development. 

Cambridge, MA: Harvard University Pres, 1982 

9. Izglītības likums, 1998 

10. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: Jaunieńu attieksme pret sabiedrību.UNICEF LR Nacionālā 

komiteja 

11. Krastiľa, E., Bērziľa Ņ. Lūciľa Z, Zaķe D., Ĉigānu identitāte multikulturālā skolā.- R.: 

Izglītības iniciatīvu Centrs, 2005 

12. Lebeer, J. Mācīńanās kā mācīties iekļaujońā vidē. Hampsphere: Down Syndrome Educational 

Trust

13. Mēs visi līdzīgi vai atńķirīgi? Strapkultūru identitāte multikulturālā skolā.- R.: Izglītības 

iniciatīvu Centrs, 2005 

14. Nieto, S. Affirming Diversity: The Sociopolitical Conext of Multicultural Education. New 

York: Longman, 2000. 

15. Nīmante, D. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas skolotājiem Privātā 

pamatskola „Patnis” , Sorosa fonds – Latvija, 1998 

16. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Sociālā psiholoģija , Rīga, 1996 

17. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: Skolu Atbalsts Centrs, 2000 

18. Sleeter, C., Grant, C. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, 

class, and gender (2nd ed. ). New York: Merrill, 1994. 

19. Stenforda, K., Danielsa, E. R. Iekļaujońas klases radīńana.- R.: SFL, 1999 


Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokļi.- R.: IUMSILS, 2003 

Nacionālā programma iecietības veicināńanai.- R.: IUMSILS, 2004 

Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. – R.: IUMSILS, 2004 


„Multicultural Education” 

„Multicultural Educational Journal’ 

„Multicultural Review” 

„Multicultural Teaching” 

„Multiculturalism” 

„Social development” 

INTERNET resursi: 

Valts Cilvēktiesību birojs www.vcb.lv 

LU Cilvēktiesību institūts www.humanrights.lv 

Sabiedriskās politikas portāls- www.politika.lv 

UNITED for Intercultural actions www.unitedagainstracism.org 

Taking in global www.takingitglobal.org 

Electronic Magazine of Multicultural education 

Multicultural Pavilion http://www.edchange.org/multicultural/ 

Multicultural Educational Internet Resource Guide 

ERIC (Educational Resources Information Center) 

Electronic Magazine of Multicultural Education -- 

http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html 

Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/ 

Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm 

Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- 

http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html 

Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html 

Profesionālās asociācijas: 

Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://wwwbcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html 

National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/ 

National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/ 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” 


Education in multicultural society 


The course is intended for students of master study program „Pedagogy” . Theoretical, philosophical , 

and methodological approaches to multicultural diversity of in contemporary educational process are 

offered for the discussion 

Piezīmes:

Nosaukums Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 kontaktstundas 




Irēna Kokina, Dr.psych., Pedagoģijas un Pedagoģiskās Psiholoģijas katedras asociētā profesore 

Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr. paed., prof. Jeļena Davidova 


Zinātniskā darba izstrādes pamati 


Iepazīstināt studējońos ar zinātniski pētnieciskā darba teorētisko un praktisko uzbūvi, ar zinātniskās 

izziľas specifiku, izveidot nepiecieńamas iemaľas patstāvīga zinātniski pētnieciska darba veikńanai, 

zinātnisko pētījumu analīzei un verifikācijai, kā arī pētījuma (maģistra darba) izveidei. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra 

Ievadlekcijas – 8 stundas 

Praktiskās nodarbības un semināri par zinātniskā darba izstrādes posmiem, darba kompozīcijas izveidi – 

16 stundas 

Kursa saturs 

Lekcijas: 

1. Priekństats par zinātni un zinātnisku darbu. Zinātľu tipoloģija un sistēma. Zinātniskuma kritēriji. 

Zinātniskuma ideāls. Pētnieciskā izziľa, tās īpatnības, iespējas un ierobeņojumi. Sociālās izziľas 

drońums un ticamība. Subjektivitātes un objektivitātes korelācija. 

2. Pētniecības metodes. Metoņu tipoloģija. Pētījuma metodoloģija. 

3. Pētījums (maģistra darbs). Pētījuma loģika un struktūra: ievads; teorētiskā daļa; praktiskā 

(lietińķa, empīriskā) daļa; secinājumi. 

4. Pētījuma izstrāde: pētāmās problēmas izvēle; tēmas formulējums, zinātniskās pētniecības darba 

plānońana; darba mērķa izvirzīńana un uzdevumu formulēńana; informācijas avotu un literatūras 

apzināńana; pētījuma metoņu izvēle; informācijas analīze un sintēze. 

5. Kvalitatīvās un kvantitatīvas pētniecības izvēles un izmantońanas pamatojums. 

6. Darba noformēńana. Zinātniskā aparāta izveide. 

Praktiskās nodarbības: 

Praktiskajās nodarbības tiek raksturotas, pamatotas un aizstāvētas maģistranta iestrādes maģistra darba 

ievadam (tēmas izvēles pamatojums, tēmas tematiskās un hronoloģiskās robeņas, tēmas zinātniskā 

aktualitāte un praktiskais nozīmīgums, iegūto (paredzēto) rezultātu pielietońanas iespējas, darba mērķis, 

uzdevumi un hipotēze, pētījuma priekńmets un objekts, tēmas novitāte, pētījuma struktūra, nozīmīgākie 

pētījumi, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, citi avoti, dokumenti un empīriski dati, kas ir nepiecieńami darba 

izstrādei. 


Eksāmens 

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Albrehta Dz. Pētīńanas metodes pedagoģijā. Metodika, izstrādne. R.: Māc. Grām, 1998.- 104. lpp. 

2. Arhipova I., Bāliľa S. Statistika ar Microsoft Exel ikvienam I, II d. – R.: Datorzinību centrs, 

1999.,2000. 

3. Bakalaura un maģistra darbu izstrādāńana un aizstāvēńana. Noteikumi. – Daugavpils, 1994. 

4. Beneńs H. Psiholoģijas atlants (attēli un teksti) I d. –R.: Zvaigzne ABC, 2000.- 248 lpp. 

5. Broks A. Izglītības sistemoloģija.- R.: RaKa, 2000.- 176 lpp. 

6. Broks A., Geske A., Grīnfelds A., Kangro A., Valbis J. Izglītības indikatoru sistēmas. A.Kangro 

un A.Grīnfelda red. – Monogr. Sērija: Izglīt. pētniec. Latvijā.- R.: Māc.grām., 1998.- 280 lpp. 

7. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes.- R.: RaKa, 2001.- 108 lpp. 

