Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Vides</strong> tiesības ir tiesību normu jeb sabiedrības<br />
uzvedības priekšrakstu kopums, ar ko tiek regulēta<br />
cilvēku uzvedība vides aizsardzības jomā.<br />
<strong>Vides</strong> tiesības ietver tādas vispārīgo tiesību jomu normas, kuru<br />
mērķis ir veicināt vai nodrošināt vides aizsardzību.<br />
<strong>Vides</strong><br />
tiesības<br />
2
<strong>Vides</strong> tiesības pieder pie publiskajām tiesībām – tas nozīmē:<br />
lai aizsargātu vidi, valsts sabiedrībai diktē noteiktas prasības,<br />
kuras tai ir jāievēro.<br />
Ja persona noteiktās prasības neievēro, tad valsts pret šo personu var<br />
vērst piespiedu spēku un noteikt tai sodu vai arī uzdot novērst<br />
pārkāpuma rezultātā vidē radušās negatīvās sekas.<br />
<strong>Vides</strong> tiesību<br />
normas<br />
<strong>Vides</strong><br />
aizsardzības<br />
mērķi<br />
3
To, kāds ir tiesību normā ietvertais uzvedības<br />
priekšraksts, ļauj uzzināt tiesību avoti.<br />
Galvenais vides tiesību avots ir likums (ārējās tiesību<br />
normas) – rakstīto tiesību avots, kas ietver vispārsaistošus<br />
uzvedības priekšrakstus.<br />
Rakstītās tiesības –<br />
likumi<br />
Nerakstītās tiesības –<br />
vispārējie tiesību principi un<br />
paražu tiesības<br />
<strong>Vides</strong> tiesību<br />
avotu veidi<br />
Tiesību pamatavoti –<br />
likumi<br />
Tiesību palīgavoti – judikatūra jeb<br />
tiesnešu tiesības un tiesību<br />
zinātne jeb juristu tiesības<br />
4
Latvijā vispārsaistošas<br />
tiesību normas<br />
ietver:<br />
Saeimas pieņemtie<br />
likumi<br />
Ministru kabineta (valdības)<br />
izdotie noteikumi<br />
Vietējo pašvaldību izdotie<br />
saistošie noteikumi<br />
Pēc sava juridiskā spēka tiesību normu<br />
augšgalā pēc ir augstākā juridiskā<br />
spēka – Satversmes – normas, bet<br />
pārējās izriet no tām, tādējādi veidojot<br />
tiesību avotu hierarhiju.<br />
Satversme<br />
Likumi<br />
Ministru kabineta<br />
noteikumi<br />
Pašvaldību saistošie<br />
noteikumi<br />
5
Latvijai ir saistoši arī<br />
Eiropas Kopienas<br />
tiesību akti:<br />
regulas<br />
direktīvas<br />
lēmumi<br />
Eiropas Kopiena vides tiesisko regulējumu izstrādā galvenokārt<br />
direktīvu veidā, kas dalībvalstīm vēlāk ir jāievieš savās nacionālajās<br />
tiesībās.<br />
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Eiropas Kopienu tiesības ir<br />
kļuvušas par Latvijas nacionālo tiesību sastāvdaļu.<br />
Latvijā vides tiesisko aizsardzību veido arī starptautisko<br />
tiesību akti galvenokārt starptautiskie līgumi – konvencijas<br />
un protokoli, kuriem Latvija ir pievienojusies.<br />
6
Eiropas Kopienas tiesību un<br />
pienākumu kopumu acquis<br />
communautaire (“kopienas<br />
mantojums”) veido:<br />
primārie jeb vispārobligātie tiesību akti,<br />
izdoti pamatojoties uz EK dibināšanas<br />
dokumentiem,<br />
sekundārie tiesību akti – regulas,<br />
direktīvas, lēmumi, konvencijas,<br />
deklarācijas.<br />
Eiropas Savienībā vides jomā ir izvirzīti<br />
šādi mērķi: • saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,<br />
• aizsargāt cilvēku veselību,<br />
• apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,<br />
• starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu<br />
vai pasaules mēroga vides problēmas.<br />
7
<strong>Vides</strong> likumdošanas sistēmai ir nozīmīga loma,<br />
veidojoties Eiropas juridiskajai sistēmai, kuru<br />
pārrauga Eiropas Kopienu tiesa.<br />
1985. gadā Eiropas Komisija nolēma, ka vides aizsardzībai ir<br />
jākļūst par ekonomikas un sociālās politikas integrālu daļu<br />
makroekonomikas un tautsaimniecības nozaru līmenī – saistošā<br />
veidā tas ir atspoguļots Lisabonas līgumā (2009.).<br />
ES tiesību akti nepārtraukti tiek pilnveidoti arī atbilstoši vides<br />
konvenciju prasībām, tai skaitā, tādās nozīmīgās jomās, kā<br />
globālās klimata izmaiņas, piesārņojuma samazināšana un<br />
ilgtspējīgs patēriņš.<br />
8
<strong>Vides</strong> tiesiskā aizsardzība ir saistīta gan ar vides un dabas<br />
resursu aizsardzību, ilgtspējīgu to izmantošanu, gan arī ar cilvēku<br />
veselības pasargāšanu no kaitīgiem vides faktoriem šādās<br />
ar vidi saistītās jomās:<br />
• ūdeņu aizsardzība,<br />
• augsnes aizsardzība,<br />
• aizsardzība pret troksni vidē,<br />
• atmosfēras gaisa aizsardzība,<br />
• dabas un bioloģiskās daudzveidības<br />
saglabāšana,<br />
• atkritumu apsaimniekošana,<br />
• ķīmisko vielu un produktu, arī<br />
biocīdu un pesticīdu aprite,<br />
• ģenētiski modificēto organismu<br />
aprite,<br />
• dažādas emisijas un izmeši vidē,<br />
• ietekmes uz vidi novērtējums,<br />
• piekļuve vides informācijai un<br />
sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu<br />
