ApplÅ«duma riska izpÄte un prognozÄÅ¡ana JÅ«rmalas pilsÄtas ...

Applūduma riska izpēte un 

prognozēšana Jūrmalas pilsētas 

teritorijā pie virszemes ūdensobjekta 

„Lielupe” un rekomendāciju 

izstrāde plūdu riska samazināšanai 

un teritorijas aizsardzībai 

Pasūtītājs: Jūrmalas pilsētas dome 

01-Dec-2011 Līgums Nr. 1.1-16.4.3/900 

Rīga, Februāris – 2012 

1

ANOTĀCIJA 

Atskaitē aprakstīta hidrometeoroloģisko datu analīze, Lielupes lejteces hidrodinamiskā 

modeļa izveide. Modelī iebūvēti pretplūdu aizsardzības pasākumi. Modelēti 

hidrometeoroloģiskajiem un pretplūdu aizsardzības pasākumiem atbilstoši Jūrmalas pilsētas 

applūšanas scenāriji. Noteiktas applūstošo teritoriju ar noteiktu applūšanas varbūtību robežas. 

Izdarīta plūdu ietekmes analīze. Izstrādāti ieteikumi Jūrmalas pilsētas teritorijas aizsardzībai 

no vēja uzplūdu un pavasara palu izraisīta applūduma . 

Atskaite uzrakstīta latviešu valodā, tā satur 81 lappusi, 83 attēlus, 8 tabulas un 14 literatūras 

atsauces. 

2

SATURS 

1. IEVADS ................................................................................................................................. 5 

2. APPLŪŠANAS RISKU SCENĀRIJI .................................................................................... 6 

2.1. Lielupes hidroloģiskie aprēķini ....................................................................................... 6 

2.2. Pavasara palu scenāriji..................................................................................................... 9 

2.3. Ūdenslīmeņa datu analīze .............................................................................................. 10 

2.4. Vēja uzplūdu scenāriji ................................................................................................... 12 

3. RELJEFA MODEĻA IZVEIDE ........................................................................................... 16 

3.1. Modeļapgabala izvēle .................................................................................................... 16 

3.2. Ģeotelpiskās informācijas apkopošana .......................................................................... 17 

4. MATEMATISKAIS MODELIS UN PROGRAMMATŪRA ............................................. 26 

4.1. Applūduma noteikšanas metodikas kopsavilkums ........................................................ 26 

4.2. Aprēķinu režģis ............................................................................................................. 26 

4.3. Applūstošās teritorijas kartēšanas algoritms ................................................................. 28 

5. HIDRODINAMISKIE MODEĻAPRĒĶINI ........................................................................ 30 

5.1. Vēja uzplūdi ................................................................................................................... 30 

5.2. Pavasara pali .................................................................................................................. 37 

5.3. Ūdens līmeņa analīze upes garengriezumā .................................................................... 38 

6. APPLŪDUMA IETEKME ................................................................................................... 41 

6.1. Vispārējais applūduma situācijas apskats ...................................................................... 41 

6.2. Mūsdienu klimata scenāriji ............................................................................................ 42 

6.2.1. Atkārtojamība reizi 2 gados .................................................................................... 42 


6.2.3. Atkārtojamība reizi 10 gados .................................................................................. 44 

6.2.4. Atkārtojamība reizi 20 gados .................................................................................. 44 

6.2.5. Reizi 100 gados ...................................................................................................... 45 

6.3. Tuvā nākotne ................................................................................................................. 53 



6.3.3. Reizi 10 gados ........................................................................................................ 54 

6.3.4. Reizi 20 gados ........................................................................................................ 55 

6.3.5. Reizi 100 gados ...................................................................................................... 58 

7. PRIEKŠLIKUMI PRETPLŪDU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM JŪRMALĀ ............ 62 

7.1. Pretplūdu pasākumu izvēles galvenie principi .............................................................. 62 

7.2. Pretplūdu aizsardzības pasākumi konkrētām teritorijām ............................................... 63 

7.2.1. Buļļuciems .............................................................................................................. 65 

7.2.2. Vārnukrogs ............................................................................................................. 65 

7.2.3. Stirnurags ................................................................................................................ 65 

7.2.4. Vecbulduri .............................................................................................................. 67 

7.2.5. Priedaine ................................................................................................................. 67 

7.2.6. Bražciems ............................................................................................................... 67 

7.2.7. Bulduri – Majori ..................................................................................................... 69 

7.2.8. Dubulti – Druvciems .............................................................................................. 69 

7.2.9. Druvciems ............................................................................................................... 73 

3

7.2.10. Krastciems ............................................................................................................ 73 

7.2.11. Sloka ..................................................................................................................... 73 

7.2.12. Bažciems – Brankciems........................................................................................ 74 

7.3. Ietekme uz ūdens līmeni Lielupē ................................................................................... 78 

8. NOSLĒGUMS ...................................................................................................................... 79 

LITERATŪRA ......................................................................................................................... 81 

4

1. IEVADS 

Šis darbs ir 2011. gada 1. decembra līguma Nr. 1.1-16.4.3/900 starp Jūrmalas pilsētas domi 

(Pasūtītājs) un SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs” (Izpildītājs) noslēguma atskaite. 

Līguma mērķis bija izveidot hidrodinamiskās modelēšanas sistēmu Jūrmalas pilsētas 

teritorijai ap ūdesnobjektu Lielupe un ar tās palīdzību veikt applūstošo teritoriju aprēķinu 

dažādiem (gan pēc atkārtojamības, gan klimatiskajiem apstākļiem - mūsdienām un tuvajai 

nākotnei) plūdu scenārijiem. Ar izveidoto modelēšanas sistēmu tika (1) veikta ar klimata 

pārmaiņām saistīto hidroloģisko procesu izpēte un prognozēšana Jūrmalas pilsētā Lielupes 

upei pieguļošajās teritorijās, (2) noteiktas teritorijas Jūrmalas pilsētā, kas ir pakļautas 

applūšanas riskam, kā arī (3) izvērtēti piemērotākie risinājumi to aizsardzībai un moelēta šo 

risināumu ietekme uz plūdu situācijam. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, tika izstrādātas 

rekomendācijas plūdu riska samazināšanai un teritoriju aizsardzībai. 

Līguma izpildē tika secīgi realizēti virkne uzdevumu, kuri kopumā veido matemātiskās 

modelēšanas metodiku atbilstoši 3-Jūn-2008 MK noteikumu Nr. 406 prasībām. Darbā 

pielietotā metodika pamata atbilst PAIC (2011) pieejai. 

Darbā tika aplūkoti applūduma riski, kas saistīti ar pavasara paliem un vēja uzplūdiem Rīgas 

jūras līca dienviddaļā. Tai skaitā tika veikti sekojoši darbi: 

1. Izstrādāti scenāriji pavasara palu un jūras vētru (vēja uzplūdu) situācijām ar 1%, 5%, 

10%, 20% un 50% atkārtošanās varbūtībām mūsdienu situācijai un klimata pārmaiņu 

projekcijām laika periodam no 2021. līdz 2050.gadam (2. nodaļa). 

2. Apkopota publiskā un/vai Jūrmalas domes rīcībā esošā ģeotelpiskā informācija, 

izveidots digitālais reljefa modelis (3. nodaļa). 

3. Izveidots plūdu situāciju matemātiskais modelis un tam atbilstosi pilnveidota 

Izpildītāja hidrodinamiskās modeļprogrammatūra SwEvolver (4.nodaļa). 

4. Ūdens plūsmas un to raksturs palu un jūras uzplūdu laikā apskatītas 5.nodaļā. 

5. Ar hidrodinamiskās modelēšanas palīdzību veikti aprēķini p.1 scenārijiem, nosakot 

dažādas varbūtības applūstošo teritoriju robežas Jūrmalas pilsētā; applūstošo teritoriju 

apraksts un applūduma ietekmes analīze sniegta 6.nodaļā. 

6. Septītajā nodaļā izstrādātas rekomendācijas plūdu riska mazināšanai, teritorijas 

aizsardzībai un izveidoti priekšlikumi inženiertehniskiem risinājumiem Jūrmalas 

pilsētas teritorijai. 

Izpētes rezultāti sagatavoti kartogrāfisko materiālu formā šīs atskaites pielikumā 1992.gada 

Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) Transversā Merkatora projekcijā (TM) un Baltijas 

augstumu sistēmā mērogā M 1:5000 kā arī elektroniski vektordatu Microstation Design File 

(*dgn) formātā. 

5

2. APPLŪŠANAS RISKU SCENĀRIJI 

Teritoriju applūšanu Jūrmalas pilsētā nosaka vētru radīti ūdens uzplūdi Rīgas jūras līča 

dienviddaļā (vēja uzplūdi) un Lielupes caurplūduma maksimumi (pavasara pali). Šī Līguma 

ietvaros paredzēts izstrādāt scenārijus un veikt applūstošo teritoriju aprēķinus, kā arī aplūkot 

divus laika periodus, kas atšķiras no klimata viedokļa – mūsdienas un tuvā nākotne (2021.- 

2050.gg.). 

Šajā atskaitē aplūkoti pavasara palu un vēja uzplūdu izraisītie applūdumi 5 atkārtošanās 

varbūtībām - 1%, 5%, 10%, 20% un 50% (jeb reizi, attiecīgi 100, 20, 10, 5 un 2 gados) – 

diviem klimata apstākļiem. Pavasara palu un vēja uzplūdu scenāriji tika uzlūkoti kā neatkarīgi 

notikumi. 

Pavasara palu scenārijus hidrodinamiskajā modelī nosaka Lielupes noteces maksimumi 

(sadaļa 2.1), bet vēja uzplūdus Rīgas jūras līcī – ūdenslīmeņa laika sērijas vētru maksimumos 

(sadaļa 2.2). 

2.1. Lielupes hidroloģiskie aprēķini 

Meliorācijas sistēmu ierīkošanas iespējas, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko 

un transporta būvju parametrus un noturību nosaka atkarībā no ūdensteču (upju, strautu, 

kanālu, novadgrāvju) un ūdenstilpju (ezeru, ūdenskrātuvju, dīķu) hidroloģiskā režīma. 

Meliorācijas sistēmu, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju 

hidroloģiskajos aprēķinos lieto aplēses caurplūdumus Q (m 3 /s), ūdens līmeņus H (m), 

straumes ātrumus v (m/s), noteces moduļus (l/s x ha) ar ikgadējo pārsniegšanas varbūtību 

procentos. 

Latvijā aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka atbilstoši MK (2005): LR MK 23.08.2005. 

noteikumiem Nr. 631 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas 

sistēmas un hidrotehniskās būves”. 

Šie noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehniskajām būvēm, ūdens novadbūvēm, kuru 

caurvades spēja ir lielāka par 1000 m3/s. 

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka, izmantojot: 

1. Matemātiskās statistikas metodes saskaņā ar tiešajiem hidrometriskajiem 

novērojumiem, ja projektējamā sateces baseinā ir veikti hidrometriskie novērojumi un 

ir pieejami dati ar vismaz 25 gadus ilgu nepārtrauktu novērojumu rindu. Rindu 

statistisko parametru noteikšanai izmanto momentu metodi (ar attiecīgu pamatojumu 

pieļaujama citu metožu izmantošana, piemēram, ūdens līmeņu datu apstrādei – 

empīriskās nodrošinājuma līknes) un Pirsona III varbūtību sadalījumu, bet 

maksimālajiem caurplūdumiem – Gumbela varbūtību sadalījumu; 

2. Empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot Latvijā veiktos 

hidrometriskos novērojumus, ja projektējamā sateces baseinā novērojumi nav veikti; 

6

3. Novērojumu rindu pagarināšanas statistiskās metodes, ja nepārtrauktu novērojumu 

rinda sateces baseinā ir īsāka par 25 gadiem. Novērojumu rindu statistisko 

pagarināšanu var lietot, ja korelācijas koeficients starp caurplūdumiem noteces 

sakritīgās veidošanās fāzēs pagarināmajam un atbalstpostenim nav mazāks par 0,75. 

4. Lielupes baseinā tiešā veidā tiek vai tika veikti hidrometriskie novērojumi, un ir 

pieejami dati ar vismaz 25 gadus ilgu nepārtrauktu novērojumu rindu. Lielups sateces 

baseina un hidrometrisko novērojumu staciju pārskata plāns dots 1 attēlā. 

Attēls 1. Lielupes lejteces sateces baseinu un hidrometrisko novērojumu staciju pārskata 

plāns. 

Līdz ar to aplēses caurplūdumu Q (m 3 /s) noteikšanai Lielupei var izmantot matemātiskās 

statistikas metodes saskaņā ar tiešajiem hidrometriskajiem novērojumiem. 

Novērojumu rindu analītiskā statistiskā apstrāde vispārīgā gadījumā ietver trīs etapus: (1) 

ikgadējo lielumu rindu statistisko parametru noteikšana; (2) teorētiskā varbūtību sadalījuma 

izvēle un (3) aplēses lielumu aprēķins pēc noteiktajiem parametriem un izvēlētā varbūtību 

sadalījuma likuma. 

