SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Smārdes pagasta 

Teritorijas plānojuma (2006.-2018.) 

Vides pārskats 

2007

__________Smārdes pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018. Vides pārskats__________ 

Saturs 

Ievads........................................................................................................................................4 

1. Informācija par projektu....................................................................................................5 

1.1.Plānošanas dokumenta galvenie mērķi..........................................................................6 

1.2.Īss satura izklāsts............................................................................................................6 

1.3.Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem..................................................................7 

2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra..........................................................................9 

2.1. Izmantotā informācija.............................................................................................9 

2.2. Iesaistītās institūcijas............................................................................................10 

2.3. Sabiedrības līdzdalība...........................................................................................10 

3. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas 

dokuments netiktu īstenots...............................................................................................11 

3.1.Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs.................................................................................12 

3.2. Derīgie izrakteņi....................................................................................................13 

3.3. Augsnes un lauksaimniecībā izmantojamā zeme..................................................13 

3.4. Meži......................................................................................................................14 

3.5. Klimatiskie apstākļi..............................................................................................15 

3.6. Ainaviskais novērtējums.......................................................................................16 

3.7. Atmosfēras gaisa kvalitāte....................................................................................18 

3.8. Virszemes ūdeņu kvalitāte....................................................................................21 

3.9. Pazemes ūdeņu kvalitāte.......................................................................................28 

3.10. Dzeramā ūdens kvalitāte.....................................................................................29 

3.11. Notekūdeņu ietekme uz vidi...............................................................................31 

3.12. Atkritumu ietekme uz vidi..................................................................................33 

3.13. Potenciāli piesārņotās vietas...............................................................................35 

3.14. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots...........................................36 

4. Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana 

var būtiski ietekmēt...............................................................................................................37 

4.1. Aizsargājamās dabas teritorijas.............................................................................37 

4.2. Kultūrvēsturiskie objekti, to raksturojums un kultūrvēsturiskās 

vides aizsardzība...................................................................................................40 

5. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas.....................................................42 

6. Vides aizsardzības mērķi...................................................................................................42 

6.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi................................................................42 

6.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi.....................................................................44 

7.Plānošanas dokumenta un tā ietekmes uz vidi novērtējums..........................................49 

7.1. Tiešās un netiešās ietekmes..................................................................................49 

7.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes.........................................................................51 

7.3. Summārās ietekmes..............................................................................................51 

8. Ietekmes uz vidi samazināšana.........................................................................................52 

8.1. Pašvaldības vides politoka un vides aizsardzības normatīvi.................................52 

8.2. Plānojumā noteiktās aizsargjoslas.........................................................................52 

________________________________________________________________________ 

2 

SIA „Reģionālie projekti”, 2007


9. Plānošanas dokumenta iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums.............................55 

10. Kompensēšanas pasākumi..............................................................................................55 

11.Pārrobežu ietekmes novērtējums....................................................................................56 

12.Vides pārskata izstrādē pielietotie galvenie pamatprincipi 

un metožu apraksts...............................................................................................................56 

13.Teritorijas plānojuma īstenošanas monitorings.............................................................56 

14.Vides pārskata kopsavilkums..........................................................................................57 

Izmantotā literatūra...............................................................................................................58 

Pielikums – Pārskats par IVN dokumentāciju....................................................................59 

________________________________________________________________________ 

3 



Ievads 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR MK noteikumiem 

„Noteikumi par teritorijas plānojumiem” Nr.423, (05.12.2000., grozījumi 31.07.2001.), MK 

noteikumiem Nr.34 „Vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma noteikumi” 2004.gada 

13.janvārī, MK noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 

, 2004.gada 19.oktobrī un citu ar teritorijas izmantošanu saistīto likumdošanu. Lēmums par 

pagasta teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu pieņemts 2002.g. 7.augustā (Lēmums Nr.8 

„Par Smārdes pagasta teritoriālplānojuma izstrādi”). 

Saskaņā ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams stratēģiskais 

ietekmes uz vidi novērtējums”, Smārdes pagasta padome 2005.gada 29.aprīlī nosūtīja Vides 

pārraudzības valsts birojam iesniegumu Nr. 3-13/396 par plānošanas dokumenta izstrādi. 

2006.gada 19.maijā Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu piemērot 

stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru Smārdes pagasta teritorijas plānojumam. 

Pamatojoties uz šo lēmumu tika sagatavots vides stāvokļa pārskats, kā arī veiktas 

nepieciešamās konsultācijas un sabiedrības informēšana. 

Vides pārskats ir Smārdes pagasta teritorijas plānojuma 2006.- 2018. gadam sastāvdaļa. 

Vides pārskatā tiek analizēta teritorijas plānojuma atbilstība izvirzītajiem nacionālajiem un 

reģionālajiem vides aizsardzības politikas mērķiem un kritērijiem, pamatnostādnēm un spēkā 

esošajiem normatīvajiem aktiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dabas objektu un aizsargājamo 

dabas teritoriju attīstības un aizsardzības analīzei. 

Vides pārskats nepieciešams arī plānošanas dokumentiem, kuru ieviešana var būtiski 

ietekmēt Eiropas nozīmes NATURA 2000 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Smārdes 

pagastā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Ķemeru nacionālais parks (NATURA 

2000 teritorija), dabas parks „Milzukalns”. 

________________________________________________________________________ 

4 



1.Informācija par projektu_________________________________________ 

Plānošanas dokumenta nosaukums 

Plānošanas dokumenta izstrādātājs 

Plānošanas dokumenta izstrādē un 

informācijas iegūšanā iesaistītās 

institūcijas 

Institūcijas un organizācijas, kurām 

nosūtīts vides pārskata projekts 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums 

2006.-2018. gadam 

SIA „Projektu birojs „Dace”” 

- Smārdes pagasta padome 

- VAS „Latvenergo” 

- SIA „Lattelekom” 

- SIA „Latvijas Mobilais Telefons” 

- VAS „Latvijas valsts ceļi” 

- VZD Ziemeļkurzemes reģionālā nodaļa 

- Vides pārraudzības valsts birojs 

- Ventspils reģionālā vides pārvalde 

- Ķemeru nacionālais parks 

- Kurzemes plānošanas reģiona attīstības 

aģentūra 

- Valsts meža dienesta Tukuma 

virsmežniecība 

- AS „Latvijas valsts meži” 

Zemgales mežsaimniecība 

- LR Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības 

Inspekcija 

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, 

Tukuma nodaļa 

- VA „Sabiedrības veselības aģentūra” 

Tukuma filiāle 

-Valsts vides dienesta Ventspils reģionālajai 

vides pārvaldei; 

-Valsts aģentūrai „Sabiedrības veselības 

aģentūra”; 

-Kurzemes plānošanas reģiona attīstības 

padomei; 

-Lauku atbalsta dienesta reģionālajai 

lauksaimniecības pārvaldei; 

-Valsts meža dienesta reģionālajai 

struktūrvienībai; 

- Dabas aizsardzības pārvaldei; 

-Ķemeru nacionālā parka administrācijai. 

________________________________________________________________________ 

5 



1.1. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi 

Smārdes pagasta attīstības programmas un teritorijas plānojuma pamatuzdevums ir 

nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu, līdzsvarotu un racionālu pagasta teritoriju izmantošanu, 

saglabājot dabas un kultūras mantojumu, ievērojot visu zemes īpašnieku, lietotāju, uzņēmēju 

un sabiedrības intereses. Teritorijas plānojums grafiskā veidā attēlo Smārdes pagasta galveno 

attīstības mērķu realizēšanai plānotās teritorijas ar atļautajām izmantošanas un teritoriju 

esošo izmantošanu. 

Smārdes pagasta galvenie stratēģiskie attīstības mērķi ir: 

• Pagasta iedzīvotāju nodrošināšana ar labvēlīgiem vides, dzīves un darba 

apstākļiem; 

• Specializētu zemnieku saimniecību izveidošana (gaļas un piena lopkopība, 

netradicionālā lauksaimniecība); 

• Veidot Smārdes pagastu par veselīgu un sociāli labvēlīgu pagastu ar augstu dzīves 

līmeni; 

• Radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai; 

• Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa pieauguma sekmēšana; 

• Veicināt demogrāfisko attīstību; 

• Veikt pagasta ceļu kvalitātes uzlabošanu; 

• Veicināt zemnieku kooperāciju; 

• Saglabāt un pilnveidot dabas bagātības; 

• Veicināt infrastruktūras attīstību; 

• Vispusīga tūrisma attīstības sekmēšana. 

Izstrādājot teritorijas plānojumu pagastam paveras iespējas izmantot ES struktūrfondu 

līdzekļus un plānot projektus pagasta infrastruktūras attīstībai. 

1.2. Īss satura izklāsts 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas 

plānojums, kurā ir attēlota teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) 

teritorijas izmantošana un izmantošanas aprobežojumi. Smārdes pagasta teritorijas plānojums 

ir spēkā 12 gadus pēc tā pieņemšanas – no 2006. līdz 2018. gadam. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums sastāv no tekstuālās daļas, kurā ietilpst esošās 

situācijas apraksts, plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas apraksts un Smārdes pagasta 

apbūves noteikumiem, un kartogrāfiskā materiāla, ko mērogā 1:25 000 izgatavojis SIA 

„Projektu birojs „Dace””. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojumu uzsāka saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.423 

„Noteikumi par teritorijas plānojumiem” (05.12.2000.) ( pašlaik nav spēkā), ievērojot tajos 

minēto teritorijas plānu izstrādāšanas kārtību un procedūru, Latvijas Būvnormatīvus, 

pašvaldības konceptuālos dokumentus un citus saistošos normatīvos aktus teritorijas 

plānošanā, pamatojoties uz vides aizsardzības institūciju rekomendācijām un pagastā 

darbojošos uzņēmumu un iestāžu attīstības plāniem. 

________________________________________________________________________ 

6 



1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 

Plānojuma izstrādes gaitā ņemti vērā vietējas nozīmes programmas: 

• Smārdes pagasta attīstības programma 2001.-2009.gadam (izstrādātājs 

Ģ.Krūmiņš); 

• Smārdes pagasta sociālās un ekonomiskās attīstības programmu 2003.- 

2015.gadam; 

• „Rīgas reģiona attīstības programma 2005.-2011.”, spēkā no 2005.gada 7.janvāra; 

• Izsniegto institūciju nosacījumi, 

• Tukuma rajona teritorijas plānojums 2007.-2019, 1.redakcijas materiāli. 

Kā arī ievēroti visi līdz šim brīdim apstiprinātie augstāku līmeņu plānošanas dokumenti, 

MK noteikumi. Pilns saraksts dots Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. 

Vides un dabas aizsardzības prasības 

Ķemeru nacionālā parka likums (2001.30.05.) 

MK noteikumi Nr. 236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”. (18.06.2002.) 

Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāns: 

Ķemeru NP izveidošanas vispārējais mērķis ir saglabāt šīs teritorijas dabas, 

kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, aizsargāt minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu 

veidošanās procesus, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un 

ekoloģisko izglītību. 

ĶNP stratēģiskie mērķi ir: 

• Saglabāt piejūras lagūnu, purva ezeru retos biotopus un īpaši aizsargājamās sugas; 

• Saglabāt jūras piekrastes dabiskos biotopus, kur dominē cilvēku maz ietekmētas 

pludmales, kāpas un noskalošanas krasti, kā arī neskarti mežu biotopi un upju grīvas 

ar tur raksturīgajām sugām; 

• Saglabāt platlapju mežu, upju palieņu, augsto sūnu purvu, kalcifilo zāļu purvu, 

avoksnāju un sēravotu maz ietekmētos biotopus un tur sastopamās sugas; 

• Nodrošināt dabisku/neielabotu pļavu apsaimniekošanu, tur sastopamo pļavu biotopu 

un sugu daudzveidību; 

• Saglabāt atklātu lauksaimniecības zemju un daudzveidīgas mežu ainavas, kā arī 

tradicionālas un sakārtotas kultūrainavas ar labām atpūtas iespējām; 

• Veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību un sabiedrības vides izglītošanu, piemērojot 

Eiropas tūrisma hartas principus, veidojot partnerattiecības ar ieinteresētajām pusēm, 

attīstot parka informācijas centrus, pienācīgu infrastruktūru un vizuālo informāciju 

Smārdes pagastā ir gan ainavu aizsardzības zona, gan dabas lieguma zona, gan neitrālā 

zona. 

________________________________________________________________________ 

7 



Smārdes pagastam ir saistošs dabas parkam „Milzukalns” dabas aizsardzības plāns no 

2003.-2008.gadam, ko izstrādāja SO Latvijas dabas fonds. Liegums izveidots 1977.gadā, 76 

ha platībā, lai aizsargātu savdabīgu ģeomorfoloģisku veidojumu (kēmu pauguru), stāvas 

nogāzes ar egļu un jauktu koku mežiem, kā arī nodrošinātu iedzīvotājus ar augstvērtīgiem 

rekreācijas resursiem. 

Liegumā konstatētas vairāk nekā 300 augu un dzīvnieku sugas un vairāki Latvijas un 

Eiropas Savienības mērogā aizsargājamie biotopi un sugas. 

Teritorijas vērtību saglabāšanas nodrošināšanai, izvirzīti šādi ideālie jeb ilgtermiņa mērķi: 

• Nodrošināt bioloģiski vērtīgāko teritorijas biotopu netraucēta attīstība; 

• Izveidota teritorijai piemērota tūrisma infrastruktūra, lai saglabājot un 

neapdraudot ainavas un dabas vērtības, sabalansētu atpūtnieku, tūristu un aktīvās 

atpūtas cienītāju intereses. 

Teritorijas apsaimniekošanai plānā apskatītajam periodam izvirzīti vairāki īstermiņa mērķi: 

Administratīvie: 

• Precizētā dabas lieguma robežu apraksta izskatīšana un apstiprināšana; 

• Lieguma robežas iezīmētas dabā divu gadu laikā; 

Teritorijas bioloģisko, ģeomorfoloģisko un kultūras vērtību saglabāšana; 

• Nodrošināta purvu dabiska attīstība 0,6 ha platībā; 

• Uzturētas vidēji mitras pļavas 0,064 ha platībā; 

• Nodrošināta ozolu grupu pastāvēšana Milzukalna virsotnē un ZR nogāzē; 

• Trīs gadu laikā novērsta lineārā augsnes erozija Milzukalna Z un ZR nogāzēs; 

• Veikts iespējamās pilskalna atjaunošanas ietekmes novērtējums un lieguma teritorijas 

vērtībām, viena gada laikā; 

Tūrisma infrastruktūra un sabiedrības izglītošana: 

• Trīs gadu laikā izveidota tūrisma infrastruktūra; 

• Apmeklētājiem pieejama informācija par lieguma vērtībām un galvenajiem 

infrastruktūras elementiem; 

Monitorings: 

• Izstrādāta monitoringa sistēma apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un 

teritorijas attīstības dinamikas novērtēšanai. 

Dabas parkam „Milzukalns” ir izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi 

(MK noteikumi Nr.984, izdoti 2004.gada 30.novembrī). 

Mikroliegums „Dubļukrogs” (2004.03.08. rīkojums Nr. 26) iekļauts aizsargājamās 

teritorijas Natura 2000. Kopējā platība 9,6 ha Smārdes pagasta teritorijā – 2,4 ha. 

Mikrolieguma objekts: Igaunijas rūgtlape (Saussurea alpina (esthonica)Baer ex Rupr.). 

Lielākā mikrolieguma teritorija atrodas mežā Engures pagasta teritorijā. 

________________________________________________________________________ 

8 



2.Vides pārskata sagatavošanas procedūra___________________________ 

2.1. Izmantotā informācija 

Vides pārskata izstrādē tika izmantoti vairāki elektroniski pieejami informācijas avoti, 

datu bāzes, kā arī dažādi publicēti materiāli. 

Pārskata sagatavošanas laikā notika konsultācijas ar Smārdes pagasta pašvaldību, 

„Sabiedrības veselības aģentūru„ (Tukuma filiāli) un valsts vides dienesta Ventspils 

reģionālās vides pārvaldes Tukuma filiāli, ar Ķemeru nacionālo parku (K.Vilciņu), IVN 

biroju (I.Gavena), SIA „Enerģētiķis-2”, projektu biroju „Dace”. 

Svarīgāko informācijas avotu saraksts: 

Datu avots Datu nosaukums Informācijas saturs 

Latvijas vides, ģeoloģijas Datu bāze - Īpaši Ziņas par īpaši 

un meteoroloģijas aģentūra aizsargājamās dabas aizsargājamām dabas 

Latvijas vides, ģeoloģijas 

un meteoroloģijas aģentūra 





Valsts Kultūras 

Pieminekļu aizsardzības 

Inspekcija 

teritorijas 

Gaisa informatīvā sistēma 

„Gaiss 2” 

AS „Latvijas valsts meži” Mežsaimniecības rīcībā 

esošā informācija 

Ventspils reģionālā vides Pārskats par 2005.gadu 

pārvalde 

teritorijām. 

Valsts statistikas pārskats 

"Nr.2-GAISS" (2002.- 

2004. gads). 

Datu bāze - Atkritumi Dati par bīstamajiem, 

sadzīves atkritumiem. 

Ūdens lietošana un Novadīto notekūdeņu 

emisijas ūdenī (2 

apjomi, paliekošais 

- Ūdens) 

piesārņojums. 

Kultūras pieminekļu Kultūras pieminekļu 

saraksts 

saraksts. 

Dati par mežu resursiem. 

Piesārņotās un potenciāli 

piesārņotās vietas, 

sadzīves atkritumu 

izgāztuves, esošā vides 

situācija. 

Latvijas vides, ģeoloģijas Būvmateriālu izejvielu Dati par derīgo izrakteņu 

un meteoroloģijas aģentūra atradnes 

atradnēm 

Ķemeru nacionālais parks www.kemeri.lv Dati un informācija par 

teritoriju Smārdes pagastā. 

Dabas aizsardzības www.dap.gov.lv Informācija par īpaši 

pārvalde 

aizsargājamām dabas 

teritorijām. 

________________________________________________________________________ 

9 



2.2. Iesaistītās institūcijas 

Vides pārskata sagatavošanas nepieciešamību nosaka ES un nacionālie normatīvie akti. 

1) Eiropas Savienībā: Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/42/EK (2001.gada 

27.jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmi uz vidi novērtējums. 

2) Latvijā : - likums „Par ietekmi uz vidi novērtējums”, 

- 23.03.2004. gada MK noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes 

uz vidi stratēģiskais novērtējums”. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojuma un vides pārskata izstrādē iesaistītas vairākas 

institūcijas, kuras sniegušas nosacījumus, saraksts ir ievietots nodaļā 1. Informācija par 

projektu. 

Vides pārskats tika izstrādāts periodā, kad teritorijas plānojums tika pilnveidots pēc atzinuma 

no RAPLM un nodots atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai, kas sakrita arī ar Vides pārskata 

sabiedriskās apspriešanas noteiktajiem laikiem. 

Notika arī konsultācijas ar Ķemeru nacionālā parka administrāciju (K.Vilciņa), IVN biroju 

(I.Gavena), SIA „Dace” (Dace Dēliņa), SIA „Enerģētiķis – 2”. 

2.3. Sabiedrības līdzdalība 

Vides pārskata sagatavošanas procedūras principus nosaka 2004. gada 23. marta MK 

noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. 

Sagatavojot Vides pārskata projektu, ņemti vērā Vides pārraudzības valsts biroja 

ieteikumi un teritorijas plānojuma izstrādāšanas stadijā saņemtās valsts institūciju vēstules ar 

nosacījumiem un atzinumiem Smārdes pagasta teritorijas plānojumam. 

Tiek noteikts Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas termiņš no 30.10.06. līdz 

08.12.06. Sabiedriskās apspriešanas sapulce notika 2006.gada 8.decembrī plkst. 16.00., 

Smārdes pagasta padomes ēkā (Tukuma rajons, Smārde, „Pagastmāja” ). 

Materiāli tika izstādīti Smārdes pagasta padomē – Tukuma rajona, Smārdes pagasta, 

„Pagastmājā”. Vides pārskata materiāls bija pieejams arī internetā www.rp.lv. Paziņojums 

elektroniskā formā par sabiedrisko apspriešanu tika nosūtīts arī IVN birojam. 

Sabiedriskās apspriešanas norise un apraksts ir ievietots Vides pārskata pielikumā pie 

dokumentācijas. 

Sagatavotais Vides pārskata projekts tika nodots izskatīšanai un atzinuma saņemšanai 

Vides pārraudzības Valsts biroja norādītajām institūcijām, pēc atzinumu saņemšanas tas tika 

pilnveidots un nodots IVN birojam atzinuma saņemšanai. Pēc IVN biroja atzinuma 

saņemšanas, Vides pārskats tika papildināts un pilnveidots attiecīgi sniegtajam atzinumam, 

un iesniegts RAPLM izskatīšanai. 

________________________________________________________________________ 

10 



3. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas 

dokuments netiktu īstenots 

Attēls Nr. 1. Smārdes pagasts 

Foto no www.smarde.lv 

Smārdes pagasts atrodas Tukuma rajonā, DA daļā. Pagasta teritorijā atrodas Ķemeru 

nacionālais parks – 39,53 % no pagasta teritorijas. 

Smārdes pagasts robežojas ar Tukuma un Jūrmalas pilsētu, Engures, Lapmežciema, Slampes, 

Degoles, Tumes un Sēmes pagastiem. 

Pagasts pēc teritorijas lieluma ir lielākais Tukuma rajonā – tā teritorijas kopplatība – 21475 

ha, no tiem 5590 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 11 589 ha meži. 

Attālums līdz Rīgai – 60 km, Tukumam – 12 km, Ventspilij – 132 km, Talsiem – 70 km, 

Jelgavai – 60 km. 

Lielākie ciemi: Smārde – 785 iedz.; 

Milzkalne – 620 iedz.; 

Rauda – 372 iedz. 

Pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Tukums – Rīga, ir divas dzelzceļa pieturas - 

Milzkalnē un Smārdē. 

________________________________________________________________________ 

11 



3.1. Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs 

Smārdes pagasts ietilpst Augšfrānas stāvā, Katlešu un Ogres svītā, daļēji arī Vidusfrānas 

pastāvā, Daugavas svītā. 

Pēc ģeoloģiskās uzbūves Smārdes pagastā ir tipiski senās platformas nogabals. To veido divi 

krasi atšķirīgi uzbūves elementi: kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega. 

Pamatklintāju veido dažāda sastāva pirmsplatformas attīstības etapā stipri dislocētu 

metamorfo iežu, kā arī intruzīvo rapakivi granītu un gabroanortozītu masīvi. Metamorfie ieži 

– pārsvarā dažāda sastāva gneisi, amfibolīti, migmatīti un migmatītgranīti pēc sastāva un 

fizikālo lauku īpašībām ir sadalīti kompleksos vai sērijās. Nogulumiežu biezums šajā 

teritorijā varētu svārstīties vidēji no 890 – 910 m. No pirmkvartāra nogulumiem Smārdes 

pagasta teritorijā satopami Augšdevona Daugavas svīta, Ogres, Stipinu un Amulas svīta, 

Pļaviņu un Salaspils svīta. 

