Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Dabas</strong> parka „Embūte” <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns 2007.-2017.gadam<br />
<strong>Embūtes</strong> kultūras mantojuma apzināšana un avotu apraksts<br />
Kultūras mantojuma jautājumu un problēmu aktualizācija <strong>dabas</strong> parka teritorijā veikta, lai<br />
palīdzētu novērst kultūrvēsturiskās vides un <strong>dabas</strong> bagātību degradāciju tajā, pavērtu plašāku<br />
iespēju esošo vērtību kompleksai saglabāšanai un kultūras mantojuma līdzsvarotai pētniecībai,<br />
valsts aizsargājamo kultūras (galvenokārt, arheoloģijas) pieminekļu, kultūrvēsturisko objektu un<br />
teritoriju precizēšanai, senu vietējo kultūras vērtību un tradīciju kopšanai un saglabāšanai.<br />
Darbā izmantotā informācija par kultūras mantojumu <strong>Embūtes</strong> <strong>dabas</strong> parka teritorijā ir iegūta<br />
Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijas Dokumentācijas un Arheoloģijas centrā, no<br />
Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijas Liepājas rajona nodaļā uzkrātajiem<br />
materiāliem un izmantojot informāciju, kas gūta apsekojot kultūras mantojuma objektus dabā<br />
vairāku gadu garumā, kā arī sadarbojoties informācijas apmaiņas jomā ar <strong>Embūtes</strong> pagasta<br />
Bakūzes pamatskolas novadpētniecības entuziastiem - skolas direktori Inetu Jurķi un mācību<br />
daļas vadītāju Rutu Baruti.[literatūras avoti 1-13]<br />
Gadsimtu gaitā Latvijā un tai skaitā arī Embūtē uzkrāto kultūras mantojumu sāka apzināt 19.gs.<br />
1. pusē. Ap 1827.gadu plašākai apskatei <strong>Embūtes</strong> pils plānu zīmējis K.Vilongs un zīmējumi ir<br />
iekļauti Pauluči vēsturiskajā albūmā.<br />
19.gs. 60. gados Latvijā radās zinātniska interese par pilskalniem. Vācbaltu mācītājs, latviešu<br />
vēstures un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins 1866. gadā “Lauku Avīzē” publicēja<br />
aicinājumu tautiešiem ziņot par seniem pilskalniem un ar tiem saistītām ļaužu teikām. Atsaucība<br />
bija liela, informācija plūda un pēc tās 1868. gadā A. Bīlenšteins reģistrēja un Kurzemē<br />
apmeklēja 35 pilskalnus, tai skaitā arī <strong>Embūtes</strong> pilskalnu. Ziņas tika apkopotas un publicētas<br />
darbā “Die Grenzen lettische Bergberge” 1869. gadā.<br />
Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības uzdevumā pilskalnus Kurzemē apzināja arī mācītājs<br />
A. Raizons. No Jelgavas kā no tā laika kultūras un mākslas centra šajā darbā 1884. gadā<br />
iesaistījās mākslinieks un bibliotekārs J. Dērings. 1899. gadā A. Bīlenšteins par visām iepriekš<br />
apzinātām senvietām un iegūtajām atziņām Viskrievijas 10 arheologu kongresā nolasīja<br />
ziņojumu “Die altlettischen Burgerberge” (Senlatvju pilskalni).<br />
Atkarībā no kultūras līmeņa un intereses par vietu, kā arī lojalitātes jūtu vadīti, iespēju robežās<br />
par senatnes pieminekļiem interesējās arī vietējie baltvācu muižnieki.<br />
1911.gadā par <strong>Embūtes</strong> kultūras mantojumu rakstījis senatnes pētnieks Lovis of Menārs savā<br />
darbā “Burgenlexikon” 1. daļā.<br />
<strong>Embūtes</strong> kuršu pilskalnu 1923. gadā uzmērojis un aprakstījis Latvijas jaundibinātās Pieminekļu<br />
valdes arheologs E. Brastiņš vairāku sējumu darbā “Kuršu zeme”. Par <strong>Embūtes</strong> pili rakstījis V.<br />
Pirangs 1926.g., Dopkevičs 1933.g., Tuulse 1942.gadā.<br />
Liepājas vēsturnieks J. Sudmalis 1951.g. Liepājas muzejā izveidoja <strong>Embūtes</strong> kuršu pilskalna<br />
pieminekļa pasi. Vairākkārt Embūti apmeklēja latviešu arheologs A Gusars. Viņa ziņojumi<br />
saglabājušies no 1944., 1947.gada. Pilskalnu aprakstījis vēsturnieks un arheologs, liepājnieks<br />
Pēteris Stepiņš 1966.g., kā arī O. Spārītis 1995.g., arheologs J. Urtāns 1997.g., bet arheologs J.<br />
16
Change language