valsts lēmumu pieņemšanā,<br />
• pilsētu un lauku teritoriju telpiskā<br />
plānošana.<br />
9
Dažādās pasaules kultūrās ir atšķirīga tiesību izpratne, ko<br />
lielā mērā nosaka tas, kas tiek atzīsts par tiesību avotiem.<br />
Pasaules attīstītajās valstīs, arī Eiropas valstīs tiesību izpratne ir visai līdzīga – šo<br />
valstu tiesības pieder tā sauktajam Rietumu tiesību lokam, kur ar “tiesībām”<br />
parasti saprot tiesību avotu kopumu, kas saistoši regulē cilvēku kopienas dzīvi<br />
(angļu val. – law).<br />
Latvijas un kaimiņvalstu tiesības pieder kontinentālās Eiropas tiesību saimei (angļu<br />
val. – civil law system), kur, lai arī pastāv nerakstītās tiesības, tomēr par galveno<br />
tiesību avotu atzīst rakstītās tiesības – visupirms valsts parlamenta pieņemtos<br />
likumus.<br />
Lielbritānijas un ASV tiesības pieder citai Rietumu tiesību loka saimei –<br />
angļu-sakšu tiesībām, kurā par tiesību pamatavotu atzīst gan<br />
parlamenta pieņemtos likumus (statūtus), gan arī tiesu<br />
precedentus.<br />
10
Vispārsaistošus uzvedības priekšrakstus ierobežotā apjomā<br />
var noteikt arī izpildvara – valdība ar Ministru kabineta<br />
noteikumiem un vietējās pašvaldības dome ar pašvaldības<br />
saistošajiem noteikumiem.<br />
Latvijas Republikas Satversmes<br />
115.pants nosaka:<br />
“Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot<br />
labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides<br />
stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu<br />
un uzlabošanu”<br />
No šīs konstitucionālās<br />
normas var atvasināt<br />
vairākus valstij uzliktos<br />
pienākumus<br />
• Aizsargāt ikviena tiesībās dzīvot<br />
labvēlīgā vidē.<br />
• Nodrošināt labvēlīgas vides<br />
saglabāšanu.<br />
• Sekmēt vides uzlabošanu.<br />
• Nodrošināt sabiedrībai brīvu piekļuvi<br />
vides informācijai.<br />
11
Vēlamo uzvedību var panākt ar divējādiem<br />
paņēmieniem: tie darbojas kā “pīrāgs” un “pātaga”<br />
“Pīrāga” stratēģija:<br />
ja likums stimulē<br />
videi draudzīgāku<br />
uzvedību<br />
tādā veidā, ka vides<br />
aizsardzības prasību<br />
ievērošana ir<br />
izdevīga.<br />
“Pātagas” stratēģija:<br />
paredz<br />
noteiktas darbības<br />
bremzējošus līdzekļus,<br />
kuriem ir jābūt tādiem, lai<br />
to radīto seku neizdevīguma<br />
dēļ tie atturētu no videi<br />
nedraudzīgu darbību<br />
veikšanas.<br />
Visbiežāk “pātagas” stratēģija sastopama normās, kas par<br />
vides aizsardzības prasību neievērošanu paredz sodus vai<br />
citus piespiedu līdzekļus.<br />
12
Parasti vides<br />
tiesību aktu<br />
projektus<br />
izstrādā izpildvara<br />
vai politiķi<br />
pieņem<br />
likumdevējs<br />
īsteno<br />
specializētas valsts<br />
vai pašvaldību vides<br />
aizsardzības<br />
iestādes<br />
Atšķirībā no pārējām sociālajām normām, tiesību normu izpildi<br />
var panākt piespiedu kārtā – tāpēc tikai tiesību normām ir<br />
specifisks īstenošanas process – tiesību nodrošināšana.<br />
13
Tiesību nodrošināšana ir mehānisms, ar<br />
kura palīdzību panākama tiesību normu<br />
ievērošana vai izpilde.<br />
Lai šāds process varētu darboties,<br />
valsts ir izveidojusi institūcijas<br />
(iestādes), kurām ir piešķirts<br />
piespiešanas monopols:<br />
tiesa<br />
policija<br />
prokuratūra<br />
specializēti valsts<br />
vides dienesti<br />
Ar piespiešanas mehānismu saprot likumā paredzētas tiesības<br />
valstij (tiesībsargājošajām institūcijām) pret likuma neievērotāju<br />
vai pārkāpēju vērst piespiedu līdzekļus, arī paši piespiedu<br />
līdzekļi ir noteikti ar likumu.<br />
14
Valstij ir tiesības kontrolēt vides tiesību aktu<br />
ievērošanu – kontroli veic valsts vides inspektori.<br />
Ja pārbaudē tiek konstatēta neatbilstība vides<br />
tiesību aktu prasībām, valsts vides inspektori var,<br />
piemēram: • izdot saistošus priekšrakstus (administratīvos aktus),<br />
• uz laiku apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību,<br />
• sastādīt protokolus par mazāk bīstamiem pārkāpumiem un<br />
piemērot par tiem likumā paredzētos administratīvos sodus.<br />
Lai arī par pārkāpumiem pret dabas vidi ir paredzēta arī<br />
kriminālatbildība, tomēr praksē vides tiesību aktu pārkāpumi tiek<br />
kvalificēti galvenokārt kā mazāk bīstami pārkāpumi.<br />
Latvijā visizplatītākais sods par vides pārkāpumu ir<br />
administratīvais naudas sods, kura apmēri ir fiksēti likumā.<br />
15
Regulējot sociālās attiecības, tiesības pašas par<br />
sevi nesniedz atbildi uz ētiskiem jautājumiem.<br />
Vai ir pieņemami degradēt dabisko<br />
vidi un patērēt lielu daļu no<br />
planētas dabas resursiem<br />
vienas paaudzes laikā ?<br />
Atbildes uz šādiem<br />
jautājumiem meklējamas<br />
vides ētikā.<br />
Kāda dabai ir<br />
morālā vērtība ?<br />
Kāda rīcība attiecībā pret dabu<br />
uzskatāma par labu vai sliktu ?<br />
16
<strong>Vides</strong> tiesības balstās uz divām galvenajām<br />
vides ētikas koncepcijām –<br />
antropocentrismu un ekocentrismu.<br />
Antropocentriskā<br />
pieeja:<br />
vide ir jāaizsargā cilvēka<br />
labklājības interesēs –<br />
šodienas vides<br />
aizsardzība taupa vides<br />
resursus nākotnes<br />
patēriņam.<br />
Ekocentriskā<br />
pieeja:<br />
vide (daba) ir patiesa vērtība<br />
pati par sevi, tāpēc cilvēka<br />
pienākums ir to aizsargāt,<br />
neņemot vērā, kādu labumu<br />
cilvēks no tās iegūst, un<br />
jānodrošina iespējas pastāvēt<br />
ne vien cilvēkam, bet arī citām<br />
dzīvām būtnēm.<br />
Mūsdienu vides tiesības galvenokārt ir antropocentriskas.<br />
17
<strong>Vides</strong> tiesiskās aizsardzības principi ir vadošas<br />
idejas, uz kurām valsts veido vides politiku<br />
Salīdzinājumā ar tiesību normām kā pietiekami skaidriem uzvedības<br />
priekšrakstiem vides aizsardzības principi ir daudz abstraktāki, tāpēc tos<br />
nereti uzskata par starpstadiju starp vides politiku un vides tiesībām<br />
<strong>Vides</strong> tiesiskās aizsardzības principi ir noteikti likumā un<br />
galvenokārt kalpo par vadlīnijām vides normatīvo aktu izstrādei<br />
Latvijas vides tiesības balstās<br />
uz šādiem vides tiesiskās<br />
aizsardzības principiem:<br />
piesardzības princips<br />
novēršanas princips<br />
izvērtēšanas princips<br />
princips ”piesārņotājs maksā”<br />
18
Piesardzības princips nepieļauj uzsākt vidi ietekmējošu darbību<br />
līdz brīdim, kamēr ir iegūta informācija par to, cik liels risks<br />
pastāv un kādus pasākumus jāveic, lai to samazinātu.<br />
Ja izpētes procesā draudi tiek identificēti, tad piesardzības<br />
princips prasa veikt piesardzības pasākumus neraugoties uz to,<br />
ka nav pilnīgas pārliecības par to, vai risks patiešām ir reāls.<br />
Piemērs<br />
Līdz šim pirms kādas ķīmiskās vielas ražošanas aizliegšanas<br />
valstij bija neapstrīdami jāpierāda tās bīstamība.<br />
Tagad ES tiesības paredz, ka daudzām apritē esošām,<br />
kā arī jaunām ķīmiskām vielām būs jāpārbauda to ietekme uz<br />
cilvēku veselību.<br />
Nevis valstij, bet gan ķīmisko vielu ražotājiem un<br />
importētājiem ir jāveic šo vielu pārbaude, kā arī jāgarantē šīs vielas<br />
drošas izmantošanas iespējas un jāpierāda vielas nekaitīgum.<br />
19
Novēršanas princips prasa, lai piesārņojuma vai citu videi vai<br />
cilvēka veselībai kaitīgu ietekmju rašanās tiktu, cik iespējams,<br />
novērsta, bet, ja tas nav iespējams, lai tiktu novērsta šo kaitīgo<br />
ietekmju izplatīšanās un negatīvās sekas.<br />
Novēršanas princips apvieno divus Eiropas Savienības vides<br />
aizsardzības principus – preventīvas darbības un cēloņa principu.<br />
Piemērs<br />
Atkritumi ir pārstrādājami un, jo īpaši apglabājami iespējami<br />
tuvāk to rašanās vietai (tuvākās vietas princips).<br />
Katrai valstij vai pašvaldībai pēc iespējas pašai vidi<br />
neapdraudošā veidā jātiek galā ar tās teritorijā radītajiem<br />
atkritumiem (pašpietiekamības princips).<br />
20
Izvērtēšanas princips paredz, ja darbības vai pasākuma sekas<br />
var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, tās ir jāizvērtē<br />
pirms šādas darbības vai pasākuma atļaušanas (uzsākšanas).<br />
Ja pēc izvērtēšanas redzams, ka darbība vai pasākums<br />
negatīvi ietekmēs vidi vai cilvēka veselību, valsts to<br />
var atļaut ar nosacījumu,<br />
ka paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai<br />
kopumā pārsniedz darbības vai pasākuma nodarīto<br />
kaitējumu videi un sabiedrībai.<br />
Izvērtēšanas princips apliecina vides tiesību<br />
antropocentrismu, jo var būt saistīts ar<br />
ekonomisku interešu īstenošanu, piemēram,<br />
ceļu, aizsprostu, cauruļvadu, AES būvniecību.<br />
21
Princips “piesārņotājs maksā” paredz, ka piesārņojuma<br />
novērtēšanas, novēršanas, ierobežošanas un seku<br />
likvidēšanas izdevumus jāsedz tai personai, kuras darbības<br />
dēļ piesārņojums ir radies.<br />
Personai – indivīdam vai uzņēmumam, kura ar savu darbību videi radījusi<br />
kaitējumu, ir pienākums atjaunot iepriekšējo vides stāvokli, sedzot<br />
piesārņojuma savākšanas un vides atjaunošanas pasākumu izmaksas.<br />
Kaitējums videi ir:<br />
tādas nosakāmas izmaiņas vidē, kurām iespējama būtiska negatīva<br />
ietekme gan uz cilvēka veselību, gan arī uz vidi (piemēram,<br />
ūdeņiem, īpaši aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem).<br />
Principa “piesārņotājs maksā” ievērošanai ir svarīgi<br />
noskaidrot, kas ir “piesārņotājs” un par ko tam ir<br />
jāmaksā.<br />
22
<strong>Vides</strong> tiesības satur priekšrakstus, kuri orientēti uz<br />