8. Stake R.E. The Art of Case Study Research. – London, etc., 1995. 

9. Kruĉiľina M., Magdaļenoka I. Mūsdienu skolas vadība.- R.: RaKa, 2001.- 223 lpp. 

10. Kokina I. Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāńana, noformēńana un aizstāvēńana. 

(metodiskie norādījumi). D-pils, DU, izd. Saule, 2002.- 28 lpp. 

11. Kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrāde. – Rīga, 1997. 

12. Kūle M., Kūlis R. Filosofija.- R.: Burtnieks, 1996.- 656 lpp. 

13. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.- 

R.: Māc.apgāds NT, 1999. 

14. Pedagoģisko terminu skaidrojońā vārdnīca. (Autoru kolektīvs V.Skujiľas vad.).- R.: Zvaigzne 

ABC, 2000.- 248 lpp. 

15. Rasĉevska M. , Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos.- R.: SIA JUMI, 2000.- 356 lpp. 

16. Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika. – Rīga, 1981. 

17. Vedins I. Loģika. Māc. grāmata augstskolām.- R.: Avots, 2000.- 519 lpp. 

18. Babbie, E. The Practice of Social Research. – 4 th ed. – Belmont (Calif.), 1986. 

19. Silverman, D. Interpreting Qualitative Data: Methods for Analysing Talk, Text and Interaction. – 

2 nd ed. – London, etc., 2001. 

20. Simon J.L. Basic Research Methods in Social Science: The Art of Empirical Investigation. – 

N.Y., 1969. 

21. Введение в научное исследование по педагогике.- М.: Просвещение, 1988. 

22. Библер В.С. От наукоучения – к логике культуры.- М., 1991. 

23. Гильбух Ю.З. Психодиагностика в школе.- М.: Знание, 1989. 

24. Кларин М.В. Инновации в мировой педагогике.- Рига: Пед. центр Эксперимент ,- 1995.- 

176 с. 

25. Кочетов А.И. Культура педагогического исследования.- 2-е изд. Мн.: Ред. журнала 

„Адукация i выхаванне”, 1996.- 312 с. 

26. Кухарев Н.В. Педагог – мастер, педагог – исследователь. Гомель, 1992. 

27. Скаткин М.Н. и др. Методология и методы педагогического исследования.- М., 1989. 

28. Шевандрин Н.И. Психодиагностика, коррекция и развитие личности. М.: 

Владос, 1998.- 506 с. 


29. Blossfeld, H.-P. and G. Rohwer. Techniques of Event History Modeling: New Approaches to 

Causal Analysis. – Mahwah: N.J.: Erlbaum, 2002. 

30. Boonstra, O., Bruere, L. and P. Doorn. Past, Present and Future of Historical Information 

Science. – Amsterdam: NIWI, 2004. 129 p. 

31. Comparative Methodology: Theory and Practice in International Social Research / ed. by E.Øyen. 

– London, 1990. 

32. Hox, J.J. Multilevel Analysis: Techniques and Applications. – Mahwah, N.J., etc.: Lawrence 

Erlbaum Associates, 2002. 

33. Shepherd, E. and L. Geoffrey. Managing Records: A Handbook of Principles and Practice. – 

London: Faut Publishing, 2003. 336 p. 

34. A Short History of Science. – Garden City (N.Y.), 1959. 

35. Вартофский М. Модели: Репрезентация и научное понимание. – Москва, 1988. 

36. Гадамер Х.-Г. Истина и метод. – Москва, 1988. 

37. Миллс Ч. Социологическое воображение. – Москва, 1998. 

38. Рассел Б. Человеческое познание: Его сферы и границы. – Киев, 1997. 

39. Семенова В.В. Качественные методы: Введение в гуманистическую социологию. – 


40. Тосака Дзюн. Теория науки. – Москва, 1994. 

41. Уайтхед А.Н. Наука и современный мир // Уайтхед А.Н. Избранные работы по философии. 

– Москва, 1990.

42. Философия и методология науки. – Москва, 1996. 

43. Ядов В.А. Социологическое исследование. – Москва, 1987. 


Latvijas Zinātľu Akadēmijas Vēstis. A 

Acta Universitatis Latviensis 

Sociālo Zinātľu Vēstnesis 

European Journal of Social Psychology 

Social Indicators Research 

International Politics 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Organization and Analysis of Research Work 


The theoretical part of the course makes the MA students familiar with the theory and practice of research 

work, as well as with some basic approaches and techniques of research work. The practical part of the 

course is focused on the working out of the introductory part of their master’ paper, including 

substantiation of scientific and practical topicality of the research topic, forecasting of potential practical 

output of the research, formulation of research task, aims, strategy, subject, object, and hypothesis of the 

work, compiling the bibliography and analyzing theoretical concepts and empirical data presented in 

research papers. 

Piezīmes:









Kurss ir paredzēts profesionālas programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Poļu valodas skolotājs) 1. gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar 

sākumskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti arī attīstīs prasmes integrēt poļu valodas mācīńanu sākumskolā ar 

citiem priekńmetiem. 

Kursa plāns: 

32 lekcijas + 32 praktiskās nodarbības 

1. Holistiskā pieeja valodas apguvē. 

2. Sākumskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

3. Sveńvalodas skolotājs sākumskolā. 

4. Klases darba organizēńana sakumskolā. 

5. Integrētās valodu prasmes un to izmantońana (vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas mācīńanā utt.). 

6. Spēles un rotaļas – bērnu vispārējās attīstības veicinātājas. 

7. Dziesmu, skaitāmpantiľu un dzejoļu izmantońana valodas mācīńanā. 


9. Skolēnu radońo spēju un iztēles attistīńana, izmantojot lelles, lomu rotaļas un drāmu. 

10. Poļu valodas apguves iespējas, izmantojot bērnu literatūru – stāstus un pasakas. 

11. Macību līdzekļi un to izvēles kritēriji. 



14. Mācību stundu plānońana. 

15. Valodu portfolio sākumskolā kā mācīńanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens 


Poļu valodas mācību metodika 

sākumskolā 



Kristīne Barkovska, Slāvu valodniecības katedra, docente 

Diana Rubene, Slāvu valodniecības katedra, asistente 

Andris Kazjukeviĉs, Krievu literatūras katedra, lektors 

1. Awgulowa J., Świętek W., Inscenizacje w klasach I-IV, WSiP, Warszawa 1974. 

2. Bernacka D., Od słowa do działania. Przegląd współczesnych metod kształcenia . Warszawa 2001. 

3. Cackowska M. (red.), Integralny system nauczania początkowego. Wyd. ZNP. Kielce 1992. 

4. Cackowska M., Rozwiązywanie zadań tekstowych w klasach I-III. Warszawa 1990. 

5. Czelakowska D., Twórczość a kształcenie języka dzieci w wieku wczesnoszkolnym, „Impuls”, Kraków

1996. 

6. Denek K., Kuźniak I., Projektowanie celów kształcenia w reformowanej szkole. Poznań 2001. 

7. Drapeau Ch., Jak uczyć się szybko i skutecznie. KDC. Warszawa 2002. 

8. Duraj-Nowakowa K., Integrowanie edukacji wczesnoszkolnej, „Impuls”, Kraków 1998. 

9. Dymara B.(red.), Świat marzeń dziecka. Impuls. Kraków 1999. 

10. Filipiak E., Smolińska-Rębas H., Od Celestyna Freineta do edukacji zintegrowanej. Bydgoszcz 2000. 

11. Garbula-Orzechowska J., Edukacja historyczna w klasach początkowych. AKAPIT. Toruń 2004. 

12. Gnitecki J., Supernauczanie. Perspektywy nowej edukacji. Wyd. PTP. Poznań 1997. 

13. Goriszowski W., Kowolik P., Zagadnienia dydaktyki plastyki w szkole podstawowej, WSiP, Kielce 1991. 

14. Grzesiak J.(red.), Edukacja i kultura. Kalisz 2002. 

15. Jakubowicz A., LenartowskaK., Plenkiewicz M., Czytanie w początkowych latach edukacji. Bydgoszcz 

1999. 

16. Jakubowicz A., Strategia organizowania materiału a efektywność nauczania ortografii w klasach 

początkowych. Bydgoszcz 1994. 

17. Kaminska K., Nauka czytania dzieci w wieku przedszkolnym. WSiP. Warszawa 1999. 

18. Kujawa E.,Kurzyna M., Reedukacja dzieci z trudnościami w czytaniu i pisaniu metodą 18 struktur 

wyrazowych. WSiP. Warszawa 1994. 

19. Kujawiński J., Metody edukacyjne nauczania i wspierania w klasach początkowych. UAM. Poznań 1998. 


1. Kujawiński R.(red.), Rozwijanie aktywności twórczej uczniów klas początkowych. Warszawa 1990. 

2. Malendowicz J., Nauczanie ortografii w klasach I-IV szkoły podstawowej, WSiP, Warszawa 1976. 

3. Malmqust E., Nauka czytania w szkole podstawowej. Warszawa 1987. 

4. Masłowscy D. W., Przysłowia polskie. Edukacja. Katowice 2003. 

5. Moroz H. (red.), Sytuacje dydaktyczne w klasach I – III. Katowice 1989. 

6. Mystkowska H., Rozwijamy mowę i myślenie dziecka w wieku przedszkolnym. WSiP. Warszawa 1991. 

7. Nimschowski I., Dziecinnie proste origami. Bis. Warszawa 2000. 

8. Oryl M., Dwupoziomowe nauczanie –uczenie się w klasach 0-III szkoły podstawowej. Bydgoszcz 1996. 

9. Pacławska K., Uwarunkowania efektywności kształcenia wczesnoszkolnego w środowisku wiejskim. 

Warszawa 1990. 

10. Palka S. (red.) Teoretyczne odniesienia i praktyczne rozwiązania w pedagogice wczesnoszkolnej. 

Katowice 1994. 

11. Pankowska K., Pedagogika dramy. Żak. Warszawa 2000. 

12. Półturzycki J., Lekcja w szkole współczesnej. Warszawa 1985. 

13. Suświłło M., Psychopedagogiczne uwarunkowania wczesnej edukacji muzycznej. Olsztyn 2001. 

14. Szczepańska M., Edukacja kulturalna dziecka w wieku wczesnoszkolnym. Impuls. Kraków 2000. 

15. Waszkiewicz E., Stymulacja rozwoju psychomotorycznego dzieci 6-8 letnich. Warszawa 1991. 

16. Węglińska M., Jak przygotować się do lekcji. Impuls. Kraków 1998. 

17. Węglińska M., Jak pracować z obrazkiem. Impuls. Kraków 2000. 

18. Żuchowska W., Oswajanie ze sztuką słowa. Początki edukacji literackiej. Warszawa 1992. 



Profesionālā maģistra studiju programma “Vidējas izglītības skolotājs” 


Teaching Polish to Young Learners 


The course is meant for the first year students of the professional programme “Secondary Education Teacher” (The 

Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students with the knowledge and skills necessary 

for the work with young learners. During the course the students will also develop the skills of integrating the 

Polish language teaching with other subjects.

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika pamatskolā 




semestrī) 










Kurss ir paredzēts profesionālas programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Poļu valodas skolotājs) 1. un 2. gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar 

pamatskolas skolēniem. Kursā tiek pievērsta uzmanība pamatskolu skolēnu komunikatīvo prasmju veidońznas 

procesam un viľu patstāvīgās mācīsanās prasmju attistības veidiem. 

Kursa plāns: 



2. Afektīvi humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējońo tipi un stili un to nozīme poļu valodas skolotājiem. 

4. Poļu valodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēńana pamatskolā. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīńanās, runāńana un sarunāńanās, lasīńana un rakstīńana – un to attīstība. 

7. Vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas mācīńanā. 


9. Mācību vielas plānońana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkńľa plāns, stundas 

plāns. 

10. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Poļu valodas kabinets un tā noformēńana. 





15. Portfolio pamatskolā kā mācīńanas un vērtēńanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens 

64


1. Arcydzieła literatury polskiej. Interpretacje. RED.: Grzeszczuk S. i Niewolak-Krzywala A.: Rzeszów 

1988. 

2. Dynak W.: Lektura w szkole. Z zagadnień komunikacji językowej. Wrocław 1978. 

3. Gałczyńska E.: Gramatyka łatwa i przyjemna. Wybór konspektów lekcji gramatyczno-ortograficznych w 

kl. IV-VIII. Cz. I i II. Płock 1994. 

4. Guttmejer E.: Rozumienie treści symbolicznych przez dzieci z klas III-V. Czytanie ze zrozumieniem. Wwa 

1982. 

5. Karpowicz T.: Gramatyka języka polskiego. Zarys. W-wa 1999. 

6. Król I., Pielachowski J.: Nauczyciel i jego warsztat pracy. Poznań 1995. 

7. Kupisiewicz Cz.: Dydaktyka ogólna. W-wa 2000. 

8. Marzec A.: Proza współczesna w szkole. Badanie odbioru. W-wa 1981. 

9. Nagajowa M.: ABC metodyki języka polskiego. W-wa 1990. 

10. Nagajowa M.: Ćwiczenia słownikowo-frazeologiczne w klasach 5-8. W-wa 1975. 

11. Nagajowa M.: Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej. W-wa 1985. 

12. Nagajowa M.: Słowo do słowa. W-wa 1982. 

13. Nauczanie języka polskiego w kl. 5. RED.: Chrząstowska B., Polański E. W-wa 1985. 

14. Nauczanie języka polskiego w klasie IV. RED.: Chrząstowska B., Jaworski M., Książczak Z., Nagajowa 

M., Solak J., Wójcik J. W-wa 1983. 

15. Podracki J.: Dydaktyka składni polskiej. W-wa 1989. 

16. Podracki J.: Składnia polska. Książka dla nauczycieli, studentów i uczniów. W-wa 1997. 

17. Polański E., Orłowa K.: Kształcenie językowe w kl. 4-8. Poradnik metodyczny. W-wa 1993. 

18. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki w edukacji. Poznań 

2000. 

19. Uryga Z.: Odbiór liryki w klasach maturalnych. Kraków 1982. 

20. Wierzbicki P.: Ćwiczenia stylistyczne. W-wa 1977. 

21. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 

22. www.eduseek.interklasa.pl 


1. Baluch A.: Poezja współczesna w szkole podstawowej. W-wa 1984. 

2. Gendek B., Poezja Juliana Tuwima w szkole, Kraków 2000 

2. Kłakówna Z.A.: Sztuka pisania. Ćwiczenia redakcyjne dla klas IV-VI. Metodyczny podręcznik 

nauczyciela. W-wa 1993. 

3. J. B. Lipińscy, Są takie chwile, PCN, Lublin 2004 

4. Łojek M.: Biografie pisarzy w nauczaniu literatury. W-wa 1995. 

5. Machulska H., A. Pruszkowska, J. Tatarowicz, Drama w szkole podstawowej. Lekcje języka polskiego w 

klasach 4-6, Warszawa 1997 

6. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000 



Otrā līmeľa profesionālā studiju programma “Vidējas izglītības skolotājs” 


Teaching Polish to Basic School Pupils 


The course is meant for the first year students of the professional programme “Secondary Education Teacher” (The 

Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students with the knowledge and skills necessary 

for the work with basic school pupils. The course is focused on the process of the basic school pupils 

communicative competence and autonomous learning skills development.

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika vidusskolā 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Poļu valodas mācību metodika 









studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām par vidusskolas studentu psiholoģiskajām 

īpatnībām un saskaľa sr to mācīt studentus lietot efektīvakas metodes. 

Kursa plāns: 




3. Poļu valodas skolotājs vidusskolā. 


5. Valodas aspekti. 

6. Audio un video materiālu izmantońana valodas apguvē. 



9. Valodas portfolio 


Dif. ieskaite 

Eksāmens 


1. St. Bortnowski, Warsztaty dziennikarskie, Warszawa 1991. 

2. D. Gołębniak, Uczenie metodą projektów, Warszawa 2002. 

3. D. Gołębniak, G. Teusz, Edukacja poprzez język, Warszawa 1999. 

4. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000. 

5. M. Jaworski, Metodyka nauki o języku polskim, Warszawa 1991. 

6. R. Jedliński, Gatunki publicystyczne w szkole średniej, Warszawa 1991. 

7. Kompetencje szkolnego polonisty, red. B. Chrząstowska, Warszawa 1997. 

8. H. Kurczab, Modele lekcji z nauki o języku w szkole średniej, Warszawa 1991. 

9. Lekcje czytania, red. W. Dynak, A. Labuda, Wroclaw 1999 

10. M. Nagajowa, Nauka o języku dla nauki języka, Kielce 1994. 

64

11. B. Niemierko, Ocenianie szkolne bez tajemnic, Warszawa 2002. 

12. F. Nowak, Klasyfikacja błędów językowych, "Polonistyka" 1995, z. 8. 

13. Nauka o języku dla polonistów, red. St. Dubisz, Warszawa 1999. 

14. Przeboje edukacji polonistycznej, red. D. Michułka, Wrocław 2001 

15. Reforma systemu edukacji. Szkolnictwo ponadgimnazjalne, MEN, Warszawa 2000. 

16. Słownik gramatyki języka polskiego, red. W. Gruszczyński, J. Bralczyk, Warszawa 2002. 

17. Słownik interpunkcyjny języka polskiego, red. J. Podracki, Warszawa 1998. 

18. T. Zgółka, Warstwy świadomości językowej, w: Swiadomość językowa - kompetencja - dydaktyka, 

red. E. Sękowska, Warszawa 1996 

19. Metodyka literatury, T.1, Warszawa 2001 

20. Urbańska K., Poezja Ewy Lipskiej w szkole średniej, Kraków 2001 



2. Bojczewska T.: Analiza i interpretacja utworów poetyckich. Poradnik dla maturzystów i uczniów szkół 

średnich. W-wa 2000. 

3. Boronowski A., Gruchała I.S.: Lektury polonistyczne. Tom I. Kraków 1997. 

4. Chrząstowska B., Wysłouch S.: Poetyka stosowana. W-wa 1987. 






Teaching Polish at a Secondary School 


The course is meant for the first year students of the professional programme “Secondary Education Teacher” 

(The Polish Language Teacher). The aim of the course is to teach psychological peculiarities of the secondary 

school pupils and and in accordance with them, to provide the students with the most effective ways and 

techniques of pupils development in listening comprehension, speaking, reading and writing.





semestrī) 

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu 

vadība 

Zinātnes nozare Zinātnisko pētījumu metodoloģija 






32 

Lingvistisko pētījumu metodoloģija 


Sveńvalodu mācīńanas metodika 

Bakalaura darba tehnoloģija 



studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām un prasmēm, kas ir nepiecieńzmas skolēnu 

zinātniski pētnieciskā darba un projektu organizēńanai. Kursa gaitā studentiem tiek dota iespēja izmēģināt un 

attīstīt savas organizēńanas spējas praksē. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas 16 semināri 

1. Radońā darbība skolā kā sistēma. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba specifika 

Radońā darbība skolā. Radońā darbība un sadarbība, tās līmeľi: skolotājs – skolēns un skolēns – skolotājs. 

Radońā darbība un interaktīvās mācību metodes. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes gaita. 

Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu noformēńana un prezentācija. Pētniecisko darbu vērtēńana. 