Nepieciešamie datu rindas statistiskie parametri ir 1) rindas vidējais lielums; 2) asimetrijas 

koeficients un 3) variācijas koeficients, kuru noteikšanai var izmantot momentu metodi. 

Rindas vidējo lielumu aprēķina šādi: 

X 

i 

i 

X 1 , 

n 

kur X - rindas i -tais loceklis un n - rindas locekļu skaits. 

i 

n 

 

7

Variācijas koeficientu pēc momentu metodes aprēķina kā 

C 

v 

 

n 

 

i1 

 

k 

i1 

n 1 

 

2 

Asimetrijas koeficientu aprēķina kā 

C 

s 

 

n 

 

i 

1 

 

i 

n C 

3 

v 

 

k 1 

3 

Šajās izteiksmēs rindas i - tā locekļa moduļa koeficients ir 

X 

i 

ki 

X 

Hidroloģiskajos aprēķinos parasti izmanto šādus teorētiskos varbūtību sadalījumus: Pirsona 

III, Gambela (Gumbel) un Kricka – Menkeļa sadalījumus. 

Maksimālo aplēses caurplūdumu aprēķināšanai visā pasaulē plaši lieto Gambela (ekstremālo 

vērtību I tipa) varbūtību sadalījumu. Gambela varbūtību sadalījums neparedz gadījuma 

lielumu ierobežojumu no augšas, citiem vārdiem, tas pieļauj, ka, jo ilgāks atkārošanās periods 

tiek apskatīts, jo lielāks var būt apskatāmais gadījuma lielums. Lieluma X pārsniegšanas 

varbūtību saskaņā ar Gambela sadalījumu izsaka šādi 

b 

e 

1 e , 

p 

kur e - naturālo logaritmu bāze un b aprēķina kā 

1 

b X 

X 0.45 

, 

0.7797 

kur - vidējā kvadrātiskā novirze (standartkļūda). 

Lielumu b , izmantojot moduļa koeficientus 

arī šādi 

Aprēķinu veikšanas secība ir sekojoša: 

v 

X 

k un variācijas koeficientu C 

v 

, var izteikt 

X 

1 

b k 

1.0 

0. 45Cv 

. 

0.7797C 

1. No attiecīgās hidrometrisko novērojumu stacijas visa novērojumu perioda datiem 

atlasa katra gada faktisko momentāno maksimālo pavasara palu caurplūduma vērtību, 

izveidojot viendabīgu gadījuma lielumu datu rindu; 

2. Veic šīs datu rindas attiecīgu matemātiskās statistikas apstrādi; 

3. Izmantojot noteiktos datu rindas statistisko parametrus aprēķina aplēses caurplūdumus 

ar attiecīgo atkārtošanās varbūtību; 

4. Proporcionāli sateces baseinu lielumam pārrēķina aplēses caurplūdumu vērtību no 

hidrometriskās novērojumu stacijas vēruma uz nepieciešamo upes vērumu; 

8

Tabula 1. Galvenie hidrometrisko novērojumu staciju hidroloģiskie raksturlielumi 

Nr. Upe - nosaukums Aprēķinā izmantotais Sateces baseina laukums, 

p.k. 

novērojumu periods/ gadi 

km 2 

1. Lielupe – Mežotne 1923.-1995./73 9390 

Tabula 2. Lielupes pavasara palu maksimālie caurplūdumi Kalnciema tilta vērumā (sateces 

baseins 16500 km 2 ) (pēc hidrometrisko novērojumu stacijas Lielupe-Mežotne datiem) 

Nodrošinājums, 

% 

Atkārtošanās 

periods, gadi 

Caurplūdums, m 3 /s 

Pēc Gambela (Gumbel) teorētiskā varbūtību 

sadalījuma 

1 100 3061 

5 20 2240 

10 10 1879 

20 5 1501 

50 2 930 

2.2. Pavasara palu scenāriji 

Tabulu 1 un 2 dati nosaka dažādas atkārtojamības pavasara palus mūsdienu klimatam. Lai 

iegūtu caurplūdumus ar noteiktu atkārtojamību nākotnes klimata projekcijai tika lietota valsts 

pētījumu programmas KALME LU (2008, 2009) ietvaros izstrādātā metodika: 

1. Veikti upju baseinu hidroloģiskie aprēķini mūsdienu un nākotnes klimata datu 

rindām ar MIKE BASIN. Nākotnes klimata datu iegūšanas metodika aprakstīta 

Seņņikovs un Bethers (2009). 

2. Aprēķināti ikgadējie palu maksimumi attiecīgi mūsdienu perioda un tuvajā 

nākotnē 2020-2050. 

3. Veikta maksimumu analīze trijos periodos, nosakot noteiktajām varbūtībām 

(1%, 5%, 10%, 20% un 50%) atbilstošos modelētos pavasara palu 

caurplūdumus. 

4. Tā kā modelēto klimata datu lietojums hidroloģiskajos modeļos rada 

sistemātiskas kļūdas (Seņņikovs un Bethers (2009)), tad nākotnes palu 

maksimumu noteikšanai izmantota tā saucamā delta metode: 

4.1. Katrai palu varbūtībai no hidroloģiskās modelēšanas rezultātiem 

aprēķinātas nākotnes palu maksimumu izmaiņas (procentos) attiecībā pret 

mūsdienu situāciju. 

4.2. Tabulās 2 apkopotās novērotās palu caurplūdumu vērtības modificētas 

atbilstoši šīm izmaiņām, iegūstot nākotnes klimatam atbilstošos palu 

maksimumus (sk. Tabulu 3). 

9

kumulatīvā varbūtība 

Tabula 3. Lielupes pavasara palu scenāriji mūsdienām un tuvai nākotnei, maksimālie 

caurplūdumi Kalnciema tilta vērumā (sateces baseins 16500 km 2 ) 

Nodrošinājums, 

% 

Atkārtošanās 

periods, gadi 

Mūsdienas 

Caurplūdums, m 3 /s 

Tuvā nākotne 

2021. - 2050. 

1 100 3061 3889 

5 20 2240 2743 

10 10 1879 2235 

20 5 1501 1724 

50 2 930 984 

Redzams, ka tuvās nākotnes scenārijos pavasara palu maksimumi ir par 6%-27% lielāki ka 

mūsdienas. 

2.3. Ūdenslīmeņa datu analīze 

Maksimālo vēja uzplūdu atkārtojamības noteikšanai, analizētas ūdenslīmeņa rindas jūrai 

novērošanas stacijā – Daugavgrīvā, PAIC (2011). Daugavgrīvas stacija izvēlēta tādēļ, ka 

salīdzinot ar Lielupes grīvas staciju tai ir praktiski tādi pašas ekstrēmo ūdenslīmeņu vērtības, 

toties pieejamas būtiski garakas novērojumu datu rindas. Veicot ekstrēmo vērtību analīzi pēc 

USACE (1993) metodikas ūdenslīmeņa maksimālajām vērtībām oktobra, novembra, 

decembra, janvāra un februāra mēnešos (vētru periodā) laika posmam 1875.-2007. gg. iegūtas 

mūsdienu klimatam atbilstošās vēja uzplūdu maksimālo ūdenslīmeņu vērtības ar 

nodrošinājumu 1%, 5%, 10%, 20% un 50%. 

1 

0.95 

0.9 

0.85 

0.8 

Fisher tippet I sadalījums 

Novērojumi 

Fisher tippet sadalījums 

Normālsadalījums 

Kombinētais sadalījums 

0.75 

0.7 

0.65 

0.6 

0.55 

0.5 

0 50 100 150 200 250 

ūdenslīmenis, cm 

Attēls 2. Ekstrēmo ūdenslīmeņu atkārtojamības sadalījumi. 

Šo datu statistiskā analīze, kas atbilst USACE (1993) rekomendācijām, atspoguļota att. 2. Uz 

att. 2 horizontālās ass atlikts ūdenslīmenis, bet uz vertikālās – tā atkārtošanās kumulatīvā 

10

Maksimālais ūdenslīmenis, cm 

varbūtība, t.i. varbūtība, ka maksimālais ūdenslīmenis nepārsniegs konkrētu vērtību. 

Ūdenslīmeņa maksimālo vērtību atkārtojamībām 100, 50, 20, 10, un 5 gados atbilst 

kumulatīvās varbūtības vērtības 0.99, 0.98, 0.95, 0.90 un 0.80. Att. 2 parāda, ka novēroto 

ekstrēmo ūdenslīmeņu atkārtojamību ar kumulatīvo varbūtību virs 0.77 ļoti labi apraksta 

kombinētais „Fisher tippet” un normālsadalījums, kas arī izmantots šai atskaitē. 

Dažādas atkārtojamības ekstrēmo ūdenslīmeņu vērtības Daugavgrīvai apkopotas tab. 4. 

Pēdējo 10 gadu laikā novēroti maksimālie ūdenslīmeņi, kas aptuveni atbilst atkārtojamībām 

5, 10, 20, 50, un 100 gados, sk. 4. tabulu. Šis apstāklis pamudināja izdarīt MK (2008) 

neparedzēto novērojumu datu trenda analīzi, kas parādīja (att. 3), ka maksimālajiem gada 

ūdenslīmeņiem Daugavgrīvā ir tendence pieaugt pa 0.36 cm gadā. Veicot tendences 

statistiskās nozīmības analīzi, t.i. Manna-Kendala testu pēc Kendall (1975) tika noteikts, ka šī 

tendence ir nozīmīga un tās pastāvēšanas ticamība ir 99.9995%. 

Tabula 4. Ekstremālo ūdenslīmeņu atkārtojamības tabula. Konkrētu vētru maksimālie 

ūdenslīmeņi. 

Atkārtojamība, gadi Līmenis, cm Vētra Līmenis, cm 

2 106 

5 135 Okt-2006 136 

10 151 Jan-2002 149 

20 166 Nov-2001 177 

50 194 Jan-2007 191 

100 211 Jan-2005 211 

200 226 

1000 253 

10000 283 

250 

200 

MAX y = 0.3632x - 599.82 

150 

100 

50 

0 

1870 1880 1890 1900 1910 1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 

Gadi 

Attēls 3. Maksimālo ūdenslīmeņu trends Daugavgrīvā. 

11

2.4. Vēja uzplūdu scenāriji 

Katra no hidrometeoroloģiskajām situācijām tiek raksturota ar sekojošām datu rindām: 

 

Ūdenslīmenis Lielupes grīvā (kas ir pieņemts vienāds ar līmeni Daugavgrīvā). 

Specializēts lielupes caurplūduma robežnosacījums (sk. sadaļas beigas) 

modeļapgabala augštecē, kas iegūts aprēķinot vidējo caurplūdumu no novērotajiem 

caurplūdumiem Mežotnes postenī (Decembra, Janvāra un Februāra mēnešiem, laika 

posmā no 1977 līdz 2006) un normējot to uz sateces baseinu (1,85). 

 

 

Buļļupes ūdenslīmenis (kas ir pieņemts vienāds ar līmeni Daugavgrīvā). 

Vēja ātrums un virziens. 

Atbilstošo robežnosacījumu punktu novietojums parādīts att. 4. 

Lielupes grīva 

Buļļupe 

Modelapgabala 

augštece 

Attēls 4. Robežnosacījumu uzdošanas, novērojumu un indikatīvie punkti. 

Klimata izmaiņu rezultātā sagaidāmas (1) nebūtiska vēja režīma maiņas LU (2009) un (2) 

kopējā jūras līmeņa celšanās IPCC (2007). Mēs izmantojām IPCC (2007) novērtējumu A1B 

klimata mainības scenārijam, kas paredz ūdenslīmeņa (mūsdienas) uz 2000.gadu un tuvās 

nākotnes (nosacīti 2035.gads) maksimālie vēja uzplūdi apkopoti Tabulā 5 un att. 5. 

Redzams, ka klimata mainības rezultātā sagaidāmais ūdenslīmeņa pieauguma ātrums (4.8 mm 

gadā) nedaudz pārsniedz jau tagad novēroto maksimālo ūdenslīmeņu trendu 3.6 mm gadā. 

Vēja uzplūdu scenāriju nosaka ūdenslīmeņa maiņa laikā. Tā kā šī darba ietvaros jāveic liels 

(10 vētru) skaits aprēķinu, tai skaitā ūdenslīmeņiem, kas (Tabula 5) pārsniedz jebkad 

novērotos, tad PAIC (2011) tika analizēta virkne vētru (att. 6, tabula 6) nolūkā noteikt to 

12

Maksimālais ūdenslīmenis, m 

kopējās likumsakarības un izveidot sintētisku ūdenslīmeņa laika grafiku, kas normēts uz 

maksimālo ūdenslīmeņa vērtību vētras laikā. 

Maksimālie ūdenslīmeņi un applūduma varbūtības mūsdienas un tuvās nākotnes 

scenārijos 

250 

y = 0.3632x - 599.82 

200 

150 

100 

50 

0 

1870 1880 1890 1900 1910 1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2020 2030 2040 2050 

Gads 

Attēls 5. Novērotie Daugavgrīvas ikgadējie maksimālie vēju uzplūdi un dažādas 

atkārtojamības uzplūdi mūsdienām un tuvajai nākotnei. 