Pļaviņu, Salaspils, Daugavas un citas jaunākas augšdevona svītas – tās ir labi aizsargātas pret 

tehnogēno piesārņojumu. 

Pļaviņu, Salaspils, Daugavas, Stipinu, Amulas svītu galvenokārt veido dolomītu domeirītu un 

mālu slāņu mija ar retiem ģipša sttarpslāņiem. Šī kompleksa mālaini – karbonātisko iežu 

ūdenscaurlaidība ir maza. Sporādiski izplatītā (Pļaviņu svītā) dzeramā ūdens cietība un 

mineralizācija ir paaugstināta. Līdz ar to ūdens kvalitāte ir zema. Šī kompleksa pilns biezums 

nepārsniedz 100 -110 m. 

Visus šos devona iežus pārsedz jaunākie – kvartāra sistēmas nogulumi. Smārdes pagastā 

satopami Aluviālie nogulumi, ko veido smilts, grants sastāvs , glacigēnie nogulumi (morēnas 

mālsmilts un smilšmāls) un daļēji arī Baltijas ledus ezera nogulumi (smilts , grants, aleirīts) 

Smārdes pagasts atrodas vairāku dabas apvidu saskares vietā: ZR daļā Ziemeļkursas 

augstienes Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine, pa Slocenes ieleju iesniedzas 

Austrumkursas augstienes Abavas senleja, DR – Spārnenes viļņotais līdzenums, DA – 

Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenums, A daļā – Piejūras zemienes Engures līdzenums. 

Virsas augstums A daļā 10 m vjl., vidienē un R daļā palielinās līdz 30 – 40 m vjl. 

Milzukalns ietilpst Ziemeļkursas augstienes fizioģeogrāfiskajā rajonā, Vanemas pauguraines 

Raudas paugurmasīvā. Teritorijai raksturīgs morēnas paugurgrēdu un vaļņu paugurotais 

(morēnpauguru, dauguļu un kēmu) reljefs. 

Milzukalns atrodas ZZR-DDA virzienā orientētu, ~ 0,7 km garu 

viļņveida grēdu krustpunktā. Tas ir kēmu paugurs ar noapaļotu 

piramidālu virsotni. Raudas paugurmasīvā Milzukalns izceļas 

visvairāk, lai gan dažus kilometrus uz ZR no Milzukalna vēl 

augstāki ir Pūneiku kalns (125,7 m vjl.) un Poļu kalns (118,7 m 

vjl.) kalna absolūtais augstums ir 113,8 m vjl., relatīvais 

augstums 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, nogāžu 

slīpums līdz 45º 

Attēls nr. 2 Milzukalns 

________________________________________________________________________ 

12 



3.2. Derīgie izrakteņi 

Smārdes pagasta teritorijā pārsvarā ir kvartāra periodā radušies izrakteņi:- grants, celtniecības 

smilts, ķieģeļu podnieku māls, dolomīts, ģipšakmens, saldūdens kaļķis, kūdra, kā arī sēravotu 

rašanās vietas. 

Saskaņā ar informāciju LVA datu bāzē, Smārdes pagastā ir 10 derīgo izrakteņu atradnes, bet 

izmanto – 2 – „Bērziņi” un „Ruži” (bijušā Tukuma lidlauka teritorijā) 

Savulaik bija pētīta dolomīta atradne „Smārde” ĶNP teritorijā, bet pašlaik tur dolomīta 

ieguve nenotiek. 

Teritorijas plānojumā grafiski ir parādītas lielākā un nozīmīgākā – Bērziņu smilts – grants 

atradne, kura no visām uzrādītajām atradnēm ir izpētīta, sagatavota izmantošanai un patreiz 

darbojas. 

1)„Bērziņi” - smilts, smilts-grants karjers, iegūtais materiāls izmantojams būvniecībai, ceļu 

būvei. 

Smilts A krājumi – 287.24 tūkst.m³ gadā 

Smilts-grants A krājumi 188.88 tūkst.m³ gadā 

Izpēti par darbības atsākšanu Radziņciema smilts – grants karjerā uzsākuši VAS „Latvijas 

valsts meži” un SIA „Šlokenbeka” Lidlauks Tukums” teritorijā ( „Ruži” ) 

2)„Ruži” 

Smilts A krājumi – 85.70 tūkst.m³ gadā 

Smilts-grants A krājumi 40.10 tūkst.m³ gadā 

Svarīgas pagasta teritorijā ir sēravotu rašanās vietas. Dabas pamatnes shēmā ir uzrādīts 

ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis „Sēravoti Zaļajā purvā”. 

Citi derīgie izrakteņi netiek iegūti tādos apmēros, lai tas būtu nozīmīgi pagasta attīstībai. 

Teritorijas plānojums paredz: 

• Gan esošajā, gan plānotajā kartē tiek uzrādīti trīs karjeri; 

• Kartogrāfiskajā materiālā atzīmēti „Sēravoti Zaļajā purvā” ; 

3.3. Augsnes un lauksaimniecībā izmantojamā zeme 

Sastopams augsnes cilmiezis ir mālsmilts un smilšmāls. Augšņu grupas – velēnu 

podzolaugsne un pseidoglejotā augsne, pēc FAO klasifikācijas : Halpic Luvisols, Stagnic 

Luvisols, Eutric Podzoluvisols reljefa paaugstinājumos; EutricGleysols, Mollic Gleysols 

reljefa pazeminājumos. 

ĶNP teritorijā izplatītas kūdras augsnes, kas veidojušās reljefa zemākajās vietās vai arī tādās 

vietās, kur pārplūstošie ūdeņi ir stipri mineralizēti. Daļa šo augšņu ir bagātas ar labi sadalītām 

organiskām vielām un neitrālu vai vāji skābu reakciju, bet daļa – ar vāji sadalītām 

organiskām vielām un skābu reakciju. Šīs augsnes pārsvarā klāj meži. 

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 5590,00 ha (26%) (aramzeme 4160 ha, ganības 

812 ha, pļavas 525 ha, ilggadīgie stādījumi 93 ha) 74,4 % no tās ir apstrādāta, kas ir augsts 

rādītājs salīdzinot ar Latviju kopumā. Zemes kvalitātes vidējais novērtējums ir 36 balles. 

2641 ha no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorēti. Lauksaimniecībā 

izmantojamās zemes galvenokārt tiek izmantotas graudaugu audzēšanai. 

Teritorijas plānojumā tiek uzrādītas lauksaimniecības zemes ar kvalitātes 

novērtējumu 50 – 60 balles, tās pārsvarā ir pagasta D daļā. 

________________________________________________________________________ 

13 



Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas 

jāapsaimnieko atbilstoši LR 2003.gada 20.novembra likumam „Meliorācijas likums” 

prasībām. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojumā tiek uzrādītas arī teritorijas, kurām obligāti 

izstrādājami detālplānojumi. 

Rekomendācijas: 

• Teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos būtu ieteicams iestrādāt noteikumus 

lauksaimniecības teritorijām, kuras ir vērtīgas un izmantojamas lauksaimniecībai, 

nosakot lauksaimniecības zemēs jaunveidojamiem zemes gabaliem minimālo 

nesadalāmo zemes gabala platību 1 ha, sadalot mazākās vienībās ir izstrādājams 

detālplānojums. (Pie pašreizējiem noteikumiem, kad spēkā ir nosacījums, ka 

minimālā zemes platība tiek paredzēta 0,24 ha , apbūves blīvums līdz pat 30% ir 

pretrunā ar Tukuma rajona teritorijas vadlīnijām, kā arī nākotnē ir iespējama blīva 

apbūve visās lauksaimniecības zemēs, līdz ar to pastāv iespēja, ka tiek apbūvētas 

visas lauksaimniecības zemes); 

• Lauksaimniecības izmantojamo zemju transformēšanu citos zemes lietošanas veidos 

veicot likumdošanā noteiktajā kārtībā; 

• To lauksaimniecības zemju, kas ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās, 

atļautā izmantošana ir noteikta ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 

22.07.2003. LR MK Noteikumiem Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”; 

• Teritorijas plānojumā vēlams norādīt apmežojamās teritorijas; 

• Nosakot apmežošanai mazvērtīgās lauksaimniecības zemes, ir jāņem vērā to 

ainaviskā un ekoloģiskā vērtība; 

• Lauksaimniecības zemes transformācijas gadījumos meža zemēs vēlams iekļaut 

ainavu plānojuma un mežu apmežošanas plāna izstrādi; 

3.4. Meži 

Meži pagastā aizņem 11589,00 ha (54%) no pagasta teritorijas. Lielāko daļu no mežu 

platības atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Pagasta teritorijas mežos aktīvi attīstīta arī 

medību saimniecība. Mežu apsaimniekošanu Ķemeru nacionālajā parkā un arī visā Smārdes 

pagastā kontrolē Tukuma virsmežniecība. ĶNP teritorijā 1999.-2000.g. veikta valsts mežu 

dabisko mežaudžu inventarizācija. 

Daļa Smārdes pagasta teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes 

aizsargjoslā, kurā ir ierobežota saimnieciskā darbība. 

Smārdes pagasta teritorijā atrodas valsts meži, kuri ietilpst aizsargjoslā ap Tukuma pilsētu. 

Šie meži tiek apsaimniekoti atbilstoši MK noteikumiem Nr.189 „Dabas aizsardzības 

noteikumi meža apsaimniekošanā” 7.1. punktam. 

Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību: 

• Mežos nepieciešams veikt dabisko mežaudžu inventarizāciju privātajos 

mežos, kur ir interese par apbūves veidošanu ar teritorijas plānojumā 

noteiktajām vietām, kur iespējama meža zemes transformācija par apbūves 

zemi; 

• Atbildīgajām institūcijām veikt regulāru kontroli par mežu atjaunošanu un 

kopšanu privātajos mežos; 

• Mežu ainaviskās vērtības saglabāšana; 

________________________________________________________________________ 

14 



• Lauksaimniecībai nepiemērotu zemju apmežošana; 

• Vērtīgu dendroloģisku objektu apsekošana un saglabāšana; 

Teritorijas plānojums nosaka: 

• Noteikta un kartē norādīta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās 

darbības joslas robeža, ievērojot norādītos meža kvartālus, kuros ir aizsargājami 

sausieņu meži; 

• Teritorijas plānojumā ir atlikta meža aizsargjosla ap Tukumu. 

Rekomendācijas: 

• Izvērtēt un diferencēt mežu teritorijas atkarībā no to funkcijām un specifiskām 

īpašībām, nosakot saimnieciskos mežus, aizsargājamos, ainaviskos mežus, kā arī 

perspektīvās apmežojamās teritorijas, nosakot konkrēti to izmantošanas noteikumus; 

• Meža zemes transformācija jebkurā gadījumā var tikt veikta tikai LR likumdošanas 

noteiktajā kārtībā; 

• Aizsargājamo mežu saimniecisko izmantošanu nosaka valsts nozīmes īpaši 

aizsargājamās teritorijās (ĶNP) dabas aizsardzības plāni un uz tiem balstīti atbilstoši 

mežierīcības projekti; 

• Konkretizēt teritorijas izmantošanas noteikumos mežu izmantošanas nosacījumus 

(minimālā nesadalāmā meža zemes platība – 2 ha, sadalot mazākās vienībās, ir 

izstrādājams detālplānojums). 

3.5. Klimatiskie apstākļi 

Smārdes pagasts atrodas gan Piejūras zemienē, gan Ziemeļkurzemes augstienē, līdz ar to 

klimata apstākļi dažādās pagasta vietās ir nedaudz atšķirīgi. Piekrastes daļā un līdzenumos ir 

samērā sauss un silts, ar diezgan maigu ziemu. Nokrišņu daudzums piekrastē ir zem 550 mm. 

Augstienē, kas ietver lielāko Smārdes pagasta teritoriju, klimats ir nedaudz kontinentālāks kā 

Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā, mēreni silts un vidēji mitrs 

(hidrotermiskais koeficients 1,6 -1,7 aktīvo temperatūru summa 1900 - 200ºC). Nokrišņu 

daudzums 700 – 800 mm gadā. Gada vidējā gaisa tº 6,3ºC. Vidējā gaisa tº janvārī - 4ºC, jūlijā 

16,5 ºC. Vidējā minimālā temperatūra no - 22 līdz - 25ºC. Bezsala periods ilgst 130 – 150 

dienas. Noturīga sniega sega izveidojas decembra otrajā pusē un saglabājas līdz marta vidum, 

vidējais sniega segas biezums 20 cm. 

________________________________________________________________________ 

15 



3.6. Ainaviskais novērtējums. 

Smārdes pagastā ir izcila ainavu 

bagātība un daudzveidība, daļa 

pagasta teritorijas atrodas pārejā no 

Austrumkursas augstienes Piejūras 

zemienē un Zemgales līdzenumā, bet 

Ziemeļkursas augstienes malā 

paceļas augstākie apkārtnes kalni - 

Milzukalns (113m vjl.), Poļu kalns 

(118 m vjl.) un Āžu kalns (125 m 

vjl.). 

Ainaviski izteiksmīgs ir Valguma 

ezers un Slocenes upe, Milzukalna 

apkārtne. 

Raksturīga mozaīkveida ainava, 

dominē mežāres, līdzenumu ainava, 

kas mijas ar mežu ainavām. 

Pievilcīgas ainavas ir starp ciemiem 

– lauku mozaīkveida ainavas. 

Var izdalīt arī ĶNP ainavas, kurām 

dots arī raksturojums. (ĶNP dabas 

aizsardzības plānā). 

Attēls Nr. 3 Valguma ezers 

Ķemeru nacionālā parka ainavas 

Ķemeru nacionālā parka ainavu politika ir ainavu daudzveidības saglabāšana un veicināšana, 

aizsargājot vērtīgās dabas un kultūrainavas un sakārtojot, atjaunojot degradētās ainavas. 

Ķemeru nacionālā parka likumā ainavu aizsardzības zona, kuras uzdevumos ietilpst 

nacionālajam parkam raksturīgas ainavas aizardzība. Faktiski ainavu aizsardzības zona kalpo 

par buferjoslu starp parka rezervāta un dabas lieguma zonām (saimnieciskā darbība nav 

atļauta) un neitrālo zonu. Ainavu aizsardzības zonas noteikšanā galvenās nav ainavas 

vērtības, bet gan princips, ka ainava ir kaut kas vidējs starp dabas aizsardzību un intensīvu 

saimniecisko darbību – teritorijas pieejamības un aizsardzības režīma princips. Tomēr arī 

neitrālās zonas mērķos Ķemeru nacionālā parka likumā norādīta ainavu aizsardzība. 

Atsevišķi varētu izdalīt: 

• Valguma ezers un Valguma mežāre – pauguraiņu mozaīkveida ainavu telpa ar 

Valguma ezeru kā telpas galveno elementu. 

Lauku - mežu mozaīkveida ainava ar izteiksmīgu Valguma ezera krastu reljefu un ezera 

ūdens spoguli kā ainavu telpas vizuālo akcentu. Skatu daudzveidība un plašums 

uzskatāmi par nozīmīgu ainavas vērtību. Gandrīz visas zemes ap ezeru ir privātīpašums. 

Saskaņā ar 2003.gada 22.jūlija noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 20.1. p. Nosaka, ka ainavu 

aizsardzības zonā „aizliegts veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo 

ainavu”. 

• Bioloģiski vērtīgās pļavas Čaukciemā, daļēji ainavu aizsardzības, daļēji dabas 

lieguma zonā; 

• Lielais Ķemeru tīrelis, Zaļais un Raganu purvs, Kūdraines ezers (Kugrainis) un Ogu 

purvs, kas ietilpst ĶNP dabas lieguma zonā; 

________________________________________________________________________ 

16 



• Slocenes upe un Vēršupīte; 

• Kalcifilie avoksnāji un citi vērtīgi biotopi Lustūžkalna apkārtnē, kas ietilpst ĶNP 

dabas lieguma zonā; 

• Dižkoks – bērzs Valguma mežniecības 115.kv., 25.nog., 4,0 m apkārtmērs. 

Teritorijas plānojuma ietekme: 

• Tiek saglabātas Ķemeru nacionālā parka ainavas, teritorijā netiek plānota apbūve un 

zemes transformācija. 

• Jaunas apbūves (mazstāvu, individuālo projektu) tiek plānotas jau esošo ciemu 

teritorijā – Smārdes ciemā, Milzkalnē. 

Secinājumi: 

• Jāsaglabā unikālās gan pagasta, gan ĶNP ainavas, attiecīgi plānojot darbības, lai 

neaizsegtu skatu punktus, izceltu ainavu izteiksmīgos ceļus. 

• Kā industriāla ainava nākotnē varētu izveidoties Tukuma lidlauks un tā apkārtne. 

• Gadījumā, ja tiek pieļauta apbūve lauksaimniecības zemēs, tad var veidoties 

vienlaidus lauku apbūves ainava. 

Ieteikumi: 

• Sakopt ainaviski degradētas teritorijas ( bijušie karjeri, saimniecības ēkas, fermas, 

noliktavas u.t.t.); 

• Ieteicams izstrādāt nosacījumus par privāto īpašumu sakopšanu gadījumos, kad netiek 

sakopts un apstrādāts privātais īpašums (grāvju izpļaušana, atkritumu savākšana u.c. 

sakopšanas darbi); 

• Izstrādāt pagastam savām vajadzībām ainavu karti, nosakot teritorijas potenciālo 

ainavisko attīstību, izdalot vērtīgās ainavas, ainavu skatu punktus. (ĶNP teritorijai jau 

ir ainavu karte); 

• Izstrādāt Valguma ezera apsaimniekošanas plānu. (Sadarbojoties ar ĶNP); 

• Priekšlikums no ĶNP puses ir: dibināt Valguma ezera sabiedrisko padomi, kurā 

ietilpst gan privātie zemes īpašnieki, gan Ķemeru nacionālā parka un Smārdes pagasta 

padomes pārstāvji. Sabiedriskā padome nodarbotos ar savstarpēju interešu 

saskaņošanu, piemēram, noteiktu, cik kuram laivu ezerā, kāds ir pieļaujamais trokšņu 

līmenis, u.t.t.. 

________________________________________________________________________ 

17 



3.7. Atmosfēras gaisa kvalitāte 

Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā – stacionāro 

avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā no katlumājām, rūpniecībā u.c., kā arī mobilo avotu 

izmeši, kas rodas no autotransporta, dzelzceļa u.c. 

Stacionārie avoti: 

Pēc LVA datiem un atskaites „Nr.2 – Gaiss” Smārdes pagastā par 2005.gadu atskaitījušies ir 

7 uzņēmumi, kuri saņēmuši B un C kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai. 

Nr.p.k. Organizācijas nosaukums Kategorija 

1. SIA „Šlokenbeka” B 

2. Pansionāts „Rauda” B 

3. „Enerģētiķis – 2” B 

4. SIA „Kogri” C 

5. SIA „OVI” degvielas bāze C 

6. SIA „OVI” DUS C 

7. SIA „A3” B 

Smārdes pagastā nav uzņēmumu, kuriem būtu izsniegta A kategorijas darbības atļauja. 

Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) galvenokārt tiek emitēti no degvielas uzpildes vai 

uzglabāšanas vietām un ražošanas iekārtām, kurās tiek izmantoti organiskie šķīdinātāji. Tie 

var būt kaitīgi cilvēka veselībai tieši, vai arī atmosfērā piedalīties fotoķīmiskās reakcijās, 

kuru rezultātā veidojas videi un dzīviem organiskmiem kaitīgas vielas, to skaitā ozons. 

Smārdes pagastā, pamatojoties uz Valsts statistiskā pārskata „Nr.2-Gaiss”, atrodas sekojoši 

uzņēmumi, kuri lietoja GOS emitējošas iekārtas: 

Nr. Organizācijas 

Iekārtas Objekti 

p.k. 

veids 

1. SIA „Šlokenbeka” G1 Mehāniskās darbnīcas 

(automaģistrāļu, ceļu, 

lidlauku un sporta būvju 

būvniecība), mangāns un tā 

savienojumi. 

2. SIA „OVI” degvielas uzpildes 

bāze 

G1 Elpošanas vārsts (automobiļu, 

degvielas 

mazumtirdzniecība), benzīns 

un petroleja 

G2 Automašīnu uzpilde 

G3 Autocisternu uzpilde 

3. SIA „OVI” DUS G1 Elpošanas vārsts (automobiļu, 

degvielas 

mazumtirdzniecība), benzīns 

un petroleja 

Līdz ar to šiem uzņēmumiem jāievēro MK 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr. 379 

„Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no 

stacionāriem piesārņojuma avotiem”. 

________________________________________________________________________ 

18 



Atbilstoši 2003.gada 21.oktobra MK noteikumiem Nr. 588 „Noteikumi par gaisa 

kvalitāti”, kuros tiek izvirzītas detalizētākas prasības atmosfēras gaisa monitoringa veikšanai. 

Tajos noteikts, kādas ir gaisu piesārņojošās vielas, kā arī gaisa kvalitātes normatīvi un 

maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vielām, kurām gaisa kvalitātes normatīvi vēl nav 

noteikti. Gaisa kvalitātes normatīvi ir noteikti: sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, cietajām 

daļiņām, benzolam, oglekļa oksīdam, svinam, kadmijam u.c. 

Smārdes pagastā, pamatojoties uz Valsts statistiskā pārskata „Nr.2-Gaiss” , atrodas 

sekojoši uzņēmumi, kuri atļaujas gaisa piesārņojošo darbību veikšanai: 

Īss uzņēmumu, kuri saņēmuši atļaujas darbības veikšanai, raksturojums: 

SIA „Šlokenbeka” 

Vielas nosaukums 

Izplūde gaisā (t/g) 

Cietās izkliedētās daļiņas 

0,103 

Oglekļa oksīds 

4,83 

Slāpekļa dioksīds 

3,12 

Katls KE 4-1U – 2 gb. Kurināmā veids koksne , patēriņš gadā – 1587 tonnas 

Pansionāts „ Rauda” 

Vielas nosaukums 

Izplūde gaisā (t/g) 

Cietās izkliedētās daļiņas 

0,103 

Oglekļa oksīds 

4,83 

Slāpekļa dioksīds 

3,12 

Katlu māja ar apkures katliem: divi katli AK – 1000, ar nominālo siltuma jaudu 1,0 MW 

(ievadītā siltuma jauda – 1,27 MW), AK – 500, ar nominālo siltuma jaudu 0,5 MW (ievadītā 

siltuma jauda – 0,63 MW), E -1,0 -0,9 P3 ar nominālo siltuma jaudu 0,38 MW (ievadītā 

siltuma jauda 0,48 MW). Kurināmais malka – 2800 t/a 

Mobilie avoti: 

Ņemot vērā to, ka Smārdes pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes galvenais autoceļš 

A10, kā arī dzelzceļa līnija Rīga – Tukums (pieturas Smārde un Milzkalne) un Jelgava – 

Tukums, tad ir arī mobilo piesārņojumu avots. 