nosakāmu un stacionāru piesārņojuma avotu.<br />
Tās galvenokārt ir normas, kas jāievēro<br />
uzņēmumiem – dažādu stacionāru<br />
rūpniecisko (tehnoloģisko) iekārtu<br />
operatoriem.<br />
Tā kā šādas iekārtas, darbodamās, atstāj uz vidi<br />
lielāku vai mazāku ietekmi, tās tiek sauktas par<br />
piesārņojošām darbībām.<br />
Valsts kontrolē piesārņojošas darbības: tās atļauts veikt<br />
vienīgi tad, ja uzņēmums Valsts vides dienestā ir<br />
saņēmis iepriekšēju atļauju.<br />
Likums prasa Valsts vides dienestam izsniegt šādu atļauju ar<br />
tādiem noteikumiem, lai piesārņojošo vielu emisijas vidē pēc<br />
iespējas tiktu samazinātas.<br />
23
<strong>Vides</strong> tiesībās pastāv arī tādi priekšraksti, kuri regulē dažādu<br />
valsts vai pašvaldības lēmumu pieņemšanas gaitu (procesu).<br />
Piemērs<br />
Lai pieņemtu lēmumu par to, kur izvietot atkritumu<br />
apglabāšanas poligonu, ir jāveic īpaša procedūra – poligona<br />
ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).<br />
IVN ietver iespējamo ietekmju izpēti un pasākumus<br />
iespējamo ietekmju samazināšanai, kā arī alternatīvās<br />
poligona izvietošanas vietas noskaidrošanu.<br />
Pieņemt lēmumu par poligona izvietošanu<br />
noteiktā vietā drīkst vienīgi pēc tā IVN rezultātu analīzes.<br />
Šāda regulācija nepieciešama, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu tādā veidā,<br />
lai līdztekus ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem tiktu ņemti vērā arī vides<br />
apsvērumi un sabiedrības intereses.<br />
24
Ierosinātājs<br />
Ierosinātāja<br />
pieteikums<br />
RVP sākotnējais<br />
izvērtējums<br />
Izpēte un darba<br />
ziņojuma<br />
sagatavošana<br />
Izpēte un<br />
noslēguma<br />
ziņojuma<br />
sagatavošana<br />
IVN valsts biroja<br />
lēmums<br />
IVN programmas<br />
sagatavošana<br />
Darba ziņojuma<br />
izvērtēšana un atzinuma<br />
sagatavošana<br />
Noslēguma ziņojuma<br />
izvērtēšana un atzinuma<br />
sagatavošana<br />
Darbības<br />
akcepts<br />
Sabiedrības<br />
informēšana un<br />
viedokļa<br />
noskaidrošana<br />
Projekta<br />
realizācija<br />
25
saistošas normatīvas<br />
prasības – standarti<br />
<strong>Vides</strong> tiesiskās regulēšanas<br />
līdzekļi ir:<br />
brīvprātīgi noteiktas<br />
saistības – pašregulācija<br />
26
Brīvprātīgi noteiktas saistības jeb pašregulācija sakņojas<br />
idejā, ka uzņēmums brīvprātīgi uzņemas papildus<br />
saistības vides aizsardzībā.<br />
Brīvprātīgi noteiktās<br />
saistības:<br />
vides audits<br />
ekomarķējums<br />
Ekomarķējums sniedz patērētājiem<br />
informāciju par produktu ietekmi uz vidi.<br />
Par regulēšanas līdzekli var uzskatīt arī ikviena sabiedrības locekļa tiesības<br />
vērsties tiesā, lai tā pārbaudītu, vai pašas valsts (tās iestāžu) pieņemtie<br />
lēmumi vai rīcība atbilst vides tiesību aktu prasībām.<br />
27
Latvijas ekoprodukts – zīme, kas pieder Latvijas<br />
Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un<br />
apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski<br />
tīrām izejvielām.<br />
Laba vides izvēle – Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts<br />
marķējums, izplatīts visā Skandināvijā, viens no<br />
visstingrākajiem marķējumiem.<br />
Ziemeļu gulbis – arī skandināvu marķējums, kuru<br />
izsniedz Ziemeļvalstu padomes.<br />
Eiropas savienības oficiālais vides marķējums.<br />
Zilais Eņģelis – Vācijas vides marķējums.<br />
28
Lai pieņemtu pareizus lēmumus, vispirms ir nepieciešama<br />
precīza un pareiza informācija.<br />
Informācijai, uz kuru balstoties tiek pieņemti politiski lēmumi un risināti<br />
vides jautājumi, jābūt atklātai informācijai.<br />
Mūsdienās vides informācijas ieguve ir kļuvusi par<br />
vienu no valsts funkcijām.<br />
<strong>Vides</strong> likumi prasa, lai valsts izveidotu un uzturētu reģistrus<br />
un datu bāzes, kurās būtu pieejami dati, piemēram:<br />
• par vides stāvokli un<br />
ietekmēm uz vidi,<br />
• par piesārņojumu un tā<br />
avotiem,<br />
•par vides monitoringu un<br />
pētījumiem,<br />
•par atļaujām, kuras<br />
valsts ir izsniegusi<br />
piesārņojošu darbību<br />
veikšanai,<br />
• vides tiesību akti,<br />
• vides politikas dokumenti.<br />
29
<strong>Vides</strong> aizsardzībā vairāk kā citur ir svarīga sabiedriskās<br />
domas ietekme:<br />
vienīgi tad, ja sabiedrības vairākums izprot labvēlīgas<br />
vides nozīmi cilvēka dzīvē un nepieciešamību vidi<br />
saglabāt, vides likumiem ir vajadzīgais atbalsts un efekts.<br />
Sabiedrības spiediens nereti paātrina nepieciešamo likumu<br />
izstrādāšanu un pieņemšanu, tomēr tas, vai sabiedrība savas<br />
plašās tiesības izmanto, ir pašas sabiedrības rokās.<br />
Mūsdienās ir arī tādas likuma normas, kuru īstenošana bez sabiedrības<br />
