Smārdes pagasta - Rīgas Plānošanas Reģions

__________Smārdes pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018. Vides pārskats__________
5. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas__________________
Izskatot Smārdes pagasta teritorijas plānojumu, zonējumu un apbūves noteikumus tika
secināts, ka vides problēmas ir:
- Tukuma pilsētas NAI, kā esošs un potenciāls piesārņojuma avots Slocenes upē
un Valguma ezerā, kā arī attīrīšanas iekārtas Milzkalnē, kur notekūdeņi tiek
novadīti Slocenes upē. No NAI tehniskā stāvokļa būs arī atkarīga Slocenes
upes kvalitāte ilgstošā laika periodā;
- Smārdes ciemata NAI, kuras ir novecojušas un veicama to rekonstrukcija, jo
notekūdeņi te ieplūst meliorācijas grāvī, tālāk Vēršupītē (Lielupes baseina
upe).
- Valguma ezera apkārtne ( nav paredzētas publiskās pieejas iedzīvotājiem pie
ezera), ideālā variantā izstrādāt kopā ar ĶNP administrāciju ezera
apsaimniekošanas plānu.
- Tā kā lauksaimniecības zemēm ir paredzēts plašas atļautās izmantošanas
darbības, tad var rasties situācija, ka daļa lauksaimniecības zemes tiek
apbūvētas, ieteicams izlabot apbūves noteikumus par lauksaimniecības zemju
un meža zemju izmantošanu. Lauksaimniecības zemju apbūves gadījumā
mainīsies ainava, izveidosies vienlaidus lauku apbūve, jādomā par
kanalizācijas un ūdensapgādes, sadzīves atkritumu organizēšanu un
savākšanu.
- Kā arī obligāti izstrādājams detālplānojums kartē norādītajām teritorijām,
ņemot vērā visus institūciju, ĶNP norādījumus un ieteikumus.
6.Vides aizsardzības mērķi_________________________________________
6.1. Starptautiskie
Starptautiskie mērķi vides aizsardzības jomā ir ietverti starpvalstu konvencijās un Eiropas
Savienības direktīvās.
Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. Bernes
konvencija (1979.).
Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu, to dabiskās dzīvotnes, īpaši sugas un
dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība. Īpaši akcentēta
apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība.
Konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi.
Ramsāres konvencija (1971.).
Konvencija nosaka kas ir mitrāji un ūdensputni. Šīs konvencijas izpratnē mitrāji ir platības ar
purviem, dumbrājiem vai ūdeņiem, kuri var būt dabiski vai mākslīgi veidojušies, pastāvīgi un
īslaicīgi. Konvencijas izpratnē ūdensputni ir putni, kas atkarīgi no mitrajiem, tāpēc
nepieciešama to aizsardzība.
Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. UNESCO
konvencija (1972.).
Konvencija definē jēdzienu „dabas mantojums” un nosaka uzdevumus tā aizsardzībai:
• Dabas pieminekļi – fizikāli un bioloģiski veidojumi vai šādu veidojumu grupas ar
īpašu, universālu estētisko vai zinātnisko vērtību.
• Ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un noteiktas zonas – apdraudētu augu un
dzīvnieku sugu dzīves vietas ar īpaši zinātnisku vai saglabāšanas nozīmi.
________________________________________________________________________
42
SIA „Reģionālie projekti”, 2007