Smārdes pagastā reģistrētie transporta līdzekļi uz 01.01.2006. 

Vieglie Kravas Autobusi Piekabes, Motocikli Mopēdi Kvadracikli 

puspiekabes 

1044 180 25 106 43 12 - 

Pavisam kopā reģistrēti 1410 transporta līdzekļi. 

Pēc statistikas datiem nākotnē , domājams, transportlīdzekļu skaits pieaugs, līdz ar to arī 

palielināsies transporta kustība pa galvenajiem autoceļiem. 

Ceļu kopējais garums Smārdes pagastā ir 82,11 km, tai skaitā – 74,44 km ar grants 

segumu un 7,67 km ar melno segumu. 

Parasti sausā laikā palielinās gaisa piesārņojums ar putekļiem grants un grunts 

seguma ceļu posmos. 

Atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumi uz ceļiem pagasta teritorijā netiek veikti. 

________________________________________________________________________ 

19 



Secinājumi: 

• Paredzot, ka nākotnē var palielināties transporta plūsma pa valsts autoceļiem, tad 

viens no risinājumiem ir lietot kvalitatīvu degvielu, kā arī Eiropas Savienības 

normatīviem atbilstošu atgāžu un trokšņu normu ieviešanu un to ievērošanas efektīvu 

kontroli. 

• Apkures sezonā izmantot videi draudzīgus kurināmos. 

• Uzlabojot ceļu segumu (grunts /grants ceļi vasarā sausā laikā ir liels putekļu avots) 


• Aizsargjoslas gan gar galveno autoceļu, gan pārējās nozīmes ceļiem un dzelzceļu; 

• Ražošanas teritorijas ieplānotas pie jau esošajām ražošanām un ap lidlauka teritoriju; 

• Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību ir jāparedz 

pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, šo teritoriju lietotāju pasargāšanai no visa veida 

kaitīgiem faktoriem; 

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti: 

• būtu jāveic periodiski katlu māju iekārtu tehniskā stāvokļa izvērtējums atbilstoši 

noteiktajiem standartiem un nepieciešamības gadījumā jāveic remontdarbi; 

• plānot jaunas apbūves tā, lai maksimāli varētu izmantot esošo infrastruktūru; 

________________________________________________________________________ 

20 



3.8. Virszemes ūdeņu kvalitāte 

Smārdes pagasta upes un ezeri ietilpst Baltijas jūras un Rīgas līča mazo upju baseinu 

hidroloģiskajā rajonā, Rīgas līča rietumu piekrastes upju apakšrajonā. Vienīgi Vēršupīte 

ietilpst Lielupes sateces baseinā. 

Smārdes pagastā ir sekojošas upes: 

Upes Garums (km) 

nosaukums 

Ūdensnoteces 

kods 

Baseina 

laukums km 2 

Ūdens 

izmantošanas 

mērķis 

Slocene, B.j.b. 44 37812 315,1 K 

Smirdgrāvis, 

B.j.b. 

Skujupīte, 

B.j.b. 

10 3782 27,1 K 

20 3784 47,6 K 

Lāčupīte, B.j.b. 31 3778 92,9 L 

Vēršupīte 

(Lielupes 

baseins) 

B.j.b. – Baltijas jūras baseins, Kurzeme – kods – 37 

18 38142 100,2 K 

________________________________________________________________________ 

21 



Slocene – Sloce (augštecē Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine) upe 

Tukuma rajonā. Garums – 44 km, baseina laukums – 315 km², gada notece – 0,06 km³, 

kritums – 58 m (1,3 m/km). Slocenes baseins atrodas vairāku dabas rajonu un apvidu 

saskares joslā. Slocenes baseina augšgala Z daļa aizņem Vanemas pauguraines D malu, D 

daļa – Spārnenes viļņotā līdzenuma Z malu, bet centrālā daļa – Abavas senleju, baseina 

lejasgals atrodas Tīreļu7 līdzenumā un Piejūras zemienes joslā, kur saskaras Engures un 

Rīgavas līdzenums. No Tukuma (Smārdes pagasta teritorijā) upes gultne ir izteikti līkumaina; 

lejtece atrodas mežainā apvidū. Pie Šlokenbekas dzirnavām Milzkalnē upē ir aizsprosts un 

ūdenskrātuve. Tālāk upe iztek cauri Valguma ezeram un , uzņēmusi vairākas pietekas, ietek 

Kaņiera ezerā. 

Slocenes upe Smārdes pagasta teritorijā ir sadalīta privātīpašniekiem, bet Ķemeru nacionālā 

parka teritorijā, augšpus Valguma ezeram Slocene tek caur ainavu aizsardzības zonu, bet 

lejpus Valguma ezera – caur dabas lieguma zonu, savukārt lejtece pirms Kaņiera ezera 

Lapmežciema pagasta teritorijā ietilpst rezervāta zonā. 

________________________________________________________________________ 

22 



Valguma ezers 

Lielākais no publiskajiem ezeriem, kas ir viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā un atrodas 

Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Tas atrodas piecus kilometrus no Smārdes 

ciema, Talsu – Tukuma paugurainē, 4,3 m v.j.l., Tukuma rajona ZA daļā. Valguma ezera 

platība ir 60 ha, garums 3,2 km, platums 0,4 km. Ezers atrodas subglaciālā vagā, tā vid. 

Dziļums 10,4 m, max dziļums 27 m. Tam cauri iztek Slocenes upe, un tā aizsargjosla ir ne 

mazāk kā 100 m plata. Sastopamas īpaši aizsargājamās sugas – virs ezera barojas dīķa 

naktssikspārnis, sastopami arī ūdri un bebri. Ezers ir populāra vieta atpūtai pie ūdens, laivu 

izbraucieniem un makšķerēšanai, jo tā apkārtne ir ainaviski ļoti pievilcīga vide. 

Uz Valguma ezera aizliegts izmantot mehāniskos peldlīdzekļus (motorlaivas, kuterus u.c.) 

Pagastā ir arī vairāki mazāki ezeri, kā arī dīķi, kur galvenokārt ir ierīkotas peldvietas. Viens 

no visiecienītākajiem ir Milzkalnes dīķis, jo tur ir ierīkota speciāla peldvieta gan bērniem, 

gan pieaugušajiem. 

Kaņiera ezers: Starptautiski nozīmīgs mitrājs – Kaņiera ezers – putnu un īpaši aizsargājamo 

augu sugu ziņā ir viens no bagātākajiem ezeriem Latvijā. Ezerā ieplūst Slocenes upe, kas tek 

cauri Valguma ezeram un ienes joprojām nepietiekami attīrītos Tukuma notekūdeņus. 

Fosfora attīrīšanas iekārtu uzstādīšana ir iespējamais risinājums ūdens kvalitātes uzlabošanai 

Valguma un Kaņiera ezeros. Vienlaidus niedrāji‚ kur dominē parastā niedre izteikti 

sastopami Kaņiera Z‚ ZA‚, kā arī R piekrastē‚ nedaudz arī Slokas ezerā. Ne vienmēr 

vienlaidus niedrāji atrodas ūdenī‚ tie sastopami arī vietās‚ kur notiek intensīva ezera 

piekrastes pārpurvošanās. Attiecīgi lakstaugu stāvā sastopamas daudzas zāļu un pārejas 

purvu augu sugas. ĶNP ezeros‚ galvenokārt Kaņierī‚ ir savdabīgi niedru ceru – seklūdens 

labirinti. Bez parastās niedres tur aug arī krastmalu skābene‚ pūkainā kazroze‚ parastā 

purvpaparde. Niedru ceros aug arī Eiropas vilknadze‚ parastā zeltene‚ indīgais velnarutks‚ 

purva rūgtdille‚ dižmeldru grīslis‚ bruņu ķiverene‚ platlapu cemere‚ bebrukārkliņš un citi 

augi. Vietām‚ īpaši Kaņiera D daļā‚ šādus labirintus veido arī dižā aslape. Šaurlapu vilkvālīte 

(biežāk) vai platlapu vilkvālīte veido nelielas audzes ĶNP ezeros‚ kurās parasti tā ir 

dominantā suga. Lielākas platības meldru audzes (ezera meldrs‚ zilganais meldrs) ir Slokas 

ezerā. Kaņiera ezerā meldru audzes atrodas tā Z daļā un aizņem nelielu platību. Dižās aslapes 

audzes sastopamas Kaņierī‚ Dūņierī‚ Aklajā ezerā pie Slokas‚ Pušezerā un Kūdraines ezerā. 

Tās veido monodominantas audzes vai arī sastopamas kopā ar parasto niedri. Dažreiz dižās 

aslapes audzēs var konstatēt dažādas mieturaļģes‚ piemēram‚ Chara hispida. Arī atsevišķos 

kūdras karjeros sastopams dižās aslapes augājs (Lodziņa et al. 1994‚ Vimba‚ pers. com.). 

Aklajā ezerā‚ Slokas ezerā un Kaņierī konstatētas jūras najādas Najas marina audzes. 

Mieturaļģu audzes sastopamas Slokas ezerā‚ kur konstatētas 8 sugas: Chara aspera‚ 

Ch.contraria‚ Ch. delicatula‚ Ch. fragilis‚ Ch. hispida‚ Ch. tomentosa‚ Ch. vulgaris un 

Nitellopsis obtusa (Suško‚ 1994). Arī Kaņiera ezerā ir bagātīgas mieturaļģu audzes‚ ko veido 

Chara hispida‚ Ch. tomentosa un Ch. aculeolata un iespējams‚ arī citas mieturaļģes (Salmiņa 

et al. 1998). 1 

Krastu raksturojums: D,DR lēzeni, mala pārpurvojas, R zemi,staigni, grūti pieej.,Z dūņaini,A 

līdzeni,stingri,pamatā dolomīts; 

Ezera dibens: A dolomīts ar nelielu dūņu pārsegu,d.līdz 6,5m,ZR salu pauguri; 

Ezera trofiskais stāvoklis: piejūras eitrofs; 

Kopējais aizaugums (%):90; 

1 Info no www.kemeri.gov.lv 

________________________________________________________________________ 

23 



Virsūdens aizaugums (%):90 

Dominējošās aizauguma sugas: biezi niedrāji,lēpes,glīv.,pauguros krūmi 

Ezera stāvoklis: regulēts 2 

Melnezeru (platība 1,3 ha) un tā apkārtni iecienījuši Tukuma pilsētas iedzīvotāji dažādu 

atpūtas aktivitāšu realizēšanai. Pats ezers atrodas valsts mežu īpašumā. 

Valguma ezers aktīvi tiek izmantots makšķerēšanai, bet tā kā ezera krastu lielākā daļa pieder 

privātīpašniekiem, un publiski pieejamā ezera daļā (ĶNP) nav labiekārtotu autostāvlaukumu 

un ugunskuru vietu, tad makšķernieki un atpūtnieki koncentrējas ezera ziemeļaustrumu galā, 

novietojot automašīnas mežā, tādejādi nodarot kaitējumu meža zemsedzei un piegružojot 

ezera krastus. 

Šlokenbekas dzirnavezers- platība – 7,7 ha, ietek un iztek Slocenes upe. 

Smārdes dzirnavezers, mākslīgas izcelsmes - uzpludināts, ar caurteces režīmu. Platība – 1,8 

ha. 

Slaviešu ūdenskrātuve – platība – 3,5 ha. Mākslīgas izcelsmes. 

Varžu ezers – platība – 1,0 ha. 

Šnīderu dīķis - platība – 1,0 ha, mākslīgas izcelsmes. 

Zaļā purva dīķi - vairāki gari un šauri dīķi purva malās (vismaz 6) ar kopējo platību 27 ha, 

mākslīgi izrakti dīķi. Dīķi ir izmantoti kā kūdras karjeri, kas pieplūduši ar ūdeni. 

Visas upes pavasarī ledus kušanas un vasaras lietavu laikā pārplūst applūdinot palienu 

pļavas. Lielākās applūdināmās teritorijas ir Slocenes palienā, kas katru gadu pavasarī applūst 

un šī iemesla dēļ vēsturiski ir saglabājušās neapbūvētas. Ūdens līmenis ievērojami svārstās 

arī Valguma ezerā, jo tam cauri tek Slocene. Uz Slocenes upes ir divi dambji – atjaunotais 

Šlokenbekas dzirnavu dambis HES vajadzībām, un daļēji atjaunotais dambis pie Smārdes 

dzirnavām, kas daļēji regulē upes caurplūdumu palu laikā. 

Šlokenbekas HES: 

Atrodas uz Slocenes upes, Smārdes pagastā pie Šlokenbekas muižas, 22 km no ietekas, 

ekspluatācija uzsākta 2001.gadā, ar jaudu – 152 kW. 

Latvijā līdz šim ir veikti tikai atsevišķi pētījumi par upju regulēšanas un ar to saistītā 

hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmi uz upi un tās apkārtni, kā arī visi iespējamie upju 

regulēšanas ietekmes faktori šobrīd vēl nav apzināti. Nav arī pētīta jaunveidoto upju 

aizsprostu kopējā ietekme uz upes bioloģisko stāvokli, gruntsūdeņu izmaiņām apkārtējās 

teritorijās pēc uzpludināšanas un ūdens līmeņu regulārām svārstībām. 3 

• Vides valsts inspekcijas 2004.gadā veiktajās pārbaudēs galvenie konstatētie mazo 

HES ekspluatācijas vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi un trūkumi Smārdes 

pagastā tika norādīts, ka netiek nodrošināts nepārtrauktais garantētrais caurplūdums, 

vai tiek nodrošināts neatbilstoši dokumentācijā uzrādītajai vietai. 4 

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 27 (08.02.2002.) Slocenes upe ir iekļauta to upju sarakstā, 

uz kurām aizliegta jaunu HES būvniecība, līdz ar to Smārdes pagastā nav plānoti jauni HES. 

2 Info no www.ezeri.lv 

3 SIA „Vides projekti”, „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums”, Rīga, 2004.g. 

4 SIA „Vides projekti”, „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums”, Rīga, 2004.g. 

________________________________________________________________________ 

24 



Peldūdeņi ir normatīvajos aktos noteiktās peldvietas, kā arī ūdeņi, kuros peldēšanās nav 

aizliegta un kuri tradicionāli tiek izmantoti par peldvietām, izņemot ārstnieciskiem nolūkiem 

izmantotos ūdeņus un peldbaseinus. 

Oficiālas peldvietas, kas atbilstu MK noteikumiem Nr. 300 (1998.g.) „Peldvietu 

iekārtošanas un higiēnas noteikumiem”, pagasta teritorijā ir vieta pie Melnezera. Šogad 

ūdens kvalitāte šajā peldvietā atbilda normatīvo aktu prasībām pēc mikrobioloģiskajiem un 

ķīmiskajem rādītājiem. 

Virszemes ūdens kvalitāte: 

Slocene (Pulkaine): ĶNP teritorijā gandrīz visā tās garumā atrodas ainavu aizsardzības zonā. 

Īpaši aizsargājamās sugas: melnais stārķis, zivju dzenītis, ūdensstrazds (upi izmanto kā 

barošanās vietu). Slocene ir ūdru, ūdeņu un dīķa naktssikspārņu barošanās biotops un 

pārvietošanās koridors. Upe ir īpaši aizsargājamas sugas – upes raibgliemeža Theodoxus 

fluviatilis, upes micīšgliemeža Ancylus fluviatilis un biezās perlamutrenes Unio crassus 

dzīves vieta. Kā potenciāli īpaši aizsargājami biotopi: akmeņu sakopojumi upēs, oļu sēres 

upēs, smilšu sēres upēs.Upes krastos atrodas purva dievkrēsliņa Euphorbia palustris audzes. 

Slocene visā tās upes garumā ir populāra makšķerēšanas vieta. Ainaviski interesanta upe, 

kuru lejtecē var nosaukt par „džungļu upi”, jo atstāj neskartas dabas iespaidu (plūst lēni, 

krasti lēzeni, mitri, vietām nokaltuši koki) 

Ietekmējošie faktori: 

- Piesārņoto ūdeņu ieplūde no Tukuma NAI; 

- Makšķernieku apmetņu vietās (kāarī upē atstātie atkritumi bojā upes ainavu; 

- Potenciāli – sateces baseina meliorācija, minerālmēslu izmantošana 

lauksaimniecības zemēs; 

- Potenciāli – pārāk liels apmeklētāju pieplūdums nobraucieniem ar laivām pa 

upi; 

________________________________________________________________________ 

25 



Valguma ezers: atrodas ainavu aizsardzības zonā, publiskais ezers. Vasarā un ziemā ezera 

dziļākajos slāņos vērojams izteikts skābekļa trūkums: 

• Vasaras sākumā pakāpenisks skābekļa izsīkums ( no 14 m dziļuma – zem 2,0 mg/l, 

anoksija (bez skābekļa) no 16 m dziļuma); 

________________________________________________________________________ 

26 



• Vasaras vidū un beigās pilnīgs skābekļa trūkums visā hipolimniona (ezera virsējā 

ūdens slānī) slānī (no 5-7 m dziļuma); 

• Zemledus periodā pakāpenisks skābekļa izsīkums (sākot ar 10 m dziļumu O 2 

koncentrācijas zem 2 mg/l, no 17 m – pilnīga anoksija. 

Valguma ezeru raksturo ļoti augstas kopējā fosfora (P kop ) koncentrācijas (epilimnionā (ezera 

dziļākajā slānī) 2,3 mg/l), kas atbilst hipereitrofam ezera stāvoklim un ļoti sliktai ekoloģiskai 

kvalitātei (ļoti augstas barības vielu koncentrācijas, augsta fitoplanktona biomasas un 

potenciāli toksisko zilaļģu ziedēšana). 

Stāvo zemūdens krasta nogāžu un mazās ūdens caurredzamības dēļ kopējais ezera aizaugums 

ir ļoti mazs (3%). 

Ietekmējošie faktori: 

1) Valguma ezera biogēnu koncentrācijām ir skaidri izteikta pieauguma tendence ( dati 

no 1997.gada – 2000.gadu periodu), ko izraisa biogēnu (fosfora un slāpekļa) slodze 

no Slocenes upes. 

Slocenei ieplūstot Valguma ezerā: 

P kop – 0,25 mg/l, 

N kop – 2,2 mg/l 

Fosfora koncentrācijas Slocenes upē pirms ieplūdes Valguma ezerā būtiski pārsniedza ES 

karpūdeņiem noteiktās vadlīnijas (0,13 mg/l); 

Slocenes upes piesārņojums saistāms ar Tukuma pilsētas un īpaši Tukuma notekūdeņu 

attīrīšanas ietaišu (NAI) ietekmi: 

- Tukuma NAI izplūde saturēja ļoti augstas biogēnu koncentrācijas (Pkop – 5,3 

mg/l, Nkop – 11,6 mg/l); 

- Tukuma NAI nav 3. attīrīšanas kārtas, t.i. fosfora nogulsnēšanas, līdz ar to tiek 

nodrošināta tikai 25 – 40 % attīrīšana no sākotnējā notekūdeņu fosfora satura. 

2) Notece no ūdenssateces baseina (dabiskas svārstības). 

3) Potenciāli: sateces baseina meliorācija, minerālmēslu izmantošana blakus esošajās 

lauksaimniecības zemēs, apbūves rezultātā – ezera piesārņošana ar sadzīves 

notekūdeņiem. 

Secinājumi: 

• Slikta ekoloģiskā kvalitāte Valguma ezeram, pie tam caurplūdi nodrošina tikai 

Slocenes upe ( un tad arī tikai daļēji, pašā ezera A daļā), līdz ar to ezeru var 

pieskaitīt pie jūtīgas ekosistēmas, kura stāvokli var ietekmēt vairāki faktori 

(apbūve, Tukuma NAI notekūdeņu kvalitāte, Slocenes upes kvalitāte, 

rekreācijas intensitāte). 


• Noteiktas aizsargjoslas ap upēm, ezeriem, valsts nozīmes meliorācijas sistēmām; 

• Atzīmētas iespējamās rekreācijas teritorijas pie ezeriem; 

________________________________________________________________________ 

27 



Ieteikumi: 

Valguma ezera veiksmīgai apsaimniekošanai: 

• 1.variants – Valguma ezera krastus neapbūvēt, līdz nav veikti padziļināti pētījumi un 

izstrādāts Valguma ezera apsaimniekošanas plāns. (sadarbojoties un saskaņojot ar 

ĶNP). 

• 2.variants – izstrādāt atsevišķi vispārējos noteikumus Valguma ezera 

detālplānojumiem (piemēram, paredzēt arī publiski pieejamas vietas ezeram), 

(Saskaņojot ar ĶNP). 

• Ietvert monitoringa pārskatos Valguma ezera ekoloģisko situāciju, lai varētu novērtēt 

tā kvalitāti ilgākā laika periodā; 

3.9. Pazemes ūdeņu kvalitāte 

Smārdes pagasta teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kurā dažāda vecuma slāņos 

sastopami dažādi ūdens horizonti. Tie galvenokārt saistīti ar paelozoja sistēmas terigēnajiem 

iežiem, kā arī ar jaunākās kainozoja sistēmas – kvartāra smilšainajiem un granšainajiem 

nogulumiem. Kvartāra nogulumu biezums vidēji nepārsniedz 10 – 20 metrus. Kvartāra 

nogulumu ūdeņus iedala grunts – un spiedienūdeņos. Gruntsūdeņi parasti veido vienotu 

hidraulisku sistēmu: tos regulāri papildina atmosfēras nokrišņi vai devona sistēmas 

spiedienūdeņi, bet daļa gruntsūdeņu savukārt pa upēm un meliorācijas sistēmām noplūst 

ezeros.Ūdens daudzums un horizontu līmeņi ir cieši saistīti ar nokrišņu daudzumu un 

gadalaiku maiņām. Šos ūdeņus plaši izmanto atsevišķu lauku saimniecību vajadzībām. 

Spiedienūdeņi pārsvarā saistīti ar starpmorēnu nogulumiem, kuriem ir liela nozīme ūdens 

horizontu veidošanā ielejveida iegrauzumos un augstienēs. Šie ūdeņi ir labāk pasargāti no 

piesārņošanas. Visintensīvāk izmanto pirmskvartāra nogulumu ūdens horizontus, kurus vienu 

no otra atdala kā lokāla, tā arī reģionāla rakstura sprostslāņi. Galvenie sprostslāņi ir : Narvas 

svīta un silūra – ordovika slāņkopas.Šie divi sprostslāņi visu nogulumiežu segu sadala trīs 

prakstiski izolētās daļās: brīvās, apgrūtinātās un ļoti apgrūtinātās ūdens apmaiņas zonā. 