aktivitātes nemaz nav iespējama, piemēram, Orhūsas konvencija par<br />
sabiedrības tiesībām vides jomā.<br />
Orhūsas konvencija garantē sabiedrībai (ikvienam tās loceklim) šādas<br />
subjektīvās tiesības:<br />
• tiesības piekļūt valsts rīcībā esošai vides informācijai,<br />
• tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā,<br />
• tiesības vērsties tiesā ar vidi saistītos jautājumos.<br />
30
Dabas<br />
resursu<br />
nodokļa<br />
mērķi ir:<br />
• veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu<br />
izmantošanu,<br />
• ierobežot vides piesārņošanu,<br />
• samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu<br />
un realizāciju,<br />
• veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu,<br />
• atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību,<br />
• finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.<br />
Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokļa maksājumus par<br />
dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos<br />
noteiktajos apmēros ieskaita: • valsts pamatbudžetā (parasti 40 %),<br />
• vietējās pašvaldības vides aizsardzības<br />
speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta<br />
attiecīgā darbība (parasti 60 %).<br />
31
<strong>Vides</strong> politika veido ietvaru vides, dabas un vides resursu<br />
izmantošanai, lai sabiedrības vajadzībām tiktu izveidota atbilstoša<br />
ekonomikas un sociālās nodrošināšanas joma.<br />
<strong>Vides</strong> politikas<br />
galvenie<br />
mērķi ir:<br />
apzināt, identificēt un risināt vides<br />
problēmas,<br />
izvirzīt uzdevumus vides vadības<br />
nodrošināšanai,<br />
izveidot<br />
vides likumdošanas sistēmu.<br />
<strong>Vides</strong> politikai jāsekmē sabiedrības iesaistīšanās vides jautājumu risināšanā,<br />
kā arī jānodrošina vides un dabas aizsardzības jautājumu integrācija visās<br />
tautsaimniecības nozarēs.<br />
33
<strong>Vides</strong> politika veido sistēmu, lai noteiktu mērķus un uzdevumus<br />
vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vides kvalitātes uzlabošanu,<br />
bet uzdevumu īstenošanu nodrošina vides vadības sistēma<br />
<strong>Vides</strong> politika un vadības sistēma<br />
sastāv no vairākiem savstarpēji<br />
saistītiem posmiem,<br />
kuri veido ciklu:<br />
Politikas<br />
vērtējums<br />
4.posms<br />
Problēmas<br />
definēšana<br />
1.posms<br />
Politikas<br />
formulēšana<br />
Monitorings<br />
Politikas<br />
ieviešana<br />
2.posms<br />
Politikas<br />
īstenošana<br />
3.posms<br />
34
<strong>Vides</strong> izglītība<br />
ir<br />
nepieciešama:<br />
vides kvalitātes pētījumiem un<br />
jaunu vides tehnoloģiju attīstībai.<br />
vides aizsardzības un tautsaimniecības nozaru<br />
tiesību aktu izstrādāšanai un ieviešanai,<br />
darbu veikšanai, kuru rezultāti ir nepieciešami<br />
vides aizsardzības nodrošināšanai,<br />
starptautiski nozīmīgu vides aizsardzības<br />
problēmu vietējiem risinājumiem,<br />
<strong>Vides</strong> izglītība, lēmumu pieņemšana un praktiskā darbība pamatojas uz zinātniskiem<br />
pētījumiem un vides zinātnes atziņām.<br />
Līdz ar to vides izglītības un izpētes sistēmas izveide, un tās efektīvas darbības<br />
nodrošināšana rada pamatu vides politikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības<br />
uzdevumu risināšanai.<br />
35
<strong>Vides</strong> izglītība veido vides apziņu – vides un tās<br />
problēmu apzināšanu, kā arī saudzīgu un apzinīgu<br />
attieksmi pret vidi.<br />
Vai piekrīti, ka vide Latvijā<br />
būtu jāsargā ?<br />
Ko tu personiski būtu gatavs darīt<br />
zaļākas dzīves labā ?<br />
Latvijas iedzīvotāju vides apziņas atspoguļojums<br />
36
<strong>Vides</strong> aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai<br />
un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, bet tās mērķis ir likvidēt,<br />
mazināt vai novērst kaitējumu videi.<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības<br />
īstenošanu var<br />
attēlot vispārīgā<br />
shēmā:<br />
• Vienošanās par vīziju un tās apstiprināšana<br />
• Problēmu un to cēloņu noteikšana<br />
• Mērķu izvirzīšana<br />
• Problēmu prioritātes noteikšana<br />
• Mērķu apstiprināšana<br />
• Darbības apstākļu noteikšana<br />
• Mērķu īstenošana un programmu izstrāde<br />
• Pasākumu plāna īstenošana un kontrole<br />
• Procesa tālāka attīstība<br />
37
Lai uzsāktu integrētu vides apzināšanu un<br />
nepieciešamo vadības procesu, ir jābūt vēlmei to darīt.<br />
Valsts vai<br />
pašvaldības vadītāji<br />
Sabiedriskas<br />
organizācijas<br />
<strong>Vides</strong> vadības<br />
procesu var<br />
ierosināt:<br />
Iedzīvotāju<br />
grupas<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības<br />
entuziasti<br />
