Uguns un nakts - uguns_un_nakts.pdf 538kB - LU Pedagoģijas ...

Rainis
- 25 -
Uguns un nakts
Par kuru nau lielāka vairs
Ne visām raganām kopā,
Kas uguni pūš un sniegu laiž;
Es sūtīts iztīrīt zemi no netīriem mošķiem.
SPĪDOLA
Pats tu netīrs un rupjš kā maiss,
Tu, lāča bērns, ļempis,
Pag, zināšu - lāčausīs tavs spēks, -
Bet es, lūk: vijīga, smalka čūskas meita
Ar čūskas zobiem.
Es visuskaistākā par visu,
Kas zemes virsū un zem zemes ellē,
Man padots viss, un es valdu.
LĀČPLĒSIS
Mans sapnis skaistāks par tevi, -
Tā Laimdotas aina,
Kuras es ilgojos, kuras es dzenos, -
Ne tevis, tu, liesma.
SPĪDOLA
Tad jūti manu spēku!
(Uzliesmo atkal liesmu gaismā.)
Es varu nīst!
Caur visu pasauls ēku
Tev būs bez elpas klīst
Pēc manis, Spīdolas, kas spīd,
Kas tev mūžam iz rokām slīd.
(Dziestošos staros, kas uz viņas kavējas viņa atkāpjas no Lāčplēša uz logiem; aiz
viņas meitenes; liesmu gaisma pamazām nodziest, tumst.)
SPĪDOLA
(Pakāpusies pie loga, tiek apspīdēta no mirdzošas gaismas, kamēr apkārt tumšs, -
līdzīgi Laimdotas parādībai.)
Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte