MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mājokļu <strong>energoauditi</strong> - <strong>2008</strong><br />
Attēls 11. Auditēto ēku skaita sadalījums pa grupām (grupā 181 – 195 ēku nav) atkarībā no<br />
energoauditā noteiktā energoefektivitātes indikatora – standartizētā siltumpatēriņa.<br />
25,0<br />
20,0<br />
15,0<br />
%<br />
10,0<br />
5,0<br />
0,0<br />
106-120<br />
121 -135<br />
136-150<br />
151-165<br />
166-180<br />
196-225<br />
Attēls 12. Auditēto ēku standartizētais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m 2 /gadā) apkurei atkarībā no<br />
ēku apkurināmās platības (m 2 ), ēku izvietojums grafikā ir apkurināmās platības augošā secībā.<br />
Četrām no auditētajām ēkām iepriekšējos gados ir veikti atsevišķi energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas pasākumi. Tas arī atspoguļojas ēku enerģijas patēriņā (skatīt Attēlu 12).<br />
Pēc energoauditu rezultātiem karstā ūdens sagatavošanai patērētās enerģijas īpatsvars<br />
enerģijas patēriņa bilancē dažādām ēkām ir robežās no 14,9 % līdz 36,4 % un 20 ēkām (vienai<br />
pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados celtai ēkai nav karstā ūdens sagatavošanas mezgla)<br />
vidējā vērtība sastāda 60 kWh/m² gadā.<br />
Visu auditēto ēku (21gab.) summārā siltumenerģijas patēriņa izmaiņu dinamika 5 gados<br />
kopumā atbilst klimata izmaiņu dinamikai (grādu dienu skaits) apkures sezonās (skatīt Attēlu<br />
13).Tas apliecina gan patērētāju siltummezglu apkures regulēšanas automātikas darbības<br />
kvalitāti, gan karstā ūdens lietošanas paradumu pastāvību auditēto ēku grupā kopumā.<br />
Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīga 2009 33