Biznesa<br />
pārstāvji<br />
Neatkarīgi no tā, kas rada sākotnējo impulsu, vadības līmenim ir jābūt<br />
gatavam to uzklausīt un sagatavot atbilstošus dokumentus procesa<br />
uzsākšanai, kā arī risināt jautājumus par sākotnējiem finansiāliem resursiem<br />
un administrācijas līdzdalību.<br />
38
Kad ir pieņemts lēmums par vīziju, ir jānoskaidro specifiskās vides problēmas.<br />
Īpaši nozīmīga ir datu savākšana par noteiktiem parametriem, kas dod iespējas<br />
izvērtēt pašu vides problēmas būtību – pie tam procesam ir jāvirzās tā, lai<br />
sabiedrībai būtu pieņemama sarežģītības pakāpe.<br />
Informāciju var iegūt,<br />
piemēram:<br />
Latvijas pilsētu<br />
vai novadu<br />
domēs<br />
Eiropas <strong>Vides</strong><br />
aģentūrā<br />
Latvijas Statistikas<br />
pārvaldē<br />
No vides informācijas<br />
pilnīguma un kvalitātes ir<br />
atkarīga vides politikas un<br />
vides vadības efektivitāte.<br />
Objektīvas analīzes metodes parasti attiecas uz vienu noteiktu vides daļu, piemēram,<br />
ūdeni, vai arī uz konkrētu piesārņotāju, tomēr veikt objektīvu analīzi, aptverot visas vides<br />
problēmas, neierobežojot izpētes lauku, ir ļoti sarežģīti.<br />
Subjektīvās analīzes gadījumā tiek noskaidrots, kādas vides problēmas pastāv sabiedrības<br />
un iedzīvotāju uztverē – šāda informācija nevar dot pilnīgu ainu, jo netiek minētas<br />
problēmas, kuras nevar redzēt vai sajust, tomēr tas var palīdzēt noteikt meklējumu<br />
virzienu; viens no piemēriem ir troksnis.<br />
39
Katra vides speciālista darbības pamatā ir jābūt vides filozofijai, un tai ir jāparādās<br />
arī vides pasākumu plānos kā stāvoklim starp vīziju un specifiski nosakāmiem un ļoti<br />
konkrētiem uzdevumiem.<br />
Problēmas var<br />
sakārtot nozīmīguma<br />
secībā pēc vairākiem<br />
kritērijiem:<br />
Cik ļoti piesārņojuma līmenis<br />
pārsniedz standartus ?<br />
Cik lielus izdevumus prasīs videi nodarītā<br />
kaitējuma novēršana ?<br />
Cik lieli izdevumi ir paredzēti<br />
veselības aprūpei ?<br />
Viena no metodēm problēmu izvērtēšanai ir salīdzinošā riska analīze, kas riska<br />
grupās ietver veselību, vides aizsardzību un dzīves apstākļu kvalitāti – problēmas<br />
tiek sarindotas, ņemot vērā atlasītos kritērijus un savstarpējo vienošanos par riska<br />
līmeni.<br />
40
Ņemot par pamatu veikto izvēles analīzi un izvirzītos mērķus,<br />
jāveic programmu izstrādes.<br />
Mērķu īstenošanas programma<br />
Mērķis Uzdevums Metode<br />
Līdzekļi /<br />
finanses<br />
Rezultāts<br />
Programmā jāietver atsevišķi projekti, dažādas metodes, lai<br />
nodrošinātu informācijas apmaiņas procesu, likumdošanas<br />
ievērošanu un ekonomisko ietekmi.<br />
Projektus var īstenot valsts pārvaldes vai pašvaldības<br />
līmenī konkursos uzvarējušās institūcijas vai<br />
organizācijas, arī dažādas vietējās kopienas grupas.<br />
41
Kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tika uzsākts plānošanas<br />
dokumentu ietekmes uz vidi novērtējums jeb stratēģiskais<br />
ietekmes uz vidi novērtējums.<br />
Stratēģiskais ietekmes<br />
novērtējums jāveic<br />
plānošanas dokumentiem,<br />
kuru īstenošana var būtiski<br />
ietekmēt cilvēku veselību un<br />
vidi, šādās jomās:<br />
Kā arī plānošanas dokumentiem,<br />
kas saistīti ar:<br />
• lauksaimniecība<br />
• mežsaimniecība<br />
• zivsaimniecība<br />
• enerģētika<br />
• rūpniecība<br />
• transports<br />
• tūrisms<br />
• atkritumu<br />
apsaimniekošana<br />
• ūdens resursu<br />
apsaimniekošana<br />
• telekomunikācijas<br />
• derīgo izrakteņu<br />
ieguve<br />
• reģionālo attīstību<br />
• zemes izmantošanu<br />
• teritoriju plānojumiem<br />
• ES līdzfinansējuma izmantošanu<br />
42
Administrācija<br />
Pirmais solis vides pasākumu plāna<br />
īstenošanā ir atbildīgo institūciju un<br />
personu noteikšana konkrētas<br />
programmas daļas izpildē.<br />
Resursi<br />
Lai īstenotu programmu ir<br />
nepieciešami resursi – reāla procesa<br />
norise būs iespējama tikai tad, ja tiks<br />
paredzēti atbilstoši budžeta līdzekļi.<br />
Atbildīgajām personām ir nepieciešamas vides zināšanas un<br />
vēlams, lai šie cilvēki izprastu procesa būtību kopumā un būtu<br />
iesaistīti arī iespējamo pasākumu identifikācijas procesos un<br />
mērķu izvirzīšanā.<br />
Kad programmas noteiktu mērķu sasniegšanai ir apstiprināts<br />
un piešķirts atbilstošs finansējums, kā arī norīkotas atbildīgās<br />
personas, sākas programmas vai plāna īstenošana.<br />
43
Kas rada<br />
problēmu<br />
Raksturojošos lielumus, kas iekļauti analītiskā<br />
modelī sauc par indikatoriem.<br />
Indikatori tiek sasaistīti vienotā cēloņsakarību virknē, parādot:<br />
Kāpēc tā<br />
rodas<br />
Kādu ietekmi<br />
tā rada<br />
Kā un ar kādiem<br />
līdzekļiem to<br />