2. Zinātniski pētnieciskais darbs un krievu literatūras un valodas stunda. 

Pētnieciskā metode kā stundas pamatdaļa. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Pētnieciskās metodes 

dinamika skolēnu vecuma kontekstā. Referāts un stundas struktūra. Skolotāja palīdzība un skolēna 

individualitāte zinātniskajā darbā stundas laikā. Zinātniskā literatūra un stunda. Zinātniskais aparāts - skolēna 

prasmes vadītājs. Zinātniskais darbs stundas laikā. Zinātniskais darbs un programmas prasības. Apdāvināts 

skolēns: zinātniskās attīstības problēma. 

3. Projektu metode mācību darbā. 

Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. Projekts kā programmas prasība. Projektu 

izstrādāńana skolā. Projektu nedēļa kā darba forma. Projektu izstrādāńana un skolēnu vecuma problēma. 

Projekti un didaktikas jautājumi. Individuālais projekts. Grupas un kolektīva projekts. 

Projekti krievu literatūras un valodas skolotāja darbā. Projektu izstrādāńana kā skolas darba forma. Projektu 

prezentācija: pamatformas un nianses. Projektu konkurss kā forma. 

4. Projektu izstrādāńanas un aizstāvēńanas dinamika. 

Informācijas vākńana, analīze, pētījuma datu apstrāde, strukturēńana. Projektu realizācijas posmi, projekta 

uzraudzība. Projekta budņets. Līdzekļu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāji, prioritātes, pieteikumi. 

Prezentācijas metodes, prezentāciju sagatavońana. Projekta izvērtēńana, ilgtspēja, atskaińu sagatavońana. 

5. Ārpusklases un ārpusskolas zinātniski pētnieciskais darbs. 

Skolas zinātniskās sabiedrības. Zinātnisko sabiedrību struktūra. Ārpusskolas zinātniskā darba iespējas un

formas. 

Zinātniskā konference skolā: pamatformas un organizēńanas nianses. Zinātniskais konkurss un seminārs. 

Arpusskolas zinātniskā darba formas. Pilsētas un republikas iespējas starptautiskajā līmenī. Sakari ar 

augstskolām. 


Pētījuma/projekta prezentācija 

Dif. ieskaite 


1. Bernacka, Danuta, Od słowa do działania. Warszawa 2001 

2. Brudnik Edyta, Ja i mój uczeń pracujemy aktywnie 2 /Edyta Brudnik. Kielce 2002 

3. Brudnik Edyta, Ja i mój uczeń pracujemy aktywnie: przewodnik po metodach aktywizujących 

/Edyta Brudnik, Anna Moszyńska, Beata Owczarska. Kielce 2000 

4. Jeziorska Janina, Szkolne pytania czyli dylematy nauczania /Janina Jeziorska. Warszawa 

5. Mieszalski Stefan: Aktywizować uczniów – co to znaczy? W: Pedagogika w pokoju 

nauczycielskim /Krzysztof Kruszewski (red.). Warszawa 2000. 

6. Okoń Wincenty, Wprowadzenie do dydaktyki ogólnej /Wincenty Okoń. Wyd. 4. Warszawa 

1998 

7. Sztuka nauczania: czynności nauczyciela /pod red. Krzysztofa Kruszewskiego. Wyd. 5. 

Warszawa 1998 

8. Szymański, Mirosław S., O metodzie projektów. Warszawa 2000 

9. Szymański Mirosław S.: Rozprawa o metodzie (projektów). W: Pedagogika w pokoju 

nauczycielskim Krzysztof Kruszewski (red.). Warszawa 2000. 

10. Taraszkiewicz Małgorzata, Jak uczyć lepiej? czyli refleksyjny praktyk w działaniu. Warszawa 

2000 

11. Uczenie metodą projektów /pod red. B. D. Gołębniak. Warszawa 2002 



1. Aktywizujące metody nauczania /Halina Bielecka, Maria Wawrzyniak-Kulczyk //Chemia w Szkole. 

– 2000, nr 2/3, nr 5, s. 102-108, s. 246-250 

2. Aktywizujące metody nauczania w pracy bibliotekarza szkolnego (literatura w wyborze) /K. 

Wyrębek //Biblioteka w szkole. – 2001, nr 6, s. 13 

3. Aktywne metody nauczania historii w gimnazjum /Stanisław Lenard //Wiadomości Historyczne. – 

2000, nr 4, s. 183-197 

4. Aktywne słuchanie /Tomasz Biernat //Wychowanie na co Dzień. – 1997, nr 10/11, s. 39-40 

5. Cztery pory roku: konspekt zajęć zintegrowanych w kl. II z wykorzystaniem metod aktywizujących 

/Irena Dąbrowska //Biblioteka w Szkole. – 2002, nr 4, s. 20-21 

6. Czy dzieci można nauczyć wszystkiego?: aktywizujące metody w nauczaniu /Jolanta Luśtyk 

//Wszystko dla Szkoły. – 2001, nr 9, s. 19-20 

7. Czym jest metoda projektów /Krystyna Wyszyńska //Życie Szkoły. – 2001, nr 9, s. 549-552 

8. Drama na lekcjach przyrody /Urszula Grygier //Biologia w Szkole. – 2000, nr 4, s. 180-182 




Teaching Polish at a Secondary School



(The Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students with the knowledge and 

skills necessary to manage pupils’ research and project work. During the course the students will have an 

opportunity to try out their organisational abilities and develop their management skills through practice.

Kursa nosaukums Praktiskā poļu valoda skolotājiem 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 

skaits semestrī) 

Zinātnes nozare filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Poļu filoloģija 


96 

Kristīne Barkovska, Slāvu valodniecības Katedra,docente. 





Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs (Poļu valodas skolotājs)” 2. gada 

studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu poļu valodas (kā otrās sveńvalodas) zināńanas un prasmes, 

kā arī paplańināt viľu vārdu krājumu ar pedagoģisko terminoloģiju. Kursā tiek apspriestas aktuālās 

izglītības un personības attīstīńanas problēmas poļu valodā un atsvaidzinātas daņas gramatikas tēmas, kas 

izraisa problēmas.

