„VIDES ZINĀTNE” - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas 

„VIDES ZINĀTNE” 

pašnovērtējuma ziņojums 

par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008., 

2008./2009., 2009./2010. studiju gadu 

Programma akreditēta 21.01.2004. – 31.12.2010. 

2004./2005. studiju gads – veiktās izmaiņas 






2010./2011. studiju gads – reakreditācijas ziņojums, studiju programmas atkārtota akreditācija

AKADĒMISKĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA 

Programmas kods 43850 

VIDES ZINĀTNĒ 

Programmas īstenošanas vieta DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte 

Programmas direktors Dr.biol., profesors Artūrs Škute, Arturs.Skute@du.lv 

Atbildīgais par studiju programmas Maģ.ģeogr., lektors Juris soms, Juris.Soms@du.lv 

obligātās izvēles daļu 

Programmas īstenošanas veids pilna laika studijas 

Studiju ilgums 3 gadi 

Studiju valoda latviešu 

Programmas apjoms 124 KP 

Iegūstamais grāds dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinātnē (B.Sci.Environm.) 

Uzņemšanas prasības iegūta vidējā izglītība, centralizētie eksāmeni latviešu valodā un 

literatūrā un pirmajā svešvalodā, papildus punkti tiek piešķirti par 

centralizētajiem eksāmeniem bioloģijā un ķīmijā, kā arī par 

eksāmenu ģeogrāfijā (atzīme atestātā). 

Prasības grāda iegūšanai pilnībā jāapgūst studiju programma, jāizstrādā, jāuzraksta un 

jāaizstāv bakalaura darbs vides zinātnē 

Akreditācijas ziņojums apstiprināts DU senāta sēdē 

2003.gada 6.oktobrī, protokols Nr. 11. 

Senāta priekšsēdētāja: 

V. Šaudiņa

SATURS 

1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi .................................................................................. 5 

2. Studiju programmas struktūra un saturs...................................................................................... 6 

3. Studiju programmas realizācija ................................................................................................. 10 

3.1. Izmantotās studiju formas. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze ... 10 

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu .................................... 10 

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem .................... 11 

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība ................................................................... 13 

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība .. 13 

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmu 

atbilstība studiju programmas saturam ..................................................................................... 14 

5. Zināšanu vērtēšanas sistēma ..................................................................................................... 15 

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums 

un analīze .................................................................................................................................. 15 

5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtrauktā novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās). 

Izvēles pamatojums .................................................................................................................. 16 

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē ......................................................................... 16 

6.1. Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze ........... 16 

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība .................... 17 

7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls ........................................................ 22 

7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu..22 

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām ................. 24 

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā .................... 25 

7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti. ............. 25 

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums ................................................... 25 

8.1. Studiju programmas finansēšana ....................................................................................... 26 

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju 

programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ............. 26 

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. Izmaiņas 

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ............................................................................................ 29 

9. Ārējie sakari .............................................................................................................................. 30 

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā .. 30 

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ................................ 31 

9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā ................................................... 31 

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs ............................................................................ 32 

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā ............................................................................... 32

Pielikumi: 

1. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studiju plāns 

2. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” akadēmiskā personāla 

un studējošo piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos laikā no 

2004. – līdz 2010. gadam 

3.pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” akadēmiskā personāla un 

studējošo publikācijas laikā no 2004. līdz 2010. gadam 

4. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” bakalauru darbu tematika 

5. pielikums: Daugavpils Universitātes studentu aptaujas anketu apstrādes rezultāti 

6. pielikums: Daugavpils Universitātes studējošo aptaujas anketu apstrādes rezultāti no 

2002./2003.studiju gada līdz 2009./2010. studiju gadam 

7. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošo aptaujas 

anketas paraugs (izstrādājusi DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

8. pielikums: Daugavpils Universitātes DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras izstrādāto aptaujas 

anketu apstrādes rezultāti 

9. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošo aptaujas 

anketu apstrādes rezultāti no 2002./2003. studiju gada līdz 2009./2010. studiju gadam 

10. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” absolventu aptaujas 

anketas paraugs 

11. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” akadēmiskā personāla 

atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns 

12. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” materiāli tehniskās 

bāzes uzlabošana (zinātniskās aparatūras, aprīkojumu un biroja tehnikas iegāde) 

2007./2008.st. gadā 

13. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” zinātniskās un mācību 

literatūras klāsta papildināšana 2007./2008.st. gadā 

14. pielikums: Studiju programmas A un B daļu realizācijā iesaistītā akadēmiskā 

personāla Curriculum Vitae 

15. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” A un B daļu 

studiju kursu apraksti

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ (kods 43850) galvenais mērķis ir 

nodrošināt Daugavpils Universitātē imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu, apgūstot 

teorētiskās zināšanas, zinātniski - pētnieciskā darba iemaņas un prasmes vides zinātnē. 

Sekmīgi realizējot studiju programmu, tiek plānots sagatavot starptautiskā līmenī 

konkurētspējīgus speciālistus ar vispusīgām, mūsdienu līmenim atbilstošām zināšanām vides zinātnē 

(angļu valodā - Environmental Science, vācu val. Naturkunde). 

Galvenā mērķa sasniegšanai studiju programmas ietvaros tiek realizēta virkne uzdevumu, no 

kuriem nozīmīgākie ir: 

nodrošināt studējošajiem iespēju kvalitatīvi un sekmīgi apgūt studiju programmu, mācību 

procesā integrējot dažādas vides zinātnes, ģeogrāfijas, Zemes zinātņu un citu dabaszinātņu 

nozares, kā arī nodrošinot teorijas un prakses savstarpējo saistību; 

iepazīstināt studentus ar vides zinātnes likumsakarībām, vides zinātnes sistēmu un 

nozīmīgāko faktu materiālu, kas turpmāk ļauj studentiem patstāvīgi risināt vides problēmas 

un rast atbildes uz izvirzītajiem teorētiska un/vai praktiska rakstura jautājumiem; 

padziļināt studentu zināšanas par dabas vides un tās pamatkomponentu (ūdeņi, reljefs, augu 

un dzīvnieku valsts, klimats u.c.), savstarpējo saistību, daudzveidību, evolūciju, kā arī 

nozīmi cilvēces un dzīvības kā tādas eksistencei uz planētas Zeme; 

veidot izpratni par cilvēku sabiedrības teritoriālo organizāciju, iedzīvotājiem, saimniecību 

un tās attīstības tendencēm, par mūsdienu civilizācijas degradējošo ietekmi uz vidi, kā arī 

par aktuālajām mūsdienu globālajām un lokālajām problēmām vides jomā; 

piedāvāt plašu, studentu interesēm un zinātniskajai specializācijai atbilstošu izvēles kursu 

klāstu; 

laboratorijas darbu un lauka kursu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un 

iemaņas, kā arī prasmi patstāvīgi organizēt pētījumus, iegūt un apstrādāt datus, veikt vides 

indikatoru monitoringu un noformēt zinātnisko pētījumu atskaites; 

veicināt sadarbību starp studentiem un mācībspēkiem, iesaistot studējošos pētnieciskajā 

darbā, ES vai LR fondu finansētos zinātniskajos projektos un laboratoriju darbā; 

nostiprināt Daugavpils Universitātes saikni ar Latgales reģiona pašvaldībām, uz savstarpējo 

līgumu pamata veicot zinātniskus pētījumus un izpildot praktiska rakstura līgumdarbus 

(ietekmes uz vidi novērtējums, vides kvalitātes indikatoru pētījumi, vides monitorings un 

kartēšana, ĢIS - orientētas praktiskās izstrādes un datu bāzes u.c.); 

nodrošināt studiju programmā imatrikulētajiem iespēju apgūt praktiskās iemaņas darbā ar 

mūsdienīgu, ES prasībām un ISO standartiem atbilstošu zinātnisko aprīkojumu un 

mēraparatūru un jaunākajiem informācijas tehnoloģiju produktiem (hardware un software), 

kas tiek izmantoti vides zinātnē; 

nemitīgi atjaunot, papildināt un uzlabot studiju programmas materiāli - tehnisko bāzi; 

realizēt augstāk minētos uzdevumus, programmas īstenošanā iesaistot kvalificētu DU un 

LU akadēmisko personālu, kā arī citu Latvijas un ārvalstu zinātniski pētniecisko un 

izglītības iestāžu speciālistus. 

2004./2005. studiju gads – izmaiņu nav 





2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav

2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA UN SATURS 

2006./2007.st.g. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” kopapjoms ir 160 

kredītpunkti (KP) (4-gadīgai studiju programmai) vai 3-gadīgai studiju programmai-123 kredītpunkti 

(KP). No minētā apjoma 5 KP ir specializētie lauku kursi vides zinātnē (14 dienas 2.semestrī, 14 

dienas 4.semestrī un 6 dienas 6.semestrī), 12 KP (11 KP - 3-gadīgai pr.) nodrošina bakalaura darba 

izstrādāšana (2 studiju darbi, attiecīgi 2. un 3.studiju gadā) un aizstāvēšana (4.st.gadā vai 3.st.gadā), 

bet 143 KP (107 KP - 3-gadīgai pr.) veido teorētiskie un praktiskie A, B un C daļu kursi. Kopumā 

studiju kursu sadalījums atbilst valsts standartiem (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi 

Nr.2; http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm ). 

2007./2008.st.g. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” kopapjoms ir 124 

kredītpunkti (KP). No minētā apjoma 5 KP ir specializētie lauku kursi vides zinātnē (14 dienas 

2.semestrī, 14 dienas 4.semestrī un 6 dienas 6.semestrī), 11 KP nodrošina bakalaura darba 

izstrādāšana un aizstāvēšana (attiecīgi studiju darbs 1 KP 2. studiju gadā un bakalaura darbs 10 KP 

3.studiju gadā), bet 108 KP veido teorētiskie un praktiskie A, B un C daļu kursi. Kopumā studiju 

kursu sadalījums atbilst valsts standartiem (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.2; 

http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm ). 

2009./2010. studiju gadā par 1 KP palielināta A daļa, attiecīgi par 1 KP samazinot B daļu. 

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI 

Šīs daļas kursu studijas ir obligātas visiem akadēmiskajā programmā imatrikulētajiem 

studentiem. Tajā ietilpst vides zinātnes, ekoloģijas, ģeogrāfijas un Zemes zinātņu teorētiskie un 

praktiskie pamatkursi, kā arī citu dabaszinātņu un lietišķo zinātņu vispārīgie pamatkursi, kas izlīdzina 

studentu zināšanu līmeni, iepazīstina ar vides zinātnes koncepciju, pamatnostādnēm, struktūru un 

zinātnisko metodoloģiju, ka arī dod vispusīgas zināšanas, prasmes un iemaņas galvenajās vides 

zinātņu saskarnozarēs. Vienlaicīgi obligātās daļas studiju kursi sniedz ieskatu vides zinātnes attīstības 

vēsturē, aktuālajās problēmās un šo problēmu iespējamo risinājumu globālā un reģionālā mērogā un 

starpnozaru aspektā. Īpaša uzmanība veltīta lauku kursam, kas nostiprina teorētiskās un praktiskās 

zināšanas, attīsta prasmes un iemaņas, ļauj studentiem optimālāk plānot turpmāko specializāciju un B 

daļas kursu izvēli. No 2006./2007.st.g. Apgūstot A daļas teorētiskos un praktiskos kursus, students 

iegūst 74 KP (44 KP - 3-gadīgai pr.), sekmīgi izpildot lauku kursu uzdevumus – 5 KP, kā arī 

izstrādājot un aizstāvot bakalaura darbu – 12 KP (11 KP - 3-gadīgai pr.). Kopumā A bloks veido 91 

KP (70 KP - 3-gadīgai pr.) jeb 57% no kopējā kredītpunktu skaita, kas nepieciešams, lai iegūtu 

bakalaura akadēmisko grādu vides zinātnē (2.att.). 

No 2007./2008.st.g. Apgūstot A daļas teorētiskos un praktiskos kursus, students iegūst 54 KP, sekmīgi 

izpildot lauku kursu uzdevumus – 5 KP, kā arī izstrādājot un aizstāvot bakalaura darbu – 11 KP. 

Kopumā A bloks veido 70 KP jeb 56% no kopējā kredītpunktu skaita, kas nepieciešams, lai iegūtu 

bakalaura akadēmisko grādu vides zinātnē (2.att.). 

B daļa: OBLIGĀTĀS IZVĒLES KURSI 

Šajā studiju programmas sadaļā ietvertie kursi nodrošina iespējas studentiem izvēlēties 

padziļinātu svarīgāko vides zinātņu, ekoloģijas ģeogrāfijas vai to saskarzinātņu apakšnozaru apguvi. 

Studentu specializācijas virzieni izriet no katedru un zinātniski pētniecisko struktūrvienību 

piedāvātajiem specializācijas virzieniem. Studentiem ir iespējas apgūt arī plaši pielietojamas 

zināšanas vides projektu sagatavošanā un vadībā, zinātniski pētnieciskajā darbā, ES vides 

likumdošanā u.c. No 2006./2007.st.g. Apgūstot B daļā izvēlētos kursus studentam jāiegūst vismaz 61 

KP (46 KP - 3-gadīgai pr.), jeb 38% no kopējā nepieciešamā KP skaita (2.att.). 

No 2007./2008.st.g. Apgūstot B daļā izvēlētos kursus studentam jāiegūst vismaz 48 KP, jeb 39% no 

kopējā nepieciešamā KP skaita (2.att.).

C daļa: BRĪVAS IZVĒLES KURSI 

Šajā studiju programmas sadaļā iekļauti brīvas izvēles kursi, no kuriem studenti var izvēlēties 

dažādus humanitāro un sociālo zinātņu kursus. 2006./2007.st.g. Apgūstot šīs daļas kursus, studentam ir 

jāiegūst vismaz 8 KP (6 KP - 3-gadīgai pr.), kas ir 5% no kopējā nepieciešamā KP skaita (2.att.). 

A daļa 

57% 

2. att. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” struktūra. 

2007./2008.st.g. Apgūstot šīs daļas kursus, studentam ir jāiegūst vismaz 6 KP, kas ir 5% no 

kopējā nepieciešamā KP skaita (2.att.). 

A daļa 

56% 

2. att. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” struktūra. 

2006./2007.st.g. A un B daļas vides zinātnes un ģeogrāfijas cikla kursu ietvaros 1392 

akadēmiskās kontaktstundas ir paredzētas lekciju kursiem, 1104 akadēmiskās kontaktstundas - 

laboratorijas darbiem, praktiskajiem darbiem un semināru nodarbībām. Attiecīgi studiju programmas 

teorētiskās un praktiskās daļas attiecība ir 52% / 48% (3. att.). Turklāt praktiskās nodarbības papildina 

arī 272 st. apjoma lauku kurss (112 akadēmiskās kontaktstundas attiecīgi 1. un 2.studiju gadā, 48 

akadēmiskās kontaktstundas 3.studiju gadā). 

Lekcijas 

52% 

3. att. Attiecība starp A un B daļās ietverto vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas cikla kursu 

teorētisko un praktisko daļu (procentos no kopējā kontaktstundu skaita) 

C daļa 

5% 

C daļa 

5% 

B daļa 

38% 

B daļa 

39% 

Laboratorijas darbi, 

praktiskie darbi un 

semināri 

48%

2007./2008.st.g. A un B daļas vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas cikla kursu ietvaros 992 

akadēmiskās kontaktstundas ir paredzētas lekciju kursiem, 784 akadēmiskās kontaktstundas - 

laboratorijas darbiem, praktiskajiem darbiem un semināru nodarbībām. Attiecīgi studiju programmas 

teorētiskās un praktiskās daļas attiecība ir 56% / 44% (3. att.). Turklāt praktiskās nodarbības papildina 

arī 272 st. apjoma lauku kurss (112 akadēmiskās kontaktstundas attiecīgi 1. un 2.studiju gadā, 48 

akadēmiskās kontaktstundas 3.studiju gadā). 

Izmaiņas 2007./2008.studiju gadā. Saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 

2007.gada 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 

akadēmiskās stundas, līdz ar to atsevišķos studiju kursos (skat. 1. pielikumu) praktiskajā daļā ir 

palielinājies kontaktstundu skaits. 

Lekcijas 

56% 

Laboratorijas 

darbi, praktiskie 

darbi un semināri 

44% 

3. att. Attiecība starp A un B daļās ietverto vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas cikla kursu 

teorētisko un praktisko daļu (procentos no kopējā kontaktstundu skaita) 

2006./2007.st.g. A un B daļas kursus, saskaņā ar studiju plānu (skat. 1. pielikumu), 4-gadīgajā 

studiju programmā tika realizēti četru studiju gadu laikā, 3-gadīgajā studiju programmā tiek realizēti 

triju studiju gadu laikā, 4-gadīgajā studiju programmā C daļas kursi tika realizēti pirmajā līdz trešajā 

studiju gadā, 3-gadīgajā studiju programmā C daļas kursi tika realizēti pirmajā līdz otrajā studiju gadā 

lauku kursi paredzēti 1. studiju gada 2.semestrī, 2. studiju gada 4.semestrī un 3. studiju gada 

2.semestrī. 

2007./2008.st.g. A un B daļas kursus, saskaņā ar studiju plānu (skat. 1. pielikumu), studiju 

programmā tiek realizēti triju studiju gadu laikā, C daļas kursi tika realizēti pirmajā līdz otrajā studiju 

gadā, lauku kursi paredzēti 1. studiju gada 2.semestrī, 2. studiju gada 4.semestrī un 3. studiju gada 

5.semestrī. 

2005./2006.studiju gadā sakarā ar pāreju uz 3-gadīgo studiju programmu, lauka kurss vides zinātnē: 

vides pārvaldība un aizsargājamās dabas teritorijas tika pārcelts no 3. studiju gada 2.semestra uz 3. 

studiju gada 1.semestri, jo 3. studiju gada 2.semestrī studenti beidz studijas Daugavpils Universitātē 

un aizstāv bakalaura darbu (4. att.). 

Studentu zinātniskajam darbam, kas ļauj iegūt datus un faktoloģisko materiālu bakalaura darba 

izstrādei, ir atvēlēti 2. un 3. studiju gads. Bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana norisinās 4. studiju 

gadā (4. att.). 

2005./2006.studiju gadā sakarā ar pāreju uz 3-gadīgo studiju programmu, studentu zinātniskajam 

darbam, kas ļauj iegūt datus un faktoloģisko materiālu bakalaura darba izstrādei, ir atvēlēts 2. studiju 

gads. Bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana norisinās 3. studiju gadā (4. att.).

2006./2007.st.g. 

1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 

1. semestris 2. semestris 3. semestris 4. semestris 5. semestris 6. semestris 7. semestris 8. semestris 

A daļa: obligātie kursi vides zinātnē un ģeogrāfijā (74 KP) 

B daļa: obligātās izvēles kursi vides zinātnē un ģeogrāfijā (jāiegūst vismaz 61 KP) 

C daļa: brīvās izvēles kursi (jāiegūst vismaz 8KP) 

Lauka 

kurss (2 

KP) 

Lauka 

kurss (2 

KP) 

Lauka 

kurss (1 

KP) 

Studiju darbs (1 KP) Studiju darbs (1 KP) 

Bakalaura darbs (10KP) 

4. att. A, B un C daļas kursu, kā arī lauku kursu un studentu zinātniskā darba (studiju darbi un 

bakalaura darbs) laika plānojums 4-gadīgajā studiju programmā. 



2007./2008.st.g. 

1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads 

1. semestris 2. semestris 3. semestris 4. semestris 5. semestris 6. semestris 

A daļa: obligātie kursi vides zinātnē, ekoloģijā un ģeogrāfijā (54 kred.) 

B daļa: obligātās izvēles kursi vides zinātnē, ekoloģijā un ģeogrāfijā (jāiegūst vismaz 48 kred.) 

C daļa: brīvās izvēles kursi (jāiegūst vismaz 6 kred.) 

Lauku kurss 

Lauku kurss 

(2 KP) 

(2 KP) 

Studiju darbs (bak. darba 

projekts) (1 KP) 

Lauku kurss 

(1 KP) 

Bakalaura darbs (10 KP) 



2005./2006. studiju gadā studiju kursu satura izmaiņas veiktas, ņemot vērā pāreju uz 3 gadu bakalaura 

studiju ilgumu un iekļaujot lekciju un/vai laboratorijas darbu kursā jaunākos atzinumus un atklājumus 

vides zinātnē, ekoloģijā un ģeozinātnēs, ka arī optimizējot studiju procesu saskaņā ar studiju plānu un 

programmā iesaistīto DU docētāju individuālo akadēmisko slodzi. Minētās izmaiņas nav skārušas 

studiju kursu pamatstruktūru. 

2006./2007.studiju gadā izmaiņas studiju saturā veiktas, realizējot ESF projektu „Bioloģijas un vides 

zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana” un integrējot BSP „Bioloģija” un BSP „Vides 

zinātne” un paredzot atsevišķu studiju kursu vadīšanu plūsmā. 

2007./2008. studiju gadā – izmaiņas studiju saturā nav veiktas 

2008./2009. studiju gads – izmaiņas studiju saturā nav veiktas 

2009./2010. studiju gadā sakarā ar studiju programmas paredzēto reakreditāciju un nepieciešamību to 

saturiski tuvināt Latvijas Universitātē Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē realizētajai studiju 

akadēmiskajai bakalaura studiju programmai „Vides zinātne”, kā arī ņemot vērā akreditācijas 

komisijas ieteikumus, veiktas nelielas izmaiņas atsevišķu A daļas un B daļas kursu apjomā, precizēti 

studiju kursu nosaukumi. Minētās izmaiņas nav skārušas studiju programmas pamatstruktūru.

3. STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJA 

3.1. Izmantotās studiju formas. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un 

analīze 

Realizējot studiju programmu, tiek izmantotas tradicionālās akadēmiska darba formas., t.i. – 

katrā studiju kursā ir paredzēta teorētiskā daļa (lekciju kurss) un laboratorijas praktikums, atsevišķos 

gadījumos (skat. studiju plānu 1. pielikumā), darbs tiek organizēts arī semināru nodarbību un “prāta 

vētras” formā. Izņēmums ir studiju kurss “Nozares svešvaloda”, kura specifika nosaka plašu 

individuāla darba metodes pielietojumu, neizmantojot lekcijas kā mācību formu, un lauka kursi vides 

zinātnē, kur dominē individuālais un grupu darbs. Salīdzinoši plašo lekciju īpatsvaru kursu apjomā 

(56% no studiju kursa kontaktstundu apjoma) galvenokārt nosaka tas, ka studiju programmā 

imatrikulētiem studentiem ir nepilnīgas svešvalodas zināšanas, kas neļauj viņiem izmantot 

mūsdienīgu studiju un zinātnisko literatūru, kura pamatā ir angļu valodā. Lai kompensētu minēto 

trūkumu un studiju programmas kursi neiegūtu “Salaminkas laiku” raksturu, iesaistītie docētāji 

lekcijās plaši izmanto moderno audiovizuālās prezentācijas tehniku, adaptētus un pavairotus izdales 

materiālus, kā arī pašu sagatavotos studiju - metodiskos līdzekļus. 

2004./2005. studiju gads – izmaiņas nav veiktas 






3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu 

Studiju programmā, ņemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos dokumentus un 

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē realizējamo radniecīgu studiju 

programmu pieredzi, ir pieņemta sekojoša attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo 

darbu: 1 kredītpunkts (40 akadēmisko stundas) = 16 kontaktstundas + 24 studentu patstāvīgā darba 

stundas. Realizējot programmu, studiju slodze ir no 24 līdz 30 kontaktstundām nedēļā, attiecīgi 

summējot ar patstāvīgajam darbam nepieciešamo laiku, iegūstam 60 līdz 75 akadēmiskās stundas 

nedēļā. 




Izmaiņas 2007./2008. studiju gadā. Ņemot vērā studiju programmā kā eksaktā cikla zinātņu 

kompleksā ietverto zināšanu un faktu materiāla lielo apjomu un apguves sarežģīto raksturu, kā arī 

zinātniski pētnieciskās darbības padziļinātas apguves nepieciešamību, 2007./2008.studiju gadā 

veiktas izmaiņas 1 KP iegūšanai paredzētajā akadēmisko stundu apjomā laboratorijas darbu un 

praktisko darbu kursos, paredzot, ka 1 KP pielīdzināms 24 kontaktstundām (DU Studiju padomes 

lēmums (protokols Nr. 8, 2007.gada 24.aprīlī)). 


2009./2010. studiju gads –izmaiņas nav veiktas

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem 

Studiju plāns (skat. 1. pielikumu) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu apguves secību, 

studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni, kā arī nepieciešamību izlīdzināt studiju programmā 

imatrikulēto studentu zināšanu līmeni gadījumos, kad vidusskolā kāds priekšmets nav apgūts 

studijām augstskolā nepieciešamajā līmenī. Pēdējais ir sevišķi aktuāls akadēmiskās bakalaura studiju 

programmas “Vides zinātne” sekmīgai apguvei un studējošo tālākai zinātniskai un/vai profesionālai 

izglītībai nepieciešamajos ķīmijas cikla, svešvalodu un informācijas tehnoloģiju kursos. 

Studiju plāna tematiskā un kalendārā struktūra nodrošina arī plašu, studentu interesēm un 

zinātniskajai specializācijai atbilstošu obligātās izvēles kursu klāstu. B sadaļā ietvertie kursi sniedz 

iespējas studentiem padziļināti apgūt svarīgākās vides zinātņu, ģeogrāfijas vai to saskarzinātņu 

apakšnozares, kas ir būtiskas studentu patstāvīgajā pētnieciskajā darbā un nepieciešamas bakalaura 

darba sekmīgai izstrādei. 

Daļa no obligātās izvēles kursiem satura ziņā ir saistīti ar profesionālo maģistra studiju 

programmu “Vides plānošana” un tiek piedāvāti studentiem, kuri izsaka vēlmi tālāk turpināt 

profesionālās studijas uz akadēmiskās izglītības “Vides zinātne” bāzes. 

2004./2005. st.g. – veiktās izmaiņas: sakarā ar to, ka MSOffice programmatūras (MS Word, MS 

Excel u.c.) apguve tiek nodrošināta jau skolā, studiju kurss „Datorzinību pamati” (A daļa, 3 KP, 

1.studiju gada 1.semestris), tika izņemts no studiju programmas „Vides zinātne” plāna un 1.studiju 

gada 1.semetra akad. apjoms tika samazināts līdz 20 KP. 

2005./2006. studiju gadā studiju plāna izmaiņas veiktas, ņemot vērā pāreju uz 3 gadu bakalaura 

studiju ilgumu, kā arī sakarā ar doc. M.Gorska lielo noslogotību rudens semestrī, studiju kurss 

„Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā” (B daļa, 2 KP), no 4.studiju gada 1.semestra tika pārcelts 

uz 4.studiju gada 2.semestri, šīs izmaiņas paredzot tikai tekošajā studiju gadā un tās nesaglabājot 

nākošajā studiju gadā. 

Ņemot vērā starptautiskās akreditācijas komisijas ekspertu ieteikumus, tika paplašināta 2.studiju gada 

3.semestra B-daļas izvēles kursu saraksts, papildinot to ar studiju kursu „Mikrobioloģija” (2 KP, 32 

kontaktstundas: 16 st. lekcijas + 16 st. laboratorijas darbi) un nodrošinot tā vadīšanu plūsmā ar ABSP 

“Bioloģija” 2. studiju gada studentiem 

2006./2007.studiju gadā, veicinot studiju procesa optimizāciju un sakarā ar ESF projekta „Bioloģijas 

un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” (ESF Projekts Nr. 

2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065) realizāciju, tika veiktas sekojošās izmaiņas 

ABSP “Vides zinātne” studiju plānos: 

1. Sakarā ar 3-gadīgo studiju grafika ieviešanu un nepieciešamību veicināt zinātnes nozares 

svešvalodas apguvi jau pirmajā studiju gadā, veikt sekojošas izmaiņas B-daļas studiju kursā 

„Nozares svešvaloda un terminoloģija”, kura struktūra ir saglabāta no 4-gadīgo studiju grafika: 

1.1. studiju kursa „Nozares svešvaloda un terminoloģija” nosaukumu nomainīt uz „Nozares 

svešvaloda”; 

1.2. samazināt studiju kursa „Nozares svešvaloda” apjomu no 4 uz 2 kredītpunktiem (32 

kontaktstundas); 

1.3. pārcelt studiju kursu „Nozares svešvaloda” no 2.studiju gada 3.semestra uz 1.studiju gada 

1.semestri. 

2. Sakarā ar nepieciešamību sabalansēt studiju apjomu semestros pēc studiju kursa „Nozares 

svešvaloda” pārcelšanas no 2.studiju gada uz 1.studiju gadu, veikt sekojošas izmaiņas: 

2.1. B-daļas studiju kursu „Lauksaimniecības ekoloģija” pārcelt no 1.studiju gada 2.semestra uz 

2.studiju gada 2.semestri; 

2.2. B-daļas studiju kursu „Ainavu zinātne” pārcelt no 2.studiju gada 2.semestra uz 2.studiju 

gada 1.semestri un samazināt tā apjomu no 3 uz 2 kredītpunktiem (32 kontaktstundas). 

3. Sakarā ar nepieciešamību padziļināt prasmju apguvi darbā ar ģeogrāfiskajām informācijas 

sistēmām, kas ir viena no vides monitoringa un dabas aizsardzības modernajām pētījumu

metodēm, palielināt 2. studiju gada 2. semestra A-daļas studiju kursa „Ģeogrāfiskās informācijas 

sistēmas” apjomu no 3 uz 4 kredītpunktiem (64 kontaktstundas), paredzot attiecību starp 

teorētisko un praktisko kursa daļu 16 st. lekcijas + 48 st. praktiskie darbi datorklasē. 

4. Sakarā ar studiju procesa optimizāciju un nepieciešamību palielināt praktisko iemaņu un ES vides 

likumdošanas un pārvaldības principu apguvi, veikt sekojošas izmaiņas: 

4.1. 3.studiju gada 5.semestra A-daļas studiju kursu „Vides tiesības, politika un pārvalde” (3 

kredītpunkti, 48 kontaktstundas: 32 st. lekcijas + 16 st. semināru nodarbības) sadalīt 2 studiju 

kursos – „Vides tiesības un likumdošana” (2 kredītpunkti, 32 kontaktstundas: 16 st. lekcijas + 

16 st. semināru nodarbības) un – „Vides politika un pārvalde” (3 kredītpunkti, 48 

kontaktstundas: 16 st. lekcijas + 32 st. semināru nodarbības). 

4.2. 3.studiju gada 6.semestra A-daļas studiju kursam „Ietekmes uz vidi novērtējums un riska 

analīze” izmainīt attiecību starp teorētisko un praktisko kursa daļu, paredzot 16 st. lekcijām 

un 32 st. praktiskajiem darbiem esošās attiecības 32 st. + 16 st. vietā. 

5. Paplašināt 3.studiju gada 6.semestra B-daļas izvēles kursu sarakstu, papildinot to ar studiju kursu 

„Mežu tipoloģija” (2 kredītpunkti, 32 kontaktstundas: 16 st. lekcijas + 16 st. praktiskie darbi) un 

paredzot tā vadīšanu plūsmā ar ABSP “Bioloģija” 2. studiju gada studentiem. 

2007./2008.studiju gadā veiktas sekojošas maznozīmīgas izmaiņas: 

1. Sakarā ar nepieciešamību nodrošināt padziļinātu profilējošā A-daļas studiju kursa „Ievads 

vides zinātnē” apguvi 1.st.gada 1. semestrī, palielināt tā apjomu no 2 KP uz 3 KP, paredzot 

32 st. lekcijām un 16 st. praktiskajiem darbiem esošās attiecības 16 st. + 16 st. vietā. 

2. Lai nodrošinātu kopējā kredītpunktu apjoma saglabāšanu studiju programmā, 2.st. gada 

3.semestra A-daļas studiju kursa „Augsnes zinātne” apjomu samazināt no 3 KP uz 2 KP, 

paredzot 16 st. lekcijām un 16 st. praktiskajiem darbiem esošās attiecības 32 st. + 16 st. vietā. 

3. Sakarā ar nepieciešamību sabalansēt studiju apjomu semestros pēc studiju kursa „Nozares 

svešvaloda” pārcelšanas no 2.studiju gada uz 1.studiju gadu 2006./2007.st.gadā, B-daļas 

studiju kursu „Matemātiskās metodes dabaszinātnēs” pārcelt no 1.studiju gada 1.semestra uz 

1.studiju gada 2.semestri, paredzot tā vadīšanu plūsmā ar ABSP “Bioloģija” 2. studiju gada 

studentiem; līdz ar to palielināt B-daļas KP apjomu 1.studiju gada 2.semestrī līdz 10 KP. 

4. Lai savlaicīgi kontrolētu 3.st. gada studentu darbu pie bakalaura darbu izstrādes, ieviest 3.st. 

gada 5. semestrī bakalaura darba priekšaizstāvēšanu. 


2009./2010. studiju gadā veiktās izmaiņas: 

1. pēc analoģijas ar LU ĢZZF realizēto BSP Vides zinātnes bakalaura studiju programmu, nomainīt 

studiju kursa „Bioloģijas pamati” (A-daļa) nosaukumu uz „Vides bioloģijas pamati”, nemainot kursa 

apjomu un saturu; 

1.2. pēc analoģijas ar LU ĢZZF realizēto BSP ”Vides zinātne”, nomainīt studiju kursa „Ievads 

vides zinātnē” (A-daļa) nosaukumu uz „Vides zinātne” un palielināt kursa apjomu no 3 uz 4 KP, 

palielinot laboratorijas darbu apjomu; 

1.3. palielināt studiju kursa „Vispārīgā ģeoloģija” (B-daļa) kursa apjomu no 3 uz 4 KP, palielinot 

laboratorijas darbu apjomu. 

2. Sakarā ar nepieciešamību sabalansēt studiju un KP apjomu 1. semestrī pēc veiktajām izmaiņām A 

un B-daļas studiju kursos „Vides zinātne” un „Vispārīgā ģeoloģija”, aizvietot esošos C-daļas studiju 

kursus „Reliģiju vēsture”, „Pasaules kultūras vēsture” un „Latvijas kultūras vēsture” 2 KP apjomā ar 

studiju kursiem „Angļu valoda” un „Vispārīgā fizika”, attiecīgi šos kursus pārceļot no B-daļas uz Cdaļu. 

Veicot šādas izmaiņas, A-daļas kursi palielinās par 1 KP un veido 14 KP, B-daļas kursi 

samazinās par 1KP un veido 7 KP, C-daļas kursu apjoms paliek nemainīgs – 2KP, summāri 1. 

semestrī saglabājas iepriekšējais KP apjoms, t.i. 23 KP. 

3. Ņemot vērā 3. semestra studiju kursa „Ievads vides ķīmijā” (A-daļa) lielo apjomu (64 akad. st., 4 

KP), kas saturiski neatbilst jēdzienam „ievads”, nomainīt studiju kursa nosaukumu uz „Vides ķīmija”, 

nemainot kursa apjomu un saturu.

4. Ņemot vērā iepriekšējās akreditācijas ieteikumus, papildināt 3. semestra B-daļas izvēles kursu 

sarakstu ar kursu „Vides monitorings un tā metodes” (2 KP). Kursu vadīs doc. D. Gruberts, studiju 

kursa apraksts pielikumā. 

5. Ņemot vērā iepriekšējās akreditācijas ieteikumus, papildināt 3. semestra C-daļas brīvās izvēles 

kursu sarakstu ar kursu „Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un prakse” (2 KP). Kursu vadīs asist. S. 

Mičule, studiju kursa apraksts pielikumā. 

6. Papildināt 5. semestra B-daļas izvēles kursu sarakstu ar studiju kursu „Ģeotelpiskās analīzes 

metodes vides zinātnē” (2 KP). Kursu vadīs lekt. J. Soms, studiju kursa apraksts pielikumā. 

9. Kopējais BSP „Vides zinātne” apjoms paliek nemainīgs 124 KP apjomā. 

4. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ PĒTNIECISKĀ DARBĪBA 

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba 

mijiedarbība 

Ar akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” saistīto pētījumu galvenie virzieni ir: 

ūdenstilpju un ūdensteču hidroloģiskā, hidroķīmiskā, hidrobioloģiskā un ģeomorfoloģiskā 

izpēte; 

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju monitorings, apsaimniekošanas un ilgtspējīgas attīstības 

plānu izstrāde; 

jaunu aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana, to funkcionālā zonējuma shēmu izstrāde, 

dabas aizsardzības režīma noteikšana un praktisko ieteikumu un pasākumu realizācijas plāna 

izstrāde; 

bioloģiskā monitoringa metožu aprobācija un jaunu bioindikatoru pētījumi; 

darbs pie ūdenstilpju un ūdensteču tipoloģijas izstrādes un ūdens kvalitātes kritēriju 

definēšanas atbilstoši ES Ūdens direktīvai; 

mūsdienu eksodinamisko ģeoloģisko procesu un vides stāvokļa savstarpējās saistības 

likumsakarību izpēte; 

atsevišķu reģionu saimnieciskās un demogrāfiskās struktūras izmaiņu izpēte, ilgtspējīgas 

attīstības un reģionālā plānošana, 

reģiona tūrisma resursi, to novērtējums un tūrisma attīstības iespēju analīze; 

vides stāvokļa novērtējums, ietekmes uz vidi riska novērtējums; 

reģionālās ĢIS datu bāzes uzkrāšana un attīstīšana; 

floras un faunas aizsardzības problēmas saskaņā ar ES Sugu un biotopu direktīvām. 



2006./2007.st.g. studiju programmā iesaistītie docētāji iepazīstināja zinātnieku aprindas ar savu 

pētījumu rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Aizvadītajā studiju 

gadā dalība ņemta 17 konferencēs, 16 no kurām bija starptautiska rakstura (skat. 2. pielikumu), 

konferencēs nolasīti 36 referāti. Publikāciju skaits – 39 (skat. 3.pielikumu). 

2007./2008. st.g. – sakarā S.Rutkovskas studijām doktorantūrā LU ĢZZF, papildināt esošos ar ABSP 

“Vides zinātne” saistītos pētījumu virzienus ar gaisa kvalitātes un vides piesārņojuma kontroles 

pētījumiem urbanizētās teritorijās, kā arī invazīvo augu sugu izplatības pētījumiem. 

Studiju programmā iesaistītie docētāji iepazīstināja zinātnieku aprindas ar savu pētījumu 

rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Aizvadītajā studiju gadā dalība 

ņemta 22 konferencēs, 19 no kurām bija starptautiska rakstura (skat. 2. pielikumu), konferencēs 

nolasīti 48 referāti. Publikāciju skaits – 57, tajā skaitā anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās 

datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas - 12 (skat. 

3.pielikumu).

Studiju programmā iesaistītie docētāji ir piedalījušies 5 projektos: 

„Protection of habitats and species in Nature Park Rāzna (LIFE04NAT/LV/000199)”, 

projekta vadītājs DU DMF prof. A.Škute, izpildes termiņš: 01.10.2004 -31.03.2008; asist. D. 

Lazdāns – asistents; 

„Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils 

Universitātē” (ESF Projekts Nr. 2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065) 

„Erozijas procesu novērtējums dabas parkā “Daugavas loki”” – sadarbībā ar 

Limnoloģijas institūtu, Daugavas Savienības pasūtījums; izpildes termiņš 01.03.2007. – 

30.11.2007; lekt. J.Soms – projekta vadītājs, ĢIS speciālists, ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas 

eksperts. 

Valsts pētījumu programma „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”. 9.darba 

pakete. “Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam pakļautām 

teritorijām” 

Projekts Nr.: Interreg III C SUD – GRISI 3S0145R (“Geomatic Regional Information 

Society Initiative”), apakšprojekts - “Jaunu uzņēmēju piesaistīšana lauku teritorijām, 

izmantojot ĢIS” (Attracting New Entrepreneurs to the Rural Territories thanks to 

GIS). Apakšprojekta vadītājs – asist. D. Lazdāns 

Ekoloģijas institūta, Sistemātiskās bioloģijas institūta un Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras 

docētāji, veicot pētījumus promocijas darba vai līgumdarbu ietvaros, iegūto faktu materiālu integrē 

studiju kursos, tādejādi uzlabojot studiju procesa kvalitāti. Vienlaicīgi, iegūtā zinātnisko pētījumu 

veikšanas, datu apstrādes un interpretācijas pieredze būtiski ļauj uzlabot studentu zinātnisko darbu 

(studiju darbi, bakalaura darbi) vadīšanas kvalitāti. 

Studiju programmas zinātniski – pētnieciskā bāze 2005./2006. studiju gadā, 2006./2007.st.g., 

2007./2008. st. g. pamatā tika uzlabota un papildināta, pateicoties starptautiskiem fondiem (LIFE- 

Nature), kā arī piesaistot citus finansējuma avotus. Pateicoties ESF projekta „Bioloģijas un vides 

zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” (ESF Projekts Nr. 

2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065) un Valsts pētījumu programmas „Klimata 

maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” realizācijai tika iegūti līdzekļi, par kuriem tika iegādāta 

moderna un dārga zinātniskā mēraparatūra un programmnodrošinājums (hidroakustisko pētījumu 

sistēma „BIOSONICS DT-X”; programmatūra plūdu un palu modelēšanai MikeFLOOD; plūsmas 

injekcijas analīzes iekārta ar spektrofotometrisko detektēšanu). 2008./2009.st. g. un 2009./2010. 

studiju materiāli tehniskā bāze līdzekļu trūkuma dēļ netika papildināta. 

2008./2009. studiju gadā ABSP „Vides zinātne” realizācijā iesaistītais akadēmiskais peronāls 

un studiju programmas studējošie ņēma dalību 30 konferencēs, 29 no kurām bija starptautiska 

rakstura (skat. 2. pielikumu), konferencēs nolasīti 110 referāti. Publikāciju skaits – 89, tajā skaitā 

anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos 

atrodamās zinātniskās publikācijas – 19 (skat. 3.pielikumu). 

2009./2010. studiju gadā ABSP „Vides zinātne” realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls 

un studiju programmas studējošie ņēma dalību 21 konferencēs, 19 no kurām bija starptautiska 

rakstura, konferencēs nolasīti 92 referāti. Publikāciju skaits – 68, tajā skaitā anonīmi recenzētu un 

starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos atrodamās zinātniskās 

publikācijas – 17. 

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darbu 

tēmu atbilstība studiju programmas saturam 

Iepriekšējā nodaļā minētajos pētījumos plaši tiek iesaistīti arī studenti. Studējošie, lauka 

apstākļos strādājot kopā ar docētājiem un veicot pētījumu uzdevumu vai programmu, nostiprina 

teorētiskajos un praktiskajos studiju kursos iegūtās zināšanas un prasmes darbā ar zinātnisko 

mēraparatūru, vides zinātnes jomā izmantojamām mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām 

(ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, globālā pozicionēšanas sistēma, datu uzkrāšana un pēcapstrāde

un tml.), kā arī apgūst tālākai akadēmiskai un profesionālai izaugsmei tik ļoti nepieciešamās 

patstāvīguma, korektas zinātniskas metodoloģijas lietošanas un kritiskās iegūto datu izvērtēšanas 

iemaņas. 

Akadēmiskajā bakalaura studiju programmā imatrikulēto studentu studiju darbu un bakalaura 

darbu tēmas atbilst studiju programmas saturam un LZP apstiprinātajam un Latvijas Zinātņu nozaru 

un apakšnozaru sarakstā iekļautajam (http://www.lzp.lv/latv/zin_noz_sar.htm) vides zinātnes 

apakšnozaru pētījumu saturam (skat. piedāvāto studiju darbu un bakalaura darbu tematiku 4. 

pielikumā). 







5. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles 

pamatojums un analīze 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” studentu zināšanu līmenis tiek 

novērtēts, izmantojot gan semestra laikā realizējamās patstāvīgā studiju darba kontroles formas - 

kolokvijus, kontroldarbus, testus, uzstāšanos semināros, laboratorijas darbu un praktisko darbu 

izpildi, gan arī sesiju laikā ar eksāmenu (rakstiskā veidā), ieskaišu un diferencēto ieskaišu palīdzību. 

Studentu zināšanas saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Nr. 208 

(14.04.1998.) “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti” tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas. 

Vērtējot studentu zināšanu līmeni konkrēta A vai B daļas kursa ietvaros, tiek ņemts arī viņu 

patstāvīgais darbs semestra laikā - atkarībā no kursa specifikas gala pārbaudījums (eksāmens vai 

ieskaite) veido 40 - 60% no kopējā kredīta saņemšanai nepieciešamā punktu skaita, pārējo - 

laboratorijas darbu, praktisko darbu, semināru, kolokviju, testu un kontroldarbu rezultāti. Gala atzīmi 

docētājs nosaka, summējot semestra laikā saņemtos vērtējumus (atzīmes) eksāmenā (vai ieskaites 

darbā), laboratorijas darbos, praktiskajos darbos, semināros, kolokvijos un kontroldarbos u.c. studiju 

patstāvīgā darba kontroles formās, un attiecinot iegūto rezultātu pret maksimāli iegūstamo punktu 

skaitu. 

1. tabula Zināšanu vērtējums ballēs 

% no summārā 

maksimāli 

iegūstamo punktu 

skaita 

Vērtējums ballēs 

% no summārā 

maksimāli 

iegūstamo punktu 

skaita 

Vērtējums ballēs 

100 = > 95 10 balles 55 > > 45 5 balles 

95 > > 85 9 balles 45 > > 35 4 balles 

85 > > 75 8 balles 35 > > 25 3 balles 

75 > > 65 7 balles 25 > > 20 2 balles 

65 > > 55 6 balles < 20 1 balle 

zināšanu kopējais līmenis ir uzskatāms par neapmierinošu un studentam 

jāpārkārto kursa pārbaudījumi

Studentu zināšanu pārbaude studiju kursa noslēgumā parasti tiek realizēta kombinēta rakstiska 

darba formā. Šādā darbā ir ietverti gan uzdevumi testa veidā, gan arī analītiska rakstura uzdevumi, 

kuru atrisināšanai nepieciešama ne tikai māka mehāniski reproducēt apgūto faktu materiālu, bet arī 

spējas interpretēt faktus, analizēt izejas informāciju, radoši to apstrādāt un veidot loģiski pamatotus 

secinājumus. 







5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtrauktā novērtēšana vai novērtēšana tikai 

semestra beigās). Izvēles pamatojums 

Balstoties uz pieredzi, ko docētāji iepriekšējos studiju gados akadēmiskā darba realizācijas 

gaitā, bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” studējošo zināšanu novērtēšana un patstāvīgā 

studiju darba kontrole tiek veikta paralēli studiju darbam semestra ietvaros, t.i. – novērtēšanai ir 

nepārtraukts raksturs. 

Tas, pirmkārt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā studiju kursā, 

ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to arī pasniegšanas 

kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi, nevis “samācīšanos 

eksāmenam”. 







6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ 

6.1. Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un 

analīze 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošajiem studiju gadā tiek 

piedāvātas iespējas piedalīties divās anonīmās studiju kvalitātes novērtēšanas aptaujās - Daugavpils 

Universitātes Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izstrādātajā aptaujā un DMF Ķīmijas un 

Ģeogrāfijas katedras izstrādātajā aptaujā. Pirmā no tam tiek organizēta studiju gada noslēgumā 

(anketu apstrādes rezultātus skat. 5.pielikumā, bet to analīzi 6.pielikumā), otrā - katra semestra 

noslēgumā. Sīkāk par pēdējo. Katra semestra noslēgumā studiju programmas A un B daļas kursos 

tiek organizēta studentu anonīma aptauja (anketas paraugu skat. 7.pielikumā). Tā tiek veikta, lai 

vērtētu un turpmāk uzlabotu konkrēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāti, kā arī lai iegūtu 

priekšstatu par studentu attieksmi pret apgūto kursu un pašu docētāju personīgi.

Anketā tiek piedāvāta iespēja atsevišķi novērtēt lekciju kursa, laboratorijas darbu kursa un 

zināšanu pārbaudes formu dažādus rādītājus pēc 10 ballu sistēmas. Vienlaicīgi tiek piedāvāta iespēja 

arī izteikt aizrādījumus vai sniegt priekšlikumus, piem.: lektors lieto pārāk daudz svešvārdu vai vielas 

izklāsta temps ir par ātru. 

Aptaujas gaitā aizpildītās anketas tiek apstrādātas un docētājs tiek iepazīstināts gan ar 

kopsavilkumu, gan ar būtiskajiem ieteikumiem, ierosinājumiem un aizrādījumiem, ko studenti 

izteikuši anketās. Balstoties uz anketēšanas gaitā iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā programmas 

apguves sekmības formālos rādītājus (studentu sekmība eksāmenu sesijā), docētājs veic sava studiju 

kursa pasniegšanas SVID 1 analīzi. Tās gaitā tiek raksturotas stiprās puses, trūkumi, kā arī sniegti 

priekšlikumi studiju kursa kvalitātes tālākai uzlabošanai. SVID analīzes rezultāti un studiju kvalitātes 

uzlabošanas pasākumi tiek apspriesti katedras sēdē. 

2007./2008. studiju gada 1. un 2. semestrī veiktās aptaujas liecina, ka kopumā bakalaura studiju 

programmā “Vides zinātne” imatrikulētie augsti vērtē lielāko daļu studiju kursus (kopsavilkuma 

atzīmes no 7,4 līdz 9,15), taču atsevišķos rādītājos docētāju darbs novērtēts arī ar zemākām atzīmēm 

– 6 un pat 5 balles. Kā galvenie trūkumi, ko min studenti, ir docētāju sliktais kontakts ar auditoriju, 

pārāk ātrs vielas izklāsta temps, nepietiekams nodrošinājums ar izdales materiāliem un vizuālo 

uzskati (anketu apstrādes rezultātus skat. 8.pielikumā). 

2008./2009. studiju gada un 2009./2010. studiju gada 1. un 2. semestrī veiktās aptaujas 

liecina, ka kopumā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulētie augsti vērtē lielāko 

daļu studiju kursus (kopsavilkuma atzīmes no 7,15 līdz 9,45), taču atsevišķos rādītājos docētāju darbs 

novērtēts arī ar zemākām atzīmēm – 6 un pat 5 balles. Kā galvenie trūkumi, ko min studenti, tāpat kā 

iepriekšējos studiju gados ir docētāju nepietiekamais kontakts ar auditoriju, pārāk ātrs vielas izklāsta 

temps, nepietiekams nodrošinājums ar izdales materiāliem un vizuālo uzskati. 

Salīdzinot DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras izstrādāto aptaujas anketu rezultātus 

laikaposmā no 2002. gada līdz 2008.gadam (anketu salīdzinājuma un datu grafiskās apstrādes 

rezultātus skat. 9.pielikumā), var konstatēt, ka norādītajā laika posmā studentu sniegtais studiju kursu 

vērtējums ir stabils un pamatā atrodas robežās starp 7 un 9 ballēm. Studiju kursu pasniegšanas 

kvalitātes pasliktināšanās tendences nav vērojamas, kas norāda uz docētāju atbilstošo kvalifikāciju, 

augsto profesionalitāti un spēju sekot jaunākajai informācijai viņu vadītajos studiju kursos. 





6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība 

Studiju programma Daugavpils Universitātē tiek realizēta sākot ar 2001./2002. studiju gadu, pirmie 

absolventi beidza studijas tikai 2005.gada jūnijā. Tāpēc pagaidām Studiju programmā līdz 

2009./2010.st.g. ir bijuši 6 izlaidumi. Kopumā studiju programmu sekmīgi izpildījuši un bakalaura 

grādu vides zinātnē ieguvuši 139 absolventi (19 absolventi 2004./2005.st.gadā, 18 absolventi 

2005./2006.st.gadā, 34 absolventi 2006./2007.st.gadā; 21 absolvents 2007./2008.st.gadā; 23 

absolventi 2008./2009.st.gadā un 24 absolventi 2009./2010.st.gadā) . 

Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras docētāji ir sastādījuši absolventu aptaujas anketu un veikuši 

anketēšanu. No 117 izsūtītajām anketām atpakaļ ir saņemtas 89: 

2004./2005.st.gada absolventi ir iesnieguši 8 anketas 




a SVID – Spēks – Vājums – Iespējas - Draudi


2009./2010. st.gada absolventi ir iesnieguši 20 anketas 

Lielākā daļa studiju programmas absolventu ir no Daugavpils pilsētas, no Daugavpils rajona un 

no citiem Latgales plānošanas reģiona rajoniem. Tas nozīmē, ka studiju programmas realizēšana ir 

ļoti nozīmīga no valsts un reģionālās attīstības interešu viedokļa, jo tādejādi tiek nodrošināta vietējo 

cilvēkresursu attīstība un kvalificētu speciālistu sagatavošana valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī 

privātajam sektoram. 

Anketu apstrāde un rezultātu apkopošana parāda, ka interesi par vides zinātni kā studiju 

virzienu pamatā noteikusi interese par dabas zinātnēm vispār (g), cerības, ka studiju programmā būs 

interesantas studijas (c) un vēlme strādāt dabas aizsardzības vai vides pārvaldības jomā pēc studiju 

beigšanas (e). – skat. 5.att. 2008./2009.st.gada absolventu vidū ievērojami vairāk nekā priekšgājējiem 

studiju izvēli noteikusi izstādē „Skola” gūtā informācija (atbilde h). 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

25 

33 

13 13 13 13 

7 

0 0 0 

Kas Jums radīja interesi par vides zinātnes studijām? 

63 

33 

20 

53 

47 

0 

27 

17 

20 

50 

47 

40 

33 33 33 33 

5.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kas Jums radīja interesi par vides zinātnes studijām?” 

(atbilžu variantus skat. 10.pielikumu) 

Kā galvenie iemesli, kāpēc absolventi iestājušies vides zinātnes studiju programmā tieši 

Daugavpils Universitātē, tiek minētas iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem (g), informācija, 

kas iegūta iepazīstoties ar katedras sagatavoto informatīvo bukletu (f), citu šajā studiju programmā 

jau studējošo ieteikums (c). (skat. 6.att.). 2007./2008.st.gada absolventu vidū ievērojami vairāk nekā 

priekšgājējiem studiju izvēli noteicis informatīvais buklets, bieži tiek minētas iespējas studēt tuvu 

mājām. 2008./2009.st.gada absolventu vidū dominējošais studiju izvēli noteicošais faktors bijis 

iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem (g). 

100 

80 

60 

6.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kas Jūs pamudināja iestāties vides zinātnes studiju programmā tieši 

Daugavpils Universitātē?” (atbilžu variantus skat. 10.pielikumu) 

0 

7 

0 

20 

60 

50 50 

53 

80 

17 

20 

13 13 

7 

a b c d e f g h 

2004./2005.st.absolventi 2005./2006.st.absolventi 2006./2007.st.absolventi 4.k. 

2006./2007.st.absolventi 3.k. 2007./2008.st.absolventi 

Kas Jūs pamudināja iestāties vides zinātnes studiju programmā tieši Daugavpils 

Universitātē? 

40 

20 

0 

0 0 

7 7 

33 33 

38 

27 

25 27 

20 20 

17 

13 

13 13 13 

7 7 

0 0 

0 0 0 

7 

50 

33 

20 

33 

67 

38 

50 

67 

53 

47 

a b c d e f g h 



13 

0 

13 

27 27

Lielākā daļa aptaujāto absolventu uzskata, ka studiju programma „Vides zinātne” kopumā 

vērtējama ļoti labi (57% atbilžu 2004./2005.st.gada absolventu vidū, 33% - 2005./2006.st.gada 

absolventu vidū, 53-60% - 2006./2007.st.gada absolventu vidū; 53% atbilžu 2007./2008.st.gada 

absolventu vidū – skat. 7.att. un 60% atbilžu 2008./2009.st.gada absolventu vidū). 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

25 

0 

7 

7 

Kā Jūs vērtējat studiju programmu „Vides zinātne” kopumā? 

27 

63 

33 

53 

60 

53 

13 

50 

17 

0 

7 7 

0 0 0 0 0 0 

7.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat studiju programmu „Vides zinātne” kopumā?” 

Lielākā daļa aptaujāto absolventu ir apmierināti ar vides zinātnes studijām Daugavpils 

Universitātē (71% atbilžu 2004./2005.st.gada absolventu vidū, 50% - 2005./2006.st.gada absolventu 

vidū ; 80 - 87% - 2006./2007.studiju gada absolventu vidū, 87 % - 2007./2008.st.gada absolventu 

vidū – skat. 8.att.).un 60 % - 2007./2008.st.gada absolventu vidū). 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

8.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Vai Jūs esiet apmierināts (-a) ar vides zinātnes studijām 

Daugavpils Universitātē?” 

Absolventi uzskata, ka pamatā visi studiju programmā iekļauti studiju kursi ļāva apgūt 

turpmākajā darbībā nepieciešamās prasmes un pētījumu metodes, un ka atsevišķos kursos būtu pat 

nepieciešams palielināt kontaktstundu apjomu, taču dažus no studiju kursiem, pamatā C-daļas kursus, 

absolventi iesaka izņemt no studiju programmas. 

Akadēmiskās attiecības un akadēmiskā dzīve Daugavpils Universitātē absolventu vērtējumā 

uzskatāmas par teicamām un apmierinošām (skat. 9. un 10.att.), taču uztraukumu rada liels atbilžu 

īpatsvars, kurās tiek runāts par to, ka akadēmiskās dzīves notikumu ārpus nodarbību laika bija 

salīdzinoši maz un tie absolventiem nav bijuši interesanti. 

33 

teicami ļoti labi labi apmierinoši neapmierinoši 



75 

80 

Vai esat apmierināts ar vides zinātnes studijām DU? 

87 

87 

50 50 

25 

20 

apmierināts daļēji neapmierināts 



33 

20 

20 

13 

0 

0 

0 

0 

0

100 

80 

60 

40 

20 

0 

Kā Jūs vērtējat akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem DU? 

67 

60 

47 

53 

25 

33 

9.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un 

docētājiem Daugavpils Universitātē?” 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

75 

10.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat akadēmisko dzīvi Daugavpils Universitātē?” 

Studiju procesa nodrošinājums ar studijām un pētījumiem nepieciešamo aprīkojumu un 

aparatūru, kā arī informatīvais nodrošinājums ar periodiku, mācību un zinātnisko literatūru, 

multimēdiju resursiem, izdales materiāliem u.c. absolventu vērtējumā pamatā uzskatāms par teicamu 

vai apmierinošu (skat. 11. un 12.att.). 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

50 

25 

11.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat studiju procesa vides zinātnē tehnisko 

nodrošinājumu? (datortehnika, programmatūra, zinātniskā mēraparatūra u.c.)” 

40 

teicami apmierinoši neapmierinoši 



0 

47 

60 

47 

Kā Jūs vērtējat akadēmisko dzīvi DU? 

100 

53 53 

53 53 

50 




17 

40 

Kā Jūs vērtējat studiju procesa tehnisko nodrošinājumu? 

33 

67 

75 

83 

60 




80 

47 

33 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0 

0

100 

80 

60 

40 

20 

0 

Kā Jūs vērtējat studiju procesa informatīvo nodrošinājumu (periodika, literatūra u.c.)? 

0 

33 

40 

38 

100 

12.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat studiju procesa vides zinātnē informatīvo 

nodrošinājumu? (periodika, mācību un zinātniskā literatūra, multimēdiju resursi, izdales materiāli u.c.)” 

Absolventu skatījumā studiju programmā realizētā zināšanu vērtēšanas sistēma un zināšanu 

pārbaude ir objektīva, tiek ņemts vērā studiju darbs semestra laikā un studenta ieguldījums studiju 

kursa apguvē, vērtējums atbilst zināšanām, vienlaicīgi ievērojams skaits absolventu uzskata, ka 

zināšanu vērtēšanas sistēma un zināšanu pārbaude ir apmierinoša, proti - zināšanu pārbaude kopumā 

ir objektīva, taču vērtējums ne vienmēr atbilst zināšanām (13.att.) 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

50 

88 

53 

13.att. Absolventu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat zināšanu pārbaudes sistēmu un tās objektivitāti vides 

zinātnes studiju programmā?” 

Izvērtējot bakalaura studiju programmas „Vides zinātne” absolventu iespējas iegūt darbu, no 

aptaujas rezultātiem var secināt, ka lielākā daļa, t.i. praktiski 3/4 programmas beidzēju ir ieguvuši 

darbu ar studiju programmu saistītā specialitātē kādā no valsts vai pašvaldību iestādēm, vai arī privātā 

uzņēmumā (skat. 14.att.). 

14.att. Studiju programmas „Vides zinātne” absolventu nodarbinātība 

(dati par visiem studiju programmas absolventiem). 

67 




17 

73 

40 

Kā Jūs vērtējat zināšanu pārbaudes sistēmu? 

60 

13 

83 

27 




24% 

Studiju programmas absolventu nodarbinātība 

26% 

18% 

67 

67 

47 

40 

13 

0 

0 

0 

24% 

Ar studiju programmu saistīts darbs valsts iestādē Ar studiju programmu saistīts darbs pašvaldību iestādē 

Ar studiju programmu saistīts darbs privātā uzņēmumā Darbs ar studiju programmu nesaistītā specialitātē 

Plāno iegūt darbu 

8% 

0 

0 

0 

0 

0 

0

Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem, liels studiju programmas absolventu īpatsvars (58%) turpina 

studijas maģistrantūrā, pie kam vairākums no maģistrantiem ir izvēlējušies turpināt studijas DU DMF 

realizētajā profesionālajā maģistra studiju programmā „Vides plānošana” (15.att.). 

Studiju programmas absolventi, kas turpina studijas maģistrantūrā 

10% 

10% 

0% 

0% 5% 

33% 

Studijas DU MSP "Vides plānošana" Studijas DU MSP "Bioloģija" Studijas DU MSP "Vid.Izgl.Skolotājs" 

15.att. Studiju programmas „Vides zinātne” absolventi, kas turpina studijas maģistrantūrā. 

Vairākums studiju programmas „Vides zinātne” absolventu atzīst, ka patīkamākie un 

interesantākie notikumi viņu studiju laikā Daugavpils Universitātē ir saistīti ar studiju praksēm vides 

zinātnē. 

7. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS, VISPĀRĒJAIS PERSONĀLS 

7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar 

iepriekšējo gadu. 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” teorētiskos un praktiskos kursus 

2006./2007. studiju gadā nodrošināja 27 mācībspēki, kuru saraksts sniegts 2. tabulā. Kopumā, 

salīdzinot ar 2005./2006. st.gadu, studiju programmas realizācijā iesaistīts par 3 docētājiem vairāk. 


2007./2008. studiju gadā nodrošināja 26 mācībspēki, kuru saraksts sniegts tabulā. Kopumā, salīdzinot 

ar 2006./2007. st.gadu, studiju programmas realizācijā iesaistīts par 1 docētāju mazāk. 



ar 2007./2008. st.gadu, studiju programmas realizācijā iesaistīto docētāju skaits nav mainījies. 



ar 2008./2009. st.gadu, studiju programmas realizācijā iesaistīto docētāju skaits samazinājies, kas 

saistīts ar individuālās akadēmiskās slodzes pieaugumu. 

2005./2006. st.gadā sakarā ar prof. A.Barševska lielo noslogotību administratīvajā darba DU (viņš ir 

DU Zinātņu prorektors), DU SBI nozīmēja viņa docētos studiju kursus turpmāk vadīt Maģ.biol., asist. 

R.Cibuļskim. 

Latviešu literatūras un kultūras katedra C-daļas studiju kursu „Reliģiju vēsture” nozīmēja turpmāk 

vadīt Dr.theol., asoc. profesori A.Stašulāni. 

2005./2006. st.gadā mācībspēku skaits ir palielinājies par 2 docētājiem, jo Ķīmijas un Ģeogrāfijas 

katedrā akadēmiskajos amatos ievēlēta Irina Solomenikova (asoc. profesores amatā) un Mihails 

Gorskis (docenta amatā). 

42% 

Studijas LU MSP "Vides zinātne" Studijas LU MSP "Ģeogrāfija" Studijas citās augstskolās 

Neturpina studijas

2006./2007. st.gadā Latviešu literatūras un kultūras katedra C-daļas studiju kursu „Pasaules kultūras 

vēsture” nozīmēja turpmāk vadīt Dr.hist., asoc. profesoru K.Kļaviņu. 

Sakarā ar studiju programmas B-blokā piedāvāto studiju kursu saraksta paplašināšanu, studiju 

programmas realizācijā tika papildus iesaistīti DU Sistemātiskās bioloģijas institūta docētāji Dr.biol., 

doc. V.Kokina un Dr.biol., doc. P. Evarts-Bunders. 

Sakarā ar lielo darba apjomu LR Vides ministrijā, LU ĢZZF profesore, Dr.habil.ģeogr. A.Meluma 

vairs nav iesaistīta studiju programmas realizācijā kā vieslektore. 

2007./2008. st. gadā tika izsludināts konkurss uz docenta amata vietu Ķīmijas un Ģeogrāfijas 

katedrā, amatā tika ievēlēts Dāvis Gruberts, papildus tika atvērta viena papildus asistenta štata vieta 

Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedrā – asist. tika ievēlēts D. Lazdāns. 

Sakarā ar lielo darba apjomu Rēzeknes augstskolā lektors I.Matisovs vairs nav iesaistīts studiju 

programmas realizācijā kā vieslektors, viņa vietā darbā tika pieņemta asist. J. Munča. 

Sakarā ar doc. V. Kokinas nāvi, viņas vadītos kursus pārņēma asoc. prof. I.Kokina 

Sakarā ar lekt. A.Dunska nāvi, viņas vadīto kursu pārņēma asist. O.Gorska 

2008./2009. st. gadā papildus tika atvērta viena asistenta štata vieta Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedrā – 

asist. amatā tika ievēlēta J. Munča, kura līdz tam strādāja uz stundu apmaksu. 

Ņemot vērā prof. A. Škutes neizmērojamo aizņemtību, viņa vadītajos kursos „Vispārīgā ekoloģija” 

seminārus vadīja pētn. M. Pupiņš, bet laboratorijas darbus kursā „Hidroekoloģija” vadīja pētn R. 

Škute. M Pupiņš arī vadīja kursu „Bioloģiskā daudzveidība” asist. R. Cibuļska vietā. 

Studiju kursu „Nozares svešvaloda” O. Gorskas vietā vadīja doc. L. Rumjanceva, šajā gadā arī netika 

piedāvāts vācu valodas st. kurss (lekt. J. Sergejeva) 

C-daļas studiju kursu „Pasaules kultūras vēsture” asoc. prof. K. Kļaviņa vietā nozīmēja turpmāk vadīt 

Dr.fil., docentu G. Ozoliņu; doc. G. Ozoliņš vadīja arī atudiju kursu „Latvijas kultūras vēsture” doc. I. 

Kupšānes vietā, kura atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. 

2009./2010.st.g. sakarā ar asoc.prof. I. Solomenikos nāvi, viņas vadītos kursus pārņēma asoc. prof. 

M.Gorskis. Sakarā ar J. Paideres dalību ESF projektā, daļu viņas vadīto kursu pārņēma pētn. T. Krama un 

lekt. K. Čertkova 

Nr.p 

.k. 

2. tabula. Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats, iestāde 

1. Artūrs Škute Dr.biol., profesors (DU Ekoloģijas institūts) 

2. Natālija Škute Dr.biol., asoc.profesore (DU Ekoloģijas institūts) 

3. Zinaīda Sondore Dr.biol., docente (DU Ekoloģijas institūts) 

4. Inese Kokina Dr.biol., No 2007./2008.st.g. asoc.prof. (DU No 2008./2009.st.g. 

Sistemātiskās bioloģijas institūts) 

5. Jeļena Kirilova Dr.chem., docente (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

6. Sergejs Osipovs M.chem., lektors (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

7. Santa Rutkovska M.geogr., lektore (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

8. Dāvis Gruberts M.vid.zin., No 2007./2008.st.g. docents (DU Ķīmijas un 

Ģeogrāfijas katedra) 

9. Jana Paidere M.biol., No 2007./2008.st.g. lektore No 2009./2010.st.g. 

pētniece (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

10. Juris Soms M.geogr., lektors (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

11. Antonijs Salītis Dr.phys., No 2007./2008.st.g. profesors (DU Fizikas katedra) 

12. Amandis Podiņš Dr.phys., docents (DU Fizikas katedra) 

13. Anita Sondore Dr.math., docente (DU Matemātikas katedra) 

14. Ainārs Felcis M.paed., lektors (DU Socioloģijas katedra) 

15. Baiba Felce M. paed., lektors (DU Socioloģijas katedra) 

16. No 2005./2006.st.g. Mihails Gorskis Dr.paed., M.chem., No 2008./2009.st.g. asoc.profesors (DU 

Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

17. No 2006./2007.st.g. 

Pēteris Evarts-Bunders 

Dr.biol., doc. (DU Sistemātiskās bioloģijas institūts)

18. No 2007./2008.st.g. Jūlija Munča M.vid.plān., No 2008./2009.st.g. asistente (DU Ķīmijas un 

Ģeogrāfijas katedra) 

19. No 2007./2008.st.g. Dainis Lazdāns M.vid.plān., asistents (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

20. No 2008./2009.st.g. 

Ludmila rumjanceva 

doc., (DU Angļu filoloģijas katedra) 

21. No 2008./2009.st.g. Renāte Škute Dr.biol., pētniece (DU Ekoloģijas institūts) 

22. No 2008./2009.st.g. Mihails Pupiņš Dr.paed., Dr. psich., pētnieks (DU Ekoloģijas institūts) 

23. No 2009./2010.st.g. Tatjana Krama Dr.biol., pētniece (DU Sistemātiskās bioloģijas institūts) 

24. No 2009./2010.st.g. Uvis Suško 

Līdz 2006./2007.st.g. 

Maģ.biol., pētnieks (DU Sistemātiskās bioloģijas institūts) 

Aija Melluma 

Dr.habil.ģeogr., profesore (LU ĢZZF) 

Līdz 2006./2007.st.g. 

Kaspars Kļaviņš 

Dr.hist., asoc. profesors (DU Latviešu literatūras un kultūras 

katedra) 

Līdz 2007./2008.st.g. Aivars Dunskis† Lekt., (DU Angļu filoloģijas katedra) 

Līdz 2007./2008.st.g. Ivars Matisovs M.geogr., lektors (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra) 

Līdz 2007./2008.st.g. 

Valentīna Kokina† 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Dr.biol., doc. (DU Sistemātiskās bioloģijas institūts) 

Raimonds Cibuļskis 

Maģ.biol., asist. (DU Sistemātiskās bioloģijas institūts) 

Līdz 2008./2009.st.g.Ingrīda Kupšāne Dr.fil., docente (DU Latviešu literatūras un kultūras katedra) 

Līdz 2008./2009.st.g. Olga Gorska asist., (DU Angļu filoloģijas katedra) 

Līdz 2008./2009.st.g.Janīna Sergejeva Lekt., (DU Vācu filoloģijas katedra) 

No 2005./2006.st.g. Līdz 2009./2010.st.g. Dr. Theol., no 2007./2008.st.g. profesore (DU Latviešu 

Anita Stašulāne 

literatūras un kultūras katedra) 

Līdz 2009./2010.st.g. Gatis Ozoliņš No 2008./2009.st.g. Dr.fil., doc (DU Latviešu literatūras un 

kultūras katedra) 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Irina Solomenikova † 

Dr.chem., asoc.profesore (DU Ķīmijas un Ģeogrāfijas 

katedra) 

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām 

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma prasībām par akadēmisko studiju 

programmas realizēšanu universitātes tipa augstskolā. 15 no studiju programmas realizēšanā 

iesaistītajiem docētājiem jeb 55%, respektīvi – vairāk nekā pusei ir Dr. grāds. 

Turklāt nākamajos studiju gados programmā papildus tiks iesaistīti doktora grādu ieguvušie un 

profesora vai asociētā profesora amatos ievēlētie docētāji. Paralēli tam katedrā tiek risināts jauno 

mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanas jautājums (skat. 11. pielikumu). 

2006./2007.st. gadā Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras lektors D.Gruberts aizstāvēja promocijas darbu 

„Palu pulsa koncepcija Daugavas vidusteces palieņu ezeru ekoloģijā” un ieguva dabaszinātņu doktora 

grādu bioloģijā. 





2009./2010. studiju gads – izmaiņas nav veiktas

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā 

No 26 2006./2007.st.g. studiju programmā iesaistītajiem docētājiem 25 ievēlēšanas vieta ir 

Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošie (96%), tikai viens - lekt. I. Matisovs – ir blakusdarbā 

strādājošais. 

No 26 2007./2008.st.g. studiju programmā iesaistītajiem docētājiem 25 ievēlēšanas vieta ir 

Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošie (96%), tikai viens - asist. J.Munča - ir pieņemta 

darbā uz stundu apmaksu. 

No 26 2008./2009. st.gadā studiju programmā iesaistītajiem docētājiem visiem 26 ievēlēšanas 

vieta ir Daugavpils Universitātē, līdz ar to pamatdarbā strādājošie ir 100% personāla. 

No 24 2009./2010. st.gadā studiju programmā iesaistītajiem docētājiem visiem 24 ievēlēšanas 

vieta ir Daugavpils Universitātē, līdz ar to pamatdarbā strādājošie ir 100% personāla. 

7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas 

kvalitāti. 

Kā galvenās ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē vai būtiski var ietekmēt programmas 

kvalitāti, ir sekojošās: 

pārāk liels kontaktstundu apjoms, kas saskaņā ar DU spēkā esošajiem normatīviem, ir 

jārealizē docētājam, lai izpildītu akadēmisko slodzi – līdz ar to katastrofāli pietrūkst laika 

zinātniskajiem pētījumiem un metodiskajam darbam, uzlabojot studiju kursu kvalitāti vai 

sagatavojot jaunos studiju kursus (izdales un uzskates materiālu sagatavošana, laboratorijas 

darbu praktikumu un aprakstu sagatavošana, mācību līdzekļu veidošana un tml.); patlaban 

minēto darbu docētāji faktiski veic uz savas personīgās dzīves rēķina - t.i. sestdienās, 

svētdienās, svētku dienās vai atvaļinājuma laikā; 

zemākā līmeņa akadēmiskā personāla atalgojums, kas patlaban ir zemāks nekā privātā 

sektorā strādājošo speciālistu atalgojums – līdz ar to pastāv draudi, ka jaunie mācībspēki 

varētu aiziet no DU kā pamatdarba vietas vai aiziet vispār; pēdējā pusgada pieredze rāda, ka 

sameklēt darbam augstskolā asistenta amatā jaunu cilvēku ir ļoti grūti, kā atteikuma iemesls 

tiek minēts tieši zemais atalgojums; 

nepietiekamais svešvalodu zināšanu līmenis. 






2009./2010. studiju gads – izmaiņas nav veiktas

8. FINANSĒŠANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERIĀLAIS 

NODROŠINĀJUMS 

8.1. Studiju programmas finansēšana 

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta līdzekļiem, 

atsevišķos gadījumos paredzot studentam iespēju apgūt studiju programmu arī par maksu. 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” izmaksas vienam studentam 

2006./2007.st.g. gadā ir 881,34 Ls (MK noteikumos Nr.994 no 2001.24.07 paredzētās bāzes izmaksas 

vienam studējošajam 440,67 Ls x koeficients 2 [dabaszinātnes]), 2007./2008.st.g. ir 3230,00 Ls (MK 

noteikumos Nr.994 no 2001.24.07 paredzētās bāzes izmaksas vienam studējošajam 1260,20 Ls x 

koeficients 2,54168 [vides aizsardzība]). Sakarā ar krīzes situāciju valstī vides zinātnes tematiskās 

jomas 2010. gadam noteikto koeficientu Vides aizsardzībā - 1,6; attiecīgi studiju vietas bāze – 937,09 

Ls. Pašnovērtēšanas komisija atzīst, ka pašreiz finansējums mācību materiāli tehniskās bāzes 

uzlabošanai (auditoriju un laboratoriju papildus labiekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, 

modernas pētnieciskās aparatūras iepirkšanai, kartogrāfiskās un grafiskās programmatūras iegādei, 

u.c. pasākumiem) un jaunu, augsti kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un vieslektoru uzaicināšanai 

no ārzemju augstskolām ir tomēr salīdzinoši mazs, tāpēc tiek veikti pasākumi projektu sagatavošanai 

un līdzekļu piesaistei, galvenokārt no ESF. 

2004./2005.st.gadā izmaiņu finansējuma apjomā nav 

2005./2006. st.g. finansējuma apjoms palielinājies atbilstoši valsts noteiktajām studiju vietas bāzes izmaksām 

2006./2007. st.g. finansējuma apjoms palielinājies atbilstoši valsts noteiktajām studiju vietas bāzes izmaksām. 



2009./2010.st.gadā finansējuma apjoms samazinājies par 60% 

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprīkojuma 

atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā 

ar iepriekšējo gadu 

Akadēmisko studiju programmas īpatnība ir saistīta ar ciešu studiju un zinātniski pētnieciskā 

darba integrāciju. No tā izriet virkne specifisku prasību nepieciešamajam materiāli tehniskajam 

nodrošinājumam un telpām, kurās tiek realizēts studiju process. 

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, kursa un bakalaura 

darbu izstrādei akadēmisko studiju programmā imatrikulētie studenti izmanto: 

5 specializētus kabinetus un mācību vai zinātniski pētnieciskas laboratorijas Ekoloģijas 

institūtā un Sistemātiskās bioloģijas institūtā; 

7 Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu; 

2 Fizikas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu; 

2 - 3 labiekārtotas un tehniski aprīkotas auditorijas Izglītības un vadības fakultātē 

(pedagoģiski psiholoģisko kursu un vispārizglītojošo C bloka kursa nodrošināšanai); 

DU DMF Ģeomātikas laboratorijas dator-, INTERNET- un multimediju nodrošinājumu. 

Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar: 

kserokopēšanas tehniku; 

vizuālās prezentācijas tehniku (OHP - projektori jeb kodoskopi, diaprojektori, multimediju 

tehnika); 

videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, audiotehniku; 

datortehniku.

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs INTERNET un lokālā DU tīkla INTRANET 

pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu un telekonferences iespējas. Katedras videofondā ir pāri 

par 180 dažādu zinātnisku, populārzinātnisku ģeogrāfiska satura videofilmu, kuras pastāvīgi tiek 

izmantotas mācību procesā. 

Studiju procesa sekmīgai nodrošināšanai tiek izmantoti arī ASV Vides Aizsardzības aģentūras 

(US Environmental Protection Agency) izveidotās multimediju treniņprogrammas un instrukcijas, kas 

domātas sagatavojot speciālistus vides zinātnē. 

Studiju procesa optimizēšanas un kvalitātes paaugstināšanas nolūkos ir izveidota multimediju 

produktu (CD-ROM) bāze vides zinātnē un ģeogrāfijā, kuru studenti var patstāvīgi izmantot uzziņu 

materiāla iegūšanai, zināšanu papildināšanai un pašpārbaudei. 

Par teicamu uzskatāms studiju procesa nodrošinājums ar kartogrāfisko materiālu - Ģeogrāfijas 

kabineta karšu bibliotēkā ir zinātniskajiem pētījumiem un studiju procesam nepieciešamās 

topogrāfiskās kartes (M 1 : 10 000; 1 : 25 000; 1 : 50 000; 1 : 100 000; 1 : 200 000), Latvijā un 

ārzemēs izdotie ģeogrāfiskie atlantu komplekti, kuru skaits ļauj tos izmantot nodarbību laikā katram 

studentam. 

Par teicamu uzskatāma situācija ar ģeogrāfiskā satura periodiku: Ģeogrāfijas kabineta 

bibliotēkā ir pieejami žurnāla National Geographic (angļu val.) visi numuri sākot ar 1972. gadu un 

beidzot ar 2007. gadu. 

Neskatoties uz uzskaitītajām pozitīvajām iezīmēm, ir arī virkne trūkumu, kuru novēršanai, 

pirmām kārtām, būtu nepieciešams 

Ģeomātikas laboratoriju aprīkot ar multimediju projektoru, lai studiju procesa kvalitātes 

uzlabošanas nolūkos lekcijās varētu plaši izmantot arī daudzos esošos CD-ROM 

multimediju produktus un PowerPoint tehnikā sagatavotos studiju materiālus; 

modernizēt Vides ķīmijas laboratoriju, kurā studējošie varētu veikt kursa darbu, bakalaura 

darbu vai citu pētījumu izstrādi mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī; 

palielināt studiju programmas realizācijai atvēlēto telpu skaitu, jo pieaugot studentu 

skaitam un paralēli realizējot maģistra studiju programmu „Vides plānošana”, ir ļoti 

problemātiski nodrošināt pilna laika studējošos ar nepieciešamo auditoriju un laboratoriju 

platību. 

Lai atrisinātu pēdējo no minētajām problēmām, katedras vadītājs ir vairākkārtīgi griezies ar 

rakstiskiem iesniegumiem pie DU vadības, taču pagaidām jautājums joprojām vēl nav izlemts 

pozitīvi. 

Realizējamās akadēmiskās bakalaura studiju programmas īpatnība ir studiju un zinātniski 

pētnieciskā darba cieša saistība un to integrācija. No tā izriet virkne specifisku prasību 

nepieciešamajam materiāli tehniskajam nodrošinājumam un telpām, kurās tiek realizēts studiju 

process. Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, studiju darbu, 

bakalaura darbu un maģistra darbu izstrādei, kā arī jaunāko informācijas tehnoloģiju un pētniecisko 

metožu aprobācijai un integrācijai studiju procesā, katedrā ir izveidotas divas zinātniskās laboratorijas 

– Ģeomātikas laboratorija un Vides ķīmijas laboratorija. 

Ģeomātikas laboratorijas mērķis ir Daugavpils Universitātes zinātniskā potenciāla efektīva 

izmantošana zinātnisko un lietišķo pētījumu veikšanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai 

ģeomātikas apakšnozarēs (ĢIS, kartogrāfija, GPS, tālizpēte u.c.), tās pamatuzdevumi ir: 

studējošo un docētāju zinātniski-pētnieciskā darba metodoloģiskā un materiāli-tehniskā 

nodrošināšana ar mūsdienīgām ģeomātikas tehnoloģijām, metodēm un paņēmieniem, 

ģeogrāfisko informācijas sistēmu, ģeotelpiskās analīzes metožu, globālās pozicionēšanas 

sistēmu un tālizpētes izmantošana zinātniskajos un lietišķajos pētījumos, tai skaitā 

kartogrāfijā, vides pārvaldībā un dabas aizsardzībā, kosmisko un aerofoto uzņēmumu 

dešifrēšanā, attīstības un teritorijas plānošanā;

jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešana studiju procesā, integrējot ģeomātikas 

apakšnozaru elementus esošajās studiju programmās; 

laboratorijas pētījumu rezultātu publikācija un izplatīšana, piedalīšanās zinātniskās 

konferencēs un to organizēšana; 

efektīvas DU sadarbības nodrošināšana ar citām Latvijas un ārzemju augstskolām, 

pētnieciskām organizācijām un uzņēmumiem ģeomātikas jomā; 

lietišķās ģeogrāfijas un ģeomātikas apakšnozaru studiju kursu praktiska realizācija. 

Ģeomātikas laboratorija ir apgādāta ar 16 darba stacijām, 1 grafisko darba staciju un 1 lokālā 

tīkla serveri, nepieciešamajām grafiskajām ievadiekārtām (skeneri) un izvadiekārtām (augstas 

kvalitātes lāzerdrukas un tintes printeriem un lielformāta izdrukas iekārtu - ploteri). 

Ģeomātikas laboratorija DU studentiem un docētājiem un palīgpersonālam nodrošina 

pastāvīgu INTERNET un lokālā DU tīkla INTRANET pieslēgumu, kā arī iespēja izmantot 

telekonferences iespējas. Laboratorijā ir nodrošināta iespēja uz visām darbstacijām strādāt ar pasaulē 

izplatītāko ĢIS programmatūru - ESRI ArcGIS saimes produktiem ArcView 9.1, ArcGIS Spatial 

Analyst 9.1., ArcGIS 3D Analyst 9.1, ArcHydro, kuras ļauj veikt sarežģītas ģeotelpiskās analīzes 

(piemēram, augsnes vai gruntsūdeņu piesārņojuma teritoriālā sadalījuma noteikšana, aizsargājamo 

biotopu, augu un dzīvnieku sugu izvietojuma kartēšanu un izvietojumu noteicošo faktoru (HSI jeb 

habitat suitability index noteikšana), reljefa trīsdimensiju modeļu veidošana, noteces modelēšana 

u.c.). 

Ģeomātikas laboratorijas rīcībā ir arī augstas precizitātes klases globālās pozicionēšanas 

sistēmas iekārtas THALES MobileMapper CE komplektā ar programmatūru ArcPad 7.0, kas ļauj ātri 

un ar augstu precizitāti (± 2 m tiešsaistes režīmā, ± 0,5 m datu pēcapstrādes režīmā) fiksēt un uzkrāt 

ģeogrāfisko informāciju (augu un dzīvnieku atradņu, pētījumu punktu, paraugu ievākšanas vietu, kā 

arī citu objektu novietojums un koordinātas), nekavējoties izmantot uzkrāto informāciju vai to 

eksportēt ĢIS vidē datu tālākai apstrādei. 

Vides ķīmijas laboratorijas mērķis ir DU zinātniskā potenciāla efektīva izmantošana 

zinātniski-pētniecisko problēmu risināšanai un izglītības līmeņa paaugstināšanai hidroķīmijā, augsnes 

zinātnē, vides ķīmijā un monitoringā un ar tām saistīto dabaszinātņu nozarēs. Laboratorijas 

pamatuzdevumi ir: 

studējošo un docētāju zinātniski-pētnieciskā darba metodoloģiskā un materiāli-tehniskā 

nodrošināšana ar mūsdienīgu pētniecisko aparatūru, metodēm un paņēmieniem vides 

ķīmijā, 

pētniecisko darbu koordinēšana un realizācija vides ķīmijā un ar to saistīto dabaszinātņu 

nozarēs; 

jaunu mācību tehnoloģiju ieviešana studiju procesā; 

laboratorijas pētījumu rezultātu publikācija un izplatīšana, piedalīšanās zinātniskās 

konferencēs un to organizēšana; 

efektīvas DU sadarbības nodrošināšana ar citām Latvijas un ārzemju augstskolām, 

pētnieciskām organizācijām un uzņēmumiem ģeomātikas jomā. 

Vides ķīmijas laboratorija ir apgādāta ar hromatogrāfiskās analīzes kompleksu, kas ietver sevī 

vienu no Latvijā pašlaik modernākajām gāzu hromatogrāfijas- masspektrometrijas (GH/MS) 

sistēmām „Shimadzu GC-2010”, šķidrumu hromatogrāfijas sistēmu „Shimadzu Prominence HPLC- 

20”, datorizētu hromatogrāfiskās analīzes kompleksa vadības un datu apstrādes sistēmu. Laboratorija 

ir apgādāta arī ar spektrofotometrijas iekārtām CECIL CE 1021 un LaMotte SMART2 ūdeņu un 

augsnes biogēnu analīzēm, bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP) noteikšanas iekārtu BOD (biological 

oxygen demand) YSI Benchtop Meter MODEL 5000. Minētās iekārtas ļauj veikt pētījumus saskaņā 

ar ISO metodēm. 

2005./2006. st.gadā studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana (zinātniskās 

aparatūras, aprīkojumu un biroja tehnikas iegāde) veikta par summu 59 136,48 LVL, no tiem tikai 

1468,27 LVL jeb 2,5% bija valsts budžeta dotācija, pārējo summu veido projektu piešķirtie līdzekļi 

un līgumdarbu izpildes gaitā iegūtais finansējums.

Studiju programmas zinātniski – pētnieciskā bāze 2006./2007. st. gada pamatā tika uzlabota un 

papildināta, pateicoties starptautiskiem fondiem (LIFE-Nature), kā arī piesaistot citus finansējuma 

avotus (skat. 12.pielikumu). Pateicoties ESF projekta „Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa 

kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” (ESF Projekts Nr. 

2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065) un Valsts pētījumu programmas „Klimata 

maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” realizācijai tika iegūti līdzekļi, par kuriem tika iegādāta 

moderna un dārga zinātniskā mēraparatūra un programmnodrošinājums (hidroakustisko pētījumu 

sistēma „BIOSONICS DT-X”; programmatūra plūdu un palu modelēšanai MikeFLOOD; plūsmas 

injekcijas analīzes iekārta ar spektrofotometrisko detektēšanu). Kopumā aizvadītajā gadā iegādāts 

aprīkojums un zinātniskā aparatūra par 46 685,88 LVL. 

Studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana (zinātniskās aparatūras, aprīkojumu 

un biroja tehnikas iegāde) veikta par summu 46 685,88 LVL, no tiem tikai 3969,29 LVL jeb 8,5% 

bija valsts budžeta dotācija, pārējo summu veido projektu piešķirtie līdzekļi un līgumdarbu izpildes 

gaitā iegūtais finansējums. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu ir palielinājies valsts budžeta 

dotācijas apjoms. 

Studiju programmas zinātniski – pētnieciskā bāze 2007./2008. st. gada papildināta tikai par 

summu 3262,18 LVL, Vides ķīmijas laboratorijā iegādājoties FID detektoru ar kontrolieri gāzu 

hromatogrāfam Shimadzu GC-2010, kā arī lauka darbiem nepieciešamās iekārtas - analogo 

klinometru „AngleLEVEL II” precīzai nogāžu krituma leņķu mērīšanai un spārniņu tipa 

EIJKELKAMP bīdes pretestības testeri drupiežu fizikālo raksturlielumu mērījumiem līdz 2,5 kg cm-2 

jeb 250 kPa (mērījumu precizitāte ±0,05 kg cm-2). (12. pielikums) 

Studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana veikta tikai par summu 3262,18 

LVL, liela daļa no valsts budžeta dotācijas piešķirtajiem līdzekļiem studiju gada ietvaros netika 

apgūti iepirkuma procedūras birokrātisko šķēršļu dēļ. 