Ūdens pārtece starp šīm zonām iespējama nelielos apjomos tikai plaisu un lūzumu vietās. 

Ūdens sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no to saturošo nogulumu ģenēzes, kā arī no citiem 

hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Tā, piemēram, purvos, kas aizņem lielu daļu teritorijas, 

ūdens pēc ķīmiskā sastāva ir galvenokārt hidrogēnkarbonātu – magnija – kalcija ar lielu 

organisko vielu daudzumu un mazu mineralizāciju (0,1 – 0,4 g/l). Filtrācijas īpašības ir ļoti 

dažādas, un atkarīgas no iežu litoloģijas. Smiltīs filtrācijas koeficients mainās no 0,1 līdz 5 

m/dnn, bet kūdrā 0,01 m/dnn. 

Arukilas – Burtnieku horizonts (dziļums 260 – 330 m). Ūdens mineralizācija sasniedz 0,4 – 

0,5 g/l un dzelzs saturs 0,6 – 1,6 mg/l 

Salaspils horizonts (D 3 slp) izplatīts ĶNP teritorijā. Horizontu pārsvarā pārsedz kvartāra 

nogulumi, izņemot atsevišķus iecirkņus, kur to pārklāj Daugavas horizonts vai arī tas 

atsedzas zemes virspusē. Horizonta kopējais biezums ir 7 – 13 m, efektīvais biezums – 

biezums no 3 – 8 m. Ūdeni satur tikai horizonta vidējā daļa (dolomīti, dolomītmerģeļi un 

ģipši), bet augšējo un apakšējo daļu, galvenokārt veido mālainie ieži, kas, un līdz ar to, 

nodrošina horizonta izolāciju. Salaspils ūdens horizonta ūdens galvenokārt ir hidrokarbonātu 

– sulfātu – magnija – kalcija ar mineralizāciju līdz 2.1 – 2.6 g/l 

________________________________________________________________________ 

28 



3.10. Dzeramā ūdens kvalitāte 

Pazemes ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē, jāatbilst 2003.gada 29.aprīļa MK 

noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, 

monitoringa un kontroles kārtība” izvirzītajām prasībām. 

Ar komunālo un ūdenssaimniecību Smārdes ciematā nodarbojas PBO „Enerģētiķis -2”, 

Milzkalnē SIA „Šlokenbeka”. 

Pagastā atrodas trīs ūdenstorņi – katrā ciemā pa vienam. Visos ciemos ir uzstādītas ūdens 

atdzelžošanas stacijas, taču Smārdes stacijai nepieciešama rekonstrukcija, ko pagasta padome 

plāno veikt tuvākajos gados. Dzeramajam ūdenim ir nepieciešamās ūdens lietošanas atļaujas. 

Viss patērētais ūdens tiek uzskaitīts ar ūdens skaitītāju palīdzību. 

Tukuma pilsētas centralizētajai ūdensapgādei, dzeramais ūdens, D 2 ar+br horizontā. 

Ķīmiskā sastāva rādītājs Mērvienība Robežlielumi (no 

līdz) 

Sausne g/l 0,2 – 0,3 

Kopējā cietība mmol/l 4 – 6 

Kopējais Fe mg/l 0,6 – 1,5 

HCO 3 mg/l 170 - 250 

Cl mg/l 3 -5 

SO 4 mg/l 40 – 80 

Ca mg/l 45 – 60 

Na mg/l 2 – 9 

K mg/l 1 – 2 

Mg mg/l 1 – 2 

pH mg/l 7,4 – 7,6 

Piezīmes: ūdens jāatdzelžo 

Ūdens patēriņš (dati no LVĢMA datu bāzēm). 

„ENERĢĒTIĶIS-2” 

Ūdeni iegūst sadzīves saimnieciskajām vajadzībām - Gaļas pārstrādes ceha ražošanas vajadzībām 

Objekta nosaukums 

(pazemes ūdeņiem - arī 

horizonts 

Ūdensapgādes urbums Nr.2 


Ūdens ieguves avota 

ģeogrāfiskās 

koordinātes, 

ūdenssaimnieciskais kods 

un teritoriālais kods 

Ter.k.:90828-Smārdes pagasts 

Ūds.k:38140000-Vecslocene 


Atļautais ūdeņu 

ieguves daudzums 

m3 diennaktī 

m3 gadā 

77,5 28000 

77,5 28000 

Ūds.k:38140000-Vecslocene 

Ūdeni izmanto: Sadzīves-saimnieciskajām vajadzībām - 144 m3/dnn (53 tm3/g) Ražošanas vajadzībām - 11 

m3/dnn (3 tm3/g) 

„Gudrāji” 

________________________________________________________________________ 

29 



Ūdeni iegūst lopkopībai un sadzīves saimnieciskajām vajadzībām 



horizonts 

Ūdensapgādes urbums 



koordinātes, 




Ūds.k:37840000-Skujupīte 



m3 diennaktī 

m3 gadā 

21 7500 

„Šķēpnieki” 

Sadzīves saimnieciskajām vajadzībām 



horizonts 




koordinātes, 




Ūds.k:37854000-Bez nosaukuma 



m3 diennaktī 

m3 gadā 

1 400 

„Kalēji” 

Ūdeni lieto lopkopībai, sadzīves saimnieciskajām vajadzībām. 



horizonts 




koordinātes, 




Ūds.k:37855000-Slocene 



m3 diennaktī 

m3 gadā 

12 4200 




horizonts 

Ūdensapgādes urbums 'Zvāre' 

Ūdensapgādes urbums 'Milzkalne' 

Nr.2 

Ūdensapgādes urbums 'Milzkalne' 

Nr.1 



koordinātes, 











m3 diennaktī 

m3 gadā 

3 1000 

55 20075 

55 20075 

„Rauda” 

Atdzelžošanas stacijā tiek veikta ūdens attīrīšana, dzelzs attīrīšanas iekārtas GENO – mat FE 

– Z. To apkalpo SIA „ Montāžnieks ST” , ar kuru noslēgts līgums. 



horizonts 


Ūdens ieguves avota ģeogrāfiskās 

koordinātes, ūdenssaimnieciskais kods 



Ūds.k:37783000-Lāčupe 

Atļautais ūdeņu ieguves daudzums 

m3 gadā 

8300 

________________________________________________________________________ 

30 









9000 

9000 

Ūdeni izmanto: Sadzīves-saimnieciskajām vajadzībām - 68 m3/dnn (24.8 tm3/g) Ražošanas vajadzībām - 4 

m3/dnn (1.5 tm3/g) 

Secinājumi un ieteikumi: 

• Pašlaik ūdens daudzums Smārdes ciemā un Milzkalnē, ko iegūst dzeramajam ūdenim, 

saimnieciskajām vajadzībām ir pietiekošā daudzumā, nav plānotas lielas apbūves 

teritorijas, kas varētu krasi palielināt ūdens patēriņu. 

• Pirmsizpēti un ūdens patēriņu vajadzētu izpētīt, kad tiks plānota lidlauka attīstība un 

ar tā apkārtnē esošajām ražošanas, pakalpojumu saistītajiem objektiem, to ūdens 

patēriņu. 

3.11.Notekūdeņu ietekme uz vidi 

Notekūdeņu apsaimniekošanā galvenie reglamentējošie normatīvie akti ir „Ūdens 

apsaimniekošanas likums”(2002.), likums „Par piesārņojumu” (2001.), MK noteikumi Nr.34 

„Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.02.2002.), MK noteikumi Nr.118 

„Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (12.03.2002.), MK noteikumi Nr.365 

„Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” 

(20.08.2002.), MK noteikumi Nr.34 „ Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 

(22.01.2002.) 

Daudzdzīvokļu mājas visos ciemos un Smārdes pamatskola ir pieslēgtas kopējam 

kanalizācijas tīklam un tiek nodrošinātas arī ar siltā ūdens apgādi. 

Pagastā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodrošina normatīvu notekūdeņu attīrīšanu. 

Milzkalnē ir jaunākās un modernākās attīrīšanas iekārtas pagastā, kuras uzstādīja 1989.gadā. 

Smārdē attīrīšanas stacijai nepieciešama rekonstrukcija un modernizācija, nepieciešams 

palielināt jaudu. Projekts ūdenssaimniecības un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai ir 

izstrādāts, bet pašlaik netiek realizēts finansiālu apstākļu dēļ. 

Milzkalnes attīrīšanas iekārtu max. Jauda ir 200 m³/dnn , noslogojums – 75 m³/dnn. 

Smārdes attīrīšanas iekārtu max. Jauda ir 200 m³/dnn, noslogojums – 145 m³/dnn 

Smārdes ciematā NAI apsaimnieko : „ENERĢĒTIĶIS-2” 

NAI notekūdeņi tiek novadīti meliorācijas grāvī, pēc tam Vēršupītē, ( ~ 155 m³/dnn 

un 56000 m³/a). Attīrīšanas iekārtu tips: KU-200, biodīķi ar aerāciju. 

„Gudrāji” 

Notekūdeņus no fermas - 3.0 m3/dnn (1.0 t.m3/gadā) un dzīvojamās mājas 'Pūpoli' - 

3.2m3/dnn (1.2 t.m3/gadā) uzkrāj izvedamās tvertnēs un izved uz saimniecības laukiem. 

„Šķēpnieki” 

Notekūdeņu novadīšanas nosacījumi: Izvedamā bedre - 0.8 m3/dnn (0.3 tm3/g) 

________________________________________________________________________ 

31 



„Kalēji” 

Notekūdeņu novadīšanas nosacījumi : Notekūdeņi no dzīvojamām mājām -1.5 m3/dnn (0.5 

m3/gadā) un no fermas 1.5 m3/dnn ( 0.5 m3/gadā) tiek savākti izvedamās bedrēs un izvesti 

uz saimniecības laukiem. 


nosaukums 

Slocenes 

upe 

Dīķis, 

Slocenes 

upe 

Notekūdeņu novadīšanas vieta 

(ģeogrāfiskās koordinātes, 

ūdenssaimnieciskais kods, 

teritoriālais 

kods 

Ter.k.:90828-Smārdes 

pagasts 


Ter.k.:90828-Smārdes 

pagasts 


Kopējais notekūdeņu daudzums 

m 3 diennaktī 

m 3 gadā 

102 37270 

24 8800 

Ūdens kvalitāte ūdenstilpē lejpus notekūdeņu izplūdes (bioloģiskie un ķimiskie rādītāji, 

saprobitātes indekss): 

BSP 7 = 5.2 mg/l, ĶSP = 27.8 mg/l, NH4 = 1mg/l, NO2 = 0.162 mg/l, NO3 = 0.59 mg/l, 

P/PO4 = 0.68 mg/l, Pkop. = 0.71 mg/l. Saprobitātes indekss = 1.62 

„Rauda” 

nosaukums 

Notekūdeņu novadīšanas vieta 

(ģeogrāfiskās koordinātes, 

ūdenssaimnieciskais kods, 

teritoriālais 

kods 


Kopējais notekūdeņu 

daudzums 

m 3 diennaktī 

m 3 gadā 

Meliorācijas grāvis, 

72 26000 

Lāčupīte 


Notekūdeņi – 110 m 3 /a tiek attīrīti bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ar jaudu 120 

m 3 /diennaktī. 

Notekūdeņu mineralizētās dūņas un dūņas no NAI saskaņā ar noslēgto līgumu izved uz 

Smārdes pagasta saimniecību „Pičām”. 

Piesārņojošās vielas, kuras atļauts novadīt notekūdeņos: 

LKvid (limitējošā 

Piesārņojošā viela, 

parametrs 

koncentrācija vidēji 

gadā 

(mg/l)) 

Amonija slāpeklis 8 

Nitrītu slāpeklis 0 

Nitrātu slāpeklis 25 

Fosfāti 3 

BSP-5 15 

ĶSP 125 

Suspendētās vielas 35 

________________________________________________________________________ 

32 



Attīrīšanas iekārtu tips: aerotenks ar paildzinātu aerāciju (120 m3/dnn) un pēcattīrīšanas 

kaskādi. 


• Aizsargjoslas ap NAI; 

• Plānotās apdzīvotās vietas koncentrējas jau ap esošajām apdzīvotajām vietām, 

tādejādi ir iespēja pieslēgties kopējam kanalizācijas tīklam; 

Ieteikumi: 

• Sekot līdz notekūdeņu kvalitātei (NAI atskaites, sadarbībā ar Ventspils reģionālo 

vides pārvaldi), lai savlaicīgi novērstu virszemes ūdeņu piesārņojumu; 

• Sekot līdz rūpniecisko notekūdeņu kvalitātei ( sadarbībā ar Ventspils reģionālo vides 

pārvaldi); 

• Nodrošināt pagastā decentralizētās kanalizācijas objektu (saimniecības, kuras nav 

pieslēgtas kopējam kanalizācijas tīklam) notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu 

atbilstoši MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 34. 

3.12.Atkritumu ietekme uz vidi 

Atkritumu apsaimniekošanu valstī reglamentē „Atkritumu apsaimniekošanas likums”, MK 

noteikumi Nr.985 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara 

atkritumus bīstamus”, MK noteikumi Nr.319 „Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtībā”, MK noteikumi 

Nr.529 „Atsevišķu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”, MK noteikumi nr. 365 

„Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”, MK 

noteikumi Nr.15 „Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu 

poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”u.c., ES direktīvas un 

Bāzeles konvencija. 

1998.gada LR Ministru kabinetā pieņemta „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 

1998.-2010.gadam”. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī 

samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz 

uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju 

skaitu, kuriem šie pakalpojumi ir pieejami. 

Sadzīves atkritumi: 

Smārdes pagasts ir noslēdzis līgumu ar SIA „Tukuma ainava” par centralizētu 

sadzīves atkritumu savākšanu. 

Pagastā tiek popularizēta atkritumu šķirošana. Pie daudzdzīvokļu mājām Smārdes ciemā un 

Milzkalnē ir novietoti konteineri šķirotiem atkritumiem, kurus iedzīvotāji var izmantot bez 

maksas. 

Smārdes pagasta izgāztuve „Bērziņi” ir slēgta un pašlaik tiek izstrādāts rekultivācijas plāns. 

Pēc LĢMA datu bāzes lielākie atkritumu piegādātāji (2005.g.) pagastā ir: 

„Enerģētiķis-2” 

Atkritumu veids Nodotais daudzums (t) 

Papīrs un kartons 1.0000 

Stikls 1.0000 

Plastmasa 1.0000 

Nešķiroti sadzīves atkritumi 155.0000 

Radušos atkritumus nodod uzņēmumam SIA „Kurzemes ainava” 

________________________________________________________________________ 

33 



SIA „OVI” DUS 

Atkritumu veids, 

Uzņēmums, kam nodod 

atkritumus 

Tauku un eļļu maisījumi pēc aļļas 

un atkritumu ūdens atdalīšanas, 

SIA „Corvus Co” 

Nešķiroti sadzīves atkritumi, 

SIA „Kurzemes ainava” 

Nodotais daudzums (t) 

0.2000 

12.0000 

SIA „A3” 

Atkritumu veids, Nodotais daudzums (t) 


atkritumus 

Dzīvnieku audu atkritumi, 

216.0000 

SIA „PELIA” 

Nešķiroti sadzīves atkritumi, 

51.0000 

SIA „Kurzemes ainava” 

SIA „Krāsmetāls” (Melno un krāsaino metālu savācējs) 

Atkritumu veids, Nodotais daudzums (t) 


atkritumus 

Krāsainie metāli, 

469.9950 

AS „Krāsainie lējumi” 


33.1590 

SIA „LARIMETS” 


36.7920 

SIA „Baltmetāls” 

Bīstamie atkritumi: 

Pagasta teritorijā darbojas SIA „A3”, zivju pārstrādes cehs, kas ir saistīts arī ar bīstamo 

atkritumu apriti uzņēmums teritorijā (freons, liminiscentās lampas u.c.), un saskaņā ar atļauju 

B kategorijas piesārņojošio darbību nosacījumiem, tad bīstamie atkritumi jāapsaimnieko 

atbilstoši „Atkritumu apsaimniekošanas likuma”prasībām (01.03.2001. ar griozījumiem 

09.03.2004.) : 

• Bīstamos atkritumus nodot apsaimniekošanas firmām, kas ir saņēmušas attiecīgā 

atkritumu veida apsaimniekošanas atļauju; 

• Bīstamos atkritumus – fenolu saturošos – atļauts uzglabāt uzņēmuma teritorijā 

izveidotajā krājtvertnē (krājtvertni – fenolu saturošo atkritumu uzglabāsānai – marķēt 

atbilstoši 23.07.2002. MK noteikumu Nr.319 „Bīstamo atkritumu uzskaites, 

identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu kārtība” 

prasībām. 


• Aizsargjoslu ap rekultivējamo atkritumu izgāztuvi „Bērziņi” - 100 m 

(pašlaik tiek izstrādāts rekultivācijas plāns) 

________________________________________________________________________ 

34 



Ieteikumi: 

• Izstrādāt pagastam atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, tādejādi 

sakopjot dzīvesvidi un komunikāciju ar iedzīvotājiem, panākot viņu līdzatbildību 

pagasta vides sakopšanā. 

• Veikt izpēti par esošo situāciju, izvērtējumu par konteineru daudzumu, 

nepieciešamību, papildus izvietojumu, ja tāds vajadzīgs, iedzīvotāju aptauju un 

izglītošanu atkritumu šķirošanas jomā. Izvietojot papildus atkritumu konteinerus 

tūrisma aktīvajā sezonā, ja tas nepieciešams; 

• Pašvaldībai iespēju robežās iesasitīties azbesta atkritumu savākšanā, kā arī 

sabiedrības informēšanā par šo vielu sadzīvē (gadījumā, ja ir saskare ar azbestu 

saturošiem atkritumiem), tā, kā tā ir bīstama un kancerogēna viela, ja to pareizi 

nesavāc; 

• Veikt iedzīvotāju izglītošanu atkritumu šķirošanas jomā, uzsverot to nozīmīgumu un 

iesaistīt arī skolas (akcijas, sakopšanas talkas utt.); 

• Informēt iedzīvotājus par vides aktualitātēm, problēmām un pasākumiem pagastā. 

Viena no aktuālām problēmām valstī ir azbesta atkritumu apsaimniekošana. Pagaidām 

nav atrisināta azbestu saturošo atkritumu savākšana. Bieži vien būvgruži, kas rodas pēc veco 

katlu māju vai cauruļvadu remonta (ēkās un to pagrabos), satur veselībai bīstamo azbestu. Ja 

darbus ar azbestu veic neievērojot piesardzības pasākumus, t.sk. atkritumu savākšanu, tad ar 

azbesta šķiedrām tiek piesārņota apkārtējā vide. Tā kā azbests ir minerāls, tas apkārtējā vidē 

nesadalās arī pēc ilgstoša laika perioda. Tāpēc no tā, cik rūpīgi tiek veikta azbesta saturošo 

atkritumu apsaimniekošana ir atkarīga mūsu veselība. 

25.08.1998. MK noteikumi Nr 317. nosaka, ka azbestu saturošie atkritumi ir jāsavāc 

atbilstošā, slēgtā iepakojumā, uz kura ir norāde, ka atkritumi satur azbestu. 

Azbestu saturošie atkritumi tiek klasificēti pēc 12.08.1997. MK noteikumiem Nr. 298 kā 

īpaši bīstami un tie ir jāizvieto speciāli iekārtotās izgāztuvēs. 

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, visus azbestu saturošos atkritumus ir jānogādā Brocēnu 

novada „Dūmiņos”, kur atrodas vienīgais Latvijā azbestu saturošo atkritumu poligons. 

3.13.Potenciāli piesārņotās vietas 

Piesārņota vieta: 

• SIA „OVI” Smārdes degvielas bāze (cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu 

produktu vairumtirdzniecība). Kopējā aktīvā laika periods ir 30 – 50 gadi. 

Potenciāli piesārņota vieta: 

• Lidlauks Tukums (bijušais militārais objekts) 

• Bijusī atkritumu izgāztuve „Bērziņi” - aktīvais laiks līdz 2002.gadam; 

• Bijusī graudu kodinātava „Gaiķi” - darbojās līdz 1992.gadam; 

• Bijusī degvielas bāze „Slavieši” - darbojās līdz 1996.gadam (cietā, šķidrā un gāzveida 

kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība) 


• Ir izstrādāts rekultivācijas plāns atkritumu izgāztuvei „Bērziņi”; 

• Paredz apbūvēt jau esošās apbūves teritorijas, aizpildot brīvos laukumus un sakārtojot 

teritorijas, paredzot rekultivēt piesārņotās vietas. 

________________________________________________________________________ 

35 



3.14. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiek īstenots 

Teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek apkopota un apzināta visa pieejamā informācija 

un dažāda līmeņa nozaru politikas dokumenti, kas var ietekmēt pagasta teritorijas attīstību. 

Apkopojot šo informāciju vienotā dokumentā, veidojas priekšstats par teritorijas 

izmantošanas perspektīvu. 

Būtiskākā plānojuma sastāvdaļa ir teritorijas zonējums, kas nosaka katras konkrētas 

teritorijas atļauto izmantošanu, ievērtējot vides un sociāli – ekonomiskos apsvērumus. 

Teritorijas plānojums nemaina valstī pieņemto politikas dokumentu, vadlīniju un 

normatīvo aktu prasības, bet tikai „sakārto” tās teritoriāli. Tādejādi var uzskatīt, ka teritorijas 

plānojums ir īpašā veidā strukturētas informācijas kopums, kas izvērtē dažādu nozaru 

politikas un normatīvos dokumetu prasības. Tomēr dažādu nozaru un institūciju normatīvie 

akti mēdz būt pretrunīgi vai pietiekami skaidri detalizē prasības attiecībā uz zemes 

izmantošanu. Tādā gadījumā vietējā pašvaldība un iedzīvotāji pieņem lēmumu par papildus 

ierobežojumu noteikšanu zemes izmantošanai. 

Jāatzīmē, ka spēkā esošs pašvaldības teritorijas plānojums vienlaicīgi ir arī 

priekšnoteikums ES strukturālo fondu līdzekļu sekmīgākai apgūšanai. 

Esošais stāvoklis 

Zemes īpašuma izmantošanu nosaka ZĪLM (pēc 

Valsts zemes dienesta klasifikācijas), nav 

ierobežojumu zemes gabalu dalīšanai. 

Aizsargjoslas nav iezīmētas zemes īpašumu plānos. 

Zemes īpašnieks pašvaldībā nevar iegūt informāciju 

par iespējamiem aprobežojumiem zemes gabala 

attīstībai. 