Kursa plāns: 

1. Personas identifikācija, personapliecinońi dokumenti. 

2. Ielūgums - atbildēt uz ielūgumu rakstiski (vēstule). 

3. Pastkartes rakstīńana. ° 

4. Uzziľas, informācijas meklēńana / iegūńana (vēstule / telefonzvans). 

5. Leksika un gramatikas uzdevumi. 

6. Prese, lasīt un klausīties paziľojums. 

7. Atbildēt uz paziľojumiem. 

8. Saīsinājumi masu mēdijos. 

9. Gramatika: dzimtes un noliegumu formas. 

10. Pārbaudes kontroldarbs. 

11. Atskaińu / secinājumu rakstīńana. 

12. Projekta pieteikńana un demonstrēńana. 

13. Izteikt kritiku un savu viedokli. 

14. Vielas pārskats un kontroldarbs. 

15. Jaunākās izmaiľas izglītības sistēmā Latvijā un Zviedrijā. 


17. Skolotāja profesija Latvijā un Zviedrijā. 




21. Skolotāja ētika. 









30. Skolas iekńējā darba kārtība. 


dif. ieskaite 

eksāmens 


1. B. Bartnicka, W. Jekiel, M. Jurkowski, Uczymy się polskiego, Warszawa 1984 

2. B. Bartnicka, H. Satkiewicz, Gramatyka języka polskiego. Podręcznik dla cudzoziemców, 

Warszawa 1989 

3. J. Bąk, Słownictwo i frazeologia w ćwiczeniach, Łódź 1997 

4. P. Wierzbicki, Ćwiczenia stylistyczne,Warszawa 1997 

5. J. Cofalik, Ćwiczenia precyzji językowej, Warszawa 1978 

6. M. Nagajowa, Język polski. Ćwiczenia w mówieniu i pisaniu, Warszawa 1977 

7. J. Miodek, Odpowiednie dać rzeczy słowo. Szkice o współczesnej polszczyźnie, Wrocław 1978 

8. W. Pisarek, Słowa między ludźmi, Warszawa 1985 

9. H. i T. Zgółkowie, Językowy savoir-vivre, Poznań 1992 

10. H. Kurkowska, S. Skorupka, Stylistyka polska. Zarys, Warszawa 1978 

11. S. Dubisz, Język i polityka. Szkice z historii stylu retorycznego, Warszawa 1992 

12. D. Buttler, O meteforyce prasowej, PorJ 1961, z. 10 


1. R. Grzegrczykowa, Czasowniki odmienne we współczesnym języku polskim, Wrocław 1969 

2. S. Jodłowski, Studia nad częściami mowy, Warszawa 1972 

3. H. Kurkowska, Budowa słowotwórcza przymiotników polskich, Wrocław 1954 

4. R. Laskowski, Studia nad morfologią współczesnego języka polskiego, Wrocław 1975 

5. K. Michalewski, Dystrybucja polskich rzeczowników formantów przyrostkowych, Łódź 1981 

6. J. Tokarski, Czasowniki polskie, Warszawa 1951 

7. W. Śmiech, Derywacja prefiksalna czasowników polskich, Łódź 1986 

8. Z. Saloni, M. Świdziński, Składnia współczesnego języka polskiego, Warszawa 1998 

9. J. Strutyński, Gramatyka polska, Kraków 1999 

10. D. Buttler, Innowacje składniowe współczesnej polszczyzny, Warszawa 1976 

11. K. Musiołek, Równoważnik zdania we współczesnym języku polskim, Wrocław 1978 

Problemy składni polskiej, oprac. A. Lewicki Warszawa 1971 





Practical Polish for Teachers 


The course is meant for the second year students of the professional programme “Secondary Education 

Teacher” (“The Englsish/Polish Language Teacher”). The aim of the course is to develop the students’ 

knowledge and skills in using the Polish language (as a second foreign language) as well as to enrich their 

professional vocabulary with the pedagogical terminology. During the course the topical problems 

connected with education and personality development will be discussed in the Polish language and some 

problematic grammar topics will be refreshed.

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodikas vēsture 




semestrī) 




32 







Kurss ir paredzēts profesionālas programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Poļu valodas skolotājs) 1. 

gada studentiem. Kurss aptver poļu valodas mācību metodikas vēsturi, sākot ar gramatikas-tulkońanas 

metodi un ieskaitot mūsdienu humānistiskās pieejas. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas 16 semināri 

1. Pieejas, metodes, procedūras un tehnoloģijas. 

2. Gramatikas-tulkońanas metode 

3. Tieńā metode. 

4. Audio-lingvistiskā metode. 

5. Klusā metode. 

6. Mācīńana ar iedvesmu 

7. Valodas mācīńanās sabiedrībā. 

8. Vispārēja fiziskās reakcijas metode. 

9. Komunikatīvā pieeja. 

10. Pārdomāńanas pieeja 

11. Klausītāja autonomija. 

12. Kooperatīvā mācīńanās. 

13. Līdzsvarotu aktivitāńu pieeja. 

14. Uz uzdevumiem balstītā pieeja. 


Dif. ieskaite 

Literatūra (01-mācību literatūra):


2. M. Jaworski, Zarys dziejów metodyki nauki o języku polskim, [w:] idem, Metodyka nauki 

o języku polskim, Warszawa 1991, s. 8-27. 


4. M. Nagajowa, Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej, Warszawa 1985. 

5. W. Okoń, Wprowadzenie do dydaktyki ogólnej, Warszawa 1998. Stąd: zasady kształcenia, 

problemowe nauczanie-uczenie się, metody, środki dydaktyczne. 


1. Bernacka D., Od słowa do działania. Przegląd współczesnych metod kształcenia . Warszawa 2001. 

2. Gnitecki J., Supernauczanie. Perspektywy nowej edukacji. Wyd. PTP. Poznań 1997. 

3. Kruszewski K. Zmiana i wiadomość. Warszawa 1987. 

4. Półturzycki J., Lekcja w szkole współczesnej. Warszawa 1985. 





History of Polish Language Teaching 


The course is meant for the first year students of the professional programme “Secondary Education 

Teacher” (The Polish Language Teacher). The course teaches a brief history of the Polish Language 

Teaching Methodology, beginning with The Grammar Translation Method and including the present day 

Humanistic approaches.

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika vidusskolā 




semestrī) 










Kurss ir paredzēts profesionālas programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Angļu/Poļu valodas skolotājs) 2. 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām par vidusskolas studentu 

psiholoģiskajām īpatnībām un saskaľa sr to mācīt studentus lietot efektīvakas metodes. 

Kursa plāns: 


96 



3. Poļu valodas skolotājs vidusskolā. 


5. Valodas aspekti. 

6. Audio un video materiālu izmantońana valodas apguvē. 



9. Valodas portfolio 


Dif. ieskaite 

Eksāmens 


1. St. Bortnowski, Warsztaty dziennikarskie, Warszawa 1991. 

2. D, Gołębniak, Uczenie metodą projektów, Warszawa 2002. 

3. D. Gołębniak, G. Teusz, Edukacja poprzez język, Warszawa 1999. 

4. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000. 