Tabula 5. Daugavgrīvas maksimālie vēju uzplūdi (centimetros) ar dažādu atkārtojamību 

mūsdienām un tuvajai nākotnei. 

Atkārtojamība (gados) 2 5 10 20 100 

Mūsdienas 104 131 146 168 219 

Tuvā nākotne 121 148 162 185 236 

Balstoties uz Daugavgrīvas maksimālo ūdenslīmeņu analīzi, tika izveidotas ūdenslīmeņa laika 

rindas, kas atbilst vēsturiskajām XI-1969, X-2006, I-2002, XI-2001, I-2007 un I-2005 vētrām 

(6 situācijas, sk. att. 6). Katrai no 6 vētrām dati tika apkopoti par 5-7 dienu garu laika periodu 

ap novērotā ūdenslīmeņa maksimuma laika periodu. 

Tabula 6. Vētru situācijām atbilstošie laika periodi, par kuriem apkopoti dati. 

Datums 

Novērotais līmenis, 

cm 

Laika periods 

27.10.2006 22:00 135 25.10.2006-29.10.2006 

29.01.2002 21:00 147 27.01.2002-31.01.2002 

15.11.2001 19:00 172 12.11.2001-17.11.2001 

15.01.2007 05:00 189 12.01.2007-17.01.2007 

09.01.2005 10:00 208 07.01.2005-11.01.2005 

02.11.1969 10:00 224 01.11.1969-03.11.1969 

Daugavgrīvas ūdenslīmeņa ikstundas dati ir pieejami visiem vētru periodiem (LVĢMC). 

Apkopotie dati ar laika soli 1h veido 6 aplūkotus pagātnes vētru situācijas (att. 6), kas 

raksturo vētru kopējās iezīmes. Noteiktās likumsakarības ir sekojošas: 

13

Līmenis, m 

Līmenis,[m] 

0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 

 

 

vētras ilgumu pamata nosaka nevis maksimālais ūdenslīmenis, bet vētru izraisījušā 

ciklona pārvietošanās ātrums, kas dažāda stipruma vētrām ir aptuveni vienāds; 

ūdenslīmenis vairumā gadījumu straujāk kāpj, bet lēnāk krītas. 

2007 

2005 

2006 

2001 

2002 

1969 

-20 -10 0 10 20 

Laiks, stundas 

Attēls 6. Ūdenslīmeņu laika grafiki Daugavgrīvā 1969., 2001., 2002., 2005., 2006. un 2007. 

gada vētru un sintētiskās normētās modeļvētras laikā. 

2.5 

50% 

2.0 

20% 

10% 

1.5 

5% 

1% 

1.0 

0.5 

0.0 

0 6 12 18 24 30 36 42 48 


Attēls 7. Ūdenslīmeņa laika grafiki dažādas atkārtojamības vētrām. Tuvā nākotne (2021- 

2050). 

14

Balstoties uz šīm atziņām, sintētiskās modeļvētras ūdenslīmeņa laika grafiks (melnā līkne att. 

6) tika izveidots, kombinējot divas eksponentes, līdzīgi 2005. gada janvāra vētrai (sarkanā 

līkne). 

Modeļvētru saime sešām dažādas varbūtības nākotnes vētrām parādīta att. 7. 

Modeļapgabala augštecē uz apgabala robežas tiek uzdots specializēts robežnosacījums, kas 

ļauj aprakstīt modeļapgabalā tieši neiekļauto posmu augšup pa upi. Lielupes gadījumā tas ir 

svarīgi, jo jūras uzplūdu ietekme var izplatīties arī uz augšu pa upi ārpus modeļapgabala. Tas 

nozīmē, ka uzdodot fiksētu caurplūdumu uz apgabala augšējās robežas, mākslīgi tiktu 

samazināta jūras uzplūdu ietekmes robeža. 

Robežnosacījums izveidots, ieviešot papildus mainīgo h V , kas raksturo „efektīvo” 

ūdenslīmeni papildus upes posmā, kas izvietots augšpus modeļapgabala. Papildus upes posma 

ūdens tilpuma saglabāšanās vienādojums ir: 

A V 

∂h V 

∂t 

= Q 0 − Q in , 

šeit A v ir papildus upes posma „efektīvais” laukums, Q 0 ir konstants upes caurplūdums, kas 

ieplūst papildus upes posmā, Q in ir upes caurplūdums, kas izplūst no papildus posma un 

ieplūst modeļapgabalā. Q in tiek empīriski uzdots kā Q in = γ V h V − h , šeit γ V ir empīrisks 

koeficients, h ir vidējais ūdenslīmenis uz modeļapgabala augšējās robežas. Tādējādi uz 

modeļapgabala augšējās robežas tiek efektīvi uzdota caurplūduma (Q in ) un ūdenslīmeņa (h) 

sakarība, kas ir atkarīga no laikā mainīgā ūdenslīmeņa papildus upes posmā (h V ). 

Lielupes aprēķinos izmantotās empīrisko parametru vērtības ir A v = 1000000 m 2 , γ V = 800 

m 2 /s. Q 0 tiek uzdots kā vidējais Lielupes caurplūdums ziemas (XII,I,II) mēnešos 123 m 3 /s 

(dati no LVĢMC laika posmam 1977-2006). 

15

3. RELJEFA MODEĻA IZVEIDE 

3.1. Modeļapgabala izvēle 

Jūrmalas pilsētas applūšanas scenāriju hidrodinamiskā modeļa izveidei izvēlēts att. 8 un att. 9 

parādītais modeļapgabals. 

Attēls 8. Modeļapgabals. 

Attēls 9. Modeļapgabals un tā nosacītais dalījums ūdenī/sauszemē. 

16

Modeļapgabals robežojas ar Odiņu polderi (augštecē), Kauguriem modeļapgabala kreisajā 

pusē, Lielupes ieteci Rīgas jūras līcī un ietver daļu no Buļļu salas. Dienvidos modeļapgabalu 

norobežo Liepājas šoseju. Modeļapgabala ārējās robežas pārsniedz reljefa atzīmi 3 m, t.i. 

līmeni, kura pārsniegšana nav paredzama. Modeļapgabals ietver Babītes ezeru, Lielupes 

pamatgultni, Gātes upi, aptuveni 2km garu Buļļupes posmu. 

3.2. Ģeotelpiskās informācijas apkopošana 

Ģeotelpiskās informācijas apkopošana ietver digitālā reljefa izveidi sadaļas 3.1 

modeļapgabalā. Reljefa izveidei modeļapgabals nosacīti tika sadalīts virs- un zemūdens daļās 

(att. 9). 

Zemūdens daļas digitālais reljefs tika izveidots sekojošos soļos: 

1. Dziļuma uzmērījumiem virszemes ūdensobjektam „Lielupe” posmam lejpus Ventspils 

šosejas līdz Rīgas jūras līcim, sk. att. 10. Uzmērījumi (ieejas dati) tika izsniegti 

Izpildītājam elektroniskā formā. Mērījumu punktu blīvumu sk. att. 11. 

2. Digitalizēti dziļumu uzmērījumi no PSRS ģenerālštāba topogrāfiskajām kartēm 

mērogā 1:10000 Babītes ezeram. 

3. Digitalizēti un interpolēti upes parametru (platumu un dziļuma) uzmērījumi no PSRS 

ģenerālštāba topogrāfiskām kartēm mērogā 1:25000, Lielupes posmam no 

modeļapgabala augšteces līdz Ventspils šosejai, kā arī Gātes upei. Uz minētiem datiem 

neattiecas autoraizsardzības likums un tie ir brīvi pieejami, sk. att. 12 

Attēls 10. Pasūtītāja iesniegtie dziļuma uzmērījumi. 

17

Attēls 11. Punktu blīvums Lielupei no Pasūtītāja iesniegtajiem dziļuma uzmērījumiem 

4. Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta dziļuma uzmērījumi Buļļupei sk. 

att. 13. 

5. Pp. 1-4 nepārklātajos apgabalos tika pieņemts ūdenstilpņu dziļums 1 m. 

Attēls 12. Dziļuma uzmērījumi no PSRS ģenerālštāba 1:10000 un 1:25000 kartes. 

18

Attēls 13. LJA LHD dziļuma uzmērījumi Buļļupei. 

Ģeotelpiskās informācijas apkopošanas soļi „sauszemes” daļai bija sekojoši: 

1. Augstuma mērījumu punkti no Pasūtītāja iesniegtām topogrāfiskām kartēm mērogā 

1:500 (att. 14). Raksturojošo punktu blīvumu sk. att. 15. 

Attēls 14. Augstuma atzīmes no Pasūtītāja iesniegtajiem datiem no kartēm mērogā 1:500. 

19

Attēls 15. Punktu blīvums no 1:500 mēroga topogrāfiskajas kartēs. 

2. Jūrmalas pilsētas teritorijās, ko nepārklāj p.1 topogrāfiskie uzmērījumi (vai to punktu 

blīvums ir nepietiekams), papildus tika ciparoti (digitalizēti) augstumu uzmērījumi un 

izolīnijas no Pasūtītāja iesniegtajām topogrāfiskajām kartēm mērogā 1:2000, sk. att. 

16. Šī datu avota punktu blīvums ir nevienmērīgāks salīdzinājumā ar p.1 punktu 

blīvumu, sk. att. 17. 

Attēls 16. Augstuma atzīmes digitalizētas no Pasūtītāja iesniegtajām kartēm mērogā 1:2000. 

20

Attēls 17. Punktu blīvums digitalizētajām augstuma atzīmēm un izolīnijām no 1:2000 

mēroga kartēm. 

3. Uzmērījuma punkti no METRUM (2010) kas iegūti ar aerolāzerskanēšanu (LIDAR) 

tika izmantoti modeļapgabalā ietvertajai Buļļu salas teritorijai un Vārnukrogam, sk. 

att. 18. Šiem datiem ir liels punktu blīvums, vidēji 1.5 punkti uz kvadrātmetru, sk. att. 

19. 

Attēls 18. Augstuma atzīmes no aerolāzerskanēšanas (LIDAR) datiem. 

4. Virknē teritoriju, tas ir (1) apdzīvotās teritorijās, kur punktu blīvums ir nepietiekams ar 

p.1 un p.2 minētiem punktiem, un (2) teritorijās, kuras nav blīvi apdzīvotas un nav 

21

nosegtas ar p.1 minētajiem datiem, papildus tika izmantoti ciparoti (digitalizēti) 

augstumu uzmērījumi un izolīnijas no PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskām kartēm 

mērogā 1:10000. Att. 20 parādīts šo datu pieejamības pārklājums. Šī datu avota 

punktu blīvums ir mazāks, kā arī nevienmērīgāks salīdzinājumā ar p.1 un p.2 punktu 

blīvumu (sk. att. 21). 

Attēls 19. Punktu blīvums no aerolāzerskanēšanas datiem Buļļu salai . 

Attēls 20. Augstuma atzīmes digitalizētas no PSRS Ģenerālštāba kartēm mērogā 1: 10 000 

22

Attēls 21. Punktu blīvums digitalizētajām augstuma atzīmēm un izolīnijām no PSRS 

Ģenerālštāba kartēm mērogā 1:10000 ( Lielupes labajā krastā pie Ventspils šosejas). 

Kopējais modeļapgabala reljefa modelis tika izveidots, par pamatu izmantojot ūdens un 

sauszemes datu punktus uzskaitītajā secībā (prioritātē). Kopējais reljefa modeļa datu 

izcelsmes sadalījums modeļapgabalā parādīts att. 22. Attēlā ar krāsu skalu tiek iezīmēti reljefa 

datu izcelsmes tipi. 

Modeļapgabalā tika iestrādāti līnijveida objekti, kuru raksturīgais platums ir mazāks par 

sagaidāmo hidrodinamiskā modeļa telpisko izšķirtspēju (ap 50 m) vai pat 1010 m reljefa 

matricas izšķirtspēju. Šādi objekti pamatā ir dambji, uzbērumi, caurtekas tajos, grāvji, 

piestātņu un krasta līnijas u.c. reljefa elementi, kuri ir nozīmīgi teritoriju applūšanas 

modelēšanai. Ilustrāciju līnijveida objektu izvietojumam modeļapgabalā sk. att. 23. 

Ģeotelpiskās informācijas līniju objektu iegūšanai tika apstrādāti sekojoši dati: 

 

 

Ceļi un uzbērumi no Pasūtītāja iesniegtām topogrāfiskajām kartēm un Jūrmalas 

pilsētas teritoriālā plānojuma. 

Grāvji un ūdensrobežas no Pasūtītāja iesniegtām topogrāfiskajām kartēm un Jūrmalas 

pilsētas teritoriālā plānojuma, kā arī no Pasūtītāja iesniegtās Meliorācijas un lietus 

kanalizācijas sistēmas plāna. 

Apkopojot reljefa un līnijobjektu datus, tika izveidots trīsdimensionāls reljefa modelis visam 

modeļapgabalam, sk. att. 24. 