Nav nodefinēti nosacījumi apbūves blīvumam, ēku 

augstumam. 

Īpašniekam nav nodefinēta atbildība par īpašuma 

sakopšanu. 

Nav apkopota informācija par vides situāciju un 

problēmu teritorijām pagastā. 

Nav informācija par derīgo izrakteņu atradņu 

atrašanos. 

Pašvaldībā nav apkopota informācija par arheoloģijas 

un kultūras pieminekļiem, ainaviski vērtīgām 

teritorijām un elementiem. 

Atbilstoši likumdošanai (MK 2004.gada 20.jūlija 

noteikumi Nr.619 (ar grozījumiem 16.08.2005. un 

07.02.2006.) un MK 2004.gada 28.septembra 

noteikumi Nr.806) šobrīd meža un lauksaimniecībā 

izmantojamās zemes transformācijai nepieciešams 

spēkā stājies teritorijas plānojums, līdz ar to legāla 

lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes apbūve 

bez teritorijas plānojuma un detālplānojuma šobrīd 

nav iespējama. 

Sekas, ja plānojums netiek īstenots 

Nekontrolēta zemes īpašumu fragmentācija. Iespējama 

vērtīgās LIZ apbūve. Spekulatīvas darbības ar zemi, 

neracionāla apbūves izmantošana. 

Iespējamas likumā neparedzētas darbības aizsargjoslu 

teritorijās. 

Tiek pieļauta iespēja attīstīt saimniecisko darbību 

nepiemērotās teritorijās – kultūras pieminekļu 

aizsargjoslās, dabas lieguma teritorijā. 

Ir iespēja būvēt ainavā neiederīgas ēkas, vienlaidus 

apbūves rašanās vietas, kur tas nebūtu vēlams. Ēkas, 

kuras pazemina blakusesoša īpašuma vērtību. 

Bijušo ražošanas korpusu un fermu grausti vizuāli 

mazina teritorijas ainavisko pievilcību. 

Iespējams lokāls pazemes ūdens piesārņojuma risks – 

pamestie urbumi, potenciāli piesārņotās vietas. 

Tiek apbūvētas perspektīvas derīgo izrakteņu atradnes. 

Pastāv risks nelietderīgai zemes īpašuma sadalīšanai 

aizsargājamā teritorijā, nepiemērota vietas izvēle 

saimnieciska rakstura darbībai. 

Savukārt, ja tiek pieņemts teritorijas plānojums, kurā 

ir paredzētas plašas iespējas būvniecībai 

lauksaimniecības un meža teritorijās, var rasties 

situācija, ka samērā blīva apbūve veidojas šobrīd 

neapbūvētās vietās, neizvērtējot iespējamos vides un 

ainavas riskus. 

________________________________________________________________________ 

36 



4.Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski 

ietekmēt 

4.1. Aizsargājamās dabas teritorijas 

22,24% no Smārdes pagasta teritorijas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un arī 

Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju sarakstā iekļautais 

Ķemeru nacionālais parks. 

„Ķemeru nacionālais parks” Natura 2000 teritorija. 

Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības un neitrālā zona. Smārdes 

pagasta teritorijas plānojumā uzrādīts zonējums un dižkoki. 

Smārdes pagasta teritorijā ĶNP aizņem 8490 ha jeb 39,53 % no kopējās pagasta teritorijas 

(Kopējā platība 38 165 ha) (22,24 % no ĶNP teritorijas atrodas Smārdes pagastā). Ķemeru 

nacionālā parka teritorija Smārdes pagastā ietver nelielu daļu (0,77 ha) no starptautiski 

nozīmīgās mitraines – atbilstoši Ramsāres konvencijai – „Kaņiera ezers” (atrodas dabas 

lieguma zonā), kas ir arī viena no starptautiski nozīmīgām putnu uzturēšanās vietām. Kaņiera 

ezers atbilstoši Ramsāres konvencijai noteikts kā starptautiski nozīmīga mitraine jeb 

Ramsāres vieta. 

Parka aizsargājamo ainavu un dabas lieguma zonā Smārdes pagastā ietilpst vairāki vērtīgi 

dabas objekti: 

• Bioloģiski vērtīgās pļavas Čaukciemā; 

• Lustūžkalna liegums; 

• Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis „Sēravoti Zaļajā purvā”; 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.175 „Noteikumi par 

aizsargājamiem ģeoloģijas un dabas pieminekļiem” pastāv dabas piemineklis „Sēravoti 

Zaļajā purvā” (Nr.178) 

• Valguma mežāre ap Valguma ezeru un citi. 

Valguma mežāre, kurā ietilpst Valguma ezerdobe un Slocenes ieleja – lauku – mežu 

pauguraiņu mozaīkveida ainava ar Valguma ezeru kā telpas galveno elementu. Ainavu 

aizsardzības zonā aizliegta darbība, kas būtiski pārveido kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu 

– tradicionālā lauku ainava ar atsevišķām viensētām. Tā kā zemes reformas laikā zeme ap 

ezeru atgriezta bijušajiem īpašniekiem vai privatizēta, tad, lai arī Valguma ezers ir publisks 

ezers, brīvi pieejams tas ir tikai ezera ziemeļrietumu galā. 

Dabas parks „Milzukalns” 

Platība: 74 ha; Dibināšanas gads: 1987 

Sākotnēji tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam, bet dabas plānu izstrādājot 

secināja, ka tas nav liegums, bet parks. 

Dabas vērtības: 

Teritorija izveidota nogāžu un gravu mežu ar liepu, vīksnu un ošu aizsardzībai. Teritorijā 

sastopami priežu un egļu meži. Konstatēta tāda aizsargājamas dzīvnieku sugas kā lielais 

tritons, ūdrs, baltmuguras dzenis. 

Mijiedarbojoties dažādiem dabas faktoriem, teritorijā izveidojusies liela biotopu 

daudzveidība. Dabas parkā konstatēti vairāki Latvijas un Eiropas Savienības mērogā 

aizsargājami biotopi un sugas. Dabas parka teritorijai ir izstrādāti individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi (MK noteikumi Nr. 984. 30.11.2004.). 

Daļēji dabas parkā atrodas arī atpūtas bāze „Milzukalns”, kas aktīvi piedalījās šīs teritorijas 

izpētē, jo apsaimnieko ne tikai savu teritoriju, bet arī VAS „Latvijas valsts meži” piederošo 

Milzukalnu (113,8 m ) , kas vienlaikus ir arī valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – 

pilskalns (valsts aizsardzības Nr. 2322). Milzukalns ir daļa no pauguraines, kurā atrodas 

________________________________________________________________________ 

37 



vairāki augsti kalni (Poļu kalns (118, 7 m), Šnīderkalns, Raudas kalns) un tā apkārtne ir 

iecienīta slēpošanas vieta ne tikai Smārdes pagasta, Tukuma pilsētas iedzīvotājiem, bet visas 

Latvijas iedzīvotājiem vairākās paaudzēs. Kalna virsotnē vairākus gadu desmitus bija koka 

ugunsnovērošanas tornis. Pēc koka torņa demontāžas , jauno metāla ugunsnovērošanas torni 

uzbūvēja Poļu kalnā, bet koka torņa pamatu vietā šobrīd ir uzbūvēti slēpotāju pacēlāja balsti. 

Daļa dabas parka teritorijas ir transformēta zem slēpošanas trasēm, jau pirms dabas parka 

„Milzukalns” izpētes. 

Teritorijas plānojuma ietekme: 

• Smārdes pagasta teritorijas plānojumā apzīmētā rekreācijas teritorijas daļēji ietver jau 

esošo tūrisma teritoriju, gan daļēji ir rezervētas zemes blakus esošajai teritorijai. 

Rezervētā teritorija neskar īpaši aizsargājamos biotopus. Pagaidām arī nav konkrēti 

definētu mērķu šīs teritorijas apgūšanai, līdz ar to pašvaldībai apbūves noteikumos 

vajadzētu definēt konkrētākas prasībai šai teritorijai, nepieļaujot blīvu apbūvi 

(pašreizējie noteikumi paredz visas iespējāmās tūrisma infrastruktūras būves ar 

apbūves blīvumu līdz 20 %). Ja arī nākotnē paredzēta intensīva tūrisma attīstība, tad 

plānot to ārpus dabas parka robežām. 

Ieteikumi: 

• Iespēju robežās piedalīties jaunā dabas aizsardzības plāna izstrādē dabas parkam 

„Milzukalns” (Tagad esošajam DAP termiņi beidzas 2008.gadā); 

• Izstrādājot apbūves noteikumus, konsultējotuies ar vides speciālistiem, kuri apseko šo 

teritoriju, lai samazinātu iespējamās ietekmes, pievērst uzmanību arī kā šī teritorija 

tiek apsaimniekota vasarās ( t.i. vai nenotiek zemsedzes, nogāžu augsnes erozija – cik 

zināms, vasarās atpūtniekiem tiek piedāvāti izbraucieni ar kvadracikliem). 

Mikroliegums „Dubļukrogs” (2004.03.08. rīkojums Nr. 26) iekļauts aizsargājamās 

teritorijas Natura 2000. Kopējā platība 9,6 ha Smārdes pagasta teritorijā – 2,4 ha. 

Mikrolieguma objekts: Igaunijas rūgtlape (Saussurea alpina (esthonica)Baer ex Rupr.). 

Lielākā mikrolieguma teritorija atrodas mežā Engures pagasta teritorijā. 

Mikroliegumu veidošanu nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, Meža likums un tiem 

pakārtotie normatīvie akti. Nozīmīgākie no tiem ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 45 

(02.02.2001.) „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” un 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 241 (05.12.2000.) „Noteikumi par īpaši aizsargājamo 

biotopu veidu sarakstu” . Mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud 

retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. 

________________________________________________________________________ 

38 



Dižkoki. 

Smārdes pagastā atrodas 8 dižkoki un 2 potenciālie dižkoki 5 : 

Dižkoki: 

Nr.p.k. Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs (m) 

1. Parastais ozols (Quercus robur L.) Bukas, Lāčupes kreisajā 5,8 

krsatā 

2. Parastais ozols (Quercus robur L.) Cērkste, Vecbukas, 5,8 

Lāčupītes kreisajā krastā 

3. Parastā goba (Ulmus glabra Huds.) Slocenes upes labajā 6,1 

krastā, Valguma pils 

terit., pretī galvenajai 

ēkai. 

4. Parastā goba (Ulmus glabra Huds.) Slocenes upes labajā 4,08 


terit., 50 m uz ZR no 

Krauju pils 

5. Parastā liepa (Tilia cordata Mill.) Slocenes upes labajā 5,45 


terit., pretī galvenajai 

ēkai. 

6. Āra bērzs (Betula pendula Roth) Bukas, 100 m N no 3,25 

mājas, autobusa pietura 

Buki, 3.1 km pa Tukuma 

ceļu no Apšuciema 

kreisajā pusē. 

7. Āra bērzs (Betula pendula Roth) Rudumi (Valguma MIM) 4,16 

8. Āra bērzs (Betula pendula Roth) Rudumi 4,32 

Potenciālie dižkoki: 

Nr.p.k. Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs (m) 

1. Parastā liepa (Tilia cordata Mill.) Mazlimbji zemē, 500 m 4,3 

uz R no Dzirņiem. 

2. Vīksna (Ulmus laevisPall.) Kraujas pagalmā 3,32 

Dižakmens: Liels akmens „Lielais Miķelis” uz kura var nostāties vairāk par 100 cilvēkiem – 

5,4 m garš (Z-D) un 4,5 m plats (A-R); 1,10 m virs zemes. 

Īpaši aizsargājamās teritorijās esošo zemju izmantošana notiek saskaņā ar individuālajiem 

aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, ja dotajai teritorijai tādi ir izstrādāti un Ministru 

kabinetā apstiprināti. 

Zemes, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izmantojamas, ievērojot LR MK 

noteikumus Nr.415 (22.07.03.) „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi” un dabas aizsardzības plānus. (Teritorijām, kurām tie ir izstrādāti). 

Līdz ar to Smārdes pagastam ir saistoši: 

• 09.03.1999. MK noteikumi nr.83 „Noteikumi par dabas parkiem”; 

• 17.04.2001. MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem 

un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem; 

5 Datu avots: LVĢMA datu bāze - dižkoki 

________________________________________________________________________ 

39 



• 02.02.2001. MK noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un 

apsaimniekošanas noteikumi”; 

Dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus drīkst izmantot atbilstoši to statusam, kas noteikts 

LR tiesību aktos. 

4.2. Kultūrvēsturiskie objekti, to raksturojums un kultūrvēsturiskās vides aizsardzība 

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: 

• Milzkalnes Baznīcas kalns – kulta vieta (valsts aizsardz.nr. 2320); 

Atrodas valsts mežu teritorijā. Apsaimniekotājs VAS „Latvijas valsts meži” . Atrodas 

mežs, teritorija nav labiekārtota, atrašanās vieta nav precīzi uzmērīta. 

• Ūdru Milzukalns – pilskalns (valsts aizsardz.nr. 2324); 

Daļēji atrodas uz valsts meža zemes (valdītājs VAS „Latvijas valsts meži”) un daļēji 

uz privātpersonai piederošās saimniecības „Dižkalni” zemes, kā arī tā virsotne 

iekļaujas Dabas parka „Milzukalns” teritorijā. Kalna virsotnē bijušā koka 

ugunsnovērošanas torņa vietā ir izbūvēti slēpotāju pacēlāja balsti. Kalns ir iekļauts 

atpūtas kompleksā „Milzukalns” , kur galvenā darbība saistīta ar kalnu slēpošanu. 

Atpūtas kompleksa izveide ir saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības 

inspekciju un reģionālo vides pārvaldi. Pacēlāja balstu izbūves laikā tika veikta 

arheoloģiskā izpēte ar kuras materiāliem var iepazīties VKPAI. 

• Šlokenbekas viduslaiku pils (valsts aizsardz.nr. 2324), mazā un lielā ratnīca, divas 

klētis, muižas dzīvojamā ēka, nocietinājuma mūra fragmenti un divi vārtu torņi ar 

caurbrauktuvi. Atrodas valsts īpašumā, Satiksmes ministrijas valdījumā. Muiža 

nodota apsaimniekošanā Ceļinieku asociācijai, kas to nodevusi nomā zemnieku 

saimniecībai „Lejaskrūmi” . Daļa ēku nodotas apakšnomā Latvijas ceļu muzejam 

(muižas dzīvojamā ēka, lielā un mazā ratnīca) un Smārdes pagasta padomei (Saimes 

nams, Ziemeļu korpuss un telpas Ziemeļu vārtu tornī). Visas muižas ēkas tiek 

apsaimniekotas, izņemot Ziemeļu korpuss un daļa Saimes nama, kur nav pabeigta 

rekonstrukcija. Muižā atrodas Smārdes pagasta Tautas nams, Milzkalnes bibliotēka, 

Latvijas Ceļu muzejs ar ekspozīciju gan telpās, gan pagalmā, kafejnīca, viesnīca, 

administrācijas telpas, telpas saviesīgiem pasākumiem (velvju zāles, pirts, 

kamīnzāle). Muiža tiek ļoti aktīvi izmantota dažādiem pasākumiem vasaras periodā, 

bet ziemā viesnīcu izmanto Milzukalna slēpotāji. Tomēr Šlokenbekas muižas 

labiekārtojuma līmeni ir nepieciešams būtiski uzlabot, jo pasākumu norisei pagalmā 

traucē grants ceļu segums (putekļi), kā arī izteiktā pagalma reljefa dēļ, grants segums 

apgrūtina lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu, kas savukārt rada bojājumus ēku 

sienām un pirmā stāva grīdām. 

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi: 

• Sēravotu Veselības avots – kulta vieta (valsts aizsardz.nr. 2321); 

Atrodas uz privātpersonas īpašumā esošas zemes. Vieta nav īpaši atzīmēta, nav 

labiekārtota. 

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi: 

• Dzirnavu klēts, 19 gs (valsts aizs.nr. 6835); 

Atrodas privātīpašumā. Zemes robežu plānā un īpašumu dokumentos nav norādīts, ka 

šī ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ēka atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. 

Daļēji zuduši jumta pārkari balstošie dekoratīvi grieztie koka stabi un jumts ir sliktā 

tehniskā stāvoklī. Vizuāli ēka nav pārbūvēta. Ēka netiek izmantota jau vairākus 

gadus. 

• Šlokenbekas muižas apbūve, 15.-19.gs (valsts aizs.nr. 6838); 

________________________________________________________________________ 

40 



• Klētis (2), 18.-19.gs (valsts aizs.nr. 6839); 

• Mazā un lielā ratnīca, 1840.g. 20 gs. (valsts aizs.nr. 6840); 

• Muižas dzīvojamā ēka, 1841.g. (valsts aizs.nr. 6841); 

• Nocietinājuma mūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi, 15.-17.gs 

1688.g., 1752.g. (valsts aizs.nr. 6842); 

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi: 

• Šlokenbekas ūdensdzirnavas, 19.gs (valsts aizs.nr. 6834); 

Atrodas privātīpašumā. Ēkā atrodas dzirnavas, kas gan vairs neizmanto ūdens 

enerģiju. Ēka ir apmierinošā stāvoklī, bet vizuāli laika gaitā savu kvalitāti zaudējusi. 

Ēka daļēji pārbūvēta – aizbūvētas logu ailas un izveidotas jaunas izbūves jumta daļā. 

Ūdens kanāls, sakarā ar dzirnavu dambja atjaunošanu un HES izbūvi, ir noslēgts un 

nefunkcionē. 

• Krogs 19.gs (valsts aizs.nr. 6836) 

Atrodas privātīpašumā, bet īpašuma dokumentos nav norādīts, ka ēka ir kultūras 

piemineklis. Ēka tiek izmantota kā dzīvojamā ēka un ir apmierinošā stāvoklī. Ārēji 

pārbūves nav konstatējamas. 

Valsts nozīmes mākslas un vēstures pieminekļi: 

• Piemineklis latviešu strēlniekiem (tēlnieks Kārlis Zāle) Smārdē 1936.gads (valsts 

aizs.nr. 4425) 

Piemineklis atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes Ķemeru nacionālā parka 

teritorijā. Piemineklis 2005.gadā tika restaurēts (notīrīts un atjaunotas bojātās detaļas) 

un tā teritorija tiek regulāri apkopta 

Valsts kultūras pieminekļu sarakstā nav ietvertas pašlaik Smārdes pagastā esošie Pasaules 

karu brāļu kapi, kur jauni apbedījumi nenotiek, kur aizsargzona ir 25,0 m. Šie objekti iespēju 

robežās tiek sakopti par pagasta līdzekļiem. 

Kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzību reglamentē likums „Par kultūras pieminekļu 

aizsardzību” un MK 26.08.2003. noteikumiem Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu 

uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi 

degradējoša objekta statusa piešķiršanu. 

Ieteikumi: 

• Tā kā pie dabas parka „Milzukalns” ir paredzētas rekreācijas teritorija, pirms 

plānotām darbībām dabas parka „Milzukalns” apkārtnē, pieaicināt vides speciālistus, 

lai konsultētos par iespējo darbību sekām un ietekmēm. 

• Paredzēt Smārdes pagasta apbūves noteikumos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 

piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā jaunveidojamu zemes īpašumu 

platības ne mazākas par 3 ha (Aizsargjoslu likuma 36.panta (1) daļas 2) punkts) 

(Ventspils reģionālās vides pārvaldes ieteikums) 

________________________________________________________________________ 

41 



5. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas__________________ 

Izskatot Smārdes pagasta teritorijas plānojumu, zonējumu un apbūves noteikumus tika 

secināts, ka vides problēmas ir: 

- Tukuma pilsētas NAI, kā esošs un potenciāls piesārņojuma avots Slocenes upē 

un Valguma ezerā, kā arī attīrīšanas iekārtas Milzkalnē, kur notekūdeņi tiek 

novadīti Slocenes upē. No NAI tehniskā stāvokļa būs arī atkarīga Slocenes 

upes kvalitāte ilgstošā laika periodā; 

- Smārdes ciemata NAI, kuras ir novecojušas un veicama to rekonstrukcija, jo 

notekūdeņi te ieplūst meliorācijas grāvī, tālāk Vēršupītē (Lielupes baseina 

upe). 

- Valguma ezera apkārtne ( nav paredzētas publiskās pieejas iedzīvotājiem pie 

ezera), ideālā variantā izstrādāt kopā ar ĶNP administrāciju ezera 

apsaimniekošanas plānu. 

- Tā kā lauksaimniecības zemēm ir paredzēts plašas atļautās izmantošanas 

darbības, tad var rasties situācija, ka daļa lauksaimniecības zemes tiek 

apbūvētas, ieteicams izlabot apbūves noteikumus par lauksaimniecības zemju 

un meža zemju izmantošanu. Lauksaimniecības zemju apbūves gadījumā 

mainīsies ainava, izveidosies vienlaidus lauku apbūve, jādomā par 

kanalizācijas un ūdensapgādes, sadzīves atkritumu organizēšanu un 

savākšanu. 

- Kā arī obligāti izstrādājams detālplānojums kartē norādītajām teritorijām, 

ņemot vērā visus institūciju, ĶNP norādījumus un ieteikumus. 

6.Vides aizsardzības mērķi_________________________________________ 

6.1. Starptautiskie 

Starptautiskie mērķi vides aizsardzības jomā ir ietverti starpvalstu konvencijās un Eiropas 

Savienības direktīvās. 

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. Bernes 

konvencija (1979.). 

Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu, to dabiskās dzīvotnes, īpaši sugas un 

dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība. Īpaši akcentēta 

apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība. 

Konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. 

Ramsāres konvencija (1971.). 

Konvencija nosaka kas ir mitrāji un ūdensputni. Šīs konvencijas izpratnē mitrāji ir platības ar 

purviem, dumbrājiem vai ūdeņiem, kuri var būt dabiski vai mākslīgi veidojušies, pastāvīgi un 

īslaicīgi. Konvencijas izpratnē ūdensputni ir putni, kas atkarīgi no mitrajiem, tāpēc 

nepieciešama to aizsardzība. 

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. UNESCO 

konvencija (1972.). 

Konvencija definē jēdzienu „dabas mantojums” un nosaka uzdevumus tā aizsardzībai: 

• Dabas pieminekļi – fizikāli un bioloģiski veidojumi vai šādu veidojumu grupas ar 

īpašu, universālu estētisko vai zinātnisko vērtību. 

• Ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un noteiktas zonas – apdraudētu augu un 

dzīvnieku sugu dzīves vietas ar īpaši zinātnisku vai saglabāšanas nozīmi. 

________________________________________________________________________ 

42 



• Dabas teritorijas, kam īpašas nozīmes universālas vērtības no zinātnes, saglabāšanas 

vai dabas skaistuma viedokļa. 

