Studiju programma “Humanitâro zinâtòu bakalaurs

Runas verbu LSG: centrs un perifērija, sakari ar citām verbu grupām.
Runas verbu semantiskās struktūras komponentu analīzes metodika: sēmu
hierarhija un tipoloģija (arhisēma, konotatīvās sēmas, asociatīvās sēmas,
etimoloģiskās sēmas u.c.), sēmu aktualizācija.
Runas verbu LSG pamatpazīmes: paradigmatiskās un sintagmatiskās
attieksmes. Sinonīmi un antonīmi.
Runas verbi un antromorfiskā metafora.
Runas verbi LLVV un LVV, skaidrojumu veidi.
Runas verbu funkcionēšana daiļdarba tekstā.
Runas verbi sastatāmajā aspektā.
LITERATŪRA
1. Freimane I. Verbu tematiskā klasifikācija un saistāmība// Verbu un
frazeoloģismu saistāmība.- R., 1975.
2. Freimane I. Runāšanas verbu saistāmības īpatnības// P. Stučkas
LVU zinātniskie raksti, 259. sēj.- R., 1976.
3. Freimane I. Latviešu valodas skaņu verbi.- R., 1983.
4. Ikere Z. Vārda leksiskā nozīme.- Daugavpils, 1991.
5. Laua A. Latviešu leksikoloģija.- R., 1981.
6. Leksikoloģijas aktuālās problēmas.- Daugavpils, 1992.
7. Mūsdienu latviešu valodas gramatika. 1. Fonētika un morfoloģija.-
R., 1959.
8. Petre B. Latviešu leksikoloģija.- R., 1989.
9. Šmidebergs I. Skaņu verbi vārdnīcās//Linguistica Lettica 2, 1998.
10. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums 1.-5.- Liepāja, 1997.-
2001.
11. Veidemane R. Latviešu valodas leksiskā sinonīmija.- R., 1970.
12. Васильев Л.М. Семантика русского глагола.- М., 1981.
13. Муране С. Лексика русского и латышского языков в аспекте
сопоставительной семасиологии.- Daugavpils, 1998.