23

Attēls 22. Reljefa modeļa izveidē izmantoto datu tipi: 0 – upes dziļuma uzmērījumi, 1 – 

Lielupes posma, Gātes upes un Babītes ezera dziļuma sadalījumi no PSRS ģenerālštāba 

kartēm, 2 – grāvji, 3 – augstuma izolīnijas no PSRS Ģenerālštāba kartēm mērogā 1:10 000, 

4 – digitalizēta augstuma informācija no 1:2000 mēroga kartēm, 5 –augstuma informācija 

no 1:500 mēroga kartēm, 6 – aerolāzerskanēšanas dati, 7 – dambji, 8 – papildus laukumi. 

Attēls 23. Ilustrācija līnijveida objektu izvietojumam modeļapgabalā. 

24

Attēls 24. Modeļapgabala reljefs. 

25

4. MATEMATISKAIS MODELIS UN PROGRAMMATŪRA 

Visi Jūrmalas pilsētas teritorijas applūšanas scenāriji šajā atskaitē modelēti ar programmatūru 

SwEvolver, PAIC (2003). Programmatūra modelē ar ūdeni pārklātās teritorijas, ūdenslīmeņa 

un straumes ātruma sadalījumu attīstību laikā sekla ūdens tuvinājumā. Modelim 

nepieciešamie robežnosacījumi ir laikā mainīgie caurplūdumi uz tā augšteces „vaļējās” 

robežas un ūdenslīmeņi uz lejteces „vaļējas” robežas, kā arī vēja ātruma un virziena maiņa 

laikā. 

4.1. Applūduma noteikšanas metodikas kopsavilkums 

Šajā darba lietota sekojoša applūstošo teritoriju noteikšanas metodika: 

1. Tiek izveidoti modeļapgabala reljefam atbilstošs hidrodinamisko aprēķinu režģis 

(sīkāk sk. sadaļu 4.2) mūsdienu un nākotnes situācijām. Izmantotais telpiskais režģis 

tiek iegūts no: 

a) dažādiem dziļumu uzmērījumu datiem (sk. arī sadaļu 3.2) tiek interpolēts dziļuma 

sadalījums Lielupē, Gātē, Buļļupē un Babītes ezerā; 

b) dažādiem augstuma atzīmju datiem (sk. arī sadaļu 3.2) tiek interpolēts augstumu 

sadalījums sauszemes daļā; 

c) reljefā tiek iestrādāti lineāri objekti – grāvji, ceļi, dambji utl. (sk. arī sadaļu 3.2); 

d) aprēķinu režģis tiek sasmalcināts applūduma līnijai tuvos apgabalos, kur reljefs 

norāda uz ūdens pārtecēšanas iespējam pa reljefa iezīmēm, kas sīkākas par 

hidrodinamiskā aprēķinu režģa izšķirtspēju. 

2. Tiek izveidoti modeļapgabala reljefam atbilstošs applūduma kartēšanas režģis ar 

lielāku telpisko izšķirtspēju nekā hidrodinamiskajam aprēķinu režģim mūsdienu un 

nākotnes situācijām, izmantojot to pašu p.1 a) – d) minēto informāciju. 

Tiek veikti 20 hidrodinamiskie aprēķini: palu un vēja uzplūdu scenāriji, pa 5 varbūtībām 

mūsdienu un tuvās nākotnes situācijām. 

Atbilstoši metodikai hidrodinamisko modeļaprēķinu rezultāti tiek kartēti uz applūduma 

kartēšanas režģiem (sk. sadaļu 4.3). Vienā applūduma teritorijā tiek apvienoti vienādas 

varbūtības palu un vēja uzplūdu maksimālie applūdumi. Tādejādi tiek iegūtas 10 applūduma 

līnijas – pa 5 plūdu riska zonām, katram no klimata scenārijiem (iegūto rezultātu analīzi sk. 6. 

nodaļā ). 

4.2. Aprēķinu režģis 

Sadaļas 3.2 reljefa sadalījums tika diskretizēts – sadalīts trijstūra galīgo elementu aprēķinu 

režģī ar programmatūru MeshEditor, PAIC (2000). Raksturīgais starppunktu attālums 

aprēķinu režģī vidēji 50 m. Režģa līnijas apraksta nosacīto virsūdens / zemūdens daļas robežu, 

26

kā arī visus modeļapgabalā izvietotos līnijveida objektus (uzbērumus, grāvjus utjpr.); šādu 

objektu tuvumā režģis papildus sasmalcināts. Aprēķinu režģa ilustrācijas sniegtas att. 13 un 

14. Kopējais aprēķinu režģa punktu skaits pārsniedz 90 000. 

Attēls 25. Aprēķinu režģa fragments pie Dubultiem un Majoriem. 

Attēls 26. Aprēķinu režģa fragments pie Slokas. 

27

4.3. Applūstošās teritorijas kartēšanas algoritms 

Plūdu situācijā applūstošā teritorija tiek noteikta kā aprēķinu režģu elementu kopums, kuru 

kaut vienā hidrometeoroloģiskā scenārija laika momentā pārklāj ūdens. Papildus tam, katram 

no aprēķinu punktiem tiek piekārtots maksimālais ūdenslīmenis, kāds plūdu situācijas laikā 

bijis šai punktā. 

Tipiskā aprēķinu režģa telpiskā precizitāte (~50 m) ir vairāk nekā pietiekama hidrodinamisko 

procesu aprakstam, bet tai pat laikā esošā reljefa informācija ir ar augstāku izšķirtspēju, kas 

ļauj precizēt applūstošās teritorijas robežu, izmantojot sekojošus soļus: 

1. Papildus aprēķinu režģim (piemēru sk. augšējo att. 27) modeļapgabala „sauszemes” 

daļā tika izveidots režģis, kura detalizācija (~22 m), kopējais punktu skaits ~550 000 

(sk. apakšējo att. 27). 

Attēls 27. Aprēķinu (augšā) un augstas izšķirtspējas (apakšā) režģa fragments pie Slokas. 

28

2. Augstas izšķirtspējas režģim tika piekārtots augstuma sadalījums (reljefs). 

3. No aprēķinu režģa applūstošā apgabala tika izslēgta tā augstas izšķirtspējas režģa daļa, 

kuras reljefs pārsniedz maksimālo ūdenslīmeni konkrētā aprēķinu režģa elementā. 

4. Applūstošā apgabala robeža tika pārnesta no aprēķinu režģa uz augstas izšķirtspējas 

režģi. 

5. Applūstošajam apgabalam tika pievienota tā augstas izšķirtspējas režģa daļa, kura (a) 

robežojas ar p. 4 applūstošo apgabalu un (b) ir zemāka par maksimālo ūdenslīmeni 

aprēķinu režģa elementā. 

6. Ja p. 5 pārrēķinu rezultātā applūstošās teritorijas robeža sasniedza „neapplūstoša” 

aprēķinu režģa elementa robežu, tad p. 5 robežas pārbīde tika turpināta arī šajā 

elementā. 

Applūstošās teritorijas korekcijas algoritma darbības rezultāts ilustrēts att. 28. 

Attēls 28. Applūstošās teritorijas robeža (mūsdienu situācija, applūduma varbūtība reizi 10 

gados), kas noteikta no aprēķinu režģa (iesvītrots poligons) un augstas izšķirtspējas režģa 

(aizkrāsots poligons). 

29

5. HIDRODINAMISKIE MODEĻAPRĒĶINI 

Modeļaprēķini ir ūdenslīmeņa, straumju sadalījuma un applūstošas teritorijas laika attīstības 

aprēķini, kam papildus noteikti maksimāli applūstošā teritorija un maksimālā ūdenslīmeņa 

sadalījums. 

Modeļaprēķini veikti vienai modeļapgabala reljefa konfigurācijai gan mūsdienu, gan tuvās 

nākotnes situācijai pie 5 dažādam vētru scenārijiem ar atkārtojamību reizi 2, 5, 10, 20 un 100 

gados, kā arī pavasara palu scenārijiem ar atkārtojamību reizi 2, 5, 10, 20 un 100 gados – 

pavisam divdesmit aprēķinu varianti. 

Modeļaprēķinu rezultāti tiek iesniegti Pasūtītājam Microstation Design File jeb *.dgn failu 

formā kā maksimālās applūstošās teritorijas poligoni. 

5.1. Vēja uzplūdi 

Apskatīsim modeļaprēķina piemēru, kas raksturo modeļapgabala hidrodinamisko procesu 

norisi vēju uzplūdu laikā. Attēlā 29 ir attēlots hidrodinamisko aprēķinu ūdens līmeņa 

sākumstāvoklis vēja uzplūdu scenārijam ar atkārtojamību reizi 100 gados, mūsdienām. 

Attēls 29. Ūdenslīmenis modeļapgabalā, vēja uzplūdu scenārijs reizi 100 gados, mūsdienas; 

sākumstāvoklis. 

Savukārt, attēlā 30, redzams ūdens līmenis tam pašam scenārijam modeļapgabalā pēc 12h no 

modeļvētras sākuma. Līmenis Lielupes grīvā ir pacēlies līdz aptuveni 0.5 m, Babītes ezerā 

ūdens ieplūst pakāpeniski caur relatīvi šauro Gātupi un Varkaļu kanālu, tāpēc līmenis ezerā 

atpaliek no ūdens līmeņa upē. Dabā Varkaļu kanāls ir regulējams ar slūžām. Aprēķinos ir 

pieņemts, ka slūžas ir atvērtā stāvoklī. 

30


12 stundas pēc sākumstāvokļa. 

18h no modeļvētras sākuma ūdenslīmenis Lielupes grīva ir aptuveni 1.1 m (sk. att. 31). Sāk 

applūst Lielupes labajam krastam pieguļošā teritorija upes līkumā pie Majoriem, kā arī Gātes 

upes apkārtne. Ūdens līmenis Babītes ezerā vēl joprojām ir zemāks, nekā pārējā 

modeļapgabalā. 



31

Vēl pēc 3h, respektīvi 21h pēc modeļvētras sākumstāvokļa, līmenis Lielupes grīvā sasniedz 

1.57 m (sk. att. 32). Ūdens līmenis modeļapgabala augštecē sāk ievērojami atšķirties no 

ūdenslīmeņa Lielupes grīvā. 





32

24h pēc modeļvētras sākumstāvokļa, līmenis Lielupes grīvā sasniedz 2.18 m (sk. att. 33). Šai 

laika momentā ūdens līmenis Rīgas jūras līcī ir sasniedzis maksimālo atzīmi un sākas 

modeļvētras krītošā fāze, tomēr Babītes ezers turpina piepildīties ūdens līmeņu starpības dēļ. 

Arī ūdenslīmenis modeļapgabala augštecē joprojām ir zemāks kā lejtecē un turpina 

paaugstināties šīs pašas ūdenslīmeņa starpības dēļ. 

Vēl pēc 3h, t.i. 27h pēc modeļvētras sākumstāvokļa, līmenis Lielupes grīvā nokrītas līdz 2.03 

m (sk. att. 34) un turpina kristies. Līmeņu starpības dēļ ūdens līmenis Lielupē turpina 

paaugstināties augšup pa upi. Ūdens līmenis Babītes ezerā turpina pieaugt ūdens līmeņu 

starpības dēļ. Pārplūst ezera ziemeļu daļas dambis pie Sīpolciema un Ezerlīčos, ūdens izplatās 

aiz tā. 



Vēl pēc 3 stundām – 30h pēc modeļvētras sākuma un 6h pēc ūdens līmeņa maksimuma Rīgas 

jūras līcī, līmenis Lielupes grīvā ir nokrities līdz 1.75 m (sk. att. 35). Ūdenslīmenis Babītes 

ezerā un upē kļūst augstāks salīdzinot ar jūru. Babītes ezers joprojām turpina piepildīties 

līmeņa starpības ar Lielupi dēļ. 

36h pēc modeļvētras sākumstāvokļa un 12h pēc ūdens līmeņa maksimuma Rīgas jūras līcī, 

līmenis Lielupes grīvā nokrities līdz 1.06 m (sk. att. 36). Ūdenslīmenis Babītes ezerā sāk 

kristies un ezers sāk iztukšoties. 

Vēl pēc 12h, t.i. 48h pēc modeļvētras sākumstāvokļa un 24h pēc ūdens līmeņa maksimuma 

Rīgas jūras līcī, līmenis Lielupes grīvā gandrīz atgriezies normālā stāvoklī (sk. att. 37). Ūdens 

līmenis Babītes ezerā turpina kristies. 

Punkti, kuros veikta ūdenslīmeņa izmaiņas laikā analīze (vēja uzplūdu scenārijam reizi 100 

gados, mūsdienām), atzīmēti att. 38. Attēlā 39 redzams, ka ūdenslīmeņa maksimālā vērtība 

samazinās augšup pa Lielupi. Tāpat maksimālais ūdenslīmenis augšup pa Lielupi tiek 

sasniegts vēlāk nekā jūrā. Attiecīgi plūdu maksimālie līmeņi tiek sasniegti Majoros par 

aptuveni 3 stundām, Slokā pat 6 stundām, Babītes ezerā par 8 stundām vēlāk nekā Lielupes 

33

grīvā. Jūras līmenim samazinoties, pēc 24 stundām Lielupe, Gātes upe un Babītes ezers vēl 

nav atgriezušies sākuma stāvoklī, notiek pakāpeniska ūdens atplūšana. 