• Valsts pienākums ir tās teritorijā nodrošināt kultūras un dabas mantojuma 

identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizēšanu un saglabāšanu nākošajām 

paaudzēm. Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi un nepieciešamības 

gadījumā arī starptautiskā palīdzība un sadarbība. 

• Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, 

konservāciju un popularizēšanu, šīs konvencijas dalībvalstis atbilstoši katras valsts 

apstākļiem centīsies: 

- īstenot atbilstošu politiku, kuras mērķis būtu kultūras un dabas mantojumam 

piešķirt noteiktas funkcijas sabiedrības dzīvē, kā arī iekļaut šī mantojuma 

aizsardzību plānošanas programmās; 

- izveidot, ja tādu nav, vienu vai vairāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzības, 

konservācijas un popularizēšanas dienestus ar atbilstošu personālu un līdzekļiem; 

- attīstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, lai valsts spētu novērtēt un novērst 

kultūras un dabas mantojumam draudošās briesmas; 

- veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansu 

pasākumus, lai atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šo 

mantojumu; 

- atbalstīt nacionālo un reģionālo centru izveidošanu un attīstību, kas sagatavo 

speciālistus kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas jomās un veicina 

attiecīgus zinātniskos pētījumus. 

Konvencija par bioloģisko daudzveidību. Riodežaneiro konvencija (1992.). 

Konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīgas attīstības 

nodrošināšana. Galvenais uzdevums dalībvalstīm ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas 

un tās ilgtspējīgas izmantošanas jautājumu integrēšana jau esošajās valsts stratēģijās, plānos 

un programmās un nepieciešamo stratēģiju un citu dokumentu izstrādāšana. 

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību. Bonnas konvencija 

(1979.). 

Šī konvencija deklarē migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo 

pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas ir iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu 

uzmanību veltījot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī 

veicot individuālā kārtā vai sadarbībā atbilstošus pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai 

to dzīves vides saglabāšanai. 

Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu 

aizsardzību” jeb Biotopu direktīva ir pamatā vienota Eiropas ekoloģiskā tīkla NATURA 

2000 izveidošanai, veicinot izpētes un zinātnisko darbu. 

Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko 

dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā 

nozīmīgas. Lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga 

cilvēka darbība vai tās veicināšana. 

Eiropas kopienu padome izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši 

aizsargājamas dabas teritorijas, un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido 

dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus 

un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu 

dabiskās izplatības areālā. 

________________________________________________________________________ 

43 



Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, 

ievērojot Biotopu direktīvas prasības, kā arī tās īpaši aizsargājamās teritorijas , kuras 

klasificētas direktīvā 79/409/EEK (02.04.1979) „Par savvaļas putnu aizsardzību jeb 

Putnu direktīva. 

Direktīvas mērķis ir aizsargāt, pārzināt un uzraudzīt putnu sugas, putnu sugu dzīvotņu 

daudzveidību un teritoriju, kā arī noteikt to izmantošanas normas. 

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai skaitliski uzturētu putnu sugu populācijas 

tādā līmenī, kas pirmām kārtām, atbilst ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, tajā pašā 

laikā ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības, lai tuvinātu šo sugu populācijas 

minētajam līmenim. 

Biotopu un dzīvotņu saglabāšana, uzturēšana un atjaunošana galvenokārt iekļauj šādus 

pasākumus: 

• aizsargājamo teritoriju ierīkošanu; 

• dzīvotņu uzturēšanu un pārzināšanu aizsargātās zonās un ārpus tām saskaņā ar 

ekoloģijas prasībām; 

• iznīcināto biotopu atjaunošanu; 

• biotopu izveidošanu. 

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK , kuras mērķis ir aizsargāt un uzlabot 

virszemes un pazemes ūdeņu ekosistēmu stāvokli un veicināt ilgtspējīgu ūdeņu lietošanu, 

ieviešot integrētu upju baseinu apsaimniekošanas procesu. Upju sateces baseina 

apsaimniekošanas plānā iekļauto pasākumu mērķi ir: 

• Novērst virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos, tos uzlabot un atjaunot, 

sasniegt šo ūdens objektu labu ķīmisko un ekoloģisko stāvokli, kā arī samazināt 

piesārņojumu no bīstamo vielu izplūdēm un emisijām. 

• Aizsargāt, uzlabot un atjaunot visus pazemes ūdens objektus, novērst pazemes ūdeņu 

piesārņošanu un pasliktināšanos un nodrošināt līdzsvaru starp pazemes ūdeņu ieguvi 

un to resursu atjaunošanos. 

• Saglabāt aizsargājamās teritorijas. 

6.2. Nacionālie 

Vides aizsardzībai valsts līmenī izstrādāts Nacionālais vides politikas plāns 2004.- 

2008. gadam, kas apstiprināts MK 2004. gadā un ir izstrādāts atbilstoši likuma „Par vides 

aizsardzību” 8.panta prasībām un Ministru kabineta 2002.gada 15.augusta rīkojumam Nr.436 

„Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm”. 

Vieni no svarīgākajiem vides aizsardzības mērķiem ir saistīti ar ūdens kvalitāti: 

• aizsargāt ūdens ekosistēmas, kā arī no ūdens atkarīgās sauszemes ekosistēmas 

un mitrājus; 

• veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu; 

• nodrošināt labu kvalitāti visos pazemes un virszemes ūdeņos, novērst to tālāku 

piesārņošanu un pakāpeniski samazināt esošo piesārņojumu; 

• Nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem. 

Viens no vides politikas mērķiem ir gaisa aizsardzība, respektīvi, nodrošināt 

normatīviem un ilgtermiņa mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti, uzlabot to vietās, kur tā nav 

apmierinoša, īpašu uzmanību veltot pilsētām un ražošanas uzņēmumiem. 

________________________________________________________________________ 

44 



Nākotnē attīstot arī derīgo izrakteņu ieguvi ir saistoši arī zemes dzīļu izmantošanas 

ilgtspējīgas attīstības politika: 

• nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu; 

• veicināt pašvaldību un zemes īpašnieku līdzdalību zemes dzīļu ilgtspējīgā 

izmantošanā; 

Smārdes pagastā ir aizsargājamā dabas teritorija, līdz ar to ir saistoši arī bioloģiskās 

daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas politikas mērķi: 

• saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību; 

• saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību; 

• saglabāt lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidību, veicināt to 

raksturošanu un izmantošanu; 

• pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu; 

• veicināt tradicionālas ainavas struktūras saglabāšanos; 

• nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu. 

Attīstoties tālāk tautsaimniecībai, var sākties strauja daudzu bioloģiskajai daudzveidībai 

nozīmīgu biotopu platību samazināšanās un pat izzušana atsevišķos valsts reģionos. Dažādi 

cilvēka darbības veidi jau ir izmainījuši sugu sastāvu un to proporcijas lielā daļā saimnieciski 

izmantojamo mežu, kā arī ezeros un upēs. Svarīgākie vides aizsardzības politikas mērķi 

mežsaimniecības jomā ir: 

• saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti 

klimata un ūdens režīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībā; 

• paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par 

meža bioloģiskās daudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību. 

Zivsaimniecībā viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt Latvijas ūdeņu bioloģisko 

daudzveidību un populāciju struktūru. 

Liela nozīme ir piesārņoto vietu apzināšanai, izpētei un sanācijai. Šo pasākumu 

mērķi ir: 

• novērst vai mazināt iepriekšējas militāras vai saimnieciskās darbības rezultātā 

radušos piesārņojumu un tā kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, īpašumu, vidi 

un bioloģisko daudzveidību; 

• panākt augsnes , grunta, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu 

piesārņotajās vietās; 

• nepieļaut piesārņoto vietu bīstamo vielu iekļūšanu virszemes un pazemes 

ūdeņos; 

• atjaunot un uzlabot vides kvalitāti piesārņotajās vietās; 

• teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo vides piesārņojumu; 

• noteikt reālo zemes vērtību un atbilstošu nekustamā īpašuma nodokli, ņemot 

vērā piesārņotības pakāpi 

Tāpat jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas vides politikas mērķi: 

• nodrošināt atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā; 

• veicināt atkritumu apstrādi pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām; 

• veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās. 

Attīstoties apdzīvoto vietu būvniecībai jāpievērš uzmanība mājokļa un būvniecības vides 

politikas mērķiem: 

• sekmēt vietējo un videi draudzīgu būvizstrādājumu ražošanu un pielietošanu; 

• veicināt ilgtspējīgu, dabas un energoresursus taupošu būvniecību. 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemju resursu izmantošanu tad: 

• jāsamazina augšņu piesārņošanu, degradāciju un eroziju; 

________________________________________________________________________ 

45 



• jāsamazina augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, tai skaitā, 

nitrātu piesārņojumu īpaši jutīgās teritorijās; 

• ierobežot ūdeņu eitrofikāciju un piesārņošanu ar pesticīdu atliekām un smago 

metālu savienojumiem; 

• nepieļaut vides piesārņojumu ar pārtikas pārstrādes un mežrūpniecības 

atkritumiem; 

• nepieļaut bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un lauku ainavas 

degradēšanos. 

Tūrisma nozarē galvenie vides politikas mērķi ir: 

• nodrošināt tūrisma ilgtspējīgu attīstību, kas radītu nozarei papildu izaugsmes 

iespējas un ļautu pilnīgāk izmantot Latvijas tūrisma svarīgākos resursus; 

• turpināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu tūrisma nozarē; 

• veicināt vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidošanu; 

• ieviest videi draudzīgas tehnoloģijas tūrisma uzņēmumos; 

• izglītot tūrisma nozares darbiniekus vides un dabas aizsardzības jautājumos. 

Lai varētu realizēt vides politikas mērķus, liela nozīme ir sabiedrības iesaistīšanā, 

informēšanā un līdzdalībā projektu izstrādē, tāpēc ir izstrādāti arī vides informācijas un 

sabiedrības līdzdalības vide politikas mērķi: 

• nodrošināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu 

pieņemšanā; 

• nodrošināt vides informācijas izmantošanu un analīzi normatīvo aktu izstrādes 

un politisku lēmumu pieņemšanas procesā un politikas efektivitātes 

izvērtēšanā. 

Nacionālais vides politikas plāns ņem vērā Eiropas Savienības normatīvos aktus, 

politikas dokumentus, tai skaitā Eiropas 6. Vides aizsardzības rīcības programmu “Vide 

2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā arī ANO un citu starptautisku institūciju saistošus 

dokumentus. 

Lai īstenotu Nacionālā vides politikas plāna sekmīgu ieviešanu, tiek paredzēti 

ievērojami finanšu līdzekļi. Nacionālais vides politikas plāns aizstāj pirmo Vides 

aizsardzības politikas plānu Latvijai, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības 

ministrija izstrādāja 1994. gadā, bet Ministru kabinets apstiprināja 1995. gadā. 

Lielākā daļa plānā nosaukto ekonomisko metožu attiecas uz vides investīcijāmatbalsts 

mazo apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības sakārtošanai, pāreja uz videi draudzīgu 

kurināmo. Dabas aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsargājamo sugu un 

biotopu aizsardzības nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidei, zivju 

atražošanas un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai ir piemērojama: 

• atlīdzība par zaudējumiem, ko rada īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana, 

• kompensācija par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un 

migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, 

• subsīdiju piešķiršana bioloģiskajā lauksaimniecībā, 

• zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu finansēšana, 

• kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa 

samazinājums, 

• apmaiņa pret līdzvērtīgu zemi, 

• zemju izpirkšana, lai aizsargātu aizsargājamās platības. 

________________________________________________________________________ 

46 



Plāna uzdevums ir koordinēt un sakārtot finansējuma prioritātes atbilstoši likumos 

noteiktajām vides aizsardzības prasībām. Jāatzīst, ka šobrīd kompensējošo pasākumu 

ieviešana ir aizkavējusies, jo nav pieņemts likums atbilstošie ministru kabineta noteikumi. 

Šis plānošanas dokuments neizvirza konkrētas prioritātes, paredzot ES vides un dabas 

aizsardzības prasību piemērošanu visās saimnieciskās darbības jomās. 

Vides ministrijas Vides stratēģijas un informācijas nodaļa ir izstrādājusi Ilgtspējīgas 

attīstības pamatnostādnes, kuru mērķi ir: 

• Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, 

līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu; 

• Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, 

vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma 

un resursu patēriņa tempus; 

• Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām 

paaudzēm; 

• Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un 

ekosistēmu aizsardzībai; 

• Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti 

jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte; 

• Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par valsti, 

kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā pat sniegt 

palīdzību citām valstīm; 

• Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plāns vides politikas 

līdzekļu pielietojumam visās citās nozaru politikās; 

• Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai; 

• Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos; 

• Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu 

sasniegšanā. 

Svarīgākie likumi, kuru realizācija nodrošina vides un dabas aizsardzības pasākumu 

ievērošanu līmenī ir: 

1.“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997), ar grozījumiem, kas izsludināti 

līdz 2005.gada 12.jūlijam. 

2. "Atkritumu apsaimniekošanas likums" ar grozījumiem, kas izsludināti 

līdz 2004.gada 1. maijam. 

3. Likums “Par dabas resursu nodokli” (14.09.1995), ar grozījumiem, kas 

izsludināti līdz 2004.gada 23.aprīlim. 

4. Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 379 "Kārtība, 

kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo 

vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem", ar grozījumiem, 

kas pieņemti līdz 02.03.2004. 

5. Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumi Nr. 157 "Kārtība, kādā 

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums", spēkā no 

2004.gada 1.maija. 

6. Likums Par piesārņojumu ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

2004.gada 7.janvārim. 

7. Ūdens apsaimniekošanas likums, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

2004.gada 1.decembrim. 

8. Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.858 "Noteikumi 

par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes 

kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību". 

________________________________________________________________________ 

47 



9. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.” 

10. „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi” (22.07.2003., Nr. 415). 

11. Ministru kabineta noteikumu Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu 

kvalitāti”(12.03.2002.). 

12. Sugu un biotopu aizsardzības likums; 

13. Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, 

aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”, 

14. Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 „Noteikumi par dabas 

liegumiem”. 

„Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai”(1995) ir politikas dokuments, uz kura 

pamata ir noteiktas prioritātes šobrīd realizētajai vides politikai. Vides politikas plāns nosaka, 

ka teritorijas plānošana ir vides aizsardzības politikas īstenošanas līdzeklis, ar kura palīdzību 

iespējams regulēt sabiedrības mijiedarbību ar vidi, izvirzīt nosacījumus un prasības atsevišķu 

vides aizsardzības problēmu risināšanai. Teritoriālā plānošana veic preventīvās vides 

aizsardzības funkcijas. 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 – 2010 un Atkritumu 

apsaimniekošanas valsts plāns, 2003.-2012. 

Lai realizētu valsts vides politiku un ieviestu ES prasības, Latvija ir izstrādājusi un ieviesusi 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam, kuras galvenie mērķi ir 

samazināt ietekmi uz vidi, ko rada atkritumu apglabāšana tam neparedzētās vietās, samazināt 

atkritumu izgāztuvju radīto ietekmi uz vidi un radīto atkritumu daudzumu, kā arī palielināt 

atkritumu pārstrādi un tajos esošo ottreiz izmantojamo materiālu atkārtotu izmantošanu. 

Balstoties uz „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai, 1998-2010” un 

„Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2003 – 2012”, Latvijā tiek ieviesta ES prasībām 

atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Galvenie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir: 

• Nodrošināt SA savākšanu no visiem pilsētu iedzīvotājiem un vismaz 80% lauku 

iedzīvotājiem un pārējiem atkritumu ražotājiem, novēršot ietekmi uz vidi, ko rada 

nelegāli izbērti atkritumi; 

• Līdz 2009. gadam izveidot 10 – 12 atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu 

apstrādes poligoniem un nodrošināt poligona prasībām neatbilstošu izgāztuvju 

slēgšanu; 

• Līdz 2012. gadam rekultivēt visas slēgtās atkritumu izgāztuves, samazinot atkritumu 

negatīvo ietekmi uz vidi. 

Vides monitoringa programma (apstiprināta 2006.gada 24.janvārī ar Vides ministra 

rīkojumu Nr. 29) nosaka kārtību, kādā veicams vides monitorings. Vides monitoringa 

programma sastāv no sekojošām nodaļām: 

• Gaisa monitorings; 

• Ūdeņu monitorings; 

• Augsnes un zemes virsmas apauguma monitorings; 

• Bioloģiskās daudzveidības monitorings 

Vides monitoringa programmas izpildi koordinē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas 

aģentūra (LVĢMA). 

________________________________________________________________________ 

48 



7. Plānošanas dokumenta un tā ietekmes uz vidi novērtējums.___________ 

7.1. Tiešās un netiešās ietekmes. 

Tiešās ietekmes: 

Tiešā veidā ietekmi uz vidi radīs zemes izmantošanas veidu maiņa, radot jaunu 

apbūvi un infrastruktūru – ceļus, inženierkomunikācijas. 

Esošo apdzīvoto vietu attīstība un jaunu objektu būvniecība: 

Smārdes ciems- tiek plānotas jaunas individuālo māju teritorijas, dabas teritorijas 

rekreācijai, jauktas dzīvojamās, darījuma teritorijas. Kopumā netiek plānotas lielas teritorijas, 

pamatā pie jau esošā apdzīvojuma un aizpildot brīvos laukumus. Koncentrēta apbūve ļauj 

vieglāk pieslēgties pie kopējā kanalizācijas un ūdensvada sistēmas. Pirms tam gan jāveic 

Smārdes NAI rekonstrukcija – tiek uzrādīts pirmsavārijas tehniskais stāvoklis NAI. 

Milzkalne – salīdzinoši maz tiek plānotas individuālo māju apbūve, sabiedriskās darījuma 

teritorijas un rekreācijas teritorija. Jaunā apbūve tiek plānota brīvajos laukumos starp jau 

esošo apbūvi. Arī šeit nebūs problēmu pieslēgt pie kopējās kanalizācijas un ūdensvada 

sistēmas. Arī esošā jauda atļauj vēl plānot pieslēgumus. 

Tukuma piepilsētas zona – papildināta ar individuālo māju apbūves teritoriju. 

Lidlauka teritorija – rezervētas platības ap lidlauka teritoriju kā ražošanas teritorijas un 

jauktās dzīvojamās un sabiedriskās teritorijas. Šeit paredzēts vēl pirms būvniecības izstrādāt 

detālplānojumus, kuros būtu jākonkretizē gan notekūdeņu, kanalizācijas un ūdensvada 

pieslēguma iespējas, kā arī pārējās komunikācijas. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas –īpašas izmaiņas nav paredzētas, ir plānota vieta 

rekreācijas un sabiedriskās teritorijas izbūvei. Rekreācijas teritorija vieta atrodas blakus jau 

esošajam atpūtas kompleksam „Valgums” , pie Valguma ezera. 

Ķemeru nacionālā parka teritorijā ir plānotas 3 nelielas apbūves: 

1) Pie Valguma ezera – sabiedriskā teritorija (ietverot jau esošo atpūtas kompleksu 

„Valgums” ); 

2) Individuālo māju teritorija (ĶNP šobrīd atrodas ainavu aizsardzības zonā (neitrālā zona 

paredzēta ĶNP likuma grozījumos (izsludināti VSS), blakus jau esošai apbūvei, starp 

dzelzceļu un autoceļu V- 1446), (kaut gan būtu ieteicams pārdomāt šo apbūves teritoriju, jo 

to šķērso vairākas aizsargjoslas, kuru teritorijā nebūtu vēlama dzīvojamo māju apbūve); 

3) Teritorija pie apdzīvotas vietas – Kūdra, plānojot tur individuālo ģimenes māju teritoriju; 

Praktiski ĶNP teritorijā tiek plānotas tikai šīs trīs jaunas, salīdzinoši nelielas apbūves, jo tās 

tiek ietvertas jau esošajā apbūvē, un īpaši kaitējumus videi nenodara, ja tiek pareizi 

apsaimniekotas un pieslēgtas esošām ūdens apgādes sistēmām, 

Teritorijas plānojums paredz izstrādāt detālplānojumus apbūvei ap Valguma ezeru, 

saskaņojot tās ar ĶNP administrāciju. 

Nākotnē būtu jāpievērš uzmanība dabas parkam „Milzukalns”. Pašlaik atpūtas un 

rekreācijas teritorija daļēji izvietojusies dabas parka zonā, neskarot lieguma zonu. 

Palielinoties tūrisma aktivitātēm, var palielināties arī ietekme uz aizsargājamo teritoriju, būtu 

jāseko līdz dabas aizsardzības plānu atjaunošanai, vajadzības gadījumā izstrādājot papildus 

šīs teritorijas apsaimniekošanas noteikumus, ja tādi nepieciešami. 

Notekūdeņu apjoma palielināšanās: 

Ar apdzīvotu vietu paplašināsānos ir saistīta arī notekūdņu daudzuma palielināšanās. Vairāk 

tas ir aktuāls tieši Smārdes ciematam, kur jāveic NAI rekonstrukcija, tad arī videi netiks 

nodarīts kaitējums, jo nekvalitatīvi vai neattīrīti notekūdeņi tiešā veidā ietekmē Vēršupītes 

ekoloģisko kvalitāti. (Līdz ar to arī Lielupes). Kā arī Tukuma NAI, tās var ietekmēt Slocenes 

upes un Valguma ezera ekoloģisko kvalitāti. 

________________________________________________________________________ 

49 



Sadzīves un rūpniecības atkritumu daudzuma palielināšanās: 

Sadzīves un rūpniecības atkritumu daudzuma palielināšanās var radīt negatīvus vides efektus 

gadījumos, kad atkritumi netiek pareizi apsaimniekoti. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”, 

pašvaldība ir atbildīga par šo pakalpojumu organizēšanu savā teritorijā, un tai ir tiesības 

pieņemt atbilstošus saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanas procesa regulēšanai. 

Ieviešot efektīvu atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu. 

Netiešās ietekmes: 

Tūrisma pieaugums: 

Tūristu pieplūdums ir aktuāls gan vasarā, gan ziemā (vairāk tas ir slēpošanas trasēs). Tūrisma 

pieaugums teritorijā rada draudus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, aizsargājamiem 

dabas un kultūras objektiem. Šajā gadījumā pašvaldībai nepieciešams regulēt tūrismu 

apmeklējumu, izveidojot atbilstošas infrastruktūras, - apmeklētāju takas un celiņus, 

nožogojumus, labiekārtojot atpūtas vietas, izvietojot atkritumu konteinerus, pirms tam veicot 

pētījumus un teritorijas apsekošanu, lai noskaidrotu, kurās vietās tas vēl nepieciešams. 

Uzņēmējdarbības attīstība: 

Uzņēmējdarbība (derīgo izrakteņu ieguves, mežizstrāde, lidostas tālāka attīstība) 

aktivizēšanās un pilnveidošanās palielina slodzi uz vidi gadījumos, kad tā ir par iemeslu 

palielinātam notekūdeņu, atkritumu vai apmeklējumu (piemēram - tūristi) apjomam. 