6. R. Jedliński, Gatunki publicystyczne w szkole średniej, Warszawa 1991. 

7. Kompetencje szkolnego polonisty, red. B. Chrząstowska, Warszawa 1997. 

8. H. Kurczab, Modele lekcji z nauki o języku w szkole średniej, Warszawa 1991.

9. M. Nagajowa, Nauka o języku dla nauki języka, Kielce 1994. 

10. B. Niemierko, Ocenianie szkolne bez tajemnic, Warszawa 2002. 

11. F. Nowak, Klasyfikacja błędów językowych, "Polonistyka" 1995, z. 8. 

12. Nauka o języku dla polonistów, red. St. Dubisz, Warszawa 1999. 

13. Reforma systemu edukacji. Szkolnictwo ponadgimnazjalne, MEN, Warszawa 2000. 

14. Słownik gramatyki języka polskiego, red. W. Gruszczyński, J. Bralczyk, Warszawa 2002. 

15. Słownik interpunkcyjny języka polskiego, red. J. Podracki, Warszawa 1998. 

16. T. Zgółka, Warstwy świadomości językowej, w: Swiadomość językowa - kompetencja - 

dydaktyka, red. E. Sękowska, Warszawa 1996 



2. Bojczewska T.: Analiza i interpretacja utworów poetyckich. Poradnik dla maturzystów i 

uczniów szkół średnich. W-wa 2000. 

3. Boronowski A., Gruchała I.S.: Lektury polonistyczne. Tom I. Kraków 1997. 

4. Chrząstowska B., Wysłouch S.: Poetyka stosowana. W-wa 1987. 



1. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki w edukacji. 

Poznań 2000. 



4. 43. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 




Teaching Polish at a Secondary School 



(The English/Polish Language Teacher). The aim of the course is to teach psychological peculiarities of the 

secondary school pupils and and in accordance with them, to provide the students with the most effective ways 

and techniques of pupils development in listening comprehension, speaking, reading and writing.

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika pamatskolā 




semestrī) 










Kurss ir paredzēts profesionālas programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Angļu/Poļu valodas skolotājs) 1. 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńananām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, 

strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursā tiek pievērsta uzmanība pamatskolu skolēnu komunikatīvo prasmju 

veidońznas procesam un viľu patstāvīgās mācīsanās prasmju attistības veidiem. 

Kursa plāns: 


64 


2. Afektīvi humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējońo tipi un stili un to nozīme poļu valodas skolotājiem. 

4. Poļu valodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēńana pamatskolā. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīńanās, runāńana un sarunāńanās, lasīńana un rakstīńana – un to 

attīstība. 

7. Vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas mācīńanā. 


9. Mācību vielas plānońana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkńľa plāns, 

stundas plāns. 

10. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Poļu valodas kabinets un tā noformēńana. 





15. Portfolio pamatskolā kā mācīńanas un vērtēńanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens


1. Arcydzieła literatury polskiej. Interpretacje. RED.: Grzeszczuk S. i Niewolak-Krzywala A.: 

Rzeszów 1988. 


3. Gałczyńska E.: Gramatyka łatwa i przyjemna. Wybór konspektów lekcji gramatycznoortograficznych 

w kl. IV-VIII. Cz. I i II. Płock 1994. 

4. Guttmejer E.: Rozumienie treści symbolicznych przez dzieci z klas III-V. Czytanie 

ze zrozumieniem. W-wa 1982. 

5. Karpowicz T.: Gramatyka języka polskiego. Zarys. W-wa 1999. 

6. Król I., Pielachowski J.: Nauczyciel i jego warsztat pracy. Poznań 1995. 


8. Marzec A.: Proza współczesna w szkole. Badanie odbioru. W-wa 1981. 

9. Nagajowa M.: ABC metodyki języka polskiego. W-wa 1990. 

10. Nagajowa M.: Ćwiczenia słownikowo-frazeologiczne w klasach 5-8. W-wa 1975. 

11. Nagajowa M.: Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej. W-wa 1985. 


13. Nauczanie języka polskiego w kl. 5. RED.: Chrząstowska B., Polański E. W-wa 1985. 

14. Nauczanie języka polskiego w klasie IV. RED.: Chrząstowska B., Jaworski M., Książczak Z., 

Nagajowa M., Solak J., Wójcik J. W-wa 1983. 

15. Podracki J.: Dydaktyka składni polskiej. W-wa 1989. 

16. Podracki J.: Składnia polska. Książka dla nauczycieli, studentów i uczniów. W-wa 1997. 

17. Polański E., Orłowa K.: Kształcenie językowe w kl. 4-8. Poradnik metodyczny. W-wa 1993. 

18. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki w edukacji. 

Poznań 2000. 



21. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 


1. Baluch A.: Poezja współczesna w szkole podstawowej. W-wa 1984. 

2. Bąk P.: Nauka czytania i recytacji w wyższych klasach szk. podstawowej. W-wa 1976. 

3. Kaziów M.: O dziele radiowym. Z zagadnień estetyki oryginalnego słuchowiska. Wrocław 1973. 

4. Kłakówna Z.A.: Sztuka pisania. Ćwiczenia redakcyjne dla klas IV-VI. Metodyczny podręcznik 

nauczyciela. W-wa 1993. 

5. Liryka polska. RED.: Prokop I., Sławiński I.: Kraków 1966. 

6. Łojek M.: Biografie pisarzy w nauczaniu literatury. W-wa 1995. 





Teaching Polish to Basic School Pupils 



(The English/Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students with the knowledge 

and skills necessary for the work with basic school pupils. The course is focused on the process of the basic 

school pupils communicative competence and autonomous learning skills development.

Nosaukums Spāņu valodas mācību metodika pamatskolā 





Zinātnes apakšnozare Spāľu valodas mācību metodika 


Svetlana Piļucka, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra lektore 

Valentīna Baranovska, Humanitārās fakultātes Sveńvalodu centra asistente 




Kurss ir paredzēts profesionālās programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis 

ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti 

tiks iepazīstināti ar spāľu valodas mācību metodikas vēsturi. 



Ievads metodikas vēsturē. Metodes un pieejas. 

Spāľu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānońana: Studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns 



Fonētikas mācīńana iesācējiem. 

Gramatikas mācīńana iesācējiem 





Valodas portfelis, ES kritēriji. 