2008./2009. st.gadā studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana netika veikta. 

Studiju programmas zinātniski – pētnieciskā bāze 2008./2009. st. gada netika papildināta. 

2009./2010. st.gadā studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana netika veikta. 

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. 

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 

DU Bibliotēkas lasītavās un specializētajās nodaļās ir pieejamas vairāk nekā 343 500 vienības 

grāmatu un vairāk nekā 25 300 eksemplāri žurnālu. Dabaszinātņu abonementā un lasītavā ir 

pieejamas vairāk nekā 38 770 grāmatas. Pēdējos gados ir atrisinātas problēmas ar specializētās 

ārzemēs izdotās literatūras iegādi vides zinātnē, ģeomātikā, ekoloģijā un vides likumdošanā, tāpēc 

programma ar katru gadu meklē iespējas jaunu ārvalstīs (Rietumeiropā, ASV izdoto) grāmatu un 

periodisko izdevumu iegādei. Aizvadītajā studiju gadā ir iegādātas 16 jaunas zinātniskās un mācību 

literatūras vienības (sarakstu skat. 13.pielikumā), kas salīdzinot ar iepriekšējiem studiju gadiem ir 

ievērojami mazāk. 

2004./2005. st.g. bibliotēka ir papildināta ar 18 bibliogrāfiskajam vienībām studiju programmā 

profilējošas zinātņu nozarē 


profilējošas zinātņu nozarēs 


profilējošas zinātņu nozarēs par kopējo summu 1748,80 LVL 


profilējošas zinātņu nozarēs par kopējo summu 529,83 LVL, pie kam 5 vienības par summu 200,12 

LVL iegādātas par katedras docētāju personīgajiem līdzekļiem. 

Vienlaicīgi viens no risinājumiem informatīvā nodrošinājuma uzlabošanai ir arī mācībspēku 

personīgajās bibliotēkās pieejamās mūsdienu literatūras izmantošana studiju procesā un iespēja

izmantot elektronisko sistēmu „Alise“, kurai ir pieslēgta DU bibliotēka un caur kuru ir iespēja 

darboties ar LU u.c. nozīmīgāko zinātnisko bibliotēku katalogiem un vēlāk - atsevišķi pasūtīt 

grāmatas. Paralēli tam, studentiem ir iespējas rast nepieciešamos akadēmiskos resursus un vajadzīgo 

informāciju arī izmantojot WWW vispasaules tīmekli jeb INTERNET. Pateicoties akadēmisko 

studiju programmā iesaistīto mācībspēku iniciatīvai, ir izveidots INTERNET resursu (mājas lapas, 

virtuālās bibliotēkas un apmācošās programmas u.c.) elektroniskais katalogs par vides zinātnes, 

ģeogrāfijas, GIS, bioloģijas u.c. svarīgāko studiju kursu tematisko sadaļu jautājumiem. 

Mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantota arī mūsdienīga mācību un zinātniskā literatūra, 

kas atrodas Sistemātiskās bioloģijas institūta, Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, Ekoloģijas institūta 

un citu struktūrvienību rīcībā. 

Studiju programmā imatrikulētajiem studentiem un visiem interesentiem ir iespējams iepazīties 

un apgūt jaunākās atziņas vides zinātnes jomām, kā arī modernās metodikas vides stāvokļa 

novērtēšanā, ietekmes uz vidi riska pakāpes noteikšanā un monitoringā, pateicoties ASV Vides 

Aizsardzības Aģentūras (US Environmental Protection Agency) dāvinājumam – pāri par 860 

bibliogrāfiskām vienībām attiecīgajos jautājumos, kā arī 12 multimediju treniņprogrammām. 

2008./2009. st.gadā bibliotēka līdzekļu trūkuma dēļ nav papildināta 

2009./2010. st.gadā bibliotēka līdzekļu trūkuma dēļ nav papildināta 

9. ĀRĒJIE SAKARI 

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes 

kontekstā 

Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā tiek 

realizēta, studiju programmas docētājiem iesaistoties līgumdarbos, kas saistīti ar vietējo pašvaldību 

teritoriālās plānošanas jautājumu risināšanu un tiekoties ar attiecīgo pašvaldību atbildīgajām 

amatpersonām. Sarunās un diskusijās ar viņiem tiek skarti arī studiju programmas satura un kvalitātes 

jautājumi, kas saistīti ar darba devēju absolventiem izvirzāmajām prasībām un nodarbinātības 

veicināšanu. 

Viens no šādiem virzieniem ir ģeomātikas (ĢIS, kartogrāfija, ievads zemes tālizpētē) kursu 

integrēšana programmā. Turklāt nepieciešamību attīstīt izglītību ģeomātikas jomā nosaka apstāklis, 

ka ĢIS tehnoloģiju un rīku pielietojums valsts institūcijās un privātuzņēmumos strauji aug, un tā 

rezultātā tikpat strauji pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem šajā nozarē, kuri labi 

pārzina telpiskās analīzes metodes un iespējas. Tādejādi atbilstošās zināšanas un prasmes apguvušie 

Daugavpils Universitātes absolventi būs labāk sagatavoti darba tirgum un to nodarbināmība un 

konkurētspēja būs augstāka. Tas tieši sasaucas ar Boloņas deklarācijas pamatnostādnēm. 

Vienlaicīgi saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes 

kontekstā tiek uzturēta arī pateicoties profesionālās maģistra studiju programmas „Vides plānošana” 

realizācijai DU DMF. Liela daļa šīs programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku ir dažādās 

tautsaimniecības nozarēs (plānošana, pārvaldība, vides projektu realizācija, vides apsaimniekošana un 

pārvaldība u.c.) un institūcijās strādājoši profesionāļi un atzīti eksperti savās nozarēs. Sarunās ar 

viņiem tiek apspriestas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas topošajiem dabas aizsardzības un 

vides pārvaldības speciālistiem. Vienlaicīgi tiek iezīmēti studiju programmas satura uzlabošanas 

virzieni, kuri ļaus uzlabot studiju programmu atbilstoši darba devēju prasībām. Tādejādi, programmā 

tiek nodrošināts viens no galvenajiem reģionālās attīstības politikas pamatprincipiem – partnerība. 

2004./2005. – izmaiņas nav veiktas 





2009./2010. – izmaiņas nav veiktas

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” realizācijā DU Ekoloģijas 

institūts, Sistemātiskās bioloģijas institūts un Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra sadarbojas ar daudzām 

DU struktūrvienībām, kas palīdz nodrošināt mācību satura un zinātnisko pētījumu realizēšanu. 

Veiksmīgi sadarbības partneri akadēmisko studiju programmā ir arī citās Latvijas augstskolās, 

valsts iestādēs un nevalstiskās organizācijās. Sadarbība ar radniecīgām programmām Latvijas 

Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē veicina pieredzes apmaiņu, līdzdalību kopīgās 

konferencēs, ekspedīcijās u.c. projektos. Sadarbības rezultātā tiek saskaņots studiju programmas 

saturs ar Latvijas Universitāti. Studiju programmas realizēšanā un attīstībā sadarbība notiek: 

ar Latvijas Universitātes ĢZZF fakultāti tiek saskaņota bakalaura studiju programma 

“Vides zinātne”, notiek kopīgas ekspedīcijas u.c. projekti; 

sadarbībā ar Eksperimentālās ģeomorfoloģijas laboratoriju Leuvenas universitātē, Beļģijā 

un Vides datu centru studiju programmas realizēšanā iesaistītie docētāji piedalās kopīgās 

ekspedīcijās un gatavo zinātniskās publikācijas; 

ar Daugavpils pilsētas Domi un Daugavpils rajona padomi – līgumdarbi, projekti. 

Paplašinās akadēmisko studiju programmu sadarbība arī ar ārvalstu mācību un zinātniski - 

pētnieciskajām iestādēm. Mācībspēki sarakstās, apmainās ar informāciju, atsevišķos gadījumos – veic 

kopīgus pētījumus ar vairāku pasaules valstu zinātniekiem. Daži mācībspēki ir starptautisku 

zinātnisko organizāciju biedri. Studiju programmai veiksmīgākā sadarbība, kas ietver pieredzes 

apmaiņas braucienus, līdzdalību konferencēs, kopīgos pētījumos pašlaik ir izveidojusies ar: 

• ar Parīzes Pjēra un Marijas Kirī 6.universitāti, 

• ar Rietumanglijas universitāti TEMPUS programmas ietvaros par tēmu 

“Datoru un multimediju tehnoloăijas pielietošana izglītībā” (prof. A. Škute), 

• ar Fehtas augstskolu (Vācija) un Groningenes augstskolu (Nīderlande) 

“Gemeisames Europaisches Projekt” Nr.Phare - SJEP-12391- 97 ietvaros (prof. A. 

Škute), 

• ar Bāsas universitāti (Anglija) “Latvijas tālmācības stratēģijas izstrāde” (prof. A.Škute), 

• Japānas starptautiskās sadarbības aģentūra (JICA) - kopīga Lubānas mitraines 

integrēta apsaimniekošanas plāna izstrāde (prof. A. Škute - direktors), 

• ar Kembridžas universitātes Zooloģijas katedru (prof. A. Škute stažējās 2 mēnešus 1998.g.). 

2006./2007. studiju gadā Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras docētāji lekt. S.Rutkovska un doc. 

J.Kirilova augstskolu pasniedzēju ERASMUS apmaiņas programmā ir lasījušas lekcijas Šauļu 

Universitātē, Lietuvā. 

Tiek strādāts pie sadarbības līgumu noslēgšanas ar vairākām ārvalstu universitātēm un 

zinātniski pētnieciskiem institūtiem. 






Nav. 

9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs 

Jāatzīst, ka ABSP „Vides zinātne” studentu interese par ERASMUS un citu apmaiņas 

programmu piedāvātajām iespējām studēt ārzemēs ir izteikti zema. Noskaidrots, ka viens no šādas 

attieksmes galvenajiem cēloņiem ir studentu sliktās svešvalodas zināšanas. 

2006./2007.studiju gadā viena ABSP „Vides zinātne” 2. studiju gada studente V. Kozlovska visu 

pavasara semestri studēja Polijā Szkola Glowna Gospodarstwa Wiejkiego w Warszawie (Varšavas 

lauksaimniecības universitāte). 

2007./2008.studiju gadā divi ABSP „Vides zinātne” 2. studiju gada studenti J. Uļjans un A. Barkāns 

visu pavasara semestri studēja Spānijā, Murcijas universitātē. 

2008./2009. studiju gadā ERASMUS studentu apmaiņas programmas ietvaros ABSP „Vides zinātne” 

2.s.t gada studenti J. Kotāns un A. Ustilovskis pavasara semestri studēja Varšavas lauksaimniecības 

universitātē (Polija). 

2009./2010. studiju gadā ERASMUS studentu apmaiņas programmas ietvaros ABSP „Vides zinātne” 

2.s.t gada studenti R. Bleiders un K. Tēts pavasara semestri studēja Varšavas lauksaimniecības 

universitātē (Polija). 

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā 

2006./2007. studiju gadā ABSP „Vides zinātne” studējuši atsevišķus kursu ERASMUS programmas 

ietvaros 2 studenti no Murcijas universitātes, Spānija. 


ietvaros 4 studenti: 

Darius Paštuolis (Siaulai University, LITHUANIA), 

Aurimas Serva (Siaulai University, LITHUANIA), 

Maria Jesus Madrid Jimenez (Murcia University, SPAIN), 

Ramon DePrado Sanchez (Murcia University, SPAIN) 

2008./2009. studiju gadā ERASMUS studentu apmaiņas programmas ietvaros ABSP „Vides 

zinātne” nav studējuši studenti no ārvalstīm. 


ietvaros 2 studenti no Murcijas universitātes, Spānija un viens no Šauļu universitātes.

1.PIELIKUMS 

APSTIPRINĀTS 

DMF Domes sēdē 

2004.gada 13.aprīlī, protokols Nr. 3 

Grozījumi apstiprināti 


2005.gada 21.jūnijā, protokols Nr. 7 






2007.gada 24.maijā, protokols Nr. 5 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” (programmas kods 43850) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 3 gadi 

pilna laika pamatstudijas 

2005./2006. STUDIJU GADS, 2006./2007. STUDIJU GADS, 2007./2008. STUDIJU GADS, 2008./2009. STUDIJU GADS 

Sadale pa Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 

Nr. Kursu nosaukumi semestriem kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 

p.k. Eksā- Ies- dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

meni kaites kopējais lekcijas lab.darbi 

pr. darbi 

semināri lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

A daļa [kred: 13] 

1. Ievads vides zinātnē 1 3 48 32 8 8 2 1 

2. Bioloģijas pamati* 1 3 48 32 16 - 2 1 

3. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 - 16 2 1 

4. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija* 1 4 64 32 16 16 2 2 

B daļa [vismaz kred: 8] 

1. Vispārīgā fizika 1 2 32 16 16 - 1 1 

2. Fiziskās ģeogrāfijas pamati 1 2 32 16 8 8 1 1 

3. Vispārīgā ģeoloģija* 1 3 48 32 16 - 2 1 

4. Nozares svešvaloda 1 2 32 - 32 - - 2 

C daļa [vismaz kred: 2] 

1. Latvijas kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 

2. Pasaules kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 

3. Reliģiju vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 


1. Cilvēka ģeogrāfija 2 4 64 48 16 - 3 1 

2. Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem* 2 3 48 32 8 8 2 1 

3. Organiskā ķīmija* 2 3 48 32 8 8 2 1 

4. Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā izpēte difer.iesk. 2 2 112 16 96 - 14 d. 


1. Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 2 3 48 16 32 - 1 2 

2. Kartogrāfija* 2 3 54 32 16 - 2 1 

3. Ģeomorfoloģija* 2 3 48 32 16 - 2 1 

4. Hidroekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1 

5. Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs 2 2 32 16 16 - 1 1 

C daļa [kred: 0] 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 


1. Augsnes zinātne 3 2 32 16 16 - 1 1 

2. Pasaules reģionālā ģeogrāfija 3 3 48 32 - 16 2 1 

3. Ievads vides ķīmijā* 


3 4 64 32 32 - 2 1 

1. Dabas aizsardzība 3 2 32 16 - 16 1 1 

2. Bioģeogrāfija 3 2 32 16 8 8 1 1 

3. Ievads Zemes tālizpētē 3 2 32 16 16 - 1 1 

4. Ainavu zinātne 3 2 32 16 16 - 2 1 

5. Mikrobioloģija* 


3 2 32 16 16 - 1 1 

1. Filozofijas pamati 


3 2 32 32 - - 2 - 

1. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas* 4 4 64 16 48 - 1 2 

2. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) aizstāv. 4 1 16 - 16 - aizstāv. 

3. Lauka kurss vides zinātnē: vides monitorings 


difer.iesk. 4 2 112 16 96 - 14 d. 

1. Atkritumu apsaimniekošana 4 2 32 16 16 - 1 1 

2. Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 4 3 48 32 8 8 2 1 

3. Hidroloģija 4 3 48 32 8 8 2 1 

4. Lauksaimniecības ekoloģija 


4 2 32 16 - 16 1 1 

1. Ētika 4 2 32 32 - - 2 - 

2. Estētika 


4 2 32 32 - - 2 - 

1. Vides piesārņojums un tā analīzes metodes 5 4 64 32 16 16 2 2 

2. Vides tiesības un likumdošana 5 2 48 32 16 - 2 1 

3. Vides politika un pārvalde 5 3 48 32 16 - 2 1 

4. Dabas resursu izmantošanas stratēģija 5 3 48 32 - 16 2 1 

5. Lauka kurss vides zinātnē: vides pārvaldība un 

aizsargājamās dabas teritorijas 

difer.iesk. 5 1 48 8 40 - 6 d. 

6. Bakalaura darbs vides zinātnē 


priekšaizstāvēšana 

1 6 - 6 - 

priekšaizstā 

-vēšana 

1. Latvijas ģeogrāfija* 5 4 64 32 16 16 2 2 

2. Bioloģiskā daudzveidība 5 2 32 16 16 - 1 1 

3. Vides ģeogrāfijas pamati 5 3 48 32 8 8 2 1 

4. Plānošanas pamati 



5 2 32 16 8 8 1 1 

1. Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze 6 3 48 16 32 - 2 1 

2. Ekotoksikoloģija* 6 3 48 32 16 - 2 1 



aizstāv. 6 9 26 - 26 - aizstāv. 

1. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 6 2 32 16 - 16 1 1 

2. Vides ētika un filozofija 6 2 32 16 - 16 1 1 

3. Mežu tipoloģija 


6 2 32 16 - 16 1 1 

KOPĀ kred: 124 

* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” (programmas kods 43850) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 3 gadi 

pilna laika pamatstudijas 

2009./2010. STUDIJU GADS 

APSTIPRINĀTS 


2004.gada 13.aprīlī, protokols Nr. 3 









2007.gada 24.maijā, protokols Nr. 5 







meni kaites kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Ievads Vides zinātnē 1 3 4 4864 32 8 16 8 16 2 12 

2. Vides bioloģijas pamati 1 3 48 32 16 - 2 1 

3. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 - 16 2 1 

4. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 4 64 32 16 16 2 2 


1. Fiziskās ģeogrāfijas pamati 1 3 48 16 8 8 1 1 

2. Vispārīgā ģeoloģija 1 34 4864 32 1632 - 2 1 


4. Nozares svešvaloda 1 2 32 - 32 - - 2 



2. Angļu valoda 1 2 32 - 32 - - 2 

1. Latvijas kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 

2. Pasaules kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 

3. Reliģiju vēsture 1 2 32 32 - - 2 - 

lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Cilvēka ģeogrāfija 2 4 64 48 16 - 3 1 

2. Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem 2 3 48 32 8 8 2 1 

3. Organiskā ķīmija 2 3 48 32 8 8 2 1 

4. Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā izpēte difer.iesk. 

2 

2 112 16 96 - 14 d. 


1. Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 2 3 48 16 32 - 1 2 

2. Kartogrāfija 2 3 54 32 16 - 2 1 

3. Ģeomorfoloģija 2 3 48 32 16 - 2 1 

4. Hidroekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1 

5. Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs 2 2 32 16 16 - 1 1 


lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Augsnes zinātne 3 2 32 16 16 - 1 1 

2. Pasaules reģionālā ģeogrāfija 3 3 48 32 - 16 2 1 

3. Ievads Vides ķīmijā 3 4 64 32 32 - 2 1 


1. Dabas aizsardzība 3 2 32 16 - 16 1 1 

2. Bioģeogrāfija 3 2 32 16 8 8 1 1 

3. Ievads Zemes tālizpētē 3 2 32 16 16 - 1 1 

4. Ainavu zinātne 3 2 32 16 16 - 2 1 

5. Mikrobioloģija 3 2 32 16 16 - 1 1 


1. Filozofijas pamati 3 2 32 32 - - 2 - 

2. Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un prakse 3 2 32 16 - 16 1 1 

lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 4 4 64 16 48 - 1 2 

2. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) aizstāv. 4 1 16 - 16 - aizstāv. 

3. Lauka kurss vides zinātnē: vides monitorings difer.iesk. 

4 

2 112 16 96 - 14 d. 


1. Atkritumu apsaimniekošana 4 2 32 16 16 - 1 1 

2. Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 4 3 48 32 8 8 2 1 

3. Hidroloģija 4 3 48 32 8 8 2 1 

4. Lauksaimniecības ekoloģija 4 2 32 16 - 16 1 1 


1. Ētika 4 2 32 32 - - 2 - 

1. Vides ētika un filozofija 4 2 32 32 - - 2 - 

2. Estētika 4 2 32 32 - - 2 - 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem.




meni kaites kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Vides piesārņojums un tā analīzes metodes 5 4 64 32 16 16 2 2 

2. Vides tiesības un likumdošana 5 2 48 32 16 - 2 1 

3. Vides politika un pārvalde 5 3 48 32 16 - 2 1 

4. Dabas resursu izmantošanas stratēģija 5 3 48 32 - 16 2 1 

5. Lauka kurss vides zinātnē: vides pārvaldība un difer.iesk. 1 48 8 40 - 6 d. 

aizsargājamās dabas teritorijas 

5 


priekšaizst 

ā-vēšana 

1 6 - 6 - 

priekšaizs 

tā-vēšana 


1. Latvijas ģeogrāfija 5 4 64 32 16 16 2 2 

2. Bioloģiskā daudzveidība 5 2 32 16 16 - 1 1 

3. Ģeotelpiskās analīzes metodes vides zinātnē 5 2 32 16 16 - 1 1 

3. Vides ģeogrāfijas pamati 5 3 48 32 8 8 2 1 

4. Plānošanas pamati 5 2 32 16 8 8 1 1 


lekc. lab. 

d. 

sem. 


1. Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze 6 3 48 16 32 - 2 1 

2. Ekotoksikoloģija 6 3 48 32 16 - 2 1 

3. Bakalaura darbs vides zinātnē aizstāv. 6 9 26 - 26 - aizstāv. 


1. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 6 2 32 16 - 16 1 1 

2. Vides ekonomika 6 2 32 16 - 16 1 1 

2. Vides ētika un filozofija 6 2 32 16 - 16 1 1 

3. Mežu tipoloģija 6 2 32 16 - 16 1 1 

KOPĀ kred: 124 


* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.:atcelts 2010. g.

2.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” 

akadēmiskā personāla un studējošo piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, 

kongresos, simpozijos laikā no 2004. līdz 2010. gadam 

Starptautiskās zinātniskās konferences, kongresi un simpoziji 

2010. gads: 60 ziņojumi 20 konferencēs 

Konferences nosaukums 

Pilsēta, valsts, norises 

datumi 

Dalībnieku 

vārds, uzvārds 

Ziņojuma nosaukums 

18 th European Biomass Lyon, FRANCE, 03– Osipovs S. Application of retention indices 

Conference and Exhibition 07.03.2010. 

for identifying tar compounds 

Sviridov Readings-2010 Minsk, BELARUS A.I.Puchkin, A potential fluorescent sensors for 

06-09.04.2010 I.D.Ivanova, Co (II), Ni (II), Cu (II) based on 

E.M.Kirilova benzanthronylamidine 

chromophor 

Актуальные проблемы Sanktpēterburga, Gorskis M. О новой образовательной среде 

химического и 

KRIEVIJA 

для обучения химии 

естественнонаучного 

образования. 

07.-10.04.2010 

5 th International Symposium on Lublin, POLAND, 19– Soms J. Development and Morphology of 

Gully Erosion „Human Impact on 25.04. 2010. 

Gullies in the River Daugava 

Gully Erosion” 

Valley, South-Eastern Latvia 

European Geosciences Union Vienna, AUSTRIA, 02 Soms J. Quantifying suspended sediment, 

General Assembly 2010 – 07.05.2010. 

solutes and nutrients supply from 

small gully catchments under 

different runoff formation 

scenarios: a case study in SE 

Latvia 

International conference Ohrid, REPUBLIC OF Paidere J., Winter flood in the Daugava 

BALWOIS 2010 (Water MACEDONIA, 25 –26. Gruberts D., River and its floodplain lakes 

Observation and Information 05.2010. 

Škute A., (Latvia) - a possible scenario in 

System for Decision support) 

Druvietis I., 

Škute R. 

climate change context 

Škute N., Genetical variation in population 

Brakovska A. of Bosmina crasscornis of some 

lakes in Latvia 

Deksne R., Škute Effects of climate change on 

A., Gruberts D., zooplankton community structure 

Linužs A. of the Middle Daugava over the 

last 50 years 

4 th Conference of European Pond Erkner, GERMANY, Pupiņa A., Characteristics of ponds of 

Conservation Network 

31.05.2010.-04.06.2010. Pupiņš M. Bombina bombina (Amphibia: 

Anura: Archaeobatrachia: 

Bombinatoridae) on the north 

edge of its distribution in Latvia 

Pupiņš M., Characteristics of water biotopes 

Pupiņa A. of Emys orbicularis (Reptilia: 

Testudines: Emydidae) and role of 

ponds on the north edge of its 

distribution in Latvia 

Advanced Science in Organic Miskhor, UKRAINE E. M. Kirilova, Synthesis and study of new 

Chemistry 

21-25.06.2010 S. V. Belyakov, amidino derivatives of 

I. D. Ivanova benzanthrone. 

Molecular Membrane and Minsk, BELARUS G.P. Gorbenko, Fluorimetric determination of 

Cellular Bases of Biosystem 23-25.06.2010 V.M. Trusova, lysozyme amyloid fibrils with a 

Functionality 

E.M. Kirilova, 

G.K. Kirilov, 

I. Kalnina 

new benzanthrone dye 

FEBS 35 th Congress “Molecules Goteborg, SWEDEN Kalnina I, Correlation of the changes of

of Live” 26.06 – 01.07.2010 

GI-Forum 2010 Salzburg, AUSTRIA, 

04-11.07.2010 

10 th European Conference on 

Research in Chemistry Education 

(ECRICE) 

XXIII Conference-Expedition of 

the Baltic Botanists 

XII International Workshop on 

Luminescence and Laser Physics 

Krakova, POLIJA 

04-07.07.2010 

Haapsalu, ESTONIA, 

19 – 22.07. 2010. 

Khuzhir, RUSSIA, 26- 

31.07. 2010 

Kirilova E., 

Zvagule T., 

Kirilov K., 

Kurjane N. 

blood plasma albumin and Tlymphocytes 

phenotype to tumor 

stage in gastrointestinal pacients 

Lazdāns D. Establish distribution of Scolytus 

ratzeburgi Janson, 1856 

(Coleoptera: Curculionidae, 

Scolytinae) in the Nature Park 

„Daugavas loki” (Latvia) using 

Gorskis M., 

Rutkovska S., 

Novicka I., 

Pučka I., Evarts- 

Bunders P. 

Evarts-Bunders 

P., Evarte- 

Bundere G. 

E. M.Kirilova, 

S.V. Belyakov, 

G.K. Kirilov 

Pupiņš M., 

GIS tools 

New Educational Environment to 

Realize e-Learning in Chemistry 

Spatial distribution of separate 

widely spread invasive plant 

species in Daugavpils (Latvia). 

Infraspecific taxa of cultivated 

large-leaved lime (Tilia 

platyphyllos Scop.) in Latvia 

Laser-induced luminescence of 

new benzanthrone luminophores 

(LLPh-2010) 

X Ogolnopolska Konferencja Krakow, POLAND, 27- 

The data on breeding of Emys 

Herpetologiczna 

28.09.2010. 

Pupiņa A. orbicularis in Latvia 

Pupiņa A., The parameters of environment of 

Pupiņš M. Bombina bombina vocalizing 

microbiotopes on the north edge 

of its distribution in Latvia 

Pupiņš M., Amphibians and reptiles of 

Pupiņa A., Daugavpils city territory (Latvia, 

Rimicāns A. Latgale) 

Pupiņa A., Preliminary estimation of creation 

Ivanova T., of new Nature 2000 territory 

Pupiņš M. (Demene, Daugavpils district) for 

the preservation of Bombina 

bombina in Latvia 

Litvinceva J., The role of information about 

Pupiņš M., herpetofauna as a model group in 

Pupiņa A. the environmental planning in 

Daugavpils city 

Modern problems of aquatic St. Petersburg, RUSSIA, Paidere J. Zooplankton communities and 

ecology. IV International 11 –15.10.2010 

distribution during 2009 summer 

Scientific Conference to 

in the deep priority salmonid lakes 

commemorate Professor G.G. 

of the East Latvia 

Winberg Paidere J. Seasonal variability zooplankton 

communities as an indicator of the 

environmental changes in the 

largest floodplain lakes of the 

River Daugava (2005 – 2008), 

Latvia 

Brakovska A., Genetical biodiversity of 

Škute N. Daphnia cuculata in deepest 

lakes of east Latvia 

4 th International Conference Moscow, RUSSIA, 18- Pupiņa A., Estimation of structure of fodder 

“Invertebrata in Zoo collections” 23.10.2010. 

Pupiņš M. invertebratacultures for the 

cultivation of Fire-bellied toad 

Bombina bombina on the base of 

research of its age trophical 

dinamics in Latvia 

Pupiņš M., Preliminary estimation of 

Pupiņa A. structure of fodder 

invertebratacultures for the

Daugavpils Universitātes 52. 

starptautiskā zinātniskā 

konference 

Daugavpils, LATVIJA, 

14.- 16.04. 2010. 

Pupiņš M., 

Pupiņa A. 

Pupiņš M., 

Pupiņa A. 

Brežģe A., 

Soms J. 

Čirpus V., 

Gruberts D. 

Gruberts D., 

Zutis J. 

Iliško E., 

Soms J. 

Ivanova T., 

Pupiņš M. 

Jurevičš P., 

Soms J. 

Kotāns J., 

Paidere J. 

Laizāns K., 

Soms J. 

Lazdāns D., 

Nikolajevs A. 

Lazdāns D., 

Barševskis N. 

Lazdāns D., 

Ustilovskis A. 

Lazdāns D., 

Kovaļova O. 

Linde R., Gonta 

S., Kirilova J. 

Miltiņa S., 

Gruberts D. 

Muižniece E., 

Soms J. 

Petrovs M., 

Soms J. 

cultivation of European pond 

turtle Emys orbicularis 

Ergonomic method of cultivation 

of Locusta migratoria in the 

Latgale Zoo (Latvia) 

On the systematics of zoocultures 

Bebru (Castor fiber L.) darbības 

seku novērtējums uz dabas parkā 

„Daugavas loki” esošo mazo upju 

piemēra 

Subates ezeru sistēmas sateces 

baseina vispārīgs raksturojums 

Upes micīte (Ancylus fluviatilis 

L.) kā ūdens vides stāvokļa 

bioindikators: Akmeņupes 

piemērs 

Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. 

DA Latvijā lokalizēto atradņu 

ekoģeomorfoloģiskās izpētes 

rezultāti 

Sarkanvēdera ugunskrupju 

populāciju izplatība un iespējamā 

aizsardzība Demenes pagastā 

Kopēja fosfora un kopēja slāpekļa 

iespējamā slodze Briģenes ezera 

sateces baseinā 

Kaučera ezera hidroekoloģiskais 

raksturojums 

ģeoloģiskās vides paaugstināta 

riska apvidu noteikšana un 

apdraudējuma faktoru analīze 

Daugavpils un Ilūkstes novados ar 

ĢIS palīdzību 

Riču, Sila un Sitas ezeru ūdens 

vides stāvokļa vispārīgs 

raksturojums 

Silenes dabas parka mazo 

ūdenstilpju ūdens vides stāvokļa 

vispārīgs raksturojums 

Plūdu radīto vides risku 

novērtēšana, izmantojot ĢIS 

instrumentus 

Daugavas posma Naujene-Nīcgale 

plūdu riska iespējamības 

novērtēšana izmantojot ĢIS un 

„Mike flood” programmatūras 

kompleksus risinājumus 

Jaunu fluoroforu ierosināšanas un 

emisijas spektru atkarība no ūdens 

šķīdumu pH vērtībām 

Meteoroloģisko faktoru ietekme 

uz Daugavas mazūdens periodu 

caurplūdumu Daugavas augštecē 

Daugavas senielejas Krāslavas – 

Naujenes posmā esošo noslēgto 

negatīvo reljefa formu izpētes 

rezultāti 

Krāslavai un Dagdas novadu 

ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie 

veidojumi ar dabas pieminekļu 

nozīmi 

Pučka I., Invazīvo Vītolu dzimtas augu

Nordic Water 2010. The XXVI 

Nordic Hydrological Conference. 

Hydrology: from research to 

water management 

The 51 st International Scientific 

Conference of Riga Technical 

University 

Rutkovska S. sugu laiktelpiskās izmaiņas 

Daugavpils pilsētas teritorijā 

Pupiņa A., Bombina bombina phenology in 

Pupiņš M. Katriniški locality (Demene 

pagasts, Daugavpils district, 

Latvia) 

Pupiņš M., The study of European pond 

Pupiņa A. turtles Emys orbicularis age and 

sex in Latvia. 

Rundane J., Meža platību vēsturisko izmaiņu 

Soms J. ģeotelpiskā analīze dabas parkā 

„Daugavas loki” 

Saveiko M., Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu 

Soms J. radītā piesārņojuma noteikšana ar 

vides ķīmijas un bioindikācijas 

metodēm atsevišķās mazajās upēs 

DA Latvijā 

Semjonovs V., Poguļankas upītes ielejas lejteces 

Soms J. daļas ģeogrāfiskais raksturojums 

Škute N., Change of DNA metilation in 

Čebotars V. same organs of wheat in 

developmen and senescense 

Šopole I., Gaisa temperatūras izmaiņas 

Gruberts D. dabas parkā „Dvietes paliene” 

2009. gadā 

Uļjans J., Iespējamais Skuķu ezera 

Gruberts D. atjaunošanas scenārijs 

Varslavāne E., Erozijas un nogāžu procesu 

Soms J. dinamikas izpētes iespējas dabas 

parkā „Daugavas loki” ar 

dendroģeomorfoloģijas metodēm 

Zvirbule Z., Atsevišķu dabas parkā „Daugavas 

Soms J. loki” konstatēto aizsargājamo 

augu sugu atradņu abiotisko 

faktoru raksturojums 

Rīga, LATVIJA, 09.- Gruberts D. The probability of low-flow 

11.08. 2010. 

extremes of the Daugava River at 

Daugavpils 

Rīga, LATVIJA, 14.-16. 

10.2010 



ASLO (Advancing the Science of 

Limnology and Oceanography) 

Aquatic Sciences Meeting 2009 

3rd International scientific practical 

Conference “Conservation of animals 

diversity and wildlife management of 

Russia" 


datumi 

Nice, FRANCE, 25.-30. 

01. 2009. 

Moscow, RUSSIA, 

2009.gada 19.-20. 

februāris 

E. M. Kirilova, 

I.D. Ivanova 

Dalībnieku 


Škute A., Soms J., 

Paidere J., 

Gruberts D. 

Pupiņa A, Pupiņš 

M. 

Pupina A, Klauža 

I. Pupins M. 

Pupiņš M., Kudiņš 

M., Pupiņa A. 

Pupiņš M., Pupiņa 

A. 

Novel benzanthrone dyes: 

synthesis and comparison of 

luminescent properties 


Impact of Climate Change on the 

Biggest Natural River Floodplain 

System in Latvia 

Роль водопойных водоемов 

охотничих хозяйств в сохранении 

краснобрюхих жерлянок Bombina 

bombina (L.) на севере ареала в 

Латвии. 

Планирование среды охотничих 

угодий и сельского туризма и 

сохранение охраняемого вида 

Bombina bombina в Латвии. 

Планирование среды охотничих 

угодий, рыбоведческих прудов и 

сельского туризма в Латвии с 

учетом охраны Emys orbicularis. 

Потенциальная роль охоты в 

регуляции хищников для 

сохранения в Латвии популяции

56-я Всероссийская научнопрактическая 

конференция 

химиков с международным 

участием „Актуальные проблемы 

модернизации химического 

образования и развития 

химических наук” 


starptautiskā zinātniskā konference 

5 th International Conference 

“Research and Conservation of 

St.Petersburg, RUSSIA, 

09-12.04.2009 


2009. gada 15.- 18. aprīlis 


2009.gada 25. – 27.aprīlī 

Gorskis M., 

Volkova A. 

Emys orbicularis 

Система измерителей для 

оценивания уровня учебных 

достижений учащихся в изучении 

химии 

Iliško E., Soms J. Dabas vērtības Lazdukalna upītes 

ielejā un Daugavas ielejas Ververu 

Razdobudko J., 

Soms J 

Laizāns K., Soms 

J. 

Grišanovs A., 

Soms J. 

lokā 

Meža biotopu laiktelpiskās izmaiņas 

dabas parka „Daugavas loki” 

Daugavpils rajonā ietilpstošajā daļā 

Noteces veidošanās apstākļu ietekme 

uz biogēnu un suspendētā materiāla 

pārneses apjomiem no gravu sateces 

baseiniem Daugavas ielejā 

ĢIS risinājumi augsnes erozijas 

iespējamības novērtēšanai dabas parkā 


Griņko O., Soms J. Dabas lieguma „Raudas meži” 

teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums 

dabas aizsardzības plāna sagatavošanai 

Soms J., Kursīts D. Dabas pieminekļi dabas parkā 

„Daugavas loki” ekotūrisma attīstības 

un dabas aizsardzības pasākumu 

Pučka I., 

kontekstā 

Papeļu telpiskā izplatība gar 

Rutkovska S. autoceļiem Daugavpils pilsētā 

Zeiļa I., Rutkovska Sūreņu invazīvo augu sugu izplatība 

S. 


Ļitvinceva J., Rožu dzimtas invazīvās augu sugas 

Rutkovska S. Daugavpils pilsētas kapsētu teritorijā 

Kirsanos V., Dubnas upes gultnes procesu izmaiņas 

Munča J. mazo HES darbības ietekmē ielejas 

vidusteces posmā 

Tukāns A., Amonija jonu satura noteikšana 

Osipovs S. Ilūkstes upes ūdeņos izmantojot 

spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas 

analīzes metodi FIA 

Nikolajevs A., Silenes dabas parka lielo ezeru ūdens 

Lazdāns D. vides stāvokļa raksturojums 

Barševskis N., Silenes dabas parka mazo ezeru ūdens 

Lazdāns D. vides stāvokļa raksturojums 

Mozulis J., Daugavpils pilsētas un Daugavpils 

Lazdāns D. rajona tūrisma iespēju interaktīvā datu 

bāze 

Barkāns A., Rāznas nacionālā parka zemes virsmas 

Lazdāns D. rakstura izmaiņas ĢIS analīze 

Paidere J., Čevere Dvietes un Skuķu palieņu ezeru 

I., Stalidzāne D. zooplanktona raksturojums 

Gruberts D., Zutis Upes micīte Ancylus fluviatilis kā 

J. 

ūdens vides stāvokļa bioindikators: 

Akmeņupes piemērs 

Švirkste G., Munča Pilsētvides ainavas vizuāli – estētiskās 

J. 

kvalitātes novērtējums Daugavpilī 

Bāra J., Lazdāns Nature management plans and 

D., Nitcis M., awareness raising for local people 

Aksjuta K. applying GIS tools 

Korsaka J. 

Osipovs S. 

Ortofosfātjonu satura noteikšana 

Daugavpils upēs (Laucesa, Meļņička, 

Gļinovka, Šuņupe, Daugava) 

izmantojot spektrometrisko noteikšanu 

ar plūsmas analīzes metodi FIA 

Soms J., Iliško E., Analysis of Spatial Distribution of the 

Sedge Carex Pilosa with Respect to

Biological Diversity in Baltic Region Erosion Landforms in South-Eastern 

Latvia: Ecogeomorphological Aspects 

Lūkins M., Soms Temporal and Spatial Changes of 

J., Melluma A. Forest Habitats Structure in the Nature 

Park “Daugavas Loki” 

Paidere J., Čevere Taxonomical distribution and diversity 

I., Stalidzāne D. of zooplankton in the Daugava river 

and their floodplains (Latvia) 

Rutkovska S., Spatial distribution of separate widely 

Zeiļa I, Pučka I., spread invasive plant species. A case 

Ļitvinceva J. of teh Rugeļi and Grīva housing 

estates of the Daugavpils 

Brakovska A., Diversity survery of samples of 

Stepanova M., Rotatoria group in lakes Svente and 

Škute,A., Škute R. Brigene 

Deksne R., Škute Dynamics of zooplankton in Daugava 

A., Škute R. through seasons in the section of the 

river between Krāslava and Dunava 

Evarts – Bunders Species of genus Lady’s – mantle in 

P. 

the flora of Daugavpils city 

Jurkjāne I., Parele A study of ecological conditions of the 

E., Škute A. river Daugava from Piedruja to 

Pļaviņas 

Morkāne L. Dendrological audit in the park of 

Kalupe 

Klauža I. The research of biotopes of Bombina 

bombina in the south part of Latvia for 

the aims of the species protestion and 

environmental management 

Škute N., Evolution of rapd method for some 

Brakovska A. population Cladocera group in lake 

Svente from Latvia 

Savicka M., Škute Superoxide dismutase and catalyse 

N. 

electrophoretic activity and liquid 

peroxidation in wheat seedings after 

heat stress 

Oreha J., Škute N. Characterization and amplification 

patterns of sixty RAPD primers in the 

European vendance 

Orlova J., Škute Detection of plant status in different 

N., Kirilovs G., vegetable stage from change on 

Čebotars V. distribution of chlorophyll 

fluorescence patterns 

Pupiņš M., Pupiņa The quantity and number of new 

A. 

localizations of Bombina bombina 

registered since 2004 y. in Latvia. 

Pupiņš M., Pupiņa The peculiarities of a Orbicularis 

A. 

distribution and zones of climatic 

factors in Latvia. 

Purpļeviča R. Inspection of deposits of the protected 

plants and analysis in the Daugavpils 

city dry forests 

Lazdāns D. Conservation biology of specially 

protected nature territories using GIS 

tools 

7 th International Scientific and Rēzeknes Augstskola, Rutkovska S., Invazīvo biezlapju dzimtas sugu 

Practical Conference “Environment. Rēzekne, LATVIJA, Zeiļa I. 

izplatība Daugavpils pilsētas teritorijā 

Technology. Resources” 

2009.gada 25.-27.jūnijā 

(Latvija) 

Water Policy 2009, Water as a 

Vulnerable and Exhaustible 

Resource. Joint Conference of APLU 

(Association of Public and Land- 

Grant Universities) and ICA 

(Association for European Life 

Sciences Universities) 

Computer based Exercise Generation 

and Evaluation System for 

Mathemathics, Physics and 

Prague, CULS Prague, 

CZECH REPUBLIC,. 23. 

– 26.06.2009 

Exeter, UK, 08.-09.07. 

2009 

Gruberts D., Soms 

J., 

Runoff Extremes of the Daugava River 

at Daugavpils (Latvia) 

Gorskis M. Testing and evaluation of the 

GENEXIS system in the Daugavpils 

University

Chemistry Subjects 

17 th European Biomass Conference Hamburg, GERMANY, Osipovs S. Use of biomass gasification char for 

and Exhibition 

29.06.-03.07.2009 

tar removal from syngas 

Conference Euroanalysis XV Innsbruck, AUSTRIA, Osipovs S. Use of a method of sampling tar in 

06.-10.09.2009. 

syngas for analysing hydrocarbons in 

vehicle exhausts 

11 th International Conference on Budapest, HUNGARY, Zvagule T., Fluorescent study of human blood 

Methods and Applications of 06-09.09.2009 

Kalnina I., Kirilova plasma albumin alterations induced by 

Fluorescence: Spectroscopy, Imaging 

J., Gabruseva N., ionizing radiation 

and Probes 

Kurjane N., Solomenikova 

I. 

Kalnina I., Kirilova ABM fluorescent probe application for 

E., Sokolyk O., the diagnostic of human diseases 

Dyubko T accompanied by serum albumin 

conformational changes 

Kirilov G.K., Structural and Luminescence 

Belyakov S.V., Properties of Substituted 

Kirilova E.M., Benzanthronyl Amidines and its 

Gerbreder V. Complexes with Transition Metals 

XXXIX Seminarium Zastosovań 

Matematyki (39 th Kobyla Góra, POLAND, Gruberts D. The long-term changes in probability 

Seminar on 2009. gada 20.-23. 

of hydrological droughts of the Middle 

Applied Mathematics) 

septembris 

Daugava River 

Starptautiskā zinātniski metodiskā Rīga, LATVIJA, 06.- Volkova A., Diferencēta pieeja skolēnu sasniegumu 

konference „Ķīmijas izglītība 2009” 07.11.2009 

Gorskis M. vērtēšanai ķīmijas apgūšanā 

pamatskolā 

Bancāne R., Pētnieciskā rakstura laboratorijas 

Gorskis M. darbu organizēšana ķīmijas stundās 

pamatskolā 

The international Conference on Stara Leshna, SLOVAKIA Gorskis M. Evaluation of the GENEXIS system in 

Emarging eLearning Technologies 2009.gada 19.-20. 

the Daugavpils University 

and Applications 

novembris 

Научно-практическая 

St.Petersburg, RUSSIA Kursīte S., Повседневно используемые 

конференция „Естественно- 2009.gada 02.- 

Gorskis M. вещества на начальном этапе 

математическое образование в 

современной школе” 

03.decembris 

изучения химии в школе 




datumi 

Chemija mokikloje – 2008 Kaunas, LITHUANIA 

11.– 12.02.2008. 

2 nd International conference 

Environmental Science aAnd 

Education in Latvia 

and Europe: 

Education for Sustainable 

Development 

4 th International Conference on 

Chemistry and Chemical Education 

55-e Герценовские чтения по 

актуальным проблемам 

модернизации химического и 

естественнонаучного образования 

International conference „Eco-Balt- 

2008” 


starptautiskā zinātniskā konference 

Rīga, 

LATVIJA 

14.03. 2008. 

Minsk, BELARUS 

08.-10. 04.2008. 

S.Petersburg, RUSSIA 

02.-05.04.2008. 

Rīga, 

LATVIJA 

15.-16.05. 2008. 

Daugavpils, LATVIJA 

15.-17.05. 2008. 

Dalībnieku 


Gorskis M., 

Krūmiņa A. 

Gorskis M., 

Bellmont-Gorska 

V. 


Опыт проведения, направленность и 

содержание единого 

государственного экзамена по химии 

в Латвии 

Studying of chemistry as the Tool for 

Development of research Activity Skills 

Škute A., Soms J. Integration of geomatic technologies in 

environmental science studies 

Kirilova J., 

Gorskis M., 

Solomennikova I. 

Information technologies in organic 

chemistry teaching at Daugavpils 

University 

Gorskis M. Изучение химии, как инструмент 

развития исследовательских навыков 

учащихся 

Osipovs S. Effectiveness of the second sorbent in 

sampling biomass gasification tar with 

Laizāns K., Soms 

J. 

the use of solid-phase adsorption. 

Biogēnu un sanešu materiāla pārnese no 

nelieliem sateces baseiniem uz 

uztverošajām ūdenstecēm dabas parkā 


Iliško E., J. Soms Lazdukalna upītes (dabas parks

International conference 

„Ecohydrological Processes and 

Sustainable Floodplain 

Management”. 

16 th European Biomass Conference 

and Exhibition 

35 th International Symposium on 

Environmental Analytical Chemistry 

COST 634 International Conference 

“On- and Off-site Environmental 

Impacts of Runoff and Erosion” 

33 rd FEBS Congress and 11 th 

IUBMB Conference „Biochemistry 

of Cell Regulation” 

Geoinformatics Forum Salzburg 

2008 

The 15 th International Conference on 

Luminescence and Optical 

Spectroscopy of Condensed Matter 

(ICL’08) 

Lodz, 

POLAND 

19.-23. 05.2008. 

Valensia, SPAIN 

02.-06.06. 2008. 

Gdansk, POLAND 

22.-27.06. 2008. 

Aveiro, PORTUGAL 

30.06- 04.07. 2008. 

Athens, GREECE 

28.06- 03.07. 2008. 

Salzburg, 

AUSTRIA 

01.-04.07. 2008. 

Lyon, 

FRANCE 

07-11.07.2008. 

22 nd expedition of Baltic Botanists Daugavpils, LATVIJA 

2008.g. 14. – 17. jūlijs 

III Regional school-conference of Petrozavodsk, Republic of 

young scientists “Water environment Karelia, RUSSIA 

and spatial natural complexes: study, 

use and protection” 

26.-28.08.2008 

International Life Sciences Student's 

Conference 

12 th Biennial Conference 

"Hydrological Extremes in Small 

Basins" 

5 th European Conference 

"NEOBIOTA: Towards a Synthesis" 

Warszawa, 

POLAND 10.- 

14.09.2008. 

Krakow, POLAND 

18.-20.09.2008 

Prague, 

CZECH REPUBLIC 

23.-26.09.2008. 

Kaunas, LITHUANIA 24.- 

International Scientific Conference 

„Soil in Sustainable Environment” 26.09.2008 

5-я международная 

Novomoskovsk, RUSSIA 

научно-практическая конференция 26.-27.09. 2008. 

„Гуманитарные и 

естественнонаучные факторы 

решения экологических проблем и 

устойчивого развития” 

Международная научно- 

Lipetsk, 

практическая конференция RUSSIA 

«Методологические и 

29.09.-01.10.2008. 

„Daugavas loki”) ielejas 

ģeomorfoloģiskais raksturojums 

Soms J., Kursīts D. Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes 

posma gravu erozijas un nogāžu procesu 

veidotie reljefa kompleksi 

Saveiko M., Ainavas un tās ietekmējošo faktoru 

Rutkovska S. novērtējums Ežezera peldvietās 

Paidere J. Natural drift of zooplankton in the River 

Daugava during spring flood 

Osipovs S. Analysing of tar using GC-MS obtained 

in synthesis gas from peat gasification in 

Škute A., 

Gruberts D., Soms 

J., Paidere J. 

Latvia 

Ecological and Hydrological Functions 

of the Biggest Natural Floodplain in 

Latvia 

Osipovs S. Selection of the second adsorbent for 

sampling volatile organic compounds in 

the biomass gasification tar with the use 

of solid-phase adsorption 

Osipovs S. Use of two different solid-phase 

sorbents for sampling tar in gas obtained 

from peat gasification in Latvia 

Soms J. Impact of the climate change-induced 

runoff formation in winter on the soil 

erosion and sediment yield from gully 

Zvagule T., 

Brūvere R., 

Kalniņa I., 

Gabruševa N., 

Kirilova J., 

Kurjane N., 

Šķesters A., 

Kirilovs G. 

Lazdāns D., Nitcis 

M. 

Kirilovs G., 

Beļakovs, C. 

Kirilova J., 

Kalniņa I., 

Gerbreders V. 

catchments 

Conformational changes of blood 

plazma albumin in humnns exposed to 

ionizing radiation 

Using GIS tools to develop management 

plans of specially protected nature 

territories, Latvia (Latgale region) 

Spectroscopic and structural 

characterization of benzanthrone 

dyes crystals 

Evarts-Bunders P. The flora of Daugavpils city 

Paidere J., Rotifera communities of floodplain 

Škute A. 

lakes of the river Daugava (Latvia) 

Rutkovska S. Content of zinc, iron, lead and cadmium 

in pine needles and soil of the woods in 

Daugavpils city 

Oipovs S. Comparison of two methods for 

sampling tar in the gas 

obtained from peat gasification in Latvia 

Soms J. Re-Activation of Erosion Processes in 

Permanent Gullies as Geomorphic 

Response to Extreme Rainfall Event 

Rutkovska S., 

Jurševska G. 

Invasive arboreal species of Rosaceae 

family in the Daugavpils city (Latvia) 

Soms J. Sediment and nutrient supply associated 

with soil erosion in the gully catchments 

Gorskis M. Studying of Chemistry as the Tool for 

Development of research activity skills 

Gorskis M. Реформирование системы подготовки 

учителей химии в контексте 

направленности Болонского

методические проблемы 

подготовки учителя химии на 

современном этапе» 

International conference "Keeping of 

amphibians in zooculture" 

International Conference „ДВИНА, 

ДЗВИНА, ДАУГАВА” 

IV Всероссийский научнометодический 

семинар с 

международным участием 

„Эколого-образовательные 

проекты как средство 

социализации подрастающего 

поколения” 

2 nd Scientific conference of the North 

Vidzeme biosphere reserve and 

Vidzeme University college - 

Sustainable planning instruments and 

biodiversity conservation 

2nd International Symposium on 

Organic Chemistry 

Rīga, LATVIJA, 22.- 

29.10. 2008 

Daugavpils, LATVIJA 

29.-30.10.2008. 

S.Petersburg, RUSSIA 

12.-15.11.2008. 

Valmiera, 

LATVIJA 

13.-14.11. 2008. 

Sofia, 

BULGARIA 

13.-16.12.2008 


процесса: опыт Латвии 

Pupiņš M. Experience of Emys orbicularis 

zooculture for a realisation of Emys 

orbicularis management Plan in Latvia 

Soms J. Геологические и геоморфологические 

памятники природы в пределах 

Пиедруйско – Науенского участка 

долины р. Даугава - значение, 

современное состояние и 

необходимость охраны 

Soms J. Малые реки природного парка 

„Daugavas loki” – географические и 

природоохранные аспекты водных 

обьектов 

Gorskis M. Опыт подготовки будущих учителей 

химии к организации 

исследовательской деятельности 

учащихся в области экологии 

Bāra J., 

Aksjuta K., 

Lazdāns, D. 

Nitcis M. 

Integration of requirements of nature 

management 

plans to spatial planning: methods and 

GIS tools 

Kirilova J. Synthesis and study of substituted 

amidinobenzathrones 



datumi 

Dalībnieku 



Environmental Science BUP Smardzewice-Molo, S. Osipovs Environmental Science Education in 

Teachers` Conference 

POLAND 

2007. g. 07.-10.februāris 

Daugavpils Univeristy, Latvia 

Chemija mokikloje – 2007 Kaunas, LIETUVA, 2007. Gorskis M. Элементы общей химии в курсе 

g. 02. – 03. aprīlis 

средней школы 

Проблемы модернизации St.Petersburg, RUSSIA, Gorskis M. Изучение химии как инструмент 

современного химического 2007. g. 04. – 07. aprīlis 

развития исследовательских навыков 

образования 

учащихся 

4 th International Conference Daugavpils, LATVIJA, Gruberts D. Hydrological connectivity and 

“Research and Conservation of 2007. g. 25. – 27. aprīlis 

biological diversity of phytoplankton 

Biological Diversity in Baltic Region 

communities of floodplain lakes of the 

middle Daugava 

Paidere J. Comparison zooplankton abundance, 

biomass and community structure in the 

river Daugava and two river Daugava 

floodplain lakes within different 

hydrological conditions 

Rutkovska S. 

Soms J., Bambe B., 

Suško U. 

Sondore Z., 

Brakovska A., 

Kirilova J. 

Lichenoindication, content of heavy 

metals and pH of pine bark as air 

pollution indicator: case study in 


Erosion landforms and spatial 

distribution of rare vascular plant and 

moss species and habitats: case study in 

protected nature areas in SE Latvia 

Evaluation of teratogenic activity of the 

smoke of burning plastic infulecing the 

Drosophila melanogaster 

Škute A., Putāne I. Zoobentos as a criterion of the 

environmental state of river Jaša 

10 th CONFERENCE OF JUNIOR Vilnius, LITHUANIA, Rutkovska S. Lihenoindication and content of heavy

RESEARCHERS 

2007. g. 03. maijs metals in pine bark as air pollution 

Science – the Future of Lithuania 

indicator: case study in Daugavpils 

Eco-balt-2007 Rīga, LATVIJA, Osipovs S. Benzene sampling after biomass 

2007.10.-11.maijā 

gasification 

The 3 rd International ASTRA Rīga, LATVIJA, 2007. g. Soms J. Evaluation of the impact of climate 

Conference 

09. – 10. maijs 

change on bed and bank erosion in 

“Climate change and waters” 

stream channels and the resulting 

sediment delivery to the river Daugava 

5 th INTERNATIONAL CONGRESS Palermo, ITALY, 2007. g. Soms J. Potential impact of climate change on 

OF THE ESSC „Changing Soils in a 25. – 30. jūnijs 

sediment and nutrient flux associated 

Changing World: The Soils of 

with soil erosion in the gully catchments 

Tomorrow” 

in south-eastern Latvia 

Symposium for applied 

Salsburg, AUSTRIA, Lazdāns D. GIS based Environmental Information 

Geoinformatics „Geoinformatics 2007. g. 03. – 07. jūlijs 

Management System (EIMS) 

Forum Salzburg 2007” 

implementation in Nature Park “Rāzna” 

5 th Symposium of European Palermo, ITALY, 2007. g. Gruberts D. The flood pulse concept in the ecology 

Freshwater Sciences 

08. – 13. jūlijs 

of floodplain lakes of the middle 

Daugava river 

Paidere J., Škute Impact of the flood regime on the 

A. 

zooplankton density and community 

composition in the Daugava River, 

Latvia 

10 th International conference on Salzburg, AUSTRIA Kirilova J. Spectroscopic Study of Benzanthrone 3- 

methods and application of 2007. g. 09.-12. septembris 

N-Derivatives as New Highly 

fluorescence 

Fluorescent Probes for Biomolecules 

Euroanalysis XIV Conference Antverpen, BELGIUM Osipovs S. Benzene and tar sampling using solid- 

2007. g. 09.-14. septembris 

phase adsorption 

IV International Symposium on Pamplona, SPAIN Soms J. Morphology and controlling factors of 

Gully erosion 

2007. g. 17. – 19. 

landslide cirque gullies: a case study 

septembris 

from the Sprogu gravas nature 

monument (SE Latvia) 

Международная научно- 

Velikij Novgorod RUSSIA, Rutkovska S. Загрязнение окружающей среды 

практическая конференция 2007. g. 11. – 13. oktobris 

тяжелыми металлами в пределах 

„География, природные ресурсы и 

города Даугавпилса (Латвия) 

туристско - рекреационный 

Jakimeca O., Влияние туристов и отдыхающих на 

потенциал Балтийского региона” 

Solovjova V. культурно-исторические и природные 

территории: пример Даугавпилской 

крепости и берега большого 

Стропского озера 

Information & communication Siauliai, LITHUANIA Lazdāns D. Integration of GIS courses in higher 

technology in natural science 2007. g. 02. – 

education in Daugavpils University, 

education 

05.decembris 

Latvia. 



The international conference “Past 

and present of natural sciences in 

Daugavpils University” 

BUP Teacher conference on 

University Education for Sustainable 

Development 

European Geosciences Union 

General Assembly 2006, session 

„The role of vegetation in slope 

stability (NH 3.10)” 

International conference „Chemija 

mokikloje” 

Pilsēta, valsts, norises Dalībnieku 

datumi vārds, uzvārds 


2006. g. 01. – 03. februāris 

Kirilova J. 

Lodz, POLAND, 2006. g. 

21. – 25. marts 

Vienna, AUSTRIA, 2006. 

g. 02. – 07. aprīlis 

Kaunas, LIETUVA, 2006. 

g. 12. aprīlis 

Wetland restoration and management Fyn County, DENMARK, 

international conference 

2006. g. 19. – 21. aprīlis 

Eco-Balt-2006 Rīga, LATVIJA, 2006. g. 

11. – 12. maijs 


The use of fluorescent probe ABM in 

clinical diagnostics 

Gorskis M. Laboratorijas darbu tehnikas elementi 

skolas ķīmijas kursā 

Osipovs S. Integration of elements of Sustainable 

Development in education process in 

Daugavpils University. 

Soms J. Vegetation cover as factor controlling 

slope stability within gully channels: a 

case study from the Daugava valley (SE 

Latvia) 

Gorskis M. Оптимизация пропедевтики 

школьного курса химии в контексте 

реформы естественноматематического 

образования в 

Латвии 

Škute A., Soms J., Protection of habitats and species in 

Lazdāns D. Nature Park „Rāzna” 

Osipovs S. Darvas analīze pēc biomasas 

gazifikācijas

Global Challenges Facing 

Oceanography and Limnology . 

ASLO Summer Meeting 

International Sympozium: Advanced 

Science in Organic Chemistry 

International Congress on Analytical 

Sciences, ICAS-2006 

Ecosystem changes and their 

ecological and socioeconomic 

impacts. European Large Lakes 

Symposium 

6 th International Symposium on Use 

of Algae for Monitoring Rivers 

Гуманитарные и 

естественнонаучные факторы 

решения экологических проблем и 

устойчивого развития 

International conference 

„Bioindicators in monitoring of 

freshwater ecosystems” 

Victoria, British Columbia, 

CANADA, 2006. g. 4. – 9. 

jūnijs 

Sudak, UKRAINE, 2006. 

g. 26. – 30. jūnijs 

Moscow, RUSSIA, 2006. 

g. 25. – 30.jūnijs. 

Tartu, ESTONIA, 2006. 

gada 11. – 15. septembris 

Baltonfüred, HUNGARY, 

2006. g.12. – 16. 

septembris 

Novomoskovsk, RUSSIA, 

2006. g. 22. – 

23.septembris 


2006. g. 23. – 27. oktobris 



University Education for Sustainable 

Development in the Baltic Sea 

Region 

Актуальные проблемы 

модернизации химического 

образования и развития 

химических наук. 

Российский госу-дарственный 

педагоги-ческий университет им. 

А.И. Герцена 

3 rd International conference 

„Research and Conservation of 

Biological Diversity in Baltic 

Region” 

International Conference “Shallow 

Lakes 2005” 

4 th Symposium for European 

Freshwater Sciences 

Problems in Teaching of Chemistry 

and International Collaboration. 

Educational Development Centre 

(Ministry of Education and Science 


datumi 

Gdansk, POLAND, 2005. 

g. 13. – 16. marts 


2005. g. 06. – 09. aprīlis 

Daugavpils, LATVIA, 

2005. g. 20. – 22. aprīlis 

Dalfsen, 

NETHERLANDS, 2005. 

g. 05. – 09. jūnijs 

Krakow, POLAND, 2005. 

g. 22. – 26. augusts 

Druskininkai, 

LITHUANIA, 2005. g. 

26.-29. oktobris 

Paidere J., Seasonality of zooplankton and 

Gruberts D., Škute phytoplankton communities in the 

A., Druvietis I. largest floodplain lakes Latvia 

Kirilova J Нитрование 3-замещенных 

производных бензантрона 

Osipovs S. Tar sampling after biomass gasification 

using solid-phase adsorption 

Paidere J., Impact the lake spring flush floods on 

Gruberts D., Škute the largest floodplain lakes ecosystems 

A., Druvietis I. in Latvia 

Druvietis I., 

Gruberts D. 

Impact of floods on composition, 

biomass and diversity of phytoplankton 

communities of the Middle Daugava, in 

Latvia 

Gorskis M. Структура и направленность курса 

„Устойчивое развитие региона 

Балтийского моря” 

Paidere J., Škute 

A., Škute R. 

Applicability of zooplankton community 

study for floodplain lakes monitoring 

Dalībnieku 



Osipovs S. Environmental Education in Daugavpils 

University 

Gorskis M. Элементы техники лабораторных 

работ в школьном курсе химии. 

Soms J. Biodiversity as a Result of 

Diversification of the Environment: 

the Significance of Erosion Processes 

in Ecosystems Changes – Case Study 

in Nature Park “Daugavas Loki” 

Soms J., Škute A. The Significance of Life-Nature Project 

“Protection of Habitats and Species in 

Nature Park “Rāzna”” on Conservation 

Gruberts D., 

Paidere J., Priedītis 

J., Škute A., 

Druvietis I., 

Poppels A., Parele 

E., Enģele L. 

Paidere J., 

Gruberts D., Škute 

A., Druvietis I., 

Poppels A., Enģele 

L. 

Druvietis I., 

Gruberts D., Parele 

E., Paidere J., 

Poppels A., Škute 

A. 

Paidere J., 

Gruberts D., 

Druvietis I. 

of Biodiversity 

Biodiversity of the Daugava’s 

floodplain lakes in Latvia 

Impact of hydrology on diversity of 

zooplankton communities in floodplain 

lakes along the Daugava River 

Limnology of Latvia’s floodplain lakes 

Impact of hydrology on phyto- and 

zooplankton community composition in 

floodplain lakes along the Daugava 

River 

Gorskis M. Reform of chemical education in Latvia

of Lithuania) 

11 th World Lake Conference Nairobi, KENIA, 2005. g. 

31. oktobris - 04. 

novembris 

Методология и методика научных 

исследований в области 

естественнонаучного образования. 

Российский госу-дарственный 

педагоги-ческий университет им. 

А.И. Герцена 


2005. g. 22. – 25. 

novembris 

IV Rotifera International Workshop Borok, RUSSIA, 2005. g. 

06. – 08. decembris 

Gruberts D., 

Druvietis I., Enģele 

L., Paidere J., 

Parele E., Priedītis 

J., Poppels A., 

Škute A. 

Gruberts D. 

Biodiversity of the largest floodplain 

lake ecosystems in Latvia 

Possible impact of new hydroelectric 

power stations on floodplain lake 

ecosystems of the Daugava river in 

Latvia 

Gorskis M. Пропедевтика химии в курсе 

естествознания основной школы 

Paidere J., Škute 

A., Škute R. 

Zinātniskās vai akadēmiskās konferences Latvijā 


Impact of hydrology on biodiversity of 

Rotifera communities in floodplain 

lakes along the Daugava River 



datumi 

Dalībnieku 



Latvijas Universitātes 68. zinātniskā Rīga, LATVIJA, 01. - Brežģe A., Soms Bebru dambju ietekme uz mazo 

konference 

19.02.2010. 

J. 

upīšu ekosistēmām dabas parkā 


Jurevičs P., Kopēja slāpekļa un kopēja fosfora 

iespējamā slodze Briģenes ezera 


Saveiko M., Bioindikācijas un vides ķīmijas 

Soms J. metožu pielietojums notekūdeņu 

attīrīšanas iekārtu ietekmes 

novērtēšanai: Akmeņupītes un 

Rupsītes piemērs 

Paidere J. Zooplanktons palu, plūdu laikā 

Daugavas posmā Krauja–Dunava 

2005.– 2008. gadā 

Miltiņa S., Mazūdens periodi Daugavā pie 

Gruberts D. Daugavpils 20. gadsimtā 

Uļjans J., Skuķu ezera atjaunošanas 

Gruberts D. nepieciešamība 

Soms J., ArcGIS programmproduktu 

Grišanovs A. pielietojums DRM ģenerēšanai un 

erozijas procesu modelēšanai: 

problēmas, ierobežojumi un 

risinājumi 

Ļitvinceva J. Vides informācijas loma Daugavpils 

pilsētas vides plānošanā 

Petrovs M., Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie 

Soms J. dabas pieminekļi Krāslavas un 

Dagdas novados – statuss un 

ieteikumi dabas aizsardzības 

kontekstā 

Soms J., Piltuvveida negatīvo reljefa 

Muižniece E. vidējformu morfoloģija un ģenēzes 

jautājumi dabas parka „Daugavas 

loki” teritorijā”. 

Soms J., Dendroģeomorfoloģijas metožu 

Varslavāne E. pielietojums nogāžu procesu norises 

novērtēšanā laiktelpiskā griezumā:

Rēzeknes Augstskolas 14. 

starptautiskā studentu zinātniskā 

konference, sekcija „Cilvēks. 

Vide. Tehnoloģijas” 

Kirsanovs V., 

Daugavas senielejas piemērs 

Dubnas upes nogāžu un gultnes 

Munča J. procesu izmaiņas mazo HES 

darbības ietekmē ielejas vidusteces 

posmā 

Pupiņš M., The data on first finding of 

Pupiņa A. subadultus European pond turtle 

Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) 

in Latvia. 

Pupiņa A., The red-bellied toad Bombina 

Pupiņš M. bombina (L., 1671) (Amphibia: 

Anura) new localizations in 2009 in 

Latvia. 

Iliško E., Soms J. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. 

izplatība dienvidaustrumu Latvijā 

Rundane J., Meža biotopu ilgtermiņa 

Soms J. laiktelpisko izmaiņu analīze dabas 

parkā „Daugavas loki”. 

Zvirbule Z., Atsevišķu aizsargājamo augu sugu 

Soms J. telpiskā izvietojuma saistība ar 

fluviālās erozijas reljefa formām 

dabas parkā „Daugavas loki” 

Rutkovska S., Bunias orientalis L. telpiskās 

Novicka I. izplatības analīze Daugavpils 

pilsētas teritorijā 

Rutkovska S., Vītolu dzimtas invazīvo augu sugu – 

Pučka I. Salix daphnoides Vill., Populus alba 

L., Populus canadensis Moench – 

izplatības raksturojums Daugavpils 

pilsētā. 

Rutkovska S., Lihenoindikācija ka gaisa kvalitātes 

Kucāne T. indikatormetode. Daugavpils 

pilsētas piemērs 

Laizāns K., Soms Ģeoloģiskās informācijas 

J. 

pieejamība un izmantošana 

ģeoloģiskā riska novērtēšanai 

pašvaldību teritorijas plānošanas 

dokumentu izstrādes kontekstā: 

Daugavpils un Ilūkstes novadu 

piemērs 

Soms J., Erozijas procesu iespējamības 

Grišanovs A. novērtēšana un modelēšana saistībā 

ar prognozēto klimata izmaiņu 

virzību dienvidaustrumu Latvijā 

Gruberts D., Klimata izmaiņu iespējamā ietekme 

Druvietis I. uz Daugavas palieņu ezeru 

fitoplanktona sabiedrībām 

Pupiņš M., Amerikas sugas Pygocentrus sp. 

Pupiņa A. (Actinopterygii: Characiformes: 

Characidae: Serrasalminae) 

sastapšanas gadījums Latvijā, 

Daugavpilī 

Pupiņa A., Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina 

Pupiņš M. bombina (L., 1671) skaitliskuma 

dinamika saistībā ar klimatiskajām 

īpatnībām Latvijā 

Rēzekne, LATVIJA, Laizāns K., Soms Ģeoloģiskās informācijas analīzes 

22.04. 2010 

J. 

iespējas ArcGIS vidē ģeoloģiskā 

riska noteikšanai pašvaldību 

teritorijas plānošanas vajadzībām 

Zvirbule Z., Erozijas reljefa formas kā atsevišķu 

Soms J. aizsargājamo augu sugu ģeogrāfisko 

izplatību noteicošs faktors dabas 

parkā „Daugavas loki”


Petrovs M., 

Soms J. 

Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie 

dabas pieminekļi Dagdas un 

Krāslavas novados vides 

menedžmenta kontekstā 

Iliško E., Soms J. Aizsargājamās augu sugas matainā 

grīšļa (Carex pilosa Scop) izplatība 

Saveiko M., 

Soms J. 

Pučka I., 

Rutkovska S. 

Latvijā 

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu 

radītais biogēnu piesārņojums 

atsevišķās Daugavas baseina 

mazajās upēs dienvidaustrumu 

Latvijā 

Vītolu dzimtas invazīvo augu sugu 

izplatības, radīto draudu un to 

novēršanas iespēju izvērtējums 


Kucāne T. Lihenoindikācija kā gaisa kvalitātes 

indikatormetode: Krāslavas pilsētas 

Lazdāns D., 

Barševskis N., 

Nikolajevs A. 

Lazdāns D., 

Kovaļova O. 

piemērs 

Silenes dabas parka ūdenstilpju 

ūdens vides stāvokļa vispārīgs 

raksturojums 

Daugavas posma Naujene-Nīcgale 

plūdu riska iespējamības 

novērtēšana izmantojot ĢIS un 

„Mike flood” programmatūras 

kompleksus risinājumus 



datumi 

Dalībnieku 



Latvijas Universitātes 67. zinātniskā Rīga, Latvija 2009.gada Lūkins M., Ainavu struktūras laiktelpisko izmaiņu 

konference 

29.janvāris – 20. februāris Melluma A., Soms analīze dabas parkā Daugavas loki: 

J. 

ģeogrāfiskie un kultūrvēsturiskie aspekti 

Soms J. Lineārās erozijas un nogāžu procesu 

veidotie reljefa kompleksi Daugavas 

ielejā Krāslavas – Naujenes posmā kā 

vides izmaiņu indikatori holocēnā 

Soms J., Iliško E Aizsargājamo biotopu un augu sugu 

atradņu telpiskais izvietojums 

Lazdukalna upītes ielejā un Ververu 

lokā (Daugavas senleja) 

Soms J., Laizāns Biogēnu un suspendētā materiāla 

K. 

pārnese no gravu sateces baseiniem 

Augšdaugavas pazeminājumā dažādos 

noteces veidošanās apstākļos 

Uļjans J., Gruberts Ūdens fizikāli ķīmisko parametru 

D. 

mainība Dvietes palienes ūdens objektos 

2007. -2008.gg. 

Suveizda S., Dvietes palienes ietekme uz Daugavas 

Gruberts D. ūdens sastāvu un kvalitāti vasarasrudens 

periodā 

Rutkovska S., Sūreņu, rožu un vītolu dzimtas invazīvo 

Zeiļa I., Pučka I., augu sugu izplatība Daugavpils pilsētas 

Ļitvinceva J. transporta koridoros 

Paidere J. Daugavas palieņu ezeru applūšanas 

biežuma ietekme uz zooplanktona 

cenozēm 

Gruberts D. Klimata un Daugavas noteces ilgtermiņa 

mainība Daugavpilī 

BALTEX programmas seminārs 2009.g. 16. novembris, Gruberts D. WP 9 darba grupas „Plūdu un sausuma 

„Klimata maiņas ietekme uz 

Latvijas ūdeņu vidi un tās 

iedarbība Baltijas jūras baseina 

dienviddaļā„ 

Latvijas Universitāte, Rīga 

riski” pētījumu rezultāti




datumi 

Dalībnieku 



Latvijas Universitātes 66. zinātniskā Rīga, LATVIJA, 2008. g. Soms J., Škute A. Ar GPS savietojama sonara un 

konference 

29. janvāris – 22. februāris 

ģeotelpisko datu analīzes 

programmatūras izmantošanas iespējas 

ezeru batimetriskajā kartēšanā 

Grišanovs A., ArcGIS pielietojums augsnes erozijas 

Soms J. 

iespējamības novērtēšanai ar USLE 

(Universal Soil Loss Equation) 

Šlivka H., Soms J. ĢIS risinājumi ģeoloģiskā riska analīzē 

un ģeoloģiskā potenciāla novērtēšanai 

pašvaldību teritorijas plānojumu 

vajadzībām Daugavpils rajonā 

Mozulis J., Daugavpils rajona tūrisma interaktīvā 

Lazdāns D. ĢIS datu bāze 

Barkāns A., Rāznas nacionālā parka zemes lietojuma 

Lazdāns D., Orols 

A. 

veidu analīze izmantojot ĢIS 

Šeršņova J., Soms Ainavu struktūras vēsturiskās izmaiņas 

J. 

Rāznas nacionālajā parkā 

Soms J. Efemērās gravas un to veidošanos 

noteicošie ģeomorfoloģiskie faktori 

Rutkovska S., Invazīvo augu sugu analīze Daugavpilī: 

Solovjova V., Stropu un Cietokšņa mikrorajona 

Jakimeca O. piemērs 

Gruberts D. Daugavas ūdens masu fizikāli ķīmisko 

parametru izmaiņas palu laikā 

Gruberts D., Uļjans Ūdens fizikāli ķīmisko parametru 

J., 

atšķirības Dvietes palienes ūdens 

objektos vasaras un rudens periodos 

Kozlovska V., Mazo HES ietekme uz upīšu 

Soms J. 

ekosistēmām: dabas lieguma „Jaša” 

piemērs 

Jurevičs P., Soms Ūdens vides fizikāli-ķīmisko parametru 

J. 

un biogēnu koncentrācijas sezonālās 

izmaiņas Briģenes ezerā 

Gruberts D., Soms Plūdu riska novērtējums klimata 

J. 

izmaiņu kontekstā Daugavas tecējuma 

Naujenes – Jersikas posmā 

Gruberts D. Daugavas palieņu ezeru hidroloģisko 

grupu fitoplanktona sugu kompleksi 

Paidere J. Zooplanktons Daugavas upes – palieņu 

sistēmā 

Soms J. Klimata izmaiņu izraisīta augsnes 

erozijas procesu aktivizācija ziemas 

periodā 

Deimantoviča I., Zooplanktona diennakts dinamika 

Brakovska A., Škute 

R. 

Sventes ezerā 

Škute A. Ihtiocenozes daudzveidības dinamikas 

analīze Rāznas ezerā 

Rutkovska S., Tūristu un rekreantu atsevišķu ietekmes 

Saveiko M., Strole veidu uz vidi novērtējums. Cirmas, 

L., Ļubka J. Cirišu un Ežezera piemērs 

RSU zinātniskā konference Rīga, Latvija 2008. g. 13.- Kirilova J. Fluorescent analysis of Chernobyl 

14. marts 

clean-up workers blood plasma albumin 

20 years after radiation exposure 

Zinātniski metodiskā konference Rīga, LATVIJA, Gorskis M. Ķīmijas skolotāju sagatavošanas 

„Ķīmijas izglītība 2008” 

14.-15.11. 2008 

programmas attīstība Daugavpils 

Universitātē 

Kirilova J., The aspects of ecological education in 

Slomenikova I UNESCO programm “Man and 

Biosphere” in Latvia 

Volkova A., Dažādu līmeņu uzdevumu izmantošana 

Gorskis M. skolēnu sasniegumu vērtēšanā ķīmijas 

apgūšanā pamatskolā




datumi 

Dalībnieku 



Latvijas Universitātes 65. zinātniskā Rīga, LATVIJA, 2007. g. Gruberts D. Daugavas palieņu ezeru ekoloģiskie 

konference 

30. janvāris – 03. februāris 

pētījumi: pašreizējais stāvoklis un 

nākotnes perspektīvas 

Paidere J. Gruberts Zooplanktona kvantitatīvās un 

D. 

kvalitatīvās izmaiņas Daugavas palieņu 

ezeros. 

Rutkovska S., Priedes mizas ķīmiskais sastāvs un vides 

Skaliņa E. stāvoklis Daugavpilī 

Soms J., Griņķo O. Reto augu sugu atradņu izvietojumu 

noteicošie faktori dabas liegumā “raudas 

meži”: ģeotelpisko datu analīze lokālā 

mērogā 

Juhņeviča V., Gruntsūdeņu piesārņojums kā vides 

Soms J. 

stāvokļa indikators Bebrenes pagastā 

Jurevičs P., Soms Briģenes ezers (Demenes subglaciālā 

J. 

iegultne) – ekohidroķīmiskais 

raksturojums un to ietekmējošie faktori 

Kursīts D., Soms J. ĢIS rīku izmantošana gravu tīkla 

veidošanās un izvietojuma 

likumsakarību ģeostatistiskajā analīzē 

Soms J. Klimata izmaiņu iespējamā ietekme uz 

sedimentu un biogēnu plūsmu 

hidrogrāfiskā tīkla augšējos posmos: 

Augšdaugavas piemērs 

Soms J. Sedimentācijas procesi gravu gultnēs – 

nogulumu uzkrāšanās raksturs un 

datēšanas iespējas 

Soms J., Kursīts D. Sproģu avotcirku gravu morfoloģija un 

attīstības īpatnības 

Soms J., Dudarevs ĢIS risinājumi applūstošo teritoriju 

I. 

noteikšanā un plūdu riska novērtēšanā 

atsevišķos pagastos Daugavpils rajonā 

Ševcova A., Nitcis Kultūrvēsturisko un arheoloģisko 

M., Soms J. pieminekļu ģeodatubāze: nacionālā 

parka „Rāzna” piemērs 

Semjonova R., Pilskalnes subglaciālās iegultnes 

Vucenlazdāne B., virszemes ūdens objektu vides stāvokļa 

Soms J. 

novērtējums 

Rēzeknes augstskolas 

Rēzekne, LATVIJA, 2007. Lazdāns D. ĢIS bāzētas vides informācijas 

11. zinātniskā konference 

g. 26. aprīlis 

pārvaldības sistēmas ieviešana dabas 

parkā “Rāzna” 

Daugavpils Universitātes 49. jauno Daugavpils, LATVIJA, Lazdāns D. ĢIS bāzētas vides informācijas 

zinātnieku konference 

2007. g. 02.-03. maijs 



XV LPI zinātniskā konference Krāslava, LATVIJA, Lazdāns D. Rāznas nacionālais parks - sasniegtais 

„Latgales pagātne, tagadne, nākotne” 2006. g. 26. – 27. oktobris 

un ieceres 



Latvijas Universitātes 64. zinātniskā 

konference 


datumi 

Dalībnieku 



Rīga, LATVIJA, 2006. g. Juhņeviča V., Vides riska faktoru novērtējums 

31. janvāris – 08. februāris Soms J. 

Bebrenes pagasta teritorijā 

Munča J., Soms J. Vides problēmu analīze Daugavpils 

rajona teritorijas plānojuma kontekstā 

Volka Z. , Gruberts Meteoroloģisko elementu sezonālās 

D. 

izmaiņas dabas parkā „Dvietes paliene” 

Soms J. Lēcienveida izmaiņas nogulumu erozijas 

– transporta - akumulācijas ķēdē gravās 

ekstrēmu nokrišņu ietekmē 

Soms J., Soms A. 2005. gada janvāra vētra Baltijas jūrā un 

lineārās erozijas procesu intensifikācija 

krasta virsūdens joslā – Ziemeļvidzemes 

biosfēras rezervāta piemērs 

Kursīts D., Soms J. Ģeotelpiskās analīzes pielietojums 

erozijas reljefa pētījumos dabas parkā

LU konference „Ķīmijas izglītība 

skolā – 2006” 

Rīga, LATVIJA, 2006. g. 

05. oktobris 


Lazdāns D., Soms 

J., Jasmans I. 

Šlivka H., Ābelītis 

G., Doktore L., 

Solims I., Soms J., 

Vucenlazdāne B. 

Gruberts D., 

Paidere J., 

Druvietis I., 

Škute A. 

“Daugavas loki” 

ĢIS bāzētas vides informācijas 



Augšzemes augstienes mazo upju 

zooplanktons kā ūdens vides kvalitātes 

novērtēšanas indikators 

2005.gada vasaras plūdu ietekme uz 

Daugavas palieņu ezeru ekosistēmām 

Kirilova J. Ķīmijas komponents studiju 

programmās Daugavpils Universitātē 

Gorskis M. Tendences ķīmijas mācību metodikas 

attīstībā Latvijā 



datumi 

Dalībnieku 



LU 63. zinātniskā konference Rīga, LATVIJA, 2005. g. Gruberts D. Ģeogrāfiskie priekšstati Augšzemes 

26. - 28. janvāris 

folklorā 

Gruberts D., Daugavas palieņu ezeru ūdens sastāva 

Paidere J., Priedītis 

J., Škute A. 

īpatnības vasarā 

Druvietis I., Daugavas palienes ezeru 

Poppels A., 

Gruberts D. 

hidrobioloģiskā izpēte 

Soms J. Mākoņkalna un tā apkārtnes reljefa 

formu ģeomorfoloģiskās izpētes un 

kartēšanas rezultāti 

Soms J. 

Gravu nepastāvīgo ūdensteču nozīme 

nogulumu erozijas, transporta un 

akumulācijas procesu ķēdē hidrogrāfiskā 

tīkla augšējos posmos 

47. Daugavpils Universitātes jauno 

zinātnieku konference 


2005. g. 05. – 06. jūnijs 

Ķīmijas izglītība skolā – 2005 Rīga, LATVIJA, 2005. g. 

06. oktobris 

Latvijas mitrāji mūsdienu pētījumos Rīga, LATVIJA, 2005. g. 

10. oktobris 

Lazdāns D., Munča 

J., Ševcova A., 

Soms J. 

Šumilo G., Vonoga 

I., Lerha A., 

Aleksejeva J., 

Jasāne A., 

Rutkovska S. 

ĢIS lietišķais pielietojums Augšzemes 

ezeru vides pētījumos 

Antropogenās ietekmes novērtējums 

ezeru piekrastes rekreācijas zonās: 

atsevišķu Austrumlatvijas ezeru piemērs 

Rutkovska S. Antropogēnās ietekmes atsevišķu 

Latgales ezeru piekrastes rekreācijas 

zonās 

Gorskis M. Vispārīgās ķīmijas kursa saturs un 

Gruberts D., 

Ziediņa E., Soms J. 

virzība 

Arheoloģiskās liecības par Daugavas 

paleohidroloģiskā režīma maiņu Dvietes 

senlejas rajonā

3.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” akadēmiskā personāla un 

studējošo publikācijas laikā no 2004. līdz 2010. gadam 

(apgrieztā hronoloģiskā secībā) 

2010. gads: 

Mācību līdzekļi 

1. Gorskis M., u.c. 2010. Skolotāju studiju programmu nodarbību materiāli dabaszinātņu un matemātikas 

didaktikā. IZM VISC Sociālā fonda projekts „Dabaszinātnes un matemātika”. Digitālā formātā, CD disks. 

2. Pupiņš, M., Pupiņa, A., Škute, A. 2010. Vides un biotopu plānošana Eiropas purva bruņurupuču Emys 

orbicularis saglabāšanai Latvijā. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 192 lpp. ISBN 978-9934-8079-0-9. 

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos 

izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas 

1. Deksne, R., Škute. A., Paidere, J. 2010. Changes in structure of zooplankton communities in the Middle 

Daugava (Western Dvina) over the last five decades. Acta Zoologica Lithuanica, 20 (3): 198 – 216. ISSN 

1392-1657, Institute of Ecology of Vilnius University, Versita. 

2. Gorbenko, G., Trusova, V., Kirilova, E., Kirilov, G., Kalnina, I., Vasilev, A., Kaloyanova, S., Deligeorgiev, 

T., 2010. New fluorescent probes for detection and characterization of amyloid fibrils. Chemical Physics 

Letters, 495 (4-6): 275–279. ISSN 0009-2614. 

3. Kirilova, E.M., Kalnina, I., 2010. 3-Isopropyloxy-6-morpholino-2-phenyl¬phenalen-1-one as lipophilic 

fluorescent probe for lymphocyte investigations. Applied biochemistry and biotechnology, 160 (6): 1744- 

1751. ISSN 0273-2289 

4. Kalnina, I., Bruvere, R., Zvagule, T., Gabruseva, N., Klimkane, L., Kirilova, E., Meirovics, I., Kizane, G. 

2010. Fluorescent probe ABM and estimation of immune state in patients with different pathologies. Journal 

of fluorescence, 20 (1): 9-17. ISSN 1053-0509 

5. Kirilova, E.M., Kalnina, I., Zvagule, T., Gabruseva, N., Kurjane, N., Solomenikova, I.I. 2010. Fluorescent 

study of human blood plasma albumin alterations induced by ionizing radiation, Journal of fluorescence. 

DOI: 10.1007/s10895-010-0608-2. ISSN 1053-0509 

6. Savicka, M., Škute, N. 2010. Effects of high temperature on malondildehyde content, superoxide production 

and growth changes in wheat seedlings (Triticum aestivum L.). Ekologija, 56 (1-2): 26 – 33. ISSN 0235- 

7224, Lithuanian Academy of Sciences , Versita. 

7. Datu bāzes: EBSCO, CABI Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, 

Biology Browser 

8. Soms, J., 2010. Reactivation of erosion processes in permanent gullies as a geomorphic response to extreme 

rainfall events. Folia Geographica ser. Geographica-Physica, 41: 35-47. ISSN 0071-6715 

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti 

1. Gruberts D., 2010. The probability of low-flow extremes of the Daugava River at Daugavpils. Nordic Water 

2010. In: Apsīte E., Briede A., Kļaviņš M. (eds.), Hydrology: From research to water management. 

Proceedings of the XXVI Nordic Hydrological Conference. Nordic Association of Hydrology, Riga, Latvia, 

9-11 August, 2010. Hydrological Programme Report No. 51. Riga, Univerity of Latvia Press, p. 199. ISBN 

978-9984-45-216-6 

2. Soms, J., Grišanovs, A., 2010. Erozijas procesu iespējamības novērtēšana un modelēšana saistībā ar 

prognozēto klimata izmaiņu virzību dienvidaustrumu Latvijā. Krāj.: Plikša I. (red,), Klimata mainība un 

ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 99.-111.lpp.. ISBN 978-9984-45-167-1 

3. Pupiņš, M., Pupiņa, A., 2010. Amerikas sugas Pygocentrus sp. (Actinopterygii: Characiformes: Characidae: 

Serrasalminae) sastapšanas gadījums Latvijā, Daugavpilī. Krāj.: Plikša I. (red.), Klimata mainība un ūdeņi. 

Rakstu krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 77-82. lpp. ISSN 0868-8249. 

4. Pupiņa, A., Pupiņš, M. 2010. Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina bombina (L., 1671) skaitliskuma dinamika 

saistībā ar klimatiskajām īpatnībām Latvijā. Krāj.: Plikša I. (red.), Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu 

krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 68-76. lpp. ISSN 0868-8249.

Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti 

1. Deksne, R., Škute, A., Gruberts, D., Linužs, A., 2010. Effects of climate change on zooplanktona community 

structure of the Middle Daugava over the last 50 years. In: Proceedings of the International Conference on 

Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of 

Macedonia, 25-29 May 2010. pp. 1 – 10. Pieejams elektroniski BALWOIS, 

http://balwois.com/balwois/administration/full_paper/ffp-1556.pdf 

2. Osipovs, S., Viksna, A., 2010. Application of retention indices for identifying tar compounds. In: Schmid, J., 

Grimm, H.-P., Helm, P., Grassi, A. (eds.), Proceedings of the 18 th European Biomass Conference & 

Exhibition. Lyon, France, 3–7 May, ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, pp. 659–663. 

ISBN 978-88-89407-56-5 

3. Paidere, J., Gruberts, D., Skute, A., Druvietis, I., Skute, R., 2010. Winter Flood in the Daugava River and its 

Floodplan Lakes (Latvia) - A Possible Scenario in Climate Change Context. In: Proceedings of the 

International Conference on Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS 

2010. Ohrid, Republic of Macedonia, 25-29 May 2010. pp. 1-8. Pieejams CD ident. nr. 2010-314 un 

BALWOIS, http://balwois.com/balwois/administration/full_paper/ffp-1582.pdf 

4. Pupiņš, M., Pupiņa, A., Bakharev, V. 2010. Rasprostranenie evropeiskoi bolotnoi cherepahi (Emys 

orbicularis L. 1758) v Latvii i na territorijah, granichaschih s Belarusiu. Vesnik MDPU imya I.P. 

Shamyakina, V.1 (26), 35.-38.lpp. (in Russian). ISBN: 978-985-477-279-0. 

5. Pupiņa, A., Pupiņš, M. 2010. Dinamika chislennosti zherlanki krasnobryuhoi (Bombina bombina L, 1761) na 

severnoy granice areala v Latvii. Vesnik MDPU imya I.P. Shamyakina, V.1 (26), 30.-34.lpp. (in Russian). 

ISBN: 978-985-477-279-0. 

6. Soms, J., 2010. Development and Morphology of Gullies in the River Daugava Valley, South-Eastern Latvia. 

In: Zglobicki W. (ed), Human Impact on Gully Erosion. Proceedings of the 5 th International Symposium on 

gully Erosion. Lublin, Maria Curie-Sklodowska University, Institute of Earth Sciences, Poland, 19 – 24 

April, 2010. pp.110-113. ISBN 978-83-89720-54-2 

7. Soms, J., 2010. Quantifying suspended sediment, solutes and nutrients supply from small gully catchments 

under different runoff formation scenarios: a case study in SE Latvia. In: Geophysical Research Abstracts, 

v.12, EGU2010-6992. European Geosciences Union General Assembly. Vienna, Austria, 02 – 07 May, 

2010. Copernicus GmbH (Copernicus Publications) 

Konferenču tēzes 

1. Barševskis N., Lazdāns D., 2010. Silenes dabas parka mazo ūdenstilpju ūdens vides stāvokļa vispārīgs 

raksturojums. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 

52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, 

Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 19.lpp. 

2. Brakovska, A., Škute, N. 2010. Genetical biodiversity of Daphnia cuculata in deepest lakes of east Latvia. In: 

book of abstracts of the IV International Scientific Conference Modern problems of Aquatic Ecology 11- 

15. 10.2010. 

3. Brežģe, A., Soms, J., 2010. Bebru dambju ietekme uz mazo upīšu ekosistēmām dabas parkā „Daugavas 

loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. 

zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 01.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 44.-46.lpp. 

4. Brežge, A., Soms, J., 2010. Bebru (Castor fiber L.) darbības seku novērtējums uz dabas parkā „Daugavas 

loki” esošo mazo upju piemēra. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), 

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā 

konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 30.lpp. 

5. Evarts-Bunders, P., Evarte-Bundere, G., 2010. Spatial distribution of separate widely spread invasive plant 

species in Daugavpils (Latvia). In: Abakumova, M., Ingerpuu, N., Kalamee, R., Püssa, K.(eds.), Abstracts 

and excursion guides of the XXIII Conference-Expedition of the Baltic Botanists, Haapsalu, ESTONIA, 19 

– 22 July, 2010. Tartu, University of Tartu. pp. 13-14. ISBN 978-9949-21-218-7 

6. Gorbenko, G.P., Trusova, V.M., Kirilova, E.M., Kirilov, G.K., Kalnina, I., 2010. Fluorimetric determination 

of lysozyme amyloid fibrils with a new benzanthrone dye, Book of Abstracts of the International 

Conference „Molecular Membrane and Cellular Bases of Biosystem Functionality”, BSU, Minsk, Belarus, 

2010 June 23-25, p. 253-255. 

7. Gorskis, M., Nikitins, V., 2010. New Educational Environment to Realize e-Learning in Chemistry. Krāj.: 

10th European Conference on Research in Chemistry Education (ECRICE). 2010, Yuly 04-07. Krakow, 

Pedagogical University of Krakow, p. 102-103.

8. Горский, М.В. О новой образовательной среде для обучения химии. В сб.: Актуальные проблемы 

химического и естественнонаучного образования. Материалы 57-й Всероссийской научнопрактической 

конференции с международным участием. г. Санкт-Петербург, 7-10 апреля 2010 года. 

Санкт-Петербург, „Мирос”, с. 281-282. 

9. Gruberts D., Druvietis I., 2010. Klimata izmaiņu iespējamā ietekme uz Daugavas palieņu ezeru fitoplanktona 

sabiedrībām. Krāj.: Plikša I. (red.), Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 57. 

lpp. ISBN 978-9984-45-167-1 

10. Gruberts D., Zutis J., 2010. Upes micīte (Ancylus fluviatilis L.) kā ūdens vides stāvokļa bioindikators: 

Akmeņupes piemērs Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils 

Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, 

Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 40. lpp. 

11. Iliško, E., Soms, J., 2010. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. izplatība dienvidaustrumu Latvijā. Krāj.: 

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā 

konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 87.-89.lpp. 

12. Iliško, E., Soms, J., 2010. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. DA Latvijā lokalizēto atradņu 

ekoģeomorfoloģiskās izpētes rezultāti. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), 



13. Ivanova, T., Pupiņš, M., 2010. Sarkanvēdera ugunskrupju populāciju izplatība un iespējamā aizsardzība 

Demenes pagastā. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils 


Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 28.lpp. 

14. Jurevičs, P., Soms, J., 2010. Kopējā fosfora un kopējā slāpekļa iespējamā slodze Briģenes ezera sateces 

baseinā. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. 

starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, 


15. Kalnina, I, Kirilova, E., Zvagule, T., Kirilov, K., Kurjane, N., 2010. Correlation of the changes of blood 

plasma albumin and T-lymphocytes phenotype to tumor stage in gastrointestinal pacients. Book of 

Abstracts of FEBS 35th Congress “Molecules of Live” Goteborg, Sweden, June 26 – July 1, p.48. 

16. Kirilova, E. M., Belyakov, S. V., Ivanova, I. D. Synthesis and study of new amidino derivatives of 

benzanthrone. Book of Abstracts of Advanced Science in Organic Chemistry, Miskhor, Ukraine, 2010 June 

21-25, C-90. 

17. Kirilova, E. M., Belyakov, S.V., Kirilov, G.K. Laser-induced luminescence of new benzanthrone 

luminophores. Book of Abstracts of the XII International Workshop on Luminescence and Laser Physics 

(LLPh-2010), Irkutsk, Russia, 2010 July 26-31, p. 12. 

18. Kotāns, J., Paidere, J., 2010. Kaučera ezera hidroekoloģiskais raksturojums. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., 

Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. 

DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU 

akad.apgāds „Saule”, 19-20.lpp. 

19. Laizāns, K., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un izmantošana ģeoloģiskā riska 

novērtēšanai pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes kontekstā: Daugavpils un Ilūkstes 

novadu piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 

68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 04.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 316.-318.lpp. 

20. Laizāns, K., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskās vides paaugstināta riska apvidu noteikšana un apdraudējuma 

faktoru analīze Daugavpils un Ilūkstes novados ar ĢIS palīdzību. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina 

L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. 

starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU 

akad.apgāds „Saule”, 6.lpp. 

21. Miltiņa S., Gruberts D., 2010. Mazūdens periodi Daugavā pie Daugavpils 20. gadsimtā. Krāj.: Ģeogrāfija. 

Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 

2010.g. 01.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 169.-170.lpp. 

22. Nikolajevs A., Lazdāns D., 2010. Riču, Sila un Sitas ezeru ūdens vides stāvokļa vispārīgs raksturojums. 

Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. 



23. Paidere, J. 2010. Zooplanktons palu, plūdu laikā Daugavas posmā Krauja–Dunava 2005.– 2008. gadā. Krāj.: 

Plikša I. (red.), Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 67.lpp.. ISSN 0868- 

8249

24. Paidere, J., D. Gruberts, A. Skute, I. Druvietis & R. Skute. 2010. Winter Flood in the Daugava River and its 

Floodplan Lakes (Latvia) - A Possible Scenario in Climate Change Context. Abstracts of Conference on 

Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of 

Macedonia, 25-29 May 2010. Volume I, pp. 162 un pieejams CD ident. nr. 2010-314. 

25. Petrovs, M., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi Krāslavas un Dagdas 

novados – statuss un ieteikumi dabas aizsardzības kontekstā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, 

LU Akad. apgāds, 418.-420.lpp. 

26. Petrovs, M., Soms, J., 2010. Krāslavas un Dagdas novadu ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi ar 

dabas pieminekļu nozīmi. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils 



27. Pupiņa, A., Pupiņš, M., 2010. Characteristics of ponds of Bombina bombina (Amphibia: Anura: 

Archaeobatrachia: Bombinatoridae) on the north edge of its distribution in Latvia. Krāj.: Abstracts of the 

4th Conference of European Pond Conservation Network. Germany, Berlin, Erkner. 31.05.2010.- 

04.06.2010, 97.lpp. 

28. Pupiņa, A., Pupiņš, M., 2010. Bombina bombina phenology in Katriniški locality (Demene pagasts, 

Daugavpils district, Latvia). Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils 



29. Pupiņš, M., Pupiņa, A., 2010. The study of European pond turtles Emys orbicularis age and sex in Latvia. 

Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. 



30. Pupiņa, A., Pupiņš, M., 2010. Rabota Latgalskogo zoologicheskogo sada v ekologicheskom vospitanii detei. 

Krāj.: Rumleyskiya storonki: Turystychny potencial nacyanalnay kulturna-gistarichnay spadchyny 

panyamonnya. Materialy III otkrytai regionalnai naukova-praktychnaj kanferencyi pa prablemah 

regiyanalistyki i krayaznaustva "Rumleuskiya chytanni". 2010.g. 19. decembris. Grodna, Belarus, GRDU 

imya Ya.Kupaly, 31.-34.lpp. 

31. Pupiņš, M., Pupiņa, A., 2010. Characteristics of water biotopes of Emys orbicularis (Reptilia: Testudines: 

Emydidae) and role of ponds on the north edge of its distribution in Latvia. Krāj.: Abstracts of the 4th 

Conference of European Pond Conservation Network. Germany, Berlin, Erkner. 31.05.2010.-04.06.2010, 

98.lpp. 

32. Rundane, J., Soms, J., 2010. Meža biotopu ilgtermiņa laiktelpisko izmaiņu analīze dabas parkā „Daugavas 

loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. 


33. Rundane, J., Soms, J., 2010. Meža platību vēsturisko izmaiņu ģeotelpiskā analīze dabas parkā „Daugavas 

loki”. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. 



34. Rutkovska, S., Kucāne, T., 2010. Lihenoindikācija kā gaisa kvalitātes indikatormetode. Daugavpils pilsētas 

piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. 


35. Rutkovska, S., Novicka, I., 2010. Bunias orientalis L. telpiskās izplatības analīze Daugavpils pilsētas 

teritorijā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. 


36. Rutkovska, S., Pučka, I., 2010. Vītolu dzimtas invazīvo augu sugu – Salix daphnoides Vill., Populus alba L., 

Populus canadensis Moench – izplatības raksturojums Daugavpils pilsētā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. 

Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 

04.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 209.-211.lpp. 

37. Rutkovska, S., Novicka, I., Pučka, I., Evarts-Bunders, P., 2010. Spatial distribution of separate widely spread 

invasive plant species in Daugavpils (Latvia). In: Abakumova, M., Ingerpuu, N., Kalamee, R., Püssa, 

K.(eds.), Abstracts and excursion guides of the XXIII Conference-Expedition of the Baltic Botanists, 

Haapsalu, ESTONIA, 19 – 22 July, 2010. Tartu, University of Tartu. pp. 57-58. ISBN 978-9949-21-218-7 

38. Saveiko, M., Soms, J., 2010. Bioindikācijas un vides ķīmijas metožu pielietojums notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtu ietekmes novērtēšanai: Akmeņupītes un Rupsītes piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 

zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 

01.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 214.-216.lpp.

39. Saveiko, M., Soms, J., 2010. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radītā piesārņojuma noteikšana ar vides ķīmijas 

un bioindikācijas metodēm atsevišķās mazajās upēs DA Latvijā. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina 

L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. 



40. Semjonovs, V., Soms, J., 2010. Poguļankas upītes ielejas lejteces daļas ģeogrāfiskais raksturojums. Krāj.: 

Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 

14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 7.lpp. 

41. Soms, J., Grišanovs, A., 2010. ArcGIS programmproduktu pielietojums DRM ģenerēšanai un erozijas 

procesu modelēšanai: problēmas, ierobežojumi un risinājumi. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 02.februāris. Rīga, 


42. Soms, J., Muižniece, E., 2010. Piltuvveida negatīvo reljefa vidējformu morfoloģija un ģenēzes jautājumi 

dabas parka „Daugavas loki” teritorijā”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu 

krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad. 

apgāds, 369.-371.lpp. 

43. Soms, J., Muižniece, E.,2010. Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā esošo noslēgto negatīvo 

reljefa formu izpētes rezultāti. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), 



44. Soms, J., Varslavāne, E., 2010. Dendroģeomorfoloģijas metožu pielietojums nogāžu procesu norises 

novērtēšanā laiktelpiskā griezumā: Daugavas senielejas piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 



45. Soms, J., Varslavāne, E.,2010. Erozijas un nogāžu procesu dinamikas izpētes iespējas dabas parkā 

„Daugavas loki” ar dendroģeomorfoloģijas metodēm. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., 

Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. 



46. Škute, N., Brakovska, A., 2010. Genetical variation in population of Bosmina crasscornis of some lakes in 

Latvia. In: Book of abstracts of the International Conference on Water Observation and Information 

System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of Macedonia, 25-29 May 

2010.AbstractsVolume25-29,489-490 pp. 

47. Škute, N., Čebotars, V., 2010. Changes in DNA methylation in senescences and development organs of 

plants. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. 



48. Uļjans J., Gruberts D., 2010. Skuķu ezera atjaunošanas nepieciešamība. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 



49. Ustilovskis A., Lazdāns D., 2010. Plūdu radīto vides risku novērtēšana, izmantojot ĢIS instrumentus. Krāj.: 

Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 

14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 5.lpp. 

50. Zvirbule, Z., Soms, J., 2010. Atsevišķu aizsargājamo augu sugu telpiskā izvietojuma saistība ar fluviālās 

erozijas reljefa formām dabas parkā „Daugavas loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu 

tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad. 


51. Zvirbule, Z., Soms, J., 2010. Atsevišķu dabas parkā „Daugavas loki” konstatēto aizsargājamo augu sugu 

atradņu abiotisko faktoru raksturojums. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), 


konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 13.lpp.

2009. gads: 


1. Gorskis, M., 2009. Ķīmijas uzdevumu risināšana. Rīga, Zvaigzne ABC, 72 lpp.. 



1. Kirilova, E. M., Belyakov, S. V., Kirilov, G.K., Kalnina, I., Gerbreder, V., 2009. Luminescent properties and 

crystal structure of novel benzanthrone dyes. Journal of Luminescence, 129 (12): 1827-1830. ISSN: 0022- 

2313. 

2. Osipovs, S., 2009. Use of two different adsorbents for sampling tar in gas obtained from peat gasification. 

International Journal of Environmental Analytical Chemistry, 89 (8-12): pp. 871. ISSN 0306-7319 

3. Paidere, J. 2009. Influence of flooding frequency on zooplankton in the Floodplains of the Daugava River 

(Latvia). Acta Zoologica Lithuanica, 19 (4): 304 – 311. ISSN 1392-1657, Institute of Ecology of Vilnius 

University, Versita 

4. Pupiņa A., Pupiņš M. 2009. Comparative analysis of biotopes and reproductive-ecological manifestations of 

Bombina bombina (Linnaeus, 1761) in Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 1-12. 

ISSN 1407-8953 


1. Osipovs, S., Vīksna, A., 2009. Divu metožu efektivitātes salīdzinājums paraugu ņemšanai ģeneratorgāzes 

darvas analīzē. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 3: 217–230. ISSN 0868-8249 

2. Meeske A.C.M., Pupiņš M., 2009. The European pond turtle in Latvia. In: Rogner M. (ed.), European Pond 

Turtles. The Genus Emys. Edition Chimaira, Germany, Chelonian Library, 4, pp. 214-216. 

3. Meeske A.C.M., Pupiņš M., 2009. Die Eiropaishe Sumpfschildkrote in Lettland. In: Rogner M. (ed.): 

Eiropaishe Sumpfschildkroten. Die Gattung Emys. - Edition Chimaira, Germany, Schildkrotenbibliothek, 4: 

1-3. 


1. Gruberts, D., 2009. Use Of A Drifting Instrumental Platform In A River-Floodplain Study. In: Sorial, G. A., 

Hong, J. (eds.) Proceedings of the 4th International Conference “Environmental Science and Technology 

2008”. Houston, Texas, USA, July 28-31 2008. v. 1, pp. 39-46. ISBN 978-0976885306 

2. Osipovs, S., 2009. Use of biomass gasification char for tar removal from syngas. In: Schmid, J., Grimm, H.-P., 

Helm, P., Grassi, A. (eds), Proceedings of the 17th European Biomass Conference & Exhibition. Hamburg, 

Germany, 29 June – 03 July 2009. ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, pp. 678–682. 

3. Rutkovska, S., Jurševska, G., Evarts-Bunders, P., 2009. Invasive woody species of Rosaceae in Daugavpils 

(Latvia). In: Pyšek, P., Pergl, J. (eds), Biological Invasions: Towards a Synthesis. Neobiota v.8: pp.161– 

167. 


1. Aksjuta, K., Bāra, J., Lazdāns, D., Nitcis, M., 2009. Nature management plans and awareness raising for local 

people applying GIS tools. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.- 

18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 44.lpp. 

2. Barkāns, A., Lazdāns, D., 2009. Rāznas nacionālā parka zemes virsmas rakstura izmaiņas ĢIS analīze. Krāj.: 

Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51. 



3. Barševskis, N., Lazdāns, D., 2009. Silenes dabas parka mazo ezeru ūdens vides stāvokļa raksturojums. Krāj.: 




4. Grišanovs, A., Soms, J., 2009. ĢIS risinājumi augsnes erozijas iespējamības novērtēšanai dabas parkā 

„Daugavas loki”. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās 

konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. 

Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 42.lpp.

5. Griņko, O., Soms, J., 2009. Dabas lieguma „Raudas meži” teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums dabas 

aizsardzības plāna sagatavošanai. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās 



6. Gruberts, D., Uļjans, J., 2009. Ūdens fizikāli ķīmisko parametru mainība Dvietes palienes ūdens objektos 

2007. - 2008. gadā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā 

konference. Rīga, 2009. g. 30. janvāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 49.-51. lpp. 

7. Gruberts, D., 2009. Klimata un Daugavas noteces ilgtermiņa mainība Daugavpilī. Krāj.: Plikša I. (sast.) 

Klimata mainība un ūdeņi. Latvijas Universitātes 67. zinātniskā konference „Klimata mainība un ūdeņi”. 

Rīga, Latvia, 2009.gada. 20. februāris. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 68.-75. lpp. 

8. Gruberts, D., Zutis, J., 2009. Upes micīte (Ancylus fluviatilis) kā ūdens vides stāvokļa bioindikators: 

Akmeņupes piemērs. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās 

konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. 

Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 40. lpp. 

9. Gruberts, D., Soms, J., 2009. Runoff Extremes of the Daugava River at Daugavpils (Latvia). In: Kovar P., 

Maca P., Redinova J. (eds), Water Policy 2009, Water as a Vulnerable and Exhaustible Resource. 

Proceedings of the Joint Conference of APLU (Association of Public and Land-Grant Universities) and 

ICA (Association for European Life Sciences Universities). Prague, CULS Prague, Czech Republic, 23 – 26 

June 2009. p.180. ISBN 978-80-213-1944-8 

10. Gruberts, D., 2009. The long-term changes in probability of hydrological droughts of the Middle Daugava 

River. In: Chalfen M., Jakubowski W. (eds.) XXXIX Seminarium Zastosovań Matematyki. Kobyla Góra, 

Katedra Matematyki Uniwersytetu Przyrodniczego we Wrocławiu, Poland, 20 – 23 September 2009. p. 67. 

ISBN 83-918217-6-5. 

11. Iliško, E., Soms, J., 2009. Dabas vērtības Lazdukalna upītes ielejā un Daugavas ielejas Ververu lokā. Krāj.: 




12. Kalnina, I., Kirilova, E., Sokolyk, O., Dyubko, T., 2009. ABM fluorescent probe application for the 

diagnostic of human diseases accompanied by serum albumin conformational changes. In: Book of 

abstracts of the 11 th Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and 

Probes - MAF11, Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009, p.145. 

13. Kirilov, G.K., Belyakov, S.V., Kirilova, E.M., Gerbreder, V., 2009. Structural and Luminescence Properties 

of Substituted Benzanthronyl Amidines and its Complexes with Transition Metals. In: Book of abstracts of 

the 11 th Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and Probes - 

MAF11, Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009. p.86. 

14. Korsaka, J., Osipovs, S., 2009. Ortofosfātjonu satura noteikšana Daugavpils upēs (Laucesa, Meļņička, 

Gļinovka, Šuņupe, Daugava), izmantojot spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas analīzes metodi (FIA). 

Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 

51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU 


15. Kursīts, D., Soms, J., 2009. Dabas pieminekļi dabas parkā „Daugavas loki” ekotūrisma attīstības un dabas 

aizsardzības pasākumu kontekstā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās 



16. Laizāns, K., Soms, J., 2009. Noteces veidošanās apstākļu ietekme uz biogēnu un suspendētā materiāla 

pārneses apjomiem no gravu sateces baseiniem Daugavas ielejā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils 


Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 19. lpp. 

17. Lazdāns, D., Mozulis, J., 2009. Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona tūrisma iespēju interaktīvā datu 

bāze. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences 

tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, 

DU akad.apgāds „Saule”, 41.lpp. 

18. Lazdāns, D., Nikolajevs, A., 2009. Silenes dabas parka lielo ezeru ūdens vides stāvokļa raksturojums. Krāj.: 



akad.apgāds „Saule”, 39.lpp.

19. Lazdāns, D., 2009. Conservation biology of specially protected nature territories using GIS tools. In: Book of 

abstracts. 5 th International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic 

Region”. Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.81. 

20. Ļitvinceva, J., Rutkovska, S., 2009. Rožu dzimtas invazīvās augu sugas Daugavpils pilsētas kapsētu teritorijā. 

Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 

51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU 


21. Lūkins, M., Melluma, A., Soms, J., 2009. Ainavu struktūras laiktelpisko izmaiņu analīze dabas parkā 

Daugavas loki: ģeogrāfiskie un kultūrvēsturiskie aspekti. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 03.februāris. Rīga, 


22. Lūkins, M., Soms, J., Melluma, A., 2009. Temporal and Spatial Changes of Forest Habitats Structure in the 

Nature Park “Daugavas Loki”. In: Book of abstracts. 5 th International Conference “Research and 

Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009. 

Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.83. 

23. Osipovs, S., 2009. Use of a method of sampling tar in syngas for analysing hydrocarbons in vehicle exhausts. 

In: Book of abstracts of the Conference Euroanalysis XV. Innsbruck, Austria, 06-10 September 2009. p 

P084-A2. 

24. Paidere, J., Čevere, I., Stalidzāne, D. 2009. Dvietes un Skuķu ezera zooplanktona raksturojums. Krāj.: 



Akadēmiskais apgāds „Saule”, 39.lpp. 

25. Paidere, J., Stalidzāne, D., Čevere, I. 2009. Taxonomical distribution and diversity of zooplankton in the 

Daugava River and their floodplains (Latvia). In: Book of abstracts. 5 th Internaciona Conference „Research 

and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April 2009. p. 99. 

26. Pučka, I., Rutkovska, S., 2009. Papeļu telpiskā izplatība gar autoceļiem Daugavpils pilsētā. Krāj.: Oļehnovičs 

D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā 

zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 

11.lpp. 

27. Razdobudko, J., Soms, J., 2009. Meža biotopu laiktelpiskās izmaiņas dabas parka „Daugavas loki” 

Daugavpils rajonā ietilpstošajā daļā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. 



28. Rutkovska, S., Zeiļa, I., Pučka, I., Ļitvinceva, J., 2009. Sūreņu, rožu un vītolu dzimtas invazīvo augu 

sugu izplatība Daugavpils pilsētas transporta koridoros Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 4.februāris. Rīga, LU 

Akad. apgāds, 123.-125.lpp. 

29. Rutkovska, S., Zeiļa, I., Pučka, I., Litvinceva, J., 2009. Spatial distribution of separate widely spread invasive 

plant species. A case of the Ruģeļi and Grīva housing estates of Daugavpils. In: Book of abstracts. 5 th 

International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. 

Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p. 119. 

30. Rutkovska S., Zeiļa I., 2009. Invazīvo biezlapju dzimtas sugu izplatība Daugavpils pilsētas teritorijā (Latvija) 

Krāj: Ansone V. (ed), VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Vide. Tehnoloģija, Resursi” 

materiāli, 2. sēj. Rēzekne, Latvija, 2009.g. 25.-27.jūnijs. Rēzeknes Augstskola, 30.-34.lpp. 

31. Škute, A., Soms, J., Paidere, J., Gruberts, D., 2009. Impact of Climate Change on the Biggest Natural River 

Floodplain System in Latvia. In: Book of abstracts of the International conference “ASLO (Advancing the 

Science of Limnology and Oceanography) Aquatic Sciences Meeting 2009, Nice, France, 25-30 January 

2009. p.248. 

32. Soms, J., Iliško, E., 2009. Aizsargājamo biotopu un augu sugu atradņu telpiskais izvietojums Lazdukalna 

upītes ielejā un Ververu lokā (Daugavas senleja). Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu 

krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 04.februāris. Rīga, LU Akad. 


33. Soms, J., Laizāns, K., 2009. Biogēnu un suspendētā materiāla pārnese no gravu sateces baseiniem 

Augšdaugavas pazeminājumā dažādos noteces veidošanās apstākļos. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 

zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 30.janvāris. 

Rīga, LU Akad. apgāds, 81.-83.lpp.

34. Soms, J., 2009. Lineārās erozijas un nogāžu procesu veidotie reljefa kompleksi Daugavas ielejā Krāslavas – 

Naujenes posmā kā vides izmaiņu indikatori holocēnā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 30.janvāris. Rīga, LU 

Akad. apgāds, 246.-248.lpp. 

35. Paidere, J., 2009. Daugavas palieņu ezeru applūšanas biežuma ietekme uz zooplanktona cenozēm. Krāj.: 

Plikša I. (sast.) Klimata mainība un ūdeņi. Latvijas Universitātes 67. zinātniskā konference „Klimata 

mainība un ūdeņi”. Rīga, Latvia, 2009.gada. 20. februāris. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 76.-77.lpp. 

36. Soms, J., Iliško, E., 2009. Analysis of Spatial Distribution of the Sedge Carex Pilosa Scop. With Respect to 

Erosion Landforms in South-Eastern Latvia: Ecogeomorphological Aspects. In: Book of abstracts. 5 th 


Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.130. 

37. Tukāns, A., Osipovs, S., 2009. Amonija jonu satura noteikšana Ilūkstes upes ūdeņos, izmantojot 

spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas analīzes metodi (FIA). Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils 



38. Zeiļa, I., Rutkovska, S., 2009. Sūreņu invazīvo augu sugu izplatība Daugavpils pilsētas teritorijā. Krāj.: 




39. Zvagule, T., Kalnina, I., Kirilova, E., Gabruseva, N., Kurjane, N., Solomenikova, I., 2009. Fluorescent study 

of human blood plasma albumin alterations induced by ionizing radiation. In: Book of abstracts of the 11 th 

Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and Probes - MAF11, 

Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009, p.117. 

40. Горский, М. В., Волкова, А. С., 2009. Система измерителей для оценивания уровня учебных 

достижений учащихся в изучении химии. Актуальные проблемы модернизации химического 

образования и развития химических наук: Материалы 56 Всероссийской научно-практической 

конференции химиков с международным участием. Санкт-Петербург, Россия, 9-12 апреля 2009 г. с. 

15.-17 

2008. gads: 



1. Evarts-Bunders P., Svilāns A., Bice M., 2008. Genus Acer L. in Latvia. Acta Biologica Universitatis 

Daugavpiliensis, 8 (1): 127-132. ISSN 1407-8953 

2. Kirilova, E.M., Kalnina, I., Kirilov, G.K., Meirovics, I., 2008. Spectroscopic Study of Benzanthrone 3-N- 

Derivatives as New Hydrophobic Fluorescent Probes for Biomolecules. Journal of Fluorescence, 18 (3-4): 

645-648. ISSN 1053-0509 

3. Osipovs S., 2008. Sampling of benzene in tar matrices from biomass gasification using two different solidphase 

sorbents. Analytical and Bioanalytical Chemistry, 391 (4): 1409-1417. ISSN 1618-2642 

4. Pupiņa A., Pupiņš M., 2008. The new data on distribution, biotopes and situation of populations of Bombina 

bombina in the south-east part of Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (1): 67-73. ISSN 

1407-8953. 

5. Pupiņš M., Pupiņa A. 2008. The data on the observations of the European pond turtle (Emys orbicularis L.) at 

the northern edge of its area in Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (1): 35-46. ISSN 

1407-8953. 

6. Škute, A., Gruberts, D., Soms, J., Paidere, J., 2008. Ecological and hydrological functions of the biggest 

natural floodplain in Latvia. Ecohydrology and Hydrobiology, 8 (2-4): 291-306. 


1. Klauza I., Pupiņa A., Pupiņš M. 2008. The research of three biotopes of Bombina bombina in the South part of 

Latvia, Latgale for the aims of the species protection and environment management. In: Biologia plazow i 

gadow – ochrona herpetofauny. Proceedings of "IX Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna". Krakow, 

Poland, Wydawnictwo Naukowe Akademii Pedagogicznej, pp.199-203. 

2. Kuzmin S.L., Pupiņa A., Pupiņš M., Trakimas G. 2008. Northern border of the distribution of the red-bellied 

toad (Bombina bombina). Zeitshrift fur Feldenherpetologie, Germany, 15, pp. 1-14. 

3. Osipovs S., 2008. Adsorbcijas metodes izmantošana dažu vieglās un smagās darvas frakciju komponentu 

noteikšanai. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2: 147-156. ISSN 0868-8249

4. Osipovs S., 2008. Selection of the second adsorbent for sampling volatile organic compounds in the biomass 

gasification tar with the use of solid-phase adsorption. In: Schmid J., Grimm H.-P., Helm P., Grassi A. (Eds). 

Proceedings of the16th European Biomass Conference and Exhibition. Valencia, 02-06 June 2008, Spain, 

pp. 776-781. 

5. Pupiņa A., Pupiņš M., Berzins A. 2008. New data on the distribution of Bombina bombina in Latvia on the 

northern edge of its area. In: Biologia plazow i gadow – ochrona herpetofauny. Proceedings of "IX 

Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna". Krakow, Poland, Wydawnictwo Naukowe Akademii 

Pedagogicznej, pp.194-198. 

6. Pupiņš M., Pupiņa A. 2008. The data on the Emys orbicularis carapax and plastron traumatizing by predators 

on the northern edge of its area in Latvia. In: Biologia plazow i gadow – ochrona herpetofauny. Proceedings 

of "IX Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna". Krakow, Poland, Wydawnictwo Naukowe Akademii 

Pedagogicznej, pp. 204-210. 

7. Pupiņš M., Pupiņa A. 2008. Distribution of European pond turtle Emys orbicularis (LINNAEUS, 1758) on the 

northern edge of its area in Latvia. Revista Espanola de Herpetologia, 22: 149-157. 

8. Soms J., Gruberts D., 2008. Sediment and Nutrient Supply in the Gully Catchments of the Daugava Valley. 

Lithuanian University of Agriculture Research papers VAGOS, 80 (33): 92 – 101. ISSN 1648-116X 


1. Barkāns, A., Lazdāns, D., Orols, A., 2008. Rāznas nacionālā parka zemes lietojuma veidu analīze izmantojot 

ĢIS. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 

zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -26.-27.lpp. 

2. Deimantoviča, I., Brakovska, A., Škute, R., 2008. Zooplanktona diennakts dinamika Sventes ezerā. Latvijas 

Universitātes 66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU 

akad.apgāds, 2008. -30.-31.lpp. 

3. Gorskis, M., Bellmont Gorska, V., 2008. Studying of chemistry as the Tool for Development of research 

Activity Skills. Conference „Chemija mokikloje – 2008”. Kaunas 11–12 February 2008 Lietuva. Book of 

Abstracts, pp.12-13. 

4. Gorskis, M., Krūmiņa, A., 2008. Опыт проведения, направленность и содержание единого 

государственного экзамена по химии в Латвии. Cnference „Chemija mokikloje – 2008”. Kaunas 11– 

12 February 2008 Lietuva. Book of Abstracts, pp. 30-37. 

5. Gorskis, M., 2008. Изучение химии, как инструмент развития исследовательских навыков учащихся. 

55-e Герценовские чтения по актуальным проблемам модернизации химического и 

естественнонаучного образования. S.Petersburg 02-05 April 2008 RUSSIA. Материалы 

конференции, стр.17-19. 

6. Gorskis, M., 2008. Реформирование системы подготовки учителей химии в контексте направленности 

Болонского процесса: опыт Латвии. Методологические и методические проблемы подготовки 

учителя химии на современном этапе: Материалы Международной научно-практической 

конференции. – Липецк: Липецкий государственный педагогический университет, – С. 69 – 75. 

7. Gorskis, M., 2008. Опыт подготовки будущих учителей химии к организации исследовательской 

деятельности учащихся в области экологии. Материалы IV Всероссийского научно-методического 

семинара с международным участием. – Санкт-Петербург: Крисмас+, 2008. – С. 372 – 374. 

8. Gorskis, M., 2008. Ķīmijas skolotāju sagatavošanas programmas attīstība Daugavpils Universitātē. 

Starptautiskas zinātniski metodiskas konferences “Ķīmijas izglītība 2008” rakstu krājums. Rīga, LU 

Akadēmiskais apgāds, -33.-36. lpp. 

9. Gruberts, D., 2008. Daugavas palieņu ezeru hidroloģisko grupu fitoplanktona sugu kompleksi. Latvijas 


akad.apgāds, 2008. -53.lpp. 

10. Gruberts, D., Soms, J., 2008. Plūdu riska novērtējums klimata izmaiņu kontekstā Daugavas tecējuma 

Naujenes-Jersikas posmā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata 

mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -51.-52.lpp. 

11. Gruberts, D., 2008. Daugavas ūdens masu fizikāli ķīmisko parametru izmaiņas palu laikā. Latvijas 

Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU 

akad.apgāds, 2008. -56. lpp. 

12. Gruberts, D., Uļjans, J., 2008. Ūdens fizikāli ķīmisko parametru atšķirības Dvietes palienes ūdens objektos 

vasaras-rudens periodā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. 

Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -57. lpp. 

13. Iliško, E., Soms, J., 2008. Lazdukalna upītes (dabas parks „Daugavas loki”) ielejas ģeomorfoloģiskais 

raksturojums. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, 

DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -32.lpp.

14. Jurevičs, P., Soms, J., 2008. Ūdens vides fizikāli-ķīmisko parametru un biogēnu koncentrācijas sezonālās 

izmaiņas Briģenes ezerā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. 

Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -72.-73.lpp. 

15. Kirilova, J., Gorskis, M., Solomennikova, I., 2008. Information Technologies in Organic Chemistry Teaching 

at Daugavpils University. 4th International Conference on Chemistry and Chemical Education, Minsk 8- 

10 April 2008, Belarus. Book of Abstracts, p.51. 

16. Kirilova, J., 2008. Fluorescent analysis of Chernobyl clean-up workers blood plasma albumin 20 years after 

radiation exposure. RSU zinātniskā konference 13.-14.03.2008. konferences tēžu krājums. Rīga, Latvija, 

p.69. 

17. Kirilovs, G., Beļakovs, C., Kirilova, J., Kalniņa, I., Gerbreders, V., 2008. Spectroscopic and structural 

characterization of benzanthrone dyes crystals. In: The 15th International Conference on Luminescence 

and Optical Spectroscopy of Condensed Matter (ICL’08). Lyon, 07-11 July 2008, France. Book of 

Abstracts, p. 236. 

18. Kirilova, J., 2008. Synthesis and study of substituted amidinobenzathrones. In: The 2nd International 

Symposium on Organic Chemistry. Sofia, 13-16 December 2008, Bulgaria. Book of Abstracts, p. 67 

19. Kozlovska, V., Soms, J., 2008. Mazo HES ietekme uz upīšu ekosistēmām: dabas lieguma „Jaša” piemērs. 

Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. – 

Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -81.-82.lpp. 

20. Laizāns, K., Soms, J., 2008. Biogēnu un sanešu materiāla pārnese no nelieliem sateces baseiniem uz 

uztverošajām ūdenstecēm dabas parkā „Daugavas loki”. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -31.lpp. 

21. Lazdāns, D., Mozulis, J., 2008. Daugavpils rajona tūrisma interaktīvā ĢIS datu bāze. Latvijas Universitātes 

66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 

2008. -99.-100.lpp. 

22. Osipovs, S., 2008. Effectiveness of the second sorbent in sampling biomass gasification tar with the use of 

solid-phase adsorption. In: International conference „Eco-Balt-2008”. Rīga, 15-16 June 2008, Latvija. 

Book of abstracts, pp.101-102. 

23. Osipovs, S., 2008. Analysing of tar using GC-MS obtained in synthesis gas from peat gasification in 

Latvia. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU 

akad.apgāds „Saule”, 2008. -36.lpp. 

24. Osipovs, S., 2008. Use of two different solid-phase sorbents for sampling tar in gas obtained from peat 

gasification in Latvia. In: 35 th International Symposium on Environmental Analytical Chemistry. Gdansk, 

22 - 27 June 2008, Poland. Book of abstracts, p.337. 

25. Osipovs, S., 2008. Comparison of two methods for sampling tar in the gas obtained from peat gasification in 

Latvia. In: International Symposium on Green Chemistry for Environment and Health. Münich, 13-27 

October 2008, Germany. Book of abstracts, P 52. 

26. Osipovs, S., 2008. Comparison of two methods for sampling tar in the gas obtained from peat gasification in 

Latvia. In: International Life Sciences Student's Conference. Warsaw, 10-14 September 2008, Poland. 

Book of abstracts, p 58. 

27. Paidere, J., 2008. Zooplanktons Daugavas upes – palieņu sistēmā. LU 66.zinātniskās konferences rakstu 

krājums “Klimata mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -83.-91.lpp. 

28. Paidere, J., 2008. Natural drift of zooplankton in the River Daugava during spring flood. Daugavpils 

Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 

2008. -26.lpp. 

29. Paidere, J., Škute, A., 2008. Rotifera communities of floodplain lakes of the river Daugava (Latvia). In: III 

Regional school-conference of young scientists “Water environment and spatial natural complexes: study, 

use and protection”. Petrozavodsk, 26-28 August 2008 Republic of Karelia, Russia. Book of Abstracts, 

pp.115-120. 

30. Rutkovska, S., Solovjova, V., Jakimeca, O., 2008. Invazīvo augu sugu analīze Daugavpilī: Stropu un 

Cietokšņa mikrorajona piemērs. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums 

“Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -138.-140.lpp. 

31. Rutkovska, S., Saveik,o M., Strole, L., Ļubka, J., 2008. Tūristu un rekreantu atsevišķu ietekmes veidu uz vidi 

novērtējums. Cirmas, Cirišu un Ežezera piemērs. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. 

Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -281.-282.lpp. 

32. Rutkovska, S., Saveiko, M., 2008. Ainavas un tās ietekmējošo faktoru novērtējums Ežezera peldvietās. 

Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU akad.apgāds 

„Saule”, 2008. -34.lpp. 

33. Rutkovska, S., Laiviņš, M., 2008. Content of zinc, iron, lead and cadmium in pine needles and soil of the 

woods in Daugavpils city. In: III Regional school-conference of young scientists “Water environment and

spatial natural complexes: study, use and protection”.Petrozavodsk, 26-28 August 2008. Republic of 

Karelia, Russia. Book of Abstracts, pp.187-190. 

34. Rutkovska, S., Jurševska, G., 2008. Invasive arboreal species of Rosaceae family in the Daugavpils city 

(Latvia) (abstract). In: 5th European Conference "NEOBIOTA: Towards a Synthesis". Prague, 23-26 

September 2008, Czech Republic. Book of Abstracts, -p.107. 

35. Solims, I., Soms, J., Šlivka, H., 2008. ĢIS risinājumi ģeoloģiskā riska analīzē un ģeoloģiskā potenciāla 

novērtēšanai pašvaldību teritorijas plānojumu vajadzībām Daugavpils rajonā. Latvijas Universitātes 


2008. -141.-142.lpp. 

36. Soms, J., Grišanovs, A., 2008. ArcGIS pielietojums augsnes erozijas iespējamības novērtēšanai ar USLE 

(Universal Soil Loss Equation). Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums 

“Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -143.-144.lpp. 

37. Soms, J., Škute, A., 2008. Ar GPS savietojama sonara un ģeotelpisko datu analīzes programmatūras 

izmantošanas iespējas ezeru batimetriskajā kartēšanā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences 

tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -145.-145.lpp. 

38. Soms, J., 2008. Efemērās gravas un to veidošanos noteicošie ģeomorfoloģiskie faktori. Latvijas Universitātes 


2008. -225.-228.lpp. 

39. Soms, J., 2008. Klimata mainība un augsnes erozijas procesu aktivizācija ziemas periodā. Latvijas 



40. Soms, J., Kursīts, D., 2008. Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes posma gravu erozijas un nogāžu procesu 

veidotie reljefa kompleksi. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. – 

Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -32.lpp. 

41. Soms, J., 2008. Impact of the climate change-induced runoff formation in winter on the soil erosion and 

sediment yield from gully catchments. In: COST 634 International Conference “On- and Off-site 

Environmental Impacts of Runoff and Erosion”. Aveiro, 30 June - 04 July 2008, Portugal. Book of 

abstracts, p.63. 

42. Soms, J., 2008. Re-Activation of Erosion Processes in Permanent Gullies as Geomorphic Response to 

Extreme Rainfall Event. In: 12th Biennial Conference of Experimental and Representative Basins (ERB) 

2008 “Hydrological Extremes in Small Basins”. Krakow, 18-20 September 2008, Poland. Book of 

abstracts, pp.341-344. 

43. Soms , J., 2008. Sediment and nutrient supply associated with soil erosion in the gully catchments. In: 

International Conference “Soil in Sustainable Environment”. Kaunas, 24-26 September 2008, Lithuania. 

Book of abstracts, p.31. 

44. Šeršņova, J., Soms, J., 2008. Ainavu struktūras vēsturiskās izmaiņas Rāznas nacionālajā parkā. Latvijas 

Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU 


45. Škute, A., 2008. Ihtiocenozes daudzveidības dinamikas analīze Rāznas ezerā. Latvijas Universitātes 

66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. - 

135.-139.lpp 

46. Škute, A., Gruberts, D., Soms, J., Paidere, J., 2008. Ecological and Hydrological Functions of the Biggest 

Natural Floodplain in Latvia (abstract). In: International conference Ecohydrological Processes and 

Sustainable Floodplain Management, Lodz, 19-23 May 2008, Poland. Book of Abstracts, - p.48. 

47. Volkova, A., Gorskis, M., 2008 Dažādu līmeņu uzdevumu izmantošana skolēnu sasniegumu vērtēšanā 

ķīmijas apgūšanā pamatskolā. Starptautiskas zinātniski metodiskas konferences “Ķīmijas izglītība 

2008”rakstu krājums. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, -129.-133. lpp. 

48. Zvagule, T., Brūvere, R., Kalniņa, I., Gabruševa, N., Kirilova, J., Kurjan,e N., Šķester,s A., Kirilovs, G., 

2008. Conformational changes of blood plazma albumin in humans exposed to ionizing radiation. In: The 

33rd FEBS Congress and 11th IUBMB Conference „Biochemistry of Cell Regulation”. Athens, June 28 - 

July 03 2008, Greece. Book of Abstracts, p. 191.

2007. gads: 


1. Soms J., 2007. Metodiskais materiāls vispārizglītojošām skolām "Zemes ilgtspējīga apsaimniekošana". ANO 

UNDP programma, - 82 lpp. 



1. Gruberts D., 2007. Effect of floods on phytoplankton communities in aspect of river monitoring: a case of the 

Middle Daugava River (South-east Latvia). Arch. Hydrobiol. Suppl. 161/3-4, 487-510. ISSN 1863-9135 

2. Kalnina I., Klimkane L., Kirilova E., Toma M. M., Kizane G., Meirovics I., 2007. Fluorescent Probe ABM for 

Screening Gastrointestinal Patient’s Immune State. Journal of Fluorescence, 17 (6): 619-625. ISSN 1053- 

0509 

3. Kalnina I., Zvagule T., Gabruseva N., Kirilova E., Kurjaabe N., Bruvere R., Kesters A., G Kizane G., 

Meirovics I., 2007. Structural Changes in the Cell Membrane Induced by Radiation Exposure. Journal of 

Fluorescence, 17 (6): 633-638. ISSN 1053-0509 

4. Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., 2007. Impact of two different flood pulses on planktonic 

communities of the largest floodplain lakes of the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia, 592: 303-314. 

ISSN 0018-8158 


1. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Poppels A., Prieditis J., Škute A., 2007. Impact of hydrology on 

aquatic communities of floodplain lakes along the Daugava River (Latvia). In: Gulati R. D., Lammens E., De 

Pauw N., Van Donk E. (eds.) Developments in Hydrobiology 196. Shallow Lakes in a Changing World. 

Proceedings of the 5th International Symposium on Shallow Lakes, Dalfsen, The Netherlands, 5-9 June 

2005, 223-237. Reprinted from Hydrobiologia, Vol. 584: 223-237. 2007. ISBN-13: 978-1-4020-6398-5. 

2. Soms J., 2007. Morphology and controlling factors of landslide cirque gullies: a case study from the Sprogu 

gravas nature monument (SE Latvia). In: Casali J. and Gimenez R. (Eds.), Progress in Gully Erosion 

Reserarch. -120-121. ISBN 978-84-9769-198-7. 


1. Gorskis M., 2007. atceroties Gunti Rudzīti. In Sērija ”Ievērojamie latviešu pedagogi” – profesors Guntis 

Rudzītis. Eds. A.Aizsila. – 63-67. Jelgava, LLU. 


1. Горский М.В., 2007. Элементы общей химии в курсе средней школы. Starptautiskā konference 

„Chemija mokikloje – 2007”, konferences tēžu krājums. -Kaunas, Kauno tehnologijos universitetas, -34.- 

38.lpp. 2007.gada 02.-03.aprīlis. 

2. Gruberts D., 2007. Daugavas palieņu ezeru ekoloģiskie pētījumi: pašreizējais stāvoklis un nākotnes 

perspektīvas. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. 

Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -276.-277.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

3. Gruberts D., 2007. Hydrological connectivity and biological diversity of phytoplankton communities of 

floodplain lakes of the middle Daugava. 4 th International Conference “Research and Conservation of 

Biological Diversity in Baltic Region”, Daugavpils, 25-27 April, 2007. Book of Abstracts. Daugavpils 

University, Academic Press “Saule”, -42. 

4. Gruberts D., 2007. The flood pulse concept in the ecology of floodplain lakes of the middle Daugava river. 

SEFS-5 Symposium for European Freshwater Sciences. Programme and Abstracts. Palermo, Italy, July 8- 

13, 2007, University of Palermo, - 62. 

5. Lazdāns D., 2007. Integration of GIS courses in higher education in Daugavpils University, Latvia. 

Information & communication technology in natural science education, Siauliai, Lithuania, December 2-5, 

2007. 

6. Kirilova E.M., Meirovics I., 2007. Spectroscopic study of benzanthrone 3-N-derivatives as new highly 

fluorescent probes for biomolecules. 10th International Conference on Methods and Applications of 

Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and Probes, September 9-12, 2007, Salzburg, Austria, PRLS-20 

7. Kursīts D., Soms J., 2007. ĢIS rīku izmantošana gravu tīkla veidošanās un izvietojuma likumsakarību 

ģeostatistiskajā analīzē. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija.

Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -61.-64.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.- 

03.februāris. 

8. Juhņeviča V., Soms J., 2007. Gruntsūdeņu piesārņojums kā vides stāvokļa indikators Bebrenes pagastā. 


Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -280.-281.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

9. Jurevičs P., Soms J., 2007. Briģenes ezers (Demenes subglaciālā iegultne) – ekohidroķīmiskais raksturojums 

un to ietekmējošie faktori. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. 



10. Osipovs S., 2007. Benzene and tar sampling using solid-phase adsorption. Euroanalysis XIV Conference. 

Book of Abstracts, - 750. Antwerp, Belgium. 09-14 September 2007. 

11. Paidere J., Gruberts D., 2007. Zooplanktona kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas Daugavas palieņu ezeros. 


Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -299.-302.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

12. Paidere J., 2007. Comparision zooplankton abundance, biomass and community structure in the River 

Daugava and two River Daugava floodplain lakes within different hydrological conditions. 4 th International 

Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Book of abstracts. –80. 

Daugavpils, April 25– 27, 2007. 

13. Paidere J., Škute A., 2007. Impact of the flood regime on the zooplankton density and community 

composition in the Daugava River, Latvia. 5 th Symposium for European Freshwater Sciences. Palermo, 

Itālija, 2007. gada 8. – 13. jūlijs 

14. Rutkovska S., Skaliņa E., 2007. Priežu mizu analīzes kā bioindikācijas metodes pielietojums Daugavpils 

pilsētā. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 

zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -242.-244.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

15. Rutkovska S., Ņikiforova D., Skaliņa E., 2007. Lihenoindication and content of heavy metals in pine bark as 

air pollution indicator: case study in Daugavpils. 10 th conference of junior researchers "Science - future of 

Lithuania". Viļņa, Lietuva, 29.03.2007. 

16. Rutkovska S., 2007. Lichenoindication, content of heavy metals and ph of pine bark as air pollution 

indicator: case study in Daugavpils. 4 th International Conference “Research and Conservation of Biological 

Diversity in Baltic Region”. Book of abstracts. –104. Daugavpils, April 25– 27, 2007. 

17. Rutkovska S., 2007. Загрязнение окружающей среды тяжелыми металлами в пределах города 

Даугавпилса (Латвия). Международная научно-практическая конференция „География, природные 

ресурсы и туристско - рекреационный потенциал Балтийского региона”. VeļikijNovgorod, Krievija, 

11.- 13.10.2007. 

18. Semjonova R., Vucenlazdāne B., Soms J., 2007. Pilskalnes subglaciālās iegultnes virszemes ūdens objektu 

vides stāvokļa novērtējums. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. 



19. Solomenikova I., Kirilova J. Skolēnu iesaistīšana pētniecībā UNESCO kluba ietvaros. LU konference 

„Ķīmijas izglītība skolā – 2007”, Rīga, 20.09. 2007, 75-78. 

20. Соломенникова И. И., Кирилова Е. М., 2007. Работа клуба юных естествоиспытателей ЮНЕСКО в 

Латвии. 54-e Герценовские чтения по актуальным проблемам модернизации химического и 

естественнонаучного образования, Санкт-Петербург 4-7.04.2007, 136-138. 

21. Soms J., Dudarevs I., 2007. ĢIS risinājumi applūstošo teritoriju noteikšanā un plūdu riska novērtēšanā 

atsevišķos pagastos Daugavpils rajonā. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums 

“Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -95.-96.lpp. Rīga, 2007.gada 

30.janvāris.-03.februāris. 

22. Soms J., Griņko O., 2007. Reto augu sugu atradņu izvietojumu noteicošie faktori dabas liegumā “Raudas 

meži”: ģeotelpisko datu analīze lokālā mērogā. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. 

Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -96.-98.lpp. Rīga, 

2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

23. Soms J., Kalniņa L., 2007. Sedimentācijas procesi gravu gultnēs – nogulumu uzkrāšanās raksturs un 

datēšanas iespējas. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. 

Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -194.-196.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris.

24. Soms J., Kursīts D., 2007. Sproģu avotcirku gravu morfoloģija un attīstības īpatnības. Latvijas Universitātes 


2007. -196.-199.lpp. Rīga, 2007.gada 30.janvāris.-03.februāris. 

25. Soms J., 2007. Klimata izmaiņu iespējamā ietekme uz sedimentu un biogēnu plūsmu hidrogrāfiskā tīkla 

augšējos posmos: Augšdaugavas piemērs. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums 

“Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2007. -328.-330.lpp. Rīga, 2007.gada 

30.janvāris.-03.februāris. 

26. Soms J., Bambe B., Suško U., 2007. Erosion landforms and spatial distribution of rare vascular plant and 

moss species and habitats: case study in protected nature areas in SE Latvia. 4 th International Conference 

“Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Book of abstracts. –111. 

Daugavpils, April 25– 27, 2007. 

27. Soms J., 2007. Evaluation of the impact of climate change on bed and bank erosion in stream channels and 

the resulting sediment delivery to the river Daugava. The 3 rd International Conference “Climate Change 

and waters”. Book of abstracts. p.14-15. Rīga, May 09 – 10, 2007. 

28. Soms J., 2007. Potential impact of climate change on sediment and nutrient flux associated with soil erosion 

in the gully catchments in south-eastern Latvia. The 5 th International Congress of the European Society for 

soil Conservation “Changing Soils in a Changing World: the Soils of Tomorrow”. Book of abstracts. p.170. 

Palermo, Italy, June 25 – 30, 2007. 

29. Sondore Z., Brakovska A., Kirilova E. M., 2007. Evaluation of teratogenic activity of the smoke of burning 

plasti cinfluening the Drophila Melanogaster, 4th International conference „Research and conservation of 

biological diversity in baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 25-27, 2007, 112. 

30. Ševcova A., Nitcis M., Soms J., 2007. Kultūrvēsturisko un arheoloģisko pieminekļu ģeodatubāze: nacionālā 

parka „Rāzna” piemērs. Latvijas Universitātes 65.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. 



31. Zvagule T., Kalnina I., Eglīte M., Kurpniece I., Kurjāne N., Gabruševa N., Ķizāne G., Kirilova E., Bruvere 

R., Teibe U., 2007. Galvas smadzeņu funkcionālā stāvokļa dinamika un informatīvo procesu saistība ar 

leikocītu fenotipu Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem 20 gadus pēc darba piesārņotajā vidē, RSU 

Zinātniskā konference, Rīga, 29.-30.03.2007, 77. 

2006. gads: 


1. Gorskis M., 2006. Ķīmijas uzdevumu risināšana: 2. daļa. Rīga, Zvaigzne ABC, - 49 lpp. 

2. Osipovs S., 2006. Ūdens analīzes praktikums. Spektrofotometriskās metodes. Daugavpils, DU akad.apgāds 

„Saule”, - 117 lpp. 



1. Soms, J., 2006. Regularities of gully erosion network development and spatial distribution in south-eastern 

Latvia. Baltica 19 (2): 72-79. 


1. Gruberts D., Druvietis I., Enģele L., Paidere J., Parele E., Priedītis J., Poppels A., Škute A., 2006. Biodiversity 

of the largest floodplain lake ecosystems in Latvia. 11 th World lakes conference Nairobi, Kenya, 

Proceedings, 31 October to 4th November 2005. vol.2, 225 - 229 

2. Kirilova J., Meirovics I., 2006. 3-Aminobenzantrona imino-atvasinājumu sintēze un īpašības. Latvijas Ķīmijas 

Žurnāls. Nr. 2, -171.-174.lpp. 

3. Kalnina I., Bruvere R., Zvagule T., Gabruševa N., Volrāte A., Feldmane G., Klimkāne L., Kirilova E., 

Meirovics I., 2006. Immune state of patients with different pathologies monitored by fluorescent probe 3amino-benzanthrone 

derivative. Proceedings of the Latvian Academy of Science, 60 (4): 113-120. 

4. Gruberts D., Druvietis I., 2006. Impact of floods on composition, biomass and diversity of phytoplankton 

communities of the Middle Daugava, in Latvia. Proceedings of 6 th International Symposium on Use of Algae 

for Monitoring Rivers. Hungary, Baltonfüred, 12-16 sept. 2006. pp.54-59.


1. Горский М.В., 2006. Оптимизация пропедевтики школьного курса химии в контексте реформы 

естественно-математического образования в Латвии. Chemija mokikloje. Kaunas, Kauno 

Technologijos universitetas, pp.54.-56.. 

2. Gruberts D., Volka Z. 2006. Meteoroloģisko elementu sezonālā dinamika dabas parkā “Dvietes paliene”. 

Latvijas Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. –Rīga, LU 

izd., -38.-39.lpp. 

3. Gruberts D., Druvietis I., Paidere J., Škute A., 2006. 2005. gada vasaras plūdu ietekme uz Daugavas 

palieņu ezeru ekosistēmām. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, 

vides zinātne. –Rīga, LU izd., -273-274.lpp. 

4. Lazdāns D., Jasmans I., Soms J., 2006. ĢIS bāzētas vides informācijas pārvaldības sistēmas ieviešana dabas 

parkā “Rāzna”. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides 

zinātne. –Rīga, LU izd., -73.-74.lpp. 

5. Soms J., Kursīts D., 2006.g. Ģeotelpiskās analīzes pielietojums erozijas reljefa pētījumos dabas parkā 

“Daugavas loki”. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides 


6. Soms J., 2006. Lēcienveida izmaiņas nogulumu erozijas – transporta - akumulācijas ķēdē gravās ekstrēmu 

nokrišņu ietekmē. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides 


7. Soms A., Soms J., 2006.g. 2005. gada janvāra vētra Baltijas jūrā un lineārās erozijas procesu intensifikācija 

krasta virsūdens joslā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta piemērs. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās 

konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. –Rīga, LU izd., -208.-210.lpp. 

8. Juhņeviča V., Soms J.,2006. Vides riska faktoru novērtējums Bebrenes pagasta teritorijā. Latvijas 

Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. –Rīga, LU izd., -236.- 

238.lpp. 

9. Munča J., Soms J. 2006. Vides problēmu analīze Daugavpils rajona teritorijas plānojuma kontekstā.Latvijas 

Universitātes 64.zinātniskās konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. –Rīga, LU izd., -249.- 

251.lpp. 

10. Ābelītis G., Doktore L., Solims I., Soms J., Šlivka H., Vucenlazdāne B., 2006. Augšzemes augstienes mazo 

upju zooplanktons kā ūdens vides kvalitātes novērtēšanas indikators. Latvijas Universitātes 64.zinātniskās 

konferences tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. –Rīga, LU izd., -267.-269.lpp. 

11. Soms J., 2006. Vegetation cover as factor controlling slope stability within gully channels: a case study from 

the Daugava Valley (SE Latvia). European Geosciences Union General Assembly, Geophysical Research 

Abstracts, Vol.8, 05269, 2006. –Vienna, Austria. 

12. Osipovs S., Vīksna A. Tar sampling after biomass gasification. Darvas analīze pēc biomasas gazifikācijas. 

Eco-Balt-2006 International Conference abstracts, - Riga, - p.157. 

13. Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., 2006. Seasonality of zooplankton and phytoplankton 

communities in the largest floodplain lakes in Latvia. Global Challenges Facing Oceanography and 

Limnology. ASLO Summer Meeting 2006, Victoria. Conference abstracts, -p.90. 

14. Kirilova J., 2006. Нитрование 3-замещенных производных бензантрона. International Sympozium: 

Advanced Science in Organic Chemistry. Book of Abstracts. -Sudak, UKRAINE, - C065. 

15. Osipovs S. Tar sampling after biomass gasification using solid-phase adsorption. International Congress on 

Analytical Sciences, ICAS-2006 .Book of Abstracts, -Moscow, -p.226. 

16. Paidere J., Gruberts D., Druvietis I., Škute A., 2006. Impact the late spring flush floods on the largest 

floodplain lake ecosystems in Latvia. Ecosystem changes and their ecological and socioeconomic impacts. 

European Large Lakes Symposium 2006. Programme and Abstracts. -Tartu, -p.23. 

17. Горский М.В., 2006. Структура и направленность курса «Устойчивое развитие региона Балтийского 

моря». Гуманитарные и естественнонаучные факторы решения экологических проблем и 

устойчивого развития. Новомосковск, Университет Российской Академии образования. Стр.22.-24. 

18. Gorskis M., Šmite A., 2006. Konference „Ķīmijas izglītība skolā – 2006”. Rakstu krājums. Ievads: Tendences 

ķīmijas mācību metodikas attīstībā Latvijā. Ķīmijas izglītība skolā. -Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, -5.- 

8.lpp. 

19. Kirilova J., 2006. Ķīmijas komponents studiju programmās Daugavpils Universitātē. LU konference „Ķīmijas 

izglītība skolā – 2006”. Rakstu krājums. -Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, -77.-78.lpp. 

20. Paidere J., Škute A., Škute R., 2006. Applicability of zooplankton community study for floodplain lakes 

monitoring. International conference „Bioindicators in monitoring of freshwater ecosystems”. Book of 

Abstracts. -St.Petersburg, RUSSIA, -pp.115.-116. 

21. Savicka M., Kirilova J., Pitkeviča I., 2006. Dissolved organic matter in water of Daugava river. International 

Symposium on Organic Chemistry. Book of Abstracts. –Sofia, Bulgaria.

2005. gads: 


1. Gorskis M., Rudzītis G., 2005. Vispārīgā ķīmija vidusskolai: Metodisks līdzeklis. – R.: Zvaigzne ABC. – 52 

lpp. 

2. Rudzītis G., Gorskis M., 2005. Vispārīgā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC. – 184 lpp. 

3. Balode L., Ļucāne R., Gorskis M., Vulfs R., 2005. Dabaszinības 4. klasei: Mācību programma. Skolotājs. – 

2005. – Nr. 4 (52). – 78.-87. lpp. 

4. Gorskis M., 2005 Ķīmijas uzdevumu risināšana: 1. daļa. – R.: Zvaigzne ABC. – 19 lpp. 



1. Gruberts D., Druvietis I., Kļaviņš M., 2005. Seasonal variability of aquatic chemistry and phytoplankton 

communities in a shallow floodplain lake of the Daugava River, Latvia. Ecohydrol. Hydrobiol., 5 (2): 155- 

164 

2. Kalnina I, Kirilova E., Meirovics I., 2005. Naphthalic acid derivatives as potential fluorescent probes, 

International Journal of Applied Chemistry. 1 (1): 83-87. 


1. Aleksejeva J., Jasāne A., Lerha A., Šumilo G., Vonoga I., Rutkovska S., 2005. Antropogenās ietekmes 

novērtējums ezeru piekrastes rekreācijas zonās: atsevišķu Austrumlatvijas ezeru piemērs. Krāj.: 

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā 

konference. Rīga, 2005.g. 28.janvāris. Rīga, LU Akad. Apgāds, 164.-165.lpp. 

2. Druvietis I., Poppels A., Gruberts D., 2005. Daugavas palienes ezeru hidrobioloģiskā izpēte. Krāj.: 

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā 


3. Druvietis I., Gruberts D., Parele E., Paidere J., Poppels A., Škute A., 2005. Limnology of Latvia’s 

floodplain lakes. International Conference “Shallow Lakes 2005”, Dalfsena, Nīderlande, 2005. g. 05. - 09. 

Jūnijā 

4. Gorskis M., 2005.Reform of chemical education in Latvia. Problems in Teaching of Chemistry and 

International Collaboration. Educational Development Centre (Ministry of Education and Science of 

Lithuania), Druskininkaja, Lithuania, 2005. g. 26.-29. Oktobrī 

5. Gorskis M., 2005. Пропедевтика химии в курсе естествознания основной школы. Методология и 

методика научных исследований в области естественнонаучного образования. Российский государственный 

педагоги-ческий университет им. А.И. Герцена Sanktpēterburga, Krievija, 2005. g. 22.- 

25. novembrī 

6. Gruberts D., 2005. Ģeogrāfiskie priekšstati Augšzemes folklorā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. 

Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. 26.janvāris. Rīga, 

LU Akad. Apgāds, 39.-41.lpp. 

7. Gruberts D., Paidere J., Priedītis J., Škute A., 2005. Daugavas palieņu ezeru ūdens sastāva īpatnības vasarā. 

Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā 


8. Gruberts D., Druvietis I., 2005. Skuķu (Grīvas) ezera fitoplanktona sezonālās izmaiņas. Krāj.: Ģeogrāfija. 

Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā konference. Rīga, 

2005.g. 26.janvāris. Rīga, LU Akad. Apgāds, 204.-205.lpp. 

9. Gruberts D., Paidere J., Priedītis J., Škute A., Druvietis I., Poppels A., Parele E., Enģele L., 2005. 

Biodiversity of the Daugava’s floodplain lakes in Latvia. In: Book of abstracts. 3rd International 

Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Daugavpils, Latvia, 20 

– 22 April, 2005. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.112. 

10. Lazdāns D., Munča J., Ševcova A., Soms J., 2005. ĢIS lietišķais pielietojums Augšzemes ezeru vides 

pētījumos. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 

63.zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. 28.janvāris. Rīga, LU Akad. Apgāds, 68.-70.lpp. 

11. Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., Poppels A., Eņģele L., 2005. Impact of hydrology on diversity 

of zooplankton communities in floodplain lakes along the Daugava River. In: Book of abstracts. 3rd 


Daugavpils, Latvia, 20 – 22 April, 2005. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.110.

12. Paidere J., Gruberts D., Druvietis I., 2005. Impact of hydrology on phyto- and zooplankton community 

composition in floodplain lakes along the Daugava River. 4th Symposium for European Freshwater 

Sciences. Krakova, Polija, 2005. g. 22. - 26. Augustā 

13. Paidere J., Škute A., Škute R., 2005. Impact of hydrology on biodiversity of Rotifera communities in 

floodplain lakes along the Daugava River. IV Rotifera International Workshop, Borok, Krievija, 2005. g. 

06. – 08.decembrī 

14. Soms J., 2005. Mākoņkalna un tā apkārtnes reljefa formu ģeomorfoloģiskās izpētes un kartēšanas rezultāti. 

Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā 


15. Soms J., 2005. Gravu nepastāvīgo ūdensteču nozīme nogulumu erozijas, transporta un akumulācijas procesu 

ķēdē hidrogrāfiskā tīkla augšējos posmos. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu 

krājums. Latvijas Universitātes 63.zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. 26.janvāris. Rīga, LU Akad. 

Apgāds, 148.-150.lpp. 

16. Soms J., 2005. Biodiversity as a result of diversification of the environment: the significance of 

erosion processes in ecosystems changes – case study in Nature Park “Daugavas Loki”. In: Book of 

abstracts. 3rd International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic 

Region”. Daugavpils, Latvia, 20 – 22 April, 2005. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.114. 

17. Soms J., Škute A., 2005. The significance of LIFE-Nature project “Protection of Habitats and Species in 

Nature Park “Rāzna”” on conservation of biodiversity. In: Book of abstracts. 3rd International 

Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Daugavpils, Latvia, 20 

– 22 April, 2005, Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.115.

4.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” bakalauru darbu tematika 

Nr. 

p. 

k. 

Bakalaura darbu tēmas DU DMF akadēmiskās bakalaura studiju programmas 

“Vides zinātne” 4. studiju gada studentiem 2005./2006.st.g. 

Studiju darba 

zinātniskais 

vadītājs 

Bakalaura darba tēma 

Studenta vārds, 

uzvārds 

1. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un rekreantu ietekmes uz vidi novērtējums Guna Baltače 

Daugavpils rajona Vīragnas ezera piekrastes teritorijā 

2. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un rekreantu ietekmes uz vidi novērtējums Olga Matvejeva 

Daugavpils Cietoksnī 

3. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un rekreantu ietekmes uz vidi novērtējums Vera Solovjova 

Daugavpils pilsētas Stropu ezera piekrastes teritorijā 

4. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un rekreantu ietekmes uz Daugavpils pilsētas Jūlija Šeršņova 

Mežciema mikrorajona vidi novērtējums 

5. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un rekreantu ietekmes uz vidi novērtējums Natālija Ivanova 

atsevišķās Naujenes pagasta tūristu piesaistes vietās 

6. Lekt. D. Gruberts Ļubasta ezera ūdens sastāva sezonālās izmaiņas un Inga Blazeviča 

tās ietekmējošie faktori 

7. Lekt. D. Gruberts Lielāko Daugavas palieņu ezeru vides informācijas 

datu bāze 

Diāna Deksne 

8. Lekt. D. Gruberts Putnu sugu daudzveidība kā vides kvalitātes rādītājs 

Ruģeļu – Vecstropu rajonā 

Aleksejs Osipovs 

9. Lekt. D. Gruberts Apsaimniekošanas pasākumu ietekme uz 

aizsargājamajiem biotopiem Dvietes palienē 

Rimants Jankovskis 

10. Lekt. D. Gruberts Dabisko un antropogēno faktoru ietekme uz 

aizsargājamo augu sugu izplatību Dvietes palienē 

Evita Lapa 

11. Asist. I. Matisovs Mežu resursu kompleksa izmantošana Preiļu rajonā Jūlija Krapāne 

12. Asist. I.Matisovs Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi un tās 

dinamika Preiļu rajonā 

Vija Kažemāka 

13. Asist. I.Matisovs Daugavpils pilsētas gaisa kvalitātes komplekss 

novērtējums 

Viktorija Gavrilova 

14. Lekt. J.Soms Vides stāvokļa attīstības tendences Lazdukalna upītes Ilmārs Solims 


15. Lekt. J.Soms Vides stāvokļa attīstības tendences Mālkalnes upītes 


Gunārs Ābelītis 

16. Lekt. J.Soms Poguļankas upītes vides kvalitāti ietekmējošie faktori Haralds Šlivka 

17. Lekt. J.Soms Puņuškas upītes sateces baseina vides stāvokļa 

raksturojums 

Ilga Zute 

18. Lekt. J.Soms Vides stāvokļa attīstības tendences Putānupītes 


Vladimirs Škodovs

Nr. 

p. 

k. 



Studiju darba 

zinātniskais 

vadītājs 



uzvārds 

1. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku ietekmes uz vidi novērtējums Liene Morkāne 

Mazā Kalupes ezera piekrastes rekreācijas zonā 

2. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku ietekmes uz vidi novērtējums Ingūna Šulte 

Dubnas piekrastes rekreācijas zonā Līvānu pilsētas 

teritorijā 

3. Lekt. S.Rutkovska Vides kvalitāte kā nekustamo īpašumu vērtību Solvita Mičule 

ietekmējošs faktors Daugavpils pilsētas Ķīmiķu 

mikrorajonā 

4. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku ietekmes uz vidi atsevišķu Jūlija Lebedjoka 

faktoru novērtējums Sventes ezera piekrastes 

rekreācijas zonā 

5. Lekt. D. Gruberts Ekstremālu meteoroloģisko parādību dinamika Zita Volka 

6. Lekt. D. Gruberts 

Dvietes palienes rajonā 2005-2007. gadā 

Koša ezera ūdens sastāvs un kvalitāte un to Sandra Solima 

ietekmējošie faktori 

7. Lekt. D. Gruberts Laucesas lejteces ūdens sastāvs un kvalitāte un to Nataļja Mazalova 


8. Lekt. D. Gruberts Bebrenes avota ūdens sastāvs un kvalitāte un tā Mārtiņš Kudiņš 

ietekme uz Akmeņupes ekoloģisko stāvokli 

9. Asist. J.Paidere Dridža ezera ekoloģiskais stāvoklis Žans Barkovskis 

10. Asist. J.Paidere Dvietes ezera ekoloģiskais raksturojums, izmantojot Ilze Klauža 

zooplanktona organismu cenozes 

11. Prof. A.Škute Pārnadžu un plēsēju izplatības īpatnības Mākoņkalna Rolands Kalvis 

pagasta teritorijā 

12. Prof. A.Škute Kaučera ezera vides stāvokļa raksturojums pēc Andris Zenkovs 

zoobentosa cenozēm 

13. lekt. J.Soms Bioloģiskās daudzveidības veidošanās 

ģeomorfoloģiskie aspekti dabas liegumā “Raudas 

meži” 

Oļegs Griņko 

14. lekt. J.Soms Palu un plūdu noteikto vides riska faktoru 

novērtējums Daugavpils rajonā 

Igors Dudarevs 

15. lekt. J.Soms Daugavas ielejas Krāslavas – Daugavpils posma 

ievērojamāko avotu hidroloģiskais un hidroķīmiskais 

raksturojums 

Lilita Barovska 

16. lekt. J.Soms Reljefa formas kā ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi Dainis Kursītis 

dabas parkā “Daugavas loki”

Nr. 

p. 

k. 



Studiju darba 

zinātniskais 

vadītājs 



uzvārds 

1. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku ietekmes uz vidi novērtējums Ineta Tumova 

Cirīša ezera piekrastes rekreācijas zonā 

2. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku ietekmes uz vidi novērtējums Andrejs Saidāns 

Boževas ezera piekrastes rekreācijas zonā 

3. Lekt. S.Rutkovska Mācību-izziņas taka Medumu pagastā Vita Lipiņa 

4. Lekt. I.Matisovs Pilsētvides ainavas kvalitāte un to ietekmējošie Jeļena Vucāne 

faktori atsevišķās Latgales pilsētās 

5. Lekt. I.Matisovs Antropogēnā iedarbība uz mežu ekosistēmām Agnese Saulīte 

6. Doc. J.Kirilova 

Daugavpils pilsētas apkaimē 

Organisko vielu saturs kā piesārņojuma indikators Marija Iznova 

Daugavas ūdenī 

7. Doc. J.Kirilova Organisko vielu noteikšana dabas ūdeņos Rita Rakstiņa 

8. Lekt. D. Gruberts Daugavas ūdens sastāvs un kvalitāte un to Zigmārs Aleksejevs 

9. Lekt. D. Gruberts 

ietekmējošie faktori Daugavpils apkārtnē 

Skuķu ezera ūdens sastāvs un kvalitāte un to Māris Gāga 


10. Lekt. S.Osipovs Nitrītjonu koncentrācijas sezonālās izmaiņas Svetlana Smargune 

Daugavpils pilsētas ūdenstilpēs 

11. Lekt. S.Osipovs Nitrātjonu koncentrācijas sezonālās izmaiņas Jevģeņija Oļševska 

12. Lekt. S.Osipovs 


Amonija jonu koncentrācijas sezonālās izmaiņas Valda Kaļva 


13. Lekt. S.Osipovs Fosfātjonu koncentrācijas sezonālās izmaiņas Ivanova Diāna 

14. Asist. J.Paidere 


Zooplanktona biocenozes sezonālā dinamika Skuķu Agrita Gutberga 

ezerā un ūdens kvalitātes novērtējums 

15. Lekt. J.Soms Pakrāces upītes ūdens ķīmiskais sastāvs un to 

ietekmējošie faktori baseina kontekstā 

Zita Balode 

16. Lekt. J.Soms Gruntsūdeņu piesārņojums kā vides stāvokļa Vita Juhņeviča 

17. Lekt. J.Soms 

indikators Bebrenes pagastā 

Bioindikācijas metožu pielietojums Pakrāces upītes Laura Doktore 

bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai 

18. Lekt. J.Soms Pilskalnes subglaciālās iegultnes virszemes ūdens Baiba Vucenlazdāne 

objektu vides stāvokļa hidrobioloģiskais novērtējums 

19. Lekt. J.Soms Pilskalnes subglaciālās iegultnes virszemes ūdens Rita Semjonova 

objektu hidroķīmiskais raksturojums 

20. Doc. P.Evarts- Vecsalienas un Salienas pagasta kultūrvēsturiskie un Ainārs Pankjāns 

Bunders 

dabas objekti Daugavas loku teritorijā

Nr. 

p. 

k. 



Studiju darba 

zinātniskais 

vadītājs 



uzvārds 

1. Lekt. S.Rutkovska Smago metālu koncentrācijas analīze Daugavpils Evita Skaliņa 

pilsētas teritorijā 

2. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi Mārīte Saveiko 

veidu novērtējums Ežezera rekreācijas zonās 

3. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi Jana Ļubka 

veidu novērtējums Cirmas ezera rekreācijas zonās 

4. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi Lāsma Strole 

veidu novērtējums Ciriša ezera rekreācijas zonās 

5. Lekt. S.Rutkovska Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi Andrejs Saidāns 

veidu novērtējums Boževas ezera un Rugāju 

6. Doc. D. Gruberts 

ūdenskrātuves rekreācijas zonās 

Smago metālu piesārņojuma daudzgadīgās tendences Ludmila Komarova 

Daugavā 

7. Doc. D. Gruberts Dubnas hidroķīmiskā režīma izmaiņas Lidija Kaļiņina 

8. Doc. D. Gruberts Dubnas upes ūdens kvalitātes sezonālās izmaiņas un Tatjana Krivenkina 

tās ietekmējošie faktori 

9. Doc. D. Gruberts Feimankas upes ūdens kvalitātes sezonālās izmaiņas Jeļena Zabalujeva 

un tās ietekmējošie faktori 

10. Doc. D. Gruberts Akmeņupes ūdens kvalitātes sezonālās izmaiņas Justīne Baltaruņķe 

11. Lekt. J.Paidere Salmeja ezera ekoloģiskais raksturojums, izmantojot Iluta Korsaka 

zooplanktona cenozes 

12. Lekt. J.Paidere Lielā Stropu ezera ekoloģiskais raksturojums, Inese Kursīte 

13. Lekt. J.Paidere 

izmantojot zooplanktona cenozes 

Laucesas upes ūdens kvalitātes novērtējums pēc Rita Žerebecazooplanktona 

cenozēm 

Žerebkova 

14. Lekt. J.Paidere Sabiedrības informētība par īpaši aizsargājamām Eva Kokāne 

dabas teritorijām uz dabas parka "Medumu ezeraine" 

piemēra 

15. Lekt. J.Paidere Zooplanktona biocenozes sezonālā dinamika Skuķu Agrita Gutberga 

ezerā un ekoloģiskās 

kvalitātes novērtējums 

16. Lekt. J.Soms Mazo HES ietekme uz Jašas upes ielejas 

ekosistēmām dabas liegumā “Jaša” 

Viktorija Kozlovska 

17. Lekt. J.Soms Ūdens vides fizikāli-ķīmisko parametru un biogēnu 

koncentrācijas sezonālās izmaiņas Briģenes ezerā 

Pāvels Jurevičs 

18. Lekt. J.Soms Reljefa novērtējums teritorijas apsaimniekošanas un 

aizsardzības kontekstā Rāznas nacionālajā parkā 

Vladislavs Hodanovs 

19. Doc. J.Kirilova Mazo HES ietekmes pētījumi uz ūdens hidroķīmiju, 

nosakot organisko vielu saturu 

Anita Ruža 

20. Doc. J.Kirilova Augsnes iesālīšanas pakāpes noteikšana Daugavpils 

pilsētas ielās 

Līga Dzene 

21. Asist. J.Munča Pilsētvides ainavas vizuāli - estētiskās kvalitātes 

novērtējums Aizkraukles rajonā 

Agnese Mamedova



1. Lekt. S. Rutkovska Sūreņu dzimtas un biezlapju dzimtas invazīvo augu 

sugu izplatība Daugavpils pilsētas teritorijā 

Ingūna Zeiļa 

2. Lekt. S. Osipovs Amonija slāpekļa koncentrācijas noteikšana virszemes 

ūdeņos, izmantojot spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas 

analīzes metodi 

Alvis Tukāns 

3. Lekt. S. Osipovs Nitrātu slāpekļa koncentrācijas noteikšana Daugavpils 

pilsētas upēs, izmantojot spektrometrisko noteikšanu ar 

plūsmas analīzes metodi 

Diāna Jakimčuka 

4. Lekt. S. Osipovs Ortofosfātjonu un kopējā fosfora koncentrācijas noteikšana 

Daugavpils pilsētas upēs, izmantojot spektrometrisko 

noteikšanu ar plūsmas analīzes metodi 

Jeļena Korsaka 

5. Lekt. S. Osipovs Nitrītu slāpekļa koncentrācijas noteikšana Daugavpils 

pilsētas upēs, izmantojot spektrometrisko noteikšanu ar 

plūsmas analīzes metodi 

Vineta Leibusa 

6. Lekt. S. Osipovs Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas efektivitātes 

salīdzinājums dažāda tipa bioloģiskajās attīrīšanas 

iekārtās 

Tatjana Baranovska 

7. Doc. J.Kirilova Tartaka upes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa raksturojums Līga Kotāne 

pēc organisko vielu saturu 

8. Doc. J.Kirilova Organisko vielu satura sezonālās izmaiņas Daugavā 

pie Daugavpils. 

Tatjana Ivanova 

9. Doc. J.Kirilova Organisko vielu satura sezonālās izmaiņas Ilūkstes 

upē 

Diāna Dūdare 

10. Lekt. J. Soms Dabas parka „Daugavas loki” dabas vērtības un 

funkcionālais zonējums Ververu lokā un Lazdukalna 

upītes ielejā 

Edgars Iliško 

11. Lekt. J. Soms Biogēnu un suspendētā materiāla pārnese no gravu 

sateces baseiniem dabas parkā „Daugavas loki” 

Kaspars Laizāns 

12. Lekt. J.Soms Augsnes erozijas riska novērtējums dabas parka 

„Daugavas loki” teritorijā 

Andrejs Grišanovs 

13. Asoc.prof. I.Kokina Vides faktoru ietekme uz embrioģenēzes un 

organoģenēzes procesiem liniem in vitro sistēmās 

Kristīna Rimša 

14. Lekt. J. Paidere Dvietes ezera vides stāvokļa novērtējums pēc 

zooplanktona cenozēm 

Dace Stalidzāne 

15. Lekt. J. Paidere Skuķu ezera vides stāvokļa novērtējums pēc 

zooplanktona cenozēm 

Inese Čevere 

16. Doc. D. Gruberts Ūdens sastāva izmaiņas Dvietes palienē dažādās 

hidroloģiskā režīma fāzēs 

Juris Uļjans 

17. Doc. D. Gruberts Dvietes – Ilūkstes upju baseinu ietekme uz Daugavas 

ūdens sastāvu un kvalitāti 

Solvita Suveizda 

18. Doc. D. Gruberts Hidroloģiskā režīma ietekme uz Ļubasta ezera ūdens 

sastāvu un kvalitāti 2007.-2008. gadā 

Vladimirs Strjapčevs 

19. Doc. D. Gruberts Meteoroloģisko elementu sezonālā dinamika Dvietes 

palienē 2007.-2008. gadā 

Baiba Purvinska 

20. Asist. D.Lazdāns Rāznas nacionālā parka zemes virsmas rakstura 

izmaiņu ĢIS analīze 

Andris Barkāns 

21. Asist. D.Lazdāns Daugavpils rajona un pilsētas tūrisma iespēju 

interaktīvā datu bāze 

Jānis Mozulis 

22. Prof. A.Škute Zooplanktona telpiskā sadalījuma īpatnības ezeros Marija Stepanova 

23. Prof. A.Škute Bebru izplatības īpatnības Latvijā Marija Daņiļeviča



1. Pētn. M. Pupiņš Dabas informācijas loma vides plānošanā Daugavpilī Jeļena Ļitvinceva 

2. Lekt. S. Rutkovska Vītolu dzimtas invazīvo augu sugu izplatības 

raksturojums Daugavpils pilsētā 

Irēna Pučka 

3. Lekt. J. Paidere Zooplanktona cenožu sastāva izmaiņas laikā Daugavā Jānis Vasiļjevs 

posmā Piedruja - Dunava kā klimata mainības 

indikators 

4. Lekt. J. Paidere Kaučera ezera hidroekoloģiskais raksturojums Jānis Kotāns 

5. Asist. J. Munča Pilsētvides ainavas vizuāli – estētiskās kvalitātes 

novērtējums Daugavpilī 

Gita Švirkste 

6. Asist. J. Munča Mazo HES darbības ietekme uz Dubnas upes 

hidroķīmiskiem raksturlielumiem un bioloģisko 

kvalitāti 

Santa Latkovska 

7. Asist. J. Munča Dubnas upes hidroloģiskā režīma un gultnes procesu 

izmaiņas mazo HES darbības ietekmē ielejas 

vidusteces posmā 

Vladimirs Kirsanovs 

8. Doc. J.Kirilova Ūdens vides kvalitātes novērtējums pēc organisko 

vielu satura Dobes upē 

Līga Līduma 

9. Doc. J.Kirilova Latvijas mazo upju kvalitātes noteikšana pēc 

organisko vielu satura uz Vārnienes upes piemēra 

Gints Škirpāns 

10. Doc. J.Kirilova Jaunu metožu izstrāde smago metālu noteikšanai vidē Aleksandrs Pučkins 

11. Lekt. S. Osipovs Biogēno elementu noteikšana Daugavpils pilsētas Evija Dembovska 

ūdenstilpēs ar plūsmas injekcijas metodi 

12. Lekt. J. Soms Meža biotopu laiktelpiskās izmaiņas 19.gs. – 21.gs. Jeļena Rundane 

dabas parkā „Daugavas loki” ietvertajā teritorijā 

13. Lekt. J. Soms Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti ar dabas Maksims Petrovs 

pieminekļa nozīmi Krāslavas un Dagdas novados 

14. Lekt. J.Soms Atsevišķu aizsargājamo augu sugu atradņu telpiskā Zane Zvirbule 

izvietojuma saistība ar erozijas veidotajām reljefa 

formām dabas parkā „Daugavas loki” 

15. Doc. D. Gruberts Daugavas noteces mazūdens periodu mainība un to Sintija Miltiņa 


16. Doc. D. Gruberts Subates subglaciālās iegultnes ezeru sistēmas ūdeņu 

kvalitāte un to ietekmējošie faktori 

Viktors Čirpus 

17. Doc. D. Gruberts Upes micīte (Ancilus fluviatilis Müller) kā ūdens 

vides stāvokļa bioindikators 

Jānis Zutis 

18. Asist. D.Lazdāns Silenes dabas parka lielo ezeru ūdens vides stāvokļa 

raksturojums 

Artūrs Nikolajevs 

19. Asist. D.Lazdāns Silenes dabas parka mazo ezeru ūdens vides stāvokļa 

raksturojums 

Normunds Barševskis 

20. Asist. D. Lazdāns ĢIS pielietojums tūrisma pārvaldībā un vides 

plānošanā Aglonas novadā 

Jānis Bluks 

21. Pētn. R. Škute Dienvidaustrumu Latvijas dziļāko ezeru zooplanktons Jānis Ķeders 

un tā nozīme vides stāvokļa novērtēšanā 

22. Pētn. R. Škute Briģenes ezera zooplanktona sezonālās dinamikas un 

diennakts migrāciju nozīme vides stāvokļa izvērtēšanā. 

Jānis Zvīdris 

23. Prof. A.Škute Eholokācijas metožu pielietojums aizsargājamās 

zivju sugas Coregonus albula populācijas izpētē 

dabas parkos „Drīdzis” un „Svente” 

Rasma Igaune 

24. Prof. A.Škute Hidroakustisko metožu izmantošana dabas 

aizsardzības plānu izstrādē īpaši aizsargājamajās 

dabas teritorijās 

Edgars Baumanis 

25. Pētn. U. Suško Retās un aizsargājamās augu sugas un to izplatība 

dabas liegumā “Pāvilostas pelēkā kāpa” 

Vika Zaharova

5.PIELIKUMS 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI 

(2007./2008.st.g.) 

Fakultāte: DMF 

Programmas direktors: prof. A.Škute 

Studiju programma: Vides zinātne 

Studiju gads: 1 

Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus 

(sk. A. tabulu). 

Novērtējiet studiju kursa svarīguma 

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur: 

5 - ļoti svarīgs 

4 - svarīgs 

3 - vidēji svarīgs 

2 - nesvarīgs 

1 - nav vajadzīgs 

Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: 

5 - ļoti augsts 

4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 

1 – ļoti zems 

Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā 

jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=). 

A.tabula 

Studiju kursa 

Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 

nosaukums svarīgums līmenis 

apjomā 

1. Ievads vides zinātnē 4,5 4,7 „+” – 12% 

„-„ – % 

„=” – 88% 

2. Bioloģijas pamati 3,6 4,0 „+” – 6% 

„-„ – 53% 

„=” – 41% 

3. Vispārīgā ekoloģija 4,5 4,7 „+” – 47% 

„-„ – % 

„=” – 53% 

4. Vispārīgā un 

3,6 3,8 „+” – 18% 

neorganiskā ķīmija 

„-„ – 53% 

„=” – 29% 

5. Vispārīgā fizika 2,6 3,5 „+” – 23% 

„-„ – 59% 

„=” – 18% 

6. Fiziskās ģeogrāfijas 

4,8 4,9 „+” – 29% 

pamati 

„-„ – 6% 

„=” – 65% 

7. Vispārīgā ģeoloģija 4,7 4,9 „+” – 18% 

„-„ – % 

„=” – 82% 

9. Cilvēka ģeogrāfija 4,3 4,6 „+” – 12% 

„-„ – 29% 

„=” – 59% 

10. Klimatoloģija ar 

4,7 4,8 „+” – 18% 

meteoroloģijas pamatiem 

„-„ – % 

„=” – 82% 

11. Organiskā ķīmija 3,8 4,2 „+” – 12% 

„-„ – 41% 

„=” – 47% 

12. Kartogrāfija 4,5 4,6 „+” – 12% 

„-„ – 6%

„=” – 82% 

13. Ģeomorfoloģija 4.9 4,8 „+” – 12% 

„-„ – 6% 

„=” – 82% 

14. Hidroekoloģija 4,6 4,9 „+” – 35% 

„-„ – 6% 

15. Matemātiskās metodes 

dabas zinātnēs 

16. Fizikālās pētījumu 

metodes 

16. Lauka kurss vides 

zinātnē 

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma 

kopumā? 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar 

mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem? 

„=” – 59% 

3,3 3,7 „+” – 6% 

„-„ – 53% 

„=” – 41% 

2,9 3,4 „+” – 12% 

„-„ – 53% 

„=” – 35% 

4,6 4,6 „+” – 23% 

„-„ – 23% 

„=” – 54% 

1. Pilnīgi apmierina 33% 

2. Pamatā apmierina 57% 

3. Daļēji apmierina 10% 

4. Neapmierina 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos 

aiziet no universitātes 

1. Pietiekams 77% 

2. Nepietiekams23% 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 98% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 2% 

3. Nē. Kāpēc? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 96% 


3. Nē. Kāpēc? 2% 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 65% 

2. Nē 35% 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 

vieslektoriem ir pietiekams? 

1. Jā 35% 

2. Nē 65% 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 96% 

2. Neapmierinoša 4% 

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu 

kopumā? 

10 Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas 

kvalitātes uzlabošanā? 

1. Apmierinoši 96% 

2. Neapmierinoši 2% 

3. Cita atbilde 2%


(2007./2008.st.g.) 





Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus 





4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 

Studiju kursa 

Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 


apjomā 

Mikrobioloģija 3,7 3,5 „+” – 4% 

„-„ – 30% 

„=” – 65% 

Augsnes zinātne 4,3 4,3 „+” – 9% 

„-„ – 4% 

„=” – 87% 

Atkritumu 

4,3 3,9 „+” – 30% 

apsaimniekošana 

„-„ – 9% 

„=” – 61% 

Ievads Zemes tālizpētē 4,6 4,3 „+” – 26% 

„-„ – 9% 

„=” – 65% 

Bioģeogrāfija 4,2 4,2 „+” – 13% 

„-„ – 4% 

„=” – 83% 

Pasaules reģionālā 

4,2 4,2 „+” – 4% 

ģeogrāfija 

„-„ – 26% 

„=” – 70% 

Dabas aizsardzība 4,7 4,3 „+” – 30% 

„-„ – 4% 

„=” – 65% 

Ģeogrāfiskās informācijas 4,7 4,4 „+” – 30% 

sistēmas 

„-„ – 9% 

„=” – 61% 

Lauka kurss vides zinātnē 4,5 3,9 „+” – 13% 

„-„ – 48% 

„=” – 39% 

Ainavu zinātne 3,9 4 „+” – 9% 

„-„ – 30% 

„=” – 61%

Hidroekoloģija 4,3 4,2 „+” – % 

„-„ – 9% 

„=” – 91% 

Hidroloģija 4,6 4,2 „+” – 17% 

„-„ – 4% 

Baltijas jūras reģions un 

vides aizsardzība 

„=” – 78% 

4,2 4,2 „+” – 13% 

„-„ – 26% 

„=” – 61% 

Ievads vides ķīmijā 4,2 3,9 „+” – 9% 

„-„ – 26% 

„=” – 65%


(2007./2008.st.g.) 





Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). 






4 - svarīgs 

4 - augsts 


3 - vidējs 


2 - zems 





A.tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 

svarīgums 

līmenis 

apjomā 

Bioloģiskā daudzveidība 4,1 4,1 „+” – 25 % 

„-„ – % 

„=” – 75% 

Latvijas ģeogrāfija 4,6 4,8 „+” – 12% 

„-„ – % 

„=” – 88% 

Vides piesārņojums un tā 

4,7 3,8 „+” – 37% 

analīzes metodes 

„-„ – 13% 

„=” – 50% 

Dabas resursu izmantošanas 

4,4 3,6 „+” – 25% 

stratēģija 

„-„ – 12% 

„=” – 63% 

Vides politika un pārvalde 4,7 4,4 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

Vides tiesības un likumdošana 4,7 4,4 „+” – 37% 

„-„ – % 

„=” – 63% 

Plānošanas pamati 4,1 4,3 „+” – 25% 

„-„ – 12% 

„=” – 63% 

Ietekmes uz vidi novērtējums 4,7 4,8 „+” – 12% 

un riska analīze 

„-„ – % 

„=” – 88% 

Mežu tipoloģija 4,2 4,7 „+” – 12,5% 

„-„ – 12,5% 

„=” – 75% 

Ekotoksikoloģija 4,5 4,1 „+” – 25% 

„-„ – % 

„=” – 75% 

Ilgtspējīga attīstība Baltijas 

3,7 3,8 „+” – 17% 

jūras reģionā 

„-„ – 33% 

„=” – 50% 

Vides ētika un filozofija 3,4 4,8 „+” – 17% 

„-„ – 50% 

„=” – 33%


(2008./2009.st.g.) 

FAKULTĀTE: DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS 



Kurss: 1. studiju gads 

1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus 





4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 

Studiju kursa Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 


apjomā 

1. Ievads vides zinātnē 4,4 3,9 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

2. Bioloģijas pamati 3,2 3,7 „+”- 15% 

„-„- 55% 

„=”- 30% 

3. Vispārīgā ekoloģija 4 3,5 „+”- 50% 

„-„- 10% 

4. Vispārīgā un 


„=”- 40% 

3,5 3,1 „+”- 35% 

„-„- 15% 

„=”- 50% 

5. Vispārīgā fizika 2,9 3,8 „+”- 36% 

„-„- 14% 

6. Fiziskās ģeogrāfijas 

pamati 

„=”- 50% 

4,2 4,3 „+”- 30% 

„-„- % 

„=”- 70% 

7. Vispārīgā ģeoloģija 4,5 4,5 „+”- 26% 

„-„- % 

„=”- 74% 

8. Nozares svešvaloda 4,2 3,6 „+”- 70% 

„-„- 5% 

„=”- 25% 

9. Cilvēka ģeogrāfija 3,4 3,4 „+”- 15% 

„-„- 14% 

„=”- 45%



4,3 4 „+”- 25% 

„-„- 10% 

„=”- 65% 

11. Organiskā ķīmija 3,4 3,7 „+”- 30% 

„-„- 35% 

„=”- 35% 

12. Kartogrāfija 3,9 3,7 „+”- 40% 

„-„- 10% 

„=”- 50% 

13. Ģeomorfoloģija 4,4 4,5 „+”- 30% 

„-„- 5% 

„=”- 65% 

14. Hidroekoloģija 3,7 3,3 „+”- 55% 

„-„- 10% 

15. Matemātiskās 

metodes dabas zinātnēs 


metodes 


zinātnē 

„=”- 35% 

3,3 3,6 „+”- 30% 

„-„- 15% 

„=”- 65% 

3,1 3,7 „+”- 25% 

„-„- 15% 

„=”- 61% 

4,9 4,3 „+”- 38% 

„-„- 8% 

„=”- 54%


(2008./2009.st.g.) 










4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 

Studiju kursa Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 


apjomā 

1. Augsnes zinātne 4,4 4,3 „+”- % 

„-„- % 

2. Pasaules reģionālā 

ģeogrāfija 

„=”- 100% 

3,8 4 „+”- % 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

3. Ievads vides ķīmijā 4,1 4,1 „+”- % 

„-„- 23% 

„=”- 77% 

4. Dabas aizsardzība 4,3 4 „+”- 8% 

„-„- % 

„=”- 92% 

5. Ainavu zinātne 4 3,9 „+”- % 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

6. Bioģeogrāfija 4 4,2 „+”- 17% 

„-„- % 

„=”- 83% 

7. Ievads Zemes tālizpētē 3,8 3,8 „+”- % 

„-„- 15% 

„=”- 85% 

8. Mikrobioloģija 3,6 3,5 „+”- 8% 

„-„- 23% 

9. Ģeogrāfiskās 

informācijas sistēmas 

10. Atkritumu 


„=”- 69% 

4,8 4,3 „+”- 23% 

„-„- 8% 

„=”- 69% 

4 3,6 „+”- % 

„-„- 8%

„=”-92 % 

11. Lauksaimn. ekoloģija 4,1 4 „+”- % 

„-„- % 

12. Baltijas jūras reģions 

un vides aizsardzība 

„=”- 100% 

4,1 4 „+”- % 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

13. Hidroloģija 4,5 4,5 „+”- % 

„-„- 8% 


zinātnē 

„=”-92 % 

4,5 4,2 „+”- 31% 

„-„- 15% 

„=”- 54%


(2008./2009.st.g.) 










4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 


1. Vides piesārņojums un 

tā analīzes metodes 

2. Vides politika un 

pārvalde 

3. Vides tiesības un 

likumdošana 

4. Dabas resursu 

izmantošanas stratēģija 

5. Lauku kurss vides 

zinātnē 

svarīgums 

līmenis 

apjomā 

4,7 3,6 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

4,5 4,2 „+”- 10% 

„-„- 10% 

„=”- 80% 

4,5 4,3 „+”- 10% 

„-„- % 

„=”- 90% 

4,3 3,7 „+”- 40% 

„-„- 10% 

„=”- 50% 

4,7 4,4 „+”- 33% 

„-„- 11% 

„=”- 56% 

6. Latvijas ģeogrāfija 4,3 4,8 „+”- 10% 

„-„- 40% 

„=”- 50% 

7. Bioloģiskā daudzveidība 4,3 4,2 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

8. Plānošanas pamati 4,1 4,4 „+”- 20% 

„-„- 20% 

9. Ietekmes uz vidi 

novērtējums un riska 

analīze 

„=”- 60% 

4,4 4,4 „+”- 10% 

„-„- 10% 

„=”- 80% 

10. Ekotoksikoloģija 4 3,8 „+”- 30% 

„-„- 10% 

„=”- 60% 

11. Ilgtspējīga attīstība 3,9 4,1 „+”- 25%

Baltijas jūras reģionā „-„- 37% 

„=”- 37% 

12. Vides ētika un 

3,1 4,2 „+”- % 

filozofija 

„-„- 40% 

„=”- 60% 

13. Mežu tipoloģija 4,2 4,4 „+”- 30% 

„-„- % 

„=”- 70% 

B.tabula 

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma 

kopumā? 






4. Neapmierina 2% 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos 

aiziet no universitātes 


2. Nepietiekams 37% 








2. Nē 28% 



1. Jā 21% 

2. Nē 79% 



9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu 

kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas 



2. Neapmierinoši 

3. Cita atbilde


(2009./2010.st.g.) 





1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus 


1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma pakāpi 

piecu baļļu sistēmā, kur: 


4 - svarīgs 




1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: 


4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svarīgums Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa apjomā 

1. Ievads vides zinātnē 4,4 3,9 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

2. Bioloģijas pamati 3,2 3,7 „+”- 15% 

„-„- 55% 

„=”- 30% 

3. Vispārīgā ekoloģija 4 3,5 „+”- 50% 

„-„- 10% 

„=”- 40% 

4. Vispārīgā un neorganiskā 

ķīmija 

3,5 3,1 „+”- 35% 

„-„- 15% 

„=”- 50% 

5. Vispārīgā fizika 2,9 3,8 „+”- 36% 

„-„- 14% 

„=”- 50% 

6. Fiziskās ģeogrāfijas pamati 4,2 4,3 „+”- 30% 

„-„- % 

„=”- 70% 

7. Vispārīgā ģeoloģija 4,5 4,5 „+”- 26% 

„-„- % 

„=”- 74% 

8. Nozares svešvaloda 4,2 3,6 „+”- 70% 

„-„- 5% 

„=”- 25% 

9. Cilvēka ģeogrāfija 3,4 3,4 „+”- 15% 

„-„- 14% 

„=”- 45% 



4,3 4 „+”- 25% 

„-„- 10% 

„=”- 65% 

11. Organiskā ķīmija 3,4 3,7 „+”- 30% 

„-„- 35% 

„=”- 35% 

12. Kartogrāfija 3,9 3,7 „+”- 40% 

„-„- 10% 

„=”- 50% 

13. Ģeomorfoloģija 4,4 4,5 „+”- 30% 

„-„- 5% 

„=”- 65% 

14. Hidroekoloģija 3,7 3,3 „+”- 55% 

„-„- 10% 

„=”- 35% 

15. Matemātiskās metodes 

dabas zinātnēs 


metodes 

3,3 3,6 „+”- 30% 

„-„- 15% 

„=”- 65% 

3,1 3,7 „+”- 25% 

„-„- 15% 

„=”- 61% 

16. Lauka kurss vides zinātnē 4,9 4,3 „+”- 38% 

„-„- 8% 

„=”- 54%


(2009./2010.st.g.) 










4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa 

Pasniegšanas Izmaiņas kursa 

svarīgums 

līmenis 

apjomā 

1. Augsnes zinātne 4,4 4,3 „+”- % 

„-„- % 

„=”- 100% 

2. Pasaules reģionālā 

3,8 4 „+”- % 

ģeogrāfija 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

3. Ievads vides ķīmijā 4,1 4,1 „+”- % 

„-„- 23% 

„=”- 77% 

4. Dabas aizsardzība 4,3 4 „+”- 8% 

„-„- % 

„=”- 92% 

5. Ainavu zinātne 4 3,9 „+”- % 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

6. Bioģeogrāfija 4 4,2 „+”- 17% 

„-„- % 

„=”- 83% 

7. Ievads Zemes tālizpētē 3,8 3,8 „+”- % 

„-„- 15% 

„=”- 85% 

8. Mikrobioloģija 3,6 3,5 „+”- 8% 

„-„- 23% 

„=”- 69% 

9. Ģeogrāfiskās informācijas 

4,8 4,3 „+”- 23% 

sistēmas 

„-„- 8% 

„=”- 69% 

10. Atkritumu 

4 3,6 „+”- % 


„-„- 8% 

„=”-92 % 

11. Lauksaimn. ekoloģija 4,1 4 „+”- % 

„-„- % 

„=”- 100% 

12. Baltijas jūras reģions un 

4,1 4 „+”- % 

vides aizsardzība 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

13. Hidroloģija 4,5 4,5 „+”- % 

„-„- 8% 

„=”-92 % 

14. Lauka kurss vides zinātnē 4,5 4,2 „+”- 31% 

„-„- 15% 

„=”- 54%


(2009./2010.st.g.) 










4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 


1. Vides piesārņojums un tā 


svarīgums 

līmenis 

apjomā 

4,7 3,6 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

2. Vides politika un pārvalde 4,5 4,2 „+”- 10% 

„-„- 10% 

3. Vides tiesības un 

likumdošana 

4. Dabas resursu 


„=”- 80% 

4,5 4,3 „+”- 10% 

„-„- % 

„=”- 90% 

4,3 3,7 „+”- 40% 

„-„- 10% 

„=”- 50% 

5. Lauku kurss vides zinātnē 4,7 4,4 „+”- 33% 

„-„- 11% 

„=”- 56% 

6. Latvijas ģeogrāfija 4,3 4,8 „+”- 10% 

„-„- 40% 

„=”- 50% 

7. Bioloģiskā daudzveidība 4,3 4,2 „+”- 20% 

„-„- 10% 

„=”- 70% 

8. Plānošanas pamati 4,1 4,4 „+”- 20% 

„-„- 20% 

9. Ietekmes uz vidi 

novērtējums un riska analīze 

„=”- 60% 

4,4 4,4 „+”- 10% 

„-„- 10% 

„=”- 80% 

10. Ekotoksikoloģija 4 3,8 „+”- 30% 

„-„- 10% 

11. Ilgtspējīga attīstība 

Baltijas jūras reģionā 

„=”- 60% 

3,9 4,1 „+”- 25% 

„-„- 37% 

„=”- 37% 

12. Vides ētika un filozofija 3,1 4,2 „+”- % 

„-„- 40% 

„=”- 60% 

13. Mežu tipoloģija 4,2 4,4 „+”- 30% 

„-„- % 

„=”- 70%

B.tabula 

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma 

kopumā? 






4. Neapmierina 2% 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet 

no universitātes 


2. Nepietiekams 37% 








2. Nē 28% 



1. Jā 21% 

2. Nē 79% 



9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu 

kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas 



2. Neapmierinoši 

3. Cita atbilde

6.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošo aptaujas anketu 

apstrādes rezultāti par 2002./2003. st. g. līdz 2009./2010. st. g. 

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Ievads vides zinātnē 

studiju gads 

Bioloģijas pamati 

studiju gads 

Vispārīgā ekoloģija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 

studiju gads 

Fiziskās ģeogrāfijas pamati 

studiju gads 

Vispārīgā ģeoloģija 

studiju gads 

, 

9 9,17 9,11 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Vispārīgā fizika 

studiju gads 

Cilvēka ģeogrāfija 

studiju gads 

Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Organiskā ķīmija 

studiju gads 

Matemātiskās metodes dabas zinātnēs 

studiju gads 

Kartogrāfija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Ģeomorfoloģija 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Hidroekoloģija 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Augsnes zinātne 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Pasaules reģionālā ģeogrāfija 

studiju gads 

Ievads vides ķīmijā 

studiju gads 

Dabas aizsardzība 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Ainavu zinātne 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Bioģeogrāfija 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Ievads zemes tālizpētē 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 

studiju gads 

Atkritumu apsaimniekošana 

studiju gads 

Lauksaimniecības ekoloģija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 

studiju gads 

Hidroloģija 

studiju gads 

Vides piesārņojums un tā analīzes metodes 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Vides politika un pārvalde 

studiju gads 

Vides tiesības un likumdošana 

studiju gads 

Dabas resursu izmantošanas stratēģija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Latvijas ģeogrāfija 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Bioloģiskā daudzveidība 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Plānošanas pamati 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Ietekmes uz vidi novērtējums 

studiju gads 

Ekotoksikoloģija 

studiju gads 

Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Vides ētika un filozofija 

studiju gads 

Mežu tipoloģija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības


Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra 

ABSP “Vides zinātne” 1.studiju gada studējošo 1.semestra 

A P T A U J A 

7.PIELIKUMS 

Šī aptauja tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu studiju kursa “Ievads vides zinātnē” kvalitāti. Lūdzu 

novērtējiet attiecīgā studiju kursa nodarbības formas rādītāju pēc 10 punktu sistēmas, apvelkot tabulā jūsu 

vērtējumam atbilstošo balli. Aprakstošajos punktos atbildiet īsi un kodolīgi! Aptauja ir anonīma. Aptaujas formas 

var saņemt un aizpildīt elektroniskā veidā, nosūtot pieprasījumu uz adresi juris.soms@du.lv Pateicamies par 

atsaucību! 

Lekciju kurss 

Rādītājs 

Vērtējums 

Izcili Neapmierinoši 

Laika izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Nodarbību struktūra 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Uzskates un izdales materiāli 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Vadīšanas metodes 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Tehniska aprīkojuma izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Satura atbilstība programmai 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Saprotamība 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Lektora kontakts ar auditoriju 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Vielas izklāsta temps pārāk ātrs optimāls pieņemams, taču pārāk lēns 

nedaudz par lēnu 

Jūsu piebildes par lekcijām (piem., patika uzskates līdzekļi, lektors runā pārāk klusi, lieto pārāk daudz 

svešvārdu, izceļas ar liekvārdību, zema valodas kultūra, telpā slikts apgaismojums un tml.) 

Laboratorijas un praktiskie darbi, semināru nodarbības 

Rādītājs 

Vērtējums 


Laika izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Nodarbību struktūra 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Vadīšanas metodes 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Satura atbilstība programmai 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Saprotamība 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Lektora kontakts ar auditoriju 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Vielas izklāsta temps pārāk ātrs optimāls pieņemams, taču pārāk lēns 

nedaudz par lēnu 

Zināšanu novērtēšana (kolokviji, testi, kontroldarbi, eksāmena darbs) 

Rādītājs 

Vērtējums 


Zināšanu vērtēšanas objektivitāte no pasniedzēja 

puses 

10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Pārbaudes formas apjoma atbilstība kursa saturam 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Citi priekšlikumi un ieteikumi lektoram 

Kurss kopumā 

Vai kurss veicināja Jūsu interesi un attīstīja izpratni par tajā aplūkotajām problēmām? 

10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 

Kā Jūs vērtējat savu individuālo studiju darbu? 

10 9 8 7 6 5 4 3 2 1

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 


semināru nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 

novērtēšana 

(kolokviji, testi, 

eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 

8.PIELIKUMS 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studija gada studējošo 

APTAUJAS 

rezultātu kopsavilkums par 2007./2008. studiju gada 1. semestri 

Rādītājs Vērtējums (0 – 10 balles) 

Laika izmantošana 9.26 8.87 8,5 8.29 8.77 8.37 8.87 

Nodarbību struktūra 8,83 9 8 8,20 8.79 8.37 8.79 

Uzskates un izdales materiāli 9.41 9,37 7,29 6.04 8.91 7.20 8.79 

Vadīšanas metodes 8,87 8,83 7,66 8,54 8.79 8,87 8.79 

Satura atbilstība programmai 9.29 9.08 8.70 8,58 9.20 8,79 8.79 

Saprotamība 8,79 8.66 7.08 8,66 8.75 8,75 8.83 

Lektora kontakts ar auditoriju 8.79 9,25 7,63 9,25 9.08 9.20 8.66 

vid.= 9.03 9 8.6 8.22 8.89 8.50 8,78 





Fiziskās ģeogrāfijas 

pamati 

Vispārīga un 



Laika izmantošana 9.12 9.20 9.04 8,44 8.95 8.45 

Nodarbību struktūra 8,95 9 8.71 8,44 8,91 8.12 

Vadīšanas metodes 8,87 8,75 8,75 8,27 9.16 8.37 

Satura atbilstība programmai 8,95 9.29 8,96 8,27 9.29 7,54 

Saprotamība 9.04 9.37 8,88 8,16 9.25 7.70 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,66 9,29 8,45 8,38 9.04 8,37 

vid.= 8.93 9.15 8.79 8,57 9.1 8.09 






pamati 




Zināšanu vērtēšanas objektivitāte 

no pasniedzēja puses 

Pārbaudes formas apjoma 

atbilstība kursa saturam 

Kurss kopumā: Vai kurss veicināja Jūsu 

interesi un attīstīja izpratni par tajā 

aplūkotajām problēmām? 


9.08 8.91 7.79 8.37 8.70 8.25 

9.41 8.16 8.20 8.54 9.04 7.83 





pamati 



8.75 8.83 7.58 8.58 8.7 7.5 

Nozares svešvaloda

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 



Laika izmantošana 8.90 8.57 8.42 8.90 8,61 8,80 8.84 8.12 

Nodarbību struktūra 8.80 8.23 8.23 8.85 8,52 8,61 8.47 8.31 

Uzskates un izdales materiāli 8.33 7.23 7,95 8.52 8,19 9.04 8.31 8.87 

Vadīšanas metodes 8.80 7.33 7,95 8.52 8,61 8,66 8 8.31 

Satura atbilstība programmai 8.95 8.23 8.66 8.85 8,71 9.09 8.63 8.87 

Saprotamība 9 6,71 8,33 8.52 8,57 8.90 8.47 8.63 

Lektora kontakts ar auditoriju 9.09 7.42 8,23 8.47 9,09 8.66 8.15 8.56 

vid.= 8.98 7.67 8.25 8.66 8.61 8.82 8.41 8.52 



Pasaules reģionāla 

ģeogrāfija 


Laika izmantošana 9.09 8,71 8.71 8.80 8,95 9.09 8.57 8.81 

Nodarbību struktūra 8.90 8.52 8.61 8.80 8,61 9 8.52 8.68 

Vadīšanas metodes 9.23 7,57 8.76 8.57 8,85 8,85 8.57 9.06 

Satura atbilstība programmai 9.04 8,61 8,61 8.80 8,95 9,14 8.78 9 

Saprotamība 8.95 7,66 8.71 8.71 8,71 8,95 8.47 8.75 

Lektora kontakts ar auditoriju 9.28 8.19 8,71 8.57 8,90 8,85 8.63 9 


vid.= 9.08 8,21 8.68 8.70 8.82 8.98 8.59 8.88 




ģeogrāfija 


Ievads Zemes tālizpētē 

Ievads Zemes 

tālizpētē 










8.66 8.19 8.80 8.85 9 9.23 8.89 8,62 

9.04 8.14 8.80 8.76 9.04 9.04 8.78 8,62 



ģeogrāfija 


Ievads Zemes 

tālizpētē 

8.90 7.57 8.66 8.38 9.04 8.71 8.52 8,31 







Mikrobioloģija 


Mikrobioloģija

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 



Laika izmantošana 8.18 7,86 7,93 8,43 7.93 8,33 8 

Nodarbību struktūra 8.06 7.86 7,6 8,5 7.68 8,53 7.75 

Uzskates un izdales materiāli 7,75 7,66 7,8 8,68 7,18 7.96 7,68 

Vadīšanas metodes 7.87 7.8 7.06 8,5 7,68 8,2 7.81 

Satura atbilstība programmai 8.5 8 8.4 8,73 7.81 8,53 8,06 

Saprotamība 7,93 8.06 7.66 8,5 8,12 8,2 8,12 

Lektora kontakts ar auditoriju 8 8.06 7.6 8,68 8,31 8,8 8,31 

vid.= 8.04 7.9 7.72 8.57 7.81 8.36 7.96 

Vides tiesības un 

likumdošana 



Vides politika un 

pārvalde 


Dabas resursu 



Laika izmantošana 8.06 8.13 7,93 8,37 7.93 8,46 8,06 

Nodarbību struktūra 8 8,06 8.06 8,56 7.93 8,33 7,87 

Vadīšanas metodes 8.18 8 7,17 8,56 7.62 8,4 8.43 

Satura atbilstība programmai 8,31 8,12 7,93 8,5 7.81 8,4 7.87 

Saprotamība 8.06 8,18 8.46 8,37 8,18 8,2 8,12 

Lektora kontakts ar auditoriju 7,81 8.18 7,8 8.56 8,25 8,2 8,25 

vid.= 8.07 8.11 7.89 8.48 7.95 8.33 8.1 


likumdošana 

Vides piesārņojums un 



pārvalde 


Dabas resursu 



Zināšanu vērtēšanas objektivitāte no 

pasniedzēja puses 

Pārbaudes formas apjoma atbilstība 

kursa saturam 


interesi un attīstīja izpratni par tajā aplūkotajām 

problēmām? 




Bioloģiskā 

daudzveidība 

8 8.12 8.13 9.64 8.31 8.53 8.25 

8.12 8.18 8.26 8.58 7.93 8.66 8.25 


likumdošana 

Vides piesārņojums 

un tā analīzes metodes 


pārvalde 


Dabas resursu 

izmantošanas 

stratēģija 


Bioloģiskā 

daudzveidība 

8 7.62 7.6 8.58 7.68 8.06 7.87

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 



Laika izmantošana 8,91 8,65 8,69 8,13 9,04 8,65 6,91 

Nodarbību struktūra 8,78 8,43 9,04 7,82 8,95 8,43 6,52 

Uzskates un izdales materiāli 9 8,47 8,65 6,39 8,73 7,52 6,26 

Vadīšanas metodes 8,78 8,21 8,69 7,43 8,73 8,6 7,13 

Satura atbilstība programmai 9,04 8,82 8,6 8,3 8,56 8,39 6,86 

Saprotamība 8,91 8,39 8,52 6,95 8,91 8,52 6,3 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,69 8,69 9,04 7,43 8,91 8,73 7,21 

vid.= 8,87 8,52 8,75 7,49 8,83 8,41 6,74 

Klimatoloģija un 

meteoroloģijas pamati 


Kartogrāfija 




Fizikālās pētījumu 

metodes 





Satura atbilstība programmai 9,04 8,6 8,6 8,34 9 8,43 8,13 

Saprotamība 8,91 8,69 8,73 7,86 9 8,39 7,39 


vid.= 8,93 8,66 8,72 8,2 8,9 8,48 7,74 












Kartogrāfija 





metodes 

8,78 8,82 8,82 7,6 8,95 8,65 7,21 

9 8,73 8,95 7,73 9,04 8,73 7 


meteoroloģijas 

pamati 


Kartogrāfija 





metodes dabas 

zinātnēs 

8,78 8,52 8,43 7,39 8,52 8,52 6,78

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 


semināru 

nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 





Uzskates un izdales materiāli 8,45 8,33 8,79 8,12 8,66 8,15 8,42 


Tehniska aprīkojuma izmantošana 8,7 8,5 9,16 8,7 8,75 8,5 8,5 


Saprotamība 8,58 8,79 9,12 8,12 8,54 8,45 8,78 


vid.= 8,56 8,51 8,9 8,36 8,62 8,5 8,65 

Baltijas jūras reģions 


Atkritumu 


Ģeogrāfiskās 


Hidroloģija 

Lauksaimniecības 

ekoloģija 






Saprotamība 8,66 8,7 8,95 8,25 8,75 8,5 8,64 


vid.= 8,81 8,57 8,96 8,38 8,64 8,55 8,59 



Atkritumu 




Hidroloģija 


ekoloģija 





kursa saturam 



problēmām? 

8,91 8,79 9 8,62 8,83 8,9 8,85 

8,95 8,79 9,16 8,87 8,95 8,85 8,85 



Atkritumu 




Hidroloģija 


ekoloģija 

8,66 8,54 9,04 8,45 8,7 8,65 8,12 

Estētika 

Estētika 

Estētika 

Ētika 

Ētika 

Ētika

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 



Laika izmantošana 8,26 8,0 8,4 8,6 9,0 

Nodarbību struktūra 8,0 7,9 8,26 8,66 8,62 

Uzskates un izdales materiāli 7,66 8,0 8,33 8,26 8,25 

Vadīšanas metodes 7,73 8,2 8,13 8,66 9,0 

Tehniska aprīkojuma izmantošana 8,26 7,8 8,73 9,0 9,25 

Satura atbilstība programmai 7,4 7,8 8,2 8,93 8,87 

Saprotamība 7,73 7,7 8,13 8,93 9,25 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,26 8,0 8,4 8,6 9,0 

vid.= 7,86 7,91 8,31 8,72 8,89 


Ilgtspējīga attīstība 

Baltijas jūras 

reģionā 

Ietekmes uz vidi 

novērtējums 


Vides ētika un 

filozofija 






Saprotamība 7,73 8,0 8,26 8,93 8,87 


vid.= 7,87 8,05 8,39 8,66 8,89 




reģionā 


novērtējums 



filozofija 









8,13 8,5 8,53 8,73 9 

8,46 8,5 8,53 8,6 9,12 


Ilgtspējīga 

attīstība Baltijas 

jūras reģionā 


novērtējums 



filozofija 

7,93 8,2 8,33 9 8,87

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. un 2.studiju gada studējošo 

APTAUJAS 

rezultātu kopsavilkums par 2007./2008. studiju gada lauka kursu vides zinātnē 

Rādītājs Vērtējums 

Lauka kurss 1.st.gads 2.st.gads 

Lauka kursa norises kalendārais laiks 6,85 7,06 

Lauka kursa norises ilgums un laika sadale 7,10 6,06 

Lauka kursa norises vieta 7,25 5,12 

Sadzīves apstākļi lauka kursa norises vietā 7,50 3,94 

Veicamo uzdevumu apjoms 7,60 6,88 

Veicamo uzdevumu saturs 7,80 7,35 

Lauka kursa satura atbilstība studiju programmai 6,85 7,94 

Izdales materiāli uzdevumu veikšanai un atskaitei 7,75 7,88 

Veicamo uzdevumu metodikas izklāsts un saprotamība 7,20 7,59 

Uzdevumu veikšanai nepieciešamā tehniska aprīkojuma kvalitāte 7,65 8,47 

Nodrošinājums ar literatūru un izziņas līdzekļiem 8,00 7,88 

Nodrošinājums ar līdzekļiem atskaites sagatavošanai 7,85 7,82 

Lauka kursa vadītāju kontakts ar darba grupu 8,45 7,47 

Vadīšanas metodes 8,20 6,41 

Saprotamība 8,10 7,53 

Lauka kursa darba organizēšana 7,75 6,59 

Lauka kursa novērtēšana 

Grupas un individuālā darba vērtēšanas objektivitāte no pasniedzēja 

puses 

8,15 8,18 

Pārbaudes formas apjoma atbilstība kursa saturam 8,40 8,06 

Lauka kursa ieguldījums zinātnisko un praktisko pētījumu metožu 

apguvē un studenta personisko prasmju pilnveidošanā 

9,05 8,23 

Lauka kurss kopumā 

Vai kurss veicināja Jūsu interesi un attīstīja izpratni par tajā 

aplūkotajiem jautājumiem? 

8,50 7,65 

vid.= 7,8 7,21 

1.studiju gads 

2.studiju gads

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 

Laboratorijas 

darbi, semināru 

nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


APTAUJAS 

rezultātu kopsavilkums par 2008./2009.studiju gada 1. semestri 







Saprotamība 8,78 8,39 6,56 8,61 8,61 7,33 8,69 


vid.= 8,44 9,17 7,56 8,37 8,74 7,31 8,65 






pamati 




Laika izmantošana 8,06 9,00 8,44 8,88 8,67 7,22 

Nodarbību struktūra 8,00 9,11 8,00 8,76 8,72 7,06 

Vadīšanas metodes 7,94 9,44 7,67 8,88 9,00 7,61 

Satura atbilstība programmai 8,67 9,33 8,17 8,94 8,72 7,61 

Saprotamība 8,67 8,72 7,61 8,88 8,78 7,39 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,06 9,44 7,39 9,18 8,61 8,44 

vid.= 8,23 9,18 7,88 8,92 8,75 7,56 

Ievads vides 

zinātnē 

Vispārīgā 

ģeoloģija 


Vispārīgā 

ekoloģija 

Fiziskās 

ģeogrāfijas pamati 











8,89 8,94 8,38 8,06 9,06 7,11 8,44 

9,28 9,17 8,63 8,56 8,78 7,39 8,75 

Ievads vides 

zinātnē 

Vispārīgā 

ģeoloģija 


Vispārīgā 

ekoloģija 

Fiziskās 

ģeogrāfijas 

pamati 


neorganiskā 

ķīmija 

Nozares 

svešvaloda 

8,83 9,33 6,78 8,50 8,67 6,94 7.94 

Nozares svešvaloda

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 


A P T A U J A S 



Laika izmantošana 8,22 8,57 8,78 8,87 8,17 8,91 8,27 8,50 

Nodarbību struktūra 8,30 8,13 8,74 8,73 8,39 8,83 8,23 8,50 

Uzskates un izdales materiāli 8,48 6,91 8,48 8,53 8,35 8,57 8,27 8,19 

Vadīšanas metodes 8,35 7,78 8,61 8,60 8,26 8,65 8,18 8,56 

Satura atbilstība programmai 8,43 8,57 9,04 8,93 8,35 8,83 8,41 8,94 

Saprotamība 8,48 7,91 9,09 8,80 8,48 8,70 8,09 8,88 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,78 8,04 8,83 8,67 8,57 8,70 8,14 8,88 

vid.= 8,43 7,99 8,80 8,73 8,37 8,74 8,23 8,63 




ģeogrāfija 







Saprotamība 8,48 8,17 8,96 8,73 8,52 8,74 8,50 8,44 


vid.= 8,44 8,36 8,84 8,72 8,58 8,72 8,45 8,50 




ģeogrāfija 











8,39 8,30 9,00 8,73 8,57 8,61 8,36 8,94 

8,87 8,57 8,91 8,93 8,91 8,78 8,64 8,94 



ģeogrāfija 


8,43 8,13 8,65 8,47 8,30 8,39 8,36 8,94 












Mikrobioloģija

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 







Uzskates un izdales materiāli 7,95 8,10 8 8,70 8,00 8,45 8,00 



Saprotamība 8,45 8,30 8,45 8,60 8,40 8,75 8,30 


vid.= 8,4 8,40 8,39 8,80 8,29 8,66 8,46 


likumdošana 


un tā analīzes 

metodes 


pārvalde 


Dabas resursu 

izmantošanas 

stratēģija 


Bioloģiskā 

daudzveidība 






Saprotamība 8,25 8,60 8,25 8,70 8,50 8,50 8,55 


vid.= 8,43 8,57 8,44 8,74 8,44 8,58 8,62 


likumdošana 




pārvalde 


Dabas resursu 











Bioloģiskā 

daudzveidība 

8,5 8,60 8,15 8,85 8,70 8,45 9,15 

8,6 8,55 8,45 9,05 8,55 8,55 9,15 


likumdošana 


un tā analīzes 

metodes 


pārvalde 


Dabas resursu 

izmantošanas 

stratēģija 


Bioloģiskā 

daudzveidība 

8,55 8,70 8,25 8,75 8,70 8,70 9,00

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,8 8,1 8,8 6,9 8,6 7,7 8,8 7,0 


vid.= 8,37 7,45 8,3 7,4 8,82 7,3 8,82 7,53 




Kartogrāfija 





metodes 

Matemātiskām metodes 

dabaszinātnēs 






Saprotamība 8,8 8,4 8,7 7,4 8,9 8,4 6,0 7,1 


vid.= 8,46 7,92 8,5 7,8 9,02 8,4 7,33 7,83 



pamati 










Kartogrāfija 





metodes 

Matemātiskām 

metodes dabaszinātnēs 

8,4 8,6 8,7 7,9 8,6 7,5 10,0 7,9 

8,1 8,7 8,6 8,0 9,0 7,5 10,0 8,5 



pamati 


Kartogrāfija 





metodes dabas 

zinātnēs 



8,6 7,5 8,3 6,9 8,9 6,8 8,3 8,2

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 

Laboratorijas 


nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,2 8,5 8,0 8,8 8,3 


vid.= 8,17 8,29 8,29 8,61 8,32 


reģions un vides 

aizsardzība 

Atkritumu 



informācijas 

sistēmas 

Hidroloģija 


ekoloģija 






Saprotamība 8,3 8,5 8,3 8,5 8,4 


vid.= 8,19 8,42 8,26 8,60 8,38 



aizsardzība 

Atkritumu 



informācijas 

sistēmas 

Hidroloģija 


ekoloģija 











8,2 8,6 8,5 8,1 8,4 

8,6 8,4 8,7 8,5 8,4 

aizsardzība 

Atkritumu 



informācijas 

sistēmas 

Hidroloģija 


ekoloģija 

8,1 8,2 8,6 8,5 8,2

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 

Laboratorijas 


nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 7,5 8,6 8,2 9,0 8,6 


vid.= 7,83 8,56 8,33 9,18 8,86 




reģionā 


novērtējums 



filozofija 






Saprotamība 7,8 8,8 8,3 9,4 8,7 


vid.= 7,85 8,54 8,46 9,45 8,95 




reģionā 


novērtējums 



filozofija 










7,4 8,7 8,6 9,1 8,7 

8,3 8,6 8,8 9,1 8,6 



reģionā 


novērtējums 



filozofija 

8,5 8,8 8,5 9,4 8,7





Lauka kurss 


















Grupas un individuālā darba vērtēšanas objektivitāte no pasniedzēja 

puses 

7,91 7,88 


Lauka kursa ieguldījums zinātnisko un praktisko pētījumu metožu 

apguvē un studenta personisko prasmju pilnveidošanā 

8,47 8,69 


Vai kurss veicināja Jūsu interesi un attīstīja izpratni par tajā 

aplūkotajiem jautājumiem? 


8,97 8,73 

2.studiju gads

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,78 8,39 6,56 8,61 8,61 7,33 8,69 


vid.= 8,44 9,17 7,56 8,37 8,74 7,31 8,65 






pamati 




Laika izmantošana 8,06 9,00 8,44 8,88 8,67 7,22 

Nodarbību struktūra 8,00 9,11 8,00 8,76 8,72 7,06 

Vadīšanas metodes 7,94 9,44 7,67 8,88 9,00 7,61 

Satura atbilstība programmai 8,67 9,33 8,17 8,94 8,72 7,61 

Saprotamība 8,67 8,72 7,61 8,88 8,78 7,39 

Lektora kontakts ar auditoriju 8,06 9,44 7,39 9,18 8,61 8,44 

vid.= 8,23 9,18 7,88 8,92 8,75 7,56 






pamati 







kursa saturam 



problēmām? 

8,89 8,94 8,38 8,06 9,06 7,11 8,44 

9,28 9,17 8,63 8,56 8,78 7,39 8,75 






pamati 



8,83 9,33 6,78 8,50 8,67 6,94 7.94 

Nozares svešvaloda 

Nozares svešvaloda

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,48 7,91 9,09 8,80 8,48 8,70 8,09 8,88 


vid.= 8,43 7,99 8,80 8,73 8,37 8,74 8,23 8,63 




ģeogrāfija 






Saprotamība 8,48 8,17 8,96 8,73 8,52 8,74 8,50 8,44 


vid.= 8,44 8,36 8,84 8,72 8,58 8,72 8,45 8,50 




ģeogrāfija 





kursa saturam 



problēmām? 




8,39 8,30 9,00 8,73 8,57 8,61 8,36 8,94 

8,87 8,57 8,91 8,93 8,91 8,78 8,64 8,94 



ģeogrāfija 


8,43 8,13 8,65 8,47 8,30 8,39 8,36 8,94 












Mikrobioloģija

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 







Uzskates un izdales materiāli 7,95 8,10 8 8,70 8,00 8,45 8,00 



Saprotamība 8,45 8,30 8,45 8,60 8,40 8,75 8,30 


vid.= 8,4 8,40 8,39 8,80 8,29 8,66 8,46 


likumdošana 




pārvalde 


Dabas resursu 







Saprotamība 8,25 8,60 8,25 8,70 8,50 8,50 8,55 


vid.= 8,43 8,57 8,44 8,74 8,44 8,58 8,62 


likumdošana 




pārvalde 


Dabas resursu 






kursa saturam 



problēmām? 




Bioloģiskā 

daudzveidība 

8,5 8,60 8,15 8,85 8,70 8,45 9,15 

8,6 8,55 8,45 9,05 8,55 8,55 9,15 


likumdošana 




pārvalde 


Dabas resursu 

izmantošanas 

stratēģija 


Bioloģiskā 

daudzveidība 

8,55 8,70 8,25 8,75 8,70 8,70 9,00

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 



Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,8 8,1 8,8 6,9 8,6 7,7 8,8 7,0 


vid.= 8,37 7,45 8,3 7,4 8,82 7,3 8,82 7,53 




Kartogrāfija 





metodes 








Saprotamība 8,8 8,4 8,7 7,4 8,9 8,4 6,0 7,1 


vid.= 8,46 7,92 8,5 7,8 9,02 8,4 7,33 7,83 








kursa saturam 



problēmām? 

Kartogrāfija 





metodes 



8,4 8,6 8,7 7,9 8,6 7,5 10,0 7,9 

8,1 8,7 8,6 8,0 9,0 7,5 10,0 8,5 




Kartogrāfija 





metodes dabas 

zinātnēs 



8,6 7,5 8,3 6,9 8,9 6,8 8,3 8,2

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 


semināru 

nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 8,2 8,5 8,0 8,8 8,3 


vid.= 8,17 8,29 8,29 8,61 8,32 



Atkritumu 




Hidroloģija 


ekoloģija 






Saprotamība 8,3 8,5 8,3 8,5 8,4 


vid.= 8,19 8,42 8,26 8,60 8,38 



Atkritumu 




Hidroloģija 


ekoloģija 





kursa saturam 



problēmām? 

8,2 8,6 8,5 8,1 8,4 

8,6 8,4 8,7 8,5 8,4 



Atkritumu 




Hidroloģija 


ekoloģija 

8,1 8,2 8,6 8,5 8,2

Lekciju kurss 

Studiju kursa 

nosaukums 


semināru 

nodarbības 

Studiju kursa 

nosaukums 

Zināšanu 



eksāmens) 

Studiju kursa 

nosaukums 










Saprotamība 7,5 8,6 8,2 9,0 8,6 


vid.= 7,83 8,56 8,33 9,18 8,86 





novērtējums 



filozofija 






Saprotamība 7,8 8,8 8,3 9,4 8,7 


vid.= 7,85 8,54 8,46 9,45 8,95 





novērtējums 



filozofija 





kursa saturam 



problēmām? 


7,4 8,7 8,6 9,1 8,7 

8,3 8,6 8,8 9,1 8,6 




novērtējums 



filozofija 

8,5 8,8 8,5 9,4 8,7





Lauka kurss 


















Grupas un individuālā darba vērtēšanas objektivitāte no pasniedzēja puses 7,91 7,88 


Lauka kursa ieguldījums zinātnisko un praktisko pētījumu metožu apguvē 

un studenta personisko prasmju pilnveidošanā 

8,47 8,69 


Vai kurss veicināja Jūsu interesi un attīstīja izpratni par tajā aplūkotajiem 

jautājumiem? 

8,97 8,73 


2.studiju gads

9.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošo aptaujas anketu 

apstrādes rezultāti par 2002./2003. st. g. līdz 2009./2010. st. g. 

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 


studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 


studiju gads 


studiju gads 

, 

9 9,17 9,11 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Vispārīgā fizika 

studiju gads 


studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 

Matemātiskās metodes dabas zinātnēs 

studiju gads 

Kartogrāfija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 


studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 

Ievads zemes tālizpētē 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 

Atkritumu apsaimniekošana 

studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 

studiju gads 

Hidroloģija 

studiju gads 

Vides piesārņojums un tā analīzes metodes 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 

Vides tiesības un likumdošana 

studiju gads 

Dabas resursu izmantošanas stratēģija 

studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

0 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

novērtējums 

studiju gads 


teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

Ietekmes uz vidi novērtējums 

studiju gads 


studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

novērtējums 

novērtējums 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 

10 

9 

8 

7 

6 

5 

4 

3 

2 

1 

0 


studiju gads 


studiju gads 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības 

teorētiskās 

nodarbības 

praktiskās 

nodarbības

10.PIELIKUMS 

Bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” absolventu aptaujas anketas paraugs 


Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra 

BSP “Vides zinātne” 2007.g. absolventu 

A P T A U J A 

Šī aptauja tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” kvalitāti. 

Sniedziet, lūdzu, atbildes uz visiem jautājumiem. Aptauja ir anonīma un tiek garantēta katra respondenta sniegto 

atbilžu konfidencialitāte. Aptaujā iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Jautājumos, kuros tiek piedāvāti 

vairāki atbilžu varianti, atbilstošo vai atbilstošās atbildes lūdzam atzīmēt. Aptaujas formas var saņemt un aizpildīt 

arī elektroniskā veidā, nosūtot pieprasījumu uz adresi juris.soms@du.lv. Pateicamies par atsaucību! 

1. Esmu absolvējis (-usi): 

a. .............................................................................................................................vidusskolu 

b. ............................................................................................................................. gadā 

c. ............................................................................................................................. rajonā (pilsētā) 

2. Kas Jums radīja interesi par vides zinātnes studijām? 

a. raksti avīzēs, žurnālos, informācija TV, informācija INTERNET vēstkopās (pasvītrojiet atbilstošo) 

b. skolotāju sniegtā informācija skolā 

c. cerēju, ka šajā studiju programmā būs interesantas studijas 

d. vēlme risināt aktuālas ekoloģiskās problēmas Latvijā un pasaulē 

e. vēlme strādāt dabas aizsardzības vai vides pārvaldības jomā pēc studiju beigšanas 

f. iespēja atrast darbu pēc studiju beigšanas 

g. interese par dabas zinātnēm vispār 

h. cits iemesls (lūdzu, norādiet to)....................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

3. Kas Jūs pamudināja iestāties vides zinātnes studiju programmā tieši Daugavpils Universitātē? 

a. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica skolotāja (-s) 

b. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica vecāki 

c. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica paziņas, kas jau studē šajā programmā 

d. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese DU rīkotajā „Informācijas dienā” 

e. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese izstādē „Skola” 

f. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese, iepazīstoties ar informatīvo materiālu, kas bija 

sagatavots par programmu 

g. iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem 

h. cits iemesls (lūdzu, norādiet to) ...................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

4. Kā Jūs, kas jau pabeiguši bakalaura studijas, vērtējat studiju programmu „Vides zinātne” kopumā? 

a. teicami 

b. ļoti labi 

c. labi 

d. apmierinoši 

e. neapmierinoši 

5. Novērtējiet studiju programmas „Vides zinātne” saturu un norādiet tās stiprās puses un vājās puses! 

stiprās puses vājās puses 

6. Vai Jūs esiet apmierināts (-a) ar vides zinātnes studijām Daugavpils Universitātē? 

a. esmu apmierināts(-ta), jo ................................................................................................................. 

................................................................................................................................................................ 

b. daļēji, jo ........................................................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

c. neesmu apmierināts (-ta), jo ............................................................................................................ 

................................................................................................................................................................

7. Kuri no programmā iekļautajiem studiju kursiem Jums šķita īpaši noderīgi izvēlētā studiju virziena 

apguvē un bija tieši saistīti ar nepieciešamo prasmju apguvi? 

a. visi studiju kursi ļāva apgūt turpmākajā darbībā nepieciešamās prasmes un pētījumu metodes 

b. ņemot vērā šo kursu nozīmību izvēlētajā specialitātē, apjoms ir jāpalielina sekojošā studiju kursā (-os): 

...................................................................................................................................... 

.............................................................................................................................................................. 

c. uzskatu, ka studiju programmu ir jāpapildina ar sekojošu studiju kursu (-iem): ........................... 

................................................................................................................................................................ 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri ........................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

8. Vai kāds no programmā iekļautajiem studiju kursiem Jums šķita ar izvēlēto studiju virzienu maz saistīts 

un nevajadzīgs? 

a. visi studiju kursi bija saskaņoti ar studiju programmu un vajadzīgi 

b. uzskatu, ka apjoms ir jāsamazina sekojošā studiju kursā (-os): ..................................................... 

................................................................................................................................................................ 

c. uzskatu, ka no studiju programmas ir jāizņem sekojošs studiju kurss (-i): .................................... 

.......................................................................................................................................................... 


................................................................................................................................................................ 

9. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem un viņu sniegto atbalstu studiju laikā? 

Vērtēšanas kritērijs Docētāju vārds, uzvārds 

a. sadarbība bija teicama, vajadzības gadījumā no 

mācībspēkiem vienmēr varēju saņemt atbalstu 

pilnīgākai zināšanu izpratnei vai praktisko iemaņu 

apguvei 

b. sadarbība bija apmierinoša, pamatā varēju saņemt 

atbalstu no mācībspēkiem 

c. sadarbība bija neapmierinoša, neesmu saņēmis 

atbalstu no mācībspēkiem, kaut gan esmu to lūdzis 


................................................................................................................................................................ 

10. Kā Jūs vērtējat akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem Daugavpils Universitātē? 

a. teicami, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir koleģiālas 

b. apmierinoši, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir diezgan rezervētas 

c. neapmierinoši, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir ļoti distancētas 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri .......................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

11. Kā Jūs vērtējat akadēmisko dzīvi Daugavpils Universitātē? 

a. teicami, ir jūtams „universitātes gars”, jūtos lepns par piederību DU un fakultātei, akadēmiskā dzīve ārpus 

nodarbību laika bija daudzveidīga un saistoša 

b. apmierinoši, akadēmiskās dzīves notikumi ārpus nodarbību laika bija salīdzinoši maz un tie man šķita 

neinteresanti 

c. neapmierinoši, studiju laikā neizjutu piederību studentu saimei, akadēmiskās dzīves notikumi ārpus 

nodarbību laika nenotika 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri akadēmiskās dzīves satura uzlabošanai ........................................... 

................................................................................................................................................................ 

................................................................................................................................................................ 

12. Kā Jūs vērtējat studiju procesa vides zinātnē tehnisko nodrošinājumu? (datortehnika, programmatūra, 

zinātniskā mēraparatūra u.c.) 

a. teicami 

b. apmierinoši 

c. neapmierinoši 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo tehniskā nodrošinājuma jomā ............................ 

................................................................................................................................................................

13. Kā Jūs vērtējat studiju procesa vides zinātnē informatīvo nodrošinājumu? (periodika, mācību un 

zinātniskā literatūra, multimēdiju resursi, izdales materiāli u.c.) 

a. teicami 

b. apmierinoši 

c. neapmierinoši 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo informatīvā nodrošinājuma jomā ....................... 

................................................................................................................................................................ 

14. Kā Jūs vērtējat zināšanu pārbaudes sistēmu un tās objektivitāti vides zinātnes studiju programmā 

a. zināšanu pārbaude ir objektīva, tiek ņemts vērā studiju darbs semestra laikā un studenta ieguldījums studiju 

kursa apguvē, vērtējums atbilst zināšanām 

b. apmierinoši, zināšanu pārbaude kopumā ir objektīva, taču vērtējums ne vienmēr atbilst zināšanām 

c. neapmierinoši, zināšanu pārbaude ir neobjektīva, vērtējums neatbilst zināšanām 

d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo zināšanu vērtēšanas jomā ................................... 

................................................................................................................................................................ 

15. Kādā jomā Jūs plānojat iegūt darbu? 

a. esmu jau ieguvis darbu ar studiju programmu saistītā specialitātē 

i. darbs valsts iestādē (norādiet, lūdzu, iestādi, struktūrvienību un savu darbības jomu, piem., Reģionālā 

vides pārvalde, dabas aizsardzības inspektors) ..................................................... 

......................................................................................................................................................... 

ii. darbs pašvaldībā (norādiet, lūdzu, pašvaldību, tās struktūrvienību un savu darbības jomu, piem., Preiļu 

rajona padome, attīstības plānošanas nodaļa, kartogrāfijas speciālists) ............ 

......................................................................................................................................................... 

iii. darbs privātā uzņēmumā (norādiet, lūdzu, uzņēmumu un savu darbības jomu, piem., SIA 

„METRUM”, zemes ierīcība un kadastrs) .............................................................................. 

......................................................................................................................................................... 

b. plānoju iegūt darbu ar studiju programmu saistītā specialitātē 

i. valsts iestādē (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) ................................................. 

ii. pašvaldībā (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) ..................................................... 

iii. privātā uzņēmumā (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) ......................................... 

c. esmu jau ieguvis darbu, taču ar studiju programmu nesaistītā specialitātē (norādiet, lūdzu, uzņēmumu vai 

institūciju un savu darbības jomu .......................................................................... 

.......................................................................................................................................................... 

16. Vai Jūs plānojat turpināt studijas maģistrantūrā? 

a. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties DU MSP „Vides plānošana” 

b. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties DU MSP „Bioloģija” 

c. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties LU MSP „Vides zinātne” 

d. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties LU MSP „Ģeogrāfija” 

e. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties ar dabaszinātnēm un dabas aizsardzību saistītā MSP 

ārzemēs (norādiet valsti) ........................................................................................... 

f. neplānoju turpināt studijas maģistrantūrā. 

17. Kādi bija patīkamākie, interesantākie vai saistošākie mirkļi/notikumi studiju laikā Daugavpils Universitātē? 

................................................................................................................................................................ 

................................................................................................................................................................ 

18. Kāds bija visnepatīkamākais gadījums studiju laikā Daugavpils Universitātē? 

................................................................................................................................................................ 

................................................................................................................................................................ 

19. Vai Jūs ieteiktu studēt vides zinātni Daugavpils Universitātē saviem draugiem, paziņām? 

a. jā, noteikti 

b. nē, jo ............................................................................................................................................... 

c. Jūsu ieteikumi un komentāri ........................................................................................................... 

................................................................................................................................................................ 

20. Citi Jūsu ieteikumi un novēlējumi studiju kvalitātes uzlabošanai vides zinātnes studiju programmā: 

................................................................................................................................................................ 

................................................................................................................................................................ 

................................................................................................................................................................ 

PALDIES PAR ATSAUCĪBU!

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne” 

DOCĒTĀJU SARAKSTS UN ZINĀTNISKĀS KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANAS PLĀNS 

2007./2008. studiju gadā 

Fakultāte: Dabaszinātņu un Matemātikas 

Katedra: Ķīmijas un Ģeogrāfijas 

Nr. 

p.k. 

Vārds, uzvārds 

Dzimšanas 

gads 

Zinātniskais 

grāds 

Akadēmiskais 

amats 

Slodze 

(slodzes apjoms) 

1. Irina Solomenikova Dr.Chem. Asoc.profesore 0,25 slodze 

515 akad.st./gadā 

2. Mihails Gorskis 1950.g. Dr.Paed. Docents 0,5 slodze 


3. Jana Paidere 1972.g. Maģ.Biol. Lektore 1 slodze 


4. Jeļena Kirilova 1973.g. Dr.Chem. Docente 1 slodze 


5. Santa Rutkovska 1976.g. Maģ.Ģeogr. Lektore 1 slodze 


6. Jūlija Munča 1967.g. Maģ.vid.plān. Asistente Stundu apmaksa 


7. Dainis Lazdāns Maģ.vid.plān. Asistents 1 slodze 


8. Sergejs Osipovs 1967.g. Maģ.Chem. Lektors 1 slodze 


9. Dāvis Gruberts 1973.g. Maģ.Vid.zin. Docents 1 slodze 


10. Juris Soms 1966.g. Maģ.Geogr. Lektors 1 slodze 


Ievēlēšanas 

vieta 


Universitāte, DMF 

















11.PIELIKUMS 

Publikāciju 

skaits 

2007./2008.st. 

gadā 

9 

3 

5 

6 

4 

- 

3 

7 

7 

15 

??.P. 1

Promocijas darbu aizstāvēšanas plāns 

Vārds, Uzvārds Amats Zinātņu 

nozare, 

apakšnozare 

Gads, kad 

beigta 

doktorantūra 

(tiem kuri 

studējuši 

doktorantūrā, 

bet nav 

aizstāvējuši 

promocijas 

darbu)* 

Gads, kad 

tiks 

pabeigtas 

stu-dijas 

doktorantūrā 

(tiem, 

kuri studē 

doktorantūrā) 

Augstskola, 

kurā tiek vai 

tika studēts 

doktorantūr 

ā 

Studiju 

finasējuma 

avots 

Gads, kad 

tiek plānots 

aizstāvēt 

promocijas 

darbu 

Juris Soms lektors Ģeoloģija 2000 LU LU 2009 

Sergejs Osipovs lektors Ķīmija LU DU 2009 

Dāvis Gruberts docents Bioloģija 2006 DU DU Aizstāvēts 

Dr. 

Jana Paidere lektore Bioloģija 2007 DU DU 2009 

Studiju plāns doktorantūrā 

Nr. 

Vārds, uzvārds Amats Plānotais 

p.k. 

iestāšanās gads 

1. Santa Rutkovska lektore 2006. g. 

(uzsāktas 

studijas) 

Plānotā studiju vieta Iespējamais finansējums 

un finansējuma avots 

LU, ĢZZF pers. Līdzekļi, DU 

Kandidatūras vēlēšanām profesora vai asociētā profesora amatā atbilstoši AIP izstrādātajiem kritērijiem 2008. g. 

Iespējamie kandidāti asociētā profesora amatam Iespējamie kandidāti profesora amatam 

doc. M. Gorskis - 

Iespējamās kandidatūras ERASMUS apmaiņas programmai 2007. g. 

Studenti Docētāji 

J. Uļjans, A. Barkāns J.Soms; HERODOT Thematic Network





Katedra: Ģeogrāfijas un Ķīmijas 

Nr. 

p.k. 


Dzimšanas 

gads 

Zinātniskais 

grāds 

Akadēmiskais 

amats 

Slodze 


1. Irina Solomenikova Dr.Chem. Asoc.profesore 0,25 slodze 


2. Mihails Gorskis 1950.g. Dr.Paed. Asoc.profesors 0,5 slodze 


3. Jana Paidere 1972.g. Maģ.Biol. Lektore 1 slodze 


4. Jeļena Kirilova 1973.g. Dr.Chem. Docente 1 slodze 


5. Santa Rutkovska 1976.g. Maģ.Ģeogr. Lektore 1 slodze 


6. Jūlija Munča 1982.g. Maģ.vid.plān. Asistente 1 slodze 


7. Dainis Lazdāns 1982.g. Maģ.vid.plān. Asistents 1 slodze 


8. Sergejs Osipovs 1967.g. Maģ.Chem. Lektors 1 slodze 


9. Dāvis Gruberts 1973.g. Maģ.Vid.zin. Docents 1 slodze 


10. Juris Soms 1966.g. Maģ.Geogr. Lektors 1 slodze 



vieta 





















Publikāciju 

skaits 

2008./2009.st. 

gadā 

1 

3 

6 

4 

9 

2 

7 

6 

8 

18 

??.P. 1



nozare, 

apakšnozare 

Gads, kad 

beigta 

doktorantūra 

(tiem kuri 

studējuši 


bet nav 


promocijas 

darbu)* 

Gads, kad 

tiks 

pabeigtas 

stu-dijas 


(tiem, 

kuri studē 


Augstskola, 


tika studēts 

doktorantūr 

ā 

Studiju 

finasējuma 

avots 

Gads, kad 

tiek plānots 

aizstāvēt 

promocijas 

darbu 




Dr. 



Nr. 


p.k. 



(uzsāktas 

studijas) 






doc. M. Gorskis - 



J. Kotāns, A. Ustilovskis J.Soms; HERODOT Thematic Network





Katedra: Ģeogrāfijas un Ķīmijas 

Nr. 

p.k. 


Dzimšanas 

gads 

Zinātniskais 

grāds 

Akadēmiskais 

amats 

Slodze 


1. Mihails Gorskis 1950.g. Dr.Paed. Asoc.profesors 0,44 slodze 


2. Jana Paidere 1972.g. Maģ.Biol. Lektore stundu apmaksa 


3. Jeļena Kirilova 1973.g. Dr.Chem. Docente stundu apmaksa 


4. Santa Rutkovska 1976.g. Maģ.Ģeogr. Lektore bērna kopšanas 

atvaļinājumā 

5. Jūlija Munča 1982.g. Maģ.vid.plān. Asistente 0,85 slodze 


6. Dainis Lazdāns 1982.g. Maģ.vid.plān. Asistents 0,72 slodze 


7. Sergejs Osipovs 1967.g. Maģ.Chem. Lektors 0,90 slodze 


8. Dāvis Gruberts 1973.g. Maģ.Vid.zin. Docents 0,86 slodze 


9. Juris Soms 1966.g. Maģ.Geogr. Lektors 0,90 slodze 



vieta 



















Publikāciju 

skaits 

2009./2010.st. 

gadā 

3 

3 

5 

5 

1 

3 

1 

8 

25



nozare, 

apakšnozare 

Gads, kad 

beigta 

doktorantūra 

(tiem kuri 

studējuši 


bet nav 


promocijas 

darbu) 

Gads, kad 

tiks 

pabeigtas 

stu-dijas 


(tiem, 

kuri studē 


Augstskola, 


tika studēts 

doktorantūr 

ā 

Studiju 

finasējuma 

avots 

Gads, kad 

tiek plānots 

aizstāvēt 

promocijas 

darbu 




Dr. 



Nr. 


p.k. 



(uzsāktas 

studijas) 






- - 



J.Soms; HERODOT Thematic Network

12.PIELIKUMS 

Studiju programmas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana (zinātniskās aparatūras, 

aprīkojumu un biroja tehnikas iegāde) 

2007./2008.st. gadā 

Iegādātā zinātniskā aparatūra, 

aprīkojums un biroja tehnika 

FID detektors ar kontrolieri gāzu 

hromatogrāfam Shimadzu GC-2010 

Analogais klinometrs „AngleLEVEL II” 

precīzai nogāžu krituma leņķu mērīšanai 

Spārniņu tipa EIJKELKAMP bīdes 

pretestības testeris drupiežu fizikālo 

raksturlielumu mērījumiem līdz 2,5 kg cm -2 

jeb 250 kPa (mērījumu precizitāte ±0,05 kg 

cm -2 ) 

Cena LVL Finansējuma avots 

(ar PVN 18%) 

3000,00 Budžeta dotācija 

Kopā: 3 262,18 

112,32 Limnoloģijas institūts 

149,86 Limnoloģijas institūts

13.PIELIKUMS 

Par valsts piešķirtās budžeta dotācijas līdzekļiem un projekta “Bioloģijas un vides zinātnes 

studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” 

projekta līguma Nr. 2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065 

līdzekļiem 2007./2008.st. gadā iegādātā mācību un zinātniskā literatūra 

vides zinātņu, ģeomātikas un bioloģijas jomās 

Grāmatas nosaukums un autors (i) Izdevējs 

Cena 

LVL 

Ekse 

mp. 

skaits 

GIS Tutorial. Edited by Wilpen L.Gorr, 

2005. 

ESRI Press 51,60 1 

Arc Hydro GIS for water Resources. Edited 

by David.R. Maidment, 1999. 

ESRI Press 

41,23 1 

Extending ArcView GIS. Edited by T. 

Ormsby, J. Alvi, 1999. 

ESRI Press 31,25 1 

Environmental modelling an introduction. 

Edited by J.Smith, P.Smith, 2007. 

Oxford University Press 24,23 1 

Analysis of Ecological communities. Edited MjM Software Design 27,51 1 

by B.McGune, James B. Grace, 2002. Gleneden Beach, Oregon 

Statistical methods for geography. Rogerson 

P.A., 2005. 

SAGE Publications 21,66 1 

Statistical methods for geography. A 

student’s guide. Second edition. Rogerson 

P.A., 2005. 

SAGE Publications 22,03 1 

New theory of the Earth. Anderson D.L., UK, Cambridge University 32,16 1 

2007. 

press. 

Geostatistics for Environmental Scientists. 

Webster R., Oliver M.A., 2001. 

John Wiley & sons, LTD. 63,78 1 

Remote Sensing of the Environment an University of South 44,56 1 

Earth resource perspective. John R. Jensen, 

2007. 

Carolina 

Zemes dzīļu resursi. Valdis Segliņš, 2007. Raka 7,84 1 

Vides zinātne. Kļaviņš M., 2007. LU Akadēmiskais apgāds 20,82 1 

Understanding Earth. Fifth edition. W.H Freeman and 

42,00 1 

Grotlizinger J., Jordan T.H., Press F., Siever 

R., 2007 

company New York 

How to do your dissertation in geography Routledge Taylor & 23,12 1 

and related disciplines. Second edition. 

Parsons T., Knight Peter G., 2005 

Francis group 

Earth Surface Processes. Allen Ph.A., 2002. Oxford, Blackwell Science 41,37 1 

Sedimentology and Sedimentary Basins. Oxford, Blackwell 

34,67 1 

From Turbulence to Tectonics. Leeder M., 

1999. 

Publishing 

Kopā: 529,83 16 

- grāmatas iegādātas par katedras docētāju personīgajiem līdzekļiem

Dzimšanas gads: 1935 

Izglītība: 1953-1958 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, studente 

1964-1967 turpat, aspirante 

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 

1968 - ģeogrāfijas zinātņu kandidāte 

1975 - vecākā zinātniskā līdzstrādniece 

1990 - ģeogrāfijas zinātņu doktore 

1991 - Latvijas ZA korespondētājlocekle 

92 - habilitētā ģeogrāfijas doktore 

1997 - LU profesore 

14. PIELIKUMS 

Studiju programmas A un B daļu realizācijā 

iesaistītā akadēmiskā personāla Curriculum Vitae 

AIJAS MELLUMAS 

dzīves un darba gājums. 

( Curriculum vitae ) 

Nodarbošanās:1958-1961 Latvijas ģeoloģijas pārvalde, tehniķe 

1961-1966 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, zinātniskās pētniecības sektora 

zinātniskā līdzstrādniece 

1967-1968 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženiere 

1968-1975 Latvijas mežsaimniecības problēmu institūts, Dabas aizsardzības 

laboratorija (daļa), vecākā zinātniskā līdzstrādniece 

1975-1989 turpat, laboratorijas vadītāja 

1989-1990 Latvijas ZA Bioloģijas institūts, vadošā zinātniskā līdzstrādniece 

1990-1994 LR Vides aizsardzības komiteja, arī VARAM Pētījumu centra 

direktore 

1994 - 1998 LR Vides un reģionālās attīstības ministra padomniece 

1989-1997 LLU Lauku inženieru fakultāte, profesore 

kopš 1997 LU ĢZZF, profesore 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra: 

Melluma A., Latvijas pierobeža. Rīga: Zinātne, 2000. – 111 lpp. 

Melluma A., Peneze Z. Regionalentwichlung und Raumordnung in Lettland. Geogr. Rundschan, 1999. -188-192 

Melluma A. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Atlants. 1996. 

Melluma A.,Leinerte M.Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 1992.- 175lpp. 

Melluma A. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze. Rīga, 1990.-80 lpp. 

Melluma A. Latvijas reģionālā attīstība: stāvoklis, jēdzieni, darbības virzieni. Latvijas Vēstnesis, 138. 

Melluma A., Rivža B., Rivža P. 1996. Pagastu sociāli ekonomiskā raksturojuma indikatoru atlase un analīze. Jelgava: LLU Raksti.- 109.-119.lpp. 

Meluma A. Latvijas dabas aizsardzības koncepcija. Latvijas ZP Vēstnesis, 11. 1991. 

Melluma A. Metamorphoses of Latvian Landcapes during fifty Years of Soviet rule. GeoJournal, May. 1994.- pp. 55-62. 

Melluma A. Gaujas Nacionālais parks. Rīga: Zinātne, 1976.- 46lpp. 

Maldavs Z., Melluma A., Seile A. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga: Zinātne, 1981.- 210 lpp. 

Меллума А., Особо охраняемые обьекты на староосвоенных териториях лесной зоны. Рига: Зинатне, 1988. – 224 стр. 

Меллума А., Рунгуле Р., Эмсис И. Отдых на природе как придоохранная проблема. Рига: Зинатне, 1982. – 156 стр. 

Publicēto darbu sarakstā 129 nosaukumi, t.sk. 111 zinātniskās publikācijas, 3 mācību līdzekļi. 

Zinātniski pētnieciskā darbība: pētījumi aizsargājamo objektu teorijā, ainavu mācībā, kontekstā ar ainavu aizsardzību un veidošanu. Latvijas 

attīstības reģionālās problēmas. Izstrādāti pamatojumi vairāku aizsargājamo teritoriju izveidošanai: Gaujas Nacionālais parks, “Lībiešu krasts”, 

Dabas parks “Daugavas loki”. Piedalīšanās darba grupās Latvijas reģionālās attīstības konceptuālo jautājumu izstrādē. 

Akadēmiskie kursi: 

kopš 1999 Vides ģeogrāfijas pamati 48 akad. st. 

kopš 1998 Vides ģeogrāfija 48 akad. st. 

kopš 1997 Aizsargājamo teritoriju sistēmas 32 akad. st. 

kopš 1998 Lietišķā ģeogrāfijas 32 akad. st. 

kopš 1989 Ainavu mācība 72 akad. st. 

kopš 1989 Ainavu ģeogrāfija un vēsture 48 akad. st. 

kopš 1993 Ainavu un reģionālā plānošana 96 akad. st. 

kopš 1991 Ainavu aizsardzība un veidošana 48 akad. st. 

kopš 1994 Lauku ainavu pētīšanas metodes 30 akad. st. 

kopš 1996 Nacionālie un dabas parki 54 akad. st. 

kopš 1997 Pagastu attīstības plānu izstrādāšana 48 akad. st. 

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 

Kopš 1993.g. Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas īstenā locekle

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Vārds, uzvārds: Antonijs Salītis 

CURRICULUM VITAE 

Dzimšanas gads un datums: 1949. gada 6. septembris 

Adrese: darba vietas: 

tālrunis darbā: 

e-pasts: 

Daugavpils Universitāte, 

Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte 

Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400 

DMF Fizikas katedra, 

Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400 

(+371) 5425297 

salitis@dau.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā, 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1992.g. dabaszinātņu doktors fizikā – Latvijas Universitāte, CFI habilitācijas un promocijas 

padomes 1992. g. lēmumu Nr. 3.7.; 

1986.g., fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts. Disertācija Ilgperioda komētu orbītu statistika . 

1968.-1973.g., augstākā izglītība, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas 

fakultāte, “Fizikas un matemātikas skolotājs”. 

1965.-1968.g., vidējā izglītība, Daugavpils raj.Vaboles vidusskola. 

Darba pieredze: No 2001.g.: asociētais profesors Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā 

No 1993.g. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns. 

1991.-2001.g.: docents Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Fizikas katedrā 

1982.-1991.g.: vecākais pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedrā 

1979.-1982.g., LU Astronomijas observatorijas aspirants 

1973.-1979.g., vecākais pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedrā 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 

2000 u.c. 

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Saules sistēmas mazo ķermeņu fizikālās un dinamiskās īpašības 

Starptautisko pētījumu projektu vadītājs un 

dalībnieks: 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: 

Zinātniskās publikācijas: 

Mācību līdzekļi: 

Konferenču tēzes: 

Citas publikācijas: 

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās 

konferencēs: 

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs: 

TEMPUS _ PHARE projekts S_JEP 12391-97 ´”Daļēji integrētas dabaszinātnes skolotāju 

sagatavošanā” projekta koordinators un kontraktors. 

34 

1 

8 

10 

7 

20 

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 

Vadītie doktora darbi: -- 

Vadītie maģistra darbi: 9 

Vadītie bakalaura darbi: 15 

Vadītie studiju darbi: 42 

Vadītie kvalifikācijas darbi: 3 

Docētie studiju kursi: Astronomija 

Astrofizika 

Kvantu mehānika 

Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 

Līdzsvara procesi dabā un tehnikā 

Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesi 

Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā 

Visuma pētīšanas fizikālās metodes 

Izstrādātie studiju kursi: Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 

Līdzsvara procesi dabā un tehnikā 

Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesi 

Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā 

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS 

Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās 

organizācijās: 

Darbība universitātes un/vai fakultātes 

pārvaldes struktūrās: 

No 1992.g. Latvijas Astronomijas biedrības biedrs 

No 1995.g. Latvijas Fizikas biedrības biedrs 

No 2003.g. Starptautiskās Astronomijas Savinības biedrs 

No 1993.gada Daugavpils Universitātes senators 

No 1993. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis 

A.Salītis


Vārds, uzvārds: Artūrs Škute 


Dzimšanas gads un datums: 1959. gada 21.spetembris 



e-pasts: 


DMF Bioloģijas katedra, 


(+371) 5425297 

artur@dau.lv 


Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1994.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – Latvijas Universitāte, piešķirts ar LU habilitācijas un 

promocijas padomes 1994.g. 27. aprīļa lēmums Nr.2, promocijas darba tēma: “Leptodora kindti 

(Focke) (Crustacea; Cladocera) bioloģija un loma saldūdens ekosistēmās” (darba zin. vad. prof. 

Dr.h.biol. Ņina Sokolova); 

1982.-1987.gads, aspirantūra, Maskavas Valsts Universitāte, studiju programma “Hidroekoloģija”, 

1977.-1982.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas 

fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas skolotājs” 

Darba pieredze: No 2003.g.: profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā 

1999 – 2003.gads: asoc. profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā 

1994 –1999.gads: docents Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas katedrā 

1987 –1994.gads: lektors Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Bioloģijas katedrā 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar ģeogrāfisko informāciju sistēmu 

programmatūru ARCView 8.2; un 8.3; ARCInfo; darbs ar grafisko programmatūru CorelDRAW 

11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: saldūdeņu ekoloģija, dabas aizsardzība, zinātnisko pētījumu metodoloģija 


dalībnieks: 

Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas ezera monitoringa 

efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums No. 

012305/2002 

PHARE “Development Project Partnership Action Plan For Long-Term Tourism Development on 

the Base of Local Cultural And Natural Resources” reģionālās attīstības eksperts, (ident. Nr. LE 

9913.02/0015 - 001) 

Socrates-Minerva projekta “Social Inclusion from a Community Perspective” izpildītājs - Socrates- 

Minerva Nr.87917-CP-1-2000-1-UK-MINERVA-ODL 

Stažieris Kembridžas universitātes zooloģijas katedrā (Cambridge University Hospitality Scheme, 

1998 Jul - Aug) 

TEMPUS projekta "Dabas zinību skolotāju sagatavošanas pilnveidošana" ekoloģijas bloka vadītājs 

(S-JEP-12391-97) 

PHARE "Starpvalstu Tālmācības Programma" DPU, tālmācības centra vadītājs 

(ETF/97/VET/0059/DPU) 

TEMPUS projekta "Jaunās informācijas tehnoloģijas nepārtrauktā izglītībā" vides izglītības bloka 

direktors (S_JEP-12552-97) 

Projekta "Rāznas ezera un tā sateces baseina funkcionālā zonēšana" direktors (Research Support 

Scheme grant No 599/1997) 

TEMPUS projekta "Latvijas tālmācības stratēģijas izstrādāšana" izpildītājs (CME N°: 03007-97) 

(2001-2002) LR IZM augstākās izglītības eksperts “Agenda 21for the Baltic Sea Region” darba 

grupā 

(2000-2001) Baltic Environmental Forum – hydroecology expert 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliena” 

apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 20/2003 

2003.gada 3.jūnijā 

Rāznas dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi – Dabas aizsardzības 

pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 4/2003 2003.gada 24.aprīlī 

Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas meži” 

pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martā 

Līgumdarba “Lubāna dabas vērtības” direktors – LR VARAM pasūtījums Līgums Nr. 2. 2001.gada 

1.oktobrī. 

Projekta “Tālākizglītības kvalitātes vērtēšanas rokasgrāmata” izpildītājs - LR IZM pasūtījums, 2001. 






konferencēs: 


25 

4 

14 

4 

10 

4


Vadītie doktora darbi: - 




Vadītie kvalifikācijas darbi: - 

Docētie studiju kursi: Vispārīgā ekoloģija 




Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze 

Degradētās vides rekultivācija 

Lauka kurss vides zinātnē 

Bioloģijas mūsdienu problēmas 

Evolucionārā ekoloģija 

Daudzfaktoru biometrija 

Lauka pētījumu metodoloģija 

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā ekoloģija 



Bioloģijas mūsdienu problēmas 


Daudzfaktoru biometrija 







No 2001.g. CMAS (Confėdėration Mondiale des Activitės Subaquatiques) – world underwater 

federation scientific an technical committees member and National co-ordinator. 

No 1999.gada Daugavpils Universitātes senators 

No 1999. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis 

A.Škute


Vārds, uzvārds: Anita Sondore 


Dzimšanas gads un datums: 1966.gada 2. novembris 



e-pasts: 


DMF Matemātikas katedra, 


(+371) 54-22302 

asond@dau.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu pilnībā, angļu – pārvaldu labi. 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: matemātikas doktore 

1998. Matemātikas doktore, promocijas darbs “Ar speciāliem vaļējiem pārklājumiem 

definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības” 

matemātikas maģistre 

1994. Latvijas universitātē iegūts matemātikas maģistra grāds 

augstākā 

1991.-1994. Latvijas universitātes doktorante 

1985.-1990. Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studente 

vidējā 

1974.-1985. Preiļu 1.vidusskola 

Darba pieredze: 

2002. docente 

DU Matemātikas katedras docente 

2001. docente 

Daugavpils Universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras docente 

2000. lektore 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras 

lektore 

1997.-1999. asistente 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente 

1995.-1997. asistente 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente 

1994.-1995. skolotāja 

Preiļu raj. Pelēču pamatskolas skolotāja 

1990.-1991. pasniedzēja 

Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja- stažiere 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows, LaTex vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word, Microsoft 

Excel,Maple 8 u.c., 


Zinātniskās pētniecības virzieni: kompaktības tipa topoloģiskās īpašības 






konferencēs: 








- 

3 

4 

- 

2 

Docētie studiju kursi: Varbūtību teorija, matemātiskā loģika, biometrija, matemātiskās un statistiskās metodes vides 

zinātnēs, algebra un ģeometrija, matemātiskā analīze, matemātiskā statistika, matemātika biologiem, 

matemātiskās metodes dabaszinībās 

Izstrādātie studiju kursi: biometrija; matemātiskās un statistiskās metodes vides zinātnē; matemātika biologiem 

A.Sondore


Vārds, uzvārds: Inese Kokina 


Dzimšanas gads un datums: 1970. gada 18.septembrī 



e-pasts: 




(+371) 5425297 

TInese.Kokina@navigator.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 2002.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – promocijas darba tēma: “Miežu miltrasas izraisītāja 

(Blumeria graminis f.sp. hordei) Daugavpils populācijas ģenētiskās struktūras īpatnības” 

1996.-1999. gg. – studijas doktorantūrā, Latvijas Universitāte 

1995. g. - bioloģijas maģistrs, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1993.-1995. gg. – studijas maģistrantūrā, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte 

1992. g. - bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotājs; bioloģijas bakalaurs, Daugavpils 

Pedagoģiskais institūts 

1987.-1992. gg. – studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 

Darba pieredze: No 2003.g.: docente Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā 

1992.-2002. gg. – Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, 

Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra, asistente 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar grafisko programmatūru 

CorelDRAW 11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: augu imunitātes ģenētika, augu audu kultūras, pētījumu metodoloģija 


dalībnieks: 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: - 





Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs: 



Vadītie doktora darbi: nav 




Docētie studiju kursi: Vispārīgā ģenētika 

Citoloģija 

Augu fizioloģija 

Mikrobioloģija un virusoloģijas pamati 

Augu anatomija un morfoloģija 

Lauku kurss botānikā 

Dabas zinātņu pamati 

Izstrādātie studiju kursi: Augu fizioloģija 

Mikrobioloģija un virusoloģijas pamati 

Augu anatomija un morfoloģija 

Dabas zinātņu pamati 






- 

10 

- 

4 

- 

5 

1 

Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība (kopš 1992. g.); 

Latvijas Ārstu biedrības Laboratorijas speciālistu biedrība (kopš 1996. g.) 

- 

I.Kokina


Vārds, uzvārds: Ivars Matisovs 


Dzimšanas gads un datums: 1967.gada 20. martā 

Valodas: Latviešu – dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1999. g. 24. maijs, dabaszinātņu maģistrs vides zinātnē, piešķirts ar LU ĢZZF Domes 1999. gada 

24.maija sēdes lēmumu, maģistra darba tēma: “Zīdaiņu mirstība kā vides kvalitātes indikators 

Latgalē” (darba zin. vad. doc. Dr.geogr. Zaiga Krišjāne); 

1997.g.-1999.g. studijas LU ĢZZF studiju programmā “Vides zinātnes maģistrs”; 

LU Ģeogrāfijas fakultāte, ģeogrāfijas specialitāte, kvalifikācija: ģeogrāfs, ekonomģeogrāfs, 

kartogrāfs. 1992.g. 

Nodarbošanās: No 2001.gada septembra asistents DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā. 

No 1998.gada aprīļa Rēzeknes rajona ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. 

No 1997.gada janvāra lektors Rēzeknes augstskolas Dabas zinātņu katedrā. 

No 1996.gada septembra Rēzeknes rajona skolēnu zinātniski pētnieciskā darba metodiķis. 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides kvalitātes noteikšanas metodoloģijas izstrāde kā indikatoru izmantojot zīdaiņu mirstības 

rādītāju. 

Gaisa kvalitātes pētījumi. 

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Microsoft Excel 


Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks: 

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs: 2 raksti un 6 referātu tēzes zinātnisko konferenču materiālu krājumos. 


Vadītie kvalifikācijas darbi: 

Docētie studiju kursi: Ainavu zinātne 

Cilvēka ģeogrāfijas pamati 

Ekonomiskā ģeogrāfija 

Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija 

Inženiertehnisko pētījumu tehnoloģijas 

Klimatoloģija un meteoroloģija 

Meža resursi un mežsaimniecības tehnoloģijas 

Novadpētniecība 


Pilsētu ekoloģija 

Transporta ietekme uz vidi 

Izstrādātie studiju kursi: Ainavu zinātne 

Antropogēnie procesi 

Cilvēka ģeogrāfijas pamati 


Hidrolitoaerosfēra 

Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija 

Inženiertehnisko pētījumu tehnoloģijas 

Klimatoloģija un meteoroloģija 

Latvijas ģeogrāfiskā vide 

Meža resursi un mežsaimniecības tehnoloģijas 

Novadpētniecība 


Pilsētu ekoloģija 

Transporta ietekme uz vidi 


Latvijas zinātnisko nozaru apvienību 

līdzdalībnieks: 

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs


Vārds, uzvārds: Dāvis Gruberts 

Dzimšanas gads un datums: 1973. gada 01.jūlijs 



e-pasts: 



DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, 


(+371) 5422302 

davis@dau.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: no 2003./2004. m. g. – pilna laika studijas DU doktorantūrā, bioloģijas nozares ekoloģijas apakšnozarē 

2000. g. maijs - dabas zinātņu maģistra grāds vides zinātnē par darbu “Daugavas ietekme uz Grīvas 

ezera ekosistēmu” 

1998. - 2000. g. - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, maģistratūra 

1998. g. maijs - dabas zinātņu bakalaura grāds vides zinātnē par darbu “Sēlijas novada virszemes 

ūdeņu kvalitāte un to ietekmējošie faktori” 

1994. – 1998. g. - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes 

bakalaura studiju programma 

1984. – 1991. g. - Bebrenes vidusskola 

1980. – 1984. g. - Rīgas 82. vidusskola 

Darba pieredze: kopš 1998./1999. m. g. - DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras asistents 

1996.-1998. g. - LU ĢZZF Vispārīgās ģeoloģijas katedras vecākais laborants 

1991.-1994. g. - z/s “Atāli” vadītājs 

Cita nozīmīga pieredze: 

Īpaši nopelni: 

Zinātniskās pētniecības virzieni: hidroekoloģija 

dalība Upsalas universitātes Limnoloģijas institūta rīkotajā seminārā “Water management - monitoring 

of water quality” Zviedrijā, 1998. g. 3.-9. augustā 

kopš 1997.g. asistents LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieciskajās ekspedīcijās 

2000. g. - Latvijas Universitātes prēmija par 3. vietu studentu zinātnisko darbu konkursā (par maģistra 

darbu) 

1998. g. - Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” un Latvijas 

Vides aizsardzības fonda atzinības raksts un prēmija par uzvaru zinātnisko darbu konkursā vides 

aizsardzības specialitātēs (par bakalaura darbu) 

1998. g. - Minsteres Universitātes diploms un balva bakalaura un maģistra darbu konkursā dabas un 

humanitārajās zinātnēs 

Prasmes: darbs ar datoru: Microsoft Word, Excel, CorelDRAW, ArcView 


Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks: 10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “Partnership Action Plan For Long-Term Tourism 

Development On The Base Of Local Cultural And Natural Resources (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 

001)” - eksperts 

Zinātniskās publikācijas: 1 

Mācību līdzekļi un grāmatas: 1 

Konferenču tēzes: 11 


Vadītie kursa darbi: 15 


Izstrādātie studiju kursi: Paleohidroloģija 

Dabas resursu izmantošana un aizsardzība 

Docētie studiju kursi: Kontinentu un okeānu fiziskā ģeogrāfija 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 


Augšņu ģeogrāfija 


Hidroloģija 

Okeanogrāfija 


Augšņu zinātne 

Dabas resursu izmantošana un aizsardzība 


Latvijas sabiedrisko organizāciju dalībnieks: Latvijas Ekotūrisma savienības biedrs 

Dvietes senlejas pagastu apvienības Valdes priekšsēdētājs 

D.Gruberts


Vārds, uzvārds: Jana Paidere 


Dzimšanas gads un datums: 1971.gada 20.oktobris 



e-pasts: 




(+371) 5425297 

jana@dau.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu labi, angļu – ar vārdnīcas palīdzību, spāņu - sarunvaloda 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1998. – 2002.gads Daugavpils Universitāte Ekonomikas nodaļa, ekonomists 

1995. – 1997.gads Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Maģistra 

grāds bioloģijā 

1990. – 1995.gads Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bioloģijas, 

lauksaimniecības pamatu, veselības mācības skolotājs vidusskolā, Bioloģijas bakalaura grāds 

Darba pieredze: No 2003/04. - DU Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, laborante, asistente 

No 1996/08. – DU Senāta sekretāre 

2000/09. – 2003/04 DU, Bioloģijas katedra, laborante 

1998/10. – 2000/10. DU Studiju daļa, izglītības metodiķe 

1994/12. – 1998/10. DPU, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, pārvaldes sekretāre 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 (Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000) 


Zinātniskās pētniecības virzieni: saldūdeņu ekoloģija 


dalībnieks: 

Third Symposium of Baltic Coleopterists, Certificate, dalībnieks (2002/26. –29.09.) 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas valsts 

meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martā 






konferencēs: 




Vadītie maģistra darbi: - 

Vadītie bakalaura darbi: - 


Vadītie kvalifikācijas darbi: 

Docētie studiju kursi: Bioģeogrāfija 



Izstrādātie studiju kursi: Lauksaimniecības ekoloģija 






- 

- 

2 

- 

1 

- 

- 

DU Senāta sekretāre 

J.Paidere


Vārds, uzvārds: Juris Soms 


Dzimšanas gads un datums: 1966. gada 28.februāris 



e-pasts: 




(+371) 5422302 

juris@dau.lv 


Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: No 1996.gada novembra doktorantūra Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē; 

studiju programma “Ģeoloģija”, apakšprogramma - “Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija” 

1996.gada 13.maijs, ģeogrāfijas maģistrs, piešķirts ar LU MPK padomes 1996.gada 13.maija sēdes 

lēmumu, maģistra darba tēma: “Gravu morfoloģija, to attīstības un izvietojuma likumsakarības 

Daugavas ielejas posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij” (darba zin. vad. prof. Dr.h.geogr. Guntis 

Eberhards); 

1994.-1996.gads, maģistrantūra, studiju programma “Ģeogrāfijas maģistrs”, apakšprogramma - 

“Ģeomorfoloģija un paleoģeogrāfija” Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē; 

1991.-1994.gads, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte (eksternāts); “Ģeogrāfijas skolotājs”; 

1984.-1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas 


1973.-1984.gads, vidējā izglītība: Daugavpils 12.vidusskola 

Darba pieredze: No 2000.gada DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras vadītājs. 

No 1996.gada DPU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prodekāns. 

No 1996.gada lektors DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā. 

1995.-1996.gads, asistents DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā. 

1993.-1995.gads, asistents DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā. 

1991.-1993.gads, laborants DPI Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedrā. 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar ģeogrāfisko informāciju sistēmu 

programmatūru ARCView 8.2; un 8.3; ARCInfo; darbs ar grafisko programmatūru CorelDRAW 

11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: Ģeomorfoloģija un kvartārģeoloģija, Latvijas reljefs, lineāro erozijas formu morfoloģija, veidošanās 

un izvietojuma likumsakarības 

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks: 10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “Partnership Action Plan for Long-Term Tourism 

Development on the Base of Local Cultural and Natural Resources (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” 

– projekta koordinators 

1999.gada 05.oktobris – 08.novembris: zinātniskās stažēšanās kurss “Conservation of wetland 

ecosystems and their biological diversity”, Kuširo munic,. Japāna; 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: 2003.g.: “Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliene” 

apsaimniekošanas plāna projekts” – ĢIS speciālists, izpildītājs. (Dabas aizsardzības pārvaldes 

pasūtījums, līgums Nr. 20/2003; 03.06.2003) 

2003.g.: “Rāznas dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ĢIS 

speciālists, izpildītājs. (Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums, līgums Nr. 4/2003; 24.04.2003.) 

2003.g.: “Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – ĢIS 

speciālists, ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas eksperts. (VAS “Latvijas meži” pasūtījums, līgums Nr. 

06/03-2003-29/u; 21.03.2003.) 

2001.- 2002.g.: projekta “Rāznas dabas parka funkcionālais zonējums un vispārīgie dabas 

aizsardzības noteikumi” vad. speciālists (VAF grants Nr. 1-08/367/2000, līgums Nr.11/ 07.12.2001) 

2001.- 2002.g.: projekta “Lubāna mitraines dabas vērtības” ĢIS speciālists (VARAM pasūtījums, 

līgums Nr.2; 01.10.2001.) 

1998.-1999.g.: projekta "Rāznas dabas parka izveidošana" vad. speciālists (Latvijas Vides fonda 

grants, 1998; līgums Nr.144/ 17.08.98.) 

1997.gads, projekta "Rāznas ezera un sateces baseina funkcionālā zonēšana" vad. speciālists 

(Research Support Scheme Grant No. 599/1997) 






konferencēs: 


2 

3 

20 

4 

4 

16





Docētie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija 


Kartogrāfija 


Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 

Latvijas dabas ģeogrāfija 

Lietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfija 


Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija 


Meteoroloģija un klimatoloģija 

Kartogrāfija 

Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 

Lietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfija 







No 2000.g. Eiropas Augšņu Aizsardzības biedrības (European Society for Soil Conservation) biedrs; 

no 2000.g. Daugavas fonda valdes loceklis; 

no 1999.g. Latvijas Kvartāra pētījumu asociācijas (LATQUA) biedrs; 

no 1997.g. Latgales pētniecības institūta biedrs; 

no 1996.g. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs. 

No 1996.gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis 

No 1996.gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Stipendiālās komisijas loceklis 

J.Soms


Vārds, uzvārds: Mihails Gorskis 


Dzimšanas gads un datums: 1950. gada 16. maijs 



e-pasts: 




(+371) 5425297 

mgorskis@apollo.lv 

Valodas: Latviešu, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1993. g. 28. septembrī, pedagoģijas doktors, aizstāvēts promocijas darbs - «Jauna metodiska 

koncepcija vispārīgās ķīmijas kursa mācīšanai vidusskolas 12. klasē», Daugavpils Pedagoģiskā 

universitāte 

1973. – 1969. g., augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas 

fakultāte; «Bioloģijas un ķīmijas skolotājs» 

Darba pieredze: No 2002. g. IZM ISEC ārštata metodiķis 

No 01.09.2000. docents Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā, DU 

2000.-2001. g. ķīmijas skolotājs Bauskas 1.vidusskolā 

1995.-1996. g. Sorosa fonda programmas «Pārmaiņas izglītībā» komisijas loceklis. 

1993.-1994. g. Izglītības attīstības institūta zinātniskās padomes loceklis 

1989.-1990. g. Republikāniskās Ķīmijas metodiskās padomes vadītājs 

1988.-1990. g. Tautas Izglītības ministrijas Padomes loceklis. 

1987.-1991. g. PSRS Izglītības ministrijas Ķīmijas zinātniskās metodiskās padomes loceklis. 

No 1975. g. Bauskas raj. ķīmijas skolotāju MA vadītājs 

No 1972. g. ķīmijas skolotājs Iecavas vidusskolā 

Īpaši nopelni un apbalvojumi: IZM Atzinības un Goda raksti 1980., 1981., 1987., 1989., 1990., 1997., 2000.g.g. 

Ar Latvijas PSR Izgl. Min. 1981.g. 03. jūlija pavēli Nr. 193. piešķirts nosaukums «Skolotājs 

metodiķis» 

D.Mendeļejeva v. n.Vissavienības Ķīmiķu biedrības goda raksti 1985., 1986.g.g. 

Luda Bērziņa prēmijas laureāts 1996. g. 

Valerijas Seiles konkursa laureāts 1997. g. 

1998. g. starpt. komiteja (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules 1997./1998. Gada Cilvēku» 

(«Ineternational Man of the Year») 

1999. g. Starptautiskais Biogrāfiju Centrs (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules Tūkstošgades 

Cilvēku» («Ineternational Man of the Millenium») 

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Excel u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: Dabaszinātņu un ķīmijas mācīšanas metodes, skolotāja darbības modelis, dabaszinātņu mācīšanas 

metodikas attīstības vēsture Latvijā, ķīmijas skolas kursa saturs. 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: LZA Terminoloģijas komisija, Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakškomisija: Ķīmijas un ķīmijas 

tehnoloģijas terminoloģijas sakārtošana un izstrādāšana 

Zinātniskās un metodiskās publikācijas: 






konferencēs: 

Kopā - 69 

25 

16 

21 

7 

Bioloģijas un ķīmijas priekšmetu pilnveides ceļi un līdzekli. – Rīga, 1989. 

D. I. Mendeļejeva v.n. Ķīmijas biedrības kongress. – Taškenta (Uzbekistana), 1989. 

Ķīmijas izglītības pilnveides ceļi un līdzekli. – Kurska (Krievija), 1989. 

Darba ar apdāvinātiem skolēniem formas un metodes. – Kijeva (Ukraina), 1990. 

Ķīmijas olimpiādes metodoloģiskās problēmas. – Tuapse (Krievija), 1990. 

ASV Ķīmijas biedrības un D. I. Mendeļejeva v.n. Ķīmijas biedrības konference par ķīmijas 

mācīšanas metodoloģijas pilnveidošanu. – Maskava (Krievija), 1991. 

XVIII Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Rīga, 1996. 

ICASE/UNESCO konference. – Tartu (Igaunija), 1997. 

XIX Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Viļņa (Lietuva), 1999. 

ICASE konference – Jorka (Lielbritānija), 2000. 

XX Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Tartu (Igaunija), 2001. 

Ķīmijas izglītības problēmas, pilnveides ceļi un līdzekli. – Sanktpēterburga (Krievija) – 2001. 



Ķīmijas mācīšanas metodikas problēmas. – Kauņa (Lietuva), 2003; 

XXI Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Rīga, 2003.

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs: Baltijas valstu Ķīmijas skolotāju asociāciju konferences 1978., 1982., 1985., 1988., 1991., 1994., 

1997., 2000. g. 

Igaunijas Ķīmijas skolotāju asociācijas konferences 1989., 1992., 1997., 1999. g. 


Vadītie maģistru darbi: T. Cigankova. Skolēnu motivācijas attīstība ķīmijas mācīšanas procesā, 1998. (LU) 

J. Mašīņenkova. Nitrātu saturs pārtikas produktos, 1999. (LU) 

Vadītie doktorandi: J. Kuklis – kopš 2002./03. mācību gada. 

Docētie studiju kursi: Analītiska ķīmija 

Neorganiskā ķīmija 

Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 


Izstrādātie studiju kursi: Ķīmijas mācīšanas metodika 

Neorganiskā ķīmija 

Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 






LZA Terminoloģijas komisijas Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakškomisijas loceklis 

Baltijas valstu Ķīmijas skolotāju asociāciju Konsultatīvās Padomes izpildsekretārs 

Latvijas ķīmijas skolotāju asociācijas Valdes priekš. vietnieks 

LR IZM ISEC Ķīmijas eksperts 

LR IZM Ķīmijas konsultatīvās padomes loceklis 

ASV Biogrāfiju institūta Pētniecības daļas padomnieks 

Latvijas Ķīmijas biedrības Valdes loceklis 

Latvijas Zinātnes vēstures asociācijas loceklis 

Mihails Gorskis


Vārds, uzvārds: Natālija Škute 

Dzimšanas gads: 1956.gada 9.maijā 



e-pasts: 





(+371) 5425297 

natash@dau.lv 

Valodas: Krievu - dzimtā, latviešu un angļu – pārvaldu pilnībā 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 1992.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – Latvijas Universitāte, Piešķirts ar LU Habilitācijas un 

promocijas padomes 1992. gada 11.novembra lēmumu Nr.32. 

1987.gads. Bioloģijas zinātņu kandidāte. Disertācija "Fitohormonu ietekme uz kodola DNS sintēzi 

un metilēšanu šūnas cikla S fāzē kviešu etiolēto asnu pirmās lapas šūnās" aizstāvēta Maskavas 

Valsts Universitātes Molekulārās bioloģijas Specializētajā Zinātnes Padomē, piešķirts PSRS AK 

12.06.87. 

1982.-1986.gads, aspirantūra, Maskavas Valsts Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Bioķīmijas 

katedra, 

Molekulārās bioloģijas un bioorganiskas ķīmijas starpfakultāšu laboratorija studiju programma 

“Bioķīmija”, 

1979.-1981.gads. Stažēšanās PSRS ZA Molekulārās bioloģijas institūtā. 

1974.- 1979.gads, augstākā izglītība: Voroņežas Valsts Universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte. 

Diplomdarbs izpildīts PSRS Zinātņu Akadēmijas Bioloģisko pētījumu Centra Biofizikas institūtā 

(Puščino). Tēma: “Nukleīnskābju stekinga mijiedarbības pētījumi ar ultraskaņas palīdzību”. 

Kvalifikācija: biologs, bioloģijas - ķīmijas pasniedzējs, specialitāte: biologs-biofiziķis; diploms ar 

izcilību Г № 350109 

Darba pieredze: No 2003.g.: asociētā profesore Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā 

No 2003.g.: Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedras vadītāja 

2001. –2003.gads: docente Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā; 

1999. –2001.gads: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas katedrā; 

1996. –1999.gads: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas un mācīšanas 

metodikas katedrā; 

1993. –1996.gads: lektore Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas un mācīšanas 

metodikas katedrā; 

1992. –1993.gads: lektore Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un Vispārīgās bioloģijas 

katedrā; 

1991. –1992.gads: pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un Vispārīgās 

bioloģijas katedrā; 

1987. –1991.gads: pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un fizioloģijas katedrā. 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word 

2000, Microsoft Excel 2000 u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: Augu šūnu apoptozes molekulārie mehānismi 

Kodola DNS modifikācija augu šūnu ciklā 

Fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS 


dalībnieks: 

- 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: Augu šūnu apotozes LZP grants no 2004.g 

Latvijas miežu šķirņu ģenētiskā daudzveidība. LZA grants N.96.0446 no 1996. līdz 2000.g. 

Bioloģijas pasniegšana valsts valodā cittautu mācībvalodu skolās. SFL grants Nr. LA-97-25/96-022 






konferencēs: 





20 

- 

11 

4 

12 

5 


Vadītie studiju darbi: 34 kursa darbi


Docētie studiju kursi: Ievads bioloģijā 

Evolūcijas mācība 

Biofizika 

Histoloģija un embrioloģija 

Šūnas bioloģija 

Molekulārā bioloģija 

Šūnu bojāejas mehānismi 

Aktuālās mūsdienu bioloģijas problēmas 

Izstrādātie studiju kursi: 






Ievads bioloģijā 

Evolūcijas mācība (kopā ar doc. V.Kokinu) 

Biofizika 

Histoloģija un embrioloģija 

Šūnas bioloģija (kopā ar doc. Z.Sondori) 

Biotehnoloģijas (kopa ar asist. I.Kokinu) 

Molekulārās un hromosomālās slimības un to diagnostika 

Dzīvības izcelšanās koncepcijas 

Mūsdienu evolūcijas koncepcijas 

Molekulārā bioloģija 

No 1992.gada Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības biedre 

No 1996 gada Skandināvijas ģenētiķu asociācijas (Scandinavian Genetic Association) biedre 

Ikgadējās DU zinātniskās konferences bioloģijas sekcija priekšsēdētāja 1997.-2003.g. 

No 2003. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceke 

N.Škute



Vārds, uzvārds: Sergejs Osipovs 

Dzimšanas gads un datums: 1967. gada 2. novembris 



e-pasts: 

Daugavpils Universitāte, DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, 


(+371) 54-25297 

kotik@dau.lv 

Valodas: Latviešu – pārvaldu pilnībā, krievu – dzimtā, angļu – minimāli sarunvalodas līmenī. 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: No 2000.gada doktorantūra Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē; studiju programma “Ķīmijas 

zinātņu doktors”; 

1993.g., ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas maģistra grāds (analītiskās 

ķīmijas virziens) 

1984. -1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas 


Darba pieredze: No 2003.g.: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un 

ģeogrāfijas katedras lektors. 

2001 – 2003.gads: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un 

ģeogrāfijas katedras asistents. 

1996 – 2001.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes 

Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents. 

1993 – 1996.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas 

katedras asistents. 

1992 – 1993.gads: Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas 

katedras asistents. 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw; Microsoft Word 2000, 

Microsoft Excel 2000 u.c., 


Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides piesārņojuma analīze 


dalībnieks: 

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: - 






konferencēs: 




Vadītie maģistra darbi: - 




Docētie studiju kursi: Analītiskā ķīmija 

Neorganiskā un analītiskā ķīmija 


Fizikālā un koloidālā ķīmija 

Vides piesārņojuma analīzes metodes 

Ražošanas procesu vides kontrole 

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 

Analītiskā ķīmija 

Fizikālā un koloidālā ķīmija 



organizācijās, 

zinātnisko konferenču organizēšana, zinātnisko 

izdevumu redkolēģijas: 



- 

1 

2 

6 

1 

4 

- 

- 

S.Osipovs


Vārds, uzvārds: Santa Rutkovska 


Dzimšanas gads un datums: 1976.gada 24.augusts 

Adrese: pieraksta: 

e-pasts: 

Stacijas 127-3 

Daugavpils, LV 5400 

santal@dau.lv 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 2002. g. 17. maijs, dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā, piešķirts ar LU ĢZZF MPK padomes 2002. 

gada 17. maija sēdes lēmumu, maģistra darba tēma: “Daugavpils pilsētas un rajona tūrisma un 

rekreatīvo teritoriju raksturojums” (darba zin. vad. doc. Dr.geogr. Maija Rozīte); 

1999.g.-2002.g studijas LU ĢZZF studiju programmā “Dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā”, 

apakšnozare “Cilvēka ģeogrāfija”; 

DPU Dabaszinību un matemātikas fakultāte, specialitāte: bioloģijas, ģeogrāfijas un veselības 

mācības skolotāja. 1999.g 

Darba pieredze: No 2003.gada jūnija lektore DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā. 

No 1999. gada februāra - 2003.gada jūnijam asistente DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā. 

No 1997. gada septembra ģeogrāfijas skolotāja Daugavpils 12. vidusskolā 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Tūrisma ģeogrāfija 

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Microsoft Excel 


Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks: 10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “PARTNERSHIP ACTION PLAN FOR LONG-TERM 

TOURISM DEVELOPMENT ON THE BASE OF LOCAL CULTURAL AND NATURAL 

RESOURCES (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” - eksperts 

Konferenču tēzes: 4 


Vadītie kursa darbi: 19 


Docētie studiju kursi: Ģeogrāfijas metodika 

Latvijas sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Ārvalstu sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Latvija ceļā uz Eiropas Savienību 


Tūrisma ģeogrāfija 


Izstrādātie studiju kursi: Ģeogrāfijas metodika 

Latvijas sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Ārvalstu sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Latvija ceļā uz Eiropas Savienību 


Tūrisma ģeogrāfija 



Latvijas zinātnisko nozaru apvienību 

līdzdalībniece: 

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedre 

S.Rutkovska


Izglītība: 

1972.-1975. 

1957.-1962. 

1953.-1957. 

Docentes, Dr. biol. ZINAĪDAS SONDORES 

dzīves un darba gājums 

(Curriculum Vitae) 

Aspirantūra, Ļeņingradas A.Hercena v.n. Pedagoģiskais institūts 

Augstākā, DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, kvalifikācija: bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu 

skolotāja 

Preiļu 1.vidusskola 


1992. 

Bioloģijas doktore; piešķirts ar LZA Bioloģijas Institūta Habilitācijas un promocijas padomes 14.12.1992. 

lēmumu Nr.8 

1980. 

Bioloģijas zinātņu kandidāte; disertācija ''Ķīmisko mutagēnu ģenētiskās aktivitātes modifikācija Drosophila 

melanogaster somatiskajās šūnās'' 

Nodarbošanās: 

2007.- līdz šim brīdim 

2006.-2008. 

1999.-2006. 

1996.-1999. 

1993.-1999. 

1993.-1996. 

1990.-1993. 

1990.-1993. 

1980.-1990. 

1975.-1980. 

1967.-1975. 

1962.-1964. 

DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ekoloģijas institūta docente 

DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģisko resursu izpētes un pārvaldības institūta docente 

DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģijas katedras docente 

DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes sekretāre 

DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedras vadītāja 

DPU Senāta sekretāre 

DPI Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedras docente 

DPU zinātniskās padomes sekretāre 

DPI Zooloģijas un fizioloģijas katedras docente 

DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākā pasniedzēja 

DPI Botānikas katedras asistente 

Rēzeknes rajona 8.gad.skolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 

1. Sondore Z., Brakovska A., Oreha J. 2009. Assessment of the Influence of Teratogenic Activity of Cigarette Smoke on Drosophila 

Melanogaster. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Volume 9, 2: 277-282. ISSN 1407-8953; CAB International, BIOSIS; 

2. Sondore Z., Brakovska A., Kirilova E.M. 2009.Evaluation of Teratogenic Activity of the Smoke of Burning Combustible Plastic 

Influencing the Drosophila Melanogaster. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Volume 9, 2: 269-276. ISSN 1407-8953; 

CAB International, BIOSIS; 

3. Шварцман П.Я., Сондоре З.А., Филиппова О.Д. 1980. Модификация кофеином частоты индуцированных этиленимином и 

этилметансульфонатом соматических мутаций и митотического кроссинговера у дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2, с. 

299-308; 

4. Шварцман П.Я., Шарыгина Н.В., Сондоре З.А. 1980. Изучение частоты соматического мозаицизма при комбинированном 

действии этиленимина и формальдегина на личинок дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2., с. 324-330; 

5. Шварцман П.Я., Сондоре З.А. 1975. Индуцированный соматический мозаицизм у дрозофилы как тест для оценки 

генетической активности факторов окружающей среды. ж.Генетика. т.ХI, N8, с. 171-173. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 18 

Konferenču tēzes vairāk nekā 15 

Zinātniski pētnieciskā darbība: 

1972.- līdz šim Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte eksperimentos ar drozofilu 


Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti 

Vides bioloģijas pamati 

Cilvēka uzvedības ģenētika 

Ģenētika 

Šūnu fizioloģija I 

Sistemātiskā bioloģija 

Šūnas bioloģija 

Medicīniskā ģenētika 


Šūnu fizioloģija II 



No 1975.g. Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrības biedre. 

A 

A 

A 

A 

A 

A 

C 

A 

A 

A 

3 

2 

2 

2 

2 

3 

2 

2 

1 

3 

____________________ /Zinaīda Sondore/


Docenta, Dr. phys. AMANDA PODIŅA 


(curriculum vitae) 

Izglītība: 

1963 - 1966 Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra cietvielu fizikā 

1954 - 1959 Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultāte, vidusskolas skolotāja diploms 

1949 - 1954 Rēzeknes Pedagoģiskā skola, pamatskolas skolotāja diploms 


1992 Fizikas zinātņu doktors (pielīdzināts fizikas zinātņu kandidāts), Diploms C-D N001156 

1974 Fizikas katedras docents, Diploms VLW N086100 

1970 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, Diploms VAV N012245 ².22. 05.1970 


No 2003. – līdz šim brīdim Daugavpils Universitāte. Fizikas katedras docents 

1998 -2003 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (līdz 2001) Universitāte (no 2001) Fizikas katedras vadītājs, docents 

1971 - 1998 Daugavpils Pedagoģiskais institūts (no1993 DP universitāte) Zinātņu prorektors, fizikas katedras docents 0,5 

1966 – 1970 Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas katedras pasniedzējs 

1963 - 1966 Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts, aspirants cietvielu fizikā 


1. А.ВПод инь Cпектры погл ощения в обл аcти вакуумного ул ьтрафиол ета криcтал л ов LiF обл уxенных реакторн ым и гаммаизл 

учением. Изв. АН Латв.CCР cер. физ. и техн. наук N5.1966. 124 -126 

2. Shvarts K.K. Vitol A.Ya. Podin A.V., Kalnin D.O., Ekmanis Yu.A. Radiation Effects in Pile - Irradiated LiF Crystals. Phys.Stat. Solidi, 

18, 1966, pp, 897 – 910 

3. K.Shvarts,A.V.Podin, E.D.Aluker, L.E.Intenberg,S.A.Tchernov,The temperature dependance of the efficiency of radioluminescence 

and color center generation in LiF crystals, J.de Phys. c -4, suppl., Nr.8 -9 t.28,1967 

4. E.E.Feldmane, A.Podinsh, K.Shvarts. High temperature annealing of radiation defects in LiF. Intern. Conf. on Defects in insulating 

Crystals, Gatlinburg, Tennessy, USA 9-14 Oct. 1977, p.128 -129. 

5. W.A.Sibley, A.V.Podinsh. Radiation defect absorbtion in RbMgF3, Phys. Rev.B, vol.18, N 11, 5921 -5927, 1978. 

6. J.Gavars, A.Podiņš. Laboratorijas darbi radiotehnikā. DPI izdevniecība, Daugavpils, 1983,107 lpp. 

7. Ilze Jonāne, Amandis Podiņš. Reaktorā starota un atlaidināta LiF kristāla 3D- defekti. Daugavpils Universitātes 51.starptautiskās 

zinātniskās konferences materiāli, Vol.1. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, 2010, 21 - 27. lpp 

8. I. Jonane, A. Podins, A. Ivanova . Photoluminescence of neutron – irradiated LiF single crystals.Latvian Journal of physics and 

technical sciences, 2010, N4, p.59 -65. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 30 



1962 – līdz šim brīdim Radiācijas defekti jonu kristālos 



Bakalaura līmeņa kursi: 

Mikropasaules fizika, A 5 

Termodinamika un statistiskā fizika, A 5 

Vispārējā fizika (bioloģijas specialitātei) A,B 2 

Maģ istra līmeņa kursi: 

Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu loģika A 4 

Grupu teorijas un tenzoru analīzes elementi A 2 

Atvērto sistēmu fizika A 4 

Kristālu fizika; A 2 

Fāžu pārejas un materiālu struktūra, un citi A 2 


Laika periodā no 1977 - 1978 stažējos Oklahomas Štata universitātē (The Oklahoma State University, Stillwater, OK). Zinātniskais 

darbs Radiācijas defektu pētīšanā jonu kristālos 

1992. – 2008. gadam piedalījos 7 projektu izpildē, tai skaitā 4 TEMPUS – Phare projektos ( no tiem. vienā kā koordinators un 

kontraktors), vienā LEONARDO Da Vinči projektā un divos ES struktūrfondu projektos 

___________________ /Amandis Podiņš /


Izglītība: 

1980. – 1985. 

1977. – 1980. 

Lektores, Mg. paed. BAIBAS FELCES 



Latvijas Valsts universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofa, pasniedzēja diploms 

Cēsu 1. vidusskola 


2004. Izglītības zinātņu maģistre pedagoģijā 


1985.-1988.g. 

1988.-1998.g. 

1998.-2001.g. 

2001.g.- līdz šim 

DPI Filozofijas un politekonomikas katedras laborante; 

DPU EN Socioloģijas, filozofijas un ekonomikas katedras asistente; 

DPU EN Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras asistente; 

DU SZF Socioloģijas katedras lektore. 


1. Felce B. K.Raudive par daiļumu un patiesību// Rēzeknes augstskola. Raksti II sēj.- Rēzekne: LKC izdevniecība,1998.- 38.-43.lpp. 

2. Felce B. Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis.- (Autoru kolektīvs). R.: Filosofiskās izglītības centrs.- 2001. 

3. Felce B. Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. V- Daugavpils, 

Saule, 2004.- 17.-19.lpp. 

4. Felce b. Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko 

rakstu krājums. VI- Daugavpils, Saule, 2005.- 74.-79.lpp. 

5. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija.- Rīga, FSI, 2006.- 299.-307.lpp. 

6. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija. Otrais papildinātais izdevums.- 

Rīga, FSI, 2008.- 299.-307.lpp. 

7. Фелце Б.„Философия для детей» - техника и логика разговора // Философия – Детям. Диалог культур и культура диалога. 

Москва: Гуманитарий, 2008.- 196-199 с. 

8. Felce B. Sarunas filozofu tekstos// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais 

kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII- Daugavpils: DU Akad. apgāds „Saule”, 2009.- 226.-232.lpp. 




1985. – līdz šim Filozofijas pamati, mākslas filozofija. Mākslas fenomenoloģija. Tiek veikts pētījums promocijas darbam 

„Saruna kā mūsdienu komunikācijas priekšnosacījums”. 



Filozofijas pamati 

Filozofijas teorija un vēsture 

Filozofija 

Filozofija un ētika 

Ētika 

Ētikas un estētikas pamati 

Estētika 

Mākslas fenomenoloģija 

Mākslas filozofija 

Mākslas projektu vadītāja profesionālā ētika 


Sociālās zinības un to mācību metodika 


Kopš 1994.g. iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas Profesoru Asociācijas (AIIP) darbībā. 

Kopš 1998.g. darbojas Filosofiskās izglītības centrā (Rīga FIC), kas darbojas „International Council for Philosophical Inquiry with Children” 

paspārnē. 

A 

B 

C 

A 

C 

B 

C 

A 

A 

B 

C 

B 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

4 

2 

2 

2 

1 

___________ /Baiba Felce/


Izglītība: 

1980. – 1985. 

1973. – 1976. 

Lektora, Mg. paed. AINARA FELČA 



Latvijas Valsts universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofa, pasniedzēja diploms 

Kuldīgas 1. vidusskola 


2004. Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā 


1985. – l992. 

1992. – līdz šim 

brīdim 

Asistents Daugavpils Pedagoģiskais Institūts Filozofijas un ekonomikas katedra 

Lektors Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte 


1. Felcis A. Gabriels Marsels un patiesās esamības meklējumi. Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1998. 52 (4/6): 49.-53.lpp. 

2. Felcis A. Kinorealitāte un realitāte// Homo Aestheticus: no mākslas filozofijas līdz ikdienas dzīves estētikai.- Rīga, Tapals, 2001.- 

267.-279.lpp. 

3. Felcis A. Atsvešinājums un mūsdienu pasaules apjēgums// Literatūra un kultūra. Globalizācija un kultūra.- Daugavpils, Saule, 

2005.- 19.-25.lpp. 

4. Felcis A. Eksistence un subjektīvais domātājs// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija.- Rīga, FSI, 2008.- 73.- 

96.lpp. 

5. Фелцис А. «Философия для детей» - опыт и перспективы развития в Латвии// Философия детям. Диалог культур и 

культура диалога.- Москва, Гуманитарий, 2008.- 198- 228 с. 

6. Felcis A. Filozofijas neobligātums// Literatūra un kultūra. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā.- Daugavpils: DU Akad. 

apgāds „Saule”, 2009.- 221.- 228.lpp. 




1985. – līdz šim Filozofijas pamati, filozofijas vēsture. Kultūras teorija. Tiek veikts pētījums promocijas darbam 

„Atsvešināšanās ilgtspējīgās izglītības skatījumā”. 



Antropoloģisko pētījumu metodes 

Filozofijas pamati 

Filozofijas vēsture 

20.gs. filozofija 

Ētika 

Estētikas pamati 

Ievads sociālajā antropoloģijā 

Kultūras socioloģija 

Loģika 

Profesionālā ētika 

Tiesību filozofija 


Kopš 1994.g. iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas Profesoru Asociācijas (AIIP) darbībā. 

Kopš 1998.g. darbojas Filosofiskās izglītības centrā (Rīga FIC), kas darbojas „International Council for Philosophical Inquiry with Children” 

paspārnē. 

A 

A 

A 

C 

C 

C 

A 

A 

C 

B 

B 

2 

4 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

___________________ /Ainars Felcis/


Izglītība: 

1998. - 2002. 

1995. - 1997. 

1991. - 1995. 

1980. - 1991. 


2005. 

2005. 

1997. 

1995. 


No 2006. g. - līdz šim 

brīdim 

2000. - 2006. 

1998. - 2000. 

1997. - 2000. 

2006. - 2007. 

1995. - 2005. 

1993. - 1995. 

Docenta, Dr. biol. PĒTERA EVARTA-BUNDERA 



Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu doktora studijas; 

Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu maģistra studijas; 

Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu bakalaura studijas; 

Daugavpils 12.vidusskola 

Docents, Daugavpils Universitāte 

Bioloģijas doktors, Latvijas Universitāte 

Bioloģijas maģistrs, Latvijas Universitāte 

Bioloģijas bakalaurs, Latvijas Universitāte 

DU Sistemātiskās bioloģijas institūts, docents; 

DU Bioloģijas katedra, lektors; 

DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedra, asistents; 

LU Bioloģijas fakultāte, asistents; 

Nacionālais botāniskais dārzs, speciālists. 

Nacionālais botāniskais dārzs, asistents 

Nacionālais botāniskais dārzs, laborants 


1. Jurševska G., Evarts-Bunders P. 2010. Liepu (Tilia L.) ģints taksoni Latvijā. In : Latvijas Veģetācija 21. Rīga: Latvijas Universitāte, 

5-28 lpp. (ISSN 1407-3641) 

2. Suško U., Evarts-Bunders P. 2010. Botānisko pētījumu vēsture Dienvidaustrumlatvijā. In : Latvijas Veģetācija 21. Rīga: Latvijas 

Universitāte, 101- 125 lpp. (ISSN 1407-3641) 

3. Evarts-Bunders P. 2008. Krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz) vitalitāte un ieteicamās apsaimniekošanas metodes 

dabas liegumā ‘Čužu purvs’ -In: Aktuālās savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā. 123 – 129 lpp. 

4. Evarts-Bunders P., Svilāns A., Bice M. 2008. Genus Acer L. in Latvia –In: Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (2). 

5. Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Vītolu (Salix L.) ģints Latvijā. Monogrāfija. –Daugavpils. 100 lpp. 

6. Evarts-Bunders Pēteris. 2004. Willows (Salix L.) of Vimen Dumort. section in Latvia. -In: Acta Biologica Universitatis 

Daugavpiliensis. -Daugavpils, 4 (1). 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos ~ 20 

Konferenču tēzes ~ 50 





Latvijas dendroflora, kokaugu sistemātika, introdukcija, ekoloģija. 

Latvijas autohtonā un allohtonā flora. 


Botānika II 

Mikoloģija 

Protistoloģija 

Integrētais lauku kurss bioloģijā. 

Biosistemātikas pamati 

Lauku kurss ‘Latvijas flora’ 

Dendroloģija 

Pļavu tipoloģija 

Meža tipoloģija 


No 2008. g. IAPT /International assotiation for plant taxanomy/ biedrs 

No 2006. g. Latvijas Botāniķu biebrības biedrs. 

No 2000. g. Latvijas terminoloģijas komisija. Botānikas apakškomisijas loceklis. 

No 1995.g. Latvijas dendrologu biedrības biedrs. 

A 

A 

A 

A 

A 

A 

B 

B 

B 

2 

2 

2 

6 

2 

2 

2 

2 

2 

__________________ /Pēteris Evarts-Bunders/


Lektora, Mg. vides plānošanā DAIŅA LAZDĀNA 



Izglītība: 

kopš 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, doktora studiju programma „Bioloģija” 

2005. - 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, profesionālā maģistra programma “Vides 

plānošana” 

2001. - 2005. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, bakalaura studiju programma “Vides zinātne” 

1989. -2001. g. Līvānu 1. Vidusskola 


2007 DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors, mag.vid.plān. 


2011. - līdz šim brīdim DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – lektors 

2007.- 2011. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – asistents 

LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – projekta vadītāja 

2008.-2009. 

asistents 

Projekts Baltijas jūras reģiona III B Interreg III A prioritāte „Ziemeļi” – „Vietējā komponenta ieviešana ekoloģiskā 

2008.-2009. 

izglītībā pierobežas ezeru reģionos Latgalē un Pleskavā” – projekta vadītājs 

2005.-2007. 

LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – datorspeciālista 

asistents 

2002.-2007. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, ģeomātikas laboratorijas datortīkla administrators 


1. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. 2009. The implementation of nature management plans for specially protecded nature 

territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators for management success. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 

97-102. 

2. Lazdāns D. 2009. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae) in the Nature park 

„Daugavas loki.” Acta Biol. Univ. Daugavp. 9 (2) 2009: 221-224 

3. Lazdāns D., Barševskis A. 2010. Materials about ladybird beetles (Coleoptera: Coccinellidae) of the fauna of Latvia. Acta Biol. 

Universit. Daugavpil., 10 (1): 77 – 84. 

4. Barševskis A., Lazdāns D. 2010. Catalogue of Ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae) of Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10 

(2): 89 – 100. 




Kopš 2008. Latvijas mārīšu Coleoptera: Coccinellidae fauna, zooģeogrāfija un sistemātika 

2005.-2008 ĢIS un ģeomātikas metožu pielietojums ģeotelpiskajā analīzē vides zinātnē un bioloģijā 



Ievads Zemes tālizpētē B 2 

Dabas aizsardzība B 2 

Dabas aizsardzības bioloģija B 2 

Upju sateces baseinu apsaimniekošana A 2 

Sugu un biotopu aizsardzība B 2 

Kartogrāfija B 2 

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas A 4 

Matemātiskā modelēšana un Lietišķie ĢIS A 3 

Vides projektu izstrāde un vadība A 2 

Vides aizsardzība B 2 

___________________ /Dainis Lazdāns/


Docentes, Dr. paed. LUDMILAS RUMJANCEVAS 



Izglītība: 

1967. – 1971. Smoļenskas Pedagoģiskais Institūts, Svešvalodu Fakultāte, Anglu valodas skolotāja diploms 

1957. – 1967. Daugavpils 3. vidusskola 


1999. Angļu valodas katedras docente, Daugavpils Universitātes Promocijas Padome 

1997. LR Pedagoģijas Doktora zinātniskais grāds, Daugavpils Universitāte, Promocijas Padome 

1993. Filoloģijas Maģistra grāds, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Mācību Padome 


2005. – līdz šim brīdim Daugavpils Universitātes Humanitāras Fakultātes Svešvalodu Centra docente 

1999. – 2005. Daugavpils Universitātes Humanitāras Fakultātes Angļu valodas katedras docente 

1993. – 1999. Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Humanitāras Fakultātes Angļu valodas katedras lektore 

1972. – 1993. Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Filoloģijas Fakultātes Svešvalodu katedras pasniedzēja 

1971. – 1972. Verhņedņeprovskas 2. vidusskolas angļu valodas skolotāja, Smoļenskas apgabals, Krievija 


1. „Pronunciation and Listening Comprehension Problems”, krājumā „Valoda – 2005 Lingvistikas didaktikas problēmas” 94 – 99 lpp. 

Daugavpils: Saule, 2005. 

2. L. Rumjanceva, B. Kalniņa „English Grammar Practice” part I, 58 lpp. Daugavpils: Saule, 2003 



Mācību līdzekļi vairāk nekā 13 


1997 – līdz šim brīdim Zinātniskā tēma „Angļu valodas fonētikas īpatnības un tās mācīšanas problēmas” 



1. Angļu valodas fonētika un fonoloģija A 2 

2. Ievads ģermānistikā A 2 

3. Angļu fonoloģija B 2 

4. Kontrastīvā lingvistika B 2 

5. Terminoloģija B 2 


Laika periodā no 1979. līdz 2000.gadam kopumā pavadīti gandrīz divi gadi ,stažejoties un kvalifikacijas celšanas programmas ietvaros 

Maskavas un Minskas Valsts Pedagogiskājos Svešvalodu Institūtos, kā arī Karjas – Somija, Vordinborga – Dānija angļu valodas skolotāju 

mācību centros un Sarijās Universitātē – Guildfords, Lielbritānija. 2006. – 2008. piedalījos ESF projektā „Izglītības programmu 

uzlabošana”, 1997. – 1999. strādāju TEMPUS – 2 projektā, 1991. – 1999. biju Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas locekle. 

_________________ /Ludmila Rumjanceva/


Izglītība: 

1964. – 1968. 

1956. – 1957. 

Vadošās pētnieces, Dr. biol. RENĀTES ŠKUTES 



Aspirantūra, Latvijas Universitāte 

Augstākā, Latvijas Universitāte, specialitāte: zooloģija; kvalifikācija: biologs-zoologs; vidusskolas bioloģijas 

un ķīmijas skolotājs 


1992. 

Bioloģijas zinātņu doktora grāds - disertācija hidrobioloģijā par tēmu: "Daugavas zooplanktons (izņemot 

lejteci) un tā nozīme produktivitātes un sanitāri-bioloģiskā upes izvērtēšanā" (LU habilitācijas un promocijas 

padomes 1992.g. 11. novembra lēmums Nr.34, pamatojoties uz PSRS AK 1971. gada 26. novembrī piešķirto 

bioloģijas zinātņu kandidāta grādu) 

1971. 

Bioloģijas zinātņu kandidāta grāds 


2006. – līdz šim brīdim 

1993. – 1999. 

1986. – 1993. 

1973. – 1986. 

1968. – 1972. 

1958. – 1968. 

Daugavpils Universitāte, Ekoloģijas institūts - vadošā pētnieceDaugavpils Pedagoģiskā Universitāte, 

Bioloģijas un ķīmijas fakultāte – docenteDaugavpils Pedagoģiskais Institūts, Bioloģijas katedras vadītāja, 

docente 

Daugavpils Pedagoģiskais Institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultates dekāne, docente 

Daugavpils Pedagoģiskais Institūts, vecākā pasniedzēja 

Daugavpils Pedagoģiskais Institūts, asistente 


1. R.Deksne, A.Škute, R.Škute.2009. Seasonal dynamics of zooplankton of the middle Daugava.//Международная научная 

конференция “Теоретические и прикладные аспекты современной лимнологии “. Минск, Беларусь, с.13-16 

2. R.Deksne, A.Škute, R.Škute.2009. The Daugava (Zapadnaja Dvina) zooplankton from Surozha (Belarus) to Dunava (Latvia). 

Rezekne Higher Education Institution. 7 th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources”, 

Rezekne, Vol. 2., 87.-92.p. 

3. R.Deksne, A.Škute, R.Škute.2009. Klimata mainības ietekme uz Daugavas zooplanktonu Latvijas un Baltkrievijas teritorijās. LU 

67.Zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi, Rīga, Latvija 55. – 62.lpp. 

4. Шкуте Р.Я. 1976. Районирование реки Даугавы по зоопланктону.// Экологические и биологические исследования водных 

животных, издательство “Звайгзне” с. 43-55 

5. Шкуте Р.Я. 1976. Динамика видового состава зоопланктона реки Даугавы у г. Даугавпилса. // Экологические и 

биологические исследования водных животных, издательство “Звайгзне” с.56-67 




1971. – līdz šim hidrobiontu ekoloģija, bezmugurkaulnieku zooloģija, dabas aizsardzība 


2007 – 2009 – Interreg projekts, Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā (Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas teritorijā, pētnieks 

2007 - Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” DP 9 „Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu 

ietekme uz plūdu riskam pakļautām teritorijām”, pētnieks 

2006. gada 1. jūnijs – 24. decembris, Nr. 2.8. - IZM grants „Daugavas ūdeņu dinamikas hidroekoloģiskie pētījumi”, projekta vadītāja 

Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 

2003.gada 21.martā – izpildītājs 

Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas ezera monitoringa efektivitātes novērtēšanai” izpildītājs - 

Vattenresurs – Sverige HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums No. 012305/2002 

________________ /Renāte Škute/

Dzimšanas gads: 1962. 

Pētnieka, Dr. biol., Dr. psych., Dr. paed. MIHAILA PUPIŅA 



Izglītība: 

1979.-1984.g. Bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotājs. Daugavpils pedagoģiskais institūts. 


2009. 

Bioloģijas doktors (Dr.biol). Ekoloģijas apakšnozare. Pētījuma temats: "Eiropas purva bruņurupucis Emys 

orbicularis (Linnaeus, 1758) un tā ekoloģijas aspekti uz sugas areāla ziemeļu robežas Latvijā". Daugavpils 

Universitāte. 

1999. 

Psiholoģijas doktors (Dr.psych). Attīstības psiholoģijas apakšnozare. Pētījuma temats: "Attieksmes pret negatīvi 

marķētiem dzīvniekiem vecumdinamika". Latvijas Universitāte. 

1998. 

Pedagoģijas doktors (Dr.paed). Mācīšanas metodikas apakšnozare. Pētījuma temats "Dzīvu abinieku un rāpuļu 

izmantošana bioloģijas mācīšanā". Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte. 

1994. Bioloģijas maģistrs (M.biol). Ekoloģijas apakšnozare. Pētījuma temats "Purva bruņurupucis Latvijā". Daugavpils 

pedagoģiskais institūts. 

1994. Psiholoģijas maģistrs (M.psych). Pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozare. Daugavpils pedagoģiskais institūts. 


2007. – līdz šim Pētnieks. Ekoloģijas institūts. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte 

1995. – līdz šim Direktors. DPBI Latgales zoodārzs. 


1. Pupins M., Pupina A. (2009): The experimental data on sun-basking activity of European pond turtle Emys orbicularis in natural 

climate in Latvia: dynamics and correlation with the meteorological factors. -Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Vol. 9 

(2): 291-298. ISSN: 1407-8953 

2. Kuzmin S.L., Pupina A., Pupins M., Trakimas G. (2008): Northern border of the distribution of the red-bellied toad Bombina 

bombina. -Germany, Zeitshrift fur Feldherpetologie 15 (2): 215-228. 

3. Pupins M., Pupina A. (2008): Distribution of European pond turtle Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) on the northern edge of its 

area in Latvia. -Spain, Revista Espanola de Herpetologia: 22: 149-157. 

4. Meeske A.C.M., Pupins M., Rybczynski K. (2006): First results on the distribution and condition of the European pond turtle (Emys 

orbicularis) at the northern edge of its distribution in Lithuania and Latvia. - Germany, Zeitshrift fur Feldherpetoloģie, 13: 1-29. 

Mācību literatūra: 

Pupiņš M., Pupiņa A., Škute A. (2010): Vides un biotopu plānošana Eiropas purva bruņurupuču Emys orbicularis saglabāšanai Latvijā. 

-Daugavpils Universitāte: 1-192. ISBN 978-9934-8079-0-9. 




1990. – līdz šim dabas aizsardzība, abinieku un rāpuļu ekoloģija, Emys orbicularis, Bombina bombina, invazīvas un 

introducētas sugas Latvijas dabā, zookultūru tehnoloģijas (akvakultūra, herpetokultūra), 






2004.-2009.g. ESF LIFE-NATURE projekts LIFE-HerpetoLatvia #LIFE09NAT/LV/000239. Vadītājs, eksperts. 

2004.-2009.g. ESF LIFE-NATURE projekts LIFE-Bombina #LIFE04NAT/DE/000028. Līdzdalībnieks. 

2006.-2008.g. ESF LIFE-NATURE projekts #LIFE04NAT/LV/000199 (Latvia). Līdzdalībnieks. 

A 

A 

4 

6 

_________________ /Mihails Pupiņš/


Izglītība: 

2003. – 2007. 

2001. – 2003. 

1997. – 2000. 

1990. – 1992. 


2007. Bioloģijas doktora grāds 

Dr. biol. (PhD) TATJANAS KRAMAS 



Tartu Universitāte, bioloģijas doktorantūra 

Tartu Universitāte, bioloģijas maģistratūra 

Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, sociālo zinātņu 

bakalaura grāds psiholoģijā, izglītības psihologa un sociālo priekšmetu skolotāja kvalifikācija 

Krāslavas 2. vidusskola 


2007. – līdz šim Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes pētniece 


1. Krams, I. & Krama, T. 2002. Interspecific reciprocity explains mobbing behaviour of the breeding chaffinches, Fringilla coelebs. 

The Proceedings of the Royal Society of London, Series B 269: 2345-2350 

2. Krama, T. & Krams, I. 2005. Cost of mobbing call to breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca. Behavioral Ecology 16: 37-40 

3. Krama, T., Krams, I. and Igaune, K. 2008. Effects of cover on the long and the short-range call use in the crested tit Parus 

cristatus. Ethology 114: 656-661. doi: 10.1111/j.1439-0310.2008.01514.x 

4. Krama, T. 2008. Abivalmis värvulised (Helpful passerines). Eesti Loodus 2:18-21 

5. Krama T, Krams I, Mänd R, Igaune K. 2009. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag. ISBN: 978-3-639-120240 

Bērziņš A., Krama T., Krams I.,Freeberg T.M., Kivleniece I., Kullberg C. & Ramtala M.J. 2010 Mobbing as as tratedoff between 

safety and reproduction in a songbird. Bahvioral Ecology 21:1054-1060 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 20 (ISI Web of Science) 

Konferenču tēzes: uzskaite netiek veikta 







Ekoloģiskā imunoloģija 

Parazītu – saimnieku ekoloģisko attiecību evolūcija 

Socialitātes evolūcija 

Plēsēju – upuru ekoloģiskās mijiedarbības 


Lietišķā ekoloģija 

Ievads evolūcijā 


Organismu individuālā attīstība 

Etoloģija 

Bioloģijas aktuālās problēmas 

Sistemātiskā bioloģija 


Mūsdienu ekoloģijas paradigmas 

Specializācijas kurss evolucionārajā ekoloģijā 

Zinātniskais seminārs evolucionārajā ekoloģijā 


2009. - līdz šim – Latvijas Zinātnes Padomes granta Nr. 09.1186 „Sociālās uzvedības izcelšanā un evolūcijas eksperimentāla izpēte” vadīšana 

2007. - IZM, “Ekoloģiskās imunoloģijas metožu ieviešana pētniecības darbā” 

A 

A 

B 

B 

B 

A 

A 

A 

A 

A 

A 

2007. - EU LAPBIAT projekts “Does the cost of breeding limit distribution of great tits in northern Europe: Finnish and Latvian comparison of 

immunological parameters” 

2004. - 2006. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.04.1243 “Abpusējais altruisms un putnu mobinga uzvedība” pētījumos 

2003. g. EU LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā bāzē 

2001. - 2004. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.01.0457 “Plēsēju-upuru neletālo mijiedarbību ekoloģija” pētījumos 

2 

1.5 

2 

1 

2 

3 

3 

2,5 

3 

2 

2,5 

_________________ /Tatjana Krama/


Izglītība: 

2006. – 2009. 

1993. – 1995. 

1988. – 1993. 

1985. – 1988. 

Pētnieka, Mg. biol. UVJA SUŠKO 



Daugavpils Universitāte, doktora studiju programma bioloģijā. 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, maģistra studiju programma bioloģijā. 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms un bakalaura grāds bioloģijā. 

Rīgas 84. vidusskola. 


1993. – 1995. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā. 



2005. – 2007. 

2001. – 2004. 

1996. – 1997. 

1993. – 1996. 

Pētnieks Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā. 

Galvenais speciālists Farmācijas muzejā Rīgā. 

Farmaceita palīgs SIA „Farmserviss”. 

Speciālists Latvijas Dabas muzejā. 

Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks un asistents Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. 


1. Suško U., 1990. Rietumu Garezera flora. Daugavpils: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 117 lpp. 

2. Suško U., 1997. Latvijas dabiskie meži. Pētījums par bioloģiskās daudzveidības struktūrām, atkarīgajām sugām un meža vēsturi. WWF 

– Pasaules Dabas fonds, Rīga, 170 lpp. 

3. Ek T., Suško U., Auziņš R., 1998. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Valsts meža dienests, Rīga, 70 lpp. 

4. Trei T., Gavrilova Ģ., Suško U., Sinkevičienė Z., 2003. Potamogetonaceae Dumort. Flora of the Baltic countries (compendium of 

vascular plants), Tartu, 3: 197. – 208. lpp. 

5. Suško U., 2008. Najas tenuissima – a new macrophyte species in flora of the Baltic Countries. – Botanica Lithuanica, 14 (1): 65 – 67. 

6. Suško U., Evarts-Bunders P., 2010. Botānisko pētījumu vēsture Dienvidaustrumlatvijā. Latvijas Veģetācija, 21, 101. – 125. lpp. 




1995. līdz šim brīdim 

1991. līdz šim brīdim 


1986 – līdz šim brīdim 




Latvijas dabiskie meži un to vēsture 

Botānisko pētījumu vēsture Latvijā 

Latvijas mieturaļģu flora 

Latvijas sūnaugu flora. 

Latvijas ezeru makrofītu flora un veģetācija 

Latvijas vaskulāro augu flora un veģetācija 



Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā izpēte 


1995. – 1996. gads: WWF – Latvijas Programmas biroja zinātniskās izpētes projekta „Latvijas dabiskie meži” vadītājs. 

1997. – 1999. gads: Latvijas Valsts meža dienesta projekta „Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija Latvijā” zinātniskais vadītājs. 

A 

A 

1 

2 

__________________ /Uvis Suško/


Izglītība: 

2004 - 2007 

1997 - 1999 

1993 - 1997 


1999 

1997 


2009 - pašlaik 

2006.-2009. 

2004.-2006. 

1997.-2004. 

Pētnieka, Mg. biol. RAIMONDA CIBUĻSKA 



Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma „Bioloģija” 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, DMF maģistra studiju programma „Bioloģija” 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, DMF bakalaura studiju programma „Bioloģija” 

Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā 

Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā, Bioloģijas, ķīmijas un amatu mācības skolotāja kvalifikācija 

Pētnieks DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā 

Asistents DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā 

Asistents Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģijas katedrā. 

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja dabas nodaļas galvenais speciālists biologs. 


1. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. 2009. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 

161 - 162. 

2. Barševskis A., Janovska M., Aksjuta K., Cibuļskis R., 2009. Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 3. Acta Biol. Univ. Daugavp., 

9(2): 139 – 159. 

3. Cibuļskis R. 2007. A review of the subtribe Staphylinina Latreille, 1802 (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol. 7 (1): 99 – 

120. 

4. Valainis U., Barševskis A., Rudāns E., Cibuļskis R. 2007. New data about Long-Horned Leaf Beetles (Donacinae: Chrysomelidae: Coleoptera) collectings 

from Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 7 (1): 19 – 27. 

5. Cibuļskis R., Barševskis A. 2007. New records of the genus Stenus Latreille, 1796 (Coleoptera: Staphylinidae) in Latvia. Cross – Border Cooperation in 

Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta Biol. Univ. Daugavp., Suppl. 1: 3 – 10. 

6. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R., Bukejs A., Pankjāns A. 2007. Additions to Coleoptera check-list of Nature Park “Silene” (Latvia). Cross – Border 

Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta Biol. Univ. Daugavp., Suppl. 1: 107 – 111. 

7. Cibuļskis R. 2006. Materials about the tribe Xantholinini Erichson, 1839 (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 6 (1-2): 

57 – 64. 

8. Raimonds Cibuļskis, Arvīds Barševskis, Uldis Valainis 2005. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) to Latvia. Proceedings on Taxonomy 

and Faunistics of Beetles (Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails Stiprais (1905 – 1990), pp. 63 – 64. 

9. Cibuļskis R. 2005. Rove beetles fauna and distribution of subgenus Philhygra Mulsant & Rey, 1873 of genus Atheta Thomson, 1858 in Latvia. Protection of 

Coleoptera in the Baltic Sea Region. Warsaw Agricultural University Press, 123 – 128. 


Konferenču tēzes 8 


2009. – pašlaik 

2009. 

2008. – 2009. 

2008. 

2008. – 2012. 

2008. 

2008. 

2008. 

2007.-2008. 

2007. 

2006. 

2006. 

2006. 

2006. 

2005. 


Pētnieks ESF projektā „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa” 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas lieguma „Ventas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādē. 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas aizsardzības plāna izstrādē dabas liegumam „Kaļķupes ieleja”. 

Bezmugurkaulnieku eksperts projektā „Divpusēji dabas vērtību pētījumi Latvijas un Baltkrievijas pierobežas zonā īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijās „Augšdaugava", „Braslavskije ozjora", „Silene" un „Riči" ar mērķi nodibināt pārrobežu 

aizsargājamās dabas teritorijas”. 

Bezmugurkaulnieku eksperts projektā “Bezmugurkaulnieku monitorings Natura 2000 vietās 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas aizsardzības plāna izstrādē nacionālajam parkam “Rāzna". 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas aizsardzības plāna izstrādē dabas parkam „Daugavas loki”. 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas aizsardzības plāna izstrādē dabas parkam „Dridzis”. 

Eksperts entomologs mārītes Stethorus punctillus Weise, 1891 introdukcijas Latvijas Valsts augļkopības institūta dārzu teritorijā 

ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādē. 

Eksperts entomologs projektā „Mežsaimniecības ietekme uz putnu sugu daudzveidību” 

Eksperts entomologs dolomītu ieguves ietekmes uz īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugām dolomītu atradnē “Degļeva” 

novērtējuma izstrādē. 

Eksperts entomologs projektā „Sinantropā koleopterofauna Latvijas lauku ainavā”. 

Bezmugurkaulnieku eksperts aizsargājamā ainavu apvidus „Kaučers” dabas aizsardzības plāna izstrādē. Bezmugurkaulnieku 

eksperts slaidā pumpurgliemeža Vertigo angustior inventarizācijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās „Augšdaugava” un 

„Jašas-Bicānu ezers” teritorijā 

Bezmugurkaulnieku eksperts platās airvaboles Dytiscus latissimus un divjoslu airvaboles Graphoderes bilineatus inventarizācijā 

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās „Cirīša ezers”, „Dridža ezers”, „Dvietes paliene” un „Ojatu ezers” . 

Bezmugurkaulnieku eksperts dabas parka „Dvietes paliene” aizsardzības plāna izstrādē. 


Zooloģija 

Entomoloģija 


Kukaiņu monitorings 

Ornitoloģija 

Vispārīgā ekoloģija (semināri) 

Histoloģija (laboratorijas darbi) 

Organismu individuālā attīstība (laboratorijas darbi) 

Lauka kurss zooloģijā 

Lauka kurss entomoloģijā 

Dabas mācība un tās mācīšanas metodika 


Dalība zinātniskās organizācijās: Baltijas Koleopteroloģijas Biedrības biedrs (2000. – pašlaik); Latvijas Entomoloģijas Biedrības biedrs (1995.pašlaik) 

__________________ /Raimonds Cibuļskis/ 

A 

B 

B 

C 

C 

A 

A 

B 

A 

A 

6 

3 

2 

2 

1 

1,5 

1,5 

1 

2 

1


Izglītība: 

1990. - 1994. 

1979. - 1990. 


2006. 

2006. 


1994. - 1996. 

1996.- 2006. 

2001. - 2005. 

2008. - līdz šim 

brīdim 


brīdim 

Docenta, Dr. philol. GATA OZOLIŅA 



Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte, latviešu valodas un literatūras un Latvijas 

kultūras vēstures skolotāja diploms 

Ērgļu vidusskola 

Docents filoloģijā, Daugavpils Universitāte 

Filoloģijas doktors, Latvijas Universitāte 

Asistents Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

Lektors Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Latviešu literatūras un kultūras katedras vadītājs 

Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 

Docents Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 


1. Ozoliņš, Gatis. 2010. Jānis Alberts Jansons un latviešu masku pētniecība kultūrvēsturiskās etnoloģijas kontekstā. Jansons, J. 

A. 2010. Latvieš u masku gājieni. Rīga: Zinātne. 9.-45. lpp. (ISBN 978-9984-808-81-9) 

2. Озол иньш, Гатис. 2010. Латышская л итература. Большая Российская Энциклопедия. 17. Лас-Тунас – Ломонос. 

Москва: Научное изд ател ьство „Бол ьшая Российская Энцикл опед ия”. c. 29-31. (ISBN 978-5-85279-359-7 (т. 17); 

ISBN 85270-320-6) 

3. Ozoliņš, Gatis. 2010. Jāņa Alberta Jansona pasaku krājums „Senā dzīve”. Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. N. 20. 101.-117. lpp. (ISSN 1407-3110) 

4. Ozoliņš, Gatis. 2010. J. A. Jansons un latviešu masku pētniecība. DU Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. N. 17. 7.-20. lpp. (ISSN 

1407-9607) 

5. Ozoliņš, Gatis. 2009. Die aktuelle lettische Dievturi-Bewegung. Der andere Glaube. Europäische Alternativreligionen zwischen 

heidnischer Spiritualität und christlicher Leitkultur. Bd. 8. /Herausgegeben von R. Gründer, M. Schetschel, I. Schmied-Knittel/. 

Würzburg: Ergon Verlag. S. 41-57. (ISBN 978-3-89913-688-3, ISSN 1863-933X) 

6. Ozoliņš, Gatis. 2009. Dievturu vērtums. Letonica. 19. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 

2009. 126.-148. lpp. (ISSN 1404-3110) 




1994. – līdz šim Latviešu folkloristikas vēsture, folkloras interpretācija, neopagānisms, tradicionālās kultūras, subkultūras 



Baltu mitoloģija 

Folklora 

Dialektoloģijas un folkloras lauka kurss 

Kultūras antropoloģijas 

Kultūru interpretācija 

Vispārīgā kultūras vēsture 

Pasaules kultūras vēsture 

Latvijas kultūras vēsture 

Folkloras pētniecības metodes 

Baltu etnoģenēze 

Sociālā antropoloģijas 

Filosofiskā doma Latvijā 

Grāmatniecība Latvijā 

Folklora literatūras stundā 


2006.-2008. g. Eiropas 6. ietvara projekta „Sabiedrība un dzīves stili” pētnieks. 

2007.-2008. g. ESF projekta „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences 

paaugstināšana” dalībnieks. 

2010.- 2013. g. VPP „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta „Identitātes estētika: literatūra, 

folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli” pētnieks. 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

__________________ /Gatis Ozoliņš /


Izglītība: 

1995 - 1998 

1992 - 1994 

1980 - 1985 

1969 - 1980 


1998 

1994 


1985 - 1988. 

1988 - 1992 

1998 - 2003 

2003 - 2007 

2007 - līdz šim brīdim 

Profesores, Dr. theol. ANITAS STAŠULĀNES 



Doktorantūra, Gregora Pontifikālā universitāte (Roma, Itālija) 

Lic. studijas, Gregora Pontifikālā universitāte (Roma, Itālija) 

Latvijas Universitāte Filoloģijas fakultāte, filoloģe, latviešu valodas un literatūras docētāja 

Špoģu vidusskola 

Dr. Theol., Gregora Pontifikālā universitāte (Roma, Itālija) 

Lic. Miss., Gregora Pontifikālā universitāte (Roma, Itālija) 

Vec. redaktore. Latvijas Nacionālā bibliotēka 

Lektore. Daugavpils Pedogoģiskā universitāte Filoloģijas fakultāte 

Docente. Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

Asoc. prof. Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

Profesore. Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 


1. Stasulane A. Theosophy and Culture: Nicholas Roerich, Roma: Editrice Pontificia Università Gregoriana, 2005, 335 lpp. 

2. Stašulāne A. K. Raudives reliģiskie meklējumi kristietības ietvaros // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 10, - Liepāja: LPA, 

2005, 201. – 210. lpp. 

3. Stašulāne A. Clarissimae feminae christianae un Romas sabiedrība // ANTIQUITAS VIVA II: STUDIA CLASSICA, - Rīga: 

Zinātne, 2005, 45. – 55. lpp. 

4. Stašulāne A. Rērihu mācība: Pasaules Mātes kults // Ceļš 56 (2005) 204.- 217. lpp. 

5. Stašulāne A. Rērihu kustība: vēsture un doktrīna // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis 7 (2005) 104. -114. lpp. 

6. Stasulane A. Towards Unity of Different Cultures: N. Roerich’s „Culture of Pan-Humanity” // Negotiating Futures – States, 

Societies and the World. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 39. – 43. 

7. Stašulāne A. Teosofijas un antroposofijas ietekme: latviešu un krievu literatūra 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Acta 

Universitatis Latviensis, nr. 681 - Rīga: LU, 2005, 7. - 11. lpp. 

8. Stasulane A. Theosophical Christ of the Roerichs//Humanities and Social Sciences Latvia: Essays in Religion 2 (46) / 2005, 124.- 

135. 

9. Stašulāne A. K. Raudives reliģiskie meklējumi ārpus kristietības // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 11, - Liepāja: LPA, 

2006, 175.- 185. 

10. Stašulāne A. Elitārisms teosofiski orientētajā latviešu literatūrā // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 13, - Liepāja: LPA, 

2008, 73. – 79. lpp. 

11. Stašulāne A. Austrumu reliğiskās idejas Rietumos: Rērihu joga // Acta Universitatis Latviensis, nr. 722 - Rīga: LU, 2008, 166. - 

178. lpp. 

12. Stašulāne A. Teosofija un latviešu literatūra // Acta Universitatis Latviensis, nr. 732 - Rīga: LU, 2008, 85. - 92. lpp. 

13. Stasulane A., Priede J. Dynamics of Intra-Group Relations: Symbols Used by the Theosophical Groups in the Eastern Europe 

// Culture, Subculture, Counterculture. International conference Galati 02-03 November 2007. Galati: Europlus 2008. 201-209. lpp. 

14. Stašulāne A. Ad Gentes. Animisms. Antroposofija. Astroloģija. Axis Mundi. Besenta Enija. Blavatska Helēna // Pasaules 

reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 1. sēj. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 11., 40., 47.-48., 68., 85., 131., 146. 

15. Stašulāne A. Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibeta teosofu skatījumā // Kultūras krustpunkti: LKA zinātnisko rakstu krājums. 

- Rīga: Mantojums, 2008, 136. – 145. lpp. 

16. Stašulāne A., Priede J. The Reconfiguration of Values and Beliefs: A Study of Contemporary Theosophy in Latvia // Cultural 

Identity Studies. Vol. 15. Subcultures and New Religious Movements in Russia and East-Central Europe. Oxford, Bern, Berlin, 

Bruxelles, Frankfurt am Main, New York, Wien: Peter Lang, 2009, 365-391. 

17. Stasulane A. New Religious Movements in Latvia // Soter Nr. 32 (2009) 107.-109. 

18. Stašulāne A. Ezotērisms un politika: teosofija // Via Latgalica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls. Nr. 2 (2009) 24.-37. lpp. 

Monogrāfijas 1 

Raksti recenzētos un starptautiskās datu bāzes iekļautos izd. 18 

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 25 


2006-2008 Starptautisks pētniecības projekts: ES Komisijas VI ietvara projekts „Society and Lifestyles: Towards 

Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities. 



Reliğiskā tematika literatūrā 

Ievads islāmā: reliğija, kultūra, politika 

Reliģiju vēsture 

Baznīcas vēsture Latvijā 

Kultūras filosofija 

Parareliģiskās idejas literatūrā 

Modernās reliğiskās idejas 

A 

C 

A, C 

B 

A 

B 

B 


Kopš 2007. g. ESSWE (European Society for the Study of Western Esoterism) locekle. 

Kopš 2006. g. EASR (European Association for the Study of Religions) locekle. 

2 

2 

4 

2 

2 

2 

2 

___________________ /Anita Stašulāne/


Izglītība: 

2006. 

1998. – 2001. 

1995. – 1997. 

1990. – 1995. 

1986. – 1989. 


2006. 

1997. 


2006. līdz šim 

2000. – 2006. 

1998. – 2000. 

1997. – 1998. 

Docentes, Dr. philol. INGRĪDAS KUPŠĀNES 



Filoloģijas doktora diploms 

DU Humanitārās fakultātes doktorantūra 

DU Humanitārās fakultātes maģistrantūra, filoloģijas maģistra diploms 

DU Humanitārā fakultāte, latviešu valodas un literatūras un Latvijas kultūras vēstures skolotāja vidusskolā, 

vācu valodas skolotāja pamatskolā 

Daugavpils rajona Bebrenes vidusskola 

Filoloģijas doktors, DU promocijas padome 

Filoloģijas maģistrs, Daugavpils Universitāte 

Docente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

Lektore Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

Asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

Asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, 

Pedagoģijas katedra 


1. Kupšāne, I. Telpa G. Janovska romānā “Novakare”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.- Liepāja, 2004.- 237. – 245. lpp. 

2. Kupšāne, I. Чужой город в прозе Г. Газданова и Г. Яновского// Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija.- Viļņa: VPU 

leidykla, 2004.- 253. – 258. lpp. 

3. Kupšāne, I. Mākslinieciskais laiks G. Gazdanova un G. Janovska prozā// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Latviešu literatūra. 

Rakstu krājums 10.- Liepāja, 2005.- 155. – 161. lpp. 

4. Kupšāne I. Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs. Promocijas darba kopsavilkums.- Daugavpils, 2006.- 58 lpp. 

5. Kupšāne, I. Torna A. Dziļuma un G. Janovska romānos// Prace Bałtytyzne 3. Język. Literatura. Kultura. Warszawa, 2006.- 331. – 

337. lpp. 

6. Kupšāne, I. Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā „Tiesas svētdiena” un A. Vīrlaida darbā „Apzīmogotie”// Aktuālas problēmas literatūras 

zinātnē. Latviešu literatūra. Rakstu krājums 12.- Liepāja, 2007.- 173. – 179. lpp. 

7. Kupšāne, I. Rīgas reālijas G. Janovska romānā „Ines”// Rīgas teksts. Rusistica Latviensis II.- Rīga, 2008.- 121. – 127. lpp. 

8. Kupšāne, I. Hamsuns un Janovskis// Karogs.- 2009/12.- 152. – 158. lpp. 



1997. – līdz šim Latviešu trimdas literatūra un kultūra 



Latviešu sadzīves vēsture 

Latvijas teātra un kino vēsture 

Latviešu literatūras vēsture: trimdas literatūra 

Latviešu trimdas literatūra (proza, drāma) 

Baltijas tautu literatūra: igauņu literatūra 

Baltijas kultūru komunikācija 

Drāmas teorija 

Latvijas kultūras vēsture 

Teātra izrādes un filmas analīzes metodika 

Literatūras un kultūras vēstures integrācijas iespējas 

Mazākumtautību kultūra Latvijas novados 

Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā 

Teātra vēsture un teorija 

B 

A 

A 

B 

B 

B 

B 

C 

B 

B 

C 

B 

C 

2 

2 

2 

2 

1 

1 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

_______________________ /Ingrīda Kupšāne/


Izglītība: 

1998. - 2002. 

1992. - 1996. 

1975. - 1980. 

1965. - 1975. Zemgales vidusskola 

Nodarboš anās: 


brīdim 

1996. - 2004. 

1988. - 1996. 

1981. - 1988. 

1980. - 1981. 

Lektores, Mg. paed. JANĪNAS SERGEJEVAS 



DU pedagoģijas nozares augstskolu pedagoģijas apakšnozares doktorantūra 

DU Pedagoģijas maģistrantūra 

Latvijas Valsts Universitāte Svešvalodu fakultāte, filologa, vācu valodas un literatūras pasniedzēja, 

tulka diploms 

Lektore Daugavpils Universitātes Svešvalodu centrs 

Lektore Daugavpils Universitātes Vācu valodas katedra 

Asistente DPI Svešvalodu katedra 

Vecākā laborante, vācu valodas pasniedzēja DPI Svešvalodu katedra 

Vācu valodas vecākā pasniedzēja RPI (tagad RTU) Daugavpils nodaļa 



Konferenču tēzes 2 


1999. – līdz šim brīdim Starpkultūru kompetences izveide svešvalodu apgūvē 



Konsekutīvā un sinhronā tulkošana 

Ekonomisko, darījumu tekstu tulkošana 

Speciālais praktikums vācu valodā 

Speciālais praktikums otrajā valodā 

Mutiskā tulkošana otrajā svešvalodā 

Otrās svešvalodas fonētika 

Vācu valodas mācību metodikas vēsture 

Otrā svešvaloda 

Starpkultūru kompetence 

Profesionālā vācu valoda 


2009. Stažēšanās Bonnas Universitātē, Vācijā 

2008. Tālākizglītības kursi angļu valodas vidusskolas skolotājiem , Anglijā 

2006. Stažēšanās Eiropas Universitātē Viadrina Frankfurtē pie Oderas, Vācijā 

A 

B 

B 

B 

B 

B 

B 

B 

B 

B 

4 

2 

2 

1 

2 

2 

2 

2 

1 

2 

_________________ / Janīna Sergejeva/

15. PIELIKUMS 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” A un B daļu 

studiju kursu apraksti 

Daugavpils Universitāte 

Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte 


Kursa nosaukums: IEVADS VIDES ZINĀTNĒ 

Kursu vada: M. vid. zin., asist. Dāvis Gruberts 

e-pasts: davis@dau.lv 

STUDIJU KURSA APRAKSTS 

Studiju programma: Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne” 

Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48 

Kursa struktūra: 32 st. - st. 8 st. 8 st. - st. 

(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formas 

Priekšnosacījumi 

kursa apgūšanai: 

vidusskolas līmeņa zināšanas ģeogrāfijā, bioloģijā un ķīmijā 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studenti 

Prasības kredīta 

iegūšanai: 

ieskaitīti 4 praktiskie darbi un sekmīga uzstāšanās semināru nodarbībās, nokārtoti kontroldarbi 

Pārbaudījumi 2 kontroldarbi 

semestra laikā: 

Pārbaudījuma veids 

kursa noslēgumā: 

rakstisks eksāmens 

Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par galvenajām vides problēmām un vides un sabiedrības mijiedarbību. 

Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par galvenajām vides problēmām, to cēloņiem un risinājumiem; 2) radīt un 

attīstīt vides problēmu analīzes un risināšanas iemaņas; 3) nodrošināt iespēju patstāvīgi spriest par 

lokālām, reģionālām vai globālām vides problēmām un izvērtēt dažādas vides situācijas. 

Kursa saturs: 1. tēma. Vides jēdziens un saturs. Vides zinātne kā moderna integratīva zinātne. 

2. tēma. Līdzsvarota ilgtspējīga attīstība. 

3. tēma. Globālās vides problēmas un planetārais vielu riņķojums. 

4. tēma. Vides piesārņojuma jēdziens. Smogs. Siltumnīcas efekts. Ozona slānis. 

5. tēma. Piesārņojuma pārrobežu pārnese. Skābie nokrišņi. 

6. tēma. Virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojums. Ūdens kvalitātes rādītāji un kritēriji. 

Ūdens bioloģiskā kvalitāte. 

7. tēma. Upju un ezeru eitrofikācija, tekošo ūdeņu pašattīrīšanās. 

8. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas principiālās shēmas. 

9. tēma. Komunālie un bīstamie rūpnieciskie atkritumi, to neitralizācija, uzglabāšana un 

apglabāšanas veidi un metodes. 

10. tēma. Degradētas vides jēdziens, rekultivācija. 

11. tēma. Vide un sabiedrība. Starptautiskā sadarbība. Vides aizsardzības organizācijas. 

12. tēma. Vides ekonomika un politika. Vides politikas plāns. 

13. tēma. Ekonomiskā attīstība un dabas daudzveidības saglabāšana 21. gadsimtā. 

Literatūra: 1. Eberhards G., 1999. Ievads vides zinātnē. Mācību līdzeklis. Rīga, 118 lpp. 

2. Kļaviņš M., 1996. Vides ķīmija. Rīga, LU, 208 lpp. 

3. Latvijas vides indikatoru pārskats 2001. Rīga: Latvijas Vides aģentūra, 124 lpp. 

4. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga, Zvaigzne, 301 

lpp. 

5. Miller T. J., 1994. Living in the Environment. Wadshworth Publishing Comp. 701 p. 

6. Mūrnieks I., 1992. Pasaules globālās problēmas. Rīga, Zvaigzne. 44 lpp. 

7. Waught N., 2002. Geography. An Integrated Approach. 3-rd ed. Nelson thornes. 657 p. 

8. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Norden AB, 193 lpp.



Biolģijas katedra 

Kursa nosaukums: VISPĀRĪGĀ EKOLOĢIJA 

Kursu vada: Dr.biol., profesors Artūrs Škute 

e-pasts: artur@dau.lv 




Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 16 st. - st. 




Zināšanas bioloģijā, fiziskajā ģeogrāfijā, ķīmijā skolas kursa apjomā 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 1. studiju gada studenti 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studenti 


iegūšanai: 

lekcijas 32 stundas, sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.), ieskatīti kontroldarbi 

Pārbaudījumi 


3 kontroldarbi 



mutisks eksāmens 

Kursa mērķis: Radīt izpratni par mūsdienu ekoloģijas pētījumu virzieniem un to attīstības tendencēm. 

Kursa uzdevumi: Dot priekšstatu par mūsdienu vispārīgo ekoloģiju. Apskatīt ekoloģijas pamatvirziens, ekoloģijas 

metodes un ekoloģisko situāciju modelēšanas galvenos principus. Apskatīt ekosistēmu 

enerģētiskos procesus un to ekoloģisko efektivitāti. Apskatīt biocenozes struktūras dinamiku un 

klimaksa koncepciju. Apskatīt ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības. Dot 

priekšstatu par populāciju struktūru un tās analīzi, populāciju mijiedarbību un homeostāzes 

uzturēšanas mehānismiem. 

Kursa saturs: Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas metodes: novērojums, eksperiments, modelēšana. Ekoloģisko 

situāciju modelēšanas galvenie principi, piemēri. 

Ekoloģiskās sistēmas, to komponenti un veidi. Ekosistēmu stabilitāte. Enerģētiskie procesi 

ekosistēmās. 

Produktivitātes koncepcija. Galvenās trofisko ķēžu īpatnības. 

Bioģeoķīmiskie cikli, piemēri. Bioģeoķīmisko ciklu izmaiņas antropogēno faktoru ietekmē. 

Bioģeoķīmiskās vides bioloģiskā regulācija. 

Biosfēras stabilitāte un evolūcija. Noosfēra, antropoekoloģijas problēmas. 

Ekoloģiskie faktori, to klasifikācija. 

Abiotisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības, to darbības ierobežojumi, piemēri. 

Bioloģiskie ritmi. Vides, kuras apdzīvo organismi. 

Koakcijas. Komensālisms, amensālisms un konkurence. Konkurences evolucionārā un ekoloģiskā 

loma. 

Populācijas, to parametri. Populāciju ekoloģiskā un ģenētiskā struktūra. Populāciju augšanas tipi. 

Homeostāzes uzturēšanas mehānismi. Enerģijas sadalījums populācijās un tās optimizācijas 

modeļi. Izlases r un K tipu ekoloģiskā jēga. 

Literatūra: Hugh G. Multivariate analysis in community ecology.- London, New York, Sydney: Cambridge 

Univ. Press, 1982 

Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis, 

Toronto, Santa Clara: 1-1198. 

Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. “Zvaigzne”, Rīga. 

Бигон М., Харпер Д., Таунсенд К. / Экология. Особи, популяции и сообщества.// В 2-х т. 

Т.1. М.: Мир, 1989. - 667 с. 

Бигон М., Харпер Д., Таунсенд К. / Экология. Особи, популяции и сообщества.// В 2-х т. 

Т.2. М.: Мир, 1989. - 477 с. 

Одум Ю. / Экология.// В 2-х т. Т.1. М.: Мир, 1986. - 328 с. 

Одум Ю. / Экология.// В 2-х т. Т.2. М.: Мир, 1986. 376 с. 

INTERNET resursi: http://www.vidm.gov.lv http://www.ecology.com 

MULTIMEDIJU resursi: Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99




Kursa nosaukums: VISPĀRĪGĀ ĢEOLOĢIJA 

Kursu vada: Maģ.ģeogr., lektors Juris Soms 

e-pasts: juris@dau.lv 




Kursa struktūra: 32 st. 32 st. - st. - st. - st. 




zināšanas fiziskajā ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā skolas kursa apjomā 



iegūšanai: 

Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji 



4 kontroldarbi, 4 kolokviji 

Pārbaudījuma veids rakstisks eksāmens 


Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Zemes rašanos, vēsturisko attīstību, ģeogrāfiskās 

vides un tās pamatkomponentu (augu un dzīvnieku valsts, reljefa un klimata) evolūciju, Zemes 

iekšējo uzbūvi un sastāvu, tās dzīlēs un virspusē notiekošajiem procesiem, to cēloņiem un sekām, 

kā arī laboratorijas darbu un lauka kursu laikā nostiprināt teorētiskā kursa laikā iegūtās zināšanas 

un attīstīt zinātniskā darba prasmes un iemaņas. 

Kursa uzdevumi: 1) Sniegt jaunākās atziņas par ģeoloģijas pētījumu objektu un metodēm. 

2) Sniegt pamatzināšanas par iežu absolūtā un relatīvā vecuma noteikšanas metodēm un Zemes 

ģeoloģiskās vēstures iedalījumu 

3) Izveidot izpratni par Zemes ģeosfēru uzbūvi un sastāvu. 

4) Iepazīties ar raksturīgākajiem minerāliem un svarīgākajiem magmatiskajiem, 

metamorfajiem un nogulumiežiem, attīstīt prasmi makroskopiski tos noteikt. 

5) Izprast ģeoloģiskos procesus, to izpausmes raksturu un rezultātus. 

6) Iepazīt zemes garozas un litosfēras tektonisko struktūru, tās attīstību ģeoloģiskajā pagātnē. 

7) Apgūt prasmi veikt ģeoloģiskos pētījumus, fiksēt un aprakstīt ģeoloģiskos datus, veikt to 

grafisko un kartogrāfisko pēcapstrādi. 

Kursa saturs: 1. tēma. Ģeoloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. Ģeoloģija kā 

zinātņu komplekss. Ģeoloģisko zināšanu attīstības etapi. Pamatjautājumi un pamatproblēmas, 

ko risina ģeoloģija. 

2. tēma. Zemes izcelšanās. Uzskati par Zemes izcelšanos, to attīstība no antīkajiem laikiem līdz 

mūsdienām. Mūsdienu pazīstamākās evolucionisma nebulārās hipotēzes. Zemes izcelšanās 

hipotēžu strīdīgie un neatrisinātie jautājumi. 

3. tēma. Zemes ģeoloģiskās vēstures iedalījums. Iežu vecums, tā noteikšana. 

4. tēma. Zemes forma un uzbūve, spiediens, temperatūra un agregātstāvoklis zemes iekšienē. 

5. tēma. Endogēnie ģeoloģiskie procesi. Intruzīvais un efuzīvais magmatisms, metamorfisms u.c. 

6. tēma. Endogēnie procesi. Tektoniskās kustības, to veidi, struktūrformas. Zemestrīces. Iežu 

slāņu saguluma apstākļi. Ģeoloģiskās kartes un griezumi. 

7. tēma. Zemes garozas un litosfēras svarīgākās tektoniskās kustības, to attīstība. 

8. tēma. Minerāli un ieži, to īpašības, makroskopiska noteikšana. (Laboratorijas darbi visu 

semestri) 

9. tēma. Eksogēnie ģeoloģiskie procesi (dēdēšana, vēja, upju, jūras, ledāju u.c.procesu darbība). 

10. tēma. Cilvēka saimnieciskā darbība, tās ietekme. Ģeoloģiskie pētījumi un metodes lauka 

apstākļos.

Literatūra: 1. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. –335 lpp. 

2. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp. 

3. Bradshaw M., Weaver R.. 1993. Physical Geography. Philadephia: Mosby-Year Book Inc. - 

640 pp. 

4. Ģeoloģija. doc. A.Indāna redakcijā, Rīga, Zvaigzne. 1979. – 376 lpp. 

5. Knighton D., 1998. Fluvial Forms and Processes. London, Arnold. -352 p. 

6. Press F., Siever R., 2002. Understanding Earth. 3 rd edit. New York, W.H.Freeman and 

Company. -573 pp. 

7. Skinner B.J., Porter S.C., 2000. The Dynamic Earth. An Introduction to Physical Geology. 4 th 

edit. New York, John Wiley &Sons.-575 pp. 

8. Small R.J., 2001. The Study of Landforms. A Textbook of Geomorphology. 2 nd edition. 

Cambridge, Cambridge Univ.Press. –502 pp. 

9. Strahler A.H., Strahler A.N., 1992. Modern Physical Geography. 4 th edition. New York, 

JohnWiley&Sons Inc. 638 pp. 

10. Summerfield M.A., 1999. Global Geomorphology. Edinburg, Longman. –537 pp. 

11. Tarbuck E.J., Lutgens F.K., 1996. Earth. An Introduction to Physical Geology. -New Jersy: 

Prentice Hall. -606 pp. 

12. Якушова А.Ф., Хаин В.У., Славин В.И. 1988. Общая геология.-Москва, из-во МГУ.- 

383 С. 

13. Аллисон A., Палмер Д. Геология. Наука о вечно меняющейся Земле. Пер.с англ. -М: 

Мир, 1984. 

14. Войлошников.В.Д. Геология. Методы реконструкции прошлого Земли. Геологическая 

история Земли. -М.: Просвещение, 1979. 

MULTIMEDIJU resursi: 

The Wadsworth Geology CD-ROM for students: In-Terra-Active 2.0 

W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 2.0 

W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3 rd edit. & Virtual Fieldwork 1.2 

Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99 

Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0




Kursa nosaukums: AUGSNES ZINĀTNE 






Kursa struktūra: 32 st. 12 st. 4 st. - st. - st. 




vidusskolas līmeņa zināšanas ģeogrāfijā, bioloģijā un ķīmijā 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1.studiju gada studenti 


iegūšanai: 

ieskaitīti laboratorijas un praktiskie darbi un nokārtoti kontroldarbi 






Kursa mērķis: sniegt studentiem pamatzināšanas par augsnes veidošanās procesiem, īpašībām, klasifikāciju 

sistēmām, izplatības ģeogrāfiskajām likumsakarībām un augsnes pētījumu metodēm 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar augsnes veidošanās procesiem, noteicošiem faktoriem, augšņu pazīmēm un 

īpašībām 2) sniegt priekšstatu par Latvijas, Krievijas, FAO un Soil Taxonomy augsnes 

klasifikācijas sistēmu pamatprincipiem; 3) sniegt priekšstatu par augsnes izplatības 

likumsakarībām Latvijā un pasaulē; 4) praktiski apgūt augsnes laboratorijas pētījumu metodes. 

Kursa saturs: 1. tēma. Augsnes veidošanās procesi un to noteicošie faktori. 

2. tēma. Augsnes komponenti, to raksturojums un īpašības. 

3. tēma. Augsnes morfoloģija. 

4. tēma. Augsnes humuss. 

5. tēma. Augsnes fizikālās, fizikāli mehāniskās un ķīmiskās īpašības. 

6. tēma. Augsnes mikroorganismi un dzīvnieki. 

7. tēma. Latvijas, Krievijas, FAO un Soil Taxonomy augsnes klasifikācijas sistēmas. 

8. tēma. Latvijas augsnes klasifikācijas sistēma. 

9. tēma. Augsnes izplatības ģeogrāfiskās likumsakarības Latvijā. 

10. tēma. Augsnes izplatības ģeogrāfiskās likumsakarības pasaulē. 

Literatūra: 1. Foth H. D., 1970. A Study of Soil Science. Chestertown: LaMotte Company. 42 p. 

2. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. 

Daugavpils: Saule, 32 lpp. 

3. Kārkliņš A., 1995. Starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Jelgava. 

4. Kārkliņš A., Skujāns R., Gemste I., Mežals G., Nikodemus O., 1995. Latvijas augšņu 

klasifikācija. Latvijas lauksaimnieks, Nr.3-11. 

5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga: Zvaigzne. 301 

lpp. 

6. Munsell Soil Color Charts, 2000. New York: Munsell Color, 27 p. 

7. Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley & Sons, 350 p.




Kursa nosaukums: KLIMATOLOĢIJA AR METEOROLOĢIJAS PAMATIEM 






Kursa struktūra: 32 st. 8 st. - st. 8 st. - st. 




stabilas zināšanas vispārīgajā fiziskajā ģeogrāfijā 



iegūšanai: 

ieskaitīti laboratorijas darbi un kontroldarbi 






Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot pamatzināšanas meteoroloģijā un klimatoloģijā un 

dot iespēju apgūt meteoroloģisko novērojumu metodes, strādājot ar dažādiem meteoroloģiskajiem 

aparātiem 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar svarīgākajām meteoroloģijas un klimatoloģijas atziņām, pētniecības metodēm, 

meteoroloģiskajām parādībām un to fizikālajiem cēloņiem, laika prognozēšanas principiem, 

klimatu noteicošajiem faktoriem un klimatu klasifikāciju, globālajām ekoloģiskajām 

problēmām, kas saistītas ar atmosfēras sastāva un klimata izmaiņām; 

2) nostiprināt teorētiskā kursa laikā iegūtās zināšanas, kā arī attīstīt zinātniskā darba prasmes un 

iemaņas darbam ar meteoroloģiskajām mērierīcēm un aparātiem. 

Kursa saturs: 1. Meteoroloģija un klimatoloģija kā zinātņu komplekss. 

2. Atmosfēras sastāvs, īpašības un uzbūve. 

3. Saules radiācija. 

4. Zemes virskārtas temperatūra. 

5. Gaisa temperatūra. 

6. Gaisa spiediens. 

7. Vējš un vispārējā atmosfēras cirkulācija. 

8. Iztvaikošana un gaisa mitrums. 

9. Kondensācija, mākoņi un nokrišņi. 

10. Optiskās un elektriskās parādības atmosfērā. 

11. Laika apstākļi, to maiņa un prognozēšana. 

12. Klimats, tā klasifikācijas sistēmas. 

Literatūra: 1. Eyewitness visual dictionaries. The visual dictionary of the Earth. -London, Dorling 

Kindersley Limited, 1994. 

2. Kļaviņš M., 2000. Atmosfēras ķīmijas un piesārņojums. R.: LU. 166 lpp. 

3. Strahler A. H., Strahler A. N., 1992. Modern Physical Geography. 4-th ed. John Wiley & 

Sons. Inc. 638 p. 

4. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Rīga: Jāņa sēta, 1997. 96 lpp. 

5. Scharnow U., BerthW., Keller W. Maritime Wetterkunde. -Berlin, Transpress, 1990. - 428 lp. 

6. Zirnītis A., 1968. Meteoroloģija. Rīga: Zvaigzne. 361 lpp. 

7. Географический атлас для учителей средней школы. 4. изд. - М., ГУГК. 1982. 238 стр. 

8. Рекорды Земли. Неживая природа. - Смоленск: Русич, 1998. 190 стр. 

9. Хромов С.П., 1968. Метеорология и климатология. Гидрометеорологическое 

издательство, Ленинград, -491 стр. 

INTERNET resursi: 

http://feature.geography.wisc.edu 

http://www.nationalgeographic.com 

http://www.noaa.gov 

http://www.climatehotmap.org 

http://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.html



Bioloģijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra 

Kursa nosaukums: LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS 

KOMPLEKSĀ IZPĒTE 


Kursu vada: Dr.biol., profesors A. Škute M.ģeogr., lektors J.Soms M.vid.zin., asist. D.Gruberts 

e-pasts: artur@dau.lv juris@dpu.lv davis@dau.lv 


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 112 (2 nedēļas) 

Kursa struktūra: 16 st. 16 st. - st. - st. 80 st. 


Priekšnosacījumi Vispārīgā bioloģija, Vispārīgā ekoloģija, Vispārīgā ģeoloģija, Augsnes zinātne, Klimatoloģija un 

kursa apgūšanai: meteoroloģijas pamati, Kartogrāfija 



iegūšanai: 

Sekmīga piedalīšanās lauka kursā, sagatavota lauka kursa atskaite 



- 

Pārbaudījuma veids Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā uzdevuma izpilde, darba grupas atskaites 

kursa noslēgumā: nodaļa un kartogrāfiskais materiāls) 

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus un pētījumu 

metodes, veikt kompleksu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izpēti, apkopot pētījumu 

rezultātus un veikt to analīzi. 

2. Ievadīt studentus vides zinātnē veicamo pētījumu praksē, aktualizēt viņu teorētiskās 

Kursa uzdevumi: 

atziņas, kuras gūtas no lekciju kursa un kamerāliem praktiskiem darbiem, sagatavot turpmākai 

vides zinātnes kursu apguvei un studiju darba specializācijas izvēlei. 

1) veikt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izpēti ar nolūku sniegt tās fiziski-ģeogrāfisko 

raksturojumu: ģeoloģiskā uzbūve, reljefs, klimats, hidroloģija, augsnes; 2) veikt īpaši 

aizsargājamas dabas teritorijas izpēti ar nolūku sniegt tās bioloģisko raksturojumu un izcelt dabas 

vērtības: flora un aizsargājamas augu sugas; fauna un aizsargājamas dzīvnieku sugas; biotopi un 

aizsargājamie un atslēgas biotopi.; 3) veikt pētījumu gaitā iegūto datu analīzi un grafisko apstrādi; 

4) sagatavot pārskata kartogrāfisko materiālu par pētījumu teritoriju – faktiskā materiāla karte, 

kvartāra nogulumu virmas ģeoloģiskā karte; ģeomorfoloģiskā karte, ekoģeolģiskā karte, augšņu 

karte, biotopu karte, aizsargājamo augu sugu atradņu karte, putnu sugu sastopamības karte. 5) 

sagatavot atskaiti, kurā apkopoti teritorijas izpētes rezultāti. 

Kursa saturs: 1. tēma. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vērtējuma kritēriji, izpētes virzieni un metodes. 

Vispārīga informācija par pētījumu teritoriju: atrašanās vieta, platība, aizsardzības vēsture un 

status, kultūrvēsturiskais raksturojums. 

2. tēma. Augsnes izpētes un kartēšanas metodes; morfoloģiskās pazīmes, aprakstīšana, 

klasifikācija, ģenēze un kartēšana. Zemes lietojuma veidi un vērtēšana. 

3. tēma. Kvartāra nogulumu tipoloģija, to izpētes un kartēšanas metodes. Kvartāra nogulumu 

noteikšana lauka apstākļos, aprakstīšana, klasifikācija, ģenēze un kartēšana. 

4. tēma. Reljefa vidējformu klasifikācija un morfoloģija, tā izpētes un kartēšanas metodes. 

Reljefa formu aprakstīšana, kartogrāfiskā analīze, klasifikācija, ģenēzes noteikšana un 

kartēšana. 

5. tēma. Augu sugu noteikšana, galvenie augu sabiedrību tipi, augu sabiedrības kā biotopu 

struktūrelementi, floras kompleksi. 

6. tēma. Augu herbarizēšana un noteikšana, kritiskās augu pazīmes - vasas morfoloģija, zieda 

uzbūve. Darbs ar augu sugu noteicēju, augu latviskie un zinātniskie nosaukumi, bioloģiskā 

nomenklatūra, biotopu dominējošās sugas. 

7. tēma. Dzīvnieku novērošanas metodes dabā. Sugu noteikšana, galvenie dzīvnieku sabiedrību 

tipi, dzīvnieku sabiedrības kā biotopu struktūrelementi, faunas kompleksi. 

8. tēma. Dzīvnieku noteikšanas kritiskās pazīmes. Darbs ar dzīvnieku sugu noteicēju, dzīvnieku 

latviskie un zinātniskie nosaukumi, bioloģiskā nomenklatūra, biotopu dominējošās sugas.

9. tēma. Mikroklimatisko datu iegūšanas un kartēšanas metodes, biotopu mikroklimatiskais 

raksturojums. Darbs ar pašrakstītājierīcēm un digitālajiem un analogajiem 

meteoroloģiskajiem instrumentiem. 

10. tēma. Pētījumos iegūto datu pēcapstrāde, sintēze un analīze, komplekss pētījumu teritorijas 

raksturojums, lauka kursa atskaites uzrakstīšana un noformēšana saskaņā ar tehniskajām 

prasībām. Atskaites aizstāvēšana. 

Literatūra: 1. Barnes J.W., 1991. Basic Geological Mapping. 3rd edit. Chichester, New York, Toronto, 

John wiley&Sons.-134 pp. 

2. Biotopu rokasgrāmata. ES aizsargājamie biotopi Latvijā. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Preses 

Nams, 2000. –160 lpp. 

3. Brīvkalns K., 1959. Latvijas PSR augsnes. -Rīga: Latvijas valsts izdevniecība. 171 lpp. 

4. Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Latvijas daba. 1.sēj. /Atb. red. G.Kavacs. -R.: Latvijas 

enciklopēdija, 1994. - 255 lpp. 





7. Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Latvijas daba. 4.sēj. /Atb. red. G.Kavacs. -R.: Preses 

Nams, 1997. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 598 lpp. 

10. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. 

–Daugavpils: Saule, -32 lp. 

11. Kārkliņš A., Skujāns R., Gemste I., Mežals G., Nikodemus O., 1995. Latvijas augšņu 

klasifikācija. Latvijas lauksaimnieks, Nr.3-11. 

12. Laboratory Manual in Physical Geology, 1993. Third edition. Edit. By Richard M.Busch. 

New York, Macmillan Publishing Company. – 260 pp. 

13. Lārmanis V., Priedītis N., Rudzīte M., 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. – 

Rīga: Valsts meža dienests, -127 lp. 

14. Latvijas biotopi, 2001. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Latvijas Dabas fonds. -96 lpp. 

15. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 1992.- 176 lpp. 

16. Munsell Soil Color Charts, 2000. –New York: Munsell Color, -27 pp. 

17. Ramans K., Nikodemus O. Mazo ģeokompleksu pētījumu metodika. -Rīga: LVU, 1982.-132 

lpp. 

18. Pētersone A., Birkmane. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga:Zvaigzne, 1980.- 589 lpp. 

19. Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley & Sons, 350 p. 

20. Tauriņš E., Ozols A. Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. 1.-2.sēj. Rīga:Zvaigzne, 1956-1957. 

21. Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras sagatavotie izdales materiāli 

22. Kartogrāfiskais materiāls (teritorijas topogrāfiskās kartes M 1 : 25 000 un M 1 : 10 000; 

VZD sagatavotais ortofoto)




Kursa nosaukums: ĢEOMORFOLOĢIJA 

Kursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Juris Soms 









Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ģeoloģija”, “Fiziskās ģeogrāfijas pamati” 



iegūšanai: 

Ieskaitīti testi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji 



4 testi, 4 kolokviji 



Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Zemes virsas reljefa formu daudzveidību, to 

ģenēzi un veidošanās īpatnībām, klasifikācijas pamatiem un izpētes metodēm, kā arī laboratorijas 

darbu un lauku prakses laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar reljefa veidotājfaktoriem un ietekmētājfaktoriem, reljefa formu 

klasifikāciju, veidošanos un attīstību; 

2) apgūt reljefa formu izpētes un kartēšanas pamatprincipus; 

3) iemācīties identificēt reljefa formas kartogrāfiskajos materiālos un lauku apstākļos. 

Kursa saturs: 1. tēma. Ģeomorfoloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. 

Ģeomorfoloģija kā zinātņu komplekss. Pamatjautājumi un pamatproblēmas, ko risina 

ģeomorfoloģija. 

2. tēma. Reljefa klasifikācijas principi. Reljefa morfoloģija un morfometrija. 

3. tēma. Struktūrģeomorfoloģija. Endogēnie procesi kā reljefa veidotājfaktori, ģeoloģiskās 

struktūras un uzbūves loma reljefa formu ģenēzē. 

4. tēma. Struktūrģeomorfoloģija. Tektonisko procesu, pārrāvuma struktūru un krokojuma 

struktūru veidotais reljefs. 

5. tēma. Zemes planetārās un vulkāniskās reljefa formas. 

6. tēma. Klimatiskā ģeomorfoloģija. Eksogēnie procesi kā reljefa veidotājfaktori. 

7. tēma Klimatiskā ģeomorfoloģija. Nogāžu procesu veidotās reljefa formas 

8. tēma. Glaciālās reljefa formas 

9. tēma. Fluviālās reljefa formas 

10. tēma. Marīnās un limniskās reljefa formas 

11. tēma. Eolās reljefa formas 

12. tēma. Karsta un sufozijas reljefa formas, subterālais reljefs. 

13. tēma. Kriogēnās un kosmogēnās reljefa formas. 

14. tēma. Biogēnās reljefa formas. 

15. tēma. Antropogēnās reljefa formas. 

16. tēma. Lietišķā ģeomorfoloģija. 

Literatūra: 1. Ahnert F., 1996. Introduction to Geomorphology. London, Arnold. -352 p. 

2. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. –335 lpp. 

3. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp.° 

4. Bradshaw M., Weaver R.. 1993. Physical Geography. Philadephia: Mosby-Year Book Inc. - 

640 pp. 

5. Eberhards G., 1977. Glaciālā ģeomorfoloģija. Rīga, LVU izdevniecība. -124 lpp. 

6. Eberhards G., 1978. Fluviālā ģeomorfoloģija. 1.daļa. Rīga, LVU izdevniecība. –52 lpp. 

7. Eberhards G., 1978. Fluviālā ģeomorfoloģija. 2.daļa. Rīga, LVU izdevniecība.-56 lpp. 

8. Eberhards G., 1997. Kriogēnie un periglaciālie procesi, sniega un ledāju darbība kalnos. 

Reljefa formas. Rīga, LU izdevniecība. -76 lpp.

9. Easterbrook D.J., 1999. Surface Processes and Landforms. 2nd edit. New Jersy, Prentice 

Hall. – 546 pp. 

10. Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps 

and Air Photographs Laboratory Manual. New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp. 


12. Grīne I., Zelčs V., 1998. Ģeomorfoloģisko terminu vārdnīca. Rīga, K&P. -236 lpp. 

13. Knighton D., 1998. Fluvial Forms and Processes. London, Arnold. -352 p. 

14. Luna B.L., Wolman M.G., Miller J.P., 1992. Fluvial Processes in Geomorphology. New 

York, Dover publications, INC., -522 pp. 

15. Maldavs Z., Melluma A., Seile A., 1981. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga, Zvaigzne. -212 lpp. 

Press F., Siever R., 1997. Understanding Earth. 2 nd edit. New York, W.H.Freeman and 


16. Press F., Siever R., 2002. Understanding Earth. 3 rd edit. New York, W.H.Freeman and 


17. Skinner B.J., Porter S.C., 2000. The Dynamic Earth. An Introduction to Physical Geology. 4 th 

edit. New York, John Wiley &Sons.-575 pp. 

18. Small R.J., 2001. The Study of Landforms. A Textbook of Geomorphology. 2 nd edition. 

Cambridge, Cambridge Univ.Press. –502 pp. 

19. Strahler A.H., Strahler A.N., 1992. Modern Physical Geography. 4 th edition. New York, 

JohnWiley&Sons Inc. 638 pp. 

20. Summerfield M.A., 1999. Global Geomorphology. Edinburg, Longman. –537 pp. 

21. Tarbuck E.J., Lutgens F.K., 1996. Earth. An Introduction to Physical Geology. -New Jersy: 

Prentice Hall. -606 pp. 

22. Thornbury W.D., 1969. Priciples of Geomorphology. New York, London, Toronto, John 

Wiley &Sons.-594 pp. 

23. Аболтиньш О.П. 1989. Гляциоструктура и ледниковый морфогенез. Рига. Зинатне, 284 cтp. 

24. Леонтьев О.К., Г.И.Рычагов. 1988. Общая геоморфология. Изд. 2-ое. Москва, школа 

319 cтр. 

25. Неспокойный ландшафт. Под ред. Д. Брансден и Дж. Дорнкемп. пер. с англ. М.: Мир, 

1981. 

26. Щукин И.С., 1960. Общая геоморфология . т. 1-ый. Москва, Изд. МГУ. –615 стр. 

27. Щукин И.С., 1964. Общая геоморфология в т. 2-ой. Москва, Изд. МГУ. –564 стр. 

28. Щукин И.С., 1974. Общая геоморфология в т. 3-ий. Москва, Изд. МГУ. –382 стр. 


http://vulcan.wr.usgs.goc/home.html 

http://www.dartmouth.edu/pages/rox/volcanoes 

http://www.geo.mtu.edu/volcanoes 

http://volcano.und.nodak.edu/vw.html 

http://www.fema.gov/fema/landslif.html 

http://www.ncdc.noaa.gov 

http://www.nasm.edu:1995 

http://www.weru.ksu.edu 

http://www.whistler.net/glacier 

http://sdcd.gsfc.nasa.gov/GLACIER.BAY/hall.science.txt.html 

http://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.html 

http://marine.usgs.gov 

http://www.pmel.noaa.gov/vents/home.html 

http://www.geophys.washington.edu/tsunami/intro.html 

http://ocean.saddleback.cc.ca.us/oceanpub/hotstuff//resolut.html 

http:manbow.ori.u-tokyo.ac.jp/tamaki-html/plate_motion.html 

http://www.whfreeman.com/presssiever/ 


The Wadsworth Geology CD-ROM for students: In-Terra-Active 2.0 


W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3 rd edit. & Virtual Fieldwork 1.2 


Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0




Kursa nosaukums: PASAULES REĢIONĀLĀ ĢEOGRĀFIJA 

Kursu vada: Maģ.vid.zin., asist. Ivars Matisovs 

e-pasts: ivars@dau.lv 








Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati” un “Cilvēka ģeogrāfijas pamati” 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 2.studija gada studenti 


iegūšanai: 

Noklausīts lekciju kurss, ieskaitīti praktiskie darbi un semināru nodarbības (16 st.) 




Pārbaudījuma veids Eksāmens rakstveidā 


Kursa mērķis: Apgūt mūsdienu pasaules reģionālās ģeogrāfijas pamatus globalizācijas un reģionalizācijas 

procesu mijiedarbības kontekstā un saistībā ar Latvijas problēmām. 

Kursa uzdevumi: 1) Iepazīt galveno cilvēka un dabas ģeogrāfijas faktoru darbības globālo izkārtojumu un 

kopsakarības pasaules attīstības sakarā; 

2) Noskaidrot pasaules reģionu būtiskās ģeogrāfiskās atšķirības un savstarpējās saites; 

3) Veicināt globālā, reģionālā un lokālā mērogā savstarpēji saistītu izmantošanu 

Latvijas izpētes un attīstības interesēs. 

Kursa saturs: 1. Globalizācijas un reģionalizācijas mijiedarbība. 

1.1.Pasaules politiskais iedalījums, iedzīvotāju un ekonomiskās attīstības globālais izkārtojums. 

1.2.Pasaules fizioģeogrāfiskās sistēmas, sauszemes un jūras izmantošana un vides problēmas. 

1.3.Zemes civilizācijas un kultūras vēsture ģeogrāfiskajā interpretācijā. 

2. Globālas nozīmes attīstības reģioni, dabas vides un zemes lietojums struktūras, iedzīvotāju un 

apdzīvojuma sistēmu, resursu, ekonomikas, politikas un sociālās sfēras, kultūras un etnisko 

tradīciju, vēstures un mūsdienu attīstības skatījumā: Eiropa - Ziemeļamerika - Latīņamerika - 

Austrālija un Okeānija - Āfrika - Āzija - Antarktika. 

3. Pasaules reģionu aktuālās politiskās, ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas. “Karstie 

punkti” pasaules politiskajā kartē – militārie, etniskie un reliģiskie konflikti pasaulē, to cēloņi un 

risinājuma iespējas. 

Literatūra: 1. De Blij H. J., Muller P.O. 1992. Geography. Regions and Concepts. New York: John Wiley 

& Sons. 

2. De Blij H.J., Murphy A.B. 1999. Human Geography. Culture, Society and Space.N.Y.: John 

Willej & Sons. 

3. Fellman J., Getis A., Getis J. 1990. Human Geography. Ladscapes of Human Activities . 

USA : Wm. C. Brown Publishers. 

4. Pulsipher L.M. 2000. World Regional Geography. N.Y.: W.H.Freeman and Company. 

5. Wheeler J.H., Kostbade T. J. 1993. Essentials of World regional Geography. 

Philadelphia:Souders College Publishing. 

6. Sērija The Shape of the World. 1995. Oxford: The Open University. 

- Allen J., Massey D. (Eds.) Geographical Worlds; Local Worlds; Global Worlds. 

- Allen J., Chament Ch. (Eds.) A Shrinking World: Global Uneveness and Inequality. 

- Sarre Ph., Blunden J. (Eds.) An Overcrowded World: Population, resources and Enviroment. 

- Masey D., Jess P. A. (Eds.) Place in the World: Places, Cultures and Globalisation. 

- Anderson J., Brook Chr., Cochrane A.A. (Eds.) Global World? Re-ordering Political Space. 

7. Алисов Н.В., Хорев Б.С. 2000. Экономическая и социальная география мира. Москва: 

Гардарики. 

8. Мироненко Н.С. 2001. Страноведение: Теория и методы. М.: Аспект Пресс.


W.H.Freeman & Company CD-ROM: World Regional Geography 

Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta World Atlas 97 


Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta World Atlas 99 

Dorling Kindersley Eyewitness CD-Rom: World Reference Atlas 1996 

Dorling Kindersley Eyewitness CD-ROM: World Reference Atlas 1998 

Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0 

Dorling Kindersley DVD: Eyewitness World Atlas 2000 


http://www.atlapedia.com 

http://www.si.edu 

http://www.oranim.macam98.ac.il/geo/wregion.html 

http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lg.html#Econ




Kursa nosaukums: ĢEOGRĀFISKĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS 

Kursu vada: M.geogr., lektors Juris Soms 







Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūti kursi “Datorzinību pamati”, “Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija”, “Kartogrāfija”, 

kursa apgūšanai: “Ievads Zemes tālizpētē” 


Prasības kredīta Sekmīgi nokārtoti testi un ieskaitīti laboratorijas darbi, apgūtas pamatiemaņas darbā ar ģeogrāfisko 

iegūšanai: informācijas sistēmu programmatūru 



4 testi 




Kursa mērķis: iepazīstināt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) būtību, darbības pamatprincipiem un 

izmantošanas iespējām reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā; apgūt 

pamatzināšanas un galvenās iemaņas darbam ar ĢIS programmatūru 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar tehniskās ģeogrāfijas nozarēm: ģeoinformātiku un datorkartogrāfiju, šo nozaru 

lietišķo pētījumu un gatavo produktu būtību un atšķirībām; 2) noskaidrot ĢIS kā uz IT bāzētas 

nozares galvenās atšķirības no citām informācijas uzkrāšanas, datu bāzu vadības un grafiskās 

apstrādes informācijas sistēmām; 3) sniegt priekšstatu par ĢIS galvenajiem komponentiem un to 

darbību; 4) apgūt zināšanas par ĢIS izejas datu veidiem, to iegūšanas, ticamības pārbaudes, 

digitizēšanas un ievadīšanas metodēm, kā arī šo datu pieejamību Latvijā; 5) iepazīties ar ĢIS 

iespējām un izmantošanas veidiem; 6) praktiski apgūt iemaņas darbā ar ĢIS programmatūru 

(ArcView un ArcExplorer). 

Kursa saturs: 1. Izejas datu un informācijas nozīmīgums ģeogrāfiskā aspektā. Jēdziens “ģeogrāfiskā informācijas sistēma”. 

ĢIS izmantošanas iespējas reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā. 

2. Digitālo ģeotelpisko datu veidi: rastra dati un vektordati, to īpašības, atšķirības un izmantošanas iespējas. 

Vektordatu topoloģijas jēdziens. 

3. Digitālo ģeotelpisko datu tematiskās grupas, ieguves avoti un metodes. 

4. Digitālo ģeotelpisko datu ievadīšana, rediģēšana un apstrāde, tematisko slāņu izveide un digitālās 

kartogrāfiskās pamatnes radīšana. 

5. Digitālo ģeotelpisko datu modelēšanas iespējas, divdimensiju un trīsdimensiju analīze. Vides procesu 

modelēšana. ĢIS bāzētas vides informācijas pārvaldes sistēmas izveidošana un tās pielietojums lēmumu 

pieņemšanā. 

6. ĢIS materiālais nodrošinājums: datortehnika un periferiālajās iekārtas (hardware); 

programmnodrošinājums (sofware); ĢIS risinājumu piedāvājums pasaules tirgū. 

7. ĢIS komponenti un dati Latvijā, to pieejamība un ticamība. 

8. ĢIS programmnodrošinājums ArcView 8.3 (laboratorijas darbu kurss)

Literatūra: Booth B., Mitchell A., 2001. Getting to Know ArcGIS. –Redlands: Environmental Systems 

Research Institute, Inc., -253 pp. 

Burrough P.A., McDonnell R.A., 1999. Principles of Geographic Information Systems. –London: 

Oxford Univ. Press, -333 pp. 

Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and 

Air Photographs Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp. 

Heywood I., Cornelius S., Carver S., 2002. Geographical Information Systems. 2 nd edit. Harlow, 

Prentice Hall, 295 pp. 

Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice 

Hall, 205 pp. 

Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New 

York, John Wiley & Sons, - 724 pp. 

Minami M., 2000. Using ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., - 

528 pp. 

Shaner J., Wrightsell J., 2000. Editing in ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research 

Institute, Inc., -229 pp. 

Vinneau A., 2001. Using ArcCatalog. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., 

-286 pp. 

Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с. 


http://www.gis.com/whatisgis/index.html 

http://www.geo.ed.ac.uk/home/research/whatisgis.html 

http://www.epa.gov/region08/maps/ 

http://www-sul.stanford.edu/depts/gis/whatgis.html 

http://www.ncgia.ucsb.edu/education/curricula/cctp/units/geog_for_GIS/GC_main_f.html 

http://www.esri.com 

u.c.



Bioloģijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra 

Kursa nosaukums: LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: VIDES MONITORINGS 


Kursu vada: Dr.biol., profesors A. Škute M.ģeogr., lektors J.Soms M.vid.zin., asist. D.Gruberts 

e-pasts: artur@dau.lv juris@dau.lv davis@dau.lv 


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 112 (2 nedēļas) 



Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ķīmija ar ģeoķīmijas pamatiem”, “Vispārīgā bioloģija”, 

kursa apgūšanai: “Hidroekoloģija”, “Hidroloģija”, “Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas’ 



iegūšanai: 




- 

Pārbaudījuma veids Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā uzdevuma izpilde, darba grupas atskaites 

kursa noslēgumā: nodaļa un kartogrāfiskais materiāls) 

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1. un 2. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus un 

pētījumu metodes, praktiski realizēt vides monitoringa pētījumus, apkopot pētījumu 

rezultātus un veikt to analīzi. 

2. Sniegt studentiem praktiskas iemaņas vides monitoringa organizēšanā un realizēšanā, 

aktualizēt viņu teorētiskās atziņas, kuras gūtas no lekciju kursa un kamerāliem praktiskiem 

darbiem, sagatavot turpmākai vides zinātnes kursu apguvei un bakalaura darba 

specializācijas izvēlei. 

Kursa uzdevumi: 1) praktiski apgūt un nostiprināt vides monitoringa metodes: virszemes ūdens objektu ķīmiskais 

monitorings, virszemes ūdens objektu bioloģiskais monitorings, augšņu monitorings (augsnes 

organismu biodaudzveidība, erozija un piesārņojums); atmosfēras piesārņojuma bioloģiskais 

monitorings (lihenoindikacija); 2) praktiski apgūt iemaņas darbā ar GPS, fiksējot vides 

monitoringa punktus ar satelītnavigācijas iekārtu; 3) veikt pētījumu gaitā iegūto datu analīzi un 

grafisko apstrādi; 4) sagatavot ĢIS bāzētu digitālkartogrāfisko materiālu par pētījumu teritoriju un 

pētījumu rezultātiem; 5) sagatavot atskaiti, kurā apkopoti teritorijas izpētes rezultāti. 

Kursa saturs: 1. tēma. Vides monitoringa virzieni un metodes. Vispārīga informācija par vides stāvokli 

pētījumu teritorijā: atrašanās vieta, platība, esošie dati par vides stāvokli. 

2. tēma. Virszemes ūdens objektu monitorings. Hidrometrisko parametru noteikšana. Baseina 

raksturojums. Hidrometriskā aparatūra un pētījumu metodes. 

3. tēma. Virszemes ūdens objektu ķīmiskais monitorings. Ūdeņu ķīmija, piesārņojuma avoti, 

veidi, kritēriji, pieļaujamās normas un indikatori. Ķīmiskā monitoringa metodes un aparatūra. 

4. tēma. Virszemes ūdens objektu bioloģiskais monitorings. Ūdens organismu bioloģija un 

ekoloģija, to dzīvotnes. Piesārņojuma jutīgie organismi un indikatororganismi. Bioloģiskā 

monitoringa metodes un aprīkojums. 

5. tēma. Augšņu monitorings. Augsnes organismu biodaudzveidība kā vides stāvokļa 

raksturlielums un tās noteikšanas metodes. 

6. tēma. Augšņu monitorings. Erozijas procesu pazīmju noteikšana, procesu attīstības 

prognozēšana un kartēšana. 

7. tēma. Augšņu monitorings. Augsnes ķīmija, piesārņojuma avoti, veidi, kritēriji, pieļaujamās 

normas un indikatori. Ķīmiskā monitoringa metodes un aparatūra. 

8. tēma. Atmosfēras piesārņojuma monitorings. Atmosfēras ķīmija, piesārņojuma avoti, veidi, 

kritēriji, pieļaujamās normas un indikatori. Bioloģiskā monitoringa metode - 

lihenoindikacija. Ķērpju noteikšanas kritiskās pazīmes. Darbs ar ķērpju sugu noteicēju, 

ķērpju indikatorsugas, to ievākšana un noteikšana. 

9. tēma. Vides monitoringa ĢIS bāzētas datu bāzes un digitālkartogtrāfiskā materiāla 

izstrādāšana. 

10. tēma. Pētījumos iegūto datu pēcapstrāde, sintēze un analīze, komplekss pētījumu teritorijas 

raksturojums, lauka kursa atskaites uzrakstīšana un noformēšana saskaņā ar tehniskajām 

prasībām. Atskaites aizstāvēšana.

Literatūra: 1. Adrian D.D., Loftis J.C., Sanders T.G., etc, 1987. Design of networks for monitoring water 

quality. Michigan – 328 pp. 

2. Bindēns S., Larsone A.M., Ulsons M., 1997. Ūdens kvalitātes noteikšana. Rīga: LU VZPSC, 

96 lpp. 








Nams, 1997. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 598 lpp. 

9. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. – 

Daugavpils: Saule, -32 lpp. 

10. Gruberts D., 2003. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas praktikums. DU. 40 lpp. 

11. Kļaviņš M., Zicmanis A., 1998. Ūdeņu ķīmija. Rīga: LU. 192 lpp. 

12. Kļaviņš M., 2000. Atmosfēras ķīmijas un piesārņojums. R.: LU. 166 lpp. 

13. Laboratory Manual in Physical Geology, 1993. Third edition. Edit. By Richard M.Busch. 

New York, Macmillan Publishing Company. – 260 pp. 

14. Lārmanis V., Priedītis N., Rudzīte M., 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. – 

Rīga: Valsts meža dienests, -127 lp. 

15. Latvijas biotopi, 2001. Sagat. I. Kabucis. -Rīga: Latvijas Dabas fonds. -96 lpp. 

16. Mežaraups G., 1995. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. Hidroķīmija. –Rīga, Macību grāmata, - 

44 lp. 

17. Munsell Soil Color Charts, 2000. –New York: Munsell Color, -27 pp. 

18. Ramans K., Nikodemus O. Mazo ģeokompleksu pētījumu metodika. -Rīga: LVU, 1982.-132 

lpp. 

19. Pētersone A., Birkmane. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga: Zvaigzne, 1980.- 589 lpp. 


21. Tauriņš E., Ozols A. Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. 1.-2.sēj. Rīga: Zvaigzne, 1956-1957. 

22. Phillips N., Kelly M., Taggart J., Reeder R., 2000. The Lake pocket book. Alexandria, 

Terrene Institute. 176 pp. 

23. Sarma B., 1990. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. Rīga: Zvaigzne, 189 lpp. 

24. Sloka N., 1997. Ūdensdzīvnieku noteikšana dabā. Bezmugurkaulnieki. Rīga: Zvaigzne 

ABC. 128 lpp. 

25. Stapp W., Mitchell M., 1995. Field Manual For Global Low-Cost Water Quality 

Monitoring. – Michigan: Thomson-Shore.- 335 pp. 

26. Shultz M.S., Dunham A.E., Root. K.V., Soacy S.L., Caroll S.D., Ginzburg L.R.., 

Conservation Biology with RAMAS EcoLab. –Massachusetts: Sinauer Associates, Inc. – 

216 pp. 

27. Urtāne L., Urtāns A., 1997. Ūdensdzīvnieku un ūdensaugu noteicējs. Rīga: Bērnu vides 

skola. 52 lpp. 

28. Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras sagatavotie izdales materiāli 

29. Kartogrāfiskais materiāls (teritorijas topogrāfiskās kartes M 1 : 25 000 un M 1 : 10 000; 

VZD sagatavotais ortofoto)




Kursa nosaukums: DABAS RESURSU IZMANTOŠANAS STRATĒĢIJA 


Kursu vada: Maģ. vid. zin., asist. Dāvis Gruberts 








stabilas zināšanas ekoloģijā, vispārīgajā ģeoloģijā un bioloģijā 



iegūšanai: 

ieskaitīti kontroldarbi un sekmīga piedalīšanās semināros 






Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu 

patstāvīgo studiju darbu par dabas resursiem, to veidiem, saprātīgas izmantošanas un aizsardzības 

problēmām un metodēm ilgtspējīgas attīstības un ES likumdošanas kontekstā 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar dabas resursu klasifikāciju, izplatību, saimniecisko nozīmi; 

2) sniegt ieskatu dabas resursu iegūšanas, racionālas izmantošanas un aizsardzības jautājumos 

ES ekonomiskās attīstības un likumdošanas kontekstā; 

3) attīstīt studentu patstāvīgo studiju iemaņas darbā ar literatūras avotiem, pilnveidot prasmi 

patstāvīgi sameklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem un prasmi koncentrētā veidā 

formulēt galveno domu un uzstāties ar pārskatu par interesējošo tematu. 

Kursa saturs: 1. Dabas resursu veidi, klasifikācijas principi. 

2. Resursu reģionālā izvietojuma likumsakarības. 

3. Nodrošinātība ar resursiem. Resursu krājumu izvērtējums pasaulē, Eiropā un Latvijā. 

4. Minerālie resursi. 

5. Mežu resursi. 

6. Ūdens resursi. 

7. Pazemes ūdeņi kā dzeramā ūdens avots, to aizsardzība. 

8. Augsnes resursi. 

9. Rekreācijas resursi. 

10. Enerģētiskie resursi. 

11. Bioloģiskie resursi. 

12. Resursu racionāla izmantošana. 

13. Resursu saglabāšanas un aizsardzības politika Eiropā un Latvijā, ES programmas un 

likumdošanas akti šajā jomā. 

14. Resursu otrreizējā izmantošana, tās nozīmīgums ilgtspējīgas attīstības ietvaros, ES 

programmas un likumdošanas akti šajā jomā. 

15. Saules sistēmas planētas kā potenciālais resursu ieguves avots nākotnē. 

16. Dabas resursi un teritoriālā plānošana. 

Literatūra: 1. Encyclopedia of the Solar System. Academic Press, USA, 1999. 992 pp. 

2. Fellmann J., Getis A., Getis J., 1990. Hyman Geography. 2-nd ed. Wm.C. Brown Publishers. 

USA. 482 pp. 

3. Latvijas vides indikatoru pārskats 2001. Rīga: Latvijas Vides aģentūra, 124 lpp. 

4. Miller T. J., 1994. Living in the Environment. Wadshworth Publishing Comp. 701 p. 


6. Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvijā. Rīga, Gandrs, 1997. 463 lpp. 

7. Sedmalis U., Šperberga I., Sedmale G., 2002. Latvijas minerālas izejvielas un to 

izmantošana. Rīga: RTU, 195 lpp. 

8. Ūdens resursu apsaimniekošana Eiropas Savienībā. Rīga: VAK. 56 lpp. 

9. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Norden AB, 193 lpp. 

10. Zelčs V., Markots A., 1999. Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības 

plānošanā. Rīga, LU. 130 lpp.



Bioloģijas katedra 

Kursa nosaukums: BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA 


Kursu vada: Dr.biol., profesors Arvīds Barševskis 

e-pasts: beetles@dau.lv vai zinpror@dau.lv 






Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 3.studiju gada studenti 



Vispārīgā bioloģija, vispārīgā ekoloģija 


iegūšanai: 

Ieskaitīti laboratorijas darbi (8 st.), sekmīga piedalīšanās semināros (8 st.), nokārtoti kolokviji 

Pārbaudījumi 2 kolokviji 





Kursa mērķis: Sniegt zināšanas par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi planētas ekosistēmu funkcionēšanā; 

noskaidrot augu un dzīvnieku funkcijas un mijiedarbību ar vidi; gūt priekšstatu par bioloģiskās 

daudzveidības saglabāšanas ceļiem un tiesisko pamatu ES likumdošanas kontekstā. 

Kursa uzdevumi: 1) Vispārīgā veidā gūt priekšstatu par Eiropas un Latvijas faunas un floras daudzveidību; 2) 

iepazīties ar bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas 

metodēm; 3) apgūt prasmi izvērtēt dzīvnieku un augu lomu dzīvības procesos un to nozīmi 

ekosistēmu funkcionēšanā; 4) iepazīties ar bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, 

atjaunošanas un aizsardzības problēmām.; 5) gūt priekšstatu par biodaudzveidības saglabāšanas 

politiku, ko realizē ES valstīs; 6) iepazīties ar ES likumdošanas aktiem, kas attiecas uz 

biodaudzveidības saglabāšanu. 

Kursa saturs: 1. tēma. Dzīvnieku un augu valsts evolūcija un vispārīgs raksturojums. 

2. tēma. Dzīvo organismu sistemātika un taksonomijas principi. Taksonu kvalitatīvais un 

kvantitatīvais raksturojums. 

3. tēma. Dzīvo organismu uzbūve un funkcijas, to loma dzīvības procesos ģeogrāfiskajā apvalkā, to 

nozīme ekosistēmu funkcionēšanā un līdzsvara saglabāšanā. 

4. tēma. Eiropas un Latvijas augu un dzīvnieku valsts taksonomiskais un bioģeogrāfiskais 

raksturojums, floras un faunas daudzveidība. 

5. tēma. Bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas 

metodes. 

6. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, atjaunošanas un aizsardzības 

problēmas pasaulē, Eiropā, Latvijā. 

7. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība, saglabāšanas politika un 

pasākumi. ES valstīs un Latvijā. 

8. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas tiesiskā bāze – ES likumdošanas akti, kas attiecas 

uz biodaudzveidības saglabāšanu.; ES likumdošanas aktu transpozīcija nacionālā likumdošanā 

likumdošanas praktiskā ieviešana Latvijā. 

Literatūra: 1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989. 

2. Latvijas sarkanā grāmata. l.sējums Sēnes un ķērpji. Rīga, 1996, 201 1pp. 

3. Rudzroga A. 1984. Aļģes, to nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Rīga, Zinātne, 117 1pp. 

4. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālas problēmas. Rīga, Avots, 1981, 118 1pp. 

5. Biotopu rokasgrāmata. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Preses Nams, 2000. –160 lpp. 

6. Izdales materiāli (ES likumdošanas akti, atsevišķas publikācijas, brošūras u.c.) 

7. Videomateriāli, periodika un INTERNET resursi




Kursa nosaukums: PLĀNOŠANAS PAMATI 


Kursu vada: Maģ.ģeogr., lektore Santa Rutkovska 

e-pasts: santal@dau.lv 








Sekmīgi apgūti studiju kursi “Ekonomiskā ģeogrāfija”, “Dabas aizsardzība”, “ĢIS”. 

Prasības kredīta Ieskaitīti praktiskie darbi (16 st.), sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.), ieskaitīts 

iegūšanai: 

kontroldarbs 

Pārbaudījumi kontroldarbs 




Eksāmens rakstveidā 

Kursa mērķis: Radīt izpratni par plānošanas būtību, vietu un reģionu attīstības nosacījumiem, to ekonomisko un 

sociālo plānošanu, plānošanas metodēm un iepazīstināt ar plānošanas pielietojuma piemēriem. 

Kursa uzdevumi: 1) radīt studentiem priekšstatu par reģionālās attīstības plānošanas un ilgtspējīgas attīstības principu 

vienotību; 2) iepazīstināt studentus ar vietu un reģionu attīstības plānošanas būtību, veidiem; 3) 

iepazīstināt ar galvenajām plānošanas formām - vides plānošanu, reģionālo plānošanu, 

teritoriālplānošanu u.c; 4) sniegt ieskatu par plānošanas sistēmām, plānošanas likumiem, 

noteikumiem un praksi ārvalstīs un Latvijā; 5) sniegt ieskatu par reģionālās attīstības plānošanu, 

reģionālo politiku Latvijā un Eiropā. 

Kursa saturs: 1. Plānošanas būtība. Plānošanas veidi. Ieskats plānošanas vēsturē. 

2. Plānošana un ilgtspējīga attīstība 

3. Stratēģiskā plānošana 

4. Attīstības plāni un to kontrole 

5. Plānojuma izstrāde aizsargājamām dabas teritorijām 

6. Piesārņoto teritoriju apsaimniekošana un plānošana 

7. Tūrisma plānošana 

8. Ekonomiskās attīstības plānošana 

9. Pilsētu zemes izmantošanas plānošana. Pilsētu attīstības plānošana. 

10. Lauku zemes izmantošanas plānošana. Lauku attīstības plānošana. 

11. Reģionālās attīstības plānošana. Reģionālā politika Latvijā un Eiropā. 

12. Plānošanas likumi un noteikumi ārvalstīs un Latvijā. 

Literatūra: 1. Allmendinger P., Prior A., 2000. Introduction to Planning Practice. _New York, John Wiley & 

Sons, -450 pp. 

2. Boniface P., 2001. Dynamic tourism. -Clevedon, Channel view publications. – 188 p. 

3. Bramwell B.,Lane B., 2000. Tourism collaboration and partnerships. Politics, Practice and 

Sustainability. Clevedon, Channel view publications. – 343 p. 

4. Prols J., Segliņa V., Dēliņa A., Krīgers S., 1997. Apsaimniekošanas plāns Daugavpils pilsētas 

izgāztuvei “Demene”. Rīga, SIA GEO CONSULTANTS. 55 LPP. 

5. Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. VARAM, 1999. Rīga, 

Jumava. 88 lpp. 

6. Hall C.M., 2000. Tourism planning. Policies, processes and relationships. Harlow, Prentice 

Hall. – 236 p 

7. Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati, 1998. Latvijas Republikas 

Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija. – 72 lpp. 

8. Melluma A., 1996. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Rīga, B&S Bauskas

tipogrāfija. 39 lpp. 

9. Račinska I., 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu 

izstrādātājiem. Rīga, ULMA, 96 lpp. 

10. Reģionālā attīstība. Tiesību akti, noteikumi un koncepcijas. Rīga, LR VARAM, 1998. 110 lpp. 

11. Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, 2001. Rīga, VARAM, Zviedrijas Vides 

aģentūra. 64 lpp. 

12. Sharpley R., Telfer D.J., 2002. Tourism and development. Concepts and Issues. Clevedon, 

Channel view publications. – 397 pp. 

13. Tūrisms Latvijā 2000.gadā, 2001. Rīga, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 86 

lpp. 

14. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. Rīga, VARAM, 1995. 66 lpp. 

15. Zemes reforma Latvijas pilsētās. 1997. Rīga, Junda. 126 lpp. 


http://www.morpc.org/MORPC.htm 

http://www.raplm.gov.lv 

http://www.lps.lv 

http://www.tapc.lv 

http://www.saldus.lv/attistibas_programma/saturs.htm 

http://www.liepaja.lv/lv/liepaja/ekonomika/buvvalde/att_plani/lidzdaliba.html 

http://www.ldf.lv 

http://www.building.lv/showlik.php




Kursa nosaukums: LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA 


Kursu vada: Maģ.ģeogr. Santa Rutkovska M.geogr., lekt. Juris Soms 

e-pasts: santal@dau.lv juris@dau.lv 






Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Vispārīgā ģeoloģija”, 

kursa apgūšanai: “Ģeomorfoloģija”, “Cilvēka ģeogrāfijas pamati” un “Ainavu zinātne”. 

Prasības kredīta Ieskaitīti praktiskie darbi (16 st.) un sekmīga piedalīšanās semināra nodarbībās (16 st.), ieskaitīti 

iegūšanai: 

kontroldarbi un nokārtoti kolokviji 






Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Latvijas dzīvo un nedzīvo dabu, tajā notiekošajiem 

procesiem, to cēloņiem un virzību, par šo procesu mijiedarbības rezultātā izveidojušos dabas 

apstākļu kompleksu un atsevišķiem objektiem, kā arī par Latvijas saimniecības un iedzīvotāju 

ģeogrāfiju, aptverot savstarpējā saistībā dabu, tautu un zemes reģionālo attīstību. 

Kursa uzdevumi: 1) Sniegt sistematizētu pārskatu par Latvijas dabas apstākļu kompleksu saistībā ar pārējo pasauli 

globālā, reģionālā un lokālā mērogā un radīt priekšstatu par Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa ietekmi uz 

saimniecību. 

2) Ievadīt vides, Latvijas klimata, ģeoloģijas un resursu, Latvijas reljefa, iekšējo ūdeņu, augu un 

dzīvnieku valsts ģeogrāfiskajā izpētē. 

3) Veidot izpratni par Latvijas tautsaimniecības kompleksu, nodrošinājumu ar izejvielām, tā 

attīstības priekšnoteikumiem un esošajām problēmām. 

4) Rosināt aktīvu profesionālu līdzdalību Latvijas vides problēmu risināšanā. 

5) Radīt iespēju studentu zinātniski profesionālajai izaugsmei Latvijas sociālekonomiskās 

ģeogrāfijas jautājumos. 

6) Iepazīstināt studentus ar Latvijas demogrāfisko situāciju, tās perspektīvām un izstrādāt pozitīvas 

dinamikas modeļus un to priekšnoteikumus. 

Kursa saturs: 1. Latvijas teritorija un tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Fiziski-ģeogrāfiskā stāvokļa novērtējums, tā 

pozitīvās un negatīvās iezīmes (ģeogrāfiskais stāvoklis, valsts vēsturiskā attīstība, politiski – 

administratīvā un pārvaldes sistēma). 

2. Latvijas teritorijas ģeoloģiskā uzbūve. Zemes garozas biezums Latvijas teritorijā. Latvijas 

teritorijas ģeoloģisko uzbūvi veidojošo iežu slāņu saguluma secība. Latvijas teritorijas 

kristāliskais pamatklintājs. Sedimentatīvie pamatieži (platformsega), to veidošanās apstākļi un 

vecums. Kvartāra nogulumi, to veidošanās apstākļi un vecums. Kvartāra segas biezums, tās 

saistība ar pamatiežu virsmas reljefu. Pleistocēna un holocēna nogulumi, tos veidojošie ieži. 

3. Latvijas minerālie resursi, to izmantošanas problēmas. Latvijas derīgo izrakteņu klasifikācija, 

atradņu ģeogrāfiskā lokalizācija, iegulšanas dziļums; iegūšanas un rūpnieciskās izmantošanas 

iespējas. Resursu saimnieciskais novērtējums. 

4. Latvijas klimats, to noteicošie faktori. Klimata vispārīgs raksturojums. Atmosfēras 

cirkulācija, tās īpatnības. Gaisa temperatūras gada gaita. Klimata saimnieciskais novērtējums. 

5. Latvijas iekšējie ūdeņi. Iekšējo ūdeņu veidi. Iekšējo ūdeņu bilance. Ezeru un upju tīkla 

izveidošanās klimatiskie, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie priekšnoteikumi. Latvijas iekšējo 

ūdeņu klimatiskā un ģeoloģiskā darbība. Hidrogrāfiskais tīkls, tā blīvums un izvietojums 

Latvijas teritorijā. Pazemes ūdeņu veidi, to veidošanās īpatnības. 

6. Latvijas purvi, to veidošanās īpatnības un vecums. Purvu, to kopīgās un atšķirīgās pazīmes. 

Purvu izvietojums Latvijas teritorijā, to saistība ar reljefu. Purvu bioloģiskās īpatnības. 

7. Latvijas augsnes. Latvijas augšņu veidošanās un vecums. Galvenie augsnes veidošanās 

procesi. Latvijas augšņu degradācija un erozija. Antropogēnā faktora ietekme uz šo procesu 

norises ātrumu. 

8. Latvijas augu un dzīvnieku valsts ģeogrāfija. Veģetācijas tipi: meži, pļavas, purvi. Veģetācijas 

izvietojums, tās saistība ar reljefu un klimatiskajiem apstākļiem. Cilvēka iedarbība uz 

veģetāciju. Latvijas augu valsts floristiskais sastāvs, reliktās augu sugas. Atšķirības florā 

dažādos Latvijas reģionos, atšķirību cēloņi. Latvijas dzīvnieku valsts faunistiskais sastāvs,

eliktās dzīvnieku sugas. Aizsargājamie dzīvnieki. Dzīvnieku valsts saimnieciskā nozīme. 

9. Latvijas iedzīvotāju skaits, izvietojums, blīvums. Etniskais sastāvs. Iedzīvotāju dabiskā un 

mehāniskā kustība – dažādos vēstures posmos. 

10. Tautsaimniecības attīstības vēsture. Saimniecības attīstības priekšnoteikumi un faktori, 

saimniecības attīstības līmenis Latvijas iekšzemes kopprodukts. 

11. Saimniecības struktūra. Iegūstošā rūpniecība. Latvijas enerģētika. Kurināmā rūpniecība. 

Alternatīvie enerģijas ieguves veidi un to pielietojums Latvijā. Rūpniecības izvietojums. 

12. Metalurģija, mašīnbūve un metālapstrāde. Ķīmiskā rūpniecība. Būvmateriālu ražošana. Stikla 

un porcelāna ražošana. Mežrūpniecība un kokapstrāde. Celulozes un papīra rūpniecība. 

Poligrāfijas rūpniecība un izdevniecības. Vieglā rūpniecība. 

13. Latvijas lauksaimniecība – specializācija, svarīgāko lauksaimniecības nozaru raksturojums. 

14. Pārtikas rūpniecība. Parfimērijas un kosmētikas rūpniecība. Tabakas rūpniecība. 

15. Latvijas transports un sakari. Tūrisms. Latvijas kultūra, izglītība un zinātne, sociālā 

nodrošināšana, veselības aizsardzība, sports. 

16. Ārējie ekonomiskie sakari. Latvija ES kontekstā 

Literatūra: 1. Balode I., Paiders J., 1994. Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija Rīga,Pētergailis, 1994., 

226 lpp. 

2. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. - 6. sēj. -R., Latvijas Enciklopēdija, 1994.- 1998. 

3. Jankevics J., 1991. Latvijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija. Rīga, Zvaigzne ABC, 190 lpp. 

4. Kuršs V., Stinkule A. Latvijas derīgie izrakteņi. -R., LU Ģeoloģijas inst. Izd., 1997. -200 lp. 

5. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata., Rīga, Latvijas Rep. Valsts statistikas komiteja (jaunākais 

izdevums) 

6. Latvijas rajoni un lielākās pilsētas. Statistikas gadagrāmata., Rīga, Latvijas Rep. Valsts 

statistikas komiteja (jaunākais izdevums). 

7. Latvija. Pārskats par tautas attīstību ., Rīga, UNDP. (jaunākais izdevums) 

8. Latvijas PSR ģeogrāfija. 2. papild. izd. -R., Zinātne, 1975. - 671 lp. 

9. Latvijas PSR ģeoloģija. I.Danilāna u.c. red. -R.: ZA izd., 1961. 

10. Latvijas padomju enciklopēdija. 52.sēj., 1984. Galv. red. Jērāns P. un Ziemelis S. Rīga, Galvenā 

enciklopēdiju redakcija. 796.lpp. 

11. Latvijas Republikas atlants. 1992. Latvijas karte, Rīgā. 

12. Latvijas ģeogrāfijas atlants. -R.: Jāņa sēta, 1999. -40 lp. 

13. Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija. Teritorija. / Sast. M. Kasparovica. -R.: Zvaigzne, 1992.,158 

lpp. 

14. Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija. Iedzīvotāji. / Sast. M. Kasparovica., 1992. Rīga, Zvaigzne. 248 

lpp. 

15. Latvijas vides pārskats., Rīga, Vides konsultāciju un monitoringa centrs (jaunākais izdevums) 

16. Lībermanis G., Šavrina B., 1997. Starptautiskie ekonomiskie sakari un Latvija. Rīga,Kamene. 

160 lpp. 

17. Melbārde Z., Rozīte M., Nikodemus O., 2003. Latvijas ģeogrāfija 9.klasei. Eksperimentāla 

mācību grāmata. Rīga, Zvaigzne ABC. 224 lpp. 

18. Rudovics A., Rudovica T. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. -R., Zvaigzne, 1993. -110 lp. 

19. Rudovics A., Rudovica T. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. 2., pārstr. un papild. izd. -R., Zvaigzne, 

1995. -199 lp. 

20. Rusmanis S., Vīks I. Kurzeme. -R., Latvijas Enciklopēdija, 1993. - 240 lp. 

21. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību., Rīga, Latvijas Republikas Ekonomikas 

ministrija (jaunākais izdevums). 

22. Аболтиньш О.П. Гляциоструктура и ледниковый морфогенез. -Р.: Зинатне, 1989. 

23. Витолс Д., Янкевиц Я. Экономическая и социальная география Латвийской -R.: Zvaigzne 

ABC, 1995. 

24. Штейман И., Кузнецов С. Независимая Латвия 1918 - 1940. R.: 1996 


http://www.balticuniv.uu.se 

http://www.latvijasdaba.lv 

http://www.gnp.lv 

http://www.biosfera.lv 

http://www.kemeri.vdc.lv 

http://www.teici.lv 

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.html 

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas/DabasPieminekli.html 

http://www.csb.lv 

http://www.vdc.lv 

http://www.es.energo.lv 

http://www.fisheries.lv 

http://www.pasvalsibas.lv 

http://www.seafood.lv 

http://www.zm.gov.lv 

http://www.fm.gov.lv 

http://www.varam.gov.lv 

http://www.openlatvia.lv 

http://www.latviatourism.lv 

http://www.em.gov.lv 

http://www.sam.gov.lv 

http://www.all.lv 

http://www.eiropainfo.lv 

http://www.lm.gov.lv 

http://www.izm.gov.lv 

http://www.km.gov.lv



Biologijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra 

Kursa nosaukums: LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: AIZSARGĀJAMU DABAS TERITORIJU 

ADMINISTRĒŠANA UN VIDES PĀRVALDĪBA 


Kursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Santa Rutkovska Maģ.biol., asist. Jana Paidere 

e-pasts: santal@dau.lv jana@dau.lv 


Kursa apjoms: kredītpunkti: 1 kontaktstundas: 48 (1 nedēļa) 

Kursa struktūra: - st. - st. - st. - st. 48 st. 


Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūti studiju kursi “Dabas aizsardzība”, “Latvijas dabas ģeogrāfija”, “Latvijas 

kursa apgūšanai: iedzīvotāju un saimniecības ģeogrāfija” “Bioloģiskā daudzveidība” 



iegūšanai: 




- 



Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā atskaite par lauka kursu) 

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1.; 2 un 3. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus, 

praktiski iepazīties ar aizsargājamu dabas teritoriju administrēšanu un vides pārvaldību, 

apkopot iegūto informāciju un veikt tās analīzi. 

2. Sniegt studentiem ieskatu Latvijas administrējamo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju darba 

specifikā, sagatavojot turpmākai profesionālai darbībai vides aizsardzības un pārvaldības 

jomā. 

Kursa uzdevumi: 1) praktiski iepazīties ar administrējamo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju struktūru, vadības 

metodēm, mērķi un uzdevumiem, darba virzieniem; 2) gūt priekšstatu par administrējamo īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju vides pārvaldības plānu un vides aizsardzības plānu izstrādi un 

praktisko ieviešanu; 3) noskaidrot būtiskākās problēmas vides pārvaldības un vides aizsardzības 

jomās konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; 4) apkopot iegūto informāciju un veikt tās 

analīzi, sagatavot atskaiti 

Kursa saturs: 1. tēma. Dabas parks “Daugavas loki”. Dabas parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. 

Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas 

pieminekļi u.c.) dabas parka teritorijā. Dabas parka izveidošanas mērķis; dabas parka 

teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma 

avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi 

dabas parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns. 

2. tēma. Teiču rezervāts. Rezervāta teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības 

(īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) 

rezervāta teritorijā. Rezervāta izveidošanas mērķis; rezervāta teritorijas funkcionālais 

zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un 

uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi rezervātā. ĪADT dabas 

aizsardzības un apsaimniekošanas plāns. 

3. tēma. Gaujas nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. 


pieminekļi u.c.) nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas mērķis; nacionālā 

parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, 

finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie 

pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns. 

4. tēma. Ķemeru nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais 

raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie 

biotopi, dabas pieminekļi u.c.) nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas 

mērķis; nacionālā parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības 

principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. 

Zinātniskie pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas 

plāns.

5. tēma. Šlīteres nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. 


pieminekļi u.c.) nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas mērķis; nacionālā 

parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, 

finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie 

pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns. 

Literatūra: 1. Dabas tūrisma iespējas Latvijā. Rīga, VARAM un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, 2000. 

32 lpp. 








Nams, 1997. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 255 lpp. 


Nams, 1998. - 598 lpp. 

8. Gaujas nacionālais parks. Ceļvedis. 1979. Rīga. Liesma, 64 lpp. 

9. Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona tūrisma rokasgrāmata, 2001. Cēsu rajona padome.- 175 

lpp. 

10. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvie akti. Teiču dabas rezervāts, Krustkalnu dabas 

rezervāts. Rīga, VARAM un Dabas aizsardzības departaments, 2002. 12 lpp. 

11. Laiviņš M., 1991. Teiču rezervāts. – Rīga, 155 lpp. 

12. Latvijas vides aizsardzības politikas plāns/Kopsavilkums 1997, Vides aizsardzības un 

reģionālās attīstības Ministrija, 8 lpp. 

13. Latvijas zaļās pērles. Dabas tūrisma iespējas. Rīga, VARAM un Latvijas Vides aizsardzības 

fonds, 2000. 16 lpp. 

14. Opermanis O. (red.), 2002. Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas piemēri 

Latvijā. Rīga: VARAM. 90 lpp. 

15. Plaudis A. 1998. Ceļvedis pa Latviju – Rīga , Jumava, 312 lpp 

16. Rudovics A., 2002. Latvijas ģeogrāfija. No sērijas “Latvijas mazā enciklopēdija”. Rīga, 

Zvaigzne ABC. – 68 lpp. 

17. Veilands V., 1995. Latvija kabatā. Ilustrēts enciklopēdisks ceļvedis pa Latviju. Rīga: Preses 

nams.- 261 lpp. 

18. Vētra R., 1956. Sigulda. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 96 lpp. 

19. Vētra R.,Velde A., 1962. Sigulda. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 126 lpp. 

20. Vides aizsardzība. Tiesību akti, 1998. Rīga, Latvian environmental protection fund. – 68 

lpp. 

21. Vīksne J., 1994. Putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība. – 

47 lpp. 

22. Эглитис А., 1987. Природа и памятники Латвии. Заповедник ''Тейчи''-справочные 

сведения.Рига. Издательство ЦК КП Латвии, 47 стр. 

23. Природный резерват Морицсала. Флора и фауна.,1983. Сост. Лайвиньш М.Я., Рига. 

Авотс. 94 стр. 


http://www.vidm.gov.lv 

http://www.vdc.lv/ 

http://www.vdc.lv/madona/ 

http://www.drvp.gov.lv/ 

http://www.jervp.gov.lv/ 

http://www.lielrigasrvp.gov.lv/ 

http://www.lrvp.gov.lv 

http://www.rezeknesrvp.gov.lv/ 

http://www.valmierasrvp.gov.lv/ 

http://www.vrvp.gov.lv/ 

http://www.teici.gov.lv/ 

http://www.jvp.gov.lv/ 

http://slitere.no-ip.org/ 

http://www.kemeri.gov.lv/ 

http://www.dap.gov.lv/ 

http://www.gnp.gov.lv/ 

http://www.biosfera.gov.lv/ 

http://www.lvaf.gov.lv/




Kursa nosaukums: VIDES POLITIKA UN PĀRVALDE 










Vides piesārņojums, Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde, Vides tiesības un likumdošana 



iegūšanai: 

Nokartoti praktiskie darbi ( 8 st.) un semināri (8 st.) 



- 

Pārbaudījuma veids eksāmens rakstveidā 


Kursa mērķis: sniegt studentiem vispusīgu priekšstatu par vides politiku un vides pārvaldi; apzināt problēmu un 

iespējamo risinājumu spektru, īpaši akcentējot Latvijas virzību uz Eiropas savienību. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar vides politikas vēsturi pasaulē, Latvijā Eiropā un citās pasaules valstīs; 2) 

iepazīties ar nozīmīgāko vides likumdošanu un institūcijām; 3) apgūt Latvijas vides un dabas 

aizsardzības juridiskos un normatīvos pamatdokumentus; 4) iepazīties ar vides aizsardzības darba 

organizāciju valstī; 5) apgūt vides aizsardzības problēmu iespējamos risinājumus, problēmu 

prioritizāciju, politikas instrumentus; 6) sniegt priekšzināšanas par līdzsvarotas attīstības 

koncepciju un tās piemērošanas tendencēm mūsdienu vides politikā 

Kursa saturs: 1. tēma. Vides politika un pārvalde. Vides politikas attīstības galvenie posmi un to svarīgākie 

notikumi. 

2. tēma. Vides un dabas aizsardzības problēmas. Vides politikas mērķi. 

3. tēma. Vides aizsardzības politikas veidošanas priekšnoteikumi. 

4. tēma. Vides politikas koncepcijas, plāni, programmas un praktiskās rīcības aprakstošie 

dokumenti. Sabiedrības informēšana un iesaistīšana vides politikā. 

5. tēma. Vides un dabas aizsardzības institucionalizācija, likumdošana un vides aizsardzības 

praktiskā darba organizācija. 

6. tēma. Vides politikas starptautiskie un juridiskie instrumenti. 

7. tēma. Vides politika Latvijā. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai, tā nozīme un būtība. 

8. tēma. Vides politika Eiropas savienībā, tās aproksimācija Latvijā. Latvijas starptautiskās 

saistības vides un dabas aizsardzībā. 

9. tēma. Likums “Par vides aizsardzību”, tā analīze. 

10. tēma. Vides aizsardzības politikas principi un līdzekļi. 

11. tēma. Latvijas vides aizsardzības institūcijas, to savstarpējā saistība. 

12. tēma. Latvijas vides aizsardzības likumdošanas harmonizācijas pamatprincipi. 

13. tēma. Sabiedriskā apziņa, tās būtība. 

14. tēma. Vides izglītības loma vides politikas veidošanā. 

Literatūra: 1. Vides politikas plāns Latvijai. -Rīga: VARAM, Gandrs, 1995., 65 lpp. 

2. Vides aizsardzības rīcības programma. Saīsinātā versija. -Rīga: VARAM, 1997. 

3. Ražošanas procesu vides kontrole. 1998. ASV VAA: Rīga. 

4. Environmental Health Action Plan for Latvia. –Rīga: Labklājības ministrija, 1996., 115 lpp. 

5. Michanek G., Blumberga U. Environmental legal System in Latvia. –Rīga: VARAM, 1998., 106 

lpp. 

6. Mihaneks G., 1998. Vides aizsardzības likumdošanas harmonizācija Latvijā. Noslēguma 

ziņojums. Latvijas VARAM un Zviedrijas Vides aģentūra. –Rīga. 

7. Towards Sustainability. Commission of the European Communities, Luxemburg, 1993, 162 p. 

8. Baltic 21. Creating Agenda 21 for the Baltic Sea Region. Main report. SEI, Stockholm, 1996, 65 

p. 

9. Third Periodic Assessment of the Marine Environment of the Baltic Sea, 1989 – 1993, Helsinki 

Commission, Proceedings No 64 B, 1996, 252 p. 

10. Garner R., 1996. Environmental Politics. University of Leicester, Prentice Hall, Harvester 

Wheatsheaf, London, New York.




Kursa nosaukums: ANTROPOEKOLOĢIJA UN EKOTOKSIKOLOĢIJA 


Kursu vada: Dr.biol., asoc. profesore Natālija Škute M.chem., lekt. Jeļena Kirilova 

e-pasts: natash@dau.lv elen@dau.lv 

Studiju programma: Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātnē” 






Vispārīgā bioloģija, Vispārīgā ekoloģija, Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātnē” 4. studiju gada studenti 


iegūšanai: 

lekcijas 48 stundas, semināri 16 stundas 

Pārbaudījumi sekmīgi nokārtoti 4 kontroldarbi 





Kursa mērķis: Iepazīstināt ar antropoloģijas principiem un virzieniem, ar dažādām toksikoloģiskajām vielām un 

faktoriem, kuri ietekmē cilvēka organismu un to pētīšanas metodoloģija. 

Kursa uzdevumi: 1. Apgūt jaunāko informāciju par vides antropogēnā piesārņojuma grupām, avotiem un ceļiem, pa 

kādiem tas nonāk līdz cilvēkiem, metodēm, kā to novērtēt. 

2. Iepazīstināt ar vielu toksiskuma novērtēšanas metodēm. 

Kursa saturs: 1. Genotoksīnu pētīšanas vēsture. 

2. Vispārīgās ekotoksikoloģijas un ekogenotoksikoloģijas principi. 

3. Genotoksisko faktoru raksturīgās un specifiskās īpašības. 

4. Vides piesārņojuma bīstamības vērtēšana un dažādu vielu piesārņojuma sastāvdaļu 

ietekme uz veselību. 

5. Dažādas organismu reakcijas uz genotoksīnu iedarbību. 

6. Ģenotoksiskās vielas. Kancoregēnās, mutagenās un teratogēnās vielas vidē. 

7. Ķīmisko mutagēnu darbības raksturīgas iezīmes. 

8. Vides piesārņojums ar smagajiem metāliem, ar hlororganiskajām vielām, 

poliaromātiskajiem oglūdeņražiem, pesticīdiem. 

9. Ģenotoksiskās ķīmiskās vielas pārtikas produktos, tabakā, autotransporta izplūdgāzēs, 

rūpniecības un sadzīves atkritumos. 

10. Fizikālo faktoru ietekme uz organismu funkcijām un iedzimību. 

11. Atsevišķu ķīmisku mutagēnu klašu ekotoksiskums. 

12. Kaitīgo vielu iedarbības efektu ierobežošana. 

13. Biomarķeri ekotoksikoloģijā. 

14. Ekognotoksisko faktoru pētīšanas metodoloģija. 

Literatūra: 1. Biomarkers of human exposure to pesticides. Ed. By Saleh M.A., Blanecito I.N., 

Environmental toxicants. Human exposure an their health effects. Ed, by Lippmann M. New 

York, Van Nostrand Reinhold, 1992, 699 p. 

2. Nauman C.H., Amer. Chem. Soc.Washington, DC, 1994. 326 p. 

3. Eglīte M. Cilvēka ekoloģija. Latvijas Medicīnas akad.. R.:1993, 53 lpp 

4. Raipulis I.Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību.Vērmaņparks,R:1999. 300 lpp. 

5. Kļaviņš M., Prikšāne A. Ekotoksikoloģija. Rīga, 1995. 125 lpp. 

6. Metal ecotoxicology: Concepts and applications Eg by M.C.Newnan, A.W. McIntosh. 

Chelsea: Lewis Publ., 1991. 399 p. 

7. Zakrzevksi S., 1991. Principles of environmental ecotoxicology. –Washington: ACS.




Kursa nosaukums: VIDES TIESĪBAS UN LIKUMDOŠANA 








Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 4.studija gada studenti 



Ievads vides zinātnē, Bioloģiskā daudzveidība 


iegūšanai: 

Sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.) 

Pārbaudījumi - 





Kursa mērķis: Sniegt izpratni par tiesību lomu vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā. 

Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar vides tiesību priekšmetu, vides tiesību mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm, 

Latvijas vides aizsardzības likumdošanu, nozīmīgākajiem vides tiesību principiem; 

2) Sniegt priekšstatu par valsts pārvaldes institūcijām un to kompetenci vides aizsardzībā, 

tiesiskajiem līdzekļiem (mehānismiem), ar kuriem operē likumdevējs, lai nodrošinātu 

sabiedrības ilgtspējīgu attīstību; dabas saglabāšanas, dabas resursu izmantošanas un 

aizsardzības, kā arī videi bīstamo vielu tiesisko režīmu. 

Kursa saturs: 1. Vides tiesību jēdziens un priekšmets. 

2. Cilvēka tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi. 

3. Vides valsts pārvaldes pilnveidošanas problēmas. 

4. Vides aizsardzības tiesiskie līdzekļi. Vides kvalitātes normatīvi un standarti. 

5. Juridiskā atbildība par vides tiesībpārkāpumiem. 

6. Dabas resursu nodoklis un tā atvieglojumi. 

7. Ekoloģiskā apdrošināšana. 

8. Vides aizsardzības tiesisko režīmu noteikšanas principi. 

Literatūra: 1. Krastiņš U., 2001. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi. –Rīga: Tiesu nama aģentūra, -190 

lpp. 

2. Strautmanis J., 1997. Ekoloģisko tiesību pamati. -Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Strautmanis J., 2003. Vides ētika un vides tiesības. -Rīga: Zvaigzne ABC, 187 lp. 

4. Kiss A., 1993. Manual of European Environmental Law. –Cambridge: Grotius CRE. 

5. Правовые вопросы окружающей среды. M.: 1993. skola.127lpp.




Kursa nosaukums: IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN RISKA ANALĪZE 






Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 8 st. 8 st. 




Vides piesārņojums, Vides politika un pārvalde, Vides tiesības un likumdošana 

Kursa adresāts: Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne” 4. studiju gada studenti 

Prasības kredīta kursa satura apgūšana, piedalīšanās semināru nodarbībās (8 stundas) un patstāvīgā darba 

iegūšanai: aizstāvēšana 

Pārbaudījumi - 




eksāmens rakstveidā 

Kursa mērķis: iepazīstināt ar ietekmes uz vidi novērtējumu un riska analīzi kā zinātniski pamatotu metodi 

Kursa uzdevumi: 1) sniegt studentiem pamatzināšanas par ietekmes uz vidi novērtējumu; 2) veicināt ietekmes uz 

vidi novērtējuma veikšanas praktiskās iemaņas; 3) veicināt analītisku pieeju vides problēmu 

risināšanā, kursa apguves laikā tiek realizēta lomu rotaļa “Projekta sabiedriskā apspriešana”; 4) 

definēt riska jēdzienu; 5) iepazīstināt ar priekšstatu par riska pakāpi senāk un mūsdienās; 6) sniegt 

zināšanas, kā iegūt atkārtojamus un reālos apstākļos pārbaudītus rezultātus. 

Kursa saturs: 1. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma būtība, nozīme un loma vides aizsardzības sistēmā. 

2. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma likumdošanas akti. 

3. tēma. Galvenie apsvērumi ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Svarīgākie ietekmes uz vidi 

novērtējuma posmi, to analīze. Ietekmes uz vidi novērtējuma programma un ziņojuma 

sagatavošana. 

4. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma prognozēšanas un novērtēšanas metodes. 

5. tēma. Citu valstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras analīze un salīdzinājums ar 

Latvijā pieņemto ietekmes uz vidi novērtējuma norisi. 

6. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma sistēmas veidošanas problēmas Latvijā. 

7. tēma. Riska novērtējuma un novēršanas koncepcijas, attiecīgās likumdošanas izstrādāšana un 

ieviešana Latvijā atbilstīgi Eiropas līguma prasībām. 

8. tēma. Vides pārveidošanas un izmantošanas bīstamības apzināšana. 

9. tēma. Individuālais risks. 

10. tēma. Riska faktoru kvalitatīvā novērtēšana. 

11. tēma. Riska faktoru kvantitatīvā novērtēšana. 

12. tēma. Vides risks. 

13. tēma. Veselības risks. 

14. tēma. Tehniskais risks. 

15. tēma. Avāriju seku neatliekamās likvidācijas sistēmas pilnveidošana. 

16. tēma. Bīstamo vielu lietošanas ierobežošana visās tautsaimniecības nozarēs, aizvietojot tās ar 

mazāk bīstamām vielām.

Literatūra: 1. Methods of Environmental Impact Assessment, 2000. Edit by M.Morris & R.Therivel. – 

London: Spon Press, -492 pp. 

2. Vides politikas plāns Latvijai. -Rīga: VARAM, Gandrs, 1995., 65 lpp. 



5. Ministru kabineta noteikumi Nr.198 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”. 

6. Council Directive on the Assessment of the Effects of Certain Public and Private Projects on the 

Envoronment 85/337/EEC; 97/11/EEC. 

7. Convention on Envoronmental Impact Assessment in a Transboundary Context, Economic 

Commission for Europe, United Nations, -NY and Geneva, 1994. 

8. Glasson J., Thervel R., Chadwick A., 1995. Introduction to Envoronmental Impact Assessment. 

Principles and procedures, process, practice and prospects. London, UCL. 

9. Haimes Y.Y. Leach M.K., 1985. Risk asessement and managemant in a multiobjective 

framework // Lecture notes in Economics ans Mathematical Systems, 24 d. Decision Making with 

Multiple objectives. -Springer. 

10. Likums “Par vides aizsardzību” (1991). 

11. Likums “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” (1992). 

12. Likums “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (1995). 

13. Augu aizsradzības likums (1994). 

14. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1998). 

15. Ministru Kabineta noteikumi “Par bīstamajām iekārtām” Nr. 130 no 09.05.1995. 

16. Ministru Kabineta noteikumi “Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību” Nr. 

157 no 30.04.1996.




Kursa nosaukums: FIZISKĀS ĢEOGRĀFIJAS PAMATI 

Kursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Santa Rutkovska 

Telefons: 9408406 

e-pasts: santal@dau.lv 









Ģeogrāfijas zināšanas vidusskolas kursa apjomā 

Prasības kredīta Ieskaitīti praktiskie darbi un sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (32 st.), sekmīgi nokārtoti 

iegūšanai: 

kontroldarbi 





Eksāmens rakstveidā 

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot fizisko ģeogrāfiju kā nozīmīgu dabaszinātņu cikla 

zinātnisko disciplīnu, sniegt tās galveno faktu, kopsakarību un likumību zināšanas, kas 

nepieciešamas vidē notiekošo procesu izpratnei un interpretācijai, parādīt saikni ar cilvēka 

ģeogrāfiju un citām zinātnēm un praktiskā pielietojuma jomām 

Kursa uzdevumi: 1) Apgūt fiziskās ģeogrāfijas pamatjēdzienus 

2) Radīt priekšstatu par atmosfēras, litosfēras, hidrosfēras un biosfēras struktūru, attīstību, 

dinamiku laika gaitā, esošajām un iespējamajām problēmām. 

3) Radīt priekšstatu par cilvēka un dabas mijiedarbības procesiem, esošajām un iespējamajām 

sekām. 

Kursa saturs: 1. Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija. Tās vieta ģeogrāfijas zinātņu sistēmā. Zemes attēlošanas veidi. 

Plāns, karte, globuss. 

2. Vispārīgs Visuma un Saules sistēmas modelis. Visuma uzbūve. Zvaigznes. Saules sistēmas 

planētas, to īpatnības. 

3. Zemes unikalitāte. Zemes lielums, forma .Rotācija jeb griešanās ap savu asi. Zemes kustība 

apkārt Saulei. Zemes magnētisms. 

4. Atmosfēra – zemes gāzu apvalks . 

5. Saules radiācija, radiācijas sadalījums un bilance. 

6. Gaisa masas. Cikloni un anticikloni, to īpatnības. Siltā un aukstā gaisa frontes. 

7. Mākoņi, to veidi. Nokrišņi. Klimats un laikapstākļi. 

8. Hidrosfēra, ūdens unikālās īpašības. Pasaules okeāns. 

9. Sauszemes ūdeņi. Mūžīgais sasalums. 

10. Zemeslodes iekšējā uzbūve. 

11. Ieži. Endogēnie procesi. Vulkānisms. Zemes garozas tektoniskās kustības. 

12. Zemestrīces. Zemes garozas uzbūves galvenie elementi. 

13. Eksogēnie procesi, iežu dēdēšana, virszemes tekošo ūdeņu, upju, ezeru, pazemes ūdeņu, ledāju 

ģeoloģiskā darbība. 

14. Biosfēra. Cilvēka un dabas mijiedarbība. 

15. Pasaules globālās ekoloģiskās problēmas. 

Latvijas ekoloģiskās problēmas. 

Literatūra: 1. Allaby A., Allaby M., 1999. Dictionary of Earth sciences. Neww York, Oxford University press. – 

619 pp. 

2. Alfa un Omega.Enciklopēdiskā rokasgrāmata., 1994. Rīga, Latvijas enciklopēdija. 358 lpp. 

3. Alfa un Omega.Enciklopēdiskā rokasgrāmata., 1996. Rīga, Latvijas enciklopēdija. 358 lpp.



http://www.infoplease.com 



http://www.climatehotmap.org 

http://www.ncdc.noaa.gov 

http://latvijas.daba.lv 

http://www.varam.gov.lv 

http://www.liis.lv 

4. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. 335 lpp. 

5. Biseniece A., 1994. Vispārējā fiziskā ģeogrāfija 6. klasei. Rīga, Pētergailis. 144 lpp. 

6. Bradslaw M., Weaver R., 1993. Physical Geography. An introduction to Earth Environments. St. 

Louis, Mosby Year Book 640 pp. 

7. Čeloners Dž., 2000. Dabas stihijas. Enciklopēdijas par ekstrēmām dabas parādībām. Rīga, Zvaigzne 

ABC. 64 lpp. 

8. Douglass L.S., Ellis D.M., Magnoli M.A., 1983. Teacher’s manual for Earth – Space Science. 

Illinois, Laidlaw Brothers. – 592 pp. 

9. Enciklopēdija Planēta. 1988. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija. 495 lpp. 

10. Enciklopēdija Latvija un latvieši. Latvijas Daba 1., 1994. Rīga,Latvijas enciklopēdija. 255 lpp. 


12. Ģeoloģija (doc. A. Indāna red. )., 1979. Rīga,Zvaigzne. 372 lpp.. 

13. Latvijas ģeogrāfijas atlants.1999. Rīga, Jāņa sēta 39 lpp 

14. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991.Ekoloģija un daba aizsardzība. Rīga, Zvaigzne. 300 lpp. 

15. Magnoli M.A., DouglasL.S, EllisD.M., 1985. Teacher's manual for Experiences in Earth- Space 

Science. New York, Laidlaw Brothers Publishers. 592 pp 


17. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Sestais papildinātais izdevums, 2000. Rīga, Jāņa sēta. 120 lpp. 

18. Polaks J., 1960. Laiks un kalendārs ( P. Bakuļina red. ) . Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 43 lpp. 

19. Rudovics A., Rudovica T., 1995. Latvijas Fiziskā ģeogrāfija 9. klasei. Rīga, ZvaigzneABC. 109 

lpp. 

20. Scott, Foresman, 1983. Earth Science. Teacher’s edition. Ilinois. – 498 pp 

21. Sčastņevs P., 1951. Fiziskās ģeogrāfijas uzdevumu un vingrinājumu krājums. - R. : LVI 145 lpp. 

22. Seamus W.Filor., 1992. The Process Of Landscape Design.- McGraw-Hill, Inc.- 160 pp. 

23. Strahler Alan H., Strahler Arthur Nn.,1992. Modern Physical Geography Study Guide ( Fourth 

Edition ) . New York, 308 pp. 

24. Štrauhmanis J., 1991. Kartogrāfijas pamatjautājumi. - R. : Latvija Universitāte 

25. Virdheims A., 1993. Kas notiek ar Baltijas jūru. Rīga: LU Ekoloģiskā centra apgāds VIDE.- 95 lpp 

26. Аквилева Г.Н., 1988. Руководство к изучению курса "Землеведение и краеведение" . 

Мockвa, Просвещение. 45 стр. 

27. Жекулин В. С., 1989. Введение в географию. Ленинград, Издательство 14. Ленинградсково 

Университета. 270 стр. 

28. Краткая географическая энциклопедия ( 4 томов )., 1960. – 1964. Москва, Советская 

энциклопедия. 

29. Куликов К. А., Сидоренков Н. С., 1977. Планета Земля. Москва, Недра. 190 стр. 

30. Ливчак И. Ф., Воронов Ю. В., 1988. Охрана окружающей среды. Москва, Стройиздат. 190 

стр. 

31. Мильничук В. С., Арабаджи М. С., 1979. Общая геология. Москва, Недра. 407 стр. 

32. Подобедов Н. С., 1985. Природные ресурсы земли и охрана окружающей среды. Мockва, 

Недра. 235 стр. 

33. Страны и народы. Земля и человечество. Глобальные проблемы., 1985. Москва, Мысль. 428 

стр. 

34. Стадницкий Г.В., Родионов А. И., 1988. Экология. Москва, Высшая школа. 271 стр. 

35. Физическая география для подготовительных отделений вузов (под. ред. проф. Пашканга)., 

1995. Москва, Высшая школа. 302 стр. 

36. География и астрономия. Универсальная энциклопедия школьника., 1995. Сост. Воротников 

А. А. Минск ,Валев. 487 стр. 

37. Физическая география для подготовительных отделений вузов., 1991. Москва: Высшая 

школа.- 286 с. 

Физическая география .Справочные материалы.,1995 Мockвa, Просвещение. – 288 стр




Kursa nosaukums: CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAS PAMATI 


Kursu vada: M.ģeogr., asist. Ivars Matisovs 




Kursa struktūra: 48 st. - st. 16 st. - st. - st. 




Zināšanas sociālajā un saimniecības ģeogrāfijā vidusskolas kursa apjomā 



iegūšanai: 

Nokārtoti praktiskie darbi 16 stundu apjomā, ieskatīti kontroldarbi 






Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par cilvēka ģeogrāfijas saturu, galvenajiem virzieniem, 

pētījumu koncepcijām un metodēm. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar cilvēka ģeogrāfijas būtību un lomu; 2) sniegt ieskatu cilvēka 

ģeogrāfijas veidošanās un attīstības norisēs; 3)iepazīstināt studentus ar iedzīvotāju, 

apdzīvojuma, sociālās, vēsturiskās, kultūras, politiskās, ekonomiskās ģeogrāfijas virzieniem, 

galvenajām likumsakarībām, pētījumu metodēm; 

4) praktiski apgūt atsevišķas cilvēka ģeogrāfijas pētījumu metodes. 

Kursa saturs: 1. Cilvēka ģeogrāfijas priekšmets, loma un vieta sabiedriskajās zinātnēs un ģeogrāfijā. Ieskats 

mūsdienīgās cilvēka ģeogrāfijas attīstībā. 

2. Nozīmīgākās nostādnes un aktuālie attīstības virzieni cilvēka ģeogrāfijā, šo apakšvirzienu loma 

un metodes ģeogrāfijas apmācībā. 

3. Iedzīvotāju ģeogrāfija: demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju izvietojuma likumsakarības. 

4. Apdzīvojuma ģeogrāfija; apdzīvojums un tā veidi, urbanizācija, pilsētas, pilsētu tipi, pilsētu 

funkcijas un struktūras, lauku apdzīvojums. 

5. Sociālā ģeogrāfija: cilvēks sociālajās attiecībās, sociālā telpa, sociāli- ģeogrāfiskie procesi, 

vietu un reģionu ģeogrāfija, administratīvi teritoriālā organizācija un cilvēka izturēšanās. 

6.Vēsturiskā un kultūras ģeogrāfija: apdzīvojuma un zemes apsaimniekošanas vēsture, 

kultūrreģioni un vietas, valodas, etnosi, reliģijas, pasaules kultūrvēsturiskie reģioni. 

7. Politiskā ģeogrāfija: telpas politiskā organizācija, pārvaldes teritorijas, valstis. To veidošanās 

un attiecības. 

8. Uzvedības ģeogrāfija: cilvēka ikdienas ģeogrāfija, individuālā un sociālā teritorialitāte, 

migrācijas, innovāciju izplatīšanās. 

9. Ekonomiskā ģeogrāfija: ekonomiskās attiecības un telpas organizācija, novietojuma teorijas un 

likumsakarības, sociālie un kultūras nosacījumi reģionālajā ekonomikā u.c. 

10. Pieejas cilvēka ģeogrāfiskos pētījumos, metodes. 

Literatūra: 1. Cater J., Jones T. 1989. Social geography. London: Edward Arnold, pp. 1- 260. 

2. Fellman J., Getis A., Getis J. 1992. Human Geography. Landscapes of human activities. 3rd. 

ed., USA: Wn. C.Brown Publishers. 

3. Getis A., Getis J., Fellman J. 1994. Introduction to Geography. 4 th ed. USA:Wn. C. Brown 

Publishers. 

4. Holt - Jensen A.1988.Geography: history and concepts.London:Paul Chapman,pp. 1-186. 

5. Rubenstein J. M. 1994. The Cultural Landscape. An Introduction to Human Geography. 4th 

ed. New York :Macmillan Publishing Company. 

6. Shelley F. 1994. Human and Cultural Geography. A Global Perspective. USA:Wm. C.Brown 

Communications. 

7. The Dictionary of Human Geography. 1994. 3 rd. ed. Cambridge: Blackwell. 

8. Wheeler J. H., Kostbade T. 1993. Essentials of World Regional Geography. Sounders 

College Publishing. 

9. Wough D. 1990.Geography. An Integrated Approach. UK,Thomas Nelson & Sons Ltd. 

10. Дмитревский Ю. Д. 1990. Очерки социально - экономической географиию. Развитие и 

проблемы., АН., М., 162 с. 

11. Хорев Б. С. 1981. Территориальная организация обшества.Мjcrdf.,- 320 с. 

12. Bunkše E.V. Sirēnu blasis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. R. Norden. 1998.



Matemātikas katedra 

Kursa nosaukums: MATEMĀTISKĀS UN STATISTISKĀS METODES VIDES ZINĀTNĒ 

Kursu vada: Dr. Math., doc. Anita Sondore 

e-pasts: asond@dau.lv 




Kursa struktūra: 32 st. - st. 16 st. - st. - st. 


Priekšnosacījumi Stabilas zināšanas matemātikā vidusskolas kursa apjomā; 

kursa apgūšanai: pamatzināšanas darba ar programmatūru Microsoft Excel. 



iegūšanai: 

vielas izpratne, ieskaitīti praktiskie darbi, nokārtots kontroldarbs 



1 kontroldarbs 



ieskaites darbs datorklasē 

Kursa mērķis: Nodrošināt studentiem patstāvīgo studiju darbu par vides zinātnē plaši izmantotām matemātikas 

pamatsakarībām, pamatjēdzieniem un datu statistiskās apstrādes metodēm. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar varbūtību teorijas pamatjēdzieniem, uz kuriem balstās empīrisko datu 

matemātiskā apstrāde; 2) sniegt pamatzināšanas par ģeotelpiskās informācijas statistiskās izpētes 

metodēm; 3) sniegt pamatzināšanas par hipotēžu pārbaudes matemātiskajiem un statistiskajiem 

kritērijiem; 4) apgūt iemaņas datoru izmantošanai datu apstrādei, ticamības pakāpes noteikšanai 

un statistisko uzdevumu risināšanai. 

Kursa saturs: 1. tēma. Varbūtību teorijas elementi. 

2. tēma. Statistiskās informācijas vākšanas organizēšanas pamatjautājumi. 

3. tēma. Variāciju rinda un tās sastādīšana. 

4. tēma. Ģeotelpiskās informācijas parametru statistiskie novērtējumi. 

5. tēma. Statistiskās atkarības (sakarības) veidi un to atklāšana. 

6. tēma. Statistisko sakarību mērīšana. 

7. tēma. Hipotēžu pārbaude. 

Literatūra: 1. Abrams I. Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde. – R.: Zvaigzne, 1983. 

2. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. 1. daļa. - 

Rīga: Datorzinību centrs, 1999. 

3. Krastiņš O. Statistika un ekonometrija. – Rīga, 1998. 

4. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika.1.daļa. - 

Rīga: Zvaigzne, 1988. 

5. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 2.daļa. - 

Rīga: Zvaigzne, 1988. 

6. Liepa I. Biometrija. – Rīga: Zvaigzne, 1974. 

7. Ļ. Raizs. Matemātiskās metodes sociālajās zinātnēs. – Rīga: RaKa, 2000. 

8. M. Rasčevska, S. Kristapsone. Statistika psiholoģijas pētījumos. – Rīga: Izglītības soļi, 2000. 

9. Vasermanis E., Šķiltere D. Statistika I. – Rīga: LU, 1996. 

10. Vasermanis E., Šķiltere D. Uzdevumu krājums statistikā. 1. daļa. – Rīga: LU, 1996. 

11. Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga: Kamene, 2000. 

12. Герасимович А.И. Математическая статистика. – Мн.:Вышэйшая школа, 1983. 

13. Гмурман В.Е. Теория вероятностей и математическая статистика. – М.: Высшая школа, 

1972. 

14. Гринглаз Л., Копытов Е. Математическая статистика с примерами решения задач на 

компьютере. – Рига, 1996. 

15. Лакин Г.Ф. Биометрия. – М.: Высшая школа, 1990. 

16. Солодовников А.С. Теория вероятностей. – М.: Просвещение, 1978. 

17. Феллер В. Введение в теорию вероятностей и ее приложения. Том 1. – М.: Мир, 1967.




Kursa nosaukums: KARTOGRĀFIJA 








Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūts studiju kurss “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, zināšanas matemātikā un fizikā 

kursa apgūšanai: vidusskolas kursa apjomā 


Prasības kredīta Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, kā arī sekmīgi nokārtoti kolokviji un praktiskie 

iegūšanai: uzdevumi mācību ekskursijā 



4 kontroldarbi un 4 kolokviji 




Kursa mērķis: dod studentiem pamatzināšanas par kartogrāfiju ka lietišķo zinātni un tehniskās ģeogrāfijas 

nozari; nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par kartogrāfiskajiem attēliem un to 

praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī kartogrāfisko zināšanu sistēmas izveide 

Kursa uzdevumi: 1) sniegt pamatzināšanas kartogrāfijā; 2) iepazīstināt ar kartogrāfijas priekšmetu, karšu 

projekcijām un mērogiem, koordinātu sistēmām un to pirmsākumiem; 

3) iepazīstināt ar galvenajām metodēm ģeotelpisko datu fiksēšanai un attēlošanai; 4) apgūt 

kartogrāfiskā materiāla praktiskās izmantošanas iespējas (kartogrāfiskā un ģeotelpiskā analīze), 

risinot vides zinātnes jautājumus. 

Kursa saturs: 1. tēma. Ievads kartogrāfijā. Kartogrāfijas vieta ģeogrāfijas cikla zinātņu sistēmā, tās saistība ar 

citām zinātnēm. Kartogrāfija kā zinātņu nozaru sistēma. Kartogrāfijas priekšmets un saturs. 

Topogrāfija un tās saturs. 

2. tēma. Kartogrāfiskā komunikācija. Kartes un vispasaules tīmeklis (World Wide Web). Virtuālās 

kartes – multimediju kartes un atlanti. Kartogrāfiskie INTERNET resursi. 

3. tēma. Tēma. Vispārīgie jēdzieni un ziņas par karti. Ģeogrāfiskā karte un tās īpašības. Karte kā 

Zemes virsas apgabala modelis, kā izziņas un komunikācijas līdzeklis. Jēdziens par 

kartogrāfisko un ģeotelpisko pētījumu metodi. Karšu veidi. 

4. tēma. Topogrāfiskās kartes un to izmantošana. Topogrāfisko karšu ģeodēziskā pamatne. 

Topogrāfisko karšu kartogrāfiskās projekcijas. Objektu ģeogrāfisko un taisnleņķa koordinātu 

noteikšana, izmantojot topogrāfiskās kartes. 

5. tēma. Apvidus plāna uzņemšana. Ģeodēziskie atbalsta punkti, to veidi. Ģeodēziskais atbalsta 

tīkls, tā veidi. 

6. tēma. Karšu leģendas un nosacīto apzīmējumu sistēma. 

7. tēma. Aerofototopogrāfiskā apvidus plāna uzņemšana. Aerofotouzņēmumi, to īpašības un 

dešifrēšana. Satelītuzņēmumi, spektrazonālā uzņemšana, uzņemšanas datu dešifrēšana. 

8. tēma. Sīka mēroga kartes un to izmantošana. Ģeogrāfiskie atlanti. 

9. tēma. Karšu projektēšana, sastādīšana, rediģēšana un izdošana. Ģeotelpiskie dati, to veidi. 

Datorkartogrāfija. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 

10. Ģeogrāfiskās informācijas iegūšana kartogrāfijas vajadzībām. Kartogrāfiskās informācijas 

avoti, to ticamība. 

11. Kartogrāfijas vēsture un attīstības perspektīvas.

Literatūra: Burrough P.A., McDonnell R.A., 2000. Principles of Geographical Information Systems. Oxford, 

Oxford Univ.Press. – 334 pp. 

Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice 

Hall, 205 pp. 

Keates J.S. 1998. Cartographic design and production, Longman Scientific& Technical, UK, 261 

pp. 

Robinson A.H. Morrison J.L. Muehrcke P.C., Kimerling A.J., Guptill S.C, 1995 Elements of 

Cartography, John Wiley& Sons, Inc. New York, 674 pp. 

Картография с основами топографии. В 2-х ч. Под ред. А.В.Гедымина. -М.,Просвещение, 

1973. 

Štrauhmanis J. Kartogrāfija. -R.: Zvaigzne, 1993. 

Štrauhmanis J. Kartogrāfijas pamatjautājumi. -R.: LU izdevniecība, 1991. 

Zelmanis A., Zvaigzne V., Vanags V. et al, 2001. Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes. –Rīga: 

LR VZD. 


http://www.topokartes.lv 

http://www.kartes.lv 

http://www.cartography.com/products.examples.html




Kursa nosaukums: BIOĢEOGRĀFIJA 


Kursu vada: Maģ.biol., asist . Jana Paidere 

e-pasts: jana@dau.lv 








Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Vispārīgā bioloģija” 

Prasības kredīta Noklausīts lekciju kurss (32 st.), sekmīga piedalīšanās semināros (16 st.) 

iegūšanai: 






Kursa mērķis: iepazīstināt ar dzīvās pasaules daudzveidību, ar augu un dzīvnieku sugu, ka arī to veidoto 

sabiedrību izvietojuma likumsakarībām uz Zemes. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar dzīvo organismu daudzveidību, vides faktoru un augu un dzīvnieku sugu 

savstarpējām attiecībām; 

2) analizēt floras un faunas reģionālās atšķirības, aplūkot bioģeogrāfiskās rajonēšanas principus; 

3) iepazīties ar biomu un okeānu reģionu struktūru un ģeogrāfiju; 

4) analizēt Latvijas biotas dažādību un taksonu izvietojuma īpatnības. 

Kursa saturs: 1. Bioģeogrāfija ka ģeogrāfijas un bioloģijas robežzinātne, tās pētījumu metodes un objekti. 

2. Dzīvo organismu daudzveidība, sugu telpisko izvietojumu determinējošie faktori. Biosfēras 

zonalitātes ģeogrāfiskās likumsakarības. Bioloģiskās daudzveidības parametri un to noteikšana. 

3. Sugu horoloģija. Areāls un tā noteikšanas metodes, areālu struktūra, areālu ģeogrāfiskā 

un ģenētiskā klasifikācija. Areālu paplašināšanās, augu un dzīvnieku izplatīšanās veidi. 

4. Augu un dzīvnieku sugu areāli un kontinentu dreifs, dzīvības formu migrācija un senie 

sauszemes tilti. 

5. Floras rajonēšanas vienību (horionu) izdalīšanas principi. Floras valstis: Holarktika, 

Paleotropi, Neotropi, Austrālija, Kapzeme un Holantarktika. 

6. Faunas rajonēšanas principi. Faunas apgabali: Palearktika, Nearktika, Madagaskāra, Etiopija, 

Indomalaja, Neotropi, Austrālija, Jaunzēlande, Polinēzija. 

9. Biomi un to tipi (tropu lietus meži, nemorālie meži, boreālie meži, Vidusjūras 

krūmāji, tundra, stepes, savannas, tuksneši). 

10. Okeānu bioģeogrāfiskie reģioni. 

11. Salu biota, tās daudzveidība salās un to limitējošie faktori (izolētība, salas lielums, salas 

augstums, krastu izrobotība), salu kolonizācija un sugu izmiršana. 

Literatūra: 1. Ābele G. 1977. Zemeslodes floristiskais iedalījums. Latvijas Universitāte, Rīga, 16 lpp. 

2. Āva R. 1976. Bioģeogrāfija. Latvijas Universitāte, Rīga, 48 lpp. 

3. Brown L.M. 1998. Biogeography. 2 ed. Sunderland (Masschusetts), Sinauer Assoc. 691 p. 

4. DeLaubenfels A. 1993. Biogeography. Course Name Geo 555. Syracuse University,131 p. 

5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne, Rīga, 

310 lpp. 

6. Sloka N. 1979. Zooģeogrāfija. –Rīga: Zvaigzne, -247 lpp.




Kursa nosaukums: IEVADS ZEMES TĀLIZPĒTĒ 








Priekšnosacījumi zināšanas fizikā skolas kursa apjomā, sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija”, 

kursa apgūšanai: “Kartogrāfija” 



iegūšanai: 

Ieskaitīti praktiskie darbi un semināri (16 st.), nokārtoti kontroldarbi un kolokviji 






rakstisks ieskaites darbs 

Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par Zemes tālizpēti kā tehniskās ģeogrāfijas (ģeomātikas) nozari, šīs 

lietišķās zinātnes koncepciju, datu ieguves un interpretācijas metodēm un tās nozīmi zinātnēs par 

zemi un vides zinātnē 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar Zemes tālizpētes metožu fizikālajiem principiem, 

2) sniegt priekšstatu par tālizpētes datu ieguves iespējām, metodēm un tehnisko nodrošinājumu; 3) 

apgūt zināšanas par tālizpētes gaitā iegūto datu dešifrēšanu, vizualizācija, attēlu īpašībām un to 

izmantošanas iespējām ģeomātikā, ģeozinātnēs un vides zinātnē; 4) apgūt praktiskas iemaņas 

tālizpētes datu un attēlu izmantošanai zinātniskajos un lietišķajos pētījumos. 

Kursa saturs: 1. Jēdziens “Zemes tālizpēte”. Zemes tālizpētes fizikālā būtība, metodes un paņēmieni. 

2. Elektromagnētiskais starojums, tā veidi, avoti un izmantošanas iespējas Zemes tālizpētē. 

Elektromagnētiskā starojuma un Zemes virsmas mijiedarbība. Elektromagnētiskā starojuma 

fiksēšanas metodes. 

3. “Ideāla tālizpētes sistēma”, tās komponenti un darbības principi. Reālās tālizpētes sistēmas, to 

iespējas, trūkumi un iegūto datu pielietošanas sfēras. Jēdziens par tehnisko un grafisko 

izšķirtspēju. 

4. Aerofotografēšana. Fotogrāfiskā procesa būtība. Fotoattēla ģeometriskās un informatīvās 

īpašības, tā transformēšanas un pārveidošanas veidi un metodes. Aerofotografēšanas iekārtas 

un materiāli. 

5. Satelītuzņemšana un skanēšana. Spektrozonālā, multispektrālā, termālā un hiperspektrālā 

uzņemšana, citas ārpusatmosfēras metodes Zemes novērošanai. Satelītuzņemšanas iekārtas un 

materiāli. 

6. Tālizpētes gaitā iegūto attēlu vizuālā interpretācija un dešifrēšana, tās veidi un paņēmieni. 

Manuālā un instrumentālā dešifrēšana. Tālizpētes attēlu digitālās apstrādes iespējas. 

Automatizētās dešifrēšanas programmatūra, iespējas un paņēmieni. Dešifrēšanas kvalitāti 

noteicošie faktori. 

7. Tālizpētes gaitā iegūto datu izmantošanas iespējas un sfēras: kartogrāfija, ĢIS, vides zinātne, 

ietekmes uz vidi novērtējums, hidroloģija, ģeoloģija, ģeomorfoloģija, meteoroloģija, 

mežsaimniecība u.c. 

8. Tālizpētes datu un attēlu zinātniskas un lietišķas izmantošanas praktisko iemaņu apguve. 

Literatūra: Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New 

York, John Wiley & Sons, - 724 pp. 

Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and 

Air Photographs Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp. 

Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с. 

Визуальные методы дешифриования. 1990. Москва, Недра. 

Сладкопевцев С.А. 1982. Изучение и картографирование рельефа с помощью 

азрокосмической информации. Москва, Недра.


http://ceos.cnes.fr:8100/cdrom-98/ceos1/science/science.htm 

http://www.isprs.org 

http://www.ersc.wisc.edu/home/home.htm 

http://geog.hkbu.edu.hk/online.html 

http://www.hq.nasa.gov/office/mtpe 


http://www.spaceimage.com 

http://terraserver.microsoft.com 

http://www.calmit.unl.edu/calmit/gisrs.html 

http://www.tbs-satellite.com/tse/online 

http://visibleearth.nasa.gov 

http://eol.jsc.nasa.gov/sseop/clickmap/map061.htm

Kursa nosaukums: HIDROLOĢIJA 





Kursu vada: Maģ.vid.zin., asist. Dāvis Gruberts 






Priekšnosacījumi Sekmīgi apgūti kursi “Augsnes zinātne”, “Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem”, “Fiziskās 

kursa apgūšanai: ģeogrāfijas pamati” 


Prasības kredīta ieskaitīti praktiskie darbi (8 st.) un sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), nokārtoti 

iegūšanai: kontroldarbi 







Kursa mērķis: izveidot skaidru priekšstatu par visu ūdens aprites cikla stadiju ciešu savstarpējo saistību un 

mijiedarbību 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar hidroloģijas pētījumu virzieniem un metodēm; 2) sniegt priekšstatu par nokrišņu, 

iztvaikošanas un intercepcijas procesiem un tos ietekmējošiem faktoriem; 3) paplašināt zināšanas 

par ūdens aprites posmu augsnē; 4) sniegt priekšstatu par pazemes un virszemes noteces 

veidošanos; 5) parādīt dažādu faktoru ietekmi uz ūdens sastāvu un kvalitāti, 6) radīt iemaņas 

hidroloģisko mērījumu veikšanā un datu analīzē. 

Kursa saturs: 1. tēma. Ievads. Ūdens krājumi uz Zemes. Hidroloģija, tās attīstība. Ūdens aprite dabā. 

Hidroloģiskie procesi. 

2. tēma. Nokrišņi. Nokrišņu veidošanās mehānismi. Nokrišņu ģeogrāfiskā sadalījuma 

likumsakarības. Nokrišņu mērīšana. Nokrišņu daudzuma sezonālās izmaiņas. Nokrišņu datu 

analīze. Sniega hidroloģiskā nozīme. Cilvēka ietekme uz nokrišņu daudzumu. 

3. tēma. Intercepcija. Veģetācijas loma nokrišņu pārtveršanā. Intercepcijas mērīšana un 

modelēšana. Faktori, kas ietekmē intercepciju. 

4. tēma. Iztvaikošana. Iztvaikošanas process. Iztvaikošana no ūdens, augsnes, veģetācijas virsmas. 

Iztvaikošanas modelēšana. 

5. tēma. Ūdens augsnē. Augsnes hidrofizikālās īpašības. Ūdens uzkrāšanās un pārvietošanās 

augsnē. Augsnes ūdens bilance. 

6. tēma. Pazemes ūdeņi. Iežu hidrofizikālās īpašības. Pazemes ūdeņu uzkrāšanās un pārvietošanās. 

7. tēma. Notece. Noteces veidošanās. Noteces komponenti. Noteces daudzuma diennakts, 

sezonālās un ilgtermiņa izmaiņas. Noteces ekstrēmi. Cilvēka darbības ietekme uz noteci. Noteces 

modelēšana. 

8. tēma. Ūdens sastāvs un kvalitāte. Ūdens īpašības. Procesi, kas ietekmē ūdens ķīmisko sastāvu. 

Atmosfēras nokrišņu sastāvs. Iztvaikošanas nozīme. Augsnes un pazemes ūdens sastāva 

veidošanās. Ūdens sastāva izmaiņas upēs un ezeros. 

Literatūra: 1. Pastors A., 1995. Hidroloģiskā rajonēšana. Enciklopēdija “Latvijas Daba”, 2. sēj. Rīga, 

Latvijas enciklopēdija. 148.-151. lpp. 

2. Sarma B. 1990. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. Rīga: Zvaigzne, 189 lpp. 

3. Šķiņķis C., 1992. Hidromeliorācijas ietekme uz dabu. Rīga: Zinātne, 299 lpp. 

4. Zīverts A. 1995. Ievads hidroloģijā. Mācību līdzeklis. Jelgava: LLU, 97 lpp. 

5. Ward R. C., Robinson M., 1990. Principles of Hydrology. McGraw-Hil Publishing 

Company, 365 pp. 

6. Авакян А. Б., Салтанкин В. П., Шарапов В. А., 1987. Водохранилища. Москва: Мысль, 

стр. 62-64. 

7. Государственный водный кадастр, 1987. Многолетние данные о режиме и ресурсах 

поверхносных вод суши. Том Х. Латвийская ССР. Ленинград, Гидрометеоиздат, стр. 

23-244. 

8. Äàâûäîâ Ë.Ä., Äìèòðèåâà À.À., Êîíêèíà Í.Ã., 1973. Îáùàÿ ãèäðîëîãèÿ. -Ë., Ãèäðîìåòåîèçäàò. - 

312 ñ. 

9. Методы изучения гидрологического режима водных объектов. (ред. О. Н. Потапова. 

Ленинград: Гидрометеоиздат. 391 стр.


http://www.lmnoeng.com 




http://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.html 

http://marine.usgs.gov




Kursa nosaukums: DABAS AIZSARDZĪBA 










Sekmīgi apgūti vispārīgās ekoloģijas, fiziskās ģeogrāfijas pamatu un ievada vides zinātnē kursi 



iegūšanai: 

Ieskaitīti kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināros 





mutisks eksāmens 

Kursa mērķis: Radīt zinātniski pamatotu izpratni par mūsdienu dabas aizsardzības problēmām un to risināšanas 

iespējām. 

Kursa uzdevumi: 1) Apskatīt vides un tās komponentu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas stratēģijas. 

2) Apgūt zināšanas par ūdens, gaisa un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu. 

3) Sniegt priekšstatu par vides likumdošanas principiem Latvijā un citās valstīs, kā arī par 

starptautiskās sadarbības formām dabas aizsardzības jomā un to efektivitāti. 

Kursa saturs: Dabas aizsardzības mūsdienu problēmas. 

Dabas resursi, to klasifikācija, izmantošanas īpatnības un aizsardzība. 

Atmosfēras piesārņojums un aizsardzība. 

Hidrosfēras piesārņojums un aizsardzība. 

Litosfēras piesārņojums un aizsardzība. 

Biosfēras piesārņojums, degradācija un aizsardzība. Bioloģisko resursu ekspluatācijas modeļi. 

Bioloģiskās daudzveidības novērtēšanas kritēriji. 

Salu ekoloģijas principu izmantošana dabas aizsardzībā. 

Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un ekoloģiskais pēdas nospiedums. 

Aizsargājamo dabas objektu un teritoriju veidi. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju projektēšanas 

un pārvaldes principi. 

Ekoloģisko tiesību pamatprincipi. Latvijas dabas vides kvalitātes saglabāšanas un tiesiskas 

aizsardzības uzdevumi mūsdienās. 

Starptautiskās organizācijas un sadarbības formas dabas aizsardzības jomā. 

Vides aizsardzības programma un ekoloģiskās likumdošanas prognozēšana.

Literatūra: Dabas aizsardzība / J.Danilāna redakcijā. - R.: Zinātne, 1983. 

Dabas aizsardzības normatīvo aktu apkopojums./ VARAM, R.: Ievanda, 1998. - 40 lpp. 

Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. / Ekoloģija un dabas aizsardzība.// R.: Zvaigzne, 1991. - 301 lpp. 

Mihaneks G., Blumberga U. / Vides aizsardzības likumdošanas sistēma Latvijā.// VARAM, R.: 

1998.- 137 lpp. 

Red Data Book of the Baltic Region. Editors Torleif Ingelog, Roger Andersson, Martin 

Tjernberg. Uppsala, Riga , 1993., p.97. 

Steigens A. / Nākotne sākas šodien. // R.: Nordik, 1999. – 222 lpp. 

Strautmanis J. / Daba. Morāle. Likums. // R.: Avots, 1983 

Strautmanis J. / Ekoloģisko tiesību pamati. Dabasvides tiesiskā aizsardzība.// R.: Zvaigzne ABC, 

1999, - 222 lpp. 

Vakerneidžels M., Rīss V. / Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. // R.: Norden AB, 2000. – 193 

lpp. 

Биология охраны природы. / Под ред. Сулея М. и Уилкокса Б., М.: Мир, 1983. - 430с. 

Миланова А., Рябчиков А. / Использование природных ресурсов и охрана проды.// М.: 

Высшая школа, 1986. 










RAMAS® EcoLab: Applied Ecology Laboratory ver. 2.0




Kursa nosaukums: AINAVU ZINĀTNE 

Kursu vada: M.vid.zin., asist. Ivars Matisovs 










Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Cilvēka ģeogrāfijas pamati” 


iegūšanai: 

Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji 

Pārbaudījumi 2 kontroldarbi, 2 kolokviji 





Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu un radīt apstākļus studentu zinātniski profesionālajai 

izaugsmei ainavu zinātnes satura teorētiskajos un praktiskajos jautājumos, kā arī laboratorijas darbu 

laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas. 

Kursa uzdevumi: 1) paplašināt un padziļināt teorētiskās zināšanas par ainavu zinātni un ainavu ekoloģiju; 

2) radīt izpratni par ģeogrāfisko ainavu aizsardzības un veidošanas nepieciešamību; 

3) apgūt sākotnējās praktiskās iemaņas ainavu plānošanā, dizainā, ainavu kopšanā un 

atveseļošanā. 

4) iepazīt Latvijas un pārējās pasaules ainavu daudzveidību; 

5) praktiski apgūt ainavu un ainavvienību analīzes un pētījumu metodes. 

Kursa saturs: 1. Ainavas jēdziena saturs, izpratne un definīcijas. Ainavas ģeogrāfiskie, ekonomiskie, vizuāli 

estētiskie un kultūrvēsturiskie aspekti. 

2. Ainavu zinātnes un ģeogrāfisko ainavu mācības vēsturiskā attīstība. Ainavu zinātnes veidotāji, 

pamatidejas un darba jomas. 

3. Ģeogrāfiskā ainava un ģeogrāfiskais ainavapvalks. Dabas teritoriālais komplekss, ģeosistēma un 

ainava. 

4. Cilvēka uztvere un ainava. Ainavas iekšējais veidols. Ainavas uztveres veidi. Ainava kā realitāte 

un kā priekšstats. 

5. Ainavu klasifikācijas pieejas- teritoriālā un tipoloģiskā. Lokālā līmeņa ģeogrāfiskās ainavas. 

Ģeogrāfisko ainavu taksonomija. 

6. Ainavu funkcionālie tipi un to veidošanās likumsakarības. Funkcionālās ainavu telpas kā 

iepriekšējo attīstības procesu rezultāts un turpmākās attīstības ietekmētājas. 

7. Ainavu zinātne un ekoloģija. Atsevišķu zinātnieku un ainavzinātņu skolu devums 

ainavekoloģijas attīstībā. 

8. Ainavas struktūra un funkcionēšana. Ainavu dinamika un stabilitāte. 

9. Latvijas reljefa lielformas un lielainavas. Reģionālās īpatnības ainavu uzbūvē un attīstībā. 

Latvijas ainavu attīstības vēsture. 

10. Ainavu plānošana un aizsardzība. Eiropas valstu politika ainavu plānošanā un aizsardzībā. 

Eiropas telpiskās attīstības perspektīva un institūciju politika. Eiropas Ainavu konvencija. 

11. Ainavu inventarizācija un klasificēšana. Ainavu inventarizācijas un plānošanas dalībnieki. 

Ainavu aprakstīšana un tās faktori. Ainavu kartēšana. Ainavu ekoloģiskais un vizuālais 

novērtējums. 

12. Apdzīvotās vietas situācija ainavā. Situatīvā struktūra. Apmetnes savietojums ainavā un 

ģeokompleksā situācija. Funkcionālais oreols un apzeme. 

Literatūra: 1. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādei.- Rīga: VARAM, Jumava, 

2000.- 91 lpp. 

2. Bells S., Nikodemus O. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam.- R.: Valsts Meža 

dienests, 2000.- 75 lpp.

3. Bunkše E.V. Sirēnu balsis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. – R.: Norden AB, 2000.- 205 lpp. 

4. Dienvidsēlijas ainavas. Ainavu inventarizācija, apsaimniekošana un aizsardzība.- R.: VARAM, 

1996.- 130 lpp. 

5. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. sēj. -R.: Latvijas Enciklopēdija, 1994. 82. - 88.lpp. 

6. Fellmann J., Getis A., Getis J. Human Geography (Landscapes of Human Activities). - 

Wm.C.Brown Publishers, 1990, 482 p. 

7. Forman R.T.T., Gordon M. Landscape Ecology// 1986. 

8. Landscape Ecology In Theory And Practice. Pattern and Process. Authors: Monica G.Turner, 

Robert H. Gardner, Robert V. O’Neill. – New York: Springer-Verlag, 2001.- 404 pp. 

9. Learning Landscape Ecology. A Practical Guide To Concepts And Techniques. Authors : Sarah 

E. Gergel, Monica G. Turner.- New York: Springer-Verlag, 2002.- 316 pp. 

10. Latvijas PSR ģeogrāfija. 2. papild. izd. -R., Zinātne, 1975. - 671 lpp. 

11. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. Ekoloģija un dabas aizsardzība. -R.: Zvaigzne, 1991.- 68. – 

90.lpp. 

12. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. -R.: Avots, 1992. - 176 lpp. 

13. Nikodemus O. Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās.- R.: 

VARAM, 2001.- 18 lpp. 

14. Priedītis N. Latvijas mežs- daba un daudzveidība.-R.: WWF, 1999.- 209 lpp. 

15. Račinska I. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem.- 

Rīga: Ulma, 2002.- 96 lpp. 

16. Ramans K. Latvijas daba un ainavas. -R.: Liesma, 1967. 

17. Seamus W.Filor. The Process of Landscape Design. -NY.: McGraw-Hill, Inc., 192. - 160 p. 

18. Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. -R.: 1992. 

19. Šteins V. Lietišķā apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfija.- Rīga: LVU, 1986.- 76 lpp. 

20. Ziemeļeiropas daba. Dabas daudzveidība mainīgajā vidē. Redaktori : E.-L.Hallanaro, M. 

Pylvanainen, V. Spuņģis. – Kopenhāgena: Ziemeļu Ministru padome, 2001. – 350 lpp. 

21. Исаченко А.Г., Шляпников А.А. Ландшафты (из серии “Природа мира”). -М.: Мысль, 

1989. -506 с. 

22. Меллума А. Особо охраняемые природные обьекты на староосвонных территориях (на 

примере Латвийской ССР). -Р.: Зинатне, 1988. -224 с. 

23. Чупахин В.М. Основы ланлшафтоведения. -М.: Агропромиздат, 1987. -168 с.



Bioloģijaskatedra 

Kursa nosaukums: HIDROEKOLOĢIJA 










Sekmīgi apgūts vispārīgās ekoloģijas kurss 


Prasības kredīta sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), ieskaitīti laboratorijas darbi (8 st.) un 3 

iegūšanai: kontroldarbi 






Kursa mērķis: Radīt izpratni par ūdens vidi un organismiem, kas to apdzīvo. 

Kursa uzdevumi: Dot priekšstatu par ūdenstilpēs un ūdenstecēs noritošajiem ekoloģiskajiem procesiem. Radīt 

priekšstatu par ūdenstilpju bioloģisko produktivitāti. Dot priekšstatu par ūdens ekosistēmu 

dinamiku un ūdens resursu apsaimniekošanas principiem. 

Kursa saturs: Latvijas ūdens resursi. Latvijas iekšējo ūdeņu biotopi. 

Ūdens ekosistēmu struktūra. Ūdens ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība. 

Ūdens fizikāli – ķīmiskās īpašības, kas nosaka hidrobiontu eksistenci. 

Biogēno elementu aprite ūdens vidē. 

Gaismas loma ūdens ekosistēmās. 

Enerģijas plūsma ūdens ekosistēmās, primārā produkcija. 

Hidrobiontu savstarpējo attiecību raksturojums. 

Vīrusi, baktērijas un sēnes ūdens vidē. 

Fitoplanktona un zooplanktona raksturojums. 

Ūdens makrofītu, makrozoobentosa un ihtiofaunas raksturojums. 

Upe kā dzīves telpa. Saprobitāte un tās analīze. Upju tipoloģiskā klasifikācija. Ezers kā dzīves 

telpa. Ezeru fizikālā un ķīmiskā noslāņošanās. Ezeru tipoloģiskā klasifikācija. Ezeru 

zivsaimnieciskā klasifikācija un tās pielietošana. 

Mitraiņu fizioģeogrāfiskais un bioloģiskais raksturojums. 

Ūdeņu trofiskā klasifikācija. Eitrofikācijas pazīmes un kritēriji. 

Ūdeņu piesārņojums un biodegradācija. 

Lietišķā limnoloģija, ūdens resursu apsaimniekošana. 

Literatūra: Cimdiņš P. 2001. Limnoekoloģija. – Rīga: LU. – 159 lpp. 

Daija G. 1991. Ūdenstilpju ekoloģija. Rīga. 

Dodds K.W. 2002. Freshwater Ecology: Concepts and Environmental Applications. – Academic 

Press.– 569 p. 

Horne A.J., Goldman C.R. 1994. Limnology. International editions, McGrraw-Hill Inc., 1-890 

Kalff J. 2002. Limnology: Inland water ecosystems. - Prentice-Hall.– 592 p. 

Moss B. Ecology of fresh waters, 1980, Blackwell scientific publications, 1-365 


http://www.ezeri.lv 

http://www.limnology.lv 


Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99




Kursa nosaukums: VIDES PIESĀRŅOJUMA ANALĪZES METODES 

Kursu vada: M. chem., asist. Sergejs Osipovs 

Telefons: 5428401 

e-pasts: kotik@dau.lv 








stabilas zināšanas ķīmijā 

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3 . studiju gada studenti 


iegūšanai: 

ieskaitīti laboratorijas darbi, semināri un kontroldarbi 






Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par vides piesārņojuma līmeņiem un tā analīzes iespējām un 

metodēm. Attīstīt studentiem praktiskas iemaņas, veicot piesārņojošo vielu kvalitatīvās un 

kvantitatīvās analīzes. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar nozīmīgākajām analīzes metodēm un to īstenošanas principiem; 2) iepazīties ar 

gaisa, ūdens vidi piesārņojošo vielu analīzes metodēm; 3) iepazīties ar kvalitātes nodrošināšanas 

sistēmu sertificētā laboratorijā; 4) iepazīties ar vides paraugu ievākšanas metodēm; 5) apgūt 

analītisko rezultātu apstrādes un izvērtējuma metodes. 

Kursa saturs: 1.tēma. Vides piesārņojuma analīzes vēsture. Nozīmīgākās analīzes metodes: 

gravimetrija, tilpuma analīzes metodes, elektroķīmiskās analīzes metodes, 

spektrofotometriskās analīzes metodes, hromatogrāfija. Speciālās analīzes 

metodes. 

2.tēma. Nozīmīgākās vidi piesārņojošās vielas un to īpašības. Parauga ievākšanas 

vietas izvēle atkarībā no vides faktoriem. Parauga ievākšanas principi. 

Parauga reprezentatīvums. 

3.tēma. Kvalitātes nodrošinājuma un kontroles sistēma laboratorijās. References 

paraugi. Kvalitātes vadības sistēma. Laboratorijas akreditācija. 

4.tēma. Nozīmīgākās vidi piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. Gaisa 

piesārņojums: sēra, slāpekļa oksīdi, ozons, putekļi, organiskās vielas, metāli, 

mikroorganismi un to analīzes metodes 

5.tēma. Nozīmīgākās ūdeņus piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. Ūdens 

sastāva pamatingredienti, biogēnie elementi, metāli, hlororganiskās vielas, 

organiskās vielas, mikroorganismi. Ūdens kvalitātes bioloģiskās analīzes 

metodes. 

6.tēma. Augsnes (sadzīves atkritumu, aktīvo dūņu, nogulumu) nozīmīgākās 

piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. 

7.tēma. Analītisko rezultātu apstrādes un izvērtējuma metodes. 

Literatūra: 

1. Kļaviņš M. 1996. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. Rīga: LU. 

2. Manahan S. 1993. Fundamentals of environmental chemistry, Boca Raton: Lewis 

Publ. 

3. Alloway B.J., Ayres D. 1993. Chemical principles and environmental pollution, 

London: Blackie Academic. 

4. Handbook of environmental chemistry / Ed. O.Hutzinger/ vol 1 - 24 (1980 - 1994), 

Berlin: Springer Verlag. 

5. Springer N.Y. 1999. Principles of environmental analysis.




Kursa nosaukums: LAUKSAIMNIECĪBAS EKOLOĢIJA 

Kursu vada: Maģ.biol., asist . Jana Paidere 

e-pasts: jana@dau.lv 








Vispārīgā bioloģija, Augsnes zinātne, Vispārīgā ekoloģija 



iegūšanai: 

Sekmīga piedalīšanās semināros 





rakstisks ieskaites darbs 

Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu 

patstāvīgo studiju darbu par cilvēka un vides mijiedarbību lauksaimniecības ražošanas procesā, 

iepazīstināt ar līdzsvarotas jeb ilgtspējīgas lauksaimniecības principiem 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studējošos ar agroekoloģisko sistēmu tipoloģiju, šo sistēmu struktūru un 

funkcionēšanu; 2) sniegt zināšanas par līdzsvarotas lauksaimniecības ekoloģiskajiem 

pamatprincipiem; 3) dot ieskatu par lauksaimniecības alternatīvo sistēmu vēsturisko attīstību, tās 

mērķiem, pamatvirzieniem un nakotnes perspektīvām. 

Kursa saturs: 1. Agroekoloģijas jeb lauksaimniecības ekoloģijas pētījumu objekts, metodes, koncepcija. 

Dabas resursi un lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, resursu cikli. 

2. Lauksaimniecības ekosistēmas (agroekosistēmas), klasifikācija, struktūra, 

agroekosistēmu funkcionēšana. 

3. Agroekosistēmu materiāli–enerģētiskais pamats: augsnes–biotiskais komplekss. 

4. Augu barības vielu un enerģijas aprite agroekosistēmās. 

5. Lauksaimniecības ietekme uz vidi, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. 

6. Lauksaimniecības alternatīvās sistēmas, to vēsturiskā attīstība, ekoloģiskā nozīme. 

Alternatīvo lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešana – dabas vides, lauksaimniecības ražošanas 

kvalitātes rādītājs. 

7. Agroainavu optimizācija un noturīgu agroekosistēmu organizācija. 

8. Agroekoloģiskais monitorings 

Literatūra: 1. Агроекология. 2000. М:Колос 

2. Baltijas reģiona ilgtspēja att.: Stens Bergstroms, Bengts Bodins, Gorans Karlsons u.c. red. 

Pārtika un izejvielas : ilgstpējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Rīga, 

2001. 54 lpp. 

3. Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā. 2002. Rīga. Mc. Ābols 

4. Vidi aizsargājošā lauksaimniecība: l.k. /Juris Liepiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 

Laukkopības katedra. 

5. McNeely, Jeffrey A., 1944-Ecoagriculture : strategies to feed the world and save biodiversity 

/ Jeffrey A. McNeely and Sara J. Scherr; Future Harvest and IUCN (World Conservation 

Union). Washington [etc.]: Island Press, cop. 2003. XXVII, 323 p. 

6. Bioloģiskā lauksaimniecība Līdzsvarota lauku attīstība praksē. 1997. S. Albertiņas priekšv. 

[B.v.(Latvija] Lauku Jaunievedumu centrs. 62. lpp. 


http://www.futureharvest.org/earth/common_ground_bio.shtml 

http://sdnp.delhi.nic.in/resources/agriculture/subresources/ecoagriculture.html




Kursa nosaukums: VIDES ĢEOGRĀFIJAS PAMATI 

Kursu vada: Dr.h.ģeogr., prof. Aija Melluma 






Priekšnosacījumi zināšanas vispārējā fiziskā ģeogrāfijā un cilvēka ģeogrāfijā, vides zinātnes pamatos. Ģeogrāfisko 

kursa apgūšanai: likumsakarību izpratne. 



iegūšanai: 

Ieskaitīti praktiskie darbi 4 stundas, semināri 16 stundas. 



nav 




Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par vides jēdziena attīstību, vides pieejas veidošanos dažādās cilvēka 

dzīves darbības nozarēs, par vides ģeogrāfijas saturu, pamatprincipiem un nozīmi aktuālu tautas 

attīstības problēmu risināšanā. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar jēdziena “vide” satura attīstību, lietošanu dažādās zinātnes nozarēs; 2) sniegt 

priekšstatu par vides pieeju kā dabas un cilvēka ģeogrāfijas sintēzes veidu 3) iepazīstināt ar vides 

pieejas priekšrocībām dažādu ģeogrāfisko problēmu risināšanā 4) sniegt pārskatu par vides 

tipiem, to dinamiku un ģeogrāfiju 

Kursa saturs: tēma. Vides jēdziena izmantošana dažādās zinātnes nozarēs. 

tēma. Vide kā attiecību sistēma. 

tēma. Vide kā fiziskā realitāte un procesu kopums. 

tēma. Vides dinamika, tās virzošie spēki. Līdzsvars un pretrunas. 

tēma. Mēroga nozīme vides ģeogrāfijā. 

tēma. Vide kā sociālā telpa. 

tēma. Vides tipi, to izvietojums, dinamika telplaikā. 

Literatūra: 1. Strahler A., Strahler A. 1997. Physical Geography: Science and Systems of the Human 

Enviroment.-John Willey& Sons Inc. USA 640. 

2. Purdon P.W., Anderson S.H. 1983. Enviromental Science. Managind the Enviroment 

Bull&Howell, USA. 

3. Melluma A. 1990. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze. Rīga. 

4. Melluma A. Leinerte M. 1992. Ainava un cilvēks. Rīga. 

5. Zemes konferences Rīcības programma pārmaiņām. Agenda 21 un citas Riodežainero 

vienošanās vienkāršās valodas versijā. (tulkots no angļu val.).1993. 

6. Яницкий О.Н. 1988. Екологическая перспектива города. Москва. 

7. Окружающая среда. Споры о будущем. Москва.1983. 

8. Наше общее будущее. Доклад международной комиссии по окружающей среде по 

развитии (Tulkots no angļu val.). 1989.




Kursa nosaukums: ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ 


Kursu vada: Dr.paed., doc. Mihails Gorskis 

e-pasts: mgorskis@apollo.lv 







stabilas zināšanas ķīmijā pamatskolas un vidusskolas kursa apjomā 



iegūšanai: 

ieskaitīti laboratorijas darbi un 2 kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās 






Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot priekšstatu par to, kas ir ilgtspējīga attīstība, un kā 

tā varētu tikt realizēta Baltijas jūras reģionā. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju; 2) gūt priekšstatu par ilgtspējīgas attīstības 

principu fizikālajiem, ekonomiskajiem, psiholoģiskajiem, politiskajiem un ētiskajiem aspektiem; 

3) iepazīties ar Local AGENDA 21 Baltijas jūras reģionam saturu, nākotnes vīzijām un realizācijas 

iespējām. 

Kursa saturs: 1. tēma. Jēdziens “līdzsvarota attīstība”, tās vēsturiskie aspekti. 

2. tēma. Līdzsvarotas attīstības teorētiskie principi. 

3. tēma. Enerģētikas attīstības perspektīvas un vide. 

4. tēma. Tradicionālie un perspektīvie enerģijas avoti, enerģijas taupīšana. 

5. tēma. Cilvēks un materiālu plūsmas. Otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas 

principi. 

6. tēma. Līdzsvarota attīstība un lauksaimniecība. 

7. tēma. Ilgtspējīga rūpnieciskā ražošana. Bezatkritumu tehnoloģijas. Atkritumu 

minimizēšana. 

8. tēma. Līdzsvarota transporta sistēmas attīstība. 

9. tēma. Līdzsvarota attīstība, dzīves vide un reģionālā infrastruktūra. 

10. tēma. Līdzsvarotas attīstības saistība ar ekonomiku, ētiku, likumdošanu un 

politiku. 

Literatūra: 1. Abrahamsson K-V., Andersson M. et all, 1997. The Road towards Sustainability. A 

historical perspective. A Sustainable Baltic Region, Session 1. The Baltic University 

Programme, Uppsala University, -48 p. 

2. Salay J., Börjesson P. et al., 1997. Energy. From fossil fuels to sustainable energy resources. 

A Sustainable Baltic Region, Session 2. The Baltic University Programme, Uppsala University. 

-52 p. 

3. Karlsson S., Azar C. et al,. 1997. Man and Materials Flows. Towards sustainable materials 

management. A Sustainable Baltic Region, Session 3. The Baltic University Programme, 

Uppsala University. -52 p. 

4. Bergstrom S., Bodin B., et al.,. 1997. Food and Fibres. Sustainable agriculture, forest and 

fishery. A Sustainable Baltic Region, Session 4. The Baltic University Programme, Uppsala 

University. -52 p. 

5. Strahl J. et al., 1997. Sustainable Industrial Production. Waste minimization, cleaner 

technology and industrial ecology. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic 

University Programme, Uppsala University. -52 p. 

6. Demker G., Johansson O. et al., 1997. Towards Sustainable Mobility. Transporting people 

and goods in the Baltic Region. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic University 

Programme, Uppsala University. -48 p. 

7. Andersson M., Edberg R., et all, 1997. From Intention to Action. Implementing Sustainable 

Development. A Sustainable Baltic Region, Session 10. The Baltic University Programme, 

Uppsala University. -52 p.


http://www.helcom.fi 

http://www.ee/baltic21 

http://www.cbss.st 

http://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htm 

http://www.bef.lv 

http://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htm 

http://www.balticuniv.uu.se 

http://www.ccb.se

Nosaukums Augsnes zinātne 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Ģeogrāfija 

Zinātnes apakšnozares Augsnes zinātne 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dāvis Gruberts, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, lektors 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Bioloģijas pamati (A daļa), Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (A daļa), Organiskā ķīmija (A daļa), Fiziskās ģeogrāfijas 

pamati (B daļa) 

Kursa anotācija: 

Kurss paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studentiem. 

Augsnes veidošanās procesi un faktori. Augšņu īpašības. Augšņu pētīšana, izmantošana, piesārņojums un erozija. 

Latvijas un pasaules augšņu klasifikācijas sistēmas. 

Kursa plāns: 

32 st lekcijas, 16 st laboratorijas darbi. 

Lekciju tēmas: 

11. tēma. Augsnes veidošanās. 

12. tēma. Augsnes sastāvs un īpašības. Ūdens augsnē. 

13. tēma. Ķīmisko elementu uzkrāšanās un pārvietošanās augsnē. 

14. tēma. Augsnes mikroorganismi un biogēno elementu aprite. 

15. tēma. Augšņu pētīšana, klasifikācija un novērtēšana. 

16. tēma. Augsnes un zemkopība. 

17. tēma. Augšņu piesārņojums un erozija. 

18. tēma. Latvijas un Pasaules augšņu klasifikācijas sistēmas. 

Laboratorijas darbu tēmas: 

1. Augsnes šurfa rakšana un profila aprakstīšana. 

2. Augsnes parauga reakcijas un krāsas noteikšana. 

3. Augsnes granulometriskā sastāva analīze (sietu metode) 

4. Augsnes granulometriskā sastāva analīze (sedimentācijas metode) 

5. Pasaules augšņu kartes analīze. 

6. Latvijas augšņu kartes analīze. 

7. Augšņu katēnas zondēšana un augšņu poligona kartēšana. 

8. Kompleksā augsnes profila sastādīšana un analīze. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Eksāmens. 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Ashman M. R., Puri G., 2003. Essential Soil Science. A clear and concise introduction to soil science. Blackwell 

Publishing. 198 pp. 

2. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga: Zvaigzne. 301 lpp. 

3. Wild A., 2001. Soils and the Environment: An Introduction. Cambridge University Press. 287 pp. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC. 335 lpp. 

2. Foth H. D., 1970. A Study of Soil Science. Chestertown: LaMotte Company. 42 p. 

3. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. Daugavpils: Saule, 32 

lpp.

4. Kārkliņš A., 1995. Starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Jelgava. 

5. Kārkliņš A., Skujāns R., Gemste I., Mežals G., Nikodemus O., 1995. Latvijas augšņu klasifikācija. Latvijas 

lauksaimnieks, Nr.3-11. 

6. Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.-6. sēj. Rīga: Preses nams. 1994-1998. 

7. Munsell Soil Color Charts, 2000. New York: Munsell Color, 27 p. 


Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) b ir piederīgs šis kurss: 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” A daļa 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

Soil science 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The course is intended for students of bachelor study programme “Environmental Science”. 

Processes and factors of soil formation. Soil characteristics and properties. Soil studies, use, pollution and erosion. 

Latvian and international soil classifications. 

Piezīmes:

Nosaukums Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 





Zinātnes apakšnozare Dabas ģeogrāfija un ekonomiskā ģeogrāfija 


Santa Rutkovska, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, lektore 


Sekmīgi apgūti studiju kursi “Cilvēka ģeogrāfija” un “Pasaules reģionālā ģeogrāfija” 


Kurss ir paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studējošiem. 

Studiju kurss sniedz pamatzināšanas par Baltijas jūras reģiona ģeogrāfisko stāvokli, dabas un vides apstākļiem, 

demogrāfisko procesu attīstības tendencēm, saimniecības struktūru un tās transformāciju. 

Kursa apraksts - plāns: 

24 st lekcijas, 12 st praktiskie darbi, 12 st semināri 

1. Ievads Baltijas jūras reģiona ģeogrāfijā. Reģiona vēsturiskā attīstība. 

2. Baltoskandijas fizioģeogrāfiskais raksturojums 

3. Dabas resursu potenciāls reģionā un valstīs, to saimnieciskais izvērtējums un perspektīvas. 

4. Baltijas jūras reģiona dabas kompleksi. 

5. Baltijas jūras reģiona ekoloģiskās problēmas. 

6. Vides apsaimniekošana un saglabāšana. 

7. Apdzīvojuma formēšanās Baltijas jūras reģionā.. 

8. Reģiona administratīvi teritoriālā struktūra. 

9. Reģiona valstu demogrāfiskās tendences, vieta Eiropā un pasaulē. 

10. Primārais saimnieciskais sektors, tā nozīme pašapgādē un eksportā . 

11. Valstu rūpniecība. Vieta pasaules saimniecībā . 

12. Valstu aprūpes sfēra. 

13. Latvijas vieta reģionā. 

14. 


2 kontroldarbi un eksāmens. 


1. Bagerstams Bitte.,1992. Sadarbība starp Ziemeļvalstīm. Stokholma, Ziemeļvalstu Padome, Ziemeļu Ministru 

padome. 22 lpp. 

2. Balode I., Paiders J.,1994. Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija. -Rīga: Sabiedrība "Pētergailis". 224 lpp. 

3. Brice B., 1995. Igaunijas un Lietuvas ģeogrāfija. Rīga, ABC Zvaigzne, 136 lpp. 

4. Druva-Druvaskalne I., 1996. Ziemeļvalstis. Rīga, Apgāds “Jāņa sēta”, 192 lpp. 

5. Fellmann J., Getis A., Getis J, 1990. Human Geography (Landscapes of Human Activities). Dubuque, USA, 

Wm.C.Brown Publishers. 482 p. 

6. Hallanaro E.-L., Pylvänäinen M., Spuņģis V., 2002. Ziemeļeiropas daba – dabas daudzveidība mainīgajā vidē. Nord 2001:16, 

Ziemeļu Ministru padome, Kopenhāgena, 350 lpp. 

7. Kampmann E., 1993. Denmark. Country of Fairytales. Narni-Terni: Plurigraf.- 96 pp. 

8. Pasaules zemes un tautas. Rīga: Zvaigzne, 1978. 

9. Pulsipher L.M., 2000. World regional geography. New York, W.H.Freeman and Compan 546 p. 

10. Sadarbība starp Ziemeļvalstīm, 1992. Tulk. no zviedru val. Tokholma. – 22 lpp. – 16 gab. 

11. Vision and strategies around the Baltic Sea 2010. Towards a Framewoek for spatial development in the Baltis Sea 

region. Tallin, 1994. 100 pp. 


1. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis. Statistisko datu krājums. 1996. Rīga, Latvijas Republikas Valsts statistikas

komiteja. 116 lpp. 

2. Baltijas valstu vēsture. Mācību līdzeklis, 2000.Rīga, Zvaigzne ABC. – 222 lpp. 

3. Bernes Claes, 1993. The Nordic Environment present state, trends and threats. Coppenhagen, Nord. 211 pp. 

4. Danmark. Regional Self-government, 1986. Copenhagen.- 90 pp. 

5. Gibbs W., Joshi R.,2000. Destination Norway 2000. Oslo, Horn Forlag AS. 163pp. 

6. Kidron M., Segal R. , 1995. The state of the World atlas. Hong Kong, Penguin Reference. – 160 p. 

7. Pasaules reliģijas. 1994. Rīga, Zvaigzne ABC. 480 lpp. 

8. Zablovskis E., 2000. Ar auto un kājām. Zviedrija, Norvēģija, Somija. Rīga, Valters un Rapa, 181 lpp. 

9. Zeterbergs S., 1999. Somija neatkarības gados. Tulk. no somu val. Rīga, Zvaigzne ABC. – 182 lpp. 

10. Максаковский В.П,1993. Економическая и социальная география мира. Mосква, Просвещение. 286 стр 

11. Максаковский В.П., 1995. Географическая картина мира. Часть I. Ярославль, Верхне - Волжское книжное 

издательсво. 318 стр. 

12. Холина В.Н.,1995. География человеческой деятельности. Москва, Просвещение. 319 стр. 

13. Страны и народы. Зарубежная Европа. Общий обзор. Северная Европа., 1981. Москва, Мысль. 268 стр. 

14. Страны и народы. Советский Союз. Прибалтика. Белоруссия. Украина. Молдавия.,1984. Москва, Мысль. 

349 стр. 

15. http://www.nationalgeographic.com 

16. http://www.atlapedia.com 

17. http://www.infoplease.com/countries.html 

18. http://www.norden.org 

19. http://www.varam.gov.lv 


Žurnāli: 

“National Geographic” 

“Вокруг света” 

“Vides vēstis” 

“Terra” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Dabaszinātņu bakalaura studiju programma “Vides zinātne” B daļa 


Region of the Baltic Sea and environmental protection 



The study course gives to students basic knowledge about geography of the Baltic region, social and economical 

tendencies, structure of economy and its changes within the context of sustainable development. 

Piezīmes:

Nosaukums Vispārīga ģeoloģija 




Zinātnes nozare Ģeoloģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā ģeoloģija 


Juris Soms, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, lektors 


Zināšanas fiziskajā ģeogrāfijā, fizikā un ķīmijā skolas kursa apjomā 



Zemes rašanās, vēsturiskā attīstība, ģeogrāfiskās vides un tās pamatkomponentu (augu un dzīvnieku valsts, reljefa un 

klimata) evolūcija, Zemes iekšējā uzbūve un sastāvs, tās dzīlēs un virspusē notiekošie procesi, to cēloņi un sekas. 

Kursa plāns: 

32 st lekcijas, 16 st laboratorijas darbi: 


17. tēma. Ģeoloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. Ģeoloģija kā zinātņu komplekss. 

Ģeoloģisko zināšanu attīstības etapi. Pamatjautājumi un pamatproblēmas, ko risina ģeoloģija. 

18. tēma. Zemes izcelšanās. Uzskati par Zemes izcelšanos, to attīstība no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām. 

Mūsdienu pazīstamākās evolucionisma nebulārās hipotēzes. Zemes izcelšanās hipotēžu strīdīgie un neatrisinātie 

jautājumi. 

19. tēma. Zemes ģeoloģiskās vēstures iedalījums. Iežu vecums, tā noteikšana. 

20. tēma. Zemes forma un iekšējā uzbūve, spiediens, temperatūra un agregātstāvoklis zemes iekšienē. 

21. tēma. Endogēnie ģeoloģiskie procesi. Intruzīvais un efuzīvais magmatisms, metamorfisms u.c. 

22. tēma. Endogēnie procesi. Tektoniskās kustības, to veidi, struktūrformas. Zemestrīces. Iežu slāņu saguluma apstākļi. 

Ģeoloģiskās kartes un griezumi. 

23. tēma. Zemes garozas un litosfēras svarīgākās tektoniskās kustības, to attīstība. 

24. tēma. Minerāli un ieži, to īpašības, makroskopiska noteikšana. (Laboratorijas darbi visu semestri) 

25. tēma. Eksogēnie ģeoloģiskie procesi (dēdēšana, vēja, upju, jūras, ledāju u.c.procesu darbība). 

26. tēma Cilvēka saimnieciskā darbība, tās ietekme. Ģeoloģiskie pētījumi un metodes lauka apstākļos 


1. Minerāli, to noteikšana. 

2. Tīrradņu elementi. Oksīdu un hidroksīdu klase. Halogenīdu klase. Sulfīdu klase. 

3. Silikātu klase. Sulfātu klase. Karbonātu klase. Fosfātu klase. Organisko savienojumu klase. 

4. Jēdziens "ieži”, to noteikšana. 

5. Magmatiskie ieži un metamorfie ieži. 

6. Nogulumieži. 

7. Drupu nogulumiežu granulometriskā sastāva analīze. 

8. Lietišķā ģeoloģija. 


Sekmīgi nokārtoti 4 kolokviji, 4 kontroldarbi, eksāmens rakstiskā formā 


1. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp. 

2. Bradshaw M., Weaver R.. 1993. Physical Geography. Philadephia, Mosby-Year Book Inc. - 640 pp. 


4. Press F., Siever R., 1997. Understanding Earth. 2 nd edit. New York, W.H.Freeman and Company. -682 pp. 

5. Press F., Siever R., 2002. Understanding Earth. 3rd edit. New York, W.H.Freeman and Company. -573 pp. 

6. Skinner B.J., Porter S.C., 2000. The Dynamic Earth. An Introduction to Physical Geology. 4th edit. . New York, 

John Wiley & Sons, INC. – 575 pp. 

7. Strahler A.H., Strahler A.N., 1992. Modern Physical Geography. 4 th edition. New York, JohnWiley&Sons Inc. 638

pp. 

8. Tarbuck E.J., Lutgens F.K., 1996. Earth. An Introduction to Physical Geology. -New Jersy: Prentice Hall. -606 pp. 


1. Ажгирей Г.Д., Горшков Г.П., Шанцер Е.В., 1974. Общая геология. Москва, Просвещение. -480 стр. 

2. Алексеев М.Н., Голоднюк Т.Н., Друщиц В.А., 1998. Русско-английский геологический словарь. Москва, Руссо. 

–118 стр. 

3. Аллисон A., Палмер Д., 1984. Геология. Наука о вечно меняющейся Земле. Пер.с англ. Б.А. Борисова, 

З.В.Кабановой и Н.И.Кутузовой. Москва, Мир. - 568 стр. 

4. Влодавец В.И., 1973. Вулканы Земли. Москва, Наука. -168 стр. 

5. Войлошников.В.Д, 1979. Геология. Методы реконструкции прошлого Земли. Геологическая история Земли. 

Москва, Просвещение. -273 стр. 

6. Вуд Дж., 1971. Метеориты и происхождение Солнечной системы. Пер.с англ. А.Н.Симоненко. Москва, Мир. 

-174 стр. 

7. Гаврилов В.П., 1978. Феноменальные структуры Земли. Москва, Наука. -144 стр. 

8. Гаврилов В.П., 1990. Черное золото планеты. 2-ое изд., перераб. и доп. Москва, Недра. -160 стр. 

9. Географический энциклопедический словарь, 1988. Понятия и термины, гл. ред. А.Ф.Трешников. Москва, 

Советская энциклопедия. - 432 стр. 

10. Геологический словарь, 1978. Том 1-ый. Отв. ред. К.Н.Паффенгольц. Москва, Недра. –488 стр. 

11. Геологический словарь, 1978. Том 2-ой. Отв. ред. К.Н.Паффенгольц. Москва, Недра. –456 стр. 

12. Джекобс Дж., 1979. Земное ядро. Пер. с англ. А.О. Глико и А.И. Лутикова. Москва, Мир. -306 стр. 

13. Друянов В.А, 1989. Загадочная биография Земли. Москва, Недра. -160 стр. 

14. Жарков В.Н., 1978. Внутреннее строение Земли и планет. Москва, Наука. -192 стр. 

15. Канц Я.Г., Полетаев А.И., Румянцева Э.Ф., 1986. Основы линеаментной тектоники. Москва, Недра. -142 стр. 

16. Маруашвили Л.И., 1985. Палеогеографический словарь. Москва, Мысль. - 367 стр. 

17. Мильничук В.С., Арабаджи М.С., 1989. Общая геология. 2-е изд., доп. и перераб. Москва, Недра. - 334 стр. 

18. Перельман А.И., 1989. Геохимия. Изд. 2-ое, перераб. и доп. Москва, Высшая школа. -528 стр. 

19. Пески и песчанники, 1976. Под. ред. А.Б.Ронова. Пер. с англ. А.Л.Книппера, Н.А.Лисициной, О.М.Розена. 

Москва, Мир. – 536 стр. 

20. Atkinson F., Atkinson R., 1996. Rocks and Minerals: The Observer’s Pocket series. London, Claremont Books, -192 

pp. 

21. Bambergs K., Maldavs Z., 1984. Ģeoloģijas pamatu praktikums. Rīga, Zvaigzne, -170 lpp. 

22. Danielson E.W., Denecke E.J., 1986. Earth Science laboratory and skills manual. New York, London, Macmillan 

Publishing Company. – 140 pp. 

23. Ehlers E.G., Blatt H., 1982. Petrology: Igneous, Sedimentary and Metamorphic. New York, W.H.Freeman & 

Company. –732 pp. 


1. „Ilustrētā zinātne” 

2. „National Geographic” 

3. „Terra” 

4. „Вокруг Света” 

5. „GEO” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) c ir piederīgs šis kurss: 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” B daļa 


General Geology 



Geology, scientific methods. The origin of Solar System and Earth. Geological time scale. Internal structure of Earth. 

Internal Geological process. Plate tectonics. Surface process. Rocks and minerals. Applied geology. 

Piezīmes:

Nosaukums Fiziskās ģeogrāfijas pamati 





Zinātnes apakšnozare Dabas ģeogrāfija 


Santa Rutkovska, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, lektore 


Ģeogrāfijas zināšanas vidusskolas kursa apjomā 


Kurss ir paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studējošiem. 

Studiju kurss nodrošina patstāvīgo studiju darbu, apgūstot fizisko ģeogrāfiju kā nozīmīgu dabaszinātņu cikla zinātnisko 

disciplīnu, sniedzot tās galveno faktu, kopsakarību un likumību zināšanas, kas nepieciešamas vidē notiekošo procesu 

izpratnei un interpretācijai, parādot saikni ar cilvēka ģeogrāfiju un citām zinātnēm un praktiskā pielietojuma jomām 

Kursa apraksts - plāns: 

28 st lekcijas, 16 st praktiskie darbi, 4 st semināri 

1. Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija. Tās vieta ģeogrāfijas zinātņu sistēmā. Zemes attēlošanas veidi. Plāns, karte, globuss. 

2. Vispārīgs Visuma un Saules sistēmas modelis. Visuma uzbūve. Zvaigznes. Saules sistēmas planētas, to īpatnības. 

3. Zemes unikalitāte. Zemes lielums, forma .Rotācija jeb griešanās ap savu asi. Zemes kustība apkārt Saulei. Zemes 

magnētisms. 

4. Atmosfēra – zemes gāzu apvalks . 

5. Saules radiācija, radiācijas sadalījums un bilance. 

6. Gaisa masas. Cikloni un anticikloni, to īpatnības. Siltā un aukstā gaisa frontes. 

7. Mākoņi, to veidi. Nokrišņi. Klimats un laikapstākļi. 

8. Hidrosfēra, ūdens unikālās īpašības. Pasaules okeāns. 

9. Sauszemes ūdeņi. Mūžīgais sasalums. 

10. Zemeslodes iekšējā uzbūve. 

11. Ieži. Endogēnie procesi. Vulkānisms. Zemes garozas tektoniskās kustības. 

12. Zemestrīces. Zemes garozas uzbūves galvenie elementi. 

13. Eksogēnie procesi, iežu dēdēšana, virszemes tekošo ūdeņu, upju, ezeru, pazemes ūdeņu, ledāju ģeoloģiskā darbība. 

14. Biosfēra. Cilvēka un dabas mijiedarbība. 

15. Pasaules globālās ekoloģiskās problēmas. 

16. Latvijas ekoloģiskās problēmas. 


4 kontroldarbi un eksāmens. 


1. Allaby A., Allaby M., 1999. Dictionary of Earth sciences. Neww York, Oxford University press. – 619 pp. 

2. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. 335 lpp. 

3. Bradslaw M., Weaver R., 1993. Physical Geography. An introduction to Earth Environments. St. Louis, Mosby 

Year Book 640 pp. 

4. Douglass L.S., Ellis D.M., Magnoli M.A., 1983. Teacher’s manual for Earth – Space Science. Illinois, Laidlaw 

Brothers. – 592 pp. 

5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991.Ekoloģija un daba aizsardzība. Rīga, Zvaigzne. 300 lpp. 

6. Magnoli M.A., DouglasL.S, EllisD.M., 1985. Teacher's manual for Experiences in Earth- Space Science. New 

York, Laidlaw Brothers Publishers. 592 pp 

7. Scott, Foresman, 1983. Earth Science. Teacher’s edition. Ilinois. – 498 pp 

8. Strahler Alan H., Strahler Arthur Nn.,1992. Modern Physical Geography Study Guide ( Fourth Edition ) . New 

York, 308 pp. 

9. Štrauhmanis J., 1991. Kartogrāfijas pamatjautājumi. - R. : Latvija Universitāte

10. Жекулин В. С., 1989. Введение в географию. Ленинград, Издательство 14. Ленинградсково Университета. 

270 стр 




3. Čeloners Dž., 2000. Dabas stihijas. Enciklopēdijas par ekstrēmām dabas parādībām. Rīga, Zvaigzne ABC. 64 lpp. 

4. Enciklopēdija Planēta. 1988. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija. 495 lpp. 



7. Ģeoloģija (doc. A. Indāna red. )., 1979. Rīga,Zvaigzne. 372 lpp. 

8. Latvijas ģeogrāfijas atlants. 1999. Rīga, Jāņa sēta 39 lpp 


10. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Jaunākais izdevums. Rīga, Jāņa sēta. 

11. Polaks J., 1960. Laiks un kalendārs ( P. Bakuļina red. ) . Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 43 lpp. 

12. Seamus W.Filor., 1992. The Process Of Landscape Design.- McGraw-Hill, Inc.- 160 pp. 

13. Virdheims A., 1993. Kas notiek ar Baltijas jūru. Rīga: LU Ekoloģiskā centra apgāds VIDE.- 95 lpp 

14. Страны и народы. Земля и человечество. Глобальные проблемы., 1985. Москва, Мысль. 428 стр. 

15. Стадницкий Г.В., Родионов А. И., 1988. Экология. Москва, Высшая школа. 271 стр. 

16. Физическая география для подготовительных отделений вузов (под. ред. проф. Пашканга)., 1995. 

Москва, Высшая школа. 302 стр. 

17. География и астрономия. Универсальная энциклопедия школьника., 1995. Сост. Воротников А. А. Минск 

,Валев. 487 стр. 

18. Физическая география для подготовительных отделений вузов., 1991. Москва: Высшая школа.- 286 с. 

19. Физическая география .Справочные материалы.,1995 Мockвa, Просвещение. – 288 стр 

20. http://www.nationalgeographic.com 

21. http://www.infoplease.com 

22. http://www.noaa.gov 

23. http://www.si.edu 

24. http://www.climatehotmap.org 

25. http://www.ncdc.noaa.gov 

26. http://latvijas.daba.lv 

27. http://www.varam.gov.lv 

28. http://www.liis.lv 


Žurnāli: 

“National Geographic” 

“Вокруг света” 

“Vides vēstis” 

“Terra” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Dabaszinātņu bakalaura studiju programma “Vides zinātne” B daļa 


Fundamentals of physical geography 



The study course gives to students basic knowledge about physical geography as the cornerstone of environmental 

science and to provide studies of main regularities, phenomena and facts of physical geography 

Piezīmes:

Kursa nosaukums Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 

Kursa kods Ķīmi1006 

Zinātnes nozare Ķīmija 

Zinātnes apakšnozare Neorganiskā ķīmija 


ECTS kredītpunkti 6 

Kopējais auditoriju stundu skaits 80 

Lekciju stundu skaits 32 

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 24 

Laboratorijas darbu stundu skaits 24 

Kursa izstrādātājs(-i) Dr. Ķīmijas doktors, doc. Sergejs Osipovs 

Kursa anotācija 

Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studentiem. 

Kursa mērķis ir dot zināšanas, prasmes un iemaņas vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā. 

Kursa plāns 

32 st. lekcijas, 24. st laboratorijas darbi un 24 st.semināri 

Ķīmijas vēsture, pamatlikumi un pamatjēdzieni. Ķīmiskās kinētikas pamati. 

Termoķīmijas pamati. 

Atoma uzbūve un periodiskā sistēma. 

Ķīmiskā saite un molekulu uzbūve. 

Šķīdumi. Elektrolītiskā disociācija, jonu līdzsvari. 

Metāli. Elektroķīmijas pamati 

Kompleksie savienojumi 

Ūdeņradis. Ūdens. Cēlgāzes 

Skābeklis. Oksīdi un peroksīdi 

Halogēni. Sērs. Slāpeklis. Fosfors, arsēns, antimons, bismuts. 

Ogleklis. Silīcijs, germānijs, bors. 

Sārmu metāli. Berīlijs, magnijs, sārmzemju metāli. 

Alumīnijs. Alva. Svins. Amfoteritāte. 

Hroms. Molibdēns. Volfrāms. Mangāns. 

Dzels, kobalts, niķelis. Platīna metāli. 

Varš. Sudrabs. Cinks, kadmijs, dzīvsudrabs. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai 

Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi un semināru 

nodarbības; sekmīgi nokārtots eksāmens kursa noslēgumā. 

Mācību pamatliteratūra 

1. A.Rauhvargers. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zinātne, 1996. 

2. John W.Hill, Ralph H.Petrucci, Terry W.McCreary, Scott S.Perry. General Chemistry. , 4th ed. - Upper Saddle 

River : Pearson Prentice Hall, 2005. - 1073 p. 

3. N.Gļinka. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zvaigzne, 1981. 

4. V.Brunere, L.Kamzole, A.Blūms, J.Kacens. Ķīmija augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm. - Rīga: 

Zvaigzne, 1986. 

Papildliteratūra 

1. Theodore L.Brown, H.Eugene LeMay, Bruce E.Bursten, Julia R.Burdge. Chemistry : The Central Science., Ninth 

Ed. - Upper Saddle River : Pearson Education, 2003. - 1046 p. 

2. E.Jansons, U.Bergmanis, I.Meirovics, P.Vītols. Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem. - Rīga: Zvaigzne, 1994. 

3. M.D.Joesten, J.T.Netterville, J.L.Wood. World of Chemistry-Essentials., Fort Worth : Saunders College 

Publishing, 1993. - 479 p. 

Piezīmes 


Course title General and Inorganic Chemistry 

Course abstract 

The goal of this course is to describe the chemical elements and the properties of their compounds based the 

periodicity of the elements, the structure of chemical compounds, and the accepted theories of chemistry. The 

structures of molecules, the chemical bond, ox-red processes, and the most important classes of inorganic 

compounds will be considered. The laboratory sessions will be devoted to the development of practical skills to 

study inorganic substances.

Kursa nosaukums Vispārīgā fizika 

Kursa kods Fizi1014 

Zinātnes nozare Fizika 






Kursa izstrādātājs(-i) 

Dr. Fizikas doktors, prof. Antonijs Salītis 

Dr. Fizikas doktors, doc. Amandis Podiņš 


Kurss "Vispārīgā fizika" bakalaura studiju programmu "Bioloģija" un Vides zinātne" 

studentiem tiek realizēts viena semestra laikā. Nedēļā tiek lasītas lekcijas 1 stundas apjomā 

un pildīti laboratorijas darbi 1 stundas apjomā. Paralēli teorētiskajam izklāstam lekcijās tiek 

demonstrēti fizikālo parādību eksperimenti, izmantojot DU fizikas katedras demonstrāciju 

kabineta iespējas. Paralēli lekciju un laboratorijas darbiem studenti risina uzdevumus un 

izpilda kontroldarbu. Apgūstot šo kursu studenti iepazīsies ar to fizikas jautājumu un 

jēdzienu grupu, kas nepieciešami dabas cikla eksakto kursu sekmīgai apguvei, praktiski 

pielietos fizikas zināšanas uzdevumu risināšanā,. laboratorijas darbu laikā veidos zinātniskā 

darba prasmes un iemaņas fizikālo pētījumu veikšanā. 

Kursa plāns 

IEVADS (1lekciju st.) 

Fizikas kā zinātnes pamatuzdevumi un pētīšanas metodes. Fizikas saikne ar citām dabas 

zinātnēm. Fizikas, ģeogrāfijas, ķīmijas un bioloģijas saskares punkti un robežzinātnes : 

ģeofizika, seismoloģija, meteoroloģija, radioaktīvā datēšana, biofizika, fizikālā ķīmija. 

MEHĀNIKA (3 lekciju st.) 

Dinamikas pamatlikumi. Ņūtona likumi. Masa un spēks. Impulss un tā nezūdamības likums. 

Vispasaules gravitācijas likums. Inertā un gravitācijas masa. Darbs, enerģija un jauda.. 

Kinētiskā un potenciālā enerģijas. Enerģijas nezūdamības likums. Cieta ķermeņa rotācija. 

Inerces moments, griezes moments, rotācijas dinamikas pamatvienādojums. Impulsa 

momenta nezūdamības likums. Ķermeņa līdzsvara nosacījumi. Šķidrumu un gāzu dinamika. 

Bernulli vienādojums Hidrostatiskais līdzsvars un līdzsvara procesi atmosfērā. Paisuma un 

bēguma procesu fizikālā puse. Gravitācijas un iekšējo spēku loma Zemes formas izveidē. 

Svārstības un viļņi. Harmoniskas svārstības. Harmonisku svārstību saskaitīšana. Viļņu 

veidi, to izplatīšanās dažādās vidēs. Viļņu interference. Skaņa. Seismiskie viļņi. 

VIELAS UZBUVE UN SILTUMPROCESI (3 lekciju st.) 

Eksperimentālie gāzu likumi. Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas 

pamatvienādojums. Bolcmaņa vienādojums. Brīvības pakāpju skaits un gāzes iekšējā 

enerģija. Gāzu molekulu virzes kustības ātrums. Pārneses procesi gāzēs. Difūzija, 

siltumvadāmība un viskozitāte. Iekšējais spiediens šķidrumā. Virsmas spraigums Kapilārās 

parādības. Osmoze. Vielu agregātstāvokļa maiņa. Iztvaikošanas un kondensācijas fizikālā 

jēga, šo procesu norise dabā un to sekas. Termodinamikas pamati. Gāzes darbs. Kinētiskās 

enerģijas pārvēršanās siltumā. Pirmais termodinamikas likums. Gāzu procesi. Karno cikls. 

Entropija. Otrais termodinamikas likums. Vielu termiskās īpašības. Siltumvadīšanas procesi 

litosfērā, hidrosfērā un atmosfērā. Procesu norises cēloņi un virzība dabā. Statiskās fizikas 

elementi. Atgriezeniski un neatgriezeniski fizikāli procesi. ”Siltumnīcas efekta” fizikālā 

puse. 

ELEKTRODINAMIKAS PAMATI (3lekciju st.) 

Elektriskie lādiņi. Lādētu ķermeņu mijiedarbība. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte un 

lauka potenciāls. Elektriskā strāva. Strāva metālos, elektrolītos un pusvadītājos. Pusvadītāju 

veidi. p - n pāreja. Vielu vadītspējas atkarība no ģeometriskajiem izmēriem un 

temperatūras. Supravadāmība. Elektriskās parādības atmosfērā.. Strāvas magnētiskā daba. 

Elektromagnētiskās indukcijas pielietošana dažādās ierīcēs. Lādiņa kustība magnētiskajā 

laukā, Lorenca spēks, Holla efekts. Vielu elektriskās un magnētiskās īpašības. Zemes 

magnētiskais lauks, tā eksistences iespējamie cēloņi. Zemes magnētiskā lauka intensitāte un 

spēka līnijas. Magnetosfēra. Zemes magnētiskā lauka inversijas.

OPTIKA (2lekciju st.) 

Gaisma, tās daba. Ģeometriskā optika. Attēlu konstruēšana lēcās un spoguļos. Optiskās 

ierīces: brilles, lupa, mikroskopi, to veidi, teleskops,. Gaismas difrakcija un interference. 

Polarizēta gaisma. Lāzeri Gaismas dispersija. Luminiscences veidi: termoluminiscence, 

hemioluminiscence un bioluminiscence. Melna ķermeņa starojuma likumi. Fotometrija. 

Optiskās parādības atmosfērā. Gaismas korpuskulārās īpašības , fotoefekts, Komptona 

efekts 

ATOMFIZIKA (2 lekciju st.) 

Atoma uzbūve. Bora postulāti. Daļiņu viļņējādās īpašības. Gaismas izstarošana un 

absorbcija. Spektrālanalīze. 

KODOLFIZIKA (1 lekciju st. ) 

Rezerforda eksperimenti. Atoma kodola uzbūve. Kodolspēki. Kodolreakcijas. Ķīmisko 

elementu periodiskā sistēma. Kodolsintēze, šī procesa norise Saules iekšienē. dabiskā 

radioaktivitāte. Iežu absolūtā vecuma noteikšanas radiometriskās metodes, to būtība. 

Datēšanas metodes, kas balstās uz radioaktīvās sabrukšanas pēdu izpēti. 

ELEMENTĀRDAĻIŅAS UN VISUMS (1 lekciju st.) 

Mūsdienu uzskati par vielas uzbūvi. Elementārdaļiņas un to pārvēršanās procesi. Jēdziens 

par kvarkiem. Vielas evolūcija Visumā. 

LABORATORIJAS DARBU KURSA SATURS 

Pamatkurss: 

1. Lineāro lielumu mērīšana 

2. Translācijas kustības kinemātikas un dinamikas likumu pētīšana ar Atvuda mašīnas 

palīdzību 

3. Cieta ķermeņa dinamikas pamatlikuma pētīšana rotācijas kustībai 

4. Kustības impulsa un mehāniskās enerģijas saglabāšanās likumu pētīšana ķermeņu 

sadursmē 

5. Universālās gāzu konstantes noteikšana 

6. Cp/Cv noteikšana ar Klemana -Dezorma metodi 

Papildizvēles temati: 

1. Viskozitātes koeficienta noteikšana pēc Stoksa metodes 

2. Atmosfēras gaisa mitruma mērīšana 

3. Ūdens strūklas gaisa sūkņi 

4. Virsmas spraiguma koeficienta noteikšana ar kapilārās pacelšanās paņēmienu 


Ieskaitīti laboratorijas darbi un atrisināti patstāvīgā darba uzdevumi, nokārtots eksāmens 

kursa noslēgumā . Eksāmena rezultāti 50%, laboratorijas darbi 25%, uzdevumu risināšana 

25% no kopējās atzīmes 


1. Eugene Hecht. Physics: calculus, Brooks/Cole Publishing Company, 1998, third 

ed.,2003. 

2. David Halliday, Robert Resnick, Jearl Walker . Fundamentals of Physics, enhanced 

problems version, sixth edition,2003, John Wiley& Sons 

3. Eiduss J., Zirnītis U. Atomfizika. - R.: Zvaigzne, 1978. 

4. Frišs S., Timoreva A. Vispārīgās fizikas kurss. - R.: LVI, 1957. 

5. Grabovskis. R.Fizika. Rīga . Zvaigzne. 1983 

6. Hans. C.Ohanian. Principles of Physics. W.W.Norton & Company, Inc., 1994 

7. Jansone M.,.Kalnača A, Blūms J., Ķiploka A.,.Klemenoks I, Medvids A.,.Knite M. 

Uzdevumu krājums Vispārīgajā fizikā, Rīga, RTU.2000 

8. John D.Cutnell & Kenneth W. Johnson. Physics. 5th edition, John Willey & Sons, 2001.. 

9. Kokina A. Laboratorijas darbi molekulārajā fizikā. - Daugavpils: DPI, 1974. 

10. Kručāns J. Molekulārfizika. - R.: Zvaigzne, 1975. 

11. Krūmiņš J., Ertele B., Zambrāns A. Fizikas uzdevumu risināšanas metodika. - R.: 

Zvaigzne, 1980. 

12. Krūmiņš J., Lemberga B., Platacis J., Students O. Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. 

- R.: Zvaigzne, 1971. 

13. Laboratorijas darbi mehānikā 1.daļa (sastādījuši S.Rabša un A.Kokina), Daugavpils 

Pedagoģiskais institūts, 1989 

14. Oksleids K.,.Stoklija K, Vertheima Dž.. Ilustrētā fizikas vārdnīca, Apgāds "Zvaigzne

ABC",1997 

15. Petrovskis J. Mehānika. - R.:Zvaigzne, 1976 

16. Platacis J. Elektrība. - R.:Zvaigzne, 1974. 

17. Rolovs. B.Kodolfizika. LVI, Rīga 1964 

18. Students O. Optika. - R.:Zvaigzne, 1971. 

19. Valters A. u.c. Fizika. Rīga. Zvaigzne"1992 

20. Vidusskolas fizikas mācību grāmatas. 

21. Volkenšteine V. Uzdevumu krājums fizikā. - R.: Zvaigzne, 1968. 

22. Н.М. Ливенцев. Курс физики ч. I и II. Москва Высшая школа 1978. 

23. Н.М. Ливенцев. Курс физики для медвузов. Изд. 5-ое. Москва Высшая школа.1974 


1. Pakers V. Fizika. 5.Kodolreakcijas, DPI izd.,Daugavpilī, 1994. 

2. Pakers V.. Fizika. 4.Atoma kodola fizika, DPI izd.,Daugavpilī, 1994. 

3. Pakers V.. Fizika. 6.Elementardaļiņas, DPI izd.,Daugavpilī, 1992. 

4. Rolovs B. Fizikas principi. Mācību līdzeklis. - Rīga: LU, 1993 -2. Daļa 

5. Акоста В.. Кован К. Грем. Основы современной физики. М. Просвещение 1981. 496 

стр. 

6. Поль Р.В. Оптика и атомная физика. - Изд. Наука. М. 1966. 552 стр. 

7. Савельев И.В. Курс общей физики – М. Наука. 

8. Фейнмановские лекции по физике – М. Мир. 1967. 

9. Элементарный учебник физики.Под ред. акад.Ландсберга Г.С. т.1 М.1967. 576 стр. 




http://lv.wikipedia.org/wiki/Category:Fizika 

http://www.iop.org/EJ/journal/NJP 

http://www.arxiv.org/ 

http://www.physicsoflife.com/ 

http://www.sciencedirect.com/science/subscriptionSummary/6600/J 

http://xxx.unizar.es/ - e-publikāciju arhīvs 

http://www.aip.org/dbis/ - atklājumi zinātnē 

http://nobelprizes.com/nobel/physics/physics.html - Nobeļa prēmijas fizikā 

http://www.eskimo.com/links/science.html - daudzas adreses fizikā un astronomijā 

http://www.spaceweather.com/ - Visuma laika apstākļi 

http://www.pbs.org/transistor/tv/index.html - viss par Tranzistoru 

http://www.virtualjournals.org/vjs/?jsessionid=2819161005151557587 - virtuālie žurnāli 

zinātnē 

http://www.physicsclassroom.com/Default.html - Fizikas klase 

http://www.physicsclassroom.com/Class/vectors/vectoc.html 

http://www.physicsclassroom.com/mmedia/index.html 

http://physics.bu.edu/~duffy/ - Bostonas Universitātes Fizikas demonstrējumi" 

http://www.interactivephysics.com/demo.html - Interactive Physics" mājas lapa 

http://www.picotech.com/experiments/index.html - dabaszinātņu eksperimentu laboratorija 

http://physicsweb.org/TIPTOP/VLAB/ - Virtuālā laboratorija 

http://www.falstad.com/mathphysics.html simulacijas (apleti) 

http://www.netzmedien.de/software/download/java/index.html - Java apleti optikā 

http://www.aip.org/aiphome.html - Amerikas Fizikas institūta ziņas 

http://www.aip.org/pt/ - Žurnāla Physics Today" mājas lapa 

http://dir.yahoo.com/Science/Physics/ Fizikas jaunumi pa visām fizikas nodaļām 

http://hypertextbook.com/chaos/ - labs pārskats par haosu ar komentētu interneta adrešu 

sarakstu 

http://www.nature.com/nsu/ - Žurnāla "Nature" mājas lapa 

http://www.elgin.free-online.co.uk/rainbow.zip - varavīksne 

http://www.liis.lv/ -skola Latvijā 

http://www.europhysicsnews.com - Žurnāla "EuoroPhysics News" mājas lapa 

http://www.iop.org/ 

http://physicsweb.org/ - Žurnāla "Physics World" mājas lapa 

http://epswww.epfl.ch/ 

http://www.netlabs.net/hp/tremor/ - astronomijā 

http://cmex-www.arc.nasa.gov/CMEX/index.html 

http://www.iclub.lv/kosmoss/ 

http://www.unmuseum.org/soearch/scitoday.htm

http://www.carolla.com/quantum/QuantumComputers.htm 

http://www.livelinks.com./sumeria/phys/grav3.html - Viss par gravitācijas viļņiem 

http://www.eskimo.com/links/astro.html - Astronomijas un Astrofizikas saites 

http://vishnu.nirvana.phys.psu.edu/ - Gravitācijas fizika 

http://www.fas.org/ - Amerikāņu zinātnes mājas lapa 

http://www.howstuffworks.com/ - Kā darbojas lietas (reklāma pasūtīšanai) 

http://www.geocities.com/CapeCanaveral/Lab/1287 - Alternatīvie enerģijas avoti 

http://www.trufax.org/ - Pētījumu priekšgalā (reklāma par grupas izdevumiem) 

http://www.weburbia.demon.co.uk/pg/theories.htm - Fizikas hronoloģija Jaunas un 

alternatīvas fizikas teorijas 

http://www.princeton.edu/~pear Princetonas Anomālo pētījumu programma (cilvēka 

iedarbība ar jutīgiem fizikāliem aparātiem un sistēmām 

http://www.amasci.com/ - Zinātne hobijs (zinātne bērniem) 

http://www.sciam.com/ - Žurnāla "Scientific American" lapa 

http://www.sfgate.com/offbeat/machine.html - Dīvainās mašīnas 

http://www.pppl.gov/TFTR/ - Tokamaka kodolsintēzes projekta mājas lapa Princetonā 

http://unisci.com/ - UniSci , Sterptautiskā zinātnes ziņu lapa (Daily University Science 

News) 

http://www.geophys.washington.edu/tsunami/intro.html 


Боревский Л. Я. Курс физики ХХ1 века 2 CD-ROM 

Открытая физика. версия 2.5. Под ред. Козела С.М. ч.1 т 2.CD-ROM 0 

Kustība Multimedia Motion LV , CD-ROM 2000 

Fusion an energy option for the future 


J.Willey & Sons, Inc CD-ROM: Geosciences in Action 2.0 



Periodika un citi informācijas avoti 

Žurnāli: Terra, Ilustrētā zinātne 

Piezīmes 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” C daļa 

Course title General Physics

Kursa nosaukums Nozares svešvaloda (angļu valoda) 

Kursa kods Valo1073 

Zinātnes nozare Valodniecība 






Dr. Pedagoğijas doktors, doc. Ludmila Rumjanceva 


Studiju kurss paredzēts angļu valodas zināšanu un prasmju nostiprināšanai un pilnveidošanai bakalaura studiju 

programmā “Vides zinātne”. Darbs ar tekstiem, pilnveidojot studentu prasmes iegūt informāciju no angļu valodā 

publicētām mācību grāmatām, zinātniskās literatūras un zinātniskajiem rakstiem. Attīstot vides zinātnes nozares 

tekstu lasīšanas iemaņas, saistīt tās ar pārējo prasmju (rakstīšanu, runāšanu, klausīšanos) attīstīšanu. 

Kursa plāns 

32 st. praktiskie darbi 


Sekmīga piedalīšanās visos praktiskajos darbos un kursā paredzēto uzdevumu izpilde; sekmīgi nokārtots eksāmens 

kursa noslēgumā. 


1. Glendinning E. H., Beverly A.S. English in Medicine. - Holmstrom, 1998. 

Literatūra (02-papildliteratūra) 

2. English for Medical Professions. - Lorraine Beitler, 1978. 

3. Sandler P.L. Medically Speaking. - 1991. 

4. Prodromou L. Developing Reading Skills in English. - Medicine, 1989. 

5. Dr. Greenhalgh T. Medicine Today. - 1993. 

6. Trersky E. The Language of Medicine in English - 1992. 

7. David N. J. Medicine. - 1989. 

Piezīmes 


Course title Scientific Foreign Language and Terminology (English)

Kursa nosaukums Organiskā ķīmija 

Kursa kods Ķīmi1005 

Zinātnes nozare Ķīmija 

Zinātnes apakšnozare Organiskā ķīmija 


ECTS kredītpunkti 4.50 






Dr. Ķīmijas doktors, viesdoc. Jeļena Kirilova 


Kurss sniedz pamatzināšanas organiskajā ķīmijā, attīsta studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, 

palīdz apzināt organisko vielu daudzveidību un kopsakarību. Tā mērķis ir iemācīties iegūt un raksturot organiskos 

savienojumus, iepazīties ar to fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un praktiskās pielietošanas iespējām. 

Kursa plāns 

Organiskās ķīmijas priekšmets, tās pamatjēdzieni. Organiskās ķīmijas attīstība. Organisko savienojumu izdalīšanas, 

attīrīšanas un identificēšanas metodes. Saišu veidošanās, indukcijas un konjugācijas efekts. Organisko savienojumu 

klasifikācija un nomenklatūra. Galvenās funkcionalās grupas. Organisko savienojumu izomērija. Organisko reakciju 

un reaģentu klasifikācija. Organisko savienojumu struktūra. 

Ogļūdeņraži: alkāni, alkēni, alkadiēni, alkīni, cikloalkāni, arēni. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un 

ķīmiskās īpašības. Izmantošana. 

Halogēnogļūdeņraži: halogēnalkāni, halogēnalkēni, halogēnalkīni un halogēnarēni. Izomērija. Nomenklatūra. 

Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana. Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi: vienvērtīgie piesātinātie 

un nepiesātinātie spirti, daudzvērtigie piesātinātie un nepiesātinātie spirti. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. 

Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana. 

Ogļūdeņražu karbonilatvasinājumi: aldehīdi un ketoni. Ogļhidrāti. 

Karbonskābes. Karbonskābju funkcionālie atvasinājumi. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās 

īpašības. Izmantošana. 

Ogļūdeņražu slāpekli saturoši savienojumi: alkilamīni un arilamīni, heterocikliskie savienojumi. Izomērija. 

Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi un semināru 

nodarbības; sekmīgi nokārtots eksāmens kursa noslēgumā. 


Cēdere D., Logins J. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. – Rīga, 1996. 

Dzintare Z. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974. 

Feldmanis F., Rudzītis G. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974. 

Meirovics I. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1992. 

Ozoliņa V. Organisko savienojumu nomenklatūras pamatprincipi. – Daugavpils, 1991. 

Ozoliņa V., Majaušķis G. Laboratorijas darbi organiskajā ķīmijā. – Daugavpils, 1980. 

Ozoliņa V. Laboratorijas darbi organiskajā ķīmijā. II. – Daugavpils, 1989. 

Piezīmes 


Course title Organic Chemistry

Kursa nosaukums Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs 

Kursa kods Fizi1013 

Zinātnes nozare Fizika 

Zinātnes apakšnozare Fizikālās metodes un instrumenti 







Dr. Fizikas doktors, prof. Antonijs Salītis 


Kurss iepazīstina klausītājus ar mūsdienu priekšstatiem par mikropasaules, makropasaules un megapasaules 

petīšanas metodēm. Sniedz pārskatu par mūsdienu dabaszinātņu galvenajiem uzdevumiem un pētīšanas metodēm. 

Sniedz pārskatu par galvenajām risināmajām problēmām dabaszinātnēs un to tautsaimniecisko nozīmi. Parāda 

dabaszinātņu nozīmi ekoloģisko un vides problēmu risināšanā. 

Kursa plāns 

1. Mūsdienu dabaszinātņu galvenās nozares un starpnozares. 

2. Novērojumi un eksperiments kā galvenās empīrisko petījumu metodes. 

3. Teorijas un hipotēzes dabas izziņas procesā. 

4. Fizikālo lielumu mērīšana un to mēra vienības. 

5. Merījumu precizitāte Kļūdas. Kļūdu tipi. 

6. Kļūdu klasifikacija pēc to rakstura un satura. 

7. Kļūdu avoti. 

8. Kļūdu tiešā un netiešā mērīšana. 

9. Funkcionālo sakarību attēlošana: grafiks, diagramma, tabula. 

10. Ekspermentālo pētījumu rezultātu apkopošana un prezentācija. 

11. Fizikālo petījumu instrumenti un mērierīces. 

12. Mērierīču darbības fizikālie pamatprincipi. 

13. Analogie un digitālie mērinstrumenti. 

14. Mērinstrumentu un mērierīču precizitātes klase. 

15. Mēriekartu izvēle atkarībā no eksperimentālajos pētījumos izvēlētā mērķa un uzdevumiem. 


Lekciju kursa noklausīšanās, laboratorijas darbu izpilde un eksperimentos iegūto rezultātu apstrāde un prezentācija, 

diferencētas ieskaites nokārtošana kursa noslēgumā. 


Fizikas praktikums. Jnsons B., Zambrāns A., Badūns A., Ginters M., Jansone A., “Zvaigzne”, 1971. 

Fundamentals of Physics. Fourth edition. Halliday d.,Resnick R., Walker J. J.Wiley & Sons, New York, 1993. 

The Hutchinson Dictionary of Science 2nd Edition. Lafferty P., Rowe J. Helickon Publishing Ltd 1998 - 718p. 

Lehrbuch der Experimental Physik . Band 1. Mechanik Relativitaet Waerme. 11 Auflage, Bergmann – Schaefer, 

Berlin – New York, 1998. 


Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften. Schmidt G.D. PAETEC Gesellschaft fuer Bildung und Technik GmbH 

1996. – 528S. 


Terra (latviešu val 

Nature (angļu val.). 

Scientific American (angļu val.). 

Bild der Wissenschaft (vācu val.). 

Priroda (krievu val.). 

Nauka i žiznj (krievu val.) 

Piezīmes 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Vides zinātne" B daļa 

Course title Physical Research Methods in Natural Sciences

Kursa nosaukums Augsnes zinātne 

Kursa kods Ģeog2003 









Dr. Bioloğijas doktors, doc. Dāvis Gruberts 

Priekšzināšanas 

VidZ1006, Vides zinātne [bak. Vides zin., bak. Ķīmija] 



Tā mērķis ir iepazīstināt studentus ar augsnes zinātnes pamatiem un radīt iemaņas augšņu pētīšanā 

lauka apstākļos un laboratorijā. 

Rezultāti 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu, studenti iegūs: 

• izpratni par augsnes zinātni un augsni kā dabas sistēmu komponentu; 

• izpratni par augšņu veidošanās procesiem, tos noteicošiem faktoriem, augšņu morfoloģiskajām 

pazīmēm, ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, augsnes faunu, kā arī par augšņu izmantošanu, 

piesārņojumu, eroziju un kartēšanu; 

• priekšstatu par Latvijas un pasaules augšņu klasifikācijas sistēmu pamatprincipiem; 

• iemaņas augsnes fizikālo īpašību noteikšanā lauka apstākļos un laboratorijā; 

• spējas analizēt dažāda mēroga augšņu kartes un sistematizēt iegūto informāciju. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., laboratorijas darbi – 8 st.; praktiskie darbi – 8 st. 


1. Augsne kā dabas sistēmu komponents. 

2. Faktori, kas ietekmē augsnes veidošanos, augsnes veidošanās process. 

3. Augsnes sastāvs. 

4. Augsnes ķīmiskais sastāvs un īpašības. 

5. Augsnes fizikālās īpašības. 

6. Augsnes ekoloģija. 

7. Augsnes morfoloģija. 

8. Pasaules un Latvijas augšņu klasifikācija. 

Praktisko (laboratorijas) darbu tēmas: 

1. Augsnes fizikālo īpašību noskaidrošana lauka apstākļos. 

2. Augsnes parauga ievākšana un sagatavošana laboratorijas analīzēm. 

3. Augsnes parauga tilpummasas un mitruma pakāpes noteikšana. 

4. Augsnes parauga granulometriskā sastāva analīze, izmantojot sijāšanas metodi. 

5. Augsnes virskārtas radioaktīvā starojuma jaudas noteikšana lauka apstākļos. 

6. Latvijas augšņu kartes analīze. 

7. Eiropas augšņu kartes analīze. 

8. Pasaules augšņu kartes analīze. 

Studējošo patstāvīgais darbs: 

1. Augšņu ģeogrāfija. 

2. Augsnes izmantošana. 

3. Augsnes degradācija un aizsardzība. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas un 

praktiskie darbi; sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. Gala vērtējums: 60 % -

semestra vidējā atzīme; 40 % - eksāmena atzīme. 


Nikodemus O., Kārkliņš A., Kļaviņš M., Melecis V., 2008. Augsnes ilgtspējīga izmantošana un 

aizsardzība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 256 lpp. 


1. Ashman M. R., Puri G., 2003. Essential Soil Science. A clear and concise introduction to soil 

science. Blackwell Publishing, pp. 198. 

2. Kārkliņš A., 2007. Augsnes diagnostika un apraksts. Lauku darba metodika. Jelgava: LLU, 119 lpp. 

3. Kārkliņš A., 2008. Augsnes diagnostika un apraksts. Jelgava: LLU, 336 lpp. 

4. Kārkliņš A., Gemste I., Mežals H., Nikodemus O., Skujāns R., 2007. Latvijas augšņu noteicējs. 

Jelgava: LLU, 240 lpp. 

5. Munsell Soil Color Charts, 2000. New York: Munsell Color, pp. 27. 

Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley & Sons, pp. 350. 

6. Soil Atlas of Europe, 2005. European Soil Bureau Network, European Comission, 128 pp. 

7. Wild A., 2001. Soils and the Environment: An Introduction. Cambridge University Press, pp. 287. 

8. Добровольский В. В., 2001. География почв с основами почвоведения. Москва: Владос, 384 

стр. 

9. Лобова Е. В., Хабаров А. В., 1983. Почвы. Москва: Мысль, 303 стр. 


Žurnāli: 

1. Geo 

2. Ilustrētā Zinātne 

3. National Geographic 

4. Terra 

5. Vides Vēstis 

Internet resursi: 

www.peopleandplanet.net 

Piezīmes 


Course title Soil Science 


The course is aimed at the students of the Academic study program „Environmental Science”. Its goal is to 

introduce students with the basics of soil science as well as to train them in analyzing physical properties of the soil 

in field and laboratory.

Kursa nosaukums Dabas aizsardzība 

Kursa kods VidZ2010 

Zinātnes nozare Vides zinātne 

Zinātnes apakšnozare Dabas aizsardzība 







Profesionālais mağistrs vides plānošanā, lekt. Dainis Lazdāns 


Radīt zinātniski pamatotu izpratni par mūsdienu dabas aizsardzības problēmām un to risināšanas iespējām. Iepazīties 

ar dabas aizsardzības saistību ar cilvēku, ekonomiku, politiku un izglītību. Apskatīt cilvēka darbības lokālos un 

globālos rezultātus. Apskatīt dzīvības un cilvēka sugas iespējas turpmāk pastāvēt uz Zemes. Iepazīties ar 

sabiedrības, izglītības iestāžu un politikas veidotāju lomu un ietekmi uz iespējām radīt ilgtspējīgu attīstību. Sniegt 

priekšstatu par vides likumdošanas principiem Latvijā un citās valstīs, kā arī par starptautiskās sadarbības formām 

dabas aizsardzības jomā un to efektivitāti. Sniegt priekšstatu par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) 

izveidošanas nepieciešamību, administrēšanu un uzraudzību. Apskatīt ĪADT apsaimniekošanas un plānošanas 

metodes. Apskatīt vides un tās komponentu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas stratēģijas. 

Rezultāti 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti iegūs: 

1. Zināšanas: 

- izpratne par mūsdienu dabas aizsardzības problēmām un to risināšanas iespējām; 

- izpratne par dabas aizsardzības saistību ar cilvēku, ekonomiku, politiku un izglītību; 

- izpratne par ĪADT apsaimniekošanas un plānošanas metodēm; 

- padziļinātas zināšanas par vides un tās komponentu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas stratēģijām; 

- padziļinātas zināšanas par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas nepieciešamību, administrēšanu un 

uzraudzību. 

2. Prasmes: 

- padziļināta kompetence darbā ar vides likumdošanu Latvijā un ES, kā arī par starptautiskās sadarbības formām 

dabas aizsardzības jomā un to efektivitāti. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas – 16 st., semināru un praktisko darbu stundu skaits – 16 st. 


1. Dabas aizsardzības priekšmets un tā īsa vēsture. Dabas aizsardzības mūsdienu problēmas. 

2. Dabas resursi, to klasifikācija, izmantošanas īpatnības un aizsardzība. 

3. Biosfēras piesārņojums, degradācija un aizsardzība. Atmosfēras piesārņojums un aizsardzība. Hidrosfēras 

piesārņojums un aizsardzība. Litosfēras piesārņojums un aizsardzība. 

4. Bioloģiskās daudzveidības novērtēšanas kritēriji. 

5. Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un ekoloģiskais pēdas nospiedums. 

6. Aizsargājamo dabas objektu un teritoriju veidi. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju projektēšanas un pārvaldes 

principi. 

7. Starptautiskās organizācijas un sadarbības formas dabas aizsardzības jomā. 

8. Ekoloģisko tiesību pamatprincipi. Latvijas dabas vides kvalitātes saglabāšanas un tiesiskas aizsardzības uzdevumi 

mūsdienās. Vides aizsardzības programma un ekoloģiskās likumdošanas prognozēšana. 

Semināru un praktisko darbu tēmas: 

1. Latvijas un ES nozīmes biotopu klasifikācija. 

2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā. 

3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pasaulē. 

4. Latvijā ratificētās konvencijas dabas aizsardzībā. 

5. Referātu tēmas dabas aizsardzībā. 

6. Latvijas vides monitoringa programmas analīze. 

7. Dabas aizsardzības plāna izstrāde. 

8. Ekoloģiskais pēdas nospiedums.


Semestra laikā ieskaitītas visas studiju kursa programmā paredzētās semināru nodarbības un praktiskie darbi. 

Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā: diferencētā ieskaite. 


1. Dabas aizsardzība / J.Danilāna redakcijā. - R.: Zinātne, 1983. 

2. Dabas aizsardzības normatīvo aktu apkopojums./ VARAM, R.: Ievanda, 1998. - 40 lpp. 

3. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. / Ekoloģija un dabas aizsardzība.// R.: Zvaigzne, 1991. - 301 lpp. 

4. Strautmanis J. / Daba. Morāle. Likums. // R.: Avots, 1983 


1. Begon M., Harper J.L., Townsend C.R. 1996. Ecology: Individuals, Populations and Communities. Blackwell 

Scientific Publications. 

2. Hunter, M. and Gibbs, J.P. 2006. Fundamentals of Conservation Biology. Blackwell Publishing. 

3. Meffe, G.K., Carroll C.R. 1999. Principles of Conservation Biology. Sinauer Associates. 

4. Mihaneks G., Blumberga U. / Vides aizsardzības likumdošanas sistēma Latvijā.// VARAM, R.: 1998.- 137 lpp. 

5. Red Data Book of the Baltic Region. Editors Torleif Ingelog, Roger Andersson, Martin Tjernberg. Uppsala, Riga , 

1993., p.97. 

6. Steigens A. / Nākotne sākas šodien. // R.: Nordik, 1999. – 222 lpp. 

7. Strautmanis J. / Ekoloģisko tiesību pamati. Dabasvides tiesiskā aizsardzība.// R.: Zvaigzne ABC, 1999, - 222 lpp. 

8. Vakerneidžels M., Rīss V. / Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. // R.: Norden AB, 2000. – 193 lpp. 

9. Wilson E.O. 1992. The Diversity of Life. Harvard University Press. 

10. Wilson, E.O. 1998. Consilience. Little, Brown & Company. 

11. Биология охраны природы. / Под ред. Сулея М. и Уилкокса Б., М.: Мир, 1983. - 430с. 

12. Миланова А., Рябчиков А. / Использование природных ресурсов и охрана проды.// М.: Высшая школа. 


- INTERNET resursi: 








- MULTIMEDIJU resursi: 

RAMAS® EcoLab: Applied Ecology Laboratory ver. 2.0 

Piezīmes 


Course title Nature Protection 


The aim of this course is to give an overview of conservation biology as a part of applied ecology and its principles. 

The students will learn about connection of conservation biology with ecology, economy, politics, education, 

biological diversity and its protection under the idea of sustainable development.

Kursa nosaukums Bioģeogrāfija 










Mağistra(līm.), vieslekt. Jana Paidere 


Kursa mērķis: iepazīstināt ar dzīvās pasaules daudzveidību, ar augu un dzīvnieku sugu, ka arī to veidoto sabiedrību 

izvietojuma likumsakarībām uz Zemes. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar dzīvo organismu daudzveidību, vides faktoru un augu un dzīvnieku sugu 

savstarpējām attiecībām; 

2) analizēt floras un faunas reģionālās atšķirības, aplūkot bioģeogrāfiskās rajonēšanas principus; 

3) iepazīties ar biomu un okeānu reģionu struktūru un ģeogrāfiju; 

4) analizēt Latvijas biotas dažādību un taksonu izvietojuma īpatnības. 

Kursa plāns 

1. Bioģeogrāfija ka ģeogrāfijas un bioloģijas robežzinātne, tās pētījumu metodes un objekti. 

2. Dzīvo organismu daudzveidība, sugu telpisko izvietojumu determinējošie faktori. Biosfēras zonalitātes 

ģeogrāfiskās likumsakarības. Bioloģiskās daudzveidības parametri un to noteikšana. 

3. Sugu horoloģija. Areāls un tā noteikšanas metodes, areālu struktūra, areālu ģeogrāfiskā un ģenētiskā klasifikācija. 

Areālu paplašināšanās, augu un dzīvnieku izplatīšanās veidi. 

4. Augu un dzīvnieku sugu areāli un kontinentu dreifs, dzīvības formu migrācija un senie sauszemes tilti. 

5. Floras rajonēšanas vienību (horionu) izdalīšanas principi. Floras valstis: Holarktika, Paleotropi, Neotropi, 

Austrālija, Kapzeme un Holantarktika. 

6. Faunas rajonēšanas principi. Faunas apgabali: Palearktika, Nearktika, Madagaskāra, Etiopija, Indomalaja, 

Neotropi, Austrālija, Jaunzēlande, Polinēzija. 

9. Biomi un to tipi (tropu lietus meži, nemorālie meži, boreālie meži, Vidusjūras 

krūmāji, tundra, stepes, savannas, tuksneši). 

10. Okeānu bioģeogrāfiskie reģioni. 

11. Salu biota, tās daudzveidība salās un to limitējošie faktori (izolētība, salas lielums, salas augstums, krastu 

izrobotība), salu kolonizācija un sugu izmiršana. 


Prasības kredīta iegūšanai: Noklausīts lekciju kurss (32 st.), sekmīga piedalīšanās semināros (16 st.) 

Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā: diferencētā ieskaite. 


1. Ābele G. 1977. Zemeslodes floristiskais iedalījums. Latvijas Universitāte, Rīga, 16 lpp. 

2. Āva R. 1976. Bioģeogrāfija. Latvijas Universitāte, Rīga, 48 lpp. 

3. Brown L.M. 1998. Biogeography. 2 ed. Sunderland (Masschusetts), Sinauer Assoc. 691 p. 

4. DeLaubenfels A. 1993. Biogeography. Course Name Geo 555. Syracuse University,131 p. 

5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne, Rīga, 

310 lpp. 

6. Sloka N. 1979. Zooģeogrāfija. –Rīga: Zvaigzne, -247 lpp. 

Piezīmes 


Course title Biogeography

Kursa nosaukums Ainavu zinātne 










Profesionālais mağistrs vides plānošanā, asist. Jūlija Munča 

Profesionālais mağistrs vides plānošanā, asist. Solvita Degaine 


Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studentiem. 

Kurss sniedz ieskatu ainavu zinātnes satura teorētiskajos un praktiskajos jautājumos, īpašu uzmanību veltot ainavas 

ekoloģiskajam aspektam un cilvēka ietekmei uz ainavu. 

Rezultāti 


Zināšanas: izpratne par ainavu zinātni un ainavu ekoloģiju; zināšanas par ģeogrāfisko ainavu aizsardzības un 

veidošanas nepieciešamību; padziļinātas zināšanas par ainavu funkcionālajiem tipiem un kvalifikāciju. 

Prasmes: iemaľas ainavas inventarizācijas un kvalifikācijas apguvē; kompetence darbā ar ainavas tipu izdali; 

padziļināta kompetence ainavu ekoloģiskā un vizuālā novērtējuma apguvē. 

Kursa plāns 

32 stundas- lekcijas, 16 stundas- laboratorijas darbi un semināri. 

Lekcijas: 

1. Ievads lekciju kursā “Ainavu zinātne”. 

2. Ainavas jēdziena interpretācija. Ainava kā dabas teritoriāls komplekss. 

3. Ainavas zinātnes attīstības vēsture un īpatnības dažādās valstīs. 

4. Ainavu mācība. Ģeogrāfiskā ainava un planetārais ainavapvalks. 

5. Dabas procesi kā ainavveidotāji faktori. Ainavu ģenētiskās rindas un varianti. 

6. Ainava kā kultūrvēsturisks fenomens. Ainavu estētika. 

7. Ainavu klasifikācija un taksonomija. Ainavu zonalitāte un azonalitāte. 

8. Ainavu funkcionālie tipi un funkcionālās ainavu telpas. 

9. Ainavas vizuālā uztvere un vizuālās struktūras analīze. 

10. Ainavu ekoloģijas pamatjēdzieni un nostādnes. 

11. Ainavu ekoloģijas metodes un pētījumi. 

12. Latvijas ainavu ģeogrāfija un ainavu transformācijas process. 

13. Latvijas mežu tipoloģija kā viens no ainavu zinātnes pamatvirzieniem. 

14. Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība. 

15. Ainavu inventarizācija un novērtējums. Ainavu kartēšana. 

16. Eiropas Savienības politika ainavu plānošanā un aizsardzībā. 

Praktiskie darbi un semināri: 

1. Ainavu zinātnē izmantojamie materiāli un pētnieciskās metodes. 

2. Teritorijas ainavas analīze pēc topogrāfiskajām un satelītkartēm. 

3. Austrunlatvijas reģiona ainaviskās īpatnības. 

4. Atsevišķu ainavas zinātnes jautājumu analīze. 

5. Ainava kā ģeogrāfisks un kultūrvēsturisks fenomens. 

6. Urbanizētās vides ainavas kvalitātes komplekss novērtējums. 

7. Ainavu zinātnes aktuālie jautājumi un problēmas. 

8. Daugavpils pilsētvides ainava un tās kvalitātes novērtējums. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie praktiskie darbi un semināru 

nodarbības; sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādei.- Rīga: VARAM, Jumava, 2000. 

2. Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās. Metodisks materiāls.- Rīga: VARAM,

2001. 

3. Landscape Ecology In Theory And Practice. Pattern and Process. Authors: Monica G.Turner, Robert H. Gardner, 

Robert V. O’Neill. – New York: Springer-Verlag, 2001. 

4. Learning Landscape Ecology. A Practical Guide To Concepts And Techniques. Authors : Sarah E. Gergel, 

Monica G. Turner.- New York: Springer-Verlag, 2002. 

5. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. –Rīga: Avots, 1992. 

6. Исаченко А.Г., Шляпников А.А. Ландшафты (из серии “Природа мира”). –Москва: Мысль, 1989. 


1. Bells S., Nikodemus O. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam.- Rīga: Valsts Meža dienests, 2000. 

2. Bunkše E.V. Sirēnu balsis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. – Rīga: Norden AB, 2000. 

3. Dienvidsēlijas ainavas. Ainavu inventarizācija, apsaimniekošana un aizsardzība.- Rīga: VARAM, 1996. 

4. Ietekmes uz vidi novērtējums.- Rīga: IVN valsts birojs, 2002. 

5. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. sēj. -Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1994.. 

6. Priedītis N. Latvijas mežs- daba un daudzveidība.-Rīga: WWF, 1999. 

7. Račinska I. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem.- Rīga: Ulma, 

2002. 

8. Ramans K. Latvijas daba un ainavas. –Rīga: Liesma, 1967. 

9. Seamus W.Filor. The Process of Landscape Design. -NY.: McGraw-Hill, Inc., 1992. 

10. Šteins V. Lietišķā apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfija.- Rīga: LVU, 1986. 

11. Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai.- Hannovere, 2000. 

12. Арманд Д. Наука о ландшафте.- Москва: Мысль, 1975. 

13. Николаев В. Ландшафтоведение: эстетика и дизайн.- Москва: Аспект Пресс, 2003. 

14. Чупахин В.М. Основы ланлшафтоведения. -М.: Агропромиздат, 1987. 


„Ilustrētā zinātne” 

„Вокруг Света” 

„GEO” 

„National Geographic” 

„Terra” 

Piezīmes 


Course title Landscape Science 



The basic concepts of landscape science: theory and practice. Landscape ecology and human impact.

Kursa nosaukums Mikrobioloģija 

Kursa kods Biol2024 

Zinātnes nozare Bioloģija 

Zinātnes apakšnozare Mikrobioloģija 







Dr. Bioloğijas doktors, asoc.prof. Inese Kokina 


Kurss dot priekšstatu par mikroorganismu uzbūvi, ģenētiku, sistemātiku, daudzveidību, kā arī mikroorganismu lomu 

ekoloģiskajos procesos un to praktisko izmantošanu. 

Kursa plāns 

Mikrobioloģija kā zinātne, tās attīstības vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīves. Mikroorganismi, to 

klasifikācija. Baktērijas, to uzbūve, sistemātika, vairošanās, nozīme. Baktēriju metabolisma daudzveidība. 

Enerģētiskie procesi, enerģijas avoti, enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas ceļi. Rūgšanas un elpošanas tipi. Baktēriju 

iedzimtība un mainība. Mutācijas. Transformācija, transdukcija, konjugācija. Baktēriju tīrkultūru iegūšana un 

kultivēšana 

Mikroorganismu ekoloģija un izplatība.Miikroorganismu pielietošana zinātnē un tautsaimniecībā. 


Nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi; sekmīgi nokārtots eksāmens 



Zariņš. P. Mikrobioloģijas praktikums. Zvaigzne, 1987. 

Vilka S., Vulfa L., Vitri.čaka L. Laboratorijas darbi mikrobioloģijā. LU, 1997. 

Bauman Robert W. Microbiology / Robert W.Bauman ; Contributions by Elizabeth Machunis-Masuoka,Ian Tizard. - 

San Francisco : Pearson, 2004. - 780 p. 

Prescott Lansing M. Microbiology/ L.M.Prescott,J.P.Harley,D.A.Klein. - Second Edition. - Dubugue : 

Wm.C.Brown Publishers, 1993. - 912 p. 

Talaro Kathleen Park. Foundations in Microbiology / Kathleen Park Talaro. - 5th ed. - Boston : Higher Education, 

2005. - 831 p. 


Burton Gwendolyn R.W. Microbiology for the Health Sciences / Gwendolyn R.W.Burton,Paul G.Engelkirk. - 5th 

ed. - New York : Lippincott, 1996. - 445 p. 

Piezīmes 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” B daļa 

Course title Microbiology

Kursa nosaukums Filozofijas pamati 

Kursa kods Filz2016 

Zinātnes nozare Filozofija 






Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, lekt. Ainars Felcis 


Ņemot vērā, ka filosofijas pasniegšanas galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, filosofijas galvenais mērķis 

ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, 

sarežģīto realitāti. Filosofiskie viedokļi, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viņam izbēgt no 

irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais korektors, kurš meklē 

kļūdas un atbrīvo savu radošo enerģiju. Filosofijas galvenais mērķis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs 

uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, sarežģīto realitāti. Veidot izpratni par filosofiskiem 

viedokļiem, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viņam izbēgt no irracionālisma, pragmatisma 

un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais korektors, kurš meklē kļūdas un atbrīvo savu 

radošo enerģiju. 

Kursa plāns 

32 st. lekciju kurss 

1. Filosofijas priekšmets vēstures gaitā. Grūtības ar definīciju. 

2. Filosofijas vēsturiskā funkcija. 

3. Filosofija kā brīvības izpausme. Filosofijas būtība. 

4. Filosofija kā sabiedrības un "Es" realizācija. 

5. Filosofija un dabaszinātnes. 

6. Filosofija un dabaszinātnes mērķis. 

7. Filosofija un māksla, līdzība un atšķirība. 

8. Filosofijas un reliģijas mērķis. 

9. Filosofijas domāšanas tips Antīko laiku filosofijā. 

10. Filosofija un teoloģija. Kosmoloģiskā un teoloģiskā konstrukcija Viduslaikos. 

11. Viduslaiku kultūras teoloģizācija. 

12. Viduslaiku vērtību sašķelšanās un tā cēloņi. 

13. Renesanses domāšanas tips. Humānisma idejas par cilvēku un dzīves jēgu. 

14. Dabas un cilvēka vienība Renesanses kultūrā. 

15. Cīņa par jaunām patiesībām Jaunajos laikos. Sabiedrības un izziņas progress. 

16. Empīrisma un racionālisma līnijas zinātnē un filosofijā. 

17. Apgaismības filosofija. 

18. Aktīva cilvēka izpratne vācu filosofijā. Brīvības izpratne vācu filosofijā. 

19. Dzīves filosofijas veidošana. 

20. Jaunas pasaules ainas tapšana 20.gs. sākumā. 

21. Zinātniskā prāta kults. 

22. Pozitīvisma filosofija. 

23. Eksistences filosofijas daudzveidība. 

24. Filosofijas attīstības tendences un perspektīves. 


Lekciju kursā izklāstītā materiāla apguve un izpratne; diferencētā ieskaite semestra noslēgumā. 


1. Braiens Megi. Filozofijas vēsture.- R. Zvaigzne ABC, 2000. 

2. Domas par antīko filosofiju. - R., Avots, 1990. 

3. Filozofijas atlants. Attēli un teksti. R., Zvaigzne ABC, 2000. 

4. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. - R., Burtnieks, 1996. 

5. Kūle M., Kūlis R. (1996) Filosofija. Rīga. 

6. Lauksmans F. Filozofijas ABC.- R., Alberts XII, 1999. 

7. Mitoloģijas enciklopēdija 2 sēj. - R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 1994. 

8. Ness Ā., Heukelands P.I. Dzīves filosofija.- R.,Norden AB, 2001. 

9. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. R., Zvaigzne ABC, 2004.

10. Simons-Šefers R. Mazā filosofija Berenīkei.- Aizkraukle, Krauklītis, 1997. 

11. Sūna U. Oļševskis G. Ievads filosofijā. - R., Pētergailis, 1993. 

12. Sūna M., Olševskis G. (1993) Ievads filosofijā. Rīga. 

13. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 1. R.,Zvaigzne ABC, 1999. 

14. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 2. R., Zvaigzne ABC, 2000. 

15. Šuvajevs I. (1999) Filosofija. I,II sēj. Rīga. 

16. Рассел Б. История западной философии. - М., Миф, 1993. 

17. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.3 Новое время. - ТОО ТК " 

Петрополис", 1996. 

18. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.1 Античность. - Тоо ТК 

"Петрополис", 1993. 

19. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.2 Средневековье. – ТОО ТК " 

Петрополис", 1994. 

20. Чанышев, Н.(1981) Курс лекций по древней философии. Москва. 


1. Airaksinens T. Filosofijas pamati vidusskolai.- R., Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Aurēlijs M. (1991) Pašam sev. Rīga. 1991. 

3. Bardjajevs N. (1990) Mūsdienu pasaules garīgais stāvoklis. KFA, 6, 1990 

4. Beringers H. Kas ir filosofija? - Lielvārde, 1995. 

5. Bībel Antīkā un viduslaiku filosofija. - R., Zvaigzne ABC, 1997. 

6. Bokačo Dž. (1981) Dekamerons. Rīga. 

7. Domas par antīko filosofiju.(1990) Rīga. 

8. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi. – R., Zvaigzne ABC, 1996. 

9. Hēgelis G. (1981) Filosofijas zinātņu enciklopēdija. Rīga. 

10. Kants I. (1995) Praktiskā prāta kritika. Rīga. 

11. Klīve V. (1996) Gudrības ceļos. Rīga. 

12. Klīve V.V. Gudrības ceļos. - R., Zvaigzne, 1996e (b.i.g.) 

13. Klīve V.V. Ticības ceļos. - R, Zvaigzne, 1995. 

14. Kūns N. (1985) Zelta aunāda. Sengrieķu mīti un varoņteikas. Rīga. 

15. Mamardašvili M. (1995) Domātprieks. Rīga. 

16. Maritēns Ž. (1994) Mākslinieka atbildība. Rīga. 

17. Mauriņa Z. (1993) Dante tagadnes cilvēka skatījumā. Rīga. 

18. Mūks R. (1991) Mits un iztēle. Rīga. 

19. Nīče F. (1986) Antikrists. Rīga. 

20. Ortega H., Gasets I. (1995) Mīlestība un gudrība. 

21. Parandovskis I. (1976) Mitoloģija. Rīga. 

22. Platons Valsts (1982) Rīga. 

23. Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

24. Rijnieks K. (1992) Sengrieķu dzīves gudrība. Rīga. 

25. Rubenis A. (1993) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga. 

26. Rubenis A. (1994) Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga. 

27. Rubenis A. (1994) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Renesanses un Reformāciju laikmetā. Rīga. 

28. Strautbergs K. (1934) Latvju mitoloģija. Rīga. 

29. Tulviste P. (1990) Par domāšanas izmaiņām vēsturē. Rīga. 

30. Vipers R. (1996) Vēstures lielās problēmas. Rīga. 

31. Рассел Б. (1993) история западной философии. (1,2 т.) Москва. 

32. Торнане Р. (1995) История западного мышления. Москва. 


1. European Journal of Philosophy 

2. Journal of Applied Philosophy 

Piezīmes 

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Vides zinātne" C daļa 

Course title Philosophy

Kursa nosaukums Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 



Zinātnes apakšnozare Lietišķā ģeogrāfija un ģeomātika 







Dr. Ğeoloğijas doktors, doc. Juris Soms 



Ģeog1004, Kartogrāfija [bak. vides zin.] 

Ģeog2008, Ievads Zemes tālizpētē [bak. vides zin.] 



izmantošanas iespējām reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā; apgūt pamatzināšanas un 

galvenās iemaņas darbam ar ĢIS programmatūru. 

Rezultāti 



- izpratne par tehniskās ģeogrāfijas nozarēm: ģeoinformātiku un datorkartogrāfiju, šo nozaru lietišķo pētījumu un 

gatavo produktu būtību un atšķirībām; 

- izpratne par ĢIS kā uz IT bāzētas nozares galvenās atšķirības no citām informācijas uzkrāšanas, datu bāzu vadības 

un grafiskās apstrādes informācijas sistēmām; 

- izpratne par ĢIS galvenajiem komponentiem un to darbību; 

- sistematizētas zināšanas par ĢIS iespējām un izmantošanas veidiem; 

- padziļinātas zināšanas par ĢIS izejas datu veidiem, to iegūšanas, ticamības pārbaudes, digitizēšanas un ievadīšanas 

metodēm, kā arī šo datu pieejamību Latvijā; 

2. Prasmes: 

padziļinātu kompetenci darbā ar ĢIS programmatūru (ArcView, Spatial analyst, 3D analyst, Geostatical analyst, 

IDRISI Taiga, ArcExplorer). 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas – 16 st., laboratorijas darbi – 48 st. 


1. ĢIS būtība un koncepcijas. 

2. ĢIS programmatūra un tās elementi. 

3. ĢIS programmatūras iespējas. 

4. ĢIS datu veidi. 

5. ĢIS datu iegūšanas metodes. 

6. GPS un tālizpētes tehnoloģijas. 

7. ĢIS metožu pielietojums reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā. 

8. Digitizēšana un ĢIS datu ievadīšanas metodes. 

Laboratorijas darbi: 

1. ĢIS kartes „Latvijas teritorijas administratīvais iedalījums un ceļu tīkls” izveidošana. 

2. ĢIS kartes „Latgales plānošanas reģions” izveidošana. 

3. ĢIS kartes „Ežezers” izveidošana. 

4. ĢIS kartes „Ežezers” papildināšana ar papildus elementiem. 

5. ĢIS kartes „Iedzīvotāju skaits Latvijā 2011.g.” izveidošana. 

6. ĢIS kartes „Daugavpils rajona administratīvais iedalījums un infrastruktūra” izveidošana. 

7. ĢIS kartes „Daugavpils rajona iedzīvotāju dabiskā kustība 2005.-2011.g.” izveidošana. 

8. ĢIS kartes „Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs republikas pilsētās un rajonos 2011.gadā” izveidošana. 

9. ĢIS kartes „Dzimstības rādītāji, iedzīvotāju nacionālais, iedzīvotāju blīvums, emigrācijas rādītāji Latvijas 

plānošanas reģionos 2011.g.” izveidošana.

10;11. ĢIS kartes „Demenes pagasta teritorijas aizsargjoslas” izveidošana. 

12. ĢIS *.shp vektordatu datņu izveide ArcGIS vidē. 

13;14. Zemes lietojuma veidu digitizēšana, platību aprēkināšana. 

15;16. ĢIS datu dešifrēšana, kā pamatni izmantojot ortofoto karti. 

17;18. Vektordatu matemātiskā apstrāde – platības aprēkināšana, garuma aprēkināšana, ezera krasta līnijas 

saposmojuma koeficienta aprēkināšana. 

19;20. ĢIS datu iegūšana izmantojot GPS iekārtu. 

21;22. ĢIS kartes „Laika apstākļi Latvijā dd.mm.gads” izveidošana. 

23;24. ĢIS kartes „Reljefa analīzes karte (erozija, nogāžu slīpums, nogāžu ekspozīcija)” izveidošana. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi, sekmīgi nokārtots 

praktiskais ĢIS programmatūras lietošanas eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Booth B., Mitchell A., 2001. Getting to Know ArcGIS. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, 

Inc., -253 pp. 

2. Heywood I., Cornelius S., Carver S., 2002. Geographical Information Systems. 2nd edit. Harlow, Prentice Hall, 

295 pp. 

3. Minami M., 2000. Using ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -528 pp. 

4. Shaner J., Wrightsell J., 2000. Editing in ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., - 

229 pp. 

5. Vinneau A., 2001. Using ArcCatalog. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -286 pp. 


1. Burrough P.A., McDonnell R.A., 1999. Principles of Geographic Information Systems. –London: Oxford Univ. 

Press, -333 pp. 

2. Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and Air Photographs 

Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp. 

3. Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice Hall, 205 pp. 

4. Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New York, John 

Wiley & Sons, - 724 pp. 

5. Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с. 









u.c. 

- Elektroniskais biļetens "V1 Magazine: Promoting Spatial Design for a Sustainable Tomorrow" 

http://www.vector1media.com/ 

Piezīmes 


Course title Geographic Information Systems 


Course aim: to introduce with the Geographical Information System (GIS), its basic principles and possibilities of 

using for regional planning and solving environmental issues, to acquire basic knowledge and basic skills for 

working with GIS software.

Kursa nosaukums Atkritumu apsaimniekošana 



Zinātnes apakšnozare Vides pārvaldība 







Dr. Ķīmijas doktors, doc. Sergejs Osipovs 

Profesionālais mağistra grāds vides plānošanā, asist. Irēna Pučka 


Ķīmi1006, Vispārīgā un neorganiskā ķīmija [bak. vides zin.] 

VidZ1008, Ievads vides zinātnē [bak. vides zin.] 

VidZ2010, Dabas aizsardzība [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par notekūdeņu attīrīšanu, kā arī par sadzīves, 

rūpniecisko un bīstamo atkritumu pārstrādes un utilizācijas metodēm. 

Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par notekūdeņu veidiem, piesārņojošām vielām un komponentiem un to 

attīrīšanas metodēm; 2) iepazīstināt ar sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidiem un apjomu, to pārstrādes 

un utilizācijas metodēm; 3) radīt studentiem priekšstatu par sekmīgi funkcionējošu notekūdeņu attīrīšanas un 

atkritumu pārstrādes saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu; 4) apskatīt esošus un analizēt 

plānotos notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes projektus Latvijā. 

Kursa plāns 

1. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes plāns: mērķi, principi, izmantojamie līdzekļi, prioritātes 

Latvijas Republikas Vides politikas kontekstā. Latvijas Valsts politika notekūdeņu kontrolē. LV Ministru kabineta 

noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī. 

2. tēma. Notekūdeņi, to veidošanās, tipoloģija, piesārņojošās vielas un komponenti. Notekūdeņu ietekme uz ūdens 

kvalitāti ūdensbaseinos. 

3. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas metodes: dabiskas attīrīšanas metodes, mākslīgas attīrīšanas metodes, attīrīšanas 

mikrobioloģiskie procesi. Ūdens pašattīrīšanās. 

4. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas raksturlielumi, normatīvās prasības un kontrole. 

5. tēma. Notekūdeņu loma ekosistēmu degradācijā. 

6. tēma. Atkritumvielu problēma, to risinājuma principi. Sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidi un 

apjomi. 

7. tēma. Atkritumu šķirošana, transportēšana, izvietošana un deponēšana. 

8. tēma. Atkritumu apsaimniekošana, to pārstrādes un utilizācijas metodes, apjomi un perspektīvas. Atkārtotas 

izmantošanas (Recycling) tehnoloģijas. 

9. tēma. Bīstamie un toksiskie atkritummateriāli. Likumdošana, sadedzināšana, fizikāli - ķīmiskā apstrāde, 

deponēšana. 

10. tēma. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums. 

Mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana. 

Mācību ekskursija: Pašvaldības SIA “Daugavpils Ūdens” Daugavpils pilsētas iedzīvotāju apgāde ar dzeramo ūdeni, 

notekūdeņu savākšana, novadīšana un apstrādāšana. Iepazīšanās ar Daugavpils SIA “Daugavpils Ūdens” 

uzņēmumu, laboratorijām. 


Sekmīga piedalīšanās semināros, mācību ekskursija uz Daugavpils komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, 

ieskaitīti kontroldarbi; diferencētā ieskaite kursa noslēgumā. 


1. Māris Kļaviņš. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. – Rīga: LU, 1996.-297.lpp. 

2. G.Mežaraups. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. – Rīga: Mācību grāmata, 1995. – 43.lpp. 

3. Colin Baird, Michael Cann. Environmental Chemistry., - 3rd ed. - New York : W.H.Freeman and Company, 

2005. - 652 p. 

4. Cilvēks-atkritumi-vide: Inform.materiāls par atkritumiem un ar tiem saistītajiem vides jauntājumiem. - Rīga : Zaļā

josta, 2004. - 68 lpp. 

5. Tilgalis Ēriks. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana. - Jelgava, 2004. - 239 lpp. 


1. Valsts dokumenti. Likums par ūdens apsaimniekošanu. Likums par piesārņojumu. 

Ministru kabineta noteikumi: par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī; par notekūdeņu dūņu un to kompostu 

izmantošanu, monitoringu un kontroli. – Rīga. 2002. 

2. А.Г.Муравьев. Руководство по определению показателей качества воды полевыми методами. – Санкт- 

Петербург: 1998. – 219 стр. 

3. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs. Notekūdeņu dūņu lietošana lauksaimniecībā. – Ozolnieki, 1997. – 

12. lpp. 


"Vides Vēstis" 

Piezīmes 


Course title Waste Management

Kursa nosaukums Vides politika un pārvalde 









Kursa izstrādātājs(-i) Mağistra(līm.), vieslekt. Jana Paidere 


VidZ1008, Ievads vides zinātnē [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: sniegt studentiem vispusīgu priekšstatu par vides politiku un vides pārvaldi; apzināt problēmu un 

iespējamo risinājumu spektru, īpaši akcentējot Latvijas virzību uz Eiropas savienību. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar vides politikas vēsturi pasaulē, Latvijā Eiropā un citās pasaules valstīs; 2) iepazīties 

ar nozīmīgāko vides likumdošanu un institūcijām; 3) apgūt Latvijas vides un dabas aizsardzības juridiskos un 

normatīvos pamatdokumentus; 4) iepazīties ar vides aizsardzības darba organizāciju valstī; 5) apgūt vides 

aizsardzības problēmu iespējamos risinājumus, problēmu prioritizāciju, politikas instrumentus; 6) sniegt 

priekšzināšanas par līdzsvarotas attīstības koncepciju un tās piemērošanas tendencēm mūsdienu vides politikā 

Kursa plāns 

1. tēma. Vides politika un pārvalde. Vides politikas attīstības galvenie posmi un to svarīgākie notikumi. 

2. tēma. Vides un dabas aizsardzības problēmas. Vides politikas mērķi. 

3. tēma. Vides aizsardzības politikas veidošanas priekšnoteikumi. 

4. tēma. Vides politikas koncepcijas, plāni, programmas un praktiskās rīcības aprakstošie dokumenti. Sabiedrības 

informēšana un iesaistīšana vides politikā. 

5. tēma. Vides un dabas aizsardzības institucionalizācija, likumdošana un vides aizsardzības praktiskā darba 

organizācija. 

6. tēma. Vides politikas starptautiskie un juridiskie instrumenti. 

7. tēma. Vides politika Latvijā. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai, tā nozīme un būtība. 

8. tēma. Vides politika Eiropas savienībā, tās aproksimācija Latvijā. Latvijas starptautiskās saistības vides un dabas 

aizsardzībā. 

9. tēma. Likums “Par vides aizsardzību”, tā analīze. 

10. tēma. Vides aizsardzības politikas principi un līdzekļi. 

11. tēma. Latvijas vides aizsardzības institūcijas, to savstarpējā saistība. 

12. tēma. Latvijas vides aizsardzības likumdošanas harmonizācijas pamatprincipi. 

13. tēma. Sabiedriskā apziņa, tās būtība. 

14. tēma. Vides izglītības loma vides politikas veidošanā. 


Semestra laikā ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie praktiskie darbi un semināru nodarbības; sekmīgi 

nokārtots rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Vides politikas plāns Latvijai. -Rīga: VARAM, Gandrs, 1995., 65 lpp. 



4. Environmental Health Action Plan for Latvia. –Rīga: Labklājības ministrija, 1996., 115 lpp. 

5. Michanek G., Blumberga U. Environmental legal System in Latvia. –Rīga: VARAM, 1998., 106 lpp. 

6. Mihaneks G., 1998. Vides aizsardzības likumdošanas harmonizācija Latvijā. Noslēguma ziņojums. Latvijas 

VARAM un Zviedrijas Vides aģentūra. –Rīga. 

7. Towards Sustainability. Commission of the European Communities, Luxemburg, 1993, 162 p. 

8. Baltic 21. Creating Agenda 21 for the Baltic Sea Region. Main report. SEI, Stockholm, 1996, 65 p. 

9. Third Periodic Assessment of the Marine Environment of the Baltic Sea, 1989 – 1993, Helsinki Commission, 

Proceedings No 64 B, 1996, 252 p. 

10. Garner R., 1996. Environmental Politics. University of Leicester, Prentice Hall, Harvester Wheatsheaf, London, 

New York. 

Piezīmes Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” A daļa 

Course title Environmental Policy and Management

Kursa nosaukums Bioloģiskā daudzveidība 








Kursa izstrādātājs(-i) Dr. Bioloğijas doktors, prof. Artūrs Škute;Dr. Bioloğijas doktors, pētn. Mihails Pupiņš 


Biol1017, Vispārīgā ekoloģija [bak. vides zin.] 

Biol1018, Bioloģijas pamati [bak. vides zin.] 

VidZ2010, Dabas aizsardzība [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: Sniegt zināšanas par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi planētas ekosistēmu funkcionēšanā; 

noskaidrot augu un dzīvnieku funkcijas un mijiedarbību ar vidi; gūt priekšstatu par bioloģiskās daudzveidības 

saglabāšanas ceļiem un tiesisko pamatu ES likumdošanas kontekstā. 

Kursa uzdevumi: 1) Vispārīgā veidā gūt priekšstatu par Eiropas un Latvijas faunas un floras daudzveidību; 2) 

iepazīties ar bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas metodēm; 3) apgūt 

prasmi izvērtēt dzīvnieku un augu lomu dzīvības procesos un to nozīmi ekosistēmu funkcionēšanā; 4) iepazīties ar 

bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, atjaunošanas un aizsardzības problēmām.; 5) gūt priekšstatu par 

biodaudzveidības saglabāšanas politiku, ko realizē ES valstīs; 6) iepazīties ar ES likumdošanas aktiem, kas attiecas 

uz biodaudzveidības saglabāšanu. 

Kursa plāns 

1. tēma. Dzīvnieku un augu valsts evolūcija un vispārīgs raksturojums. 

2. tēma. Dzīvo organismu sistemātika un taksonomijas principi. Taksonu kvalitatīvais un kvantitatīvais 

raksturojums. 

3. tēma. Dzīvo organismu uzbūve un funkcijas, to loma dzīvības procesos ģeogrāfiskajā apvalkā, to nozīme 

ekosistēmu funkcionēšanā un līdzsvara saglabāšanā. 

4. tēma. Eiropas un Latvijas augu un dzīvnieku valsts taksonomiskais un bioģeogrāfiskais raksturojums, floras un 

faunas daudzveidība. 

5. tēma. Bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas metodes. 

6. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, atjaunošanas un aizsardzības problēmas pasaulē, 

Eiropā, Latvijā. 

7. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība, saglabāšanas politika un pasākumi. ES valstīs un 

Latvijā. 

8. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas tiesiskā bāze – ES likumdošanas akti, kas attiecas uz 

biodaudzveidības saglabāšanu.; ES likumdošanas aktu transpozīcija nacionālā likumdošanā likumdošanas praktiskā 

ieviešana Latvijā. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi, sekmīga 

piedalīšanās semināros; nokārtoti 2 kolokviji 

Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā: rakstisks eksāmens. 


1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989. 

2. Latvijas sarkanā grāmata. l.sējums Sēnes un ķērpji. Rīga, 1996, 201 1pp. 

3. Rudzroga A. 1984. Aļģes, to nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Rīga, Zinātne, 117 1pp. 

4. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālas problēmas. Rīga, Avots, 1981, 118 1pp. 

5. Biotopu rokasgrāmata. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Preses Nams, 2000. –160 lpp. 


1. Izdales materiāli (ES likumdošanas akti, atsevišķas publikācijas, brošūras u.c.) 

2. Videomateriāli, periodika un INTERNET resursi 

Piezīmes 


Course title Biological Diversity

Kursa nosaukums Plānošanas pamati 



Zinātnes apakšnozare Lietišķā ģeogrāfija# 







Mağistra(līm.), lekt. Santa Rutkovska 


Profesionālais mağistrs vides plānošanā, asist. Jūlija Munča 


Kursa mērķis: Radīt izpratni par plānošanas būtību, vietu un reģionu attīstības nosacījumiem, to ekonomisko un 

sociālo plānošanu, plānošanas metodēm un iepazīstināt ar plānošanas pielietojuma piemēriem. 

Kursa uzdevumi: 1) radīt studentiem priekšstatu par reģionālās attīstības plānošanas un ilgtspējīgas attīstības 

principu vienotību; 2) iepazīstināt studentus ar vietu un reģionu attīstības plānošanas būtību, veidiem; 3) iepazīstināt 

ar galvenajām plānošanas formām - vides plānošanu, reģionālo plānošanu, teritoriālplānošanu u.c; 4) sniegt ieskatu 

par plānošanas sistēmām, plānošanas likumiem, noteikumiem un praksi ārvalstīs un Latvijā; 5) sniegt ieskatu par 

reģionālās attīstības plānošanu, reģionālo politiku Latvijā un Eiropā. 

Rezultāti 


Akadēmiskās kompetences: zināšanas par plānošanas būtību, metodēm un formām; sistematizētas zināšanas par 

plānošanas likumiem, noteikumiem un praksi ārvalstīs un Latvijā; izpratne par reģionālās attīstības plānošanu, 

reģionālo politiku Latvijā un Eiropā; par attīstības plānošanas un ilgtspējīgas attīstības principu vienotību 

Profesionālās kompetences: prasme strādāt komandā; izvērtēt situāciju/problēmu no iespējami daţādiem skatu 

punktiem un izstrādāt risinājumu variantus, paredzot iespējamās sekas. 

Kursa plāns 

1. Plānošanas būtība. Plānošanas veidi. Ieskats plānošanas vēsturē. 

2. Plānošana un ilgtspējīga attīstība 

3. Stratēģiskā plānošana 

4. Attīstības plāni un to kontrole 

5. Plānojuma izstrāde aizsargājamām dabas teritorijām 

6. Piesārņoto teritoriju apsaimniekošana un plānošana 

7. Tūrisma plānošana 

8. Ekonomiskās attīstības plānošana 

9. Pilsētu zemes izmantošanas plānošana. Pilsētu attīstības plānošana. 

10. Lauku zemes izmantošanas plānošana. Lauku attīstības plānošana. 

11. Reģionālās attīstības plānošana. Reģionālā politika Latvijā un Eiropā. 

12. Plānošanas likumi un noteikumi ārvalstīs un Latvijā. 


Ieskaitīti praktiskie darbi (8 st.), sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), ieskaitīts kontroldarbs 

Pārbaudījumi semestra laikā: kontroldarbs 

Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā: Eksāmens rakstveidā 


1. Allmendinger P., Prior A., 2000. Introduction to Planning Practice. _New York, John Wiley & Sons, -450 pp. 

2. Boniface P., 2001. Dynamic tourism. -Clevedon, Channel view publications. – 188 p. 

3. Bramwell B.,Lane B., 2000. Tourism collaboration and partnerships. Politics, Practice and Sustainability. 

Clevedon, Channel view publications. – 343 p. 

4. Prols J., Segliņa V., Dēliņa A., Krīgers S., 1997. Apsaimniekošanas plāns Daugavpils pilsētas izgāztuvei 

“Demene”. Rīga, SIA GEO CONSULTANTS. 55 LPP. 

5. Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. VARAM, 1999. Rīga, Jumava. 88 lpp. 

6. Hall C.M., 2000. Tourism planning. Policies, processes and relationships. Harlow, Prentice Hall. – 236 p 

7. Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati, 1998. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, 

Jelgavas tipogrāfija. – 72 lpp.

8. Melluma A., 1996. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Rīga, B&S Bauskas tipogrāfija. 39 lpp. 

9. Račinska I., 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem. 

Rīga, ULMA, 96 lpp. 

10. Reģionālā attīstība. Tiesību akti, noteikumi un koncepcijas. Rīga, LR VARAM, 1998. 110 lpp. 

11. Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, 2001. Rīga, VARAM, Zviedrijas Vides aģentūra. 64 

lpp. 

12. Sharpley R., Telfer D.J., 2002. Tourism and development. Concepts and Issues. Clevedon, Channel view 

publications. – 397 pp. 

13. Tūrisms Latvijā 2000.gadā, 2001. Rīga, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 86 lpp. 

14. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. Rīga, VARAM, 1995. 66 lpp. 

15. Zemes reforma Latvijas pilsētās. 1997. Rīga, Junda. 126 lpp. 



http://www.morpc.org/MORPC.htm 

http://www.raplm.gov.lv 

http://www.lps.lv 

http://www.tapc.lv 

http://www.saldus.lv/attistibas_programma/saturs.htm 

http://www.liepaja.lv/lv/liepaja/ekonomika/buvvalde/att_plani/lidzdaliba.html 

http://www.ldf.lv 

http://www.building.lv/showlik.php 

Piezīmes 


Course title Fundamentals of Planning

Kursa nosaukums Ekotoksikoloģija 



Zinātnes apakšnozare Ekotoksikoloģija# 







Dr. Bioloğijas doktors, asoc.prof. Nataļja Škute 

Dr. Bioloğijas doktors, doc. Zinaīda Sondore 

Dr. Ķīmijas doktors, viesdoc. Jeļena Kirilova 


Biol1017, Vispārīgā ekoloģija [bak. vides zin.] 

Biol1018, Bioloģijas pamati [bak. vides zin.] 

Ķīmi1005, Organiskā ķīmija [bak. vides zin.] 

Ķīmi1006, Vispārīgā un neorganiskā ķīmija [bak. vides zin.] 

VidZ2014, Ievads vides ķīmijā [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, sniegt mūsdienu zināšanas par 

ekotoksikoloģijas principiem un virzieniem, par dažādām toksiskām vielām un faktoriem, kuri ietekmē apkārtējas 

vides kvalitāti un cilvēka veselību. Dot iespēju analizēt un izvērtēt piesārņojošo vielu iedarbības bīstamību, ar to 

saistīto risku, kā arī, apgūt iemaņas praktiski novērtēt vielas iedarbības risku un apgūt vides pārvaldes principus, 

kuru mērķis ir pasargāt cilvēku, citus dzīvos organismus un vidi no svešdabīgu vielu iedarbības. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar vielu toksiskuma novērtēšanas metodēm un pētījumu metodēm 

ekotoksikoloģijā; 2) iepazīties ar nozīmīgākajiem vielu iedarbības veidiem un nozīmīgākajām vidi piesārņojošajām 

vielām, to avotiem vidē un īpašībām; 3) iepazīties ar vielu metabolisma raksturu dzīvajos organismos; 4) apgūt vielu 

iedarbības riska analīzes metodes un riska novērtējuma principus, kā arī vielu toksiskuma izvērtēšanas metožu 

pamatus. 

Rezultāti 

Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par apkārtējai videi bīstamiem ksenobiotikiem un to pārvērtībām 

biosfērā, kā arī pamatiemaņas darbā ar ekotoksikantu raksturošanu un bīstamības novērtēšanu. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas - 32 st., semināri - 8 st. laboratorijas darbi - 16 


1. Ekotoksikoloģijas priekšmets, tās pamatprincipi. 

2. Nozīmīgākie bioķīmiskie procesi dzīvajos organismos un tajos iesaistītās molekulas: lipīdi, nukleīnskābes, 

ogļhidrāti, olbaltumvielas, fermenti, bioregulatori, vitamīni. 

3. Vielu akūtā un hroniskā toksiskuma novērtēšanas metodes. 

4. Vielu akumulācija un bioakumulācija, vielu biokoncentrēšanās barības virknēs. 

5. Svešdabīgo vielu metabolisms organismā. Atindēšanas mehānismi. Kaitīgo vielu iedarbības efektu ierobežošana. 

6. Vielu biotransformācijas pamatprincipi apkārtējās vides apstākļos. 

7. Bīstamie ekotoksikanti: smagie metāli, halogēnorganiskās vielas, poliaromātiskie ogļūdeņrāži, pesticīdi un to 

toksiskā iedarbība uz dzīvajiem organismiem. 

8. Vides piesārņojuma bīstamības vērtēsana un dažādu vielu piesārņojuma sastāvdaļu ietekme uz veselību. 

9. Genotoksīnu petīšanas vēsture. Genotoksisku faktoru raksturīgās un specifiskās īpašības. Dažas organismu 

reakcijas uz genotoksīnu iedarbību. 

10. Kancerogēnās, mutagēnās un teratogēnās vielas vidē. Vielu kancerogēnās iedarbī-bas novērtēšanas metodes 

11. Ķīmisko mutagēnu darbības raksturīgās iezīmes. Atsevišķu ķīmisko mutagēnu klašu ekotoksiskums. Endokrīno 

sistēmu degradējošās vielas. 

12. Genotoksiskās ķīmiskās vielas pārtikas produktos, tabakā, autotransportā izplūdgāzēs, rūpniecības un sadzīves 

atkritumos. 

13. Fizikālo faktoru ietekme uz organismu funkcijām un iedzimtību. 

14. Dzīvie organismi kā vides piesārņojuma avots. Dabīgās izcelsmes toksiskās vielas. 

15. Biomarķeri ekotoksikoloģijā. 

16. Ekotoksisko faktoru pētīšanas metodoloģija.

Semināru tēmas: 

1. Organisma svarīgas vielu grupas 

2. Toksikantu biokoncentrēšana barības ķēdēs. 

3. Vielu transports šūnu membrānās. 

4. Mutagēnu darbība. 

5. Sadzīves genotoksīni. 

6. Biomarķeru izmantošana. 


1. Olbaltumvielu denaturācija dažādu faktoru ietekmē. 

2. Smago metālu jonu ietekme uz olbaltumvielu īpašībām. 

3. Fermentu darbība. Amilazes pH optimuma noteikšana. 

4. Aktivatoru un inhibitoru ietekme uz fermentu aktivitāti. 

5. Formaldehīda piesārņojuma noteikšana sadzīves līdzekļos. 

6. Tabakas dūmu ietekme uz drozofilām. 


Sekmīga laboratorijas darbu izpilde (20%), ieskaitīti semināri (20%); eksāmens kursa noslēgumā (60%) 


1. Kļaviņš M., Roska A. Toksiskās vielas vidē. Rīga, 1998. 

2. Raipulis I. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību. Vērmaņparks,R:1999. 

3. Kļaviņš M., Prikšāne A. Ekotoksikoloģija. Rīga, 1995. 

4. Zakrezevski S. Principles of environmental ecotoxicology. Washington: ACS, 1991 

5. Исидоров В. А. Введение в химическую экотоксикологию. СПб: Химиздат, 1999 


1. Iesalniece I., Cēdere D. Veselībai kaitīgās vielas. Rīga, LU, 2000. 

2. Eglīts M. Cilvēka ekoloģija. Latvijas Medicīnas akad.. R.:1993, 53 lpp. 

3. Liepa, A. Mauriņš, E.Vimba, Ekoloģija un dabas aizsardzība, Rīga, Zvaigzne, 1991. 

4. Lu, F. Basic Toxicology, Washington:Taylor and Francis, 1996. 

5. Ostler, N., Byrne, T., Malchowski, M. Health effects of hazardous materials, Ann Arbor: Prentice Hall Inc, 2003. 

6. Paasivirta J. Chemical ecotoxicology. Chelsea: Lewis Publ., 1991. 

7. Manahan S. Fundamentals of environmental chemistry. Boca Raton: Lewis Publ., 1993. 

8. O"Neil P. Environmental chemistry. Chapman & Hall, London, 2003. 


Latvijas vides kvalitātes indikatoru pārskati 

Bulletin of Environmental Contamination and Toxicology 

Archives of Toxicology 

Toxicological and Environmental Chemistry 

Piezīmes 


Course title Ecotoxicology 


The course is intended for students of bachelor study programmes “Environmental sciences” and “Biology”. The 

course is aimed to provide students with knowledge about ecotoxicology history, basic principles, toxicological stuff 

and how to staff have an effects on human organism and ecosystems.

Kursa nosaukums Vides ētika un filozofija 

Kursa kods Filz3004 

Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 







Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, lekt. Baiba Felce 


Filz2016, Filozofijas pamati [bak. vides zin.] 

Filz2017, Ētika [bak. vides zin.] 


Kurss sniedz pārskatu par vides ētiku un filozofiju kā par tikumisko normu sistēma, kas atspoguļo cilvēka 

pienākumus un atbildību par vidi, augu un dzīvnieku valsti, kā arī par cilvēci. 

Kursa plāns 

Filosofija un vide, filosofija un daba - cilvēces domāšanas evolūcijas apskats. 

Vides filosofijas loma mūsdienu pasaulē un rietumu kultūrā globālo ekoloģisko un vides problēmu kontekstā. 

Vides ētika. Cilvēku sabiedrības līdzatbildība par rīcības sekām un to ietekmi uz dabas vidi, augu un dzīvnieku 

valsti, planētas klimatu. 


Diferencētā ieskaite kursa noslēgumā 


1. J. Strautmanis „Vides ētika un vides tiesības”, 

Rīga ,”Zvaigzne”, 2003. 

2. K. Meseršmits, S. Meiere, E. Ūsiņa 

„Eiropas vides tiesibas”, LU, „Eurofaculty”, 

3. Vides veselības rīcības plāns , Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 1997. 

Nacionālais vides politikas plāns 2004-2008, akc. ar 

MK rikojumu 04.02.2004. nr.81. 

Piezīmes 


Course title Environmental Ethics and Philosophy

Kursa nosaukums Mežu tipoloģija 



Zinātnes apakšnozare Botānika 







Dr. Bioloğijas doktors, doc. Pēteris Evarts-Bunders 


Kurss iepazīstina ar Latvijas meža augšanas apstākļu tipiem, to izdalīšanas principiem. Mežu atslēgas biotopi. Meža 

tipi Latvijas biotopu klasifikatorā. 

Kursa plāns 

Meža tipoloģijas mērķi, pētījumu metodes. Meža tipoloģijas veidošanās Latvijā. Vadošie zinātnieki, to sasniegumi. 

Dažādu meža tipoloģijas skolu ietekme uz zinātnes attīstību Latvijā. 

Latvijas mežu attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā. Valdošās koku sugas arktiskajā, 

preboreālajā, boreālajā, atlantiskajā, subboreālajā un subatlantiskajā (mūsdienu) periodā. 

Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz mežu augšanas apstākļu tipu izplatību Latvijā. Meža ekosistēmas uzbūve. 

Svarīgākie ekoloģiskie aspekti un mežsaimnieciskie pasākumi, to ietekme uz mežu. 

Meža bioģeocenožu tipoloģija. Meža tips un meža augšanas apstākļu tips. Dabiskie un nosusinātie meži, meža 

kultūras. 

Meža augšanas apstākļu tipu raksturojums. Sausieņu mežu rinda. Meži uz slapjām minerālaugsnēm. Meži uz 

slapjām kūdras augsnēm. Āreņi (meži nosusinātās minerālaugsnēs). Kūdreņi (meži nosusinātās kūdras augsnēs). 

Meža atslēgas biotopi, raksturīgās indikatorsugas, Latgalē biežak sastopamie aizsargājamie mežu biotopi. 


Diferencētā ieskaite kursa noslēgumā 


Bušs K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. –Rīga: Zinātne, 66 lpp 

Strods H., Zunde M., Mugurēvičs Ē. U.c. 1999. Latvijas mežu vēsture. –Rīga: Pasaules Dabas fonds, 364 lpp. 


Kabucis I. u.c. 2001. Latvijas biotopu klasifikators. –Rīga: Latvija Dabas fonds. 96 lpp. 

Kabucis I. 2004. Biotopu rokasgrāmata. _=-Rīga: Preses nams, 160 lpp. 

Meža atslēgas biotopu rokasgrāmata. 

Piezīmes 


Course title Typology of Forests

Kursa nosaukums Vides zinātne (No 2009./2010.st.g.) 









Dr. Bioloğijas doktors, doc. Dāvis Gruberts 


Kurss paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studentiem. Tā mērķis ir iepazīstināt 

studentus ar aktualākajām mūsdienu vides problēmām un to risināšanas ceļiem. 

Rezultāti 


• izpratni par Zemi kā vienotu sistēmu, tās komponentiem un vielu un enerģijas apriti dabā; 

• pamatzināšanas par vides un sabiedrības mijiedarbību, galvenajām vides problēmām, to cēloņiem un risinājumiem. 

• spējas patstāvīgi analizēt un sistematizēt informāciju par dotās teritorijas vides stāvokli un to ietekmējošajiem 

faktoriem; 

• iemaņas darbam komandā dažāda mēroga vides problēmu un situāciju analīzē un vides aizsardzības jautājumu 

risināšanā. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas - 32 st., praktiskie darbi – 16 st., semināri - 16 st. 


1. Ievads. Vides zinātne un tās attīstība. 

2. Zeme un tās sistēmas. 

3. Elementu un vielu plūsmas un aprite. 

4. Vides piesārņojums un tā avoti. 

5. Atmosfēras piesārņojums, tā avoti un piesārņojuma iedarbība. 

6. Ūdens resursi un ūdeņu piesārņojums. 

7. Pazemes ūdeņi – to aizsardzība un izmantošana. 

8. Ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz dzīvajiem organismiem. 

9. Fizikālie faktori un to iedarbība. 

10. Cilvēka ietekme uz populācijām un ekosistēmām. 

11. Zemes ozona slānis. 

12. Klimata mainība. 

13. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzības nepieciešamība. 

14. Ģenētiskā daudzveidība, to ietekmējosie faktori un tās aizsardzība. 

15. Urbanizācija un vide. 

16. Pārtuksnešošanas un zemes degradācija. 

Praktisko darbu tēmas: 

1. Atkritumu izgāztuves projekta ietekmes uz vidi novērtējums. 

2. Celulozes fabrikas projekta ietekmes uz vidi novērtējums. 

3. Mazā HES ūdenskrātuves projekta ietekmes uz vidi novērtējums. 

4. Apvedceļa projekta ietekmes uz vidi novērtējums. 

5. Upes sateces baseina vispārīgs raksturojums. 

6. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas vērtību raksturojums. 

7. Pilsētas gaisa kvalitātes novērtējums, izmantojot ķērpjus. 

8. Pilsētas gaisa kvalitātes novērtējums, izmantojot skujkokus. 

9. Ekosistēmu pakalpojumi. 

10. Cilvēks un vide. 

11. Vides piesārņojums. 

12. Vides veselība. 

13. Dabas katastrofas. 

14. Vide un ekonomika.

15. Vides tehnoloģijas. 

16. Dzīvesveids un vide. 

Studējošo patstāvīgais darbs: 

1. Dabas resursi. 

2. Dabas aizsardzība pasaule un Latvijā. 

3. Ilgtspējīga attīstība. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas un praktiskie darbi; 

sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. Gala vērtējums: 60 % - semestra vidējā atzīme; 40 % - 

eksāmena atzīme. 


1. Kļaviņš M., Nikodemus O., Segliņš V., Melecis V., Vircavs M., Āboliņa K., 2008. Vides zinātne. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 599 lpp. 

2. Kļaviņš M., Zaļoksnis J. (red.), 2010. Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 334 lpp. 


1. Allaby M., 2002. Basics of Environmental Science. 2nd ed. London: Routledge, pp. 323. 

2. Eberhards G., 1999. Ievads vides zinātnē. Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 118 lpp. 

3. Ernšteins R., Jūrmalietis R., 2000. Vides zinības. Angļu – latviešu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: N.I.M.S., 135 lpp. 

4. Jackson A. R. W., Jackson J. M., 2000. Environmental Science. The Natural Environment and Human Impact. 

2nd ed. Harlow: Prentice Hall, pp. 405. 

5. Kļaviņš M., Filho W. L., Zaļoksnis J (ed.), 2010. Environment and Sustainable Development. Rīga: Academic 

Press of University of Latvia, pp. 300. 

6. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga, Zvaigzne, 301 lpp. 

7. Melecis V., 2009. Ekologijas un vides zinātnes saturs: līdzsvara meklējumos. Krāj.: Kļavinš M., Zaļoksnis J. 

(red.) Vides izglītība augstskolā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 176-184. lpp. 

8. Porteous A., 2003. Dictionary of Environmental Science and Technology. 3rd ed. Chichester: John Wiley & Sons, 

pp. 707. 

9. Rydén L., Migula P., Andersson M.(eds.), 2003. Environmental Science. Uppsala: Baltic University Press, pp. 

824. 

10. Steigens A., 1999. Nākotne sākas šodien. Ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Nordik, 223 lpp. 

11. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Rīga: Norden AB, 193 lpp. 


Žurnāli: 

1. Geo 



4. Terra 

5. Vides Vēstis 

Internet resursi: 

1. www.peopleandplanet.net 

Course title Environmental Science 


The course is aimed at the students of the Academic study program „Environmental Science”. Its goal is to provide 

information about the most actual environmental problems and the ways they could be solved.

Kursa nosaukums Vides bioloģijas pamati (No 2009./2010.st.g.) 









Dr. Bioloğijas doktors, doc. Zinaīda Sondore 


Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par bioloģiju kā zinātņu nozari un tās pētījumu metodēm, sniegt 

izpratni par dzīvības izpausmes formu daudzveidību 

Kursa uzdevumi: 1) radīt izpratni par dzīvības procesu norisēm, vielu un enerģijas maiņu vidē; 

2) sniegt ieskatu dzīvo organismu lomā ekosistēmu funkcionēšanā; 

3) atklāt organiskas pasaules formu daudzveidību un attīstības likumsakarības, 

4) laboratorijas darbu laikā apgūt galvenās augu un dzīvnieku sugu makroskopiskās noteikšanas metodes. 

Kursa plāns 

1. tēma. Bioloģijas zinātne, tas saturs, attīstības vēsture un pētīšanas metodes. 

2. tēma. Dzīvība, tās izcelšanās un izpausmes formas. 

3. tēma. Šūna kā elementāra dzīva sistēma, tās uzbūve, funkcijas un īpatnības. 

4. tēma. Vielmaiņa kā dzīvo organismu pamatīpašība. 

5. tēma. No vielmaiņas izrietošas dzīvības parādības. 

6. tēma. Vairošanas un tas veidi. 

7. tēma. Iedzimtība un mainība. 

8. tēma. Organismu individuālā attīstība. Ontoģenēze un filoģenēze. 

9. tēma. Organiskās pasaules formu daudzveidība, to klasifikācijas pamatprincipi. Mūsdienu sistemātika 

10. tēma. Evolūcijas ideju attīstība. Mūsdienu skatījums uz evolūcijas procesu dabā. 

11. tēma. Cilvēka izcelšanās un ar to saistītās problēmas. 

12. tēma. Organiskās pasaules evolūcija. Augu un dzīvnieku valsts attīstības pamatvirzieni. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi; sekmīgi nokārtots 

rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989. 

2. Kathleen M.Heide. Biology, Saunders College Publishing, 1996,USA. 

3. Solomon E.P., Berg L.R. TheWorld of Biology, Saunders college Publishing, 

1995, USA. 

4. Izdales materiāli Bioloģijas katedrā 

Piezīmes 


Course title Fundamentals of Environmental Biology

Kursa nosaukums Angļu valoda (No 2009./2010.st.g.) 

Kursa kods Valo1167 

Zinātnes nozare Valodniecība 






Dr. Pedagoğijas doktors, doc. Ludmila Rumjanceva 


Studiju kurss paredzēts angļu valodas zināšanu un prasmju nostiprināšanai un pilnveidošanai bakalaura studiju 

programmā “Vides zinātne”. Darbs ar tekstiem, pilnveidojot studentu prasmes iegūt informāciju no angļu valodā 

publicētām mācību grāmatām, zinātniskās literatūras un zinātniskajiem rakstiem. Attīstot vides zinātnes nozares 

tekstu lasīšanas iemaņas, saistīt tās ar pārējo prasmju (rakstīšanu, runāšanu, klausīšanos) attīstīšanu. 

Kursa plāns 

32 st. praktiskie darbi 


Sekmīga piedalīšanās visos praktiskajos darbos un kursā paredzēto uzdevumu izpilde; sekmīgi nokārtots eksāmens 



1. Glendinning E. H., Beverly A.S. English in Medicine. - Holmstrom, 1998. 

Literatūra (02-papildliteratūra) 

2. English for Medical Professions. - Lorraine Beitler, 1978. 

3. Sandler P.L. Medically Speaking. - 1991. 

4. Prodromou L. Developing Reading Skills in English. - Medicine, 1989. 

5. Dr. Greenhalgh T. Medicine Today. - 1993. 

6. Trersky E. The Language of Medicine in English - 1992. 

7. David N. J. Medicine. - 1989. 


Žurnāls "National Geographic" (izdevums angļu valodā) 

Piezīmes 


Course title English

Kursa nosaukums Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un prakse (No 2009./2010.st.g.) 












Ģeog1001, Cilvēka ģeogrāfija [bak. vides zin.] 

Ģeog2007, Pasaules reģionālā ģeogrāfija [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: sniegt zināšanas par ilgtspējīgu jeb līdzsvarotu attīstību, tās koncepciju un praktisko ieviešanu kā 

cilvēces turpmākas pastāvēšanas priekšnoteikumu. 

Kursa uzdevumi: 

1) iepazīstināt ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem un šīs koncepcijas vēsturisko attīstību; 2) sniegt priekšstatu 

par ilgtspējīgu attīstību ietekmējošajiem faktoriem lokālā, reģionālā un globālā līmenī; 3) attīstīt iemaņas izmantot 

ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus vides problēmu risinājumos, teritorijas un attīstības stratēģiskajā plānošanā; 4) 

iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona valstu un Latvijas Republikas pamatnostādnēm un politiku ilgtspējīgas attīstības 

jomā. 

Rezultāti 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu, studenti iegūst: 

Zināšanas: 

1. izpratne par ilgtspējīgas attīstības koncepciju un principiem 

2. zināšanas par ilgtspējīgas attīstības indikatoriem un to nozīmi vides aizsardzībā 

3. zināšanas par saistošajiem ilgtspējīgas attīstības dokumentiem 

Prasmes: 

1. iemaņas ilgtspējīgas attīstības principu analīzē un pielietošanā 

2. kompetence ekoloģiskās pēdas nospieduma novērtēšanā 

3. padziļināta kompetence ilgtspējīgas attīstības indikatoru analīzē 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie praktiskie darbi, sekmīga dalība un 

ieskaitītas visas studiju kursa programmā paredzētās semināru nodarbības, kontroldarbs studiju kursa noslēgumā. 


1. Dresner S., 2003.The principles of sustainablity. Earthscan Publications Ltd, London, 200 pp. 

2. Elliott J.A., 2006. An Introduction to Sustainable Development. Routledge, Taylor &Francis Group, London, 

New York, 283 pp. 

3. Environmental Science, 2003. Ryden L., Migula P., Anderson M. (eds.). A Baltic University publication. The 

Baltic University Press, Uppsala, 824 pp. 

4. Jackson A.R. W, Jackson J.M., 2000. Environmental science. The natural environment and human impact. 2nd 

edit. Prentice Hall, Harlow, 405 pp. 

5. Kļaviņš M., Nokodemus O., Segliņš V., Melecis V., Vircavs M., Āboliņa K., 2008. Vides zinātne. LU 

Akadēmiskais apgāds, Rīga, 599 lpp. 

6. Miller G.T. J., 1994. Living in the Environment. 8th edit. International Thomson Publishing, USA, 701 pp. 


1. Allaby M., 2000. Basics of Environmental Science. London, New York, 323 pp. 

2. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. Apstiprināts LR Ministru kabinetā 13.08.2002. 

3. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats, 2003. Latvijas Republikas Vides ministrija, Latvijas vides 

aģentūra, 2003. 

4. Lovelock J., 2000. Gaia. A new look at life on earth. Oxford University press, Oxford,148 p. 

5. Lovelock J., 2006. The reverenge of Gaia. Why the earth is fighting back – and how we can still save humanity. 

Allen Lane an imprint of Penguin Books, London, 176 pp. 

6. Porteous A., 2003. Dictionary of environmental science and technology. 3rd edition. 704 pp.

7. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Kā samazināt cilvēka ietekmi uz 

zemeslodi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Apgāds Norden AB, Rīga, 193 lpp. 


1. GEO 



4. Terra 

Piezīmes 


Course title Sustainable development conception and practice 


Course objectives: to provide an understanding of the sustainable or balanced development, its concepts and give a 

practical introduction as a precondition of human’s future existence. 

The purpose of the course: 1) to introduce students with the basic principles of development and its history of 

concepts; 2) to learn about influencing factors; 3) develop practical skills of the basic principles for solution the 

environmental problems; 4) to provide an understanding of the political and basic development of Baltic countries 

and Latvia.

Kursa nosaukums Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (No 2009./2010.st.g.) 













Ģeog1004, Kartogrāfija [bak. vides zin.] 

Ģeog2008, Ievads Zemes tālizpētē [bak. vides zin.] 



izmantošanas iespējām reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā; apgūt pamatzināšanas un 

galvenās iemaņas darbam ar ĢIS programmatūru. 

Rezultāti 



- izpratne par tehniskās ģeogrāfijas nozarēm: ģeoinformātiku un datorkartogrāfiju, šo nozaru lietišķo pētījumu un 

gatavo produktu būtību un atšķirībām; 

- izpratne par ĢIS kā uz IT bāzētas nozares galvenās atšķirības no citām informācijas uzkrāšanas, datu bāzu vadības 

un grafiskās apstrādes informācijas sistēmām; 

- izpratne par ĢIS galvenajiem komponentiem un to darbību; 

- sistematizētas zināšanas par ĢIS iespējām un izmantošanas veidiem; 

- padziļinātas zināšanas par ĢIS izejas datu veidiem, to iegūšanas, ticamības pārbaudes, digitizēšanas un ievadīšanas 

metodēm, kā arī šo datu pieejamību Latvijā; 

2. Prasmes: 

padziļinātu kompetenci darbā ar ĢIS programmatūru (ArcView, Spatial analyst, 3D analyst, Geostatical analyst, 

IDRISI Taiga, ArcExplorer). 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas – 16 st., laboratorijas darbi – 48 st. 


1. ĢIS būtība un koncepcijas. 

2. ĢIS programmatūra un tās elementi. 

3. ĢIS programmatūras iespējas. 

4. ĢIS datu veidi. 

5. ĢIS datu iegūšanas metodes. 

6. GPS un tālizpētes tehnoloģijas. 

7. ĢIS metožu pielietojums reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā. 

8. Digitizēšana un ĢIS datu ievadīšanas metodes. 


1. ĢIS kartes „Latvijas teritorijas administratīvais iedalījums un ceļu tīkls” izveidošana. 

2. ĢIS kartes „Latgales plānošanas reģions” izveidošana. 

3. ĢIS kartes „Ežezers” izveidošana. 

4. ĢIS kartes „Ežezers” papildināšana ar papildus elementiem. 

5. ĢIS kartes „Iedzīvotāju skaits Latvijā 2011.g.” izveidošana. 

6. ĢIS kartes „Daugavpils rajona administratīvais iedalījums un infrastruktūra” izveidošana. 

7. ĢIS kartes „Daugavpils rajona iedzīvotāju dabiskā kustība 2005.-2011.g.” izveidošana. 

8. ĢIS kartes „Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs republikas pilsētās un rajonos 2011.gadā” izveidošana. 

9. ĢIS kartes „Dzimstības rādītāji, iedzīvotāju nacionālais, iedzīvotāju blīvums, emigrācijas rādītāji Latvijas 

plānošanas reģionos 2011.g.” izveidošana.

10;11. ĢIS kartes „Demenes pagasta teritorijas aizsargjoslas” izveidošana. 

12. ĢIS *.shp vektordatu datņu izveide ArcGIS vidē. 

13;14. Zemes lietojuma veidu digitizēšana, platību aprēkināšana. 

15;16. ĢIS datu dešifrēšana, kā pamatni izmantojot ortofoto karti. 

17;18. Vektordatu matemātiskā apstrāde – platības aprēkināšana, garuma aprēkināšana, ezera krasta līnijas 

saposmojuma koeficienta aprēkināšana. 

19;20. ĢIS datu iegūšana izmantojot GPS iekārtu. 

21;22. ĢIS kartes „Laika apstākļi Latvijā dd.mm.gads” izveidošana. 

23;24. ĢIS kartes „Reljefa analīzes karte (erozija, nogāžu slīpums, nogāžu ekspozīcija)” izveidošana. 


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie laboratorijas darbi, sekmīgi nokārtots 

praktiskais ĢIS programmatūras lietošanas eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Booth B., Mitchell A., 2001. Getting to Know ArcGIS. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, 

Inc., -253 pp. 

2. Heywood I., Cornelius S., Carver S., 2002. Geographical Information Systems. 2nd edit. Harlow, Prentice Hall, 

295 pp. 

3. Minami M., 2000. Using ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -528 pp. 

4. Shaner J., Wrightsell J., 2000. Editing in ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., - 

229 pp. 

5. Vinneau A., 2001. Using ArcCatalog. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -286 pp. 


1. Burrough P.A., McDonnell R.A., 1999. Principles of Geographic Information Systems. –London: Oxford Univ. 

Press, -333 pp. 

2. Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and Air Photographs 

Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp. 

3. Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice Hall, 205 pp. 

4. Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New York, John 

Wiley & Sons, - 724 pp. 

5. Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с. 









u.c. 

- Elektroniskais biļetens "V1 Magazine: Promoting Spatial Design for a Sustainable Tomorrow" 

http://www.vector1media.com/ 

Piezīmes 


Course title Geographic Information Systems 


Course aim: to introduce with the Geographical Information System (GIS), its basic principles and possibilities of 

using for regional planning and solving environmental issues, to acquire basic knowledge and basic skills for 

working with GIS software.

Kursa nosaukums Ģeotelpiskās analīzes metodes vides zinātnē (No 2009./2010.st.g.) 













Ģeog2009, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas [bak. vides zin.] 


Kursa mērķis: nodrošināt zināšanu un praktisko iemaņu apguvi par ģeotelpiskās analīzes metodēm un to 

pielietojumu vides zinātnē. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar ģeotelpisko datu veidiem un to analīzes metodēm; 2) sniegt priekšstatu par 

ģeotelpiskās analīzes metožu pielietojumu vides zinātnes pētījumos un problēmu risinājumos; 3) praktiski apgūt 

iemaņas darbā ar ģeotelpiskās analīzes programmatūru un ArcGIS rīkiem. 

Rezultāti 


1. Akadēmiskās kompetences: 

izpratne par ģeotelpiskās analīzes metodēm un to izmantošanas iespējām dabas aizsardzības un vides pārvaldības 

jautājumu risināšanā; 

sistematizētas zināšanas par ģeotelpiskās informācijas raksturu, objektu veidiem un analītisko darbību teorētisko 

pamatu; 

padziļinātas zināšanas par ĢIS rīku integrēšanu ģeotelpiskās analīzes veikšanai. 

2. Profesionālās kompetences: 

kompetenci darbā ar ĢIS programmatūru ģeotelpiskās analīzes pamatmetožu izmantošanā un veikšanā; 

ģeotelpiskās analīzes gaitā iegūtās informācijas izmantošanas iemaņas dabas aizsardzības, vides pārvaldības un 

teritorijas plānošanas jautājumu risināšanā. 

Kursa plāns 

Lekcijas: 

1. tēma. Ģeotelpisko datu veidi: diskrēti, nepārtraukti, summēti noteiktā laukumā, šo datu izmantošana vides 

zinātnē, to analīzes nepieciešamība un iespējas. 

2. tēma. Ģeotelpisko datu avoti un ieguve. Analogie un digitālie tālizpētes un kartogrāfiskie avoti. Tiešie mērījumi 

dabā un mērījumu punktu fiksēšana ar GPS ģeotelpisko datu ieguvei. 

3. tēma. Ar Zemes virsmu ģeotelpiski saistīto objektu vai parādību izvietojuma raksturlielumi: blīvums, biezība, 

ģeogrāfiskais apveids, orientācija un virziens, centralitāte, nozīmīgums, viendabīgums, telpiskā korelācija. 

4. tēma. Ģeostatistiskās metodes ģeotelpisko datu analīzē: ģeotelpiskā interpolācija. Interpolācijas metodes, to 

piemērotības dažādu vides datu ģeotelpiskai analīzei un rezultātu validācija. 

5. tēma. Ģeostatistiskās metodes ģeotelpisko datu analīzē: struktūranalīze jeb variogrāfija. Variogrammas. 

6. tēma. Ģeostatistiskās metodes ģeotelpisko datu analīzē: diskrēto datu ģeotelpiskā klasterēšana. Hierarhiskā 

klasterēšana. 

7. tēma. Ar Zemes virsmu ģeotelpiski saistīto objektu vai parādību savstarpējās saistības noteikšana. Daudzfaktoru 

analīze. Lokalizācijas varbūtības analīze. 

8. tēma. Ģeotelpiskās analīzes metožu pielietojums vides informācijas pārvaldības sistēmās un vides lēmumu 

atbalsta pieņemšanas sistēmās. 


1. Vides ģeotelpisko datu veidi, to raksturs un pieejamība Latvijā. 

2. Diskrēta rakstura ģeotelpisko datu analīze: ģeogrāfiskā izvietojuma raksturlielumu un apveida noteikšana ar 

ArcGIS rīkiem. 

3. Diskrēta rakstura ģeotelpisko datu analīze: izvietojuma blīvuma un biezības noteikšana ar ArcGIS rīkiem. 

4. Nepārtraukta rakstura ģeotelpisko datu analīze – nokrišņu sadalījums: rastra formāta ĢIS datu ģenerēšana ArcGIS 

rīkiem no meteoroloģiskajās stacijās reģistrētajiem datiem. Rezultātu vizualizācija un kartes sagatavošana.

5. Nepārtraukta rakstura ģeotelpisko datu analīze – piesārņojuma raksturs: rastra formāta ĢIS datu ģenerēšana 

ArcGIS rīkiem no atsevišķos punktos fiksētiem gruntsūdeņu piesārņojuma raksturlielumiem. Rezultātu vizualizācija 

un kartes sagatavošana. 

6. Nepārtraukta rakstura ģeotelpisko datu analīze – reljefa modelēšana: rastra formāta ĢIS datu ģenerēšana ArcGIS 

rīkiem no augstumatzīmēm un horizontālēm. Rezultātu vizualizācija un kartes sagatavošana. 

7. Nepārtraukta rakstura ģeotelpisko datu analīze – reljefa 3D modelēšana: TIN formāta reljefa datu ģenerēšana 

ArcGIS rīkiem no rastra formāta ĢIS datiem. Rezultātu vizualizācija un ArcScene ainas sagatavošana. 

8. Ģeotelpisko datu daudzfaktoru analīze. Aizsargājami augu atradņu lokalizācijas varbūtības analīze. 


Semestra laikā sekmīgi nokārtoti 4 kontroldarbi, nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie 

laboratorijas un praktiskie darbi; sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Bratt S. and Booth B., 2000. Using ArcGIS 3D Analyst. Environmental Systems Research Institute, ESRI Press, 

Redlands, CA, USA, 374 pp. 

2. de Smith M.J., Goodchild M.F., Longley P.A., 2007. Geospatial Analysis. A Comprehensive Guide to Principles, 

Techniques and Software Tools. 2nd edit. Winchelsea Press, London, 491 pp. 

3. Environmental Modelling and Prediction, 2002. Peng G., Leslie L.M., Shao Y. (eds.), Springer-Verlag, Berlin, 

480 pp. 

4. Environmental modelling with GIS and remote sensing, 2002. Skidmore A. (ed.), Taylor &Francis Group, 

London, 268 pp. 

5. GIS, Spatial Analysis, and Modelling, 2005. Maguire D.J., Batty M., Goodchild M. F. (eds.), Environmental 

Systems Research Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 480 pp. 

6. Kanevski M., Maignan M., 2004. Analysis and modelling of spatial environmental data. EPFL Press, New York, 

288 pp. 

7. Kopp S, Borup B., Willison J., Payne B., 2001. Using ArcGIS Spatial Analyst. Environmental Systems Research 

Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 462 pp. 

8. Mitchell A., 1999. The ESRI Guide to GIS Analysis. Vol. 1: Geographic Patterns and Relationships. 

Environmental Systems Research Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 186 pp. 

9. Mitchell A., 1999. The ESRI Guide to GIS Analysis. Vol. 2: Spatial Measurements and Statistics. Environmental 

Systems Research Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 238 pp. 

10. Rogerson P.A., 2005. Statistical Methods for Geography. SAGE Publications, London, UK, 236 pp. 

11. Rogerson P.A., 2006. Statistical Methods for Geography. A Students Guide. 2nd edit. SAGE Publications, 

London, UK, 236 pp. 

12. Webster R. and Oliver, M.A. 2001. Geostatistics for Environmental Scientists. John Wiley & Sons, Chichester, 

271 pp. 

13. Wong D.W.S. and Lee J., 2005. Statistical Analysis of Geographic Information with ArcView GIS and ArcGIS. 

John Wiley & Sons, New Jersey, USA, 441 pp. 

14. Zeiler M., 1999. Modelling Our World. The ESRI Guide to Geodatabase Design. Environmental Systems 

Research Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 199 pp. 


1. Advanced spatial analysis. The CASA book of GIS, 2003. Longley P.A., Batty M. (eds.), Environmental Systems 

Research Institute, ESRI Press, Redlands, CA, USA, 463 pp. 

2. Air Pollution Modelling and Simulation, 2002. Sportisse B. (ed.), Springer-Verlag, Berlin, 592 pp. 

3. Brimicombe A., 2003. GIS, Environmental modelling and engineering. Taylor &Francis Group, London, 312 pp. 

4. Environmental Modelling. Finding Simplicity in Complexity, 2004. Wainwright J., Mulligan M (eds.), John 

Wiley & Sons, Chichester, UK, 408 pp. 

5. Hierarchical Modelling for the Environmental Sciences. Statistical Methods and Applications, 2006. Clark J.S., 

Gelfand A.E. (eds.), Oxford University Press, Oxford, 205 pp. 

6. Jensen J.R., 2007. Remote Sensing of the Environment. An Earth resource perspective. Prentice Hall, New Jersey, 

592 pp. 

7. Jones C., 1997. Geographical information systems and computer cartography. Prentice Hall, Harlow, 319 pp. 

8. Knight D.W., Shamseldin A.Y., 2006. River Basin Modelling for Flood Risk Mitigation. Taylor &Francis Group, 

Leiden, 607 pp. 

9. Kovarik K., 2000. Numerical Models in Groundwater Pollution. Springer, Berlin, 221 pp. 

15. Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Prentice Hall, Harlow, 205 pp. 

16. Li Z., Zhu Q., Gold C., 2005. Digital terrain modelling. Principles and methodology. CRC PRESS, Washington, 

D.C, 323 pp. 

17. Lillesand T., 1999. Remote Sensing and Image Interpretation. 4th edit. John Wiley & Sons, Chichester, 736 pp. 

18. Long Term Hillslope and Fluvial System Modelling. Concepts and Case Studies from the Rhine River 

Catchment, 2003. Lang A., Hennrich K., Dikau R. (eds.), Springer-Verlag, Berlin, 248 pp. 

19. Odum T. H., Odum C. E., 2000. Modelling for all scales. An introduction to System Simulation. Academic 

Press, London, 458 pp.

20. Scally R., 2006. GIS for Environmental Management. Environmental Systems Research Institute, ESRI Press, 

Redlands, CA, USA, 187 pp. 

21. Книжников Ю.Ф., Кравцова В.И., Тутубалина О.В., 2004. Аэрокосмичекие методы географических 

исследований. Москва, Изд. цетр “Академия”, 336 с. 


1. Vector1 Media (elektroniskā versija http://www.vector1media.com) 

2. Ilustrētā zinātne 

3. Terra 

Piezīmes 


Course title Methods of Geospatial Analysis in Environmental Science

Kursa nosaukums Vides ekonomika (No 2009./2010.st.g.) 












Ģeog1001, Cilvēka ģeogrāfija [bak. vides zin.] 

Ģeog2007, Pasaules reģionālā ģeogrāfija [bak. vides zin.] 


Mērķis: nodrošināt vides ekonomikas teorijas pamatu apguvi, īpaši akcentējot līdzsvaru starp ekonomikas attīstību 

un vides kvalitātes saglabāšanu. 

Uzdevumi: 1) radīt iespēju studentu zinātniski profesionālajai izaugsmei vides ekonomikas jautājumos; 2) sniegt 

priekšstatu par vides ekonomikas teorijas pamatiem un to pielietošanu praksē; 3) veidot izpratni par Latvijas 

tautsaimniecības nozaru ekoloģiskiem aspektiem, vides un ekonomikas attīstības mijiedarbību; 4) iepa-zīstināt 

studentus ar nozīmīgākām vides problēmām Latvijā, to risināšanas iespējām, tajā skaitā vides politikas 

instrumentiem un dažādu iesaistīto pušu lomu šo problēmu risināšanā. 

Rezultāti 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu, studenti iegūst: 

Zināšanas: 

• izpratne par vides ekonomiku un tās teorētiskajiem aspektiem; zināšanas par tautsaimniecības ekoloģiskajiem 

aspektiem, vides un ekonomikas mijiedarbību; 

• padziļinātas zināšanas par vides ekonomikas un politikas instrumentiem. 

Prasmes: 

• iemaņas dabas resursu ekonomiskajā novērtēšanā; 

• prasmes darbā ar izdevumu-ieguvumu analīzes pielietošanu; 

• padziļināta kompetence vides indikatoru noteikšanā un analīzē. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas – 16 st., praktiskie darbi – 16 st. 


1.Ievads vides ekonomikā, tās rašanās īsa vēsture . Vides komponenti kā pasaules tirgus sastāvdaļa. 

2.Vides ekonomikas teorētiskie pamati, ārējo efektu jēdziens. 

3.Dabas resursu ekonomiskās novērtēšanas koncepcijas un metodes; jēdziens „vides vērtība”. 

4.Izdevumu-ieguvumu analīze vides ekonomikā. 

5.Videi nodarītais kaitējums un tā vērtēšana. 

6.Vides aizsardzības politiski-ekonomiskie un finanšu instrumenti: „zaļie” un dabas resursu izmantošanas nodokļi, 

vides politikas un likumdošanas instrumenti. 

7.Globālo klimata un vides izmaiņu ekonomiskais efekts. 

8.Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības vides ekonomiskie aspekti. Investīciju projektu izvērtēšana vides 

sektorā Latvijā. 

Praktisko darbu tēmas: 

1. Vides nodokļi un to funkcijas. 

2. Dabas resursu nodoklis un tā aprēķināšana. 

3. DPSIR metodes pielietošana. 

4. ISIS metodes pielietošana. 

5. Ekonomiskie instrumenti piesārņojuma samazināšanai. 

6. Normatīvie līdzekļi vides ekonomikā. 

7. Vides ekonomiskās vērtēšanas metodes. 

8. Ilgtspējas un ekonomiskās attīstības mijiedarbība.


Semestra laikā nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā paredzētie praktiskie darbi, rakstveida eksāmens 

studiju kursa noslēgumā. 


1. Atstāja Dz., Dimante Dž., Brīvers I., Malzubris J., Keneta M., Tambovceva T., Šīna I., Līviņa A., Ieviņš J., Grasis 

J., Pūle B., Ābeltiņa A. Vide un ekonomika. Monogrāfija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. 256 lpp. 

2. Turner R.K., Pearce D., Bateman I., 1993. Environmental Economics. The Johns Hopkins University Press, 

Baltimore, 328 pp. 

3. Hanley N., Shogren J.F., White B., 2001. Introduction to environmental economics. Oxford Universiy Press, 

Oxford, 350 pp. 


1. Environmental Taxes in OECD Countries. Organisation for Economic Cooperation and Development.- Paris: 

Head of Publications Service, OECD, 1995. 

2. Sofia Initiative on Economic Instruments. Sourcebook on Economic Instruments for Environmental Policy. 

Central and Eastern Europe, 1999. Klarer J., McNicholas J., Knaus E.M. (eds.), Szentendre, The Regional 

Environmental Centre for Central and Eastern Europe, April 1999. 

3. Latvijas Republikas Nacionālais vides politikas plāns, Ministru Kabinets, 2004.gada 3.februāris 

4. Latvijas vides indikatoru pārskats, 2009. Rīga. Vides Ministrija, 2009. 

5. Medouza D.H., Medouzs D.L., Randerss J., 1993. Robežas jau pārsniegtas. Kopsavilkums. LU Ekoloģiskā centra 

apgāds „Vide”, Rīga, 1993. 

6. Pierce D., Turner R., Economics of the Natural Resources and the Environment. Harvest Wheatsheaf, NY., 

L.,Toronto, 1990. 

7. Tietenberg T., 1998. Environmental and natural resource economics, Scott, Foresman and Co. Glenview, Illinois, 

Boston London. 

8. Vides rādītāji Latvijā, Rīga, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (jaunākais izdevums) 

9. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību., Rīga, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (jaunākais 

izdevums). 

10. Глушкова В. Г., Макар С.В. Экономика природопользования: Учебное пособие.- М.: Гардарики, 2003.- 

448.с. 


1. GEO 



Piezīmes 


Course title Environmental Economics 


The aim of the programme: to give a general outline of the economic situation in various regions of the country. To 

show the interaction of basic economic indicators and the role of the state in implementing the economic policy. A 

special stress will be laid on the balance between the development of economy and conservation of environmental 

quality as well as on administrative unit management.

„VIDES ZINĀTNE” - Daugavpils Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?