Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
Embūtes dabas parks - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Dabas</strong> parka „Embūte” <strong>dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns 2007.-2017.gadam<br />
Masīva nogāzes saposmo sengravas un upju ielejas. Starppauguru ieplakas un ūdensšķirtnes<br />
teritoriju nelielie pazeminājumi ir pārpurvoti (I.Strautnieka nepublicētie dati).<br />
<strong>Embūtes</strong> <strong>dabas</strong> parka teritorijas virsas reljefs veidojies leduslaikmeta beigās. Pauguri, arī<br />
netālu esošais Krievukalns (Krīvaišu kalns), veidojušies leduslaikmeta beigās, zemledāja<br />
apstākļos, aktīvajam ledum sadeformējot gultnes iežus. Par to liecina krokotais smiltsgrants<br />
materiāls pauguru kodolos, kā arī nogāzēs un citur sastopamās pamatmorēnas tekstūras.<br />
<strong>Embūtes</strong> <strong>dabas</strong> parkam raksturīgs erozijas saposmojums, ko veido ledājkušanas ūdeņu noteces<br />
ielejas, sengravas un gravas. Ledājkušanas noteces ielejas izveidojās leduslaikmeta beigās,<br />
kūstot aprimušajam ledum. Viena no tādām ir arī Lankas jeb <strong>Embūtes</strong> ieleja. Daži pauguri<br />
starp ledus kušanas noteces ielejām un lejām ir savdabīgi erozijas palikšņi. Gravas sasniedz<br />
0.3-0.5 km garumu un 40-45 m dziļumu tādējādi ir vienas no lielākajām Latvijā.<br />
Virsmas absolūtais augstums mainās no 90-100 m virs jūras līmeņa ielejveida<br />
pazeminājumos līdz 140-165 m vjl. pauguru virsotnēs. Lielākie relatīvie augstumi ir ielejveida<br />
pazeminājumu un gravu nogāzēs un sasniedz 45-50 m. Lankas ielejai pieguļošā, augstāk<br />
paceltā teritorija pārsvarā ir viegli viļņota. Tikai daži pauguri starp erozijas pazeminājumiem<br />
sasniedz 20-35 m .<br />
Visai Rietumkursas augstienei kopumā, līdz ar to arī <strong>Embūtes</strong> paugurainei ir kāda ģeoloģiskās<br />
uzbūves īpatnība, ar ko tā atšķiras no citām augstienēm Baltijas reģionā. Rietumkursas<br />
augstiene, tāpat kā Austrumkursas augstiene, kā arī Sakalas un Pandiveras augstienes Igaunijā<br />
ir radiālās cokoltipa augstienes. Tās ir ledājkustības virzienā garenstieptas augstienes, kuru<br />
pamatā atrodas pamatiežu pacēlums, ko pārsedz plāna kvartārnogulumu sega.<br />
Rietumkursas augstiene ir izņēmums - tās pacelto kodolu veido pamatieži kopā ar vecāko<br />
apledojumu (Lētīžas, Kurzemes) nogulumiem. Kurzemes apledojuma nogulumus pārsedz pēdējā<br />
apledojuma Latvijas sarkanbrūnā morēnas mālsmilts vai smilšmāls. Sastopami gan pēdējā<br />
apledojuma ledājkušanas ūdeņu nogulumi, gan arī sakrokoti starpmorēnu nogulumi -<br />
pārsvarā smilts un grants. Ielejveida un starppauguru pazeminājumos ledāja un ledājkušanas<br />
ūdeņu nogulumus pārsedz jaunākie - pēcleduslaikmeta (holocēna) nogulumi. Tie ir aluviālie<br />
(upju), nogāzēs noskalotie (deluviālie), gravu nogulumi, saldūdens kaļķieži, kā arī kūdra vājāk<br />
drenētajas vietās. Ielejveida nogāžu piekājēs (arī Lankas ielejā) ir vairākas saldūdens kaļķiežu<br />
(avotkaļķiežu) atradnes.<br />
<strong>Embūtes</strong> <strong>dabas</strong> <strong>parks</strong> un visa pagasta teritorija izvietojusies virs kristāliskā pamatklintāja<br />
ielieces - Baltijas sineklīzes. Kristāliskais pamatklintājs atrodas lielā dziļumā - 1750 m zem<br />
jūras līmeņa, tādējādi līdz kristālisko iežu virsmai ir 1900 m. Kristālisko pamatu veido<br />
apmēram 1 miljardu gadu veci (proterozoja) magmatiskie ieži.<br />
Kristālisko pamatklintāju pārsedz līdz 1,9 km bieza nogulumiežu sega. Atšķirībā no citiem<br />
Latvijas rajoniem, šeit vertikālā griezumā ir visdaudzveidīgākais nogulumiežu spektrs gan<br />
pēc vecuma, izcelšanās, gan arī vēl citām īpatnībām. Nogulumiežu segas lielāko daļu veido<br />
32
Change language