Darbības var netieši ietekmēt gruntsūdeņu sastāvu, palielināt troksni. 

Pirms plānotajām darbībām vēlams konsultēties ar vides aizsardzības speciālistiem, 

lai panāktu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, kā arī pirms karjera izveides uzsākšanas 

teritorijas plānojums paredz dotajai vietai veikt pirmsizpētes darbus un ietekmes uz vidi 

novērtējumu. 

Kā arī veikt detālplānojumu saskaņošanu paplašinot lidlauka teritoriju. 

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums: 

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskās aktivitātes pieaugumu. 

Ja šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktās normas, tas ir pieņemams vairumam sugu un 

teritorijā vides kvalitāti nepasliktina. Smārdes pagastā netiek plānotas jaunas, lielas ražotnes 

vai objekti, kas radītu draudus apkārtējai videi. Plānota tiek arī lidlauka teritorija, bet 

pagaidām konkrētus pētījumu rezultātus vēl nevar iesniegt, jo nav īsti zināms, kāds īsti būs 

lidlauka noslogojums un funkcijas, plānojumā tiek rezervēta šī teritorija kā turpmākās izpētes 

teritorija. 

Autoceļu infrastruktūras attīstība: 

Autoceļu infrastruktūras attīstība var palielināt satiksmes plūsmas intensitāti, kas savukārt 

palielina gaisa un trokšņa piesārņojumu. 

________________________________________________________________________ 

50 



7.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes: 

Teritorijas plānojumā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt īslaicīgās 

un ilglaicīgās (paliekošās) ietekmes darbībās. 

Īslaicīgās ietekmes: 

Pie īslaicīgām ietekmēm var pieskaitīt teritorijas plānojumā paredzēto būvniecību – 

ēku, ceļu, dažāda veida inženierkomunikāciju (sakaru, elektroapgādes līnijas, gāzes, 

ūdensapgādes un notekūdeņu tīkli) būvniecība. Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgus 

traucējumus vidē. Galvenās problēmas, kas saistītas ar minētajām ietekmēm ir troksnis, 

zemsedzes bojājumi, būvgruži, putekļu emisija. Lielākā daļa šo faktoru tiek likvidēti līdz ar 

darbības izbeigšanos. 

Par nelielu īslaicīgu ietekmi uz vidi pagasta teritorijā var uzskatīt apmeklētāju skaita 

sezonālās svārstības, kas rodas pateicoties tūrismam un aktīvajai atpūtai. 

Ilglaicīgās ietekmes: 

Pie ilglaicīgām ietekmēm uzskatāmas visas būves, ceļi un virszemes 

inženierkomunikācijas pagasta teritorijā, kā arī lidlauka teritorija. 

Saskaņā ar SIA „Tukuma Airport” sniegto informāciju tad, sakarā ar bijušā militārā lidlauka 

„Tukums” lidlauka atjaunošanas darbiem, kā arī lidostas ēkas celtniecību un citu lidlaukā 

esošo ēku atjaunošanu SIA „Tukuma Airport” plāno atjaunot lidlauka mazās aviācijas 

attīstībai Latvijā.; Lidlauks tiks izmantots sporta, privāto un vieglo lidmašīnu nosēšanās un 

pacelšanās vajadzībām. Lidlaukā plānots veikt nepieciešamo lidaparātu sīko tehnisko apkopi, 

kā arī sniegt atbilstošu servisu attiecībā uz lidojumu organizāciju, kontroli un lidotāju , 

pasažieru uzturēšanos lidostā. Uz doto brīdi apkārt lidostas teritorijai ir atjaunots un uzstādīts 

drāšu sēta atbilstoši lidostu uzturēšanas tehniskajiem noteikumiem, kas ierobežo dzīvnieku 

un nepiederošu personu iekļūšanu lidostas teritorijā. Lai nodrošinātu lidojumus virs lidlauka 

teritorijas atbilstoši LR CAA prasībām nepieciešams ierobežot augstu ēku celtniecību 

piecpadsmit kilometru apkārtnē apkārt lidostas teritorijai. Lidlauka ietekme uz apkārtējo vidi 

ir plānota neliela jo lidojumi tiks veikti ar mazo aviāciju (sporta, privātajām) un vieglajām 

lidmašīnām.Uz doto brīdi tiek plānoti lidojumi dienas laika periodā ar maza gabarīta 

lidmašīnām, kas nerada lielu trokšņa problēmu. Uz doto brīdi ir grūti plānot lidmašīnu 

apgrozību lidlaukā, kā arī to trokšņu līmeni, ņemot vērā, ka lidosta vēl nav atvērta 

lidojumiem. Izplūdes gāzes maziem un vidēja tipa lidaparātiem ir minimālas, ņemot vērā to, 

ka šīs gāzes izplūst virs lidlauka tikai tad, kad lidaparāts nosēžas vai paceļas uz lidlauka 

skrejceļa. Šis laika periods ir no divām līdz četrām minūtēm, kur lidmašīnās izmantojamā 

degviela ir augstākā tīrības klases un gāzu kaitīgums ir niecīgs. Zemes un ūdens 

piesārņojums tiks samazināts līdz minimumam, sakarā ar to, ka lidostas sertifikācijas 

noteikumi atbilstoši LR CAA noteikumiem to pieprasa un veic kontroli par tā ievērošanu. Uz 

doto brīdi kompānija veic ieejas karšu un šķēršļu projekta izstrādi. 

7.3. Summārās ietekmes. 

Apkopojot visu iepriekšminēto var uzskatīt, ka kopumā teritorijas plānojuma 

īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti, kā arī cilvēku dzīves kvalitāti Smārdes 

pagastā. 

• Teritorijas plānojums ietver sevī institūciju izsniegto nosacījumu ieteikumus; 

• Nosaka ierobežojumus aizsargājamo teritoriju, dabas pieminekļu, kultūras 

pieminekļu, kā arī ainaviski vērtīgāko teritoriju izmantošanai; 

• Nodrošina pārskatāmu informāciju par teritoriju, tās resursiem un 

izmantošanas iespējām; 

• Spēkā esošs teritorijas plānojums ir pamats lēmumu pieņemšanai par 

teritorijas izmantošanu un nodrošina lēmumu pieņemšanas atklātumu, jo 

plānojums ir publisks dokuments; 

________________________________________________________________________ 

51 



• Teritorijas plānojums ir pamats investīciju piesaistei, arī rekultivējamo 

teritoriju un potenciāli piesārņoto vietu sanācijai. 

8. Ietekmes uz vidi samazināšana____________________________________ 

8.1. Pašvaldības vides politika un vides aizsardzības normatīvi 

Smārdes pagastā pašlaik nav izstrādāti ar vidi saistīti saistošie noteikumi. 

Pie papildus ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem varētu ieteikt arī: 

• Vides politikas plāna izstrāde pagastam 

Ļoti laba iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika 

posmā, ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie 

pakalpojumi, pieprasījums ekonomikas sfērā utt.) 

• Vides rīcības programmas izstrāde 

Tā ir kā konkrēta programma, kura tiktu izstrādāta konkrētai pašvaldībai, nosakot 

prioritātes, nosakot mērķus un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju tieši vides jomā. 

Varētu izstrādāt arī konkrētai nozarei, tā, kura ir visproblemātiskākā. 

• Monitoringa programmas izstrāde 

Lieliska iespēja novērtēt esošo situāciju, veikt analīzi ilgākā laika posma un attiecīgi 

novērtēt iespējamās ietekmes kādā no vides problēmteritorijām. 

Visi šie minētie pasākumi ir veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju 

robežās, bet šie materiāli ļautu labāk novērtēt vides situāciju dotajā brīdī, kā arī plānojot 

nākotnē vides problēmas pagasta kontekstā. Ir iespējas meklēt finansējumu fondos un 

kopprojektos. 

8.2. Plānojumā noteiktās aizsargjoslas 

Viens no instrumentiem ietekmes uz vidi un potenciālā riska minimizēšanai ir 

Latvijas tiesību aktos noteikto aizsargjoslu prasību ievērošana. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojuma „Teritorijas izmantošanas noteikumi” sadaļā 

par aizsargjoslām likuma prasības tiek ievērotas. 

Saskaņā ar 1997. g. Saeimā apstiprināto „Aizsargjoslu likumu”, aizsargjoslas ir ar 

likumu noteiktas platības ap dažāda veida objektiem ar mērķi aizsargāt šos objektus no 

nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, kā arī pasargāt vidi un 

cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. 

„Aizsargjoslu likumā” ir paredzēti sekojoši aizsargjoslu veidi: 

Vides un dabas resursu aizsargjoslas 

Ekspluatācijas aizsargjoslas 

Sanitārās aizsargjoslas 

Drošības aizsargjoslas 

Citas aizsargjoslas, ja to paredz likums 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums paredz ievērot visas „Aizsargjoslu likumā” noteiktās 

normas. Shematiski aizsargjoslas ir attēlotas teritorijas plānojuma kartogrāfiskajā materiālā 

mērogā 1:25 000. 

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas________________________________ 

Saskaņā ar „Aizsargjoslu likuma” 5. pantu vides un dabas resursu aizsardzības 

aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas 

________________________________________________________________________ 

52 



resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt 

vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas 

aizsargjoslas. 

Smārdes pagastā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas 

robeža noteikta un iezīmēta teritorijas plānojumā pamatojoties uz Aizsargjoslu likumu, Vides 

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.5 no 20.18.01., Ministru kabineta 

noteikumiem Nr.86” Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas 

metodika” 10.punktu, VAS „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecības informāciju un 

Smārdes pagasta padomes 2004.gada decembra lēmumu, ietverot šajā aizsargjoslā valsts 

meža sausieņu mežus gar pagasta robežu ar Engures un Lapmežciema pagastiem. Saskaņā ar 

Zemgales mežsaimniecības informāciju, papildus tiek noteikta atsevišķa valsts mežu 

teritorija ar ierobežotas saimnieciskās darbības teritorijas statusu, kurā pārsvarā atrodas 

aizsargājami sausieņu meži. 

Aizsargjoslas ap upēm, ezeriem: 

• Slocenes upei, Lāčupītei – 100 m katrā krastā; 

• Vēršupītei, Skujupītei – 50 m katrā krastā; 

• Stirnupei, Vašlejai – 10 m katrā krastā ; 

• Kaņiera ezeram (Smārdes pagastā 0,77 ha) – 500 m plata josla; 

• Valguma ezeram (60 ha) - 100 m plata josla; 

• Šlokenbekas dzirnavu ezers (7 ha), Slaviešu dīķis (2,05 ha), Melnezers - 10 m plata 

josla 

Tauvas josla noteikta gar publiskajiem ūdeņiem (Valguma ezers) ir 10 m, gar privātajiem 

ūdeņiem 4 m plata josla katrā krastā, saskaņā ar „Zvejniecības likumu”. 

Atliktas 10 m platas aizsargjoslas uz katru pusi ap valsts nozīmes meliorācijas sistēmām: 

- N-1 - 3,76 km (Lāčupītes baseins) 

- N-1- 3,5 km (Ķemerupītes baseins) 

- N-7- 0,75 km 

- N – 9- 2,55 km 

- N- 2- 4,63 km 

- N- 8- 1,31 km 

- N- 2- 5,02 km (Slocenes baseins) 

- N-47- 9,37 km (Skujupītes baseins) 

- N-50 – 2,2 km 

- N-23- 3,679 km (Vašlejas upes baseins) 

- N- 24 – 0,875 km 

- N- 25- 0,860 km 

Aizsargjoslas ap purviem: 

10 – 100 ha lielām platībām – 20 m josla; 

Par 100 ha lielākām platībām – 50 m josla (100 m josla meža augšanas apstākļu tipos uz 

slapjām kūdras augsnēm). 

Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem: 

Ap visiem valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas un arhitektūras pieminekļiem Smārdes 

pagastā noteikta 500 m aizsargjosla.(Pilns saraksts teritorijas plānojuma aizsargjoslu sarakstā). 

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām: 

Noteiktas ap ūdens ņemšanas vietām stbilstoši likuma „Aizsargjoslu likums” 9. un 39.panta 

prasībām un konkrētā dziļurbuma aizsargjoslu aprēķinam. 

________________________________________________________________________ 

53 



Ekspluatācijas aizsargjoslas 

Aizsargjoslas ap autoceļiem 

Smārdes pagastā noteiktas autoceļu aizsargjoslas: 

Valsts autoceļiem: (no ceļa ass uz katru pusi) 

A – 10 Rīga – Ventspils – 100 m 

P – 98 Jelgava – Tukums – 100 m 

P – 131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka - 60 m 

V -1446 Tukums – Milzkalne – Smārde – Slampe – 30 m 

V – 1448 milzkalne – Cērkste – Apšuciems – 30 m 

V -1449 Valgums – Klapkalnciems – 30 m 

V – 1475 Ozolpils – Kalēji – Smārde – 30 m 

V – 1476 Kalēji – Durbe - 30 m 

V – 1482 Pievedceļš pansionātam „Rauda” – 30 m 

Visiem pārējiem pašvaldības autoceļiem aizsargjosla – 30 m no ceļa ass uz katru pusi. 

Smārdes pagastu šķērso dzelzceļa līnija Jelgava – Ventspils un Rīga – Ventspils ar divām 

dzelzceļa pieturas vietām „Smārde” un „Milzkalne”, kuru aizsargjosla ir 100 m no malējās 

sliedes lauku apvidū un 50 m no malējās sliedes Smārdes ciema teritorijā. 

Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām – 

Smārdes pagasta teritoriju šķērso telekomunikāciju gaisvadu līnijas, pazemes 

telekomunikāciju kabeļu līnijas, optiskās kabeļu līnijas un atrodas viens sakaru tornis. 

Aizsargjoslas noteikti atbilsroši „Aizsargjoslu likumam” Pilns saraksts teritorijas plānojuma 

aizsargjoslu plānā. 

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem: 

Smārdes pagastu šķērso divas 110 kV elektrolīnijas, vairākas 20 kV līnijas un atrodas 64 

transformatoru apakšstacijas, kurām attiecīgi aprēķinātas un atliktas aizsargjoslas (Saraksts 

teritorijas plānojuma aizsargjoslu plānā) 

Aizsargjoslas gar siltumtīkliem 

• Gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals , kuru 

aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo 

nosacītas vertikālas virsmas 2,0 m attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, 

tuneļa vai citas būves ārmalas; 

• Ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, 

kuru auzņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko 

norobežo nosacītas vertikālas virsmas, 1,0 m attālumā katrā pusē no siltumvadu, 

iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai 

citas virsmas. 

Teritorijas plānojumā aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem noteiktais 

platums: 

• Gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2,0 m dziļumam, - 

3,0 m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 

• Gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2,0 m – 5,0 

m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 

• Gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3,0 m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas 

Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem 

• Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir 1,0 m plata zemes josla no ģeodēziskā punkta 

konstrukcijas ārējās malas; 

Smārdes pagastā šobrīd nav gāzes vadu, ir tikai sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmas 

Smārdes , Milzkalnes un Raudas ciemos. 

________________________________________________________________________ 

54 



Sanitārās aizsargjoslas: 

Aizsargjoslas ap kapsētām 

Smārdes pagastā kapsētām noteikta 300 m aizsargjosla: 

• Cērkstes kapiem, Lielciema kapiem, Šlokenbekas kapiem, Mārtiņa kapiem, Kārniņu 

kapiem, Svēžu kapiem, Čaukciema kapiem. 

Brāļu kapiem aizsargjosla – 25 m: 

• Brāļu kapi (Smārdē), Otrā pasaules kara genocīdu upuru piemiņas vieta, Pirmā 

pasaules kara brāļu kapi, Otrā pasaules kara brāļu kapi, Barona Rekes dzimtas kapliča 

Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu 

attīrīšanas iekārtām 

Smārdes pagastā noteiktas aizsargjoslas sekojošām NAI: 

• Smārdes ciema attīrīšanas iekārtām – 200 m; 

• Milzkalnes ciema attīrīšanas iekārtām – 200 m; 

• Raudas ciema attīrīšanas iekārtām – 50 m 

Aizsargjosla tiek noteikta no objekta ārējās robežas vai ārējās malas. 

9. Plānošanas dokumenta iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums._____ 

Smārdes pagasta teritorijas attīstības perspektīva nosaka pagasta telpiskās un 

attīstības galvenos virzienus un mērķus 12 gadu laika periodam. Perspektīva ir izstrādāta, 

balstoties uz to brīdi apstiprinātajiem augstāko līmeņu plānošanas dokumentiem – Rīgas 

reģiona plānojumu un Nacionālo plānojumu. Plānojuma izstrādes gaitā ievēroti atbilstoši MK 

noteikumi. 

Smārdes pagasta plānojums paredz saglabāt un aizsargāt vienu no rajona vērtībām – 

dabas vidi – ūdeņus, mežus, vērtīgās lauksaimniecības zemes un īpaši aizsargājamās dabas 

teritorijas. Teritorijas plānojums paredz arī ilgtspējīgu mežu resursu apsaimniekošanu un 

izmantošanu. 

Kā vienīgo alternatīvu Smārdes pagasta teritorijas plānojumam varētu uzskatīt „0” 

alternatīvu, kad tiek saglabāta esošā situācija un netiek plānota pagasta attīstība un netiek 

izstrādāts teritorijas plānojums. Šāda situācija ir pretrunā gan ar rajona un reģiona attīstības 

mērķiem, gan ar vides aizsardzības interesēm. 

Teritorijas plānojums ir arī pamats sadarbībai ar Ķemeru nacionālo parku, ievērojot tā 

dabas aizsardzības principus un mērķus. 

10.Kompensēšanas pasākumi 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums neparedz darbības, kuru rezultātā tiešā veidā 

tiktu negatīvi ietekmētas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 

Teritorijas plānojums ir izstrādāts balstoties uz prasībām, ko izvirza normatīvie akti, 

vides aizsardzības valsts institūcijas. Līdz ar to dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas 

pasākumi nav paredzēti. 

Privātas vai juridiskas personas atbildību par dabai vai dabas objektiem nodarīto 

kaitējumu reglamentē Latvijas Republikā pastāvošā likumdošana. Likumi, kas aizsargā 

apkārtējo vidi ir likumi „Par vides aizsardzību” un „Par īpaši aizsargājamām dabas 

teritorijām” un tiem pakārtotie noteikumi. 

Par piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās izplūdes (novadīšanas) normatīvu 

pārsniegšanu un par piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) avārijas gadījumos fiziskās un 

juridiskās personas izdara maksājumus pēc paaugstinātām likmēm. 

________________________________________________________________________ 

55 



11.Pārrobežu ietekme_____________________________________________ 

Smārdes pagasta teritorijā nav izvietotas ražotnes, kas varētu būt nozīmīga apjoma 

piesārņojošo vielu, radiācijas vai bīstamo atkritumu avots. Arī teritorijas plānojumā šādi 

objekti nav paredzēti. Tādejādi nav nozīmīgas pārrobežu ietekmes. 

12.Vides pārskatā lietotie galvenie pamatprincipi un metožu apraksts___ 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi (SIVN) pārskats izstrādāts, analizējot pagasta teritorijas 

plānojuma atbilstību vides aizsardzības noteikumu prasībām un pagasta teritorijas plānojumā 

iesaistīto institūciju sniegtajiem nosacījumiem. 

• Tika analizēta esošā un plānotā situācija, 

• Analizētas ietekmes uz vidi (tiešās, netiešās, īslaicīgās, ilglaicīgās, summārās) 

• Analizēts tika pamatojoties uz teritorijas plānojumā ietverto informāciju par 

dabas apstākļiem, gaisa, ūdens kvalitāti, kā arī izmantojot vides monitoringa 

datu analīzi. 

• Plānoto izmaiņu novērtējums un iespējamā ietekme. 

Kopumā teritorijas plānojumā ietvertā informācija nebija pietiekama, lai varētu veikt 

vides stāvokļa novērtējumu Smārdes pagastā. Tika izmantoti papildus avoti, datubāzes u.c. 

13.Teritorijas plānojuma īstenošanas monitorings_____________________ 

Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru 

kabineta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais 

novērtējums”. 

Monitoringu veic ar nolūku konstatēt teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai 

netiešo ietekmi uz vidi, kā arī , lai nepieciešamības gadījumā, izstrādātu teritorijas plānojuma 

grozījumus. Monitoringu veic, izmantojot valsts statistikas datu bāzes, salīdzinot vēsturiskos 

un aktuālos datus par pārskata teritoriju. 

Par teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu var arī uzskatīt vietējās pašvaldības 

teritorijas plānojuma pārskatīšanu pēc katrām vietējo pašvaldību vēlēšanām. Saskaņā ar 

Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojuma noteikumi” triju mēnešu laikā pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām jaunievēlētā 

pašvaldības padome izvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un pieņem lēmumu par 

tā atstāšanu spēkā, par grozījumu izdarīšanu tajā vai par jauna vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojuma izstrādi. 

Iegūtā informācija tiks ņemta vērā, izstrādājot teritorijas plānojuma nākamo redakciju 

un nepieciešamos grozījumus un papildinājumus. 

Pie monitoringa pasākumiem var uzskatīt : 

• ĶNP dabas aizsardzības plāna izstrāde (tagadējā plāna termiņš beidzas 

2010.gadā); 

• Dabas parka „Milzukalns” dabas aizsardzības plāna atjaunošana (termiņš 

beidzas 2008.gadā). 

________________________________________________________________________ 

56 



14. Vides pārskata kopsavilkums____________________________________ 

Smārdes pagasta teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši LR likumdošanai, MK 

normatīviem, un iesniegto institūciju nosacījumiem. 

Pēc Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma tika noteikta nepieciešamība Smārdes 

pagasta teritorijas plānojumam izstrādāt arī Vides pārskatu, jo pagasta teritorijā atrodas daļa 

NATURA 2000 teritorijas „Ķemeru nacionālais parks”. 

Teritorijas plānojumā ir iestrādāti galvenie teritoriju attīstības virzieni: 

lauksaimniecībā augstvērtīgās zemes saglabāšanu (attiecīgi izstrādājot nosacījumus 

lauksaimniecības zemju izmantošanai) un līdz ar to arī plānotu lauksaimniecības attīstību. 

Tiek iezīmētas tūrisma zonas, pamatojoties uz pievilcīgiem ainavapvidiem un jau 

iestrādātajām tūrisma takām. 

Plānots uz bijušājām rūpniecības teritorijām būvēt jaunas ražošanas zonas, līdz ar to 

sakārtojot vidi un izmantojot esošās rūpniecības zonas. 

Plānojumā ir iezīmētas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, objekti un to 

aizsargjoslas, uzrādītas teritorijas, kurām obligāti izstrādājams detālplānojums. 

