Smārdes pagasta - Rīgas Plānošanas Reģions

__________Smārdes pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018. Vides pārskats__________
Ieteikumi:
Valguma ezera veiksmīgai apsaimniekošanai:
• 1.variants – Valguma ezera krastus neapbūvēt, līdz nav veikti padziļināti pētījumi un
izstrādāts Valguma ezera apsaimniekošanas plāns. (sadarbojoties un saskaņojot ar
ĶNP).
• 2.variants – izstrādāt atsevišķi vispārējos noteikumus Valguma ezera
detālplānojumiem (piemēram, paredzēt arī publiski pieejamas vietas ezeram),
(Saskaņojot ar ĶNP).
• Ietvert monitoringa pārskatos Valguma ezera ekoloģisko situāciju, lai varētu novērtēt
tā kvalitāti ilgākā laika periodā;
3.9. Pazemes ūdeņu kvalitāte
Smārdes pagasta teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kurā dažāda vecuma slāņos
sastopami dažādi ūdens horizonti. Tie galvenokārt saistīti ar paelozoja sistēmas terigēnajiem
iežiem, kā arī ar jaunākās kainozoja sistēmas – kvartāra smilšainajiem un granšainajiem
nogulumiem. Kvartāra nogulumu biezums vidēji nepārsniedz 10 – 20 metrus. Kvartāra
nogulumu ūdeņus iedala grunts – un spiedienūdeņos. Gruntsūdeņi parasti veido vienotu
hidraulisku sistēmu: tos regulāri papildina atmosfēras nokrišņi vai devona sistēmas
spiedienūdeņi, bet daļa gruntsūdeņu savukārt pa upēm un meliorācijas sistēmām noplūst
ezeros.Ūdens daudzums un horizontu līmeņi ir cieši saistīti ar nokrišņu daudzumu un
gadalaiku maiņām. Šos ūdeņus plaši izmanto atsevišķu lauku saimniecību vajadzībām.
Spiedienūdeņi pārsvarā saistīti ar starpmorēnu nogulumiem, kuriem ir liela nozīme ūdens
horizontu veidošanā ielejveida iegrauzumos un augstienēs. Šie ūdeņi ir labāk pasargāti no
piesārņošanas. Visintensīvāk izmanto pirmskvartāra nogulumu ūdens horizontus, kurus vienu
no otra atdala kā lokāla, tā arī reģionāla rakstura sprostslāņi. Galvenie sprostslāņi ir : Narvas
svīta un silūra – ordovika slāņkopas.Šie divi sprostslāņi visu nogulumiežu segu sadala trīs
prakstiski izolētās daļās: brīvās, apgrūtinātās un ļoti apgrūtinātās ūdens apmaiņas zonā.
Ūdens pārtece starp šīm zonām iespējama nelielos apjomos tikai plaisu un lūzumu vietās.
Ūdens sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no to saturošo nogulumu ģenēzes, kā arī no citiem
hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Tā, piemēram, purvos, kas aizņem lielu daļu teritorijas,
ūdens pēc ķīmiskā sastāva ir galvenokārt hidrogēnkarbonātu – magnija – kalcija ar lielu
organisko vielu daudzumu un mazu mineralizāciju (0,1 – 0,4 g/l). Filtrācijas īpašības ir ļoti
dažādas, un atkarīgas no iežu litoloģijas. Smiltīs filtrācijas koeficients mainās no 0,1 līdz 5
m/dnn, bet kūdrā 0,01 m/dnn.
Arukilas – Burtnieku horizonts (dziļums 260 – 330 m). Ūdens mineralizācija sasniedz 0,4 –
0,5 g/l un dzelzs saturs 0,6 – 1,6 mg/l
Salaspils horizonts (D 3 slp) izplatīts ĶNP teritorijā. Horizontu pārsvarā pārsedz kvartāra
nogulumi, izņemot atsevišķus iecirkņus, kur to pārklāj Daugavas horizonts vai arī tas
atsedzas zemes virspusē. Horizonta kopējais biezums ir 7 – 13 m, efektīvais biezums –
biezums no 3 – 8 m. Ūdeni satur tikai horizonta vidējā daļa (dolomīti, dolomītmerģeļi un
ģipši), bet augšējo un apakšējo daļu, galvenokārt veido mālainie ieži, kas, un līdz ar to,
nodrošina horizonta izolāciju. Salaspils ūdens horizonta ūdens galvenokārt ir hidrokarbonātu
– sulfātu – magnija – kalcija ar mineralizāciju līdz 2.1 – 2.6 g/l
________________________________________________________________________
28
SIA „Reģionālie projekti”, 2007