Applūduma riska izpēte un prognozēšana Jūrmalas pilsētas ...

2. APPLŪŠANAS RISKU SCENĀRIJI
Teritoriju applūšanu Jūrmalas pilsētā nosaka vētru radīti ūdens uzplūdi Rīgas jūras līča
dienviddaļā (vēja uzplūdi) un Lielupes caurplūduma maksimumi (pavasara pali). Šī Līguma
ietvaros paredzēts izstrādāt scenārijus un veikt applūstošo teritoriju aprēķinus, kā arī aplūkot
divus laika periodus, kas atšķiras no klimata viedokļa – mūsdienas un tuvā nākotne (2021.-
2050.gg.).
Šajā atskaitē aplūkoti pavasara palu un vēja uzplūdu izraisītie applūdumi 5 atkārtošanās
varbūtībām - 1%, 5%, 10%, 20% un 50% (jeb reizi, attiecīgi 100, 20, 10, 5 un 2 gados) –
diviem klimata apstākļiem. Pavasara palu un vēja uzplūdu scenāriji tika uzlūkoti kā neatkarīgi
notikumi.
Pavasara palu scenārijus hidrodinamiskajā modelī nosaka Lielupes noteces maksimumi
(sadaļa 2.1), bet vēja uzplūdus Rīgas jūras līcī – ūdenslīmeņa laika sērijas vētru maksimumos
(sadaļa 2.2).
2.1. Lielupes hidroloģiskie aprēķini
Meliorācijas sistēmu ierīkošanas iespējas, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko
un transporta būvju parametrus un noturību nosaka atkarībā no ūdensteču (upju, strautu,
kanālu, novadgrāvju) un ūdenstilpju (ezeru, ūdenskrātuvju, dīķu) hidroloģiskā režīma.
Meliorācijas sistēmu, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju
hidroloģiskajos aprēķinos lieto aplēses caurplūdumus Q (m 3 /s), ūdens līmeņus H (m),
straumes ātrumus v (m/s), noteces moduļus (l/s x ha) ar ikgadējo pārsniegšanas varbūtību
procentos.
Latvijā aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka atbilstoši MK (2005): LR MK 23.08.2005.
noteikumiem Nr. 631 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas
sistēmas un hidrotehniskās būves”.
Šie noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehniskajām būvēm, ūdens novadbūvēm, kuru
caurvades spēja ir lielāka par 1000 m3/s.
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka, izmantojot:
1. Matemātiskās statistikas metodes saskaņā ar tiešajiem hidrometriskajiem
novērojumiem, ja projektējamā sateces baseinā ir veikti hidrometriskie novērojumi un
ir pieejami dati ar vismaz 25 gadus ilgu nepārtrauktu novērojumu rindu. Rindu
statistisko parametru noteikšanai izmanto momentu metodi (ar attiecīgu pamatojumu
pieļaujama citu metožu izmantošana, piemēram, ūdens līmeņu datu apstrādei –
empīriskās nodrošinājuma līknes) un Pirsona III varbūtību sadalījumu, bet
maksimālajiem caurplūdumiem – Gumbela varbūtību sadalījumu;
2. Empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot Latvijā veiktos
hidrometriskos novērojumus, ja projektējamā sateces baseinā novērojumi nav veikti;
6