MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
MÄjokļu energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Mājokļu <strong>energoauditi</strong> - <strong>2008</strong><br />
3. Rīgas dzīvojamā fonda, pašvaldības apsaimniekojamā dzīvojamā fonda<br />
vispārējs raksturojums energoapgādes un enerģijas patēriņa kontekstā<br />
2007.gada beigās Rīgas dzīvojamā fonda kopējā platība sasniedza 17 926 500 m² un<br />
mājsaimniecību skaits – 323 054 (LR Centrālās statistikas pārvaldes dati). Rīgas mājokļu sektora<br />
attīstību pēdējos četros gados raksturojošais dzīvojamā fonda kopējās platības un mājsaimniecību<br />
skaita vidējais pieaugums gadā - 2% un attiecīgi 1,7% gadā (skatīt grafikus Attēlā 4).<br />
Attēls 4. Rīgas dzīvojamā fonda kopējās platības (m²) un mājsaimniecību skaita (gab.) izmaiņu<br />
dinamika pēdējos gados.<br />
m2<br />
20000000<br />
15000000<br />
10000000<br />
5000000<br />
0<br />
2003.<br />
2004.<br />
2005.<br />
2006.<br />
2007.<br />
gab.<br />
400000<br />
300000<br />
200000<br />
100000<br />
0<br />
2003.<br />
2004.<br />
2005.<br />
2006.<br />
2007.<br />
Apmēram 6 % no Rīgas dzīvojamā fonda ir 1 un 2 dzīvokļu dzīvojamās mājas. Atlikušie<br />
94 % ir 3 un vairāk dzīvokļu dzīvojamās mājas. Lielākā daļa Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />
ēku ir celtas pēc kara (1950. līdz 1990.). Līdz 1970. gadam būvēja galvenokārt silikātu ķieģeļu<br />
ēkas ar lēzeniem četrslīpju vai divslīpju jumtiem, ar un bez balkoniem un ar stāvu skaitu no 2<br />
līdz 5. Lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība Rīgā sākās ar 1960.gadu un jaukta tipa lielpaneļu –<br />
ķieģeļu ēkas ar 1970. gadu. Lielpaneļu ēku dzīvojamie rajoni ir izveidoti lokā ap pilsētas<br />
vēsturisko centru abās Daugavas pusēs, lielākoties agrāk neapbūvētās teritorijās vai agrākajos<br />
mazstāvu apbūves rajonos. Tuvu pilsētas centram ir sastopamas ķieģeļu un jaukta tipa<br />
daudzstāvu ēkas, pašā centrā – pārsvarā arhitektoniski kvalitatīvas individuālu projektu ēkas.<br />
Ēku tipveida sērijas ir aprakstītas dažādos Latvijā iepriekšējos gados veiktos pētījumos.<br />
Pamatā sērijas numurs noteica atšķirības dzīvokļu plānojumā, bet tās tika projektētas saskaņā ar<br />
tā laika būvnormatīvu prasībām, kuras laika gaitā nepiedzīvoja radikālas izmaiņas. Toties tajos<br />
gados uzbūvēto ēku kvalitāte ir atšķirīga – par to liecina arī vienas sērijas dažādu ēku bieži vien<br />
atšķirīgie siltumenerģijas patēriņi mūsdienās.<br />
Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku enerģijas patēriņa struktūrā dominē siltumenerģija<br />
apkurei un karstā ūdens sagatavošanai – kopā 86% un tā satur vislielāko mājokļu<br />
energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu. Atlikušie 14% mājokļu enerģijas patēriņa bilancē<br />
sadalās starp elektroenerģiju (apmēram 10%) un dabas gāzi virtuvēm (apmēram 4%).<br />
Rīgas siltumapgādē dominē AS “Rīgas siltums”, kuras 49% akciju pieder Rīgas<br />
pašvaldībai. AS “Rīgas siltums” pārvada, ražo un piegādā patērētājiem ¾ no Rīgai<br />
nepieciešamās siltumenerģijas. Centralizētās siltumapgādes (CSA) sistēmas patērētāji saņem<br />
siltumenerģiju kopumā no 8158 individuālajiem siltuma mezgliem (ISM). Modernizēto ISM<br />
skaits <strong>2008</strong>.gadā sasniedza 8022 jeb 98,3% no kopējā siltummezglu skaita. Siltumpārvades ārējā<br />
sistēma ir divcauruļu, un automātiskie ēku siltuma mezgli ir ar neatkarīgo pieslēgumu. Visi<br />
patērētāji pilsētā norēķinās par patērēto siltumu pēc siltumskaitītāju rādījumiem.<br />
Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīga 2009 6
Change language