risināt<br />
Indikatoriem jābūt:<br />
• ticamiem un zinātniski<br />
precīziem,<br />
• noteiktu laika posmu un<br />
reģionu pārstāvošiem,<br />
• pārbaudāmiem un<br />
salīdzināmiem,<br />
• viegli uztveramiem un<br />
saprotamiem,<br />
• ar standartizētām<br />
metodikām iegūtiem un<br />
standartizētās mērvienībās<br />
izteiktiem,<br />
• savstarpēji<br />
nedublējošiem,<br />
• lietotājam<br />
nepieciešamiem,<br />
• jūtīgi reaģējošiem uz<br />
izmaiņām,<br />
• īstenojamiem par<br />
saprātīgām izmaksām.<br />
44
<strong>Vides</strong> monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju,<br />
populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami<br />
vides stāvokļa vērtējumam un vides, t.sk. dabas un vides aizsardzības<br />
pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.<br />
<strong>Vides</strong><br />
monitoringu<br />
iedala:<br />
Politikas ieviešanas<br />
monitorings ir<br />
sistemātiska vides<br />
stāvokļa pārmaiņu<br />
novērtēšana saistībā ar<br />
politikas līdzekļu darbību.<br />
vides stāvokļa monitorings ir sistemātisku<br />
novērojumu veikšana dažādās dabas vidēs, lai<br />
konstatētu un novērtētu pārmaiņas, ko izraisa<br />
dabas procesi vai antropogēnā ietekme,<br />
agrās brīdināšanas monitorings –<br />
vides kvalitātes bīstamu izmaiņu agrīnu konstatēšanu,<br />
kura funkcijas ir operatīva informācijas sniegšana un<br />
īstermiņa prognožu izstrādāšana.<br />
45
Procesa kontrole ir ļoti nozīmīgs<br />
elements programmas īstenošanā,<br />
jo nodrošina divas svarīgas lietas:<br />
Garantē, ka tiks sasniegts gaidītais<br />
vides uzlabošanas efekts<br />
Garantē, ka neradīsies<br />
bīstami blakusefekti<br />
Ja tiek īstenota programma par slāpekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanas gaisā par<br />
konkrētu lielumu, tad vērtējumu par stāvokļa maiņu var gūt, nosakot esošo NO 2 koncentrāciju<br />
un salīdzinot to ar koncentrāciju, kāda tā bija, programmu uzsākot<br />
Tiesību aktā noteiktais gada<br />
robežlielums cilvēka veselības<br />
aizsardzībai – 40 µg/m 3 NO 2<br />
46
Ja programmas īstenošanas gaita ir bijusi atbilstoša,<br />
bet vēlamais rezultāts tomēr nav sasniegts, tad jāatrod tā iemeslus.<br />
Iemesli var būt, piemēram, nepareiza problēmas cēloņa novērtēšana,<br />
bet vairākumā gadījumu iemesls ir jāmeklē aprēķinu neprecizitātēs, kas<br />
nav uzrādījuši patiesu darbības efektu.<br />
Pastāv trīs<br />
iespējas:<br />
pilnīgi pārtraukt darbību<br />
un meklēt citu darbības veidu,<br />
pārvērtēt sākto procesu un pēc tam turpināt,<br />
neatlaidīgi turpināt iesākto, kā tas bija plānots,<br />
bet vienlaicīgi meklējot kādu alternatīvu darbību.<br />
Atkarībā no nepieciešamo grozījumu mēroga, papildinājumus var<br />
iekļaut jau esošajā programmā vai arī grozīt programmu –<br />
jebkuru faktu nepieciešams darīt zināmu sabiedrībai.<br />
47
saglabāt, aizsargāt un<br />
uzlabot vides kvalitāti<br />
apdomīgi un racionāli<br />
izmantot dabas resursus<br />
Svarīgākie ES<br />
vides politikas<br />
mērķi ir:<br />
aizsargāt cilvēku veselību<br />
veicināt vides pasākumu<br />
ieviešanu reģionālo un globālo<br />
problēmu risināšanā<br />
Visaptverošas ES vides politikas radīšanai bija nepieciešams<br />
izstrādāt <strong>Vides</strong> aizsardzības rīcības programmas.<br />
Pirmā <strong>Vides</strong> rīcības programma tika apstiprināta 1973. gadā;<br />
tai sekoja Otrā (1977.), Trešā (1983.), Ceturtā (1987.), Piektā<br />
(1995.) un Sestā (2002.-2012.) – tās visas pamatojās uz<br />
Eiropas Ekonomiskās komisijas principiem un jau esošajiem<br />
vides tiesību aktiem.<br />
48
Nozaru vides pārvaldība ietver atsevišķu vides sektoru<br />
apsaimniekošanu, kā arī vispārīga rakstura vides jautājumu<br />
risināšanu visās tautsaimniecības nozarēs, saistībā ar<br />
1. Dabas resursiem (augsnes kvalitāte, gaisa un ūdeņu aizsardzība, zemes dzīļu<br />
izmantošana un aizsardzība)<br />
2. Dabas aizsardzību (sugu un biotopu aizsardzība, īpaši aizsargājamo dabas<br />
teritoriju apsaimniekošana)<br />
3. Atkritumu apsaimniekošanu (sadzīves atkritumi, iepakojums, videi kaitīgu<br />
preču atkritumi, nolietotā elektroniskā aparatūra un transporta līdzekļi)<br />
4. Ražošanas procesiem (rūpnieciskais piesārņojums, bīstamie atkritumi, ķīmisko<br />
vielu un produktu izmantošana, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju)<br />
5. Vispārīga rakstura vides problēmām (klimata pārmaiņas, emisiju tirdzniecība,<br />
aizsargjoslas, aizsardzība pret troksni, dabas resursu nodoklis)<br />
6. Ūdens izmantošanu (virszemes ūdeņu kvalitāte, dzeramais ūdens, notekūdeņu<br />
attīrīšana)<br />
49
<strong>Vides</strong> aizsardzības pasākumu realizāciju Latvijā sekmē<br />
pieejamie • finanšu un ekonomiskie līdzekļi:<br />
• subsīdijas, dotācijas un investīcijas no ES<br />
struktūrfondiem, valsts budžeta vai ārvalstu donoriem,<br />
• kredīti no Latvijas vides investīciju fonda un<br />
starptautiskajām finanšu institūcijām,<br />
• valsts garantijas kredītu saņemšanai, īstenojot vides<br />
aizsardzības projektus,<br />
• videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu<br />
atlīdzība,<br />
• dabas resursu nodoklis,<br />
• akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un<br />
automobiļiem,<br />
• valsts atbalsta politika.<br />
50
Kā ekonomiskais paņēmiens vides aizsardzībā tiek izmantots arī<br />
akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un automobiļiem<br />
Lielākā daļa ekonomisko metožu attiecas uz vides investīcijām<br />
• Dabas aizsardzībai<br />
• Bioloģiskās daudzveidības<br />
saglabāšanai<br />
• Aizsargājamo sugu un biotopu<br />
aizsardzības nodrošināšanai<br />
• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju<br />
tīkla izveidei<br />
• Zivju aizsardzības pasākumiem<br />
Atlīdzība par zaudējumiem, ko rada<br />
aizsargājamo dabas teritoriju<br />
aizsardzības noteikumu ievērošana<br />
Subsīdiju<br />
piešķiršana<br />
bioloģiskajā<br />
lauksaimniecībā<br />
Zivju<br />
atražošanas<br />
pasākumu<br />
finansēšana<br />
Ekonomiskās metodes,<br />
kas ir piemērojamas<br />
Zemju izpirkšana, lai<br />
aizsargātu aizsargājamās<br />
platības<br />
Nekustamā īpašuma<br />
nodokļa<br />
samazināšana<br />
51
Līdztekus valsts budžeta<br />
līdzekļiem tiek lietoti arī citi dabas<br />
aizsardzības pasākumu<br />
finansēšanas avoti, piemēram:<br />
• Lauku attīstības programma<br />
• ES lauksaimniecības un lauku<br />
attīstības programma<br />
• Mežsaimniecību sertificēšanas<br />
programma<br />
• Bioloģiskās lauksaimniecības<br />
paplašināšanas programma<br />
Lai īstenotu vides politikas sekmīgu īstenošanu Latvijā, ir<br />
un tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi.<br />
Finansējums, kas Latvijai pieejams ES struktūrfondu 2007.-2013. gada<br />
plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un<br />
pakalpojumi” prioritāšu ietvaros sastāda 692,78 miljonus latu,<br />
no kā 545,53 miljoni latu – ES struktūrfondu finansējums.<br />
52
Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma attiecas uz:<br />
• Baltijas jūru un Rīgas līci,<br />
• liedagu un kāpām,<br />
• upēm un ezeriem,<br />
• mežiem,<br />
• purviem,<br />
• tīrumiem,<br />
• pļavām un ganībām,<br />
• iežu atsegumiem un alām,<br />
• karsta kritenēm,<br />
• apdzīvoto vietu ekosistēmām,<br />
• sugu aizsardzību,<br />
• kultūraugu un mājdzīvnieku<br />
šķirņu aizsardzību.<br />
Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas stratēģiskie mērķi<br />
ietver ekosistēmu, savvaļas sugu, kultūraugu, kā arī ainavu daudzveidības<br />
saglabāšanu, un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.<br />
53
Ūdens resursu pārvaldības pamatā ir upju sateces<br />
baseina princips neatkarīgi no esošajām administratīvi<br />
teritoriālajām robežām<br />
Upes baseina apgabala<br />
apsaimniekošanas plāna<br />
ietvaros izstrādā pasākumu<br />
programmu, kurā jāņem vērā<br />
katra ūdensobjekta īpatnības.<br />
Latvijas upju sateces baseinu apgabali<br />
Tāpēc pasākumu<br />
programmas būs atšķirīgas<br />
pēc satura un<br />
sagaidāmajiem rezultātiem<br />
pat viena apgabala<br />
robežās.<br />
54
Atkritumu apsaimniekošanas galvenais mērķis ir novērst<br />
atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto<br />
atkritumu daudzuma samazināšanu.<br />
Attiecībā uz jau<br />
radītajiem<br />
atkritumiem<br />
nodrošināt, ka:<br />
• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi<br />
un veselībai,<br />
• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ<br />
ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī<br />
tiek atgriezti vidē noderīgā (komposts) vai nekaitīgā<br />
formā,<br />
• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz<br />
minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti<br />
cilvēku veselībai un videi drošā veidā,<br />
• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās<br />
vietām.<br />
55
Programmas ilgtermiņa mērķis ir sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata<br />
pārmaiņu samazināšanu, t.sk., sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā<br />
arī informēt sabiedrību par iespējamām sekām klimata izmaiņu dēļ.<br />
Viens no apakšmērķiem ir nodrošināt, lai laikposmā līdz 2012. gadam kopējās SEG<br />
emisijas nepārsniegtu 92 % no 1990. gada līmeņa.<br />
Kopējā formā izteiktās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas<br />
1990.-2020. gadā, Gg CO 2 ekv.<br />
56
Change language