SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
__________Smārdes <strong>pagasta</strong> teritorijas plānojuma 2006.-2018. Vides pārskats__________<br />
3.1. Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs<br />
Smārdes pagasts ietilpst Augšfrānas stāvā, Katlešu un Ogres svītā, daļēji arī Vidusfrānas<br />
pastāvā, Daugavas svītā.<br />
Pēc ģeoloģiskās uzbūves Smārdes pagastā ir tipiski senās platformas nogabals. To veido divi<br />
krasi atšķirīgi uzbūves elementi: kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.<br />
Pamatklintāju veido dažāda sastāva pirmsplatformas attīstības etapā stipri dislocētu<br />
metamorfo iežu, kā arī intruzīvo rapakivi granītu un gabroanortozītu masīvi. Metamorfie ieži<br />
– pārsvarā dažāda sastāva gneisi, amfibolīti, migmatīti un migmatītgranīti pēc sastāva un<br />
fizikālo lauku īpašībām ir sadalīti kompleksos vai sērijās. Nogulumiežu biezums šajā<br />
teritorijā varētu svārstīties vidēji no 890 – 910 m. No pirmkvartāra nogulumiem Smārdes<br />
<strong>pagasta</strong> teritorijā satopami Augšdevona Daugavas svīta, Ogres, Stipinu un Amulas svīta,<br />
Pļaviņu un Salaspils svīta.<br />
Pļaviņu, Salaspils, Daugavas un citas jaunākas augšdevona svītas – tās ir labi aizsargātas pret<br />
tehnogēno piesārņojumu.<br />
Pļaviņu, Salaspils, Daugavas, Stipinu, Amulas svītu galvenokārt veido dolomītu domeirītu un<br />
mālu slāņu mija ar retiem ģipša sttarpslāņiem. Šī kompleksa mālaini – karbonātisko iežu<br />
ūdenscaurlaidība ir maza. Sporādiski izplatītā (Pļaviņu svītā) dzeramā ūdens cietība un<br />
mineralizācija ir paaugstināta. Līdz ar to ūdens kvalitāte ir zema. Šī kompleksa pilns biezums<br />
nepārsniedz 100 -110 m.<br />
Visus šos devona iežus pārsedz jaunākie – kvartāra sistēmas nogulumi. Smārdes pagastā<br />
satopami Aluviālie nogulumi, ko veido smilts, grants sastāvs , glacigēnie nogulumi (morēnas<br />
mālsmilts un smilšmāls) un daļēji arī Baltijas ledus ezera nogulumi (smilts , grants, aleirīts)<br />
Smārdes pagasts atrodas vairāku dabas apvidu saskares vietā: ZR daļā Ziemeļkursas<br />
augstienes Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine, pa Slocenes ieleju iesniedzas<br />
Austrumkursas augstienes Abavas senleja, DR – Spārnenes viļņotais līdzenums, DA –<br />
Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenums, A daļā – Piejūras zemienes Engures līdzenums.<br />
Virsas augstums A daļā 10 m vjl., vidienē un R daļā palielinās līdz 30 – 40 m vjl.<br />
Milzukalns ietilpst Ziemeļkursas augstienes fizioģeogrāfiskajā rajonā, Vanemas pauguraines<br />
Raudas paugurmasīvā. Teritorijai raksturīgs morēnas paugurgrēdu un vaļņu paugurotais<br />
(morēnpauguru, dauguļu un kēmu) reljefs.<br />
Milzukalns atrodas ZZR-DDA virzienā orientētu, ~ 0,7 km garu<br />
viļņveida grēdu krustpunktā. Tas ir kēmu paugurs ar noapaļotu<br />
piramidālu virsotni. Raudas paugurmasīvā Milzukalns izceļas<br />
visvairāk, lai gan dažus kilometrus uz ZR no Milzukalna vēl<br />
augstāki ir Pūneiku kalns (125,7 m vjl.) un Poļu kalns (118,7 m<br />
vjl.) kalna absolūtais augstums ir 113,8 m vjl., relatīvais<br />
augstums 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, nogāžu<br />
slīpums līdz 45º<br />
Attēls nr. 2 Milzukalns<br />
________________________________________________________________________<br />
12<br />
SIA „Reģionālie projekti”, 2007
Change language