Esošais vides stāvoklis Smārdes pagastā vērtējams kā apmierinošs, tiek plānots 

Smārdes pagasta NAI rekonstrukcija un ūdenssaimniecības rekonstrukcija, kas nodrošinās 

iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni. 

Kopumā teritorijas plānojums atstās pozitīvu ietekmi jo: 

• Teritorijas plānojums izvirza prasības aizsargājamo teritoriju, dabas 

pieminekļu, kultūras pieminekļu izmantošanai, nosakot aizsargjoslas; 

• Teritorijas plānojums ir pamats investīciju piesaistei; 

• Teritorijas plānojums nosaka zemes izmantošanas veidus, izvirzot 

nosacījumus un ierobežojumus. 

Vides pārskatā tiek analizēta esošā situācija, pieejamās informācijas ietvaros novērtēta 

dzeramā ūdens, notekūdeņu kvalitāte, virszemes ūdeņu kvalitāte Smārdes pagastā. 

Smārdes pagastā daļēji atrodas arī Natura 2000 teritorija, īpaši aizsargājamā dabas 

teritorija – Ķemeru nacionālais parks. 

Nākotnē plānots veikt dabas vērtību inventarizāciju, lai noteiktu īpaši aizsargājamos 

meža iecirkņus. 

Vides pārskatā ir iekļauti arī priekšlikumi dotās situācijas uzlabošanai un risinājumi, 

kas samazinātu teritorijas plānojumā paredzēto darbību negatīvo ietekmi uz vidi. 

________________________________________________________________________ 

57 



Darbā izmantoto avotu un literatūras saraksts 

1. Smārdes pagasta teritorijas plānojums 2003.-2015., SIA „Projektu birojs „Dace”” 

2. Smārdes pagasta apbūves noteikumi 2003. – 2015.gadam, SIA „Projektu birojs„Dace”” 

3. Kartogrāfiskais materiāls Teritorijas plānojumam, SIA „Projektu birojs „Dace”” 

4. Latvijas 2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti, CSP, 2002. g. 

5. Latvijas Vēstnesis. 1992 – 1994. g. 

6. Zelčs V., Markots A. Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības 

plānošanā. 

7. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums, Rīga, 2005.gads 

8. „Latvijas mazo upju hidrobioloģiskais monitorings” LVA, Reģionu vides pārvaldes, 

2001.g. 

9. Latvijas daba, izdevniecība „Latvijas enciklopēdija”, Rīga, 1995.g. 

10. Dabas aizsardzības pārvaldes dati, 2004. 

11. Ainavu aizsardzība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000. 

12. Latvijas ģeogrāfijas atlants, Rīga 1999, karšu izdevniecība "Jāņa sēta". 

13. Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvaldes izdotās atskaites par ūdens urbumiem Smārdes 

pagastā; 

14.LVĢMA publiski pieejamās datu bāzes; 

15. Dabas lieguma „Milzukalns” dabas aizsardzības plāns; 

16. ĶNP dabas aizsardzības plāns, individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi; 

17. IVN biroja mājas lapa (izsniegtās atļaujas); 

www.rigaregiona.lv 

www.kemeri.gov.lv 

www.vrvp.gov.lv 

www.ezeri.lv 

www.likumi.lv 

www.lmt.lv 

www.lursoft.lv 

www.vgd.gov.lv 

www.latvijas.daba.lv 

www.dap.gov.lv 

________________________________________________________________________ 

58 


Pārskats par IVN dokumentāciju 

Šajā pielikumā ir apkopoti Smārdes pagasta Stratēģiskās ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūras dokumenti: 

1. Pārskats par Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskata 

izstrādes gaitu. 

2. Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūras piemērošanu Smārdes pagasta teritorijas 

plānojumam. 

3. Publikācijas presē 

4. Institūciju atzinumi, atbilstošie risinājumi un darbība 

4.1. Valsts institūciju atzinumi 

4.2. Valsts institūciju atzinumu apkopojums 

5. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu 

6. Citi izstrādes un sabiedriskās apspriešanas materiāli 

6.1. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes materiāli

1. Pārskats par Smārdes pagasta teritorijas plānojuma 

Vides pārskata izstrādes gaitu 

Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskats ir izstrādāts, 

pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 19.05.2006. lēmumu Nr.77-p, 

saskaņā ar Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā 

veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”. 

Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskata izstrādi veica SIA 

„Regionālie projekti” (Vīlandes iela 7-2, Rīga, LV 1010). 

Izstrādājot Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskatu, dažādos 

etapos, tika veikti sekojoši pasākumi: 

1) Vēstules nosūtīšana Vides pārraudzības valsts birojam ar lūgumu sniegt 

informāciju par institūcijām, kurām ir jāsniedz atzinums par Smārdes pagasta 

teritorijas plānojuma Vides pārskatu. 

2) Paziņojuma publicēšana par Vides pārskata sabiedrisko apspriešanu. 

Tukuma rajona laikrakstā „Neatkarīgās Tukuma ziņas” 28.10.2006. tika 

nopublicēts paziņojums par Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides 

pārskata sabiedriskās apspriešanas termiņiem, kārtību un sabiedriskās 

apspriešanas sanāksmes norises vietu un laiku. 

3) Sabiedriskās apspriešanas organizēšana. 

Sabiedriskās apspriešanas posms tika noteikts no 30.10.2006. līdz 08.12.2006. 

Šajā laikā tika saņemts 1 fiziskās personas iesniegums (pievienots pielikumā) 

par priekšlikumiem. 

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 08.decembrī plkst.16.00 Smārdes 

pagasta padomes telpās – („Pagastmāja”, Smārdes pagasts, Tukuma rajons) 

4) Atzinumu saņemšana no valsts institūcijām un Vides pārskata pilnveidošana. 

Atzinumi tika saņemti no : Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides 

pārvaldes; Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūras”; plānošanas 

reģiona attīstības aģentūras; Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes 

reģionālās lauksaimniecības pārvaldes; Valsts meža dienesta Tukuma 

virsmežniecības; Ķemeru nacionālā parka administrācijas, Dabas aizsardzības 

pārvaldes. 

5) Konsultācijas ar Vides pārraudzības valsts biroju, Smārdes pagasta padomi, 

„Sabiedrības veselības aģentūru” (Tukuma filiāli) un valsts vides dienesta 

Ventspils reģionālo vides pārvaldi. 

6) Iesniegto institūciju atzinumu par Vides pārskatu apkopošana un Vides 

pārskata pilnveidošana. 

7) Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskata iesniegšana Vides 

pārraudzības valsts birojam atzinuma sniegšanai.

2. Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par stratēģiskā 

ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu Smārdes pagasta 

teritorijas plānojumam.

3. Publikācijas presē 

4.1.Publikācija Tukuma rajona laikrakstā „Neatkarīgās Tukuma ziņas” 2006.gada 

28.oktobrī. 

Teritorijas plānojums un vides stāvokļa pārskats sabiedriskās apspriešanas 

laikā tika publicēts interneta mājas lapā www.rp.lv.

4. Valsts institūciju atzinumi, atbilstošie risinājumi un darbība. 

4.1. Valsts institūciju atzinumi

4.2. Pārskats par institūciju atzinumiem 

4.1.tabula. Institūciju saraksts, kas sniegušas atzinumu. 

Nr.p. Institūcijas, kurām pieprasīti Atzinums Atzinums saņemts 

k. 

atzinumi 

pieprasīts 

1. Valsts vides dienesta Ventspils 08.11.2006. 20.12.2006. 

reģionālajai vides pārvaldei 

2. Valsts aģentūrai „Sabiedrības 08.11.2006. 03.01.2007. 

veselības aģentūra” 

3. Rīgas plānošanas reģiona 

08.11.2006. 11.12.2006. 

attīstības padomei 

4. Lauku atbalsta dienesta 

08.11.2006. 15.01.2007. 

reģionālajai lauksaimniecības 

pārvaldei 

5. Valsts meža dienesta 

08.11.2006. 06.12.2006. 

reģionālajai struktūrvienībai 

6. Dabas aizsardzības pārvaldei 08.11.2006. 04.01.2007. 

7. Ķemeru nacionālā parka 

administrācijai 

08.11.2006. 11.12.2006. 

N. 

p. 

k. 

Valsts 

institūcija 

1. Valsts vides 

dienesta 

Ventspils 

reģionālā vides 

pārvalde 

4.2.tabula. Institūciju nosacījumu apkopojums. 

Atzinumā sniegtie priekšlikumi un iebildumi Atzinumos 

sniegto 

priekšliku 

mu un 

iebildumu 

ievērošana 

Pilnu atzinumu skatīt dokumentācijas nodaļā: Ņemts vērā 

5.1. atzinumi 

un 

Secinājumi: Vides pārskatu nepieciešams papildināts 

izstrādāt saskaņā ar Ministru kabineta teksta 

23.03.2004. noteikumos Nr.157 „Kārtība, kādā materiālā 

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais 

novērtējums” noteikto: 

- nepieciešams izvērtēt, kādas darbības varētu 

ietekmēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 

un tāpēc nebūtu pieļaujamas; 

- nepieciešams norādīt būvniecībai nelabvēlīgās 

teritorijas, kā arī teritorijas, kurām 

nepieciešama īpaša inženiertehniskā 

sagatavošana; 

- nepieciešams izvērtēt infrastruktūras un 

inženiertīklu piemērotību un atbilstību 

teritorijas plānojumā noteiktajiem 

risinājumiem; 

- nepieciešams iekļaut informāciju par bīstamo 

atkritumu apsaimniekošanu; 

Nepieciešams norādīt teritorijas, kam jāizstrādā

2. Valsts 

aģentūra 

„Sabiedrības 

veselības 

aģentūra” 

3. Rīgas 

plānošanas 

reģiona 

attīstības 

padome 

4. Lauku atbalsta 

dienests Ziemeļ 

– kurzemes 

reģionālā 

lauksaimnie – 

cības pārvalde 

5. Valsts meža 

dienests 

Tukuma 

virsmežniecība 

6. Dabas 

aizsardzības 

detālplānojumi; 

- nepieciešams pievienot publiskās apspriešanas 

rezultātus (MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883 

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi” 22.punkts); 

- nepieciešams veikt papildinājumus un 

labojumus saskaņā ar šo atzinumu. 

Projekts izstrādāts saskaņā ar SVA Tukuma 

filiāles 10.07.2004. projektēšanas higiēnisko 

uzdevumu Nr.286., pamatojoties uz Smārdes 

pagasta padomes apstiprināto darba uzdevumu, 

atbildīgo institūciju izsniegtajiem nosacījumiem 

un saņemtajiem iedzīvotāju priekšlikumiem. 

Slēdziens: izvērtējot atbilstību higiēnas 

prasībām, SVA Tukuma filiāle neiebilst 

teritorijas Vides pārskata projekta risinājumam 

Smārdes pagastā. 

Rīgas plānošanas reģiona attīstības padome 

(turpmāk tekstā – RPRAP) informē, ka ir 

saņēmusi SIA „Reģionālie projekti”, 

08.11.2006. vēstuli Nr. 06/191/3 „Par atzinuma 

sniegšanu Smārdes pagasta Vides pārskatam” 

un iepazinusies ar Jūsu izstrādāto Vides 

pārskatu. RPRAP nav būtisku iebildumu par 

izstrādāto vides pārskata projektu un atbalsta tā 

tālāku virzību. Papildus RPRAP izsaka 

sekojošu priekšlikumu Vides pārskata 

precizēšanai: Sadaļai „saistība ar citiem 

plānošanas dokumentiem” papildināt ar tekstu 

par Rīgas reģiona attīstības programmu 2005.- 

2011.gadam, kas ir spēkā no 2005.gada 

7.janvāra. Bez tam, atsauksme uz Rīgas 

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 

projektu paskaidrojuma rakstā, gan vides 

pārskatā būtu pamatojums, kas ļautu precīzāk 

formulēt Tukuma lidlauka perspektīvo attīstību. 

Minētie dokumenti ir jāņem vērā izstrādājot 

Jūsu pašvaldības teritorijas plānojumu. 

Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības 

pārvalde iepazinusies ar Smārdes pagasta vides 

pārskatu un dara zināmu, ka tas izstrādāts 

atbilstoši MK noteikumu un normatīvo aktu 

prasībām. Lauksaimniecības pārvaldei nav 

iebildes Smārdes pagasta vides pārskatam. 

Tukuma virsmežniecība ir iepazinusies ar 

Tukuma rajona Smārdes pagasta Vides pārskatu 

un iebildumus pret to neceļ. 

Dabas aizsardzības pārvalde ir iepazinusies ar 

Jūsu 2006.gada 27.decembra vēstuli Nr. 06/135, 

- 

- 

- 

_ 

Ņemts vērā 

un izlabots

pārvalde 

7. Ķemeru 

nacionālā 

parka 

administrācija 

kurā lūdzat izskatīt un sniegt atzinumu par 

Smārdes pagasta teritroijas plānojuma vides 

pārskatu. Informējam, ka Smārdes pagasta 

teritorijā atrodas 8 dižkoki un 2 potenciālie 

dižkoki (Latvijas Vides, ģeoloģijas un 

meteoroloģijas aģentūras dati). Vides pārskata 

tekstā minēti tikai 5 dižkoki. 

Dabas aizsardzības pārvalde konceptuāli 

atbalsta sagatavoto Smārdes pagasta teritorijas 

plānojuma vides pārskatu. 

Vides pārskata projektā konstatētas sekojošas 

neprecizitātes un vēlami šādi papildinājumi: 

1)7.lpp. – MK nav pakļauts ĶNP, noteikumi 

Nr.236 izdoti 18.06.2002.., lūgums ievērot 

datumu rakstību (dd.mm.gggg.) atbilstoši 

Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa 

noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas 

un noformēšanas noteikumi”4.2.2.p.; 

2) 14.lpp. – Valsts meža dienesta Tukuma 

virsmežniecība kontrolē mežu apsaimniekošanu 

visā Smārdes pagastā, ne tikai Ķemeru 

nacionālajā parkā (ĶNP), ĶNP administrācija 

izsniedz apliecinājumus koku ciršanai ĶNP 

teritorijā ietilpstošajos mežos; 

3) 14.lpp. – ĶNP teritorijā valsts mežos dabisko 

mežaudžu inventarizācija veikta 1999.- 

2000.gadā, eksperts – V.Lārmanis, 

nepieciešams veikt dabisko mežaudžu 

inventarizāciju privātajos mežos, kur ir interese 

par apbūves veidošanu un kur ar šo plānojumu 

iespējama meža zemes transformācija par 

apbūves zemi; 

4) 15.lpp. – nav pamatojuma speciāli izdalīt 

ĶNP ainavas kā tādu īpašu kompleksu, jo reāli 

dabā tāds nepastāv. Vajadzētu sniegt visa 

Smārdes pagasta ainavu raksturojumu, jo 

vizuāli izteiksmīgas ainavas ir ne tikai pie 

Valguma ezera, bet arī Milzukalna, Lielciema 

apkārtnē un citur; 

5)15.lpp. priekšpēdējās rindkopas pēdējais 

teikums ir atbilstošs ĶNP dabas aizsardzības 

plāna (DAP) izstrādes laikā spēkā esošajai 

likumdošanai, šobrīd Ministru kabineta 

2003.gada 22.jūlija noteikumu Nr.415 „Īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie 

aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi”20.1.p. nosaka, ka ainavu 

aizsardzības zonā” aizliegts veikt jebkādas 

darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo 

ainavu”; 

vides 

pārskata 

attiecīgajā 

nodaļā. 

Ņemts vērā 

un izlabots 

Vides 

pārskatā 

attiecīgajās 

nodaļās.

6)16.lpp. – nevar piekrist , ka ĶNP ainavu 

aizsardzības zonas teritorijā netiek plānota 

apbūve un transformācija – līdzko plānojums 

tiks apstiprināts, tā tajā paredzētās apbūves 

iespējas lauksaimniecības un meža teritorijās 

tiks realizētas. Būtu labi, ja vides pārskatā tiktu 

izvērtēts, vai visu apbūves noteikumos 

paredzēto apbūves iespēju realizācija 

lauksaimniecības un meža teritorijās būtiski 

neizmainītu ainavas raksturu un nepasliktinātu 

vides kvalitāti. Detālplānojums parasti tiek 

izstrādāts atsevišķam zemesgabalam un nav 

iespējams izvērtēt summāro ietekmi; 

7)21. un 23.lpp sniegtas pretrunīgas ziņas par 

Slocenes atrašanos ĶNP funkcionālajās zonās – 

atbilstoši ĶNP likumam augšpus Valguma 

ezera Slocene tek caur ainavu aizsardzības 

zonu, bet lejpus Valguma ezera – caur dabas 

lieguma zonu, savukārt lejtece pirms Kaņiera 

ezera Lapmežciema pagasta teritorijā ietilpst 

rezervāta zonā; 

8) 24.lpp. – ĶNP administrācija kopš 2006.gada 

vairs neorganizē laivu braucienus pa Slocenes 

lejteci – „džungļu upi”, jo tā ietilpst rezervāta 

zonā un laivu braucienu traucējuma faktors tika 

novērtēts kā būtisks. Laivošanai agrā pavasarī 

vai slapjā vasarā (citā laikā pārāk zems ūdens 

līmenis) iespējams izmantot Sloceni augšpus 

Valguma ezera vai posmā no Valguma ezera 

līdz Pulkaines pļavām jeb Izkopiem; 

9) 22.lpp. – pretrunīgas ziņas par publiskajām 

peldvietām tesktā lappuses vidū un pēdējā 

rindkopā; 

10) pie virszemes ūdeņu kvalitātes vēlams 

pieminēt Kaņiera ezeru, kas daļēji ietilpst 

Smārdes pagastā, ir noteikts kā starptautiski 

nozīmīgs mitrājs. Kaņiera ūdens kvalitāti 

nozīmīgi ietekmē Slocenes upes ūdens 

kvalitāte; 

11) 32.lpp. – atbilstoši likumdošanai (Ministru 

kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumi Nr.619 

(ar grozījumiem 16.08.2005. un 07.02.2006.) un 

Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra 

noteikumi Nr.806) šobrīd meža un 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

transformācijai nepieciešams spēkā stājies 

teritorijas plānojums, līdz ar to legāla 

lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes 

apbūve bez teritorijas plānojuma un 

detālplānojuma šobrīd nav iespējama. Savukārt,

ja tiek pieņemts teritorijas plānojums, kurā ir 

paredzētas plašas iespējas būvniecībai 

lauksaimniecības un meža teritorijās, var rasties 

situācija, ka samērā blīva apbūve veidojas 

šobrīd neapbūvētās vietās, neizvērtējot 

iespējamos vides un ainavas riskus; 

12) 33.lpp. nepieciešams sakārtot rādītājus, cik 

% no pagasta teritorijas aizņem ĶNP un cik % 

no ĶNP teritorijas aizņem Smārdes pagasts. 

1.rindkopā pie ĶNP jābūt „dabas lieguma 

zona”, ne teritorija.Pēdējie divi teikumi sadaļā 

par ĶNP par jaunām viensētām un 

makšķerniekiem faktiski apliecina, ka jaunā 

apbūve arī bez plānojuma ir veiksmīga un 

atbalstāma; 

13) 41.lpp. – šobrīd spēkā Aizsargjoslu likum,s 

ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

12.07.2005.; 

14) 42.lpp. – minētā 2.apbūves teritorija šobrīd 

atrodas ainavu aizsardzības zonā, neitrālā zona 

paredzēta tikai ĶNP likuma grozījumos 

(izsludināti VSS), bez tam jābūt „Ķemeru” 

nevis „Ķeneru” , arī „autoceļš V-1446”. 

Teritorijas plānojumā paredzētas arī apbūves 

teritorijas Jāņukrogā un Smārdes Kūdrā; 

15) par notekūdeņu kvalitāti – nesen (š.g. 

oktobrī, novembrī) Ventspils RVP pārbaudīja 

notekūdeņu atbilstību normatīviem un 

piesārņojuma izplatību Vēršupītē no Smārdes 

NAI. 

Lūdzam izvērtēt iepriekš minēto priekšlikumu 

iestrādes Vides pārskatā. Lūdzam arī kritiskāk 

izvērtēt ĶNP DAP citēšanu, jo DAP teksts 

sastādīts pārsvarā 2001.gadā un pa šiem gadiem 

attīstība ir bijusi strauja, sevišķi daudz izmaiņu 

bijis likumdošanas aktos.

5. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu 

Tukuma rajona laikrakstā „Neatkarīgās Tukuma ziņas” 2006.gada 28.oktobrī 

tika nopublicēts paziņojums par Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskata 

sabiedrisko apspriešanu. Paziņojumā tika norādīti gan sabiedriskās apspriešanas 

posma termiņi un kārtība, kādā iesniedzami priekšlikumi un iebildumi. 

Sabiedriskās apspriešanas posms tika noteikts no 2006.gada 30.oktobra līdz 

2006.gada 08.decembrim. Šajā laikā tika saņemts 1 iedzīvotāja ieteikums par Vides 

pārskatu (pievienots pielikumā) . Uz Vides pārskatu tie attiecas pastarpināti, jo vairāk 

attiecināmi uz teritorijas plānojumu. 

Sabiedriskās apspriešanas posma laikā visi materiāli tika prezentēti Smārdes 

pagasta padomes telpās. 

Paziņojums par sabiedrisko apspriešanu elektroniskā formā tika nosūtīts arī 

IVN birojam. Vides pārskata materiāli bija aplūkojami arī internetā – www.rp.lv 

Smārdes pagasta teritorijas plānojuma Vides pārskata dokumentācija bija 

izstādīta Smārdes pagasta padomes telpās. Bija apskatāms arī Smārdes pagasta 

teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam – 2 kartes; pagasta teritorijas esošā 

izmantošana M 1:15000, pagasta teritorijas plānotā izmantošana M 1:15000, kā arī 

apraksta daļa, apbūves noteikumi un plānojuma izstrādes materiāli. 

Vides pārskata un teritorijas plānojuma apspriešanas sanāksme notika Smārdes 

pagasta padomē („Pagastmāja”, Smārdes pagasts) 2006. gada 08.decembrī 

plkst.16.00 Šajā sanāksmē piedalījās 12 cilvēki. 

Tika prezentēts Smārdes pagasta teritorijas plānojums, Vides pārskats, īss 

kopsavilkums, problēmu uzskaite un esošās situācijas novērtējums. 

Pēc sabiedriskās apspriešanas posma noslēguma Vides pārskata materiālos 

tika veikti precizējumi un korekcijas, un Vides pārskats tiek iesniegts Vides 

pārraudzības valsts birojā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 

atzinuma sniegšanai.

6. Citi izstrādes un sabiedriskās apspriešanas materiāli 

6.1. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes materiāli

SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

SmÄrdes pagasta - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions