Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Dabas</strong> parka „Embūte” <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns 2007.-2017.gadam<br />
2.3. Biopi, to <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> vērtība, sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori<br />
2.3.1. Meži<br />
Meži aizņem lielāko daļu <strong>dabas</strong> parka. Galvenokārt <strong>dabas</strong> parkā dominē gravu un nogāžu meži,<br />
bet Lankas upes palienē aizaugot pļavām, vietām veidojas kārklu un baltalkšņu audzes.<br />
Saskaņā ar Latvijas biotopu klasifikāciju [Kabucis, 2001] <strong>dabas</strong> parkā sastopami – F. 1.8.3.<br />
Jauktu koku gāršas, F.1.5.1. Baltalkšņu gāršas, F.4.2. Meži, kuros dominē parastā goba Ulmus<br />
glabra vai parastā vīksna Ulmus laevis, F.1.3.2. Bērzu vēri, F.6.1. Augsto kārklu un vītolu<br />
krūmāji. <strong>Dabas</strong> parkā ir arī 26,1 ha egļu monokultūras (mežaudzes, kuru taksācijas aprakstā<br />
E>8).<br />
<strong>Dabas</strong> parkā sastopami gan stipri ēnaini gravu meži, kur dominē parastā goba Ulmus glabra un<br />
parastais osis Fraxinus excelsior, gan nedaudz gaišāki gravu un nogāžu meži, kur dominē<br />
parastais ozols Quercus robur un parastā liepa Tilia cordata. I stāvā abos meža tipos sastop arī<br />
parasto kļavu Acer platanoides, parasto egli Picea abies, āra bērzu Betula pendula un parasto<br />
apsi Populus tremula. Liela vecuma priedes Pinus sylvestris konstatētas, piem., mežā ~50m uz<br />
dienvidiem no Induļa pilskalna un netālu no vecajiem kapiem.<br />
Ēnainākajās vietās pamežā ļoti bieži aug ievas Padus avium, bet gaišākajās biezu pamežu dažviet<br />
veido parastās lazdas Corylus avellana. Gravu un nogāžu mežiem raksturīgs izteikts pavasara<br />
aspekts, ko veido meža zeltstarīte Gagea lutea, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, pavasara<br />
mazpurenīte Fricaria verna, zilā vizbulīte Hepatica nobilis, ārstniecības lakacis Pulmonaria<br />
obscura, cietlapu virza Stellaria holostea, baltais vizbulis Anemone nemorosa, plankumainā<br />
panātre Lamium maculatum, dzeltenā zeltnātrīte Galeobdolon lutescens, vietām arī vidējais<br />
cīrulītis Corydalis intermedia.<br />
Vasarā šajos mežos zemsedzē dominē podagras gārsa Aegopodium podagraria, daudzgadīgā<br />
kaņepene Mercurialis perennis, cietlapu virza Stellaria holostea, bieži sastop daudzziedu<br />
mugureni Polygonatum multiflorum, meža sārmeni Stachys sylvestris, sarkano spulgotni<br />
Melandrium dioicum, vārpaino kraukleni Actea spicata, meža kosu Equisetum sylvatica,<br />
trīsdzīslu meringiju Moehringia trinervia, mieturu mugureni Polygonatum verticillatum un<br />
dažādas graudzāles – nokareno pumpursmilgu Melica nutans, parasto suņusmilgu Elymus<br />
caninus, izplesto ēnsmilgu Milium effusum, birztalu skareni Poa nemoralis, skrajziedu skareni<br />
Poa remota, kā arī papardes – visbiežāk melno ozolpapardi Arthyrium filix-mas, retāk –<br />
tumšplēkšņaino ozolpapardi Dryopteris expansa, dzeloņaino ozolopapardi Dryopteris<br />
carthusiana, parasto sievpapardi Athyrium filix-femina.<br />
Ēnainākajos un mitrākajos gravu mežos zemsedzē visbiežāk dominē parastā strauspaparde<br />
Matteuccia struthiopteris, podagras gārsa Aegopodium podagraria un pļavas kosa Equisetum<br />
pratense, bieži sastopama suga ir arī purva neaizmirstule Myosotis palustris.<br />
Paugura rietumu nogāzē, uz ziemeļrietumiem no „Kļaviņu” mājām, dominē parastā liepa Tilia<br />
38
Change language