Attēlā 38 parādīta maksimālā ūdenslīmeņa sadalījums, respektīvi visas modeļvētras laikā 

sasniegtie augstākie ūdenslīmeņi katrā modeļapgabala punktā. 

34



Attēls 38. Ūdenslīmeņu laika grafika punktu novietojums. 

35

Ūdenslīmenis, m 

2.5 

2.0 

Lielupes grīva 

Majori 

Sloka 

Gātupe 

Babītes ezers 

1.5 

1.0 

0.5 

0.0 

0 6 12 18 24 30 36 42 48 


Attēls 39. Ūdenslīmeņu laika grafiks izvēlētos punktos. 

Attēls 40. Maksimālā ūdenslīmeņa sadalījums modeļapgabalā, vēja uzplūdu scenārijs reizi 

100 gados, mūsdienas. 

36

5.2. Pavasara pali 

Atšķirībā no vēja uzplūdiem, pavasara pali var ilgt vienu vai vairākas nedēļas. Tādēļ šādu 

pavasara palu situāciju fizikāli labi raksturo stacionārs, laikā nostabilizējies atrisinājums. Šāds 

atrisinājums parāda maksimālo applūstošo teritoriju, kura ir pakļauta applūšanas riskam. 

Apskatīsim modeļaprēķina piemēru, kas raksturo hidrodinamisko situāciju palu izraisīto plūdu 

laikā. Attēlā 41 ir attēlots hidrodinamisko aprēķinu ūdenslīmeņa sadalījums palu izraisīto 

plūdu scenārijam ar atkārtojamību reizi 100 gados, mūsdienām. 

Attēls 41. Maksimālā ūdenslīmeņa sadalījums modeļapgabalā palu scenārijam reizi 100 

gados, mūsdienas. 

Ūdenslīmenis Babītes ezerā un Lielupē pie Gātes upes sasniedz 2.54 m. Lejup pa Lielupi ir 

novērojama pakāpeniska ūdenslīmeņa samazināšanās līdz pat Lielupes grīvai. Aprēķini 

norādu uz strauju ūdenslīmeņa pārkritumu tiešā Lielupes grīvas tuvumā, kur ir vislielākā 

hidrauliskā pretestība, ko izraisa vienlaicīga upes gultnes sašaurināšanās un tās dziļuma 

samazinājums. Liels līmeņa pārkritums vērojams arī starp Babītes ezeru un Lielupi Varkaļu 

kanālā. Salīdzinot att. 41 ar att. 40, kur ir attēlots vēju uzplūdu maksimālo ūdenslīmeņu 

sadalījums pie tādas pašas varbūtības (reizi simts gados) mūsdienu klimata situācijai, var 

secināt: 

 

 

pavasara palu izraisītie applūdumi būtiskāk ietekmē modeļa augšteces daļu no 

Kalnciema tiltam līdz aptuveni Druvciemam, kā arī Babītes ezeru; 

vēja uzplūdu izraisītie applūdumi būtiskāk ietekmē Lielupes lejteci. 

37

5.3. Ūdens līmeņa analīze upes garengriezumā 

Hidrodinamisko aprēķinu rezultātā tiek iegūts ūdens līmenis visos aprēķina apgabala punktos 

katrā laika momentā vēja uzplūdu scenārijiem un stacionārs ūdenslīmeņa sadalījums palu 

scenārijiem. Kā parādīts iepriekšējās sadaļās 5.1 un 5.2, vēja uzplūdu gadījumā augstāks 

līmenis ir Lielupes grīvas tuvumā, savukārt palu gadījuma augstāks ūdens līmenis ir augštecē. 

Tā kā upes gultnes un applūstošo teritoriju šķērsgriezuma profili dažādos upes posmos ir 

atšķirīgi, atšķirīga ir arī to hidrauliskā pretestība ūdens plūsmai un ūdens līmeņa kritums pa 

upes garengriezumu nav vienmērīgs. 

Attēls 42. Attāluma atzīmes pa Lielupes garengriezumu. 

38

Šajā sadaļā analizēts maksimālā ūdenslīmeņa sadalījums upes garengriezumā. Att.42 parādītas 

attāluma atzīmes no grīvas pa Lielupes garengriezumu, piemēram, 14.8 km atzīme atrodas pie 

Dubultu stacijas. 

Attēls 43. Maksimālais ūdens līmenis dažādiem mūsdienu scenārijiem. 

Ūdens līmeņa sadalījums pa garengriezumu mūsdienu klimata scenārijiem parādīts att. 43, bet 

nākotnes klimata scenārijiem att. 43. Leģendās ar x apzīmēti vēja uzplūdu scenāriji, bet ar q 

palu scenāriji, vienādas varbūtības palu un vēja uzplūdu scenāriji attēloti vienā krāsā. 

No šiem ūdenslīmeņu sadalījumiem var izdarīt vairākus secinājumus: 

(1) Palu scenārijiem ir liela ūdens līmeņu starpība starp modeļapgabala augšteci un lejteci 

– no 1.2 m reizi 2 gados mūsdienās līdz pat 2.8 m reizi 100 gados nākotnē. Vēja 

uzplūdu scenārijiem maksimālā ūdens līmeņa starpība modeļapgabalā ir mazāka: 10 

cm reizi 2 gados mūsdienās un 50 cm reizi 100 gados nākotnē. 

(2) Biežas atkārtojamības palos applūdumu lielākajā daļā teritorijas nosaka vēja uzplūdi, 

bet retas atkārtojamības palos (reizi 100 gados nākotnē) pali ir noteicošais applūduma 

iemesls lielākajā daļā modeļapgabala°. 

(3) Ar viszemākajiem ūdens līmeņiem var rēķināties modeļapgabala vidusdaļā, kur 

krustojas palu un vēja uzplūdu maksimālo ūdenslīmeņu līknes (krustpunkti atzīmēti ar 

melniem punktiem). Šie minimumi atrodas starp 9 km (Dzintari) reizi 100 gados 

nākotnē un 32 km (Gātciems – aiz Jūrmalas robežas) reizi 2 gados mūsdienās. 

Attiecīgie aizsargbūvju augstumi pieskaņojami šiem ūdens līmeņu sadalījumiem. 

(4) Vislielākais ūdens līmeņa kritums novērojams upes lejteces 10 kilometros. Galvenais 

iemesls tam ir caur Babītes ezeru plūstošā ūdens tilpuma pievienošanās Lielupei caur 

Varkaļu kanālu. Īpaši straujš līmeņa kritums vērojams upes grīvā (attēlā – pirmajā 

39

kilometrā, kas saistīts ar upes sašāurināumu un paseklinājumu Lielupes grīvā un pie 

ietekas Buļļupē). Šī upes poema padziļināšanai un kontrolei var būt liels potenciāls 

palu izraisīto applūdumu samazināšanā. 

Attēls 44. Maksimālais ūdens līmenis dažādiem nākotnes scenārijiem. 

40

6. APPLŪDUMA IETEKME 

6.1. Vispārējais applūduma situācijas apskats 

Kopumā Jūrmalas pilsētas teritorijā uzplūdi no jūras rada lielāku ūdens līmeni lejtecē, bet pali 

– augštecē. Lielupes labajā krastā atrodas augstas kāpas, tādēļ tajā ir relatīvi maz applūstošu 

teritoriju. Kreisajā krastā, kur atrodas lielākā daļa Jūrmalas teritorijas, ir daudz palieņu pļāvu, 

kuras lielākoties nav apbūvētas vai tajās atrodas mazdārziņu rajoni. Taču ir daudzi rajoni, 

kuros privātmājas būvētas zemākos apvidos, kuros ir liels plūdu apdraudējums, īpaši 

izceļamas ir Lielupei tuvās Vikingu, Matrožu, Ganu, Zvejas, Palienes, Viesītes, Saulgriežu, 

Rītupes, Prāmju un Linu ielas. Turpmākajās sadaļās tiks analizēti rezultāti un izvēles kārtībā 

demonstrēti applūdumu attēli katrai aprēķinātajai applūduma varbūtībai. 

Attēls 45. Applūstošās pļavas pie Buļļuciema un Stirnuraga. 50% varbūtība, mūsdienas. 

41

6.2. Mūsdienu klimata scenāriji 

6.2.1. Atkārtojamība reizi 2 gados 

Ar varbūtību 50% jeb reizi divos gados applūstošās teritorijas visā Lielupes garumā Jūrmalas 

teritorijā ir lielākas vēja uzplūdu laikā. Ar šādu regularitāti applūst lielas neapbūvētas 

teritorijas gar Lielupi. Pilnībā applūst pārpurvotās pļavas uz salām un pussalām Buļļuciemā 

(sk. att. 45), Lielupes grīvas pļavas labajā krastā ap Bumburatteku, pļavas gar Ganību ielu, 

Zvejas ielu un Palieņu ielu, nelielas teritorijas pie Dadžupes un Viesītes ielām, Mellužos 

pļavas starp Saulgriežu un Ganu ielām, pļavas Krastciemā, Slokā pļavas ap Vecslocenes 

ieteku Lielupē un pie Auzu ielas. Daļēji applūst dažas upei tuvāko privātmāju apbūves 

teritorijas Airu ielā, Bocmaņu, Zvejnieku, Vikingu un Zušu ielās (att. 46). 

Attēls 46. Aapplūstošās teritorijas Buļļuciemā starp Zušu un Vikingu ielām. 50% varbūtība, 

mūsdienas. 

Stirnuragā daļēji applūst dažas apbūves teritorijas starp Stirnu un Bebru ielu, neapplūstot 

ēkām. 

42

Bulduros uz dienvidiem no auto tilta daļēji applūst dažas privātmāju teritorijas Ganību ceļā. 

Vēja uzplūdu rezultāta applūst liela daļa mazdārziņu rajona Zvejas ielā. 

Mellužos daļēji applūst mazdārziņu teritorijas starp Saulgriežu un Ganu ielām un nelielas 

privātmāju teritorijas Ganu ielā. Valteros applūst nelielas daļas privātmāju teritorijas 

Piekrastes ielā iepretim Riekstu ielai. Applūst arī dažas mazdārziņu teritorijas uz rietumiem 

no Oļu ielas. 

Lielupes labajā krastā Jūrmalas teritorijā daļēji applūst privātmāju apbūves teritoriju Auziņas 

starp Bražuciemu un Priedaini. 


Papildus applūstošajām teritorijām reizi 2 gados, šajā 20% plūdu situācijā Buļļuciemā applūst 

nelielas ostas teritorijas un apbūves teritorija Lašu ielā (sk. att. 47) un Matrožu ielā (sk. att 

48). 

Attēls 47. Osta un Buļļuciems. Zils vertikāls svītrojums – privātmāju apbūve. 20% 

varbūtība, mūsdienas. 

Reizi 5 gados applūst daļa tehniskās apbūves teritorijas Zēģeles ielā, att. 49. Applūst neliela 

daļa Jahtkluba teritorijas Vikingu ielā, palielinās applūdums mazdārziņos pie Ganību ceļa 

Bulduros. Palielinās applūstošā mazdārziņu teritorija Zvejas ielā. Applūst praktiski visas 

mazdārziņu teritorijas pie Saulgriežu ielas. Palielinās applūstošas privātmāju teritorijas Ganu 

ielas rajonā un Sienāžu ielā, sāk applūst teritorijas Rītupes ielā un Dzirnavu ielā pie Kuteru 

ielas. Sāk applūst mazdārziņi starp Vecsloceni un Zivju ielu. 

Lielupes labajā krastā applūst privātmāju teritorijas Vārnukrogā Bolderājas ielā. 

43

Palu applūdums ir lielāks nekā jūras uzplūdi uz augšu pa upi, sākot no Papīrfabrikas teritorijas 

(Dzērvju ielas). 

Attēls 48. Applūstošās privātmāju teritorijas Matrožu ielā. Zils vertikāls svītrojums – 

privātmāju apbūve. 20% varbūtība, mūsdienas. 


Palielinās applūstošās privātmāju teritorijas Matrožu ielā, att. 50. Palielinās applūdums 

mazdārziņu teritorija Sienāžu ielā, sk. att. 51. Sāk applūst objekti teritorijā starp dolomītu 

karjeru un Lielupi pie Dzirnavu ielas, kas teritorijas plānojuma apzīmēti kā darījumu 

teritorijas, un privātmājas Griķu ielā, sk. att. 52. 

Palu applūdums lielāks nekā jūras uzplūdi ir sākot no attīrīšanas iekārtām Krastaciemā. 