1. Sveńvalodas. Pamatizglītības standarts, Rīga 2002. 

2. „Un nivel umbral”: Strasbourg, Council of Europe, 1998, 310 lpp 

3. „La gramatica del español en los actos orales y escritos”, Emilio Alarcoz Llorach, Madrid, 1994, 384 lpp 


1. Ńilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 lpp. 

2. „Fonologia: sonidos y fonemos”, Emilio Alarcos Llorach, 1997, Sanktpeterburgo, 59 lpp 

3. „Mis primeras palabras españoles” – Brown Watson, EC, Leicestershire, England, 1998, 110 lpp 


1. „Dos Mundos” – manual” Terrel Andrade, Egasse Muños, Boston, 2002 

2. „Curso Intensivo de Español” – El nivel elemental (los ejercisios practicos), I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Madrid, 1983, 

211 lpp 

3. „I Bien dicho !” – Raquel Pinilla/ Rosana Acquaroni – ejercicios de expresion oral 




Teaching Spanish to Basic School Pupils 


st 

nd 

The present course is designed for the 1 and 2 year students within the professional curriculum “Secondary School Teacher. Part B”. 

The course aims at providing the students with the knowledge and the skills to be applied working with basic school pupils. The 

history of the Spanish language teaching methodology will also be taught during the course.

Nosaukums Spāņu valodas mācību metodika vidusskolā 





Zinātnes apakšnozare Spāľu valodas mācību metodika 







Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa 

mērķis ir nodrońināt studentus ar zināńanām un prasmēm, kas ir nepiecieńamas, strādājot ar vidusskolas skolēniem, īpańu 

uzmanību pievērńot 4 valodu prasmēm. 



Spāľu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānońana vidusskolā. 



Fonētikas fonoloģijas mācīńana ar priekńzināńanām. 

Sareņģītāko gramatisko tēmu apmācīńanas iespējas. 



Vārdu krājuma papildināńana. 

Skolēnu iztēles attīstīńana. 



Valodas portfelis (Portfolio europan), ES kritēriji. 






1. Curso Intensivo de Español, nivel avanzado, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles – ejercicios practicos, Sociedad General 

Española de Libreria, 1996. 

2. Curso Intensivo de Español, nivel intermedio – la gia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles – ejercicios practicos, 

Sociedad General Española de Libreria, 1996. 

3. Uso de la gramatica española (I, II); Francisca Castro, 2002, Eldesa, España 

4. Fonologia española: sonidos y entonacion, Emilio Alarcoz Llorach, 1997, Madrid, Espasa, 60 lpp. 


1. Lecciones faciles, Dishlevaya, Sankt – Peterburgo, 2004 

2. „Gramatica 2000”, Jesus Sanchez Lobato, Nieves Garcia Fernandez; Sociedad General Española de Libreria, S.A., 

1996, 246 lpp 

3. „Lecturas faciles”, Dishlevaya, Sanktpeterburgo, SOJUZ, 2004, 278 lpp; 


1. Fonologia española: sonidos y entonacion Emilio Alarcos Llorach, 1997, Madrid. 

2. Ńilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 lpp. 

3. Curso de perfeccionamiento – Nivel C (Incluye CD audio); Dolorez Galvez, Natividad Galvez, Lenor Quintana, 2005, 

Madrid 




Teaching Spanish to Secondary School Pupils 


st 

nd 

The present course is designed for the 1 and 2 year students within the professional study programme “Secondary School 

Teacher. Part B”. The course aims at providing the students with the knowledge and the skills to be applied working with 

secondary school pupils with the focus on the development of the four basic language skills.

Kursa nosaukums Praktiskā spāņu valoda skolotājiem 





Zinātnes apakšnozare Spāľu filoloģija 





Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Spāľu valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta interpretācija 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir 

nostiprināt iepriekńējos gados iegūtās spāľu valodas zināńanas, paplańināt un pilnveidot studentu spāľu valodas leksikas 

krājumu, īpańu uzmanību pievērńot tekstu leksiskai un stilistiskai izpratnei. Sniegt padziļinātas zināńanas gramatikā. Sniegt 

studentiem zināńanas, lai pareizi un stratēģiski adekvāti lietotu spāľu valodu mutvārdos un rakstiski. 


1. Lietvārds un tā artikuli 

2. Īpańības vārds. 

3. Darbības vārds un tā formas. 

4. Teikuma struktūra, vārdu kārtība. 

5. Sintakses un tekstualitāte. 

6. Teksta morfoloģija. 

7. Runas analīze un epistemoloģija. 

8. Teksta praktiskās interpretācijas elementi. 

9. Literārā teksta analīzes elementi 

10. Fonogrāfija. 

11. Teksta semantika. 

12. Eiropa, Eiropas Savienība un spāľu valoda pasaulē: Dos Mundos. 





1. „Espanol 2000”, Jesus Sanchez Lobato, Nieves Garcia Fernandez; Sociedad General Española de Liberia, S.A., 1996, 

Madrid 

2. „Gramatica de la lengua Española” (en bloques tematicos), redactada por academicos don Samuel Gili Gaya y don 

Salvador Ramirez, 1985, Madrid 


1. Curso Intensivo de Español, nivel intermedio, ejercicios practicos, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Sociedad General 

Española de Libreria, 1996. 

2. Curso Intensivo de Español, clave y guia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles (edicion renovada), Universidad de 

Madrid, 1996 

3. Curso Intensivo de Español, nivel anvanzado, clave y guia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Universidad de 

Madrid, 1996 

4. Diccionario Espasa de la Lengua Española – Secundaria y Bachillerato – Espasa Calpe, S.A., Madrid 2007 

5. Historia de España: Fe Bajo Alvarez, Julio Gil Pecharroman, Madrid, 2005 


1. „Curso de Español” L.Megido, P.Pillares, Moscu, IMD, 1998 

2. „Español en textos literarios” A.Soler, L.Megido, Moscu, 2001 

3. Curso de Español, L.Megido, P.Pillares, Moscu, MGIMO, 1988 

4. „Español en textos literarios” A.Soler, L.Megido, Moscu 1989, MGIMO 

5. „Escribe en Español”, Carmen Arnal, Aracelli Ruiz de Garibay, Sociedad General Española de Librerias, Madrid 2003 




Practical Spanish for Teachers 


The course is meant for the second year students of the professional programme “Secondary Education Teacher” (Part B). The 

aim of the course is to consolidate the earlier acquired attainments in the Spanish language; to enrich the vocabulary stock

paying special attention to reading comprehension; to provide the students with profound knowledge of grammar; to develop 

the skills and strategies of stylistic analysis when working with linguistic material both orally and in writing.

1,2,3,4,5,6,7,P

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?