Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Dabas</strong> parka „Embūte” <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns 2007.-2017.gadam<br />
gals nocietināts ar 3 m augstu un 25 m garu valni, grāvi un vēl vienu valni, bet Z pakājē 3. valni.<br />
Lankas upes pretējā krastā situēts t.s. Joda dambis 3 m augsts, 6 m plats un 100 m garš zemes<br />
uzbērums, kas iespējams kalpojis kā upes tecējuma mākslīgs regulators pilskalna apkārtnes<br />
appludināšanai briesmu gadījumā. Joda dambis atrodas Joda lejā, sadala to 2 daļās un Joda lejā<br />
arī visticamāk atradusies pilskalna pakājē izvietotā senpilsētas vieta.<br />
<strong>Embūtes</strong> pilskalns ir ne tikai arheoloģijas piemineklis tas ir arī nozīmīgs teiku un leģendu<br />
objekts, savdabīgs 19. un 20.gs. nemateriālās un 13.gs. kuršu materiālās kultūras savstarpējās<br />
mijiedarbības un saplūšanas teritorija.<br />
<strong>Embūtes</strong> Upurkals – kulta vieta (valsts <strong>aizsardzības</strong> Nr.1323) jeb senču svētvieta atrodas ap<br />
300 m uz A no <strong>Embūtes</strong> kuršu pilskalna, pie Pilskalnu mājām. Te atradies seno kuršu priestera -<br />
krīvaiša ziedoklis. 1276.gadā pilnībā tika apspiestas kuršu brīvības cīņas un domājams arī<br />
Svētvieta pakāpeniski zaudēja savu nozīmi. Tomēr pastāv iespēja, ka kurši slepeni centušies<br />
pielūgt savus dievus arī turpmākajos gadsimtos.<br />
Lai iznīcinātu atmiņas par pagāniskajiem dieviem un apspiestu kuršu brīvības alkas, pēc<br />
kristietības ieviešanas Kursā, Embūtē pie Upurkalna bijusi uzcelta <strong>Embūtes</strong> mācītājmuiža. Tā<br />
rakstītajos avotos minēta 1553.gadā, pastāvējusi līdz 1799.gadam, tad mācītājmuiža nodedzināta.<br />
Upurkalnā iebūvēts Pilskalnu māju pagrabs.<br />
Vācu iebrucējiem, dalot Kursu 13.gs., <strong>Embūtes</strong> teritoriju 1253.gadā iedalīja Kurzemes bīskapijai.<br />
Bīskapa galvenais sēdeklis atradās Piltenē, bet tika celtas arī mūra pilis tuvā un tālākā apkārtnē.<br />
Mūra pilis Latvijā ir raksturīgi viduslaiku arheoloģijas pieminekļi un tās saistāmas ar periodu, ko<br />
dēvē par Vācu laikiem Livonijā (1160. – 1562.g.) <strong>Embūtes</strong> <strong>dabas</strong> parka teritorijā saglabājusies<br />
viena no viduslaiku piļu paliekām, arheoloģijas piemineklis:<br />
<strong>Embūtes</strong> viduslaiku pils (valsts <strong>aizsardzības</strong> Nr.1321) - 1265.gadā uzcelta bīskapa pils, ko<br />
nopostīja 18.gs. sākumā, Ziemeļu kara laikā, un tās teritorija Piltenes bīskapijā atradās līdz<br />
1583.gadam. Šajā laikā pils un tai piegulošā zeme tikusi izlēņota bīskapa vasaļiem. Pils tika<br />
sagrauta 18.gs.sākumā Ziemelu karā. Uz sagrautās bīskapa pils bāzes uzcēla jauno muižas<br />
kungu māju un saimniecības ēkas, bet 19.gs. vidū īpašumu pārdeva rotmistram Otto fon Osten<br />
Sakenam, kas pilī veica iekštelpu pārbūves.<br />
Savukārt, pēdējā pils īpašniece no 1910.gada bijusi baronese fon Hāna no Aizputes, kas<br />
1919.gadā bermontiešu karaspēka atkāpšanās laikā, to nodedzināja un līdz ar tautiešiem emigrēja<br />
uz Vāciju.<br />
Saglabājušās pils pazemes konstrukcijas, vaļņa paliekas, pils mūru fragmenti un apkārtējā<br />
kultūrainava.<br />
Pils <strong>aizsardzības</strong> zonā 2 bijušās muižas ēkas. Saskaņā ar izstrādāto tūrisma koncepciju, bijušās<br />
muižas ēkas iekļautas jaunveidojamājā tūrisma infrastruktūrā un patreiz notiek 1. muižas ēkas<br />
pārbūve. Tehniskais pārbūves projekts pieminekļa <strong>aizsardzības</strong> zonā saskaņā ar likumu “Par<br />
kultūras piemineklu aizsardzību” saskaņots Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijā.<br />
<strong>Embūtes</strong> luterāņu baznīca - vietējas nozīmes arhitektūras objekts. Baznīcas hronoloģija<br />
20
Change language