5% plūdu gadījumā ievērojami palielinās applūdums ostā un tai pieguļošās teritorijās 

salīdzinot ar scenāriju reizi 10 gados, sk. att. 53. Applūdums palielinās arī privātmāju 

teritorijās Matrožu ielā (papildus 4 ēkas), sāk applūst privātmāju teritorijas Lāču ielā 

Stirnuragā, sk. att. 54. Sāk applūst privātmāju teritorijās Ķemeru ielā pie Apiņu ielas un 

Pavasara ielas, applūdusi visa mazdārziņu teritorija starp Zvejas ielu un upi. Applūdums 

pietuvojas pirmajai daudzstāvu apbūvei Virgas ielā, sāk applūst privātmājas Lūšu ielā 

44

Mellužos. Applūst lielākas mazdārziņu teritorijas starp Grīvas ielu un upi Krastciemā. Sāk 

applūst privātmāju teritorija Prāmju ielā. No Vecslocenes upes sāk applūst privātmāju 

teritorijas uz Zivju un Kārsas ielu stūra, ka arī aiz dzelzceļa līnijas Vaiņodes, Rendas un 1905. 

gada ielu rajonā, sk. att. 55. Sāk applūst mazdārziņu rajons „Baltakmeņi” pie Vecslocenes. 

Palielinās applūstošā teritorija starp dolomītu karjeru un Lielupi pie Dzirnavu ielas. 

Palu applūdums lielāks nekā jūras uzplūdi ir sākot no Valteriem. 

Attēls 49. Daļēji applūst attīrīšanas iekārtu teritorija (zili rūtains laukums). 20% varbūtība, 

mūsdienas. 


1% plūdu gadījumā ir applūdusi lielākā daļa ostas teritorijas un piebraucamais ceļš ostai, 

palielinās privātmāju rajona applūdums Bocmaņu un Zvejnieku ielu apkārtnē, applūdis 

praktiski viss privātmāju rajons Matrožu ielā, sk. att. 56. Palielinās applūdums privātmāju 

teritorijām Lāču, Aļņu un Stirnu ielu apkārtnē Stirnuragā. Sāk applūst privātmāju teritorijas 

pie Tiltu ielas Vecbulduros, sk. att. 57. Sāk applūst Bulduru Dārzkopības vidusskolas 

teritorija. Turpina palielināties applūdums privātmāju teritorijās starp Ķemeru un Zvejas ielām 

sk. att. 58. 

45

Attēls 50. Applūstošās teritorijas ar varbūtību reizi 10 gados mūsdienās Matrožu ielā. 

Attēls 51. Applūstošās teritorijas Sienāžu ielā. Mūsdienas, 10% varbūtība. 

46

Attēls 52. Objekti Dzirnavu ielā un privātmājas Griķu ielā. Mūsdienas, 10% varbūtība. 

Plūdos ar atkārtojamību reizi 100 gados applūst teritorijas Grīšļa ielā un Plūdu ielā pie 

Lielupes un Palienas ielā, sk. att. 59. Ievērojami palielinās applūdums Slokas, Salas un 

Viesītes ielu rajonā Jaundubultos. Applūst privātmājas teritorija Druvciemā Druvas un Slokas 

ielas krustojumā. Sāk applūst privātmāju teritorijas Slokas, Rautenberga un Saulgriežu ielām. 

Palielinās applūdums Lūšu ielā un Rītupes ielā privātmāju teritorijās. Sāk applūst privātmāju 

teritorija starp Rītupes un Briežu ielu. Applūdusi visa mazdārziņu teritorija pie Grīvas ielas. 

Sāk applūst apbūve starp Grīvas, Ķīšu un Mežmalas ielām. Applūst kvartāls starp Fabrikas, 

Krasta, Kokles un Varoņu ielām Slokā. Palielinās applūdums privātmājām Prāmju ielā un 

Zivju ielā. Applūdums palielinās Litenes, Kandavas, Piltenes, Rendas, Vaiņodes ielās pie 

Vecslocenes. Applūst teritorijas starp Melderu ielu un Vecsloceni, sk. att. 60. Pārplūstot pāri 

Melderu ielai applūst plašas neapbūvētas teritorijas ap dolomītu karjeru. Applūst lielākā daļa 

privātmāju apbūves teritorijas Linu un Griķu ielā. 

Lielupes labajā krastā applūst lielas privātmāju un dārziņu teritorijas Vārnukrogā (att. 61), kā 

arī Salaspils ielā Priedainē. 

Palu izraisītais applūdums ir lielāks par vētru uzplūdiem virs Druvciema. 

47

Attēls 53. Applūduma līnijas reizi 20 gados (violets svītrojums) un reizi 10 gados (violetas 

rūtiņas) mūsdienās ostas apkārtnē. 


rūtiņas) mūsdienās Lāču ielas apkārtnē. 

48


rūtiņas) mūsdienās situācijai Vaiņodes, Rendas un 1905. gada ielu apkārtnē. 

49

Attēls 56. Applūdums reizi 100 gados mūsdienās Matrožu iela un Vikingu ielas apkārtnē. 

Attēls 57. Applūdums Tiltu ielā. Mūsdienas, atkārtojamība 1%. 

50

Attēls 58. Applūdums Ķemeru ielā. Mūsdienas, atkārtojamība 1%. 

Attēls 59. Applūdums Grīšļa ielā, Plūdu un Palienas ielās. Mūsdienas, atkārtojamība 1%. 

51

Attēls 60. Violets svītrojums – applūstošās teritorijas Vecslocenes apkārtnē. Mūsdienas, 

atkārtojamība 1%. 

52

Attēls 61. Vārnukrogs. Mūsdienas, atkārtojamība 1%. 

6.3. Tuvā nākotne 

Šajā sadaļā par tuvās nākotnes situācijas analīzi applūdumi tuvās nākotnes klimatiskajos 

apstākļos (violets svītrots aizpildījums) tiks salīdzināti ar atbilstošo varbūtību applūdumiem 

mūsdienās (violets rūtots aizpildījums), izceļot teritorijas, kurās klimata mainības ietekmē 

applūstošā teritorija kādā vietā ievērojami palielinās un sāk applūst apdzīvotas (apbūvētas) 

teritorijas, kas nebija applūdušas mūsdienu apstākļos ar to pašu plūdu varbūtību. Izņēmumi ir 

applūdums ar varbūtību reizi 10 gados tuvajā nākotnē, uz kura tiek balstīta aizsargjoslas 

izstrādāšana un reizi 100 gados tuvajā nākotnē, uz kura bāzes tiek izstrādāti pretplūdu 

risinājumi, kuriem visas applūstošās teritorijas tiks aprakstītas atsevišķi, nesalīdzinot tās ar 

citiem scenārijiem. 


Nākotnē applūstošā teritorija ievērojami pieaug ostas teritorijā Lašu ielas tuvumā, Jahtkluba 

teritorijā, mazdārziņu teritorijas pie Zvejas iela Dzintaros un Saulgriežu iela Mellužos. 


Tuvās nākotnes scenārijam applūdums palielinās privātmāju teritorijās Matrožu ielā, sk. att. 

62, mazdārziņiem Zvejas ielā, mazdārziņiem Grīvas ielā Krastaciemā, privātmājas Zivju ielā. 

53

Att. 62. Matrožu ielā. Atkārtojamība 20%. 


Šajā sadaļā aprakstītas applūstošās teritorijas scenārijam ar 10% varbūtību jeb reizi 10 gados 

tuvā nākotnē. Uz šī scenārija tiks balstīta aizsargjoslas noteikšana. 

Daļēji applūst ostas teritorijas dienvidu daļa, sk. att. 63, daļēji applūst privātmāju teritorijas 

Airu, Bocmaņu, Zvejnieku, Vikingu, Matrožu un Zušu ielās, sk. att. 64. Neliels teritoriju 

applūdums paredzams gar Lielupes krastu privātmāju teritorijās Stirnuragā Lāču un Stirnu 

ielās, kā arī Jahtkluba teritorijā. Bulduros applūst mazdārziņu teritorijas starp Bulduru 

dārzniecības vidusskolu un Lielupi, pilnībā applūst mazdārziņi starp Zvejas ielu un Lielupi, kā 

arī daļēji privātmāju teritorijas, sk. att. 65. Applūst mazdārziņi un daļēji privātmāju apbūve 

Saulgriežu ielā, kas attīstības plānā apzīmēti kā privātmāju apbūves teritorija. Daļēji applūst 

privātmāju teritorija Slokas ielā pie Ganu ielas. Valteros applūduma robeža tuvojas ēkām 

Valteru prospekta un Piekrastes ielas krustojumā. Daļēji applūst arī privātmāju un dārziņu 

apbūves gabali Skurdu, Sienāžu un Rītupes ielu rajonā Krastciemā. Slokā applūst ēkas Krasta 

un Kokles ielu krustojumā, Prāmju, Zivju, Rendas, Vaiņodes ielās, kā arī daļēji mazdārziņu 

rajons „Baltakmeņi” un mazdārziņi pie Veclocenes, sk. att. 66. Daļēji applūst privātmāju 

teritorijas Linu ielā. 

Lielupes labajā krastā applūst nelielas apbūvētas privātmāju un vasarnīcu teritorijas 

Vārnukrogā pie Buļļupes un apbūvēta teritorija „Auziņas” starp dzelzceļu un Jūrmalas šoseju. 

54

Attēls 63. Applūdums Ostas teritorijas dienvidu daļā. Atkārtojamība 10 % 


Šajā apakšnodaļā atkal analizēts papildus applūdums tuvajā nākotnē, salīdzinot ar applūdumu 

reizi 20 gados mūsdienās un izceltas teritorijas, kurās applūdums klimata mainības ietekmē 

būtiski palielinās. Papildus applūst teritorijas ostas vidus daļā, applūst pievedceļš ostai – Lašu 

iela. Stirnuciemā applūst privātmāju teritorijas Lāču ielā, palielinās applūdums starp Ķemeru 

un Zvejas ielu, kā arī Plūdu ielas apkārtnē. Applūdums palielinās Viesītes ielā, Rītupes ielā 

sk. att. 67. 

Slokā papildus applūst kvartāls starp Krasta, Kokles, Fabrikas un Varoņu ielām, sk. att. 68. 

Applūdums palielinās arī pie Zivju ielas, Rendas ielas, 1905. Gada ielas, Kandavas ielas, 

Piltenes ielas un Linu ielas apkārtnē. 

55

Attēls 64. 10% applūdums Airu, Bocmaņu, Zvejnieku, Vikingu, Matrožu un Zušu ielās. 

Attēls 65. 10% applūdums Zvejas ielā. 

56

Attēls 66. Applūstošās teritorijas Vecslocenes apkārtnē. Atkārtojamība 10%. 

Attēls 67. Rītupes iela. Atkārtojamība 5%. 

57

Attēls 68. Applūdums Krasta ielas apkārtnē. Atkārtojamība 5%. 


1% scenārijs tuvajai nākotnei ir par pamatu pretplūdu aizsardzības risinājumu izstrādei. Šajā 

scenārijā applūst lielākā daļa ostas teritorijas. Applūst Vikingu iela un lielas privātmāju 

teritorijas aiz Vikingu ielas Kuģu ielā, sk. att. 69. Applūst visas privātmājas Matrožu ielā, 

Lāču ielā, daļa teritoriju Stirnu, Roņu un Aļņu ielā, daļa Jahtkluba teritorijas. Neliels 

applūdums sagaidāms visās Lielupei pieguļošajās privātmāju teritorijās Vecbulduros (starp 

dzelzceļa tiltu un Rimi stāvlaukumu), lielāks applūdums Krūzes un Niedru ielā. Bulduros 

applūst mazdārziņi Ganību ceļā un Bulduru dārzkopības vidusskolas teritorija līdz Ķemeru 

ielai. 

Dzintaros applūduma līnija pavirzījusies virs Zvejas ielas, applūstot mazdārziņiem un 

privātmāju teritorijām, it īpaši Apiņu ielas rajonā, sk. att. 70. Applūst Grīšļa un Pļavu ielas, kā 

arī privātmāju kvartāls starp Jauno, Plūdu un Lejas ielām. Applūst saimnieciskas darbības 

rajons starp Slokas, Salas un Viesītes ielām, sk. att. 71. Applūst privātmājas teritorija Druvas 

un Slokas ielas krustojumā un Ražas iela Druvciemā. Slokas iela lielās teritorijās ir applūdusi, 

tādejādi būtiski kavējot transporta kustību. Applūst privātmāju teritorijas Slokas, 

Rautenberga, Saulgriežu un Ganu ielās. Applūst privātmāju teritorijas Rītupes ielā, Grīvas ielā 

un Ķīšu ielā un mazdārziņi Grīvas ielā. Slokā applūst daļa papīrfabrikas teritorijas un apbūves 

lielas teritorijas Fabrikas un Krasta ielā, līdz pat Dzirnavu ielai. Palu laikā ļoti lieli applūdumi 

vērojami uz ziemeļiem no Vecslocenes – applūst visa privātmāju teritorija starp Lielupi, 

Vecsloceni, Ventspils šoseju un Valkas ielu, applūdumam daļēji iesniedzoties līdz Ķeguma un 

Audēju ielām, sk. att. 72. 

58

Attēls 69. Applūstošas teritorijas Vikingu un Kuģu ielā. Atkārtojamība 1%. 

Attēls 70. Applūdums Zvejas ielas rajonā. Atkārtojamība 1%. 

59

Attēls 71. Applūstošais rajons starp Slokas, Salas un Viesītes ielām. Atkārtojamība 1%. 

Attēls 72. Applūdums Vecslocenes apkārtnē. Atkārtojamība 1%. 

60

Attēls 73. Applūstošās teritorijas Vārnukrogā. Atkārtojamība 1%. 

Applūst visa teritorija no Vecslocenes līdz Dolomītu karjera ūdenskrātuvei, aiz dzelzceļa 

applūst viss privātmāju rajons no Vecslocenes līdz Laidzes ielai, kā arī applūst viss 

privātmāju masīvs Auzu un Linu ielā. 

Lielupes labajā krastā applūst lielākā daļa apbūvētās Vārnukroga teritorijas (sk. att. 73), 

Salaspils iela Priedainē un „Auziņas” starp Priedaini un Bražuciemu. 

61

7. PRIEKŠLIKUMI PRETPLŪDU AIZSARDZĪBAS 

PASĀKUMIEM JŪRMALĀ 

7.1. Pretplūdu pasākumu izvēles galvenie principi 

Pretplūdu aizsardzības inženiertehniskie risinājumi balstīti uz modelētajiem jūras uzplūdu un 

pavasara palu izraisītajiem applūduma riskiem. Risinājumi sagatavoti nākotnes scenārijam ar 

plūdu atkārtošanas varbūtību p=1% jeb 1 reizi 100 gados. Visi piedāvātie risinājumi, protams, 

pasargās teritorijas arī pie visiem pārējiem aprēķinātajiem plūdu scenārijiem, taču tādā 

gadījumā piedāvātie dambji varētu būt īsāki un zemāki. 

Tabulā 7. dots nepieciešamo pretplūdu aizsardzības būvju apjomu salīdzinājums nākotnes 

scenārijam ar plūdu atkārtošanas varbūtību p=1% jeb 1 reizi 100 gados. Tabulā apkopoti 

nepieciešamo būvju veidi un to aptuvenie parametri Jūrmalas pilsētā kopā minētajam 

scenārijam. 

Tabula 7. Būvju veidi un to aptuvenie parametri Jūrmalas pilsētā kopā 

Nr.p.k. Būves veids* Būvju garums (m), vai skaits (gab.) 

1. Esoša iela - dambis, m 4878 

2. Jauna iela - dambis, m 5182 

3. Jauns dambis, m 15905 

4. Esošs krasta stiprinājums - dambis, m 3444 

5. Caurteka-regulators, gab. 29 

* Skaidrojums par terminiem ailē “Būves veids”: 

Nr.p.k. Būves veids Skaidrojums 

1. Esoša iela - dambis, m Nepieciešama jau šobrīd pastāvošas ielas rekonstrukcija 

par aizsargdambi, t.sk. paaugstināšana. 

2. Jauna iela - dambis, m Plānota jaunas ielas izbūve ar aizsargdambja funkciju. 

3. Jauns dambis, m Nepieciešama jauna dambja būvniecība 

4. Esošs krasta stiprinājums - dambis, m Nepieciešama jau šobrīd pastāvošu krasta stiprinājumu 

rekonstrukcija par aizsargdambi, t.sk. paaugstināšana. 

5. Caurteka-regulators, gab. Ūdens līmeņu regulēšanas būve uz mazām ūdenstecēm 

(tādām, kuru aprēķina maksimālo caurplūdumu iespējam 

novadīt caur standarta caurtekām) 

Šajā atskaitē bieži tiek lietots termins “dambis”, taču ne vienmēr tas ir jāuztver tiešā šī 

termina nozīmē, t.i. kā grunts uzbērums. Katrā konkrētajā vietā ir individuāli jāizvēlas 

piemērotākais “dambja” veids – tas var būt gan klasiskais grunts uzbērums, gan betona vai 

cita materiāla siena, kas aizņem ievērojami mazāk vietas nekā grunts dambis, gan ostas 

piestātnes. Par “dambjiem” var kalpot arī ēku sienas, attiecīgi tās rekonstruējot, ierīkojot 

hidroizolējošus vārtus un logu slēģus u.tml. 

Vispārējā gadījumā attiecībā uz pretplūdu aizsardzības būvju veida izvēli tiktu izmantota tāda 

pieeja, ka paaugstināšana pārsvarā tiek paredzēta esošajām ielām un ceļiem, lai ar pretplūdu 

aizsardzības būvēm lieki neaizņemtu teritorijas, kurās iespējama cita veida izmantošana. Šāda 

pieeja ir saistīta arī ar īpašumtiesībām. 

Taču Jūrmala ir specifiska ar tās iedzīvotāju vēlmi iegādāties un apbūvēt nekustamos 

īpašumus tiešā ūdeņu tuvumā. Ievērojot šo specifiku, ir izstrādāts arī pilsētas teritoriju 

plānotās (atļautās) izmantošanas plāns. 

62

Lai nodrošinātu šajā plānā izdalīto teritoriju pretplūdu aizsardzību, daudzās vietās ir 

nepieciešama jaunu aizsargdambju izbūve. Vairākos posmos dambju trases plānotas pa 

teritoriju izmantošanas veidu robežām, kas ne vienmēr ir optimālākais variants no 

hidrotehnikas viedokļa. Tā rezultātā gar Lielupi dambju trases vietām ir lauzītas, ar samērā 

straujiem gultnes paplašinājumiem vai sašaurinājumiem. Neskatoties uz to, kopumā 

hidrotehniski šos dambjus ir iespējams izbūvēt piedāvātajā konfigurācijā, taču tehniskās 

projektēšanas stadijā katrs specifiskais mezgls jāizvērtē atsevišķi, lai ieprojektētu atbilstošus 

dambju ģeometriskos parametrus un nostiprinājumus. 

Jūrmalā nav nepieciešama dzelzceļa uzbērumu paaugstināšana, kas varētu būt tehniski 

vissarežģītākā. 

Vairākās vietās ir paredzētas caurtekas-regulatori, kas pārsvarā būtu atvērtas, bet īslaicīgi 

jānoslēdz vējuzplūdu vai pavasara palu laikā, tādejādi pasargājot attiecīgas teritorijas pret 

applūšanu. 

7.2. Pretplūdu aizsardzības pasākumi konkrētām teritorijām 

Pavisam šajā projektā izdalītas sekojošas 12 atsevišķas teritorijas (Tabula 8), kurām 

nepieciešams veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus: 

Tabula 8. Teritorijas ar pretplūdu aizsardzības pasākumiem 

Nr.p.k. Teritorijas nosaukums 

1. Buļļuciems 

2. Vārnukrogs 

3. Stirnurags 

4. Vecbulduri 

5. Priedaine 

6. Bražciems 

7. Bulduri - Majori 

8. Dubulti - Druvciems 

9. Druvciems 

10. Krastciems 

11. Sloka 

12. Bažciems - Brankciems 

Uzskaitīto teritoriju pretplūdu aizsardzības būvju izvietojuma plāns grafiskā veidā dots attēlos 

74.-82. Atsevišķos attēlos ir redzami vairāku savstarpēji tuvu izvietotu aizsargājamo teritoriju 

pretplūdu pasākumi kopā. 

75.-82. attēlos par plānu pamatni izmantots Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 

turpmākajiem 12 gadiem karte „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”. 

63

Attēls 74. Jūrmalas pilsētas pretplūdu aizsardzības būvju pārskata plāns. 

64

7.2.1. Buļļuciems 

Šajā teritorijā lielāko iespējamo plūdu cēlonis ir vējuzplūdi. Aprēķinātie pavasara palu 

maksimālie ūdenslīmeņi ir ievērojami zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes puses. 

Saskaņā ar teritoriju plānotās (atļautās) teritorijas plānu, plūdu apdraudētās teritorijas ir 

savrupmāju apbūves teritorijas, kūrorta teritorijas, jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas un 

jauktās darījumu apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus paralēli Lielupes kreisajam krastam gar 

Buļļuciemu, paaugstinot esošos krastu nostiprinājumus, kā arī izbūvējot jaunu dambi gar 

apdzīvotās teritorijas dienvidaustrumu pusi. 

Virszemes noteces nodrošināšanai caur dambjiem jāparedz caurtekas ar pretplūdu vārstiem, 

ko var noslēgt vējuzplūdu laikā un pavasara palu laikā. 

Iespējamais pretplūdu aizsargbūvju izvietojums plānā dots attēlā 75. 

7.2.2. Vārnukrogs 


maksimālie ūdenslīmeņi ir ievērojami zemāki. Plūdu apdraudējums galvenokārt ir no 

Buļļupes un Rīgas robežas puses. 

Saskaņā ar teritoriju plānotās (atļautās) teritorijas plānu, plūdu apdraudētās teritorijas ir priežu 

parka apbūves teritorijas, kūrorta teritorijas, jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas un jauktās 

darījumu apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes labo krastu, gar Buļļupes krastu 

un gar Rīgas pilsētas robežu, paaugstinot esošos krastu nostiprinājumus un esošo ielu posmus 

(Bolderājas un Baltās kāpas ielas), kā arī izbūvējot jaunu dambi gar apdzīvotās teritorijas 

austrumu un rietumu pusi. 

Virszemes noteces nodrošināšanai caur dambjiem un ielu uzbērumiem paredzēt caurtekas ar 

pretplūdu vārstiem, ko var noslēgt vējuzplūdu laikā un pavasara palu laikā. 


7.2.3. Stirnurags 


maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums galvenokārt ir no Lielupes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas, kūrorta teritorijas un jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt jaunus pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes kreiso krastu, t.i. gar 

apdzīvotās teritorijas dienvidu un dienvidaustrumu pusi. 

65

Attēls 75. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma Buļļuciemā un Vārnukrogā 

66

Virszemes noteces nodrošināšanai caur dambjiem paredzēt caurtekas ar pretplūdu vārstiem, 

ko var noslēgt vējuzplūdu laikā un pavasara palu laikā. 


7.2.4. Vecbulduri 


maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas un jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes kreiso krastu, paaugstinot 

esošas ielas posmu (Tilta iela), kā arī izbūvējot jaunu ielu gar apdzīvotās teritorijas 

dienvidaustrumu pusi. Jaunās ielas posmu ar nelielu dambi nepieciešams savienot ar 

esošajiem krasta stiprinājumiem Lielupes dzelzceļa tilta krasta balstu tuvumā. 


7.2.5. Priedaine 




savrupmāju apbūves teritorijas un jahtu ostas apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt jaunus pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes labo krastu, t.i. gar 

apdzīvotās teritorijas ziemeļu un austrumu pusi. 




7.2.6. Bražciems 




jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas. 

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes labo krastu, izbūvējot jaunu ielu 

gar apdzīvotās teritorijas ziemeļrietumu pusi, kā arī izbūvējot jaunu dambi gar apdzīvotās 

teritorijas rietumu pusi. 

67

Attēls 76. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma Stirnuragā, Vecbulduros, Priedainē un Bražciemā. 

68




7.2.7. Bulduri – Majori 

Šajā teritorijā lielāko iespējamo plūdu cēlonis ir gan vējuzplūdi, gan pavasara pali Lielupē. Šī 

posma vidusdaļā aprēķinātie pavasara palu maksimālie ūdenslīmeņi ir aptuveni vienādi ar 

vējuzplūdu maksimālajiem ūdenslīmeņiem, t.i. pa Lielupi uz leju no šīs vietas augstākos 

ūdenslīmeņus rada vējuzplūdi, bet uz augšu – pavasara pali. Abos gadījumos plūdu 

apdraudējums ir no Lielupes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas, daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas, jauktas 

dzīvojamās apbūves teritorijas un sabiedriskās apbūves teritorijas. 


esošos krastu nostiprinājumus un esošas ielas posmu (Lejas iela), kā arī izbūvējot jaunu ielu 

un jaunu dambi gar apdzīvotās teritorijas rietumu, dienvidu un dienvidaustrumu pusi. 

Lielākā daļa šī jaunā dambja un jaunās ielas robežojas ar NATURA 2000 teritoriju Dabas 

liegumu „Lielupes grīvas pļavas”. 




7.2.8. Dubulti – Druvciems 

Teritorija atrodas iepretim Lielupes t.s. Bindaru līkumam, posmā starp Dubultiem un 

Druvciemu. Šajā teritorijā lielāko iespējamo plūdu cēlonis ir Lielupes pavasara pali. 

Aprēķinātie vējuzplūdu maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no 

Lielupes puses. 

Saskaņā ar teritoriju plānotās (atļautās) teritorijas plānu, plūdu apdraudētās teritorijas pārsvarā 

ir jauktās darījumu apbūves teritorijas, kā arī nelielā platībā sabiedriskās apbūves teritorijas. 


esošas ielas posmu (Viesītes iela), kā arī izbūvējot jaunu ielu un jaunu dambi gar apdzīvotās 

teritorijas austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu pusi. 




