Revīzijas ziņojums_20_01_2014

kā arī konstatēja tendenci, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos references
medikamentus ārsti neizraksta, tomēr ministrija turpina saglabāt esošo kompensācijas
kārtību, izdarot grozījumus ārējā normatīvajā aktā 50 , piemēram:
39.1. ja pacients kompensācijas kārtības ietvaros iepriekš nav saņēmis konkrētai diagnozei
paredzētos kompensējamos medikamentus, ārsts pirmo reizi uz īpašās receptes
veidlapas izraksta šai diagnozei paredzēto zāļu vispārīgo nosaukumu (spēkā no
01.01.2012.);
39.2. ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, ir lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu,
farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam
atbilstošās kompensējamās zāles, bet, ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai
vairākas zāles ar lētāko kompensācijas bāzes cenu, - zāles, kurām lētāko zāļu statusu
ar lēmumu ir noteicis Nacionālais veselības dienests (spēkā no 01.02.2012.);
39.3. ja piedāvātā lētākā kompensācijas bāzes cena vai apstiprinātā lētākā aptiekas cena ir
vairākām attiecīgās references grupas zālēm, lētāko zāļu statusu ar lēmumu nosaka
Nacionālais veselības dienests, nosakot to zālēm, kurām pārdošanas apjoms
naturālajās vienībās iepriekšējā pusgadā kompensācijas kārtības ietvaros ir bijis lielāks
(spēkā no 01.01.2012).
40. Nacionālais veselības dienests ar 2012.gada februāri bija izveidojis darba grupu par jaunās
zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmas darbību, kura secināja, ka galvenais risks
sistēmas darbībai ir nespēja nodrošināt lētāko (references) medikamentu pastāvīgu
pieejamību tirgū, tāpēc Veselības ministrija izdarīja grozījumus ārējā normatīvajā aktā 51 ,
kurā paredzēja, ja aptiekā nav pieejams references medikaments un tā ir sniegusi Veselības
inspekcijai informāciju par lētākā (references) medikamenta nepieejamību, farmaceits drīkst
izsniegt pacientam nākamās lētākās zāles (spēkā no 19.10.2012.).
41. Veselības ministrija ir sniegusi skaidrojumu 52 , ka, lai aptieka pamatoti apgalvotu references
medikamentu, vai medikamentu, kuriem lētāko zāļu statusu ar lēmumu ir noteicis
Nacionālais veselības dienests, nepieejamību, ir jāpārliecinās par to pieejamību visās
licencētajās zāļu lieltirgotavās. Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 53 uz 30.05.2013.
licencēta ir 61 zāļu lieltirgotava.
50 Ministru kabineta 19.10.2011. noteikumu Nr.821 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos
Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”
1.21.apakšpunkts, Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumu Nr.1022 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada
31.oktobra noteikumos Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu
kompensācijas kārtība” 1.15. un 1.18.apakšpunkts.
51
Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.701 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos
Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”
1.13.apakšpunkts.
52 Veselības ministrijas 03.01.2013. uzziņa Nr.01-18.16/21 „Par Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumu Nr.899
„Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 89.punkta
interpretāciju”.
53 Licencēto zāļu lieltirgotavu saraksts http://www.zva.gov.lv/doc_upl/ZL-30.05.2013.pdf, skatīts 18.06.2013.
16