Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Dabas</strong> parka „Embūte” <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns 2007.-2017.gadam<br />
Tā kā Vācu Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki jau pirms Derbes kaujas 1260.gadā bija ieņēmuši<br />
kuršu pilskalnu Embūtē, vēsturnieku vidū pastāv 2 viedokļi:<br />
- ka 1249.gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens cēla ordeņa pili Embūtē;<br />
- ka <strong>Embūtes</strong> pili cēlis ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas 1265.gadā un to darījis kopā ar<br />
bīskapu, jo jau 1251. – 1263.gadā Kurzemes bīskaps Heinrihs no Rīgas domkapitula saņēmis 2<br />
ciemus Dundagas novadā, lai ar to iedzīvotāju nestajiem ienākumiem segtu <strong>Embūtes</strong> pils<br />
celtniecības izdevumus. 13.gs. beigās uzceltā <strong>Embūtes</strong> pils neilgi atradās ordeņa valdījumā. Par<br />
to netieši liecina 1290.gadā Rīgas domkapitula un Kurzemes bīskapa Emunda sastādītais<br />
izlīguma dokuments, pēc kura Emunds nodod pili uz laiku ordenim.<br />
Bet 13.gs. pašā izskaņā tā atkal nonākusi bīskapa rokās – “par ordeņa brāļu nodarītajām<br />
pārestībām bīskapa ļaudīma” (Ordeņa brāļi regulāri siroja, uzbruka un aplaupīja bīskapa<br />
cilvēkus).<br />
16.gs. vēsturiski dokumenti apliecina bīskapa valdījumu Embūtē – dokumentos teikts, ka pili<br />
pārvaldīja bīskapa iecelts fogts jeb kapitāns.<br />
Kopš 16.gs. pils un <strong>Embūtes</strong> apkārtne vairākkārt izlēņota bīskapa vasaļiem – Korfam un<br />
Heikingam, kuru strīds par īpašumu izvērtās plašā skandālā un cēla <strong>Embūtes</strong> pils kā iekārojama<br />
īpašuma prestižu.<br />
Vasaļu strīdā bīskaps nosliecās par labu Heikingam un lika aiziet Korfam. Korfs atriebās un<br />
meklēja palīdzību pie Polijas karaļa.<br />
Aizsākās vēsturē plaši pazīstams skandāls par “Piltenes mantojumu” un tā iegūšanu. Lieta<br />
nonāca līdz karadarbībai.1583.gadā poļi ieņēma Embūti, nodeva to atpakaļ Korfam, bet<br />
1583.gada 21. augustā Polijas karalis Stefans Batorijs visu Embūti nodeva mūža valdīšanā pirmā<br />
Kurzemes – Zemgales hercogistes hercoga, pēdējā ordeņa mestra Gotharda Ketlera brāļadēlam<br />
Vilhelmam Ketleram.<br />
16.gs. aizsākās intensīva baznīcu celtniecība Kurzemē – visur veidojās kristīgās draudzes un to<br />
dievnami. Netālu no <strong>Embūtes</strong> pils, tika uzcelta pirmā koka baznīca un mācītājmuiža, bet vēlāk<br />
akmens mūra baznīca. Pēc nodegšanas 1799.gadā mācītājmuiža tika atjaunota un tā otrreiz<br />
nodegusi 1945.gadā.<br />
1595.gadā ar Polijas karaļa atļauju Ketleru dzimta <strong>Embūtes</strong> īpašumu pārdeva Emmeriham fon<br />
Mirbaham – viss novads palika Mirbahu rokās līdz 1846.gadam. Kopš 17.gs. vidus Embūte<br />
kļuva par lielas muižas centru un muižnieku dzimtas pastāvīgu mitekli.<br />
Uz Ziemeļu karā nopostītās bīskapa pils bāzes uzcēla jauno muižnieku pili, kuru nodedzināja<br />
1920.gadā un vēlāk vairs neatjaunoja.<br />
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pilsdrupas netika postītas, bet pēc Otrā pasaules kara akmeņus no<br />
<strong>Embūtes</strong> pils izmantoja apkārtējo māju celtniecībā, bet 21.gs sākumā, vecajās muižas ēkās<br />
dzīvojošie vietējie iedzīvotāji lauza no pils mūriem sarkanos māla ķieģeļus, izmantoja tos krāšņu<br />
remontiem vai pārdeva.<br />
Jautājumu par pilsdrupu postīšanu Latvijas Saeimā aktualizēja deputāts Leopolds Ozoliņš 2003.<br />
18
Change language