69

Attēls 77. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma teritorijās no Bulduriem līdz Majoriem 

70

Attēls 78. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma teritorijās no Dubultiem līdz Druvciemam 

71

Attēls 79. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma Druvciemā 

72

7.2.9. Druvciems 

Šajā teritorijā lielāko iespējamo plūdu cēlonis ir Lielupes pavasara pali. Aprēķinātie 

vējuzplūdu maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes puses. 

Saskaņā ar teritoriju plānotās (atļautās) teritorijas plānu, plūdu apdraudētās teritorijas ir priežu 

parka apbūves teritorijas, savrupmāju apbūves teritorijas un jauktas dzīvojamās apbūves 

teritorijas. 


esošos krastu nostiprinājumus un esošas ielas posmu (Slokas iela), kā arī izbūvējot jaunu 

dambi un jaunas ielas posmu gar apdzīvotās teritorijas dienvidrietumu, dienvidu un 

dienvidaustrumu pusi. 




7.2.10. Krastciems 


vējuzplūdu maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas, jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas, tehniskās apbūves 

teritorijas un attīstības teritorijas. 


esošos krastu nostiprinājumus un esošo ielu posmus (Oļu un Grīvas ielas), kā arī izbūvējot 

jaunu dambi gar apdzīvotās teritorijas dienvidu un dienvidaustrumu pusi. 




7.2.11. Sloka 


vējuzplūdu maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes un 

Vecslocenes upes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas, jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas, jauktās darījumu 

apbūves teritorijas, tehniskās apbūves teritorijas un attīstības teritorijas. 

73

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes kreiso krastu un gar 

Vecslocenes kreiso krastu, paaugstinot esošo ielu posmus (Prāmja un Zivju ielas), kā arī 

izbūvējot jaunu dambi un jaunu ielu gar apdzīvotās teritorijas dienvidu un rietumu pusi. 

Gar Vecslocenes kreiso krastu aizsargdambis plānots rēķinoties ar teritorijas plānojumā 

paredzēto Jūrmalas apvedceļa trasi un konstrukciju. Posmā, kur apvedceļš paredzēts kā 

estakāde uz pāļiem, nepieciešams izbūvēt jaunu dambi, kas atradīsies praktiski zem šīs 

estakādes. Apvedceļa posms, kurā tas no estakādes pāriet uz zemes uzbērumu, pats kalpos par 

pretplūdu aizsargdambi. 




7.2.12. Bažciems – Brankciems 


vējuzplūdu maksimālie ūdenslīmeņi ir zemāki. Plūdu apdraudējums ir no Lielupes un 

Vecslocenes upes puses. 


savrupmāju apbūves teritorijas, jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas, jauktās darījumu 

apbūves teritorijas, jauktās ražošanas un darījumu apbūves teritorijas un attīstības teritorijas 

Nepieciešams izbūvēt pretplūdu aizsargdambjus gar Lielupes kreiso krastu un gar 

Vecslocenes labo krastu, paaugstinot esošos krastu nostiprinājumus un esošas ielas posmu 

(Zīriņu iela), kā arī izbūvējot jaunu dambi gar apdzīvotās teritorijas dienvidaustrumu, 

austrumu un ziemeļaustrumu pusi. 




74

Attēls 80. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma Krastciemā 

75

Attēls 81. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma Slokā 

76

Attēls 82. Pretplūdu aizsargbūvju izvietojuma shēma posmā no Bažciema līdz Brankciemam 

77

7.3. Pretplūdu risinājumu ietekme uz ūdens līmeni Lielupē 

Sagaidāms, ka piedāvātie pretplūdu inženierrisinājumi, samazinot applūstošās 

teritorijas, vienlaikus samazina upes arī upes šķērsgriezuma laukumu un palielina 

plūsmas pretestību, tādejādi vienlaicīgi palielinot ūdens līmeni upē. Veiktie 

hidrodinamiskie aprēķini, kuros ievēroti pretplūdu pasākumi, parāda, ka pasākumi 

minimāli palielina ūdens līmeni. Att. 83 parādīti ūdens līmeņi upes garengriezumā 

scenārijiem ar atkārtošanās varbūtību reizi 100 gados mūsdienās un nākotnē. Šajā 

attēlā leģendās ar q apzīmēti pavasara palu scenāriju, ar x vējuzplūdi. Redzams, ka 

nākotnes palu scenārijā ir lielākās ūdens līmeņa izmaiņas, ko izraisa aizsargpasākumi, 

taču tās nepārsniedz 8 cm un ir vērojamas posmā starp Varkaļu kanālu un 

modeļapgabala augšteci pie Gātupes. Citur ūdens līmeņa paaugstināšanās nepārsniedz 

3 cm, bet pārējos scenārijos tā ir vēl mazāka. 

Attēls 83. Ūdens līmenis scenārijiem reizi 100 gados mūsdienās un nākotnē (f) ar 

(PP) un bez pretplūdu inženierrisinājumiem. 

78

8. NOSLĒGUMS 

Līguma izpildes gaitā sasniegts tā mērķis – izveidots hidrodinamiskais modelis, 

izstrādāti plūdu situāciju hidrometeoroloģiskie un inženiertehniskie scenāriji, un 

veikta applūstošo teritoriju modelēšana Jūrmalas pilsētai. 

Līguma izpildes gaitā izgatavoto elektronisko materiālu var tālāk izmantot atbilstoši 

MK (2008) applūstošo teritoriju kartēšanai. 

Līguma izpildes gaitā izveidoto Jūrmalas pilsētas hidrodinamisko modeli var izmantot 

jebkādiem turpmākiem ar virszemes ūdens plūsmām un teritoriju applūšanu saistītiem 

pielietojumiem. 

Vispārīgie secinājumi par plūdu risku Jūrmalas pilsētai ir sekojoši: 

 

 

 

 

 

Pavasara palu izraisītie applūdumi būtiskāk ietekmē Lielupes augšteces daļu, 

bet vēja uzplūdi - lejteci. Vismazākais apdraudējums (viszemākie applūduma 

līmeņi) Lielupē sagaidāms Jūrmalas vidusdaļā. 

Biežas atkārtojamības plūdu scenārijam (reizi 2 gados) augstāks līmenis visā 

Jūrmalas teritorijā ir vēja uzplūdos, bet retas atkārtojamības plūdos (reizi 100 

gados mūsdienās) virs Druvciema augstāks līmenis tiek sasniegts pavasara 

palos nevis vēja uzplūdos. Scenārijiem reizi 100 gados nākotnē palos tiek 

sasniegts augstāks līmenis neka vētras jau virs Dzintariem. 

Vēja uzplūdu ikgadējām maksimālajām vērtībām Lielupes grīvā ir tendence 

pieaugt ar ātrumu 3.6 mm gadā. Darbā izmantojām IPCC (2007) novērtējumu 

A1B klimata mainības scenārijam, kas paredz maksimālo ūdenslīmeņa 

pieaugumu par 4.8 mm gadā. 

Applūstošā teritorija vēja uzplūdu rezultātā ir būtiski atkarīga no dinamiskiem 

faktoriem, jo ūdenslīmeņa celšanās fāze nepārsniedz 12 stundas un jūras 

līmenis Lielupē netiek sasniegts visā Jūrmalas teritorijā. 

Izbūvējot plānotās aizsargbūves, ūdens līmenis modeļapgabalā palielinās ne 

vairāk kā par 8 cm lielāko aplūkoto plūdu scenārijā (pali reizi 100 gados 

nākotnē). 

Darba gaita parādīja arī vairākas nenoteiktības, kas objektīvi nosaka ierobežojumus 

darba rezultātu precizitātei. 

 

 

Dziļumu uzmērījumu trūkums modeļapgabala augštecē un Gātes upē. 

Iespējamā ūdenslīmeņa kļūda šo datu neesamības dēļ vērtējama zem 5 cm šo 

apgabalu apkārtnē. 

Aktuālu digitālās reljefa uzmērījumu datu (no 1:500 planšetēm) iztrūkumi 

daudzās potenciāli applūstošās teritorijās, kuri aizstāti ar datiem no 

neprecīzākiem un neaktuālākiem datu avotiem, var izraisīt applūduma līnijas 

79

neprecizitāti konkrētajā vietā, taču neatstāj vērā ņemamu iespaidu uz ūdens 

līmeni blakus esošās teritorijās. 

 

 

Informācijas trūkums par polderu un citu dambju augstumiem ap Babītes 

ezeru un citur moeļapgabala augštecē neļauj precīzi noteikt applūstošas 

teritorijas šajos apgabalos kritiskākajā – tālās nākotnes palu – scenārijā. Tas 

neietekmē applūstošo teritoriju apreķinu Jūrmalas teritorijā. 

Vētras uzplūdu scenāriju apreķina precizitāti var ietekmēt apstaklis, ka 

Lielupei ir neliels kritums un vētras uzplūdi ietekmē upes caurplūdumu 

augstu virs modeļapgabala robežas. Mūsu darbā pielietots tuvināts 

robežnosacījums modeļapgabala augštecē, kas ņem vērā minēto efektu. 

Tomēr šajā nosacījuma ietilpstošo parametru vērtības ir aptuvenas. 

Pētījuma gaitā tika identificētas vēl divas problēmas, kas varētu būt aktuālas plūdu 

risku pārvaldībai Lielupes lejtecē: 

1. Pavasara palu laikā ūdens nokļūšanu jūrā būtiski ietekmē gultnes 

sašaurinājums un pseklinājums starp Buļļupi un Lielupes grīvu. Šī posma 

padziļināšana varētu dot nozīmīgu situācijas uzlabojumu. Tomēr, atšķirībā no 

stacionārām inženiertehniskām būvēm, gultnes padziļināšana prasa papildus 

izvērtēt dziļumu uzturēšanas un iespējamās krastu nostiprināšanas problēmas. 

Jautājums ir saistīts arī ar nenoteiktību Lielupes ostas darbības režīmā un 

hipotētiskajos navigācijas kanāla pretpiesērēšanas risinājumos. 

2. Scenāriju izveide parādīja, ka tuvajā nākotnē iespējams zemas varbūtības 

plūdu (1%) caurplūdumu nozīmīgs pieaugums, salīdzinājuma ar mūsdienām. 

Tā, palu 1% ūdenslīmeņi pie Kalnciema tilta var sasniegt 3,25 m līdžinējo 2,75 

m vieta (att. 83). Tas tieši neapdraud Jūrmalas pilsētu, bet iespējams, ka prasa 

pārlūkot Lielupes lejteces kopējo pretplūdu aizsardzības sistēmu. 

80

LITERATŪRA 

Kendall, M.G. (1975). Rank correlation methods. Charles Griffin, London. 

KALME LU (2008). „Klimata mainība un globālā sasilšana” VPP „KALME”. 

Latvijas Universitāte, 2008. 

KALME LU (2009). „Klimata mainība Latvijā: aktualitātes un piemērošanās 

pasākumi” valsts pētījumu programma „KALME”, Rīga, 2009. 

LU (2007). Operacionālās okeanogrāfijas un meteoroloģijas informācijas sistēma 

FiMar. Latvijas Universitāte, Rīga. 

METRUM (2010). „Rīgas pilsētas teritorijas trīsdimensiju reljefa modeļa izstrāde”, 

iepirkuma ID Nr. RD PAD 210/05 LIFE+, 2010. 

MK (2005): LR MK 23.08.2005. noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par Latvijas 

būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”. 

MK (2008). LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 406 „Aprēķina metodes 

ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai”, 3-Jūn-2008. 

PAIC (2000). MeshEditor v.2.0. Lietotāja rokasgrāmata. SIA „Procesu analīzes un 

izpētes centrs”, Rīga. 

PAIC (2003). SwEvolver v.3.2 for Windows. Lietotāja rokasgrāmata. SIA „Procesu 

analīzes un izpētes centrs”, Rīga. 

PAIC (2011). Ar klimata pārmaiņām saistīto hidroloģisko procesu izpēte un 

prognozēšana Rīgas pilsētas teritorijā un rekomendāciju izstrāde Rīgas pilsētas 

teritorijas aizsardzībai. Projekta Nr. RD PAD 2010/9 LIFE+ starpatskaite. SIA 

„Procesu analīzes un izpētes centrs”, Rīga. 

PSRS Ģenerālštāba 1:10 000 kartes. Главное управление геодезии и картографии 

при Совете Министров СССР. (Съёмка 1982 г.) 

Seņņikovs un Bethers (2009). Ensemble modelling of impact of climate change on 

runoff regime of Latvian rivers // 18 th World IMACS / MODSIM Congress, Cairs, 

Australia 13-17 July, 2009, pp.295 

USACE (1993). Hydrological frequency analysis. Engineer Manual 1110-2-1415. US 

Army Corps of Engineers. Washington DC, 5-Mar-1993. 

Zīverts A., Strūbergs J., (2000). Hidroloģiskie aprēķini Latvijā. Latvijas 

Lauksaimniecības Universitāte, Ūdensaimniecības un Zemes zinātniskais institūts, 

Jelgava 

81

ApplÅ«duma riska izpÄte un prognozÄÅ¡ana JÅ«rmalas pilsÄtas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

ApplÅ«duma riska izpÄte un prognozÄÅ¡ana JÅ«rmalas pilsÄtas ...